rīcības plāns attālinātā darba veicināšanai un attālinātā darba centru

RĪCĪBAS PLĀNS

ATTĀLINĀTĀ DARBA VEICINĀŠANAI UN ATTĀLINĀTĀ DARBA CENTRU VEIDOŠANAI

LATVIJĀ

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

2014.GADA JŪLIJĀ

http://i4c.eu/accueil_en.html

SATURA RĀDĪTĀJS

Kopsavilkums ........................................................................................................................................ 3

Executive summary .............................................................................................................................. 3

Ievads ................................................................................................................................................. 10

1. Rīcības plāna izstrādes pamatojums ........................................................................................... 11

2. Situācijas analīze ......................................................................................................................... 12

2.1. Attīstības izaicinājumi 21.gs. ........................................................................................................... 12

2.2. Attālinātā darba attīstības perspektīvas Latvijā .............................................................................. 24

2.3. Iesaistīto pašvaldību – Mārupes, Limbažu un Cēsu novadi - raksturojums ..................................... 32

3. SVID analīze ................................................................................................................................ 34

4. Stratēģija un mērķi ..................................................................................................................... 35

5. Rekomendācijas attālinātā darba veicināšanai Latvijā ............................................................... 36

6. Ieviešanas plāns, finansējums, sagaidāmie rezultāti .................................................................. 39

7. Pieredze un labās prakses pārņemšana no MICROPOL .............................................................. 41

7.1. Pieredze ........................................................................................................................................... 41

7.2. Labās prakses pārņemšana .............................................................................................................. 43

Rīcības plāna apstiprināšana .............................................................................................................. 45


KOPSAVILKUMS

Laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam Rīgas Tehniskās universitātes Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedra piedalījās Eiropas Reģionālās attīstības fonda INTERREG IVC programmas atbalstītajā projektā „Micropol – attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem” (turpmāk – Micropol projekts). Micropol projekta mērķis ir sekmēt attālinātā darba centru veidošanu, sniedzot atbalstu attālinātā darba veicējiem un mazajai uzņēmējdarbībai lauku teritorijās.

Projekts norisinās 10 Eiropas Savienības valstīs - Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Ungārijā, Slovēnijā, Lielbritānijā, Itālijā, Francijā, Igaunijā un Latvijā. Projekta ietvaros sagatavots labās prakses apskats, attālinātā darba centru tipoloģija, attālinātā darba centru biznesa modelis, kā arī ieteikumi vietējās, reģionālās, valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas pilnveidošanai.

Projekta partneris Latvijā - Rīgas Tehniskās universitātes Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedra - projekta ietvaros analizēja zinātnisko informāciju un politiku nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, kā arī veica pilotpētījumu par iespējām un šķēršļiem attālinātā darba centru izveidei Latvijā.

Viens no projekta rezultātiem, ko izstrādā katrs partneris, ir rīcības plāns, ar kuru tiek noteiktas rekomendācijas un rīcības Micropol projekta aktivitāšu turpināšanai un rezultātu ilgtspējai. Rīcības plānam ir 7 daļas. 1.daļā ir aprakstīts rīcības plāna izstrādes pamatojums, 2.daļā ir iekļauta situācijas analīze, apkopojot informāciju par attīstības izaicinājumiem 21.gadsimtā un attālinātā darba centru attīstības perspektīvām Latvijā. 3.daļā, balstoties uz veikto situācijas izpēti, ir iekļauta SVID analīze. 4.nodaļā ir definēta stratēģija un sasniedzamie mērķi, bet 5. un 6.daļā ir izvirzītās rekomendācijas un piedāvāts aktivitāšu plāns, kuru RTU plāno īstenot pēc projekta beigām. 7.nodaļā ir atspoguļota informācija par pieredzi, kura tika iegūta Micropol projekta laikā no labās prakses piemēriem, kuri varētu tikt pārņemti, īstenojot attālinātā darba centru atbalsta aktivitātes Cēsu, Limbažu un Mārupes novados.

Rīcības plānu izstrādāja projekta pētnieces Maija Šenfelde, Alise Vītola, Ilze Judrupa un Iveta Baltiņa.

EXECUTIVE SUMMARY

From 2012 to 2014 Riga Technical University participated in the INTERREG IVC project Micropol – Smart Work Centres in Non-metropolitan Areas. The aim of the project is to facilitate the creation of smart work centres thus supporting smart workers and promoting economic activity in rural territories.

Project covers 10 European Union countries – Denmark, the Netherlands, Spain, Hungary, Slovenia, Great Britain, Italy, France, Estonia and Latvia. Project partners have developed good practise guide, typology of smart work centres, a sustainable business model for smart work centres as well as recommendations for policy makers on local, regional, national and European Union level.

The local implementation plan is developed to ensure the continuity and sustainability of the activities and recommendation of the project Micropol – Smart Work Centres in Non-metropolitan Areas. The local implementation plan will be implemented by the Riga Technical University and Cēsis, Limbaži and Mārupe local municipalities.

The local implementation plan was developed by project researchers Maija Šenfelde, Alise Vītola, Ilze Judrupa un Iveta Baltiņa.


The general aim of the implementation plan is:

facilitate entrepreneurship, create new jobs and decrease unemployment in rural areas;

establish sustainable, dynamic, mobile and adaptable communities in rural regions.

The aims of the local implementation plan are as follows:

rise knowledge regarding the diversification of rural economy by facilitating knowledge and lifestyle economy;

promote the flow of information regarding smart work in rural areas;

facilitate the creation of smart work centres as entrepreneurship promotion instruments in rural areas.

The strategy of the local implementation plan is based on the SWOT analysis, which was conducted in the frames of the project:

STRENGHTS WEAKNESSES

Infrastructure

4th highest internet speed in the world

Good practise – several co-working centres operating in Riga

Public libraries act as community centres in rural areas

Business support libraries established in Bauska and Rundale

Network of regional business incubators

Regional economy

High share of primary sector in economy compared to similar regions in Western Europe or Scandinavia

Lack of jobs in knowledge economy in the regions

Deprivation of rural areas because economically and socially active people are leaving

Human resources

High share of population with higher education (compared to EU average)

High share of teleworkers (compared to EU average)

High interest to be involved in telework (82%)

Intense daily commuting

Second homes in rural areas are common

Human resources

Low supply of telework, especially in regions

Employers distrust to telework; employees conservativeness

Low level of e-skills for certain groups of society, including the unemployed and population with low income

Public policy

Government support to ICT and e-skills

Private sector initiative, e.g. Work Anywhere day by Microsoft

Wide availability of e-services

Smart work mentioned in numerous policy papers

Public policy

Lack of instruments for the promotion of smart work

Lack of awareness measures regarding the advantages of smart work and best practise

Public investments allocated to the service infrastructure not infrastructure that would rise local economic activity


OPPORTUNITIES THREATS

National and regional level

Rural lifestyle as cultural value

Counter-urbanisation, e.g. establishment of eco-villages, attraction of migrants to rural areas

Public libraries offer significant information resources and free internet

Integration of smart work in public sector policies

National and regional level

Continuous trends of depopulation and ageing in rural regions; decrease of the attractively of rural regions as a place of residence

The rural job market becomes too narrow, especially with families with both parents working

Local level

Increase of the number of smart workers and smart work centres

Establishment of cross-sectoral (public-private-non-governmental) partnerships for the creation and operation of smart work centres

The allocation of EU funding to create smart work centres, to training and awareness measures

The involvement of local communities and volunteers in the operation of smart work centres

Local level

Funding for regional and local level activities decreases – focus on keeping the basic functions not development projects (including smart work centres)

Investments in smart work centres are considered too risky because of the concerts regarding their sustainability

To implement the aims of the local implementation plan, we propose such recommendations:

No Recommendation Responsible institutions

1. To offer informational support, implement awareness measures and offer training for employees and employers on the use of smart work. To disseminate local and foreign good practises.

Higher education institutions, business support organisations, NGOs etc.

RTU, regional level higher education institutions, society Latvian Rural Forum

2. To support the creation of smart work centres that could be integrated into business incubators and other business support instruments. Smart work centres should offer also networking, socializing, mentoring etc. to promote synergy and new business ideas.

Regional level planning institutions

Local municipalities

Planning regions, Cesis, Limbazi and Marupe local municipalities

3. To facilitate the cooperation among smart workers, smart work centres and experts, e.g. by establishing a smart work association or a cluster in order to raise the critical mass to attract and fulfil larger contracts.

Regional level planning institutions

Local municipalities

Planning regions, Cesis, Limbazi and Marupe local municipalities


4. To offer financial support for the introduction of flexible work forms in order to allow employers to see the benefits of flexible working, e.g. by covering the costs of establishing a work place or temporary subsidizing part of the salary for smart workers

Policy makers, legislators

Ministry of Environmental Protection and Regional Development, State Employment Agency

5. To decrease taxes for employers that employ smart workers


Ministry of Environmental Protection and Regional Development, Ministry of Finance

6. To integrate smart work aspects into sectoral policies, e.g. regional development policy, employment policy, public services policy


Ministry of Environmental Protection and Regional Development, Ministry of Welfare, State Chancellery

Last but not least, we will continue our work by implementing such activities in the next three years:

1. Implement research on innovative rural development

Aim Increase scientific knowledge regarding the diversification of rural economy by facilitating knowledge and lifestyle economy (including smart work), and transformation of rural communities into high mobile and adaptable local communities based on the Norwegian experience.

Cooperation partners

HLB University College of Norway

Results Scientific publications – 5

Policy recommendations – 1

Dissemination seminar – 1

Implementation period

January – December 2015

Costs (indicative) 100 000 EUR

Source of funding (indicative)

European Economic Zone and Norway Grants

2. Create a new study subject on innovative rural development

Aim Increase scientific knowledge regarding the diversification of rural economy by facilitating knowledge and lifestyle economy (including smart work), and transformation of rural communities into high mobile and adaptable local communities based on the Norwegian experience.



HLB University College of Norway

Results New study subject– 1

Training session to implement the new study subject - 1


January – December 2016



European Economic Zone and Norway Grants

3. Advise on the creation and operation of smart work centres

Aim Offer evidence-based opinion and recommendations for the establishment and operation of smart work centres and training in Latvia, based on the experience from the Micropol project.


Estonian Advice Centres, Latvian local municipalities

Results Smart work centres created – at least 2


June 2015 – June 2017



Estonia – Latvia Programme 2014-2020

4. Participate in the promotion of smart work in Latvia

Aim Offer evidence-based opinion and recommendations for the promotion of smart work in Latvia


Society Latvian Rural Forum, Society Creative Ideas, other non-governmental organisations

Results Participation in seminars and discussions – at least 2 times a year

Publication in mass media – at least 1 time a year


January 2015 – December 2017

Costs (indicative) No addition budget required


No addition budget required


Activities to be implemented by other institutions:

Smart workers:

5. Facilitate the cooperation and strengthen the capacity of smart workers and smart work centres

Aim To strengthen the community of smart workers and co-workers by establishing a smart work association


Smart workers, representatives of co-working spaces and local municipalities

Results Non-governmental organisation created - 1


January 2015.gada – January 2016

Costs (indicative) 200 EUR


Member fees

Cesis local municipality:

6. Create a smart work centre in Cesis

Aim To create a smart work center in Cesis local municipality


Estonian Advice Centres, Latvian local municipalities

Results Smart work center created – 1


June 2015 – June 2017



Estonia – Latvia Programme 2014-2020

Limbazi local municipality:

7. Establishment of infrastructure and work places for smart workers in Limbazi local municipality

Aim To establish work places for smart workers in Limbazi library


Limbazi local municipality

Results Work places for smart workers created– at least 2


June 2015 – June 2017





Marupe local municipality:

8. Evaluation on the potential use of a smart work center in Marupe municipality

Aim To evaluate the potential use of a smart work center in Marupe municipality


Marupe local municipality

Results Survey of local inhabitants - 1


January 2015 – January 2015





IEVADS

Mūsdienu globalizētajā pasaulē lauku teritorijas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, jo darbavietu skaits tādās tradicionālajās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība samazinās. Tai pašā laikā pārmaiņas tautsaimniecībā ir radījušas ne vien draudus, bet arī iespējas lauku reģionu attīstībai, jo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī pārmaiņas darba saturā un organizācijā ļauj lauku kopienām piedalīties zināšanu ekonomikā ar digitālo tehnoloģiju starpniecību.

Attālinātais darbs – strādāšana ārpus darba devēja telpām, sazinoties ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību - sniedz būtiskas sociālekonomiskas priekšrocības gan darbiniekam, gan darba devējam. Arvien lielāka daļa sabiedrības attālināto darbu redz ne vien kā īpašu privilēģiju atsevišķās jomās strādājošajiem vai dažas dienas nedēļa, kas pavadītas strādājot mājās, bet gan kā fundamentālas pārmaiņas organizāciju darba vidē un kultūrā, kā arī plašākā mērogā – mūsu ikdienas dzīves organizēšanā – ar mērķi uzlabot darba produktivitāti un dzīves kvalitāti.

Attālinātajam darbam ir vairākas priekšrocības:

paaugstinās darbinieku apmierinātība un produktivitāte;

samazinās ceļa izdevumi, ceļā pavadītais laiks un radītais piesārņojumu;

pateicoties elastīgam darba grafikam, tiek sekmēts darba un privātās dzīves līdzsvars, kas ir īpaši svarīgi bērnu vecākiem.

Attālinātais darbs ļauj arī apvienot dzīvi laukos ar augsti kvalificētu darbu, kas tradicionāli tiek saistīts ar pilsētām, tādējādi vairojot iedzīvotāju iespējas brīvi izvēlēties dzīvesvietu un ceļot to dzīves kvalitāti, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības, kas arvien palielinās, pieaugot pakalpojumu sektora īpatsvaram tautsaimniecībā.

Paredzams, ka attālinātais darbs kļūs par arvien biežāk izmantotu praksi, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, pārmaiņas ekonomikas struktūrā (pāreja uz intelektuālāku darbu pretstatā vienkāršām profesijām) un darba kultūrā un organizācijā (lielāka uzticēšanās darbiniekiem, ārpakalpojumu īpatsvara pieaugums). Arī transporta izmaksu pieaugums un nepieciešamība mazināt vides piesārņojumu runā par labu attālinātā darba attīstībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka attālinātā darba veikšanai nepieciešams augsti izglītots darbaspēks ar augstu attīstītām plānošanas prasmēm un uzņēmību.

No reģionālās un vietējās attīstības skatpunkta, teledarbs var kalpot kā daudzsološs instruments reģionālās attīstības veicināšanā, piesaistot jaunus, augsti kvalificētus iedzīvotājus lauku reģioniem vai vismaz rosinot tos nepārcelties uz lielpilsētām. Šādu augsti kvalificētu darbinieku ar labiem tirgus kontaktiem piesaiste lauku teritorijās radītu multiplikatīvu efektu, atstājot pozitīvu ietekmi arī uz pārējo iedzīvotāju sociālekonomisko aktivitāti. Lai rosinātu iedzīvotājus izmantot šīs iespējas, mazāk apdzīvotām teritorijām aktīvi jāizmanto to priekšrocības – dabas, kultūras un vēsturisko mantojumu, kā arī atvērtu un iekļaujošu sociālo un kultūras vidi.

Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka vairākums darbspējas vecuma iedzīvotāju kā pilsētās, tā lauku reģionos vēlētos veikt attālināto darbu. Cilvēki mazāk apdzīvotos reģionos ir ieinteresēti arī socializēšanās un profesionālas tīklošanās aktivitātēs. Tāpēc attālinātā darba veicināšana un attālinātā darba centru veidošana šķiet daudzsološs risinājums Latvijas reģionu attīstībai. Šādu centru veidošana lielpilsētās un reģionos mazinātu attālinātā darba radītos trūkumus mājās strādājošiem teledarbiniekiem (piemēram, socializēšanas iespēju samazināšanos, darbam un lietišķām tikšanās piemērotu telpu trūkumu u.c.) un


veicinātu sinerģiju starp mazajiem uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un uzņēmumu darbiniekiem, kas strādā attālināti.

Priekšlikumi veicināt attālināto darbu Latvijā iekļauti gan 2001.gadā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā, gan 2010.gadā apstiprinātajā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam. Attālinātais darbs Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam minēts kā mūsdienīga un elastīga darba forma, kas palīdzētu mazināt depopulāciju. Arī Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam uzsver nepieciešamību veicināt attālinātā darba izmantošanu Latvijā. Nenoliedzami, Latvijas reģionālās attīstības tendenču kontekstā attālinātā darba veicināšana un attālinātā darba centru izveide sekmētu policentrisku valsts attīstību, kā arī palīdzētu saglabāt lauku apdzīvotību.

1. RĪCĪBAS PLĀNA IZSTRĀDES PAMATOJUMS

Rīcības plāns ir izstrādāts projekta „Micropol – attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem” (turpmāk – Micropol projekts) ietvaros. Micropol projekta mērķis ir sekmēt attālinātā darba centru veidošanu, sniedzot atbalstu attālinātā darba veicējiem un mazajai uzņēmējdarbībai lauku teritorijās.

Projekta ietvaros sagatavots labās prakses apskats, attālinātā darba centru tipoloģija, praktiski priekšlikumi attālinātā darba centru izveidei un darbībai, kā arī ieteikumi vietējās, reģionālās, valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas pilnveidošanai. Projekts norisinās 10 Eiropas Savienības valstīs - Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Ungārijā, Slovēnijā, Lielbritānijā, Itālijā, Francijā, Igaunijā un Latvijā. Projekts ilgs līdz 2014.gada beigām un tā īstenošanu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds INTERREG IVC programmas ietvaros.

Projekta partneris Latvijā ir Rīgas Tehniskās universitātes Teritoriju attīstības pārvaldības un pilsētekonomikas katedra. RTU projekta ietvaros analizē zinātnisko informāciju un politiku nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, kā arī veic pilotpētījumu par iespējām un šķēršļiem attālinātā darba centru izveidei Latvijā.

Rīgas Tehniskās universitāte 2012.gadā veica iedzīvotāju aptauju Latvijā, lai noskaidrotu attālinātā darba attīstības iespējas no darba ņēmēju skatpunkta. Savukārt 2013.gadā īstenotās intervijas ar darba devējiem ļāva pētniekiem identificēt šīs darba formas attīstības potenciālu, kā arī iespējamos riskus. Projekta laikā tika noorganizētas divas vietējās rīcības grupas tikšanās, kurās RTU pārstāvji informēja partnerus gan par pētījumu rezultātiem, gan labās prakses piemēriem partnervalstīs. 2014.gada rudenī plānota konference plašākas publikas iepazīstināšanai ar projekta rezultātiem.

Micropol projekts ir radījis iespēju Latvijai aktīvi iesaistīties pieredzes un labās prakses pārņemšanā no pieredzes bagātākiem partneriem. Lai turpinātu labās prakses pārņemšanu un izplatīšanu Latvijā, projektā ir iesaistījušās arī Cēsu, Limbažu un Mārupes novada pašvaldības, kuru pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Nīderlandē. Minētās pašvaldības ir izteikušas gatavību turpināt strādāt pie attālinātā darba centru veidošanas savās pašvaldībās.

Rīcības plāns ir dokuments, kuru izstrādā katrs projektā iesaistītais partneris atbilstoši savas valsts, reģiona vai iestādes specifikai. Tā kā Latvijā attālinātā darba centru darbība līdz šim nav bijusi plaši izplatīta prakse, tad rīcības plānā tiks identificēti gan īstermiņā un vidējā termiņā īstenojamie pasākumi, gan Rīgas Tehniskās Universitātes un Cēsu, Limbažu un Mārupes novada pašvaldību plānotā rīcība attālinātā darba veicināšanai.


2. SITUĀCIJAS ANALĪZE

Līdz ar pārmaiņām ekonomikas raksturā un darba organizācijā, mainās arī vietas nozīme. Resursu koncentrācija aglomerācijās sniedz būtiskas priekšrocības ekonomikas attīstībai - apjomīgs vietējais tirgus sniedz priekšrocība preču ražošanai ar apjoma ekonomiju un starpproduktu ražošanai, samazinot izmaksas tālākai ražošanai; piesātināts darba tirgus ļauj darba devējam vieglāk atrast darbinieku ar atbilstošām prasmēm, un darbiniekam – darba devēju; savukārt tādi blakus efekti kā zināšanu un tehnoloģiju pārnese sekmē uzņēmumu produktivitāti.

Taču jāatzīmē, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ļauj koncentrāciju sasniegt ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā (digitālā) ceļā. Ļoti iespējams, ka virtuālās sasniedzamības nozīme arvien pieaugs, jo paaugstināsies energoresursu un līdz ar to fiziskas pārvietošanās izmaksas. Jo mazāks iedzīvotāju blīvums teritorijā, jo būtiskāka ir sasniedzamība (gan fiziska, gan virtuāla) un sadarbība, lai nodrošinātu koncentrāciju un tādējādi pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu pieejamos resursus.

Tāpat jāņem vērā ne tikai centrtieces, bet arī centrbēdzes spēki, kas mazina aglomerāciju veidošanos – ne visi resursi ir pārvietojami (pirmkārt, zeme) vai arī ir pārvietojami tikai daļēji (piemēram, darbs). Zemes cenas pieaug blīvāk apdzīvotās teritorijās līdz ar pieprasījuma pēc tās palielināšanos, veidojas tādi blakus efekti kā piesārņojums, troksnis, stress u.c. Līdz ar to tādas vērtības kā dabiska, nepiesārņota vide, klusums un miers var tikt uzskatītas par lauku reģionu kā dzīves vietas konkurētspējīgo priekšrocību.

2.1. ATTĪSTĪBAS IZAICINĀJUMI 21.GS.

2.1.1. SOCIĀLEKONOMISKIE PROCESI LAUKU REĢIONOS

Mūsdienu ekonomiku virza globalizācija, ko raksturo tirdzniecības liberalizēšana un pieaugoša aktivitāte zināšanu un radošās ekonomikas nozarēs. Strukturālās pārmaiņas lauku reģionos izpaužas kā tradicionālo nozaru (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, dabas resursu ieguve) nozīmes mazināšanās un no tā izrietošā nepieciešamība piemēroties jaunajiem apstākļiem, dažādojot šo reģionu ekonomiku.1

Tā kā strauji augošās zināšanu ekonomikas nozares koncentrējas metropoļu reģionos, lauku teritorijas visā Eiropā saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. To raksturo tādi migrācijas procesi kā2,3:

lauku iztukšošanās, cilvēkresursiem aizplūstot no mazāk apdzīvotām teritorijām uz blīvāk apdzīvotiem reģioniem, galvenokārt izglītības un darba meklējumos;

ekonomiskā izceļošana, ekonomiskajiem migrantiem no jauno ES dalībvalstu lauku reģioniem aizplūstot uz ES vecajām dalībvalstīm,

urbanizācijai pretējs, taču mazāk apjomīgs process, cilvēkiem no pilsētām pārceļoties uz galvenokārt labi sasniedzamām lauku teritorijām.

Tiek prognozēts, ka būtiski nemainot publiskā sektora politiku, reģionālās attīstības atšķirības Eiropā turpinās padziļināties.4

Tomēr vairāku Eiropas reģionu pieredze liecina, ka arī 21.gadsimtā lauku teritorijas var pieredzēt pozitīvas attīstības tendences. Piemēram, liela daļa Zviedrijas pasaules līmeņa uzņēmumu izvietojušies tieši

1Fieldsend, A.F. (2013). Rural Renaissance: a component of regional economic resilience

2ESPON (2013), EDORA – European Development Opportunities for Rural Areas

3Fieldsend, A.F. (2013). Rural Renaissance: a component of regional economic resilience



mazpilsētās (globālā kontekstā), piemēram, Scania, ABB, SAAB Aerospace u.c.. Liela nozīme bijusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj iesaistīties uzņēmējdarbībā attālināti. Zviedrijas ziemeļu reģionos strauji attīstījušies tādi uzņēmējdarbības virzieni kā klientu apkalpošana pa telefonu un pakalpojumi, kas saistīti ar informācijas iegūšanu, apstrādi un pārdošanu.

Tā rezultātā Zviedrijā pēdējos 20 gados novērota tendence ģimenēm ar bērniem, kā arī vidēja vecuma un vecākiem cilvēkiem (pensionāriem) pārcelties uz dzīvi lauku reģionos, it sevišķi tādām teritorijām, kas atrodas tuvu pilsētām un kam piemīt bagāts kultūras un vēsturiskais mantojums. Kā būtiskākie faktori šādai ar cilvēka dzīves ciklu saistītai migrācijai tiek minēts dabas tuvums, augstas mājokļa un dzīves izmaksas pilsētā un pievilcīga sociālā un kultūras vide bērniem.5 Būtiska nozīme, izvēloties lauku teritoriju mājoklim, ir veikalu un pakalpojumu pieejamībai. Tātad cilvēki dodas uz laukiem meklējumos pēc augstākas dzīves kvalitātes. Jāpiezīmē, ka šie migranti visbiežāk atgriežas teritorijās, no kurām jaunībā pārcēlušies uz pilsētu, vai arī no kurienes nākuši to senči6.

Līdzīgi procesi notiek arī Lielbritānijā, it īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas pārceļas no urbanizētiem reģioniem uz mazāk apdzīvotām lauku teritorijām (piemēram, Skajas un Ziemeļjorkšīras reģionos). Migranti lielākoties ir iedzīvotāji no apkārtējām pilsētām.7 Arī Dānijas un Somijas pieredze rāda, ka lauku teritorijas no lauksaimnieciskās ražošanas kopienām ir transformējušās par augsti mobilām kopienām, kur iedzīvotāji strādā pilsētās, bet dzīvo un audzina bērnus laukos.8, 9

Taču ne visi ciemati spējuši piemēroties pārmaiņām un attiecīgi iedalās „vinnētājos” un „zaudētājos”. Apzinoties, ka nebūs iespējams uzturēt līdzvērtīgu pakalpojumu pieejamību visās lauku teritorijās, Dānijā tiek diskutēts par atbalsta piešķiršanu perspektīvajām lauku teritorijām uz mazāk perspektīvo teritoriju rēķina, tai skaitā atbalstot iedzīvotāju pārcelšanos un būvju nojaukšanu. Tāpat tiek diskutēts par lauku teritoriju specializācijas iespējām, piemēram, brīvdienu un atpūtas teritorijas ar „otrajām mājām”; uzņēmēju ciemati, kur „viss ir iespējams” un kultūras mantojuma ciemati ar tradicionālo arhitektūru.10

Būtiska nozīme šādai kustībai no pilsētām uz laukiem ir lauku dzīvesveida kultūrai, kas jo sevišķi spēcīgi ir iesakņojusies Ziemeļeiropas valstīs. Tā Zviedrijā lielākajai daļai (52-57%) iedzīvotāju ir otrās mājas laukos, 21% iedzīvotāju tāda pieder; šāda prakse plaši izplatīta arī tādās valstīs kā Kanāda, Somija un Norvēģija. Biežāk kā vidēji pieeja šādām mājām ir tādu profesiju pārstāvjiem kā pasniedzēji, uzņēmumu vadošie darbinieki, kultūras un valsts iestāžu darbinieki. No tā zviedru pētnieki secinājuši, ka „mazapdzīvotās teritorijas tādās valstīs kā Zviedrija, Norvēģija, Somija u.c. nebūt nav pagātnes paliekas, ko apdzīvo netalantīgi zaudētāji..”.11

Jaunu iedzīvotāju, it sevišķi labi izglītotu profesionāļu, piesaiste ir ļoti būtiska lauku reģionu pastāvēšanai, jo ļauj uzlabot biznesa kontaktus ar lielākiem tirgiem.12Tas ļauj palielināt kritisko masu, kas nepieciešama inovāciju radīšanai un produktivitātes nodrošināšanai. Savukārt attīstoties uzņēmējdarbībai, rodas darbavietas (t.sk. nodarbinot vietējos iedzīvotājus) un pieaug ienākumi, kas ļauj uzturēt infrastruktūru, kas nepieciešama apdzīvotības saglabāšanai. Līdz ar to aug teritorijas pievilcība, kas ļauj saglabāt apdzīvotības līmeni vai pat to palielināt (attēls).

5Nuur C., Laestadius S. (2009) Is the ‘Creative Class’ Necessarily Urban? Putting the Creativity Thesis in the Context of

Non-urbanised Regions in Industrialised Nations 6Kahila P., Scherbenske S.L. (2012) Residental Preferences and Quality of Life


8Moller J. (2012) Big Changes in the Local Welfare System

9Kahila P., Scherbenske S.L. (2012) Residental Preferences and Quality of Life

10 Moller J. (2012) Big Changes in the Local Welfare System

11Nuur C., Laestadius S. (2009) Is the ‘Creative Class’ Necessarily Urban? Putting the Creativity Thesis in the Context of

Non-urbanised Regions in Industrialised Nations 12

Grimes (2000). Rural areas in the information society: diminishing distance or increasing learning capacity


2.1. attēls. Teritorijas attīstības iespējas – cēloņi un sekas (autoru veidots attēls)

Tātad pārmaiņas ekonomikas struktūrā rada ne tikai draudus, bet arī iespējas lauku attīstībai. Daļa no šīm teritorijām zaudēs, daļa iegūs; tāpēc jāmeklē jauni risinājumi kā piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Tādas priekšrocības kā tuvums lielpilsētai, dabas un kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī atvērta un iekļaujoša sociālā un kultūras vide var piesaistīt jaunus iedzīvotājus. Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un pārmaiņas darba saturā rada iespēju šiem iedzīvotājiem piedalīties radošajā ekonomikā, aktīvi sadarbojoties un tīklojoties gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Jāatzīmē, lai uzņēmējdarbība lauku reģionos būtu veiksmīga, būtiski nodrošināt ne vien atbilstošus materiālos resursus (transporta un komunikāciju infrastruktūru, atbilstošas ēkas, biznesa atbalstu un apmācības), bet arī mazāk taustāmus nemateriālos resursus kā sociālais kapitāls, uzņēmējdarbības kultūra un atbilstoša institucionālā vide, kas ļauj piemēroties pārmaiņām un gūt no tām labumu.13,14

Jāsekmē tīklošanās ne vien starp noteiktā teritorijā izvietotiem uzņēmumiem /angl. bondinglinkages/, bet arī šo uzņēmumu kontaktu un sadarbības veidošana plašākā – nacionālā, starptautiskā – līmenī /angl. bridginglinkages/, apvienojot „vietējo iedvesmu ar globālu savienojamību”, kas raksturo „reģionus, kuros augsta līmeņa vietējā mijiedarbība ir apvienota ar efektīviem ilgtermiņa kanāliem, kas nodrošina zināšanas vietējo inovāciju atbalstam”. Lietderīgi instrumenti tīklošanās veicināšanai ir vietējie biznesa forumi, vietējo kompāniju tīklošana /angl. matchmaking/, izplatot informāciju par vietējiem uzņēmumiem, atbalstošas publiskā iepirkuma politikas un vietējo uzņēmumu iesaiste plašākos tematiskajos tīklos (asociācijās u.c.).15

2.1.2. MAINĪGAIS DARBS 21.GS.

L.Grattone savā grāmatā „The SHIFT of the work” apgalvo, ka daudzi no tradicionālajiem pieņēmumiem par darbu ir nonākuši zem milzīga spiediena un no daudziem tuvāko gadu laikā nāksies atteikties, un norāda, ka nākotnē, lai cilvēki izjustu piepildījumu no sava darba, liela loma būs spējām sasniegt šādus trīs izaicinājumus:

1) gatavība darba dzīves laikā investēt savā intelektuālajā kapitālā, lai veicinātu savu izaugsmi jeb talantu interesējošās jomās;

13

ESPON (2013), EDORA – European Development Opportunities for Rural Areas 14

Grimes (2000). Rural areas in the information society: dimnishing distance or increasing learning capacity 15

Bathelt H., Malmberg A., Maskell P. (2004). Clusters and knowledge: local buzz, global piplenes and the process of knowledge creation


2) spēja investēt savā sociālajā kapitālā, veidojot jaunus kontaktus un sadarbības tīklus. Visvērtīgākie sadarbības tīkli būs tie, kurus veidos draugi, kuriem var uzticēties un kuros ir no Jums atšķirīgi cilvēki.

3) trešais izaicinājums ir atrast „zelta vidusceļu” starp veco, tradicionālo darbu, kura pamatā ir nauda un atalgojums, un darbu, kura pamatā ir spēja būt radošam un produktīvam un dzīvot dzīvi, kas pamatā ir veidota uz pieredzes16.

Mūsdienās jēdziena darbs izpratne ir būtiski mainījusies, it īpaši ņemot vērā izmaiņas darba saturā un darba vietā, jo 21.gadsimtā arvien lielāka nozīme ir darba rezultātam, nevis darba procesam. Akadēmiskajā literatūrā darbs ir pētīts vairāku desmitgažu garumā. Viens no varenākajiem kapitālistu ekonomikas skolas pētniekiem un teorētiķiem Ādams Smits darbu definē kā aktivitāti, kas ir nepieciešama, lai sniegtu darbiniekam mieru, brīvību un laimi.17 Savukārt Kārlis Markss un Fridrihs Engelss saredz darbu kā centrālo elementu, kas nodrošina cilvēkam eksistenci18. Kopā ar augošo sabiedrības dažādību, tomēr privātais kapitāls, kā arī cilvēku dalīšana klasēs un sociālā darba dalīšana, kopumā lielā mērā mainīja darba nozīmi. Atšķirīgās vides veicināja dažādus veidus, kā cilvēki strādā, kā arī lietas, ko tie rada. Tāpat pētījumi apstiprina, ka pēdējo 40 gadu laikā attīstītajās valstīs strauji mainās darbinieka loma ekonomikā, standarta darbības pakāpeniski aizstājot ar radoši un elastīgi veicamiem uzdevumiem, kuru izpildi nav iespējams nodrošināt, sekojot priekšrakstiem. Savukārt standartizētu (rutīnas) uzdevumu īpatsvars tik pat straujā tempā samazinās.19

2.2. attēls. Foto no sociālās kampaņas Get Online Week Igaunijā20

Tomēr, skatoties no organizācijas attīstības skatu punkta, jāpiekrīt Harijam Magdofam21, ka nekad agrāk visā organizācijas attīstības vēsturē tik krasi un ātri kā pēdējo divdesmit gadu laikā nav mainījusies izpratne par jēdzienu darbs. Piemēram, Pīters van Balens22 piedāvā uz to skatīties kā uz daudzdimensiju perspektīvu.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados ievērojamu skaitu pētījumus par darbu veica gan sociologi, gan psihologi. Īpaši nozīmīga pētījumu tēma bija jauno tehnoloģiju ietekme uz darbu un darbiniekiem. Tomēr pētījumi nedemonstrēja pierādāmas sakarības starp IT investīcijām un korporatīvo sniegumu. IT produktivitāti ir iespējams sasniegt tikai, ja investīcijas IT tiek papildinātas ar atbilstošām

16

Gratton L. (2011). The Shift. The future of work is already here. 17

Magdoff H. (2006) The Meaning of Work: A Marxist Perspective 18

Engels F. (1876) The Part Played by Labour in the Transition from Ape to Man 19

Autor D., Levy F., Murnane R.J. (2003) The skill content of recent technological change: An empirical explanation 20The Smart Work Association (2014), www.smartwork.ee/en/ 21

Magdoff H. (2006) The Meaning of Work: A Marxist Perspective 22

van Baalen F., Go F., van Heck E., Osterhout M. (2008) Worlds of Work, Final Report


http://monthlyreview.org/2006/10/01/the-meaning-of-work-a-marxist-perspective

http://monthlyreview.org/2006/10/01/the-meaning-of-work-a-marxist-perspective

investīcijām organizatoriskās izmaiņās, apmācībās un darba metožu pilnveidošanā23. Tāpēc jāpiekrīt, ka pēdējo divu desmitgažu laikā darba saturs un prakse tik ļoti ir mainījušies, ka nepieciešams pievērst uzmanību organizāciju darbībai daudzdimensiju perspektīvā. 24

Ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā, paredzams, ka nākotnē darba organizācijā dominēs projekta veida aktivitātes, kurās darbojas neatkarīgi pašnodarbinātie, nevis patstāvīgi darbinieki. Noteicošās darba tirgū būs prasmes, spējas (piemēram, spēja uzņemties iniciatīvu un atbildību, efektīvi plānot savu laiku), nevis noteiktas zināšanas. Mūžizglītība, kas ļauj nemitīgi papildināt un dažādot prasmes, kļūs par neatņemamu darba dzīves sastāvdaļu. Izšķiroša nozīme būs radošumam un tolerancei, kas ļaus būt atšķirīgam, skatīties „ārpus rāmjiem” un līdz ar to radīt jaunus risinājumus. Zudīs robežas starp darba un brīvo laiku, jo inovatīvas idejas iespējams radīt un attīstīt jebkur25. „Notiks pāreja no darba uzņēmumā uz darbu projektā, no darba 9-17 uz pašnodarbinātību, no vertikālas karjeras virzības uz portfolio karjeru”.26

Šobrīd pasaulē daudzas organizācijas meklē jaunus, alternatīvus veidus darba organizācijai un tam ir vairāki iemesli. 2.3. attēlā ir apkopoti, pēc autoru domām, trīs galvenie iemesli, kuri mūsdienās ietekmē uzņēmumu un iestāžu darba organizāciju un nosaka nepieciešamību pēc darba organizācijas stratēģiju un formu pārskatīšanas.

2.3. attēls. Darba organizāciju ietekmējošie iemesli (autoru veidots attēls)

Iemesls, kuru gribētos minēt pirmo, ir informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstība. Jau šobrīd daudzās nozarēs tehnoloģijas aizvieto fizisku darbu un ir paredzams, ka, pieaugot tehnoloģiju attīstībai, nākotnē šāda tendence tikai pieaugs. Tas noteiks arvien pieaugošas izmaiņas nepieciešamajām darbinieku prasmēm, organizāciju stratēģijām, struktūrām un darbībām.

Pieaugot tehnoloģiskām iespējām arvien vairāk palielinās iespējas nodrošināt sabiedrības līdzdarbību dažādos procesos. Kā norāda L.Gratone, tad šī iespēja ir jāskata saistībā ar miljardiem cilvēku pasaulē, kuri ir savā starpā savienoti. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas paver iespējas iedzīvotājiem piedalīties sabiedrības

23

Dedrick J., Gurbaxani V.& Kreamer K.L.(2003) Information technology and economic performance: A critical revies of empirical evidence. 24

Sinha K.K.& Van de Ven A.H.(2005) Designing work within and between organizations. 25

Dahl A.-M. (2012) The Future Labor Market (presentation) 26

Melbarde D. (2012).Future of the creative industries: green niche, creative partnerships or language weed?

DARBA

ORGANI-

ZĀCIJA


procesos no jebkuras vietas pasaulē. Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ļauj koncentrāciju sasniegt ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā (digitālā) ceļā.

Ļoti iespējams, ka virtuālās sasniedzamības nozīme tikai pieaugs, jo paaugstināsies energoresursu un līdz ar to fiziskas pārvietošanās izmaksas. Viens no ievērojamiem tehnoloģiskās attīstības dzinējspēkiem ir bijis ievērojamais „skaitļošanas” izmaksu samazinājums, un mēs varam pieņemt, ka šī tendence turpināsies un veicinās situāciju, ka ievērojamas kompleksas tehnoloģijas būs pieejamas salīdzinoši nedārgās rokās turamās portatīvās ierīcēs. Savukārt globālās infrastruktūras, caur kuru ir pieejami pakalpojumi un resursi no attāluma jeb „mākoņu” tehnoloģijas, ļaus nodrošināt izsmalcinātas tehnoloģijas jebkurā pasaules malā un tādējādi veikt darbu virtuāli no jebkuras vietas.

Tādējādi globālā pasaule, izmantojot IKT, paver iespējas strādāt jebkurā laikā no jebkuras vietas, tādējādi samazinot darba vietas nozīmību. Lai gan mūsdienu ekonomiku virza globalizācija, ko raksturo tirdzniecības liberalizēšana un pieaugoša aktivitāte zināšanu un radošās ekonomikas nozarēs, tomēr nākotnes globalizāciju iespējams vislabāk raksturo T.Frīdmans savā grāmatā „Pasaule ir plakana”, norādot, ka nākotnē par jebkuru darbu cīnīsies no jebkuras pasaules valsts27. Tādējādi parādot, ka tam, kurā vietā mēs atrodamies, nākotnē nebūs nekādas nozīmes, jo IKT mums ļaus strādāt 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā, ja vien tiek nodrošināta atbilstoša darba organizācija.

Tā IKT attīstība lauku iedzīvotājiem var nodrošināt tādas pašas darba iespējas kā pilsētu, lielpilsētu un metropoļu iedzīvotājiem. Turklāt jāņem vērā, ka arī liela daļa pasaules zināšanu kļūst digitālas. Tas nozīmē, ka zināšanas kļūst pieejamas arī tajās vietās, kur šobrīd tās nav pieejamas vai trūkst formālās izglītības institūcijas.

Tāpat arvien lielāku lomu globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā ieņem “Mega” kompāniju un “Mikro” uzņēmēju loma un to savstarpējās sadarbības iespējas. Tehnoloģiskās priekšrocības veicina „Mega” kompāniju attīstību visā pasaulē, tajā pašā laikā miljoniem mazāku mikrouzņēmēju grupu un sabiedrību ir iespēja iesaistīties globālās pasaules vērtību radīšanā.

2.4. attēls. Loffice Budapeštā, Ungārijā28

Kā vēl viens būtisks aspekts, kurš jāņem vērā darba organizācijas procesā 21.gadsimtā ir paaudžu atšķirības, jo mūsdienās arvien biežāk ir vērojama tendence, ka darbinieki jeb līdzstrādnieki, kuri strādā vienā organizācijā, pārstāv dažādas paaudzes. Paaudžu atšķirības un ar to saistītās darba izpildes īpatnības ir piesaistījušas daudzu pētnieku uzmanību.

27 Friedman T.J. (2005) The World is Flat, Farrar, Straus & Giroux

28 Micropol project (2014) Smart Work Best Practice


Galvenā ideja paaudžu dalījumā tiek balstīta uz pieņēmumu, ka tiem cilvēkiem, kuri ir auguši noteiktā laika periodā vai laikmetā veidojas kopīga pieredze, kura veido šo cilvēku raksturu un vērtības visas dzīves laikā. Šobrīd rietumu zinātnieki izšķir piecas paaudzes. Lai gan mūsdienu zinātniskajā literatūrā var sastapties ar daudzām paaudžu klasifikācijām un teorijām tomēr visbiežāk tiek pētītas pirmskara paaudze (Baby Boomers), X paaudzes (Generation X) un Y paaudze (Generation Y) īpatnības, ņemot vērā, ka šo paaudžu pārstāvji mūsdienās veido darbinieku īpatsvaru. Tomēr arvien biežāk uzmanība tiek pievērsta arī Z paaudzei (Generation Z), kura būs nākamā paaudze, kas ieņems vietu darba tirgū.

Lai gan pasaulē notiekošie procesi liecina par globālās migrācijas pieaugumu, pieaugot migrācijai gan valstu starpā, gan no laukiem uz pilsētām, dodoties iegūt labāku izglītību vai labāk apmaksātu darbu, tomēr tehnoloģiju attīstība rada visus priekšnoteikumus tam, lai iedzīvotāji varētu iegūt atbilstošu izglītību un strādāt tajā teritorijā, kurā viņi dzīvo. Tādējādi pasaules ekonomikā un sabiedrībā notiekošie procesi liecina, ka nākotnes darba vietu arvien vairāk ietekmē tādi procesi kā globālā sāncensība, arvien pieaugošie tehnoloģiju un komunikāciju risinājumi, pieaugošās prasības personu elastībai, makroekonomiskās un demogrāfiskās izmaiņas, globālās cilvēkresursu vadības prakses izmaiņas, kā arī prasmju un zināšanu attīstība un saplūšana starpnozaru vides ietekmē. Tādēļ šādu faktoru ietekmē arvien lielāku lomu ieņem jaunas organizatoriskās vērtības – darba organizācija, sadarbība, zināšanu un informācijas apmaiņa un jaunu produktu radīšana.

Tādējādi informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, kā arī izmaiņas vadības filozofijā 21.gadsimtā29, kad būtisku lomu darba organizācijā un darba rezultāta radīšanā ieņem sadarbības tīkli (ang.val. networks, networking), sadarbība, elastība un uzticība ir ievērojami priekšnosacījumi intelektuālā darba attīstībai laukos. 2.5. attēlā ir atspoguļota attālinātā darba, kopā strādāšanas un attālinātā darba centru mijiedarbība, kurai, pēc autoru domām, ir ārkārtīgi liela ietekme uz intelektuālā darba attīstības iespējām laukos.

2.5. attēls. Intelektuālā darba attīstības koncepts lauku reģionos (autoru veidots attēls)

ATTĀLINĀTAIS DARBS KĀ KONCEPTS INTELEKTUĀLĀ DARBA ATTĪSTĪBAI LAUKOS

29

Estonian Advice Centre (2012) Modern work forms – from TELEWORK to SMART work


Jaunāko tehnoloģiju attīstība arvien vairāk ļauj strādāt no jebkuras vietas jebkurā laikā. Lai gan jēdziens teledarbs (e-darbs, attālinātais darbs, mobilais darbs) ir zināms jau kopš pagājušā gadsimta, kad 1970.tajos gados to ieviesa Džeks Nailzs (Jack Nills), izpratne par šī jēdziena saturu un pielietojumu ir būtiski paplašinājusies.

Mūsdienās bieži vien tiek likta vienādības zīme starp jēdzienu teledarbs un intelektuāls, gudrs darbs jeb SMART darbs (angļu valodā), ar to saprotot gan jaunas un elastīgas darba formas, gan arvien pieaugošo informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lomu pakalpojumu un produktu radīšanā un darba rezultāta sasniegšanā. Tādējādi teledarbs ir uzskatāms par vienu no instrumentiem, kas ļauj cilvēkiem strādāt no attāluma, nesaistot darbu ar konkrētu vietu, kurā darbinieks atrodas, un darbu noteiktā laikā.

2.6. attēls. De Drentse Zaak Assen, Nīderlandē30

Attālināto darbu lielākoties veic vidējas un augstas kvalifikācijas darbinieki uzņēmumos, kas darbojas zināšanu ekonomikas nozarēs – dizaineri, programmētāji, augsta līmeņa vadītāji, investīciju baņķieri u.c.31 Vairāk kā 10% darbinieku, kas darbojas profesionālo, vadības un tehnisko pakalpojumu jomā, regulāri strādā attālināti.32 Jaunākie dati par 90 pasaules valstīm liecina, ka 48% vadītāju jau pašlaik vismaz pusi darba nedēļas strādā attālināti un 37% uzņēmumu ir ieviestas īpašas sistēmas, lai kontrolētu darbinieku efektivitāti, izmantojot elastīgas darba formas33.

2011.gadā ASV veikta aptauja liecina, ka 42% strādājošo ir gatavi atteikties no daļas darba algas, ja tiem tiktu dota iespēja strādāt, izmantojot vairāk elastīgu darba formu. Vairāk ieinteresēti elastīgo darba formu izmantošanā ir vīrieši (12% vīriešu attiektos no līdz pat 10% algas, salīdzinot ar 6% sieviešu) un jaunāki

30

Micropol project (2014) Smart Work Best Practice 31

Bailey D.E., Kurland N.B. (2002). A review of telework research: findings, new directions, and lessons for the study of modern work 32

OECD (2008). Tele-work growth 'too slow' 33

Regus (2013) Remote working is here to stay - 2013 Global Economic Indicator


darbinieki 18-34 gadu vecuma grupā (15% darbinieku vecuma grupā 18-34 attiektos no līdz pat 10% algas, salīdzinot ar 5% darbinieku vecumā pēc 35).34

Lai gan jēdzienam teledarbs ir jau vairāk kā 40 gadi, tomēr praktiskā situācija rāda, ka vēl jo projām netiek pilnībā izmantotas šī instrumenta priekšrocības un ieguvumi. Piemēram, Lielbritānijā 2010.gadā 29 miljoni nodarbināto ceļā uz un no darba pavadīja vairāk kā 20 miljonus stundu, tādējādi zaudējot vismaz vienu stundu no sava laika un 266 miljonus mārciņu.35

2.7. attēls. Cheviot Centre Wooler, Lielbritānijā36

Lai gan pēc statistikas datiem Latvija kopā ar Čehiju, Dāniju, Nīderlandi un Beļģiju ir starp tām Eiropas valstīm, kurās teledarbs tiek izmantots visvairāk, tomēr praktiskā situācija Latvijā rāda, ka attālinātajam darbam ir nesistemātisks raksturs un pieprasījums pēc iespējas strādāt attālināti ir augstāks nekā piedāvājums no darba devēju puses.

Lai gan teledarbs tika piedāvāts kā daudzsološs risinājums lauku attīstībai, tomēr praktiskā situācija rāda, ka tas turpina attīstīties kā pilsētu un piepilsētu fenomens. To varētu izskaidrot ar netaustāmo jeb tādu zināšanu, kuras grūti nodot rakstiski, svarīgumu, kur ir nepieciešams kontakts ‘aci pret aci’, kā arī darba tirgus ne elastību lauku apvidos un pakalpojumu kvalitāti pilsētās.

Tomēr pētījumi rāda, ka ir vērojama labi izglītotu profesionāļu iekšējā migrācija no pilsētām uz laukiem. Šiem cilvēkiem ir izveidoti labi kontakti dažādās nozarēs, kam var būt pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku. Tādējādi jāsecina, ka jau šobrīd pastāv instrumenti un infrastruktūra, lai zināšanu darbinieki strādātu no laukiem, tomēr liela nozīme ir ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātību veicinošai politikai laukos, piedāvājot, piemēram, intelektuālā darba mobilitāti atbalstošus pasākumus.

34

Smith N. (2011) Employees Would Trade Pay for Flexible Workplace 35

Gratton L. (2011) The Shift. The future of work is already here 36

Micropol project (2014) Smart Work Best Practice


KOPĪGA STRĀDĀŠANA/KOPRADE – KĀ METODE INTELEKTUĀLĀ DARBA ATTĪSTĪBAI LAUKOS

Kopīga strādāšana, koprade jeb co-working (angļ.v.) ir jauna attīstības perspektīva, kura tika ieviesta, lai palīdzētu tieši pašnodarbinātām personām veidot ap sevi ar darbu saistītu sabiedrību. Juha Heikkila, kura ir pētījusi priekšnosacījumus ilgtspējīgu kopā strādāšanas vietu attīstībai laukos, norāda, ka kopā strādāšana aktivizē vietējo ekonomiku un var atbalstīt videi draudzīgu uzvedību37.

Šādas idejas autors ir programmētājs Breds Neubergs (Brad Neuberg), kad gribēdams savienot ieguvumus no individuālas strādāšanas un socializēšanās, ko rada apkārtējā sabiedrība, viņš šādu jaunu darba organizācijas veidu 2005.gadā ieviesa San Francisko (ASV).

Šobrīd šāda darba organizācijas forma jau ir attīstījusies kā globāls fenomens, jo kopā strādāšanas vietas ir izveidotas visā pasaulē. 2012.gada februārī pasaulē jau kopumā bija izveidotas 1320 šādas vietas. Pretēji tipiskai darba videi kopā strādātāji parasti strādā individuāli, bet izmanto kopīgas telpas darbam.

Kā norāda autori, kuri ir pētījuši kopā strādāšanas fenomenu, tad kopā strādāšana veicina sadarbību, kopējas zināšanas un prasmes un rada iespēju jaunu kontaktu veidošanai. Kopā strādāšanas vietā parasti tiek nodrošināta:

darba vieta;

24/7 pieejamība, piekļuve darba vietai;

sanāksmju telpa;

Wi-Fi;

biroja tehnika;

virtuve un labierīcības.

Dalīta darba vieta (ang.val. shared workspace) ļauj darbiniekam ne tikai samazināt izmaksas un izmantot kvalitatīvu aprīkojumu, bet rada arī citus sociālus ieguvumus:

augstāka motivācija, kas strādā kopā ir līdzi domājošiem cilvēkiem;

lielākas socializācijas iespējas;

darba un ģimenes dzīves līdzsvars;

lielākas iespējas, ka arvien biežāk radīsies neplānoti, bet veiksmīgi atklājumi / notikumi;

kopīga aprīkojuma/tehnoloģiju izmantošanas iespējas;

lielāki ienākumi, kurus rada jaunas darba iespējas un plašāks profesionālo kontaktu tīkls.

Turpmāk, balstoties uz Global Coworking38 pētījuma rezultātiem, ir apkopti šādu vietu izmantotāju viedokļi, kurus ir vērts ņemt vērā, veidojot pievilcīgas kopā strādāšanas vietas.

Lielākā daļa šādu darbinieku priekšroku dod telpām, kurās nav vairāk kā 20 darbinieku;

Labprāt izvēlās telpas, kurās ir gan atvērta tipa plānojums, gan pieejamas individuālas, norobežotas darba vietas;

Vēlās izteikt viedokli, piedalīties šādu telpu iekārtošanā;

37Heikkila J. (2012) Precondisions for Sustainable Rural Coworking Spaces in Soutwest Finland, Masters thesis 38Heikkila J. (2012) Precondisions for Sustainable Rural Coworking Spaces in Soutwest Finland, Masters thesis


Vissvarīgākais faktors, kas darbiniekiem patīk šādās darba vietās, ir kolēģi, līdzstrādnieki un draudzīga atmosfēra;

Kā nepieciešamās ērtības tiek norādītas interneta un biroja tehnikas pieejamība, telpa sanāksmēm un virtuve;

Ieteicams, lai netālu atrastos restorāns, lielveikals, biroja pakalpojumi un bērnu dārzs.

Neskatoties uz strauji augošo šādu vietu skaitu, pastāv arī problēmas. Piemēram, Somijas pilsētā Tamperē šāda kopā strādāšanas vieta netika atvērta nepietiekamā izmantotāju skaita dēļ. Savukārt katra piektā šāda vieta bija jāaizver finansiālu grūtību dēļ.

Tomēr īpaši laukos šādam alternatīvam darba organizācijas veidam tiek saskatītas priekšrocības, jo tādā veidā iespējams veicināt sadarbības attīstību, kā arī mazo un vidējo uzņēmējdarbību, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu vietējo ekonomiku.

ATTĀLINĀTĀ DARBA CENTRS KĀ INSTRUMENTS INTELEKTUĀLĀ DARBA ATTĪSTĪBAI LAUKOS

Eiropas valstu pieredze rāda, ka šobrīd arvien biežāk ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai reģionos tiek veidoti attālinātā darba centri, telecentri jeb SMART darba centri. To spektrs ir ļoti plašs, sākot no vienkāršiem zvanu centriem, kuri ir izveidoti ārpus metropolēm, un kuros darbinieki sniedz dažādus informācijas un telemārketinga pakalpojumus, līdz koprades vietām (co-working spaces or work hubes ang.val.), kurās galvenais aspekts ir socializēšanās iespēju nodrošināšana attālinātā darba veicējiem, kā arī jaunu ideju un produktu ģenerēšana, saplūstot vienā vietā dažādu profesiju pārstāvjiem un izmantojot kopīgas strādāšanas radītās iespējas informācijas apmaiņas procesā.

2.8. attēls. Berwick Workspace Berwick upon Tweed, Lielbritānijā (Micropol projekta materiāli)39

Būtiskā atšķirība starp koprades vietām un attālinātā darba (SMART work ang.val.) centriem tomēr ir tāda, ka ”SMART” jeb attālinātā darba centros darbinieki savam darbam vienmēr izmanto tehnoloģijas, kamēr koprades vietās var strādāt arī citu radošo profesiju pārstāvji, piemēram, dizaineri, šuvēji, dažādu amatu meistari.

MICROPOL projekta ietvaros veiktā analīze40 liecina, ka kopumā var izdalīt četru veidu ”SMART” jeb attālinātā darba centrus, kuri šobrīd ir izveidoti un darbojas lauku reģionos:

”SMART” darba centri, kas ir vērsti uz plašāku ekonomikas attīstības mērķu sasniegšanu, nodrošinot atbalstu plašam uzņēmējdarbībā iesaistīto spektram, sākot ar uzņēmējiem un attālinātā darba veicējiem un beidzot ar sabiedriskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem;

39

Micropol project (2014) Smart Work Best Practice 40

Micropol project (2014) SWC matrix


”SMART” darba centri, kuriem ir tikai un vienīgi uzņēmējdarbības raksturs un kas atbalsta tikai un vienīgi uzņēmējus un mazos biznesus;

Koprades vietas ar sociāli ekonomisku raksturu, jeb tādi ”SMART” darba centri, kuros tiek nodrošināti arī sociāla rakstura pakalpojumi. Šādi centri visbiežāk atrodas mazās kopienās;

Attālinātā darba centri, jeb tādi ”SMART” darba centri, kuru primārais mērķis ir nodrošināt attālinātā darba iespējas, lai samazinātu laiku ceļam un veicinātu attālināto darbu lauku reģionos.

Attālinātā darba centru lietderīgi integrēt ar uzņēmējdarbības atbalsta centru, kas ietver šādas funkcijas:

starp centra klientiem dalītas darba vietas, kas tiek iznomātas uz vairāk vai mazāk labvēlīgiem (salīdzinot ar biznesa sektoru) noteikumiem;

dalīti pakalpojumi, kas samazina fiksētās izmaksas;

biznesa atbalsta pakalpojumi;

tīklošanas iespējas, iekšējas un/vai ārējas (biznesa brokastis, apmācības jaunajiem uzņēmējiem, mentorings u.c.).

Šādi centri nodrošina dalīšanos un apmaiņu ar zināšanām, kas rada papildu pievienoto vērtību jeb sinerģiju centrā apvienojušiem uzņēmumiem. Centrs ne vien vairo kapacitāti vietējā līmenī, bet arī piesaista resursus (t.sk. zināšanas) no ārpuses. Turklāt centra iemītnieku sastāvs rada iespēju sadarboties un kopīgi pretendēt uz apjomīgāku līgumu izpildi, tādējādi apgūstot jaunus tirgus.

Tāpēc centriem papildus infrastruktūras nodrošināšanai lietderīgi sniegt šādus atbalsta pakalpojumus:

sekmēt uzņēmumu mārketingu, e-komerciju un palīdzēt tiem piedalīties tirdzniecības izstādēs un tirgos;

palīdzēt veidot tirdzniecību uz vietas;

sekmēt tīklošanos, lai radītu jaunas biznesa iespējas;

veicināt kopīgu piedāvājumu veidošanu, lai iegūtu apjomīgākus līgumus un apgūtu jaunus tirgus.

2.9. attēls. Attālinātā darba centrs Kolgā, Igaunijā41

41Micropol project (2014) Smart Work Best Practice


Latvijā attālinātā darba centru izveide varētu būt daudzsološs risinājums tiem cilvēkiem, kuri nevēlas strādāt no mājām. Šādi centri ir risinājums cilvēkiem, kuriem ir grūti motivēt sevi strādāt mājās, kuriem ir nepieciešamas socializēšanās iespējas. Kā būtisks šādu centru ieguvums būtu iespēja satikties dažādu nozaru cilvēkiem, kas veicina jaunas informācijas un zināšanu apmaiņu un jaunu attīstības ideju radīšanu. Īpaši reģionos šādu centru izmantošanas potenciāls varētu būt izskaidrojams arī ar interneta nepietiekamo kvalitāti.

Rīgas Tehniskās universitātes veiktās aptaujas dati rāda, ka par šādu centru izmantošanas iespējām reģionos vairāk ir ieinteresēti gados jauni cilvēki un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuriem nav darba. Tādēļ šādu centru izveidošanai būtu potenciāls tajās Latvijas pilsētās, kurās atrodas universitātes vai profesionāli tehniskās skolas, un kur koncentrējas jauni cilvēki.

Būtiski, ka šādi centri sadarbojas vai tiek veidoti biznesa infrastruktūras ietvaros, piedāvājot konsultācijas un atbalstu biznesa uzsākšanai. Savukārt lauku teritorijās attālinātā darba centri būtu jāveido tajās vietās, kur jau šobrīd tiek sniegti publiskie pakalpojumi un kuras aktīvi izmanto vietējās kopienas iedzīvotāji, kā, piemēram, bibliotēkās, skolās vai vietējos kopienu centros.

Tādējādi šādi centri varētu veicināt teritoriju ekonomisko aktivitāti, jaunu darba vietu radīšanu un mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām. Bez tam IKT tehnoloģiju iespējas šādos centros varētu tikt izmantotas, lai vecinātu kontaktus, informācijas apmaiņu un jaunu ideju ģenerēšanu ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Latvijas teritorijas.

Micropol projekta ietvaros veiktais pētījums42 apstiprina, ka darba videi ir ārkārtīgi liela ietekme uz darbu un darba rezultātu. Tāpēc veidojot šādus centrus, lai nodrošinātu produktīvu un radošu darbu, telpu iekārtojumā jāmeklē vidusceļš jeb līdzsvars starp tradicionālo biroja atmosfēru un pilnīgi atbrīvotas atmosfēras iekārtojumu. Iekārtojot attālinātā darba centrus vai izmantojot tiem pielāgotās telpas, nozīmīgi ir vairāki faktori, starp tiem, darba vietas topogrāfiskais/ģeogrāfiskais izvietojums – piesaiste vietai, darba telpa un personīgā teritorija/telpa (proksēmika) un vides komforts – gaisma un krāsa (interjera psiholoģija).

2.2. ATTĀLINĀTĀ DARBA ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS LATVIJĀ

2.2.1. EKONOMISKO ATTĪSTĪBU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI LATVIJĀ

Latvijas reģionus un jo īpaši lauku teritorijas raksturo zemāka ekonomiskā aktivitāte un tai sekojoša depopulācija, bezdarbs un iedzīvotāju novecošanās. Šīs tendences saasināja straujā tautsaimniecības transformācija pēc neatkarības atgūšanas, kuras rezultātā krasi samazinājās nodarbināto īpatsvars lauksaimniecībā, bet ražošanas un pakalpojumu nozares koncentrējušās galvaspilsētā un tās metropoles reģionā.

Starptautiskie pētījumi43 liecina, ka Latvijas reģioni raksturojami kā:

pēc apdzīvotības blīvuma un struktūras: galvenokārt lauku reģions (vismaz 50% iedzīvotāju dzīvo teritorijās ar blīvumu, kas mazāks par 150 cilvēkiem uz kvadrātkilometru) tuvu lielpilsētai (pilsēta ar vairāk kā 50 000 iedzīvotāju pusei no reģiona iedzīvotājiem ir sasniedzama 45 minūšu laikā) – Rīgas reģions; jaukta tipa reģions (15-50% iedzīvotāju dzīvo teritorijās ar blīvumu, kas mazāks par 150 cilvēkiem uz kvadrātkilometru) tuvu lielpilsētai – Latgale; jaukta tipa reģions bez lielpilsētas –Kurzeme, Zemgale; lauku reģions bez lielpilsētas – Vidzeme;

42Čaupale R. (2014) Darba vides loma un ietekme uz darbu un darba rezultātu 43

ESPON (2013) EDORA – European Development Opportunities for Rural Areas


pēc reģiona resursu (cilvēku, finanšu u.c.) uzkrāšanas līmeņa: reģioni, kuru resursi tiek noplicināti – Zemgale, Vidzeme un Latgale; reģions, kura resursu attīstības līmenis ir zem vidējā līmeņa – Kurzeme; reģions, kura resursu attīstības līmenis pārsniedz vidējo līmeni – Rīgas reģions;

pēc nozaru attīstības stadijas: reģioni, kuros dominē primārās nozares (lauksaimniecība) – visi, izņemot Rīgas reģionu, kas raksturots kā lauku reģions, kurā dominē pakalpojumu sektors.

Nozaru struktūras atšķirības labi redzamas, salīdzinot mazāk apdzīvotos reģionus Latvijā un Skandināvijā – Latvijas reģionos, līdzīgi kā citur Austrumeiropā, dominē primārās nozarēs, savukārt Skandināvijas lauku reģionos – pakalpojumu sektors. Ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs izaugsme lielākoties notiek galvaspilsētas apkārtnē – reģionos, kuri specializējušies zināšanu ekonomikas nozarēs. Ekonomikas attīstības līmeņa celšanās šajās valstīs ir notikusi vienlaikus ar reģionālās attīstības atšķirību palielināšanos.44 Par to uzskatāmi liecina IKP dispersija ES dalībvalstīs, kuras augstākās vērtības redzamas tieši jaunajās ES dalībvalstīs – Bulgārijā (47,6), Ungārijā (43,1), Latvijā (43,0), Igaunijā (40,7), Rumānijā (37,8) un Horvātijā (36,7), kamēr ES-27 vidējais rādītājs 2010.gadā bija 32,2.45

Latvijas laukos dzīvo aptuveni 30% iedzīvotāju, no tiem pēc dzīvesveida un saimnieciskā pamata par lauciniekiem uzskatāmi aptuveni 20%: 6-10% iedzīvotāju ir saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību un 10-14% strādā publiskajā sektorā un vietējo pakalpojumu sniegšanā, vai arī nav nodarbināti. Tiek prognozēts, ka turpinot paaugstināties tradicionālo lauku nozaru produktivitātei, darbavietu skaits Latvijas laukos samazināsies ne tikai šajās nozarēs, bet arī pakalpojumu nozarē (attiecībā 1:1), kopā par 43,5-57,5 tūkstošiem darbavietu līdz 2020.gadam. Tiek prognozēts, ka 2030.gadā lauku iedzīvotāju īpatsvars būs samazinājies līdz 25-26%, pēc dzīvesveida un saimnieciskā pamata – līdz 14-15%, tai skaitā 4-5% iedzīvotāju būs saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību un 9-10% strādās publiskajā sektorā un vietējo pakalpojumu sniegšanā, vai arī nebūs nodarbināti.46

Darba iespējām ir ļoti būtiska ietekme, pieņemot lēmumu par dzīvesvietu. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka lauku iedzīvotāji kopumā laukus uzskata par dzīvošanai labu vietu (76% respondentu), vietu, kur var labi atpūsties (71%) un pats plānot savu laiku (69%), kā arī uzsver lauku vides estētiskās īpašības (65%). Taču tikai neliela daļa lauku iedzīvotāju uzskata, ka lauki ir laba vieta, kur strādāt (26%), īstenot savus mērķus un sapņus (33%), kā arī realizēt savas prasmes un talantus (34%). Attiecīgi labi atalgota darba atrašana (22%), perspektīvas trūkums, labākas dzīves nodrošināšanas bērniem un darba atrašana (katram 13%) ir būtiskākie iemesli, kāpēc lauku iedzīvotāji plāno vai apsver iespēju mainīt dzīves vietu.47

Arī Latvijas lauku novados ir aktuāli lauku teritorijām raksturīgie izaicinājumi – iedzīvotāju skaita samazināšanās un „smadzeņu aizplūšana” (jaunieši pamet novadu); darba tirgus problēmas (neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu); nepilnvērtīgi izmantots vietas potenciāls (tuvu lielpilsētai, miers, dabas tuvums); bagāts dabas un kultūras mantojums, kas gan netiek pilnvērtīgi izmantots kā komerciāls resurss; iedzīvotāju mobilitātes problēmas. Iedzīvotāji apzinās novada dabiskās priekšrocības un tiem atbilstošos tradicionālos attīstības virzienus (agrobizness, tūrisms, atpūta). Tai pašā laikā tiek uzskatīts, ka lauku novados nav lielu iespēju attīstīt pakalpojumu nozari, lai gan mūsdienu tehnoloģijas to ļauj darīt.

Plašāka attālinātā darba izmantošana ļautu mazināt reģionu depopulāciju, t.sk. piesaistot augstas kvalifikācijas strādājošos no pilsētām. Piemēram, Spānijas pieredze liecina, ka 17% no lauku reģionu iedzīvotājiem laukos ir nonākuši, pārceļoties no lielpilsētām.

44

Monasterelo I. & Benni F. (2013). Non parametric methods to assess the role of the CAP in regional convergence in Hungary 45

Eurostat (2013), Dispersion of regional GDP per inhabitant 46

Valsts agrārās ekonomikas institūts (2011), Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji 47

Zobena A., Lāce I. (2011) Atskaite Par Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam veikto saistībā ar līgumaNr.UBE-2011-0032-B izpildi


2.10. attēls. Reģionu tipoloģija Eiropas Savienībā48

48

ESPON (2013) EDORA – European Development Opportunities for Rural Areas


2.2.2. “SMART” DARBA PIEPRASĪJUMS UN PIEDĀVĀJUMS

Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā attālināti strādājošo īpatsvara ziņā. Jaunākie starptautiski salīdzināmie dati liecina, ka 2005.gadā Eiropas Savienībā 7% nodarbināto skaita vismaz ceturto daļu darba laika strādā attālināti, visvairāk – Čehijā (15%), Dānijā (14%), Beļģijā (13%), Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā (visās 12%)49.

Lai novērtētu attālinātā darba potenciālu, 2012.gadā tika aptaujāti 1335 jeb 0,07% Latvijas iedzīvotāju. Detalizēta Rīgas Tehniskās universitātes veiktās aptaujas rezultātu analīze tika veikta divās lauku pašvaldībās (Balvos un Limbažos), no kurām Balvos ir augstāks bezdarba līmenis un straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās nekā Limbažos, kas atrodas tuvāk galvaspilsētas reģionam

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir augsta interese (~82%) par attālinātā darba iespējām, kas saglabājās līdzvērtīga neatkarīgi no respondentu dzimuma, vecuma un dzīvesvietas. Šādas iespējas labprāt izmantotu arī bezdarbnieki un studenti, kā arī pašlaik ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji, piemēram, mājsaimnieces Cilvēki mazāk apdzīvotos reģionos arī ir ieinteresēti socializēšanās un profesionālas tīklošanās aktivitātēs attālinātā darba centros – telpās, kas veidotas teledarba veikšanai. Turklāt lielākā daļa respondentu (82%) savas IKT prasmes novērtē kā atbilstošas. Tātad vairums iedzīvotāju vēlas un var izmantot attālināto darbu, protams, ja to atļauj darba specifika un ir atbilstošs piedāvājums.50

Savukārt 2012.gadā veiktās valsts pārvaldes darbinieku aptaujas rezultāti51 liecina, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē tiek izmantots ļoti reti (tikai 7% to veic regulāri), jo to neļauj darīt ne darbiniekam veicamais darba saturs, ne iestādes iekšējā darba organizācija. Tomēr tie darbinieki, kam ir iespējas izmantot elastīgas darba formas, ir apmierinātāki un izjūt lielāku vadības uzticēšanos. Lielākais vairums (63%) respondentu atzīst, ka izmantotu iespēju strādāt attālināti. Tāpat ievērojams skaits (47%) aptaujāto norāda, ka šāda darba organizācijas forma radītu papildu motivāciju uzlabot savu sniegumu, jo sevišķi jaunāku darbinieku un speciālistu līmeņa darbinieku vidū. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Valsts kanceleja ir izstrādājusi vadlīnijas elastīgā darba laika piemērošanai valsts pārvaldē.

2.11. attēls. Foto no sociālā kampaņa Get Online Week Igaunijā52

49

Eurofond: European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions (2010). Telework in the European Union 50

Kuzmina I. (2012) Gatavi strādāt attālināti 51

Baltiņa I. (2012). Valsts pārvaldes darbinieku apmierinātība ar cilvēkresursu vadības politiku un tās rezultātiem. Aptaujas rezultāti 52The Smart Work Association (2014), www.smartwork.ee/en/


2013.gadā intervētie darba devēju pārstāvji, kā galvenās attālinātā darba priekšrocības norāda:

Iespējas daudz efektīvāk izmantot biroja telpas un samazināt administrēšanas izmaksas;

Iespēja piesaistīt vairāk un arī kvalificētākus darbiniekus;

Uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanās globalizācijas apstākļos;

Iespēja izvairīties no dažādiem ārējiem riskiem (transporta sastrēgumi, slimības, gripas epidēmija u.c.);

Augstāka produktivitāte;

Augstāka darbinieku motivācija un apmierinātība.

Savukārt pie attālinātā darba trūkumiem tiek uzsvērtas darbinieku kontroles un darbinieku socializācijas iespēju samazināšanās, kas negatīvi ietekmē darba rezultātu. Aptaujātie darba devēji, kas jau šobrīd izmanto attālināto darbu, atzīst, ka pašlaik nav īpašu šķēršļu šīs nodarbinātības formas izmantošanai Latvijā, bet problēmas varētu sagādāt uzņēmuma darba organizācijas un pakalpojumu sniegšanas procedūru pārstrukturizēšana vai pakalpojuma nodrošināšana reģionos, kur ir vājš interneta pieslēgums un mobilie sakari.

Kāda valsts uzņēmuma vadītājs kā galveno barjeru attālinātā darba ieviešanai min faktu, ka valsts līmenī nav skaidri definēta darba devēja atbildība darba aizsardzības un darba tiesību jomās. Darba aizsardzības likums nosaka, ka prasības attiecībā uz darba vietām piemērojamas arī mājās izveidotām darba vietām un darba devējam jārūpējas par drošību un veselības aizsardzību darbā. Darba devējs nevar pastāvīgi kontrolēt tāldarbinieku darbu, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai tāldarbinieki pārzinātu darba drošības un veselības aizsardzības prasības un tās ievērotu. Tādējādi var secināt, ka attālinātā darba attīstību Latvijā šobrīd kavē:

informācijas trūkums

nesakārtota likumdošana

darba devēju neuzticēšanās.

2.2.3. ATTĀLINĀTĀ DARBA JEB “SMART” CENTRU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

Kamēr Eiropā un ASV co-working telpas vairs nav nekas jauns, Latvijā šāda prakse ir vāji izplatīta. Tomēr esošā situācija rāda, ka šādām vietām ir attīstības potenciāls. Par to liecina Rīgā izveidotās koprades vietas Birojnīca, dalāmdarbavietu, kā arī publisko bibliotēku attīstības iespējas laukos.

KOPRADES VIETAS RĪGĀ

Birojnīca pagaidām Latvijā ir vienīgā attālinātā darba centra modelim līdzīgā iestāde, kur ir iespējams satikties dažādu profesiju pārstāvjiem veicot savus darba pienākumus, neatrodoties darbavietā.

Birojnīcas pārstāvji norāda, ka ir ticis domāts arī par līdzīgiem veidojumiem reģionos. Interesi izteikuši Liepājas un Jelgavas biznesa inkubatori, piedāvājot konsultācijas attālinātā darba veicējiem. Taču līdz šim nav atradušās atbilstošas telpas, kur veidot šādas iestādes.

Birojnīcas veidotāji saskata potenciālu šādu vietu veidošanai telpās, kas jau veic noteiktu funkciju – bibliotēkās, skolās, paredzot arī konsultācijas uzņēmējdarbības jautājumos. Tomēr, lai šāds veidojums atmaksātos ārpus Rīgas, būtu ļoti jāpiedomā pie papildu pakalpojumiem – kafejnīcas, telpas pasākumiem u.tml., jo biznesa attīstības iespējas ir tur, kur cilvēki jau šobrīd iet, kur jau šobrīd ir papildu pakalpojumi. Tāpēc reģionos iespējams jāmeklē cits sadarbības mehānisms starp uzņēmēju un pašvaldību attālinātā darba vietu izveidei un darbinieku piesaistei, izmantojot jau esošās iestrādes un infrastruktūru.


Birojnīca Rīgā

Rīgā pirmā coworking jeb koprades vieta jeb telpas, kur iespējams satikties dažādu nozaru speciālistiem un strādāt attālināti, izmantojot IKT, tika atvērta 2011.gada vasaras nogalē. Kā norāda Birojnīcas idejas autori53, tad „Birojnīcas funkcija ir piedāvāt nodalītu telpu darbam”. Birojnīca darbojas kā SIA. To izmanto ne tikai pašnodarbinātie, bet arī uzņēmumu darbinieki, kas vēlas nomainīt vidi, lai tādējādi sekmētu radošumu („trešās vietas” koncepts līdzās darbam un mājām).

Ideja par Birojnīcu radās vienam no tās īpašniekiem, kurš sākotnēji pats strādāja attālināti no mājām. Tomēr pēc pusgada, strādājot mājās sāka zust produktivitāte. Savukārt vienkārši strādāt kafejnīcās bija pārāk skaļi, bet bibliotēkās pārāk klusu, tāpēc tas nelikās ideāls variants. Rezultātā tika izveidota multifunkcionāla vieta Rīgas centrā, kas piedāvā dažādus pakalpojumus – darba vietas attālinātā darba veicējiem, grāmatnīcu, kafejnīcu, telpas un tehniku semināriem un konferencēm, pasākumu organizēšanu.

Runājot par šādu pakalpojumu pieprasījumu un telpu noslodzi, Birojnīcas pārstāvji norāda, ka laikā no 11:00-18:00 telpas izmanto vidēji 10 cilvēki vienlaicīgi, lai gan varētu strādāt 40 cilvēki. Kļūt par Birojnīcas biedru var uz vienu dienu vai arī var iegādāties Birojnīcas nedēļas vai mēneša biļeti. Abonements vienai dienai maksā 6 eiro, nedēļai – 22 eiro, mēnesim – 40 eiro.

Patlaban Birojnīcā ir iespējams iegūt tādus labumus kā:

kafiju, tēju un ūdeni par brīvu

10% atlaide pārējiem kafejnīcas pakalpojumiem

iedvesmojošus kolēģus

slēgtu sapulču telpu

zīmuļus un papīru

ātrāko publisko internetu un interaktīvo TV no Lattelecom

biroja tehniku

datubāzes no LETA/Nozare un Lursoft

juridisko adresi un pasta kastīti.

Tomēr papildus iespējai strādāt ārpus biroja telpām, kā viena no šādas darba formas galvenajām priekšrocībām būtu jāmin jaunu kontaktu gūšana. Ikvienam, kurš ierodas Birojnīcā ir pieejama biedru datu bāze, kurā iespējams aplūkot turp esošos cilvēkus un ir iespējams tos uzrunāt. Birojnīcā jaunus biedrus idejas autori piesaista, izmantojot sociālā medija Facebook izveidoto ‘’Birojnīcas’’ lapu. Attiecībā uz papildu efektiem– jauni kontakti, kopīgi projekti, jaunas idejas – Birojnīcas pārstāvji norāda, ka sākumā tie ir bijuši vairāk manāmi, jo Birojnīcas veidotāji ar nolūku piesaistīja radošo industriju darbiniekus, tika

53

Intervija ar Birojnīcas pārstāvjiem, 2012.gada 7.jūnijs


testēti produkti u.tml. Arī pašlaik redzams, ka darbinieki pamazām sapazīstas, piemēram, iet kopā uzsmēķēt. Tādējādi šāda darba forma ļauj satikties dažādu jomu un nozaru pārstāvjiem, apspriest dažādas idejas, dalīties ar informāciju, kas straujajā globalizācijas laikmetā var būt īpaši nozīmīgi jaunu ideju ģenerēšanā un efektīvāka darba rezultāta sasniegšanā.

Lielākoties Birojnīca tiek izmantota kā birojs, kurā darbojas gan pašnodarbinātie, gan uzņēmumu darbinieki. Dažkārt uzņēmumi Birojnīcā izvieto cilvēkus, kas piesaistīti uz laiku. Piemēram, mēnesi te strādājis programmētājs, kam biļeti nopirka darba devējs. Pamatā Birojnīcas pakalpojumus izmanto radošās industrijas pārstāvji, IT speciālisti, biznesa uzsācēji, grāmatveži, tulki. Birojnīcā tiek pasniegtas arī svešvalodu privātstundas, organizētas tikšanās, piemēram, „galvu mednieki” (augsta līmeņa darbinieku piesaistes speciālisti) izmantojuši sanāksmju telpu intervijām un citas darba vietas – testu pildīšanai. Būtiski, ka Birojnīcas klienti viens otram netraucē, jo šādiem darbiniekiem ir augsts pašorganizācijas līmenis.

PUBLISKĀS BIBLIOTĒKAS KĀ ATTĀLINĀTO DARBA CENTRU ALTERNATĪVA

Eiropas valstu pieredze rāda, ka lauku teritorijās attālinātā darba centri tiek veidoti tajās vietās, kur jau šobrīd tiek sniegti publiskie pakalpojumi un kurus aktīvi izmanto vietējās kopienas iedzīvotāji, piemēram, bibliotēkās, skolās vai vietējos kopienu centros. Latvijā viens no risinājumiem attālinātā darba centru jeb telecentru izveidošanai varētu būt publisko bibliotēku izmantošana un piemērošana šādām vajadzībām, jo publiskās bibliotēkas jau šobrīd ir aprīkotas ar atbilstošu aprīkojumu - datortehniku un multifunkcionālām ierīcēm, kā arī publiskajās bibliotēkās ir pieejams bezmaksas internets.

Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekta realizācija ir nodrošinājusi neierobežotu piekļuvi informācijas resursiem Latvijas bibliotēku sistēmas izmantotājiem. Tādējādi publiskās bibliotēkas jau šobrīd ir transformējušās no „analogās ēras“ prasībām atbilstošām institūcijām par 21.gadsimta informācijas sabiedrības vajadzībām atbilstošiem informācijas, pakalpojumu un socializācijas centriem.

VVBIS īstenošanas gaitā ir izdevies nodrošināt bezmaksas piekļuvi internetam visās publiskajā bibliotēkās; būtiski palielināt vienotam datu pārraides tīklam pieslēgto datoru skaitu, kas ļāvis uzlabot iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu pieejamību, padarot plašāku ar bibliotēku tiešo pakalpojumu klāstu nesaistītu iespēju izmantošanu – socializācijas un dažādu interneta pakalpojumu izmantošanas iespējas, kas paplašinājis bibliotēku klientu loku; kā arī palielināt bibliotekāru apmācību apjomu papildus pamata datorlietošanas prasmēm.

Tādējādi jaunās tehnoloģijas jau šobrīd bibliotēkas ir pārveidojušas par plašiem informācijas centriem. Taču jaunu un modernu tehnoloģiju ienākšana bibliotēkās nozīmē arī jaunu pavērsienu tradicionālo bibliotēkas pakalpojumu klāsta papildināšanā. Latvijas bibliotēku pamatnostādnes paredz54, ka bibliotēku nākotne meklējama turpmākā pakalpojumu klāsta paplašināšanā, kas paralēli tradicionāliem bibliotēku pakalpojumiem sniegtu visu nepieciešamo iedzīvotāju mijiedarbībai ar citiem indivīdiem, pakalpojumu sniedzējiem un valsti. Nepieciešamība radīt netradicionālus pakalpojumus nosaka gan pieprasījums, gan bibliotēku attīstības tendences pasaulē.

Pētījumi liecina, ka bibliotēkām mazāk attīstītos reģionos ir jādarbojas kā ekonomiskās izaugsmes veicinātājām vietējā pašvaldībā. Izmantojot informācijas, tehnoloģiju un cilvēkresursu tīklošanās iespējas pašvaldību bibliotēkas var radīt ieguvumus no vietējās uzņēmējdarbības attīstības un inovācijām, kā arī vietējās sabiedrības ekonomiskās aktivitātes. Kā viens no attīstības virzieniem, kurš šobrīd plaši izplatās un tiek pētīts, būtu jāmin uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēkas.

54

Latvijas Bibliotēku pamatnostādnēs 2011.-2015.gadam (2011)


Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku (UAB) tīkla izveide laukos

Latvijas Lietuvas pārrobežu programmas ietvaros izstrādātais un īstenotais projekts „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana” paver jaunu skatījumu un vietējo bibliotēku lomu uzņēmējdarbības attīstībā un vecināšanā laukos.

Projekts, kura aktivitātes tiek īstenotas Bauskas un Rundāles novada pašvaldībās Latvijā un Pakruojas, Pasvalisa un Biržu pašvaldībās Lietuvā paredz izveidot biznesa atbalsta bibliotēku tīklu, kurš sastāvēs no piecām galvenajām Biznesa atbalsta bibliotēkām un 118 vietējām bibliotēkām, kuras kalpos kā biznesa atbalsta punkti mazajās lauku pašvaldībās. Projekta ietvaros tiek risinātas vairākas problēmas, kuras šobrīd ir aktuālas gan Latvijā, gan Lietuvā:

Ilgtspējīgu biznesa ideju trūkums. Augsti bezdarba rādītāji, zema ekonomiskā aktivitāte, darba vietu trūkums laukos, kā arī augsti emigrācijas rādītāji ir raksturīgi pierobežu pašvaldībās. Tas savukārt noved pie zemas uzņēmējdarbības aktivitātes un neaktīvas biznesa vides.

Efektīvu biznesa atbalsta instrumentu trūkums vietējās pašvaldībās. Tāpēc biznesa atbalsta aktivitātes un darba vietu radīšana ir vienas no galvenajām pašvaldību politiku prioritātēm. Tomēr projektā iesaistītās pašvaldības kā vienu no galvenajām problēmām akcentē reālu instrumentu un zināšanu trūkumu uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai. Kā visbiežāk izmantotās aktivitātes tiek minētas biznesa forumu organizācija, biznesa inkubatoru izveide un pašvaldības darbinieku apmācības. Tomēr šādas aktivitātes parasti tiek organizētas neregulāri, nelielā apjomā un ir mērķētas tikai uz vietējiem uzņēmējiem.

Biznesa atbalsta pasākumi un pakalpojumi ir koncentrēti pilsētās. Gandrīz visi biznesa atbalsta pakalpojumi ir pieejami novadu centros. Uzņēmējiem, kuri dzīvo laukos, dažkārt ir nepieciešams pavadīt pusi dienas, lai apmeklētu novada centru un, piemēram, iesniegtu vienkāršu iesniegumu atļaujas vai licences saņemšanai no pašvaldības. Ja jautājums ir sarežģītāks, viņiem ir jāpavada visa diena, lai apmeklētu dažādas pašvaldības struktūrvienības, kuras ir atbildīgas par attiecīgu jautājumu risināšanu.

Tāpēc publiskās bibliotēkas tika izvēlētas kā galvenais atbalsta punkts uzņēmējdarbības attīstībai un aktivitāšu ieviešanai. Projekta mērķis ir veicināt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežas pašvaldībās, lai nodrošinātu biznesa atbalsta pasākumu pieejamību lauku teritorijās. Projekta tiešie mērķi ir 1) uz esošo publisko bibliotēku bāzes kā biznesa resursu centrus, izveidot pārrobežu biznesa atbalsta bibliotēku tīklu; 2) veicināt pieejamību izveidotos resursu centros; 3) izmantojot kompleksus uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes vietējiem jauniešiem, potenciālajiem uzņēmējiem un esošajiem MVU, veicināt uzņēmējdarbības spēju attīstību reģionā.


UAB tīkls pats par sevi nav šī projekta mērķis. Viena no galvenajām idejām ir veicināt jaunas pasaulē atzītas idejas īstenošanu, izveidojot uzņēmējdarbības atbalsta centrus publiskajās bibliotēkās. Viena no bibliotēku lomām ekonomiskās aktivitātes veicināšanā ir tā saucamās „trešās vietas” radīšana informācijas un pieredzes apmaiņai. Iespēja satikt cilvēkus un ideju apmaiņa var pavērt bibliotēku attīstību jaunā perspektīvā. Šādā kontekstā ir ļoti svarīgi bibliotēkām formulēt savu turpmāko attīstības stratēģiju, kurā tiek identificētas bibliotēkas mērķa grupas un to vajadzībām atbilstošs pakalpojumu klāsts. Tāpēc viena no projekta aktivitātēm bija uzņēmējdarbības bibliotēku stratēģijas izstrāde, kas tika īstenota 2013.gadā. Izstrādātā UAB stratēģija ir vidēja termiņa stratēģija, kas ir izstrādāta laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Stratēģijā ir noteikta UAB vīzija, misija, rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti. Atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem bibliotēkas savu iespēju ietvaros koncentrē savas uzņēmējdarbību atbalstošās aktivitātes uz dažādām sabiedrības mērķa grupām: esošajiem uzņēmējiem, potenciālajiem uzņēmējiem, attālinātā darba veicējiem, pašnodarbinātajiem, bezdarbniekiem, skolēniem, studentiem, kā arī skolotājiem. Stratēģija pieejama interneta vietnē www.bauska.lv.

Tādējādi esošā situācija liecina, ka publiskās bibliotēkas pašas meklē iespējas kā dažādot savus pakalpojumus 21.gadsimtā. Esošā prakse un publisko bibliotēku attīstība liecina, ka arī Latvijā publiskās bibliotēkas var kalpot kā uzņēmējdarbības un attālinātā darba attīstības modelis.

2.3. IESAISTĪTO PAŠVALDĪB U – MĀRUPES, LIMBAŽU UN CĒSU NOVADI - RAKSTUROJUMS

Latvijas reģionālās attīstības tendenču raksturošanai tika izvēlēti 3 novadi – Mārupes, Cēsu un Limbažu novads, kuru pašvaldības ir izrādījušas interesi par attālināto darbu un attālinātā darba centru izveidi savā teritorijā. Attēlā ir redzami izvēlētie novadi un to izvietojums Latvijā.

2.12. attēls. Mārupes, Cēsu un Limbažu novadu izvietojums Latvijā


Mārupes novads atrodas Latvijas centrālajā daļā Daugavas kreisajā krastā un robežojas ar Rīgas pilsētu, Olaines un Babītes novadu. Novada kopējā teritorijas platība ir 103,9 km2. Mārupes novads ietilpst Pierīgas statistikas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas aglomerācijas tiešā ietekmes zonā.

Mārupes novads ir viena no Pierīgas teritorijām, kurā notiek intensīva dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve, bet saglabājas arī lauksaimniecība un lauku ainava. Pēdējo gadu laikā tapuši un tiek celti vairāki daudzdzīvokļu māju kompleksi un ciemi, realizēti simtiem individuālo projektu. Tīraines ciems pamazām saplūst ar Mārupes ciemu. Daudzviet ārpus apdzīvotām vietām veidojas blīva dzīvojamā un darījumu objektu apbūve.

Limbažu novads atrodas Pierīgas statistikas reģionā bijušā Limbažu rajona centrālajā un dienvidu daļā un robežojas ar Saulkrastu novadu, Salacgrīvas novadu, Alojas novadu, Valmieras novadu, kā arī ar Krimuldas un Sējas novadiem. Novadu veido 7 bijušā Limbažu rajona pagasti un Limbažu pilsēta. Kopējā teritorijas platība ir 1170 km².

Limbažu novada specializāciju iezīmē teritorijā esošās galvenās tautsaimniecības nozares, kas pēdējos gados ir tirdzniecība, būvniecība, mežistrāde un tās produkcijas pārstrāde, pārtikas produktu rūpniecība, attīstās pakalpojumu sfēra – ne tikai tirdzniecība un tūrisms, bet arī transports un ar to apkalpošanu saistītās darbības, medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumi55.

Cēsu novads ir izveidots, apvienojot Cēsu pilsētu un Vaives pagastu. Tas atrodas Vidzemes statistikas reģionā. Novada administratīvā robeža robežojas ar Amatas, Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas novadiem, novada platība ir 172,828 km2. Cēsu novada prioritātes ir aktīva darbība ES struktūrfondu līdzfinansētajos projektos, industriālās un vecpilsētas infrastruktūras atjaunošana, kā arī izglītības sistēmas sakārtošana56.

Detalizēta informācija par iepriekšminēto pašvaldību iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras, bezdarba, nodarbinātības, uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju attīstības rādītāju raksturpjumu ir iekļauta 1.pielikumā.

No veiktās analīzes var secināt, ka Mārupes, Limbažu un Cēsu novados ir potenciāls attālinātā darba veikšanai, jo

1) iedzīvotāju skaits Cēsu un Limbažu novados samazinās, kam viens no iemesliem ir negatīvais migrācijas saldo. Iespēja strādāt attālināti varētu motivēt iedzīvotājus nepārcelties tuvāk savām faktiskajām darba vietām, bet saglabāt savu dzīvesvietu novadā;

2) Mārupes novadu par savu dzīvesvietu izvēlas jaunas ģimenes ar bērniem. Jaunās māmiņas ir potenciālie darbinieki, kas varētu būt ieinteresētas strādāt attālināti;

3) Limbažu un Cēsu novados ir salīdzinoši liels pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits, kas arī ir tā cilvēku grupa, kas varētu strādāt attālināti, ja ir nepieciešamās IT zināšanas;

4) Limbažu novadā ir augsts bezdarba līmenis, Mārupes novadā bezdarbnieki ir ar salīdzinoši augstu izglītības līmeni – tie ir potenciālie darbinieki, kas varētu veikt augsti kvalificētu darbu attālināti;

5) Lielākā problēma visos analizētajos novados – ilgstošais bezdarbs, jo šādus bezdarbniekus ir visgrūtāk motivēt iesaistīties darba tirgū;

6) Visos analizētajos novados ir salīdzinoši augsts cilvēku ar invaliditāti bezdarbs. Šī arī ir viena no bezdarbnieku grupām, kas būtu ieinteresēta attālinātā darba veikšanā;

7) Uzņēmējdarbības aktivitāte Mārupes, Limbažu un Cēsu novados palielinās; 8) Palielinās datoru un interneta lietotāju skaits, kas liecina par to, ka pieaug tādu iedzīvotāju skaits, kas

prot apieties ar IKT, kas ir pamats attālinātā darba veikšanai;

55

Limbažu novada attīstības programma 2011.-2017.gadam (2010) 56

Cēsu novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats (2013)


9) Šobrīd ir izveidojušies publiskie bezmaksas interneta un IT pieejas punkti novadu publiskajās bibliotēkās, kas var kalpot kā pamats attālinātā darba centru izveidei;

10) Tiek realizēts projekts „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos”, kura rezultātā tiks paplašināts publisko platjoslas tīkla pieejas punktu skaits. Tātad palielinās iespējas izveidot attālinātā darba centrus Limbažu un Cēsu novados.

3. SVID ANALĪZE

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

Infrastruktūra

Ceturtais ātrākais internets pasaulē

Veiksmīgi piemēri attālinātā darba centru veidošanai un darbībai – Rīgā darbojas vairāki co-working centri

Publiskās bibliotēkas lauku reģionos darbojas kā kopienas centri

Biznesa atbalsta bibliotēku veidošana Bauskā un Rundālē

Reģionālo biznesa inkubatoru tīkls

Reģionālā ekonomika

Augsts primāro nozaro īpatsvars lauku reģionu ekonomikā (salīdzinot ar līdzīgiem reģioniem Rietumeiropā vai Skandināvijā)

Darbavietu trūkums reģionos, jo sevišķi zināšanu ekonomikas nozarēs

Lauku teritoriju degradēšanās, tās pametot ekonomiski un sociāli aktīviem iedzīvotājiem

Cilvēkresursi

Liels īpatsvars iedzīvotāju ar augstāko izglītību (29,2% Latvijā, 27,7% vidēji Eiropas Savienībā)

Augsts teledarbinieku īpatsvars (12% Latvijā, 7% vidēji Eiropas Savienībā)

Liela interese veikt teledarbu (82%), kas saglabājas nemainīgi augsta neatkarīgi no tādiem rādītājiem kā dzimums, vecums (izņemot pirmspensijas vecuma iedzīvotājus) un dzīvesvieta

Liela daļa cilvēku katru dienu svārstmigrē no lauku reģioniem uz lielajām pilsētām

Lielai daļai cilvēku ir otrās mājas lauku reģionos

Cilvēkresursi

Zems teledarba piedāvājums – neatbilstība starp teledarba pieprasījumu un piedāvājumu, jo sevišķi reģionos

Darba devēju neuzticēšanās elastīgu darba formu izmantošanā; darbinieku konservatīvisms

Zems e-prasmju līmenis noteiktām iedzīvotāju grupām, tai skaitā bezdarbniekiem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem

Publiskā sektora politika

Valdības atbalsts IKT sektora attīstībai un e-prasmju celšanai

Privātā sektora iniciatīvas, piemēram, Strādā no jebkuras vietas diena, ko organizē Microsoft

Plašs e-pakalpojumu klāsts

Attālinātā darba potenciāls uzsvērts vairākos nacionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentos

Publiskā sektora politika

Trūkst instrumentu attālinātā darba veicināšanai nodarbinātības un reģionālās attīstības politikās

Trūkst popularizējošu un skaidrojošo pasākumu – trūkst informācijas un izpratnes par attālinātā darba priekšrocībām un vietējo veiksmes stāstu

Investīcijas tiek novirzītas publisko pakalpojumu sniegšanai nevis infrastruktūrai, kas veicinātu vietējo uzņēmējdarbību


IESPĒJAS DRAUDI

Globālā līmenī

Būtisku daļu no globālā IKP veido nemateriāls (digitāls) saturs un pakalpojumi

Tehnoloģiskās iespējas attīstās eksponenciāli; IKT loma arvien palielinās

Prognozēts pakalpojumu pieaugums zināšanu ekonomikas nozarēs, jo sevišķi Rietumu pasaulē

Pārmaiņas korporatīvajā kultūrā un savas dzīves organizēšanā ļauj strādāt arvien elastīgāk

Mega un mikro uzņēmumu/pašnodarbināto veidošanās

Globālā līmenī

IKT nozare arvien koncentrējas lielpilsētās

Ārpakalpojumi tiek izvietoti zemāku izmaksu valstīs (piemēram, Indijā), nevis Eiropas lauku reģionos

Nacionālā un reģionālā līmenī

Dzīve laukos kā kultūras vērtība

Urbanizācijai pretējas tendences, piemēram, ekociematu veidošana un līdzīgas iniciatīvas, kas piesaista lauku teritorijā ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī ārvalstniekus (Krievijas, Ķīnas pilsoņus u.c.)

Publiskās bibliotēkas piedāvā būtiskus informācijas resursus un bezmaksas internetu

Attālinātā darba un attālinātā darba centru aspektu integrēšana publiskā sektora politikās

Nacionālā un reģionālā līmenī

Lauku reģionu depopulācija un novecošanās turpinās – lauku reģionu kā dzīvesvietas pievilcība arvien mazinās

Darba tirgus reģionos kļūst pārāk mazs (sevišķi ģimenēm, kur abi partneri strādā), samazinoties darbvietu skaitam lauksaimniecībā un publiskajos pakalpojumos

Vietējā līmenī

Attālinātā darba veicēju un centru tīklu veidošanās

Starpsektoru (publiskā – privātā – nevalstiskā sektora) partnerība attālinātā darba centru veidošanai

Eiropas Savienības fondu izmantošana attālinātā darba centru veidošanai, apmācībām un atpazīstamības kampaņām

Vietējās kopienas un brīvprātīgo iesaistīšana attālinātā darba centru uzturēšanā

Vietējā līmenī

Samazinās investīcijām pieejamais finansējums reģionālā un vietējā līmenī – fokuss uz pamatfunkciju saglabāšanu (attālinātā darba centrs neiekļaujas starp tām), nevis attīstības projektiem

Investīcijas attālinātā darba centros tiek uzskatītas par riskantām, jo ir neskaidra šādu centru ilgtspēja

4. STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas Tehniskā universitāte kā plāna vispārējo mērķi ir izvirzījusi sekmēt ilgtspējīgu lauku reģionu attīstību:

Veicināt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darba vietas un samazināt bezdarbu;

Veidot ilgtspējīgas, dinamiskas un piemēroties spējīgas vietējās kopienas.


Tā kā iepriekšējās nodaļās veiktā analīze liecina, ka attālinātais darbs ir daudzsološs, taču līdz šim nepilnīgi izmantots risinājums reģionālās attīstības veicināšanai un lauku apdzīvotības saglābšanai, plānam tiek izvirzīti šādi specifiskie mērķi, kuru īstenošanā sniegs ieguldījumu plānā paredzētā rīcība:

1. Palielināt un izplatīt zināšanu par lauku reģionu ekonomikas dažādošanas iespējām, attīstot zināšanu un dzīvesveida ekonomiku (t.sk. attālināto darbu);

2. Sekmēt informācijas izplatīšanu par attālinātā darba attīstības iespējām lauku reģionos; 3. Veicināt attālinātā darba centru kā uzņēmējdarbības atbalsta punktu veidošanu lauku reģionos.

5. REKOMENDĀCIJAS ATTĀLINĀTĀ DARBA VEICINĀŠANAI LATVIJĀ

Projekta ietvaros Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU) ir sagatavojusi sešas rekomendācijas attālinātā darba veicināšanai Latvijas reģionos. Rekomendācijas sagatavotas, balstoties uz projektā skatīto ārvalstu pieredzi un Latvijā veiktajiem pētījumiem.

Interneta pieejamība rada daudz jaunu iespēju lauku teritoriju attīstībai, jo īpaši zināšanu ekonomikas nozarēs un radošajās industrijās, kur darba produkts ir intelektuālais īpašums nemateriālā formā, kā arī tādās jomās kā veselības aprūpe un izglītība, nodrošinot šo pakalpojumu attālinātu pieejamību.

Šo rekomendāciju īstenošana ļaus radīt jaunas darbavietas un veidot dzīvotspējīgas un dinamiskas kopienas lauku reģionos, apvienojot augstas kvalitātes un zemāku izmaksu dzīvi laukos ar izaicinājumu veikt pilnvērtīgu darbu zināšanu ekonomikā.

N.p.k. Rekomendācija Par rekomendācijas ieviešanu atbildīgās institūcijas

1. Sniegt informatīvu atbalstu, veikt skaidrojošus pasākumus un piedāvāt apmācības darbiniekiem un darba devējiem par attālinātā darba būtību, iespējām un ieguvumiem no elastīgas nodarbinātības formas izmantošanas. Popularizēt vietējos un ārvalstu veiksmes stāstus.

Labā prakse: Ungārijā tiek īstenotas sociālās kampaņas par iespējām ar elastīgu darba formu palīdzību apvienot darba un ģimenes dzīvi.

Igaunijā ik gadu e-nedēļas ietvaros notiek aktivitātes, lai popularizētu attālināto darbu, tai skaitā tiek piešķirts finansējums jauniešu organizētiem pasākumiem attālinātā darba iespēju popularizēšanai.

Augstskolas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, nevalstiskās organizācijas u.c.

RTU, Reģionālā līmeņa augstskolas, ”Latvijas Lauku forums”

2. Atbalstīt attālinātā darba centru, kur pieejamas attālinātam darbam nepieciešamās tehnoloģijas un stimulējoša darba vide, veidošanu. Šādi centri var tikt kombinēti ar biznesa inkubatoriem u.c. uzņēmējdarbības atbalsta funkcijām, tiem jānodrošina ne vien darbam atbilstoša fiziskā vide, bet arī socializēšanās, mentorings u.c. atbalsta mehānismi, kas veicina sinerģiju un jaunu biznesa ideju rašanos.

Labā prakse: Berwick Work Space (Northumberland, Lielbritānijā) izvietota 31 darba vieta, konferenču telpa,

Reģionāla līmeņa aktivitāšu plānotāji Pašvaldības

Plānošanas reģioni, Cēsu, Limbažu un Mārupes novada pašvaldības



virtuālais birojs un biznesa inkubācijas pakalpojumi http://www.berwickworkspace.co.uk/

Wooler Cheviot Centre (Lielbritānijā) izveidots mazpilsētas kopienas centrā un piedāvā birojus un atsevišķas darbavietas, kā arī konsultācijas biznesa uzsākšanas un attīstības jautājumos http://www.wooler.org.uk/.

Telecentre de Lormes Francijā piedāvā darbavietas, sanāksmju telpu un videokonferenču iespējas.

Attālinātā darba centri Igaunijā veiksmīgi darbojas ne tikai attālajos lauku reģionos, bet arī Tallinas tuvumā.

3. Sekmēt attālinātā darba veicēju, attālinātā darba centru un nozaru ekspertu sadarbību, piemēram, veidojot attālinātā darba asociāciju vai klasteri, kas ļautu atsevišķiem attālināti nodarbinātajiem sasniegt lielāku kritisko masu, piesaistot pasūtījumus un nodrošinot to izpildi.

Labā prakse: Igaunijā darbojas Attālinātā darba asociācija (Smart Work Association), kas piedāvā konsultācijas un mācības attālinātā darba ieviešanai uzņēmumos un iestādēs, kā arī īsteno sociālas kampaņas attālinātā darba iespēju skaidrošanai un veicināšanai http://www.smartwork.ee/en/ .

Reģionāla līmeņa aktivitāšu plānotāji Pašvaldības

Plānošanas reģioni, Cēsu, Limbažu un Mārupes novada pašvaldības

4. Piedāvāt finansiālu atbalstu elastīgu darba formu ieviešanas sākumposmā, piemēram, sedzot darbavietas iekārtošanas izmaksas vai īslaicīgi subsidējot darba samaksu, lai motivētu darba devējus pārliecināties par elastīgu darba formu priekšrocībām.

Labā prakse: Igaunijas dienvidos 2007.gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika izveidoti trīs attālinātā darba centri, radot 40 jaunas darba vietas, kuras līdz ar apmācībām tika piedāvātas vietējiem bezdarbniekiem, pirmos sešus mēnešus sniedzot algas subsīdiju minimālās algas apmērā.

Itālijā uzņēmumiem, kas vēlas ieviest attālināto darbu, lai ļautu darbiniekiem savienot darba un ģimenes dzīvi, tiek piedāvāts kupons 15 000 eiro apmērā darbavietas iekārtošanai un darba organizēšanas pilnveidošanai, t.sk. konsultatīvam atbalstam un uzraudzības sistēmu izveidei.

Ungārijā tiek sniegtas subsīdijas darba devējiem, kas vēlas ieviest attālināto darbu, kā arī subsīdijas darbavietu izveidošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Politikas, likumdošanas izstrādātāji

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra


http://www.berwickworkspace.co.uk/

http://www.wooler.org.uk/

http://www.smartwork.ee/en/


5. Samazināt nodokļu maksājumus darba devējiem, kas nodarbina attālinātā darba veicējus.

Labā prakse: Nīderlandē tiek samazināti sociālās apdrošināšanas maksājumi darba devējiem, kas nodarbina teledarbiniekus, kā arī ar nodokļiem netiek aplikta darba devēja kompensācija teledarbiniekam par interneta un telefona izdevumiem.

Lielbritānijā ar nodokļiem netiek aplikta darba devēja kompensācija teledarbiniekam par daļu no mājokļa izdevumiem – apkuri, elektrību u.c.

Politikas, likumdošanas izstrādātāji

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija

6. Integrēt attālinātā darba aspektus nozaru politikās,

piemēram, reģionālās attīstības, nodarbinātības,

publisko pakalpojumu attīstības u.c. politikās.

Labā prakse: Latvijā 2014.gada martā AS Swedbank

atklāja telefonbankas filiāli Valmierā, kur desmit cilvēku

komanda nodrošina elektronisko saraksti ar bankas

klientiem. Viasat AS Latvia zvanu centrs atrodas ne vien

Rīgā, bet arī Liepājā, turklāt darbiniekiem ir iespējams

strādāt no mājām. Savukārt 1188 uzziņu pakalpojumi

tiek sniegti filiālēs Rīgā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī.

Igaunijā attālināti tiek nodrošinātas ģimenes ārsta

konsultācijas u.c. pakalpojumi, jo sevišķi iedzīvotājiem

no attāliem reģioniem (t.sk. salām), kur klātienes

tikšanos ir apgrūtināti nodrošināt. Tartu atrodas

Igaunijas lauksaimniecības reģistru un informācijas

pārvaldes, kas administrē atbalsta programmas

lauksaimniekiem, centrālais birojs.

Francijā attālinātā darba centru attīstība lauku reģionos

ir daļa no vietējo pašvaldību stratēģijas, kurā cilvēkiem

tiek popularizēta vietējā teritorija un biznesa iespējas, lai

piesaistītu teritorijai jaunus iedzīvotājus.

http://www.paysdemurat.fr/telework/accueil.html

http://www.soho-solo-gers.com/en

Politikas,

likumdošanas

izstrādātāji

Vides

aizsardzības un

reģionālās

attīstības

ministrija,

Labklājības

ministrija,

Valsts

Kanceleja


https://epasts.rtu.lv/owa/redir.aspx?C=Rr0WE4AV3k-7EG4m-QFJTNjUvbtkVNEI3bp4h_G-RM1xOpsKjm0YgIimFHVpz3RBMGnzwiI8hY8.&URL=http%3a%2f%2fwww.paysdemurat.fr%2ftelework%2faccueil.html

https://epasts.rtu.lv/owa/redir.aspx?C=Rr0WE4AV3k-7EG4m-QFJTNjUvbtkVNEI3bp4h_G-RM1xOpsKjm0YgIimFHVpz3RBMGnzwiI8hY8.&URL=http%3a%2f%2fwww.soho-solo-gers.com%2fen

6. IEVIEŠANAS PLĀNS, FINANSĒJUMS, SAGAIDĀMIE REZULTĀTI

Rīgas Tehniskā universitāte kā Micropol projekta partneris ir identificējis turpmākās rīcības, to ieviešanas laika grafiku, iesaistītos partnerus, kā arī indikatīvo finansējumu, lai sekmētu turpmāko izpēti un inovatīvu uzņēmējdarbības atbalsta aktivitāšu īstenošanu lauku reģionos.

6.1. Veikt pētījumu par inovatīvu attīstību lauku reģionos

Mērķis Pilnveidot zināšanas par lauku reģionu ekonomikas dažādošanas iespējām, attīstot zināšanu un dzīvesveida ekonomiku (t.sk. attālināto darbu), un lauku kopienu transformāciju par augsti mobilām un piemēroties spējīgām vietējām kopienām, balstoties uz Norvēģijas pieredzi.

Sadarbības partneri HLB University College of Norway

Rezultāts un rezultāta rādītājs

Publicētas zinātniskās publikācijas – 5 Rekomendācijas politikas veidotājiem – 1 Seminārs pētījuma rezultātu izplatīšanai – 1

Īstenošanas periods 2015.gada janvāris –decembris

Izmaksas (indikatīvi) 100 000 EUR

Finansējuma avots (indikatīvi)

Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments

6.2. Izstrādāt studiju priekšmetu par inovatīvu attīstību lauku reģionos

Mērķis Izplatīt zināšanas par lauku reģionu ekonomikas dažādošanas iespējām, attīstot zināšanu un dzīvesveida ekonomiku (t.sk. attālināto darbu), un lauku kopienu transformāciju par augsti mobilām un piemēroties spējīgām vietējām kopienām, balstoties uz Norvēģijas pieredzi.

Sadarbības partneri HLB UniversityCollegeofNorway


Jauns studiju priekšmets– 1 Īstenotas apmācības, aprobējot jaunu studiju priekšmetu – 1

Īstenošanas periods 2016.gada janvāris –jūnijs



Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments

6.3. Konsultatīvi atbalstīt attālinātā darba centru veidošanu Latvijā

Mērķis Sniegt uz pierādījumiem balstītu viedokli un rekomendācijas attālinātā darba centru veidošanai un darbinieku apmācībām Latvijā, balstoties uz Micropol projektā iesaistīto partneru pieredzi.

Sadarbības partneri Estonian AdviceCentres, Latvijas novadu pašvaldības


Izveidoti attālināta darba centri Latvijā – vismaz 2

Īstenošanas periods 2015.gada jūnijs – 2017.gada jūnijs



Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programma


6.4. Līdzdarboties attālinātā darba popularizēšanā Latvijā

Mērķis Sniegt uz pierādījumiem balstītu viedokli un rekomendācijas attālinātā darba popularizēšanai Latvijā.

Sadarbības partneri Biedrība Latvijas Lauku forums, biedrība „Radošās Idejas”, citas nevalstiskas organizācijas


Dalība semināros vai diskusijās – vismaz 2 reizes gadā Publikācijas masu medijos – vismaz 1 reizi gadā

Īstenošanas periods 2015.gada janvāris – 2017.gada decembris

Izmaksas (indikatīvi) RTU budžeta ietvaros


RTU budžeta ietvaros

Rīgas Tehniskās universitātes aktivitāšu ieviešanas indikatīvais laika plāns:

Semestris 2015 2016 2017

Aktivitātes 1-6 6-12 1-6 6-12 1-6 6-12

1. Pētījums

2.Studiju priekšmeta izstrāde

3. Konsultatīvais atbalsts

4. Līdzdarbība, popularizēšana


7. PIEREDZE UN LABĀS PRAKSES PĀRŅEMŠANA NO M ICROPOL PROJEKTA

7.1. PIEREDZE

Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji projekta laikā ir piedalījušies 8 pieredzes apmaiņas pasākumos, kurus organizēja projektā iesaistītie partneri Igaunijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā. Turpinājumā ir apkopota informācija par pieredzi, kura tika iegūta minētajos pasākumos un kura izmantojama turpmākajā darbā pie attālinātā darba centru izveides un attīstības.

Pasākums Tēma Iegūtā pieredze Kapacitāte un zināšanu celšana

Atbilstība Rīcības plānam

Maijs 2012 Attālinātā darba centri Igaunijas dienvidu daļā un ESF finansējuma piesaiste centru izveidei

Vizītes laikā dalībniekiem bija iespēja apskatīt attālinātā darba centrus Igaunijas lauku reģionos, kuru izveidei tika piesaistīti ESF līdzekļi un kuros tiek sniegti zvanu centra vai telemārketinga pakalpojumi.

Dalībnieki ieguva jaunu informāciju, kā arī iepazinās ar Latvijas kaimiņvalsts pieredzi, kuru iespējams izmantot, veidojot attālinātā darba centrus Latvijas lauku reģionos.

Atbilstošs

Septembris 2012

Attālinātā darba centri Francijā un iepazīšanās ar to darbību

Vizītes laikā bija iespēja iepazīties ar attālinātā darba centru darbību Francijā – Murat Centre, SOHO – SOLO, Lormes Teleworking Centre, un apmeklēt centru Lormes (Nievre).

Pasākuma dalībnieki ieguva informāciju par šādu centru dibināšanu, finansēšanas kārtību, kā arī tikās ar attālinātā darba veicējiem un uzklausīja viņu viedokli. Vizīte ļāva ļoti labi ieraudzīt šādu centru ietekmi uz reģionu attīstību.

Atbilstošs

Marts 2013 Teledarbs kā resurss biznesa attīstībai attālinātā darba centros Spānijā

Vizītes laikā dalībniekiem bija iespēja apskatīt Geolit – Jaen zinātnisko un tehnoloģisko parku. Notika iepazīšanās ar Guadalinfo Centre( Ibros), kas pilda ļoti svarīgu socializēšanās funkciju reģionā un piedāvā iespējas apgūt iemaņas un zināšanas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Tika izdiskutēta teledarba ieviešana kā korporatīvās sociālās atbildības instruments. Tika iegūta pieredze, kas ir noderīga arī Latvijai, par socializēšanās centru nozīmi lauku reģionos.

Daļēji atbilstošs


57

Berken A., Norrman C. (2008). Incubator best practice: A framework

Maijs 2013 Iepazīšanās ar attālinātā darba centru darbību Lielbritānijā.

Lielbritānijas ziemeļaustrumu reģionu pieredze57 liecina, ka šādos centros strādājošie, salīdzinot ar citiem lauku reģionu uzņēmumiem ir jaunāki – tos lielākoties izvēlas biznesa uzsācēji (uzņēmumu vecums līdz 2 gadiem) un apvieno līdz tam mājās strādājošos. Turklāt tie dod iespējas atrast biroja telpas tiem, kas vēlas elastīgus īres nosacījumus.

Dalībnieki ieguva pieredzi par uzņēmējdarbības atbalsta tipa attālinātā darba centriem.

Atbilstošs

Septembris 2013

Attālinātā darba sociālā ietekme uz vietējo kopienu un iepazīšanās ar Telekotedžu darbību Ungārijā.

Vietējās kopienas centri jeb telekotedžas, Ungārijā ir jau ilgstoša un labi attīstīta prakse. Šādos centros ir pieejamas ar IKT aprīkotas darba vietas, kā arī sanāksmju telpas, kuras var izmantot vietējās pašvaldības iedzīvotāji. Pārsvarā šāda centra pakalpojumus izmanto bērni, diemžēl attālinātais darbs šādos centros ir vāji attīstīts un teledarbinieki šo pakalpojumu izmanto salīdzinoši reti.

Dalībnieki ieguva pieredzi par vietējās kopienas centriem, tomēr attālinātā darba prakse šādos centros ir vāji attīstīta.


Marts 2014 Iepazīšanās ar attālinātā darba centru darbību Nīderlandē.

De Drentse Zaak attālinātā darba centrs piedāvā elastīgi izmantojamas darba vietas, sanāksmju telpas, apmācības un tīklošanas pasākumus.

Šīs mācību vizītes laikā informāciju un pieredzi par attālinātā darba centru darbību Nīderlandē ieguva arī Cēsu, Limbažu un Mārupes novadu pašvaldību pārstāvji.

Atbilstošs

Maijs 2014 Iepazīšanās ar attālinātā darba centru darbību Slovēnijā

Tika apspriesti projekta ietvaros izstrādāto materiālu gala varianti, kā arī apmeklēts Kranj tehnoloģiskais parks un Bohinj pašvaldība

Tika iegūta pieredze par uzņēmējdarbības attīstības iespējām, t.sk. dabas lieguma teritorijā



7.2. LABĀS PRAKSES PĀRŅEMŠANA

Rīcības plāna 6.nodaļā ir atspoguļotas aktivitātes, kuras Rīgas Tehniskā universitāte plāno īstenot pēc Micropol projekta beigām. Tā kā Micropol projekta ieviešanas laikā RTU ir aktīvi izplatījusi informāciju dažādiem valsts, pašvaldību un 3.sektora organizāciju pārstāvjiem, kā arī sadarbojusies ar Mārupes, Cēsu un Limbažu pašvaldībām, kuru pārstāvjiem bija arī iespēja piedalīties mācību vizītē Nīderlandē un iepazīties ar attālinātā darba centru darbību šajā valstī, tad zemāk ir identificētas turpmākās rīcības, kuras būtu īstenojamas citām iesaistītajām pusēm, lai sekmētu attālinātā darba attīstību lauku reģionos un labās prakses pārņemšanu no Micropol projektā iesaistītajām partnervalstīm.

Attālinātā darba veicēji:

7.1. Veicināt attālinātā darba veicēju un centru sadarbību, kā arī stiprināt to kapacitāti

Mērķis Stiprināt attālinātā darba veicēju un kopā strādātāju kopienu, izveidojot SMART darba asociāciju

Sadarbības partneri Attālinātā darba veicēji, kopā strādāšanas vietu un pašvaldību pārstāvji


Izveidota sabiedriska organizācija – 1

Īstenošanas periods 2015.gada janvāris – 2016.gada janvāris

Izmaksas (indikatīvi) 200 EUR


Biedru naudas

Cēsu novada pašvaldība:

7.2. Izveidot attālinātā darba centru Cēsīs

Mērķis Attālinātā centra izveidošana Cēsu novada pašvaldībā

Sadarbības partneri Estonian Advice Centres, Latvijas novadu pašvaldības


Izveidots attālinātā darba centrs Cēsīs – 1




Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programma

Limbažu novada pašvaldība:

7.3. Infrastruktūras izveide un darba vietu attālinātā darba veicējiem aprīkošana Limbažu novada pašvaldībā

Mērķis Aprīkot darba vietas attālinātā darba veicējiem Limbažu bibliotēkā

Sadarbības partneri Limbažu novada pašvaldība


Izveidotas darba vietas attālinātā darba veicējiem – vismaz 2


Izmaksas (indikatīvi) Limbažu novada budžeta ietvaros


Limbažu novada budžeta ietvaros


Mārupes novada pašvaldība:

7.4. Informācijas apzināšana par attālinātā darba centru izmantošanas potenciālu Mārupes novadā

Mērķis Veikt situācijas analīzi par attālinātā darba centru izmantošanas potenciālu Mārupē

Sadarbības partneri Mārupes novada pašvaldība


Veikta iedzīvotāju aptauja par attālinātā darba centru izmantošanu - 1

Īstenošanas periods 2015.gada janvāris – 2015.gada jūnijs

Izmaksas (indikatīvi) Mārupes novada budžeta ietvaros


Mārupes novada budžeta ietvaros

Pateicamies par sadarbību Cēsu, Mārupes un Limbažu novadu pašvaldībām un vietējās rīcības grupas pārstāvjiem par dalību Micropol projekta ietvaros un sadarbību labās prakses izplatīšanā.

Apliecinām, ka Cēsu, Mārupes un Limbažu novadu pašvaldības ir izteikušas gatavību turpināt darbu pie 7.nodaļā minēto aktivitāšu īstenošanas.


RĪCĪBAS PLĀNA APSTIPRINĀŠANA


Documents

rīcības plāns attālinātā darba veicināšanai un attālinātā darba centru