Rokasgrāmata - Yell Project WP/WP3/bo… · Savu ieguldījumu devuši: ... Šīs dažādās spējas veido kandidātus par ļoti pieprasītiem globāli strādājošās kompānijās

Rokasgrāmata Kā ieviest dzīvē labākās pieredzes

Savu ieguldījumu devuši:

Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu.Šī publikācija atspoguļo tikai autora uzskatus un Komisija neuzņemas atbildību

par ietverto informāciju

Project number 143337-LLP-1-2008-1-DE-KA2-KA2NW – Grant agreement number 2008-4283 / 001-001

Project number 143337-LLP-1-2008-1-DE-KA2-KA2NW – Grant agreement number 2008-4283 / 001-001 3

Rokasgrāmata – Kā ieviest dzīvē labākās pieredzes

SaturS 3

1. Ievads 5

1.1 Par projektu 5

1.2 Par rokasgrāmatu 5

2. teorētiskā daļa 7

2.1 Kāda ir valodu un starpkultūru valodu prasmju nozīme Eiropā 7

2.2 Kāpēc inovatīva valodas mācīšana ir svarīga 20

2.3 Idejas iespējamiem tīkliem tiešsaistē 26

2.4 Kā popularizēt valodu mācīšanos 29

2.5 Kā izveidot mācīšanās rezultātu novērtējumu un monitoringu 34

3. Studentu motivēšana 47

4. Labāko pieredžu piemēri 53



1. IevadS

1.1 Par projektu

“Vislabākā izglītība ir tā, ko tu pat nepamani” (“La meilleure education est celle dont on ne s’aperçoit pas”) – Franču rakstnieka André Malraux citāts (1901-76).

“Jauniem eiropiešiem ļoti patīk valodas” ir Eiropas partneru tīkls, kura mērķis ir popularizēt valodu mācīšanos kā galveno mūžizglītības prasmi.

Mēs ticam, ka jautras, atraktīvas un netradicionālas valodu mācīšanās formas vajadzētu ieviest ne tikai formālajā izglītībā, bet arī citās neformālās un interešu izglītības brīvā laika aktivitātēs un citos kontekstos.

Mūsu tīkls grib atrast paņēmienus kā modināt interesi un demonstrēt valodu mācīšanās nozīmi, kas, savukārt, palīdzēs veicināt valodu mācīšanas efektivitāti .

Mūsu mērķis ir:

Atrast jau bijušus projektus, kur inovatīvas un noderīgas valodu metodes ir jau izveidotas, bet nav ieviestas dzīvē un, kur vien ir iespējams, tās atdzīvināt un pielāgot darbam ar jauniešiem neformālās un interešu izglītības vidēs.

Panākt, lai mācīšanās procesam būtu jēga un lai tas notiktu ar prieku, piem., mācīšanās sporta, sabiedrisko vai kultūras aktivitāšu kontekstā.

Izveidot metodisku materiālu, kas ietver valodu mācīšanās metodes, kuras ir izveidotas tā, lai tās varētu integrēt citās sabiedriskās, kultūras un sporta aktivitātēs jauniešiem.

1.2 Par rokasgrāmatu

Šī rokasgrāmata ir viens no YELL projekta rezultātiem. Tā sniedz skolotāju, audzinātāju un attiecīgu ieinteresēto pušu skatījumu labāko pieredžu ieviešanai, lai modinātu interesi par kultūru dažādību un jauniešu motivāciju mācīties svešvalodas. Mēs ceram, ka šī rokasgrāmata būs iemesls viesiem izmēģināt šīs labākās pieredzes , kuras veicinās atrast veidu kā motivēt jauniešus mācīties valodas.

Dažas vietas rokasgrāmatā ir domātas ieinteresētajām pusēm/ stratēģijas veidotājiem, bet dažas ir domātas skolotājiem/audzinātājiem/privātskolotājiem. Tālāk tabulā jūs atradīsiet nodaļas, kuras jums varētu interesēt.


Nodaļa temats Mērķa grupa

1 Ievads Visi

2.1Kāda ir valodu un starpkultūru valodu prasmju nozīme Eiropā

Ieinteresētās puses/stratēģijas veidotāji

2.2 Inovatīvas valodas mācīšanās nozīme Visi

2.3 Idejas iespējamiem tīkliem Vadošie darbinieki

2.4 Kā popularizēt valodu mācīšanosSkolotāji/audzinātāji/privātskolotāji

2.5Kā veikt novērtēšanu un rezultātu novērošanu

Skolotāji/audzinātāji/privātskolotāji

3 Izglītojamo motivēšanaSkolotāji/audzinātāji/privātskolotāji

4 Praktiskā daļa - piemēri Visi

Vairāk informāciju atradīsiet:

www.yell-project.eu



1 ESECT 2005 based on a definition from Peter Sewell, UCLan, http://www.elsieproject.org.uk/ 2 http://www.elsieproject.org.uk/

2. teorētISkā daļa

2.1 kāda ir valodu un starpkultūru valodu prasmju nozīme eiropā

Valodas ir pats pamats, lai atbilstoši saprastu un sadzīvotu ar dažādām kultūrām, un ne tikai lingvistiskā līmenī. Pēdējo desmit gadu laikā modernās valodu stundas ir daudz mainījušās. Ja kādreiz tanīs tika mācīta tikai gramatika un vārdi, tad tagad daudzas skolas un mācību centri ir kļuvuši arī par informatīviem kultūras padomdevējiem. Bet līdz šim ne viss vēl ir paveikts, lai pierādītu nepieciešamību pēc daudzvalodības izglītības visās ES daļās un pārējā pasaulē. Vēl jāveic ļoti daudz darba. Eiropas Padome kopā ar Valodu stratēģijas nodaļu ir pētījušas šo tēmu gadiem un tās ir iekļāvušas dažus savus valodu mācīšanās paraugu atklājumus uzlabojumu ieteikumos, kurus regulāri papildina. Patiesībā daudzvalodība kļuva par daļu no politiskajiem portfeļiem jau 2002. gadā. Kāpēc valodu mācīšanās ir tik nozīmīga mūsu 21. gadsimta sabiedrībā, it īpaši nodarbinātības, globālās sadarbības un starptautiskā dialoga ziņā, tiks parādīts šeit.

2.1.1 Valodu mācīšanās ietekme uz nodarbinātības iespējām

Ko tieši nozīmē nodarbinātības iespējas? Projekts ELSIE (angļu valodas prasmes priekšnosacījumi nodarbinātības iespējām) nosaka atšķirības starp „nodarbinātības iespējām” un „nodarbinātību.”

“… [Nodarbinātības iespējas] ir process visa mūža garumā, kur katra indivīda zināšanas, prasmes, spējas, vajadzības un/vai vēlēšanās tiek regulāri novērtētas atkal un atkal refleksijas procesā. Nodarbinātības iespējas var uzskatīt kā…. sasniegumu, izpratnes un personīgās identificēšanas kopumu, kas dod indivīdiem vairāk iespējas atrast nodarbinātību un būt veiksmīgiem izvēlētajās nodarbēs.” 1

Kādā citā ELSIE projekta apgalvojumā varam lasīt:

“Daudzvalodības un daudzkultūru (p7) kompetence attiecas uz spēju lietot valodas komunikācijas mērķiem un piedalīties starpkultūru mijiedarbībā, kur cilvēks, kas tiek uzskatīts par sabiedrisko aģentu, ir lietpratējs dažādos līmeņos dažādās valodās un viņam irpieredze vairākās kultūrās (...).” 2

Mūsu modernajā un globāli saistītajā pasaulē daudzvalodības prasmju nozīme rūpniecībā, tirdzniecībā un politikā ir ļoti labi pamanāma. Arvien vairāk ir nepieciešami


darbinieki un lēmumu pieņēmēji, kuri ir spējīgi tikt galā ar darbu saistītām situācijām, kas jārisina ar ārvalstīm ārzemēs. Tādējādi vairāk un vairāk kompānijas, kurām ir pircēji vai piegādātāji ārzemēs vairs nevar iztikt bez personāla, kas runā vismaz vienā svešvalodā. Modernajai izglītībai ir jāizpilda šīs vajadzības jau pašā sākumā, it īpaši laikā, kad ir tendence industriālajam globālajam tīklam plašināties. Kompānijas vērtība strauji pieaug, ja personāls sastāv no labi apmācītiem svešvalodu pratējiem.

Džons Kanings (John Canning) no Sauthhamptonas universitātes to pasaka ar šādiem vārdiem:

„Globalizācija nozīmē, ka bizness arvien vairāk notiek pāri robežām. (......) Darba devējiem ir nepieciešami absolventi, kas runā tanī valsts valodā, ar kuru viņi grib sadarboties. Dziļāki pētījumi lieto tādus vārdus kā starpkultūru kompetences un saziņas prasmes, kuras attīsta modernās valodas....un kā šīs prasmes veicina absolventiem iespēju kļūt par ļoti pieprasītiem darbā, kaut vai arī darba devējs nepieprasa valodu zināšanas.” 3

Balstoties uz Mančestras universitātes pētījumu, ir vairākas citas lietas, kas ir saistītas ar labām valodas prasmēm:

komunikācijas prasmes (efektīva spēja strādāt komandā, spēja atbalstīt un motivēt)

pašpārvaldes prasmes( laika organizēšana, pašpaļāvība utt.)

savstarpēji personiskās prasmes ( vadība, kultūru dažādību apzināšanās)

intelektuālās un izziņas prasmes (..... spēja domāt saspīlētās situācijās, prasmes secināt un kritizēt, atbilstoši sakārtot domas, vispārējas zināšanas par attiecīgajām tēmām)

praktiskas un lietišķas prasmes (izmantojot papildus materiālus, bibliotēku pētījumus, pašapzinīgus , neatkarīgus valodu apguvējus) 4

Šīs dažādās spējas veido kandidātus par ļoti pieprasītiem globāli strādājošās kompānijās. Tanī pat pētījumā ir teikts, ka „valodu absolventiem ir visaugstākie nodarbinātības iespēju rādītāji no visiem humanitāru zinātņu absolventiem” 5.

3 John Canning, University of Southampton: “Examination of employability and the study of modern foreign languages”, in “Journal of Employability and the Humanities Issue 3”, Summer 20094 Catherine Franc, University of Manchester, Study „EBL and employability“, (www.campus.manchester.ac.uk)5 Catherine Franc, University of Manchester, Study „EBL and employability“, (www.campus.manchester.ac.uk)



Valodu prasmes tiek uzskatītas kā daļa no komunikācijas prasmēm. Saskaņā ar pētījumu, Apvienotajā Karalistē šīs prasmes tiek augsti novērtētas, kad pieņem darba pieteikumus6. Sekojošais grafiks parāda darba devēju pieprasītākās prasmes procentos:

Kad apsver nodarbinātības iespēju pēc valodu prasmēm, ir jāprot saskatīt atšķirību starp

a. dzimtās valodas runātājiem, kuri var palielināt gan savu pašu, gan kompānijas darba lauku, izmantojot savas svešvalodu zināšanas (sk. 2.1.1.1) un

b. migrantiem, kuri pilnveido valodu zināšanas, lai varētu piedalīties vietējā darba tirgū.

Eiropā ir bijuši mēģinājumi palīdzēt šiem cilvēkiem iegūt pamat prasmes tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo. Piemēram, kopš 2005. gada imigrantiem ir jānokārto „DTS” “Deutschtest für Zuwanderer” eksāmens, lai iegūtu tiesības paliekt šai valstī un strādāt tur. Eksāmena mērķis ir apgūt pietiekami labi valodu, lai viņi varētu pēc iespējas vieglāk integrēties. Ceļš, kas aizved līdz veiksmīgam eksāmenam ir moduļu kursu sistēma, kas balstīta uz Eiropas valodu standartu, kurš tika izveidots 2001. gadā, lai noteiktu valodu mācīšanās mērķus. To izveidoja Eiropas Padomes Valodas stratēģijas nodaļa un ir domāts, lai atbalstītu daudzvalodības un daudz kultūru attīstību Eiropā.

Problēma, ar kuru bieži sastopas imigranti, ir fakts, ka bieži viņiem sākumā ir mazs kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem. Valodu nodarbības var palīdzēt viņiem izkļūt no šīs atdalīšanās tendences un palīdzēt viņiem iegūt labāku pozīciju sabiedrībā. Lai uzsāktu veiksmīgu darba karjeru, valodas trūkumi ir jānovērš jau pašā sākumā, pirms šie cilvēki

6 Archer and Davidson, UK Survey, 2008


ieslīgst sociālajā slānī, kur viņu iespējas darba tirgū ir nekas vairāk kā strādnieks bez jebkādām prasmēm un slikti apmaksāti darbi.

2.1.1.1 Svešvalodas kā kompānijas konkurētspējas priekšnoteikums globālajā tirgū

“… Kopš 2004. gada budžets tulkojumiem un valodu darbam ES ir palielinājies par 20%, kas ir 1% no kopienas budžeta. Tas nozīmē , ka katrs pilsonis maksā EUR 2.60 valodu izdevumiem. Un vēl joprojām gandrīz 50% no visiem pilsoņiem ir vienas valodas pratēji”. 7

Apzinoties šos faktus, piem. Vācijā daudzas kompānijas, kas darbojas tirdzniecības un komercijas laukā, ir sākušas veikt pilnīgi visu komunikāciju angļu valodā, pat ja arī nevienam no darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbā, nav citu valodu zināšanu kā tikai vācu valoda, viņu dzimtā valoda. It īpaši kompānijās, kas strādā cieši kopā ar globāliem partneriem, kuru vadība atrodas citā valstī , vai kuras ir mātes kompānijas starptautiski darbojošās kompānijās, šie izmēģinājumu testi ir parādījuši lieliskus rezultātus. Viņi sāka ar to, ka sapulces vadīja tikai angļu valodā un tad pielietoja šo pieeju citās biznesa aktivitātēs. Šāda pieeja palīdz daudz, kad nonāk līdz starptautiskiem biznesa kontaktiem, garantējot pietiekami daudz standarta vārdus tanī profesionālajā laukā, kur darbinieks strādā, kas palīdz uzlabot iespēju izskaidrot noteiktus projektus un kārtību. Regulārā runāšana angļu valodā arī pozitīvi ietekmēja darbinieku spēju izteikt savas domas starptautiskās konferencēs, telefonu sarunās un citās saziņās, kas saistītas ar attiecīgo darbību. Turklāt tas ir arī iedrošinājis vest dažādas diskusijas. Tas arī noved pie tā, ka angļu valoda tiek cildināta kā „lingua franca”, lai gan Eiropas Padome vēlētos cīnīties pret to.

Apvienotajā Karalistē šķiet, ka labas angļu valodas zināšanas tiek sagaidītas no starptautiskajiem biznesa kontaktiem, kas ir novedis zināmā mērā līdz tam, ka kārtīga svešvalodu apguve ir palikusi novārtā.

„Darba devēji ES uzskata, ka uzskats par angļu valodu kā ‘starptautisku’ valodu ir iemesls, kāpēc runāšana svešvalodās nav būtiska” 8

7 Alia Papageorgiou ( Leonarda Orbana runas persona, Eiropas komisārs daudzvalodībā) “How many languages does a European need?”, (http://www.neurope.eu/articles)8 Sidnick, The Impact of Foreign Languages on British Business- Part 1, 2003, p.1



Tieša un precīza valodas sapratnes nozīme , kad nav nevienam nepieciešams iejaukties pa vidu ar tulkojumu, ir acīmredzama. Vienmēr būs sapratnes atšķirības starp domas oriģinālo versiju un to pašu domu, ko sniedz tulki. Bez tam, jo vairāk kādai prezentācijai tulkojumu tilti ir jāpārvar, jo garlaicīgāka tā kļūst un mazāk neskarta informācija saglabājas, kad tā sasniedz publikas ausis. Tādējādi svaru kausi sveras par labu tam, ka kompānijas darbinieku daudzvalodību prasmes tiek izceltas un notiek novēršanās no tulku pieņemšanas darbā konkrētām biznesa aktivitātēm.

Starptautiskie tirgi pieprasa daudzvalodības komunikācijas stratēģijas, kuras bieži tiek veidotas speciāli pēc pasūtījuma kompānijas prasībām. Mērķim ir jābūt tādam, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk sasniegtu klientus. Tādējādi, ja ir iespējams komunicēt pa tiešo, zinot ļoti labi noteiktās valsts biznesa partneru valodu un kultūru, tā nav tikai priekšrocība, bet gandrīz kā priekšnosacījums labiem starptautiskiem pārdošanas pārstāvjiem un arī vidusmēra administratīvajam personālam. Un kaut gan zemu prasmju darbiniekiem tik noteikti nemaz nevajag valodu prasmes savos darbos, viņi dažkārt sastopas ar situācijām , kur noteiktas valodas zināšanas var būt ļoti noderīgas, piem., kad viņi sastopas ar rokasgrāmatām un kārtības instrukcijām, kuras nav tulkotas viņu dzimtajā valodā.

Kāds neatkarīgs pārstāvis speciālā aptaujā dažās kompānijās Cham rajonā Vācijā, ir ieguvis līdzīgus rezultātus tiem , kas tika jau iepriekš minēti par situāciju Apvienotajā Karalistē, bet šoreiz galvenais uzsvars tika likts uz svešvalodu prasmēm un nevis uz komunikācijas prasmēm vispārīgi. Šie katrā ziņā nav nemainīgi rādītāji, jo komunikācijas prasmju nozīme dzimtajā valodā, kā arī dažādās galvenajās un mazāk svarīgās valodās, vēl joprojām katru gadu pieaug atbilstoši starptautisko biznesa kontaktu pieaugošajai vajadzībai brīvajā pasaules tirgū.

Aptauja tika domāta, lai personāldaļas vadītājs varētu izvērtētu dažādos faktorus kandidāta pieņemšanai darbā, atkarībā no rūpniecības un darbavietas konteksta:


Grafiks parāda, ka valodas prasmes pārdošanā, pirkšanā un loģistikā ir pat augstāk novērtētas nekā vispārējās prasmes un spējas darbam komandā. Tomēr ražošanā nepieciešamība pēc valodām ir joprojām diezgan zema.

Kādā citā pētījumā par ietekmi uz svešvalodu prasmju trūkumu uzņēmumā Eiropas ekonomikā (ELAN), ko Izglītības un kultūras Eiropas Komisijas Pārvalde pilnvaroja veikt CILT, Apvienotās Karalistes valsts valodas centram 2005. gada decembrī sadarbībā ar pētnieku starptautisko komandu, viņi atklāja

“[…] ka valodu prasmes var ievērojami uzlabot eksporta panākumus Eiropas kompānijās. Mazi un vidēja lieluma uzņēmumi, kuriem ir valodas stratēģija un kuri dod ieguldījumu personālam ar valodu prasmēm, ir spējīgi sasniegt 44% vairāk eksporta tirdzniecību nekā tiem , kuri to nedara.” 9

Ja lieli starptautiskie uzņēmumi jau vienmēr ir pieņēmuši darbā darbiniekus ar valodu prasmēm īpašiem mērķiem, tad mūsdienās pat mazi un vidēja lieluma uzņēmumi parasti nevar izdzīvot bez starptautiskiem kontaktiem. Lai būtu konkurētspējīgi, viņiem ir nepieciešams izveidot arvien vairāk un vairāk starptautisku klientūru, un tāpēc viņiem vajag darbiniekus, kuriem ir pietiekamas valodu prasmes. Ar interneta portālu palīdzību var atrast jebkuru uzņēmumu – mazu, vidēju , lielu, vai arī starptautisku, un biznesa cilvēki visā pasaulē mēģina ar tiem sazināties. Tāpēc vismaz e-pastu un telefona sarunu vešana kļūst arvien lielāks izaicinājums pat vismazākajām ražošanas kompānijām. Ja viņi grib izvairīties no liekiem izdevumiem par tulkiem un tulkotājiem no ārpuses, viņiem būs jāpanāk, lai darbinieki mācās jau savlaicīgi nepieciešamās

9 CILT, the UK National Centre for Languages et al, Effects on the European economy of shortages of foreign language skills in enterprise (ELAN), (http://www.llas.ac.uk/news/2772#)



valodas. Arī jaunajiem kandidātiem tas ir nepieciešams, lai viņiem jau būtu šīs prasmes, ja viņi vēlas pievienoties kompānijai.

Runājot par iestādes vadītājiem, menedžeriem un pārdošanas pārstāvjiem, tad viņiem starptautiskā darba vieta prasa spēju pielietot gandrīz visas biznesa prasmes jebkurā svešvalodā. Tas nozīmē, ka ne tikai daudz vārdiņu un frāžu zināšanas veido labu kompānijas pārstāvi , bet gan arī spēja izteikt savas domas un idejas, atspoguļot kompānijas nodomus, attīstīt industrijas apziņu un personības prasmes tanī valodā, kas ir aktuāla: īsi sakot, cilvēkam ir jādomā tanī valodā un jāizdomā plāni un stratēģijas atšķirīgo kultūru kontekstā, un tas ietver sevī kaut ko vairāk kā tikai vārdiņu mācīšanos no galvas. Ja kāds grib veiksmīgi kāpt pa karjeras kāpnēm, tad tam ir jāattīsta šīs prasmes, ja viņi vēl tās nav sasnieguši. Un, ja tulki vai tulkotāji būs pa vidu jums un perspektīvajiem klientiem, jums vienmēr būs jāsaskaras ar problēmu, ka jums būs pilnībā jāuzticas viņu spējām, un, ka jūs nekad nevarēsiet risināt šo situāciju tā, kā jūs to darījāt iepriekš; it īpaši , ja jūs esiet kompetents sarunu vedējs savā valodā, tad tas var būt kā būtisks trūkums.

Atsaucoties uz iepriekš minēto ELAN ziņojumu, pētījumi ir pierādījuši, ka

„ievērojams skaits darījumu tiek zaudēti Eiropas uzņēmumos valodas prasmju trūkuma dēļ . Pamatojoties uz pētīto piemēru, ir aprēķināts, ka 11% eksportējošajiem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (945,000 kompānijas) iespējams zaudē darījumus noteiktu komunikāciju šķēršļu dēļ . Aptaujas rezultātu analīze skaidri parādīja saikni starp valodu un eksporta panākumiem. Tika atklāti četri valodu pārvaldes elementi, kas ir saistīti ar veiksmīgu eksporta sniegumu:

pastāv valodas stratēģijas ,

nozīmē darbā dzimtās valodas pratējus,

pieņem darbā darbiniekus ar valodu prasmēm un

izmanto tulkus un tulkotājus.

Iespējams, ka varētu sasniegt ievērojamus panākumus visā ES ekonomikā, ja visi eksportējošie mazie un vidējie uzņēmumi pielietotu šīs metodes [...] mazu un vidējo uzņēmumu pārskats atklāja, ka ievērojams daudzums darījumu tiek pazaudēti valodas prasmju trūkuma dēļ. Starp aptaujātajām 2,000 kompānijām , 11% no respondentiem (195 vidējie un mazie uzņēmumi) bija zaudējuši līgumus valodas prasmju trūkuma rezultātā. No tiem 37 kompānijas bija zaudējušas jau esošos kontraktus , kuri kopā bija novērtēti par EUR 8 milj. līdz pat EUR 13.5 milj. Pārējās 54 kompānijas bija zaudējušas savus potenciālos kontraktus , kas kopumā bija vērti no EUR 16.5 milj. līdz EUR 25.3


milj. Vismaz 10 kompānijas bija zaudējušas kontraktus, kuru vērtība sniedzās pāri EUR 1 milj. Saskaņā ar šiem pētījumiem vidējais zaudējums uz kompāniju trīs gadu laikā ir EUR 325,000. Saprotams, ka pētījums atklāja tikai tās situācijas, kur kompānijas pašas bija apzinājušās darījumu zaudējumu vai iespējamo zaudējumu, un faktiski īstais cipars varētu būt daudz lielāks. Mazie un vidējie uzņēmumi sastopas ar starpkultūru, ka arī ar valodu barjerām, kad strādā ārpus robežām. Visās, izņemot astoņās valstīs , vairāk kā 10% respondentu apzinājās, ka ir sastapušies ar starpkultūru problēmām.” 10

Arvien lielāka gatavība apzināties šo faktoru ietekmi uz biznesu ir noteikti izaicinājums nākotnes uzņēmumiem.

No šī visa var viegli izdarīt secinājumu, ka pamatīga izglītībā skolā valodās var atslēgt durvis , lai kļūtu par mācekli un tālāk iespējams tiktu pieņemts darbā un attiecīgi iegūtu paaugstinājumu. Daudzas skolas mēģina arī izveidot apmaiņas programmas ar partneru skolām un viesu ģimenēm, kuras uzņem izglītojamos uz zināmu laiku. Dažās skolās , it īpaši vidusskolās, ir jau iespējams nokārtot Kembridžas biznesa angļu valodas eksāmenu , kas garantē labu angļu valodas sapratni, un arvien lielāks un lielāks skaits studentu pieņem šo piedāvājumu. Citās valodās var kārtot līdzīgus eksāmenus, piem. itāļu val. CILS, krievu val. TRKI, franču val. DELF un DALF, spāņu val. DELE, ķīniešu valodā HSK un japāņu valodā JLPT, un šeit nav vēl visi pieminēti. Valodu skolās vai attiecīgajās mājas lapās ir iespējams atrast detalizētāku informāciju par šiem eksāmeniem.

Bez verbālo un neverbālo komunikāciju, diskusiju, prezentāciju un komandas darba spējām, valodu prasmes mūsdienās ietver arī prasmes pareizi uzvesties ārzemēs un zināšanas, lai izvairītos no neērtām situācijām.

Bet ne vienmēr mums ir iespēja satikties ar cilvēku aci pret aci, kur mēs varētu spriest pareizi par ķermeņa valodu. Internets ir noteikti viena no vissvarīgākajām ietekmēm uz biznesu 21. gadsimtā , kur tikai ar vienu peles klikšķi mēs varam pievienoties visai pasaulei, ko mēs nevaram ignorēt, kad runājam par globālo sadarbību. Gluži pretēji, tā ir viena no galvenajām tēmām, kad tiek jautāts par valodu zināšanu nozīmi globālās sadarbības kontekstā. Cilvēki no visas pasaules satiekas kibertelpā , un pat šeit mās varam atrast zināmu „kultūru” un „(ne)etiķeti”. Kultūras atšķirības starp indivīdiem un interneta

10 CILT, AK valsts valodas centrs, Effects on the European economy of shortages of foreign language skills in enterprise (ELAN), (http://www.llas.ac.uk/news/2772#) , (ELAN, http://www.cilt.org.uk).



kultūru var novest pie lieliem pārpratumiem, pat vēl lielākiem nekā sastopoties ar aci pret aci.

„Elementu trūkums, ko var sastapt, kad komunicējam aci pret aci, rada lielākas problēmas tālāk, kad komunicējam tiešsaistē, kas mūs ierobežo ar iespējām parādīt seju un uztvert teiktā nozīmi no neverbālām formām....” 11

Interneta sabiedrība ir kaut kas līdzīgs bez ķermeņa parādībai, ar kuru mums ir jātiek galā, un šī fakta dēļ mūsu komunikācijas rezultāts var dažreiz būt grūti prognozējams. Tomēr tikšanās internetā un tīklā notiks arvien biežāk un biežāk nākotnes biznesā, un mums būs jārisina šīs problēmas. Šodien šis ir visbiežāk sastopamais komunikācijas veids, kad mēs sazināmies ar kompānijām, klientiem, piegādātājiem utt. no visas pasaules. Atbilstoša vārdu izvēle palīdz izvairīties no nevēlamiem komunikācijas pieejas rezultātiem. Komunikācija kļūst arvien ātrāka un ātrāka, dažreiz lēmumi ir jāpieņem pusstundas laikā, un pat laiks, lai atbildētu uz e-pastu ir ļoti īss. Bieži nav pārāk daudz laika domāt par pareizu toni un kārtīgām valodas prasmēm, kuras būtu ļoti nepieciešamas.

Bet vai šis vispārējais pieņēmums, ka angļu valoda ir vienīgā atbilstošā interneta valoda, ir patiešām pareizs? Jā, tā ir kļuvusi par vienu no vispopulārākajām valodām pēdējo desmit gadu laikā, bet japāņu, ķīniešu, spāņu un vācu valodu mājas lapu nozīmi globālajā tirgū arī nevar noliegt. Kā papildinājums kādai diskusiju grupai tika analizēts referāts „Angļu valoda – universāla valoda internetā?”, kur tiek minēts, ka no lingvistiskā viedokļa angļu valoda nebūt nav atbilstoša universālai interneta valodai un ļoti bieži var sastapt internetā „interneta lietotājus un interneta analfabētus” 12. Daudz augstāk ir novērtējama daudzvalodu pieeja, jo valodu skaits ievērojami pieaug starptautiskajā globālajā tirgū, un pat minoritāšu valodām vajadzētu atrast lielāku telpu internetā.

Nākotnē daudzvalodības prasmes būs pat vēl būtiskākas globālā sadarbībā. Tas ir tāpat kā pasaulē, kur vairākas autonomas valstis cīnās par savu nacionālo pārliecību, tikai dažas interneta valodas atgūs savu spēku.

2.1.2 Starpkultūru dialogs

“Ja jūs runājiet ar cilvēku valodā, kuru viņš saprot, tas viss ieiet viņa galvā. Ja jūs runājiet ar viņu viņa paša valodā, tas aiziet uz sirdi.” (Nelsons Mandela)

11 Mackie Chase, Leah Macfadyen, Kenneth Reeder and Jörg Roche: “Hard Technologies Meet Soft Skills” 12 http://www.cs.tut.fi/~jkorpela/lingua-franca.html


ES , kur ir 27 dalībvalstis, pašreiz ir 23 oficiālās valodas, neskaitot daudzās minoritāšu valodas. Turpretim , 2004. gadā tur bija tikai 11 valodas. ES stingra nostāja ir kultūru, tradīciju un uzskatu dažādības, ieskaitot valodas, saglabāšanas princips. Ir jāattīsta dažādu domāšanas veidu, ticības un uzvedības sapratne un ir jānovērtē un jāpacieš atšķirības dažādās kultūrās, lai varētu apmainīties domām, attieksmēm veiksmīgai sadarbībai nākotnē. Tikai tad, kad mēs esam atvērti un gatavi pieņemt mācīties viens no otra, divvalodības un daudzvalodības dialogs var sasniegt mērķi.

Darbā „Visiem dzīvot kopā cienīgi kā līdzīgam ar līdzīgu” ir teikts, ka starpkultūru dialogs

„[....] dod mums visiem iespēju virzīties uz priekšu, risināt mūsu atšķirīgās identitātes konstruktīvā un demokrātiskā ceļā, balstoties uz kopējām universālām vērtībām. Lai veicinātu starp kultūru dialogu, [...] , ir jāmāca un jāmācās starp kultūru kompetences [...]. ES redz savu iedzīvotāju valodu lietošanu kā vienu no faktoriem , kas veicinātu tās caurredzamību , pamatotību un efektivitāti [...]. Spēja saprast un komunicēt vairāk kā vienā valodā , kas jau ir ikdienas realitāte vairums cilvēkiem visā pasaulē, ir vēlama dzīves prasme visiem Eiropas iedzīvotājiem. Mācīšanās un runāšana citās valodās iedrošina mums kļūt atvērtākiem pret citiem, viņu kultūrām un dzīves skatījumiem; tas uzlabo izziņas prasmes un stiprina dzimtās valodas prasmes; tas dod mums iespēju izmatot brīvības priekšrocību strādāt vai mācīties citā dalībvalstī.” 13

Leonards Orbans, Eiropas Komisārs daudzvalodībā, teica:

„Mums ir nepieciešama konkrēta apmaiņa un savstarpējā sapratne ne tikai starp sabiedrības pārstāvjiem, bet arī starp tiem, ko tie pārstāv: vienkāršiem indivīdiem. Un sabiedrības, kas var vairāk apvienoties un kopā pastāvēt, būs ieguvējas. Dialogs ir galvenā sastāvdaļa. Tas ir raugs, kas ļauj mūsu sabiedrībām nobriest- no daudz kultūrisma līdz starp kultūrismam. [...] valodas atrodas starp vispraktiskākajiem līdzekļiem, ko mēs varam piedāvāt šim mērķim. […]” 14

Komisijas ziņojumā par daudzvalodību tiek runāts gan par migrantiem, gan par tiem, kas tikai grib iemācīties valodas, kā arī par viņu pašu dzimto valodu, lai viņus iedrošinātu lietot valodu ne tikai saziņas mērķiem; valodas būtu jālieto ar lielāku iecietību , atvērtību, apzinoties to līdzības un atšķirības. Eiropas projekta ideja ir izteikta lozungā „Vienotībā dažādībā.” Tas nozīmē, ka mums ir jāatmet doma, ka atšķirības šķir mūs vienu no otra, gluži pretēji tās var mūs arī satuvināt. Lai stātos pretim neiecietībai, vislabākā pieeja

13 European Government, nosūtījis Jürgen Kurtz, Karlsruhe University of Education, Germany, “White Paper on Intercultural Dialogue”, “Living Together as Equals in Dignity”, http://europa.eu/languages/en/ - Europa languages portal, Strasbourg 200814 Leonards Orbans, Eiropas Komisārs daudzvalodībā, lekcija: “Multilingualism – and intercultural dialogue” held at the Forum on Multilingualism in the EU in Bratislava in 2008



ir neizlikties, ka visi cilvēki ir vienādi, bet tā vietā atzīt viņu atšķirības un vienlaicīgi saprast tās gan lingvistiskā , gan kultūras līmenī.

Valodu mācīšanās procesā ir lieliski ieguvumi bez lingvistiskām prasmēm: atšķirību apzināšanās, iespēja doties uz dažādām valstīm un iepazīt atšķirības, ceļojot un strādājot tur. Aptaujas rāda, ka galvenais šķērslis tam, lai uzsāktu kaut ko jaunu un apmainītos ar domām, dzīvojot ar saviem kaimiņiem Eiropā, ir valodu prasmju trūkums. Eiropas identitātes sajūta tiek sasniegta tikai tad, kad mēs esam atvērti pret citām Eiropas kultūrām.

„Valodas stiprina mūsu pilsoņu dzīves iespējas. Tās garantē iedzīvotājiem lielākas izvēles iespējas darba tirgū; un vienlīdzīgāku pieeju pakalpojumiem un tiesībām. Tās var būt kā galvenais nosacījums mūsu ārējām attiecībām. Un tās var palīdzēt Eiropas uzņēmumiem uzplaukt jaunā ģeopolitiskā klimatā.” 15

2.1.3 Piemēri no izglītības un rūpniecības, karjeras attīstības

Kā valodu nodarbības šodien patiesībā atspoguļo nodarbinātības iespēju, starptautiskās sadarbības un globālā dialoga pieaugošo nozīmi? LACE (Valodas un kultūras Eiropā) pētījums ir atklājis sekojošo:

53.1% no respondentiem tiešsaistes aptaujā sacīja, ka pavada

80% no nodarbības laika , lai mācītos valodu

20% no nodarbības laika, lai attīstītu starpkultūru kompetenci,

turpretim 32.9% pavada

60% no nodarbības laika , lai mācītos valodu un

40% , lai attīstītu starpkultūru kompetenci. 16

Izejot no šiem rādītājiem, mēs varam secināt, ka zināma uzmanība tiek pievērsta starpkultūru kompetences attīstībai klases stundās, kas izrādās, ir it kā pievienota starpkultūru kompetences jēdzienam , kā norādīts dažādās mācību programmās.

Starpkultūru prasmes ir kļuvušas par daļu no svešvalodu mācību programmas, kaut gan

15 Leonards Orbans, Eiropas komisārs daudzvalodībā, lekcija: “Multilingualism – and intercultural dialogue”, kas notika Forum on Multilingualism ES Bratislavā 2008.g.

16 www.lace2007.eul


tām tiek pievērsta ievērojami mazāk uzmanības nekā lingvistiskās un komunikācijas kompetencēm. Jaunas didaktiskas un metodoloģiskas metodes skolās un valodu mācību centros palīdz attīstīt starp kultūrukompetenci . Tās bieži ir TV programmas, ziņas televīzijā, DVD diski un līdzīgas lietas, laikraksti, žurnāli, lekcijas, dziesmu vārdi, teksti no interneta un daudz kas cits. Rakstā „Balts papīrs starp kultūru dialogā”(Strasbūra, 2008.g.) Eiropas Ārlietu Ministrijas Padome vienojās, ka

„[...] Eiropas Padome nodrošinās palīdzību un ieteikumus kompetentām iestādēm, lai tās varētu pārskatīt izglītības stratēģiju visām valodām izglītības sistēmā. Tā arī izstrādās konsultatīvas vadlīnijas un līdzekļus kopējam Eiropas valodu kompetences standartam.” 17

No šī momenta daudz darba ir ieguldīts šinī virzienā:

Eiropas programmas jauniešiem , lai viņus tieši sasaistītu kopā ar valodu un kultūru 18

Eiropas programmas studentiem 19

Turklāt, arvien lielāks skaits darbojošos uzņēmumu piedāvā saviem mācekļiem un citiem darbiniekiem strādāt kādu laiku filiālēs ārzemēs, lai labāk iepazītu gan šo valstu valodu , gan kultūru. Šīs pamata zināšanas veido viņus par pilnīgi neaizstājamiem darbiniekiem nākotnes darbā. Šie centieni aizved ne tikai pie labākas saprašanās starp kolēģiem starpnacionālajās aktivitātēs, bet arī veicina fiziskās identitātes sajūtu aiz robežām. Apziņa, ka valodas prasmes ir globālā biznesa pats pamats, ir modusies vairums uzņēmumos, un profesionālā izglītība ir sākusi strādāt pie šo prasību apmierināšanas .

Papildus tam, tā sauktās mobilitātes programmas ir ieviestas dzīvē, lai dotu iespēju mācekļiem un vēl neabsolvējušajiem praktikantiem iziet praksi ārzemēs. Tomēr vēl joprojām tikai daži izmanto šo iespēju, kaut gan tādas programmas kā Leonardo da Vinci ir ļoti veicinājušas studentu un praktikantu mobilitāti 20. Bet reizē ar daudzvalodības prasmju pieaugošo vajadzību ir iespējams, ka šī attieksme nākotnē mainīsies.

Iespējams, ka dažiem jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem vajadzēs laiku, lai

17 European Government, posted by Jürgen Kurtz, Karlsruhe University of Education, Germany, “White Paper on Intercultural Dialogue”, “Living Together as Equals in Dignity”, http://europa.eu/languages/en/ - Europa languages portal, Strasbourg 200818 For further information: European Centre for Global Interdependence and Solidarity in Lisbon, the European Centre for Modern Languages in Graz,and the two European Youth Centers Strasbourg and Budapest19 For further information: ESY (European Study Year) http://www.studyeurope.org/20 For more information: “Mobility of apprentices and trainees across the EU: case study of the chemical industry”, http://www.europe-move-it.eu



saprastu valodu nozīmi savā karjerā, un laikā, kad ir pabeigta skola, tas nekādā ziņā vēl nav par vēlu attīstīt šīs iztrūkstošās prasmes. Pieaugušo izglītības iestādes, kā arī valodu kursi tiešsaistē garantē lingvistisko spēju augstu prasmes līmeni, kurus var pabeigt ar gala eksāmeniem, ja nepieciešams.

Mūsu pētījumu rezultātā mēs viegli varam redzēt, ka noteikti pieaug nepieciešamība mācīties valodas dēļ sevis paša , dēļ globālās kooperācijas biznesā un dēļ laba progresa starpkulturālā saziņā. Jautājums nav par to vai valodas ir atbilstošs pamats veiksmīgam globālam tīklam, tas ir vairāk par to, kā valodu prasmes var nodot izglītojamajiem atbilstošā veidā. Iepriekš minētās jaunās mācīšanās stratēģijas Eiropas Standarta ietvaros , kas ir izstrādātas pēdējās desmitgadēs, atbilst jaunajiem psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem un neuroloģiskajiem pētījumu atklājumiem. Tā rezultātā valodu nodarbības un mācību grāmatas gan skolā, gan pieaugušo izglītībā tika pielāgotās tā, lai ikvienam būtu vieglāka piekļuve valodām. To iespēju dažādība , ko šīs mācīšanas metodes var piedāvāt, tiks parādītas nākošajā nodaļā.


2.2 kāpēc inovatīva valodas mācīšana ir svarīga …

Valodas mācīšanās ikvienam ir sevis bagātināšanas laiks . Tas ietver sevī daudz vairāk kā tikai gramatikas un sarunvalodas vingrinājumus mācību grāmatās. Valoda nav tikai komunikācijas sistēma, tā ir arī kultūras kods, kas nes sarežģītu informāciju par kultūras normām, vērtībām, tradīcijām un uzvedības noteikumiem. Tādējādi svešvalodu kompetences dod dziļākus ieskatus citās kultūrās un dzīves stilos, tās paplašina mūsu redzesloku, veicina starpkultūru komunikāciju un palīdz mums pārvarēt personīgās un nacionālās barjeras. Globalizācijas un politisko, sociālo un ekonomisko attiecību internacionalizācijas laikā runāšana vairākās valodās tekoši kļūst arvien vairāk un vairāk nozīmīga.

Valoda kalpo kā komunikācijas izteiksme starp cilvēkiem, kā līdzeklis savstarpējai sadarbībai. Mēs lietojam valodu, lai dalītos savās domās, sajūtās un vēlmēs, kā arī zināšanās par sevi un pasauli, izmantojot simboliskus attēlojumus, kategoriālas uztveres un konceptuālas idejas. Tādiem intelektuāļiem kā Vilhemam von Humboldtam, Martinam Heidegeram un Ernestam Kasireram valoda ir , galvenokārt, kā domāšanas un pasaules skatījuma līdzeklis. Pamatojieties uz viņiem, katra priekšmeta uztvere un apstākļi pasaulē ir lingvistiski strukturēti.

Valoda vienmēr attiecas uz visu cilvēku kopumā: viņa uztveri un domāšanu, kā arī sajūtām un darbību. Valoda iesaista cilvēku viņa ķermeniskā-emocionālā- intelektuālā veselumā (Segremans 2000. g.) Tas, protams, arī attiecas uz valodu mācīšanu un mācīšanos. No tā izriet, ka holistiskas pieejas valodu mācīšanās procesā ir svarīgas, lai iedrošinātu , motivētu un atbalstītu izglītojamos mācīšanās procesos, vienalga, cik veci viņi ir, un kāpēc viņi grib mācīties svešvalodu. Šim skatījumam nav tikai pedagoģisks pamatojums; pētījums psiholoģijas, bioloģijas un neiroloģijas laukā norāda, cik svarīgi ir uzrunāt izglītojamos kopumā un attīstīt inovatīvas mācīšanās un mācīšanas metodes.

2.2.1 Sociālo un uzvedības zinātņu atklājumi

Pētījums, kas tika veikts sociālo un uzvedības zinātņu laukā apraksta struktūras un likumsakarības , kas ir pamatā cilvēku domāšanai un darbībai. Sociālās un uzvedības zinātnes koncentrējas ne tikai uz bioloģisko mācīšanās nosacītību, tās arī ņem vērā individuālās biogrāfijas, kultūras tradīcijas un institucionālās struktūras, kas ietekmē un veido katru mācīšanās procesu.

Vienmēr pastāv vairāki faktori un dažādas dimensijas, kas ietekmē izglītojamo mācīšanos rezultātus. Ņemot vērā šo svarīgo faktu, zinātnieki ir pasargāti no klauvēšanas pie bioloģiskā determinisma, kas piemīt katra cilvēka darbībai, un lēmumam par tikai



un vienīgi neuroloģiskiem un bioloģiskiem nosacījumiem. Tādējādi varam teikt , ka pētījums, kas tika veikts sociālās un uzvedības zinātņu disciplīnās , ir plašāks, ar vairāk ietvertu perspektīvu, salīdzinājumā ar pētījumu, kas pēta tikai un vienīgi bioloģisko un neuroloģisko mācīšanās aspektu pieejas.

Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka izglītojamo izglītības rezultātus nosaka tādi faktori kā valodu kompetences, vecāku atbalsts, sociālekonomiskā aizmugure, ētiskā subkultūra, paraugmodeļu eksistence, profesionālā un izglītojošā informācija, dzimte, skolu sistēma, institucionālie šķēršļi utt. Piemēram, ir ļoti iespējams, ka bērni „mantos” no saviem vecākiem zemo izglītības un profesionālo statusu.21

Inovatīvajos paņēmienos vajadzētu ietvert darbu grupās, diskusijas, aktivitātes, lai vispārinātu un pārnestu zināšanas no viena uz otru, pārbaudītu un sintezētu domas savā starpā, un saprast, ko paši mācās, ievirzot paša organizētu mācīšanos un atspoguļojumu kā uz svarīgu metodoloģisku metodi. Diemžēl pat pēdējie novērojumi atklāj, ka izglītojamiem ir ļoti maz iespēju zemās sociālekonomiskajās skolās iekļaut diskusijas mācību stundu laikā. (Corden, 2001.g. 22; Nystrand, 1996.g. 23; Weber, Maher, Powell & Lee, 2008.g. 24). YELL projekta labo pieredžu paraugi varētu piedāvāt inovatīvus materiālus šādiem gadījumiem.

Daži labo pieredžu paraugi, kurus ir atklājuši YELL projekta dalībnieki, kas būtu balstīti uz sociālo mijiedarbību, kad jaunieši mācās svešvalodas ir:

Teātris kā sabiedrības spogulis (Beļģijā)

Projekts ietver scenārija lasīšanu un mēģinājumus, kostīmu un dekorāciju sagatavošanu, teātra izrādes, reklamēšanu, komandu veidošanu projekta dažādos posmos, video filmu veidošanu darba procesa etapiem un gala produktam, valodu kursus, izstādes organizēšanu, vietu apskatīšanu, prezentācijas par dažādiem dzīves aspektiem Bulgārijā un Itālijā, prezentācijas par bulgāru un itāļu rakstniekiem, viņu laikmetu un stilu, kā arī teātra mākslas prezentācijas abās valstīs.

21 Piem., Austrijā 52% skolēnu iegūst tādu pašu izglītības līmeni kā viņu vecāki, 26% izdodas uzlabot, salīdzinājumā ar vecākiem, turpretim 22% iegūst pat zemāku līmeni (Bacher et al. 2008.g. ). Tāpēc vecāku izglītībai ir ļoti būtiska

ietekme uz bērnu izglītību. Jo augstāka ir vecāku formālā izglītība, jo ilgāk bērni paliek izglītības sistēmā, Weiss, H. and Unterwurzacher, A. (2007.g.): ’Soziale Mobilität durch Bildung? – Bildungsbeteiligung von MigrantInnen’, in H. Fassmann (ed.)

2. Österreichischer Migrations- und Integrationsbericht. 2001.-2006. Klagenfurt: Drava, pp 227-241.

22 Corden, R.E. (2001.g.). Group discussion and the importance of a shared perspective: Learning from collaborative research. Qualitative Research, 1(3), 347-367.

23 Nystrand, M. (1996). Opening dialogue: Understanding the dynamics of language and learning in the English classroom. New York: Teachers College Press.

24 Weber, K., Maher, C., Powell, A., & Lee, H.S. (2008). Learning opportunities from group discussions: Warrants become the objects of debate. Educational Studies in Mathematics, 68 (3), 247-261.


Līdzīgi šim ir arī: svešvalodu mācīšanās caur drāmu vai svētkiem Latvijā, „No romāna līdz lugai (Dīvainais suņa incidents nakts laikā)” sastopams Nīderlandē un filmu vai rakstīšanas darbnīcas Spānijā.

http://www.yell-project.eu/en/top-menu-en/virtual-documentation-centre/vdc

Pastaigas un sarunas (atrasts Vācijā)

Nūjošanas kurss tiem, kas nesen sasnieguši pilngadību, kur dalībnieki vienlaicīgi trenējas un runā, piem., angļu valodā trenera uzraudzībā.

Pastaigājoties mežā, bērni skolotāja pavadībā dodas uz mežu un mācās par kokiem, dzīvniekiem, kopā spēlējas.


E-Vēstuļu draugi (atrasts starp Norvēģijas labo pieredžu paraugiem)

viens no vissenākajiem un spēcīgākajiem tiešsaistes paņēmieniem, lai veicinātu mijiedarbību starp studentiem klasē vairākās valstīs, kam jau ir vārāk kā desmit gadus ilga vēsture. Tas vēl joprojām ir lielākā globālā vietne klašu apmaiņām. 2009. gadā pāri par 210 norvēģu klasēm izmantoja e-vēstuļu draugus, kur daudzi no viņiem bija tikai valodu apguvei.

Tam vajadzētu būt skaidram, ka starpdisciplināro pieeju raksturo sociālās un uzvedību zinātnes , kas ietver dažādas cilvēka eksistences dimensijas (bioloģisko-individuālo-sociālo-politisko-ekonomisko- kultūras- strukturālo). Saskaņā ar zinātniekiem ir svarīgi ņemt vērā gan bioloģiskos, gan sabiedriskās kultūras aspektus līdzīgajos izziņas procesos. Izziņa nav tikai bioloģiska parādība, bet to vienmēr ir veidojuši kultūras tradīcijas un normas.


2.2.2 Sekmīga mācīšanās procesa veicināšanas stratēģijas

Gan neirobioloģiskās, gan sabiedriskās/uzvedības zinātnes , kas aprakstītas iepriekš, pasvītro holistiskās mācīšanās koncepciju nozīmi , kas balstīta uz mācīšanās jēdzienu kā gara, ķermeņa un psihes holistisku nobriešanas procesu. Pēc tam, kad holistiskās mācīšanās galvenie principi ir noteikti, tad tiek pielietota attiecīgā koncepcija valodu mācīšanās paraugam.



Holistiskā pieeja mācīšanās pieejām

Kognitīvajos procesos uzmanība un koncentrēšanās spēlē svarīgu lomu. Ir nepieciešams radīt asociācijas un papildus nozīmes, lai uzlabotu apziņu. No tā izriet, ka vienmēr ir noderīgi aktivizēt un strādāt uz jau esošām zināšanām, kad sniedz jaunas zināšanas. Vizuālie stimuli būtu jāsaista ar valodniecības apzīmējumiem. Vispārīgi ir svarīgi dot informāciju un zināšanas plašākā kontekstā, nevis tikai izolētā, nesakarīgā veidā. Saistītas domāšanas veicināšana ir obligāta prasība veiksmīgiem mācīšanās procesiem. Jo vairāk sajūtas ir pielietotas (vizuālās, dzirdes, taustes, ožas, u.c. stimuli), jo lielākas ir iespējas, ka smadzenes var labāk pārstrādāt, atcerēties un asociēt informāciju.

Bioķīmiķis un autors Frederiks Festers, kurš nomira 2003. gadā, vēl joprojām tiek uzskatīts kā saistītās domāšanas „iemiesojums” dažās aprindās (Stangl-Taller 2009b 25). Viņš popularizēja holistiskās domāšanas principu, kurš vēl joprojām tiek pielietots pētījumos, ekonomikā un izglītībā. Tomēr Festers nebija pirmais, kurš atzina saistītās un holistiskās domāšanas nozīmi bērnu garīgajā attīstībā. Kā viens no pirmajiem pedagogiem Johans Amos Komenius (1592-1670) norādīja, ka zināšanas ir balstītas uz sensoru uztveri. Filozofs Džons Loke (1632-1704) piekrita apgalvojumam, ka neko nevar intelektuāli pārstrādāt, ja tas nav uztverts iepriekš. Un Jean-Jacques Rousseau (1712-1778) sava slavenā romāna „Emile” pirmo nodaļu veltīja „Orgānu un sajūtu vingrinājumiem.” Izglītotājs Johans Heinrihs Pestalozi (1746-1827) radīja frāzi „domāšana ar galvu, sirdi un roku.” Marijas Montessori dzīves darbs arī var tikt skatīts ciešā saistībā ar holistiskās mācīšanās koncepciju. (Liebertz 2001.g. 26).

Charmaine Liebertz no Vācijas darbā „Asociācijas holistiskās mācīšanās procesā” (Gesellschaft für ganzheitliches Lernen e.V.) apkopo galvenos holistiskās mācīšanās galvenos apgalvojumus sekojoši:

pētījumi un atklājumi ar prieku un zinātkāri

pasaules izpratne un uztvere ar visām sajūtām

sevis paša un konkrētas pieredzes veidošana

vietas ierādīšana kustībai un vingrinājumiem

līdzsvara atrašana starp sevi un vidi

koncentrēšanās un relaksēšanās veicināšana

domāšanas struktūru attīstīšana

25 Stangl-Taller, Werner (2009b): Lerntypentheorie – eine Kritik. http://arbeitsblaetter.stangl-taller.at/LERNEN/Lerntypen.shtml (access: 15/01/10)

26 Liebertz, Charmaine (2001): Warum ist ganzheitliches Lernen wichtig? http://www.kindergartenpaedagogik.de/419.html (access: 15/01/10)


individualitātes un diferencētās mācīšanās attīstīšana

izglītības partnerības attīstīšana un personīgā un kopējā atbildība

mācīšanās ar galvu, sirdi un roku

(tulkots no Liebertz 2001.g. 27)

Mācīšanās tiek saprasta kā gara, ķermeņa un psihes holistiskais nobriešanas process. Tas ir sajūtu uztveres nepārtrauktas mijiedarbības process, garīgs un intelektuāls sniegums, darbības secība un sajūtas.

Valodas mācīšanās

Svešvalodas mācīšanās kļūst garlaicīga, ja tiek mācīta gramatika un vārdiņi. Septiņdesmitajos gados svešvalodu didaktikā notika tā sauktais „komunikācijas pagrieziens.” Valodu mācīšana tagad ir obligāta izglītības mērķim, lai stiprinātu komunikācijas prasmes un iedrošinātu valodas lietojumam radošo aspektu. Cits komponents, kas kļūst arvien svarīgāks un svarīgāks šinī kontekstā ir starpkultūra.

Kopumā valodas mācīšana pirmkārt nemērķē uz zināšanu apguvi, bet gan spējas attīstību. Tomēr, saskaņā ar Kritstu Segermanu (2000.g.) sarežģītajam likumu un noteikumu kompleksam, ko ietver katra valoda, par visu vairāk gramatikas sistēma, ir tendence traucēt radošo metožu pielietošanai skolā.

Ir kopējs uzskats, ka pamata lingvistiskās zināšanās tādas kā gramatika, leksika, fonētika un ortogrāfijas prasmes ir jāapgūst pirms šīs prasmes var pielietot praksē komunikācijas līmenī. Ņemot par pamatu šo uzskatu, skolotājiem ir tendence iemācīt tādu vārdu krājumu un gramatikas vingrinājumus, kas ir tālu no realitātes, un nav nekas kopīgs ar pašreizējām interesēm un izglītojamā vajadzībām.

Tomēr ne vienmēr šis ir tas gadījums, jo ir arī stratēģijas, kas ietver inovatīvas valodas mācīšanas un mācīšanās metodes.

Daži YELL projekta labu pieredžu piemēri, kurus ir iesnieguši partneri, kas varētu palīdzēt valodu skolotājiem motivēt savus izglītojamos un parādīt , kā citu spēju attīstīšana var iet roku rokā ar valodas mācīšanos:

rotaļīgā mācīšanās

Minēts kā labs pieredzes paraugs no Austrijas, kur organizācijas nodrošina teātra

27 Liebertz, Charmaine (2001): Warum ist ganzheitliches Lernen wichtig? http://www.kindergartenpaedagogik.de/419.html (access: 15/01/10)



lugas, notikumus, kursus, konsultācijas, radošās darbnīcas kopā ar valodu kursiem, lai ieinteresētu 16-24 gadus vecos jauniešu, sociāli nelabvēlīgos jauniešus.


„Plan langues” Beļģijā

Populāras dziesmas angliski runājošie dzied angļu valodā (vai citās valodās) un sinhroni tiek tulkotas franču valodā (izglītojamo dzimtajā valodā), kuras tiek atskaņotas ievērojamos franču valodā runājošās radio stacijās (Pure fm, Classic 21). Dziesmas, intervijas ar skatuves māksliniekiem (video) tiek arī publicētas mājas lapā un informatīvajā ziņojumā Le Soir, kā arī Facebook un MySpace lapās ir mākslinieku intervijas ar subtitriem.


angļu kafija (spāniski : Cafe ingles) – trešdienās plkst. 19.00. Šī aktivitāte ietver filmas projicēšanu. Pēc filmas tiek organizēta kopā sanākšana angļu valodā.

Vai „Dzīvē” (En vivo) ik otro otrdienu plkst. 21.00. Šī aktivitāte ietver vakariņu organizēšanu , kas balstās uz „tapām”. Pēc vakariņām studentiem tiek organizētas dažas aktivitātes un rotaļas.

Iknedēļas tiešsaistes žurnāla El Eco publicēšana, kur katru pirmdienu ieinteresētajiem studentiem tiek iesūtītas piedāvātās ziņas un aktivitātes.


2.2.3 Secinājums: inovatīva valodas mācīšana, lai palīdzētu sarežģītajam mācīšanās procesam

Neirobioloģija parāda , cik svarīgi ir izmantot abas smadzeņu puses, kad apgūst valodu. Lai palīdzētu informācijas procesam virzīties uz priekšu no mūsu īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu, jāiesaista dažādas sajūtas, jāizmanto dažādas pieredzes formas, kuras var palīdzēt šinī procesā.

Vēl viens svarīgs faktors mācīšanās procesā ir tas, ka tēmai ir jābūt tādai, kas ir saistoša izglītojamiem, piem., balstīta uz esošajām interesēm. Ja tēma aizraus izglītojamo, viņam būs vieglāk apgūt zināšanas, atbalsot iepriekš minēto mācīšanās procesu.

Mācīšanās ir arī ļoti saistīta ar attiecībām. Vairāki sociālie un uzvedības pētījumi ir


norādījuši, ka sociālā mijiedarbība ir svarīgs stimuls mācīšanās procesā. Skolotājiem būtu vēlams radīt savstarpējās uzticības un cieņas atmosfēru, lai izglītojamie varētu attīstīt savas spējas un gūt panākumus uzdevumos, ko viņi veic. Negatīvās sajūtas tādas kā bažas , rūpes vai novirzīšanās traucē efektīvam mācīšanās procesam. Arī stress mazina mācīšanas rezultātus.

Vispārpieņemtās metodes (tikai instrukcijas) nav sevi pierādījušas kā ļoti efektīvas šādā kontekstā, jo tās strikti sadala lomas starp studentiem un skolotājiem. Skolotājs sniedz informāciju, ko izglītojamie uzņem pasīvi. Turpretim inovatīvas pieejas valodu mācīšanā , dažas no tām tikai minētas šinī nodaļā, apmierina izglītojamo vajadzības un intereses.

2.3 Idejas iespējamiem tīkliem tiešsaistē

Pieaugošā globālā ekonomika un daudzkultūru sabiedrība ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, un ir svarīgi , ka mēs pielāgojamies tām situācijām, kas nāk kopā ar šādām izmaiņām. Viens no vislielākajiem izaicinājumiem, ar kuru mums ir jārēķinās, ir valoda, vai pat valodas, kuras mēs pielietojam ikdienas darbos.

Pirms uzsāk inovatīvu valodas mācīšanas projektu, ir ieteicams izmantot tīklus tiešsaistē, lai radītu interesi vai dalītos ar idejām. Tās varētu būt valodu skolotāju pedagoģiskās interešu grupas jūsu laukā, draugi, kurus varētu iesaistīt pārbaudes kursos, tā varētu būt facebook grupa/tīkls, vai tiešsaistes valodas mācīšanās kopiena/forums, tūrisma organizācijas utt.

Ir ļoti iespējams , ka kaut kur jūsu apvidū var atrast cilvēkus, kuriem šīs dažādās valodas ir dzimtā valoda. Tie varētu būt gan pastāvīgie iedzīvotāji, gan tūristi . Viena ideja varētu būt tā, ka izliek sludinājumu vietējā tūristu birojā, kur kāds var darboties kā vietējais gids par brīvu, lai būtu iespēja praktizēt valodu, kuru apgūst. Cita doma ir, ka var sakontaktēties ar organizācijām, kas organizē kursus ārzemniekiem jūsu dzimtajā valodā un brīvprātīgi pieteikties praktizēt valodu kopā ar viņiem, un viņi jums , savukārt, palīdzēs ar savu dzimto valodu.

Citas iespējas ietver: reģistrēšanās vēstuļu draugiem, balss tērzēšanas kopienā, ziņu tērzēšanas kopienā, Skype sarunās vai līdzīgos tīkla avotos.

2.3.1 Izmaiņas

Kopš sešdesmitajiem gadiem skolotāji ir piedzīvojuši dramatiskas izmaiņas valodu mācīšanas formās. Koncentrēšanās uz instrukcijām ir gājušas plašumā no nošķirtu gramatisku struktūru mācīšanas līdz komunikācijas spēju veicināšanai. Radoša sevis



izteikšana ir kļuvusi svarīgāka par vienkāršu dialoga atskaitīšanu no grāmatas. Izpratne un komunikācija ir ieguvusi jaunu nozīmi, kur arī uzmanība tiek pievērsta kultūrai. Vecās valodu laboratorijas pakāpeniski ir aizstātas ar mediju centriem, mācīšanos balstītu uz datoru. Tīkli var būt viens no daudzajiem veidiem popularizēt valodu mācīšanos inovatīvos projektos.

Viena valodu mācīšanās tīkla sistēma ir uz datoru balstīts tīkls, kur studenti savieno savus datorus vai nu vietējā (iekšējā), vai globālā (ārējā) tīklā. Tradicionāli uz datoru balstīta valodu mācīšanās (CALL) sastāvēja no konsultācijām, imitācijas, spēlēm, testiem utt. Tīklā uzmanība tiek vērsta komunikācijai cilvēkam ar cilvēku.

2.3.2 Labu pieredžu paraugi Tīklošanā

Eiropas Savienības programmā YOUTH IN ACTION starpkultūru aspekts, kur notiek tikšanās ar citiem jauniešiem no Eiropas, ir galvenais jautājums. Saistībā ar tādiem projektiem, kas ietver nevalstiskās organizācijas , jauniešu klubus vai brīvprātīgās organizācijas, sagatavošanās etaps ietver valodu mācīšanās elementu. Norvēģijā nesens projekts, ko sauc „Vikingu pēdu nospiedumi”, iekļāva 4 valstis: Norvēģiju, Beļģiju, Igauniju un Turciju.

Lai labi sagatavotos tikšanās mirkļiem, norvēģi nolēma paši sevi sagatavot valodniecības prasmēs, izmantojot tīklošanu, jo lingvistiskajai sagatavošanai līdzekļi netika piešķirti. Angļu valodas atsvaidzināšana tika veikta, kontaktējoties ar vidējās izglītības koledžu, lai uzzinātu, vai viņiem ir iespējams dabūt dažus savus labākos studentus, kas brīvprātīgi pieteiktos palīdzēt uzlabot jauniešu valodas prasmes. Koledžā viesojās grupa angļu studentu no Comenius projekta. Tā radās doma apvienot nevalstiskās organizācijas jauniešus ar britu jauniešiem 3 vakarus sabiedriskā pasākumā, kur valodas mācīšanās notiktu neoficiālā kontekstā.

Tad norvēģu NVO sakontaktējās ar vietējo turku asociāciju, kas apkalpo turku imigrantus, lai lūgtu pēc palīdzības. Turki iepazīstināja ar reiz bijušo angļu valodas skolotāju, kas tobrīd strādāja par apkopēju vietējā skolā. Viņš piekrita ziedot 2 vakarus, kur viņš izmantoja CLIL (satura un valodas integrētā mācīšanās) metodes, lai viņi iemācītos saprast vienkāršas frāzes un noderīgus teikumus, ka varētu palīdzēt jauniešu apmaiņas laikā Istanbulā .

Beigu beigās grupa nolēma arī ieskatīties līdzībās starp vācu valodu (vācu valodu, ko runā Beļģijā) un norvēģu valodu. Lai to paveiktu, NVO nosūtīja e-pastu visiem cilvēkiem, kurus viņi pazina un jautāja, vai viņi zina kādu, kurš prot vācu valodu vai ir no Vācijas. Par laimi, kāda Vikinga projekta dalībnieka onkulis strādāja ar vācieti, kurš nodarbojās


ar džudo savā brīvajā laikā. Tā kontakti tikai atrasti ar vācieti un viņam palūdza palīdzēt iemācīt jauniešiem pašaizsardzību , runājot gan vāciski , gan norvēģiski. Pēc katras nodarbības viņi apkopoja līdzīgos vārdus un frāzes, lai pierādītu, ka vācu valodu var viegli iemācīties kā otro vai trešo svešvalodu.

Visas šīs valodas mācīšanās aktivitātes tika veiktas ar tīklošanas palīdzību, izmantojot draugus, ģimeni vai paziņas, lai iegūtu palīdzību no dzimtās valodas pratējiem. Neviena no šīm aktivitātēm netika veikta klasē. Visas valodas mācīšanās formas bija vai nu neformālās vai interešu izglītības formā.

2.3.3 Tiešsaistes tīkli valodas apgūšanai

Piemērs tiešsaistes valodu tīklam valodu apguvei ir babble.com , kas pamatā ir mājas lapa ar integrētu runas atpazīšanas ierīci , ar kuru jūs variet pārbaudīt un praktizēt savu izrunu. Tā darbojas pa tiešo pārlūkprogrammā. Jums vajadzēs tikai mikrofonu un pēdējo izlaidumu Flash-Player. Turklāt inteliģenta sistēma organizē visus vārdnīcas vārdus, ko jūs esiet iemācījušies. Jūs iegūstiet vispārēju pārskatu tam, ko esiet iemācījušies, un tas dod signālu par jūsu problēmu vārdiem, tā jūs uzzināsiet, ka tie jums ir jātrenē vēlreiz. Tas sakrīt pilnībā arī ar Babbel atjaunošanas darbvirsmu, izmantojot savu personīgo vārdnīcas sarakstu, lai izkalkulētu atgādinājumus par to, kas vislabāk ir jāpārskata un cik bieži. Saka, ka tas ir noderīgi!

Pievienojies šiem visiem Babbel sociālajiem tīklojuma instrumentiem, ieskaitot spēju apvienoties ar citiem lietotājiem, kuri ir ieinteresēti dalīties un apmainīties ar valodas prasmēm, un jums būs dinamiska zviedru izglītības platforma, kas ietver visus pamatus. http://www.babbel.com/

Cits piemērs tiešsaistes valodu tīklam ir vācu valodas apguve tagad ar jetzt.de. Vācu valodas apguve tagad ir Gētes institūta un Justus Liebig Universitātes Giessen, Vācija, projekts.

Tiešsaistes apguves vide vidējam un prasmīgam vācu valodas, kā svešvalodas, apguvējam galveno uzmanību pievērš lasīšanas un klausīšanās/vizuālās klausīšanās prasmju un radošās rakstīšanas attīstībai. „Uzdevumi un vingrinājumi ir balstīti uz rakstiem, kas publicēti jetzt.de (vācu laikraksts Süddeutsche Zeitung’s tiešsaistē ziņu žurnāls jauniešiem) un video turpinājumi, kas ietver līdzīgas tēmas, un ko ir veidojusi projekta komanda. Mācīšanās vides interaktīvās sastāvdaļas iekļauj vairākus diskusiju paneļus, konsultācijas sarunu un wiki rakstīšanas darbnīcu, kas atļauj izglītojamiem visā apsaulē sazināties vienam ar otru un ar tiem, kuriem vācu valoda ir dzimtā valoda.” 28.

28 Goethe Institut http://www.goethe.de/z/jetzt/eindex.htm



2.4 kā popularizēt valodu mācīšanos

Šodien psiholoģijas un biznesa literatūra ir piesātināta ar terminu „ieinteresētās puses”. Ieinteresētā puse ir aktīvs dalībnieks organizācijā, kura balsi uzklausa varas iestādes un kurai ir ietekme klases telpā. Ieinteresētās puses var būt arī ārpus mācīšanās vides, kas atbild par izglītības stratēģiju utt.

Ieinteresēto pušu attiecību nozīmei ir un tā turpina spēlēt nozīmīgu lomu jebkurā projekta laukā. Projekta reputācija ir atkarīga no tā, kā ieinteresētās puses uzņem projektu; tā komunikāciju un uzvedību ārpus tā. Ieinteresētās puses ir cilvēki aiz organizācijas reputācijas un organizācijas tēla pārstāvji.

Tāpēc projektu un organizāciju reputācija ir būtiski svarīga vairāku iemeslu dēļ: ne tikai tāpēc, ka visu līmeņu darbinieki ir kā organizācijas vēstnieki. Darbinieki var ietekmēt kompānijas reputāciju, nododot vai nu pozitīvas vai negatīvas ziņas citiem cilvēkiem gan organizācijas iekšienē, gan ārpusē. Tā rezultātā ir ļoti būtiski domāt par to, ka pie projekta reputācijas tiek piestrādāts visu laiku.

Ieinteresēto pušu attiecību dinamika nekad nedrīkst būt par zemu novērtēta. Koleģiāla ieinteresēto pušu attiecību veidošana ir jāiefiltrē visās komunikācijas stratēģijās. Tas nostiprinās ieinteresēto pušu attiecības, ilgtermiņa ieguldījumu attiecību veidošanā un iedarbināšanā , kas, savukārt, var bruģēt projekta augšanas un nozīmes iespējas .

Dažas idejas efektīvām ieinteresēto pušu attiecībām:

1. Attīstīt ieinteresēto pušu komunikācijas stratēģiju.

2. Noteikt stratēģijas izpildes kārtību.

3. Nemitīgi iesaistīt, nodarbināt un dot atbildi par izdarīto.

4. Izprast katru ieinteresēto pusi, lomu, kuru viņi spēlē; zināt pielietojamos komunikācijas līdzekļus; un identificēt vēstījumus, kuri ir jāizfiltrē caur dažādiem medijiem.

5. Izpētīt veidus kā uzlabot attiecības ar dažādām ieinteresētām pusēm.

Kā jūsu sabiedrotais,Ieinteresētās puses, kā jūsu sabiedrotais ir vislabākais jūsu projekta vai organizācijas mutvārdu reklamētājs. Kā ienaidnieki viņi var iznīcināt jūs un jūsu ideju. Preču zīmes augšanai un preču zīmes labklājībai ir vienmēr svarīgi vadīt efektīvi attiecības un saskaņoti darboties ar organizāciju un tās ieinteresētajām pusēm.

Iegūstiet ieinteresētās puses atbalstu jau projekta sākumā un informējiet un nodarbiniet galvenās ieinteresētās puses visa projekta laikā.


29 http://edl.ecml.at/Abouttheday/Whatisit/tabid/1760/language/en-GB/Default.aspx

Lūk, kur dažās saites , kas saistītas ar tēmas publicitāti: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/valorisation/index_en.htm http://www.dissemination.eu/

Viens no piemēriem, kā radīt publicitāti par valodu mācīšanos ir Eiropas Padomes iniciatīva, eiropas valodu diena, kura tiek atzīmēta kopš 2001. gada 26. septembra. Šī kampaņa veiksmīgi iesaista miljoniem cilvēku visā Eiropā. Kampaņas mērķis ir:

1. Celt apziņu par valodu mācīšanās nozīmi un dažādot apgūstamo valodu klāstu;

2. Popularizēt Eiropas bagāto lingvistisko un kultūras dažādību;

3. Iedrošināt valodu mācīšanos visa mūža garumā gan skolā, gan ārpus tās, vai nu mācību mērķiem, vai profesionālajām vajadzībām, vai mobilitātes mērķiem, vai priekam un pieredzes apmaiņām. 29

Šīs kampaņa ietvaros tiek organizēti virkne notikumu, aktivitātes bērniem un kopā ar bērniem, jauniešiem ar aktīvu televīzijas, radio programmu, valodas nodarbību un konferenču atbalstu. Valsts varas iestādām un dažādiem partneriem ir dota brīvība organizēt aktivitātes. Katrā valstī ir nozīmēta kontaktpersona, kas koordinē aktivitātes valstiskā līmenī. Vairāk informācijas var atrast: http://edl.ecml.at

Kāds cits paraugs ir Piccolingo kampaņa, kas nodrošina ģimenes un ieinteresētās puses, kā piem., kultūras un sabiedriskos darbiniekus vai pirmsskolas audzinātājus ar komunikācijas līdzekļiem, informāciju un zināšanām par valodu mācīšanos dzīves sākumā. Vairāk informācijas atradīsiet: http://piccolingo.europa.eu/en

2.4.1 Publicitāte

Ir 5 galvenie publicitātes veidi, kad nonākam līdz valodas mācīšanās procesam:

Valsts līmeņa publikācijasVietējās publikācijasPublikācijas saistītas ar valodu mācīšanosPublikācijas tiešsaistē

Sabiedriskie mediji



Šī ir komunikācija, ko veido pats darbinieks vai mēģina iesūt informāciju par notikumu un aktivitāti. Publicitāte var būt runas, īpaša notikuma, vakariņu, prezentācijas, izstādes, intervijas, konference, ziņu stāsta, daiļliteratūras stāsta vai foto esejas veidā. Sarakstu ierobežo tikai katra darbinieka iztēle un čaklums.

Viens noderīgs veids publicitātes iegūšanai būtu maza informatīva galdiņa izveidošana un iespēja izmēģināt dažādas valodu apguves kaut kur pilsētas centrā sestdienās. Ļoti rūpīgi izplānots notikums, kur ir šādu pasākumu kombinācija, kāda minēta iepriekš, un ar pieaicinātu presi, varētu dubultot publicitāti.

Vispārībā ir ļoti noderīgi izmantot savu tīklu caur facebook, linkedin vai līdzīgām lapām, lai izplatītu valodu mācīšanos domu citiem potenciālajiem dalībniekiem.

2.4.2 Ziņu izlaidumu izmantošana publicitātes iegūšanai

Ziņu izlaidumi no organizācijām, biznesa kompānijām un sabiedrisko attiecību aģentūrām ir jebkura laikraksta būtiska daļa. Ja jūs iesniedziet ziņu izlaidumu savā vietējā laikrakstā par savām vispārīgajām aktivitātēm, par to jums varētu nopublicēt kādu rakstu par attiecīgo tēmu.

Viens no visizdevīgākajiem līdzekļiem cenu ziņā , lai jūs varētu pateikt savu informāciju, ir rakstīt rakstus žurnāliem, tirdzniecības žurnāliem, mājas lapām un laikrakstiem, kuri sasniedz jūsu mērķauditoriju. Pat, ja jums ir tikai vidusmēra rakstīšanas prasmes, bet, ja jūs variet piedāvāt apburošas rakstu tēmas, kas risina lasītāju problēmas, tad jūs atradīsiet redaktorus, kuri publicēs jūsu domas. Un labākais ieguvums no tā ir tas, ka tūkstošiem cilvēku uzzina par jums par BRĪVU! Jūsu izmaksas ir tikai laiks, kas jums nepieciešams, lai šos rakstus uzrakstītu.

Publicētie raksti:Nostādīs jūs kā vadošo ekspertu attiecīgajā laukā. Akadēmiķi to ļoti labi saprot, jo viņi bieži ir dzirdējuši mantru „publicējies vai iznīksti”. Tā kā šis ir valodu projekts, tad tas pats attiecas arī uz dalībniekiem vai valodu mācīšanās ideju. Jūsu zināšanu vērtība ir atkarīga no tā, cik labi jūs atpazīst sabiedrība kā kvalificētu ekspertu. Publicēts raksts informē, ka jūs patiešām esiet eksperts, jo jūsu zināšanas un idejas ir izpelnījušās publikāciju.

Sniegs trešās puses apstiprinājuma sajūtu. Ja žurnāls vai tiešsaistes lapa vēlas atvēlēt vietu jums, kur nopublicēt jūsu rakstu , tad tam ir jābūt svarīgam , ko jūs sakiet, vai ne? Vismaz tas ir pieņēmums, ko lasītāji zemapziņā pieņem.

Garantēs kvalificētas atsauksmes. Publicētie raksti panāks, ka jūsu klienti ir labākie pircēji. Klienti teiks kaut ko līdzīgu šim: „Es zinu perfektu valodu apguves vietu. Šeit ir raksts, ko viņi rakstīja par valodu apguvi un inovatīvām metodēm”, piemēram.


2.4.3 Publicitāte īpaši saistībā ar valodu mācīšanos

Ir vairākās idejas, kā iegūt pareizo publicitāti valodu apguvei. Šobrīd, kad sabiedriskie mediji ir paņēmuši savā ziņā lielu interesi par jauniešiem no laikrakstiem un žurnāliem, vislabākā doma ir popularizēt valodu apguves problēmas Facebookā. Uzmanība būtu jāpievērš tām tēmām, kuras interesē jauniešiem. Piem., mode, automašīnas, mākslinieki, ar datoru saistītas problēmas utt.

Papildus Facebook lapai var atvērt dienasgrāmatu, kur atkal uzmanība tiek pievērsta valodu apguves iespējām un ierosmēm jauniešiem un viņu vadītājiem. Īpaša uzmanība atkal būtu jāpievērš tēmām, kas viņus interesē. Kad kāds no viņiem atradīs šī lapas, jaunieši tās ievēros un paziņos par to tālāk saviem draugiem, un tad atkal, savukārt viņi paziņos saviem draugiem, un šo lapu izmantošana daudzkāršosies pavisam īsā laikā.

Vairums jauniešu klubiem, sporta un kultūras nevalstiskajām organizācijām arī ir mājas lapas, dienasgrāmatas vai lapa Facebookā. Doma ir palūgt šīm organizācijām nosūtīt informāciju par kursiem vai pasākumiem viņu lapās vai uz saiti, kura ir speciāli domāta, lai jaunieši atrastu informāciju.

Tā kā priekšroka tiek dota digitālajiem medijiem, tad vēl viens efektīvs veids ir izveidot podraidi vai mini video ar humoristisku saturu, kas veicinātu valodu apguvi interešu izglītības līmenī. To var augšupielādēt You Tube vai kādā skolas lapā, lai pēc tam to varētu izplatīt tālāk.

Eiropas Savienības programmas ietveros iniciatīva, ko sauc Youth in Action (Jaunieši darbā), var tikt izmantota, lai izstrādātu projektu, kur daudzi jaunieši no Eiropas tiek uzaicināti uz valodu apguves gadatirgu, kur notiek gan dažādas aktivitātes, gan valodu apguve. Šeit atkal uzmanība būtu jāpievērš tēmām, kuras ir saistošas, vai arī tēmai, par, kuru jau ir nolemts iepriekš kā par galveno visam pasākumam.

Arī projektā the Language Cafe ir doti daži ieteikumi valodu projektu publicitātei, piem., kā rakstīt preses izdevumus vai kā iesaistīt citas ieinteresētās puses, vairāk informācijas atradīsiet mājas lapā www.languagecafe.eu


2.4.4 Izveidot tīmekļa žurnālu valodu apguvei

Izveidojiet tīmekļa žurnālu un regulāri rakstiet tanī, nosūtot vismaz divus jaunus ierakstus katru nedēļu. Apsoliet sev, ka pievienosiet tīmekļa žurnāla rakstītājus tam cilvēku sarakstam, kurus jūs informēsiet par pasākumiem, kurus jūs organizējiet. Dažiem ir priekšnieki, kuriem ir vienalga, ko dara tīmekļu žurnālu rakstītāji vai ko viņi



raksta. Vienīgais, kas jūsu priekšniekiem interesē ir pirmās lappuses reportāža jūsu vietējam dienas laikrakstam. Ir laiks izglītot priekšnieku. Mēdiju reportāža ir lieliska, ja jūs variet to panākt. Bet ne katrs, kurš gribēs uzzināt par jūsu valodas projektu , kursiem vai valodu apguves idejām, lasa laikrakstus, vismaz ne papīra versijā . Kas attiecas uz TV publicitāti, pat, ja jūs iegūsiet 15 popularitātes minūtes reģionālo ziņu kanālā vai jebkurā citā programmā, tā publicitāte šodien ir šeit, bet rītdien jau aizgājusi. Tomēr, tīmekļa žurnālu rakstītāji no otras puses, atrodas pozīcijā, lai ātri nodotu tālāk informāciju par jums. Un, tas, ko viņi saka, paliks tiešsaistē mēnešiem vai pat gadiem, gaidot cilvēkus, kas meklēs attiecīgo informāciju par tēmu, kas ir saistīta ar jūsu pasākumu.

2.4.5 Kāpēc tīmekļa žurnāli ir tik spēcīgi publicitātei

Iemesli, kāpēc ietekmīgo tīmekļa žurnāli rakstītāju meklēšana var dot jums daudz lielāku publicitāti nekā tradicionālie mediji:

Tīmekļu žurnālu rakstītāji parasti raksta par nišu tēmām. Piem., ja jūs sponsorējiet kādu pasākumu valodu apguvei, jūs variet meklēt tīmekļa žurnālu rakstītājus, kas raksta par izglītību un šo tēmu. Ja jūs pareizi mērķējiet savu ziņojumu, tad tas tāpat kā lāzers ieekonomē jūsu laiku.

Tīmekļa žurnāli, ne tā kā mājas lapas, tiek regulāri papildinātas. Šī iemesla dēļ meklēšanas serveriem patīk tīmekļa žurnāli un tie bieži tiek novietoti saraksta augšgalā , kad jūs meklējiet īpašu tēmu. To sauc par organisko meklēšanas sarakstu.

Četri no 10 žurnālistiem saka, ka viņi lasa tīmekļa žurnālus, kad meklē idejas stāstiem vai strādā pie kāda raksta. Patiesībā daudzi žurnālisti izveido paši savus tīmekļa žurnālus.

Tīmekļa žurnālu rakstītāji, ne tā kā žurnālisti, bieži paši savā starpā savieno savus ierakstus, tādējādi izveidojot vīrusu publicitāti un sasniedzot auditoriju, par kuru jūs nekad iepriekš nezinājāt.

2.4.6 Kur sākt tīmekļa žurnālu pētījumus

Kad jūs esiet gatavs publicēt savu pasākumu, jūs variet sākt meklēt tīmekļa žurnālu rakstītājus, izmantojot Technorati, meklēšanas serveri tīmekļa žurnāliem vai vienkārši Google. Tikai ierakstiet tēmu meklēšanas ailē , uzspiediet Enter un Technorati/Google norādīs jums tīmekļa žurnālu sarakstu, kas ietver informāciju par to tēmu. Ja jūs reiz esiet atradis tīmekļa žurnālu, kas izskatās kā labs kandidāts jūsu meklējumam, veltiet tam kādu laiku, izlasot to tā, ka jums rodas laba izpratne par to, ko rakstītājs ir gribējis pateikt. Īpašu uzmanību pievērsiet tam, vai žurnāla rakstītājs atsaucas uz cilvēkiem, kas


viņam ir sūtījuši e-pastus, lai par kaut ko informētu. Tas ir labs rādītājs tam, ka rakstītājs vēlas saņemt „piespēli”.

2.4.7 Piemēri tīmekļa žurnālu sarakstam:

http://oedb.org/library/features/top-100-education-blogshttp://clil4teachers.pbworks.com/w/page/8427859/FrontPage http://www.thelinguist.blogs.com/ http://www.eatingabroadtogether.eu/eat/en/blog-samples

2.5 kā izveidot mācīšanās rezultātu novērtējumu un monitoringu

Koncepcija ir, ka novērtējums ir svarīgs, lai redzētu ‘pievienotās vērtības’ elementu, par kuru saka, ka tas nāk kopā ar patstāvīgo mācīšanos, un pašnovērtējums var iekļaut zināmas lietas, ko parasti vai vienmēr tradicionālās vērtēšanas metodes palaiž garām.

Lai veicinātu iesaistīšanos valodu apguvē, ir svarīgi:

iedrošināt studentus lietot valodu spontāni, lai izteiktu idejas, sajūtas un uzskatus;

atrast neoficiālas valodu mācīšanās pieredzes ārpus stundām;

prasīt studentiem izvērtēt savu progresu.

Studentu motivācija mācīties valodas pieaug, kad viņi redz kopsakarības starp to, ko viņi dara klasē un ko viņi cer darīt ar valodu nākotnē. Viņu uzmanība pieaug, kad aktivitātes klasē ir atbilst viņu citām interesēm.

Labs veids kā padarīt valodu instrukcijas atbilstošas un interesantas studentiem ir uzzināt, kādas tēmas viņi studē vai kas viņus interesē, un iegūt materiālus



lasīšanai un diskusijām par tām tēmām, paturot prātā, ka lasīšanai un diskusijām ne vienmēr ir jābūt par nopietnām problēmām vai akadēmiskām tēmām. Studentiem patīk runāt par filmām un televīzijas programmām, brīvdienu plāniem, slaveniem cilvēkiem, un citām populārām kultūras tēmām. Ja studentu interese sāk zust, tad labāk ir atmest to tēmu un prasīt, lai viņi iesaka alternatīvas. Kad studenti zina, ka viņi var kaut nedaudz kontrolēt to, kas notiek klasē, viņi uzņemas lielāku atbildību kā izglītojamie.

Kad studenti mācās valodu, viņiem ir divu veido zināšanas:

- viņu pirmās valodas zināšanas;

- viņu mācīšanās stratēģijas apziņa, mehānismi, ko viņi pielieto vai nu apzināti vai neapzināti, lai varētu absorbēt jaunu materiālu.

Studenti atšķiras kā valodu apguvēji , jo viņiem ir dažādas spējas, motivācija vai piepūle, bet galvenā atšķirība ir viņu zināšanās un prasmēs par to ‘kā mācīties’, t.i., mācīšanās stratēģijas. Vairāki pētījumi demonstrē mācīšanās stratēģiju lomu efektīvā valodu apguvē:

labi izglītojamie ir spējīgi noteikt vislabāko stratēģiju īpašam uzdevumam; grūti izglītojamiem ir grūti izvēlēties vislabāko stratēģiju īpašam uzdevumam;

labi izglītojamie ir elastīgi savā pieejā un pielāgo citu stratēģiju, ja pirmā nedarbojas; grūti izglītojamiem ir ierobežota stratēģiju dažādība viņu repertuārā un paliek pie pirmās stratēģijas, ko viņi ir izvēlējušies, pat ja tā nestrādā;

labi izglītojamiem ir pārliecība par savām mācīšanās spējām; grūti izglītojamiem trūkst pārliecības par savām mācīšanās spējām;

labi izglītojamie zina, ka viņiem izdosies sasniegt mērķi, un viņiem ir motivācija; grūti izglītojamie zina, ka viņiem nesanāks un zaudē motivāciju.

Iemācīšanās komunicēt citā valodā prasa ilgu laiku. Tas ir viens no visizaicinošākajiem uzdevumiem, ko studenti veic, un viņi ātri var zaudēt drosmi, un tas var kļūt viņiem garlaicīgi.

Lai iesaistītus izglītojamos, studentiem ir nepieciešams saprast, ka valodu apguve nav tas pats, kas mācīšanās par valodu. Kad studenti domā par valodu kā par jebkuru citu mācību priekšmetu, viņi var iemācīties lielu vārdu krājumu, gramatiku un teikumu, sarunu struktūru, bet valoda nekļūs viņiem par īstu komunikācijas mediju un tā viņus dziļi nesaistīs. Studentiem ir nepieciešams saprast, ka valodu apguve nozīmē spēju saprast, komunicēt un domāt – tāpat kā tas notiek ar pirmo valodu.

Studentiem ir nepieciešams arī zināt, ka valodu apguve notiek pa posmiem.


Interpretācijas prasmes (klausīšanās, lasīšana) attīstās daudz ātrāk nekā izteikšanās prasmes (runāšana, rakstīšana) , un spēja, ko studenti tīko iegūt visvairāk, spēju runāt tekoši otrā valodā, prasa visilgāko laika periodu.

Viesiem valodu apguvējiem ir jāstrādā soli pa solim ar „tuvinājumiem” , ko sauc par starp valodām 30 (ILs), kur katra no tām pārstāv kādu līmeni no mērķa valodas saprašanas līmeņiem. Izprotot ILs , tas var palīdzēt skolotājiem un izglītojamiem saprast un vadīt valodu mācīšanās procesu’.

Skolotāji var palīdzēt studentiem saprast valodu prasmju attīstības procesu dažādos veidos.

a. Koncentrēties uz starpvalodu kā valodu apguves dabisku daļu; atgādiniet viņiem, ka tādā pašā veidā viņi mācījās savu pirmo valodu.

b. Norādiet, ka starpvalodas sistemātiskā daba var palīdzēt studentiem saprast, kāpēc viņi pieļauj kļūdas. Viņi bieži var paredzēt, kad viņi pieļaus kļūdas un

kādas tās būs.

c. Galveno uzmanību klasē veltiet komunikācijai, nevis kļūdu labošanai. Lietojiet atklātu labošanu tikai strukturētās aktivitātēs.

d. Iemāciet studentiem, ka kļūdas ir mācīšanās iespējas. Kad viņu kļūdas traucē spējai komunicēt, viņiem ir jārada stratēģijas, lai risinātu šo pārpratumu rezultātus.

Ja saglabāsiet attieksmi, ka kļūdas ir dabiska daļa no mācīšanās, tas radīs labvēlīgu vidi, kur studenti gribēs mēģināt pielietot valodu, pat, ja viņu meistarības formas nebūs perfektas.

Par spīti tam, ka šobrīd ir strauji pieaugoša interese par patstāvīgu mācīšanos, skolotāju vidū, maz uzmanības ir veltīta patstāvīgās mācīšanās novērtējumam. Koncentrēšanās uz debatēm pastāvīgās mācīšanās vietā nosaka filozofisku un ideoloģisku toni; to pieņem pašu par sevi saprotamu, ka patstāvīga mācīšanās ir „laba lieta”, atbrīvojot studentus no skolotāju un klases tirānijas. Pagaidām ir maz pētījumu par patstāvīgās mācīšanās programmu ietekmi uz studijām.

Patstāvīgās mācīšanās progresa novērtējuma trūkumu nav grūti izskaidrot. Pirmkārt, apguvējiem, kuri strādā pēc patstāvīgās mācīšanās programmām, ir neierasti, ka

30 Starp valoda vai precīzāk iekšējā valoda ir lingvistiskas sistēma, kuru ir izveidojis otras valodas apguvējs (vai L2, kurš vēl pilnībā nepārvalda, bet tuvojas mērķa valodai: saglabājot dažas iezīmes no savas pirmās valodas (vai L1), vai pārāk vispārinot mērķa valodas likumus runāšanā vai rakstīšanā , rada inovācijas mērķa valodā. Starpvaloda ir idiosinkrātiski balstīta uz apguvēja pieredzēm L2 . Tā var apsūnot jebkurā attīstības posmā. Starpvalodas noteikumus veido: L1 pārvietošana, mācīšanās pārvietošana, L2 mācīšanās stratēģijas (piem., vienkāršošana, L2 komunikācijas stratēģijas ( vai komunikācijas stratēģijas kā liekvārdība) un pārāka mērķa valodas paraugu vispārināšana.



viņiem ir liegta pieeja pie skolotājiem vai kaut kādai citai formai, kur ir kontakts ar skolotāju. Tā vietā tiek izmantots neatkarīgs mācību centrs ( vai „paš- pieejas centrs”), lai mazinātu skolotāja kontakta stundas. Tā ir neliela izmaiņa programmas struktūrā un nevis kaut kāda radikāla izmaiņa. Tādējādi ir grūti atdalīt, cik daudz no „mācīšanās” tiek veltīta patstāvīgām mācībām, un cik daudz mācībām ar skolotāju . Ir grūti izveidot instrumentus , kas būtu jūtīgi uz maziem panākumiem valodu apguvē , un, ja mums ir grūti izmērīt valodu panākumus mazā laika periodā, tad tas ir pat vēl grūtāk noteikt, kur ir šis uzlabojums.

Vēl pie šīm problēmām ir jautājums, vai mācīšanos vajadzētu mērīt produkta terminoloģijā: ko izglītojamais var izdarīt apgūtās programmas beigās, vai varbūt uz mācīšanos būtu jāskatās kā uz procesu: kā izglītojamais tiek galā ar uzdevumiem patstāvīgās mācīšanās programmā. Ja skatāmies uz procesu, tad tas varētu novērtēt „atšķirību” starp sākumpunktu un beigu punktu, bet varētu būt arī vienkārši pielikto pūļu, čakluma un attīstības daudzuma novērtējums „spējā mācīties” neatkarīgi. Ja kāds piekrīt pēdējam uzskatam, tad jebkuram citam novērtējumam kā kvalitatīvam un subjektīvam valodas apguves viedoklim, būtu nepieciešams kāds palīgs vai darbinieks. Bet tas noderētu tikai programmām bez vērtējuma.

Tomēr, vērtējums ir arī svarīgs, lai noteiktu „pievienotās vērtības” elementu, par ko saka, ka patstāvīgai apguvei tas piemīt. Vai šis ir tas gadījums, kad izglītojamie progresē vairāk, kad viņiem tiek dotas paš-pieejas iespējas? Tikai tad, kad ir atbildēts uz šo jautājumu, mēs varam griezties pie „pievienotās vērtības” un tanī pat laikā saprast, kas ir tas, kam mēs varam piekļūt, kad patstāvīgi apgūstam valodu mācīšanās programmu.

Aktīvi iesaistot studentus pašus mācīties un domājot par to, kā iemācīt studentiem kļūt par patstāvīgākiem apguvējiem, ir galvenais izglītības mērķis vairums Eiropas valstīs. Eiropas Padomes mērķis kopā ar Eiropas standartu par valodu apgūšanu, mācīšanu un novērtēšanu bija noteikt un raksturot valodu mācīšanos dažādību un pazīmes Eiropā. Reizē ar darbaspēka

mobilitātes pieaugumu, tika saprasts, ka valodu apguvējiem ir nepieciešamas tieši komunikācijas valodas prasmes; varēt saprast un lietot rakstu un mutvārdu valodu apmierinošā līmenī. Šīs prasmes ietver ne tikai formālos valodniecības mērķus kā


uzlabotu izrunu, labāku vārdu krājumu utt., bet arī sabiedriskās un kultūras prasmes, kā arī spēju lietot dažādas kompensācijas komunikācijas stratēģijas (kā pārfrāzēšanu) , kad nav pietiekamas lingvistiskās zināšanas.

Documents

Rokasgrāmata - Yell Project WP/WP3/bo… · Savu ieguldījumu devuši: ... Šīs dažādās spējas veido kandidātus par ļoti pieprasītiem globāli strādājošās kompānijās