Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā · 2013. 12. 4. · Racionāla zāļu lietošana nozīmē pacientam vispiemērotāko medikamentu lietošanu atbilstošās devās,

ĀRSTU UN FARMĀCIJAS

NOZARES SADARBĪBA LATVIJĀ Pētījuma ziņojums

Biedrība “Veselības projekti Latvijai” Rīga, 2013

Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā

2

Pētījuma ziņojums sagatavots ESF līdzfinansēta projekta „NVO kapacitātes

stiprināšana sabiedrības interešu aizstāvībā un izglītošanā ar medikamentiem un

citiem veselības aprūpes aspektiem saistītos jautājumos” ietvaros.

92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda

starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar

Sabiedrības integrācijas fondu.

Pētījuma autores:

Signe Mežinska, Dr.sc.soc.

Ieva Salmane-Kuļikovska, doktora grāda pretendente socioloģijā

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz biedrību „Veselības projekti

Latvijai” obligāta.


3

Saturs

Saturs .................................................................................................................................................... 3

Izmantotie saīsinājumi .................................................................................................................. 4

Pateicības ............................................................................................................................................ 5

Literatūras un iepriekš veikto pētījumu pārskats ............................................................... 6

Pētījuma metodoloģija ................................................................................................................. 16

Rezultāti ............................................................................................................................................. 20

1. Ārstu un farmācijas nozares sadarbība ................................................................ 20

1.1. Vispārīgs sadarbības raksturojums .................................................................. 20

1.2. Viedokļi par sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem ................................ 25

2. Ārstu tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem ................................................ 31

2.1. Farmācijas nozare kā viens no ārstu informācijas avotiem .................... 31

2.2. Tikšanos organizēšana ........................................................................................... 37

2.3. Tikšanos pozitīvie un negatīvie aspekti .......................................................... 40

3. Tālākizglītība un dalība konferencēs ..................................................................... 43

3.1. Ārstu profesionālo asociāciju rīkotie pasākumi ........................................... 44

3.2. Ārstu individuālie pasākumu apmeklējumi ................................................... 48

4. Honorāri ............................................................................................................................ 56

5. Dāvanas ............................................................................................................................. 60

6. Bezmaksas zāļu paraugi .............................................................................................. 68

7. Klīnisko vadlīniju izstrāde ......................................................................................... 72

8. Regulējošie mehānismi un caurskatāmība .......................................................... 76

8.1. Reakcija uz neētisku rīcību ................................................................................... 79

8.2. Ārstu un pacientu ieteikumi situācijas uzlabošanai ................................... 82

9. Pētījumā identificētās papildus problēmas ......................................................... 86

9.1. Politiskā lobēšana .................................................................................................... 86

9.2. Vertikālā integrācija ................................................................................................ 87

9.3. Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām ........................... 88

Secinājumi......................................................................................................................................... 90

Ieteikumi ........................................................................................................................................... 96

Izmantotā literatūra ...................................................................................................................... 99

1. pielikums. Interviju vadlīnijas ārstiem ...................................................................... 104

2. pielikums. Interviju vadlīnijas pacientu organizāciju pārstāvjiem ................. 107


4

Izmantotie saīsinājumi

EFPIA - European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations

HAI – Health Action International

IPCAA - International Pharmaceutical Congress Advisory Association

KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LPMA - Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija

PVO – Pasaules Veselības Organizācija

SIFFA - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija

USAID - United States Agency for International Development


5

Pateicības

Pateicamies visiem pētījuma dalībniekiem – ārstu profesionālo organizāciju,

pacientu organizāciju, SIFFA un LPMA, kā arī sabiedrības par atklātību „Delna”

pārstāvjiem par ieinteresētību, vērtīgo informāciju un viedokļiem, kā arī

intervijām atvēlēto laiku.

Pateicamies projekta "NVO kapacitātes stiprināšana sabiedrības interešu

aizstāvībā un izglītošanā ar medikamentiem un citiem veselības aprūpes

aspektiem saistītos jautājumos" līdzfinansētājiem - Eiropas Sociālajam Fondam,

SIA „Arsava” un SIA „Fidea” par finansiālo atbalstu, bez kura nebūtu iespējama šī

pētījuma īstenošana.


6

Literatūras un iepriekš veikto pētījumu pārskats

Medikamenti ir viens no galvenajiem mūsdienu medicīnas instrumentiem, un,

pateicoties farmācijas nozares ieguldījumam pētījumos un ražošanā, tie ir

pieejami arvien plašākā klāstā, un to lietošanai ir arvien lielāka efektivitāte.

Tomēr medikamentu ražošana un virzīšana tirgū ir saistīta ar virkni ētisku

dilemmu, ko rada pretrunas starp komerciālām interesēm un veselības aprūpes

mērķiem. Viena no problēmām ir farmācijas nozares centieni virzīt

medikamentus tirgū un ietekmēt ārstu lēmumus par medikamentu izrakstīšanu,

kas var veicināt korupciju veselības aprūpes sistēmā un neracionālu zāļu

lietošanu.

Korupcijas riski un to cēloņi veselības aprūpē

Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas raksturo situāciju korupcijas jomā ir

Transparency International ziņojums „Global Corruption Report”, kurš 2006.gadā

tika veltīts globālai situācijas analīzei veselības aprūpes jomā. Ziņojuma autori

uzsver, ka korupcija ir sastopama visa veida veselības aprūpes sistēmās, un tās

galvenie iemesli ir (Savedoff & Hussmann, 2006, p. 4):

1) nekvalitatīva un asimetriska informācija;

2) liels skaits izkliedētu sistēmas dalībnieku (sk. 1. attēlu);

3) sabiedrības neuzticība privātiem veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem

(piem. farmācijas firmas, apdrošinātāji), ko izraisa to rīcība savās

interesēs;

4) apjomīga publiskā finansējuma iesaiste.

Veselības aprūpes sistēmā iekļauto pušu savstarpējās attiecības (sk. 1. attēlu)

bieži rada negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes politiku un līdz ar to uz

sabiedrības veselību. Transparency International ziņojumā kā potenciālās

korupcijas riska jomas saistībā ar farmācijas nozari ir uzsvērti nelegāli

maksājumi ārstiem un medicīnas iestādēm, kā arī iespējamā korupcija veselības

aprūpes jomas pārvaldības līmenī.


7

1. attēls. Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā (Savedoff & Hussmann, 2006, p. 7)

Farmācijas firmu mārketinga ietekme uz ārstu neatkarību

Racionāla zāļu lietošana nozīmē pacientam vispiemērotāko medikamentu

lietošanu atbilstošās devās, īstajā laikā un par iespējami zemāko cenu. Lai kopā

ar pacientu pieņemtu racionālus lēmumus par zāļu izrakstīšanu un lietošanu,

ārstam ir jābūt informētam, neatkarīgam un jārīkojas tikai pacienta interesēs.

Tomēr šo neatkarību var mazināt virkne farmācijas firmu aktivitāšu, kuru mērķis

ir zāļu virzīšana tirgū un ārstu medikamentu izrakstīšanas paradumu

ietekmēšana:

1) farmācijas firmu pārstāvju vizītes ārstu prakses vietās;

2) farmācijas firmu dāvanas ārstiem;

3) bezmaksas zāļu paraugu izsniegšana ārstiem;

4) medicīnas darbinieku tālākizglītības un pasākumu dalības finansēšana;

5) ārstu „viedokļa līderu” finansēšana;

6) medikamentu klīniskās prakses vadlīniju izstrādes finansēšana;

7) ārstu profesionālo biedrību un pacientu organizāciju finansēšana.


8

Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm caurskatāmu darbības noteikumu un

prakses veidošanā, starptautiski pētījumi, kā arī pētījumu apskati vēl arvien

uzrāda virkni konkrētu problēmu farmācijas firmu un ārstu sadarbībā, norādot

uz to, ka interešu konflikti ietekmē ārstu lēmumus (Robertson, Rose, &

Kesselheim, 2012; Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010). Ārstu neatkarības

saglabāšana ir sarežģīts uzdevums, ko pilnībā neizdodas īstenot pat ļoti attīstītās

valstīs ar sakārtotu normatīvo regulējumu. 2007. gadā ASV veikts pētījums

parādīja, ka vairāk kā 94% ārstu ir saikne ar farmācijas nozari: 8 no 10 saņēma

dāvanas (visbiežāk bezmaksas maltītes) un bezmaksas zāļu paraugus, 4 no 10

saņēma finansējumu konferenču apmeklējumiem; 3 no 10 bija firmu apmaksāti

konsultanti. (Campbell, Gruen, Mountford, Miller, Cleary, & Blumenthal, 2007)

Jāņem vērā, ka ASV ir vēl stingrāks ārstu un farmācijas firmu attiecību juridiskais

regulējums nekā Eiropā. Pētījumi liecina, ka arī bezmaksas zāļu paraugi var

mainīt ārsta zāļu izrakstīšanas paradumus (Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, &

Rich, 2010). Ārsti bieži šos paraugus uztver kā noteiktu sociālās palīdzības formu,

jo ar to palīdzību maznodrošinātiem pacientiem var sniegt bezmaksas ārstēšanu,

vai arī pārliecināties par zāļu efektivitāti pirms pirkuma veikšanas (HAI & WHO,

2011, p. 35).

Starptautiski pētījumi liecina, ka daudzās valstīs sabiedrības skatījumā

farmācijas firmu ietekme uz ārstiem tiek vērtēta kā nepietiekami caurredzama.

Sistemātiska pārskata (Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010) autori, balstoties

uz 10 dažādās valstīs veiktu pētījumu metaanalīzi, secināja, ka 84% respondentu

piekrīt apgalvojumam „ārstiem ir jāpārtrauc dāvanu pieņemšana” (tomēr

atšķīrās dažāda veida farmācijas firmu dāvanu ētiskuma vērtējums). Pārskatā

tika secināts, ka zināšanas par sabiedrības attieksmi šajā jomā ir ierobežotas un

fragmentāras (Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010).

Situācija Latvijā

Sadarbību starp ārstiem un farmācijas nozari Latvijā regulē MK noteikumi Nr.

378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot

ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011), kurā iekļauti

galvenie ārstu un farmācijas nozares sadarbības veidi: tikšanās, dalība

konferencēs, bezmaksas zāļu paraugu izplatīšana u.c., kā arī Eiropas Parlamenta


9

un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas

kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (Eiropas Parlaments un

Padome, 2001).

Līdzās tiesiskajam regulējumam noteikti ir jāatzīmē farmācijas nozares un

veselības aprūpes sistēmas centieni definēt problēmas un meklēt risinājumus ar

pašregulējošu mehānismu palīdzību, lai veicinātu ētiskas farmācijas nozares un

ārstu attiecības Eiropā un Latvijā. Nozīmīgas iniciatīvas Latvijā bija 2007. gadā

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu

asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas (LPMA)

parakstītā deklarācija „Par ārstu un farmācijas rūpniecības saskarsmes un ētikas

principiem” (SIFFA, LPMA & LĀB, 2007) (turpmāk - SIFFA, LPMA un LĀB

deklarācija) kā arī 2007. gadā parakstītais sadarbības memorands starp

Veselības ministriju, pacientu organizācijām un farmācijas nozares

sabiedriskajām organizācijām (Sadarbības memorands starp Veselības ministriju,

pacientu organizācijām un farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām,

2007). Arī vairākkārtējās izmaiņas zāļu ražotāju profesionālo organizāciju

(SIFFA un LPMA) ētikas kodeksā ir vērstas uz stingrākām prasībām

medikamentu reklāmai, farmācijas firmu dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī

firmu pārstāvju darbam Latvijā. Vēl viens nozīmīgs farmācijas nozares darbību

raksturojošs dokuments ir Eiropas Farmaceitisko Rūpniecību un Asociāciju

Federācijas (EFPIA) kodekss par parakstāmo medikamentu reklāmu un

sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem (turpmāk – EFPIA Kodekss) (EFPIA,

2007).

Tomēr vienlaikus ar šiem uzlabojumiem Sociālo un politisko pētījumu institūta

izdevuma „Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums” autori

norādījuši, ka: „Pats deklarācijas rašanās fakts un tās pamatnostādnes liecina par

vēlmi farmaceitu un ārstu sadarbību veidot ētiski, taču realitātē valda ierastā

ignorance, morāles piekāpšanās izdevīguma priekšā.” (LU Sociālo un politisko

pētījumu Institūts, 2009, lpp. 140).

Vēl vien būtisks solis korupcijas risku samazināšanai farmācijas firmu un ārstu

sadarbībā Latvijā bija izmaiņas medikamentu kompensācijas kārtībā. LR

Konkurences padomes pētījums liecina, ka, piemēram, 2009.gadā pacienti Latvijā

par kompensējamiem medikamentiem pārmaksāja 9 miljonus latu, un tikai 1,4%


10

gadījumu farmaceits ieteica pacientam iegādāties lētākas zāles informējot par

analogiem (Konkurences padome, 2011, lpp. 14). Lai samazinātu augstos

medikamentu lietotāju līdzmaksājumus gadījumos, kad zāles ir iekļautas valsts

kompensējamo medikamentu sarakstā, MK noteikumos Nr. 899 (LR Ministru

kabinets, 2006), kas nosaka zāļu kompensācijas kārtību, tika izdarītas izmaiņas.

Kā norāda Konkurences padome, šādas normatīvo aktu izmaiņas samazina

farmācijas firmu īstenoto mārketinga aktivitāšu ietekmi uz ārstiem

(Konkurences padome, 2011). Tomēr liela daļa recepšu medikamentu

kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti, un lēmumu par dārgāka vai lētāka

medikamentu izrakstīšanu pieņem katrs ārsts individuāli. Pētījumi liecina, ka

lēmumus par medikamentu izrakstīšanu ietekmē virkne dažādu faktoru: ārsta

izglītība, kompetence, medikamentu tirgu regulējoši normatīvi akti un

uzraudzības mehānismi, patērētāju pieprasījums un medikamentu pārdošanu

veicinošas aktivitātes (Hemminki, 1975).

Šobrīd Eiropā ir uzsākta nozīmīga farmācijas nozares iniciatīva, kas varētu

veicināt lielāku caurredzamību farmācijas firmu un ārstu attiecībās –

apstiprināšanai tiek gatavots EFPIA Atklātības Kodekss (EFPIA Code on

Disclosure of Transfers of Value from Pharmaceutical Companies to Healthcare

Professionals and Healthcare Organisations). Šis Kodekss paredz sākot ar 2015.

gadu publiskot informāciju par farmācijas industrijas sponsorētajām summām,

honorāriem, samaksu par konsultācijām, pasākumu izdevumu segšanu u.c.

maksājumiem. Jautājums par Kodeksa ieviešanu tika izskatīts Starptautiskā

Farmācijas kongresa konsultatīvās asociācijas (International Pharmaceutical

Congress Advisory Association - IPCAA) ikgadējā kopsapulcē Briselē 2013.gada

17. janvārī, un kodeksu paredzēts apstiprināt 2013.gada jūnijā (Pickaert, 2013).

Farmācijas firmu pārstāvju apmeklējumu un dāvanu ietekme uz

medikamentu izrakstīšanu

Ārstu un farmācijas firmu saikni ir pamats uzskatīt par nozīmīgu korupcijas riska

faktoru visur pasaulē. Pasaules Bankas publicētā „USAID antikorupcijas

izvērtēšanas rokasgrāmata” kā vienu no svarīgiem jautājumiem veselības

aprūpes jomā min: „Vai finansiālās saistības ar farmācijas kompānijām ietekmē

ārstus kalpot šo kompāniju komerciālajiem mērķiem, tādējādi pārkāpjot ārstu


11

ētiskos pienākumus pret viņu pacientiem?” (USAID, 2009). Pasaules Veselības

Organizācija (PVO) norāda, ka korupcija medikamentu jomā ietekmē veselības

aprūpes kvalitāti, veselības budžetu, valdības tēlu un uzticību valdībai valsts

līmenī (WHO, 2013). Šī iemesla dēļ ir svarīgi iegūt uz pētījumiem balstītu

zinātnisku informāciju par situāciju Latvijā.

Pētījumi rāda, ka lielākā daļa ārstu uzskata, ka farmācijas firmu dāvanas nevar

ietekmēt viņu praksi, bet vienlaikus pastāv saistība starp saņemto dāvanu

apjomu un to ietekmes noliegšanu – jo vairāk dāvanu ārsts saņem, jo lielākā

mērā viņš uzskata, ka dāvanas viņu neietekmē (Wazana, 2000). Pētījumu

rezultāti liek apšaubīt arī farmācijas firmu pārstāvju ārstiem sniegtās

informācijas kvalitāti. Francijā 2006. gadā publicētā rakstā par 15 gadus ilga

pētījuma rezultātiem tika secināts, ka firmu pārstāvji tikai 30% gadījumu

sarunās ar ārstiem piemin nevēlamas blakusparādības, kontrindikācijas tiek

minētas 29% gadījumu, zāļu lietošana neapstiprinātām indikācijām tiek minēta

31% gadījumu (Prescrire Editorial Staff, 2006).

Lai gan ārsti bieži apgalvo, ka spēj kritiski izvērtēt farmācijas firmu pārstāvju

sniegto informāciju, un šī informācija palīdz viņiem labāk aprūpēt pacientus

(Fischer, Keough, Baril, Saccoccio, & Mazor, 2009), vienlaikus pētījumu rezultāti

par to, vai ārsti ir pietiekami sagatavoti un kritiski domājoši saskarsmē ar

farmācijas nozares pārstāvjiem, ir pretrunīgi, un liela daļa ārstu tomēr atzīst, ka

nav pietiekami sagatavoti objektīvai informācijas izvērtēšanai (Herxheimer,

Norris, Lexchin, & Mansfield, 2005). Neskatoties uz to, ka ārstiem pieejami arī citi,

neatkarīgi informācijas avoti, piemēram, zinātniska literatūra, pētījumi liecina,

ka dažādu iemeslu dēļ tie netiek pietiekami izmantoti, un tiem bieži mēdz būt

salīdzinoši maza ietekme uz lēmumu pieņemšanu par medikamentu izrakstīšanu

(Prosser & Walley, 2007). Pētījumos secināts, ka farmācijas nozares sniegtās

informācijas ietekme uz medikamentu izrakstīšanas praksi lielākajā daļā

gadījumu ir negatīva - biežāk tiek izrakstīti noteiktu firmu medikamenti, ir

augstākas medikamentu izmaksas, trūkst zinātniska pamatojuma medikamentu

izrakstīšanai un izrakstītie medikamenti neatbilst klīniskajām vadlīnijām

(Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, & Rich, 2010; Chang, et al., 2012).

Sistemātiskā 29 pētījumu pārskatā (Wazana, 2000) autori secināja, ka ārstu un

farmācijas firmu sadarbība būtiski ietekmē ārstu profesionālo darbību, un šīs


12

attiecības ir jāregulē ar rīcībpolitikas un izglītības palīdzību. Citā sistemātiskā

pārskatā par 58 pētījumiem autori secina, ka „ar retiem izņēmumiem, pētījumi

par farmācijas kompāniju tieši sniegtās informācijas ietekmi parāda saistību ar

biežāku izrakstīšanu, augstākām izmaksām vai zemāku izrakstīšanas kvalitāti”

(Spurling, Mansfield, Montgomery, Lexchin, & Doust, 2010). Robertsona un

kolēģu veiktā sistematizētā pētījumu pārskatā, ņemot vērā līdz šim veikto

pētījumu atšķirīgos un galvenokārt uz novērojumiem balstītos dizainus, ir

secināts, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka finansiālas saistības ar farmācijas

firmām rada pamatu neobjektivitātei, tādēļ ir jāveido rīcībpolitikas interešu

konfliktu novēršanai (Robertson, Rose, & Kesselheim, 2012). Sistemātiskā

pētījumu pārskatā par bezmaksas zāļu paraugu ietekmi uz medikamentu

izrakstīšanu (Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, & Rich, 2010) tika secināts, ka

zāļu bezmaksas paraugu pieejamība veicina zāļu izrakstīšanu neatbilstoši

klīniskajām vadlīnijām un pretrunā pastāvošajai valsts politikai.

Latvijā līdz šim nav veikti plaši pētījumi par ārstu un farmācijas firmu attiecībām

un to ietekmi uz medikamentu izrakstīšanu un lietošanu, tomēr ir atsevišķi

nelieli pētījumi, kas skaidri norāda uz problēmām. 2011. g. Rīgas Stradiņa

Universitātes docente farmakoloģe Dr. Santa Purviņa publiskoja pētījuma

rezultātus, kas bija balstīti uz pacientu ambulatoro karšu un izrakstīto recepšu

analīzi. Pētījuma rezultāti liecināja par problēmām kompensējamo medikamentu

izrakstīšanā: „Iespējams, cenšoties izpatikt medikamentu ražotājfirmām, kas par

savas preces noietu sola ārstiem dažādus labumus, piemēram, ārvalstu braucienus,

ārsti izraksta divas receptes – vienu izsniedz pacientam, bet otru patur sev. Par

lieko recepti, ko arī apmaksā valsts, vēlāk ārsts vai zāļu firmas pārstāvis dodas uz

aptieku un saņem otru zāļu devu” (TVNET, 2011). Sabiedrības par atklātību

“Delna” publiskotais 2011.gada Korupcijas uztveres indekss Latviju pasaules

mērogā ierindoja 61. vietā, piešķirot 4.2 balles no 10. Kopš labākā rezultāta (5.0

balles) sasniegšanas 2008. gadā Latvijā jau trešo gadu vērojama situācijas

pasliktināšanās, un “tas liecina par korupcijas kā pieņemamas sabiedrības

kultūras sastāvdaļas nostiprināšanos” (Delna, 2011).

Arī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2013. gadā

izstrādātajā ziņojumā par korupcijas riskiem veselības aprūpes jomā ir minēti

riski, kas saistīti ar farmācijas firmu ietekmi. Ziņojumā teikts, ka korupciju sekmē


13

informācijas disbalanss – „situācija, kad pacientiem nav pieejama pilnīga

informācija par ārstniecības personu darījumiem vai darba attiecībām ar

farmācijas uzņēmumiem, kas var ietekmēt to profesionālo neatkarību; pacientu

zināšanu trūkums par zālēm un to iedarbību liek paļauties tikai uz ārsta izvēli un

rekomendācijām, kas var būt ietekmētas no trešajām personām” (KNAB, 2013, lpp.

24).

Medicīnas darbinieku tālākizglītība

Pētījumi, kas veikti dažādās valstīs pierāda, ka jau medicīnas studiju laikā

studenti nonāk ciešā saskarē ar farmācijas firmu pārstāvjiem. Somijā veiktā

pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni puse no visiem medicīnas studentiem ir

apmeklējuši farmācijas firmu pārstāvju prezentācijas vismaz divas reizes mēnesī

(Vainiomaki, Helve, & Vuorenkoski, 2004). Lielākā daļa studentu uzskatīja, ka

farmācijas firmu organizētu pasākumu apmeklēšana neietekmēs viņu lēmumus

par medikamentu izrakstīšanu.

Firmu finansiālais ieguldījums mediķu izglītībā turpinās arī pēc diploma

iegūšanas. ASV veiktā kvantitatīvā pētījumā par ārstu attieksmi pret farmācijas

industrijas finansētu tālākizglītību 88% respondentu pauda uzskatu, ka

farmācijas nozares finansējums rada neobjektivitātes risku, bet tikai 15%

atbalstīja farmācijas nozares finansējuma samazināšanu ārstu tālākizglītībai

(Tabas, Boscardin, Jacobsen, Steinman, Volberding, & Baron, 2011). Vienlaikus

pētījumi uzrāda saistību starp industrijas sponsorētu tālākizglītības pasākumu

apmeklēšanu un noteiktu firmu medikamentu izrakstīšanu (Wazana, 2000).

Ar tālākizglītības un dažādu pasākumu finansēšanu cieši saistīta ir ārstu -

viedokļu līderu atbalstīšana un veidošana, ko veic farmācijas firmas. Sistemātisks

pētījumu pārskats par ārstu informācijas avotiem (Coumou & Meijman, 2006)

parādīja, ka primārās aprūpes ārsti visbiežāk kā informācijas avotus izvēlas

kolēģus. Šī pētījuma autori uzsvēra, ka situācija nav būtiski mainījusies laikā no

1998. līdz 2006. gadam, par spīti Interneta un elektronisko datu bāzu attīstībai.

Ārsti kā galveno informācijas avotu izvēlas citus ārstus, un, ņemot vērā mediķu

kā profesionālās grupas hierarhisko struktūru, par galvenajiem informācijas

avotiem kļūst relatīvi neliela ārstu grupa. Citi autori uzsver, ka viedokļu līderu

loma ir svarīga un daudzās situācijās sniedz nozīmīgu ieguldījumu zināšanu


14

izplatīšanā, tomēr līderu veidošanas process nav skaidri definēts, kas

apvienojumā ar nelielo viedokļu līderu skaitu paver iespējas manipulācijām

(Flicker, 2012). Nelielai viedokļu līderu grupai ir vienkāršāk panākt vienotu

viedokli. Farmācijas firmas izmanto visdažādākos līdzekļus, lai kontaktētos ar

viedokļa līderiem - sekmē viedokļu līderu iesaistīšanos pētījumos, starptautiskos

projektos utt. Viedokļa līderu finansiālās saistības ar farmācijas firmām var

izpausties dažādos veidos - honorāri par lekcijām, samaksa ekspertiem,

apmaksāti braucieni uz konferencēm, kas summējot veido nozīmīgu finansiālu

ieguvumu (Flicker, 2012). Īpaši nozīmīga var būt viedokļa līderu ietekme, virzot

tirgū jaunus medikamentus, kas atsevišķās situācijās var būt veidoti

medikalizācijas radītu slimību ārstēšanai (medikalizācija – process, ar kura

palīdzību dažādas problēmas tiek definētas kā slimības vai veselības traucējumi,

radot nepieciešamību šīs problēmas ārstēt (Conrad, 2007, p. 4)).

Interešu konflikta riski klīnisko vadlīniju veidošanā

Klīniskās vadlīnijas ir nozīmīgi dokumenti, kas palīdz ārstiem ātri un zinātniski

pamatoti izvēlēties pacientam atbilstošu aprūpi un ārstēšanu. Pasaulē klīniskās

vadlīnijas aizvien vairāk izmanto arī veselības iestādes un valsts finansējuma

pārvaldītāji, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un samazinātu izmaksas,

tādēļ ir būtiski nodrošināt ētikas principu ievērošanu un caurskatāmību vadlīniju

izstrādes procesā, lai novērstu interešu konflikta riskus. Klīnisko vadlīniju autoru

interešu konflikti, kas balstīti uz viņu saistību ar farmācijas nozari , ir pasaulē

daudz pētīta problēma. Žurnālā Nature 2005. gadā publicētā pētījumā par 200

dažādās valstīs publicētu klīniskās prakses vadlīniju autoru saistību ar

farmācijas nozari tika secināts, ka 35% no 685 autoriem bija deklarējuši interešu

konfliktus, 16 autori piedalījās vadlīniju rakstīšanā par medikamentiem, kuru

ražotājfirmās viņiem piederēja akcijas un pusē no vadlīnijām nebija iekļautas

autoru interešu konfliktu deklarācijas (Taylor & Giles, 2005). 2011. un 2012.

gadā strauji ir pieaudzis pētījumu un zinātnisku publikāciju skaits par klīnisko

vadlīniju autoru interešu konfliktiem pasaulē un Eiropā, kā arī ir tikušas

izstrādātas vadlīnijas un rīcībpolitikas interešu konfliktu novēršanai, piemēram,

Britu Dermatologu asociācijas rīcībpolitika interešu konfliktu deklarēšanai

klīnisko vadlīniju autoriem (British Association of Dermatologists , 2012). Kopš


15

2011. gada arī Austrālijā klīnisko vadlīniju autoru pienākums ir publicēt

informāciju par to, kā vadlīniju izstrādes gaitā ir identificētas, pārvaldītas un

dokumentētas iespējamās konfliktējošās intereses (Pitham, 2012).


16

Pētījuma metodoloģija

Pētījuma metodoloģija ir balstīta uz organizāciju Health Action International

(HAI) un Medicines Transparency Aliance izstrādāto kvalitatīvo pētījumu

metodoloģiju farmācijas firmu pārdošanas veicināšanas pasākumu pētījumiem,

ko šīs organizācijas piedāvā izmantot dažādu valstu pētniekiem (HAI&MeTA,

2010). Ar šīs metodoloģijas palīdzību ir iespējams analizēt jomas normatīvo

regulējumu, šī regulējuma efektivitāti un trūkumus, kā arī noskaidrot iesaistīto

pušu viedokļus (HAI&MeTA, 2010, p. 7). Metodoloģiju ir izstrādājusi

starptautiska darba grupa, kurā iekļauti 17 sabiedrības veselības,

farmakoepidemioloģijas, farmācijas politikas un socioloģisko pētījumu

metodoloģijas eksperti. Izvēlētās pētījuma metodes ir literatūras analīze un

daļēji strukturētas intervijas. Metodoloģija ir testēta trīs valstīs, kurās darbojas

organizācija Medicines Transparency Aliance. Metodoloģijā ir iekļautas daļēji

strukturēto interviju vadlīnijas, kuru mērķis ir noskaidrot iesaistīto pušu

viedokli. Autori uzsver, ka interviju vadlīnijas pēc literatūras analīzes veikšanas

ir jāadaptē katras atsevišķas valsts specifiskajam kontekstam.

Papildus interviju vadlīniju adaptēšanas procesā tika izmantota PVO 2009.gadā

izstrādāta metodoloģija (WHO, 2009), kas tiek izmantota pētījumos, kuru mērķis

ir sekmēt farmācijas nozares darbības caurskatāmību un informācijas

pieejamību. Šī metodoloģija paredz konfidenciālas daļēji strukturētas intervijas

ar iesaistīto pušu pārstāvjiem.

Pētījuma metodoloģija atbilst interpretatīvās sociālās analīzes pieejai, kas

pievērš uzmanību indivīdu komunikācijas un subjektīvā viedokļa interpretācijas

nozīmei, kā arī sociālās vides īpatnībām un ietekmei uz indivīda rīcību (Neuman,

2003, pp. 75-76).

Pētījuma mērķis ir empīriski analizēt ārstu, pacientu organizāciju un farmācijas

nozares pārstāvju viedokli par ārstu un farmācijas nozares sadarbību un šīs

sadarbības pozitīvajiem un problemātiskajiem aspektiem, veikt normatīvo aktu

analīzi un, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, izveidot rekomendācijas situācijas

uzlabošanai.

Pētījuma jautājumi


17

1) Kādas ir Latvijā pastāvošās sadarbības formas starp ārstiem un farmācijas

nozari? Kāds ir šo sadarbības formu normatīvais regulējums? Kādas ir

medikamentu pārdošanas veicināšanas normatīvā regulējuma (t.sk.,

pašregulējošo mehānismu) stiprās puses un trūkumi? Kāds ir iesaistīto

pušu viedoklis par regulējuma īstenošanu praksē?

2) Kādi ir galvenie sadarbības formu problemātiskie aspekti (sistēmiskie

trūkumi, interešu konflikti u.c.)?

3) Kāds ir ārstu un pacientu viedoklis par medikamentu pārdošanas

veicināšanas pasākumu ietekmi uz ārstu lēmumiem un pacientiem?

4) Kādi pasākumi būtu ieteicami sadarbības uzlabošanai un medikamentu

pārdošanu veicinošu pasākumu negatīvas ietekmes mazināšanai uz

ārstiem un pacientiem?

Pētījuma uzdevumi

1) Veikt ārvalstīs veikto pētījumu apskatu un analīzi;

2) Noskaidrot iesaistīto pušu – ārstu, pacientu un farmācijas nozares

pārstāvju viedokli par pētījuma jautājumos ietvertajām tēmām;

3) Izveidot pētījuma ziņojumu, kas iekļauj empīrisko datu analīzi,

secinājumus un ieteikumus;

4) Veikt normatīvo aktu un pašregulējošo mehānismu analīzi un sagatavot

rekomendācijas situācijas uzlabošanai Latvijā.

Pētījuma izlases veidošana

Lai nodrošinātu interviju saturisko piesātinātību un viedokļu dažādību,

respondenti tika atlasīti, vēršoties pie Latvijā reģistrētām ārstu, pacientu

(patērētāju) un farmācijas nozares pārstāvju nevalstiskajām organizācijām. Šādu

respondentu atlases shēmu paredz arī HAI un Medicines Transparency Aliance

izstrādātā metodoloģija. Kā izlases veidošanas princips tika definēts maksimālās

dažādības princips (maximal variation sampling) (Flick, 1998, pp. 70-71) ,

pamatojoties uz iekļaušanas kritēriju: „ārstu profesionālo organizāciju vadītāji

vai vadītāju pilnvarotas personas specialitātēs, kas saistītas ar medikamentu

izrakstīšanu pacientiem”.

Ārsti, kuri sniedza pētījuma intervijas, tika atlasīti, vēršoties pie ārstu

profesionālajām asociācijām, kuru saraksts publicēts LĀB mājas lapā


18

(http://www.arstubiedriba.lv/index.php/profesionalas-asociacijas), un lūdzot

izvirzīt pārstāvi intervijai. Vispirms tika nosūtītas e-pasta vēstules 43 ārstu

profesionālajām organizācijām, kuru biedru ikdienas darbs saistīts ar

medikamentu izrakstīšanu. Aptuveni pēc nedēļas notika atkārtota uzaicinājuma

vēstules izsūtīšana. Lai nodrošinātu metodoloģijā paredzēto respondentu skaitu,

tika veikta arī telefoniska sazināšanās ar asociāciju pārstāvjiem. Izlasi veidoja 25

dažādu specialitāšu ārsti, kas iesaistīti gan primārajā, gan sekundārajā veselības

aprūpē.

Ar e-pasta starpniecību tika nosūtīts uzaicinājums piedalīties intervijā 34

pacientu un patērētāju intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Aptuveni pēc nedēļas notika atkārtota uzaicinājuma vēstules izsūtīšana. Lai

nodrošinātu metodoloģijā paredzēto respondentu skaitu – 25, tika veikta arī

telefoniska sazināšanās ar organizāciju pārstāvjiem. Izlasi veidoja 25 nevalstisko

organizāciju pārstāvji.

Farmācijas nozares nevalstiskajām organizācijām – SIFFA un LPMA tika nosūtīta

e-pasta vēstule ar lūgumu sniegt pētījuma interviju. Abas asociācijas kopīgi

izvirzīja Zāļu Reklamēšanas Ētikas komisijas pārstāvi, ar kuru notika intervija.

Interviju norise un datu apstrāde

Respondenti sniedza rakstisku informētu piekrišanu dalībai pētījumā. Interviju

ilgums bija 30-120 minūtes, un tas bija atkarīgs no respondenta viedokļa

plašuma par pētījuma tēmu. Visas intervijas tika ierakstītas diktofonā, un pēc

tam tika veikti pilni šo interviju transkripti.

Intervijās pārstāvēto ārstu un pacientu organizāciju nosaukumi tika kodēti, lai

saglabātu pētījuma dalībnieku konfidencialitāti. Divu intervēto organizāciju

pārstāvji tika aicināti paust viedokli, norādot organizācijas identitāti – sabiedrība

par atklātību ‘Delna’, kā arī SIFFA un LPMA Zāļu Reklamēšanas Ētikas komisija.

Interviju transkriptu kodēšanai un analīzei tika izmantota kvalitatīvo datu

apstrādes programma Atlas.ti (version 5.0.66). Datu kodēšanai tika izmantota

tematiskās kodēšanas metode, saskaņā ar kuru jēdzieni tiek grupēti kategorijās

atbilstoši kodu paradigmai, kas izriet no pētījuma mērķa, uzdevumiem un

interviju satura. (Flick, 1998, pp. 188-190). Kodēšana noritēja vairākos posmos.

Pirmajā posmā tika izveidota interviju vadlīnijām atbilstoša kodu sistēma. Otrajā


19

posmā notika respondentu izteikumu grupēšana, izmantojot iepriekš izveidoto

kodu sistēmu. Trešajā posmā tika veikta izveidoto kodu satura tematiska

caurlūkošana. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un precizitāti, sākotnēji kodēšanu

abas pētnieces veica kopīgi (pirmās 6 intervijas), bet atsevišķi veiktās kodēšanas

rezultāti tika kopīgi caurlūkota.

Pētījuma ierobežojumi

Šī pētījuma metodoloģija paredz kvalitatīvu empīrisku datu – ārstu, pacientu

pārstāvju un farmācijas nozares viedokļa par dažādiem ārstu un farmācijas

nozares sadarbības aspektiem izpēti. Lai iegūtu datus par pārdošanu veicinošu

pasākumu ietekmi uz dažādu specialitāšu ārstu lēmumu pieņemšanu,

nepieciešams izmantot atšķirīgu pētījuma dizainu. Viens no iespējamajiem

pētījuma veidiem varētu būt longitudināls kvantitatīvs pētījums.


20

Rezultāti

1. Ārstu un farmācijas nozares sadarbība

1.1. Vispārīgs sadarbības raksturojums

Raksturojot sadarbību ar farmācijas firmām, ārstu organizāciju pārstāvju

sniegtajās intervijās bieži tika norādīts, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā

farmācijas nozares finansiālais atbalsts kopumā ir vērtējams ļoti pozitīvi.

„Ja mēs to [sadarbību] pārtrauksim, jāsaka, ka mēs briesmīgi zaudēsim.” A_5

„Ja ir šīs iespējas, kāpēc lai viņas neizmantotu? [..] mana iekšējā balss saka, ka mēs

nevaram atteikties no sadarbības ar kompānijām šajā etapā vēl.” A_4

„Vai tas ir slikti ja firma par to maksā? Domāju, ka mūsu ekonomiskajā situācijā tas ir

ļoti normāli, un tas nav slikti.” A_25

Ārsti pauda viedokli arī par augstajām prasībām pret ārsta profesiju, kas valsts

līmenī netiek adekvāti novērtēta finansiālā ziņā, tādēļ sadarbība ar farmācijas

firmām ir likumsakarīgs rezultāts.

„Tomēr ir kaut kur materiālās intereses, un tās pašreiz mums ir tik nonivelētas. [..] vai

ir ētiski ārstam strādāt par šādu algu?” A_19

„Daudzi mūsu kolēģi saka - kāpēc Jūs vispār strādāt? A_13

Vairākās intervijās ārstu organizāciju pārstāvji minēja, ka apzinās to, ka

farmācijas firmas ir uzņēmumi, kuriem ir noteiktas biznesa intereses, kas nosaka

to darbības mērķus, tomēr kā pozitīvs aspekts tika uzsvērts farmācijas nozares

ieguldījums zinātnes un veselības aprūpes attīstībā.

„Bet es gribētu, lai arī ārsti [..] saprastu, ka tur tikai nav tukša naudas dzīšana, [..] tomēr

tur ir arī laba lieta ielikta, jo tādā veidā attīstās medicīna, nāk jauni medikamenti. Lieli

līdzekļi tiek izmantoti jaunu medikamentu pētīšanai, atrašanai. [..] Arī cilvēku vidū ir

[uzskats], ka farmācijas kompānijas - tās ir tikai indētājas un tā tālāk. Redziet nav tā

taisnība. [..] Es nedomāju, ka notiek vispasauliska krāpšana.” A_5

„Viņi to dara un tērē šo milzīgo summu, lai sasniegtu kādu konkrētu rezultātu.

Konkrētais rezultāts ir nopirktās zāles, vienalga, kas par to maksā, vai tas ir cilvēks, vai

tā ir slimnīca.” A_1

„Kompānija lasa lekciju par savu medikamentu, mēģina reklamēt un pārdot, tas ir viņu

uzdevums, bet tā lieta ir, ka mums nav citas finansiālas sviras, lai šādas apmācības

sistēmas Latvijā veidotu.” A_15

„Redziet, tie cilvēki, kas tur strādā, viņiem ir jādomā, kā tālāk attīstīt biznesu. Kā izaugt,

kā piesaistīt, nu, lai tavs medikaments... Ir taču ļoti daudz vienādu, līdzīgu

medikamentu.” A_17


21

Lielākā daļa pacientu organizāciju pārstāvju uzsvēra, ka ikvienas

uzņēmējdarbības galvenais mērķis ir gūt peļņu, tādēļ farmācijas firmu pārdošanu

veicinošās stratēģijas ir tiešā veidā vērstas uz zāļu pārdošanas apjoma

palielināšanu.

„Protams, katra [firma] lobēs savas zāles. Tas ir skaidrs jebkuram, ka savas intereses

ir primāras un visas pārējās... Mērķis jau ir sevi uztaisīt labāku un bagātāko, jo tad

viņi līdzekļus var izmantot savas ražošanas attīstībai.” P_19

„Pirmkārt, farmācijas industrijai tas ir bizness, viņiem ir pārdošanas cipari, aprite.”

P_4

„Es domāju, ka sapratnei pamatā jānāk no ārstu puses, jo firmas kā biznesa

uzņēmumi regulāri mēģinās kaut kādā veidā ietekmēt šo izvēli. Tas ir viņu uzdevums,

viņiem ir jāpārdod, vai ne?” P_8

„Protams, tai farmācijai naudu vajag, tie nav piebarojami - jo vairāk ir, jo vairāk

vajag.” P_9

„[..] tagad arī pasaulē, internetā, ko es lasu - farmācija ir darbs ne tikai cilvēku labā,

bet tas ir ļoti liels bizness.” P_20

Vērtējot ārstu un farmācijas firmu sadarbību kopumā, pacientu organizāciju

pārstāvji balstījās uz ikdienas novērojumiem ārstu prakses vietās un poliklīnikās,

vienlaikus uzsverot, ka pacientiem nav pieejama cita, plašāka informācija par

ārstu un farmācijas firmu sadarbību. Viedokļi par sadarbību atšķīrās, sākot no

priekšstata, ka informācija par ārstu un firmu sadarbību ir pārspīlēta, līdz

priekšstatam, ka ārsti „iet farmācijas firmu pavadā”.

„Es domāju, ka tas ir atkarīgs no katra gadījuma atsevišķi. Ir dažādi ārsti un ir

dažādas farmācijas kompānijas. [..] Protams, ir dzirdēti visādi stāsti par ārstiem, kas

ir pērkami un kompānijām, kas ar to nodarbojas. Bet es personīgi neesmu saskārusies

ne ar tādiem ārstiem, man tā gribētos domāt, ne ar tādām kompānijām.” P_15

„Man kā privātpersonai liekas, ka farmācijas joma ir tāda ļoti plaša, ar lielām biznesa

iespējām. Man jau gribas tā naivi cerēt, ka visi ārsti godprātīgi izraksta zāles, nevis

kaut kādas ieinteresētības dēļ.” P_16

„Negribas domāt slikti par visiem ārstiem, kas, protams, visi nav uzpirktie un sliktie,

kas izraksta tikai tās zāles, kur kompānijas viņiem kaut kādu labumu ir devušas. Bet,

manuprāt, tā situācija ir ļoti viegli pieļaujama realitātē.” P_21

„Es domāju, ka [ārstu un farmācijas firmu sadarbība ir] cieša. Jo īpaši atzītāks [ārsts]

savā jomā, jo šī saikne ir ciešāka.[..] šī sadarbība notiek starp augsta līmeņa

speciālistiem un farmācijas industriju. Nu, es tā secinu no tā, ko esmu dzirdējusi un

redzējusi.” P_1


22

„No malas skatoties, man liekas, vistrakākais ir tas, ka tie paši farmācijas apmaksātie

semināri un dažādi izglītības pasākumi, tas viss ir vienā lielā maisā. Lielākā daļa

ārstu, ko mēs zinām, to uzskata par absolūtu normu.” P_21

„Man liekas, ka viņi ļoti labi sadarbojas, tas it tas, ko es esmu dzirdējusi no kaut

kādām citām mutēm. [..] ne velti veidojas kaut kādiem ārstiem par kaut kādu viena

veida zāli… dārgas zāles... Tad kad viņam paprasi kaut ko līdzīgu, viņš paliek tā kā vai

tīri dusmīgs, ja viņam prasa kaut ko citu.” P_13

„Ļoti laba sadarbība man liekas [ironiski], ārsti bieži vien iet farmācijas firmu pavadā.

Tas ir diezgan jūtams.” P_16

Vairāki intervētie pacientu organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ārstu un farmācijas

firmu attiecības ir ciešas, bet vienlaikus no pacientu viedokļa tās nav vērtējamas

kā viennozīmīgi pozitīvas vai negatīvas.

„Es domāju, ka viņas [attiecības] ir pietiekami ciešas, tomēr tā mijiedarbība notiek.

Tādēļ farmācijas uzņēmumi sūta uz dažādām konferencēm ārstus, kam ir atkal nu,

protams, divas medaļas puses. Viens ir skaidrs, ka tur tiek labvēlīgākā gaismā

pasniegts šīs te farmācijas uzņēmuma medikamenti vai informācija. No otras puses

tomēr tā ir iespēja ārstiem mācīties un skatīties tālāk par to kas notiek.” P_9

„Attiecības ir ļoti ciešas [..] Es esmu piedalījusies tajā attīstībā, klāt bijusi, rēķini, no

1997. gada. Tā attīstība notikusi acīmredzami, bet tur ir gan pozitīvie ieguvumi, gan

negatīvie.” P_11

Atsevišķās pacientu intervijās tika uzsvērts, ka ārstu un farmācijas firmas

attiecībās trūkst līdzsvara, tās ir nevienlīdzīgas, un ārstiem trūkst zināšanu, kā

reaģēt uz farmācijas firmu pārdošanas veicināšanas aktivitātēm.

„Cik man zināms, tad farmācijas interesēs šiem pārstāvjiem ir apmācības kā strādāt

ar ārstiem, toties ārstiem nav apmācības kā turēties pretī farmācijas kompānijas

presingam” P_4

„Viņi paši, teiksim, ārstu vide Latvijā, nav gatavi pateikt, ka mēs no jums pieņemsim

jūsu lielo piķi, bet bez pazemošanās.” P_11

Pacientu organizāciju intervijās kā galvenie pozitīvie aspekti ārstu un

farmācijas firmu attiecībās tika minēti:

informācija par jaunākajiem medikamentiem,

izglītības iespējas

iespēja uzdot jautājumus par zālēm

bezmaksas zāļu paraugi

klīnisko pētījumu organizēšana.


23

„Pirmkārt, zināšanas un informācijas apmaiņa savstarpējā. Otrkārt, es arī domāju, ka

tie klīniskie pētījumi, kas Latvijā, viņi nav ļoti plaši.. Bet tie, kas ir, un kuros ārsti tiek

iesaistīti, tie nāk par labu daudziem pacientiem.” P_1

„Ārsts redz kaut kādu iespēju uzzināt novitātes, piedalīties kaut kādā seminārā, dabūt

jaunus materiālus, ko nevar šeit uz vietas dabūt [..] Tu jau nesēdēsi vakarā internetā

vai kaut kādus rakstu krājumus nelasīsi, nepētīsi, kas jauns. Tad tās farmācijas firmās

zināmā mērā ir tās ziņas nesējs par tām novitātēm.” P_2

„[..] tomēr jau finansējums arī ārstiem nav, un es domāju, ja nebūtu tādi farmācijas

uzņēmumi, mēs vispār droši vien ļoti stagnētu medicīnas attīstībā.” P_10

„Viņas [farmācijas firmas] aizpilda milzīgu robu. [..] Ja viņam [ārstam] nav cita legāla

veida, kas viņam finansē konferenci, tā pati slimnīca, tad labāk ir izglītots ārsts par

farmācijas naudu, nevis neizglītots.” P_11

„Viņiem [farmācijas firmām] ir uzdevums arī informēt ārstu par medikamentiem, cik

es saprotu. Nu tīri, lai ārsti zinātu un izprastu, jo kā gan citādi viņi zinātu, kas ir

pieejams tirgū pasaulē.” P_12

„Es pieļauju, ka pozitīvais ir tas, ka tā ir arī iespēja ārstam personīgi uzdot jautājumus

farmācijas kompānijas pārstāvim par šo medikamentu, par ķīmisko sastāvu, par

ietekmi uz veselību, par pētījumiem, kas ir veikti.” P_15

„Nu skaidrs, ka ārstiem kaut kādā veidā kvalifikācija jāpaaugstina un jāuzzina kaut

kādas jaunās lietas, kas notiekās, teiksim, tanī zāļu biznesā un kādas zāles tiek

izgudrotas, kādi pētījumi veikti, kādi rezultāti, kādas blaknes vienā vai otrā

ārstēšanas periodā.” P_16

Kā būtiskākie negatīvie aspekti sadarbībā pacientu intervijās tika minēta

ietekme uz ārstu lēmumiem, kas tiešā veidā ietekmē arī pacientus, kā arī

korupcijas riski.

„Domāju, ka ārsti farmācijas kompānijās saskata kaut kādu iespēju iegūt sev papildu

labumu, blakus tam, ka tīri profesionāli strādā ar pacientiem vai katrs savā nozarē.

Tas varbūt ir tāds, nu negatīvākais aspekts.” P_2

„Nu negatīvie, manuprāt, ir tie [aspekti], ka šie medikamenti tiek uzspiesti tam

pacientam.” P_3

„Domāju, ka tas [sadarbība] nav slikti, bet tas, kas neapmierina pacientus - ja

farmācijas kompānija [..] nosaka ārstam, ko viņš izrakstīs un ko nē. Tādu situāciju

nevajadzētu pieļaut, ārstam vajadzētu… būtu jāizvērtē kas kuram der vai neder.” P_4

„[nepieņemami būtu] ja tur ir kaut kāda tāda tiešām sistēma, ka jābūt… ka tiek kaut

kas ietekmēts, ka ārstiem jāraksta tas, kaut kas dārgais.” P_6

„Ir dažreiz, kad dakteri pat nepadomā, viņai ir izdevīgi, un viņa tik raksta tās zāles,

kuru viņai vai samaksā, vai atkal ko apmaksā.” P_7


24

„Es domāju, ka ir ārsti, kas sadarbojas, un ir ārsti, kas to izmanto arī ļoti negodprātīgi.

Esmu redzējusi lapiņas bezrecepšu medikamentiem, kuriem tikai pielikti ķeksīši klāt,

gatavas sadrukātas. Es ļoti gribu teikt, ka tā nav sistēma.” P_8

„Negatīvs ir tas, ka varbūt ir kaut kāda ļoti laba zālīte, kura ir lētāka, bet jāievieš tāda

pati zālīte, nu medikaments, bet kurš ir dārgāks, un gala rezultātā jau no tā cieš

pacients.” P_9

„Ja ārsta tālāk izglītība lielā mērā ir balstīta uz farmācijas biznesu, tad, protams, tas,

kas maksā, tas diktē noteikumus.” P_11

„Negatīvais ir tie korupcijas riski, kur es pieļauju, ka kādās sarunās ārsti no negodīgu

kompāniju puses tiek mudināti izrakstīt medikamentus.” P_15

Gan ārstu, gan pacientu organizāciju pārstāvji intervijās minēja izmaiņas

farmācijas firmu un ārstu sadarbībā, kas ir notikušas kopš deviņdesmitajiem

gadiem, kad farmācijas firmas uzsāka darbību Latvijā. Vairums ārstu organizāciju

pārstāvju uzsvēra, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies - ārstu uzskati kļuvuši

neatkarīgāki, kā arī daudz lielākā mērā tiek ievērotas ētikas normas.

„Vēsturiski es atceros, kad sāka nākt šie preparāti deviņdesmitajos gados, un kad viens

preparāts tika izrakstīts pusei Latvijas, tad mēs nevarējām saprast tās ārkārtīgi dažādās

blakus parādības, kas rodas ļoti dažādām personām lietojot šo konkrēto medikamentu

ja. Līdz ar to, man liekas, tāda situācija vairs nav atkārtojusies.” A_23

„Nav tā, ka viņi nāk un mūs māca, kā tas bija trīs gadus atpakaļ.” A_20

„Piemēram, deviņdesmitajos gados tas viss izskatījās stipri tendenciozāk. Bija daudzi

ārsti, kas uztvēra, ka tas, kurš maksā, pasūta mūziku.” A_24

„Tu izrakstīsi tik un tik zāles, dabūsi to un to - nu tas bija pirms gadiem desmit,

piecpadsmit.” A_6

Arī pacientu organizāciju pārstāvji intervijās minēja salīdzinājumu ar pagātni un

uzsvēra, ka situācija ir būtiski mainījusies - ārstu un farmācijas firmu attiecības

tiek labāk regulētas nekā deviņdesmitajos gados.

„Cik es saprotu, kādreiz ir bijis, ka pacienti tika atlikti malā, un firmas pārstāvja

apmeklējums bija tā kā ļoti svarīgs. Tomēr tas ir virzījies pozitīvā virzienā.” P_11

„Farmācijas ietekme ir ļoti… Nu tagad viņi to dara ne tik klaji kā to darījuši kādreiz,

bet viņi vienalga runā ar ārstiem.” P_12

„Delnas” pārstāve intervijā norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā būtiski ir

mainījusies farmācijas biznesa ētika un caurskatāmības prasības starptautiskajā

līmenī, kas tiešā veidā rosinājis izmaiņas arī Latvijā.

„Ja es skatos uz biznesu kā uz prasībām par labu pārvaldību, kas ietver arī atklātību par

sponsorēšanu, atklātību par cita veida ietekmes iegūšanu, tad šīs prasības pēdējo desmit

gadu laikā ir kardināli mainījušās starptautiskajā līmenī, un tāpēc tas ir nonācis līdz


25

Latvijai jau daudz nopietnākā līmenī [..] Tā kā atklātība nav tāda visaptveroša, bet ir

notikusi..” Delnas pārstāve

1.2. Viedokļi par sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem

Vērtējot sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem, ārstu organizāciju pārstāvji

pauda krasi atšķirīgus viedokļus. Daļā interviju tika pausta pārliecība par to, ka

farmācijas nozares ietekme uz ārstu lēmumiem par medikamentu

izrakstīšanu ir ļoti izteikta.

„Ja nevar nopirkt par tādu naudu, tad var nopirkt par lielāku vai vēl par lielāku. Es

domāju, ka tas ļoti izteikti ir. Protams.” A_17

„Bet tomēr, kā maksā, tā strādā. [..] diemžēl es redzu, ka tas kļūst arvien vairāk. Kā

maksā, tā strādā. Bet, kā strādā, tā maksā - arī no otras puses.”A_4

„Ārsts ir pārdevies tai firmai. Diemžēl ir tādi ārsti, kuri to arī dara.”A_16

Ārsti norādīja, ka viens no svarīgākajiem farmācijas firmu pārstāvju

izmantotajiem ietekmēšanas paņēmieniem ir daudzkārtēja atkārtošana. Ietekme

notiek galvenokārt tādā veidā, ka pārdošanas veicināšanas pasākumi atgādina

par jaunumiem un liek aizmirst par vecajiem medikamentiem.

„Jā, tas var ietekmēt, jo nāk kaut kas jauns, un tu jau aizmirsti arī par veco.” A_4

„[Mērķis ir] izdzēst laukā vienu failu un ielikt tā vietā citu cietajā smadzeņu diskā.” A_1

„Kādreiz es arī pats par sevi pasmejos tādā nozīmē, ka atnāk kāds kompānijas pārstāvis,

kas man iet ar līkumu, un tad es atceros - tiešām bija tāda zāle, un pieķeru sevi pie

domas, ka patiešām viņu nerakstu ilgāku laiku.” A_3

„Cik, es zinu noteikti [ietekmē]. Es domāju tad, kad es braucu pa dažiem rajoniem kur es

konsultēju pacientus - kā viņi smējās - pilsētas aptiekā zina, kura firma bijusi uz

konferenci, pēc pilsētas aptiekas noieta. Protams, ietekmē, jo jebkuram, ne tikai

medicīnā, īstermiņa atmiņa, jo, ja kāds [medikaments] tiek aktualizēts… Bieži

medikamenti ir līdzīgi vai vienādi, tas to ietekmē.” A_15

„Pat ja tev nav nekādu speciālu citu argumentu, tāpēc, ka droši vien tev tas cilvēks

atnāk, un tev tas nosaukums ir prātā, un to arī uzraksti. [..] jo tu biežāk nāc, jo tevi

vairāk atceras. Es domāju, ka noteikti ietekmē.” A_8

Atsevišķi ārsti izteica pieļāvumu, ka farmācijas firmas tiešā veidā kontrolē

ārstu medikamentu izrakstīšanas paradumus un atlīdzina par izrakstītajām

receptēm.

„Es domāju, ka tur ir savas aizkulises, ka šis kompensējamās receptes kaut kur

uzskaitās, un es domāju, ka zāļu firma tiek pie šīm te atskaitēm, un acīmredzot arī tādā

veidā varētu būt šie bonusa braucieni un tamlīdzīgas lietas. [..] Ja mēs rakstām recepšu


26

medikamentus, es pieļauju, ka ir kaut kāda kontrole, nu ne kontrole, bet neoficiāli

firmas var tā paskatīties, cik un kādas zāles ir rakstītas.” A_2

„Varbūt tie punkti, kas arī ir minēti, kad ir uzstādīti noteikumi, ka jums ir jādara tikai

tas un tikai tas medikaments jāraksta un tā tālāk. Es domāju, ka tie ir galīgi

nepieņemami piemēri, bet mana informācija netieša ir tāda, ka tie noteikumi joprojām

pastāv.” A_19

„Neoficiāli firmas var paskatīties, cik ir kādas zāles rakstītas. Tad viņas var [..]izdarīt

secinājums, ka šīs zāles sāk izrakstīt mazāk, šīs zāles sāk izrakstīt vairāk, tātad tur

jāpiestrādā. Tas var būt viens iemesls, kāpēc viņi nāk vairāk vai mazāk.” A_21

Daļai ārstu organizāciju pārstāvju bija pretējs viedoklis – sadarbība neietekmē

ārstu izvēli par noteiktu medikamentu izrakstīšanu pacientiem.

„Es neesmu saskāries ar kaut kādiem negatīviem momentiem sadarbībā ar firmām - to,

ka kāds mēģina uzspiest kaut ko vai, teiksim, prasa kaut kādu atbildes reakciju, jo viņš

ir nosponsorējis kaut kādu pasākumu.” A_25

Ārsti norādīja arī uz normatīvajiem aktiem un ētikas kodeksiem, kas, viņuprāt,

ietekmes iespēju mazina vai pat vispār izslēdz.

„Šobrīd tāda finansiāla ietekme, man liekas, nemaz nav iespējama. Viņiem ir arī sava

reglamentētā darbība, kas īstenībā neatļauj neko tāpat samaksāt.” A_7

Diezgan izplatīts bija uzskats, ko teorētiskajā literatūrā apzīmē kā „unikālās

neievainojamības ilūziju” (the illusion of unique invulnerability) (HAI & WHO,

2011, p. 27) - priekšstats par to, ka farmācijas firmu ietekmei var būt pakļauti

citi, bet „uz mani tas neattiecas”.

„Nu neviens mani nevar ietekmēt tādā ziņā.”A_14

„Nu grūti pateikt, jo, piemēram, es neesmu ietekmējama.” A_16

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Nē, to [kādas

zāles konkrēti ārsti izraksta] farmācijas firmām nav iespējams kontrolēt.

Tas arī ir pilnībā aizliegts. Mūsu noteikumos ir rakstīts, ka mēs nedrīkstam

nekā ietekmēt ārsta paradumus, kur nu vēl prasīt un pieprasīt, lai izraksta

vairāk un kontrolēt viņu izvēli, kā ārstēt. Katru ražotāju interesē, kurā

pilsētā tiek pirktas viņu zāles un kurā netiek, tādēļ ražotāji pērk datus par

tirdzniecības apjomiem Latvijas reģionos. Protams, ražotājiem nav

pieejama informācija par to, cik un kādas zāles izraksta konkrēti ārsti.”


27

„Mani kolēģi arī - ja viena firma maksā, tad viņi maina zāles uz vienas firmas zālēm.”

A_6

„Nu, paldies Dievam, man nekad nav bijis personīgi tā, ka kāda firma būtu nākusi un

teikusi: ”Ja jūs uzrakstīsiet 10 receptes, tad mēs jums to izdarīsim un to...” Tas, man

liekas, vispār ir kaut kāds vājprāts, ja kaut kas tāds notiek. [..] Bet tas varbūt ir citās

jomās vai specialitātē.”A_8

„[..] lai tādā veidā man atnāk kāds farmācijas firmas pārstāvis un iestāstītu kaut ko

konkrēti par medikamentu? Ir ārsti, kuriem to var izdarīt. Bet es domāju, ka slimnīcā

tas ļoti relatīvi skar ārstus.” A_7

Daudzos gadījumos tika norādīts, ka ietekmei vairāk varētu būt pakļauti citu

specialitāšu ārsti. Ārsti daļā interviju norādīja, ka ietekmei vairāk ir pakļauti

primārās aprūpes jomā strādājošie ārsti nevis speciālisti, citās intervijās tika

norādīts uz kolēģiem, kuri ir mazāk saistīti ar akadēmisko vidi, kā potenciāli

vairāk ietekmējamiem.

„Mēs personīgi uzreiz nesākam rakstīt šīs te zāles, bet es varu redzēt - pacienti atnāk no

pieņemšanām pie ģimenes ārstiem, vienā mirklī nāk pacienti, kuriem ir izrakstīta viena

zāle. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka ir bijis pēc kompānijas informācijas. Bet par to nav ko

uztraukties, tas ilgst vienu mēnesi, un atkal viss aiziet atpakaļ tā, kā bija pa vecam.”

A_20

„Man arī ir informācija, teiksim, tāda vispārēja, nekonkrēta informācija par ģimenes

ārstiem... [..] [ģimenes ārstus] tādā veidā informē un piesaista, lai izrakstītu kaut kādas

konkrētākas zāles.” A_19

„Es zinu konkrētu vienu tādu gadījumu, pirms vairākiem gadiem, manai vienai paziņai,

kas dzīvo laukos [..]. Viņa kādus trīs gadus no vietas saņēma vienu nespecifisko

iekaisuma preparātu [tiek nosaukts medikaments]. Diezgan dārgs, viņa pati nodarbojās

ar kartupeļu audzēšanu, zemkopību, nu, maksātspējīgs cilvēks. Nejauši vēlāk satiku

viņas ģimenes ārsti. Nu kā var turēt cilvēku vairākus gadus uz tik nopietnām zālēm?

Atbilde bija tāda: „Bet kam tad es šo rakstīšu, ja ne viņai?” Acīm redzot, viņa bija

ieinteresēta rakstīt šo medikamentu, acīm redzot firma var izteikt viņai kādu pateicību

par to.” A_9

Izplatīts bija arī viedoklis, ka pat tad, ja ārsts pakļaujas farmācijas firmu

spiedienam un izraksta konkrētus medikamentus, viņš „neizraksta indi” un

nenodara ļaunumu pacientam, vienīgais mīnuss ir dārgāka cena, ko samaksā

pacients.

„Pat ja ārsts izrakstīja, pat ja tas ir relatīvi padārgs, es domāju, ka tas nav kaitējis

pacientam, viņa veselībai. Tas ir kaitējis varbūt viņa maciņam. Ārsts neko ļaunu, pa

lielam, izdarījis nav. Viņš varbūt ir domājis, ka tas medikaments ir labāks. Nevajadzētu

mums domāt, ka lētie medikamenti ir labāki.” A_13


28

„Domāju, ka var ietekmēt [konkrēta medikamenta izrakstīšanu]. Es nesaskatu lielu

ļaunumu, ja tas ir labs medikaments. Bet te vienīgi iet jautājums, ka ārsti vienmēr jautā

par cenu. Un mēs ārstus informējam, ka attiecīgo firmu medikaments nav galvas tiesu

pārāks par otras firmas medikamentiem. Mēs sakām: ”Kolēģi, izvēlieties!” Nu redzat, tā

medicīna ir dīvaina padarīšana - vienam patīk māte, otram meita.” A_5

Ārstu organizāciju pārstāvji pauda arī viedokli, ka farmācijas firmu ietekmi

palielina nelielais Latvijas tirgus un personiskie kontakti. Firmu pārstāvji un

ārsti bieži ir pazīstami, tos saista radniecības vai draudzības saites, piemēram,

viņi ir kopā studējuši utt. Firmu pārstāvji cenšas veidot draudzības saites arī ar

tiem ārstiem, kurus nav iepriekš pazinuši.

„Mūsu valsti ir viena problēma [..] Mēs esam maza valsts, un mūsu ceļi kaut kur ir

krustojušies. Tā ir mana brālēna drauga sieva, tā ir mana kursa biedrene, tā ir manas

grupas biedrenes māsīca...[..] Ja mēs paskatāmies farmācijas kompānijā, tad mana

vecuma cilvēkus - es viņus visus principā pazīstu vairāk vai mazāk, privātāk, vai mazāk

privāti. Līdz ar to, es domāju, ka tas rada arī zināmas problēmas. Un tas jau nav tikai tā

man, tas ir arī visiem pārējiem.” A_7

„Tā ideja ir viss - tu iepazīsties ar to cilvēku, sāc viņu mīlēt, saprast, ka viņam arī ir

ģimene, viņš labs cilvēks, arī jāpārdod, un tas tur ir. Nav tikai arguments par naudu. [..]

tas pārstāvis ir foršs cilvēks, aizbraucām ekskursijā...” A_22

Ārstu intervijās izskanēja arī uzskati, ka ietekmi veicina ārstu un farmācijas

firmu attiecību „savstarpīgais” raksturs (reciprocity). Šis „savstarpīguma

princips” tiek uzskatīts par vienu no sociālo attiecību veidošanas pamatiem.

Vēlme atdarīt labu ar labu, kas nereti ir neapzināta, piedāvāt pakalpojumu pret

pakalpojumu, iespēju pret iespēju, ir viens no būtiskiem savstarpējo attiecību

elementiem sabiedrībā (HAI & WHO, 2011, p. 33).

„[..] mums šogad bija Eiropas kongress paredzēts Rīgā, bet tur nojuka visa tā

padarīšana. Un tad uz Prāgu pārcēla. Tad firmas piedāvāja autobusus par velti, ar ko

aizbraukt. Nu es saku - izdomā atkal, kā to ārstu pievilkt.” A_16

„Parasti firma sadarbojas ar tiem, kas lieto viņu preces.” A_25

Vairāki intervētie ārsti pauda viedokli, ka ārsta ietekmējamību galvenokārt

nosaka viņa personiskās īpašības, morālie standarti un vērtības, attieksme

pret profesionālo prestižu, nevis regulējošie mehānismi un kontrole.

„Es savā dzīvē esmu domājusi, kā darīt, lai tas būt maksimāli godīgi? Saprotiet, tāda

mehānisma nav. Tas ir atkarīgs no tiem diviem cilvēkiem, kas satiekas - tas viņu

godīgums. Un, ja cits rīkojas negodīgi, tad viņš tā arī domā, ka pārējie [tā] dara.” A_7

”Tas [ietekme] ir diezgan atkarīgs no konkrētās farmācijas firmas, gan arī [..] no ārsta.”

A_18


29

„Es domāju, ka viss atkarīgs arī no cilvēka - jo godprātīgāks, jo likumam paklausīgāks,

ar ētiku...” A_8

„Te var teikt arī tā, ka tas ir atkarīgs no ārsta godaprāta, cik lielā mērā viņš pārdodas .

Bet atkal - ja mēs esam biedrības cilvēki un akadēmiskie cilvēki, tad es jau par savu

prestižu nevaru atļauties tik prasti pārdoties.” A_4

„Protams, ideālā, normālā institūcijā ārsti saglabātu neatkarību. Protams, viņu

statuss ir tāds, ka jebkāda veida maksājumi rada viņa atkarību. Tas ir vispārzināms

cilvēcisks fenomens, un par to šaubu nav.” P_11

„Es domāju, ka visi ārsti to nedarīs, bet cik daudz, lai piedod man ārsti, ir godīgi...” P_3

Delnas pārstāve intervijā pievienojās viedoklim, ka ļoti liela nozīme caurspīdīgas

un ētikas prasībām atbilstošas prakses veidošanā ir atsevišķu ārstu

personiskajām īpašībām un lēmumu pieņemšanas integritātei.

„Tā integritāte, tas goda prāts, tas lēmuma pieņemšanas veselums, ka es esmu

dakteris, un man ir manas zināšanas, un es viņas izmantoju labākajā veidā... [..] Es

rīkošos pacienta interesēs, nevis samaksas jautājumi [..] traucēs primārā uzdevuma

izpildi.” Delnas pārstāve

Pacientu organizāciju sniegtajās intervijās viedokļi par iespējamo farmācijas

firmu ietekmi uz ārstu lēmumiem atšķīrās. Viens no iemesliem, kas pacientiem

rada šaubas par ārstu neatkarību, ir ārstu atšķirīgais viedoklis par zāļu

nepieciešamību konkrētajam pacientam un to kvalitāti.

„Cilvēki arī mums ir sacījuši par to, ka tās zāles… ka tu aizej vai pie viena ģimenes

ārsta vai pie ārsta, kas tev ir ārstējošais, viņš tev izraksta vienas firmas zāles un saka,

ka tās ir vislabākās. Tu aizej pie cita - viņš tev pasaka pilnīgi pretējo. Bieži vien tā

sajūta ir tāda, ka tas pacients ir tādā trešajā pakāpē vai piektajā pakāpē. Pirmajā

pakāpē, bez šaubām, ir tā ģimenes ārsta interese, lai viņš varētu nolobēt vienu vai otru

firmu.” P_16

Vairāki pacientu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka ietekme vairāk

attiecas uz bezrecepšu medikamentiem. Līdzīgi kā ārsti, viņi pauda viedokli,

ka šai gadījumā farmācijas firmu ietekme izrakstīt noteiktu medikamentu

nekaitē pacientam, vai arī kaitē tikai finansiāli.

„Es domāju, ka lielākā daļa ārstu, kas iesaka bezrecepšu medikamentu [ietekmējas].

Nu kā bezrecepšu medikaments, viņš jau lielu ļaunumu nenodarīs. Viņš nodarīs

ļaunumu tikai maciņam.” P_1

„Ārsts jau ar zināmā ir pakļauts kaut kādām tādām… pirmkārt, reklāmas iedarbībai

un otrkārt, protams, arī šie te farmācijas firmu piedāvājumi. Protams, un ja vēl no

tiem kaut kāds bonuss ir un, ja viņš zina, ka pacientam no tā nekāds sliktums nebūs,


30

un, ja ir kaut kāda izvēle starp zālēm, kuras izrakstot ir bonuss un kuras izrakstot nav

bonuss, protams, ka tiek ieteikt tas, kur ir bonuss, tīri cilvēcīgi.” A_2

Pacientu pārstāvju intervijās, līdzīgi kā ārstu teiktajā, tika uzsvērts, ka

ietekmējamība ir galvenokārt atkarīga no katra ārsta un farmācijas firmas

pārstāvja personiskajām īpašībām, nevis no regulējuma, tādēļ svarīgāk ir

mainīt nevis normas dokumentos, bet gan vērtības un katra mediķa personisko

attieksmi.

„It kā visus vienmēr grib kontrolēt un sodīt. Es sodu sistēmai ne īpaši ticu, jo nav

preventīva.[..] jo tas ir atkarīgs tikai no tiem strādājošiem cilvēkiem, kas tajā ir.” P_1

„Es domāju, ka tas viss jau ir mediķu rokās, un mediķiem pašiem vajadzētu būt

godīgiem, ne tā kā šobrīd.” P_3

„Ārsti - tā nav profesija, tas ir aicinājums. Katram ārstam jau jāsāk ar sevi - vai viņš ir

biznesmenis, vai viņš sniedz pakalpojumu, vai viņš ārstē cilvēku. Kamēr viņš sniegs

pakalpojumu, tas būs bizness, un tur nekas [labs] nenotiks.” P_14

„Ja no valsts puses būs spiediens šajā ziņā, tad vienmēr būs pretspiediens un paslēpsies

vienkārši pagrīdē, aizies. Varbūt kaut kāda ētiskā audzināšana palīdz..” P_18


31

2. Ārstu tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem

2.1. Farmācijas nozare kā viens no ārstu informācijas avotiem

Farmācijas firmu pārstāvju tikšanās ar ārstiem ir svarīga sadarbības forma,

tomēr farmācijas firmu pārstāvju sniegtā informācija par medikamentiem ir tikai

viens no vairākiem informācijas avotiem, kas Latvijā ir pieejami ārstiem un ko

ārsti izmanto. Lai noskaidrotu farmācijas firmu pārstāvju sniegtās informācijas

nozīmi kopējā informācijas kontekstā, intervijās tika uzdots jautājums par to,

kādus vēl informācijas avotus ārsti izmanto, lai iegūtu informāciju par

medikamentiem. Atbildot uz šo jautājumu, ārsti nosauca šādus svarīgākos

informācijas avotus:

Latvijas Zāļu reģistrs

grāmatas

publikācijas zinātniskos žurnālos

Latvijas un citu valstu klīniskās vadlīnijas

citu valstu institūcijas (piem., Eiropas zāļu aģentūra, ASV Federālā

pārtikas un zāļu administrācija)

starptautiskas organizācijas (piem., Pasaules Veselības Organizācija)

zinātniskās konferences, semināri

profesionālo organizāciju informācija internetā

Latvijā izdotie žurnāli (piemēram, Cito, Doctus, Materia Medica, Latvijas

Ārsts, dažādu nozaru specializētie žurnāli).

Intervijās tika minēts, ka informācijas avotu izvēles un lietošanas paradumi gadu

gaitā ir mainījušies. Agrāk vairāk tika izmantotie drukātie informācijas avoti, bet

šobrīd arvien plašāk tiek izmantota Internetā atrodamā informācija, kas pārsvarā

tika vērtēta kā viegli pieejama, pietiekama un daudzpusīga.

„Ikdienā tie noteikti ir interneta resursi un mazākā mērā jau grāmatu resursi, kā tas

varbūt bija gadus 15-20 atpakaļ.” A_2

„Informācijas pieejamība ir absolūti plaša un neierobežota - vai tas būtu interneta

materiāls, vai žurnāli ļoti plašā klāstā.” A_10

”Darbā mums visur pieejams bezvadu vai vadu internets.” A_14

Tomēr atsevišķos gadījumos tika uzsvērts, ka Latvijas ārsti Internetu tomēr

joprojām izmanto pārāk maz.

„Latvijas kolēģi diezgan vāji, relatīvi vāji darbojas interneta vidē [..] - apmēram, 25% -

30% lieto aktīvi internetu.” A_1


32

Kā galvenās problēmas informācijas avotu pieejamībā un izmantošanā tika

minētas nepietiekamas svešvalodu, galvenokārt tieši angļu valodas zināšanas,

ierobežota zinātnisko rakstu datu bāzu pieejamība un to augstās izmaksas, laika

un motivācijas trūkums, kā arī dažos gadījumos šaubas par informācijas

objektivitāti.

“Ja dakteris ir motivēts meklēt, mācīties, pajauns, ar resursiem, viņš to [nepieciešamo

informāciju] arī atradīs. Ja dakteris nebūs motivēts, viņš būs pensijas gados, valodas

zināšanas būs vājas, es pieļauju, ka labākā gadījumā viņš atbrauks uz mūsu

konferencēm.” A_13

„Ļoti daudzi avoti, ja es gribu lasīt pilnus tekstus, ir par maksu, ko mūsu ārsti lielākā

daļa nevar atļauties, tāpat kā maksāt biedra naudas, lai žurnālus abonētu uz mājām.”

A_11

Ārsti piedāvāja vairākus risinājumus, kas varētu palīdzēt uzlabot informācijas

pieejamību un mediķu informētību par medikamentiem – visbiežāk tika minēts

atbalsts svešvalodu apguvē, kā arī Interneta datu bāzu pieejamības

nodrošināšanu.

”Jāmācās svešvalodas.” A_1

„Proti, lai to [informāciju] dabūtu, ir jābūt ātrai un patstāvīgai, normālai interneta

pieejai.[..] slimnīca varētu sakārtot kaut kādus iekšējos informācijas ciklus, parakstīt

kaut vai pa vienam žurnālam katrā nozarē, un visi būtu brīvi pieejami darbiniekiem.

Prātīgāk būtu online parakstīšanās uz žurnāliem, lietderīgāk daudz. Grāmatas

noveco.” A_11

„[..] valstiski varētu nodrošināt, ka, piemēram, Eiropas un Amerikas lielākie žurnāli

būtu pieejami mūsu profesionāļiem par brīvu. Visi šie žurnāli ir ļoti dārgi. Reāli tur

vienmēr ir aktuālākā informācija.” A_15

„Ir jau, galu galā iespēja skatīties krievu datu bāzēs, jo krievu valodu visi pārvalda. Nu

Tur ir savas nianses, bet tas ir droši vien profesijas specifika - no vienas valsts var

ņemt vienu, no otras valsts otru, un tad veidot savu viedokli par jautājumu.” A_3

”Ja mums iepriekš būtu šī informācija, ka medikaments ienācis, mēs varētu paskatīties

literatūrā, mēs varētu pameklēt Pubmed vai kaut kur, kādas ir citas pieredzes. Un mēs

sarunā ar kompāniju pārstāvjiem par jaunajiem, kā vienmēr dārgākajiem

medikamentiem, būtu kompetentāki par viņiem.” A_20

EFPIA kodekss nosaka, ka: „Reklāmai jābūt precīzai, līdzsvarotai, godīgai,

objektīvai un pietiekami pilnīgai, lai dotu iespēju saņēmējam veidot savu viedokli

par medicīniskā produkta terapeitisko vērtību. Tai jābūt balstītai uz jaunāko visu

faktu novērtējumu un skaidri jāatspoguļo šie fakti. Tā nedrīkst maldināt ar faktu

sagrozīšanu, pārspīlēšanu, ar faktu neatbilstošu akcentēšanu, izlaišanu, vai citādā


33

veidā to izkropļojot” (EFPIA, 2007, lpp. 5). Tā kā praksē viens no galvenajiem zāļu

reklāmas avotiem ārstiem ir farmācijas firmu pārstāvju sniegtā informācija,

ārstiem tika uzdots jautājums par šīs informācijas kvalitāti.

Atbildot uz šo jautājumu par informācijas kvalitāti, (īpaši par to, vai

pārstāvji pietiekami informē par zāļu negatīvajiem aspektiem, piemēram,

blaknēm) ārstu organizāciju pārstāvju sniegtais informācijas vērtējums atšķīrās

no ļoti atzinīga līdz kritiskam.

”Vienmēr [sniedz informāciju par blaknēm]” A_1

”Pārsvarā lielākā daļa kompāniju pārstāvji pietiekami adekvāti informē par blaknēm.

Ir dažas kompānijas, kur ļoti korekti... [..] Piemēram, bija gadījums, ka vienam

medikamentam tikko bija neveiksmīgs pētījuma rezultāts. Viņi man piezvanīja un

teica, ka ir tā un tā, ka Jums noteikti ir jāzina, ka pie tādas indikācijas šo

medikamentu nedrīkst nozīmēt. [..] Tas man ļoti patika. Ir ļoti dažādas kompānijas. Ir

arī citas, kur, es pieļauju, tas tā nenotiek” A_24

”Parasti jā, ja nopietna firma pasniedz, tad tas viss ir, jo savādāk nav ieguves no tās

informācijas.” A_11

”Par blaknēm principā, ja jautā - atbild [..] blaknes netiek tā ļoti spoži izceltas.” A_2

”Nu, viņi nemelo, bet viņi nesaka visu. [..] Viņi saka to, kas tam produktam ir izdevīgs.

Blaknes arī ir pieejamas, un diezgan objektīvi, bet varbūt uzreiz nepasaka visu.” A_14

”Jā, jā, parasti ir kaut kādas atsauces, bet mēs tās laižam garām, lai iet tālāk - laiku ir

vajadzīgs ietaupīt, bet, ja parādās, teiksim, informācija, ka tas un tas medikaments

rada problēmas, visi skatās internetu un lasa.” A_25

”Viņa ir objektīva, neapšaubāmi. Viņa ir objektīva, bet, protams, mazāk tiek

akcentētas blaknes.” A_20

”Visi saka, ka viņu ir labākais, bet parādās arī salīdzinājums par citiem

medikamentiem. Ja es kā ārsts esmu ieinteresēts izlasīt to pētījumu un izanalizēt, kas

tad tur ir vai nav reāli, tad man ir iespēja izlasīt, jo tā informācija tiek dota. Bet ne

vienmēr mēs izlasām. Lasām tikai tad, ja ir kāda interese par to vairāk.” A_9

”Nu farmācijas uzstāšanās - tā ir reklāma, to veselīgi vajag uztvert, es domāju, ka ārsti

to saprot, ka tā ir reklāma. Tie slavē savu medikamentu, pret to vienmēr jābūt ļoti

kritiskam. Viņam tāpat jāpārdod zāles kā ziepju pulveris.” A_6

”Ļoti maz vispār [tiek sniegta informācija par blaknēm]. Nu tā tīri zinātniski no tām

vizītēm ir maz.” A_8


34

„Viņš ir iespiests zināmos laika žņaugos, tad viņš izvēlas to, ko viņš pasaka, un vai tas

būs tieši par blaknēm - bieži vien nē, ja es mērķtiecīgi nejautāju.” A_13

Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji minēja, ka farmācijas firmu

pārstāvju sniegtās informācijas kvalitāte ir atkarīga no katra pārstāvja

individuālās kvalifikācijas.

“Es domāju, ja salīdzina kaut kādu 90-to gadu vidu, 90-to gadu beigas, [..] ārsti ir

auguši, un farmācijas firmas ir augušas. [..] Principā, no tādas medikamentu

prezentācijas kvalitātes, es domāju, ka tā [kvalitāte] noteikti ir palikusi krietni labāka,

nekā viņa ir bijusi.”A_9

”Ļoti dažādi. Ir pārstāvji, kas ir kompetenti par saviem medikamentiem. [..] Un ir bijis

tā, ka viņš atnāk, mēģina kaut ko stāstīt, mēs uzdodam jautājumu, un viņi vairs nekad

nenāk.” A_7

”Viņiem jau arī nav tās pieredzes bieži vien. Tie ir samērā lieli zaļknābji, kas strādā ar

ārstiem.” A_4

“Ir arī tādi, kuri diezgan brīvi interpretē lietas un patālu stāv no izpratnes par to, ko

viņi var teikt un ko viņi nevar teikt.” A_24

Runājot par farmācijas firmu pārstāvju sniegtās informācijas kvalitātes saistību

ar pārstāvju kvalifikāciju, daļa intervēto ārstu organizāciju pārstāvju minēja, ka

farmācijas firmu pārstāvju sagatavotība atšķiras. Kopumā ārsti augstāk vērtēja

tos pārstāvjus, kuriem ir medicīniska izglītība.

”Tas ir atkarīgs no viņu izglītības līmeņa, kas viņiem ir pamatā. Daži ir nākuši - cilvēki,

kuriem nav medicīniskās izglītības [..] Viņiem ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumiem.”

A_14

”Ņemot vērā to, ka daudzi mediķi arī ir aizgājuši strādāt uz šīm te firmām, tad

lielākoties tā informācija ir kvalitatīva.” A_16

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis. „Mums ir jāstāsta

par zāļu blaknēm, citām negācijām. Informācijai ir jābūt pilnīgi aptverošai.

Cik man zināms, lielākajai daļai zāļu firmu pastāv iekšējie kārtības

noteikumi. Informācija tiek saskaņota medicīnas departamentā.

[..]Sniegtajai informācijai jāsatur gan plusus, gan mīnusus. Obligāti [ir

iekļauta daudzpusīga informācija par pētījumu rezultātiem]. Speciālisti

diezgan lielu uzmanību pievērš atsaucēm - kad ir bijis pētījums, cik lielai

pacientu grupai, utt. Ģimenes ārstus tas interesē mazāk, bet arī ģimenes

ārsti šad tad jautā. Visbiežāk ir jautājumi par pacientu grupas lielumu.”


35

“Ir tādi, ar kuriem var ļoti profesionālā līmenī sarunāties”. A_14

”Informācija, ko nes pārstāvji, ir ļoti atkarīga no pārstāvja. Redzat, ir pārstāvji, kas

paši ir ārsti, un līdz ar to, protams, šī informācija būs pilnvērtīgāka, un es teiktu

zināmā mērā arī atbildīgāka. Ārstam jau nevar iemācīt tikai to pantiņu, viņš jau arī

pats interesējas par to medikamentu. Ja tas ir, teiksim, cilvēks ar vidējo medicīnisko

izglītību pasenā pagātnē, vai viņš ir biologs, vai viņš ir ekonomists, nu tad, protams, [..]

es jau skaidri un gaiši saprotu, ka tā ir viņam iemācīta informācija.” A_18

Bieži tika minēts arī viedoklis, ka pārstāvja kvalifikācija tiek piemērota tam,

cik izglītots ir ārsts, pie kura dodas farmācijas firmas pārstāvis. Daži ārstu

profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka pie ārstiem, kuri darbojas

akadēmiskajā jomā, biežāk tiek sūtīti labāk izglītoti pārstāvji. Tika pausts arī

uzskats, ka apmeklējumu regularitāte var būt saistīta ar to, vai ārsts ir savas

nozares viedokļa līderis.

„Es laikam esmu augstāka līmeņa, un pie manis tā prasti nelien ar tiem

piedāvājumiem.” A_4

”Tie, kas pie manis nāk, nav vidusmēra vai zemākā ranga pārstāvji, bet tomēr cita

līmeņa, un viņi varbūt daudz uzmanīgāk ar mani runā, kā ar vidusmēra ģimenes ārstu.”

A_24

„Protams, ka tā firma ies pie ārsta, kas ir vairāk populārs, jo tur vairāk iespējams

savukārt informāciju tālāk pacientam nodot. Tā ir. Viņi neies pie tā, kas ir varbūt mazāk

populārs, pie kā mazāk iet, nebūs iespējams kādas zāles pārdot vairāk.” A_21

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Katra

kompānija ir atbildīga par to, kā viņu pārstāvji ir izglītoti, tāpēc notiek

īpašas apmācības. Ja joma, kurā strādā, ir sarežģītāka, piemēram,

onkoloģija, tad pārstāvji iziet īpašu, padziļinātu apmācības procesu. Ja

tas ir kaut kas vienkāršāks, piemēram, bezreceptūras medikamenti, tad

tas apmācības apjoms būs šaurāks - šādā gadījumā netiek prasītas tik

padziļinātas zināšanas. Daļa pārstāvju bieži vien ir ar medicīnisko

izglītību, bet nav speciāli mācījušies to jomu, kurā viņiem jāstrādā; tad

papildus ar viņiem strādā medicīnas jomas darbinieki, kas ir tieši

atbildīgi par medicīnisko informāciju. Notiek ļoti intensīvs un atkārtots

apmācību process.”


36

Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ļoti svarīga ir ārstu

prasme kritiski izvērtēt sniegto informāciju. Ja ārstam ir augsta kritiskās

domāšanas prasme, viņš farmācijas firmu sniegto informāciju izvērtē vairāku

faktoru kontekstā – sava un kolēģu pieredze, pierādījumi, rezultāti, cena, u.c.

Vairumā gadījumu ārsti bija pārliecināti par savu spēju kritiski izvērtēt

farmācijas firmu sniegto informāciju un pieņemt uz pierādījumiem balstītus

lēmumus par noteikta medikamenta izrakstīšanu.

„Zināmā mērā, protams, tā ir kaut kāda reklāma, kas tad iesēžas pēc tam, uz kuras

pamata varbūt jūs tad strādājat vairāk, bet es domāju, ka tas nav noteicošais.” A_21

„Viņš man ir atgādinājis, ka tāds un tāds medikaments ir. Protams, tīri manā atmiņā

viņš uzpeldēs. Nu, ja manā atmiņā, kā jau es iepriekš minēju, ir kaut kāda negācija par

to, tad viņš var nākt kaut katru dienu, es vienalga nerakstīšu.” A_8

„Nu minimāli [ietekme pastāv], jo vairāk vai mazāk tā praktiskā pieredze veidojas

nedaudz tādā lielākā laika periodā [..] Ārsts, kurš jau daudzu gadu garumā vairāk vai

mazāk veiksmīgi strādā ar viena veida materiāliem, viņa tā pāreja ir [..] diezgan līgana.

Tas nav tā, ka es redzu – ā, tas šodien akcijā par 5 Ls lētāk, es mainu un ķeros klāt. Tas

tā nav.” A_10

“Es priecājos, ka viņi atnāk, un es klausos, dalu ar pieci. [..] negatīvi ir, ja pats ārsts

nefiltrē un, ja viņš absolūti pieņem to kā patiesību” A_23

„Ja man galīgi pašam personīgi ir slikta pieredze saistībā ar vienu vai otru zāli, nekad

viņu neizrakstīšu.” A_21

„Tas ir labi, jo mēs varam palasīties, bet tad ir ļoti svarīgi tai rakstā apskatīties, vai tas

ir, tā sacīt ,neatkarīgs raksts, vai to ir sponsorējusi šī te kompānija. Ja to ir sponsorējusi

šī te kompānija, tad pret to rakstu ir kritiskāka attieksme. Un galu galā par šo tēmu var

dabūt informāciju internetā un palasīt arī citus viedokļus. Mēs absolūti kritiski pieejam,

vismaz mūsu asociācijā.” A_20

„To, ko man atnāk [un stāsta] firmu pārstāvji, es ņemu vērā, bet es vienmēr gribu

redzēt faktus, ka tur ir pierādījumi, un to es viņiem prasu.” A_24

” Galvenais jau informāciju. Ar to novērtēšanu, kas un kā, mēs paši tiekam galā.” A_9

”Savā jomā, kur es esmu rakusi un meklējusi, tur man viņi vispār nevar neko jaunu

pateikt. Tur parasti es zinu vairāk nekā tas firmas pārstāvis. Es viņu varu pamācīt, nevis

viņš mani. Nu, bet tur tīri ir tās praktiskais, kur var nopirkt, kādas cenas, kurš aptieku

tīkls dod dārgāk to zāli...” A_8

Tomēr tika arī uzsvērts, ka ārstu spēja kritiski izvērtēt farmācijas firmu pārstāvju

sniegto informāciju ir atšķirīga. Intervētie ārsti minēja, ka labākas informācijas

izvērtēšanas spējas piemīt ārstiem, kuri darbojas akadēmiskā jomā.

”Kad atnāk firmu pārstāvis šeit, tad [..] viņu statistika diezgan smieklīga izklausās, un

vienmēr gribas uzdot jautājumus, kā viņi taisa statistiku. Mums tāda īpatnība nodaļā,


37

ka ir trīs doktori, un viena tūlīt būs doktore [..], kas no medicīnas šo to saprot [smejas],

tādēļ ir grūti piešmaukt.” A_14

„Akadēmiskie cilvēki var labāk izanalizēt to, kas ir īstenība, kas ir ‘bullshit’, vai tikai

mārketinga triks, jo katram ir savi uzstādījumi. Kompānijām ir uzstādījums - bizness,

ārstiem ir uzstādījums ārstēt, savukārt akadēmiskajā vidē ir iespējams atšķirot, kur ir,

teiksim, farmācijas industrijas uzstādījumi, un kur ir dzīves īstenība.” A_15

2.2. Tikšanos organizēšana

Ārstu un farmācijas firmu pārstāvju tikšanās Latvijā tiek definētas kā zāļu

reklamēšanas aktivitātes un tās regulē MK noteikumi Nr. 378 „Zāļu reklamēšanas

kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu

paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011). Šo noteikumu 26. punkts nosaka, ka

speciālistu informēšana par zālēm ir atļauta tikai ārpus pacientu pieņemšanas

laika, vizītes laiku iepriekš saskaņojot ar speciālistu un informējot ārstniecības

iestādes vadītāju. EFPIA Kodekss nosaka, ka „medicīniskajiem pārstāvjiem

jānodrošina, lai veselības aprūpes speciālistu, aptieku, slimnīcu un citu veselības

iestāžu apmeklējumu biežums, laiks un ilgums, kopā ar veidu, kādā tās notiek,

neradītu neērtības” un „medicīniskie pārstāvji nedrīkst izmantot stimulus vai

ieganstus, lai saņemtu piekrišanu sarunai” (EFPIA, 2007, lpp. 10).

Visiem ārstu organizāciju pārstāvjiem tika uzdoti jautājumi par to, kā tiek

organizētas tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem – cik bieži tās notiek, kas tās

ierosina, kādi nosacījumi tiek ievēroti, organizējot tikšanās utt.

Intervijās minētais tikšanos biežums bija ļoti atšķirīgs – sākot no ārstiem, kuri

apgalvoja, ka vispār netiekas ar firmu pārstāvjiem, līdz ārstiem, kuri minēja, ka

tiekas ar pārstāvjiem aptuveni četras reizes mēnesī. Vairumā gadījumu tika

norādīts, ka agrāk deviņdesmitajos gados tikšanās notika biežāk. Ārsti minēja, ka

tikšanos biežums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem – specialitātes, ārsta

prakses vietas, ārsta kvalifikācijas, atpazīstamības u.c. Viedoklis par to, kuri ārsti

tiek apmeklēti biežāk, atšķīrās. Daļa ārstu minēja, ka tikšanās privātpraksēs

notiek biežāk, savukārt citi bija pārliecināti, ka tikšanās biežāk notiek slimnīcās

un stacionāros.

Kā tikšanos ierosinātāji pārsvarā tika minēti farmācijas firmu pārstāvji, tomēr

tika minēti arī gadījumi, kad tikšanos iniciatori ir ārsti paši. Dažos gadījumos


38

ārsti apgalvoja, ka farmācijas firmu pārstāvji ierodas uz tikšanos arī bez

iepriekšējas pieteikšanās.

„Es domāju, ka 99,5% tas [ierosinātāji] ir farmācijas kompānijas pārstāvji.” A_1

„Ir gan, ka pārstāvji nāk pie mums, gan mēs meklējam viņus.” A_18

„Nē, viņi paši pazvana: „Vai dakter drīkst tajā un tajā laikā un tajā dienā, Jūs būsiet?”

Sadarbība ir korekta.” A_12

„Pāris reizes mēnesī man kāds uzrodas, un bieži vien pat bez pieteikuma [..]. Tikpat labi

kā putekļsūcēju man kāds atnāk un piedāvā, precīzi tādā veidā. Solīdas firmas gan,

jāsaka, tā nedara, viņi iepriekš piezvana.” A_11

„Zināt, tagad dabiski nāk daudz retāk. Es nezinu, kādi ir iemesli, bet nāk retāk, ļoti reti

nāk. [..] Tālajiem laukiem vispār nav vizīšu.” A_12

„Slimnīcā ļoti daudz nāk firmu pārstāvji, jo te būs laikam milzīgs procents ārstu skaits,

un pie privātiem nāk maz.” A_8

„Ģimenes ārsti stāsta, ka viens pēc otra nāk pa durvīm ar maisiņiem, ar visu pārējo, [..]

stacionārā tas ir daudz, daudz mazākā mērā un praktiski nenotiek.” A_2

Ārstu organizāciju pārstāvju intervijās sniegtā informācija liecina, ka tikšanos

organizācijas kārtība atšķiras ārstu individuālajās praksēs un slimnīcās.

Tikšanās mēdz notikt gan ar atsevišķiem ārstiem, gan arī ārstu kolektīvos.

Slimnīcās tikšanās ar mērķi sniegt informāciju par medikamentiem biežāk tiek

organizētas kā sanāksmes vai iekļautas ārstu rīta „piecminūtēs”. Informācijas

sniegšanai tiek izmantoti arī ārstu profesionālo organizāciju pasākumi.

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedokli: „Farmācijas

firmu pārstāvju un ārstu tikšanos biežums neatšķiras no prakses

iepriekšējos gados. Tikšanās notiek vidēji reizi mēnesī. Mēdz būt, ka

tikšanos iniciatori ir arī ārsti paši. Apmeklējumu biežums ģimenes ārstu

praksēs un stacionāros nav atšķirīgs. Tas, vai tikšanās tiek organizētas ar

ārstiem pilsētās vai lauku reģionos, ir atkarīgs no informācijas svarīguma.

Ja ir kādi jauni dati, kas ir svarīgi ārstiem, ir vienalga, vai viņš strādā

pilsētā vai laukos. Varētu būt, ka informācijas saturs atšķiras, ja tikšanās

notiek ar speciālistiem vai ģimenes ārstiem, jo speciālistiem bieži vien ir

pastiprināta interese par pētījumu dizainu, pacientu skaitu, utt. Bet [visu]

medicīnisko pārstāvju kvalifikācija ir vienāda.”


39

“Mums[slimnīcā] ir atsevišķi laiks izdalīts vienu reizi nedēļā, kad viņi drīkst nākt, viņi

drīkst runāt. Tad praktiski piedalās arī vidējais medicīnas personāls šajā informācijā,

jo kaut kādā mērā tas apgaismo problēmu un iespējamo risināšanu.” A_23

„Viņi parasti uz slimnīcu nenāk individuāli. Tiek saskaņots, un tad visi paklausās,

uzdod nepieciešamos jautājumus.” A_25

”Runā jau arī individuāli, bet tas ir saskaņots ar iestādi. Ar iestādes vadību tas ir

saskaņots.” A_5

„Individuālās vizītes ir ļoti atkarīgas no kompānijas bezkaunības kā tādas. [..] Bet

mūsu klīnikā ir tā, piemēram, mums arī kompānija var nākt uz klīniku tikai saskaņā

ar klīnikas vadītāju, nozīmētos laikos un datumos. Bet tāpat jau iemanās [nākt

individuāli]. Jau pazīstami ģīmji, tā teikt.” A_4

„Pamazām jau visi pieraduši, ka šai slimnīcā konferencē sanāk stāstīt firmas pārstāvji,

divdesmit, trīsdesmit minūtes [..] Es saku - tas ir jūsu bizness, mēs nevaram ārstus

piespiest nākt klausīties jūsu reklāmu.” A_6

„Diezgan bieži tas ir uz darba laika beigām. Mēs saorganizējamies tad, kad ir

pieņemams nodaļas ārstiem.” A_18

„Strādāju arī citā vietiņā. Tur ir ļoti strikti noteikumi. Tur administrācija ir noteikusi,

ka viņiem ir jāmaksā par apmeklējumu. Varbūt, ka tas viņus ierobežo kaut kā. [..] Viņi

parasti atnāk pie ārsta individuāli izstāstīt, kas tas par medikamentu, un viņi arī

cenšas asociācijā tādu lielāku ieskatu sniegt tai visā.” A_9

„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka lielāku risku rada privātas ārsta un

farmācijas firmas pārstāvja tikšanās. Kolektīvas tikšanās var mazināt ietekmi uz

ārstiem, novēršot psiholoģiskos faktorus, kas veido ietekmi individuālās tikšanās

reizēs, kā arī veicinot ārstu kritisko domāšanu.

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „[..] abi

tikšanos veidi [individuālas tikšanās un tikšanās ar ārstu grupu]

papildina viens otru. Ja tiekas viens pret vienu, nelielā vai, teiksim, divu,

trīs, četru cilvēku grupā, ir iespējama diskusija, iespējams pārrunāt

interesējošas lietas, uzdot jautājumus. Savukārt lielā auditorijā ir

iespējams uzreiz grupai parādīt jaunu informāciju un nav jāstāsta vienu

un to pašu daudziem cilvēkiem. Ietaupa laiku abām pusēm. [..]Man nav

zināms, ka pastāvētu kādas ārstniecības iestādes, kur par iespēju tikties

ar ārstu būtu jāmaksā”


40

„Ir bīstami, ja tas pirmais un vienīgais kontakts notiek kabinetā, nu būtībā pie tevis

mājās. [..] tas rada tādu mānīgu uzticību, arī personiskā līmenī, ja tas tā notiek. Tas ir

tā - ja tu ielaid putekļusūcēju tirgotāju savā dzīvoklī, un tev ir paklājs, un tev ir tā

nauda, lai viņu nopirktu, un tā ir daudz lielāka iespēja, ka tu viņu nopirksi nekā tad, ja

tu esi lielā izstādē. Tas personiskais kontakts var nostrādāt, un tas nav nekādā veidā

tieši saistīts ar zāļu kvalitāti un pacientu interesēm, tas ir saistīts tikai ar šo attiecību

veidošanu un pārdošanu. Tam ir arī pozitīvā puse, jo tieši tādā veidā cilvēks ļoti labi

dzird un mācās, ja tev atnāk un izstāsta, ka tās zāles ir, kā tās zāles darbojas un tā

tālāk. Ja tas būtu kaut kādā veidā regulēts, kolektīvāk, vispārīgāk un ar kritisko

pieeju… Es labprāt gribētu, ka ir tādi semināri, kuros var nākt katrs un reklamēt, ko

viņš grib un kā viņš māk, bet, ka ir arī kritiskā balss.” Delnas pārstāve

2.3. Tikšanos pozitīvie un negatīvie aspekti

Ārstu viedoklis par to, vai šādas tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem vispār

ir nepieciešamas, bija atšķirīgs - pārsvarā intervijās tika uzsvērti tikšanos

pozitīvie aspekti – iespēja iegūt jaunu informāciju, taču izskanēja arī kritiski

viedokļi.

”[..] ja parādījies kas jauns, vai pētījumos parādījies kas jauns medikamentu darbības

jomā, mēs jau tik priecājamies, ja par to mums pastāsta.” A_12

”Tā tas Eiropā ir - tas ir gan tradīcijas, gan bizness, gan viss pārējais. [..] Šīs sarunas

starp to repu un ārstu ir normāla parādība, un to nevajadzētu ņemt un diskutēt un

aprunāt, jo tomēr tieši tā tas ir un būs tuvākā laikā. Vienkārši nezinu citas metodes”

A_1

”Viņi jau nav jāaicina, jo tas ir pilnīgi neforši. Pilnīgs vājprāts tas ir. [Vajadzētu]

aizliegt slimnīcās, Krievijā ir aizliegts slimnīcās parādīties.” A_22

Ārstu organizāciju pārstāvju intervijās minētie ārstu un farmācijas firmu

pārstāvju tikšanos pozitīvie aspekti ir:

jaunumi medikamentu jomā

pētījumu datu apkopojums

informācija par medikamentu cenu

informācija par zāļu pieejamību aptiekās

atgādinājums par noteiktiem medikamentiem

informatīvi materiāli pacientiem

iespēja uzdot jautājumus

”Jūs domājat, ka man ikdienā ir laiks [..]. Protams, ka man ir vieglāk, ja kāds man atnes

sarakstu un, starp citu, arī ar cenām.” A_18


41

”Viņš atnes kaut ko, kas ir bezreceptūras, jeb kaut kādā bišķiņ paralēlā sfērā, kur es

nevarētu izčekot līdzi, jo es neesmu tik ļoti iekšā.” A_23

“Viņi nodod ātrāk nekā valsts ar informāciju par jaunākajiem medikamentiem, kas

mums ir ļoti svarīgi. A_20

“Tiem izziņas avotiem, kas ir tai internetā, tur arī Dieva zīmes notiek. [..] tā informācija

tomēr nav kaut kur sagrābstīta. Solīda firma, protams, rūpējas par savu reputāciju. Šie

zinātniskie pētījumi un materiāli - ar tiem arī tiek ļoti bieži iepazīstināti ārsti.” A_16

”Man ir svarīgi zināt pašas kompānijas pārstāvja viedokli, jo tomēr viņiem ir esence , kas

viņiem liekas svarīga. Man ir svarīgi uzdot man interesējošos jautājumus viņiem.” A_24

Kā ārstu un farmācijas firmu pārstāvju tikšanos galvenie negatīvie aspekti

ārstu organizāciju pārstāvju intervijās tika minēti:

ierašanās bez saskaņošanas

iespējamā ārsta lēmumu ietekmēšana

vienpusīga informācija

jaunas informācijas trūkums

nelietderīgi patērēts laiks

farmācijas firmās pārstāvja personiskās īpašības

”Tie, kas, tādi mazāki, ne tik solīdi, vienkārši iesperas tāpat: ’Man te ir kas jauns,

gribu parādīt’. Ārstiem tas laiks ir diezgan ierobežots, un nevar atļauties tā visu

pamest un pēkšņi klausīties, tā kā tas ir arī nepieklājīgi.” A_11

”Nē, es varu pateikt, kas man reizēm nepatīk. Nu, teiksim, ir tādas ļoti enerģiskas

firmas, kas [..] ik pa laikam nāk, bet neko jaunu nepastāsta. Atnāk, un: „Jūs jau visu

ziniet, re, kur jums jauni paraudziņi”, un ar to arī viss beidzas. Tāda laika tērēšana

gan man nepatīk.” A_9

„Pateikt, ka tur varētu būt ļoti dziļa līmeņa analīze un diskusija - tas tā parasti

nav.” A_10

„Cilvēki, kas aiziet strādāt šajā te zāļu biznesā, tur jau arī ir jābūt tādam īpašam, vai

ne? [..] ir arī tādi [..] - tā uzbāzīgā forma, kādā tas viss tiek pasniegts, man vienkārši

tā ir nepieņemama.” A_16

Pacientu viedoklis par ārstu un farmācijas firmu tikšanos organizēšanu bija

balstīts uz viņu novērojumiem ārstu prakses vietās, un kā negatīvs piemērs tika

minēts tas, ka farmācijas firmu pārstāvji apmeklē ārstus pacientu pieņemšanas

laikā.


42

„No malas es jau varu arī nezināt, ko viņi tur… Tad, kad es sēžu poliklīnikā pie

ģimenes ārsta, tad es redzu tos [firmu pārstāvjus], kas tur šiverē - viens, otrs, trešais.”

P_6

Pacienti pauda arī negatīvu viedokli par to, ka tikšanās var ietekmēt ārstu izvēli

par pacientam izrakstāmajiem medikamentiem.

„Diemžēl ir dzirdēti gadījumi - ienāk pacients kabinetā [..], ienāk darbinieks, kas

atsūtīts no farmācijas uzņēmuma un pacienta klātbūtnē saka: „Cik Jūs esat

izrakstījusi?” Spiediens uz ģimenes ārstiem notiek ļoti.” P_7

„Jūs domājat, ka šīs tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt noteiktus medikamentus?

Nu bet, protams.” P_3

„Tā ir pārdošanas veicināšana, un tā arī pastāv šodien. Es domāju, ka arī vēl šodien

pastāv ārstu ieinteresētība izrakstīt tieši to medikamentu, ko vēlas farmācijas firmas.”

P_9

„Vai šīs tikšanās var ietekmēt ārstus, teiksim, izrakstīt kaut kādus konkrētus

medikamentus?

Var. Protams, ka var. Jo farmācijas referentam labāka retorika, jo labāk var.” P_19

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis. „Tikšanās laiki

tiek saskaņoti ar ārstu. Ārsts var noraidīt tikšanos un nepieņemt pārstāvi.

Es domāju, ka tas nerada problēmas ne vienai, ne otrai pusei. Tur ir

iepriekšēja pieteikšanās, atrod savstarpēji piemērotu laiku. Ja tas nav

pieņemams, tad tikšanās nenotiek. [..] Ir arī ārsti, kas vispār nevēlas satikt

pārstāvjus, tad viņi arī to skaidri pasaka. Šāds sadarbības modelis daudzu

gadu garumā ir izkristalizējies un ir diezgan optimāls. Abas puses ir

pieradušas pie šāda modeļa, un tur būtiski kaut ko mainīt, manuprāt, nav

nepieciešamības.”


43

3. Tālākizglītība un dalība konferencēs

Farmācijas firmas Latvijā finansiāli atbalsta mediķu profesionālo organizāciju

rīkotos tālākizglītības pasākumus, pašas rīko informatīvus un tālākizglītības

pasākumus, kuros piedalās ārsti, gan arī sponsorē individuālus ārstu braucienus

uz zinātniskām konferencēm un semināriem. Ārstu dalību zinātniskās vai

profesionālās sapulcēs, kongresos, konferencēs, simpozijos un tamlīdzīgos

pasākumos, ko sponsorē farmācijas industrija, valstiski regulē MK noteikumi Nr.

378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot

ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011). Šo noteikumu

24. punkts nosaka, ka pasākumos ar profesionālu un zinātnisku ievirzi

reprezentācijas izdevumiem ir jābūt pakārtotiem pasākuma galvenajam mērķim,

un tie drīkst attiekties tikai uz speciālistiem.

Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji intervijās uzsvēra, ka šī sadarbības

forma ir būtiski mainījusies pēdējo gadu laikā.

„Milzīgi mainījies. Kādreiz viskautkas bija. Visādus pasākumus rīkoja. Un tagad pat ir

grūti telpu īri atrast, kas ir asociācijas sēdei.” A_8

„Deviņdesmitajos gados tā bija kolosāla palīdzība no kompānijām. Mēs varējām iegūt

šīs savas zināšanas un informāciju. Mēs vācām un ķērām informāciju, kas bija liels

atbalsts.” A_4

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Pēdējo piecu

gadu laikā ir būtiski uzlabojusies prakse semināru organizēšanā. Es gribu

teikt, ka tieši liels darbs ir darīts ētikas komisijā. Es esmu šajā ētikas

komisijā jau atkārtoti. Tad, kad es biju tajā pirms pieciem gadiem, tad

bija ļoti daudz sūdzību par to, ka semināri tiek rīkoti neadekvāti. Saturam

ir pakārtota nozīme izklaidei. Šobrīd kārtība ir daudz lielāka. Semināri

tiek organizēti viennozīmīgi ar mērķi mācīties, nevis pulcēties un

izklaidēties. Tādēļ programmas tiek veidotas piesātinātas, kvalitatīvas, ar

labu zinātnisko informāciju, lai ārstiem būtu vērts uz tām ierasties. Es

domāju, ka liels pluss ir arī tas, ka ārsti šajos semināros iegūst

kredītpunktus. Tas arī ir sācies pēdējos gados vairāk, jo šīs te

programmas, kas dabūt kredītpunktus, ir kvalificētas attiecīgajās ārstu

organizācijās.”


44

Pacientu organizāciju pārstāvji visbiežāk uzskatīja, ka visu veidu izglītojoši

pasākumi ir pieņemama un nepieciešama farmācijas firmu un ārstu sadarbības

forma. Kā nozīmīgs kritērijs pieļaujamām attiecībām tika minēts tas, ka pirmajā

vietā tiek liktas pacientu intereses.

„[Ir pieņemami], ja kaut kāda stipendija, kuru kādai klīnikai iedala farmācijas

kompānija, ka klīnikai ir iespējas deleģēt savus speciālistus uz ļoti nozīmīgu

konferenci, un viņiem ir iespēja samaksāt dalības maksu, kas vienmēr nav maza, un

vēl nodrošināt ceļu.” P_2

„Šīs farmācijas kompānijas un tas, ar ko viņas nodarbojas, ir izglītojoši pasākumi,

semināri, iespēja piedalīties kaut kādās konferencēs, un, ja viņi neprasa par to kaut

kādu samaksu graudā, tas ir ļoti normāli.” P_4

”Ja pirmajā vietā ir pacients, es esmu par labu sadarbībai. Lai iegulda farmācija

apmācībā, lai viņa iegulda ārstu apmācībā, es esmu tikai „par”.” P_7

„Kamēr tas ir kaut kāds atbalsts ģimenes ārstam, viņa kompetences celšanai -

apmācības, pieredzes apmaiņas - tas man liekas tikai normāli un apsveicami. Ja tas ir

ceļojums, kaut kāds atpūtas brauciens, tad gan man liekas, ka tas ir neētiski.” P_17

3.1. Ārstu profesionālo asociāciju rīkotie pasākumi

SIFFA, LPMA un LĀB deklarācija nosaka, ka „Farmaceitiskās firmas var rīkot

sapulces ārstiem vai sponsorēt ārstu sapulces. Šādiem pasākumiem jābūt ar

skaidru izglītojošu mērķi un saturu. Informācijai, kas sniegta jebkurā šādā sapulcē,

jābūt balstītai uz zinātniskiem un medicīniski pierādītiem datiem. Paziņojumā par

sapulces norisi un/vai ielūgumā skaidri jānorāda pasākuma nolūks. Kur iespējams,

jānorāda arī, vai par šo pasākumu ir informētas atbilstošās valsts institūcijas.

Sapulces vietai jāatbilst tās zinātniskajiem mērķiem, un tai nav jāietver

nevajadzīga ceļošana. Farmācijas firma var apmaksāt lektoru darbu, mācību

materiālus un telpu izmantošanu, kas nepieciešamas sapulces organizēšanai. Tā

var apmaksāt arī ceļa izdevumus un dalībnieku izmitināšanu, bet nevar apmaksāt

pavadošo personu izdevumus. Viesmīlībai sapulču laikā jābūt vispārēji

pieņemamai, atbilstošai un stingri ierobežotai atbilstoši pasākuma nolūkam.

Sporta vai izklaides pasākumu organizēšana ir aizliegta. Šīs deklarācijas principi ir

piemērojami arī darbībām, kas norit ārpus Latvijas robežām, ja tajās iesaistīti

Latvijas ārsti. Publikācijās, lekcijās un citās prezentācijās skaidri jānorāda gan

sapulces, gan lektoru honorāra sponsors” (SIFFA, LPMA & LĀB, 2007, lpp. 2).

EFPIA kodekss līdzīgi nosaka, ka „Visi reklāmas, zinātniskās vai profesionālās

sapulces, kongresi, konferences, simpoziji un citi līdzīgi pasākumi [..], kurus


45

organizē vai sponsorē kompānijas, jānotur atbilstošās vietās, kas saskan ar

pasākuma galveno nolūku un viesmīlību var piedāvāt tad, ja tā ir atbilstoša un

citādi saskan ar Kodeksa nosacījumiem” (EFPIA, 2007, lpp. 7).

Runājot par ārstu profesionālo organizāciju rīkotajiem pasākumiem, ārstu

profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika minēti dažādi finansējuma

avoti. Vairāki respondenti uzsvēra, ka profesionālo organizāciju rīkotie

pasākumi nebūtu iespējami bez farmācijas firmu finansējuma, citi pauda

viedokli, ka farmācijas firmu finansējums veido tikai daļu no organizatoriskajiem

izdevumiem.

”Bez farmācijas firmām mēs to ar dalības maksām vienkārši nespējam rīkot.” A_2

”Liels paldies jāteic farmācijas firmām. [..] Farmācijas firmas materiāli palīdz

noorganizēt šīs konferences. Nemaz tik vienkārši nav, vajag īrēt zāli, vajag īrēt ekrānu

[..], vajag tos cilvēkus apziņot. Viņiem vēstules jāsūta, viņiem aicinājumus jāsūta. Tas ir

darbs, kas prasa savus līdzekļus un laiku, kas mums, ārstiem, nemaz tā nav, lai es tagad

tā varētu organizēt.” A_5

”Mums konferencē piedalās 600 cilvēki. Saliekot 10 vai 20 latus pilnīgi pietiek, vēl tur

ārpusē varētu novietot stendus, pilnīgi pietiek, lai mēs atļautos nokomplektēt labākos

lektorus.” A_1

“Kas attiecas uz vietējiem pasākumiem, tad kompānijas, protams, pozitīvais moments,

ka viņas apmaksā un atved ārzemju lektorus daudzas reizes un tādu pasaules elpu.

Vienalga, pat, ja tas ir ar tādu komercpieskaņu.” A_4

Atsevišķi ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka firmu

finansējums vienlaikus uzliek papildus saistības savstarpējās attiecībās, kas

izpaužas kā noteiktas farmācijas firmu prasības.

“Diemžēl tas sliktums ir, ka valsts ir uzlikusi daudzas lietas uz asociācijas pleciem.

Asociācija ir sabiedriska organizācija, bet, ja uzliek sabiedriskai organizācijai kaut ko

darīt, ir vajadzīgs finansējums. Finansējumu sabiedriskai organizācijai iegūt ir divi ceļi

- vai nu no biedru naudām, vai no šīs farmācijas industrijas, kura nāk ar savām

prasībām uzreiz.” A_15

Farmācijas firmu sniegtais līdzfinansējums lielākajā daļā ārstu interviju tika

vērtēts kā pozitīvs ieguvums, kas neietekmē pasākuma saturu, bet pamatā ir

saistīts ar pasākuma organizatoriskajiem izdevumiem. Dažos gadījumos

farmācijas firmas tika uztvertas kā pastāvīgi, ilgtermiņa sadarbības partneri, un

tika uzsvērts, ka veiksmīgai sadarbībai ir nepieciešami skaidri sadarbības

noteikumi.


46

”Tas ir zināms atvieglojums, tad mums par kafijas tasīti un kaut kādu maizīti galva

nesāp, un, ja labi veicas, viņi mums palīdz arī ar telpu īri. Nav jāiztērē savu biedru

nauda, līdz ar to biedru nauda varētu tikt izmantota lietderīgāk, teiksim, ja mums

jābrauc uz kaut kādu konferenci.” A_11

“Mums nav farmācijas firmās maksājušas, es uzsveru. Labi, tas ir dalība kafijas pauzē

vai sakarā ar telpu uzkopšanu, sagatavošanu vai telpu īri - katrā ziņā to nebūtu cienīgi

uzskatīt par kaut kādu samaksu.” A_10

„Ļoti daudzi ārsti uz šīm lekcijām dodas reizi gadā, reizi divos gados, jo šeit ir pietiekoši

neitrālas un par problēmu, kompāniju neinspirētas [tēmas]. [..] Mēs mēģinām salikt

dažādas tēmas, kurām īsti apakšā nav inspirēts no farmācijas firmām.” A_23

„[Asociācijas] finansēšanas avots ir biedra nauda. Uz tematiskām sēdēm kādreiz

piedalās arī kaut kādi ražotāji nu, piemēram, farmācijas pārstāvji, kuri, attiecīgi kafijas

galdu saklāj vai telpas saorganizēt palīdz. Tas nav asociācijas finansēšana, tas ir sēžu

organizēšana.” A_11

„Mums ir vairāku kompāniju loks, ar ko mēs sadarbojamies. Mums ir līgumi, tādi godīgi

spēlēs noteikumi. Mēs ar viņiem vienojamies, viņi mums tā nemaksā vienkārši. Viņi ir

tādi kā biedri mūsu biedrībā. Par to viņi piedalās mūsu sēdēs un var savus materiālus

izdalīt biedriem, un tad reizi gadā publiski uzstāties.” A_4

„Šī firma piedalās ar saviem materiāliem, izdales materiāliem, teiksim, kaut kādiem

bukletiņiem. Es neuzskatu, ka ar to var nopirkt [..] ārstu, tieši otrādi viņam ir jābūt

informētam par tām zālēm.” A_12

Līdzās pozitīvajiem aspektiem izskanēja arī kritiski pieļāvumi, ka farmācijas

firmas ietekmē vai var ietekmēt tālākizglītības pasākumu saturu.

„Pasaulē tā ir globāla problēma noteikti. Industrijas, farmindustrijas ietekme šajos

pasākumos ir tik liela, ka viņa noteikti ietekmē, 100% ietekmē.” A_15

„Es domāju, ka viņas [farmācijas firmas] nespēj ietekmēt šo kongresu tieši, bet ar

cilvēkiem, kurus viņi uzaicina, kuri tā kā netieši pēc tam stāsta par kaut ko un ir ar šo

firmu saistībā, tādā veidā - jā.” A_21

„Nu apmēram puse uz pusi [ietekmē]. Jo, piemēram, mūsu asociācijā ir tā, [..] ja mums ir

divas lekcijas, tad viena ir sponsora interesēs, otru mēs paši izvēlamies, kāda mums šķiet

aktuāla.” A_8

„Es pret farmācijas firmu lekcijām esmu tomēr skeptisks, es nezinu, vai vajag farmācijas

firmu lekcijās dot punktus. Tas ir diskutējams jautājums.” A_6


47

„Zināmus noteikumus viņi var [uzstādīt]. Mums ir gadījies, ka firma uzstāda, ka viņa

gribētu paņemt nevis otro, bet pirmo daļu, ka viņas gribētu sākt ar savu sadaļu. Mēs līdz

šim tam neesam piekrituši. Parasti šīs firmas mūs vairs nav sponsorējušas, vai arī ir

samierinājušās. Ir gadījumi, kad firmas grib ļoti konkrētu tēmu, tikai un vienīgi to. Mēs

kādreiz tam nepiekrītam, dažreiz mēs izdiskutējam šos jautājumus valdē.” A_13

Asociāciju rīkoto pasākumu finansējuma piešķiršanas un izlietojuma

caurskatāmība vairumā ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika

vērtēta kā pietiekama, norādot, ka informācija par sponsoriem tiek publicēta,

piemēram, internetā. Daļa ārstu uzskatīja, ka papildus caurskatāmības prasību

ieviešana varētu samazināt finansējumu un radītu lieku birokrātiju.

„Par to zina visi [kurš ir pasākuma sponsors]. Tie publiskie pasākumi ir pilnīgi atklāti,

legāli, un tās summas arī - pārsimts lati labākajā gadījumā, es domāju. [..] Nē, pie mūsu

nabadzības tas [sponsoru publiskošana] stipri apgrūtinātu dzīvi asociācijām, jo zustu

tas atbalsts, ja firma sāktu baidīties, turklāt, šis nav tas nosodāmais moments publiski.

Šie pasākumi nav tie, kur jāmeklē tas briesmu moments.” A_11

„Nu ir tā, ka visas tās konferences, kas notiek, ir pieejamas. Es domāju, ka Latvijas ārstu

žurnāls regulāri konferences publicē, arī programmas, un es, teiksim, zinu par X

biedrību, X asociāciju un Y biedrību - ir skaidri pateikts, kura kompānija attiecīgi

atbalsta šo pasākumu.” A_15

„Pēc kongresa visu laiku mājas lapa ir atvērta, un tur ir informācija, kas ir visiem

pieejama. Tas jau arī ir zināms par tām summām” A_25

„Jebkurš [..] ārsts to var uzzināt, atnākot pajautāt vai uzrakstot rakstisku iesniegumu, ja

viņš to grib zināt, protams, norādot mērķi, kāpēc viņš to grib zināt.” A_13

„Protams, ka mums ir sponsori, mums ir ģenerālsponsori, tātad firmas, kas dod vairāk

līdzekļus, un to visi zina. Uz maisiņiem raksta vai pildspalvām, ka tā ir tā firma. ”A_21

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Gadījumos, kad

farmācijas firmas organizē šos pasākumus, pasākumu saturu lielā mērā

nosaka ārsti. Tas, kādas tēmas un lektori paredzēti, tiek saskaņots. Ja

organizē ārsti, viņi nosaka saturu, bet tas tiek saskaņots ar firmu. Ja

farmācijas firmai tas nav pieņemams, mēs atsakāmies. Mums ir bijuši

gadījumi, kad mēs nevaram sponsorēt kādu pasākumu. Pasākumi drīzāk ir

veltīti noteiktām tēmām, jo medikamenti ir tikai viens neliels elements tajā

visā. Ārstiem netiek izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz noteiktu

medikamentu pieminēšanu vai iekļaušanu prezentācijās.”


48

„Tam ir jābūt absolūti caurspīdīgam. [..] Ir jāparāda! Un mēs rādām, internetā ir.

Internetā ir ziņas, ka būs konferences - kas rīko un kura [firma] palīdz rīkot. Mēs sakām

paldies tai kompānijai. Tas netiek slēpts kaut kā pa kluso. [..] var pie manis nākt, vai

internetā uzzināt.” A_5

Tikai vienā intervijā ārstu asociācijas pārstāvis pauda viedokli, ka lielāka

caurskatāmība šajā jomā būtu nepieciešama.

„Nu tiešām varbūt tādu lielāku caurspīdīgumu. Tāpēc arī mūsu X biedrība tā arī

izdarīja. Mēs it kā noslēdzam ar to kompāniju līgumu, [..] ka uz šo gadu viņi kā

korporatīvie biedri mums - tik un tik samaksās, un mēs viņiem par to šo un to.” A_4

3.2. Ārstu individuālie pasākumu apmeklējumi

Ārstniecības likuma 48. pants nosaka, ka ārstniecības personas pienākums ir

regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju. Kā jau iepriekš minēts, Latvijā

galvenais individuālās tālākizglītības finansēšanas avots ir farmācijas industrija,

kas ir izvirzījusi virkni iekšēju noteikumu par finansēšanas kārtību, piemēram,

EFPIA kodekss nosaka, ka „Kompānijām jāievēro veselības aprūpes speciālistu

atlases un sponsorēšanas kritēriji, tiem apmeklējot apmācības vai citus pasākumus,

atbilstoši Piemērojamajiem kodeksiem. Samaksu nedrīkst piedāvāt, lai kompensētu

veselības aprūpes speciālistu pavadīto laiku, apmeklējot pasākumus” (EFPIA, 2007,

lpp. 8)

Lielākā daļa ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju uzsvēra, ka farmācijas

firmu finansējums ir vienīgā iespēja apmaksāt individuālus ārstu

tālākizglītības pasākumus - braucienus uz zinātniskām konferencēm, semināriem

u.c. izglītojošiem pasākumiem.

„Nekādu valstisku resursu tālākizglītībai faktiski nav. Ir tikai prasības pret ārstu, ka

viņam tas ir jādara, bet nu nekādu instrumentu jau nav.” A_3

„Mums nav citas finansiālas sviras, lai šādas apmācības sistēmu Latvijā veidotu.” A_15

„Diemžēl mūsu valstī ārstam nav citas iespējas izglītoties. Protams, es mēģinu tieši

tāpat, kā mums skolotāji ir darījuši - šajos procesos iesaistīt gan studentus, gan

rezidentus, gan jaunos ārstus un veicināt to, lai arī viņiem šīs te farmācijas kompānijas

apmaksātu mācību braucienus. Tas ir ļoti lietderīgi.” A_7

”Mūsu gadījumā, ja zāļu firma to nesedz, tad tas ir pašiem jāsedz. Ir arī daudz jaunu

kolēģu, kas paši investē sevī, lai gan viņu tās algas, ko saņem, ir diezgan smieklīgas.”

A_2

”Ja nebūtu kompānijas, vismaz manā disciplīnā, mēs būtu pagājušā gadsimta beigu

līmenī. Tas ir simtprocentīgi. Protams, ja to darītu valsts - šos te braucienu sponsorētu,


49

tad tas tā nenotiktu, bet šajā gadījumā mums ir svarīgs mērķis iegūt zināšanas. Mums

ir pilnīgi vienalga, kas mūs sponsorē.” A_20

„Ja tās ir pasaules vai Eiropas atbilstošas konferences, kas dod kredītpunktus, es

neredzu neko sliktu, ja kāds aizbrauc uz šādu konferenci. Patiesībā diez vai citādi

aizbrauktu.” A_1

„Es uzskatu, ka tas ir viņu pienākums [..] katra farmācijas biznesa attīstībai ir ielikts

arī procents izglītībai un attīstībai. [..] Arī Ārstniecības likums nosaka, ka ārstiem ir

jāizglītojas, tikai neviens nepasaka no kādiem līdzekļiem tas ir jāizdara. Slimnīcām

naudas nav, jo viņām nerodas nauda ne no kā, un tāpēc reāla iespēja ir tā, ka

kompānijas atbalsta šo izglītošanos.” A_15

„Mēdz atmaksāt dalību kongresos, arī ārpus Latvijas. [..] Te nu arī nevajadzētu

pārspīlēt to, ka kompānija atmaksā kāda ārsta dalību, ka tas nozīmē, ka viņš uzreiz ko

ārprātīgu ir darījis.” A_3

Viens no respondentiem tomēr apšaubīja farmācijas firmu finansiālā atbalsta

nozīmīgumu, pieļaujot iespēju, ka vismaz Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs

notiekošos pasākumus ārsti varētu apmaksāt paši.

„Nu, nav jau tās algas tik nožēlojami mazas. Bet, Jūs neticēsiet, ko cilvēki saka, ko mūsu

[nosauc specialitāti] saka, kad trīsdesmit lati būs jāmaksā par Baltijas kongresu - viņi

saka, ka tas viņiem esot par dārgu”. A_14

Atsevišķi respondenti minēja alternatīvās tālākizglītības finansējuma

iespējas: Eiropas Sociālā Fonda apmaksātos tālākizglītības kursus, darbavietas

finansējumu, zinātniskos grantus, Latvijas un starptautisko fondu līdzekļus.

”Pilnīgi bezmaksas un ļoti, ļoti labi [tālākizglītības kursi] Ārstu biedrībā. Vismaz, kas ir

dzirdēti, ir labi. Es arī esmu vairākus apmeklējusi.” A_14

”Principā ir prasība, ka ārstam nepārtraukti jāpaaugstina sava kvalifikācija. Tā kā tas

ir viņa darba pienākums, tad attiecīgi tam jābūt darba apmaksātam un jāiegūst

izglītība arī darba laikā, pēc idejas. Ir ļoti, ļoti reti izņēmumi, kur tam tā arī pieiet.

Pozitīvs piemērs ir Bērnu slimnīca, kur divas nedēļas gadā ir apmaksātas” A_11

“Tie, kuriem ir zinātniskie granti, tie var, jo tur tā nauda parasti ir.” A_24

“Tie starptautiskie fondi, kas būtu pieejami jaunajiem ārstiem, nu viņi ļoti reti, kad tiek

dabūtas tās stipendijas, tiešam reti - tie ir atsevišķi gadījumi vai atsevišķi gadījumi

vairāku gadu garumā” A_2

“Mums ir Bērnu slimnīcā fonds, kurš mūs atbalsta, lai mēs tiktu uz kongresiem. Bet

farmācijas firmas mūs nesponsorē.” A_17

Ārsti kā iespējamos paraugus minēja arī citu valstu piemērus par to, kā tiek

finansēta ārstu tālākizglītība.

“Igaunijā mūsu kolēģiem izglītībai 1000Ls apjomā nauda katru gadu, ģimenes ārstiem

Latvijā tādas nav.” A_13


50

„Normālās valstīs uzskata, ka divas stundas dienā ārstam ir jāizglītojas darba laikā, un

tāpēc viņiem ir bibliotēka. Nav jau teikts, ka uz divām stundām jāpazūd, ja viņam tas

viss ir pieejams darba vietā, un viņš to var izdarīt - tas ir pavisam kas cits.” A_11

Runājot par farmācijas firmu apmaksātiem braucieniem uz konferencēm,

semināriem u.tml. pasākumiem, viena no svarīgākajām tēmām bija finansējuma

sadales sistēma un sponsorēto ārstu izvēles kritēriji. Respondenti norādīja

uz vairākiem negatīviem aspektiem finansējuma sadalē, piemēram, neskaidri

izvēles kritēriji vai nepietiekami kvalificētu ārstu braucieni uz ārzemju

kongresiem.

„Tā negatīvā lieta, man liekas, ka tomēr tas vairāk ir balstīts uz kaut kādiem

personīgiem kontaktiem. [..] Un pašreiz iznāk, ka tur ir baigi aktuālais kongress,

pietrūkst tam, tam, tam... Tad katrs mēģina sazvanīt to - varēs palīdzēt, nevarēs…” A_2

„Manā specialitātē ir mūžīgie kongresu braucēji, no kuriem lielas jēgas nav. Varbūt

viņiem ar tām kompānijām ir citas attiecības...” A_4

„Vienīgais tas, kā farmācijas firma atlasa [..] Ir jau tie gadījumi, kad sponsorē ārstus,

kas nesaprot valodu, ir kolēģi, kas kongresā vispār neparādās, braukā un šopingu

taisa.” A_6

„Protams, tas ir nepareizi, ja aizbrauc trīsdesmit ģimenes ārsti un labi, ja divi no viņiem

zina angļu valodu. Tas ir nonsenss.” A_20

„Ir ļoti svarīgi, ka ir izglītots ārsts, kurš saprot valodu un kuram tas iet labumā, nevis

kurš aizbrauc tikai, teiksim, iepirkties. [..] [Lai būtu] caurspīdīgi un skaidri redzams -

tāds ārsts, kurš runā, kurš māk apkopot informāciju, nevis runā par produktu, bet par

saslimšanu.” A_23

Daļa asociāciju pārstāvju norādīja, ka firmu piedāvātās naudas sadale ir ārstu

profesionālās asociācijas atbildība, vai arī uzskatīja, ka tam tā vajadzētu būt.

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Izvēle tiek

attiecināta uz nozares vadošajiem speciālistiem, kuriem šīs zināšanas ir

svarīgas, lai būtu lietas kursā par jaunumiem pasaulē, medicīnā. Man grūti

spriest, par katru individuālo gadījumu es nevarēšu pateikt [vispārīgus

izvēles kritērijus attiecībā uz to, kuru ārstu piedalīšanās tiek apmaksāta].

Reizēm profesionālās asociācijas izvirza un lūdz kompānijām atbalstīt

kādus konkrētu viņu asociācijas biedrus, teiksim, jaunos speciālistus. Mums

arī ir tāda pieredze.”


51

„Mums konkrēti, to [kurš brauks] neizvēlas kompānija. To neizvēlās arī asociācijas

vadītājs. [..] Tātad šis saraksts tiek piedāvāts visiem, un katrs tad izvēlas atkarībā no

laika, kad viņam ir brīvs, uz kurieni viņš gribētu braukt. [..] Tā kā es domāju, ka mūsu

asociācijā katrs var izvēlēties, uz kurieni viņš brauks, uz kādu pasākumu, kurā laikā,

par kādu tēmu.” A_20

„Asociācijas kontā ieskaita to naudu. Nu tad asociācijas valde, piemēram, izvēlās. Tie,

man liekas, ir tādi saprātīgi lēmumi. [..] nevis, piemēram, tā firma izvēlas, kur viņu

sūta, bet profesionālā asociācija nosaka.” A_8

Kā alternatīvs farmācijas firmu piešķirtā finansējuma sadales veids tika

piedāvāta sadale ar fondu starpniecību. Intervijās ārsti minēja dažādus jau

pastāvošos un iespējamos fondu veidus, kas varētu nodarboties ar naudas sadali

individuāliem braucieniem.

„Lai tur būtu tas caurspīdīgums lielāks, droši vien tai naudai vajadzētu iet caur fondu.

Fondā ir varbūt valde, kas regulāri mainās - lai arī nav tā, ka tur ir zināmi cilvēki -

tikai tie paši brauc, tie paši nosaka. Varbūt tur ir kaut kāda rotācija - reizi divos gados

vai pat biežāk, lai nav tā, ka tur jau iestrādes ir izveidojušās.” A_2

„Teiksim, viņi [farmācijas firmas] to ieguldītu kaut kādā slimnīcas fondā, es domāju, ka

tad būtu pareizi, un slimnīca izlemtu, kuru tad viņi sūtītu, teiksim, pēc kārtas. Tas nav

kaut kādam konkrētam cilvēkam, tas ir visiem, visai asociācijai. Tas vismaz ir godīgi.”

A_14

„Man liekas, ir ļoti loģiski tas, ka šī nauda tiek ieskaitīta fondā. Un tad fonds izlemj. Mēs

pamatojam fondam, kāpēc mēs uz turieni gribam doties. Jā, man tas liekas pareizāk

nekā tiešā ceļā.” A_7

„Ja godīgi strādā, tad kaut kādus līdzekļus būtu jāizdala slimnīcai vai poliklīnikai, kur

ir kaut kāds plāns, kas arī sūta, bet, protams, arī tur var būt visādas nianses. Ja ir kaut

kāds mīļāks vai personālijas… Bet tas ir visur.” A_25

Tomēr daļa respondentu pauda bažas, ka līdzekļu sadale ar fondu vai asociāciju

starpniecību varētu būt subjektīva.

„Ja ieskaitīs fondā 10 000 Ls, tad tas asociācijas vadītājs būs tas, kurš teiks: „Jānis vai

Marija, man viņu deguns liekas kaut kāds labāks”. Nu nezinu. Man liekas tas viss tā

šaubīgi.” A_3

„Es nedomāju, ka dažās specialitātēs ārsti būs laimīgi. Vispār nebūs cerības tikt, kur

valdonīgi vadītāji, liela ietekme, kam aiz muguras stāv, teiksim, farmācijas firmas.

Asociāciju vadītāji dažās specialitātēs - nu viņu draugi brauks uz kongresu.” A_6

„Abiem variantiem ir mīnusi. Ja tas notiek pa tiešo ar ārstu, tas mīnuss ir, ka tur pastāv

kaut kādi vienošanās riski. Ja tas notiek caur asociāciju, tas atkal var daudz ko liegt

atsevišķiem ārstiem, nu mēs jau zinām, ka asociācijā ir varbūt dažādas attiecības

kādam ārstam ar konkrētu asociācijas vadību. Ja to sāks kontrolēt asociācijas vadība,


52

tad var izrādīties, ka daži ārsti galīgi netiek klāt. Man liekas, ka ir jābūt kaut kādam

zelta vidusceļam, kad tiek saglabāti abi elementi, bet ir kaut kādi ierobežojumi.” A_24

„Slimnīcām ir atbalsta fondi izveidoti - gan Stradiņiem, gan arī Austrumu slimnīcai, bet

nu tur tās atdeves tādas nav, kā mēs paši to gribētu. It kā tā doma bija, ka atbalsta

fondi, tad savāc visus šos sponsorējumus no zāļu firmām, un tad ar kaut kādu padomi

dala to, bet nu tur arī zināms lobisms.”A_2

Arī „Delnas” pārstāve atbalstīja ideju par nozaru fondu veidošanu kā labāko

finansējuma sadales sistēmu.

„Laba sistēma ir izdevīga visām pusēm. Tad, kad bija skandāls, jau pirms desmit

gadiem, par autobusu pie Latviešu biedrības nama, kurā tika noķerti dakteri, kas brauc

kaut kādā ekskursijā, es toreiz teicu, ka vajag taisīt fondu. Pretarguments ir tas, ka, ja

fonds būs liels, neviens neko nedabūs. Līdzīgi, kā mēs sakām, ka valsts uzņēmumiem

nevajag ziedot vai nevajag pašiem dalīt ziedojumus tāpēc, ka ir instrumenti. Bet ir

neticība sistēmai kā tādai. Tas praktiskais veids būtu droši vien kaut kādā nišā veidot

fondus, kas katrai [nozarei] ir ļoti specifiski.” Delnas pārstāve

Vairākās intervijās tika uzsvērts, ka ideālā situācijā ārstu tālākizglītības

finansēšanai būtu jābūt valsts funkcijai, vai arī ārstu algām būtu jābūt tādām,

lai viņi varētu braucienu izmaksas segt paši.

„Vajadzētu valsts apmaksātus kursus. Tad mēs sadarbojamies valsts līmenī, un tādā

gadījumā, piemēram, mums zāļu kompānijas paliek tikai kā partneri, kas informē par

jaunāko savā nozarē. Tad praktiski tiek izslēgti šie atbalsti un sponsorējumi. Kamēr to

nevar darīt valsts, mums vienkārši ir pašiem jādzīvo līdzi laikam.” A_12

„Vai tad valstij tā naudiņa nebūtu jāiedod? Un tad kad valsts nedod, un ārsti paņem no

firmām honorāru un aizbrauc, tad viņi ir slikti, tad viņus izkrata KNAB.” A_13

„Ja valstī būtu tāda sistēma kā citur, ka universitāte man to nosedz vai slimnīca man to

nosedz, tā situācija būtu pavisam citādāka.” A_4

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Ir arī fonds, ar

kura starpniecību tiek piešķirta nauda ārstu individuālo izglītības

pasākumu apmaksai. Man ir grūti pateikt [kurš variants labāks – ārstus

izraugās individuāli vai ar fondu starpniecību]. Man liekas, ka tas ārstiem

pašiem jālemj. Tas tiešām būtu labs veids, ja profesionālās asociācijas savā

vidū nolemtu, kuriem ārstiem būtu vēlams doties uz šādām apmācībām, un

tas tā bieži jau notiek.”


53

„Darba vietai vajadzētu rast iespējas atrast, bet mēs sakām, ka tas nebūs. Nu nebūs

darbavietai tādu līdzekļu, lai mums apmaksātu pat reizi gadā, šos braucienus.” A_7

„Ideālākais modelis droši vien būtu tāds, lai ārstiem būtu tāda alga, lai viņi varētu segt

šīs pāris konferences gadā.” A_18

„Būtu pareizi, ja ne katru gadu, tad katru otro gadu būtu kaut kāda naudas summa,

kuru tu vari izmantot pēc saviem uzskatiem izglītībai. Vai tu sadali to trijos vietējos

kursos, vai kaimiņvalstī, vai tu brauc uz vienu ārzemju [kongresu]. Tas it kā būtu loģiski

nevis tur „šu, šu, šu” pa kaktiem.” A_14

„Es domāju, ka tam vajadzētu būt budžeta sadaļā, kaut kur izglītības finansējums

slimnīcās personālam [..] vēl sāpīgāks jautājums, man liekas, ir ar medmāsām, ar māsu

palīgiem.” A_2

Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji intervijās uzsvēra, ka svarīga

tālākizglītības procesa daļa ir dalīšanās iegūtajā informācijā ar kolēģiem pēc

atgriešanās no kursiem vai kongresa. Ārsti minēja, ka daudzās slimnīcās un

asociācijās šāda prasība pastāv un tiek īstenota, tomēr atsevišķos gadījumos

ārstiem nav pienākums dalīties informācijā pēc tālākizglītības pasākumu

apmeklēšanas.

„Mums ir konference slimnīcā. Ja kāds ir bijis kongresā, lai viņš pastāsta [..] izvēlies

kaut kādu konkrētu tēmu, kas tev īpaši tuva bijusi, ko tu esi pats stāstījis - pastāsti, kas

vispār jauns bija, ko tu dzirdēji...” A_6

„Mūsu iekšējie noteikumi nosaka, ka mums tā [informācija] ir jāģenerē un jāparāda

[nosauc specialitāti] asociācijā, slimnīcu konferencē. Bez tā nemaz nevar - aizbraukt,

atbraukt atpakaļ un nevienam nestāstīt.” A_7

„Mums jau tā arī notiek. Kad esam izbraukuši konferencēs vai kongresos, nākošā vai

aiznākošā asociācijas sēde ir par to, kas bija dzirdēts šajās konferencēs. Divi vai trīs

runātāji, un zālē jau sēž vēl kādi, kas ir bijuši, no citām kompānijām varbūt sponsorēti.

Vārdu sakot, notiek šī te pasākuma apspriešana, un ko mēs no tā varam paņemt līdzi. Šī

te praktiskā apspriešana, izglītība ir milzīgs pluss.” A_20

„Vairumā gadījumu tie ārsti, kas brauc, viņi jau arī runā priekš citiem. Tie, kas brauc pa

savu naudu, tie nerunā.” A_23

„Pie mums faktiski pat ir diezgan muļķīga situācija- visa šī kongresa apmeklēšana, tā

skaitās kā bezalgas atvaļinājumi. [..] Līdz ar to par bezalgas atvaļinājumu nevienam

nekur nav jāatskaitās, un tā informācija vispār paliek tikai pie pašiem ārstiem..” A_2

Runājot par esošo un vēlamo caurskatāmību ārstu tālākizglītības finansēšanas

jomā ārsti pauda atšķirīgus viedokļus – sākot no atbalsta pilnīgai caurskatāmībai

līdz bažām par to, ka Latvijas sabiedrība varētu nesaprast šo izdevumu nozīmi un

mērķi.


54

„Kurš brauc uz kongresiem, es domāju, kurus firma sponsorējusi, ja tas būtu pieejams

publiski, nu kāpēc nē - jebkuram cilvēkam.” A_6

„Slimnīcām nauda nav, jo viņām nerodas nauda ne no kā, un tāpēc reāla iespēja tā ir, ka

kompānijas atbalsta šo izglītošanos. Es uzskatu, ka tā ir jābūt. Cits jautājums, ka tai

jābūt caurspīdīgai, visiem saprotamai, kurus ārstus kuras firmas un kāpēc. Tāpēc man

ļoti patīk, ka caur fondiem nevis firmas to dara.” A_15

„Šinī brīdī es esmu pret to [publiskošanu], protams, tāpēc, ka Latvijas publika ir ļoti

saērcināta. Tanī ziņā, ka viņi redzēs summas, kuras tiešām nav mazas. Ārsta tēls jau tā

šobrīd tiek pamatīgi nomelnots, pateicoties arī savā laikā ministram [X], kur tikai

skandēja par to, ka ārsti ir izrakstījuši 9 miljonus latu par daudz pacientiem, nemaz

nerunājot, cik tiek tērēts uztura bagātinātājiem. [...] Protams, jebkuram pensionāram,

kurš knapi spēj nomaksāt rēķinus, viņam tā summa liksies milzīga. [..] Un tad saņemt

visas tās nievas, ka tu pa 1000 latiem aizbrauc uz konferenci - es domāju, ka tas nav

vajadzīgs.” A_24

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Ir daudz

neskaidrību, piemēram, mulsinošs ir punkts ētikas kodeksā „sniegtā

viesmīlība nedrīkst pārsniegt līmeni, kurā veselības aprūpes speciālisti

būtu gatavi maksāt paši”. Tāda īpatnība ir ne tikai mūsu valstī, bet arī

citās Centrālās un Austrumeiropas valstis - mūsu reģionā ārstiem būtu

grūti vieniem pašiem aizceļot uz konferencēm. Jēdziens „saprātīgs” tiks

skaidri definēts jaunajā Disclosure Code, bet arī šobrīd ir noteikts

skaidri, ka nedrīkst rīkot pasākumus, netiek atļautas pārmērīgi greznas

vietas un pārmērīgi dārgi ēdieni, pieczvaigžņu viesnīcas, kūrortu

pilsētas. Tas netiek organizēts. Nedrīkst būt nekādas izklaides, mūziķi.

Ja ārsts vēlas pēc kongresa kaut ko tamlīdzīgu darīt, tad viņš par savu

naudu brīvajā laikā tur aiziet. Šie jautājumi ir laika gaitā sakārtojušies.

Pirmajā brīdī tas bija kā pārsteigums gan ražotājiem, gan arī ārstiem,

ko drīkstam, ko nedrīkstam. Bet šobrīd ir skaidrs, ka pasākumi, ko

organizē farmācijas firmas, ir orientētas uz izglītību, tādēļ tās izklaides

daļas, greznās vietas var baudīt citā veidā nevis ar farmācijas firmu

atbalstu.”


55

„Delnas” pārstāve atklātību par ārstu braucienu izmaksām salīdzināja ar

nepieciešamību deklarēt amatpersonu izdevumus par komandējumiem, kas liek

finansējuma saņēmējam daudz rūpīgāk apsvērt nepieciešamos tēriņus.

„Mēs taču ļoti rūpīgi sekojam valsts amatpersonu ceļojumu izmaksām un saprotam, no

kā sastāv ceļošanas izmaksas, un tas arī ārstam ļauj runāt. [..] Ja tu zini, ka tas būs

redzams, tad tu varbūt neieķeksēsi, ka tu dzīvosi dārgākajā viesnīcā. Tev sāks prasīt -

viesnīca maksāja 200 Ls, kas tā par viesnīcu? Tiklīdz ir informācijas pieeja, niansēta [..]

tas, protams, ir kaut kas tāds, no kā ārsti gribētu izvairīties.” Delnas pārstāve


56

4. Honorāri

Vēl viena ārstu un farmācijas firmu sadarbības forma ir firmu maksātie honorāri

par lekcijām, publikācijām, konsultācijām u.c. SIFFA, LPMA un LĀB deklarācija

nosaka, ka (EFPIA, 2007, lpp. 2) „ārsts var saņemt atlīdzību par lekciju lasīšanu

par pētījumiem un to rezultātiem”, Šī pati deklarācija (EFPIA, 2007, lpp. 3)

paredz, ka „Farmācijas firmas var lūgt ārstus darboties kā konsultantus. Šajos

amatos viņi drīkst sniegt firmām ekspertu pakalpojumus vai padomus. Šāda veida

saistība ar farmācijas firmām nedrīkst apdraudēt iesaistītā ārsta medicīnisko

neatkarību, kuram vienmēr jāievēro savs ētiskais pienākums – neatkarīgi pieņemt

medicīniskus lēmumus un izmantot zāles pacienta interesēs. Atlīdzībai par

konsultācijām jāattiecas tieši uz veikto darbu.”

Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka lekciju

gatavošana ir laikietilpīgs darbs, tādēļ ir taisnīgi un patīkami saņemt par to

atalgojumu, turpretī bija arī ārsti, kas uzsvēra, ka par lekciju lasīšanu honorāru

parasti nepieņem.

“Pamatā firma samaksā ārstam honorāru tikai tad ja viņš ir veicis kādu nopietnu

darbu kā sadarbības partneris, ja viņš ir pētījis, novērojis kādu medikamentu un pēc

tam ar uzstāšanos to informāciju nodevis. Es šo uzskatītu par normālu praksi.” A_13

“Ja nolasa lekciju par to ir attiecīgi arī šīs lekcijas sagatavošanas un nolasīšanas

atbilstošs honorārs, kas tiek oficiāli maksāts, protams.” A_15

”Tur, kur firma rīko savu konferenci, viņa tad oficiāli, nomaksājot nodokļus, man

samaksā. [..] Es tur esmu stundām gatavojis, dienām sēdējis. [..] Tas ir liels darbs, ja

grib labi darīt.” A_5

”Es teikšu, ka lasīt lekciju no farmācijas firmas ir ekonomiski krietni izdevīgāk, nekā

asociācijās. Es arī lasu lekcijas koledžā. Pasniedzēja darbs lekciju sagatavot ir milzīgs

darbs, un ir patīkami, ka tavu darbu apmaksā.” A_9

“Skaidrs, ka viņš [ārsts] pa brīvu netērē laiku gatavodams lekciju [..] Darba laikā

vienkārši nevar to izdarīt, un par to vienkārši ir jāsamaksā, ka lekciju lasa [..] Skaidrs,

ka pa lekciju neviens nemaksā tūkstošus.” A_6

”Lekcijas, ko lasu... es nekad, nekad ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem (es lasu daudz), es

neņemu naudu. Es neprasu nekādu atalgojumu, un es lasu tām auditorijām, kuras

vēlas mani klausīties.” A_7

Līdzīgs viedoklis par honorāriem kā par taisnīgu atlīdzību tika pausts arī

pacientu organizāciju pārstāvju intervijās.

„Katram cilvēkam par savu darbu ir jāmaksā noteikti. Ja dakteris to lekciju var

nolasīt, ja viņš ir tiesīgs to darīt, tad kāpēc lai viņš par to nesaņemtu atalgojumu?” P_9


57

Daži ārsti uzsvēra, ka šajā sadarbības formā biežāk tiek iesaistīti t.s. “viedokļa

līderi” (‘key opinion leaders’) – attiecīgajā specialitātē zināmākie ārsti, kuriem ir

būtiska ietekme uz kolēģu viedokli.

”Ārstiem, kuriem ir kaut kāds vārds un teikšana, tas ir vieglāk izdarāms, jo viņi var

vienoties ar kādu zāļu ražotāju, ka viņi nolasa lekciju par t kādas konkrētas

pataloģijas ārstēšanu, kurā tiks pieminēts arī firmas preparāts. Tad apmaksā līgumu

par lekcijām, raksta sagatavošanu, var teikt, ka tas ir pasūtījuma raksts. Jā, tad viņi

vienkārši samaksā honorāru par to lekciju vai rakstu vai kaut kā, bet ārsts attiecīgi

par to naudu pasūta sev biļetes, apmaksā viesnīcu un tamlīdzīgi” A_11

„Tevi uztaisa par zvaigzni, jo industrijai tas ir svarīgi. [..] Industrija maksā cilvēkiem,

kas potenciāli varētu pie viņiem strādāt [..] Industrijai nevajag cilvēkus, kas nav

zvaigznes. Priekš kam viņiem vadāt apkārt pa Latviju kaut kādu speciālistu, kas nav

[zvaigzne]. [..] tevi intervēs, ja pazīs. Tevi neintervēs, ja neviens tevi nezinās.” A_22

Atbildot uz jautājumu, vai firmas ietekmē lekciju, publikāciju u.tml., saturu,

intervēto ārstu viedokļi atšķīrās – sākot no apgalvojumiem, ka profesionālu

viedokli nav iespējams ietekmēt, līdz uzskatiem, ka notiek būtiska viedokļu

ietekmēšana, šīs ietekmes iespējamību vairāk attiecinot uz citiem ārstiem, nevis

sevi.

“Es uzskatu, pirmkārt, ka tas ir zem mana goda pūst katrā stabulē, kas man samaksā,

otrkārt, mana sirdsapziņa. [..] katrā ziņā es brīvi pasaku: „Es teikšu to, negaidiet, ka es

pateikšu to. [..] Ja jūs parakstāties uz šiem noteikumiem... ja nē - nē.” Es pieļauju, ka

varbūt ne visi ārsti tā dara.” A_24

„Es uzskatu, ka ārstiem nav jālasa lekcijas par konkrētiem medikamentiem, viņam par

slimībām, problēmām jālasa lekcijas un jāanalizē, varbūt jaunākie medikamenti, nevis

jālasa lekcija par konkrētu medikamentu. [..] Es lasu daudz lekciju, bet nekad neesmu

lasījis par konkrētu medikamentu.” A_15

„Man nav zināms, ka kompānija pēdējos gados būtu iespaidojusi prezentāciju [..] un

teikusi, ka jāsaka kaut kas tā vai citādi. Tas tā nav.” A_3

„Vismaz, ja es redzu, ka kādā brīdi nepieciešams, tad es arī lietoju attiecīgo

medikamentu, bet ne tāpēc, ka kompānija mani aizveda uz Daugavpili, un es tur

nolasījis referātu.” A_5

“Konkrēti uz mani tas nav izpaudies tādā veidā, [..] ka man nav ļāvuši lasīt lekciju

tāpēc, ka tur nav konkrēti pieminēti medikamenti. Varbūt, ka es esmu centusies kaut

kādā veidā tā kā izlīferēties šinī ziņā. No vienas puses, apzinoties, ka, teiksim, savādāk

es pie tiem kolēģiem, piemēram, uz Rēzekni neaizbrauktu [..] Mēs vienmēr esam

centušies tomēr vienoties ar tiem firmu pārstāvjiem, ka lekcija būs kā medicīniska

lekcija, un par savām zālēm viņi var stāstīt, ko viņi grib, un tā ir viņu atbildība.” A_18


58

“Manā pieredzē ir bijuši tādi gadījumi, ka viņi [firmu pārstāvji] atnes dokumentus, kur

ir pasvītrots tas, ko viņi grib, lai es runāju. Ir ļoti labi zināms, ka es nekad nerunāju to,

ko nedomāju, līdz ar to tas mans sadarbības partneru loks ir ļoti ierobežots. Jā, es

pieļauju, ka ir ārsti, kuri runā to, ko viņiem piedāvā.” A_7

„Pasniedzēja, profesora līmenis nepieļauj tādu prastu… [..] Nu, piemēram, es nekad

nelasu par preparātu, es lasu par tēmu. Un tad integrēju to [nosauc medikamentu], un

kas no viņa ir iespējams. Nu tas varbūt ir zināmā mērā interešu konflikts, bet es viņu

atzīstu un deklarēju. Tādus līgumus slēdz visā pasaulē.” A_4

“Es tikko dzirdēju par vienu profesoru, [..] ģimenes ārsti bija sašutuši kā viņš lasīja

vienas firmas interesēs. Es biju pārsteigts. Es biju dzirdējis, ka viņš bišķīt to deķīti velk

uz vienu pusi [..]. Nosacīti mans skolotājs iepriekšēji, tā paaudze, kas mani mācīja.” A_6

Vairākās intervijās ārsti norādīja, ka tas, vai ārsts pēc farmācijas firmu maksāto

honorāru saņemšanas pakļaujas firmas ietekmei un maina medikamentu

izrakstīšanas paradumus ir atkarīgs no ārsta personības un izpratnes par

ētikas principiem.

“Ja nolasa lekciju, par to ir attiecīgi arī šīs lekcijas sagatavošanas un nolasīšanas

atbilstošs honorārs, kas tiek oficiāli maksāts, protams. Tas nekādā gadījumā

neietekmē medikamentu izrakstīšanu, tas ir katra cilvēka godaprāts. Es nevaru par

katru cilvēku pateikt...” A_15

Viedokļi par sadarbībā ar farmācijas nozari saņemto honorāru publiskošanu

bija atšķirīgi. Daļa ārstu bija pārliecināti, ka ārsta profesija ne ar ko neatšķiras no

citām profesijām, tādēļ nav pamata runāt par lielāku caurskatāmību šajā jomā.

„Es domāju, ka nē. Tad es teiktu tā - vajadzētu publiskot visas algas visiem cilvēkiem.

[..] Es vienkārši domāju, vai tas ir konceptuāli pareizi, ka pēkšņi mēs paņemam kaut

kādu vienu iedzīvotāju kategoriju, kuras ienākumiem jābūt caurspīdīgiem, viss

jādeklarē un savs maks jātaisa vaļā.” A_15

Citi intervētie ārsti savukārt pieļāva, ka šāda veida atlīdzību varētu publiskot

pilnībā vai noteiktā apjomā. Tika izteikts arī viedoklis, ka šādai informācijai būtu

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Lekcijas lasa

nozares speciālisti – vadošie ārsti. Liela daļa no viņiem praktizē minimāli

vai nepraktizē nemaz, tādēļ ir pilnībā izslēgta ietekme uz viņu medikamentu

izrakstīšanas praksi. Katrā ziņā, honorāra lielums nedrīkst būt saistīts ar

ārsta darbību pēc tam, ko viņš veic. To mēs varam vienkārši nosaukt par

korupciju.”


59

jānosaka ierobežota pieejamība, kā argumentu minot iespējamo sabiedrības

uzticības zaudēšanu ārstam.

„Es domāju, ka oficiāli tas netiek publicēts. Vai tas būtu vajadzīgs kolēģiem publicēt -

zināt, cik ir šī lekcija? Īstenībā, ja mēs ejam uz tādu baigo atklātību, es domāju, kāpēc

ne? [..] Nu ja galu galā profesors lasa vai dakteris lasa lekciju, kāpēc lai mēs nezinātu,

cik viņš par to saņem?” A_21

„Es domāju deklarācijai ir jābūt, jādeklarē, vai par to konkrēto lekciju tu saņem

samaksu, vai to nesaņem. [..] tas, vai tā summa jādeklarē, es nezinu. Es domāju, ka

varbūt nākotnē to varētu darīt. [..] Vai tam ir jābūt pieejamam jebkuram lasītājam,

interesentam, vai jābūt pieejamai Veselības inspekcijai, tāds būtu jautājums, bet

pieejamai jābūt. [..] Bet, vai katram cilvēkam būtu jālasa, cik man par lekciju samaksā,

cilvēki to vienkārši nesaprastu. [..] Ja mēs mazināsim ticību ārstam, tad viņš [pacients]

nelietos zāles.” A_6

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Nekur šobrīd nav

pieejama informācija par honorāriem un atlīdzību - tā ir divu personu

vienošanās, cik maksā darbs lekcijas sagatavošanā un nolasīšanā. Bet jau

minētais Disclosure code, kas drīz nāks klajā, paredz, ka jebkāda veida

atlīdzībai jātiek publiskotai. Par limitiem šobrīd tiek diskutēts.”


60

5. Dāvanas

Latvijā spēkā esošie normatīvie akti vāji regulē ar dāvanām un reklāmas

suvenīriem saistītos aspektus ārstu un farmācijas firmu attiecībās. MK

noteikumu Nr. 378 23. punkts nosaka, ka reklāmas devējs un reklāmas izplatītājs

par zāļu izrakstīšanu vai izplatīšanu nedrīkst piegādāt, piedāvāt vai apsolīt

nekādu materiālo vai cita veida atlīdzību, izņemot gadījumus, ja tā ir lietojama

medicīnas vai farmācijas praksē un tās materiālā vērtība ir nenozīmīga (LR

Ministru kabinets, 2011).

EFPIA kodekss, definējot šo sadarbības jomu, piedāvā nedaudz izvērstāku

skaidrojumu (EFPIA, 2007, lpp. 7). Tas nosaka, ka „Nekādas dāvanas, finanšu

priekšrocības vai maksājumus “graudā” (materiālus labumus) nedrīkst piedāvāt

vai solīt veselības aprūpes speciālistam lai stimulētu ieteikt, parakstīt, iepirkt,

piegādāt, pārdot vai lietot zāles. [..] ja medicīniskie izstrādājumi tiek reklamēti

veselības aprūpes speciālistiem, dāvanas, finanšu priekšrocības vai materiāli

labumi drīkst tikt piegādāti, piedāvāti vai solīti šādām personām tikai tad, ja to

apmērs ir „nedārgs” un atbilst medicīniskajai vai farmaceitiskajai praksei. Izņemot

gadījumus, kad uz dāvanām ietverta visa informācija, kas iepriekš norādīta punktā

2.01, tās var ietvert ne vairāk, kā kompānijas nosaukumu, logo un medicīniskā

izstrādājuma nosaukumu, vai tā starptautisko nepatentēto nosaukumu, kur tas ir,

vai preču zīmi. Dāvanas veselības aprūpes personāla personīga labuma gūšanai

(piemēram, biļetes izklaides pasākumiem) nedrīkst tikt piedāvātas vai sagādātas.

EFPIA dalības asociācijām jāsniedz vadlīnijas, skaidrojot termina „nedārgs” nozīmi,

kā tas lietots”.

Tomēr Latvijas normatīvajos aktos nav precīzi definēti jēdzieni „nenozīmīga

vērtība” un „nedārgs””, kas apgrūtina iespējas izvērtēt farmācijas firmu dāvanu

atbilstību ētikas normām. Arī atsevišķi ārstu izteikumi intervijās neliecināja par

to, ka farmācijas firmu dāvanas praksē vienmēr atbilst jēdzienam „nedārgs”.

„Atnes krūzīti vai pildspalvu, vai vēl kādu dāvaniņu, vai konjaku.” A_10

Farmācijas nozares pārstāvji norādīja uz nepieciešamību precīzāk definēt šos

jēdzienus un dāvanu kategorijas.


61

Vairākās ārstu intervijās tika uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā prakse ir būtiski

mainījusies un nozīmīgas dāvanas (piemēram, nauda, dāvanu kartes, ceļojumi

utt.) vairs netiek dāvinātas.

„Es domāju, ka nē - tas vairs nav aktuāli, vismaz tāda veida [dārgas dāvanas]. Kā Jūs

domājat dāvanas? Televizoru, naudu vai biļeti? Es domāju, ka nē.” A_21

„Kad es sāku [strādāt], tas bija savādāk. Tie suvenīri bija par lielu un nopietni.” A_1

„Par tiem braucieniem…, nu pēdējos astoņus gadus, pilnīgi noteikti nav. Bet agrāk taču

ģimenes ārsti brauca lielā pulkā. Viņus veda, bet viņš vispār nesaprot to valodu, uz

kurieni viņu aizveda” A_7

Kā iemeslus tam, ka šobrīd dāvanas ārsti saņem daudz mazākā apjomā, nekā tas

bija agrāk, vai arī nesaņem nemaz, ārsti nosauca izmaiņas normatīvajos aktos un

ētikas kodeksos.

„Absolūti - viņi tagad liek savas pildspalvas, lapiņas un reklāmas materiāliņus, kādu

kladīti. Nu, es nezinu, kādu tur pintjekļušku tur klāt. Un tiešām neliek nekādas dāvanas

klāt. Jo viņi paši ir iebaidīti.” A_20

Vienlaikus atsevišķi respondenti pauda viedokli, ka firmu attiecībās ar viedokļa

līderiem dāvanu dāvināšana nav mazinājusies, lai gan tas notiek slēptākā formā.

„Protams, tām lielajām zvaigznēm nekas nav mainījies, jo viņiem ir jāmaksā, viņiem ir

jāatgādina. [..] Es domāju, ka tur nekas nav mainījies, viņiem [farmācijas firmām] ir

grūtāk, un viņi riskē vairāk.” A_22

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Firmu

iekšienē ir definēti tie līmeņi, kas ir dārgi un kas nav. Ētikas komisijā ir

izstrādāti priekšlikumi, kas ir iesniegti Veselības ministrijā un Veselības

inspekcijā izskatīšanai. Tiksimies ar korupcijas apkarošanas biroju, lai

kopā vienotos, kas ir dārgi, kas ir dāvana un kas nav dāvana. Suvenīrs

atgādina par kāda medikamenta vai firmas nosaukumu. Pildspalva vai

blociņš netiek uzskatīti par dāvanu, savukārt dārgas vāzes, kas savulaik

tika dāvinātas jubilejās, ir kategoriski aizliegtas. Ir nepieciešams

likumdošanā skaidri noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst. Krimināllikumā ir

noteikts, ka tas, kam ir materiāla vērtība, ir dāvana. Savukārt suvenīrs,

uz kura ir uzdrukāts logo - tas ir kā reklāmas priekšmets.


62

Tomēr daudz plašāk izplatīta prakse ir nelielu reklāmas suvenīru dāvināšana

ārstiem (pildspalvas, piezīmju papīrs, zibatmiņas, kalkulatori, kalendāri u.c.), kas

pārsvarā gadījumu tiek uzskatīta par pašsaprotamu.

„Pildspalvas, pārsvarā. Mēs, man liekas, tikai ar farmācijas firmu pildspalvām rakstām,

bet tos nosaukumus mēs bieži vien pat neizlasām. [..] kaut kāds nieciņš. Un bieži vien tu

pat nezini, no kuras firmas tas ir, bet nu viņš ir, un tu viņu [suvenīru] izmanto.” A_2

„Kaut arī mēs ar viņu esam parunājuši, cik smuks laiks ir ārā, bet viņš jau kaut kādu

logo vai blociņu, vai pildspalviņu atnes.” A_8

„Pildspalvas man ir, ar kalendāriem šogad nenodrošina [..] kabatas kalendārīti es pats

pirku un domāju - cik interesanti laiki pienākuši, pašam jāpērk kalendārs.” A_3

Ārsti gan norādīja, ka arī reklāmas suvenīri tiek saņemti daudz mazākā

apjomā kā tas bija agrāk.

„Šogad nezinu, kas ir noticis, jo parasti pirms Ziemassvētkiem nāca ar kalendāriem un

tādiem... Šogad neviena firma nebija.” A_16

„Piecpadsmit, divdesmit gadus atpakaļ ārsti īstenībā gaidīja, pildspalvas vajadzēja, jo

ar tevi nerunāja savādāk, tā bija. Tas tagad tā nav. Es domāju, ka tagad tā vairs nav.”

A_21

„Delnas” pārstāve intervijā pauda viedokli, ka farmācijas firmas ir ieinteresētas

ierobežot dārgu dāvanu dāvināšanu, ja zāļu pārdošanas veicināšanai var lietot

lētākus un efektīvākus paņēmienus.

„Viņiem [farmācijas firmām] jau ir izdevīgi tādi spēles noteikumi tādā ziņā, ka tas

brauciens uz Ēģipti maksā, un kāda tad ir atdeve? Nu tā ir tāda pārprasta uzpirkšana.

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Es domāju, ka

pozitīvas izmaiņas šajā jomā ir veicinājusi sabiedrības attieksme par to,

kādas ir šīs te attiecības, ka ir jābūt sakārtotam un skaidram. Arī ārsti paši

un ražotāji ļoti lielā mērā ir sakārtojuši šīs attiecības, ko mēs darām un ko

nedarām, lai nebūtu aizdomu ēnas, ka kaut kādas darbības ārsta praksē tiek

ietekmētas ar dāvanu palīdzību.”

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Tas [ka suvenīru ir

mazāk nekā agrāk] ir arī saistīts ar to, ka zāļu firmu pārdošana ir kritusies.

Attiecīgi arī mārketinga budžeti ir samazinājušies un arī tie tēriņi

mārketingam.”


63

Tā ir atdeve, kas strādā daudz sliktāk nekā viens brauciens uz semināru, kurā tev

desmit dienas stāsta, cik tās zāles ir labas. Tas ir daudz efektīvāk, nekā aizsūtīt visus uz

Ēģipti.” Delnas pārstāve

Kā reklāmas suvenīru saņemšanas pozitīvie aspekti ārstu organizāciju pārstāvju

intervijās tika uzsvērts to praktiskais noderīgums, īpaši situācijās, kad

darbavieta nenodrošina ārstus ar kancelejas precēm.

„Pats arī esmu kādā konferencē visas pāri palikušas pildspalviņas un piezīmju

blociņus savācis, jo izdalu māsiņām nodaļā.” A_11

„Katrā ziņā pildspalvas mums vienmēr pietiek. Bet šos te sīkumiņus, papīrīšus un

tamlīdzīgi...jāsaka, ka man viņi palīdz. Man vajag papīriņu, uz kā ķēpāt.” A_4

„Ja kāda kompānija, [..] uztaisījuši to noplēšamo [piezīmju papīru] kur pamatlietas ir

sarakstītas, kā pacientam uzvesties mājās, viņam varbūt ir kaitinoši, bet viņam tas ir

palīdzoši. Vienmēr šī informācija ir rakstīta saskaņā ar profesionāļu ieteikumiem.”

A_15

„Mēs esam mēģinājuši simtreiz ieviest klīnikas vai prakses, vai poliklīnikas blankas,

tās visas ir izmaksas. Tās farmācijas lapeles mums krīt pa velti.” A_23

„Nē, tagad jau pildspalvas ir noliegtas, kā Jūs zināt, ar konkrēta medikamenta

nosaukumu. Te atkal, es nezinu, kāds tur bija lēmums, un tad arī mūs administrācija

brīdināja- ja mums te redzēs, ka kāds izmanto… [..] Firmas uzraksts drīkst būt.” A_16

Ārsti norādīja, ka reklāmas suvenīri arī ir reklāmas instruments, kas ietekmē

ārstus, un to ietekmi veido to atgādinošā funkcija, kas var ietekmēt ārsta izvēli

noteiktus medikamentus izrakstīt biežāk. Vienlaikus ārsti uzsvēra, ka piezīmju

lapiņās iekļautā informācija var būt noderīga arī pacientiem.

„Tas ietekmē tādā ziņā, ka tu to nosaukumu vienkārši atceries. [..] Ja tas ir

bezrecepšu, tad arī tas ļoti strādā. Man nav jāraksta recepte. Man ir atstāts blociņš ar

noplēšamām lapiņām, ko es varu iedot pacientam, un viņš [pacients] aiziet uz aptieku

un nopērk. Es viņam iedošu to, kur man ir lapiņa, nevis to, kam man nav lapiņas.

Strādā, protams, tas strādā.” A_8

„Es teiktu, ka lapiņas nav suvenīrs. Tā ir nosacīti informācija, kas atvieglo manu dzīvi.

[..] Mēs tās lapiņas varam dot arī klientiem, lai iepazīstas, kas tas ir.” A_9

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Tā ir maldīga

informācija [ka uz suvenīriem nedrīkst būt attēlots medikamenta

nosaukums]. Jāievieš skaidrību šajās lietās, jo ļoti daudzi ārsti ir iebiedēti. Es

esmu dzirdējusi, ka no pulksteņa [kas maksā vienu divus latus, ar kompānijas

nosaukumu] kasot ārā nosaukumu.”


64

„Nu, kas attiecās uz tām lapiņām, kas ir bezrecepšu medikamentiem, tad viss ir ļoti

pozitīvi. Tam pacientam iedod, atķeksē, turklāt, tur ir kaut kāda minimāla

informācija.” A_16

Jautājot par reklāmas suvenīru ietekmi uz ārstu zāļu izrakstīšanas paradumiem,

lielākā daļa ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju uzskatīja, ka reklāmas

suvenīri nekādi neietekmē vai tikai minimāli, neapzināti ietekmē ārstu

lēmumus.

„Tas ietekmēt nevar, bet tas arī mums ir liels finansiālais atbalsts, ņemot vērā to, ka

valsts iestādēs, tai skaitā slimnīcās, nav nauda ne papīram, ne pildspalvām, ne

mapītēm.” A_20

„Manuprāt, tas vispār neietekmē.” A_2

„Es domāju, ka tas sen vairs nevienu neietekmē.” A_4

„Man pat sapņos nevar rādīties, ka manu lēmumu varētu ietekmēt kaut kāda sūda

lapiņa.” A_18

„Nē, pilnīgi nē. Es uzrakstu pacientam informāciju vai telefonu, ka viņam jāpiesakās [..]

pie kaut kāda speciālista. Es vispār neredzu, kas tur rakstīts augšā uz mazās lapiņas.

Tas ir papīrs. Pildspalvas arī, mēs viņas lietojam, redziet - vismaz 15 firmas, es viņas

nemaz neatceros.” A_12

„Nē, nē, tā ir drīzāk uzmanības zīme. Tie daži santīmi nu, piedošanu, neko nevar

ietekmēt, bet kā uzmanības zīme tā ir patīkama.” A_11

„Nē, tas būtu pārāk lēti, tad mēs pārāk lēti novērtēsim mūsu ārstus. Ja kāds ārsts

pārdodas par divām pildspalvām un bloknotiņu, un tad tāpēc viņš to izrakstīs? Es

domāju, ka noteikti nē.” A_15

„Nu, minimāli [ietekmē], es domāju, ka minimāli.” A_10

„Vismaz apzināti nē. [..] Nu varbūt zemapziņā tas tiešām ir paņēmiens, ka drusciņ tā

piesien to medikamentu.” A_5

„Nezinu, diez vai. Varbūt es ieraugu, atkal atceros, nu tam jau viņi domāti. Es domāju -

tas ir koks ar diviem galiem.” A_3

Ārsti intervijās uzsvēra arī dāvināšanas īpašo lomu kultūras kontekstā, kas

padara to mazāk morāli nosodāmu.

„Mūsu valstī ir pieņemts dāvināt viens otram puķes un tā tālāk. Tāpēc mūsu acīs tas

neizskatās nekas tāds. [..] Respektīvi, šajā punktā ir drusciņ ir arī kultūras elementi. Nu

tāpēc tādas dāvanas, kaut kāda konfekte, kaut kas Ziemassvētkos. Nu es nezinu, vai tā ir

mana korupcija. Tas ir tāds žests.” A_4

Paužot viedokli par caurskatāmību suvenīru un dāvanu kontekstā, atsevišķi

ārsti norādīja, ka dāvanas, tāpat kā honorāri un atalgojums, kas iegūts sadarbībā

ar farmācijas nozari, ir jāpublisko, taču būtu jānosaka noteikti kritēriji vai limiti

attiecībā uz publiskojamo apjomu.


65

„Es piekrītu - par ko tiek maksāts un kam dāvanas un kādas tiek dotas, viss jākontrolē.

Farmācijas firmai jāatskaitās – kam, ko, un tam jābūt pieejamam attiecīgām institūcijām.

Cik plaši - tas ir diskusijas jautājums.” A_6

„Es nezinu, vai tiešām ārstam, katra kastīte un žurnāls, ko iedod kāds firmas pārstāvis, ir

jāuzrāda.” A_24

Pacientu organizāciju pārstāvji intervijās atzina, ka suvenīri ir vispamanāmākā

ārstu un firmu sadarbības daļa.

„Es, protams, to neredzu tā, ka tiek doti konvertveida kukuļi, bet es redzu pildspalvu ar

farmācijas rūpnīcas uzrakstu, ar vārdu, vai tādu blociņu.” P_19

„Diezgan maz, man liekas, ir to mediķu, kuru kabinetā tu neredzēsi kaut vai

pildspalvu, kaut vai lapiņas - visi tie mazie štruntiņi, kas tiek saražoti. Papīrīši,

lapiņas, pildspalvas un pulkstenīši pie sienas, vēl tur kaut kādas… es nezinu…

plakātiņi.” P_21

„Tas laikam ir kaut kāds stereotips vai kaut kāds stereotipisks modelis galvā - ārsts

vienmēr ir priecīgs sadarboties ar farmācijas kompāniju. Vismaz man tāds priekšstats

radās, kad es atnācu no manas ģimenes ārstes. Viņai visa telpa ir pilna ar farmācijas

kompāniju pārstāvju atstātiem materiāliem, pildspalvām, suvenīriem, kalendāriem.”

P_18

„Bezrecepšu medikamentu lapiņas ir uz jebkura ārsta galda, sākot ar ģimenes ārsta,

beidzot ar viņa māsiņas [galdu].” P_1

„Tas [suvenīrs] ir vairāk kā zīmodziņš „Es te biju!”. Tā ir kā atzīme, kad suns pie koka

pačurā, ka es biju pie šī ārsta. Tā es arī atstāju savu rakstāmo, es te biju.” P_23

Bija arī pacientu pārstāvji, kuri apgalvoja, ka nepievērš uzmanību suvenīriem

ārstu kabinetos vai uzsvēra, ka viņu apmeklētie ārsti nepieņem farmācijas firmu

dāvanas un suvenīrus.

„Nē. Es tam nepievēršu uzmanību. Nav man nekas tā iekritis acīs.” P_17

”Informācijas man tādas nav [par dāvanām], tur man jābūt pilnīgi godīgai. Manai

ģimenes ārstei nekas netiek solīts.” P_7

Lielākā daļa pacientu pauda uzskatu, ka tādi sīki suvenīri kā pildspalvas vai

piezīmju papīrs nevar ietekmēt ārstus, un to pieņemšanu attaisno ārstu un

medicīnas iestāžu sliktā materiālā situācija.

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Man, protams, ir

grūti spriest, ko dara kura firma, jo tas jau netiek publiskots. Kā jau es

minēju, tādas attiecības [informācija par dāvanām un finansiālu atlīdzību]

starp ārstu un farmācijas firmu varētu drīzumā tikt publiskotas.”


66

„It kā jau nekas slikts tur nav. Tam dakterim tāpat tā pildspalva ir kaut kāda bēdu

ieleja - tā Latvija ir tik nabadzīga, cik nabadzīga viņa ir. Dakteris droši vien priecājās

par to pašu pildspalvu un papīrīti, ko viņam iedod. [..] Es domāju, ka tāda pildspalva,

nezin vai ietekmē.” P_9

„Es pati esmu saņēmusi izrakstītus medikamentus uz farmācijas firmas reklāmas

lapiņām. [..] Bet no otras puses, zinot, ka viņiem iestāde nenodrošina atbilstošu

materiālo aprīkojumu… Nu tad raksta uz tāda papīra, ko atnesusi farmācijas firma.”

P_11

„Nē, es domāju, ka sīkumi nē [neietekmē].” P_7

„Es tiešām domāju, ka nē. Nav mūsu ārsti tik šausmīgi plukatas, ka tādi nieki

ietekmētu.” P_8

„Nu tas [par suvenīriem] atkal tāds pavisam sīks jautājums. Nu, man arī atnesa

pildspalvu, nu, ko tad - es metīšu atpakaļ?” P_20

Pacienti intervijās minēja arī to, ka dāvanu un reklāmas suvenīru saņemšanai ir

arī pastarpināta ietekme– uzmanības pievēršana, draudzīgu attiecību veidošana

utt., kas uzlabo firmu pārstāvju un ārstu attiecības.

„Es domāju, ka ietekmēt nē, bet sīkums un patīkami. Tas nozīmē, ka ārsts viņu

[farmācijas firmas pārstāvi] pieņems tai laikā, kaut vai tīri personīgi.” P_1

Pacienti intervijās uzsvēra arī dāvanu radīto parāda sajūtu, un savstarpējību

(angl. reciprocity), kā arī korporatīvās saiknes, kas veidojas starp ārstiem un

farmācijas firmu pārstāvjiem, kas kopā ir mācījušies. Šie faktori rada papildus

ietekmējamības riskus.

„Ja tu esi kaut ko paņēmis, tu jūties drusku parādā. Tas ir psiholoģiski.” P_1

„Vēl jau ir tā problēma, kā es teicu, ka mums farmācijas nozarē strādā daudz ārstu.

Tas nozīmē, ka viņi visi ir nākuši no tās ārstu vides, kur Medicīnas akadēmijā vai

universitātē, viņi cits citu ir pazinuši. Tur jau vēl ir arī tās korporatīvās saites, kuras

nedrīkst aizmirst, ko kādreiz sauca par draugu korupciju.” P_2

Runājot par dāvanām, arī pacientu pārstāvju intervijās vairākkārt tika uzsvērts,

ka dāvināšana Latvijā ir būtiska kultūras sastāvdaļa, un dāvināšanas attiecības

starp ārstiem un farmācijas kompānijām tika salīdzinātas ar dāvināšanas

attiecībām starp pacientiem un ārstiem.

„Ja mēs runājam par dāvanām, tad man liekas, ka tas ir, nu tas viss ir kopā. Farmācija

apdāvina ārstus, pacienti apdāvina ārstus. Ārsti jau saprot, ka viņiem visu laiku nāk

dāvanas, nu tā. Vēl nesen es biju [slimnīcā], aiziet pa gaiteni ārsts, maisiņā līdzi acīm

redzot kāda tantuka sarūpēta konfekšu kastīte, tā nevērīgi viņš aiziet, tā arī izturas

pret tām farmāciju kompāniju dāvanām. kuras varbūt ir vērtīgākas.” P_2


67

„Farmācijas firma tāpat vien nevienu uz konferenci nesūtīs. Viņi sūtīs tikai par

padarīto darbu vai avansā sūtīs. Tas ir mans viedoklis. Kāpēc lai es kādu sūtītu uz

konferenci, ja es no tevis neko nevaru dabūt? Tātad „es - tev, tu - man princips”

strādā.” P_9

„Jebkāda veida maksājumi rada viņa [ārsta] atkarību. Tas ir vispārzināms cilvēcisks

fenomens, un par to šaubu nav.” P_11

„Viņš [ārsts] ir atbraucis [no pasākuma]. Viņš sēž savā kabinetā un viņam ir izvēle -

izrakstīt vienu vai otru preparātu. Viņam jau zemapziņā liekas, ka uzpeld tas

preparāts. Ir labi pareklamējies, tāda pozitīvāka attieksme pret šo preparātu, jo tur

ražotājs ir parūpējies par savu imidžu, par savu tēlu viņa acīs, ka tas ir tiešām drošs

un labs.” P_18

Atsevišķi respondenti teica, ka ārsta kabinetā redzamie reklāmas suvenīri ar

firmu vai medikamentu logo var ietekmēt arī pacienta izvēli par bezrecepšu

medikamentiem vai citām precēm.

„Droši vien, teiksim, ja pie zobārsta aizejot tur kaulu lietas visas izliktas ārā, vai Dirol

košļājamās gumijas, tad droši vien tas tā kaut kur iesēžas un liekas, re, kur tas mans

labais ārsts izmanto šito, tad es labprāt viņam pievienotos, un, ja viņš man tā iesaka

un garantē un ja es tam ārstam uzticos....” P_16

„Pacienti pārsvarā pasmīn, pasmejas, pašaubās vai pabrīnās par tām lapiņām, kuras

viņiem dod. [..] Ir noteikti daļa, uz kuriem tas iedarbojas tiešām kā reklāma: jā, varētu

vēl vienu medikamentu nopirkt, vai ko varētu apskatīties.” P_21

Vienlaikus vairāki pacientu pārstāvji kritiski vērtēja lielāka apjoma dāvanu

dāvināšanu ārstu un farmācijas firmu attiecībās.

„Es uzskatu, ka dāvanas vispār nedrīkst būt ārstam, jo ārsts par savu darbu saņem

algu, ja viņš ir parakstījies un noslēdzis līgumu, ka viņš ir gatavs par šo atalgojumu

darīt šo darbu. ” P_20

„Dzirdēts joprojām arī svaigi par ceļojumiem, ārvalstu, kuriem nav nekāda sakara ar

medicīnisko izglītību. Līdz ar to, man liekas, ka ir ļoti lielā putrā. Ir absolūti

komerciāli un absolūti neētiski varianti, kā tiek apmaksāti it kā izglītības pasākumi,

par kuriem dod kredītpunktus.” P_21

„Ja tas ir ceļojums, kaut kāds atpūtas brauciens, tad gan man liekas, ka tas ir neētiski.”

P_18


68

6. Bezmaksas zāļu paraugi

Bezmaksas zāļu paraugu izsniegšanu ārstiem Latvijā regulē detalizēti nosacījumi

normatīvajos aktos. MK noteikumu Nr. 378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un

kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 27.

punkts nosaka, ka zāļu bezmaksas paraugus drīkst izplatīt zāļu ražotājs, zāļu

reģistrācijas apliecības turētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis vai zāļu lieltirgotava,

ar kuru zāļu ražotājs vai zāļu reģistrācijas apliecības turētājs noslēdzis līgumu

par zāļu bezmaksas paraugu izplatīšanu, ievērojot sekojošus nosacījumus:

zāļu bezmaksas parauga iepakojums ir vismazākā attiecīgo zāļu

tirdzniecības vienība;

zāļu bezmaksas parauga marķējums atbilst normatīvajiem aktiem par

zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai noteiktajām

prasībām;

katram zāļu bezmaksas paraugam pievieno zāļu apraksta kopiju;

zāles nesatur Latvijā kontrolējamās narkotiskās un psihotropās vielas,

dopinga vielas, zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par

narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, izotretinoīnu, talidomīdu un

lenalidomīdu;

zāļu bezmaksas paraugus iepazīstināšanas nolūkā piegādā tikai

personām, kurām ir tiesības izrakstīt zāles, saskaņā ar ārstniecības

iestādes parakstītu un datētu rakstisku pieprasījumu;

kopumā gada laikā visām personām, kurām ir tiesības izrakstīt zāles,

piegādā ne vairāk kā 1000 viena nosaukuma recepšu zāļu bezmaksas

paraugu;

zāļu bezmaksas paraugu izplatītājs un ārstniecības iestāde izveido

piegādāto zāļu bezmaksas paraugu uzskaites un kontroles sistēmu;

tiek ievērots zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā noteiktais

uzglabāšanas režīms un zāļu derīguma termiņš, pavaddokumentos par

zāļu bezmaksas paraugu piegādi norādītie dati atbilst normatīvajiem

aktiem par zāļu izplatīšanu (LR Ministru kabinets, 2011)

Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas

kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 96. pants nosaka, ka zāļu

bezmaksas paraugus izņēmuma kārtā piegādā tikai personām, kas ir kvalificētas


69

tos parakstīt, ievērojot virkni nosacījumu (Eiropas Parlaments un Padome,

2001). Līdzīgus noteikumus paredz arī EPIA kodekss (EFPIA, 2007, lpp. 10)

Atbildot uz jautājumiem par bezmaksas zāļu paraugiem, ko ārstiem izsniedz

farmācijas firmas, ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka šo

paraugu saņemšanas kārtība pēdējo gadu laikā ir mainījusies un tiek stingri

regulēta. Gandrīz visi ārsti uzsvēra, ka agrāk tika saņemts lielāks apjoms zāļu

bezmaksas paraugu.

„Bezmaksas zāļu paraugi agrākos laikos bija gana biežāk, bet tagad ļoti reti. Vienkāršo

recepšu zāles man nevienu nedod. Dod tikai kompensējamos medikamentus šad tad.”

A_12

„Tagad tas ir nedaudz citādāk, viņam [paraugam] ir jāiet caur slimnīcas aptieku, un tas

ir kolosāli. Nu, tas ir - sakārtošana.” A_4

„Es domāju, ka agrāk [zāļu paraugi] tomēr vairāk bija.” A_9

„Parasti jau dod tiem, kam ir lielas prakses, kas ambulatori strādā.” A_6

„Agrāk diezgan labi saņēma, braši, pēdējā laikā gandrīz nemaz.” A_3

„Nu minimāli. Ir kaut kādi atsāpinošie līdzekļi, ik pa laikam parādās, ja viņiem iet

termiņi uz beigām. Vienkārši tad viņi tiek, kā dāvinājums, nogādāti slimnīcas aptiekai

un tad izdalīti pa nodaļām.” A_2

„Viņi [zāļu paraugi] mums stāv nodaļā pie virsmāsas. Un tiem pacientiem, kuriem ārsts

nodaļā konsultē slimnieku un uzskata, ka šo varētu pamēģināt, un viņš viņam derētu,

tad viņš pret parakstu saņem šo medikamentu no noliktavas. Tas tiek ierakstīts

pacientam kartiņā, ka tiek izsniegti tik un tik oriģināli.” A_20

„Mums ir klīniskais zāļu farmaceits, mums ir skaidri zināms, ka mēs sūtām pie viņas[..].

Bet visādā ziņā mums, ārstiem, ar to nav nekādas saistības, jo ir iekšējie noteikumi,

kuros ir norādīts, ka visas šīs lietas kārto klīniskais farmaceits.” A_7

„Jā, tas ir ar milzīgu atbildību gan no ārstiem, gan arī no vadības un kompānijām. Viņi

tam ļoti seko līdz. Uz visiem šiem te paraudziņiem ir virsū zīmogs „Paraugs”. Tā kā to

pat gribot ārsts nevar pārdot.” A_20

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Visam jābūt

uzskaitītam. Zāļu valsts aģentūra šobrīd saņem divreiz gadā atskaites, kuri

ārsti, cik saņem paraugus. Farmācijas firmas sniedz divreiz gadā atskaites

par to, kuri ārsti, cik un kurus medikamentus ir saņēmuši.”


70

Atsevišķās ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju sniegtajās intervijās stingrā

bezmaksas zāļu paraugu saņemšanas kārtība tika kritizēta kā pārāk

birokrātiska.

„Nevajag arī šausmīgi birokratizēt dažas lietas. [..] Ja valstī grib panākt, ka mums nav

bezmaksas paraugu, nu ļoti labi [ironiski].” A_24

Daļa ārstu uzskatīja, ka bezmaksas zāļu paraugu nozīme viņu ikdienas praksē ir

neliela.

„Es viņus lielāko daļu izmantoju vai nu sev, vai nu saviem radiniekiem, par kuriem es

uzskatu, ka es varu nest atbildību. Nu ļoti, ļoti retos gadījumos, teiksim, ja ir nodaļā

kaut kāds bērns, kur es skaidri zinu, kas tas ir par medikamentu, un kuru es pazīstu [..]

un zinu, ka slimnīca nekad nepērk.” A_18

Tomēr vairums ārstu tiecās uzskatīt, ka zāļu bezmaksas paraugi ir pozitīvs

ieguvums gan ārstam, gan pacientiem. Tika minēta iespēja palīdzēt

maznodrošinātiem pacientiem, iedot pacientam medikamentu akūtā situācijā,

kā arī iespēja ļaut pacientam izmēģināt zāles.

„Labais ir tas, ka mēs varējām pacientiem viņus [paraugus] dot, jo viņi viņus nopirkt

nekad nevarēja, un arī apmaksas kompensētā sistēmā mums nebija limita viņas [zāles]

izrakstīt. Tajā bija savi plusi.” A_3

„Viņus [zāļu paraugus] izmanto kā starta paku kaut kādai terapijai jeb arī [..] tās tiek

dalītas pacientēm, kurām varbūt tiešām ir nepieciešams – [noteiktam] sociālam

kontingentam.” A_23

„Ir ļoti reti gadījumi, kad man no kaut kāda konkrēta ražotāja jādabū konkrētam

pacientam medikamentu, kas Latvijā vispār nav pieejams, un tad es šo iespēju palūgt

bezmaksas [zāļu paraugu] izmantošu.” A_11

„Tāds bezmaksas medikaments manā praksē, kurā ir daudz nabadzīgo pacientu, viņš

pat noder. Pacientam iedodu, un viņš tik laimīgs...” A_12

„Bet es Jums teikšu, man tas liekas ļoti normāli. Ļoti daudz pacientu, kuriem ir problēma

ar to finansiālo pusi un visu. Ja viņam vajag, bet alga būs tikai tad [vēlāk], viņš nevar

aiziet uz aptieku nopirkt. Tad es viņam iedodu tās 10 tabletes. Viņam tas ir risinājums.”

A_9

„Jo es saku, tam pacientam - [..] nopērciet to, tas ir labs, tad viņš skatās uz mani tā, it kā

es būtu pārdevusies firmai. Ja tu viņam iedod [bezmaksas paraugu], viņš pats

pārliecinās..” A_9

„Ja viņam [ārstam] ir tas paraudziņš, un jums tai mirklī tā situācija ir ļoti akūta , un jūs

esat atnākusi septiņos vakarā, blakus aptiekas nav, tad jūs saņemat kaut kādu

ārstēšanu.” A_13


71

Runājot par bezmaksas zāļu paraugu iespējamajiem negatīvajiem aspektiem,

ārsti lielākoties pauda viedokli, ka bezmaksas paraugu lietošana nevar ietekmēt

ārstu lēmumus par zāļu izrakstīšanu, vai arī teica, ka viņiem nav informācijas par

ietekmi un negatīvajiem aspektiem.

„Noteikti nē [neietekmē]. Tas tā kā jums iedos divas dienas no rīta kafiju, tas nenozīmē,

ka Jūs visu dzīvi pāriesiet dzert kafiju. Nē.” A_15

„Jādomā, ka ietekmē, bet man nav informācijas.” A_1

„Stacionāros domāju, ka nē [neietekmē]. Iespējams, ka tas varētu ietekmēt

ambulatorajā praksē ģimenes ārstiem [..]. Es nemāku par to spriest, jo tur nestrādāju.”

A_11

Vienīgais negatīvais aspekts, kas tika minēts vienā no ārstu intervijām bija

noteiktu zāļu nosaukumu virzīšana tirgū, ko veicina bezmaksas zāļu paraugu

izsniegšana.

„Mīnusi tajā, ka kaut kādas vienas kompānijas nosaukums tām zālēm iet pa priekšu.”

A_3

Līdzīgi kā ārstu intervijās, arī pacientu organizāciju sniegtajās intervijās

dominēja viedoklis, ka bezmaksas zāļu paraugu izsniegšana ir pieņemama,

ārstam un pacientam ērta prakse, kas ļauj iepazīties ar jaunām zālēm, it īpaši

recepšu medikamentiem. Kā pozitīvais aspekts tika uzsvērts arī tas, ka ārsts var

palīdzēt pacientam samazināt izdevumus par zālēm.

„Pozitīvais aspekts ir tas, ka viens otrs, nu varbūt viņš ir labs ārsts, vai viņš ir

izpalīdzīgs ārsts - ka viņš vienu otru šo medikamentu iedod pacientam bez maksas.”

P_3

„Cik es zinu, pasaulē visur dod paraugus. Es tur neko sliktu neredzu. Tas, pirmkārt,

atslogo pacientu maciņu, atslogo valsts maciņu.” P_4

„Tas ir pozitīvais, ka ārsts var iedot kaut kādus paraugus, teiksim, izmēģināt, vai tev

šis vispār līdz.[..] Otrs, ārsts saka, ka sociāli grūtās situācijās tas der.” P_6

„Visbiežāk bezmaksas paraudziņi, man liekas, tiek izmēģināti uz sev tuviem cilvēkiem,

kaut kādām saslimšanām, saviem pacientiem, ikdienas pacientiem, teiksim,

radiniekiem, un tā tālāk. Rezultātā ārsts arī gūst priekšstatu, kā viņš [medikaments]

strādā.” P_8

„Mūsu dakterītis vispirms iedod paprovēt, kad ir tie paraugi.” P_13

„Ļoti konkrēti manā gadījumā bija, ka tās zāles ir ļoti dārgas un vienkārši iedeva man

pamēģināt, lai es varu izvēlēties, kuras pirkt.” P_14

Vienlaikus daļa pacientu organizāciju pārstāvju pauda viedokli, ka bezmaksas

zāļu paraugi darbojas kā reklāma, un ārstam tie nebūtu jāizsniedz.


72

„Nu, es domāju, ka interese ir tikai tirdzniecība. Vienkārši, lai tirgū ieietu šis te

produkts. Tā ir reklāma.” P_1

„Mans viedoklis ir tāds kad dakterim ir jādakterē pacientus, bet nevis jādod

bezmaksas zāļu paraugi. Ja ir pacientam kāda slimība, ir ļoti liels medikamentu klāsts,

no kura dakteris var izvēlēties katram pēc maciņa biezuma, bet es domāju, ka noteikti

dakterim nav jāizplata bezmaksas paraugi. Dakterim ir jādakterē pacienti.” P_9

7. Klīnisko vadlīniju izstrāde

Klīnisko vadlīniju izstrādes kārtību Latvijā nosaka LR Ministru kabineta

noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās

vadlīnijas". Šo noteikumu mērķis ir veicināt pēc vienotiem kritērijiem veidotu un

uz pierādījumiem balstītu vadlīniju izstrādi valstī un to piemērošanu ārstniecībā,

medicīniskās izglītības apmācības programmās, no valsts budžeta apmaksājamo

veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un apmaksas nosacījumu izstrādē, kā arī

veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontrolē un uzraudzībā

(LR Ministru kabinets, 2010). MK noteikumos nav atsevišķi regulēta farmācijas

firmu iesaistīšanās klīnisko vadlīniju izstrādē vai interešu konfliktu deklarēšana.

Daudzās valstīs šobrīd aktuāla problēma ir medikamentu klīnisko vadlīniju

izstrādes procesa uzlabošana. Viens no galvenajiem jautājumiem ir vadlīniju

autoru neatkarība no farmācijas firmām. Kā būtiska problēma Latvijā ārstu

profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika minēts finansējuma trūkums

klīnisko vadlīniju izstrādei – reti tiek saņemts valsts finansējums, vadlīniju

izstrādātāji bieži strādā bez atlīdzības, bet atsevišķos gadījumos vadlīniju izstrādi

finansiāli atbalsta farmācijas firmas.

„Es nedomāju, ka kāds saņemtu kaut kādu finansējumu par to [vadlīniju izstrādi]. [..]

Vadlīnijas ir tāda lieta, kas nav saistāma ar farmācijas biznesu, ne ar kādām citām

finansēm, neko tamlīdzīgu. Es nezinu, vai farmācija būtu sevišķi daudz ieinteresēta, lai

kaut kādā veida stiprinātu, spēcinātu un izveidotu vadlīnijas [mūsu nozarē].” A_10

„Visbiežāk neviens viņas [vadlīnijas] nefinansē.” A_7

„Nefinansē jau praktiski neviens, un tā ir viena no problēmām. To vajadzētu darīt

valstij, tā kā tās ir valsts intereses. Valsts to nedara, valsts pat nevar normālus reģistrus

uzturēt, līdz ar to tā ir vairāk pašdarbība. Ja doma ir tāda, vai tur piedalās farmācijas

firmas un palīdz - nē. [..] Par velti… Tāpēc jau viņas top lēnām, sāpīgi un grūti... ir

zināmas problēmas ar vadlīnijām.” A_11

„Nu es domāju, ka Latvijā visi akadēmiskie cilvēki, kas taisījuši vadlīnijas, var pateikt to,

ka tas ir tāds muļķu hobijs [..]. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai cauras dienas un naktis,


73

sestdienas un svētdienas veidotu vadlīnijas, [..] pat ja nokompensē kāda kompānija -

kādas pusdienas vai vakariņas, vai vēl kaut ko. [..] Vadlīnijas jau pēc veciem

uzstādījumiem bija jākompensē un jāmaksā valstij, kad bija budžets savā laikā iedots.

Es neesmu redzējis, ka kādām vadlīnijām pašreiz budžets iedots.” A_15

„Kas attiecas uz tām vadlīniju sistēmām, ko pašreiz pieņem valsts, viņa [sistēma] izslēdz

pēc būtības [iespēju] kādai kompānijai būtiski ietekmēt. [..] Varbūt ir kaut kādas

specifiskas jomas, kur kaut kas ir vairāk vai mazāk vienas kompānijas rokās, tas varbūt

ir ietekmējams. Bet man grūti iedomāties, [mūsu nozarē] tādu situāciju, kur viena

kompānija ir līderos.” A_4

„Mēs taisām [..] pilnībā bez sponsoru atbalsta. Cits stāsts ir, ja mēs viņas [vadlīnijas]

esam uzrakstījuši, tad tie zāļu ražotāji grib piedalīties pie publicēšanas, viņas izmantot

un pielikt savu logo. Tādu lietu gan mēs varam novērot.[..] Bet, visnotaļ, es domāju,

farmācijas firmām ir interese savu medikamentu tajās vadlīnijās iestrādāt.” A_8

„Tur tiek pieaicinātas kaut kādas kompānijas, kas to lietu [vadlīniju izstrādi]

nomenedžē pie sasauktās grupas un arī finansē to. Man tomēr šķiet, ka labāk būtu, ja

valsts to finansētu.” A_24

„Ja būtu kaut kāds līdzekļu fonds, kas šīs klīniskās vadlīnijas sponsorē un, kas šiem

cilvēkiem par darbu samaksā, tad mums nebūtu jāmeklē farmācijas firmas.[..] mēs esam

vienas klīniskās vadlīnijas veidojuši jau desmit gadus atpakaļ, kur mums ir šī farmācijas

firma sponsorējusi. Bet, teiksim, šīs farmācijas firmas medikaments [..] nekādā gadījumā

nefigurēja kā galvenais šajās klīniskajās vadlīnijās. ” A_18

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Klīniskās

vadlīnijas Latvijā veido pēc noteiktiem noteikumiem. [..] Bieži vien

izstrādāšanas un ieviešanas procesā tiek lūgts zāļu firmu atbalsts. Bet

pēdējo gadu prakse ir tāda, ka vairs tikpat kā nav tādu gadījumu, kad

vadlīniju izstrādāšana tiek atbalstīta tikai no vienas zāļu firmas. Es

domāju, ka tas ir ļoti pareizs ceļš, jo profesionālās asociācijas šajās

vadlīnijās, sevišķi par medikamentu un ārstēšanu, ietver dažādus

medikamentus, un dažādas firmas to arī atbalsta. Saprotams, ka ārstu

asociācijām nav pietiekamu naudas līdzekļu, kaut vai praktiski sadrukāt

šīs vadlīnijas. Agrāk bija tendence, ka atbalstīja viena firma, turklāt lika

arī vadlīniju grāmatiņās zāļu reklāmas. Tas nav pareizi. Tas praktiski

vairs nenotiek. [..] Tad, kad ir nepieciešamas kādas vadlīnijas, asociācijas

vēršas pie firmām ar lūgumu atbalstīt šo vadlīniju izdošanu.”


74

Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās izskanēja arī viedoklis, ka

vadlīniju izstrādāšanas kārtība Latvijā nav pietiekami sakārtota.

„Mums nav institūcijas, kas virzītu šo jautājumu. Vadlīniju sagatavošana, jāsaka, tā

nav īsa procedūra, viena vakara pasēdēšana, tas paņem diezgan daudz enerģijas.

Valsts mēģināja to sakārtot, bet pati žigli no tā atteicās, žēl. Īstenībā to varēja

sakārtot, un bija ļoti labas iestrādes, bet nezinu, kāpēc tas viss pazuda.” A_3

„Nav finansējuma, un vadlīniju izstrāde pēc pašreizējiem MK noteikumiem ir ļoti

skrupuloza, smagnēja, un jāievēro ļoti stingri noteikumi.” A_12

Starptautiskā pieredze un pētījumi rāda, ka būtisks priekšnoteikums klīnisko

vadlīniju neatkarībai ir vadlīniju autoru interešu konfliktu deklarēšana.

Interešu konfliktu deklarēšanas nepieciešamībai piekrita arī daļa no

intervētajiem ārstiem.

„Labāk to pašiem ir darīt un tos [interešu konfliktus] sākt deklarēt, bet tas jau nemaina

to, kā tās vadlīnijas tiek rakstītas.” A_6

„Jā, to noteikti vajag [publiskot interešu konfliktus].” A_24

„Mēs praktizējam, ka [vadlīniju rakstīšanu] atbalsta vairākas kompānijas, lai nebūtu

interešu konflikta.” A_12

„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka būtiski ir ne vien ieviest prasību deklarēt

interešu konfliktus, bet arī izstrādāt tālākus soļus rīcībai gadījumos, ja interešu

konflikts tiek deklarēts, kā arī veicināt izpratni par interešu konfliktu būtību.

„Svarīgi ir deklarēt un saprast kāda ir tālākā līdzdarbība, ja tev ir interešu konflikts. Tas

ir niansēts process. Es domāju, to pirmo soli nebūtu tik sarežģīti spert, iesaistīt cilvēkus,

kas to izprot un caur to mācīt. [..] Puse no tā ir izglītošana, situācijas izpratnes

veicināšana. Un tad, ja tev ir piecpadsmit reizes izskaidrots, un tu esi parakstījies, tad

tevi soda. Ja nav izskaidrošanas [..], uzreiz likt sodus - tas nav produktīvi.” Delnas

pārstāve

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Vajadzētu

plānveidīgumu, jo pašreiz tas notiek tā pēc vajadzības. Zāļu firmas plāno

savu darbību gan naudas ziņā, gan cilvēkresursu ziņā. Ja vajadzīgs kāds

cilvēks, kas palīdz šīs te vadlīnijas gatavot, ne vienmēr mēs varam

nodrošināt ne naudas līdzekļus, ne cilvēku atbalstu. Tādēļ prasītos plānu

– lai asociācija zinātu, ka nākamo divu, trīs gadu laikā plānots atjaunot

kādas vadlīnijas.”


75

Pamatā ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji noliedza iespēju, ka farmācijas

firmas varētu ietekmēt profesionāļu spriedumus un klīnisko vadlīniju saturu,

tomēr daži respondenti minēja, ka šāda ietekme varētu būt.

„Mēs cenšamies taisīt paši, profesionāli, neatkarīgi, bez kaut kādas zāļu firmu

ietekmes.” A_8

„Faktiski nav nekāda kompānijas ietekme. Kompānijas palīdzība varbūt ir tā, ka viņa

dara šos maksas darbus un viņas [vadlīnijas] iespiež poligrāfiskā veidā.” A_20

„Vai tas [sadarbība ar farmācijas firmām] būtu iespaidojis vadlīniju saturu, es tā kā

neesmu drošs par to.” A_3

„Nupat tika prezentētas šīs te [mūsu nozare] vadlīnijas. [..] viņām arī ir savs labvēlis, ir

viena lielā zāļu firma. Bet es domāju, ka te nav lobētas konkrēti viņu intereses, jo

vienkārši tā ir, man liekas, viena no lielākajām firmām vispār pasaulē, un līdz ar to viņi

drusciņ sociāli atbildīgo pozīciju nodrošina. Tur nav tikai tā agresivitāte - peļņa, peļņa,

peļņa.” A_2

„Tieši jau neviens nesaka, bet nu katrā gadījumā, dabīgi, ka attiecībā uz kaut kādiem

preparātiem, protams, ka [medikaments] tiek parādīts pozitīvākā gaismā [vadlīnijās]”.

A_16

„Būsim godīgi, ka farmācijas industrija ietekmē arī pasaules vadlīnijas.” A_6

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Interešu konflikta

deklarēšana vadlīniju kontekstā ir diezgan pieņemta prakse Eiropā.

Manuprāt, tā ir laba prakse, bet praktiski nav ieviesta Latvijā.”


76

8. Regulējošie mehānismi un caurskatāmība

Regulējot farmācijas industrijas un ārstu sadarbību, liela nozīme ir ne vien

normatīvajiem aktiem, bet arī iesaistīto pušu izveidotajiem pašregulējošajiem

dokumentiem – ētikas un labas prakses kodeksiem, memorandiem, deklarācijām

utt. Pašregulējošo mehānismu izstrādāšanas un ieviešanas jomā Latvijā

farmācijas industrija līdz šim ir bijusi daudz aktīvāka nekā ārstu profesionālās

organizācijas. Arī pārkāpumu paškontroles un izskatīšanas jomā aktīvāka ir

SIFFA un LPMA ētikas komiteja, nevis ārstu ētikas komitejas/komisijas. „Delnas”

pārstāve šo situāciju skaidroja ar to, ka farmācijas firmām ētikas standartu

veidošana un ieviešana ir notikusi starptautiskā līmenī, turpretī ārstu

organizācijām šādu starptautisku prasību nav bijis.

„No ārstu puses nav bijis tādas starptautiskas kustības, arī vietējās kustības. [..] No

ārstu biedrības kā no rupora neizskan viedoklis par to, ka pa šiem jautājumiem

vajadzētu runāt tā, lai tā spēle būtu tīra. Tiek būvēts žogs: „mēs visu darām labi un

lieciet mūs mierā, tāpēc, ka mēs rūpējamies par cilvēku veselību, un mēs te neiesim

tērēt laiku runājot par kaut kādām sīkām detaļām, kam nav tiešas saistības ar to, vai

cilvēks nomirst vai nenomirst”. Tā kā tas, savukārt, ir bremzējis šīs te jomas atklātības

un caurredzamības attīstību.[..] Tā ir vienmēr problēma, ja tev nav profesionālās

pašorganizācijas. Jebkurā profesijā, kas ir ļoti pašregulējoša, tā ir problēma.” Delnas

pārstāve

Apkopojot viedokļus par spēkā esošajiem profesionālo ētiku pašregulējošajiem

dokumentiem un to efektivitāti, izskanēja atšķirīgi viedokļi. Daļa ārstu

profesionālo organizāciju pārstāvju pauda uzskatu, ka nav pietiekami

iedziļinājušies šajos jautājumos, bet daļa bija informēti par ētikas kodeksiem un

citiem profesiju pašregulējošiem dokumentiem, kas darbojas Latvijā. Intervijās

izskanēja ārstu viedoklis, ka ne vienmēr šajos kodeksos noteiktās prasības

tiek ievērotas.

„Nu brīžiem liekas, ka viss notiek tā ļoti, ļoti... ar spalvainu roku, tiek bīdīts, bet es

nevaru būt kompetents, jo es neesmu lasījis ētikas kodeksu. Es domāju, ka daudz, kas

notiek, sarunāts, aizrunāts.” A_2

“Visi tos kukuļus dod.” A_22

„Jebkurā jautājumā, lai tā likumdošana paredz, ko grib, būs cilvēki, kas to neievēros.

Un kā to reāli kontrolēt... Es saku, it kā visas tās direktīvas ir pareizas, bet runa ir

par to kontroles sistēmu, kas vēl nedarbojas, atkal atgriežoties pie visiem tiem

komandējumiem...” A_16


77

Tomēr lielākā daļa ārstu pauda pārliecību, ka esošo pašregulējošo dokumentu

efektivitāte ir augsta, kā arī to, ka situācija Latvijā ir uzlabojusies tieši pēc

ētikas kodeksu u.c. profesionālās pašregulācijas dokumentu ieviešanas.

„Es domāju, ka viņi [ētikas kodeksi] darbojas gan. Redz, konkurences dēļ. Farmācijas

firmas baidās ļoti kaut ko pārkāpt, jo konkurējošā firma to ātri vien pamana.” A_5

„[..] ir Inovatīvo farmācijas firmu asociācija, ģenērisko zāļu asociācija. Tie vadītāji tur

ir puslīdz normāli cilvēki. Viņi jau saprot, ka ir jābūt kaut kādiem spēles noteikumiem.

Ja viņi paši nenoregulēs to, tad tas būs ar skandālu, tā nevar, tas ir neētiski. Viņiem ir

tie ētikas kodeksi [nosaka], ko var, ko nevar.” A_6

„Īstenībā divesmit gadu atpakaļ sākās šāda veida sadarbība – tad, kad sākās

neatkarība. Tas bija daudz savādāk [..] firmas uzaicināja ārstus uz Ziemassvētku balli.

[..] Oficiāli tika īrētas telpas, tas bija pasākums, un viss notika. Tagad laikam tas ir

aizliegts, un tādu pasākumu vairs nav.” A_21

„Ja agrāk bija variants, ka firma tur uzsauks vienu galdu, piemēram, [..] tad [tagad]

principā es saskaros ar to, ka viņi ir vairāk gatavi sadarboties kaut kādos pētījumos, to

pašu metodisko rekomendāciju izstrādāšanā, kaut kādu materiālu, pētījumu rezultātu

sagādāšanā.” A_9

Izskanēja arī viedoklis, ka valsts normatīvie akti un uzraudzības mehānismi

Latvijā vai nu ir pārāk stingri, birokrātiski, vai arī nevajadzētu vairāk

pastiprināt valsts normatīvo aktu uzliktos ierobežojumus ārstu un farmācijas

firmu sadarbībai .

„Pietiek. Es domāju, ka mums ir tik daudz birokrātijas.” A_12

„Vienu brīdi bija arī starptautiskos kongresos [..], ka fonā spēlē orķestris, bet tagad

vairs nē, jo tas ir neētiski uzpirkt ārstus ar to, ka ir mākslinieki priekšā. Manuprāt, tas

aiziet zināmā pārspīlētībā, ka mūziku nevar laist fonā, ka tas ir neētiski.” A_3

„Ja viņu [uzraudzības mehānismu] nav, varbūt ir labāk, nekā, ja viņi ir neadekvāti - tā

es gribētu teikt. [..] Man ļoti patika Ķīļa kunga izteikums, ka automāta priekšā neviens

skolotājs labāk bērnus nav sācis mācīt. Baiļu priekšā neviens ārsts labāks nav kļuvis.”

A_13

„Dažreiz par daudz regulēts arī nav labi.”A_4

Liela daļa ārstu pauda uzskatu, ka pašregulējošie un valsts dokumenti ir

jāpilnveido. Izskanēja arī uzskats, ka pašregulējošo dokumentu un normatīvo

aktu izveide un papildināšana ir jāierosina pašiem ārstiem. Kopumā lielāks

atbalsts tika pausts pašregulējošiem dokumentiem un praksei nevis stingrāku

normatīvo aktu izveidošanai.

„Daba necieš tukšumu. Ja pati ārstu biedrība nespēj vai SIFFA nespēj pietiekoši stingri

noteikt, tad to saregulēs valsts, un valsts to saregulēs pa savam – tie [normatīvie akti]


78

parasti ir stingrāki nekā pašregulējošie mehānismi. Tādi paši kā es tur kolēģi sēž, kam

nav laika, bet tas jāizdara pašiem [ārstiem]. Mums pašiem jāizstrādā [dokumenti].

Citādi kāds, kas ārpus šīs vides darbojas, bet nesaprot pasaules pieredzi - viņš paņems

no lauksaimniecības vai no iekšlietu sistēmas likumdošanas kaut kādu paraugu, un tas

būs tas, par ko mēs skaļi brēksim. Tas jāmēģina ārstiem pašiem pašregulēt.” A_6

„Var jau būt, ka pašregulācijai vajadzētu būt kaut kādai izteiktākai. Bet, ja visa diena

paiet nemitīgā skrējienā, un tad tu vēl astoņos vakarā sēdi un raksti kartiņas, un tad

aizbrauc mājās deviņos, un sāc pārdomāt visas lietas, kas nav izdarītas, tad tur nav

laika pašregulācijai.” A_24

„Droši vien kaut kādai uzraudzībai jābūt, bet viņai vajadzētu būt veselīgai - kā

konkurencei būtu jābūt veselīgai, tad arī droši vien šai uzraudzībai jābūt.” A_21

„[..] tiem pašregulācijas mehānismiem ir jābūt, un viņi ir jāuzrauga.” A_3

Vienlaikus izskanēja arī bažas par to, ka stingrāki ierobežojumi ārstu un

farmācijas firmu sadarbībai varētu atstāt negatīvas sekas uz ārstu iespējām

izglītoties.

„Es domāju, ka tuvākajos gados būs vēl stingrāk. Cik es esmu dzirdējis, diezgan

strikti būs - ne tik strikti kā amerikāņiem, bet principā uz to pusi iet [..]. Nu labi, es

kā profesors varbūt sameklēšu iespēju, kā aizbraukt uz kongresu, bet citiem ārstiem

būs grūtāk tikt uz kongresu.” A_6

Pacientu viedoklis par sadarbību regulējošiem dokumentiem tika pausts tikai

dažās intervijās, jo lielākā daļa pacientu organizāciju pārstāvju nebija

iepazinušies ar šiem dokumentiem. Arī pacientu intervijās tika uzsvērts, ka

ārstiem jābūt aktīvākiem, izstrādājot sadarbību regulējošos noteikumus.

„Es neesmu iedziļinājusies viņu ētikas kodeksos. Noteikti, ka viņi [ētikas kodeksi] ir ļoti

labi un pareizi, manā skatījumā. Es domāju, ka katram vārdam parakstīties, bet es

domāju, ka viņi ir bieži pārkāpti. [..] Es domāju, ka sapratnei pamatā jānāk no ārstu

puses, jo firmas kā biznesa uzņēmumi regulāri mēģinās kaut kādā veidā ietekmēt šo

izvēli.” P_8

„Saprotiet, Latvijā kas ir ļoti raksturīgs… [..] Paņemam ētikas kodeksu - ierakstīt jau

viņi ieraksta, bet reālā rīcība dzīvē ir salīdzinoši tālu. [..] Ja ārstu sabiedrībai kopumā

nav vēlmes un arī iniciatīvas to īstenot un risināt , tad jau nekas to nedarīs.” P_11

Kā intervijā norādīja „Delnas” pārstāve, pacientu organizācijām Latvijā trūkst

resursu un neatkarības, lai tās kā spēcīgs spēlētājs iesaistītos farmācijas firmu un

ārstu sadarbības regulācijas procesā.

„Pacientu organizācijas ir vājas, atkarīgas un iesaistās tādā pasīvā, reaktīvā veidā, tieši

nerunājot par šīm te lietām. Viņus vairāk interesē, kā dabūt finansējumu tam ko viņi

dara.” Delnas pārstāve


79

8.1. Reakcija uz neētisku rīcību

Lielākā daļa ārstu neatcerējās konkrētus gadījumus, kad mediķu profesionālajā

vidē būtu izskatīti gadījumi ētikas pārkāpumiem ārstu un farmācijas nozares

sadarbībā. Bija ārsti, kas minēja, ka šādu gadījumu vai nu nav vispār, vai arī to

skaits aizvien samazinās.

„Nav tādu gadījumu, jo laikam paši savā starpā kolēģi to noregulējuši.” A_5

„[..] tas [neētiska rīcība] lēnām, lēnām beidzas, jo neviens jau nav ieinteresēts nonākt

kaut kādā divdomīgā situācijā.” A_21

Reizēm diskusijas par rīcības ētiskumu notiek ārstu darba kolektīvos, savstarpēji

aizrādot par nepieņemamu sadarbību ar farmācijas firmām.

“Un, ja mēs pamanām, ka viņš [ārsts] ir sācis rakstīt ļoti dārgu, vispār maznoderīgu

medikamentu, kas faktiski tikai naudu dod, protams, viņam tiek prasīts - nu kāpēc tu

tā dari?” A_5

Vienā intervijā tika minēts, ka ārsti daudzos gadījumos redz neētisku sadarbību

un reaģē uz to privāti, lietojot ironiju vai sarkasmu.

„Nu nav tik publiski. [..] protams, ka notiek. Man kolēģis visu laiku jaunas zāles pirka,

es par viņu visu laiku ņirgājos.” A_22

Citā intervijā izskanēja viedoklis, ka ārstu pienākums ir reaģēt uz neētiskas

rīcības gadījumiem, jo, pirmkārt, tādi gadījumi var kaitēt ārsta tēlam un, otrkārt,

ārsts pats var kādreiz nonākt pacienta lomā. Tika uzsvērts, ka šādus gadījumus ir

svarīgi pēc iespējas atrisināt pašā ārstu vidē, kā argumentu minot ārstu

solidaritāti gadījumos, kad šāda veida informācija izskan publiskajā telpā, kā arī

ārstu profesijas pašregulācijas lielo nozīmi.

„Ārstu starpā ētiskās pārrunas būtu daudz ietekmējošāks līdzeklis. Redzat kā jebkurai

profesijai - ja kaut kas notiek no ārpuses, tu jau automātiski nostājies pret to, [..]

koleģialitāte nospēlēs. Bet, teiksim, iekšēji, es domāju - noteikti. [..] ārkārtīgi nozīmīgi ir

tas, ka ārsti viens otru izvērtē gan profesionāli, gan arī ētiskajā jomā [..] Nu katrā ziņā,

ja es uzzinātu, ka man tuvo kolēģu kompānijā [..] ja man padoto vidū notiek kaut kas

tāds, es noteikti reaģētu drausmīgi.” A_18

Ārsti minēja, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas un ārstu profesionālo

asociāciju pienākums būtu šādus gadījumus izskatīt, taču nevarēja nosaukt

piemērus, kad tas ticis darīts.

„Ir Ārstu biedrībā ētikas komisija, kas izskata jautājumus, bet tur jau neiet visi [šie

jautājumi].” A_25

„Nu es nezinu, vai kāds ārsts ētikas komisijā ir izskatīts. Tad droši vien tam būtu jābūt

ārstu biedrībā. Nē, asociācijā noteikti nē.” A_16


80

„Nu kaut kādos medijos es esmu dzirdējusi. Profesionālās aprindās oficiāli nē, neesmu

gan [dzirdējusi]. Nu ir kaut kādas runas bijušas, ka slimnīcā kādam kaut kas ir gadījies,

bet noteikti nav izskatīts.” A_7

„Mēs jau nezinām, kas notiek tajos blakus kabinetos. Es tiešām nezinu patiesību līdz

galam. Man pienāk šādi tādi signāli, un es zinu, kuras kompānijas kā darbojas. Man ir

prātā daži kolēģu uzvārdi, par kuriem esmu dzirdējis dažādus stāstus.” A_24

Vairāk ētikas pārkāpumu tiek izskatīts SIFFA un LPMA ētikas komisijā, par ko

intervijā stāstīja arī šīs komisijas pārstāvis.

Lielākoties, runājot par pārkāpumiem un to publiskošanu, ārstu intervijās

atsauces bija uz šīs problēmas atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, neminot

konkrētus gadījumus. Daži ārsti minēja, ka esot saskārušies ar ziņošanu par

neētisku rīcību un pieļāva, ka ziņotāji varētu būt firmas, kas ziņo par saviem

konkurentiem.

„Jā ir bijuši gadījumi. [..] nenovīdība, kaut kāds iekšējais kantoris.” A_1

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Mūsu kārtība

ētikas komisijā ir tāda, ka līdzko saņemam kādu sūdzību, tad komisija

pati, bez kādas publiskošanas mājas lapā, izskata un sazinās ar

iespējamo pārkāpēju. Bieži vien lietas tiek izskatītas bez publiskošanas,

jo publiskošana ir viens no stingrākajiem soda mēriem. Noteikti tā ir

tāda pašregulējoša sistēma, ka ražotāji uzrauga viens otru. Tā strādā

labi. Daudzām zāļu ražotāju firmām publicēšana kaut kur medijos par

kādiem pārkāpumiem, kas būtiski ietekmē viņu reputāciju, ir ļoti bargs

soda mērs. Tādēļ šī sūdzība ētikas komisijai jau ir diez gan nopietna

lieta, no kā ražotāji izvairās. Daudz tādu sūdzību arī nav. Praksē

ražotāji sūdzas viens par otru. Piemēram - kāds ražotājs ir publicējis

kādu informāciju, kas citam ražotājam šķiet maldinoša vai pārspīlēta.

Tie ir visbiežākie. Agrāk bija samērā daudz sūdzību par ārzemju

komandējumu organizēšanu - kādam ražotājam likās, ka viņa

konkurents organizē kaut ko nepiemērotu, izvēloties pārmērīgi greznu,

vai nepamatotu vietu, ka tur vispār nenotiek nekāds seminārs, tas ir

tikai ceļojums. Tagad šādu sūdzību ir maz vai praktiski nav nemaz.”


81

Ārstu intervijās vairākkārt izskanēja arguments par to, ka Latvija ir maza, un

cilvēki viens otru pazīst, tādēļ šādu ziņošanas gadījumu ir maz.

„Latvijā patiesībā viens otru pazīst [..] negrib viens otru aiztikt. [..] Negribas tajos sūdos

rakņāties, no tā tikai negatīvas emocijas nāks, nekā pozitīva tur nav.” A_6

„Un dažreiz ir vieglāk atmest ar roku un vispār neko nedarīt un neiesaistīties. Jo tu

iemalies tur iekšā, tevi maļ starp tiem akmeņiem, un ir grūti palikt tīram. Un, ja Tu esi

tīrs, tad vienalga kāds domā, ka Tu kaut ko ņem tāpēc, ka viņš pats tā droši vien tā dara.

Tas nav tik vienkārši.” A_7

Uz jautājumu, vai nācies uzklausīt pacientu paustas aizdomas par neētisku

rīcību ārstu un farmācijas nozares sadarbības jomās, daļa ārstu atcerējās

gadījumus, kad šādas aizdomas būtu paustas pašam ārstam.

„Mūsu pacienti par to vispār nejautā. Viņi par to nav informēti. Nu, tik, cik viņi izlasa

avīzēs, bet man šķiet, ka mūsu pacienti domā, ka tas uz mums neattiecas. „Tas ir ārstu

un kompāniju darīšana, mums ir galvenais, lai mums ir tās zāles.” Viņiem pat

neinteresētu, vai ietekmē, vai neietekmē, galvenais: „Lai man ir tās zāles.”” A_20

„Es pieļauju, ka visur ir zināmas aizdomības.” A_21

„Viņām [pacientēm] ir pārliecība, ka vakcīnas ir absolūti farmācijas kompāniju

izdomājumi, un es esmu upuris, jeb, precīzāk, es droši vien nesu instrumentus, ko

izmanto, lai es vakcinētu viņu bērnus. [..] Cilvēkiem ir priekšstati, un to priekšstatus

bieži vien ir grūti grozīt.” A_7

Lielākoties ārsti atsaucās uz informāciju, kas ir izskanējusi plašsaziņas līdzekļos,

kā arī pieļāva domu, ka šai informācijai ir liela ietekme uz pacientu viedokļiem.

„Ja masu mēdijos kas parādās par pērkamiem ārstiem, tā uzreiz man kāds paprasa vai

tas [ka tiek izrakstīts medikaments] nav tādēļ, ka Jūs [ietekmē]?” A_12

Tika minēta arī Veselības ministrijas amatpersonu īstenoto pasākumu iespējamā

negatīvā ietekme uz ārsta tēlu pacientu acīs.

„Pirms tās kampaņas [„Ārstējies nepārmaksājot!”] apmēram 5% [..] uzskatīja, ka ārsti

izraksta zāles galvenokārt farmācijas firmas interesēs, nevis pacientu interesēs. Tad,

kad Bārzdiņš bija padarbojies, 50%, puse aptaujāto uzskatīja, ka ārsti raksta [firmu

interesēs]. Patiesībā tas ir traģiski.” A_6

Atbildot uz jautājumu par pacientu iespējām ziņot par ārstu neētisku rīcību

sadarbībā ar farmācijas kompānijām, pacientu organizāciju pārstāvji bija ļoti

skeptiski. Kā galvenais iemesls, kas liedz ziņot par neētisku rīcību, tika minēta

pacientu atkarība no ārsta. Papildus iemesls ir arī pacientu cerības, kas saistītas

ar farmācijas firmām un jaunu medikamentu radīšanu. Tika minēta arī ārstu

nevēlēšanās pievērst uzmanību savu kolēģu pārkāpumiem.


82

„Bet redzat, tas pacients jau no tā ārsta ir atkarīgs. Viņš jau pret ārstu neies, jo tajā

brīdī, kad vajag to pierādījumu, ka [..] viņš man izrakstīja tās zāles tāpēc, ka es zinu, ka

farmācijas kompānija viņam samaksāja, viņš jau neies [tā rīkoties]. Nav jau Latvijā…

Kur viņš citu ārstu dabūs, kad atkal vajadzēs? [..] Mūsu nozarēs cilvēki neziņos par

farmācijas nozares neētisku rīcību, tāpēc, ka bieži vien farmācijas nozare viņiem dod

cerību.” P_2

„Mēs visi baidāmies, mēs visi esam runātāji šeit, bet aci pret aci par cilvēku mēs neko

nerunājam. Mēs esam bailīgi, jo man jau pie ģimenes ārsta tāpat būs jāiet, nu lūk, ar to

tas viss apstājas.” P_3

„Mēs ziņojuši neesam, jo mums, ja nonāk līdz tiešām personām [..] cilvēki faktiski

nevēlas ziņot par saviem ārstiem.” P_8

„Jo tie visi ir nervi, jo kaut kur jāraksta, kaut kur jāiet, jāsūdzas. Cilvēki pēc dabas ir ļoti

kūtri, viņi negrib cilāt pēc tam visas tās savas nepatīkamās emocijas.[..] Kurš tad gribēs

iet tur rakāties? Jebkurš dakteris tāpat pierādīs, ka viņa doma ir, ka šis medikaments ir

tieši vispiemērotākais, es nezinu... Kurš pacients gribēs iziet uz tādiem konfliktiem?

Latvija jau ir maza ja, piemēram, tas viss notiek vienas slimnīcas mērogā, tad jau

jebkurš dakteris pateiks otram dakterim:- „Tu zini, ar to klientu esi uzmanīgs!” P_9

„[..] kā es teikšu par to vienīgo, kas man izglābis dzīvību?” P_13

„Vai tad kolēģi neredz, ka viņa regulāri brauc? Protams, redz. Tātad tas ir aizdomīgi

uzreiz. Iespējams, ka paši arī saņem kādu labumu un tāpēc negrib sūdzēties. Ārsti diez

vai ies pēc sava kolēģa [sūdzēties]. Tur jau tāda cunfte, nu, ka... tik tiešām!” P_14

8.2. Ārstu un pacientu ieteikumi situācijas uzlabošanai

Gan ārstu, gan pacientu interviju vadlīnijās bija iekļauti jautājumi par to, kā

respondentu skatījumā būtu iespējams uzlabot ārstu un farmācijas firmu

sadarbību Latvijā. Daļa ārstu izvairījās nosaukt konkrētus ieteikumus, norādot,

ka nav domājuši par iespējamajiem risinājumiem.

„Ziniet, es negribētu būt atbildīgs. Ir dažas lietas, kurās es varētu diezgan godīgi

pateikt, ka es nezinu, kā tikt galā, un arī tādēļ tagad varu priecīgi prasīt to visu no

Circenes.” A_1

„Es nezinu. Es nevaru tādā kontekstā vispār domāt.”A_17

Turpretī liela daļa ārstu minēja priekšlikumus, kas, viņuprāt, varētu uzlabot

situāciju veselības aprūpes jomā kopumā, kā arī konkrēti farmācijas nozares un

ārstu sadarbībā. Lai ārsta profesija būtu neatkarīgāka un ārsts varētu izpildīt

visas prasības par tālākizglītību, svarīgs ir valsts atbalsts.

„Kā tad kļūt neatkarīgiem? Ir tikai viens risinājums - vairāk valsts finansētas medicīnas.

Tas ir visā pasaulē atzīts. Mums tas ir visliktākā stāvoklī, 3,1% no IKP, tā ir neiespējamā

misija.” A_13


83

„Lai padarītu ārstus neatkarīgākus un objektīvākus [..], ir jāpalielina valsts [atbalsts ]

metodiskajam darbam, kur ir iekšā vadlīnijas, informācijas bukleti pacientiem,

apmācības sistēmas, konferences, arī vietējas nozīmes konferences, asociāciju atbalsts.

Tam būtu jābūt valstiskam atbalstam. [..] Nu, ja es būtu atbildīgā amatpersona, tad es

nodalītu divus miljonus latu gadā visām šīm nosauktajām aktivitātēm, kas valsts

budžetā nekādu lielo robu droši vien neiesistu, un tajā brīdī būtu iespējams stādīt kaut

kādas stingrākas prasības farmindustrijas ietekmei medicīnā.” A_15

„Es domāju, jo vairāk ir alternatīvas, jo vairāk sakārtotāka kompensācijas sistēma,

sakārtotākas algas, jo mazākas iespējas korupcijai [..]. Protams, tas viss ir jāregulē.”

A_6

„Es domāju, ka būtu valstiski jānosaka, ka ārstam ir pienākums paaugstināt savu

kvalifikāciju [..] un, ka ārstam ir arī iespēja savu kvalifikāciju paaugstināt vai nu kaut

kādu grantu veidā, vai nu kaut kādu fondu veidā, vai nu vienalga kādā veidā - lai tas

praktiskais ārsts varētu aizbraukt tepat uz Igauniju, Lietuvu, Stokholmu, vienalga , uz

kurieni, vienreiz, divreiz gadā uz kaut kādu konferenci.” A_3

Vairākās intervijās ārsti norādīja uz kaimiņvalstu pozitīvo piemēru, kur ārstu

atalgojuma un tālākizglītības finansēšanas jautājumi tiek pārdomāti risināti

valstiskā līmenī.

„Pozitīvs piemērs ir Igaunijā kuri savu reformu veikuši ļoti veiksmīgi. [..] praktiski pie

līdzīgiem sākuma parametriem viņi pamanās nodrošināt gandrīz divas reizes lielāku

atalgojumu [ārstiem], gan arī daudz labāku ārstēšanas un aprūpes kvalitāti.” A_11

Runājot par ārstu un farmācijas nozares sadarbības lielāku caurskatāmību, ārstu

paustie uzskati bija atšķirīgi. Daļa uzskatīja, ka jebkurām sadarbības formām

jābūt caurskatāmām.

„Ja sadarbība ir, tad tā ir publiskojama visa pilnībā. Tur nekāda noslēpuma nevar būt,

ja jau uzliek noslēpumainības plīvuru, tad tas rada lielākas aizdomas un bažas. Kam

gan tur būtu kaut kas jāslēpj? Vēl jo vairāk, ja tā ir medicīnas lieta.” A_10

„Jāpublisko, es domāju, jebkurā gadījumā, ja šis darbs ir tapis sadarbībā ar finansiālu

ieinteresētību, jeb arī, ka nav finansiālas ieinteresētības.” A_23

„Elementāri. Es domāju, tur nekādas problēmas nebūtu. Es domāju, ka jāpublisko, bet

industrija to negrib darīt. Ir jābūt abiem ieinteresētiem.”A_22

„Es zinu, ka ir daži kolēģi, kuri lasot lekcijas, deklarē tos interešu konfliktus. [..] Tas viss

ir normāli. Es tur nesaskatu nekāds problēmas. Piemēram, ārsts ir iepriekš lasījis kaut

kādas lekcijas, vai arī viņš ir saņēmis kaut kādu zinātnisku grantu no tādas un tādas

kompānijas.” A_24

„Tādiem zinātniskiem žurnāliem kā ”Latvijas ķirurģijas žurnāls” vai „Zinātņu

akadēmijas vēstis” - es uzskatu, ka interešu konflikta definīcijai būtu jābūt obligāti un

nevienā, ne otrā gadījumā tās nav. [..] Vai kas kaut ko globāli mainīs - es domāju, ka nē,


84

bet vismaz mēs būsim solīti uz priekšu tajā virzienā, ka [..] vismaz domāšanu tas

mainīs, tāpēc, es pieļauju, ka tas būtu jādara [interešu konflikti jādeklarē].” A_15

Bija ārsti, kas apgalvoja, ka visas sadarbības formas jau ir pietiekami

caurskatāmas.

„Ja kādi vēlas, tāpat visā mūsu valstī likumdošanā tas ir paredzēts. Mēs dodam atskaites

uz VIDu katru gadu un VIDā parādās ziedojumu summas un biedru naudas summas.”

A_12

Daļa ārstu minēja, ka lielāka caurskatāmība būtu ieteicama, taču pauda bažas

par to, vai sabiedrība lielākai caurskatāmībai ir gatava.

„Latvietim latvietis ir latvietis - skaudība, nenovīdība... Par šiem 15 dolāriem ir ļoti

daudz strādāts... Tā ir samaksa par darbu. Es domāju, ka ir jābūt kaut kādai

konfidencialitātei. Teiksim, ja mūsu valsts būs tik augstā līmenī, ka to mēs spēsim,

neaprejot viens otru, tad to mēs varēsim darīt.” A_12

„Ja šī atlīdzība ir apšaubāma, dažos gadījumos tā var būt, tad, iespējams, par to būtu

jādiskutē. Ja to pieņemtu par normu, ka visos gadījumos būtu obligāti jāpublisko, tad

es domāju, ka tomēr ne. [..] Mēs ar varu otram kļūt godīgākam nevarēsim likt, tāpat kā

mīļš ar varu nekļūsi. [..] tas lasītājs jau tiek ietekmēts, un tas, kas lasa informāciju

izrautā kontekstā [..] Mēs esam skopi uz to, lai kādam pateiktu -tev labi iet; mēs

skaužam viens otram.” A_13

„Tauta varbūt nav gatava, cilvēki nav gatavi zināt, ka jūs saņemat naudu par to un to .

Ļoti skaudīgi cilvēki ir, un tas varētu būt iemesls, ka varbūt pēc tam kaut kādas

negatīvas runas. [..] Ja kaimiņš uzceļ māju, tad mums tā ideja tāda, ka viņš noteikti ir

zaglis, jo viņam tā māja ir par lielu” A_21

„Es nezinu, vai ir prātīgi vispār kaut ko publiskot. To pagriezīs pārsvarā pret jebkuru

cilvēku. Nu diemžēl tas ļoti tendenciozi notiek. Es redzu to otru pusi un brīžiem, kad

paskatos ziņas - tas pasniegts pilnīgi ačgārni.” A_14

„Es domāju, tur arī jābūt kaut kādam limitam. Tas nevarētu būt attiecināms uz vienu

vai diviem santīmiem, vai latu vērtiem sīkumiem - tas ir drīzāk, kā teicu, uzmanības

apliecināšana. Ja to visu mēģinās formalizēt - zinot mūsu birokrātiju līdz nejēdzībai,

tas viss vienkārši beigsies.” A_11

„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka caurskatāmība ir sabiedrībai ļoti

nozīmīga, un nepamatoti iebildumi par to, ka „sabiedrība nav caurskatāmībai

gatava”, izskan attiecībā uz ikvienu gadījumu, kad kādā jomā tiek piedāvāts

palielināt atklātību.

„Sabiedrība ir izslāpusi pēc šiem datiem, un es personīgi, kā sabiedrības loceklis, esmu

pēc tā izslāpusi. [..] [Farmācijas firmu finansējums] ir viena no tām neredzamajām

daļām, kas ir ļoti būtiska, un es tur [atklātībā] redzu plusus. Redz, kur ir tas dakteris, ir

kontroles mehānismi, un jautājums ir, vai viņš spēj būt piecās konferencēs un uzrakstīt


85

sešus rakstus mēnesī. Kad viņš strādā? Tas nozīmē, ka par tiem 300 latiem viņš

nestrādā. Tā ir slēptā daļa, par ko mēs nesaprotam, kas vispār notiek, un tas ir ļoti

svarīgi, lai to atvērtu. Tas, ka sabiedrība tam nav gatava, ir ļoti tipisks arguments.

Katrreiz, kad ir jātver kāda informācija, es esmu šo argumentu dzirdējusi. Man tas nav

līdz galam saprotams.” Delnas pārstāve

SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Visā pasaulē

farmācija un ārsti ir nonākuši pie kopīga secinājuma, ka attiecībām ir

jābūt pēc iespējas caurspīdīgākām. Protams, informācijai ir jābūt

korektai. Tādā veidā sagatavotai, lai sabiedrībai nerodas kaut kādi

maldīgi iespaidi - tam visam ir jābūt izskaidrotam. Es esmu par, ka ir

jābūt atklātām attiecībām. Sabiedrībai ir jāizskaidro, kas tie ir par

pasākumiem, kāpēc, par ko un kādi līdzekļi ir bijuši tērēti. Skaidrošanas

darbs sabiedrībai jāveic mums kopā - zāļu ražotāju asociācijai kopā ar

ārstu profesionālām asociācijām un valsts iestādēm. Mēs jau sākam

lēnām plānot šīs te tikšanās un tās apspriedes, kā mēs varētu to visu

sabiedrībai izskaidrot. Tas [cik ierobežota būs šāda dokumenta

pieejamība], ir jālemj saistībā ar Latvijas likumdošanu - kādus datus

drīkst publiskot, kur tos publiskos, kad un ko konkrēti. Tikai pirmās

sanāksmes ir bijušas par to tēmu.”


86

9. Pētījumā identificētās papildus problēmas

9.1. Politiskā lobēšana

Intervijās ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka būtiska

problēma Latvijā ir farmācijas firmu ietekme politiskā līmenī – lobēšana. Tika

norādīts, ka ietekme šajā līmenī var radīt daudz nopietnākas sekas, nekā ietekme

uz atsevišķu ārstu lēmumiem.

„Man dzīves pieredze liecina, ka farmācijas firmas var ietekmēt ļoti būtiski. Šī ietekme

nav jāmeklē starp parastiem ārstiem, bet viņa ir jāmeklē... es pieļauju, ka Veselības

ministrijā. Vēl kādās citās instancēs, kas lemj galīgos jautājumus. [..] Paši ministrijas

pārstāvji saka, ka tur staigā farmācijas kompānijas tā kā savās mājās. [..] Šobrīd ir tā,

ka mēs dodam savu viedokli, bet pirms mums uz ministriju jau pie kāda konkrēta

cilvēka ir aizkātojis kāds no farmācijas kompānijas ar savu paketi.” A_7

Intervētie pacientu organizāciju pārstāvji lielu uzmanību pievērsa

kompensējamo medikamentu jomas problemātikai. Daļa uzskatīja, ka farmācijas

firmas var ietekmēt politiskus lēmumus par konkrētu zāļu iekļaušanu

kompensējamo medikamentu sarakstā.

„Es saprotu, ka tas ir ļoti garš ceļš mūsu valstī un birokrātijas pilns, lai vispār kāds

medikaments tiktu iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā. Varbūt, ka ir tādi

gadījumi, kad ir kompānijas, kas stimulē ne īpaši legālā ceļā.” P_15

„Es domāju, ka [kompensējamo medikamentu saraksta veidošana] notiek ļoti dīvaini, jo

jebkurās lietas, ne tikai farmācijā, bet visās sistēmās notiek lobēšana.” P_20

Arī „Delnas” pārstāve intervijā pauda viedokli, ka farmācijas industrijas veiktas

lobēšanas aktivitātes Latvijā ir aktuāla problēma.

„Protams, ka tā lobēšana notiek, bet neviens nav sūdzējies pie mums par šo jautājumu.

Tie ir bijuši skandāli, kas nonāk līdz mēdijiem šajos jautājumos, kur var saprast, ka tas

spiediens, tā lobēšana ir ļoti liela. Es domāju, ka daudz ko ierobežo vispārējās ES

normas, kas neļauj vārtus turēt tik plaši tur, kur mūsu veselībai varētu būt draudi ar

kaut kādām nelicenzētām zālēm vai ar vēl kaut ko tādu. Bet kā tās attiecības

savstarpēji kārto farmācijas firmas, kas konkurē par konkrētiem medikamentiem [..]

Veselības ministrija nav to izcēlusi to kā tādu problēmu. Jautājums, kā viņi [Veselības

Ministrija] ar to tiek galā, ir ļoti aktuāls. Principā labais standarts būtu, ja viņiem būtu

kritēriji. Tas ir svarīgi, jo īpaši zāļu firmām, jo tas ir tas, kas mazina cīnīšanos un

ietekmes veidu. Jo droši vien ir daži, kas ir stipri, un viņi uzskata, ka jābūt godīgiem, un

viņiem būtu svarīgi zināt, ka ir šie godīgie spēles noteikumi, bet to ministrija nav

pateikusi.” Delnas pārstāve


87

9.2. Vertikālā integrācija

Vairākās ārstu intervijās tika uzsvērts viedoklis par to, ka ārstu medikamentu

izrakstīšanas paradumus var ietekmēt - „vertikālā integrācija” - problēma, kas

raksturīga Latvijas situācijā. Vertikālā integrācija ir situācija, ko raksturo „vienas

vai vairāku saistītu personu dalība tādu uzņēmumu kapitāla daļās un/vai

pārvaldē, kas var nodrošināt šai personai vai personām pilnu kontroli pār tādām

darbībām, kas nodrošina pilnu vai daļēju uzņēmējdarbības ciklu” (Konkurences

Padome, 2008, lpp. 27). Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās

izskanēja viedoklis, ka šai problēmai ir liela iespēja ietekmēt ārstu zāļu

izrakstīšanu.

„Ziniet daudz sliktākas lietas ir, domāju, ka tur vispār nav problēmas. Tā repa

[farmācijas firmas pārstāvja] būšana patiesībā Latvijā rada 0,1% satraukumu. Mani

daudz vairāk satrauc tas, ka medicīnas centri pieder zāļu vairumtirdzniecības

kompānijām, un, ka viņiem ir tieša digitāla sasaiste ar viņu pašu aptieku.” A_1

„Es ar tādā vietā strādāju, kas pieder farmācijai. [..] Es tā īpaši neizjūtu, ka man kā

ārstu ietekmētu tas, ka poliklīnika ir zem kaut kādas firmas, bet es nezinu, kā tas uz

priekšdienām, jo es saprotu, ka tas tirgus diezgan strikti tiek sadalīts un veidojas tādi

konglomerāti - vienai farmācijai piederošas veselības iestādes, otrai farmācijai

piederošas...” A_9

„Es pēdējā laikā rakstu starptautisko nosaukumu, jo man ir apnikusi šī diskusija, bet

šeit paliek pāri ārkārtīgi pelēka zona, un tā ir aptieku zona. Un mēģināt man apgalvot,

ka [..] piegādātāju un lieltirgotavu interesēs netiek pārdoti kaut kādas konkrētas

firmas medikamenti - nu es tā kā neparakstītos zem šī apgalvojuma. Tātad jautājums

ir - kurš tad galu galā izvēlās, kuru no medikamentiem rakstīt, nu tas ir tāds ļoti labs

jautājums.” A_3

„Es domāju, ka daudz sliktāks vēzis tajā visā sistēmā ir ne šie jautājumi [ārstu un

farmācijas firmu sadarbība], kas ir varbūt aisberga viena daļa, saprotamākā,

caurskatāmākā un vieglāk novēršamā, es domāju. Daudz nopietnāka ir lieltirgotavu

ietekme uz izrakstītajām zālēm. Es domāju, ka tā ir daudz bīstamāka sfēra, ko

papētīt.” A_15

„Pašreiz zāļu firmas sāk iekarot medicīnas iestādes. [..] Ārstiem jāraksta receptes un

konkrētas zāles, kuras ir dabūjamas tajā aptiekas punktā jeb filiālē, kas ir tajā pašā

stāvā vai stāvu zemāk [..]. Cik, tas ir ētiski? Nu spiež tos ārstus būtībā, no vienas puses,

rīkoties neētiski.” A_19

„Tas ir ārprāts. Ja tu tur strādā, tur ir stingra kontrole, un tev ir jāizraksta tikai tās

zāles, ko šī lieltirgotava tirgo viņu aptiekās. Ja tu to nedarīsi, tad būs acīm redzot

sankcijas, un laikam tas ir piesegts kaut kādā veidā.” A_25


88

9.3. Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām

Būtisku sadaļu intervijās ar pacientu organizāciju pārstāvjiem veidoja viedoklis

par pacientu organizāciju sadarbību ar farmācijas firmām, ko lielā mērā var

uzskatīt par analoģisku modeli ārstu sadarbībai ar farmācijas nozari.

Kā iespējamie pacientu organizāciju finansējuma avoti tika minēti biedra

naudas, Eiropas un Latvijas projektu konkursu finansējums, pašvaldību

finansējums. Tomēr liela daļa pacientu organizāciju kā būtiskāko finansējuma

avotu minēja tieši farmācijas nozares sniegto atbalstu.

„Lielākie finansējuma avoti mums, teiksim, nāk no kampaņām - īpašajām kampaņām,

kas notiek visā Eiropā.” P_1

„Es domāju, ka mūsu organizācijas pluss ir tas, ka finanšu avoti mums ir Eiropas fondi -

daži projekti, konkursi [..] mums ļoti lielu brīvību dod tas. [..] un es uzskatu, ka mūsu

plusi ir tas, ka mēs neesam atkarīgi no farmācijas kompānijām” P_2

„Daļēji no biedru naudām ja, daļēji [..] mēs rakstām dažādus sīkus projektiņus. [..] Jābūt

arī sabiedriskām organizācijām valsts atbalstam, tā tas ir Eiropā, tā tas Skandināvijā,

tā tas tepat Lietuvā. Tad organizācija ir neatkarīga.” P_4

„Mūsu reģionālās nodaļas aktīvi ar pašvaldībām strādā. Viņiem ir pašvaldības atbalsts,

viņiem ir tie mazie projektiņi.[..] firmu atbalsts, tas ir. Teiksim, lielajā konferencē tad

mums ir kafijas pauze. Mums iznāk avīzīte vienu reizi gadā, tas arī ir ar atbalstu. [..] Bez

viņiem laikam neiztikt.” P_6

„Savas biedru naudas mēs izmantojam kā apmēram 50% mūsu finansējumam. Mēs

lūdzam mūsu atbalstītājus mums palīdzēt. Pirmkārt, mums ir bezmaksas konferenču

telpa [..] un vai nu 50Ls, vai nu 100Ls mēs saņemam no divām farmācijas kompānijām,

kuras mūs atbalsta.” P_7

„Organizācijas finansējums sastāv faktiski no projektiem un ļoti lielas ziedojuma daļas.”

P_8

„Nevalstiskām organizācijām Latvijā vispār ir ļoti grūti izdzīvot, un tad katra

organizācija ir priecīga par katru finansējumu ko var dabūt un neskatoties, kas tā ir

par firmu, kādēļ viņa dod, un tamlīdzīgi. Tā kā tādi ētikas principi ļoti daudz mums

netiek ievēroti.” P_16

Kā farmācijas firmu sniegtā finansējuma negatīvos aspektus pacientu

organizāciju pārstāvji minēja noteiktas farmācijas firmu prasības – veicināt

noteiktu zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikta

viedokļa publicēšanu pacientu organizācijas avīzē. Tika izteikts arī viedoklis, ka

atsevišķos gadījumos pacientu organizācijas tiek dibinātas kā farmācijas firmu

instruments noteiktu mārketinga mērķu sasniegšanai.


89

„Nu kaut kā [farmācijas firmas] gribētu ķepu uzlikt. Nu tas ir negatīvais, ka domā - ja

maksā, tad danco.” P_1

„Es jau arī apmēram orientējos: šitā firma [finansē], tad viņiem vajag avīzītē par šo

tēmu noteikti kaut ko.” P_6

„Pacientu organizācijas lielā mērā ir farmācijas biznesa lobijs. [..] Instruments. Bet ir

jāsaprot, teiksim, slimnieku biedrībām - viņām ir galvenais mērķis iegūt kaut kādu

labumu tiem saviem individuāliem biedriem. Ja ir runa par slimiem cilvēkiem tad,

protams, individuālais labums saistīts arī ar zāļu līdzekļiem..” P_11

„Bijuši gadījumi, ka zvana firma, ka mūs atbalsta, un pasaka, ka „mēs jums iedosim

ziedojumu 600Ls, bet vajag lai tāds un tāds [ārsts] aizbrauktu kaut kur”. Protams,

atsacījām.” P_12

„Firma, kura līdzfinansē [pacientu organizāciju], viņa tāpat turpinās lobēt savas

intereses. Tas nav nekas personīgs, tikai bizness un atkal pacientu izmantošana tālākā

perspektīvā.” P_19

„Ir mums arī gadījumi, ka ir organizācijas, kas ir cēlušās no farmācijas firmas un PR

firmas sadarbības, tagad tas ir pārvērties nedaudz plašāk [..]. Visa sākums un pamats

bija konkrēta PR firma, kura uztaisīja pacientu organizāciju. Tāda vēsture, kur

pacientam sākumā nebija nekāda sakara. Konkrēts projekts. Un sanāca pacientu

organizācija, kas tagad ir diezgan zināma.” P_21

Uz negatīvajiem aspektiem farmācijas firmu un pacientu organizāciju sadarbībā

2013. gada ziņojumā norāda arī KNAB. Farmācijas nozares uzņēmumi finansē

pacientu un patērētāju organizācijas, kas nodarbojas ar interešu lobēšanu valsts

politikas plānošanas, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādes procesā. Šādi

apstākļi vājina nevalstisko organizāciju lomu korupcijas novēršanā un nodara

kaitējumu šo organizāciju tēlam sabiedrības acīs (KNAB, 2013, lpp. 28).


90

Secinājumi

Ārstu un farmācijas nozares sadarbības noteikumi un prakse pēdējos 20 gados ir

būtiski uzlabojušies. Šīs izmaiņas lielā mērā veicinājuši farmācijas nozares

ierosinātie un izveidotie pašregulējošie dokumenti (sadarbības līgumi,

deklarācijas, ētikas kodeksi). Tomēr pētījumā iegūtie dati atklāja atsevišķus

noteikto prasību pārkāpumus un identificēja papildus problēmas farmācijas

nozares un ārstu sadarbībā. Gan ārstu, gan pacientu viedokļi par to, vai sadarbība

starp ārstiem un farmācijas nozari ietekmē ārstus izrakstīt medikamentus

pacientiem farmācijas firmu interesēs, bija krasi atšķirīgi – sākot no viedokļa, ka

ietekmes nav, līdz pat uzskatam, ka ietekme ir visai cieša. Ārsti lielākoties

norādīja uz to, ka šī ietekme vairāk skar kolēģus, nevis viņus pašus. Gan ārstu,

gan pacientu intervijās izskanēja viedoklis par to, ka pat gadījumā, ja ārsts ir

izrakstījis kādu medikamentu pacientam farmācijas firmu ietekmē, pacienta

veselība no tā necieš, un tas var ietekmēt pacientu tikai finansiāli.

Farmācijas nozares pārstāvju un ārstu tikšanās

- Tikšanos organizēšanas kārtība atšķiras slimnīcās un ambulatorajās

praksēs. Tikšanās tiek organizētas gan individuāli, gan farmācijas jomu

pārstāvjiem tiekoties ar ārstu kolektīviem. Visbiežāk slimnīcās ir iekšējās

kārtības noteikumi, kas nosaka šo tikšanos organizēšanu (tikšanās laiku,

kārtību u.c.), un ārsti uzskata, ka daudzās ārstniecības iestādēs šie

noteikumi tiek strikti ievēroti. Tomēr pētījumā iegūtie dati liecina, ka šie

noteikumi nereti tiek pārkāpti – firmu pārstāvji mēdz ierasties bez

oficiālas iepriekšējas saskaņošanas, ārsti izjūt, ka viņu darbs tiek traucēts

u.c.

- Nozīmīgākais tikšanos ieguvums ārstu izpratnē, ir iespēja šo tikšanos

rezultātā iegūt jaunu, labas kvalitātes, apkopotu un sistematizētu

informāciju, kas nereti ietver aspektus, par kuriem ārstiem trūkst laika

apkopot informāciju pašiem – bezrecepšu medikamenti, medikamentu

cenas, informatīvie materiāli pacientiem, zāļu pieejamība aptiekās u.c.

Vienlaikus, bieži tika norādīts uz to, ka firmu pārstāvju sniegtā informācija

vairāk akcentē pozitīvos medikamentu aspektus, kā arī dažkārt tika


91

apšaubīts tikšanos lietderīgums informācijas neapmierinošās kvalitātes

dēļ.

- Pacientu organizāciju pārstāvji norādīja uz to, ka ārstu un farmācijas

nozares pārstāvju tikšanās mēdz notikt pacientu pieņemšanas laikā, un

tas traucē gan ārstu, gan pacientus. Bez tam, šī prakse var radīt pacientos

aizdomas par to, ka ārsta medikamentu izrakstīšanas paradumus ietekmē

sadarbība ar farmācijas nozari.

Farmācijas nozares sniegtā informācija

- Farmācijas nozares pārstāvji ir nozīmīgs ārstu informācijas avots par

medikamentiem. Ārsti intervijās norādīja, ka dažādu firmu pārstāvju

sniegtās informācijas kvalitāte atšķiras, un tas, ka augstākas kvalifikācijas

ārstus apmeklē pārstāvji, kuri ir profesionālāki, zinošāki, un kuru

izglītības līmenis ir augstāks. Farmācijas nozares pārstāvji šo faktu

noliedza, norādot, ka informācijas apjoms un tas, cik detalizēta ir

informācija par noteiktiem aspektiem, var atšķirties, tomēr nemēdz

atšķirties sniegtās informācijas kvalitāte.

- Ārstu intervijās izskanēja viedoklis par to, ka ārstiem, kas darbojas

akadēmiskā vidē, piemīt augstākās kritiskās domāšanas prasmes, kas

mazina farmācijas jomas pārstāvju ietekmi uz ārstu medikamentu

izrakstīšanas paradumiem.

- Kopumā ārsti secināja, ka ārstiem Latvijā pieejama daudzpusīga

informācija par medikamentiem un ārstēšanas iespējām, un piekļuvi tai

nodrošina motivācija un valodu zināšanas. Vienlaikus, tika norādīts, ka

datu bāzu pieejamības uzlabošana ārstiem būtu nozīmīgs ieguldījums

ārstu profesionālās izaugsmes un informētības veicināšanā.

Farmācijas firmu atbalsts ārstu profesionālo asociāciju rīkotajiem

pasākumiem

- Kopumā ārsti pozitīvi vērtēja farmācijas firmu atbalstu šādu pasākumu

rīkošanā, norādot, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā šis atbalsts bieži ir

vienīgā iespēja šādus pasākumus organizēt. Tika norādīts, ka pēdējā laikā

farmācijas firmu atbalsta apjoms ir nozīmīgi samazinājies un reizēm ir

nepietiekams un sarežģīti iegūstams.


92

- Ārstu intervijās izskanēja viedoklis par iespējamu farmācijas nozares

ietekmi uz pasākumu un lektoru sniegtās informācijas saturu, vienlaikus

norādot, ka ietekme uz augstākas kvalifikācijas ārstiem izpaužas mazākā

mērā, jo ārsta prestižs un kritiskā domāšana nepieļauj pakļaušanos

nepārbaudītiem viedokļiem.

- Gan ārsti, gan pacienti norādīja, ka pasākumi, kuru mērķis ir kvalitatīvas

informācijas nodrošināšana ārstiem, paaugstina ārsta profesionalitāti, un

tādējādi pozitīvi ietekmē arī pacientus. Tomēr daži ārsti norādīja, ka

atsevišķos gadījumos pasākumu rīkošana var būt vērsta uz pārdošanas

veicināšanu, un apšaubīja šādas ievirzes pasākumu atbilstību

tālākizglītības punktu piešķiršanas kritērijiem.

- Ārsti norādīja, ka informācija par pasākumu norisi un izmaksām pārsvarā

ir pieejama interesentiem.

Farmācijas firmu atbalstītie ārstu tālākizglītības pasākumi

- Ārsti norādīja, ka valsts finansiāli nenodrošina ārstiem iespējas izpildīt

normatīvajos aktos iekļautās prasības par ārstu kvalifikācijas

paaugstināšanu.

- Ārsti un pacienti bija vienisprātis par to, ka pieredzes apmaiņa un jauna

informācija ir ārsta profesionālās izaugsmes pamats. Ārsts, kurš apmeklē

augstas kvalitātes informatīvus pasākumus, var sniegt šo informāciju

citiem kolēģiem, tādā veidā sekmējot medicīnas un pacientu aprūpes

līmeņa paaugstināšanos valstī kopumā.

- Ārsti lielākoties pauda viedokli, ka trūkst skaidru kritēriju finansējuma

piešķiršanai. Kā piemērots līdzekļu sadales veids tika minētas

profesionālās asociācijas vai speciāli izveidoti fondi, norādot uz skaidru

noteikumu, objektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanas

nepieciešamību to darbībā.

- Gan ārstu, gan pacientu intervijās izskanēja viedoklis, ka šādu

tālākizglītībai nepieciešamo izmaksu (piemēram, ārstu braucieni uz

kongresiem ārvalstīs) publiskošana varētu nodarīt kaitējumu ārsta tēlam

sabiedrībā.


93

Honorāri

- Ārsti saņem honorārus no farmācijas nozares par lekciju lasīšanu, rakstu

sagatavošanu u.tml. Ārsti intervijās norādīja, ka šajā sadarbības formā

vairāk tiek iesaistīti „viedokļa līderi” – sabiedrībā pazīstami, akadēmiski

izglītoti ārsti, ar lielu skaitu pacientu, u.tml.

- Viedokļi par farmācijas firmu maksāto honorāru ietekmi uz ārstu

lēmumiem par medikamentu izrakstīšanu atšķīrās. Lielākajā daļā

gadījumu ārsti tomēr norādīja, ka ietekme atkarīga no ārsta

personiskajām īpašībām un kvalifikācijas. Lielākā daļa ārstu uzskata, ka

honorāri neietekmē viņu medikamentu izrakstīšanas paradumus, bet,

iespējams, ietekmē citus ārstus.

- Viedokļi par honorāru publiskošanu bija pretrunīgi – daļa ārstu uzskatīja,

ka tos varētu publiskot, daļa šādu ideju noraidīja, bet daļa pieļāva iespēju,

ka varētu publiskot honorārus noteiktā apjomā (piemēram, nosakot,

honorāra apmēru, sākot no kura tie būtu jāpublisko).

Dāvanas

- Gandrīz visi intervētie ārsti norādīja, ka reklāmas suvenīru klāsts un

apjoms pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies.

- Gan ārstu intervijās dzirdētais, gan farmācijas nozares pārstāvju viedoklis

liek secināt, ka ir nepieciešama precīza uz dāvanām attiecināmu jēdzienu

„nenozīmīga vērtība” un „nedārgs” definēšana.

- Tika uzsvērts reklāmas suvenīru noderīgums ārsta un palīgpersonāla

darba organizēšanā, norādot uz valsts nespēju nodrošināt elementāras

ārsta darbā nepieciešamas lietas.

- Ārsti un pacienti uzskatīja, ka vismaz apzināti reklāmas suvenīri ar firmu

vai medikamentu logo neietekmē ārstu medikamentu izrakstīšanas

paradumus, tomēr neapzināta ietekme, ko rada šo reklāmas materiālu

atgādinošā funkcija, ir iespējama. Pacienti norādīja, ka gadījumos, kad

ārsts saņem reklāmas suvenīrus vai dāvanas, ciešāku, iespējams,

neapzinātu saišu veidošanās ar farmācijas firmu ir neizbēgama. Tika

norādīts arī uz dāvanu radīto parāda sajūtu, un savstarpējību

(reciprocity).


94

- Pacienti norādīja, ka reklāmas suvenīri ar firmu vai medikamentu logo ir

pacientiem visvairāk pamanāmā ārstu un farmācijas firmu sadarbības

liecība, kas atsevišķos gadījumos var radīt bažas par ārsta lēmumu

ietekmējamību.

- Intervijās tika uzsvērts, ka lielāku dāvanu (izklaides braucieni, vērtīgas

lietas) pasniegšana ir izzūdoša prakse. Tomēr bija gadījumi, kad ārsti un

arī pacienti minēja, ka šī prakse turpinās, lai arī retāk, kā tas bija agrāk.

Gan ārsti, gan pacienti norādīja uz Latvijas kultūras tradīcijām, kuras

dāvanas tiek uzskatītas par noteiktu pieklājības žestu. Pacientu viedoklis

par to, vai ārsti no farmācijas nozares drīkstētu saņemt lielākas dāvanas,

bija noliedzošs.

Zāļu bezmaksas paraugi

- Ārsti secināja, ka zāļu bezmaksas paraugu apjoms pēdējo gadu laikā ir

strauji samazinājies, kā arī ir mainījies šo paraugu aprites regulējums.

Liela daļa ārstu uzsvēra, ka pārmērīgās birokrātijas dēļ šo paraugu ir

pārāk maz.

- Ārsti uzsvēra vairākus zāļu bezmaksas paraugu pozitīvos aspektus – šie

paraugi ir sociālā palīdzība maznodrošinātiem pacientiem, iespēja

pārliecināties par zāļu efektivitāti un piemērotību konkrētam pacientam

u.tml.

- Pacientu viedoklis par zāļu bezmaksas paraugiem bija atšķirīgs. Daļa

pacientu, tāpat kā ārsti, uzsvēra paraugu pozitīvos aspektus, savukārt citi

norādīja, ka šie paraugi uzskatāmi par zāļu reklāmu.

Klīniskās vadlīnijas

- Ārsti norādīja uz vairākām problēmām klīnisko vadlīniju izstrādē –

nepietiekams valsts finansējums, nesakārtots regulējums. Arī farmācijas

jomas pārstāvji norādīja, ka nepieciešams izstrādāt skaidras prasības

klīnisko vadlīniju izstrādei.

- Daļa ārstu pauda uzskatu, ka gadījumos, kad vadlīniju izstrādi finansiāli

atbalsta farmācijas firma, nevar izslēgt finansētāju ietekmi uz vadlīniju

saturu.


95

- Kopumā ārsti, pacienti un farmācijas nozares pārstāvji atbalstīja

nepieciešamību deklarēt vadlīniju autoru interešu konfliktus.

Regulējošie mehānismi un caurskatāmība

- Normatīvo aktu un pašregulējošo dokumentu izmaiņas ir sekmējušas

situācijas uzlabošanos, tomēr dokumentos noteiktās normas vēl arvien

netiek vienmēr ievērotas.

- Ārsti un pacienti pauda viedokli, ka ētikas principu ievērošanu

galvenokārt veicina kultūras konteksts un iesaistīto pušu individuālā

izpratne par ētikas normām nevis kontrole.

- Ārsti un pacienti norādīja arī uz Latvijas situācijas īpatnībām, kas negatīvi

ietekmē ziņošanu par neētisku rīcību – maza kopiena, kurā visi viens otru

pazīst, veidojas personiski kontakti, savstarpējās simpātijas, pacienti ir

atkarīgi no attiecībām ar ārstiem u.tml.

- Ārsti norādīja, ka nepieciešama aktīvāka ārstu iesaistīšanās sadarbības

pašregulācijā, jo pašreiz galvenā pašregulācijas pasākumu ierosinātāja ir

farmācijas nozare.

- Izskanēja ārstu bažas par to, ka stingrākas normatīvo aktu prasības un

uzraudzības mehānismi, ko īstenotu valsts iestādes, varētu negatīvi

ietekmēt ārstu tālākizglītības iespējas.

Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām

- Pacientu organizācijas norādīja, ka lielākai daļai pacientu organizāciju

farmācijas nozares finansējums ir galvenais ienākumu avots, un tas atstāj

noteiktu ietekmi uz šo organizāciju darbību. Pacientu organizācijas

iesaistās farmācijas firmu interešu lobēšanā, vājinot nevalstisko

organizāciju lomu korupcijas novēršanā un nodarot kaitējumu šo

organizāciju tēlam sabiedrības acīs

Viedoklis par nepieciešamiem pasākumiem sadarbības uzlabošanā

- Ārsti uzskatīja, ka ārstu neatkarību varētu nodrošināt lielāks valsts

finansiālais atbalsts.

- Farmācijas nozares pārstāvji, „Delna” un daļa ārstu pauda pārliecību par

lielāku sadarbības caurskatāmības veicināšanas nepieciešamību.


96

- „Delna” un daļa ārstu pauda viedokli, ka farmācijas firmas īsteno politisko

lobēšanu. Tika norādīts, ka ietekme šādā līmenī var negatīvi ietekmēt

veselības aprūpes sistēmu, tādēļ jāveic pasākumi, kas šādu interešu

lobēšanu samazina.

Pētījumā atklātās papildus problēmas

- Kā papildus problēma ārstu un pacientu intervijās tika minēta vertikālā

integrācija. Ārsti norādīja, ka aizvien lielāks vertikāli integrēto struktūru

oligopols tirgū neizbēgami rada negatīvu iespaidu uz ārstu lēmumiem

medikamentu izrakstīšanas jomā.

Ieteikumi

Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi kopumā veido pietiekami

skaidru un Eiropas praksei atbilstošu ārstu un farmācijas firmu sadarbības

regulējumu. Sadarbības regulējums un prakse pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami

uzlabojušies, un ir pamats domāt, ka EFPIA (Eiropas Farmaceitisko rūpniecību

un asociāciju federācijas) ierosinātā Atklātības Kodeksa (Code of Disclosure)

veiksmīga ieviešana vēl vairāk sekmēs caurskatāmību ārstu un farmācijas

nozares sadarbībā.

Intervēto ārstu un pacientu pārstāvju viedoklis, raksturojot praksi dažādās ārstu

un farmācijas firmu sadarbības jomās, liek secināt, ka, neskatoties uz spēkā esošo

regulējumu, sadarbību ne vienmēr var raksturot kā sakārtotu, saprotamu un

caurskatāmu.

Pašreizējā Latvijas situācijā ārsti farmācijas nozares finansiālo atbalstu uzskata

par nozīmīgu, tomēr ir svarīgi šo sadarbību veidot, ievērojot augstus ētikas

standartus, lai nekaitētu ārsta profesijas prestižam. Biedrība „Veselības projekti

Latvijai” uzskata, ka korektas un caurskatāmas sadarbības veidošanai ir jāizpilda

šādi nosacījumi katrā no sadarbības jomām.

Tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem un pārstāvju sniegtā

informācija

– Nepieļaut tikšanās ar firmu pārstāvjiem ambulatorajās praksēs

pacientu pieņemšanas laikā;


97

– Kontrolēt tikšanās regulējošo noteikumu ievērošanu slimnīcās, un

apsvērt nepieciešamību veidot stingrākus noteikumus;

– Uzlabot zinātnisko rakstu datu bāzu pieejamību ārstiem, lai

veicinātu kritisku informācijas izvērtēšanu;

– Veidot izglītības programmas medicīnas studentiem, lai attīstītu

prasmes kritiski izvērtēt farmācijas firmu sniegto informāciju, kā

arī atpazīt dažādas pārdošanas veicināšanas stratēģijas.

Asociāciju rīkoto pasākumu atbalstīšana

– Šobrīd sabiedrībai pieejamā informācija par farmācijas firmu

rīkotajiem vai finansiāli atbalstītajiem pasākumiem neuzrāda

precīzus datus par pasākuma organizēšanai izlietoto naudas

apjomu. Lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, būtu jāparedz

šādas informācijas publiskošana.

Ārstu tālākizglītības finansēšana

– Izveidot skaidrus kritērijus individuālo braucienu finansēšanai un

dalībnieku atlasei;

– Publiskot informāciju par to, kuru ārstu braucieni ir apmaksāti ;

– Lai novērstu sabiedrības šaubas par šādu pasākumu

sponsorēšanai tērēto summu lietderīgumu, sabiedrības izglītošanā

un informēšanā jāiesaistās gan ārstu un farmācijas nozares

asociācijām, gan valsts iestāžu amatpersonām;

– Ar profesionālo asociāciju palīdzību jānodrošina plašāka

informācija ārstiem par alternatīvām tālākizglītības iespējām.

Honorāri

– Ja ārsti saņem honorārus no farmācijas nozares par veiktajiem

pakalpojumiem (lekciju lasīšana, publikāciju gatavošana u.c.),

informācijai par šāda veida sadarbību jābūt sabiedrībai pieejamai.

Dāvanas

– Precīzi jādefinē jēdzieni „nenozīmīga vērtība” un „nedārgs”.

– Farmācijas firmu dāvanām ārstiem jāatbilst medicīniskajai vai

farmaceitiskajai praksei. Ārsti nedrīkst saņemt jebkādas dāvanas

no farmācijas nozares, kuru vērtība neietilpst kategorijās

„nedārgs” un „nenozīmīga vērtība”.


98

– Nelietot reklāmas suvenīrus ar firmu un medikamentu logo

pacientu pieņemšanas laikā.

Klīniskās vadlīnijas

– Ieviest prasību deklarēt klīnisko vadlīniju autoru interešu

konfliktus.

Pacientu organizāciju loma

– Stiprināt pacientu nevalstisko organizāciju lomu ārstu un

farmācijas firmu sadarbības caurskatāmības veicināšanā Latvijā;

– Alternatīvu finansējuma avotu meklēšana, lai veicinātu pacientu

organizāciju neatkarību.

No pētījuma izrietošie papildus aspekti

– Vertikālās integrācijas zināmie negatīvie aspekti ir oligopolu

rašanās medikamentu aprites tirgū, samazinot konkurenci un

palielinot zāļu cenu pieauguma risku. Šādas struktūras potenciāli

var negatīvi ietekmēt ārstu medikamentu izrakstīšanas

paradumus. Lai noskaidrotu šādas ietekmes apjomu, būtu jāveic

turpmāki pētījumi.


99

Izmantotā literatūra

Arkinson, J., Holbrook, A., & Wiercioch, W. (2010). Public Perceptions of

Physician – Pharmaceutical Industry Interactions: A Systematic Review.

Healthcare Policy , 5 (4), 69-89 .

British Association of Dermatologists. (2012). Policy for Declaring Conflicts of

Interest for British Association of Dermatologists’ Clinical. Retrieved April

27, 2013, from

http://www.bad.org.uk/Portals/_Bad/Guidelines/Policy%20for%20Decl

aration%20of%20COI%20for%20Guidelines%20Authors%20-

%20FINAL.pdf

Campbell, E. G., Gruen, R. L., Mountford, J., Miller, L. G., Cleary, P. D., & Blumenthal,

D. (2007). A national survey of physician-industry relationships. New

England Journal of Medicine , 356, 1742-1750.

Chang, J., Freed, G. L., Prosser, L. A., Patel, I., Erickson, S. R., Bagozzi, R. P., et al.

(2012). Associations between physician financial incentives and the

prescribing of anti-asthmatic medications in children in US outpatient

settings. Journal of Child Health Care , 1-13.

Conrad, P. (2007). The Medicalization of Society: On the Transformation of Human

Conditions into Treatable Disorders. Baltimore: The John Hopkins

University Press.

Coumou, H., & Meijman, F. (2006). How do primary care physicians seek answers

to clinical questions? A literature review. Journal of the Medical Library

Association , 94, 55-60.

Delna. (2011). 2011.gadā Korupcijas uztveres indekss liecina par korupcijas

kultūras nostiprināšanos Latvijā. Skatīts internetā 2013. gada 27. februārī

http://delna.lv/2011/12/01/korupcijas-uztveres-indekss-2011-

rezultati/

EFPIA. (2007). Prakses kodekss attiecībām starp farmaceitisko rūpniecību un

pacientu organizācijām. Skatīts internetā 2013. gada 3. jūnijā

http://www.siffa.lv/section/show/19

Eiropas Parlaments un Padome. (2001). Direktīva 2001/83/EK par Kopienas

kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Skatīts internetā

2013. gada 3. jūnijā http://eur-

http://www.bad.org.uk/Portals/_Bad/Guidelines/Policy%20for%20Declaration%20of%20COI%20for%20Guidelines%20Authors%20-%20FINAL.pdf



http://delna.lv/2011/12/01/korupcijas-uztveres-indekss-2011-rezultati/

http://delna.lv/2011/12/01/korupcijas-uztveres-indekss-2011-rezultati/

http://www.siffa.lv/section/show/19

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2001L0083:20091005:LV:HTML


100

lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2001L0083:2009

1005:LV:HTML

Fischer, M., Keough, M., Baril, J., Saccoccio, L., & Mazor, K. (2009). Prescribers and

Pharmaceutical Representatives: Why Are We Still Meeting? Journal of

General Internal Medicine , 24 (7), 795–801.

Flick, U. (1998). An Introduction to Qualitative Research. London, Thousand Oaks,

New Delhi: SAGE Publications.

Flicker, L. (2012). The influence of opinion leaders. Australian Prescriber , 35 (3),

74-75.

HAI & WHO. (2011). Understanding and Responding to Pharmaceutical

Promotion: A Practical Guide. Retrieved March 25, 2013, from

http://www.haiweb.org/11062009/drug-promotion-manual-CAP-3-

090610.pdf

HAI & MeTA. (2010). Medicines Promotion: Assessing the Nature, Extent and

Impact of Regulation. Report and Preliminary Methodology for Pilot-testing.

Retrieved March 25, 2013, from

http://haiweb.org/29112010/Medicinespromotion-

assessingthenatureextentandimpactofregulatioMTAtoolbox.pdf

Hemminki, E. (1975). Review of literature on the factors affecting drug

prescribing. Social Science and Medicine , 9, 111-115.

Herxheimer, A., Norris, P., Lexchin, J., & Mansfield, P. R. (2005). Drug promotion:

what we know and what we have yet to learn. Reviews of materials in the

WHO/HAI database of drug promotion. Retrieved March 25, 2013, from

http://apps.who.int/medicinedocs/en/d/Js8109e/

KNAB. (2013). Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā. Skatīts internetā 2013.

gada 2. jūnijā

http://www.knab.gov.lv/uploads/free/parskati/knab_risku_analize_ves_

apr.pdf

Konkurences Padome. (2008). Konkurences situācijas izpēte farmācijas tirgū,

vertikālā un horizontālā integrācija, cenu veidošanās sistēma. Skatīts

internetā 2013. gada 21. martā

http://www.kp.gov.lv/documents/fc6ebe0ee0ae8a25832a14b6be2f0f7e

d32978b3

http://www.haiweb.org/11062009/drug-promotion-manual-CAP-3-090610.pdf

http://www.haiweb.org/11062009/drug-promotion-manual-CAP-3-090610.pdf

http://haiweb.org/29112010/Medicinespromotion-assessingthenatureextentandimpactofregulatioMTAtoolbox.pdf

http://haiweb.org/29112010/Medicinespromotion-assessingthenatureextentandimpactofregulatioMTAtoolbox.pdf

http://apps.who.int/medicinedocs/en/d/Js8109e/

http://www.knab.gov.lv/uploads/free/parskati/knab_risku_analize_ves_apr.pdf

http://www.knab.gov.lv/uploads/free/parskati/knab_risku_analize_ves_apr.pdf

http://www.kp.gov.lv/documents/fc6ebe0ee0ae8a25832a14b6be2f0f7ed32978b3

http://www.kp.gov.lv/documents/fc6ebe0ee0ae8a25832a14b6be2f0f7ed32978b3


101

Konkurences padome. (2011). Ziņojums par zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzību.

Skatīts internetā 2013. gada 21. martā

http://www.kp.gov.lv/documents/2648d858fc4371e22738130c92e1d38

2c5df5c9f

LR Ministru kabinets. 2006. gada 31. oktobra MK noteikumi Nr. 899

"Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes

izdevumu kompensācijas kārtība". Skatīts internetā 2013. gada 19. martā

http://likumi.lv/doc.php?id=147522

LR Ministru kabinets. 2010. gada 25. maija MK noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā

izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas”. Skatīts internetā

2013. gada 20. aprīlī http://likumi.lv/doc.php?id=210860

LR Ministru kabinets. 2011. gada 17. maija MK noteikumi Nr. 378 "Zāļu

reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem

bezmaksas zāļu paraugus". Skatīts internetā 2013. gada 20. aprīlī


LU Sociālo un politisko pētījumu Institūts. (2009). Pārskats par tautas attīstību:

Atbildīgums. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.

Neuman, L. W. (2003). Social research Methods: Qualitative and Quantitative

Approaches (5th edition). Boston, USA: Allyn and Bacon.

Pickaert, M. C. (2013). Making Transparency Visible in Healthcare. Retrieved May

29 , 2013, from http://www.ipcaa.org/document_archive/AM_2013_-

_EFPIA_Presentation.pdf

Pitham, C. (2012). Conflicts of interest in guideline development: the NHMRC

responds. Retrieved May 12 , 2013, from

http://theconversation.com/conflicts-of-interest-in-guideline-

development-the-nhmrc-responds-6395

Prescrire Editorial Staff. (2006). 15 years of monitoring and one simple

conclusion: don’t expect sales representatives to help improve healthcare

quality. Prescrire International , 26 (272), 383-389.

Prosser, H., & Walley, T. (2007). Influences of GPs' decision to prescribe new

drugs - the importance of who says what. Social Science and Medicine , 62,

1565-1578.

http://www.kp.gov.lv/documents/2648d858fc4371e22738130c92e1d382c5df5c9f

http://www.kp.gov.lv/documents/2648d858fc4371e22738130c92e1d382c5df5c9f




http://www.ipcaa.org/document_archive/AM_2013_-_EFPIA_Presentation.pdf

http://www.ipcaa.org/document_archive/AM_2013_-_EFPIA_Presentation.pdf

http://theconversation.com/conflicts-of-interest-in-guideline-development-the-nhmrc-responds-6395

http://theconversation.com/conflicts-of-interest-in-guideline-development-the-nhmrc-responds-6395


102

Robertson, C., Rose, S., & Kesselheim, A. S. (2012). Effect of Financial

Relationships on the Behaviors of Health Care Professionals: A Review of

the Evidence. Journal of Law, Medicine & Ethics , 452.

Sadarbības memorands starp Veselības ministriju, pacientu organizācijām un

farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām. (2007). Skatīts

internetā 2013. gada 23. martā

http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499

006b15a6/ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/$FILE/sadarbibas%2

0Memorands.pdf

Savedoff, W., & Hussmann, K. (2006). Why are health systems prone to

corruption? In T. Internation, Global Corruption Report (pp. 3-24).

London: Pluto Press.

SIFFA, LPMA & LĀB. (2007). Par Ārstu un Farmācijas Rūpniecības Saskarsmes un

Ētikas principiem. Skatīts internetā 2013. gada 03. jūnijā

http://www.siffa.lv/uploads/etika/AFA_LAB_LPMA_deklaracija_080630.

doc

Spurling, G., Mansfield, P., Montgomery, B., Lexchin, J., & Doust, J. (2010).

Information from Pharmaceutical Companies and the Quality, Quantity,

and Cost of Physicians' Prescribing: A Systematic Review. PLoS Medicine ,

7 (10). Retrieved May 24 , 2013, from

http://www.plosmedicine.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjourn

al.pmed.1000352

Tabas, J., Boscardin, C., Jacobsen, D., Steinman, M., Volberding, P., & Baron, R.

(2011). Clinician attitudes about commercial support of continuing

medical education: results of a detailed survey. Archives of Internal

Medicine , 171 (9), 840-846.

Taylor, R., & Giles, J. (2005). Cash interests taint drug advice. Nature , 437 (20),

1065-1066.

TVNET. (2011). Ārsti uz valsts rēķina izraksta pacientiem dubultdevas. Skatīts

internetā 2013. gada 27. februārī

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/399306-

arsti_uz_valsts_rekina_izraksta_pacientiem_dubultdevas

http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/$FILE/sadarbibas%20Memorands.pdf



http://www.siffa.lv/uploads/etika/AFA_LAB_LPMA_deklaracija_080630.doc

http://www.siffa.lv/uploads/etika/AFA_LAB_LPMA_deklaracija_080630.doc

http://www.plosmedicine.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pmed.1000352

http://www.plosmedicine.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pmed.1000352

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/399306-arsti_uz_valsts_rekina_izraksta_pacientiem_dubultdevas

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/399306-arsti_uz_valsts_rekina_izraksta_pacientiem_dubultdevas


103

USAID. (2009). Anticorruption Assessment Handbook. Washington: USAID.

Retrieved May 17 , 2013, from

http://transition.usaid.gov/our_work/democracy_and_governance/techn

ical_areas/anticorruption_handbook/Handbook_2009.pdf

Vainiomaki, M., Helve, O., & Vuorenkoski, L. (2004). A national survey on the

effect of pharmaceutical promotion on medical students. Medical Teacher ,

26, 630-634.

Warrier, R., Monaghan, M. S., Maio, A., Huggett, K., & Rich, E. (2010). Effect of drug

sample availability on physician prescribing behavior: A systematic

review. Clinical Reviews and Opinions , 2 (4), 41-48.

Wazana, A. (2000). Physicians and the pharmaceutical industry: is a gift ever just

a gift? Journal of the American Medical Association , 283 (3), 373-380.

WHO. (2013). Why is good governance relevant to the pharmaceutical public

sector? Retrieved February 17, 2013, from

http://www.who.int/medicines/areas/policy/goodgovernance/why/en/

index.html

WHO. (2009). Measuring transparency in the public pharmaceutical

sector:Assessment instrument. Retrieved February 17, 2013, from

http://apps.who.int/medicinedocs/en/m/abstract/Js16732e/

http://transition.usaid.gov/our_work/democracy_and_governance/technical_areas/anticorruption_handbook/Handbook_2009.pdf

http://transition.usaid.gov/our_work/democracy_and_governance/technical_areas/anticorruption_handbook/Handbook_2009.pdf

http://www.who.int/medicines/areas/policy/goodgovernance/why/en/index.html

http://www.who.int/medicines/areas/policy/goodgovernance/why/en/index.html

http://apps.who.int/medicinedocs/en/m/abstract/Js16732e/


104

1. pielikums. Interviju vadlīnijas ārstiem

Mēs pārstāvam nevalstisku organizāciju „Veselības projekti Latvijai”. Šīs

intervijas mērķis ir noskaidrot Jūsu viedokli par farmācijas nozares un ārstu

attiecībām Latvijā, kā arī to, kādi, Jūsuprāt, uzlabojumi būtu veicami šajā jomā. Šī

pētījuma ietvaros notiks intervijas ar dažādu specialitāšu ārstiem, kā arī ar

pacientu organizāciju pārstāvjiem. Pētījuma gaitā paredzēts noteikt

raksturīgākās problēmas, kas skar dažādus ārstu un farmācijas nozares

sadarbības ētiskos aspektus, analizēt spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī

uzraudzības iestāžu lomu šajā procesā.

Intervija ir brīvprātīga un konfidenciāla, un Jūsu sniegtā informācija tiks

izmantota tikai anonimizētā veidā.

I. Jautājumi par informācijas avotiem

a. Kādus avotus ārsti Latvijā izmanto zināšanu papildināšanai un

informācijas gūšanai par medikamentiem (datu bāzes internetā,

Latvijas un ārvalstu žurnāli, semināri, u.c.)? Cik daudz, Jūsuprāt,

šajos avotos ir neatkarīgas, un cik – komerciālas informācijas?

Kādus avotus izmantojat Jūs? Kā Jūs uzzinājāt par šiem avotiem?

b. Vai Jūsu specialitātes ārsti piedalās izglītojošos pasākumos (t.sk.

kursos kredītpunktu iegūšanai), ko sponsorē vai daļēji sponsorē

farmācijas nozare? Cik lielā mērā, Jūsuprāt, pasākuma sponsori

ietekmē šo pasākumu saturu?

c. Kādus kritērijus Jūs parasti izmantojat, izvēloties medikamentus

konkrētam pacientam (klīniskās vadlīnijas, piemērotība

konkrētam pacientam, cena, u.c.)?

II. Jautājumi par sadarbību ar farmācijas jomas pārstāvjiem

a. Vai Latvijas ārstus bieži apmeklē farmācijas nozares pārstāvji?

Apmēram cik bieži tas notiek? Kas parasti ierosina šīs tikšanās –

ārsti vai pārstāvji? Kāds ir šo tikšanos mērķis? Kādi ir šo tikšanos

ieguvumi?

b. Kāda veida informāciju par jaunajiem medikamentiem farmācijas

firmu pārstāvji mēdz piedāvāt – vai tā ietver arī blaknes un


105

kontrindikācijas, salīdzinājumu ar citiem medikamentiem,

zinātnisku pētījumu rezultātus?

c. Cik lielā mērā, Jūsuprāt, farmācijas nozares pārstāvju un ārstu

tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt šo firmu medikamentus?

d. Vai esat sastapies ar pacientu paustu viedokli par to, ka kāda

medikamenta izrakstīšanu sekmējušas farmācijas nozares

pārstāvju mārketinga aktivitātes?

e. Vai pacienti mēdz Jums pieprasīt izrakstīt noteiktus

medikamentus, pamatojoties, piemēram, uz reklāmās redzēto vai

internetā iegūtu informāciju? Vai šādi pieprasījumi vai ietekmēt to,

kādus medikamentus šim pacientam izraksta ārsts?

f. Vai esat saskāries ar to, ka farmācijas firmu pārstāvji iesaka lietot

medikamentus indikācijām, kas nav minētas lietošanas aprakstā

(off-label use)? Vai varat minēt kādu piemēru?

g. Vai Latvijā ārsti saņem bezmaksas zāļu paraugus? Cik bieži? Kādos

daudzumos? Kā ārsti šos paraugus izmanto? Vai bezmaksas zāļu

paraugi, Jūsuprāt, var ietekmēt ārsta lēmumu turpmāk izrakstīt

noteiktas zāles?

h. Vai farmācijas firmas Latvijā mēdz apmaksāt ārstu ceļojumus un

piedalīšanos dažādos pasākumos? Kādos?

i. Vai Latvijā ārsti saņem finansiālu vai materiālu atlīdzību no

farmācijas firmām, piemēram, honorārus, samaksu par

konsultāciju, samaksu par darbu, samaksu par pacientu

iesaistīšanu pētījumos, dāvanas?

j. Vai savā praksē vai personīgai lietošanai Jūs vai Jūsu kolēģi

izmanto dažādus suvenīrus un kancelejas preces, ko dāvinājuši

farmācijas nozares uzņēmumi un uz kuriem ir šo uzņēmumu logo?

Vai šie suvenīri, Jūsuprāt, ietekmē ārsta lēmumu turpmāk izrakstīt

noteiktas zāles?

k. Kā Latvijā tiek izstrādātas klīniskās vadlīnijas un pēc kādiem

kritērijiem notiek vadlīniju autoru izvēle? Kas finansē vadlīniju

izstrādi? Kā tiek nodrošināta klīnisko vadlīniju autoru neatkarība?


106

l. Ko Jūs zināt par farmācijas nozares pārdošanu veicinošu

pasākumu uzraudzības mehānismiem Latvijā (valdība, NVO, ārsti,

citi farmācijas nozares pārstāvji)?? Kādas sankcijas paredz šie

mehānismi?

m. Vai Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi,

Jūsuprāt, adekvāti regulē ārstu un farmācijas firmu sadarbību?

n. Kādas, Jūsuprāt, ir raksturīgākās problēmas un pozitīvie aspekti

ārstu un farmācijas firmu sadarbībā Latvijā? Kas, Jūsuprāt, būtu

darāms situācijas uzlabošanai (likumdošana, uzraudzības

mehānismi, lielākas algas, u.c.)? Ja Jūs būtu atbildīgā amatpersona,

kas būtu pirmā lieta, ko Jūs darītu šajā jomā?

o. Vai Jums ir zināmi gadījumi, kad ticis ziņots par neētisku rīcību vai

korupciju šajā jomā? Kāds bija ziņošanas rezultāts?

III. Jautājumi par medikamentu reklāmu

a. Ko Jūs domājat par medikamentu reklāmu Latvijā? Vai informācija

reklāmās atbilst reālajām medikamentu īpašībām? Vai, Jūsuprāt,

reklāmās tiek ievērotas likumos noteiktās prasības? Vai esat

pamanījis kādus ētikas pārkāpumus reklāmās? Vai varat minēt

kādu piemēru?

b. Vai, Jūsuprāt, bezrecepšu medikamentu reklāma patērētājiem būtu

jāaizliedz? Kādēļ jā/nē?


107

2. pielikums. Interviju vadlīnijas pacientu organizāciju

pārstāvjiem Mēs pārstāvam nevalstisku organizāciju „Veselības projekti Latvijai”. Šīs

intervijas mērķis ir noskaidrot Jūsu, kā pacientu interešu pārstāvja, viedokli

par farmācijas nozares un ārstu attiecībām Latvijā, kā arī to, kādi, Jūsuprāt,

uzlabojumi būtu veicami šajā jomā. Šī pētījuma ietvaros notiks intervijas ar

dažādu specialitāšu ārstiem, kā arī ar pacientu organizāciju pārstāvjiem.

Pētījuma gaitā paredzēts noteikt raksturīgākās problēmas, kas skar dažādus

ārstu-nozares sadarbības ētiskos aspektus, spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī

uzraudzības iestāžu lomu šajā procesā.

Intervija ir brīvprātīga un konfidenciāla, un Jūsu sniegtā informācija tiks

izmantota tikai anonimizētā formā.

Filtra jautājums: Vai Jums ir viedoklis un informācija par farmācijas nozares un

ārstu sadarbību? Ja nē – vai Jūs varētu ieteikt kādu no Jūsu (vai citas) pacientu

organizācijas, kas par šo tematu varētu izteikties?

I. Jautājumi par organizācijas darbību

a. Lūdzu īsi pastāstiet par Jūsu pacientu organizāciju – kādas

pacientu grupas intereses pārstāvat?

b. Kā izpaužas Jūsu organizācijas darbība?

c. Cik biedru ir Jūsu organizācijā?

d. Kā Jūsu organizācijas darbība tiek finansēta?

II. Jautājumi par informācijas avotiem

a. Kādus informācijas avotus par veselības aprūpes jautājumiem

izmanto pacienti Latvijā? Kā šie avoti tiek popularizēti? Cik daudz,

Jūsuprāt, šajos avotos ir neatkarīgas, un cik – komerciālas

informācijas?

b. Vai, Jūsuprāt, Latvijā pacientiem ir pieejami uzticami, neatkarīgas

informācijas avoti par medikamentiem? Lūdzu, nosauciet tos.

IV. Jautājumi par farmācijas jomas pārstāvju un ārstu sadarbību

a. Ko Jūs domājat par farmācijas nozares un ārstu attiecībām Latvijā?

b. Kādas, Jūsuprāt, ir ārstu un farmācijas nozares attiecības Latvijā?

Cik liela nozīme, Jūsuprāt, ir farmācijas firmu pārstāvju


108

apmeklējumiem ārstu prakses vietās. Kādi ir šo apmeklējumu

pozitīvie un negatīvie aspekti? Cik lielā mērā, Jūsuprāt, farmācijas

nozares pārstāvju un ārstu tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt šo

firmu medikamentus?

c. Vai Jums zināmie pacienti ir izteikuši viedokli, ka kāda no

medikamentiem izrakstīšanu sekmējušas farmācijas nozares

pārstāvju mārketinga aktivitātes?

d. Vai Latvijā ārsti saņem bezmaksas zāļu paraugus? Ko Jūs domājat

par šo praksi?

e. Vai ārsti Latvijā saņem dažādus labumus no farmācijas nozares,

kas var izpausties kā dāvanas, suvenīri, apmaksāti ceļojumi,

honorāri, samaksa par pakalpojumiem, u.c.? Ko Jūs domājat par šo

praksi?

f. Kāda veida ārstu sadarbība ar farmācijas nozares pārstāvjiem,

Jūsuprāt, ir pieļaujama? Kāda sadarbība, Jūsuprāt, nav pieļaujama?

g. Vai Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi,

Jūsuprāt, adekvāti regulē ārstu un farmācijas firmu sadarbību?

h. Kādas, Jūsuprāt, ir raksturīgākās problēmas un pozitīvie aspekti

ārstu un farmācijas firmu sadarbībā Latvijā? Kas, Jūsuprāt, būtu

darāms situācijas uzlabošanai (likumdošana, uzraudzības

mehānismi, lielākas algas, u.c.)? Ko NVO varētu darīt situācijas

uzlabošanai šajā jomā?

i. Vai Jums ir zināmi gadījumi (paši esat ziņojuši), kad ticis ziņots par

neētisku rīcību vai korupciju šajā jomā? Kāds bija ziņošanas

rezultāts?

V. Jautājumi par medikamentu reklāmu

a. Ko Jūs domājat par medikamentu reklāmu Latvijā? Vai informācija

reklāmās atbilst reālajām medikamentu īpašībām? Vai, Jūsuprāt,

tā ievēro likumos noteiktās prasības? Vai esat pamanījis kādus

ētikas pārkāpumus reklāmās? Vai varat minēt kādu piemēru?

b. Vai, Jūsuprāt, medikamentu reklāma patērētājiem būtu jāaizliedz?

Kādēļ jā/nē?

Documents

Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā · 2013. 12. 4. · Racionāla zāļu lietošana nozīmē pacientam vispiemērotāko medikamentu lietošanu atbilstošās devās,