Rēzeknes 6. vidusskola

SKOLĒNU ATKLĀTAIS ZINĀTNISKO DARBU

KONKURSS BIOLOĢIJĀ

Rēzeknes ezera (Kovšu ezera)

faunas analīze

Rēzeknes 6. vidusskolas 11.a klases skolnieks Oļegs ANOSOVS

Darba vadītāja:

ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre Irina MATULE.

Konsultante:

bioloģijas skolotāja, „Latgales dabas draugu” kluba vadītāja Neonila IVANOVA.

Rēzekne, 2009

Saturs

Ievads 3

1. Ezeru raksturojums 4

1.1. Rēzeknes (Kovšu) ezera raksturojums 4

2. Materiāli un metodes ................................................................................................................. 5

2.1. Vizuālā novērošana.................................................................................................................. 5

2.1.1. Objekti ezera apkārtnē 5

2.1.2. Faunas pārstāvju novērošana................................................................................................ 5

2.1.3. Intervija ar pilsētas ekoloģi 6

2.2. Ūdenstilpņu dzīvības pētīšanas metode 6

2.2.1. Ierīces un iekārtas 6

2.2.2. Ūdens faunas paraugu vākšana 6

2.2.3. Ūdens dzīvnieku novērošanas kārtība 6

2.2.4. Dzīvnieku noteikšana 7

3. Rezultāti un to analīze................................................................................................................. 7

3.1. Kukaiņu un putnu uzvedības un dzīvesveida novērošana ...................................................... 7

3.2. Faunas pārstāvju novērošanas rezultāti un analīze 9

Secinājumi 12

Informācijas avoti 13

I PIELIKUMS. Kovšu ezera novērošanas stacijas ...................................................................... 14

II PIELIKUMS. Kovšu ezers ar norādītām putnu ligzdošanas vietām ........................................ 15

III PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālā mikroskopa IntelPlay palīdzību ................. 16

IV PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālās fotokameras palīdzību .............................. 16

V PIELIKUMS. Kovšu ezera fotogrāfijas analīze ....................................................................... 18

Anotācija

3

Ūdens – viela ar unikālām īpašībām – ir dzīvības šūpulis un mūsu planētas asinsrites

sistēma. Vēsture mums pauž, ka visas pagātnes diženas civilizācijas sāka ar izdevīgu apmešanos

pie piemērota ezera vai upes.

Iekšējie ūdeņi Latvijas Republikā aizņem 2543 km2 jeb 4% no teritorijas. Intensīvas

cilvēka darbības rezultātā upju, ezeru krastos un sateces baseinos kopumā ievērojami palielinās

biogēno vielu pieplūdums Latvijas ezeros un upēs. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu

degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā.

Latvijā ir 2256 ezeri, ar kopējo platību 1000 km2. Rēzeknes rajonā atrodas 183 ezeri

(6,77%). Rēzeknes pilsētas teritorijā atrodas Kovšu ezers – pilsētnieku atpūtas vieta. Ezera krasti

ir apdzīvoti.

Darba hipotēze: ilggadīga cilvēka saimnieciskā darbība ezera krastos negatīvi ietekmē ezera

bioloģisko daudzveidību.

Darba mērķis: Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana.

Darba uzdevumi:

faunas pārstāvju dzīves un uzvedības novērošana;

Kovšu ezera faunas pārstāvju identificēšana ar noteicēju palīdzību.

Pētīšanas objekts: Kovšu ezers.

Izmantotas metodes:

ezera apkārtnes vizuālā novērošana un aprakstīšana;

faunas pārstāvju novērošana ar gaismas mikroskopu;

faunas pārstāvju fotografēšana un filmēšana ar datormikroskopa palīdzību;

faunas pārstāvju noteikšana ar dzīvnieku noteicēju palīdzību.

Darba jauninājums:

pirmoreiz tika veikta Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana.

Darba laikā savāktie gliemežvāku, kukaiņu, spāres kāpuru hitīna apvalku paraugi,

fotogrāfijas un videoieraksti ar Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas novērojumiem papildinās

„Latgales dabas draugu” kluba muzeja ekspozīciju.

Darba rezultātus var izmantot skolotāji gan stundas laikā, gan ārpusstundas nodarbībās un

žurnālisti iedzīvotāju ekoloģiskās domāšanas un patriotiskās pašapziņas attīstīšanai.

4

1. Ezeru raksturojums (literatūras apskats)

Par ezeru sauc stāvošu vai lēni tekošu ievērojamu ūdens masu dabīgā sauszemes dobumā,

kurai nav tieša kontakta ar jūru. Kopējs ezeru laukums sastāda apmēram 1,8 % no sauszemes

(apmēram 2,7 milj. km2)

(http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%BE , 23.03.2008.).

Ezeru katlienes dalās:

pēc izcelsmes (uz tektoniskajiem, glaciāliem, vecupju, reliktiem - lagūnu un

limānu, karstiem, termokarstiem, vulkāniskajiem - izdzisušo vulkānu krāteros,

sprostezeriem, mākslīgiem - ūdenskrātuves, dīķi);

pēc formas (uz apaļiem, ar sarežģītu krasta līniju, šauriem un gariem);

pēc ūdens balansa (uz noteces - ir notece, lielākoties upe; beznoteces - ūdens

patēriņš notiek iztvaikošanās rezultātā; caurteces - ir gan ietekošas, gan iztekošas upes);

pēc ķīmiskā sastāva (uz saldūdeņiem, minerāliem - sāļiem).

Ezeru pamattipi ir šādi: oligotrofi (ezeri ar dzidru ūdeni un zemu pirmprodukcijas

daudzumu), eitrofi (ar augstu pirmprodukcijas līmeni), distrofi (ar augstu humusvielu

daudzumu un zemu pirmprodukciju) ezeri. Šo klasifikāciju trijos pamattipos izmanto visā

pasaulē. Par pirmprodukciju sauc ezera spēju ražot organiskās vielas. Ja ezera ūdens dzidrs,

augājs nabadzīgs – ezera pirmprodukcija zema, turpretī ezeriem ar zaļu ūdeni, leknu augāju

pirmprodukcija ir augsta. Ilgākā laika posmā ezeri mainās, jo notiek eitrofikācija (ūdenī

izšķīdušo barības vielu daudzuma palielināšanās) un šie ezeru tipi secīgi nomaina cits citu –

oligotrofie ezeri kļūst mezotrofi, mezotrofie kļūst eitrofi. Eitrofi ezeri savukārt var kļūt

hipereitrofi (http://latvijas.daba.lv/biotopi/ezeri.shtml#v54, 18.05.2008.).

1.1. Rēzeknes (Kovšu) ezera raksturojums

Avots: Toponīm. komisija Datums: 01-01-1984

Rēzeknes ezers (Kovšu ezers) atrodas Rēzeknes rajonā, Rēzeknes administratīvajā teritorijā.

Vidējais dziļums ir 2.6 metri, bet maksimālais dziļums - 3.7 metri (1974.).

Ūdens krāsa: dzidrūdens.

Spoguļa laukuma platība: 22,0 hektāri.

Hidroloģiskais režīms: caurteces; ietek grāvis no Tēviņu ezera; iztek Kovšupe (uz Rēzeknes upi)

Dibena struktūra: smilšains; dūņaina - dūņu slānis 3 m un vairāk.

Latvijas ūdenstilpju kvalifikācijas kods: 42066.

Juridiskais statuss: publisks (http://www.ezeri.lv/database/2199, 18.01.2008.).

5

2. Materiāli un metodes

2.1. Vizuālā novērošana

2.1.1. Objekti ezera apkārtnē.

Rēzeknes (Kovšu) ezers ir apdzīvots. Mēs novērojām (un nofotografējām) kādi objekti

atrodas no katras ezera puses.

Austrumos: Atbrīvošanas aleja (šoseja Daugavpils - Rēzekne); dzīvojamās mājas (skat. 1.att.).

Dienvidos: Zemessargu apsargājamais objekts. (skat. 2.att.).

1. attēls. (autore – I. Matule) 2. attēls. (autore – I. Matule)

Rietumos: dzelzceļa depo, dzelzceļš Sanktpēterburga – Viļņa, SIA „Ūdensnesējs” (skat. 3. att.).

Ziemeļos: Brīvības iela (daudzstāvu dzīvojamās mājas) (skat. 4. att.), maiznīca.

3. attēls. (autors - Oskars Vasiļjevs) 4. attēls. (autors – O. Anosovs)

2.1.2. Faunas pārstāvju novērošana

Divu mēnešu laikā (aprīlis-maijs) tika vērota putnu, abinieku un kukaiņu dzīve un

uzvedība. Pēc iespējas izmantojām tālskati, fotografējām un ierakstījām video. Videoieraksts

ļāva mums precizēt putnu noteikšanu pēc viņu balsīm, apskatīt ātri kustošus dzīvniekus ar stop

kadra palīdzību. Sīko dzīvnieku un kāpuru novērošana tika veikta ar lupas un mikroskopu

(optisko un digitālo) palīdzību. I PIELIKUMĀ ir atzīmēti novērošanas staciju numuri.

6

2.1.3. Intervija ar pilsētas ekoloģi

Runājot ar Rēzeknes ekologi Staškevičas k-dzi (2008. gada 5. februārī) mēs

noskaidrojām, ka no maija līdz augustam 2 reizes mēnesī tiek rīkota fizikāli-ķīmiskā un

bakterioloģiskā Kovšu ezera ūdens analīze. Bez tā, pēc pilsētas pašvaldības lēmuma, ūdens

analīzi rīko vēl papildus aprīļa vidū.

Monitoringa process. Ūdens paraugus analīzei ņem vietās, kuras ir atzīmētas kartē kā

iespējamās pludmales ar labu rekreācijas spēju un ar attīstības perspektīvām. Katrā pludmalē tiek

ņemti viens (labākais variants – 3) ūdens paraugs. Paraugus ņem tajās vietās, kur dziļums ir ne

mazāks par 1 m 30 cm no ūdens virsmas (tiek izmantota laiva un batometrs), katru reizi stingri

vienā un tajā pašā vietā. Internetā (http://www.ezeri.lv/database/2199, 18.01.2008.) ir

informācija par makrofītiem (1974. un 2002. gads) un par visizplātītākajām zivju sugām (1974.

gads). Citi ezera faunas pētījumi netika veikti.

2.2. Ūdenstilpņu dzīvības pētīšanas metode

2.2.1. Ierīces un iekārtas

Kukaiņu ķeramais tīkliņš Pincete

Neliela bļoda, spainis Lupa un tālskatis

Stikla burkas ar vākiem Videokamera

Mēģenes ar aizbāžņiem Fotoaparāti

Plastikāta pudeles Optiskais mikroskops

Planktona tīkliņš un skrāpis Digitālais mikroskops Intel Play

2.2.2. Ūdens faunas paraugu vākšana

Paraugus ņēmām pie krasta. Faunas vākšanai izmantojām planktona tīkliņu. Paraugu

ņemšanu veicām šādi: tīkliņa riņķi nolaidām perpendikulāri ūdens virsmai, tad tīkliņu ātri

pārvietojām gar ezera dibenu vai cauri ūdens augiem. Izņemot tīkliņu no ūdens, ņēmām ūdens

paraugus, lai noteiktu mikroorganismus. Skrāpis ir jāvelk uz sevi pa ezera dibenu, sagrābjot

gruntu. Savācot pietiekami daudz grunta, skrāpis ir jāpaceļ ar atveri uz augšu un, neizņemot to

no ūdens, izskalot, kamēr neizbeigsies duļķu izdalīšanās (Raikovs et al. 1994., Lasukovs, 1999.).

2.2.3. Ūdens dzīvnieku novērošanas kārtība

Ar pinceti un stikla caurulīšu palīdzību izķeram dzīvas būtnes no ūdens paraugiem.

Organismus apskatījām baltā laboratorijas traukā. Sīkos dzīvniekus ievietojām mēģenēs. Ūdeni

ņēmām no ķeršanas vietas. Lai izvairītos no dzīvnieku bojāejas, burkas novietojām ēnā (Raikovs

et al. 1994., Lasukovs, 1999.). Mikroorganismus pētījām ar mikroskopu palīdzību palielinājumā

10 – 300 reizes. Fotografēšanai un filmēšanai izmantojām Intel Play QX3 Computer Microscope

(Parent Quick Start Guide).

7

2.2.4. Dzīvnieku noteikšana

Ūdens dzīvnieku noteikšanai izmantojām noteicēja atslēgas lapu. Ja uzzinājām organismu

grupas nosaukumu, tad turpinājām organismu noteikšanu līdz sugai.

Noteikšanas laikā objekts atradās ūdenī, tāpēc, ka trauslas diegveidīgās un spalvveidīgās

ķermeņa daļas un orgāni gaisā krītas un salīp kopā. Pierakstījām ķeršanas laiku un vietu,

attālumu no krasta un dziļumu, ķeršanas paņēmienu, vietas raksturojumu (veģetāciju, augsni,

apkārtējo vidi), ūdens temperatūru (Raikovs et al. 1994., Lasukovs, 1999.). Savā darbā mēs

izmantojām dažādus noteicējus (sk. Informācijas avotu saraksts, Nr. 1., 2., 4. – 6., 8. – 12.).

3. Rezultāti un to analīze

Rēzeknes (Kovšu) ezers ir eitrofs, pēc izcelsmes ir glaciāls (ledāju ūdeņu plūsmas

rezultāts), pēc formas – šaurs un garš, pēc ūdens balansa – caurteces, pēc ūdens ķīmiskā sastāva

– saldūdens.

3.1. Kukaiņu un putnu uzvedības un dzīvesveida novērošana

17. un 19. maijā novērojām masveida spāru izšķilšanos no kūniņām (skat.

VI PIELIKUMA 12. - 15. att.).

Cekuldūkura ligzdā, rietumu krastā (6. novērošanas

stacija) tika atrastas trīs olas (novērojām ar tālskati

cekuldūkura barošanas laikā). Pēc 20. maija uz

pussalas (atpūtas vietā) novērojām meža pīli ar trim

pīlēniem un ziemeļu krastā – meža pīli ar astoņiem

pīlēniem. Vienā meža pīles ģimenē mēs konstatējām

divpadsmit pīlēnus (vislielākais pīlēnu skaits),

cekuldūkura ģimenē dienvidrietumu ezera daļā no

trim olām izšķīlās tikai divi putnēni, bet pie ziemeļu

krasta cekuldūkurs vēl perēja olas (skat. 5. att.).

Ūdensvistiņu novērojām nelielajā līcī, kurš bija aizaudzis ar vilkvālītēm, netālu no pussalas.

Vēlāk tika konstatēts, ka katrā cekuldūkura ģimenē bija no 2 līdz 4 putnēniem.

Tā kā uz ezera bija tikai viena gulbju ģimene, mums bija viegli novērot viņu dzīvi un

putnēnu attīstību. Maijā mēs novērojām tikai vienu gulbi, otrais visticamāk tajā laikā perēja olas.

Ligzda atradās ezera ziemeļrietumu daļā un bija labi noslēpta augājā. Bet maija beigās mēs jau

novērojām visu gulbju ģimeni ar astoņiem putnēniem (skat. 6. att.).

5. attēls. Cekuldūkura ligzda, ziemeļu

krasts (28. maijā). (Autore – I. Matule)

8

6. attēls. (31. maijā) (autore – I. Matule) 7. attēls. (15. jūlijā) (autors - Oskars Vasiļjevs)

Jūnijā viens putnēns pazuda. Mēs uzzinājām, ka putnēni bieži iet bojā malu mednieku

tīklos. No jūnija līdz novembrim (ieskaitot) paugurknābja gulbju ģimenē palika septiņi putnēni

(skat. 8. att.).

8. attēls. (4. novembrī) (autore – I. Matule) 9. attēls. (14.decembrī) (autore – I. Matule)

13. decembrī ezera dienvidu daļa līdz pussalai bija pārklāta ar ledu. Gulbju ģimene (kopā

ar meža pīlēm) peldēja pa ezera ziemeļu daļu, un viņiem palika tikai četri putnēni. Bet jau

14. decembrī ledus pārklāja visu ezeru. Gulbjus mēs novērojām ezera dienvidu daļas centrā

(skat. 9. att.), bet meža pīles atradās Kovšupē (skat. 10. att.). Pēc nedēļas gulbju ezerā jau nebija.

Daļa meža pīļu palika Kovšupē (skat. 11. att.), bet lielākā daļa pārcēlās uz Rēzeknes upi.

10. attēls. (14. decembrī) (autore – I. Matule) 11. attēls. (21. decembrī) (autore – I. Matule)

9

3.2. Faunas pārstāvju novērošanas rezultāti un analīze

Novērojumu gaitā tika konstatēti 57 Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas pārstāvji. Iegūta informācija

apkopota 3.1. tabulā.

Tabula 3.1. Rēzeknes (Kovšu)ezera fauna

Nr. Dzīvnieku nosaukumi Novērošanas stacijas numurs

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13

Posmkāji (Arthropoda)

Vēži (Сrustacea)

Lapkājvēži (Phyllopoda)

1 Ūdensblusa х х х х х х х х х х х

Simocephalus vetulus

Dafnijas

2 Daphnia pulex х х х х х х х х х х х

3 Moina dubia х х х х х х х х х х х

Airkājvēži (Copepodo)

4 Ciklops х х х х х х х х х х х

Cyclops coronatus

5 Gliemeņvēži х х х х х х х х х х х

Ostracoda

6 Šaurspīļu upesvēzis (Astacus

leptodactylus) х х

Zirnekļi (Arachnoidea)

7 Ūdens zirnekļis х

Argyroneta aquatica

8 Krastmalu dižzirneklis х х

Dolomedes fim,hbatus

Ērces (Acari)

Saldūdensērces ( Hydrachnellae)

9 Hydrochoreutes ungulatus х х х х х х

Kukaiņi (Insekta)

Blaktis jeb puscietspārņi

(Hemiptero)

10 Airētājblaktis х х х х

Corixidae

11 Airblaktis x х х

Corixa dentipes

12 Melnvairoga mugurpelde х х х х

Notonecta glauca

Ūdensmērītāju dzimta (Gerris)

13 Slaidā mērniekblakts х х х х х х

Hydrometra gracilenta

14 Водомерка панцирная х х х

Gerris thoracicus

15 Ezeru ūdensmērītājs х х х

Gerris lacustris

Kolembolas (Collembola)

16 Ūdens lēcaste х

Podura aquatica

17 Makstenes (Trichoptera) х х х х х

Divspārņu kārta (Diptera)

18 Parastais ods (Culex pipiens L.) х х х х х х х х х х х

19 Garkājodi (Tipulidae) х х х х х х х х х х х

10

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13

20 Miģeles х х х

Ceratopogon

Spāres (Odonata)

21 Parastā daiļspāre х х х х х х

Ischnura elegans

22 Strauta krāšņspārnis х х х х

Calopteryx virgo

23 Zaļā dižspāre х х х х

Aeschna viridis

24 Melnkāju upjuspāre х х х

Gomphus vulgatissimus

25 Agrā smaragdspāre х хх х хх хх

Cordulia aёnea

26 Plankumainā spāre х

Libellula quadrimaculata

Vaboles (Coleoptera)

27 Airvabole х

Dytiscus latissimus

28 Mazais ūdensmīlis х х х х х

Hydrophilus caraboides L.

29 Lapgrauzis х х хх

Donacia aquatica

30 Koksngrauzis х

Lamia textor

Gliemji (Molluska)

Gliemeži (Gastropoda)

31 Lielais dīķgliemezis х х хх х х хх х

Lymnaea Stagnalis

32 Purvu dīķgliemezis х х х х х

Stagnicola Palustris

33 Ausveida dīķgliemezis х х х

Radix Auricularia

34 Dūkstāja ūdensspolīte х х х

Planorbis corneus

35 Dūkstāju ūdensspolīte х х х

Planorbis planobris

36 Ezeru ielvāciņgliemezis х х

Viviparus contectus

37 Apleksa х

Aplexa

Gliemenes (Bivalvia)

38 Slaidā perlamutrene х х х х

Unio pictorum

Hordaiņi (Chordata)

Kaulzivis (Osteichthyes)

39 Rauda (Rutilus) х х х х х х х х х х х х х

40 Rudulis (Scardinius

erythrophthalmus (L.)) х х х х х х х х х х х

41 Līdaka (Esox) х х х

42 Līnis (Tinca) х х

43 Asaris (Perca fluviatilis (L.)) х х х х х х

44 Vīķe (Alburnus alburnus (L.)) х

11

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13

45 Karūsa (Сarassius Сarassius) х х х х х х х х х х х

Abinieku klase (Amphibia)

Bezastaino abinieku kārta (Anura)

46 Ezera varde х х х х х х х

Rana ridibunda

47 Parastā varde х х х х х х х х

Rana temporaria

Astaino abinieku kārta (Caudafa)

48 Mazais tritons х

Triturus vulgaris

Putnu klase (Aves)

49 Cekulainais dūkuris

Cekulainais dūkuris 52 Paugurknābja gulbis

Cygnus olor 55 Niedru strazds

Acrocephalus barundinaceus

50 Meža pīle, mercene

Anas platyrbyncbos 53 Mazais ķīris

Larus minutus 56 Niedru stērste

Emberiza schoeniclus

51 Laucis

Fulica atra 54 Melnais zīriņš

Chlidonias niger 57 Ūdensvistiņa

Gallimula chloropus

Ar „x” ir atzīmētas tās stacijas, kurās tika novēroti dotās faunas pārstāvji. Apzīmējums

„xx” liecina par lielu skaitu doto dzīvnieku noteiktajā stacijā. II PIELIKUMĀ ar krāsainajiem

aplīšiem ir atzīmētas mūsu uzietas putnu ligzdošanas vietas.

Izanalizējām Kovšu ezera fotogrāfijas, ievietotas internetā

(http://www.ezeri.lv/database/2199, 18.01.2008.), un salīdzinājām ar to, kā izskatās tagad ezera

tās pašas vietas (skat. V PIELIKUMA 16. – 19. att.). Pēc fotogrāfiju analīzes varam konstatēt, ka

ezers ātri aizaug. Tomēr 2008. gada novembrī tika veikti pašvaldības pasākumi ezera attīrīšanai.

12

Secinājumi

1. Informācijas analīze par Kovšu ezera dziļumu dod mums iespēju secināt, ka doto

ekosistēmu var uzskatīt par lielo dīķi.

2. Salīdzinot 2001. gada un 2008. gada fotogrāfijas, var secināt, ka ezers ātri aizaug.

3. Veiktā darba rezultātā tika konstatētas 57 Kovšu ezera dzīvnieku sugas, starp kurām bija

putni, zivis, abinieki, kukaiņi, zirnekļveidīgie, vēžveidīgie, kā arī mīkstmieši.

4. Liels faunas formu skaits un daudzveidība liecina par to, ka antropogēni faktori neatstāj

negatīvu ietekmi uz Rēzeknes (Kovšu) ezera ekosistēmu.

13

Informācijas avoti

1. N. Sloka. Ūdensdzīvnieku noteikšana dabā. Bezmugurkaulnieki. – Rīga, „Zvaigzne ABC”,

1996.

2. LOB 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga.

3. Ezeru tipi. [tiešsaiste]. [skatīts 2008. g. 18. maijā.]. Pieejams:

http://latvijas.daba.lv/biotopi/ezeri.shtml#v54

4. KĀ KUKAIŅUS ATŠĶIRT [tiešsaiste]. [skatīts 2009. g. 18. janv.]. Pieejams:

http://www.liis.lv/kukaini/klasif.htm

5. Latvijas gliemeņu sugas saraksts. Sagatavoja Arturs Stalažs. [tiešsaiste]. [skatīts 2009. g. 8.

janv.]. Pieejams: http://gliemji.daba.lv/LV/gliemenes.shtml

6. Latvijas gliemežu sugu saraksts. Sagatavoja Arturs Stalažs. [tiešsaiste]. [skatīts 2009. g. 8.

janv.]. Pieejams: http://gliemji.daba.lv/LV/gliemezhi.shtml

7. Rēzeknes ezers. [tiešsaiste]. [skatīts 2008. g. 18. janv.]. Pieejams:

http://www.ezeri.lv/database/2199

8. Горностаев Г. Н. Насекомые СССР. – М., «Мысль», 1970. – 372 с. с илл.; 28 л. илл.

(Справочники – определители географа и путешественника).

9. Кузнецов Б. А. Определитель позвоночных животных фауны СССР. (В 3-х ч.)

Пособие для учителей. Часть 1. Круглоротые, рыбы, земноводные, пресмыкающиеся.

М., «Просвещение», 1974.

10. Ласуков Р. Ю. Обитатели водоёмов: Карманный определитель. – М.: Рольф, 1999.

– 128 с., с илл. – (Мир родной природы).

11. Мамаев Б. А. Определитель насекомых по личинкам. Пособие для учителей. М.,

«Просвещение», 1972. 400 с., с илл.

12. Мамаев Б. М., Бордукова Е. А. Энтомология для учителя. – М.: Просвещение, 1985.

– 114 с., ил.

13. Райков Б. Е., Римский-Корсаков М. Н. Зоологические экскурсии – М.: Топикал, 1994

– 640 с., ил.

14. Озеро. [online]. [cited 23 March 2008]. Available:

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%BE

14

I PIELIKUMS. Kovšu ezera novērošanas stacijas

1

2

3

4

5

6

7

8 9

10

11

15

II PIELIKUMS. Kovšu ezers ar norādītām putnu ligzdošanas vietām

16

III PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālā mikroskopa IntelPlay palīdzību

(palielinājums x60)

1. att. Dafnija Simocephalus 2. att. Dafnija Moina dubia

3. att. Ciklops Cyclops coronatus 4. att. Ciklops Cyclops coronatus

IV PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālās fotokameras palīdzību

Spāres izšķilšanās no kūniņas (skat. 5. – 11. att.) (autors - Oskars Vasiļjevs)

Novērojumi laboratorijā, 2008. gada 26. maijā, (novērojuma laiks: 1700

- 1930

)

5. att. 6. att. 7. att.

17

8. att. 9. att. 10. att. 11. att.

12. att. 13. att.

Spāres izšķilšanās no kūniņas (novērojām ezera krastā, 17. un 18. maijā)

14. att. 15. att.

Spāres kāpuri. Calopteryx virgo, Cordulia aёnea, Aeschna viridis. (autore – I. Matule)

16. att. Lauča ligzda, ziemeļu krasts (25. maijā).

18

V PIELIKUMS. KOVŠU EZERA FOTOGRĀFIJAS ANALĪZE

16. attēls. (fotogrāfija: Vita Līcīte 17. attēls. (fotogrāfija: Oļegs Anosovs

Datums: 26.05.2001. Datums: 26.04.2008.

Orientieris ziemeļaustrumi) Orientieris ziemeļaustrumi)

18. attēls. (fotogrāfija: Vita Līcīte 19. attēls. (fotogrāfija: Irina Matule

Datums: 26.05.2001. Datums: 24.05.2008.

Orientieris ziemeļaustrumi) Orientieris ziemeļaustrumi)

21. attēls. Atpūtas vieta pirms uzkopšanas, 22. attēls. Pēc uzkopšanas, 2008. g. 25. maijā.

2008. g. 10. aprīlī.

Uz pussalas ir ierīkota pilsētnieku atpūtas vieta: rotaļu laukums, galdi, soli, atkritumu

tvertnes, tualetes. Pilsētas pašvaldība pavasaros organizē teritorijas uzkopšanu apkārt ezeram,

vasaras periodā periodiski tiek pļauts zālājs.

19

Anotācija

Rēzeknes ezera (Kovšu ezera) faunas analīze. Oļegs Anosovs, 11.a klases skolnieks. Darba

vadītāja: Irina Matule, ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre. Konsultante: Neonila Ivanova,

bioloģijas skolotāja, „Latgales dabas draugu” kluba vadītāja.

ZPD ir 13 lpp., 11 fotogrāfijas, 1 tabula, 14 informācijas avotu, 5 pielikumi.

Iekšējie ūdeņi Latvijas Republikā aizņem 2543 km2 jeb 4% no teritorijas. Intensīvas

cilvēka darbības rezultātā upju, ezeru krastos un sateces baseinos kopumā ievērojami palielinās

biogēno vielu pieplūdums Latvijas ezeros un upēs. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu

degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā. Rēzeknes pilsētas teritorijā atrodas

Kovšu ezers – pilsētnieku atpūtas vieta. Ezera krasti ir apdzīvoti.

Darba hipotēze: ilggadīga cilvēka saimnieciskā darbība ezera krastos negatīvi ietekmē ezera

bioloģisko daudzveidību.

Darba mērķis: Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana.

Darba uzdevumi:

faunas pārstāvju dzīves un uzvedības novērošana;

Kovšu ezera faunas pārstāvju identificēšana ar noteicēju palīdzību.

Divu mēnešu laikā (aprīlis-maijs) tika vērota putnu, abinieku un kukaiņu dzīve un

uzvedība. Pēc iespējas izmantojām tālskati, fotografējām un ierakstījām video. Videoieraksts

ļāva mums precizēt putnu noteikšanu pēc viņu balsīm, apskatīt ātri kustošus dzīvniekus ar stop

kadra palīdzību. Sīko dzīvnieku un kāpuru novērošana tika veikta ar lupas un mikroskopu

(optisko un digitālo) palīdzību.

Darba laikā savāktie gliemežvāku, kukaiņu, spāres kāpuru hitīna apvalku paraugi,

fotogrāfijas un videoieraksti ar Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas novērojumiem papildinās

„Latgales dabas draugu” kluba muzeja ekspozīciju.

Secinājumi

1. Informācijas analīze par Kovšu ezera dziļumu dod mums iespēju secināt, ka doto

ekosistēmu var uzskatīt par lielo dīķi.

2. Salīdzinot 2001. gada un 2008. gada fotogrāfijas, var secināt, ka ezers ātri aizaug.

3. Veiktā darba rezultātā tika konstatētas 57 Kovšu ezera dzīvnieku sugas, starp kurām bija

putni, zivis, abinieki, kukaiņi, zirnekļveidīgie, vēžveidīgie, kā arī mīkstmieši.

4. Liels faunas formu skaits un daudzveidība liecina par to, ka antropogēni faktori neatstāj

negatīvu ietekmi uz Rēzeknes (Kovšu) ezera ekosistēmu.

Darba rezultātus varētu izmantot skolotāji un žurnālisti iedzīvotāju ekoloģiskās

domāšanas un patriotiskās pašapziņas attīstīšanai.