155
THIS FILE IS FOR PERSONAL USE ONLY (UNOFFICIAL) \ Chan Yan *** Bahasa diterjemahkan dari Inggris oleh DhammaCitta, draft SN-3. (S.24.) 3. Di tt hisa m yutta m (96 suttas) ... 1 BAB III : 24. : Khotbah tentang Pandangan-pandangan 1. Sot a pattivaggo ................... 1 MEMASUKI-ARUS (S.24.1.) 1.V a tasutta m ............ 2 Angin (S.24.2.) 2.Eta m mamasutta m ........ 4 Ini Milikku (S.24.3.)3.So-att a sutta m .......... 6 Diri (S.24.4.)4.Nocamesiy a sutta m ....... 8 Sebelumnya Tidak Ada Bagiku (S.24.5.)5.Natthidinnasutta m ..... 10 Tidak ada (S.24.6.)6.Karotosutta m .......... 14 Berbuat (S.24.7.) 7.Hetusutta m ........... 17 Sebab (S.24.8.)8.Mah a di tt hisutta m ...... 19 Pandangan Besar (S.24.9.)9.Sassatadi tt hisutta m ... 24 Dunia Adalah Abadi (S.24.10.) 10.Asassatadi tt hisutta m 26 Dunia adalah Tidak Abadi (S.24.11.) 11.Antav a sutta m ....... 27 Dunia adalah Terbatas (S.24.12.) 12.Anantav a sutta m ..... 28 Dunia adalah Tidak Terbatas (S.24.13.) 13.Ta m j i va m ta m sar i ra m sutta m 30 Jiwa dan Badan adalah Sama (S.24.14.) 14.Añña m j i va m -añña m sar i ra m sutta m 31 Jiwa dan Badan adalah Berbeda (S.24.15.) 15.Hotitath a gatosutta m 32 Sang Tathàgata Ada (S.24.16.) 16.Nahotitath a gatosutta m 34 Sang Tathàgata Tidak Ada (S.24.17.) 17.Hoticanacahotitath a gatosutta m 35 Sang Tathàgata Ada dan Tidak Ada (S.24.18.) 18.Nevahotinanahotitath a gatosutta m 36 Sang Tathàgata Bukan Ada Juga Bukan Tidak Ada 2. Dutiyagamanavaggo ............... 38 PERJALANAN KE DUA (S.24.19.~35.) 1.V a tasutta m ...... 38 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya (S.24.36.) 18.Nevahotinanahotisutta m 66 (S.24.37.) 19.R u p i -att a sutta m .... 67 Diri yang Berbentuk (S.24.38.)20.Ar u p i -att a sutta m .... 68 Diri Tanpa Bentuk (S.24.39.)21.R u p i ca-ar u p i ca-att a sutta m 69 Diri yang Berbentuk juga Tanpa Bentuk (S.24.40.)22.Nevar u p i n a r u p i -att a sutta m 71 Diri yang Bukan Berbentuk juga Bukan Tanpa Bentuk (S.24.41.)23.Ekantasukh i sutta m ... 72 Sangat Bahagia (S.24.42.)24.Ekantadukkh i sutta m .. 73 Sangat Sengsara (S.24.43.)25.Sukhadukkh i sutta m ... 74 Bahagia juga Sengsara (S.24.44.)26.Adukkhamasukh i sutta m 76 Bukan Bahagia juga Bukan Sengsara 3. Tatiyagamanavaggo ............... 77 PERJALANAN KE TIGA (S.24.45.) 1.Nav a tasutta m ........ 78 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya (S.24.70.)26.Adukkhamasukh i sutta m 114 4. Catutthagamanavaggo ............ 116 PERJALANAN KE EMPAT (S.24.71.) 1.Nav a tasutta m ....... 116 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya (S.24.96.)26.Adukkhamasukh i sutta m 153 [BJT Page 378] 3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ (S.24.) 3. Ditthisamyuttam (96 suttas) BAB III : 24. Diññhisaüyutta : Khotbah tentang Pandangan-pandangan 1. Sotāpattivaggo 1. Sotapattivaggo

(S  · Web viewDalam versi DN, kosmologi yang sangat luar biasa dihubungkan dengan doktrin non-kausalitas dan termasuk dalam ajaran Makkhali Gosàla,

Embed Size (px)

Citation preview

THIS FILE IS FOR PERSONAL USE ONLY (UNOFFICIAL) \ Chan Yan ***Bahasa diterjemahkan dari Inggris oleh DhammaCitta, draft SN-3.

(S.24.) 3. Di tt hisa m yutta m (96 suttas) .................................. 1 BAB III : 24. : Khotbah tentang Pandangan-pandangan1. Sot a pattivaggo ............................................................ 1 MEMASUKI-ARUS

(S.24.1.) 1.V a tasutta m ............................................. 1 Angin(S.24.2.) 2.Eta m mamasutta m .................................. 4 Ini Milikku(S.24.3.)3.So-att a sutta m .......................................... 5 Diri(S.24.4.)4.Nocamesiy a sutta m .................................. 7 Sebelumnya Tidak Ada Bagiku(S.24.5.)5.Natthidinnasutta m ................................... 8 Tidak ada(S.24.6.)6.Karotosutta m ......................................... 11 Berbuat(S.24.7.) 7.Hetusutta m ........................................... 14 Sebab(S.24.8.)8.Mah a di tt hisutta m ................................. 16 Pandangan Besar(S.24.9.)9.Sassatadi tt hisutta m ............................... 20 Dunia Adalah Abadi(S.24.10.) 10.Asassatadi tt hisutta m ........................ 21 Dunia adalah Tidak Abadi(S.24.11.) 11.Antav a sutta m ................................... 22 Dunia adalah Terbatas(S.24.12.) 12.Anantav a sutta m ............................... 23 Dunia adalah Tidak Terbatas(S.24.13.) 13.Ta m j i va m ta m sar i ra m sutta m .......... 24 Jiwa dan Badan adalah Sama(S.24.14.) 14.Añña m j i va m -añña m sar i ra m sutta m 25 Jiwa dan Badan adalah Berbeda(S.24.15.) 15.Hotitath a gatosutta m ......................... 27 Sang Tathàgata Ada(S.24.16.) 16.Nahotitath a gatosutta m ..................... 28 Sang Tathàgata Tidak Ada(S.24.17.) 17.Hoticanacahotitath a gatosutta m ........ 29 Sang Tathàgata Ada dan Tidak Ada(S.24.18.) 18.Nevahotinanahotitath a gatosutta m . . . 30 Sang Tathàgata Bukan Ada Juga Bukan Tidak Ada

2. Dutiyagamanavaggo ................................................. 31 PERJALANAN KE DUA(S.24.19.~35.) 1.V a tasutta m .................................. 32 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya(S.24.36.) 18.Nevahotinanahotisutta m ................... 53 (S.24.37.) 19.R u p i -att a sutta m ............................... 55 Diri yang Berbentuk(S.24.38.)20.Ar u p i -att a sutta m ............................... 56 Diri Tanpa Bentuk(S.24.39.)21.R u p i ca-ar u p i ca-att a sutta m ............... 57 Diri yang Berbentuk juga Tanpa Bentuk(S.24.40.)22.Nevar u p i n a r u p i -att a sutta m .............. 58 Diri yang Bukan Berbentuk juga Bukan Tanpa Bentuk(S.24.41.)23.Ekantasukh i sutta m ............................ 59 Sangat Bahagia(S.24.42.)24.Ekantadukkh i sutta m .......................... 60 Sangat Sengsara(S.24.43.)25.Sukhadukkh i sutta m ........................... 61 Bahagia juga Sengsara(S.24.44.)26.Adukkhamasukh i sutta m .................... 62 Bukan Bahagia juga Bukan Sengsara

3. Tatiyagamanavaggo .................................................. 64 PERJALANAN KE TIGA(S.24.45.) 1.Nav a tasutta m ..................................... 64 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya(S.24.70.)26.Adukkhamasukh i sutta m .................... 94

4. Catutthagamanavaggo ............................................... 95 PERJALANAN KE EMPAT(S.24.71.) 1.Nav a tasutta m ..................................... 95 Angin, Ini Milikku, dan seterusnya(S.24.96.)26.Adukkhamasukh i sutta m .................. 126

[BJT Page 378]

3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ(S.24.) 3. Ditthisamyuttam (96 suttas)BAB III : 24. Diññhisaüyutta : Khotbah tentang Pandangan-pandangan

1. Sotāpattivaggo1. SotapattivaggoI. MEMASUKI-ARUS

3. 1. 1 Vāta suttaṃ(S.24.1.) 1.Vatasuttam1 (1) Angin

206. [PTS Page 202] sāvatthiyaṃ:[202] Di Sàvatthã.

Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitāti?‘Angin tidak bertiup, sungai tidak mengalir, perempuan hamil tidak melahirkan, bulan dan matahari tidak terbit dan terbenam melainkan diam bagaikan pilar.’?”249

===249. Pandangan yang aneh ini sepertinya suatu pernyataan puitis atas sifat ilusi dari perubahan. Kata majemuk esikaññhàyiññhita, “berdiri kokoh (diam) bagaikan pilar,” muncul dalam pernyataan pandangan eternalis pada DN I 14-16 dan dalam doktrin tujuh tubuh per-sis di bawah (24:8; III 211, 8). Suatu doktrin yang menganut waktu dan perubahan adalah ilusi (avicalita-nityatva) muncul belakangan dalam sejarah aliran âjãvika dan terserap masuk ke dalam sistem dari aliran Pakudha Kaccàyana, yang mengemukakan doktrin tujuh tubuh.” Baca Basham, History and Doctrines of the âjãvika, p. 236. Pada Mvu III 317, pandangan serupa, disebutkan dalam istilah yang nyaris identik, disebutkan sebagai contoh atas “kepercayaan salah dan jahat” yang beredar di Magadha sebelum kemunculan Sang Buddha; baca Jones 3:306.

Spk: Ini, dikatakan, adalah pandangan mereka: “Walaupun angin mematahkan dahan pepohonan, dan sebagainya, ini bukanlah angin (sesungguhnya); itu adalah reproduksi angin (vàtalesà; Spk-pñ: vàtalesà ti vàtasadisà). Angin berdiri kokoh bagaikan pilar dan puncak gunung. [Spk-pñ: frasa ‘bagaikan pilar’ menunjukkan ketidakbergerakannya (niccalabhàva); ‘puncak gunung,’ menunjukkan keabadiannya (sassatisama). Demikian pula dengan air. Walaupun dikatakan bahwa perempuan melahirkan anak, janin tidak (sungguh-sungguh) keluar; itu adalah reproduksi janin. Walaupun matahari dan bulan terbit dan terbenam, mereka tidak (sungguh-sungguh) demikian; itu adalah reproduksi matahari dan bulan, yang berdiri kokoh (diam) bagaikan pilar dan puncak gunung.”

===

Bhagavaṃmūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"na vātā vāyanni, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti ‘Angin tidak bertiup … melainkan kokoh bagaikan pilar.’

vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanā abhinivissa evaṃ diṭṭhi upajjati: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. Ketika ada perasaan …

Sati saññāya upādāya saññā abhinivissa evaṃ diṭṭhi upajjati: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. persepsi …

Sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi upajjati: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. bentukan-bentukan kehendak …

Sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi upajjati: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?“Bagaimana menurut kalian, para bhikkhu, apakah bentuk adalah kekal atau tidak kekal?… [203] … apakah kesadaran adalah kekal atau tidak kekal?”

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.” …

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya "evaṃ diṭṭhi uppajjeyya"na vātā vāyanti, na najjo sandanti,na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udanti vā apenti vā esikaṭṭhāsiṭṭhitā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

[BJT Page 380] Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya "evaṃ diṭṭhi uppajajeyya "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti ?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Yampidaṃ diṭṭhaṃ, sutaṃ, mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ, pariyesitaṃ,anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? “Apa yang dilihat, didengar, dicerap, dikenali, dicapai, dicari, dan dijelajahi oleh pikiran:250 apakah kekal atau tidak kekal?”

===250. Ini adalah empat pengelompokan seluruh objek. Menurut Spk, yang dilihat (diññha) adalah landasan bentuk-terlihat, yang didengar (suta) landasan suara; yang dicerap (muta), objek-objek penciuman, kecapan, dan sentuhan; dan yang dikenali (vi¤¤àta), tujuh landasan lainnya (yaitu, enam landasan indria internal dan landasan fenomena pikiran). Kata-kata “dicapai, dicari, dan dijelajahi oleh pikiran” (pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasà) adalah hanya penjelasan atas yang ke empat. Dalam sutta berikutnya pada vagga ini, bagian ini disingkat dalam bentuk penyingkatan, tetapi harus dipahami selengkapnya.

===

Aniccaṃ bhante,“Tidak kekal, Yang Mulia.”

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?“Apakah yang tidak kekal itu adalah penderitaan atau kebahagiaan?”

Dukkhaṃ bhante, “Penderitaan, Yang Mulia.”

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante,“Tidak, Yang Mulia.”

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu1 chasu ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini,251

===251. Saya bersama dengan Se dan Ee membaca imesu chasu ñhànesu, tidak seperti Be imesu ca ñhànesu. Spk tidak berkomentar, tetapi sepertinya enam kasus adalah kelima kelompok unsur kehidupan ditambah kelompok empat objek indria secara kolektif. Cp. MN I 135, 34-36, di mana kelompok empat objek indria menggantikan vi¤¤àõa sebagai landasan bagi pandangan-pandangan salah (diññhiññhàna).

===dukkhe'pissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhasamudaye'pissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhe'pissa kaṅkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyāpaṭipadāya'pissa kaṅkhā pahīnā hoti. dan ketika, lebih jauh lagi, ia telah melepaskan kebimbangan terhadap penderitaan, asal-mula penderitaan, lenyapnya penderitaan,

Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano"ti.maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus, tidak akan lagi terlahir di alam rendah, pasti mencapai tujuan, dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 2 Etaṃmama suttaṃ(S.24.2.) 2.Etammamasuttam2 (2) Ini Milikku

207 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti. Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘ini milikku, ini aku, ini diriku’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇa. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

[PTS Page 204] rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti [204] “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘ini milikku, ini aku, ini diriku.’

vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti persepsi …

saṃkhāresu sati saṅkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti bentukan-bentukan kehendak …

viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'tikesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘ini milikku, ini aku, ini diriku.’ …

1. "Imesuca" - machasaṃ.

[BJT Page 382] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 3 Soattā suttaṃ(S.24.3.)3.So-attasuttam3 (3) Diri

208 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Apa yang menjadi diri adalah dunia; setelah meninggal dunia, aku akan menjadi – kekal, stabil, abadi, tidak mengalami perubahan’?”252

===252. Seperti pada 22:81; baca n. 134.

===[BJT Page 384] [PTS Page 205] bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. [205] “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

" so attā so loko so pecca bhavissāmi. Nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti

‘Apa yang menjadi diri adalah dunia; setelah meninggal dunia, aku akan menjadi – kekal, stabil, abadi, tidak mengalami perubahan.’

vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṅkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: bentukan-bentukan kehendak …

viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"so attā so loko so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sasasto aviparināmadhammo"ti. ‘Apa yang menjadi diri adalah dunia; setelah meninggal dunia, aku akan menjadi – kekal, stabil, abadi, tidak mengalami perubahan.’ …

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi, niccā dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

No hetaṃ bhante,

[BJT Page 386] Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 4 Nocamesiyā suttaṃ(S.24.4.)4.Nocamesiyasuttam4 (4) Sebelumnya Tidak Ada Bagiku

209 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī, 'ti. ‘Sebelumnya aku tidak ada, dan sebelumnya tidak ada bagiku; tidak akan ada, [dan] tidak akan ada bagiku’?”253

===253. Seperti pada 22:81; baca n. 135.

===

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa [PTS Page 206] evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, [206] suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

no cassaṃ no va me siyā na bhavissāmi na me bhavissatīti. ‘Sebelumnya aku tidak ada, dan sebelumnya tidak ada bagiku; tidak akan ada, [dan] tidak akan ada bagiku.’

Vedanayā sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: bentukan-bentukan kehendak …

viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatīti. kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Sebelumnya aku tidak ada … tidak akan ada bagiku.’ …

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmī, na me bhavissatīti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: no cassaṃ no ca me siyā, na bhavissāmi na me bhavissatīti?

[BJT Page 388] No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 5 Natthidinna suttaṃ(S.24.5.)5.Natthidinnasuttam5 (5) Tidak ada

210 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:254

===254. Ini adalah doktrin Nihilis lengkap (natthikavàda). Pada DN I 55, 15-31, disebut pemusnahan (ucchedavàda) dan dianggap sebagai berasal dari Ajita Kesakambalã. Untuk penjelasan komentar, baca Bodhi, Discourse on the Fruits of Recluseship, pp. 77-83.

==="natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. ‘Tidak ada yang diberikan, tidak ada yang dipersembahkan, tidak ada yang diserahkan dalam derma; tidak ada buah atau akibat dari perbuatan baik dan buruk; tidak ada dunia ini, tidak ada dunia lain; tidak ada ibu, tidak ada ayah; tidak ada makhluk yang dilahirkan kembali secara spontan; tidak ada petapa dan brahmana yang mengembara dan berlatih dengan benar di dunia ini yang, setelah menembus dunia ini dan dunia lain oleh diri mereka sendiri dengan pengetahuan langsung, mengajari orang lain.

Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, [PTS Page 207] yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, Manusia ini terdiri dari empat unsur utama. [207] Ketika seseorang meninggal dunia, tanah kembali ke dan bergabung dengan tubuh-tanah; air kembali ke dan bergabung dengan tubuh-air; api kembali ke dan bergabung dengan tubuh-api; angin kembali ke bergabung dengan tubuh-angin;

ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti,

indria-indria berpindah ke kekosongan.

āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, [Empat] orang dengan tandu sebagai yang ke lima membawa jenazah.

yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, Orasi pemakaman berlangsung seluas tanah pemakaman;

kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, tulang-belulang memutih;

bhasmantā1āhutiyo, persembahan yang dibakar berakhir menjadi abu.

dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, Memberi adalah doktrin bodoh. Ketika seseorang menegaskan ajaran bahwa ada [memberi dan sejenisnya], itu adalah kosong, bualan salah.

ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, Yang dungu dan yang bijaksana sama-sama terpotong dan musnah dengan hancurnya jasmani,

na honti parammaraṇā"ti. setelah kematian mereka tidak ada’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1 āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti. “Ketika ada bentuk, para bhikkhu,…

Vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: bentukan-bentukan kehendak …

viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. ‘Tidak ada yang diberikan … [208] … setelah kematian mereka tidak ada.’ …

Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1- āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye

keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1ahutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

1. Bhassantā āhutiyo - machasaṃ. Syā

[BJT Page 390] No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā mbapapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni naññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāmatucchaṃ tesaṃ tucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca [PTS Page 208] kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya:"Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ tucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇāti?.

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

[BJT Page 392] 3. 1. 6 Karato suttaṃ(S.24.6.)6.Karotosuttam6 (6) Berbuat

211 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:255

===255. Ajaran tentang tidak efektifnya perbuatan (akiriyavàda), pada DN I 52, 22 – 53, 2 dianggap berasal dari Påraõa Kassapa. Baca Fruits of Recluseship, pp. 69-70.

==="karato kārayato1- ‘Ketika seseorang berbuat atau menyuruh orang lain berbuat,

chindato chedāpayato2- ketika seseorang memotong atau menyuruh orang lain memotong,

pacato pācayato3- ketika seseorang membebankan kesedihan atau menyuruh orang lain membebankan kesedihan,

socato4 socāpayato ketika seseorang menindas atau menyuruh orang lain menindas,

kilamato5 kilamāpayato ketika seseorang mengintimidasi atau menyuruh orang lain mengintimidasi,

phandato phandāpayoto6 ketika seseorang membunuh atau menyuruh orang lain membunuh,

pāṇamatipātayato6 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ7, mengambil apa yang tidak diberikan, mendobrak rumah, merampas harta, melakukan perampokan, menyerang di jalan raya, menggoda istri orang lain, mengucapkan kebohongan – tidak ada kejahatan yang dilakukan oleh pelaku.

khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, Jika, dengan roda berpisau, seseorang membuat seluruh makhluk hidup di bumi ini menjadi sekumpulan daging, menjadi satu tumpukan daging, karena hal ini tidak akan ada kejahatan dan akibat kejahatan.

dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8 gaccheyya [PTS Page 209] hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, Jika seseorang pergi ke tepi selatan Sungai Gangga [209] membunuh dan membantai, memotong dan menyuruh orang lain memotong, menyiksa atau menyuruh orang lain menyiksa, karena hal ini tidak akan ada kejahatan dan akibat kejahatan.

uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, Jika seseorang pergi ke tepi utara Sungai Gangga memberikan persembahan dan menyuruh orang lain memberikan persembahan, karena hal ini tidak ada kebaikkan dan tidak ada akibat kebaikkan.

dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti. Dengan memberi, dengan menjinakkan diri sendiri, dengan mengendalikan diri sendiri, dengan mengucapkan kebenaran, tidak ada kebaikan dan tidak ada akibat kebaikan’?”

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpaṃ kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3- socato ka socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato6 pāṇamati pātayato6 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, 7khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8- gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañeca'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti. “Ketika ada bentuk, para bhikkhu,…

Vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. ketika ada perasaan …

Saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. persepsi …

Saṃkhāresu sati saṃkharesu upādāya saṃkharesu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. bentukan-bentukan kehendak …

Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato6 pāṇamatipātayato6- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. ‘Ketika seseorang berbuat atau menyuruh orang lain berbuat … tidak ada kebaikkan atau akibat kebaikkan.’ …

Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, 7khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2- gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9- natthi tato

nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

. 4"Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya, "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato6 pāṇamatipātayato6- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, 7khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2- gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

1. Karoto kārayato - machasaṃ. 2. Vadato vadāpayato taṃ sahitaṃ. [PTS]3. Pacāpayato - machasaṃ. 4. Socayato - sīmu. 5. Kilamayato - simu. 6. Khandhato khandhāpayato - sīmu. 7. Karato na karisyātipāpaṃ sīmu, 1. - 2, Karoto nakamīyatī pāpaṃ machasaṃ. 8. Gaṃgātīraṃ - sī 1. 9.Yajāpento-machasaṃ, syā. 10. Saccavācena - sīmu.

[BJT Page 394] No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya, "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato6 pāṇamatipātayato6- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, 7khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2- gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu jasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 7 Hetu suttaṃ(S.24.7.) 7.Hetusuttam7 (7) Sebab

212. Sāvatthiyaṃ: [PTS Page 210] Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? [210] Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:256

===256. Doktrin non-kausalitas (ahetukavàda) dianggap berasal dari Makkhali Gosàla pada DN I 53, 25-33, tetapi pada 22:60 sebagian di-anggap berasal dari Påraõa Kassapa; baca n. 92 di atas. Untuk komentar, baca Fruits of Recluseship, pp. 70-72. Determinisme kuat (niyativàda) telah dikenal merupakan fiosofi utama dari Makkhali, dibahas secara terperinci oleh Basham, History and Doctrines of the âjãvikas, pp. 224-39. Kalimat dalam kurung dikutip dari DN I 53, 28-29, tetapi tidak terdapat dalam teks SN atau dalam versi MN I 516, 33 – 517, 3.

===Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkililesāya, ‘Tidak ada sebab atau kondisi bagi kekotoran makhluk-makhluk;

ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, makhluk-makhluk dikotori tanpa sebab atau kondisi.

natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, Tidak ada sebab atau kondisi bagi pemurnian makhluk-makhluk;

ahetu appaccayā sattā visujjhanti, makhluk-makhluk dimurnikan tanpa sebab atau kondisi. [tidak ada perbuatan oleh diri sendiri, tidak ada perbuatan oleh orang lain, tidak ada perbuatan manusia.]

natthi sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, 2- niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?Tidak ada kekuatan, tidak ada usaha, tidak ada kekuatan manusia, tidak ada ketahanan manusia. Semua makhluk, semua makhluk hidup, semua jiwa adalah tanpa keterampilan, kekuatan, dan usaha; terbentuk oleh takdir, situasi, dan alam, mereka mengalami kesenangan dan kesakitan dalam enam kelompok’?”257

===257. Enam kelompok (chaëabhijàtiyo) – hitam, biru, merah, kuning, putih, dan sangat putih – mewakili tingkatan jalan âjãvika menuju kesempurnaan; baca Fruits of Recluseship, pp. 73-75. Pada AN III 383, 18 – 84, 7 skema ini dianggap berasal dari Påraõa Kassapa, yang sekali lagi menunjukkan hubungan antara kedua sistem (satu poin yang dicatat oleh Basham, pp. 23-24).

===

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

1. Vīriyaṃ - machasaṃ2. Avīrāyā - machasaṃ

[BJT Page 396] Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:

“Ketika ada bentuk, para bhikkhu,…

"natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"‘Tidak ada sebab atau kondisi bagi kekotoran makhluk-makhluk … mereka mengalami kesenangan dan kesakitan dalam enam kelompok.’ …

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃsaṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā [PTS Page 211] [\q 211/] hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … [211] … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 8 Mahādiṭṭhi suttaṃ(S.24.8.)8.Mahaditthisuttam8 (8) Pandangan Besar

213. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:258

===258. Pada DN I 56, 21-34 doktrin tujuh tubuh ini (sattakàyavàda) dianggap berasal dari Pakudha Kaccàyana.

===Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā1vañjhā kūṭaṭṭhā phasikaṭṭāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyākhādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā, sukhadukkhāya vā:‘Ada tujuh tubuh yang tidak dibuat, tidak dilahirkan, tidak diciptakan, tanpa pencipta, mandul, kokoh bagaikan puncak gunung, kokoh bagaikan pilar. Mereka tidak saling bergerak atau berubah atau menghalangi.Tidak ada yang dapat menyebabkan kesenangan atau kesakitan atau kesenangan-dan-kesakitan pada yang lainnya.

1. "Animmitavidhā" - syā. "Animmitabbā tipipāṭho2-" saṃ - a:

[BJT Page 398] Katame satta: Apakah tujuh itu? mereka adalah:

paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve. tubuh-tanah, tubuh-air, tubuh-api, tubuh-angin, kesenangan, kesakitan, dan jiwa sebagai yang ke tujuh.

Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati. Tujuh tubuh ini tidak dibuat…. [Di dalam ini, tidak ada pembunuh, tidak ada pembantai, tidak ada pendengar, tidak ada pembicara, tidak ada yang mengetahui, tidak ada pasangan.]259 bahkan seseorang yang memenggal kepala orang lain dengan pedang tajam tidak akan membunuhnya, pedang itu hanya menembus ruang antara ketujuh tubuh tersebut.

===259. Saya mengutip kalimat di dalam kurung dari versi DN dan MN untuk pandangan ini; sepertinya hilang dalam transmisi SN.

===Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate2- vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññīgabbhā sattanigaṇḍhigabbhā satta [PTS

Page 212] dibbā satta mānusā satta pisācā3 satta sarā satta pavudhā4 satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno5satasahassāni yāni6 bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Ada satu juta empat ratus ribu cara kelahiran,260 dan enam ribu, dan enam ratus; ada lima ratus jenis kamma, dan lima jenis kamma, dan tiga jenis kamma, dan kamma penuh, dan kamma-setengah; ada enam puluh dua jalan, enam puluh dua sub-kappa, enam kelompok, delapan tahap kehidupan manusia, empat puluh sembilan jenis âjãvaka,261 empat ribu sembilan ratus jenis pengembara, empat ribu sembilan ratus alam nàga, dua ribu indria, tiga ribu neraka, tiga puluh enam alam debu, tujuh bidang indria makhluk-makhluk berkesadaran, tujuh bidang tak-berkesadaran, tujuh bidang tanpa simpul, tujuh [212] jenis deva, tujuh jenis manusia, tujuh jenis siluman, tujuh danau besar, tujuh jenis simpul, tujuh ratus jenis simpul [lainnya], tujuh ngarai, tujuh ratus jenis ngarai [lainnya], tujuh jenis mimpi, tujuh ratus jenis mimpi [lainnya], delapan ribu empat ratus kappa besar di mana si dungu dan si bijaksana berkelana dan mengembara, setelahnya mereka akan bersama-sama mengakhiri penderitaan.

===260. Dalam versi DN, kosmologi yang sangat luar biasa dihubungkan dengan doktrin non-kausalitas dan termasuk dalam ajaran Makkhali Gosàla, di mana keseluruhan sistem disebut doktrin kesucian melalui pengembaraan (saüsàrasuddhi). Akan tetapi pada MN I 517, 31 – 518, 15 seperti di sini, kosmologi tersebut melekat pada doktrin tujuh tubuh, dan sesungguhnya aliran Makkhali dan Pakudha akhirnya bergabung membentuk cabang selatan dari aliran âjãvika. Basham membahas asal-usul yang berbeda pada pp. 18-23, namun memperlakukan kosmologi tersebut sebagai ciri integral dari sistem Makkhali pada pp. 240-54.

Paragraf ini mengandung sejumlah bentuk tata bahasa yang ganjil, seperti bentuk nominatif tunggal dan jamak yang berakhiran –e, yang mungkin merupakan sisa-sisa Bahasa Màgadhi kuno. Variasi tulisan adalah umum. Saya biasanya menerjemahkan kalimat dengan bantuan Spk, tetapi kita harus ingat bahwa komentar menjelaskan istilah-istilah samar pada dua kali penghilangan: pertama, dari perspektif di luar komunitas Buddhis (yang mungkin telah cukup mengenali versi terdistorsi dari doktrin), dan kemudian dari jarak waktu yang memisahkan komentator dengan periode saat pandangan-pandangan itu berlaku. Sering kali komentar jelas menebak, dan kadang-kadang salah. Untuk terjemahan atas komentar selengkapnya, baca Fruits of Recluseship, pp. 72-77, dan untuk penilaian kritis, baca diskusi Basham atas paragraf ini pada pp. 240-54.

261. Di sini saya meninggalkan Spk, yang mengemas àjãvaka dengan àjãvavutti, berarti “penghidupan.”

===

Tattha natthi: Tidak ada satupun dari ini:

"imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe. Pariyantakaṭe 7saṃsāre. Natthi hāyanavaḍḍhane. Natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti. “Dengan kebajikkan atau tekad atau latihan keras atau kehidupan suci aku akan memaksakan kamma yang belum masak atau melenyapkan kamma yang sudah masak dengan mengalaminya berulang-ulang” – tidak demikian! Kesenangan dan kesakitan diberikan sesuai porsinya; batas saüsàra sudah dipastikan; tidak dipersingkat atau diperlama, tidak ada kemajuan atau kemunduran. Bagaikan, ketika bola benang dilemparkan, ia akan bergulir terurai, demikian pula si dungu dan si bijaksana, lari dari kesenangan dan kesakitan’?”262

===262. Bàle ca paõóite ca nibbeñhiyamànà sukhadukkhaü paleti. Spk: Dimulai dari puncak gunung atau pucuk pohon, segulung benang digulirkan sepanjang benang itu; kemudian, ketika benang itu terurai habis, ia berhenti di sana dan tidak bergerak lebih jauh lagi. Demikian pula, si dungu dan si bijaksana lari dari kesenangan dan kesakitan, “terurai” melalui waktu. Mereka tidak melampaui waktu yang telah ditentukan.

Versi pada DN I 54, 20-21 dan MN I 518, 13-15 tertulis: bàle ca paõóite ca sandhàvitvà saüsaritvà dukkhass’ antaü karissanti; “si dungu dan si bijaksana, setelah berkelana dan mengembara, akan mengakhiri penderitaan.” Perhatikan bahwa dalam kedua versi bentuk nominatif jamak berakhiran –e.

===

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu,…

"sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhaṃ palentīti.

Vedanayā sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ketika ada perasaan …

saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti. ‘Ada tujuh tubuh yang tidak dibuat … si dungu dan si bijaksana, lari dari kesenangan dan kesakitan.’ … [213] …

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

1. "Khyādhentī" - syā. 2. "Nāgavāsasate" - machasaṃ. Syā3. Pesāvā - sīmu, machasaṃ4. Pavuṭā - machasaṃ, syāPamuṭā - sīmu. Si 1. Pabuṭā - dīghanikāya5. "Mahākappino" - syā, machasaṃ. 6. "Yāni" ūnaṃ - sī 1, 2. 7. "Kate" - syā, machasaṃ.

[BJT Page 400] Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā

dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

[PTS Page 213] No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā

[BJT Page 402] Kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate

chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 9. Sassatalokasuttaṃ(S.24.9.)9.Sassataditthisuttam9 (9) Dunia Adalah Abadi

214. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sassato loko"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Dunia adalah abadi’?”263

===263. Sepuluh sutta berikutnya difokuskan pada satu dari sepuluh “hal yang tidak dinyatakan,” juga dibahas dari sudut pandang berbeda dalam SN 33 dan SN 44.

===

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti “Ketika ada bentuk, para bhikkhu,…

vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ketika ada perasaan …

saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti. kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Dunia adalah abadi.’ … [214] …

[BJT Page 404] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

[PTS Page 214] Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini … maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1.10. Asassatalokasuttaṃ(S.24.10.) 10.Asassataditthisuttam10 (10) Dunia adalah Tidak Abadi

215. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Asassato loko"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Dunia adalah tidak abadi’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti “Ketika, para bhikkhu,…

vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante, ----------------------------------1.Imesu ca ṭhānesu - machasaṃ

[BJT Page 406] Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: asassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "asassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1.11. Antavāsuttaṃ(S.24.11.) 11.Antavasuttam11 (11) Dunia adalah Terbatas

216. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Antavā loko"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Dunia adalah terbatas’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati

saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: antavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "antavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. [PTS Page 215] “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.” [215]

[BJT Page 408] 3. 1.12. Anantavāsuttaṃ(S.24.12.) 12.Anantavasuttam12 (12) Dunia adalah Tidak Terbatas

217. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Anantavā loko"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Dunia adalah tidak terbatas’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

“Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: anantavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "anantavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 13 Taṃ jivaṃ taṃ sarira suttaṃ(S.24.13.) 13.Tamjivamtamsariramsuttam13 (13) Jiwa dan Badan adalah Sama

218. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti ?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Jiwa dan badan adalah sama’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti.

[BJT Page 410] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 14 Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra suttaṃ(S.24.14.) 14.Aññamjivam-aññamsariramsuttam14 (14) Jiwa dan Badan adalah Berbeda

219. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Jiwa dan badan adalah berbeda’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

[BJT Page 412] 3. 1. 15 Hoti tathāgata suttaṃ

(S.24.15.) 15.Hotitathagatosuttam15 (15) Sang Tathàgata Ada

220. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Sang Tathàgata ada setelah kematian’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathagato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 16 Na hoti tathāgata suttaṃ(S.24.16.) 16.Nahotitathagatosuttam16 (16) Sang Tathàgata Tidak Ada

221. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Sang Tathàgata tidak ada setelah kematian’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti.

[BJT Page 414] Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

3. 1. 17 Hoti ca na ca hoti tathāgata suttaṃ(S.24.17.) 17.Hoticanacahotitathagatosuttam17 (17) Sang Tathàgata Ada dan Tidak Ada

222. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ [PTS Page 216] upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, [216] dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Sang Tathàgata ada dan tidak ada setelah kematian’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.“Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia … dengan Penerangan sebagai tujuannya.”

[BJT Page 416] 3. 1. 18 Neva hoti na nahoti tathāgata suttaṃ(S.24.18.) 18.Nevahotinanahotitathagatosuttam18 (18) Sang Tathàgata Bukan Ada Juga Bukan Tidak Ada

223. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Sang Tathàgata bukan ada juga bukan tidak ada setelah kematian’?”

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. “Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà, dituntun oleh Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti ‘Sang Tathàgata bukan ada juga bukan tidak ada setelah kematian.’

vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: bentukan-bentukan kehendak …

"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti. ‘Sang Tathàgata bukan ada juga bukan tidak ada setelah kematian.’

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?“Bagaimana menurut kalian, para bhikkhu, apakah bentuk …...kesadaran adalah kekal atau tidak kekal?”

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.” …

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?“Apa yang dilihat, didengar, dicerap, dikenali, dicapai, dicari, dan dijelajahi oleh pikiran: apakah kekal atau tidak kekal?”

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.”

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?“Apakah yang tidak kekal itu adalah penderitaan atau kebahagiaan?”

Dukkhaṃ bhante, “Penderitaan, Yang Mulia.”

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. [PTS Page 217] “Ketika, para bhikkhu, seorang siswa mulia telah melepaskan kebimbangan dalam enam kasus ini, dan ketika, lebih jauh lagi, ia telah melepaskan kebimbangan terhadap penderitaan, asal-mula penderitaan, lenyapnya penderitaan, maka ia disebut siswa mulia yang adalah seorang Pemasuk-arus, tidak akan lagi terlahir di alam rendah, pasti mencapai tujuan, dengan Penerangan sebagai tujuannya.” [217]

Sotāpatanivaggo paṭhamo

Tatruddānaṃ:

Vātaṃ etaṃ mama so attā no ca me siyāNatthi karoto hetu ca mahādiṭṭhena cā'ṭṭhamaṃSassato loko aparo asassato ca antavāAnantavā ca taṃ vuttaṃ taṃ jivaṃ taṃ sarīrantiAññaṃ jīvamaññaṃ sarīraṃ hoti tathāgatādi caNa hoti tathāgatādi parammaraṇasuttenaNeva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti.

[BJT Page 418] 2.Gamana vaggo2. DutiyagamanavaggoII. PERJALANAN KE DUA264

===264. Saya menerjemahkan judul ketiga vagga berikutnya seperti dalam Be: Dutiyagamanavagga, Tatiyagamanavagga, Catutthagamanavagga. Dalam Se, vagga ke tiga dan ke empat diberi nama yang mirip, tetapi yang ke dua disebut Gamanavagga. Ee

memasukkan semua sutta setelah delapan belas pertama dalam satu bab (Bab II) yang dibagi dalam empat bagian yang disebut gamana. Ee memberi judul Purimagamana pada delapan belas sutta pertama dalam bab ini, dan Dutiyagamana pada delapan belas ke dua; bab ke tiga dan ke empat diberi nama seperti dalam edisi lainnya, tetapi tanpa –vagga. Dalam pendahuluan bagian ini, Feer mengusulkan untuk menghitung delapan sutta dari Sotàpattivagga dua kali, dan dengan demikian mempertahankan keseluruhan Saüyutta yang terdiri dari 114 sutta (18 + 18 + (3 x 26)). Akan tetapi, ini, melibatkan pengulangan yang tidak perlu (yang diakui oleh Feer). Karena itu yang terbaik adalah mengikuti pengaturan Saüyutta ini seperti dalam Be dan Se.

===

3. 2. 1 Vāta suttaṃ(S.24.19.~35.) 1.Vatasuttam19 (1) Angin

224. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimusuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?‘Angin tidak bertiup, sungai tidak mengalir, perempuan hamil tidak melahirkan, bulan dan matahari tidak terbit dan terbenam melainkan diam bagaikan pilar.’?”

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:“Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhaniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?“Bagaimana menurut kalian, para bhikkhu, apakah bentuk … [218] … kesadaran adalah kekal atau tidak kekal?”

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.” …

Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitāti. “Demikianlah, para bhikkhu, ketika ada penderitaan, adalah dengan melekat pada penderitaan, dengan terikat pada penderitaan,265 maka suatu pandangan seperti berikut ini muncul: ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

===265. Ini dikatakan karena kelima kelompok unsur kehidupan adalah dukkha.

===

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

[PTS Page 218] Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhiti"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

[BJT Page 420] 3. 2. 2 Etaṃ mamasuttaṃ20 (2) – 36 (18) Ini Milikku, dan seterusnya(Sutta ini mengulangi pandangan-pandangan pada 24:2-18. Tetapi dengan model seperti di atas.)

225. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Etaṃ mama eso hamasmi, eso me attā"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 3 So attāsuttaṃ

226. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "So attā, so loko, so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 4 Noca me siyāsuttaṃ

227. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "No cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissati"ti

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "no cassaṃ, so ca me siyā, na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 5 Natthi dinnasuttaṃ

228. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhasmantā1 āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ tucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1- āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabuhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya:"Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni

aṭṭhini bhavanti, bhasmantā āhutiyo, dattupaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇāti?.

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 6 Karato suttaṃ

229 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayoto pāṇamatipātayato6 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ7, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpaṃ kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato ka socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañeca'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti. Vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saṃkhāresu sati saṃkharesu upādāya saṃkharesu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamenasaccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

"Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya, "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

[BJT Page 422] 3. 2. 7 Natthi hetu suttaṃ

230. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkililesāya, ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti, natthi sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, 2- niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī" vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃsaṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ

natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 8 Mahādiṭṭhi suttaṃ

231. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā1vañjhā kūṭaṭṭhā phasikaṭṭāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyākhādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā, sukhadukkhāya vā:

Katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve. Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate

chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññīgabbhā sattanigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā satta pisācā3 satta sarā satta pavudhā satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe. Pariyantakaṭe saṃsāre. Natthi hāyanavaḍḍhane. Natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti.

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhaṃ palentīti. Vedanayā sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā

Kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca

dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 9. Sassatalokasuttaṃ

232. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante, Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 10. Asassatalokasuttaṃ

233. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Asassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: asassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "asassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 11. Antavālokasuttaṃ

234. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Antavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: antavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "antavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 12. Anantavālokasuttaṃ

235. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Anantavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: anantavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "anantavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā

pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

[BJT Page 424] 3. 2. 13 Taṃ jivaṃ taṃ sarira suttaṃ

236. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti ?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 14 Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra suttaṃ

237. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 15 Hoti tathāgata suttaṃ

238. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathagato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 16 Na hoti tathāgata suttaṃ

239. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 17 Hoti ca na ca hoti tathāgata suttaṃ

240. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti? Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ

diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 18 Neva hoti na nahoti suttaṃ(S.24.36.) 18.Nevahotinanahotisuttam

241. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

[BJT Page 426] Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 2. 19 Rūpī attā suttaṃ(S.24.37.) 19.Rupi-attasuttam37 (19) Diri yang Berbentuk

242. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ [PTS Page 219] upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … [219] … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah berbentuk dan tidak rusak setelah kematian.’?” …266

===266. Delapan pandangan berikutnya adalah variasi dari eternalisme sehubungan dengan kondisi diri setelah kematian. Pandangan-pan-dangan ini juga disebutkan pada DN I 31, 6-15. Untuk terjemahan komentar, baca Bodhi, Al-Embracing Net of Views, pp. 176-82.

Spk: Pandangan diri terdapat dalam bentuk muncul dari anggapan objek saja [Spk-pñ: kasiõa] sebagai diri; diri tanpa bentuk , dari angga-pan jhàna sebagai diri; pandangan gabungan, dari anggapan objek dan jhàna sebagai diri; penyangkalan ganda sebagai sangat bahagia muncul dalam diri meditator, rasionalis, dan mereka yang mengingat kelahiran lampau. Hal yang sama bagi mereka yang memandang diri sebagai sangat sengsara, dan sebagainya.

===

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 20 Arūpī attā suttaṃ(S.24.38.)20.Arupi-attasuttam38 (20) Diri Tanpa Bentuk

243. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah tanpa bentuk dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: arūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: arūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇāti.

[BJT Page 428] 3. 2. 21 Rūpīva arūpīva attā suttaṃ(S.24.39.)21.Rupica-arupica-attasuttam39 (21) Diri yang Berbentuk juga Tanpa Bentuk

244. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Rūpīva arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah berbentuk dan tanpa bentuk, dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 22 Neva rūpī nārūpī attā suttaṃ(S.24.40.)22.Nevarupinarupi-attasuttam40 (22) Diri yang Bukan Berbentuk juga Bukan Tanpa Bentuk

245. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah bukan berbentuk juga bukan tanpa bentuk, dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 23 Ekantasukhī attā suttaṃ(S.24.41.)23.Ekantasukhisuttam41 (23) Sangat Bahagia

246. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah sangat bahagia dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 24 ekantadukkhī attā suttaṃ (S.24.42.)24.Ekantadukkhisuttam42 (24) Sangat Sengsara

[PTS Page 220] 247. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

[PTS Page 220] "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?[220] ‘Diri adalah sangat sengsara dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 25 Sukhadukkhī attā suttaṃ(S.24.43.)25.Sukhadukkhisuttam43 (25) Bahagia juga Sengsara

248. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah bahagia juga sengsara dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhi attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 2. 26 Adukkhamasukhī attā suttaṃ(S.24.44.)26.Adukkhamasukhisuttam44 (26) Bukan Bahagia juga Bukan Sengsara

249. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah … suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?‘Diri adalah bukan bahagia juga bukan sengsara dan tidak rusak setelah kematian.’?” …

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

[BJT Page 430] Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

Gamanavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:Vātaṃ etaṃ mama so attā no ca me siyā, Natthī karato hetucca mahādiṭṭhena aṭṭhamaṃ.

Sassato [PTS Page 221] asassato ceva antā nantā ca vuccati, Taṃ jīvaṃ aññaṃ jīvaṃ ca tathāgatena cattāro.

Rūpī attā yathā hoti arūpī ca tathā paraṃ, Rūpī cārūpi ca attā neva rūpī nārūpī ca,

Ekantasukhī ca attā ekanta dukkhī tathā. Sukhadukkhī attā ca adukkhamasukhī paraṃ, Ime chabbīsasuttantā dutiyavāre sudesitāti.

[BJT Page 432] 2.Gamana vaggo

3. TatiyagamanavaggoIII. PERJALANAN KE TIGA

3. 3. 1 Vāta suttaṃ(S.24.45.) 1.Navatasuttam45 (1) Angin

250. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? [221] Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimusuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?‘Angin tidak bertiup, sungai tidak mengalir, perempuan hamil tidak melahirkan, bulan dan matahari tidak terbit dan terbenam melainkan diam bagaikan pilar.’?”

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:“Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhaniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?“Bagaimana menurut kalian, para bhikkhu, apakah bentuk … kesadaran adalah kekal atau tidak kekal?”

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.” …

Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?“Tetapi tanpa melekat pada apa yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan, dapatkah suatu pandangan seperti itu muncul?”

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitāti. “Demikianlah, para bhikkhu, apa pun yang tidak kekal adalah penderitaan. Ketika itu ada, adalah dengan melekat padanya, maka suatu pandangan seperti berikut ini muncul:267 ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’”

===267. Paragraf ini membedakan sutta dari “perjalanan” (gamana) ini dengan sutta perjalanan sebelumnya. Demikian pula, perjalanan ke empat dibedakan hanya dengan argumentasi penutup.

===

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhiti"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 2 Etaṃ mamasuttaṃ46 (2) – 70 (26) Ini Milikku, dan seterusnya(Sutta ini mengulangi pandangan-pandangan pada Perjalanan Ke dua. Tetapi dengan model seperti di atas.)

251. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Etaṃ mama eso hamasmi, eso me attā"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu

sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 3 So attāsuttaṃ

252. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "So attā, so loko, so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 4 Noca me siyāsuttaṃ

253. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "No cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissati"ti

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "no cassaṃ, so ca me siyā, na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 5 Natthi dinnasuttaṃ

254. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhasmantā1 āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ tucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1- āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabuhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ

anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya:"Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā āhutiyo, dattupaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā

vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇāti?.

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 6 Karato suttaṃ

255 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayoto pāṇamatipātayato6 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ7, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpaṃ kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato ka socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañeca'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti. Vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saṃkhāresu sati saṃkharesu upādāya saṃkharesu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamenasaccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

"Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya, "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

3. 3. 7 Natthi hetu suttaṃ

256. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkililesāya, ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti, natthi sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, 2- niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī" vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃsaṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 8 Mahādiṭṭhi suttaṃ

257. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā1vañjhā kūṭaṭṭhā phasikaṭṭāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyākhādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā, sukhadukkhāya vā:

Katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve. Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññīgabbhā sattanigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā satta pisācā3 satta sarā satta pavudhā satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe. Pariyantakaṭe saṃsāre. Natthi hāyanavaḍḍhane. Natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti.

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhaṃ palentīti. Vedanayā sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā

dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā

Kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta

ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 9. Sassatalokasuttaṃ

258. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante, Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 10. Asassatalokasuttaṃ

259. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Asassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: asassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "asassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 11. Antavālokasuttaṃ

260. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Antavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: antavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "antavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 12. Anantavālokasuttaṃ

261. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Anantavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: anantavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "anantavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 13 Taṃ jivaṃ taṃ sarira suttaṃ

262. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti ?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 14 Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra suttaṃ

263. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 15 Hoti tathāgata suttaṃ

264. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathagato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 16 Na hoti tathāgata suttaṃ

265. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu

sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 17 Hoti ca na ca hoti tathāgata suttaṃ

266. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti? Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 18 Neva hoti na nahoti suttaṃ

267. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 19 Rūpī attā suttaṃ

268. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ [PTS Page 219] upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 20 Arūpī attā suttaṃ

269. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: arūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: arūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇāti.

3. 3. 21 Rūpīva arūpīva attā suttaṃ

270. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Rūpīva arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 22 Neva rūpī nārūpī attā suttaṃ

271. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 23 Ekantasukhī attā suttaṃ

272. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 24 Ekantadukkhī attā suttaṃ

273. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? [PTS Page 220] "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 25 Sukhadukkhī attā suttaṃ

274. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhi attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 26 Adukkhamasukhī attā suttaṃ

(S.24.70.)26.Adukkhamasukhisuttam

275. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesita anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

Gamanavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:Vātaṃ etaṃ mama so attā no ca me siyā, Natthī karato hetucca mahādiṭṭhena aṭṭhamaṃ.

Sassato asassato ceva antā nantā ca vuccati, Taṃ jīvaṃ aññaṃ jīvaṃ ca tathāgatena cattāro.

Rūpī attā yathā hoti arūpī ca tathā paraṃ, Rūpī cārūpi ca attā neva rūpī nārūpī ca,

Ekantasukhī ca attā ekanta dukkhī tathā. Sukhadukkhī attā ca adukkhamasukhī paraṃ, Ime chabbīsasuttantā dutiyavāre sudesitāti.

)))))))))))))))))))))))))))))

2.Gamana vaggo4. CatutthagamanavaggoIV. PERJALANAN KE EMPAT

3. 4. 1 Vāta suttaṃ(S.24.71.) 1.Navatasuttam71 (1) Angin

276. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? [222] Di Sàvatthã. “Para bhikkhu, ketika ada apakah, dengan melekat pada apakah, dengan terikat pada apakah, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"Na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimusuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?‘Angin tidak bertiup, sungai tidak [223] mengalir, perempuan hamil tidak melahirkan, bulan dan matahari tidak terbit dan terbenam melainkan diam bagaikan pilar.’?”

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:“Yang Mulia, ajaran kami berakar dalam Sang Bhagavà….”

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: “Ketika ada bentuk, para bhikkhu, dengan melekat pada bentuk, dengan terikat pada bentuk, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

"na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhaniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: Ketika ada perasaan …

saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: persepsi …

saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:bentukan-bentukan kehendak …

"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: kesadaran, dengan melekat pada kesadaran, dengan terikat pada kesadaran, suatu pandangan seperti berikut ini muncul:

na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti. ‘Angin tidak bertiup … melainkan diam bagaikan pilar.’

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?“Bagaimana menurut kalian, para bhikkhu, apakah bentuk …

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitāti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?perasaan …

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?persepsi …

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?bentukan-bentukan kehendak …

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?kesadaran adalah kekal atau tidak kekal?” –

Aniccaṃ bhante, “Tidak kekal, Yang Mulia.” –

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?“Apakah yang tidak kekal adalah penderitaan atau kebahagiaan?” –

Dukkhaṃ bhante, “Penderitaan, Yang Mulia.” –

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhiti"ti?“Apakah yang tidak kekal, penderitaan, dan mengalami perubahan layak dianggap sebagai: ‘ini milikku, ini aku, ini diriku’?” –

No hetaṃ bhante, “Tidak, Yang Mulia.”

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasuriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. “Oleh karena itu, para bhikkhu bentuk apa pun juga … Perasaan apa pun juga … Persepsi apa pun juga … Bentukan-bentukan kehendak apa pun juga … Kesadaran apa pun juga, apakah di masa lalu, di masa depan, atau di masa sekarang, internal atau eksternal, kasar atau halus, hina atau mulia, jauh atau dekat – semua kesadaran harus dilihat sebagaimana adanya dengan kebijaksanaan benar sebagai: ‘ini bukan milikku, ini bukan aku, ini bukan diriku.’

“Melihat demikian, para bhikkhu, siswa mulia yang terlatih mengalami kejijikkan terhadap bentuk, kejijikkan terhadap perasaan, kejijikkan terhadap persepsi, kejijikkan terhadap bentukan-bentukan kehendak, kejijikkan terhadap kesadaran. Mengalami kejijikkan, ia menjadi bosan. Melalui kebosanan maka [batinnya] terbebaskan. Ketika terbebaskan muncullah pegetahuan: ‘Terbebaskan.’ Ia memahami: ‘Kelahiran telah dihancurkan, kehidupan suci telah dijalani. Apa yang harus dilakukan telah dilakukan, tidak ada lagi kondisi bagi makhluk ini.’”

3. 4. 2 Etaṃ mamasuttaṃ72 (2) – 96 (26) Ini Milikku, dan seterusnya(Sutta ini mengulangi pandangan-pandangan pada Perjalanan Ke dua. Tetapi dengan model seperti di atas.) [224]

277. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Etaṃ mama eso hamasmi, eso me attā"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: etaṃ mama, eso hamasmi, eso aettāti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attāti

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 3 So attāsuttaṃ

278. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "So attā, so loko, so pecca bhavissāmi, nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato aviparināmadhammo"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 4 Noca me siyāsuttaṃ

279. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "No cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissati"ti

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "no cassaṃ, so ca me siyā, na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ, no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi na me bhavissatī"ti. Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 5 Natthi dinnasuttaṃ

280. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti, bhasmantā1 āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ tucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti,

anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1- āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabuhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhūtiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā1āhutiyo, dattūpaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇā"ti.

No hetaṃ bhante,

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya:"Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthī loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātummahābhutiko ayaṃ puriso, yadā kālaṃ karoti, paṭhavi paṭhavikāyaṃ anupeti, anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṃkamanti, āsandipañcamā puriso mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhini bhavanti, bhasmantā āhutiyo, dattupaññattamidaṃ dānaṃ nāma tesaṃ kucchaṃ musā vippalāpo, ye keci atthikavādaṃ vadanti bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti, na honti parammaraṇāti?.

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 6 Karato suttaṃ

281 Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave, sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayoto pāṇamatipātayato6 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ7, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, 9natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena10natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpaṃ kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato ka socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato- adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañeca'pi gaṃgāya tīraṃ2gaccheyya dadanto

dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti. Vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Saṃkhāresu sati saṃkharesu upādāya saṃkharesu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. Viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati. "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato3socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ,khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamenasaccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

"Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya, "Karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripatthe tiṭṭhato. Paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karato na karīyati pāpaṃ, khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā paṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ. Natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañce'pi gaṃgāya tīraṃ8gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacento, pācento natthi tato nidānaṃ pāpaṃ natthi pāpassa āgamo, uttarañce'pi gaṃgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ natthi puññassa āgamo, dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo"ti.

3. 4. 7 Natthi hetu suttaṃ

282. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkililesāya, ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti, natthi sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, 2- niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī" vedanāya sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya

viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃsaṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti, natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu paccayā sattā visujjhanati natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā, niyati saṃgatibhāvaparinatā chasvevābhijātisu sukha dukkhaṃ paṭisaṃvedentī"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 8 Mahādiṭṭhi suttaṃ

283. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā1vañjhā kūṭaṭṭhā phasikaṭṭāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyākhādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā, sukhadukkhāya vā:

Katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve. Sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññīgabbhā sattanigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā satta pisācā3 satta sarā satta pavudhā satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe. Pariyantakaṭe saṃsāre. Natthi hāyanavaḍḍhane. Natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti.

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhaṃ palentīti. Vedanayā sati vedanāya upādāya vedanāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññāya upādāya saññāya abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāresu upādāya saṃkhāresu abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:" viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāṃ palentīti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā

Kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 9. Sassatalokasuttaṃ

284. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Sassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante, Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 10. Asassatalokasuttaṃ

285. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Asassato loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "asassato loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: asassato loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "asassato loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 11. Antavālokasuttaṃ

286. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Antavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "antavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: antavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "antavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 12. Anantavālokasuttaṃ

287. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? Anantavā loko"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "anantavā loko"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: anantavā loko"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "anantavā loko"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 13 Taṃ jivaṃ taṃ sarira suttaṃ

288. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti ?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "taṃ jīvaṃ taṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 14 Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra suttaṃ

289. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti. Vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra"nti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 15 Hoti tathāgata suttaṃ

290. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti tathagato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 16 Na hoti tathāgata suttaṃ

291. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "na hoti tathāgato paraṃmaraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "na hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā

pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 17 Hoti ca na ca hoti tathāgata suttaṃ

292. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti? Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā"ti

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti na viparinamanti na aññamaññaṃ khyābādhenti1- nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhā vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Yopi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni ca pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo, ekūnapaññāsa ājīvasate , paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriyasate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo sattasaññigabbhā satta asaññagabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā, satta sarā, satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni, satta papātā satta ca papātasatāni, satta supinā, satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentī"ti.

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā, katame satta: paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jive. Satti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi

ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 4. 18 Neva hoti na nahoti suttaṃ

293. Sāvatthiyaṃ: Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi tti'me kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā, te na iñjanti, na viparinamanti, na aññamaññaṃ khyābādhenti, nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā yo'pi tiṇhena satthena sīsaṃ jindati, na koci kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃtveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupavisati.

Cuddasa kho pana imāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā, chaḷabhijātiyo aṭṭha purisabhumiyo ekūnapaññāsa ājivasate ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indriya sate tiṃse nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññigabbhā satta asaññigabbhā satta nigaṇḍhigabbhā satta dibbā satta mānusā, satta pisācā. Satta sarā satta pavudhā, satta ca pavudhasatāni satta papātā satta ca papātasatāni satta supinā satta ca supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā dukkhassantaṃ karissanti.

Tattha natthi: "imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa phussa khyantīkarissāmī"ti hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe pariyantakaṭe saṃsāre natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse, seyyathā'pi nāma suttaguḷe khitte nibabeṭhiyamānameva paleti, evameva bāle ca paṇḍite ca nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palentīti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 18 Neva hoti na nahoti suttaṃ

293. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti vedanāya sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "viññāṇe sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imesu chasu ṭhānesu kaṃkhā pahīnā hoti. Dukkhe'pissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhasamudayepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhepissa kaṃkhā pahīnā hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṃkhā pahīnā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

3. 3. 19 Rūpī attā suttaṃ

294. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ [PTS Page 219] upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammulakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 20 Arūpī attā suttaṃ

295. Sāvatthiyaṃ:

Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: arūpī attāhoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "arūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: arūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇāti.

3. 3. 21 Rūpīva arūpīva attā suttaṃ

296. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Rūpīva arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 22 Neva rūpī nārūpī attā suttaṃ

297. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 23 Ekantasukhī attā suttaṃ

298. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 24 Ekantadukkhī attā suttaṃ

299. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? [PTS Page 220] "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 25 Sukhadukkhī attā suttaṃ

300. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti. Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhi attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

3. 3. 26 Adukkhamasukhī attā suttaṃ

(S.24.96.)26.Adukkhamasukhisuttam

301. Sāvatthiyaṃ:Kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati? "Adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressanti.

Rūpe kho bhikkhave, sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti vedanayā sati vedanaṃ upādāya vedanaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saññāya sati saññaṃ upādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: saṃkhāresu sati saṃkhāre upādāya saṃkhāre abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati:"viññāṇaṃ sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ, viññātaṃ, pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: "adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā"ti?

No hetaṃ bhante,

Iti kho bhikkhave dukkhe sati dukkhaṃ upādāya dukkhaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇāti.

Gamanavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:Vātaṃ etaṃ mama so attā no ca me siyā, Natthī karato hetucca mahādiṭṭhena aṭṭhamaṃ.

Sassato asassato ceva antā nantā ca vuccati, Taṃ jīvaṃ aññaṃ jīvaṃ ca tathāgatena cattāro.

Rūpī attā yathā hoti arūpī ca tathā paraṃ, Rūpī cārūpi ca attā neva rūpī nārūpī ca,

Ekantasukhī ca attā ekanta dukkhī tathā. Sukhadukkhī attā ca adukkhamasukhī paraṃ, Ime chabbīsasuttantā dutiyavāre sudesitāti.

))))))))))))))))))))))))))