Embed Size (px)
Citation preview
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam
Aktualizācija
Asociētais profesors Dr.med. Dzintars Mozgis
Šajā prezentācijā izmantoto datu avoti ir Slimību profilakses un kontroles centrs un Centrālā statistikas pārvalde
Deklarēju, ka neatrodos nekāda interešu konflikta situācijā
Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķiem vajadzētu būt saskaņā ar:
WHO GLOBAL ACTION PLAN FOR THE PREVENTION AND CONTROL OF NONCOMMUNICABLE DISEASES 2013-2020
PVO Eiropas reģiona stratēģisko ietvaru Veselība 2020 (Health 2020: the European policy for health and well-being)
Veselībā 2020 ir atzīts, ka veiksmīgas valdības var panākt reālus uzlabojumus veselības jomā, ja visa valdība strādā kopā divu savstarpēji saistītu stratēģisko uzdevumu izpildei:
• uzlabot veselību visiem un samazināt nevienlīdzību veselības jomā
• uzlabot (pilnveidot) vadību un aktīvāku (enerģiskāku) pārvaldību veselības jomā.
Tie arī varētu būt nodaļu virsraksti!
Stratēģiskā ietvara Veselība 2020 politika pamatojas uz četrām prioritārām jomām:
• ieguldījums veselībā visas dzīves laikā un iespēju nodrošināšana
• lielāko veselības problēmu risināšana neinfekcijas un infekcijas slimību jomā
• tādas veselības sistēmas nostiprināšana, kuras centrā ir cilvēks, kurā tiek vairoti sabiedrības veselības resursi un tiek paredzētas, uzraudzītas un ir zināma rīcības gatavība ārkārtas situācijās, kā arī
• stipras vietējās sabiedrības un atbalstošas vides radīšana
Pamatnostādnēs definētais sabiedrības veselības politikas
virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.
Līdz 2017.gadam paveicamais:
par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir
pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību
Līdz 2020.gadam paveicamais:
par 3 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu (sakrīt ar NAP)
par 20% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju (varētu varbūt iecerēt – par ne mazāk kā vai vismaz 20% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju – saskaņā ar NAP 5300 uz 100 000 iedzīvotāju ir 11% salīdzinot ar 2012. gada rādītāju, līdz 2030. gadam par 24%
Apakšmērķi:
1. ....
2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
Patiesībā nereāls mērķis...
Europe is getting older: rapidly
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March
2013
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/notikumi/tautas-skaitisana-apstiprina-esam-mazak-un-vecaki-34508.html (skatīts 09.10.2013.)
Iedzīvotāju migrācija
-70000
-60000
-50000
-40000
-30000
-20000
-10000
0
10000
20000
Iebrauca Latvijā
Izbrauca no Latvijas
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Latvijas iedzīvotāju skaits 1990-2012 un prognoze
līdz 2100.g.
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
1990
1995
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
2035
2040
2045
2050
2055
2060
2065
2070
2075
2080
2085
2090
2095
2100
Dr.hist.I.Meža prognoze prezentācijā 20.09.2013.
0
50
100
150
200
250
300
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Miruši – pavisam
0–4
5–9
10–14
15–19
20–24
25–29
30–34
35–39
40–44
45–49
50–54
55–59
60–64
65–69
70–74
75–79
80–84
85+
Iedzīvotāju mirstība uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem Avots:
LR Centrālā statistikas pārvalde
Iedzīvotāju vecuma struktūras prognoze
0
10
20
30
40
50
60
Nabadzības līmeņa pieaugums ģimenēm ar 3+ bērniem, %
Ģimenes ar 3+bērniem Visi iedzīvotāji
Apakšmērķi: 1. ... 2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Saslimstību (incidenci) un hronisko slimību izplatību (prevalenci), ņemot vērā sabiedrības novecošanu un veselības aprūpes efektivitātes attīstību nevarēs samazināt – tieši otrādi – tās pieaugs! Labāk apakšmērķi formulēt – samazināt priekšlaicīgo mirstību no ...
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
No Veselības ministres I.Circenes prezentācijas
0
5000
10000
15000
20000
25000
19
80
19
81
19
82
19
83
19
84
19
85
19
86
19
88
19
89
19
90
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
Miruši no audzējiem
Miruši no asinsrites sistēmasslimībām
Miruši no elpošanas sistēmasslimībām
Miruši no gremošanas sistēmasslimībām
Miruši no ārējiem nāves cēloņiem
Mirstības struktūra no galvenajiem nāves iemesliem
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
I20-I25 Sirds išēmiskāsslimības
I60-I69 Cerebrovaskulārasslimības
I42 Kardiomiopātija
I10-I15 Hipertensīvasslimības
I70 Ateroskleroze
I00-I09 Reimatisms
Mirstības struktūra no asinsrites sistēmas slimībām
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
0
5000
10000
15000
20000
25000
19
80
19
81
19
82
19
83
19
84
19
85
19
86
19
88
19
89
19
90
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
Miruši noaudzējiem
Miruši noasinsritessistēmasslimībām
Aizguvums no prof. A.Ērgļa prezentācijas
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Mirstība no citiem nāves iemesliem
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
19
80
19
81
19
82
19
83
19
84
19
85
19
86
19
88
19
89
19
90
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
Miruši no vardarbības
Miruši no tīša paškaitējuma
Miruši transporta nelaimesgadījumos
Miruši no saindēšanās
Miruši no pakļaušanas dūmu, ugunsun liesmu iedarbei
Nejauša noslīkšana un slīkšana
Miruši kritienos
Miruši nosalstot
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
0
5
10
15
20
25
30
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
E00-E88 Endokrīnas,uztures un vielmaiņasslimības
F01-F99 Psihiski unuzvedības traucējumi
G00-G98; H60-H93 Nervusistēmas un maņu orgānuslimības
Vēl dažas mirstības tendences
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem
Zīdaiņu mirstības starpvalstu salīdzinājums (OECD un CSP
dati)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Austria
Estonia
Czech Republik
Finland
France
Germany
Latvija
29
0
50
100
150
200
250
300
uz
10
00
dzī
vi d
zim
uši
em
Gads
Zīdaiņu mirstība Latvijā uz 1000 dzīvi dzimušiem
95% no valstu atšķirībām zīdaiņu un bērnu mirstībā
nosaka *
• Ienākumu līmenis
• Ienākumu sadales vienlīdzība
• Māšu izglītības līmenis
• Valsts iekšējās etniskās atšķirības
• Reliģija
* D.Filmer, L.Pritchett (WB), Social science & Medicine 49 (1999), 1309 - 1333
0
100
200
300
400
500
600
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem
Pavisam Uz 100 000 iedzīvotāju
Dažas saslimstības tendences
31,30%
32%
30,50% 30,30%
27,30%
24,00%
25,00%
26,00%
27,00%
28,00%
29,00%
30,00%
31,00%
32,00%
33,00%
2008 2009 2010 2011 2012
Īpat
svar
s
Gads
Vēlīnās vizuālo lokalizāciju ļaundabīgo audzēju diagnosticēšanas īpatsvars
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
90000
2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Skai
ts (
atti
ecī
ba
uz
10
0 0
00
ied
zīvo
tāju
)
Gads
Uzskaitē esošo pacientu skaits
Prevalence uz 1000 000iedzīvotāju
Uzskaitē esošo diabēta pacientu skaits un prevalence
Infekciju slimības nav zudušas Gripa un akūtās respiratoriskās vīrusu ir milzīga problēma no darbnespējas viedokļa Antibakteriālā rezistence ir problēma Imunizācijā rādītāju pasliktināšanās tendence Sociālo infekcijas slimību pieauguma tendence
Nedaudz par infekciju slimībām
Saslimstība ar tuberkulozi
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
0
10
20
30
40
50
60
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Visu formu tuberkuloze
Visu formu tuberkuloze uz100 000 iedzīvotāju
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Pirmreizējo tuberkulozesslimnieku skaits Pavisam
Pirmreizējo tuberkulozesslimnieku skaits Uz 100 000iedzīvotāju
Saslimstība ar tuberkulozi
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna
Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO
Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Saslimstība ar zarnu infekciju slimībām
0
50
100
150
200
250
300
350
2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Saslimstība ar neprecizētāmzarnu infekcijām, uz 1000 000iedzīvotāju
Saslimstība ar citām, precizētāmzarnu infekcijām , uz 100 000iedzīvotāju
Saslimstība ar salmonelozi, uz100 000 iedzīvotāju
Saslimstība ar citām infekciju slimībām
0
100
200
300
400
500
600
Pārējās akūtās zarnu infekcijas
Vējbakas
Vīrushepatīti
Kašķis
Stacionārā ārstētās infekciju slimības
0
5000
10000
15000
20000
25000
2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
No
sta
cio
nār
a iz
raks
tīto
ska
its
Infekcijas un parazitārās slimības A00–B99
Zarnu infekcijas slimības A00–A09
Saslimstība ar vīrushepatītiem
0
50
100
150
200
250
300
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Vīrushepatīti, kopā
Vīrushepatīti, kopā uz 100 000iedzīvotāju
Veselību ietekmējošie faktori
Uztura paradumi
Nepietiekamas fiziskās aktivitātes
Smēķēšana
Alkoholisko dzērienu lietošana
Narkotisko vielu lietošana
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
Arun Nanda, on behalf of Zsuzsanna Jakab, Regional Director
WHO Regional Office for Europe. WHO Report, EFMA Forum, 22 March 2013
SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROBLĒMU
FORMULĒJUMS VESELĪBAS APRŪPĒ
4.1.Veselības sistēmas finansēšana
4.2. Veselības aprūpes organizācija
4.3.Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība
Varbūt sadaļas varētu būt šādas saskaņā ar PVO
ieteiktajiem principiem • veselības finansēšanas sistēma, nodrošinot
nepieciešamos ieņēmumus sistēmai un resursu sadales taisnīgumu pacientam (Equity based approach and Human rights approach)
• veselības pakalpojumu efektivitāte, drošība, kvalitāte
• līdervadība un laba pārvaldība
• cilvēkresursi veselības aprūpē
• veselības informācijas sistēmas
• piekļuve zālēm un medicīniskajām ierīcēm
NMPD izsaukumu, ambulatorisko apmeklējumu un
hospitalizēto sakarība
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
0
5000
10000
15000
20000
25000
Ambulatoro apmeklējumu skaits,tūkst.
Kopējais NMPD izsaukumu skaits,tūkst.
Hospitalizēto skaits, tūkst.
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
0
5
10
15
20
25
30
35
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Slimnieku vidējais ārstēšanāsilgums (dienas)
Gultas aprite
Report on health inequalities in the European Union, 2013
Pašu ziņotās nepiepildītās medicīnisko izmeklējumu vajadzības pieejamības
šķēršļu dēļ (pārāk dārgi, pārāk tālu vai gaidīšanas rindas) pa dzimumiem 2011.
gadā Aizgūts no Prof. Ģ.Briģa
Uzdevumi sociālās drošības palielināšanai ir veselības aprūpes pieejamības (accessibility,
access, availability, allowance) un taisnīguma (equity) pilnveidošana
Vissvarīgākais uzdevums – vispārējs veselības aprūpes segums (universal health coverage)
11,9 11,9 11,6
11,4 11,0 11,0
10,7
10,2
9,6 9,6 9,5 9,5 9,4 9,2
9,0 8,8 8,6
7,9 7,8 7,5 7,3
7,0 6,9 6,7
6,0 6,0 5,6
-1
1
3
5
7
9
11
13
15
% n
o IK
P
Publiskie Privātie
5.Politikas rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai SPKC darbinieki veica milzīgu darbu, lai veiktu konkrēto mērķu un rezultātu prognozēšanu Tomēr rādītāji vēl jāpārskata, jo daļa rādītāju „nenosedz” mērķi Tāpat tie jāsalāgo ar plānotajām darbībām un to rezultātiem (pagaidām nav zināmi).
