Saistītais ūdens

kristālhidrātos

Ūdens H2O

H2O kristāli

Iežos var būt saistīts aptuveni 20× vairāk

ūdens nekā okeānos un jūrās

Kristāli, kas sevī ieslēguši ūdeni miljoniem gadu

Kvarcs

Izdalot no kristāliem ūdeni, varam uzzināt par Zemes garozas attīstību.

Ģipša kristāli.

Ūdens veidotā stalaktīdu ala Slovēnijā.

Kristālhidrāti Par kristālhidrātiem sauc kristāliskas vielas, kas satur ķīmiski saistītu ūdeni-

-kristalizācijas ūdeni (piem., AlCl3·6H2O, BeCl3·4H2O utt.).

Kristālhidrātus karsējot, kristalizācijas ūdens pilnībā vai daļēji var atdalīties.

Kristālhidrāts

                              

CuSO4 · 5H2O

          

Bezūdens viela

                              

CuSO4

+ Kristalizācijas ūdens 5H2O

Bezūdens CuSO4 pievienojot ūdeni – izdalās siltums –

tātad notiek ķīmiska reakcija.

Dažāda krāsa ir vairumam kristālhidrātu:

Cu(NO3)2·6H2O ir zils.

CoCl2 ·6H2O ir sarkanā krāsā

CuSO4·5H2O arī zils.

CuSO4·1H2O ir balts.

CuSO4·5H2O

[Cu(4H2O)]SO4.H2O-kompleksā savienojuma formula.

Rozā krāsojums Mn(II) kristālhidrātiem,

piem., Mn(NO3)2·6H2O un MnCl2·2H2O

MnCl2·2H2O

Mn(NO3)2·6H2O

Ni(NO3)2x6H2O.

Ģipšakmens CaSO4·2H2O

Ģipša kristāli var būt 15 m gari.

Izkarsētu ģipsi CaSO4·½H2O lieto celtniecībā, medicīnā, tēlniecībā.

Uzdevums.

• 74,25 grami cinka nitrāta kristālhidrāta satur 27,00 gramus ūdens. Aprēķini kristālhidrāta formulu!

. Atrisinājums• a) Nezināma kristālhidrāta formulu pieraksta

Zn(NO3)2·xH2O, kur x parāda, cik molu ūdens satur dotais kristālhidrāts uz katru molu bezūdens sāls.

• b) Aprēķini bezūdens sāls masu kristālhidrātā.m(Zn(NO3)2) = m(Zn(NO3)2·nH2O) – m(H2O) =

74,25 – 27,00 = 47,25 g

. tālākc) Aprēķina bezūdens sāls un ūdens daudzumu

kristālhidratā.

. tālāk• d) Lai noteiktu kristālhidrāta formulu, aprēķina,

cik molu ūdens ir saistīti ar vienu molu bezūdens sāls.

Ar 0,25 moliem Zn(NO3)2 saistīti 1,5 moli ūdens.

Ar 1 molu Zn(NO3)2 saistīti x moli ūdens. • e) Aprēķina x.

Atbilde.

• f) Uzraksta kristālhidrāta formulu. Zn(NO3)2·6H2O

Izmantotie informācijas avoti• Ahmetovs N., “Neorganiskā ķīmija” – R: Zvaigzne, 1978.

• Feldmanis F., Rudzītis G.,“Neorganiskā ķīmija” – R: Zvaigzne, 1981.

• Valdis Segliņš Minerāli un ieži.-RaKa, 2007.g.

• www.google.com

• www.webelements.com

• www.webminerals.com

• http://en.wikipedia.org/