ULBROKAS BIBLIOTĒKA

PASĀKUMI 2017. GADĀ

Sarunas par izlasīto

2016. gada nogalē, ziemas saulgriežu priekšvakarā, 20. decembrī, tikāmies ar mūsu lasītājiem piparkūku mandarīnu grāmatu vakarā “Pipmangram”. Tā bija tikšanās, kurā aicinājām diskutēt par izlasīto. Galvenā loma šai vakarā, protams, tika ierādīta grāmatai, kaut arī neaizmirsām pamieloties ar piparkūkām un apēst kādu mandarīnu, kā arī no mandarīnu miziņām izgatavot rotājumus svētkiem. Visi kopā dalījāmies saviem iespaidiem par 2016. gadā visvairāk lasītajām grāmatām Ulbrokas bibliotēkā, kuras nosacīti grupējās četrās kategorijās: latviešu oriģinālliteratūra, tulkotā daiļliteratūra, latviešu nozaru literatūra un tulkotā nozaru literatūra. Liels paldies tiem bibliotēkas uzticīgajiem lasītājiem, kuri divu stundu garumā dalījās savās pārdomās un iespaidos par izlasīto. Katrs stāstījums bija ļoti interesants, vēlmi lasīt rosinošs. Runājot pašiem par izlasīto un klausoties citu stāstos, laiks aizritēja nemanot.

Klāt atkal jauns gads, bibliotēkas jaunumu plauktā rindojas jau citas grāmatas. Bija liels prieks, ka mūsu pasākumā viesojās Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece, radio žurnāliste un novadniece Liega Piešiņa, kura mums pastāstīja par, viņasprāt, interesantākajiem un vērtīgākajiem grāmatu jaunumiem. Atstājot paliekošu sajūtu, ka zināma nozīme ir mīlestībai uz literatūru un darba attiecībām Latvijas Radio, veidojot saistošus, patiesus stāstus par grāmatām, rakstniekiem un lasītājiem. “Rakstītājam iespējams būt tik lieliskam, cik lielisks, talantīgs ir viņa lasītājs”, tā teicis aizvadītā gada viens no lielākajiem rakstniekiem jubilāriem Zigmunds Skujiņš. Uz sarunu par izlasīto grāmatu aicināsim arī nākamgad, tāpēc jo īpaši aktuāli ir bibliotēkas piedāvātie grāmatu jaunumi, ko interesenti atradīs pievienotajā resursā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/informacijas-resursi/jaunako-gramatu-apskats.

Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs, 2016. gada 30. decembris

Novadpētniecības informācijas sistematizācija un rakstu arhīvs

2016. gadā ir uzsākts un norit darbs pie novadpētniecības analītikas datubāzes veidošanas, kas apkopo informāciju par novada aktualitātēm un saistītiem rakstiem Latvijas presē. Tajā tiek veikta bibliogrāfisko aprakstu veidošana jauniegūtajam novadpētniecības materiālu krājumam, kā arī plānots veidot analītikas aprakstus par visu Ulbrokas bibliotēkā jau apkopoto novadpētniecības krājumu.

Izveidotos novadpētniecības analītikas aprakstus var meklēt Pierīgas novadu bibliotēku kopkatakogā: http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx.

Jaunveidojamā datubāze ļaus bibliotēkas lietotājiem, arī pārējiem novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem, attālināti lietojot elektronisko katalogu, iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošo novadpētniecības fondu, uzzināt, kādas publikācijas par mūsu novadu ir bibliotēkas krājumā. Patreiz datubāzē par Stopiņu novadu atrodami aptuveni 850 ierakstu. Bibliotēkas darbinieki uz vietas bibliotēkā sniegs detalizētāku informāciju par datubāzes izmantošanas iespējām.

Ivita Duļbinska, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre 2016. gada 30. decembris

Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas “Krēslas stundas” tēma “Nākotne Ziemeļvalstīs: ekoloģija, daba, ūdens”

2016. gada 15. novembrī, plkst. 17.15 “Sniega dēļ viss izskatījās pārsteidzoši gaišs. Kad Verna pavēra balkona durvis, lielās pārslās

krītošo sniegu varēja teju vai saost. Visi juta to. Smarža bija pilnīgi balta un tā izplatījās no tālienes, it kā, paostot kādu, vēsturisku aptiekas pudelīti...”

Ar puteņa priekšvēstnesi – lielām, slapjām sniega pārslām sagaidījām šī gada “Krēslas stundu”, kuru Ulbrokas bibliotēkā pavadījām mazā, bet draudzīgā interesentu lokā. Šogad Ziemeļvalstu literatūrai un sabiedrībai veltītajos pasākumos piedalījās 362 Latvijas bibliotēkas. Skaita ziņā mūs apsteidza tikai Lietuvas bibliotēkas, kas kopējā pasākumā piedalījās ar 595 bibliotēkām.

Ulbrokas bibliotēkā īpašu uzmanību šogad pievērsām dabas aprakstiem somu literatūrā, citējot somu autoru Pirjo Hasinenas, Sallijas Salminenes, Olli Jalonena, Arto Pāsilinna, Veines Linna, Risto Isomeki un Alekša Kivi darbus. Šis pārskats deva ieskatu somu autoru apkārtējās vides uztverē. Savukārt literatūra par klimatu mūs virtuāli sasaistīja ar nākamo tēmu – prezentāciju, kurā sekoja stāstījums par ekoloģiju un vidi kopumā. Prezentācija sniedza ieskatu informācijā par nākotni Ziemeļvalstīs, kas saistīta ar ekosistēmu, vides ienaidniekiem un dabas katastrofām. Viena no jaunākajām grāmatām mūsu bibliotēkā ir “Klimats un ilgtspējīga attīstība”. To iesakām gan skolēniem, gan studentiem, gan nopietniem klimata pētniekiem. Līdzīga ir Andreasa Steigena grāmata “Nākotne sākas šodien”, bet par ūdens tēmu stāsta “Ūdens noslēpumi: mainīgā, aizsargājamā, dziedinošā, draudīgā ūdeņu pasaule”.

Līdz ar to turpinājām sarunu, kas informēja gan par ekoloģijas problēmām kopumā, gan jau minēto ūdens resursu. Noskaidrojām, ka dzeramā ūdens uz zemes patiesībā ir ļoti maz. To sākuši saukt par “zilo zeltu”, un viens no risinājumiem ir veikt sālsūdens atsāļošanu. Sekoja informācija par ūdens stihijām, ūdens resursu veidiem, ūdeņu iemītniekiem, ūdens izmantošanas piemēriem un faktiem par dzeramo ūdeni. Prezentāciju noslēdza ar ūdeni saistītas anekdotes.

Bet no nenopietnā uz nopietno. Paši somi savu valsti sauc par “Dzeramā ūdens zemi” un “Tūkstoš ezeru zemi”. Bet kā būtu, ja ekoloģiskas katastrofas iespaidā ūdens būtu pieejams ļoti mazos daudzumos? Par to – šim gadam izvēlētajos, “Krēslas stundā” lasāmajos fragmentos no somietes Emmi Iterantas grāmatas “Ūdens atmiņa”. Paldies šīgada lasītājām Annai Marijai un Evijai Kubilei, kuras godam tika galā ar diezgan garajiem minētās grāmatas fragmentiem, kas rādīja pasauli tādu, kādu pat nespējam un negribam iedomāties – ar ūdens resursu izsīkumu, ūdenspoliciju un pagātnes paliekām atkritumu veidā. Tā kā šie fragmenti atainoja arī senu tējas darītāju dzimtu, pievērsāmies tējas laikam. Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāres Ivita Duļbinska un Daina Kalmane bija sagatavojušas pasākuma apmeklētāju skaitam atbilstošu tējas maisiņu skaitu un mudināja bibliotēkas lasītājus atpazīt zāļu tējas saturu. Nākamā prezentācija jau attēloja katra atminētā maisiņa saturu attēla veidā un tējas labās īpašības. Brīvā gaisotnē raisījās diskusijas par to, ko mēs lietojam dažādu veselības problēmu gadījumā. Bet ne par to vien. Arī par to kādu ūdeni dzeram. Kā tas garšo? Vai var dzert krāna ūdeni un kurš ūdens garšīgāks? Kā izvairīties no ūdens un apkārtējās vides piesārņošanas? Tie ir jautājumi, kas ar katru brīdi kļūst aktuāli mums katram, personiski.

Pasākuma apmeklētāji noslēgumā tika katrs pie sava mazā tējas maisiņa. Ceram, ka tik bieži minētā pļavas smarža un garša sildīs, tāpat kā pūkainā sniega sega baudot ziemu. Pasākuma kopējā garša un literārais noskaņojums Ievas Mūrnieces ziņā. Paldies Krēslas stundas uzticīgajiem apmeklētājiem!

Interesentiem pasākuma vizuālais materiāls skatāms pievienotajā saitē http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Ieva Mūrniece, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe 2016. gada 22. novembris

Ulbrokas bibliotēkai savs iestādes tēls

Zīmols vai iestādes tēls tās vērtību atspoguļošanai ir elementu kopums, kas atšķir un piešķir atpazīstamību līdzīgo vidū. Tēls var būt vārds, apzīmējums, zīme vai šo elementu kopums, kas kalpo noteiktām vērtībām un iestādes atpazīstamībai.

No šī gada pavasara līdz rudenim Ulbrokas bibliotēkā savu simbolisko piederību meklēja mākslinieces Gundegas Muzikantes zīmēti seši logotipi. No kuriem tad viens ir kļuvis par Ulbrokas bibliotēkas atpazīstamības zīmi. Mūsuprāt tajā rodams sirsnīgums, patiesums un piederība novadam. Tas raisa spilgtas emocijas un ir oriģināls, kas atšķiras citu bibliotēku vidū un kalpo simboliskai attiecību veidošanai ar lasītāju. Tas sniedz informāciju un rosina izmantot bibliotēkas pakalpojumus.

Par to pārliecinājāmies vairākos Ulbrokas bibliotēkas pasākumos, piemēram, tematiskajā pasākumā “Kāpēc bruņurupucim bruņas sastāv no gabaliņiem?”, kad, dalībniekiem, bija iespēja, no grāmatu formas gabaliņiem salikt vai savienojot kopā robežpunktus, veidot Stopiņu novada teritoriju, ikvienam nozīmīgas ir esošā novada robežas un to līdzība ar bruņurupuci.

Paldies māksliniecei Gundegai Muzikantei par oriģinālo un informatīvo tēlu Ulbrokas bibliotēkas logotipa izveidē. Paldies visa vecuma balsotājiem, kas piedalījās un aktualizēja tēla izvēli. Savu mājvietu ieguvis grāmatu bruņurupucītis, kura raksturam piemīt gadalaika noteikti laikapstākļi, eiropiski paradumi un spilgtums rosībai grāmatu vidē.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2016. gada 8. novembris

Stāstnieku un stāstīšanas laiks

Dokumentēts Stopiņu novada vienas dzimtas dzīves stāsts. Stāsts, kas video ierakstā sniedz vēstījumu par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igala amata prasmēm tepat Rīgas pievārtē. Visos laikos labi zināms un godāts amats, kas, 21. gadsimtā, jaunās paaudzes cilvēkiem - ne tik zināma lieta. Gods un apbrīns kalēja meistarībai, šī gada muzeja nakts notikumos, atklājās viensētā “Akācijas”, kas šogad atzīmē mājas simtgades gadu. Pateicoties mazmeitas Māras Zebaueres labvēlībai un stāstnieces prasmēm, operators Aivars Lubānietis uzfilmēja dzirdēto un dokumentēto materiālu - fotogrāfiju, priekšmetu, atmiņu stāstu kopumu. Kaut uz mirkli, apturot laiku un atklājot šīs mājas nozīmi un raksturu, atvērās durvis nemateriālā kultūras mantojuma vēstījumam Stopiņu novadā.

Kino stāsta vērošana notika 13. oktobra novakarē, kad, sirsnīgā skatītāju pulciņā, atklājās Igalu un Zeltiņu dzimtas stiprums un dzīvesprieks. Cik labi, ka izsenis zināmās tradīcijas un vecmeistaru gudrība zirgu apkalšanā vēl pastāv, lai nezināmais nenāktos meklēt folkloras un literatūras tēlojumos. Notikums vien jau ievērības cienīgs, tāpat kā stāstu stāstīšana un spilgtu notikumu izklāsts, ko Māra, jo dāsni vēstīja klātesošajiem interesentiem. Ulbrokas bibliotēka, savukārt palīdz šīm lietām parādīties un iegūt skanējumu novadpētniecības telpā.

Aicinām atsaukties! Mūsu novada nemateriālā kultūras mantojuma daļa ir reiz sarakstīta Stopiņu himna. Sieviešu ansambļa "Sagša" darbības pirmsākumos Martas Pareizs pierakstīts teksts 14 pantos, aktualizējies "Akācijas" mājas vēstures apzināšanas procesā. Vēlamies iegūt informāciju par teksta un mūzikas autori(-u), lai apzinātu vēsturisko mantojumu un no jauna satiktos Stopiņu stāstos.

Lai tumšie rudens un ziemas vakari, kaut uz mirkli, rosina uz sarunām ģimenes lokā par nacionālo vērtību, vietējā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju lietām Jūsmājās!

Paldies Mārai Zebauerei par sirsnību, degsmi un saimnieces prasmi ikdienas lietās, kas pierāda, ka uz galda ikdienā ir gandrīz tāds pats ēdiens kā vecvecākiem pirms vairāk nekā 100 gadiem.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2016. gada 28. oktobris

Dzeja, kas vēlas būt sasniedzama

Ir septembris, ierasto ainavu iekrāso dzeltenzaļi toņi, pustoņi, kā nojausma par rudens tuvošanos, sadzirdama arī dzērvju nerimtīgā deja. Patīkams nemiers un aicinošs rotaļīgums it visā, kas norit dabā. Ja palūkojamies vērīgāk, tad līdz ar krāsu nomaiņu dabā skaidri redzam, ka arī dzeja virpuļo un vēlas būt sasniedzama. 2016. gada 16. septembrī Dzejas dienu pasākums “Kur tavi melnie strazdi Un brīnumsārtais rīts” dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”, ciematā “Līči”, mežmalas ielokā pulcē vidējās paaudzes dzejniekus, Stopiņu novada skolu jaunatni, bibliotēku un kultūras darbiniekus, interesentus un Brūveru mājas ļaudis. Kas zina varbūt tāpēc, lai melno meža strazdu un skudru ceļi raisītu pārdomas par dzejas rosību laikā un telpā.

Gan dzejai pieradinātie un pietuvinātie – Andris Ogriņš, Anna Dzintare, Indra Brūvere Daruliene un Jānis Vādons, gan pavedinātie mūzikā un mākslā spēj sastapties un mijiedarboties, interpretējot dzeju zīmējumā un krāsu nianses tverot mūzikas skaņās. Katram sava vibrācija un sajūtu gamma, jo mežmalā valda “kalēja” un dzejnieka darba rīki - uguns, āmurs, vārds, ota, mūzika un laiks.

Visupirms tie ir Pētera Brūvera rakstītie bērnu dzejoļi, kuri teatrāli un brīvi ieskanas bērnu mutēs. Dedzīgas sirsnības pārņemti Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra 4. klases izglītojamie skolotājas un bibliotekāres Guntas Bruģētājas vadībā ļauj pulsēt valodas ritmam un pašu priekam.

Katram no klātesošajiem dzejniekiem sava pieeja, kā justies sadzirdētiem un ievērotiem, jo ikdienas gaitā vienlaikus ir arī atdzejotāji, ievadu un recenziju autori.

Andris Ogriņš neviltoti atklāj mūsdienīga dzejnieka uzrunas veidu un aicina atrast pašam savu laiku dzejas iespaidos, atstājot telpu pārdomām un noskaņu zīmējumam. Bibliotēkas dzejas plauktiņā trīs no viņa četrām iznākušajām grāmatām – “Zem pulksteņa pulkstenis”, “Pēdējā santīma grāmata”, “Plaukstu šķērsielas”. Tādēļ zināmākais, kas iegūto autogrāfu un sarunu virpuļos uzmanības un ievērības līderis. Anna Dzintare ir gados jaunākā un trauslākā dzejniece, kas par savu grāmatu “Eju pa svešu ielu” saņēmusi Carnikavas novada domes Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā. Klausītājam atklāj pēdējā laika zīmju pierakstus dzejā. Smalki, niansēti un personiski atbildīgi, tā radot paliekošu satikšanās prieku. Jāņa Vādona dzejas intonācija ir nevainojama pateiktā vārda un noskaņas ziņā, atvēlot laiku un vietu arī Pētera Brūvera dzejas rindām. Viens no literārā žurnāla “Domuzīme” redaktoriem ar nopietna dzejnieka viedokli laiktelpā, kam pamatā ir spēcīga valodas un laika izjūta. Indras Brūveres Darulienes dzejas šarmam piemīt ne tikai piederība dzimtajai vietai, rakstītajam vārdam, bet gan jūtīga attieksme literārai domai kopumā, latviešu un lietuviešu videi dvēseliski sajaucoties, smeldz un ieskanas visu maņu gamma. “Sagūstītās atmiņas ir kā zirnekļu tīkls, kur katram pavedienam nozīmīga vieta … sagūstītas atmiņas kļūst par zīmju un metaforu

sistēmu, kas brīžiem pārvēršas dzejā”, tā Indra par pavasarī izdoto dzejoļu kopu “Sagūstītās atmiņas. Valkai – 730”. Kā tulkotāja nupat žurnālā “Domuzīme” latviskojusi, noslēpumaino lietuviešu rakstnieka Alvida Šlepika, stāstu “Čells”.

Čells ir Dzejas dienu vistiešākais liecinieks un dziļas, spilgtas skaņas radītājs klātienē. Stopiņu novadā dzīvojošā čellista Silvestra Jura Kalniņa meistarklase instrumenta pārvaldībā ir nopietna un godpilnas attieksmes vērta. Daudzu pašmāju un starptautisku konkursu laureāts, Silvestrs, sevi pieteicis, kā spilgta personība Latvijas jauno talantu pārstāvniecībā. Muzikālo priekšnesumu papildina pianiste Inese Gaile.

Skolotāju Santas Podgaiskas un Daces Balodes vadībā, radošu personību klātbūtne, ir arī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izpildījums turpat radītajos zīmējumos, kas dzejas interpretācijas un uztveres ziņā, klātesošajos dzejniekos un klausītājos, raisa paliekošu prieku.

Kopumā Dzejas dienu pasākumam mākslas, mūzikas un vārda skanējums, kas nemanot satuvinājis dzejnieku un dzejas klausītāju izpratnes, sniedzis iespēju sastapties un mijiedarboties dažādu vecumu paaudzēm, radījis līdzpārdzīvojumu un piederību šim laikam. Par to visu pateicībā dzejnieka Pētera Brūvera iedibinātās balvas – zelta kuvalda, sudraba veseris, bronzas āmuriņš, kas izsenis ir bijuši “Kalēju” mājas kalēja darba rīki. Šais laikos koka lietu un amatnieka Jāņa Grazdanoviča izpildījums, kas pasniegti dzejniekiem par dzejas paušanu, mācekļiem par muzikālā priekšnesuma radīšanu un dzejas interpretācijas izpildījumu, vadītājiem un bibliotekāriem par dalību iekārtojot Dzejnieku un klausītāju notikumvietu dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”. Visu notiekošo caurstrāvo saimnieces Vijas Brūveres labvēlība un atbalsts. Dzeja ir sasniedzama un pavedina uzdrošināties, atklāt, izzināt, doties …., būt it visur, kur to gaida.

Kādam krāsaina lapa, citam gājputnu skreja, vēl kādam vārdu impulss un ilgas pēc satikšanās citugad. Vizuālajam ieskatam atveram noskaņu lapu un ļaujamies piedzīvotajām sajūtām http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/dzejas-dienas-2016 .

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2016. gada 27. septembris

Ulbrokas bibliotēkas tematiskais pasākums "Kāpēc bruņurupucim bruņas sastāv no gabaliņiem?"

24. augustā, īsi pirms jaunā mācību gada sākuma, Ulbrokas bibliotēka kopā ar skolas vecuma bērniem no dažādām skolām devās otrajā literārajā ceļojumā ar noslēpumaino koferīti. Šajā reizē pasākuma dalībnieki iejutās ne tikai kā skatītāji, klausītāji un baudītāji, bet arī kā vērtētāji, aktieri un mākslinieki. Pirmais pasākuma uzdevums – Ulbrokas bibliotēkas logo izvēle, kas pasākuma laikā un gaitā bija jāvērtē un jāiebalso. Paši drosmīgākie dalībnieki – Gerda un Kārlis rādīja savu aktiermeistarību, ņemot līdzdalību Brazīlijas pasakas ‘’Kāpēc bruņurupucim bruņas sastāv no gabaliņiem?’’ uzvedumā. Kad galvenais pasākuma jautājums bija noskaidrots, dalībniekiem bija iespēja no grāmatu formas gabaliņiem salikt bruņurupuci.

Nākamais uzdevums bija saistībā ar Stopiņu novada teritoriju, kur, savienojot kopā robežpunktus, veidojas bruņurupucis, ko katrs dalībnieks varēja mākslinieciski noformēt. Jāmin vēl arī tas, ka pasākumā piedalījās trīs, viens par otru mazāki bruņurupucīši, kas bija paņemti uz pasākumu no Tīlanu ģimenes personīgās kolekcijas, un, kas turpat paslēpušies, noraudzījās visā notiekošajā. Pasākuma nobeigumā visi kopā baudījām uz vietas radīto bruņurupucīšu izstādi un mielojāmies ar gardumiem.

Vasaras brīvlaika otrais literārais ceļojums iezīmējās ģeogrāfiski dažāds, jo līdztekus galvenajam pasākuma jautājumam tika izzināta arī saistība ar XXXI vasaras olimpiskajām spēlēm, kā arī Stopiņu novada izzināšana caur teritorijas izvietojumu Latvijas kartē. Un vēl, bruņurupucis ir arī ilga mūža un gudrības simbols.

Ar bibliotekāru aicinājumu, ikvienam, iet gudrības un zināšanas ceļu gan uzsākot, gan turpinot jauno mācību gadu, atvadāmies no vasaras un ar prieku gaidām katru jaunu tikšanos.

Ja esam, radījuši interesi par noslēpumaino koferīti, tad Ulbrokas bibliotēkā var izmēģināt uz vietas salikt grāmatu puzli (salikšanas skaits – neierobežots), kā arī ir iespēja nobalsot par ‘’stilīgāko’’ vai ‘’Ulbrokas bibliotēkai piemērotāko’’ logo.

Paldies visiem pasākuma dalībniekiem par atsaucību un uz tikšanos citos Ulbrokas bibliotēkas rīkotajos pasākumos!

Foto galerija ar pasākuma laikā fiksētajiem sajūtu mirkļiem skatāma tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/kapec-brunurupucim-brunas-sastav-no-gabaliniem vai Ulbrokas bibliotēkā vēja zvana “skaņās”.

Daina Kalmane, Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre, 2016. gada 25. augusts

Ceļš uz paša sirdi jeb Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma daļa

Mirkli, kad apzinu Ulbrokas bibliotēkas lasītāju un ceļotāju vēlmi apskatīt Latviju, ir skaidrs - laiks kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma, apskatei un garšas sajūtai tuvākā vai tālākā apkārtnē. Šogad daļa no objektiem saistās ar Limbažu viduslaiku notikumiem un komponista Baumaņa Kārļa mūža devumu, Raunas vēsturiskā centra apskati, atjaunotās Jērcēnu muižas un mednieku namiņa viesmīlību. Kultūrvēsturisks piemineklis - Vijciema baznīca, par ko liecina zvīņveida koka dēlīšu ārējā apdare un koka altāris ar gleznojumu „Svētais vakarēdiens”. Vidzemes zemnieku sēta "Ielīcas", kas ir ne tikai valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet arī unikāla ainava, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss - dzīvojamā māja, pirts, 3 klētis, kūts, pūne, stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs.

Vērtīgākā daļa, pārstāv seno arodu prasmi mucu meistarošanā un sēklu ieguvi jaunu mežu audzēm, kas arī šodien tiek iegūtas, izmantojot vairāk nekā 100 gadu vecās, oriģinālās iekārtas. Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā – tā bez pārtraukuma darbojusies no 1895. gada līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem, savu darbu atsākot 1992. gadā. Meistarstiķa cienīga ir Jāņa Grantiņa vēdermucu veidošana un dzīves uztveres salāgošana. No senā līdz mūsdienām ir iegūta prasme gan alus mucu, gan lielu kublu izgatavošanā. Turpat līdzās seni mucenieku darba rīki un mucas radīšanas process. Amata aroda prasmes, kas godā un turpina senās alus darīšanas tradīcijas, iegūtas praktizējot alus darītavā “Aldaris”. Bet patiesībā, ja ieskatāmies Janīnas Kursītes “Novada vārdenē” un vēlamies seno, zināmo vārdu saglabāšanu, tad Jāni nevar ne nostērstēt, ne iespangot - jo viņš ir personība, ko caurvij gaišums un neizsakāms dzīvesprieks, kam piemīt uzņēmība un pārliecība par visu lietu kārtību un rūpi savos bērnos. Garīgi un fiziski spēcīgs cilvēks ar dziļu senuma garšu arodā un atkailinātu nervu izdarīt visu godprātīgi un skaisti. Savukārt dabas objektu vērtību ziņā mūs pārsteidz – Kaņepju dižozols, kurš dižojas ne tikai ar iespaidīgiem apmēriem, bet pēc zibens spēriena sācis atjaunoties un viesus cienā ar ozolzīļu dzērienu. Lai plašā apskāvienā to apskautu, nepieciešami 17 stopiņieši jeb 9,4 m mērlentes. Esam vienis prātis – sirds gavilē un ir mierā, arī ar redzēto un dzirdēto

Valmiermuižas alus darītavā, kur ražotāji kopj alus baudīšanas kultūru Latvijā. Programmas nākamā daļa saistīta ar kulinārā mantojuma - alus, ozolzīļu kafijas, maizes un sieru degustācijām. Senatnīgums un pašceptas maizes klaipiņa izveide visos laikos uzturējusi dzīvību un neatkārtojamas maizes smaržas sajūtas. Lauku mājās “Donas” arī maizes šķēlei jau desmit gadus ir sava dziesma, kuru zina stāstīt “Īsta Latvju saimniece” Ilze Briede. Skaists cēlsirdīgs stāsts par un ap maizi un latviskām tradīcijām, kur katrs pats sev veido maizes kukulīti uz kļavu lapām un uztic tā gatavību ar malku kurināmai maizes krāsnij. Sadzīvojam un sadziedam arī mēs paši šo laukakmens būvi, kas būvēta kā stallis 1895. gadā, bet padomju laikos šajā ēkā savu darbību uzsāka un beidza daudzinātā Blomes maizes ceptuve. Uzņēmējdarbības, neatlaidības un degsmes vadīti cilvēki aizvien šajās mājās cep maizīti pēc sentēvu metodēm un sniedz spēku, enerģiju katram, kas šeit iegriezies – “kādreiz taču nāks ļaudis, kam gudrības rieciens nebūs par smagu” (Nora Ikstena). Līdzīgi, bet tomēr atšķirīgi par bērnībā zināmā zaļā siera garšu, zina stāstīt vienas ģimenes uzņēmums Raunā un Ilmārs Ceriņš, kas Latvijā skolojies, strādājis citās zemēs, tomēr atgriezies dzimtajā pusē, lai uzsāktu patstāvīgu biznesu. Visa pamatā ir pašu audzēts sierāboliņu lauks un atmiņas par zaļo sieru, kas Latvijā bijis populārs jau izsenis, taču nesenajos laikos tā ražošana tika pārtraukta, jo siers kādam licies pārāk nacionāls produkts. Ilmāra ražotne atrodas bijušās Lauktehnikas teritorijā – pēc kolhozu sabrukšanas lielie angāri ilgu laiku stāvēja tukši, logi izdauzīti, sienas jumti sāka iebrukt. Uzņēmīgi atjaunojoties, nu jau turpat desmit gadus rosība turpinās. Tagad Zaļo sieru piedāvā "Siera ražotne", kas ievērību un atzinību savu klientu un nozares speciālistu vidū izpelnījusies ar savu dabīgo un kvalitatīvo produkciju. Zaļā siera īpatnējā, neaizmirstamā smarža un garša daudziem atsauc atmiņā bērnību. Latvijā ir vieta, kur atkal gatavo zaļo sieru, trīspadsmit veidu makaronus un citus labumus. Senāku garšu atmodināšanai saimnieks ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu uzkodu pie alus un citiem padzērieniem. Gluži vai izgaršojot vien divu dienu notikumus, esam apmetuši loku Ziemeļvidzemei, atguvušies Valgā, atveseļojošies un, ieguvuši jaunu atspēriena un pašapziņas sajūtu, tālākam ceļam. Ceļā satiktie cilvēki ir mūs bagātinājuši, pārbaudījuši un iedvesmojuši. Un tad “ .. ceļš uz mājām ir tieši tas, Kurš aizved uz paša sirdi” (Igo). Paldies par tikšanos, kopīgu ieceru īstenošanu, sadarbību vairāku gadu garumā. Paldies par Janīnas Kursītes uzticības un saskarsmes prieku, viedumu un kopēja ceļa gājumu! Vizuālo notikumu galerija skatāma tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/vasaras-ekskursija-ziemelvidzeme , kur minētajos iespaidos dalās Vita Banga.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, 2016. gada 19. jūlijs

Pēterdiena Ulbrokas bibliotēkā

Saulainā 2016. gada 29. jūnija pēcpusdienā Ulbrokas bibliotēka kopā pulcināja lielākus un mazākus jauniešus uz Pēterdienas svinībām. Kā jau svinībās pieņemts, tiek sumināts jubilārs. Šajā reizē tas bija, neviens cits, kā pašu novadnieks, dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja caur spēli uzzināt dažādus dzīves un daiļrades faktus par Pēteri Brūveri, gan filmiņas noskatīšanās, kurā pats dzejnieks lasa dzejoļus no savas pēdējās (pēc dzejnieka nāves) sakārtotās grāmatiņas ‘’Grāmata Gundegai’’, gan atklājot, gan, veidojot jauniešiem, priekšstatu par dzejnieka personību. Kā vienota komanda dalībnieki pēc dotajām norādēm centās atrast bibliotēkas noslēpumaino koferīti, kurā bija paslēpti dažādi radoši uzdevumi, ar kuriem dalībnieki darbojās krietnu laika sprīdi, jo, kā izrādījās, dažs uzdevums bija visai āķīgs un sarežģīts. Tika izspēlēta bilžu spēle – kolāža ‘’Brūveru ģimene’’, kurā no visām piedāvātajām bildēm bija jāatlasa katra Brūveru ģimenes pārstāvja divas atbilstošās bildes – bērnībā un dzīves laikā. Pēc tam tika izskatīts, izlasīts un pareizā secībā savirknēts Pētera Brūvera dzejolis ar Ivetas Brūveres zīmējumiem ‘’Vakariņas ar velnu’’. Vēl dalībniekiem bija jāatmin krustvārdu mīkla, kura sastādīta no P. Brūvera dzejolī ‘’Jau kuro reizi padodos melnajam meža strazdam...’’ minētajiem priekšmetiem, kas noformulēti latviešu tautas mīklu veidā. Nobeigumā, sadaloties 3 komandās, dalībnieki radoši darbojās un centās izdomāt un piemeklēt pareizos ‘’iztrūkstošos’’ vārdus P.Brūvera dzejolim ‘’Triku meistars’’, kas arī izrādījās āķīgs uzdevums. Un, kā jau svinībās, neiztikt arī bez cienasta pasākuma nobeigumā, reizē ar animācijas filmiņas ‘’Neparastie rīdzinieki’’ noskatīšanos, kurai teksta autors ir Pēters Brūveris. Vasaras brīvlaika pirmais ceļojums ar noslēpumaino koferīti skolu jaunatnei savirknējās par īstu lasīšanas un zināšanu labirintu. Ja esam radījuši interesi, tad jautājiet Ulbrokas bibliotēkā par noslēpumainā koferīša ciemošanos Jūsmājās. Paldies visiem Pēterdienas svinību dalībniekiem par atsaucību un uz tikšanos 24. augustā, kad plānots otrs ceļojums ar jauniem uzdevumiem noslēpumainajā koferītī. Foto galerija ar pasākuma laikā fiksētiem mirkļiem skatāma http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/peterdiena-ulbrokas-biblioteka

Daina Kalmane, Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre, 2016. gada 18. jūlijs

Laimes kalējs

Pasaka ar šādu nosaukumu par kalēju un tās puses ļaudīm vēsta senu patiesību, tik senu, cik kalēja amata prasmes vien glabā cilvēces atmiņa – “mana laime ir mans darbs” (A. Sakse). Lai gan, nevienam nav liegts ticēt laimes pakavam, kas nejauši jūs pārsteidzis ceļā.

2016. gadā muzejnieku un bibliotekāru nemateriālā kultūras mantojuma filozofisko nozīmi raksturo jēdziens DURVIS. Muzeja nakts notikumi aicina vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt! Daudzas no tām raksturo mūsu novada viensētu kultūrvēsturisko atmiņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu un amata prasmi. Notikumi un cilvēku rosība mājās “Akācijas” atvēra durvis (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām, kas rodamas tepat Ulbrokas centrā.

Ikviens interesents varēja uzzināt par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igals un saimnieces Zelmas Leitlands satikšanos, kāzām un turpmākajām dzīves gaitām, kas pieder vienas dzimtas – Igalu un Zeltiņu vēsturiskai atmiņai. Pateicoties saglabātajām fotogrāfijām, dažādiem sadzīves priekšmetiem un atmiņu stāstiem, atklāsmei tiek celts mājas simtgadnieces stāsts. Notikumu pavērsiens ir laiks, kad Ulbrokas muiža (1901) nonāk barona F. Mengdema īpašumā. Ne tikai ēkai ir sava neatkārtojama kultūrvēsturiska vērtība, bet tieši atmiņu stāstiem, šodienas skatījumā, ir teiksmaina nokrāsa. Jāpiemin, ka senākā dzimtas fotogrāfija, kur redzama Ulbrokas muižas pils (1910), ir Gunta Strazda vecvecāku saglabāta fotogrāfija, kas vienlīdz ir Riharda un Zelmas kāzu gads. Nedaudz vēlāk muižas kalējs iegūst barona labvēlību un nelielu zemes platību, lai sāktu savas smēdes un mājas celtniecību. Šodienas skatījumā viensēta aptver individuālo apbūvi, kur rodama dzīvojamā (1916) un saimniecības ēka, kas ir iekļauta Stopiņu novada kultūras kanonā. Dzīvojamai mājai šogad skaitāms simtais gads. Tāpēc, jo īpaši nozīmīga un vēstoša.

Vēsturiskā atmiņa mūsdienās kļūst interesanta, ja vien, ir kāds, kas to atgādina, tad nemaz tā neliekas tik tāla vēsture, bet gan dzīva un joprojām spilgta, ko šajās mājās, visiem klātesošajiem, jo īpaši dedzīgi vēstīja Māra Zebauere. Muižas barons Riharda un Zelmas

kāzu dienā pamanījās nobraukt uz citiem īpašumiem, lai jaunlaulāto gods tiek viņiem pašiem. No Igalu ģimenes vidējās meitas Martas Melānijas Igals 95 gadu vecumā rokrakstā pierakstītām atmiņām uzzinām, ka „..barons aizbraucis uz otru muižu, lai netraucētu kāzās. Iedevis savus zirgus un karieti, ko uz baznīcu braukt. Zelma lūgusi viņu kāzās, bet viņš teicis, ka tad viņai vairāk vērības jāpiegriež viņam. Un tā sākusies jauna ģimenes dzīve Ulbrokas smēdē. Abu satikšanās notikusi Ulbrokas muižā”.

Vēsturiski kalēja amats arvien godā celts un pārējo amatnieku vidū pamanāms no ārienes. Arī Rihards Igals ir sava aroda meistars, iznesīgs un prasmīgs kalējs, kā arī lepns un atpazīstams pēc lielām ūsām. Savukārt Zelma, kas bija beigusi Pernigelas muižā vācu saimniecības skolu, strādāja Ulbrokas baronam Mengdemam par saimnieci. Abu satikšanās ir liktenīga, un 1910. gada 10. oktobrī tiek noderētas kāzas Ulbrokas muižā.

Stāstījumam, kas balstīts uz vēsturiskiem faktiem, ir ne tikai vietējas nozīmes kultūrvēsturisks aspekts, to raksturo kalējmeistara amata prasmes gan tos laikos, gan šos laikos. Daudziem vēl spilgtā atmiņā Riharda Igals dižais augums un vēl dižākas ūsas. Skanīgās un latviešu tautai tik liktenīgās dziesmas “Div' dūjiņas gaisā skrēja …” skanējums “Akācijas” mājās.

Arī šodien, demonstrējot vecmeistaru gudrību un “kurpes” rikšotājiem, apbrīns un prieks par zirgkalēja amata zināšanām un attapību, pieder aroda meistaram. Zirgkalēja meistardarbnīca un amata demonstrējumi, visa vecuma klātesošajos, raisīja nedalītu interesi un apbrīnu. Tāpat kā “noskrējiens” līdz Ulbrokas muižai zirga pajūgā, tikai neticīgajiem liedza laimi.

Ir aizvadīts laika nogrieznis, ko var redzēt vai neredzēt, var vienkārši izdzīvot, pašiem piedaloties tā atklāšanā. Paldies “Akācijas” mājas Māras labvēlībai, sirsnībai un dzīvespriekam! Paldies, mazdēla Artūra ģimenei un dzimtas turpinājumam mazajos atzaros, kas simboliski un praktiski sauktos dzimtas koks. Ir tāda sajūta, ka mājai laimes kalēja dvēsele, jauna elpa un zaļojošs dzīvotprieks.

Paldies visiem pasākuma līdzdalībniekiem un notikuma atklājējiem.

Pašvaldības finansētā projekta “Rikšiem, bērīt, es palaidu” groži Ulbrokas bibliotēkas rīcībā, tāpēc piedāvājam foto uzņēmumus un dokumentēto materiālu izklāstu skatīt Ulbrokas bibliotēkas projektu sadaļā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/projekti/riksiem-berit-es-palaidu.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja 2016. gada 24. maijā

Dažādība ir jaunatklājama

Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas priekšvakarā Stopiņu novada Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē īslaicīga pieturvieta ceļojošai izstādei “Mana novada pieturzīmes”. Salaspils novada bibliotēka sadarbībā ar 39 Pierīgas reģiona publiskajām bibliotēkām, iedvesmojoties no Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tapušās ceļojošās izstādes „Latvijas pilsētas grāmatās un digitālajās kolekcijās”, ir izveidojusi fotoizstādi „Mana novada pieturzīmes”. Tās vadmotīvs – kultūras kanons novadā. Tā iecerēta kā ceļojošā, ļaujot Pierīgas reģionam savdabīgā veidā ieraudzīt, atšķirīgo un unikālo kā savā sētā, tā kaimiņos. Izstādi veido Pierīgas novadu kultūras kanona un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību kopums, kas konkrētajā apvidū raksturīgs ar atšķirīgu un unikālu redzējumu. Dažādība, atpazīstamība un piederība visbiežāk ir zināmā vai nezināmā identificēšana, interpretācija un popularizēšana. Veiksmes stāsta pamatā ir spēja redzēt, ieraudzīt un veidot kultūras pieredzi, kas nostiprina piederības izjūtu gan Latvijas, gan novada kultūrtelpas dažādībai.

“Pienenes pūka lido lidinās laižas Vējā draiskodamās šķērso Manu redzes leņķi Pēc brīža atgriežas Virpuļo griežas augšup lejup Saulei lēzeni spīdot..” Pēters Brūveris Stopiņu novada kultūras kanons rakstu zīmēs ir ceļojošās izstādes materiāla kopa, kas atspoguļo (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātos faktus un veic to popularizēšanu. Satura izklāstā - Līgo parks, Stopiņu novada iedzīvotāju jostas stāsts, kultūrvēsturiskais projekts „Senās mājvietas Stopiņu novadā”, dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera sirds un piederības stāsts savai dzimtajai vietai Stopiņu novadā. “jau kuŗo pavasari grasos nojaukt savu veco, pussabrukušo šķūneli ..” Pēters Brūveris Atrast laiku definēt sava novada vērtības un pētniecisko pieredzi ir ne tikai bibliotekāru attieksmes un atbildības jautājums, bet galvenokārt novada kultūras institūciju sadarbības redzējums kopumā. Tas ir nemitīgs ceļš laikā. Pārdomu, piederības un sajūtu lēmums tieši tad, kad nejūtamies tik stipri, skaisti un vareni, bet gan tad, kad trauslums un robeža starp būt un nebūt liekas jaušama. Tieši tad lietām ir jāpalīdz parādīties un atklāties jaunā kvalitātē. Izstādes kopējā noskaņa atklāj izcilāko un ievērojamāko mākslas notikumu un kultūras vērtību kopumu Pierīgas reģionā un aicina būt redzīgiem it visā. Cits lietišķāk, cits poētiskāk, bet tā ir mūsu zeme, mūsu valsts – skaista kā mūžība, kur cilvēku rokām sastrādātais – dažnedažāds. Paldies ceļojošās izstādes radītājiem, atbalstītājiem, satura un resursa veidotājiem, iekārtotājiem un finansētājiem. Paldies Indras Brūveres - Darulienes literārajam nervam, atgādinot, tik asredzīgi uzrakstīto tēta dzejā. Izstāde “Mana novada pieturzīmes” Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē apskatāma līdz 10. maijam vai arī fiksētajā foto materiālā izstādes atklāšanas reizē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/mana-novada-pieturzimes

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane 2016. gada 30. aprīlī

Bibliotekāru pulcēšanās un kultūrvides sakārtošanas vieta

Pavasara talka un bibliotekāru darba svētki trešo reizi aktivizējās sakārtošanas un kultūras norises vietas uzturēšanai dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”.

Atsaucīgo talkas dalībnieku pulciņā pašvaldības vadītāji, pašvaldības aģentūras “Saimnieks” darbinieki, skolu un publisko bibliotēku bibliotekāri, Valkas novada Centrālās bibliotēkas darbinieces, Brūveru ģimenes locekļi, vienvārdsakot, bibliotekāru profesijas cilvēki – darba vai dzīvesvietas aroda māsas Stopiņu novadā. Pavasara pulcēšanās ir brīdis, kad vislabāk sēt radošu domu un paliekošu darbu sēklas, atbildīgi, aprušinot esošo un veidojot sveicienu dzejniekam dzimšanas dienā, uzplaukst mīlestības, sirsnības un piederības zieds savam novadam un dzejnieka radošajam garam, lai rudenī visus pulcētu Dzejas dienas atklāsmēm.

Diena aizsākas ar piemiņas mirkli Ulbrokas Meža kapos – dzejnieka atdusas vietā. Tieši šeit tiek radīts neredzams tilts Stopiņu un Valkas bibliotekāru sadarbībai, par ko liecina dzejnieka rakstītais vārds, neaizmirstami dzejas pasākumi un dzīves gājums minētajās dzīves vietās. Tam pamatā Pētera Brūvera niansēti redzīgais rokraksts un iekšējais pasaules redzējums, kurš notverto sajūtu pārradījis un joprojām nodod savam lasītājam.

Bibliotekāru pulcēšanās ir Dzejas dienas norises vietas sakārtošana un kopā būšana. Mijiedarbība un vērtību analīze bibliotekāru kopienā uztur sarunas un viedokļu apmaiņu visas dienas garumā. Ir radīts kaut kas jauns attiecībās, sadarbībā un kopienā kopumā, par to liecina pārvērtības piemājas puķu dobēs, atjaunotās un nokrāsotās mājas durvis, kā arī spēka atjaunojoša viruma - zupas pagatavošana un visu talcinieku cienāšana.

Jāsaka gan, ka negaidīta tematiskā koferīša atrašana, klātesošajiem sagatavoja dažus pārbaudījumus. “Brūveru ģimenes” foto kartiņu inventarizācija ir kā ilustrācija un esošā fakta pilnvērtīga izvērtēšana. Par derīgām tika uzskatītas veiksmīgi sapārotas katra ģimenes locekļa divas bildes. Emocionāli atbildīgs ir arī, koferītī rodamais uzdevums, kur ievietotas mākslinieces un ilustratores Gundegas Muzikantes zīmuļu veidotas sešas skices Ulbrokas

bibliotēkas logotipam. Klātesošo uzdevums atbilstošākā varianta izvēle, vērtējums un mājvietas ierādīšana vienam no tiem.

Vieta ienes saviesīgumu un aicina uz literāru darbošanos, tāpēc, jo īsti laikā ir literārā pusstunda “Lasām pa vecam, lasām pa jaunam!” Ar sava jaunākā tulkotā darba “Vilka stunda” fragmentu lasījumiem uzstājas tulkotāja Indra Brūvere–Daruliene un viņas draudzene Anda Krūmiņa, kas stīmpanka stilā uzbur 18. gadsimta laikmeta vīzijas, ko, izjusti un spilgti, iekrāso komponista Māra Lasmaņa raidītās mūzikas skaņas. Esam Krakovas vecpilsētas sirdī … dzirdama skumja trompetes melodija …turpat tumšmataina meitene ar daiļu seju, bet aukstām acīm… ar tvaiku darbināmas karietes un tramvaji, lido dirižabļi un planieri … Romānā minēti dažādi patiesi un rakstnieka izdomāti notikumi Lietuvas vēsturē, kas zinātnes un tehnoloģiju attīstības ietekmē lasītājam rada piedzīvojuma un mehānikas klātbūtni. Grāmatas autors Andrjus Tapins aicina …izplest spārnus un pacelties virs citādas Viļņas jumtiem!

Visas dienas garumā bibliotekāru darbu un domu lidojumam pavisam saulains un priecīgs sirdsprāts. Esam palīdzējuši kultūrvides sakopšanā un izveidē, esam ieguvuši jaunas sadarbības prasmes attiecībās ar sevi, ar citām bibliotēkām un esošajām partnerībām. Pavasara spirgtums rodams visā zaļajā un mānīgi siltajā, lai mostas, plaukst un uzzied labi paveiktie darbi. Kā mums veicās: http://bit.ly/24mdari

Siltāka pavasara gaidās ātrāku atveseļošanos vēlam Stopiņu novada bibliotekārei Elvīrai, kas ilgus gadus vadījusi Sauriešu bibliotēkas darbu un iemantojusi lasītāju, kolēģu nedalītu uzticību par apzinīgu attieksmi veicamā pienākuma izpildē. Kārtīgu vitamīnu un enerģijas devu vēlam ne tikai bibliotekārēm Gunai, Aijai un Baibai, bet visiem pavasara talkas un bibliotekāru darba svētku dalībniekiem. Uz tikšanos nākamgad!

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane. 2016. gada 26. aprīlī.

Kur slēpjas latviskās dzīvesziņas kods jeb trīs vakari ar Anitu Vīksnu.

„Vecos laikos Dievs dzīvoja ļaužu vidū un visiem bija daudz tuvāks un mīļāks nekā tagad. Katris gans vai arājs, kas agrāk izgāja uz lauka, varēja redzēt, kā viņš rīta klusumā staigāja pa ežām, pastiepdams vārpas: elpodams līdzi ar ziedošo lauku un, slēpdamies viņā, tā ka

tikai rudzu roku cepurīti varēja pamanīt caur vārpām aizviznām. Bet Jāņu vakarā viņš iznāca uz dziesmotiem kalniem un pagalmiem, baltu bārdu, baltā kreklā, baltu spieķīti rokā, svētīdams puķes un zāles, un Jāņu tēvs ar ozolzariem apvītu alus kannu viņu sveicināja. Tad viņš bija visiem tuvu. Nu uzceltas ir priekš viņa lepnas baznīcas, nu rāpo priekš viņa uz ceļiem un skaita lūgšanas, bet ļaužu vidū es viņu vairs neesmu redzējis staigājam.” – tā Kārlis Skalbe. Tik vienkārši un saprotami. Tagad mēs atkal no jauna mācāmies atrast to vienīgo patiesību, ko Māra, Laima un Dieviņš katram mums šūpulī ir ielikuši, bet mēs paši, bieži vien ietērpušies savā lepnībā, esam atstājuši novārtā,nesaprasdami, iespējams pat baidīdamies atpazīt sevī šo sajūtu pēc vienīgās Patiesības un maldāmies, maldāmies, tad meklējam un mācāmies un, manuprāt, katrs arī beidzot atrodam. Kādam šis Patiesības meklēšanas ceļš īsāks, citam garāks. Kāds iet caur dzīvi ar atvērtu sirdi un atrod to ikvienā mārītē, vēja plūsmiņā, nošu skaņā vai drauga pieskārienā, cits, baidīdamies, bet meklē citus ceļus. Viens no šādu meklējumu ceļiem ir zīmes un simboli – tie rāda ceļu, bet vienīgi no mums pašiem ir atkarīgs, vai virzība pa to notiks. Reizēm vajag arī skolotāju jeb kādu, kas parāda taciņu, pa kuru iet, lai savus meklējumus sasniegtu ātrāk, tāpēc trīs vakarus Ulbrokas bibliotēkā, caur zīmēm un simboliem, latviešu tautas pasaku „ Lāčausis” stāstīja dzīvesziņas uzturētāja, stāstniece Anita Vīksna. Mēs jau katrs zinām šo stāstu un atrodam tanī priekš sevis ko pamācošu un nepieciešamu, tomēr Anitas stāstījums, caur simboliem ieved mūs - pašus sevī. Caur sevi mēs izdzīvojam gan Lāčplēsi, gan Kangaru, gan Spīdolu un, izdzīvojot patiesu pazemību, nonākam augstākajā virsotnē. Kas ir šī virsotne katram no mums? .... Kas tas ir par garaspēku, ko dižie latvju stāstnieki ir pierakstījuši un atstājuši mums līdzībās? Kā tas nākas, ka pēc tik daudziem gadiem, mēs, lasot savas tautas pasakas un teikas, saprotam šo, mums veltīto vēstījumu, ko šodien sauc par kodu? Kā attīrīt sevi no bailēm un uzdrīkstēties? Vai piedzīvosim Zelta laikmetu? Varbūt mēs jau dzīvojam Mīlestības laikmetā? Kā atklāt sevī svētnīcu un kas tanī mājo? Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk jautājumu manī rodas un ātrāk vēlos rast atbildes uz tiem tāpēc, paldies, Daiga, par iespēju satikties ar Anitu Vīksnu, sievieti, kura, protams, nevar atbildēt uz katru jautājumu, bet ceļu parādīt var. Ir pavasaris. Putni pievītero āru, pumpuri raisās un saulīte iespīd ikkatrā lodziņā, tikai atvērt vajag, bet būs atkal rudens - pārdomu laiks, kad katrs jautājums urdīsies pēc atbildes. Varbūt Anitai būs vēl kāds brīdis atskriet pie mums un pastāstīt kādu zināmu, bet ne līdz saknēm izprastu dzīves stāstu?

Ar pateicību Ulbrokas bibliotēkas darbiniecēm par sirsnīgi sarīkotajiem vakariem – Ingrīda Balode.

E-PRASMJU NEDĒĻA STOPIŅU NOVADA ULBROKAS BIBLIOTĒKĀ

Jau tradicionāli šī gada sākumā visā Latvijā no 7.–12. martam norisinās E-prasmju nedēļas pasākumi, atbildīgi ieguldot arī savu devumu, izklāstām veiktās aktivitātes. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka pieaicinājusi speciālistus no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kuri ir atbildīgi par portāla Latvija.lv darbību. Semināra darbā iesaistījās valsts pārvaldes darbinieki, kas labas pārvaldības praksē demonstrē solidaritātes un sadarbības principu lietotāju prasmēm un nepieciešamajām kompetencēm. Interaktīva pieeja valsts un pašvaldības publisko pakalpojumu katalogam, e - pakalpojumu piedāvājums un izmantošana ir veiksmīgs piemērs nepieciešamo dokumentu virzībai un klienta ērtībai. Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē un “Iesniegums iestādei” piemēri ir apliecinājums e – pakalpojumu veiksmīgai izmantošanai.

Bibliotēkā ikdienā ar šo portālu vistiešāk saskaras projekta 3TD datoru lietotāji, jo tieši šajā portālā pieejamais, attēlojas kā tiešsaistes sākumlapa lietotāju datoros. Šoreiz kā lietotājiem, tā arī bibliotekāriem bija interesanti dzirdēt un skatīt kā efektīgi izmantot šos datorus dažādu e-pakalpojumu izmantošanai. Kā rakstīts pašā portālā šī “ir saziņas vietne ar pašvaldību un valsts institūcijām”.

Portālā informācija ir izvietota kataloga formā, lai būtu vieglāk apzināt piedāvātās iespējas. Kopumā portālā pieejami 466 e-pakalpojumi. Lai izmantotu šos elektroniskos pakalpojumus, nepieciešams reģistrēties sadaļā Mana darbavieta ar e-parakstu, elektronisko ID vai, šķiet, visbiežāk izmantoto līdzekli – saviem bankas autentifikācijas rekvizītiem. Visaktuālākie Latvija.lv pakalpojumi šobrīd ir Dzīves notikumi, Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām, Dzīvesvietas deklarācija, Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē. Lai vienkāršāk apzinātu portāla iespējas, lietotāju ērtībai tiek piedāvāta sadaļa Palīdzība. Pakalpojumu katalogā pieejamas šādas tēmas – Sociālie pakalpojumi, nodarbinātība; Ģimene; Uzņēmējdarbība; Nauda un nodokļi; Māja un vide; Kultūra, sports, tūrisms; Tiesību aizsardzība; Izglītība; Konsulārie pakalpojumi; Transports; Veselība; Pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Arī Stopiņu novada dome tagad piedāvā pakalpojumu Iesniegumu pieņemšana un izskatīšana pašvaldībās, kurš pieejams tīmekļa vietnē - https://www.latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p3449.s2243.t547/ProcesaApraksts. Lai iepazītos ar portālā Latvija.lv izveidotajiem e-pakalpojumiem, varam izmantot arī saites uz infografikām http://www.vraa.gov.lv/lv/latvijalv/ka_lietot_latvijalv/infografikas_latvijalv/ un apmācību video http://www.vraa.gov.lv/lv/latvijalv/ka_lietot_latvijalv/apmacibu_video_latvijalv/. Paldies, Valsts reģionālās attīstības aģentūras darbiniekiem par sniegto informāciju un semināra apmeklētājiem par izrādīto interesi e-pārvaldes apmācībā, lietojot Latvija.lv.

Savukārt ceturtdienas rītā un vakarā Ulbrokas bibliotēkas datorzālē pulcējās interesenti, lai apgūtu prasmes, kas atvieglo katra datorlietotāja ikdienas darbu. E – pratība efektīvai datora izmantošanai ikdienā, darbojoties jebkurās interneta pārlūkprogrammās, izmantojot klaviatūras taustiņu kombinācijas, darbības ar tekstu tiek veiktas bez peles. Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre Ivita stāstīja un rādīja dažādus uz datora klaviatūras pieejamus saīsinājumus jeb taustiņu kombinācijas, kuras nospiežot var efektīvāk un ātrāk darbināt datora operētājsistēmu, programmatūru un interneta vietnes. Tās atvērt, samazināt, aizvērt, pārvietoties pa tiešsaistes lapām. Visnoderīgākais šajā apmācībā bija individuālā pieeja un atziņa “kā var iztikt bez peles lietošanas”, darbs ar klaviatūru. Apzinot lietotāju, izteiktās vēlmes un vajadzības pārdomājām arī nākamo datorapmācību tēmas. Sekojiet informācijai un vēlmei turpināt darboties, pilnveidoties un izglītoties e-vidē. Arvien aicināti izmantot Ulbrokas bibliotēkas datorus un bibliotekāru sniegto palīdzību!

Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs, 2016. gada 11. marts

“Un tiem, kas zvaigžņu ceļu iet, šī zeme brīnumaina šķiet”

Evija Gulbe. Zvaigznīte snieg.

Tradicionāli Jaunā gada janvāris ir sākums jaunām vēl nezināmām lietām pirmsskolas izglītības iestādes “ Pienenīte” sešgadīgajiem audzēkņiem. Rudens pusē tiks uzsāktas skolas gaitas, tāpēc jo lieti noder iepazīšanās ar bibliotēku un tur esošo grāmatu dzīvi. Bibliotekārā stunda “Kur un kā “dzīvo" grāmatas”? rada interesi un darbošanās prieku bērniem no grupiņām “Knīpas un Knauķi”, “Zaķēni”/”Burtiņi” un “Zvaigznītes”.

Ceļš uz Ulbrokas bibliotēku ir sniegoti balts un īpaši mirdzošs no sniegpārslu zvaigznītēm. Ir ziema un pūš auksts vējš. Taču sagaidīšana, ienākot grāmatu pasaulē, ir pasakaini silta. Gluži kā pasakā par omulīgo trollīti Muminu un viņa draugu Susuriņu. Somu literatūras varoņi ir iecienīti visā plašajā pasaulē. To draudzība ir mūsdienīgi saprotama un pēc kopīgi izlasītas grāmatas “ Mumins un sniegs” arī sarunas vērta, lai padomātu - Vai Somijā ir sniegs?, Kas ir ģimene?, Kas ir draugs?, Ko es daru, kad man ir garlaicīgi?, Vai jau protu vai vēl jāmācās lasīt? Atbildi uz pēdējo jautājumu atstājām skolotāju un bērnu vecāku ziņā.

Savukārt par bibliotēkā esošā krājuma kārtību, kārtojumu un piedāvājumu sarunas gaitā. Visiem notikumiem gan pasakā, gan bibliotēkas apmeklējumā noteikta virzība. Lai kopīgi izlasītu minēto grāmatu, pavisam nopietni bibliotēkas darbinieces Daiga un Ivita iepazīstināja ar bibliotēkā esošajām grāmatām un nosacījumiem, kas jāievēro, lai kļūtu par bibliotēkas lasītāju. Uzsvēra vecāku lomu un pateicās tām ģimenēm, kurās bērni jau ir Ulbrokas bibliotēkas lasītāji. Stāstījumā par rakstniekiem, kas saraksta grāmatas, atklājām, ka arī Stopiņu novadā dzimis un dzīvojis vairāku bērnu grāmatu dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris.

Brīvbrīdis bērnu un grāmatu saskarsmē, kad katrs izvēlas sev saistošu, jau zināmu vai vēl nezināmu grāmatu, ir jaunas patiesības un atklāsmes vērts. Acu skatiens ir dziļāks, sarunas – nopietnākas un rodas cerība, ka sniegotais sniegpārslu ceļš, atstājis pēdas nākotnes uzdevumiem.

Noslēgumā secinām, ka šī brīža pārmaiņas bibliotēkās ir aizraujošas un sabiedrību iedvesmojošas, piesaistot ikviena uzmanību. Bibliotekārs no krājumu pārvaldītāja kļuvis par aktīvu satura veidotāju, tematisku pasākumu režisoru un organizatoru. Bibliotēkas krājums nosaukumos atrodams ne tikai tā plauktos, bet arī elektroniskajā katalogā http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx un prasmīgi rīkojoties, tas dod iespēju atlasīt, rezervēt sev interesējošu literatūru, kā arī pagarināt, ja grāmatu lasīšanas termiņš ir beidzies.

Atklāsmes un sajūtu mirkļus notiekošajā vērojiet fotogrāfijās tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Paldies pirmsskolas izglītības iestādes ”Pienenīte” metodiskajam un pedagoģiskajam kolektīvam par sadarbību un aktīvu dalību pasākuma norisē! Uz tikšanos klātienē jaunās aktivitātēs!

Bērnu viesošanās iespaidi bibliotēkā lasāmi un skatāmi arī PII "Pienenīte" mājaslapā: http://www.ulbroka-pienenite.lv/235

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

2016. gada 26. janvāris