SATURS - Kuldigakuldiga.lv › uploaded › 5planosana › TP › Kuldiga_PR_GR... · Veckuldīgas pilskalns atradās uz zemesraga, kur Krāčupīte (Veckuldīgas upīte) ietek Ventā

KK uu ll dd īī gg aa –– īī ss tt uu vv ēē rr tt īī bb uu pp ii ll ss ēē tt aa

P A S K A I D R O J U M A R A K S T S

1

K U L D Ī G A S N O V A D A D O M E 2 0 1 0

SATURS

1. IEVADS ..............................................................................................................................3

2. KULDĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PAMATPRINCIPI ...........................................6

3. KULDĪGAS PILSĒTAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA UN PLĀNOŠANAS SITUĀCIJA .......8

4. KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS IZMANTOŠANA UN PRIEKŠNOTEIKUMI TERITORIJAS ATTĪSTĪBAI ...................................................................................................... 13

4.1. ZEMES IZMANTOŠANAS STRUKTŪRA ................................................................ 13

4.2. ZEMES SADALĪJUMS PA LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM ................................. 15

4.3. ZEMES SADALĪJUMS PĒC ĪPAŠUMU PIEDERĪBAS ............................................. 17

4.4. PRIEKŠNOTEIKUMI KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAI .............. 21

5. KULDĪGAS PILSĒTAS NĀKOTNES VĪZIJA UN ATTĪSTĪBAS VIRZIENI ....................... 23

6. PILSĒTBŪVNIECISKĀ STRUKTŪRA ............................................................................. 26

6.1. KULDĪGAS PILSĒTBŪVNIECISKĀS STRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS ............... 26

6.2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ............................................................. 27

7. TRANSPORTS ................................................................................................................. 31

7.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................................................. 31


8. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ..................................................................................... 40

8.1. ŪDENSVADA UN KANALIZĀCIJAS SAIMNIECĪBA ................................................ 40

8.2. SILTUMAPGĀDE ..................................................................................................... 45

8.3. ELEKTROAPGĀDE ................................................................................................. 47

8.4. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA .................................................................................... 48

9. VIDES STĀVOKLIS ......................................................................................................... 49

9.1. ŪDEĽU RAKSTUROJUMS ..................................................................................... 49

9.2. ŪDENS IZMANTOŠANA UN NOVADĪŠANA ........................................................... 50

9.3. GAISA AIZSARDZĪBA UN ENERGOSAIMNIECĪBA ................................................ 51

9.4. POTENCIĀLI PIESĀRĽOTĀS VIETAS ................................................................... 52

10. AINAVAS, ZAĻĀS ZONAS, ATPŪTAS TERITORIJAS .............................................. 53

10.1. RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE ............................................................................. 53


11. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS, AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS ............ 60

11.1. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ....................................... 60

11.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻI ......................................................................................... 62

12. KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS FUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMS .................... 68

12.1. ZONĒJUMA PAMATOJUMS ................................................................................... 68



2


12.2. FUNKCIONĀLO ZONU DALĪJUMS ......................................................................... 69

12.3. FUNKCIONĀLO ZONU RAKSTUROJUMS ............................................................. 69

13. TERITORIJAS PAŠVALDĪBU FUNKCIJU IZPILDEI .................................................. 75

14. GALVENĀS IZMAIĽAS 2010. GADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMOS 76

15. VADLĪNIJAS TURPMĀKAI PLĀNOŠANAI ................................................................. 78



3


1. IEVADS

(1) Teritorijas plānojums (ar grozījumiem) ir pilsētas attīstības plāna sastāvdaļa, kas nosaka Kuldīgas pilsētas teritorijas esošo un plānoto zemes izmantošanu un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumus.

(2) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde uzsākta saskaľā ar LR likumu „Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002) un LR Ministru kabineta noteikumiem (turpmāk tekstā MKN) Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, to izstrāde turpināta saskaľā ar MKN Nr. 1148 (6.10.2009.) „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.

(3) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz:

(a) Pilsētas Domes lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu;

(b) darba uzdevumu teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei;

(c) institūciju sniegtajiem nosacījumiem un informāciju teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei.

(4) Teritorijas plānojuma grozījumi koriģē un papildina Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojumu (apstiprināts 29.11.20002., ar grozījumiem 25.03.2004., 29.06.2006., 30.08.2007.)

(5) Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē ievēroti valsts, Kurzemes plānošanas reģiona un Kuldīgas rajona1 attīstības plānošanas dokumenti.

(6) Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē ievēroti Domes deputātu un darbinieku ieteikumi, kā arī sabiedriskās apspriešanas procesā saľemtie fizisko un juridisko personu priekšlikumi.

(7) Teritorijas plānojuma grozījumu sagatavošanai kā pamatkarte izmantota Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 TM izstrādātā VZD vienkāršotā topogrāfiskā karte ar mēroga noteiktību 1:10000.

(8) Teritorijas plānojums izstrādāts analizējot Valsts zemes dienesta kadastra datus: kadastra datu bāzi un kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:10000.

(9) Plānojuma izstrādāšanai un kartogrāfiskā materiāla sagatavošanai izmantotas Valsts zemes dienesta sagatavotās ortofotokartes mērogā M 1:10000

(10) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojumam (ar grozījumiem) ir šādas sastāvdaļas:

(a) paskaidrojuma raksts teritorijas plānojuma grozījumiem, kurā koriģēta un papildināta 2002. gadā apstiprinātā plānojuma un 2007. gadā apstiprinātā plānojuma grozījumu teksta daļa;

(b) grafiskā daļa, ar tās apstiprināšanu zaudē spēku 2007. gada Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos apstiprinātā grafiskā daļa;

1 Līdz rajona reorganizācijai saistošas Kuldīgas rajona teritorijas plānojuma prasības; pēc

rajona reorganizācijas rajona plānojums iekļauts Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sastāvā kā pielikums.



4


(c) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, ar to apstiprināšanu zaudē spēku 2007. gadā Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos apstiprinātie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

(d) pārskats par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi.

(11) Paskaidrojuma rakstam pievienotas šādas kartoshēmas:

(a) Kuldīgas vecpilsētas apbūves izmaiľas; 1960. – 2006.g.;

(b) Kuldīgas vēsturiskās apbūves zonas;

(c) Kuldīgas pilsētas zemju lietošanas mērķis;

(d) Kuldīgas pilsētas zemju juridiskais statuss;

(e) Kuldīgas kultūrvēsturiskais mantojums;

(f) Kuldīgas ielu klasifikācija;

(g) Kuldīgas ielu perspektīvais funkcionālais dalījums;

(h) Kuldīgas veloceliľu tīkla galvenās trases.

(12) Grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes:

(a) Topogrāfiskā karte, M 1:10000;

(b) Kuldīgas pilsētas teritorijas pašreizējā izmantošana;

(c) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānotā un atļautā izmantošana;

(d) Kuldīgas pilsētas aizsargjoslas;

(e) Kuldīgas pilsētas komunikāciju plāns;

(f) Kuldīgas pilsētas zaļās struktūras un publiskā telpa.

(13) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma saistošo daļu veido teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi kopā ar grafisko daļu.

(14) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītāja ir Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Agnese Buka.

(15) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus izstrādāja pašvaldības darba grupa:

(a) Kaspars Rasa;

(b) Jana Jākobsone;

(c) Aiga Tetere;

(d) Kaspars Dzenis;

(e) Līga Akermane;

(f) Gunta Laizāne;

(g) Gints Astičs;

(h) Iveta Zvirbule

(i) Bonija Lasmane.



5


(16) Plānojuma izstrādi koordinēja un TIA noteikumu redakciju sagatavoja Kristīne Kalniľa, grafiskās daļas kartes sagatavoja Aiga Tetere.



6


2. KULDĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PAMATPRINCIPI

Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojums (ar grozījumiem) ir izstrādāts saskaľā ar šādiem pamatprincipiem:

Ilgtspējīgas attīstības princips.

(1) Teritorijas plānojums paredz kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tā risinājumi vērsti uz līdzsvarotu ekonomisko attīstību, dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Plānojuma ietvaros veikta saglabājamo vērtību – kultūrvēsturiskā, arhitektoniski telpiskā un dabas mantojuma apzināšana. Funkcionālais zonējums veidots atbilstoši ilgtspējīgas attīstības un vērtību saglabāšanas interesēm. Saistošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz apbūves un cita veida saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai nepazeminātu pilsētas vides kvalitāti.

Nepārtrauktības un pēctecības princips

(2) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojums ir izstrādāts, pamatojoties uz 1973. gadā apstiprinātā Kuldīgas ģenerālplāna un pilsētas centrālās daļas detālplānojuma projekta un tā realizācijas analīzes rezultātiem. Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ievērota pilsētas vēsturiskās attīstības specifika un piedāvātie risinājumi izvērtēti no vēsturiskās pēctecības viedokļa. Teritorijas plānojumā ievēroti pilsētas stratēģiskās attīstības dokumenti.

Priekšrocību izmantošanas un kopsakarības princips

(3) Teritorijas plānojums paredz Kuldīgas pilsētas unikālo iezīmju, galveno vērtību un attīstības priekšnoteikumu pilnvērtīgu izmantošanu un saglabāšanu.

(4) Teritorijas plānojumā priekšrocības tiek skatītas to kopsakarībā.

Interešu saskaľotības princips

(5) Teritorijas plānojumā iekļautie risinājumi ir saskaľoti ar starptautiskiem, valsts un reģionāla līmeľa plānošanas dokumentiem.

(6) Teritorijas plānojumā ievērotas valsts, Kuldīgas pilsētas pašvaldības, kā arī privātās intereses. Plānojuma risinājumi nav pretrunā ar kaimiľu pašvaldību plānošanas dokumentiem un attīstības interesēm.

(7) Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā saskaľotas pilsētas ekonomiskās attīstības, tai skaitā ražošanas attīstības, transporta infrastruktūras attīstības, kā arī dabas un kultūras vērtību, tai skaitā kultūrainavu un arhitektoniski telpisko kompozīciju aizsardzības, saglabāšanas un izkopšanas intereses. Plānojuma ietvaros atklāti un risināti dažādi telpiskie konflikti, balstoties uz noteiktajām prioritātēm.

Daudzveidības princips

(8) Teritorijas plānojums paredz pilsētas kultūrvides, saimnieciskās darbības, dabas vides un rekreācijas potenciāla daudzveidības nodrošināšanu un diversificētas attīstības iespējas. Teritorijas plānojuma funkcionālais zonējums paredz dažāda rakstura aktivitātēm, piemērotu teritoriju veidošanu un zemes rezervēšanu.



7


Atklātības un sabiedriskās līdzdalības princips

(9) Teritorijas plānojums (ar grozījumiem) izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieľemšanas atklātumu. Plānojumā ievērota attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētā sabiedriskās apspriešanas procedūra. Uzsākot teritorijas plānojumu tika apzinātas dažādu sabiedrības grupu intereses, apkopoti iedzīvotāju viedokļi.

(10) Plānojums ir balstīts uz pilsētas Attīstības programmas izstrādes gaitā veidoto iedzīvotāju darba grupu veiktās analīzes un izvirzītajiem mērķiem. Plānojumā ievēroti iedzīvotāju anketēšanas rezultāti par pilsētas attīstībai un teritorijas izmantošanai būtiskiem jautājumiem.

Reģionālās attīstības princips

(11) Teritorijas plānojuma un tā grozījumu risinājumi atbilst reģionālās attīstības principam, kas paredz samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp reģioniem, kā arī saglabāt un attīstīt katra reģiona pozitīvi raksturīgās īpatnības un attīstības potenciālu.

Detalizācijas princips

(12) Teritorijas plānojums atbilst noteiktai detalizācijas pakāpei, tajā konkretizēti augstākā līmeľa plānojumu prasības, kā arī sniegti uzdevumi dažādu pilsētas teritoriju detālplānojumu izstrādei.

Konkurences princips

(13) Teritorijas plānojuma risinājumi nav vērsti uz atsevišķu privāto interešu izcelšanu, bet satur vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzľēmējdarbībai.



8


3. KULDĪGAS PILSĒTAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA UN PLĀNOŠANAS SITUĀCIJA

(1) Kuldīgas kā apdzīvojuma centra izvietojumu noteicis tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Pirmsākumos tā veidojusies ūdensceļa un sauszemes ceļu krustpunktos:

(a) Ventas upe kā galvenais ūdensceļš, vieta, kur dolomīta slieksnis izveidojis rumbu;

(b) tradicionāls sauszemes ceļš, kas savienoja prūšu zemes ar Daugavas lejteci.

(2) “Senā Kuldīga” – viena no nozīmīgākajām kuršu apmetnēm – izveidojās 9. – 12.gs., 3,5 km uz leju no tagadējās pilsētas. Veckuldīgas pilskalns atradās uz zemesraga, kur Krāčupīte (Veckuldīgas upīte) ietek Ventā. Pilskalna piekājei piekļāvās Veckuldīgas apmetne. Veckuldīgas pilskalns bija lielākais no kuršu pilskalniem un apmetnei bija būtiska loma teritorijas organizācijā.

(3) Pēc krustnešu ienākšanas 13. gs. dibināta ordeľa pils, tās sākotnējais nosaukums Jesusburg, taču vēlāk iegājies vāciskais nosaukums Goldingen, kas dokumentos lietots līdz pat Latvijas brīvvalsts laikam.

(4) Kuldīgas pils kalpoja galvenais ordeľa atbalsta punkts un pārvaldes centrs Kurzemes teritorijā.

(5) Kuldīgas pilsēta pirmsākumos veidojas pie Ordeľa pils, tās senākais centrs – Katrīnas baznīcas apkaime, kur, domājams, bijis arī pirmais rātsnams.

(6) Kuldīgas vēsturiskā struktūra veidojusies, saplūstot trim sākotnējām apdzīvotām vietām – pilsētai pie pils mūra, Kalnamiestam un Pilsmiestam (kuršu pilsētiľa – Kuršu ciems Veckuldīgā pakāpeniski panīkst, tā iedzīvotājiem pārceļoties tuvāk Ordeľa pilij un tirgus vietai pie tās)

(7) Senākās pilsētas ielas ir veidojušās kā ārējās transporta komunikācijas – Kalna iela (senākā dokumentos minētā iela), Baznīcas iela, Kaļķu iela u.c.

(8) Turpmākajā vēstures gaitā pilsētas apbūve augusi galvenokārt gar galvenajām transporta komunikācijām.

(9) Pēc Livonijas sabrukuma un Kurzemes un Zemgales hercogvalsts nodibināšanas 1561.gadā Kuldīga kļuva par vienu no hercoga rezidencēm (līdz ar Sēlpili un Jelgavu), bet no 1596. līdz 1616.gadam, kad hercogvalsts tika sadalīta starp abiem hercoga Gotharda dēliem, Kuldīga kļuva par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. Hercogs Jēkabs Ketlers, kurš ir dzimis Kuldīgā, veco ordeľa pili pārbūvēja atbilstoši savām prasībām – modernu tā laika izpratnē. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682) Kurzemes hercogiste un Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu – Kuldīgā sāka darboties pirmās papīra dzirnavas Kurzemē, tika uzbūvēta kuģu būvētava (pie tās arī naglu un enkuru kaltuve), tapešu darbnīca, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi u.t.t. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm, pilsēta kļuva par amatniecības centru.

(10) Kurzemes hercogistes laikā Kuldīga cieta no kariem, kā arī tika izlaupīta. No 1653.gada līdz 1667.gadam notika zviedru - poļu - krievu karš, no 1700.gada līdz 1721.gadam - Ziemeļu karš. Kuldīga smagi cieta arī lielā mēra laikā (1710), un savu agrāko varenību vairs neatguva. Turklāt apvienotajai Kurzemes – Zemgales hercogistei par galvaspilsētu tika izraudzīta Jelgava.



9


(11) 1795.gadā Kurzemi iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, un Kuldīga kļuva par apriľķa centru. 19.gs. otrā pusē Kuldīgā sāka veidoties rūpniecības uzľēmumi. Lielākie bija adatu fabrika „Meteors” (1860), ādu fabrika (1875), sērkociľu fabrika „Vulkāns” (1878), vilnas kāršanas fabrika (1885). Urbanizācijas procesa gaitā pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits.

(12) 1886.gadā no Rīgas uz Kuldīgu pārcēla Baltijas skolotāju semināru.

(13) 1905.gadā revolūcijas dienās pirmie streiku sāka Baltijas skolotāju semināra audzēkľi, viľiem pievienojās pilsētas strādnieki, apkārtējo muižu laukstrādnieki, taču jau drīz soda ekspedīcijas izrēķinājās ar revolucionāriem.

(14) 1. pasaules kara laikā visu Kurzemi, arī Kuldīgu bija okupējis ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīľu laikā 1919.g. 27.janvārī Kuldīgu bija ieľēmis lielinieku 3. Padomju Latvijas jātnieku divizions, bet jau 13.februārī landesvēra vienības sarkanarmiešus no Kuldīgas padzina. 21.novembrī tika padzīti arī bermontieši.

(15) Turpmāko Kuldīgas saimniecisko uzplaukumu neatkarīgās Latvijas laikā sekmēja Kuldīgas - Skrundas šosejas izbūve, ko sāka 1926.gadā, un 1936.gadā atklātā Kuldīgas - Liepājas dzelzceļa līnija. 1931.g. uzcēla Latvijas Bankas nodaļas ēku (Dzirnavu ielā 5, arhit. I.Blankenburgs) un vācu ģimnāzijas ēku. Sāka darboties Kuldīgas raidstacija (1938, arhit. D.Zariľš, inž. R.Martinsons) ar 120 m augstu antenu, kas bija augstākā Latvijā, uzcēla pilsētas aptieku, nodibināja Kuldīgas muzeju un izbūvēja modernu tirgus laukumu (inž. K.Cēbera projekts), tagad – Pilsētas laukums.

(16) 1938.gadā Kuldīgā atradās 370 tirdzniecības uzľēmumi ar 660 darbiniekiem. Ievērojamākie bija patērētāju kooperatīva ”Darbs” daudzie veikali, J.Jansona alus darītava, Kuldīgas pienotava, Rēdera kokzāģētava, Vintelera kokzāģētava, vairāki kaļķu cepļi Kuldīgas tuvumā, Pils ūdensdzirnavas. Lielākās fabrikas - a/s „Vulkāns” un Vintelera tūku fabrika (dibināta1878.gadā).

(17) 1941.g. 1.jūlijā Kuldīgā ienāca Vācijas karaspēks, 1945.g.10.majā - PSRS karaspēks. PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta arī Kuldīgas iedzīvotāji.

(18) Padomju laikā Kuldīgas nozīmi noteicis rajona centra statuss, atbilstoši centralizētajai pārvaldei un saimnieciskajai organizācijai, tas nodrošināja finansu un ekonomikas (investīciju un resursu izmantošanas) vadību visā administratīvā rajona teritorijā, kā arī garantēja zināmu daudzumu visu rajonu apkalpojošu uzľēmumu izvietošanu.

(19) Vienlaikus atrašanās nomaļus no galvenajiem transporta koridoriem un mezgliem (dzelzceļa līnijām, ostām Rīgas aglomerācijas) noteica lēnāku ražošanas attīstību, novērsa lielu rūpniecisko uzľēmumu izvietošanu un ārējās migrācijas apjomus.

(20) 1948. gadās tika apstiprināts pirmais pēckara pilsētas ģenerālplāns, kas atspoguļo sava laika attieksmi pret vēsturisko mantojumu.

(21) Plānā paredzēta plaša pilsētas centrālās daļas modernizācija, t.sk. ielu paplašināšana, ignorējot vēsturisko apbūvi pilsētas centra daļas apbūves nolietojums pēc tā laika metodikas sasniedza 60 – 70%. Ar augsto nolietojumu tika pamatota vecās apbūves masveida nojaukšanas koncepcija.



10


(22) Kaut gan atsevišķi plāna elementi tika realizēti, tomēr kopumā vecpilsētas apbūve saglabājās.

(23) 1969.gada 14.novembrī apstiprinātais „Nolikums par valsts aizsardzības zonu un apbūves regulēšanas zonu Latvijas PSR vēsturiski izveidojušās pilsētās” noteica apbūves Valsts aizsardzības zonas un regulējamās zonas robežas.

(24) 1973.gadā apstiprinātajā Kuldīgas ģenerālajā plānā tika respektēta vēsturiskā apbūve, nepieļaujot tās tālāku plānotu degradāciju. Galvenie pilsētbūvnieciskie akcenti tika plānoti ārpus vēsturiskās apbūves, administratīvo centru pārceļot jaunā, perspektīvā attīstības zonā. Tāda pilsētbūvnieciskā koncepcija deva lielas iespējas modernai apbūvei ārpus vēsturiskās apbūves, bet pilsētas centrālajā daļā paredzēja nekonsekventu apbūves režīmu:

(a) respektējot vēsturisko apbūvi, tajā pašā laikā paredzot nojaukšanai nozīmīgas, telpu veidojošas ēkas;

(b) saglabājot centra ieliľu apbūvi un ielu sarkanās līnijas, bet pie aizsargājamās zonas robežām paredzot ielu rekonstrukcijas, pārspīlēti attālinot sarkanās līnijas, protams, paredzot nojaukšanai traucējošo vēsturisko apbūvi;

(c) paredzot laika gaitā zaudēto ēku apjomu atjaunošanu nozīmīgās vēsturiskā centra daļās, vienlaicīgi pieļaujot monotonas rindu ēku apbūves klātbūtni pilsētas centrālajā daļā.

(d) Pilsētas centrālās ielas – Liepājas ielas posmu paredzot kā gājēju zonu, transportam rezervējot paralēlās ielas, taču lielus laukumus auto novietnēm atvēlot vecpilsētas teritorijā, ziedojot nozīmīgas vēsturiskās apbūves ēkas.

(25) Pateicoties jau minētajam apbūves režīmam un arī samērā gausajam būvniecības tempam padomju varas gados, vēsturiskā centra apbūve saglabājusies samērā viengabalaina.



11


1 . a t t ē l s K u l d ī g a 1 7 7 9 . g a d ā




12






13


4. KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS IZMANTOŠANA UN PRIEKŠNOTEIKUMI TERITORIJAS ATTĪSTĪBAI

4.1. ZEMES IZMANTOŠANAS STRUKTŪRA

(1) Kuldīgas pilsētas zemes izmantošanas struktūra, zemes īpašumu struktūra, kā arī zemes sadalījums pa lietošanas mērķu grupām raksturots pēc Valsts Zemes dienesta datiem uz 2009.gada 1.janvāri.

(2) Pašreizējo zemes izmantošanas struktūru, izmantošanas veidus un sadalījumu Kuldīgas pilsētā galvenokārt nosaka zemes zem ēkām un pagalmiem, kas veido 35,8% no kopējās platības (sk. 1.tabulu). Pilsētas teritorijā nozīmīgas platības aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme (36,4%). Nozīmīgas platības Kuldīgas pilsētā aizľem zemes zem ceļiem (10,0%), zem ūdeľiem (5,7%) un pārējās zemes (8,4%), bet krūmāji un meži kopā aizľem 3,7% – sk. 5.attēlu.

1. tabula. Kuldīgas pilsētas zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem

Nosaukums Platība, ha %

LIZ 482,3 36,4

Meži 23 1,7

Krūmāji 25,9 2,0

Zem ūdeľiem 75,1 5,7

Zem ēkām un pagalmiem 473,6 35,8

Ceļi 132,1 10,0

Pārējās zemes 111,6 8,4

Kopā: 1323,6 100,0



14


Zeme zem ēkām

un pagalmiem

35,8%

Zeme zem ceļiem

10,0%

Pārējās zemes

8,4%

Zemes zem

ūdeņiem

5,7%

Lauksaimniecībā

izmantojamā zeme

36,4%

Krūmāji

2,0%

Meži

1,7%

5 . a t t ē l s . K u l d ī g a s p i l s ē t a s z e m j u

s a d a l ī j u m s p a i z m a n t o š a n a s v e i d i e m , p r o c e n t o s .

(3) Kuldīgas pilsētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) ir 482,3 ha jeb 36,4% no

kopējās platība. LIZ platības pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un tās veido galvenokārt pļavas (79,5% no LIZ) – sk. 6.attēlu. Aramzemes, augļu dārzi un ganības aizľem salīdzinoši nelielas platības (17,2%, 1,5% un 1,8%) (sk. 2.tabulu).

2. tabula. Kuldīgas pilsētas lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) veidi

LIZ veidi Platība, ha %

Aramzeme 82,7 17,2

Augļu dārzi 7,2 1,5

Pļavas 383,6 79,5

Ganības 8,8 1,8

Kopā: 482,3 100,0



15


Pļavas

79,5%

Augļu dārzi

1,5%

Aramzeme

17,2%

Ganības

1,8%

6 . a t t ē l s . L I Z s a d a l ī j u m s K u l d ī g a s p i l s ē t ā , p r o c e n t o s .

4.2. ZEMES SADALĪJUMS PA LIETOŠANAS MĒRĶU GRUPĀM

(1) Starp zemes lietošanas mērķa grupām Kuldīgas pilsētā nozīmīgākā ir individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorija (aizľem 36,7% no kopējās pilsētas platības), bet daudzdzīvokļu māju apbūves teritorija aizľem 5,4%. Daļu aizľem komercdarbības objektu apbūves zemes, sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes un ražošanas objektu apbūves zemes aizľem 26,2% no kopēkās platības, kā arī satiksmes infrastruktūras objekti (10,2%) un inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti aizľem tikai 0,3% no kopējās pilsētas platības (sk. 3.tabulu). Visu Kuldīgas pilsētas zemes lietošanas mērķu grupu sadalījumu pēc aizľemtās platības sk. 7.attēlā.

(2) Pēc īpašumu vai lietojumu skaita lielāko grupu Kuldīgas pilsētā veido daudzdzīvokļu māju apbūve, kas ir 347 īpašumi vai lietojumi jeb 10,7% no visu īpašumu vai lietojumu skaita Kuldīgas pilsētā (sk. 8.attēlu). Skaita ziľā nozīmīgākas ir individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijas – 2200 īpašumi vai lietojumi, kas ir 67,5%. Skaita ziľā mazāki ir satiksmes infrastruktūras objektu, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu, ražošanas objektu, sabiedriskas nozīmes objektu un komercdarbības objektu apbūves mērķu grupas (sk. 9.attēlu).



16


3. tabula. Kuldīgas pilsētas zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas Īpašumu vai

lietojumu skaits

% Platība, ha %

Lauksaimniecības zeme 6 0,2 13,6 0,2

Ūdens objektu zeme 3 0,1 68,9 0,1

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 77 2,4 198,8 2,4

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 2200 67,5 485,6 67,5

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 347 10,7 71,6 10,7

Komercdarbības objektu apbūves zeme 202 6,2 107,0 6,2

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 77 2,4 91,2 2,4

Ražošanas objektu apbūves zeme 93 2,9 148,6 2,9

Satiksmes infrastruktūras apbūves zeme 232 7,1 135,0 7,1

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 20 0,6 3,3 0,6

Kopā: 3257 100,0 1323,6 100,0

Lauksaminiecīnbas

zeme

0,9%

Individuālo dzīvojamo

māju apbūves zeme

36,7%

Dabas pamatnes un

rekreācijas nozīmes

zeme

18,5%

Daudzdzīvoļu māju

apbūves zeme

5,4%

Ražošanas objektu

apbūves zeme

11,2%

Sabiedriskas nozīmes

objektu apbūves zeme

6,9%

Komercdarbības

objektu apbūves zeme

8,1%

Ūdens objektu zeme

5,2%

Inženiertehniskās

apgādes tīklu un

objektu abpbūves zeme

0,3%

Satiksmes

infrastruktūras

apbēves zeme

10,2%

7 . a t t ē l s . K u l d ī g a s p i l s ē t a s z e m e s p l a t ī b u

s a d a l ī j u m s p a l i e t o š a n a s m ē r ķ u g r u p ā m



17


6

3

77

2200

347

202

77

93

232

20

0 500 1000 1500 2000 2500

Īpašumu skaits

Lauksaminiecīnbas zeme

Ūdens objektu zeme

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme

Indiv iduālo dzīv ojamo māju apbūv es zeme

Daudzdzīv oļu māju apbūv es zeme

Komercdarbības objektu apbūv es zeme

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūv es zeme

Ražošanas objektu apbūv es zeme

Satiksmes inf rastruktūras apbēv es zeme

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu abpbūv es zeme

8 . a t t ē l s . K u l d ī g a s p i l s ē t a s ī p a š u m u

s a d a l ī j u m s p a l i e t o š a n a s m ē r ķ u g r u p ā m .

4.3. ZEMES SADALĪJUMS PĒC ĪPAŠUMU PIEDERĪBAS

(1) Plānojot teritoriju izmantošanu būtiski novērtēt to īpašumu statusu. Saskaľā ar Valsts Zemes dienesta datiem Kuldīgas pilsētā vairums zemju reģistrētas kā nekustamais īpašums (75,0% no kopējās pilsētas zemes platības, kas ir 1323,6 ha) un nekustamā īpašuma lietojums (17,9%), bet zeme, kas paredzēta zemes reformas pabeigšanai un valsts vai pašvaldības piekritīgā zeme ir 7,1% – sk. 9.attēlu.

(2) Kuldīgas pilsētā, pēc Valsts Zemes dienesta datiem uz 2009.gada 1.janvāri, ir 2629 nekustamie īpašumi, kas aizľem 890,8 ha no kopējās pilsētas platības. Lielāko daļu no nekustamajiem īpašumiem veido fizisko personu īpašumi (2005), kā arī jaukta statusa kopīpašumi (256) – sk.4.tabulu. Pašvaldības īpašumi un juridisko personu īpašumi ir gandrīz vienādā skaitā (157 un 155), bet valsts īpašumi ir tikai 56, kas veido ļoti nelielu daļu no Kuldīgas pilsētas nekustamajiem īpašumiem (sk. 9.attēlu).



18


Zeme zemes

reformas

pabeigšanai un

valstij vai

pašvaldībai

piekritīgā zeme

7,1%Zemes lietojums

17,9%

Nekustamais

īpašums

75,0%

9 . a t t ē l s . K u l d ī g a s p i l s ē t a s z e m e s

s a d a l ī j u m s p ē c ī p a š u m u p i e d e r ī b a s .

4. tabula. Kuldīgas pilsētas zemes sadalījums pēc īpašumu piederības

Īpašuma veidi Platība, ha Skaits

Nekustamais īpašums, t.sk.: 890,8 2629

Fizisko personu īpašumi 381,8 2005

Juridisko personu īpašumi 98,8 155

Pašvaldību īpašumi 351,0 157

Valsts vai valsts institūciju īpašumi 31,0 56

Jaukta statusa kopīpašumi 28,2 256

Zemes lietojums, t.sk.: 432,8 628

Fizisko personu lietojumi 8,5 65

Juridisko personu lietojumi 0 0

Pašvaldību lietojumi 313,5 309

Valsts un valsts institūciju lietojumi 1,5 6

Zeme zemes reformas pabeigšanai un valstij vai 109,3 248



19


pašvaldībai piekritīgā zeme

Kopā 1323,6 3257

Pašvaldību īpašumi

39,4%

Valsts un valsts

institūciju īpašumi

3,5%

Jaukta statusa

kopīpašumi

3,2%

Fizisko personu

īpašumi

42,9%

Juridisko personu

īpašumi

11,1%

1 0 . a t t ē l s K u l d ī g a s p i l s ē t a s ī p a š u m u

s a d a l ī j u m s p ē c ī p a š u m a p i e d e r ī b a s ( % ) .

(3) Kuldīgas pilsētā ir 628 zemes lietojumi, kas aizľem 432,8 ha no pilsētas platības. Lielāko daļu no zemes lietojumiem veido pašvaldību un fizisko personu lietojumi (attiecīgi 309 un 65) – sk.4.tabulu. Lielākas platības aizľem pašvaldības lietojumi – kopā 313,5 ha, fizisko personu lietojumi salīdzinoši mazāk – 8,5 ha. Sadalījums redzams 10. attēlā.

(4) Zeme zemes reformas pabeigšanai un valstij un pašvaldībai piekritīgā zeme aizľem 109,3 ha (sk. 11.attēlu).



20


Pašvaldību lietojumi

72,4%

Juridisko personu

lietojumi

0,0%

Fizisko personu

lietojumi

2,0%

Valsts un valsts

institūciju lietojumi

0,3%

Zeme zemes

reformas

pabeigšanai un

valstij vai

pašvaldībai

piekritīgā zeme

25,3%

1 1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s p i l s ē t a s l i e t o j u m u

s a d a l ī j u m s p ē c l i e t o j u m u p i e d e r ī b a s ( % ) .



21


4.4. PRIEKŠNOTEIKUMI KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAI

Galvenos priekšnoteikumus pilsētas turpmākai attīstībai nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas apstākļi, unikālais vēsturiskais mantojums, apbūves un telpiskā veidojuma īpatnības, saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības potenciāls un infrastruktūra.

Kuldīgas pilsētas ģeogrāfiskais novietojums

(1) Viens no galvenajiem Kuldīgas pilsētas teritorijas attīstības priekšnoteikumiem ir tās ģeogrāfiskais novietojums:

(a) Kurzemes centrālajā daļā;

(b) ar radiālu ceļu struktūru, labiem sasniedzamības rādītājiem.

Kultūras vērtības, unikāla kultūrvide, vecpilsētas komplekss

(2) Bagātīgs kultūras mantojums, kultūrainaviskās vērtības, unikāls vecpilsētas komplekss – ar gandrīz pilnībā saglabātu plānojuma struktūru un lielu veco apbūves ansambļu skaitu.

Dabas apstākļi,

(3) Labvēlīgi dabas apstākļi:

(a) Ventas ielejas potenciāls, Alekšupītes tecējums;

(b) relatīvi zems vides piesārľojuma līmenis.

Vēsturiskās tradīcijas, t.sk. pilsētas kā apkārtējas teritorijas organizācijas, apkalpes un attīstības centra potenciāls

(4) Vēsturiski ilgstoši pilsētai bijusi teritorijas pārvaldes un apkalpes centra loma – apriľķa centrs, padomju laikā – rajona centrs (kas pie centralizētās ekonomikas nodrošināja noteikta skaita rajonu apkalpojošu uzľēmumu izvietojumu, administratīvo un finansu vadību).

(5) Kuldīgas potenciāls teritorijas apkalpē un pārvaldē ir nozīmīgs arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Sakaru infrastruktūra

(6) Kvalitatīvi sakari (fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija, augošas mobilo komunikāciju iespējas, interneta nodrošinājums), rada nozīmīgus priekšnoteikumus teritorijas saimnieciskajai un sociālai attīstībai.

Teritorijas rezerves un piemērota vide apbūves attīstībai:

(7) Apbūves attīstībai pilsētā ir pietiekami lielas teritorijas rezerves, kas pagaidām tiek ekstensīvi izmantotas. Rezerves teritorijas nodrošina visu pilsētas organisma daļu attīstības iespējas.

Dabas resursi pilsētas apkaimē



22


(8) Dabas resursi pilsētas apkaimē, t.sk. zemes resursi, arī rekreācijā izmantojamie dabas resursi ir labvēlīgs faktors pilsētas attīstībā.

Saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības tradīcijas un potenciāls

(9) Saimnieciskās attīstības tradīcijas, t.sk. apkalpojošā sfērā, ražošanas tradīcijas (kokapstrāde, vieglā rūpniecība), amatniecības tradīcijas, kā arī kultūras dzīves tradīcijas un izglītības potenciāls rada pamatu tālākai šo nozaru attīstībai.

Esošās raţošanas teritorijas un objekti, kas pielāgojami jaunām aktivitātēm

(10) Pilsētā un tās apkaimē ir ražošanas un tehniskās infrastruktūras objekti un teritorijas, kas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, ir pielāgojami jaunām aktivitātēm.



23


5. KULDĪGAS PILSĒTAS NĀKOTNES VĪZIJA UN ATTĪSTĪBAS VIRZIENI

5.1.1. NĀKOTNES VĪZIJA

Kuldīga- īstu vērtību pilsēta

(1) Kuldīga ir skaistākā un gleznainākā mazpilsēta Latvijā.

(2) Kuldīga lepojas ar savu seno vecpilsētu, dabu un kultūras pieminekļiem. Šeit iezīmējas vēstures un dabas savienojums. Mūsdienīgais savijas ar vēsturisko.

(3) Kuldīdznieki mīl un lepojas ar savu pilsētu. Šī ir vieta, ko viľi sauc par savām mājām.

(4) Kuldīga ir pazīstama ar sakoptiem parkiem, atpūtas vietām pie Ventas un Alekšupītes.

(5) Kuldīdznieki dzīvo labklājībā. Tie dzīvo saskaľā ar sevi, dabu un pilsētas vidi.

(6) Kuldīga ir vieta, kur var justies droši.

(7) Kuldīga ir sava pilsēta visiem vecumiem. Bērni nodrošināti ar labām skolām. Jaunieši pēc studijām vēlas atgriezties savā pilsētā, attīstīt to. Kuldīgā ir darba vietas visiem, kas grib strādāt. Kuldīga ir vieta, kur brīvo laiku var pilnvērtīgi pavadīt jebkurā vecumā.

(8) Kuldīgu apmeklē arvien vairāk cilvēku, kuri vēlas izbaudīt īpašo pilsētas auru. Tūristi jūtas šeit kā mājās un lieliski sadzīvo ar kuldīdzniekiem.

(9) Kuldīga ir atpazīstama kā sporta un kultūras pilsēta. Rīkotie pasākumi ir vienreizēji un neaizmirstami.

(10) Kuldīga ir uzľēmīgu cilvēku un uzľēmējdarbības pilsēta. Kuldīga ir atpazīstama ar saviem amatniekiem.

(11) Kuldīga ir kā dzīvs muzejs, kuram mainoties, šeit gribas atgriezties vēl un vēl.

5.1.2. KULDĪGAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS PRIORITĀRIE VIRZIENI UN MĒRĶI

Kuldīgas pilsētas attīstības prioritārie virzieni kalpo kā vadlīnijas pašvaldības darbā, lai sekmētu pilsētas konkurētspējas paaugstināšanu, iedzīvotāju un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

(1) Kuldīga – novada centrs un reģionālās nozīmes pilsēta:

(a) reģionālas nozīmes iestādes un pakalpojumi;

(b) reģionālā un pārreģionālā sadarbība, projektu piesaiste;

(c) apkārtējo teritoriju (novadu) apkalpojošas iestādes;

(d) administratīvās rīcībspējas kāpināšana, ietekmes palielināšana, darbinieku kompetences un pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

(2) Kuldīga – tūrisma pilsēta:

(a) tūrisma stratēģijas un rīcības programmas izstrāde;



24


(b) Kuldīgas tēla menedžments;

(c) tūrisma produktu izstrāde, izmantojot esošo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu;

(d) tūrisma infrastruktūras attīstība.

(3) Kuldīga – unikālu un atpazīstamu produktu un pakalpojumu pilsēta:

(a) kokapstrādes, metālapstrādes, amatniecības produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību;

(b) ekoloģiskās pārtikas ražošana, tirdzniecība un loģistika;

(c) konsultantu un inženiertehnisko pakalpojumu attīstība;

(d) ekonomiskai attīstībai nepieciešamās infrastruktūras veidošana;

(e) investīciju piesaiste ekonomikas attīstībai.

(4) Kuldīga – kultūras un izglītības pilsēta:

(a) „Kuldīgas kultūra” - Kuldīgas kultūras daudzveidīga un kvalitatīva pakalpojumu attīstība;

(b) kultūras institūciju infrastruktūras attīstība;

(c) kultūrvēsturiskais mantojums un kultūrvide kā indivīda izglītošanas līdzeklis;

(d) darba tirgus prasībām atbilstoša un konkurētspējīga darbaspēka izglītība;

(e) augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu attīstība;

(f) tradicionālo amatniecības prasmju un moderno tehnoloģiju sintēze;

(g) izglītība uzľēmības veicināšanai;

(h) pieaugušo izglītības attīstība mūža garumā;

(i) izglītības infrastruktūras attīstība.

(5) Kuldīga – aktīvās atpūtas, sporta un veselības pilsēta:

(a) aktīvās atpūtas, sporta un veselīga dzīves veida attīstība;

(b) kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana;

(c) kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšana;

(d) veselības, skaistumkopšanas un rekreācijas pakalpojumu attīstība;

(e) sporta institūciju infrastruktūras attīstība;

(f) veselības institūciju infrastruktūras attīstība.

(6) Kuldīga – pilsēta ar sakoptu, gleznainu un pievilcīgu vidi dzīvei, darbam un atpūtai:

(a) Vecpilsētas attīstības programma un tās ieviešana virzībā uz iekļaušanos UNESCO mantojuma sarakstā;

(b) Ventas un Alekšupītes rekreatīvās telpas izveide;

(c) atraktīvas un kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība (ielas, laukumi, pagalmi, parki, skvēri);

(d) transporta un kustības sistēmas attīstība;



25


(e) mājokļa programmas izstrāde un ieviešana;

(f) efektīvas ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes sistēmas un atkritumu saimniecības izveide un pārvaldība;

(g) vides politikas plāna ieviešana un vides pārvaldība;

(h) drošības uzlabošana.



26


6. PILSĒTBŪVNIECISKĀ STRUKTŪRA

6.1. KULDĪGAS PILSĒTBŪVNIECISKĀS STRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS

(1) Kuldīgas pilsētas telpisko struktūru noteikusi tās pilsētbūvnieciskās attīstības vēsture.

(2) Pilsētai raksturīgs izteikts vēsturiskais centrs, vecpilsēta ar tai raksturīgo plānojuma struktūru, lielu veco apbūves ansambļu skaitu, tajā koncentrēti galvenie sabiedriskās nozīmes objekti. Vecpilsētas daļā atspoguļojas pilsētas vēsturiskā evolūcija; tai raksturīgā apbūve, ielu un laukumu tīkls, iekškvartālu telpu organizācija.

(3) Vecpilsētas ēku nolietojums, ievērojams daudzums ēku, kas nav pieslēgtas ūdensvada un kanalizācijas sistēmai.

(4) Bieža centrālās daļas apmeklētība, sabiedrisko aktivitāšu koncentrēšanās tajā.

(5) Pārējo rajonu izvietojums dažādos virzienos no vēsturiskās centrālās daļas ar brīvām, neapbūvētām telpām starp tiem.

(6) Ievērojamas iedzīvotāju koncentrācija daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijā pilsētas Z un ZR daļā (no centra uz Z un ZR).

(7) Daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves rajonu degradācija (ēku nolietojums, vizuāli nepievilcīga vide), pēdējos gados sākta ēku siltināšana, krāsošana, atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošana.

(8) Divi izteikti plaši ģimenes māju rajoni (Putnudārzs un Pārventa), kas ir relatīvi nodalīti no pilsētas centrālās daļas.

(9) Relatīvi vāji izteikts funkcionālais zonējums (ražošanas objekti „ieauguši” vēsturiskajā centrā un citviet ģimenes māju rajonos, kā arī Ventas ielejā, dažādās pilsētas daļās ir jaukta apbūve).

(10) Liels lauksaimniecības zemju, ģimenes dārziľu un haotisku, nekoptu „zaļo teritoriju” īpatsvars pilsētas teritorijā.

(11) Ventas ieleja, kas veido būtisku pilsētas asi un lielā mērā nosaka tās struktūru.

(12) Pilsētas D daļā veidojies rūpnieciskais rajons: Vulkāns, tā attīstība bijusi saistīta ar upi un bijušo dzelzceļa trasi; upes piekrastē ekstensīvi izmantotas teritorijas ar degradētu vidi. Veidojas konflikts starp rūpniecisko apbūvi un dzīvojamo apbūvi, t.sk. vecpilsētas daļā.

(13) Ar pilsētu telpiski un funkcionāli saistīta Priedaines un Ventas ciemu apbūve.

(14) Galvenie pilsētas apstādījumi koncentrēti pilsētas centrālajā daļā.

(15) Būtisks plānojuma elements līdzās apbūvei un ielu tīklam ir Alekšupīte, kas vieno dažādas vecpilsētas daļas.

(16) Vecpilsētas organiska sasaiste ar citiem pilsētas rajoniem un dabiskajām ainavām, ko galvenokārt nosaka Ventas ieleja.



27


6.2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI

6.2.1. VĒSTURISKĀS VECPILSĒTAS KĀ PILSĒTAS AKTĪVĀ CENTRA SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA

(1) Sabiedrisko iestāžu, pakalpojumu, tūrisma un rekreācijas aktivitāšu koncentrācija vecpilsētas zonā

(a) Vecpilsēta Kuldīgā tradicionāli ir bijusi pilsētas pārvaldes, saimnieciskās vadības un sabiedriskās, t.sk. kultūras dzīves centrs. Šeit koncentrētas nozīmīgākās iestādes.

(b) Lai saglabātu vecpilsētas dominējošo lomu un dzīvotspēju, nepieciešams attīstīt gan sabiedriskās un darījumu aktivitātes šajā zonā, gan saglabāt tajā pastāvīgos iedzīvotājus, uzlabojot to dzīves apstākļus (nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru utt.).

(c) Vienlaikus vecpilsētas teritorijā izvietoti atsevišķi funkcionāli neatbilstoši ražošanas un tehniskās apbūve objekti.

(d) Teritorijas plānojums paredz saglabāt vecpilsētu un tai pieguļošos pilsētas rajonus kā jauktu darījumu un dzīvojamās apbūves zonu.

(e) Teritorijas plānojums paredz transformēt jauktā darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijā pašreizējo tehnisko apbūvi starp Ventspils un Kaļķu ielām, kā arī bijušās pienotavas ražošanas teritoriju.

(f) Teritorijas plānojums paredz sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas veidošanu līdzšinējā tehniskās apbūves teritorijā starp Liepājas un Mucenieku ielām, izvietojot šeit tirgu.

(2) Vecās apbūves atjaunošana, mērogam un formām atbilstošas jaunās apbūves veidošana

(a) Teritorijas plānojums paredz vecās apbūves atjaunošanu, mērogam un formām atbilstošas jaunās apbūves veidošanu vecpilsētas zonā, kā arī tās attīrīšanu no šai pilsētas daļai neraksturīgajām gadījuma celtnēm.

(b) Jebkurai būvniecībai, rekonstrukcijai, vecā apbūves atjaunošanai jāiekļaujas kopējā veidolā, saglabājot kopējo arhitektūras formu raksturu un pielietojamos materiālus.

(c) Teritorijas plānojums paredz īpašus apbūves noteikumus aizsargājamai vecpilsētas daļai (vēsturiskās apbūves zonām).

(3) Jaunas uzturēšanās kvalitātes vecpilsētas zonā – lai uzlabotu pilsētas pievilcību, tās izmantošanu rekreācijā, tūrisma attīstību, nepieciešams veidot jaunas uzturēšanās kvalitātes vecpilsētas neapbūvētajās teritorijās (gājēju zona, tirgus laukums, parki, Ventas krasta teritorija, Ordeľa pils vieta).

(4) Iekškvartālu telpu kompleksa plānošana

(a) Iekškvartālu telpas ar savu arhitektoniski telpisko specifiku ir viena no vecpilsētas un Kuldīgas pilsētas vērtībām.

(b) Teritorijas plānojums paredz izstrādāt vecpilsētas iekškvartālu telpu labiekārtošanas projektus, nodrošinot to neatkārtojamā veidola būtiskāko



28


iezīmju saglabāšanu, kā arī publisko pieejamību (plānojumā noteikti publiskie pagalmi).

(5) Darījumu un atpūtas zonas vecpilsētas teritorijā

(a) Vecpilsētā vēsturiski ir izveidojušās divas zonas:

(i) aktīvā darījumu zona- ap Liepājas ielu (gājēju ielu): tajā koncentrējas gan biznesa sfēras, gan administratīvi nozīmīgi objekti;

(ii) pasīvā atpūtas zona- vecpilsētas senākā daļa (pilsētas parks, Ventas krasts, vecais tilts, Rumbas ielas apkārtne).

(6) Teritorijas plānojums paredz darījumu zonas attīstību Ventas krasta virzienā, tuvinoties pasīvajai kājām ejamai atpūtas zonai. Šīm zonām apvienojoties, vecpilsēta iegūtu vienotas funkcionāli saistītas teritorijas raksturu.

(7) 3 pilsētas centra mezgla punktu akcentēšana un to funkcionāla sasaiste

(a) Kuldīgas pilsētas centrālās daļas struktūru lielā mērā nosaka tās trīs vēsturiskie centrālie mezgli – Katrīnas baznīcas apkaime, Rātslaukums un Pilsētas laukums.

(b) Teritorijas plānojums paredz pilsētas vēsturisko centru saglabāšanu un to funkcionālo sasaisti.

6.2.2. PILSĒTAS AKTĪVĀS ZONAS TUVINĀŠANA VENTAS KRASTAM, VENTAS IELEJAS POTENCIĀLA IZMANTOŠANA SABIEDRISKAI UN KOMERCIĀLAI AKTIVITĀTEI, TŪRISMAM UN REKREĀCIJAI

(1) Ventas upei ir bijusi noteicošā loma Kuldīgas pilsētas dibināšanā un attīstībā. Vēstures gaitā, pilsētas aktīvais centrs ir attālinājies no Ventas, savukārt ievērojama piekrastes daļa tikusi izmantota ražošanas objektiem.

(2) Ventas piekrastes un pieguļošās vecpilsētas senākās daļas potenciāls joprojām tiek izmantots nepilnīgi. Vienlaikus Ventas piekraste ir teritorija, kur pārskatāms vecpilsētas siluets, kas šobrīd nav izkopts.

(3) Teritorijas plānojums paredz Ventas piekrastes labiekārtošanu un skatu izkopšanu, atsedzot pilsētas siluetu, vienlaikus ievērojot likumdošanā noteiktās dabas aizsardzības prasības.

(4) Ordeľa pils parkam (vēsturiskajam pilsētas dārzam) ar novada muzeju un apkārtējo teritoriju ir ievērojams rekreācijas potenciāls, kas līdz šim nav pietiekami izmantots.

(5) Teritorijas plānojums paredz izstrādāt ordeľa pils parka (pilsētas dārza) projektu:

(a) nodrošināt vēsturiskā aizsarggrāvja un dīķu sistēmas atjaunošanu un rekreācijas potenciāla paaugstināšanu;

(b) ar gājēju un velosipēdistu celiľu sasaistīt ordeľa pils vietu ar Rātslaukumu un galveno gājēju ielu.

(6) Ievērojama Ventas piekrastes daļu aizľem industriālās teritorijas un Vulkāna ražošanas atlikumu aizľemtās degradētās teritorijas ( „skaidu kalni”).

(7) Teritorijas plānojums paredz:



29


(a) Vulkāna ražošanas atlikumu aizľemto degradēto teritoriju rekultivācija un transformācija rekreācijai, daļēji – dzīvojamās apbūves teritorijā;

(b) veikt Vulkāna ražošanas teritoriju starp Ventu un Jelgavas ielu (Putnu dārzu un vecpilsētu) transformāciju rekreācijas teritorijās, daļu – sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijās.

6.2.3. JAUNU RAŢOŠANAS TERITORIJU VEIDOŠANA UN NELABVĒLĪGO TERITORIJU TRANSFORMĀCIJA UN SANĀCIJA

(1) Jaunu, funkcijām atbilstošu apbūves teritoriju veidošana – ražošanas zonas teritorijās ar labu transporta sasniedzamību, ārpus dzīvojamās zonas (izteiktāks funkcionālais dalījums) vienlaikus – „vieglā” ražošana un noliktavu saimniecība pieļaujama jauktajās zonās dzīvojamās apbūves tuvumā.

(2) Teritorijas plānojums paredz ražošanas un jauktu ražošanas un tehniskās apbūves teritoriju veidošanu ārpus centrālās daļas – pilsētas dienvidu un ziemeļu perifērijā.

(3) Perspektīvās ražošanas teritorijas izvietojamas apvedceļa rajonā.

(4) Veco rūpniecisko teritoriju transformācija un sanācija vecpilsētas un Ventas ielejas zonā.

6.2.4. DZĪVOJAMĀS APBŪVES PLATĪBU KONCENTRĒŠANA

(1) Ģimenes māju apbūves veidošana jau esošās apbūves rajonu neaizpildītajās vietās, lai optimizētu pilsētbūvniecisko struktūru (ievērojot zaļo zonu struktūru) .

(2) Teritorijas plānojums paredz ģimenes māju dzīvojamās apbūves prioritāru attīstību jau esošajās apbūves teritorijās Putnudārza un Pārventas nelielas brīvās platības aizpildāmas pilsētas centrālajā daļā.

6.2.5. JAUNA SABIEDRISKO, DARĪJUMU IESTĀŢU UN DZĪVOJAMĀ APBŪVE

(1) Kuldīgas pilsētā ir plašas neapbūvētas, ekstensīvi izmantotas teritorijas. Lai optimizētu sabiedrisko un darījumu iestāžu izvietojumu, nodrošinot iespējas veidot tām piemērota mēroga apbūvi ar funkcionālām, transporta u.c. tehniskās infrastruktūras pievadiem, nepieciešams izdalīt jaunas apbūves teritorijas.

(2) Jaunas sabiedriskās, darījumu iestāžu apbūves rajonu attīstība veicināma neapbūvētajās teritorijās ar labu transporta pieejamību, galvenokārt uz D un R no pilsētas centrālās daļas, apvedceļa virzienā (starp Sūru ielu un bijušā dzelzceļa trasi, sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūve arī apvedceļa tuvumā)

(3) Teritorijas plānojums paredz teritorijas rezervēšanu perspektīvai sabiedriskās, darījumu iestāžu apbūvei:

(a) Sūru ielas un Sūru ielas – Mucenieku ielas krustojuma apkaimē;

(b) apvedceļa – Graudu ielas, apvedceļa – Skrundas ielas un apvedceļa – Planīcas ielas apkaimē.

(4) Lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājokļa un sekmētu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu, nepieciešams izdalīt teritorijas jaunai dzīvojamai apbūvei. Vispiemērotākās teritorijas jaunas dzīvojamās apbūves



30


veidošanai ir patlaban neapbūvētajās teritorijā uz D no pilsētas centra, kur tās robežojas ar jau esošo dzīvojamo apbūvi un perspektīvo sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūvi.

(5) Dzīvojamās apbūves attīstībai ir perspektīva pilsētas ziemeļu daļā starp Ventas upi un Ventspils – Dārzniecības ielām.

(6) Teritorijas plānojums paredz rezervēt teritoriju perspektīvai ģimenes māju dzīvojamai apbūvei:

(a) starp Sūru ielu un bijušo dzelzceļa trasi (līdzās perspektīvai sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijai);

(b) Skrundas ielas apkaimē, virzienā uz apvedceļu un ap to veidojamo sabiedriskās un darījumu apbūves teritoriju, paplašinot jau esošo dzīvojamā apbūves zonu;

(c) starp Planīcas un Ēdoles ielām;

(d) starp Lapegļu, Ventspils, Dārzniecības ielām un Ventas ieleju.

6.2.6. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES RAJONI

(1) Ievērojamas Kuldīgas iedzīvotāju daļas dzīvesvietas ir koncentrētas padomju laikā izbūvētajās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās. Šo teritoriju dzīvojamais fonds aizvien vairāk nolietojas, ēku vizuālais veidols pasliktinās, bet apkārtējā vide (brīvās telpas starp ēkām) degradējas.

(2) Šajās teritorijās nepieciešami pasākumi vides humanizācijai.

(3) Teritorijas plānojums paredz saglabāt padomju laikā uzbūvētās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, nodrošinot to uzturēšanu un vides humanizāciju.

(4) Teritorijas plānojums neparedz plašu jauno daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecību, tomēr neliela teritorija, kas robežojas ar esošo daudzstāvu apbūvi un, kam nodrošināmas inženierkomunikācijas noteikta kā perspektīvo šādas apbūves zonu.

(5) Teritorijas plānojums paredz rezervēt teritoriju starp Mucenieku un Aizputes ielu, apvedceļa virzienā perspektīvai daudzstāvu apbūvei.



31


7. TRANSPORTS

7.1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

(1) Transporta komunikācijām ir būtiska loma pilsētas attīstībā, nodrošinot tās saiknes ar citām apdzīvotām vietām un apkārtējo teritoriju, kā arī pašas pilsētas organisma funkcionēšanu. Vienlaikus transporta komunikāciju tīkls, pirmām kārtām pilsētas ielas un laukumi, ir viens no galvenajiem pilsētas arhitektoniski telpisko struktūru veidojošiem elementiem.

(2) Kuldīgas pilsētas transporta sistēmā noteicošā loma ir autotransportam, kā arī gājēju un velosipēdistu komunikācijām.

(3) Kuldīgas iedzīvotāju pieejamību pārējiem transporta veidiem nodrošina autoceļu tīkls:

(a) jūras un gaisa transporta pieejamību Kuldīgas iedzīvotājiem nodrošina starptautiskā lidosta Rīgā (neliela nozīme ir Liepājas lidostai), kā arī ostas Liepājā, Ventspilī, Rīgā, nelielā apjomā – mazās ostas Pāvilostā, Rojā;

(b) dzelzceļa transportam pilsētas attīstībā un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanā ir niecīga loma. Tuvākā dzelzceļa stacija atrodas Skrundā, taču pasažieru pārvadājumu un apkalpoto kravu apjomi ir nelieli. Nākotnē iespējama kravu pārvadājumu un Skrundas kā noliktavu saimniecības un loģistikas centra nozīmes pieaugums.

7.1.1. ĀRĒJAIS TRANSPORTS

Valsts galvenie autoceļi

(1) Kuldīga atrodas nomaļus no valsts galvenajiem autoceļiem un Eiropas nozīmes ceļiem, kas Kurzemē veido divas asis austrumu – rietumu virzienā, savienojot galvaspilsētu ar divām reģiona lielākajām pilsētām un ostām.

Valsts reģionālie autoceļi

(2) Vēsturiski izveidojies radiālais valsts reģionālo autoceļu tīkls Kuldīgu saista ar pārējām reģiona lielākajām pilsētām, administratīvajiem, ekonomiskajiem un kultūras centriem, kā arī ar diviem Valsts galvenajiem autoceļiem, t.sk. nodrošinot apmierinošu galvaspilsētas sasniedzamību.

(3) Vienlaikus valsts reģionālie autoceļi veido galvenās transporta asis apkārtējām lauku teritorijām, kas nodrošina Kuldīgas kā apkalpes un attīstības centra sasniedzamību.

(4) Kuldīgas atrašanās Kurzemes reģiona centrālajā daļās un radiālais ceļu tīkls, tai skaitā lielāko ostu sasniedzamība ir viens no priekšnoteikumiem pilsētas attīstībai

(5) Kuldīgai nozīmīgākie valsts reģionālie autoceļi:

(a) P120 virzienā uz Rīgu, Talsiem, Abavas ieleju (tūrisma attīstības intereses), Rendas pagastu (Kuldīgas novada A daļa);



32


(b) P108 virzienā uz Ventspili, Saldu, Rīgu (galveno valsts autoceļu A9), kā arī Zemgales reģionu; Padures, Zlēku, Vārmes pagastiem;

(c) P112 virzienā uz Liepāju, Aizputi; Kurmāles un Turlavas pagastiem;

(d) P116 virzienā uz Skrundu, valsts galveno autoceļu A9, Pelču, Snēpeles, Raľķu pagastiem;

(e) P119 virzienā uz Jūrkalni (rekreācijas intereses), Alsungas, Ēdoles un Īvandes pagastiem;

(f) P121 virzienā uz Kabiles pagastu, potenciāli – Tukumu, Rīgu2.

(6) Valsts reģionālo autoceļu kvalitāte ir apmierinoša. Izľēmums ir autoceļš P121 Kabiles – Vānes – Tukuma virzienā, kas neatbilst pirmās šķiras valsts autoceļa kritērijiem.

(7) Valsts reģionālie autoceļi veido galvenās transporta ievadtrases Kuldīgas pilsētā.

Valsts vietējie autoceļi

(8) Valsts otrās šķiras autoceļu tīkls savieno Kuldīgas pilsētu ar apkārtējām teritorijām, sekmējot pilsētas kā lauku teritoriju attīstības centra funkcijas.

(9) Vairums otrās šķiras autoceļu pieslēdzas pirmās šķiras autoceļiem ārpus pilsētas robežām.

(10) Nozīmīgākais ievads Kuldīgas pilsētā, ko veido otrās šķiras autoceļš, Pelču virzienā (apkalpo arī dārzkopības kooperatīvo sabiedrību, kas atrodas pilsētas nomalē, Pelču virzienā).

7.1.2. IEKŠĒJĀS TRANSPORTA KOMUNIKĀCIJAS

(1) Pilsētas iekšējās transporta komunikācijas veido relatīvi blīvs dažādas nozīmes un kustības intensitātes ielu un laukumu tīkls. Kuldīgas ielu tīkla attīstība notikusi ilgstošā laika posmā un ataino vēsturisko struktūru.

(2) Pilsētas ielu kopgarums ir 66,9 km, tai skaitā ar asfalta segumu – 42 km, ar grants segumu – 24km, ar akmens bruģa segumu – 0,9 km. Pavisam pilsēta reģistrētas 120 ielas.

(3) Kaut gan ielu tīkls ir pietiekami blīvs, to parametri, īpaši vecpilsētas daļā nav pietiekami augošās transporta plūsmas apkalpošanai.

Ielu dalījums šķirās

(4) Kuldīgas pilsētā ir sagatavots projekts ielu dalījumam pēc šķirām.

(5) Ielu dalījums šķirās parāda to nozīmi un nosaka uzturēšanas darbu prioritātes.

E1 Galvenās maģistrālās ielas

Savieno dažādus pilsētas rajonus, nodrošina visas pilsētas vai ievērojamas to daļas apkalpošanu. Ielām raksturīga augsta satiksmes intensitātes pakāpe

2 Autoceļa rekonstrukcijas gadījumā.



33


Aizputes iela, Ganību iela, Graudu iela, Jelgavas iela, Lapegļu iela, Liepājas iela, Mucenieku iela, Piltenes iela, Planīcas iela, Skrundas iela, Stacijas iela3, Stendes iela, Sūru iela, Ventspils iela, Virkas iela.

E2 Galvenās ielas

Savstarpēji savieno galvenās maģistrālās ielas, nodrošina atsevišķu pilsētas rajonu apkalpošanu

Baznīcas iela; Dzelzceļa iela, Ēdoles iela, Jaunsaimnieku iela, Kalna iela, Krasta iela, Parka iela, Rūpniecības iela, Saldus iela, Vidus iela, Vienības iela.

E3 Šķērsielas

Savstarpēji savieno galvenās maģistrālās un galvenās ielas, nodrošina vairāku kvartālu apkalpošanu

Akmeľu iela, Alejas iela, Annas iela, Aploku iela, Apšu iela, Avotu iela, Baložu iela, Darba iela, Dārzniecības iela, Dzintaru iela, Dzirnavu iela, Grants iela, Kaļķu iela, Liepu iela, M.Pļavas iela, Mālu iela, Nomales iela, Pasta iela, Pētera iela, Plostu iela, Policijas iela, Putnu iela, Raiľa iela, Rumbas iela, Skolas iela, Smilšu iela, Strēlnieku iela, Šķērsu iela, Tirgus iela, 1905.gada iela, Vakara iela, Valciľu iela, Vītolu iela, Ziedoľa iela, Ziedu iela.

E4 Iekškvartālu ielas

Pārējās ielas ar lokālu nozīmi

Alsungas iela, Ādolfa Alunāna iela, Atpūtas iela, Ausekļa iela, Aveľu iela, Bērzu iela, Bumbieru iela, Celtnieku iela, Cīruļu iela, Dārza iela, Dīķa iela, Egļu iela, Gaismas iela, Gravas iela, Īsā iela, Īvandes iela, Izstādes iela, Jāľa iela, Jura Mātera iela, Kalpaka iela, Klusā iela, Kraujas iela, Kurmāles iela, Ķelšu iela, Leona Paegles iela, Laimdotas iela, Lauku iela, Mazā Annas iela, Mazā iela, Mednieku iela, Meistaru iela, Meža iela, Novadu iela, Ošu iela, Pīlādžu iela, Pils iela, Pilskalna iela, Pļavas iela, Priežu iela, Pureľu iela, Robežu iela, Rožu iela, Sakľu iela, Saules iela, Siltumnīcu iela, Skuju iela, Smilgu iela, Strautu iela, Šaurā iela, Šķērsiela, Tehnikas iela, Tīruma iela, Torľa iela, Upes iela, Ventas iela, Vijolīšu iela, Vimbas iela, Zāģu iela, Zaļā iela, Zemeľu iela, Zirgu iela, Ābelu aleja, Akāciju aleja, Aroniju aleja, Aveľu aleja, Bumbieru aleja, Ceriľu aleja, Cidoniju aleja, Cīrulīšu aleja, Dienvidu aleja, Ērkšķogu aleja, Ievu aleja, Jāľogu aleja, Jasmīnu aleja, Kastaľu aleja, Kļavu aleja, Ķiršu aleja, Lazdu aleja, Madaru aleja, Mežmalas aleja, Ozolu aleja, Pelču aleja, Plūmju aleja, Pūpolu aleja, Rožu aleja, Ūdens aleja, Upeľu aleja, Vīgriežu aleja, Zemeľu aleja, Ziemeļu aleja.

Transporta sistēmas plānošana

3 Ar teritorijas plānojumu ieteikts mainīt Stacijas ielas klasifikāciju no E3 uz E1



34


(6) Teritorijas plānojuma transporta risinājumi balstīti uz vēsturiskās attīstības, esošās situācijas un problēmu apzināšanu, iepriekšējo plānu analīzi, tajos ievērotas pilsētas attīstības vispārējās prioritātes, respektētas dažādu ekonomikas segmentu un sabiedrības grupu intereses, pilsētbūvnieciskais un ainavu plānojums.

(7) Transporta sistēmas plānošanas gaitā, kas tika organizēta PHARE projekta ietvaros, veikta esošo ielu un esošo ielu un krustojumu apsekošana un analīze, kā arī transporta plūsmas mērījumi, prognozes un modelēšana.

(8) Lai aprēķinātu transporta plūsmas lielumu un tās sadalījumu, tika izmantoti sekojoši izejas dati:

(a) iedzīvotāju sadalījums pa pilsētas rajoniem un piepilsētas teritorijās;

(b) galvenās rūpnieciskās zonas un tur nodarbināto skaits;

(c) transporta plūsmas skaitīšanas rezultāti;

(d) iedzīvotāju motorizācijas līmenis.

(9) Aprēķiniem lietotā datorprogramma strādā ar īsākā ceļa algoritmu, kas atkarīgs no slodzes. Ievadītie dati aptver visas svarīgākās ielas un mezglu punktus, ľemot vērā to noslogojuma iespējas, kā arī, atsevišķo tā saukto „satiksmes šūnu” piesaisti.

(10) Tā kā vēl nav zināmi dati par iedzīvotāju privātā transporta vidējo izmantojumu katru dienu (darbs, iepirkšanās, pakalpojumi), pēc empīriskas izpētes par braucienu biežumu pie svarīgām pilsētas iestādēm, visus braucienus uz konkrētām šūniľām varēja novērtēt tikai aptuveni; bet salīdzinot ar uzskaitīto satiksmes daudzumu daudzās svarīgākajās ielās un mezglu punktos, bija iespējams iegūt pietiekamu esošā satiksmes noslogojuma un satiksmes plūsmu simulācijas rezultātu.

(11) Attiecīgā satiksmes attiecību matrice tika izmantota dažādu plānā paredzēto gadījumu un ielu tīkla attīstības izpētei.


7.2.1. PLĀNOJUMA KONCEPTUĀLIE RISINĀJUMI

(1) Pilsētas centrālās daļas sasniedzamība un vienlaikus – vecpilsētas atslogošana no caurbraucošā mehanizētā transporta:

(a) pilsētas iekšējo loku veidojošās ielas, kas savieno dažādus pilsētas rajonus, ieskaujot centrālo daļu;

(b) Vecpilsētu apkalpojošo ielu sistēma;

(c) iekškvartālu ielas;

(d) stāvlaukumu sistēma.

(2) Satiksmes drošības un ērtības uzlabošana:

(a) ielu savienojuma mezglu (krustojumu) pārprojektēšana un rekonstrukcija;

(b) satiksmes regulācijas korekcijas transporta plūsmas optimizēšanai.



35


(3) Gājējiem labvēlīgu virzienu un savienojumu attīstība:

(a) Vecpilsētas zonas attīstība ar gājēju prioritāti un ierobežojumiem mehanizētajam autotransportam;

(b) gājējiem drošu savienojumu veidošana ekstensīvajās ielās.

(4) Veloceliľu sistēmas izveide:

(a) Euro Velo trases izveide;

(b) jauktas satiksmes ielas;

(c) specializēti veloceliľi;

(d) velosipēdu stāvlaukumi.

(5) Sabiedriskā transporta pieejamība:

(a) galveno virzienu nodrošinājums ar sabiedrisko transportu;

(b) galvenās pieturvietas attīstība pilsētas centrā.

7.2.2. PILSĒTAS IELU PERSPEKTĪVAIS FUNKCIONĀLAIS DALĪJUMS

(1) Teritorijas plānojumā noteikts pilsētas nozīmīgāko ielu perspektīvais funkcionālais dalījums. Dalījumam nav oficiāla statusa, tas kalpo kā ietvars turpmākai plānošanai un adekvātu pasākumu piemērošanai katram ielu taksonam.

(a) Pilsētas apvedceļš.

(b) Galvenās ievadmaģistrāles.

(c) Pilsētas iekšējais loks.

(d) Pilsētas centrālās daļas galvenās ielas.

(e) Galvenās pārējos pilsētas rajonus apkalpojošās ielas.

(f) Pārējās ielas.

(2) Funkcionālais dalījums raksturo pilsētas ielas pēc to nozīmes konkrētu funkciju nodrošināšanā. Tas iezīmē ielu tīkla struktūru pēc to nozīmes dažādu pilsētas daļu apkalpošanā un ārējo saikľu nodrošināšanā.

Pilsētas apvedceļš

(3) Ietver - šķiras valsts autoceļu P 118 / Ganību iela.

(4) Funkcija – nodrošina satiksmes apvadīšanu ap pilsētu; pilsētas ielu atslogošanu no tranzīta.

(5) Teritorijas plānojuma nav paredzēti jauni izvadi, kas varētu radīt papildu risku satiksmes drošībai.

(6) Teritorijas plānojums pieļauj esošo krustojumu pārprojektēšanu, ja tas uzlabo satiksmes drošību.

Galvenās ievadmaģistrāles

(7) Ietver:

(a) Stendes iela;



36


(b) Graudu un Jelgavas iela;

(c) Skrundas iela;

(d) Aizputes iela;

(e) Planīcas iela;

(f) Ventspils iela.

(8) Funkcija – Nodrošina transporta plūsmu ievadīšanu Kuldīgas pilsētā vai pievadīšanu līdz apvedceļam, galvenokārt veidojot turpinājumus 1. šķiras valsts autoceļiem.

(9) Teritorijas plānojums paredz jaunas ielas izbūvi starp Lapegļu ielu un Planīcas un Ganību ielu krustojumu. Ielas trase nospraužama, izstrādājot teritorijas detālplānojumu.

Iekšējais loks,

(10) Ietver:

(a) Lapegļu iela;

(b) Mucenieku ielas posms no krustojuma ar Planīcas ielu līdz krustojumam ar Aizputes ielu

(c) Sūru iela

(11) Funkcijas:

(a) dažādu pilsētas rajonu sasaiste;

(b) pilsētas centrālās daļas atslogošana no caurbraucošā mehanizētā transporta;

(c) ienākošo satiksmes plūsmu sadalīšana pa to gala mērķiem.

(12) Iekšējā loka sistēmai ir būtiskas nepilnības, kas traucē tā pilnvērtīgu funkcionēšanu. Galvenie pasākumi tīkla uzlabošanai ietver jaunu ielu posmu izbūvi, kā arī atsevišķu savienojuma vietu (mezgla punktu) pārbūvi, lai uzlabotu transporta kustības efektivitāti un satiksmes drošību.

(13) Teritorijas plānojums paredz izbūvēt pilsētas daļas saistošā (mazā) loka iztrūkstošos posmus un mezgla punktus:

(14) Sūru ielu un Graudu ielu savienojošais posms (apakšposms, kas savieno Sūru ielu ar Stacijas ielu ar jaunu Sūru ielas un Skrundas ielas krustojuma risinājumu un apakšposms starp Stacijas ielu un Graudu ielu);

(a) Mucenieku ielu un Lapegļu ielu savienojošs posms (Planīcas ielas – Alsungas iela un Alsungas un Lapegļu ielu savienojošs jaunbūvējams posms);

(b) Sūru ielas posms starp Graudu ielu un Ziedu ielu (divu brauktuvju izveide).

Pilsētas centrālās daļas galvenās ielas

(15) Ietver:

(a) Jelgavas iela;

(b) Mucenieku iela;



37


(c) Liepājas ielas posms starp krustojumiem ar Aizputes ielu un Piltenes ielu;

(d) Piltenes iela;

(e) Virkas iela;

(f) Smilšu iela;

(g) Pētera iela;

(h) 1905. gada iela (no krustojuma ar Ventspils ielu līdz krustojumam ar Smilšu ielu;

(i) Kaļķu iela, Policijas iela un to savienojošais Baznīcas ielas posms;

(j) Kalna iela;

(k) Baznīcas iela.

(16) Funkcija –nodrošina galveno transporta plūsmu ievadīšanu pilsētas centrālajā daļā un tās apkalpi.

(17) Pilsētas centrālās daļas galvenajām ielām satiksmes drošības un ērtības uzlabošanai jāpārprojektē un jāizbūvē vairākas savienojuma vietas (krustojumi).

(18) Teritorijas plānojums paredz izstrādāt ielu savienojuma mezglu rekonstrukcijas projektus:

(a) Mucenieku un Jelgavas ielu savienojuma vieta;

(b) Policijas un Baznīcas ielu krustojums;

(c) Aizputes un Liepājas ielu krustojums;

(d) Kalna ielas un Baznīcas ielas krustojums.

Galvenās pārējos pilsētas rajonus apkalpojošās ielas

(19) Galvenās ielas pilsētas rajonos ārpus centrālās daļas.

(20) Funkcija – Nodrošina pilsētas rajonu savienojumus ar galvenajām ievadmaģistrālēm, pilsētas centrālo daļu un iekšējā loka ielām.

(21) Ielām jānodrošina kvalitatīvs segums, kā arī virknē gadījumu jāizbūvē krustojumi ar mazā loka savienojošām ielām.

Pārējas ielas

(22) Funkcija – pārējās ielas pilda lokālu funkciju, nodrošinot pieejamību pie dzīves un darba vietām, sabiedriskajiem objektiem.

Vecpilsētas iekškvartālu ielas

(23) Vecpilsētas iekškvartālu ielām ir būtiska nozīme darījumu un atpūtas zonu apkalpē, t.sk. prioritārās gājēju zonas apkalpē.

(24) Teritorijas plānojums paredz izbūvēt un labiekārtot vecpilsētas iekškvartālu ielas (Adatu ielu, Šauro ielu, Torľu ielu), lai nodrošinātu gājēju zonas efektīvu apkalpošanu un sasniedzamību.

(25) Labiekārtojot ielas, jāievēro kompleksa pieeja iekškvartālu telpu plānošanai, ievērojot to vēsturisko un arhitektonisko vērtību.



38


7.2.3. GĀJĒJU ,VELOSIPĒDISTU UN SABIEDRISKĀ TRANSPORTA RISINĀJUMI

Gājējiem labvēlīgu virzienu un savienojumu attīstība

(1) Kuldīgas vecpilsētas daļā veidojama zona, kurā kustības prioritāte ir gājējiem un velosipēdistiem, bet mehanizētā transporta kustība tiek ierobežota. Zona aptver Liepājas ielu un pakāpeniski paplašināma Ventas virzienā.


(a) saglabāt un attīstīt Liepājas ielu kā galveno gājēju komunikāciju trasi;

(b) veidot jaunas gājēju komunikācijas trases, kas Liepājas ielu savienotu ar ordeľa pils vietu un veco tiltu, kā arī gar Ventas krastu un gar Alekšupīti.

Veloceliľu sistēmas izveide

(3) Kuldīgas pilsēta ir piemērota velotransporta attīstībai – ielas centrālajā daļā ir maz piemērotas intensīvai mehanizētā transporta kustībai, bet attālumi starp dzīves, mācību un darba vietām ir relatīvi nelieli. Atrašanās Euro velo maršrutā un iesaistīšanās Baltijas pilsētu tīklā, kas realizē veloprojektus, dod papildu investīciju piesaistes iespējas. Veloceliľu un stāvvietu sistēmas izveide stimulēs velosipēdu kā transporta līdzekļu izmantošanas īpatsvara palielināšanu Kuldīgas pilsētā.

(4) Veloceliľu sistēma tiek veidota gan nodrošinot pilsētas iedzīvotāju vajadzības, savienojot galvenos dzīvojamos rajonus ar mācību, darba un atpūtas teritorijām, gan „pieslēdzot” pilsētu galvenajiem perspektīvajiem velotūrisma maršrutiem, pirmām kārtām starptautiskā Euro Velo projektu veloceliľu sistēmai.


(a) veloceliľu tīkla izveidi atbilstoši izstrādātajai shēmai, ietverot jauktas satiksmes ielas, specializētus veloceliľus un velosipēdu stāvlaukumi;

(b) starptautiskās EuroVelo trases izbūvi, kas šķērsotu Kuldīgas pilsētu.

(6) Teritorijas plānojumā veloceliľu tīkls, t.sk. Euro Velo trase, nosprausta shematiski. Izstrādājot veloceliľu projektus, jāprecizē to trase un atdalīšanas veids no gājēju un mehanizētā transporta komunikācijām.

(7) Euro Velo trase (virzienā no Mežvaldes uz Priedaini) šķērso pilsētas centrālo daļu, t.sk. pa galveno gājēju un velosipēdistu ielu.

(8) Trases ievadi Kuldīgas pilsētā plānoti – Ēdoles virzienā (paralēli 1. šķiras valsts autoceļam P 119) un Rendas virzienā (paralēli 1. šķiras valsts autoceļam P 120).

Sabiedriskā transporta pieejamība

(9) Pilsētu apkalpojošā sabiedriskā transporta nozīme un izmantošanas intensitāte kopš neatkarības atjaunošanas ir samazinājusies, pieaugot individuālo transporta līdzekļu izmantošanai. Vienlaikus sabiedriskais transports, t.sk. skolēnu pārvadāšanas transports ir būtisks pilsētas funkcionēšanas elements.

(10) Pilsētas ielu atslogošanai no individuālā transporta ir veicināma sabiedriskā transporta izmantošana.



39


(11) Sabiedriskajam transportam jānodrošina ērtas dažādu pilsētas daļu sasaisti; dzīvojamo rajonu sasaisti ar galvenajām darba vietām , pilsētas centrālo daļu ar tajā esošajiem sabiedriskajiem objektiem un ar pilsētas autoostu.

(12) Teritorijas plānojums paredz galveno pilsētas rajonu nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu saskaľā ar plānojuma sastāvā ietilpstošo pasažieru pārvadājumu shēmu un centrālās pieturvietas izveidi.

(13) Teritorijas plānojumā nav paredzēta jaunu pilsētas maršruta līniju ierīkošana.

(14) Pilsētas pārvadājumu apkalpošanā jāiesaista rajona un tālsatiksmes maršruti.

(15) Pārventas iedzīvotājus apkalpojošais autobusu maršruts virzāms pār veco tiltu, lai uzlabotu pilsētas centrālās daļas sasniedzamību. Vienlaikus šajā maršrutā nav pieļaujama rajona un tālsatiksmes maršrutu autobusu kustība.



40


8. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA

8.1. ŪDENSVADA UN KANALIZĀCIJAS SAIMNIECĪBA

8.1.1. ŪDENSAPGĀDE

Ūdensgūtnes vietas

(1) Kuldīgas pilsētas centralizētā ūdens apgāde tiek nodrošināta no divām dzeramā ūdensgūtľu vietām.

(2) Pirmā ūdensgūtnes vieta atrodas Ventspils – Parka – Lapegļu ielu rajonā. Šeit ir izvietoti 5 ekspluatācijā izmantojamie urbumi un 2 novērošanas urbumi. Programmas 800+ ietvaros ir veikta ūdensgūtnes ģeofizikālā izpēte, kuras rezultātā ir izvērtēts tur atrodošos artēzisko urbumu tehniskais stāvoklis.

(a) Pamatojoties uz šiem izvērtējumiem ir veikta 5 artēzisko aku aprīkošana. Ir nomainīti artēziskie sūkľi atbilstoši urbumos esošajiem debitiem, sūcvadi un spiedvadi, cauruļvadi un armatūra virszemes daļai, uzstādīti ūdens patēriľa skaitītāji, izveidota artēzisko urbumu automātiskā vadības sistēma, kura tiek kontrolēta ar datora palīdzību.

(b) Viens no ekspluatācijas urbumiem ir paredzēts kā rezerves urbums.

(c) Šīs ūdensgūtnes kopējā jauda patreiz ir 3044,1 m3/dnn, kura vairākkārtīgi pārsniedz vidējo diennakts patēriľu 1007,4 m3/dnn.

(d) Programmas 800+ ietvaros pie ūdensgūtnes vietas Ventspils -Parka -Lapegļu ielu rajonā ir uzbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija (jauda 3800 m3/dnn) ar 2.pacēluma sūkľu staciju (jauda 412 m3/h), un ar datorizētu automātiskās vadības sistēmu. Izbūvējot atdzelžošanas staciju ir uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte un tā atbilst Eiropas Savienības direktīvām, kā arī palielinājies ūdens spiediens daudzstāvu dzīvojamo ēku augšējos stāvos. Šie 8 artēziskie urbumi un atdzelžošanas stacija atrodas SIA „Kuldīgas ūdens” bilancē.

(e) Patreizējā ūdensgūtnes jauda, pamatojoties uz uzstādīto sūkľu jaudām, ir 3120 m3/dnn.

(f) Vidējais diennakts patēriľš no abonentiem, kuri izmanto ūdeni no šīs ūdensgūtnes ir 702,5 m3/dnn.

(g) Pēc minētajiem faktiem redzams, ka atdzelžošanas stacijas jauda ir lielākā par esošo darbojošos artēzisko urbumu kapacitātēm, kas ļauj izbūvēt jaunus urbumus šajā ūdensgūtnē, un atdzelžošanas stacijas jauda un izsūknētais ūdens daudzums vairākkārtīgi pārsniedz vidējo diennakts patēriľu.

(h) Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka ūdensgūtne Ventspils-Parka-Lapegļu ielu rajonā kopā ar atdelžošanas staciju pilnībā spēj nodrošināt kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi visā pilsētas teritorijā.

(3) Otrā centralizētā ūdensgūtnes vieta atrodas Virkas ielas apbūves rajonā. Šeit ir izvietoti 2 artēziskie urbumi un ūdenstornis ar tilpumu 25 m3.



41


(a) Šīs ūdensgūtnes aptuvenā jauda ir 133 m3/dnn, kura pārsniedz pašreizējo ūdens patēriľu Virkas rajonā - aptuveni 90 m3/dnn.

(b) Artēziskajos urbumos ir uzstādīti ūdens patēriľa skaitītāji. Ūdens kvalitāte nav atbilstoša Eiropas savienības direktīvām - ir paaugstināts dzelzs saturs.

(c) Šie urbumi un ūdenstornis atrodas SIA „Agroserviss” bilancē.

(4) Pamatojoties uz pietiekamo jaudu un augsto ūdens kvalitāti ūdensgūtnē pie atdzelžošanas stacijas, tika aiztamponēti SIA „Kuldīgas ūdens” bilancē esošie 3 artēziskie urbumi Liepājas ielā 15, Jelgavas ielā 58 (pie UGD) un Ēdoles ielā. Artēziskais urbums Graudu ielā ir nodots SIA „AGS būvmateriāli” aiztamponēšanai. Artēziskais urbums Aizputes ielā (pie slimnīcas) tika atstāts kā rezerves slimnīcas vajadzībām.

(5) Pilsētā ir arī decentralizētas ūdens ieguves vietas - 22 lielākas jaudas artēziskie urbumi, kuri pārsvarā atrodas lielāku uzľēmumu īpašumos, no kuriem ekspluatācijā atrodas 7 urbumi, un mazākas jaudas artēziskie urbumi un ūdens akas, kuras izvietotas privātmāju rajonos.

(6) Tā kā decentralizētajās ūdensgūtnes vietās dzeramais ūdens ir ar paaugstinātu dzelzs saturu, var droši apgalvot, ka arī šajos 22 artēziskajos urbumos ūdens kvalitāte neatbilst Eiropas Savienības direktīvām (ūdens kvalitātes pārbaudes dati šajos urbumos nav zināmi).

(7) Ap ūdensgūtnes vietām noteikta stingrā režīma aizsargjoslas 30 m rādiusā atbilstoši MK 20.01.2004.noteikumiem Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ľemšanas vietām noteikšanas metodika” un ir saistošas šajos noteikumos minētās aizsardzības prasības.

(8) Ap ūdensgūtnes vietām noteikta ķīmiskā aizsargjosla; bakterioloģiskās aizsargjoslas noteikšana nav nepieciešama.

Ūdensvadu tīkls

(9) Kopējais centralizētā ūdensvada tīkls Kuldīgā sastāv no:

(a) maģistrālā ūdensvada, kura kopējais garums ir 28,91 km:

(i) 26,30 km - ķeta ūdensvada caurules;

(ii) 0,27 km - tērauda ūdensvada caurules;

(iii) 2,34 km - polietilēna ūdensvada caurules.

(b) 26 brīvkrāniem;

(c) 61 hidranta.

(10) Izvērtējot zināmo esošo ūdensvada cauruļu tehnisko stāvokli ir konstatēts, ka 70% no ķeta caurulēm un 10% no tērauda caurulēm ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nepieciešama to rekonstrukcija.

(11) Izbūvējot atdzelžošanas iekārtas ar 2.pacēluma sūkľu staciju esošie ūdens torľi spiediena nodrošināšanai pilsētā nav nepieciešami, tādēļ būtu jāizvērtē to tālākās ekspluatācijas un pārbūves iespējas.

(12) Esošais lielais brīvkrānu skaits pilsētā pamatojas uz to, ka daļai no pašvaldības īpašumā esošajām ēkām un privātmājām nav izbūvēti ūdensvada ievadi un



42


iekšējie ūdensvada tīkli. Lai nodrošinātu ūdensapgādi atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, būtu nepieciešams vismaz pilsētas centrālajā daļā veikt šo iekšējo un ārējo tīklu izbūvi likvidējot daļu no brīvkrāniem un atsevišķus atstājot Kuldīgas apmeklētāju vajadzībām.

Risinājumi

(13) Turpināt veikt detalizētu ūdensvada tīklu izpēti un tehnisko pašu atjaunošanu un pilnveidošanu.

(14) Paplašināt ūdensvada tīklu Putnu dārzā.

(15) Veikt ūdensvada rekonstrukciju ūdensvadam Putnu dārzā posmā no Rūpniecības ielas līdz Vienības ielai.

(16) Izbūvēt ūdensvada tīklu Ķelšu ciematā.

(17) Izvērtēt ūdensapgādi Pārventā un veikt šīs pilsētas daļas centralizētas ūdens apgādes izbūvi.

(18) Pieslēgt Virkas ielas masīva ūdensvada tīklus pie ūdensapgādes no Ventspils -Parka -Lapegļu ūdensgūtnes vietas un pie atdzelžošanas stacijas.

(19) Veikt esošo ķeta un tērauda ūdensvada cauruļu skalošanu un avārijas posmu rekonstrukciju atbilstoši izstrādātajiem tehniskajiem projektiem (skat. tālāk).

(20) Veikt nedarbojošās ūdensvada armatūras nomaiľu.

(21) Veikt pasākumus ūdens patēriľa uzskaites uzlabošanai.

(22) Programmas 800+ ietvaros jau ir izpildīta daļa no šiem pasākumiem – rekonstruētas 1636 m un no jauna izbūvētas 160 m maģistrālā ūdensvada caurules, rekonstruēti iekškvartāla ūdensvada tīkli Planīcas, Mucenieku 35; 35a; 35b, Piltenes dzīvojamos masīvos, uzstādīti ūdens patēriľa skaitītāji uz šo kvartālu dzīvojamo ēku ūdens ievadiem, no jauna uzstādīti 55 un nomainīti 57 aizbīdľi, no jauna uzstādīti 5 un nomainīti 8 hidranti, rekonstruētas 12 ūdensvada akas, izbūvēti jauni ūdensvada ievadi Liepājas ielā posmā no Rātslaukuma līdz Šaurai ielai, ir izstrādāti tehniskie projekti ūdensvadu rekonstrukcijai Liepājas ielā visā garumā, 1905.gada ielā, Raiľa ielā, posmā no Liepājas ielas līdz Mucenieku ielai.

(23) Atlikušie darbi - p. (20), (21), (22), (25), (26) tiks veikti realizējot projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā”.

(24) Pārventas ūdensapgādei ir sagatavots ūdensvada pieslēgums pie centrālā ūdensvada tīkla pa rekonstruēto Ķieģeļu tiltu.

8.1.2. SAIMNIECISKĀ KANALIZĀCIJA

Notekūdeľu attīrīšana

(1) Rumbas pagastā veco attīrīšanas ietaišu vietā Programmas 800+ ietvaros ir veikta jaunu, modernām tehnoloģijām atbilstošu, ar datorizētu automātisko vadības sistēmu nodrošinātu, bioloģisko attīrīšanas ietaišu būvniecība (jauda sausā laikā 2925 m3/dnn, un max jaudu uz bioloģiju lietus laikā 300 m3/ h) uz kurām tiek novadīti visi no Kuldīgas pilsētas un Priedaines ciema kanalizācijas tīkliem



43


ieplūstošie notekūdeľi un asenizācijas ūdeľi no pilsētā esošajām izvedamajām tilpnēm.

(2) Jaunizbūvētās NAI atrodas SIA „Kuldīgas ūdens” bilancē.

(3) Notekūdeľi no NAI atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu izstrādātajām normām tiek mehāniski un bioloģiski attīrīti un novadīti Ventā.

(4) Pamatojoties uz to, ka daži no pilsētas rajoniem, arī neliela daļa no pilsētas centra, nav kanalizēti (Putnu dārzs, Ķelšu ciemats, Pārventa, izľemot Veterināro pārvaldi, Annas iela krustojumā pie Rumbas ielas, Pils iela, Baznīcas ielā ēkas pie Alekšupītes), tiek piesārľotas virszemes ūdens teces, no kurām šie notekūdeľi neattīrīti ieplūst Ventā.

Saimnieciskās kanalizācijas tīkli

(5) Kopējais maģistrālās kanalizācijas tīkls sastāv no:

(a) pašteces kanalizācijas vadiem, kuru kopgarums ir 22,64 km:

(i) 6,41 km betona caurules;

(ii) 14,7 km keramikas caurules;

(iii) 2,89 km PVC caurules.

(b) spiedvadiem, kuru kopējais garums ir 4,45 km;

(c) 4 kanalizācijas sūkľu stacijām:

(i) galvenā KSS Tehnikas ielā – jauda 18000 m3/dnn;

(ii) KSS Upes ielā – jauda 8000 m3/dnn;

(iii) KSS rūpniecības ielā – jauda 384 m3/dnn;

(iv) KSS Dzirnavu ielā – jauda 1200 m3/dnn.

(6) Lai veiktu saimniecisko notekūdeľu precīzu uzskaiti Galvenajā KSS un KSS Upes ielā, kā arī Priedaines notekūdeľu pieľemšanas kolektorā ir uzstādīti notekūdeľu plūsmas mērītāji. Daļa no saimnieciskās kanalizācijas tīkliem, it sevišķi Alunāna, Ventspils un Kaļķu ielās ir avārijas stāvoklī, tādēļ nepieciešama šo tīklu rekonstrukcija.

(7) Daļai no pilsētā esošajām ēkām nav izbūvēti kanalizācijas izvadi uz kolektoriem un notekūdeľi tiek novadīti uz izvedamajām tilpnēm.

(8) Saimnieciskās kanalizācijas sistēmā tiek novadīti arī lietus ūdeľi ar kopējo platību apmēram 33 ha no šādām teritorijām:

(a) Piltenes ielas dzīvojamais masīvs;

(b) teritorija pie Piltenes ielas, no aploku ielas līdz Gravas ielai;

(c) teritorija pie Virkas ielas;

(d) teritorija pie Dzirnavu un Ķelšu ielām;

(e) teritorija pie Jelgavas ielas, no Mucenieku ielas līdz A/S “Vulkāns”;

(f) bij. A/S “Vulkāns” teritorija;

(g) teritorija pie Jelgavas ielas, no stacijas līdz Graudu ielai;



44


(h) teritorija pie Planīcas ielas.

(9) Šī iemesla dēļ intensīvu nokrišľu periodos vairākkārtīgi palielinās ieplūstošo notekūdeľu daudzums, kurš pārsniedz NAI jaudu.

(10) Programmas 800+ ietvaros ir rekonstruētas 1364 m un izbūvētas jaunas 1539 m kanalizācijas caurules, izstrādāti tehniskie projekti saimnieciskās kanalizācijas rekonstrukcijai Liepājas ielā visā garumā, 1905.g. ielā, Raiľa ielā, posmā no Liepājas ielas līdz Mucenieku ielai, veikta galvenās KSS rekonstrukcija, veikta KSS Upes ielā modernizācija, nodrošināta galveno parametru no minētajām sūkľu stacijām pārraide uz vadības un kontroles sistēmu, izbūvēta jauna KSS Dzirnavu ielā, veikta kanalizācijas izvadu pārbūve no ēkām Liepājas ielā posmā no Rātslaukuma līdz Šaurai ielai.

Risinājumi

(11) Veikt detalizētāku saimnieciskās kanalizācijas tīklu izpēti un tehnisko pašu uzturēšanu, atjaunošanu un pilnveidošanu.

(12) Kanalizācijas tīklu izbūvi atbilstoši izstrādātajiem tehniskajiem projektiem.

(13) Kanalizācijas tīklu paplašināšanu Putnu dārzā.

(14) Kanalizācijas tīklu izbūvi Annas, Rumbas un Pils ielās, kā arī Ķelšu ciemā.

(15) Izvērtēt kanalizācijas novadīšanas iespējas Pārventā un veikt šī rajona centralizētas kanalizācijas sistēmas izbūvi ar novadīšanu uz esošajām NAI.

(16) Veikt kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Alunāna, Ventspils, Kaļķu ielās.

(17) Likvidēt izvedamās tilpnes ēkām, kurām ir nodrošināta pieslēguma iespēja ielas kolektoram kanalizācijas novadīšanai pilsētas tīklos.

(18) Veikt iekšējo un ārējo saimnieciskās kanalizācijas tīklu izbūvi.

(19) Atdalīt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu no saimnieciskās kanalizācijas tīkliem.

(20) Izbūvēt atdalītus lietus ūdens kanalizācijas tīklus, kurus veicot, vai neveicot attīrīšanu, atkarībā no lietus ūdens piesārľojuma izvadīt ūdenstecē.

(21) Daļa no šiem darbiem- p. (30), (31), (32), (34), (37), (38) tiks veikti realizējot projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā”.

(22) Kanalizācijas novadīšanai no Pārventas, Ķieģeļu tilta rekonstrukcijas laikā ir izbūvēts pieslēgums pie esošā saimnieciskās kanalizācijas tīkla.

8.1.3. LIETUS ŪDENS KANALIZĀCIJA

(1) Patreiz esošā atdalīto maģistrālo lietus ūdens kanalizācijas tīklu kopējais garums ir 2,17 km:

(a) 0,31 km betona caurules;

(b) 0,17 km dzelzsbetona caurules;

(c) 0,92 km keramikas caurules;

(d) 0,33 km azbestcementa caurules;

(e) 0,44 km PP caurules.



45


(2) Maģistrālo lietus ūdens kanalizācijas kolektoru stāvoklis ir apmierinošs, bet avārijas stāvoklī atrodas Piltenes ielas dzīvojamā masīvā izbūvētā lietus ūdens kanalizācija. Kā redzam, lietus ūdens kanalizācijas tīkli pilsētā ir nepietiekoši.

(3) Programmas 800+ ietvaros ir izstrādāts skiču projekts lietus ūdens kanalizācijas tīklam Kuldīgā, kurā norādīti nepieciešamie cauruļvadu diametri un ieguldīšanas dziļumi noteiktos posmos un iespējamās lietus ūdens novadīšanas vietas, izbūvēta lietus ūdens kanalizācija Rātslaukumā un Liepājas ielā posmā no Rātslaukuma līdz Šaurai ielai, ir izstrādāti tehniskie projekti lietus ūdens kanalizācijas izbūvei Liepājas ielā visā garumā, 1905. gada ielai, Raiľa ielai, posmā no Liepājas ielas līdz Mucenieku ielai, Skrundas ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Skrundas 18.

Risinājumi

(4) Veikt lietus ūdens kanalizācijas izbūvi atbilstoši minētajiem tehniskajiem projektiem.

(5) Veikt lietus ūdens kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Piltenes ielu dzīvojamā masīvā.

(6) Pamatojoties uz skiču projektu, turpināt projektu izstrādi un lietus ūdens kanalizācijas izbūvi visā pilsētā.

(7) Daļa no šiem darbiem tiks veikti realizējot projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā”.

8.2. SILTUMAPGĀDE

8.2.1. CENTRALIZĒTĀ SILTUMAPGĀDE

Piegādātājs

(1) Kuldīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīklus un siltumenerģijas ražošanas katlumājas apsaimnieko SIA „Kuldīgas siltumtīkli”.

Siltumtīkls

(2) Atbilstoši Kuldīgas pilsētas domes 2004. gada Kuldīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības koncepcijai, laika posmā no 2006. gada, līdz 2009. gadam realizēti divi apjomīgi centralizētās siltumapgādes projekti. „Siltumtrašu rekonstrukcija un jaunu maģistrālo siltumtīklu izbūve Kuldīgā” un „11,5 MW šķeldas katlumājas izbūve” Kuldīgā Lapegļu ielā 8. Papildus koncepcijai, izbūvējot siltumtrasi 1,5 km garumā, par SIA Kuldīgas siltumtīkli līdzekļiem, centralizētajiem siltumtīkliem tika pieslēgta Virkas kvartālu lokālā siltumtrase. Rezultātā pilsētas lielākai daļai, kas ietver Piltenes ielas, Planīcas ielas, Virkas ielas, pilsētas centra un vecpilsētas rajoniem tiek nodrošināta centralizētā siltumapgāde no viena siltumtīkla 9 km kopgarumā. Minētais siltumtīkls, izľemot Virkas kvartālu siltumtrasi 200 m garumā, izbūvēts no rūpnieciski izolētām caurulēm, kā rezultātā siltumenerģijas zudumi trasēs samazinājušies līdz 12%.

Siltumenerģijas raţošana

(3) Siltumtīklam pieslēgtā aprēķinātā patērētāju kopējā jauda, pie ārējā gaisa temperatūras -18oC, sastāda 20MW/h. Siltumenerģijas ražošanas jauda tiek



46


nodrošināta no jauna uzbūvētās šķeldas katlumājas Lapegļu ielā 8, ar siltumnesēja parametriem:

(a) apkures periodā – 70/90°C; P1-4,0 bar; P2-2,5 bar;

(b) vasarā – 55/65°C; P1-4,0 bar; P2-2,5 bar.

(4) Pēc 2008. gada apkures sezonas datiem, reālais siltumenerģijas patēriľš bija 8.5 MW/h, pie ārējās temperatūras -15oC. Pie ilgstošas zemākas āra temperatūras, par -15oC, Lapegļu ielas katlumājas ražošanas jauda var būt nepietiekama, kā arī avārijas situāciju gadījumiem, tiek saglabāta iespēja iedarbināt rezerves, 2 MW/h, Pilsētas laukuma katlumāju, kura pieslēgta siltumtīklam.

Siltumenerģijas piegāde, uzskaite.

(5) Visiem siltumenerģijas patērētājiem ēkām tiek uzstādīti individuālie siltummezgli, kas aprīkoti ar siltumtrases un iekšējās siltumapgādes sistēmas noslēgarmatūru, uzskaites un regulējošo aparatūru. Piegādātāja un lietotāja robeža tiek noteikta aiz pienākošās siltumtrases noslēgventīļiem. Lietotājs mēneša pēdējā dienā nolasa siltumenerģijas skaitītāja rādījumus un paziľo piegādātājam.

Lokālās siltumtrases un katlumājas.

(6) SIA Kuldīgas siltumtīkli veic siltumenerģijas piegādi arī objektiem, kas atrodas tālu no vienotā siltumtīkla, darbinot nelielas jaudas (0,1 - 0,3 MW) automatizētas šķidrā, vai cietā kurināmā katlumājas, pie atsevišķi stāvošiem objektiem vai ēku grupām, kas savienotas ar vietējām siltumtrasēm.

Centralizētās siltumapgādes problēmas un risinājumi.

(7) Pēc minētajiem datiem redzams, ka jau tagad pie zemām ārējā gaisa temperatūrām trūkst siltumenerģijas ražošanas jauda, kā arī pie liela siltumenerģijas patēriľa, siltumtīkla tālākajos atzaros ir nepietiekama siltumnesēja cirkulācija.

(8) Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc centralizētās siltumapgādes vecpilsētā, pilsētas rietumu un DA daļā, kā arī, lai uzlabotu centralizētās siltumapgādes drošumu, nepieciešams izbūvēt šķeldas koģenerācijas katlumāju pilsētas DA daļā ar jaudu siltumenerģijai Q=3MW un elektroenerģijas ražošanai P= 0,7 MW, kā arī savienot to ar esošo tīklu.

(9) Darbinot koģenerācijas katlumāju un pārdodot saražoto elektroenerģiju, samazināsies kopējā siltumenerģijas ražošanas pašizmaksa.

(10) Kopējam tīklam pieslēgtā „Virkas” vietējā vecā siltumtrase, faktiski ir avārijas stāvoklī un nepieciešama tās nomaiľa 250m garumā.

8.2.2. VIETĒJĀ APKURE

Lielai daļai pašvaldības un privātpersonu sabiedriskajās ēkās, dažādu iemeslu dēļ izmanto vietējo krāšľu vai centrālapkuri par kurināmo izmantojot koksni, ogles, šķidro kurināmo un elektroenerģiju. Individuālajās dzīvojamajās mājas kā kurināmo izmanto malku. Nelielam skaitam ēku ierīkotas siltumsūkľu apkures sistēmas. Individuālo siltumapgādi izmanto vairāk nekā puse pilsētas iedzīvotāju.



47


8.2.3. KULDĪGAS PILSĒTAS CENTRALIZĒTĀS SILTUMAPGĀDES ATTĪSTĪBAS PLĀNS

(1) Projektēt un izbūvēt koģenerācijas katlumāju Stacijas ielā 6.

(2) Projektēt un izbūvēt savienojošo maģistrālo siltumtrases posmu Stacijas iela 6 – Mucenieku iela 6.

(3) Ierīkot papildus sūkľu staciju Pilsētas Laukuma katlu mājā.

(4) Projekta „Alekšupītes promenāde” ietvaros projektēt un izbūvēt siltumtrases atzaru Baznīcas ielā.

(5) Projektēt un izbūvēt iekškvartālu siltumtrasi „Šaurā iela – Mucenieku iela - Liepājas iela”.

8.3. ELEKTROAPGĀDE

(1) Kuldīga elektroenerģiju saľem no vienas 110/20 kV apakšstacijas, kurai ir divpusēja 110 kV piegāde.

(2) Pilsētas iedzīvotāji un patērētāji tiek apgādāti ar elektroenerģiju pa 20 kV un 0.4 kV sadales tīklu.

(3) Izejas pozīcijas elektroenerģijas apgādei Kuldīgas pilsētā:

(a) elektroenerģijas patēriľš uz vienu abonentu ir 3400 kWh;

(b) aprēķinātie elektroenerģijas zudumi ir 13%;

(c) neapmierinošs sadales tīkls Kuldīgas vecpilsētas daļā;

(d) neapmierinošs sadales tīkls pilsētas centram pieguļošajos rajonos.

(4) Pašreizējās aktivitātes elektroapgādes optimizācijas sasniegšanai:

(a) sprieguma kvalitātes uzlabošana;

(b) elektropiegādes drošuma paaugstināšana;

(c) vides izvirzīto prasību apmierināšana;

(d) energoefektīvu elektroiekārtu popularizēšana un pielietošana.

(5) Kuldīgas pilsētā jānodrošina atbilstošas kvalitātes elektroenerģiju Kuldīgas pilsētā:

(a) Attīstīt videi draudzīgu enerģētikas politiku;

(b) Uzlabot energoefektivitāti;

(c) Uzlabot energoapgādi;

(d) Optimizēt sadarbību starp klientu un energopiegādātāju;

(6) Īstermiľa prioritārās darbības tuvākajiem gadiem:

(a) gaisvadu EPL nomaiľa uz pazemes kabeļiem;

(b) paplašināt vidējā sprieguma sadales tīklu;

(c) izveidot jaunus elektropiegādes avotus (transformatorus);



48


(d) gaisvadus nomainīt pret kabeļiem un izveidot jaunus elektrotīklus atkarībā no pieprasītās jaudas;

(e) elektroenerģijas uzskaišu sakārtošana;

(f) bezpārtraukuma – kvalitatīvas elektroenerģijas piegāde patērētājiem.

(7) Paredzams, ka publiskā elektropiegādes tīkla spriegums un pārējie elektroenerģijas kvalitātes parametri tiks pārkārtoti atbilstoši Eiropas standarta EN 50160 prasībām, virzot darbību pakāpeniskai izvirzīto mērķu sasniegšanai tuvākā perspektīvē.

8.4. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA

(1) Sauso atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgā veic Kuldīgas novada pašvaldības SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi”. Gadā vidēji tiek savākti 2450 t sadzīves atkritumu un nogādāti atkritumu apglabāšanas poligonā „Pentuļi"4.

(2) Atkritumu apsaimniekošana Kuldīgā:

(a) tiek veikta sadzīves atkritumu vākšana

(b) tiek veikta dalīto atkritumu vākšanu un šķirošanu;

(c) tiek veikta otrreizējo izejvielu šķirošana;

(d) tiek veikta lielgabarīta atkritumu pieľemšanu;

(e) tiek veikta būvgružu konteineru noma un būvgružu savākšana.

(3) Atkritumu apsaimniekošanas konceptuālie risinājumi:

(a) veikt pasākumus, lai samazinātu jebkura veida sadzīves atkritumu rašanos to izcelsmes vietās, radot higiēniski un ekoloģiski drošu vidi Kuldīgas pilsētā;

(b) ir uzstādīt papildus konteinerus atkritumu dalītai vākšanai to rašanās vietās;

(c) iegādāties modernas tehnoloģiskās iekārtas savākto izejmateriālu pirmapstrādei;

(d) izbūvēt organisko atkritumu kompostēšanas laukumu;

(e) veikt izgāztuves „Zīles” rekultivāciju atbilstoši ekoloģiskām prasībām.

4 Pēc SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi sniegtās informācijas.



49


9. VIDES STĀVOKLIS

9.1. ŪDEĽU RAKSTUROJUMS

(1) Paugurainais morēnu reljefs, mitrais klimats, kā arī teritorijas ģenēze ir veicinājusi sazarota Ventas upes tīkla izveidošanos. Kuldīgas pilsēta atrodas Ventas noteces baseinā. Pati Venta iztek no Veľu ezera, Lietuvā un tās kopējais garums 346 km, no tiem 178 km ir Latvijā un 7 km no tiem ir Kuldīgas administratīvajā teritorijā. Vidējais caurplūdums Ventas upē ir 65,8m3/sek. un kritums pie Kuldīgas ir 0,45m/km. Klimatiskie apstākļi Ventas baseinā ievērojami atšķiras no citiem upju baseiniem, jo īpaši izteikta šeit ir jūras ietekme – ziemā upe aizsalst 7-10 dienas vēlāk, bet pavasaros ledus iešana – par 20-25 dienām agrāk. Ventas upe Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā novērtēta, kā riska objekts, kurā labs stāvoklis sasniedzams līdz 2015. gadam (pašreizējā ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā vidēja).

(2) Kuldīgu šķērso arī trīs mazākas upītes – Alekšupīte, Zaļo dzirnavupe, Krāčupīte un divas no tām pilsētas teritorijā ieplūst Ventā. Alekšupītes baseinā ir veikti intensīvi melioratīvie pasākumi. Alekšupītes kopējais garums ir 8km un baseina kopplatība 35,4km2. Tās izteces rajons ir Kurmāles pauguraine un Ventā Alekšupīte ietek pie Vecā ķieģeļu tilta. Pirms ietekas Ventā vēl ir saglabājies vecais pils dzirnavu dīķis. Jāpiemin dabiskais ūdenskritums 4,15 m. Bijusī pilsētas centrālā peldvieta – Māras dīķis, kas 19.gs. beigās tika izrakts A.Vintelera fabrikas vajadzībām, kāršanas mašīnu darbināšanai. Tas pamazām aizsērēja, tad 1980-jos gados to attīrīja, ierīkoja meniķi nelielai ūdens apmaiľai no Alekšupītes, kā arī ierīkoja tur peldētavu ar baltu smilšu krastmalu. 1998.gadā peldētavu dīķī slēdza, ūdens piesārľojuma dēļ.

(3) Alekšupītei Kuldīgas teritorijā ir arī neliela pieteka – Zaļo dzirnavu upe (garums 5km). Savukārt, Krāčupīte ir dabīga Kuldīgas administratīvā Z-robeža. Lai saglabātu un uzlabotu Alekšupītes un Zaļo dzirnavu upes kvalitatīvo stāvokli ir nepieciešams rekultivēt esošās ūdenskrātuves, kas skar arī atpūtas vietu kvalitātes uzlabošanos.

(4) Saskaľā ar LAD informāciju, Kuldīgas pilsētā valsts nozīmes ūdensnotekas statuss ir šādām ūdenstecēm: Alekšupīte (0,65 km), Zaļo dzirnavu upe (0,32 km), Sūrupīte (0,90 km).

(5) Plānojuma grozījumu izstrādes gaitā tika veikta applūstošo teritoriju apsekošana un noteikšana pēc dabā esošām pazīmēm (skat. informāciju pārskatā par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi).

(6) Kuldīgas pilsētā izveidota peldvieta „Mārtiľsala”, saskaľā ar 2009. gadā veiktās testēšanas pārskata peldvietas ūdens kvalitāte pēc izmeklētiem datiem un vizuālās pārbaudes parauga ľemšanas vietā ir atbilstoša MK 07.067.2008. noteikumu „Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” prasībām.

(7) Ventas baseina apgabala teritorija ir labi nodrošināta ar dzeramo pazemes ūdeni.



50


(8) Pazemes ūdeľu kvalitāte Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna ietvaros vērtēta kā laba, jo nav konstatētas artēzisko ūdeľu ķīmiskā sastāva izmaiľu tendences.

(9) Pēc artēzisko ūdeľu aizsargātības no virszemes piesārľojuma Kuldīgas pilsēta atrodas zonā ar zemu piesārľojuma risku.

9.2. ŪDENS IZMANTOŠANA UN NOVADĪŠANA

Informācija par ūdens izmantošanu Kuldīgas pilsētā (pēc LVĢMA datu bāzes 2007.g.; ūdens daudzumi : tūkst.m3/gadā)

(1) Ūdeľu ľemšana

Kopā ľemtais no dabīgajiem ūdens avotiem

tai skaitā

ľemts svaigais ūdens Lietus ūdeľi

Karjeru ūdeľi

Citi Kopā

Vietu skaits

t.sk. izmērīts

Virszemes Pazemes

891.510 475.232 10 475.232 475.232 416.278

(2) Ūdeľu izmantošana

Kopā

tai skaitā Atgriezeniskās sistēmās

Ūdeľu zudumi ražošanas

vajadzībām komun., sadzīves vajadzībām

348.732 40.971 307.761 119.000

(3) Ūdeľu novadīšana virszemes ūdens objektos

Novadīšanas vietu skaits (izplūdes)

Kopā novadītie notekūdeľi

tai skaitā

Ar att. norm. tīri

Ar att. norm. netīri

Bez att. norm. tīri

Bez att. norm. netīri

Lietus Citi

3 756.091 754.291 1.800

(4) Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

Skaits Jauda (tūkst.m3/dnn)

Notekūdeľu daudzums

Attīrīšanas pakāpe

Pirmējā attīrīšana

Otrējā attīrīšana

Biogēnā redukcija

1 0.011 1.232 1.232

(5) Paliekošais piesārľojums - 1. daļa (norādīts vielu daudzums t / gadā)

Notekūdeľu daudzums (t.m3/gadā) Suspendētās

vielas BSP-5 ĶSP

Naftas produkti

SVAV

Kopā t.sk. piesārľ. dati



51


756.091 754.291 4.40850 4.12220 30.31720

(6) Paliekošais piesārľojums teritoriju griezumā - 2. daļa (norādīts vielu daudzums t /

gadā)

Notekūdeľu daudzums pies. dat. t.m3/gadā

Pkop P-PO4 Nkop N-NH4 N-NO2

N-NO3

754.291 1.76000 1.17980 12.00030 8.12720 1.36820

(7) Paliekošais piesārľojums teritoriju griezumā - 3. daļa (norādīts vielu daudzums t /

gadā)

Notekūdeľu daudzums pies. dat. t.m3/gadā Hg Pb Cd Cr Zn Ni Cu

754.291 0.02270 0.00140

(8) Notekūdeľu dūľu ražošana (t / gadā)

Saražoto dūľu daudzums tai skaitā

Apstrādātas Neapstrādātas Svaigas Mitras

136.340 136.340

(9) Notekūdeľu dūľu izmantošana (t / gadā)

Izmantoto dūľu daudzums tai skaitā

Lauksaimn. Kompost. Sadedzin. Uzglabātas Citādi izmantotas

136.340 136.340

Pielikumā norādīti Kuldīgas pilsētas uzľēmumi, kas saľēmuši B un C kategorijas piesārľojošās darbības apliecinājumus.

9.3. GAISA AIZSARDZĪBA UN ENERGOSAIMNIECĪBA

(10) Kuldīgā daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkas tiek apsildītas ar centrālo apkuri. To veic SIA ,,Kuldīgas Siltumtīkli’’. Uzľēmums darbībai saľēmis visas nepieciešamās atļaujas. Kuldīgā vairākas māju apsaimniekošanas sabiedrības siltinājušas ēkas. SIA ,,Kuldīgas Siltumtīkli’’ veikuši virknē apsaimniekojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu Uzľēmums iekļāvies oglekļa (CO2) kvotu tirdzniecības sistēmā, tāpēc ieinteresēts būtiski samazināt emisiju. Pilsētas centrālajā daļā –vecpilsētā un individuālo māju, kā arī daļas veikalu apkure notiek individuāli. Veco māju malkas krāšľu apkure būtiski atšķiras no veikalu un iestāžu modernajiem individuālajiem katliem.

(11) Kuldīgā pēc lielākā kokapstrādes uzľēmuma ,,Vulkāns’’ darbības apturēšanas nav rūpniecības uzľēmumu (izľemot Maizes ceptuvi pilsētas nomalē), kas ietekmē pilsētas gaisa kvalitāti. Visas degvielas uzpildes stacijas apgādātas ar iekārtām, lai nepārsniegtu emisiju gaisā. Visi minētie pasākumi samazinājuši gaisa piesārľojumu no stacionārajiem izmešu avotiem Kuldīgā.



52


(12) Kuldīgas centrs – vecpilsēta ir gājēju zona. Pilsētas teritorijas plānojumā tiek plānoti pasākumi, lai vēl vairāk atvirzītu autotransportu no centra un dzīvojamās zonas.

(13) Izmeši Kuldīgas pilsēta 2008. gadā (tonnas / gadā)

Kopā: Iekārtu skaits

Benzīns Butāns Cietās

izkliedētās daļiľas

Oglekļa dioksīds

Oglekļa oksīds

Petroleja PM10[i] Propāns Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa oksīdi (NOx)

Sēra oksīdi (SOx)

153,0823 26 0,795 0,0582 23,676 2,45 96,229 0,1321 0,0038 0,0262 28,309 0,37 1,033

9.4. POTENCIĀLI PIESĀRĽOTĀS VIETAS

LVĢMA datu bāzē iekļautas šādas piesārľotās un potenciāli piesārľotās vietas Kuldīgas pilsētā:

(1) Krauļu priedes (piesārľota vieta, piesārľojums ar naftas produktiem);

(2) Bijušās Kuldīgas komunālā kombināta siltumnīcas (piesārľota vieta, piesārľojums ar naftas produktiem);

(3) ZS 45.bataljons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts Ventspils ielā 102 (potenciāli piesārľota vieta);

(4) SIA “ALCO”, degvielas uzpildes stacija Sūru ielā 3 (potenciāli piesārľota vieta, piesārľojums ar naftas produktiem);

(5) SIA “JK”, degvielas uzpildes stacija (potenciāli piesārľota vieta, piesārľojums ar naftas produktiem);

(6) SIA „Kuldīgas Siltumtīkli”, katlu māja Liepājas ielā 37 (potenciāli piesārľota vieta);

(7) SIA „Kuldīgas Siltumtīkli”, katlu māja Parka ielā 43 un Parka ielā 32 (potenciāli piesārľota vieta);

(8) SIA „Kuldīgas Siltumtīkli”, katlu māja Pureľu ielā 3 (potenciāli piesārľota vieta);

(9) SIA „Kuldīgas Siltumtīkli”, katlu māja Pļavas ielā 7 (potenciāli piesārľota vieta);

(10) SIA „Kuldīgas Siltumtīkli”, katlu māja Mucenieku ielā 6 (potenciāli piesārľota vieta).



53


10. AINAVAS, ZAĻĀS ZONAS, ATPŪTAS TERITORIJAS

10.1. RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE

Kuldīgas pilsētas vēsturiskā attīstība un tās telpiskā struktūra ir cieši saistīta ar dabas apstākļiem:

(1) ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem faktoriem – reljefu un iežu sastāvu;

(2) ūdenstecēm (noteicoša loma – Ventas upei);

(3) dabas resursiem, t.sk. zemes resursiem, augsnēm apkārtējās teritorijās;

(4) klimatiskajiem faktoriem.

10.1.1. AINAVISKAIS RAKSTUROJUMS

(1) Dabas apstākļu kompleksu raksturojumu un nozīmes izvērtējumu sniedz ainavu analīze. Kuldīgas ainavu klasifikācijas pamatā izmantota Latvijas ainavzinātnes pieredze.

(2) Cauri Kuldīgas pilsētas teritorijai iet robeža starp divām nacionālas nozīmes ainavu vienībām:

(a) Rietumkursas augstieni;

(b) Ventas zemieni.

(3) Rietumkursas augstienes nogāzes veido daļu no Kuldīgas pilsētas teritorijas rietumos un dienvidrietumos. Nogāžu relatīvais augstums ir 25m un slīpums ir 2 līdz 4 grādi. Tālāk uz rietumiem no Kuldīgas tās robežojas ar Rietumkursas augstienes pakalnu ainavu. Pakalnu ainava ir mozaīkveidīgs un vizuāli pievilcīgs ainavu tips. Dažādas uzbūves pakalnu un ieleju mija nosaka lielu augšľu, ūdenstilpľu un augu valsts daudzveidību, kā arī mainīgas ainavas.

(4) Ventas zemienes ainavas, kas turpinās arī tālāk uz austrumiem, nosaka Ventas ieleja, kuras virsmas reljefa formas sniedzas no līdzenas ielejas līdz viegli viļľotai ainavai. Ventas zemienes būtiskākais ainavas elements ir Ventas upes ieleja ar tās pieteku ielejām un gravām, piem., Alekšupītes un Krāčupītes.

(5) Rajona līmenī Kuldīga ir izdalīta kā urbanizēta telpa, kurā dominē antropogēnie, ainavu veidojošie faktori (dažāda veida apbūve, ielas, parki).

Kuldīgas ainavu esošā izmantošana un biotopu tipi

(6) Uz kartēšanas atslēgas bāzes attēlota Kuldīgas ainavu esošās izmantošana un biotopu tipi. Šī informācija apkopota un attēlota darba kartēs:

(a) Kuldīgas ainavu pielietojums,

(b) Kuldīgas biotopu inventarizācija.

(7) Kuldīgas dabas ainavas noteicošais elements ir dabiskā Ventas gultne, kuras dabīgos līkumos un bieži vien dabīgi veidotos stāvos krastos Venta plūst cauri pilsētai. Šīs upes īpatnība ir plats ūdenskritums, kurš atrodas vecā ķieģeļu tilta tuvumā. Kombinācijā ar Alekšupītes augsto ūdenskritumu, kura te ietek Ventā,



54


izveidojas īpaša dabas situācija. Visā pilsētas teritorijā tek vairāki strautiľi, kas ietek Ventā (Alekšupīte, Krāčupīte un vairāki citi strautiľi). Šīs ūdensteces dabīgi sadala ainavu. Īpaši jāizceļ Krāčupītes dabiskais tecējums, kas ir pilsētas Z un daļēji arī ZR dabīgā robeža. Alekšupīte tek cauri pilsētai pārsvarā caur apbūvētu teritoriju un drīzāk būtu jāierindo kā dabai tāla ūdenstece.

(8) Kuldīgas pilsētas teritorijā ir maz mežu ainavas. Eksistē tikai nelielas krūmu grupas un krūmāju strēmeles, kā arī koki pilsētas apstādījumos, soliterkoki un koku alejas gar ielām.

(9) Tīrumu platības Kuldīgā ir tikai ziemeļrietumos Padures virzienā, kā arī dažas uz austrumiem no Ventas. Pārējās pilsētas brīvās platības, kuras veido pāreju uz atklātām lauku ainavām, aizľem vairāk vai mazāk ekstensīvi izmantotas zaļās teritorijas saistībā ar upītēm, kā arī augļu un sakľu dārziem.

(10) Kuldīgas apbūvētās teritorijas veidojas ļoti dažādi, sevišķi kas attiecas uz to zaļo zonu un brīvo platību daļu. Vēsturiskā vecpilsēta un tai piegulošās teritorijas veido ļoti kompaktu un blīvu apbūvi. Arī daudzstāvu namu apdzīvotās platības ir ar augstu apbūves blīvumu. Tādas teritorijas kā Putnudārzs, Pārventa un teritorijas gar piebraucamajiem ceļiem ir iezīmējas ar lielu daļu zaļo zonu. Tajās lielāko platību aizľem augļu un sakľu dārzi, kas kalpo pašapgādei. Tāds pat uzdevums ir mazdārziľiem pilsētas ziemeļos un ainavā atrodošās vasaras mājiľu platības pilsētas dienvidos. Atsevišķi ainavā ir izvietotas arī dažādas rūpnieciskās platības.

(11) Kuldīgas iekšpilsētu sadala parki ar dažādu izcelšanās laiku. Kuldīgas pilsētas parki ir tikai kā plankumi pilsētas apbūves ainavas matricā. Parki un skvēri savstarpēji nav saistīti un kalpo vairāk apkārtējo māju iedzīvotāju atpūtai. Plūsmas cauri parkiem ir nelielas.

Nozīmīgi ainaviski / vēsturiskie skati

(12) Tā kā Kuldīga augusi pie Ventas, tās senlejā, tad nozīmīgākās pilsētas panorāmas skatāmas no Pārventas, Kuldīgas apvedceļa un „Priedaines”.

(13) Kuldīgas ainavas dominanti, Ventas senleju ar tās stāvajiem krastiem var sasniegt no daudziem pilsētas punktiem, kur spēcīgi pievilkšanas punkti ir abi ūdenskritumi.

(14) Vecpilsēta ar saviem baznīcu torľiem optiski tālu iedarbojas uz ainavu. Vecpilsētā pievilcīga situācija veidojas, Alekšupītes un vēsturiskās apbūves saskarsmes zonā, vienlaikus par būtiskiem skatu punktiem uzskatāmi baznīcu torľi.

(15) Ziemeļrietumos ar pilsētas teritoriju robežojas tīkama mozaīkveidīga ainava.

(16) Teritorijas nomales rietumos, dienvidos un ziemeļos pirmajā acumirklī liekas stipri sadrumstalotas, pie kam izkaisīto apdzīvoto vietu raksturs ir stipri atšķirīgs. Ir kokaugu ieskautas muižu ēkas, apdzīvotas teritorijas ar vienģimeľu mājām un augļu un sakľu dārziem, daudzstāvu māju apbūve, rūpnieciskās teritorijas un pat vasaras mājiľu rajoni. Neapbūvētās platības gar apbraucamo ceļu raksturo pārsvarā nekoptas zaļās platības, atmatas, kā arī apstrādāti augļu un sakľu dārzi. Tā rezultātā izveidojas nepievilcīgs skats uz Kuldīgu no apvedceļa puses.

(17) Liela nozīme Kuldīgas pilsētas un dabas ainavu veidolā ir vēsturiskajiem skatupunktiem. Tie eksistē no neapbūvētās, atklātajām lauku ainavām uz vecpilsētas baznīcu torľiem, kā arī no daudziem punktiem Pārventas stāvajā krastā. Bez tam vēl pastāv vēsturisks skatupunkts starp divām muižām abpus



55


Ventai. Nozīmīgs ir vēsturiskais skatupunkts no senlatviešu pilskalna uz virzienā, kur atradās ordeľa pils. Daļēji šos skatus šodien izkropļo rūpnieciskā apbūve un daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Vēsturiski nozīmīgas brīvās platības

(18) No pieminekļu aizsardzības viedokļa jāľem vērā, ka bez vēsturiskajām celtnēm pastāv arī vēsturiski nozīmīgas brīvās platības.

(19) Pie tām pieder:

(a) ārpus pilsētas atrodošais senlatviešu pilskalns un apkārtnes ainavas;

(b) ordeľa pils parka (pilsētas dārza)teritorija;

(c) Mārtiľsala (cēlusies, rokot apvedkanālu);

(d) bijušie vācu un ebreju kapi.

Kuldīgas saistība ar apkārtējām atpūtas teritorijām

(20) Uz ziemeļiem un austrumiem no Kuldīgas atrodas Riežupes dabas parks, pie kura bez iespaidīgām dabas ainavām pieder arī garš Smilšalu labirints.

(21) Rietumos atrodas atpūtai nozīmīgas mežu teritorijas un platības ar lielu ainavu daudzveidību.

(22) No Ventspils puses ierodas daudzi tūristi, kuriem braucot rodas pirmais iespaids par Kuldīgu, kurš nav no vizuāli vērtīgākajiem skatiem.

10.1.2. AINAVU ANALĪZE

(1) Ainavu analīzes ietvaros visai Kuldīgas teritorijai tika izstrādātas vērtības un potenciāli no zaļo zonu un ainavu plānošanas viedokļa un attēlotas kartē. Pie tam izveidojās iedalījums divās tēmu jomās:

(a) Ainavas/ skatupunkti;

(b) Dabas saimniecība/ ekoloģiskās attiecības.

Ainavas / skatu punkti

(2) Pirmais solis bija noskaidrot svarīgākās skatupunktu vietas no brīvās ainavas uz vecpilsētu. Īpaši svarīga nozīme tām ir pārejas joslā no lauku ainavas uz apbūvi. Daži no šiem skatupunktiem ir vēsturiski pārmantoti. Tika atzīmētas pilsētas un dabas ainavai svarīgās baznīcas un noteikts vēsturiskais skatupunkts starp divām muižām. Gan apbūvētajās teritorijās, gan atklātajās lauku ainavās ir dažas brīvas platības ar kultūrvēsturisku nozīmi. Tā ir senlatviešu pilskalna vieta uz ziemeļiem no Kuldīgas, vecās ordeľa pils vieta pie vecā tilta un Mārtiľsala. Šajās platībās (izľemot Mārtiľsalu) nav saglabājusies nekāda vēsturiskā apbūve. Bet arī bez apbūves tās ir vēstures liecinieces. Ziemeļrietumos Kuldīga robežojas ar pievilcīgu mozaīkveida agrāro ainavu.

Dabas saimnieciskās un ekoloģiskās attiecības

(3) Otrajā tēmu daļā kā zaļo zonu koncepcijas svarīgākā sastāvdaļa tika vispirms noteiktas pilsētas teritorijā esošo dabas zonu / biotopu savienojuma asis. Šīs



56


esošās asis būtiski orientējas pēc svarīgākajām ūdenstecēm, ko iekļauj neapbūvētas teritorijas. Svarīgs elements šai esošajai zaļo zonu sistēmai ir Ventas senleja ar savu piekrasti, kuras nogāzes iezīmē senlejas teritorijas robežu. Taču arī gar Alekšupīti un Krāčupīti un vairākām citām mazām upītēm var redzēt ievērojamas zaļās asis. Esošā aizsargājamā ūdens ľemšanas vieta arī ir jānovērtē kā potenciāls.

Ainavu konflikti

(4) Ainavu analīzes ietvaros tika noteikti arī ainavu konflikti.

(5) Bieži vien svarīgus skatupunktus no ainavas uz vecpilsētu aizsedz daudzstāvu apbūve un rūpnieciskā apbūve. Tas attiecas uz skatu iebraucot Kuldīgā, kāds paveras no Ventspils ceļa puses, un arī uz vēsturisko skatu no senlatviešu pilskalna uz Kuldīgas vecpilsētu.

(6) Augstais raidītāja tornis u.c., tehniskās dominantes (dūmeľi) ir traucējošs pilsētas ainavai.

(7) Daudzviet izolēti ainavā atrodošās rūpnieciskās teritorijas traucē ainavai un rada sadrumstalotas ainavas iespaidu.

(8) Pilsētā ir ekstensīvi izmantotas teritorijas ar izteikti nekoptu ainavu. Runa ir par nekoptām zaļām platībām ūdensľemšanas vietā un nesakoptiem mazdārziľiem pilsētas teritorijā.

(9) Tēmas dabas saimniecība / ekoloģiskās attiecības ietvaros vispirms parādās liels konflikts rūpnieciskās teritorijas bieži atrodas ekoloģiski jūtīgajā Ventas ielejā. Rodas kaitējumi upes ekoloģiskajai sistēmai no krastu uzbērumiem, nemiera, gaisa un ūdens piesārľojuma. Stipri ietekmēta tiek arī ainava.

10.1.3. PARKI UN SKVĒRI

Kuldīgas iekšpilsētu sadala parki ar dažādu izcelšanās laiku. Kuldīgas pilsētas parki ir tikai kā plankumi pilsētas apbūves ainavas matricā. Parki un skvēri savstarpēji nav pietiekami saistīti un kalpo vairāk apkārtējo māju iedzīvotāju atpūtai. Plūsmas cauri parkiem ir nelielas.

(1) L. Paegles parks – kā parks veidojies 50-jos gados, izretinot esošo kokaugu apaugumu un meliorējot teritoriju ar grāvju tīklu. 1959.gadā parka tālākajam stūrim veidots projekts, lai parku piemērotu bērniem (basketbola, volejbola laukums). 70.gadu vidū atkārtoti notika parka nosusināšana un izrakta vēl vienu dīķi. Pašreiz, lai panāktu, ka parku izmanto atpūtai – nepieciešama rekonstrukcija.

(2) Pils dārzs (vēl saukts par Skulptūru parku, Šalē parku) – parka plānojums veidojies vēsturiski un mazliet stihiski I Latvijas brīvvalsts laikā un vēl agrāk, pakārtoti bijušo pils nocietinājumu konfigurācijai. Tika izmantots kā pilsētas dārzs ar estrādi brīvdabas pasākumiem. Aiz muzeja pirms un pēc II pasaules kara bija slidotava, drupu virsotnē bija lapene (foto) un pāri gravai bijis tiltiľš. 1942.gadā par godu Kuldīgas 700 gadu jubilejai iestādīja ozolu un uzlika piemiľas akmeni, taču akmens pazuda un pilsētas 750.gadu jubilejā uzstādīja jaunu. 1970-jos gados parkā komponisti un mākslinieki stādīja kokus. 70.gadu vidū parkā sāka izvietot tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras un līdz ar to celiľu plānojums tika pakārtots



57


skulptūrām. 1979.gadā parka gravā pie Kalna ielas uzbūvēja ķieģeļu sieniľu un kāpnes.

(3) 1905.gada parks – pirms kara tur bijusi apbūve – ebreju kvartāls. Parku plānojis arhitekts Dzintars Driba. Parku veidoja reizē ar pieminekļa „1905. gads” (autore L.Rezevska) uzstādīšanu 60.gados. Parka celiľu tīkls savu tagadējo izskatu ieguvis pēc rekonstrukcijas 1992.gadā pēc arhitekta J.Andersona meta. Dīķis izrakts ugunsdrošības vajadzībām un pēc tam apstādīts. 1990.gadu vidū pie ieejas parkā tika nojauktas vecās tualetes un ierīkots bruģēts laukumiľš ar afišas stabu un soliľiem pēc arhitekta A.Orniľa meta.

(4) Estrādes parks – samērā jauns parks, jo pirms tam šajā vietā bija liela dārzniecība ar siltumnīcām. Parks veidojies 60.g. sākumā, tad arī stādīti pirmie koki. Pirms iecerēta pilsētas estrāde, bijusi doma par sporta laukumu. Kādreiz parkā bijuši arī tenisa korti un slidotava aiz estrādes.1980.gadu sākumā radās vajadzība ierīkot drenāžu un dīķus, jo parks izveidojies zemā, mitrā vietā. Šajā parkā 90.gadu vidū kokus stādījuši daudzi novadnieki (mākslinieki, komponisti, arhitekti u.c.) kā arī iestādīta sadraudzības pilsētas Gēsthahtes liepa u.c.

(5) Semināra skvērs – šī vieta pārcietusi daudz pārtapšanas. Sākotnēji tā bijusi baznīcas teritorija, tad skolas (ģimnāzijas) teritorija ar sporta laukumiem (līdz 1967.gadam) un žogiem, pēc tam zema līmeľa skvērs. Daži koki aug jau no baznīcas laikiem, taču šodienas izskatu parks ieguva pēc dizaineru nometnes laikā (1982.gadā) O.Ostenberga un A.Orniľa izstrādātā plānojuma un studentu celtnieku vienības līgumdarba pa naktīm. Vēlāk tika papildināti stādījumi ar introducētām un interesantām kokaugu sugām (losona pacipreses, maku ieva, lapegles, oša nokarenā forma). Savu daļu parka sakopšanā ir ieguldījuši arī komunālā uzľēmuma kombināta darbinieki. Skvērā izvietoti Kuldīgas metālcehā veidoti gaismas ķermeľi.

(6) Pārventas estrādes parks – koki stādīti primitīvi rindās 50.gadu beigās. Pirms tam Ventas krasti nav bijuši apstādīti un tur pastiprinājusies krasta erozija. Parks atrodas dabas lieguma „Ventas ieleja” teritorijā.

(7) Mākslas dienu parks – izveidots 80.gadu sākumā. Kokus stādījuši Latvijā pazīstami kultūras darbinieki un populāri cilvēki Mākslas dienu ietvaros Ventas krastā pēc R. Bredovskas diplomprojekta.


Dabisko ainavu tīkla izveide

(1) Dabisko ainavu un biotopu savienojuma asu sistēma; galvenokārt – gar ūdenstecēm. Izmantojamas dabas aizsardzībai, tūrismam, atpūtai. Asis attīstāmas iespējami tuvu dabiskajam veidolam, jāpatur brīvas no turpmākas apbūves.

(2) Nepieciešams izveidot un saglabāt dabisko ainavu un biotopu savienojuma asu sistēmu. Tā veidojama galvenokārt gar ūdenstecēm.

(3) Teritorijas plānojums paredz ainavu un biotopu savienojuma asu sistēmas izveidi, atstājot šīs teritorijas brīvas no apbūves.

Zaļo zonu sasaiste



58


(4) Dažādu zaļo zonu sasaiste ar gājēju celiľiem, minimizējot intensīvas satiksmes artēriju šķērsošanu.

(5) Patlaban nav nodrošināta pietiekami efektīva dažādu zaļo zonu sasaiste ar gājēju celiľiem, zaļās teritorijas atsevišķos gadījumos ir savstarpēji izolētas. Nepieciešams nodrošināt efektīvāku saikni starp tām.

(6) Teritorijas plānojums paredz veidot dažādas apstādījumu teritoriju un citu atpūtas zonu savienojošas ekstensīvas gājēju komunikācijas saskaľā ar izstrādāto shēmu.

Nozīmīgāko skatu punktu atjaunošana un izkopšana, panorāmas atklāšana

(7) Teritorijas plānojums paredz atjaunot un izkopt:

(a) vēsturisko skatu punktu vecā tilta rajonā, attīrot skatu no krūmiem (ja tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām)5;

(b) skatus no apvedceļa un Priedaines virziena; aizsargstādījumi gar apvedceļu, kas atstātu brīvus skatus uz nozīmīgām vecpilsētas un dabas ainavām, bet aizsegtu rūpnieciskās teritorijas un atmatas;

(c) skatus starp divām muižām Ventas krastos (t.sk. humanizējot Lauktehnikas apbūvi;

(d) skatus no pilskalna apkaimes pilsētas virzienā;

(e) skatus uz veco Ventas tiltu un ūdenskritumiem.

Gājēju taku veidošana

(8) Gājēju komunikācijas saiknē ar apkārtējām atpūtas teritorijām ir nepietiekami izkoptas.

(9) Teritorijas plānojums paredz gājēju ceļu un taku veidošanu gar Ventas krastu, kā arī gar Alekšupīti.

Vēsturiski nozīmīgo brīvo platību saglabāšana un izmantošana rekreācijai

(10) Nozīmīgākās vēsturiskās platības ir:

(a) Seno kuršu pilskalns;

(b) Ordeľa pils vieta;

(c) Mārtiľsala;

(d) Vecais Riteľdārzs;

(e) Bijušie vācu un ebreju kapi.

(11) Teritorijas plānojums paredz saglabāt vēsturiski nozīmīgā teritorijas brīvas no apbūves un izstrādāt to labiekārtošanas projektus, nepazeminot to vēsturiskā veidola vērtību.

Kempingvietas teritorija

5 Skatu attīrīšana, promenādes veidošana jau veikta līdz 2009.g. teritorijas plānojuma

grozījumiem.



59


(12) Plānošanas gaitā par piemērotāko kempingvietas teritoriju tika izvēlēts apvidus starp Dzirnavu ielu un apvedceļu, ko raksturo:

(a) laba transporta sasniedzamība;

(b) laba vecpilsētas sasniedzamība;

(c) piemēroti dabas apstākļi;

(d) iespējas uzlabot vidi (izveidojot dīķi).

(13) Kā otra iespējamā kempingvieta izvēlēta bijušā Vulkāna teritorija Ventas kreisajā krastā.



60


11. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS, AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS

11.1. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI

Dabas liegums “Ventas ieleja”

(1) Kuldīgas pilsētu šķērso īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas liegums „Ventas ieleja”.

(2) Dabas lieguma teritorija noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.212 (no 15.06.1999.) „Noteikumi par dabas liegumiem”.

(3) Teritorijas plānojumā parādīta dabas lieguma teritorija.

(4) Dabas lieguma teritorijas izmantošanu nosaka LR Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (no 02.03.1993.), kā arī MK 14.02.2006. Noteikumi Nr. 140. „Dabas lieguma "Ventas ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

(5) 2003. gadā dabas liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns, 2008. gadā uzsākta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde, 2010. gadā izstrādāts jauna dabas aizsardzības plāna projekts.

(6) Lieguma teritorijā atrodas arī Valsts ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis „Ventas rumba“ ar tā aizsargjoslu.

(7) Kuldīgas pilsētā ir apsekoti potenciālie dižkoki, kuru aizsargjoslā ir spēkā MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 264. „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Aizsargājamie koki Kuldīgas pilsētā – diţkoki

(Noteikti saskaņā ar 2010.gada 16.marta MK noteikumiem Nr.264 VIII.nodaļu)

N.p.k. Sugas nosaukums

Atrašanās vietas adrese

Kategorija Koka apkārtmērs

(m)

1,3 m augstumā

Augstums

(m)

1. Prastais ozols Mucenieku ielā - 24

dižkoks 5,17 23,5

2. Vītols Mucenieku ielā - 20

potenciālais

dižkoks

4,0 17,5

3. Baltā robīnija Svētās Annas

baznīcas dārzā

dižkoks 2,02 18,0



61


4. Mandžūrijas riekstkoks

Dzirnavu ielā -9

dižkoks 1,97 14,0

5. Āra bērzs Vācu kapos, netālu no

Parka ielas

potenciālais dižkoks

2,74 29

6. Parastā priede Vācu kapi 50 m no Parka

ielas

potenciālais

dižkoks

2,64 19,0

7. Rietumu tūja L. Paegles ielā - 5

dižkoks 1,90 20

8. Parastā kļava Annas kapi dižkoks 3,58 27

9. Parastā kļava Pētera

ielā - 3

dižkoks 3,6 27,5

10. Parastā kļava Pils parks 50 m uz D no

tiesas nama

dižkoks 3,04 27,0

11. Vītols Pētera

iela - 8

dižkoks 21,0 3,0

12. Parastā kļava Pētera

iela - 7

dižkoks 3,60 26,5

13. Parastā kļava Kalna

iela - 25

dižkoks 2,91 29,5

14. Parastā liepa Dīķa

iela - 3

dižkoks

4,10 nolūzis, atlikusi

stumbra daļa 6 m

15. Zirgkastanis L.Paegles iela 3

dižkoks

16. Parastā kļava Pils iela 5 dižkoks 3,18 24

Aizsargājamie augi Kuldīgas teritorijā

(8) Kuldīgas teritorijā konstatēti sekojoši aizsargājamie augi: vizuļu grīslis, maurloks, mieturu mugurene, melnodzene, platlapu bezgale, skaistais augustiľš, spārnainā cūknātre, mežloki (lakši), meža silpurene.



62


11.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻI

(1) Kuldīgas pilsētā ir augsta kultūras pieminekļu koncentrācija.

(2) Kuldīgas teritorijā atrodas 34 valsts nozīmes un 8 vietējas nozīmes valsts aizsargājamie pieminekļi.

(3) Kuldīgas pilsētā ir augsta kultūras pieminekļu koncentrācija.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi valsts un vietējās nozīmes

Valsts aizsar-dzības

Nr.

Pieminekļu veids

Pieminekļu nosaukums

Pieminekļu atrašanās vieta

Pieminekļu (notikumu) datējums

38 Vēsture Baltijas skolotāju seminārs

Liepājas iela 31 1886.-1915.

7435 Pilsētbūvniecība Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs

Kuldīgas pilsētā

Liepājas ielas apbūve no 20. līdz 14. namam (Dzirnavu ielai), Dzirnavu iela līdz Mucenieku ielai, Mucenieku iela līdz Jelgavas ielai, Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūve līdz 19. namam, Jelgavas ielas apbūve no 16. līdz 12. namam (Rumbas ielai), Rumbas ielas nepāra numuru puses apbūve līdz Dīķu ielai, Dīķu iela, Pils ielas apbūve no 8. līdz 2. namam (gar Ventas krastu), tilts pār Ventu, Baznīcas ielas pāra numuru puses apbūve līdz Upes ielai (no 36/38. un 34.), Upes ielas nepāra numuru puses apbūve līdz Ventspils ielai, Ventspils ielas apbūve no 5. līdz 11. namam, Policijas ielas pāra numuru puses apbūve, Baznīcas ielas pāra numuru puses apbūve no Policijas ielas līdz Liepājas ielai, Liepājas ielas apbūve no 1. līdz 17. namam.

13.-19.gs.



63


6348 Arhitektūra Dzīvojamā ēka 1905.gada iela 12 1850.-1870.

6346 Arhitektūra Divu dzīvojamo ēku komplekss

Kalna iela 13 un 15. 18.gs.v.

6350 Arhitektūra Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka

Baznīcas iela 10 16.-17.gs.

6351 Arhitektūra Sv.Katrīnas luterāľu baznīca

Baznīcas iela 33 1645.,1748., 1808.,1866., 1905.,1968.

6352 Arhitektūra Pilsdzirnavas ar iekārtu

Baznīcas iela 36 13gs.,1807.,

20.gs.30.g.

6349 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Baznīcas iela 7 1630.II.p.

6353 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Jelgavas iela 1 1800.-1820.

6354 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Kalna iela 14 1800.-1820.

3627 Māksla Durvju komplekts

Jelgavas ielā 16 19.gs. II.cet.


Jelgavas ielā 2 19,gs. sāk.


Jelgavas ielā 24 19,gs. II.cet.


Jelgavas ielā 27 19,gs. I.puse


Jelgavas ielā 29 19,gs. I.puse


Jelgavas ielā 32 19,gs. II.cet.


Kalna ielā 13 19,gs. II.cet.


Kalna iela 14 19. gs. sāk.

19. gs. II.cet.


Kalna iela 15 18. gs. beigas

19.gs. I.puse



64


3638 Māksla Cara vārti Liepājas iela 31, Kuldīgas pareizticīgo baznīca

1871.

3641 Māksla Ikona „Dievmāte”

Liepājas iela 31, Kuldīgas pareizticīgo baznīca

1871.

3649 Māksla Kupola gleznojumi

Liepājas iela 31, Kuldīgas pareizticīgo baznīca

1871.

3650 Māksla Kamīns Pils iela 5 19.s.beig.

3654 Māksla Ērģeles Raiľa iela 6, Sv.Trīsvienības katoļu baznīca

18.gs.60.g.

1897.

3665 Māksla Sānu altāri (2) Raiľa iela 6, Sv.Trīsvienības katoļu baznīca

1777.

3651 Māksla Altāris Raiľa iela 6, Sv.Trīsvienības katoļu baznīca

18.gs.

1818.-1820.

3657 Māksla Kancele Raiľa iela 6, Sv.Trīsvienības katoļu baznīca

17.gs.b.

18.gs.s.

18.gs.IIp.

6347 Arhitektūra Tilts pār Ventu Kalna ielas gals 1874.

1231 Arheoloģija Kuldīgas senpilsēta

Kuldīga

centrā, robežās no Ventas upes, pa gravu, gar Annas kapiem līdz L. Annas ielas 6. namam, pa L. Annas ielu, pāri tai līdz Jelgavas ielai 18, pa Jelgavas, Mucenieku, Dzirnavu un Liepājas ielām, pa 1905.g.ielu un Ventspils ielām, līdz Ventspils ielai 29, līdz Ventas upei.

3635 Māksla Cilnis Liepājas iela 1 1632.


Liepājas iela 17 19. gs. I.cet.

3619 Māksla Ērģeles Baznīcas iela 33, Sv.Katrīnas luterāľu baznīca

1882.

3622 Māksla Kancele Baznīcas iela 33, Sv.Katrīnas luterāľu

1659.-1663.

18.gs.s.



65


baznīca

3618 Māksla Ērģeļu prospekts Baznīcas iela 33, Sv.Katrīnas luterāľu baznīca

1691.-1692.

3617 Māksla Ērģeļu luktu gleznojumi (10)

Baznīcas iela 33, Sv.Katrīnas luterāľu baznīca

17.gs.IIp.

3616 Māksla Cilnis „Kuldīgas ģerbonis”


1791.

3615 Māksla Altāris Baznīcas iela 33, Sv.Katrīnas luterāľu baznīca

1660.- 1663.

3621 Māksla Interjera dekoratīvā apdare


17.gs.20.gs.s.

3625 Māksla Vitrāžas (3) Dzirnavu iela 12, Sv.Annas luterāľu baznīca

1939.

3623 Māksla Ērģeles Dzirnavu iela 12, Sv.Annas luterāľu baznīca

1927.

6355 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Liepājas iela 17 18. gs. beigas

6356 Arhitektūra Pētera kapličas zvanu tornis

Pētera ielā 3 1783.

1233 Arheoloģija Kuldīgas viduslaiku pils

Pils iela 1

6357 Arhitektūra Kuldīgas pils sarga mājiľa

Pils iela 4 1735.

6358 Arhitektūra Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

Raiľa iela 6 1640.

1232 Arheoloģija Veckuldīgas pilskalns ar senpilsētu

Kuldīgas novads, Kuldīga, starp Veckuldīgas upīti un Ventu

8544 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Pils iela 5 20.gs.sākums

8686 Arhitektūra Vecais rātsnams Baznīcas iela 5 17.gs.,18.gs., 1806.g.



66


8687 Arhitektūra Dzīvojamā ēka Baznīcas iela 9 19.gs.2.p.

8724 Arhitektūra Dzīvojamā un saimniecības ēka

Liepājas iela 3A 1828.- 1839.,

19.gs.70.g.s.

8722 Arhitektūra Kuldīgas Sv.Annas luterāľu baznīca

Dzirnavu iela 12 1899.- 1904.

Pašvaldības nozīmes industriālie pieminekļi Kuldīgā

Pieminekļu nosaukums Pieminekļu atrašanās vieta Pieminekļu (notikumu) datējums

Autoceļa mūra tilts pār Alekšupīti pie Sv. Katrīnas baznīcas 19gs.b.

Piemineklis Kuldīgas-Skrundas šosejas izbūvei

Jelgavas un Stacijas ielu krustojums

1926.

Autoceļa mūra tilts pār Alekšupīti Baznīcas ielā 19.gs.2.p.

Sērkociľu fabrika (3 korpuss) Jelgavas iela 45 1878.

Autoceļa mūra tilts pār Alekšupīti Pasta ielā 19.gs.b.

Autoceļa mūra tilts pār Alekšupīti Skolas ielā 19./20.gs.

Dzelzceļa stacija „Kuldīga” Stacijas iela 2 1936./37.g.

Ventas kanāla paliekas Pie vecā tilta 17.gs.

Verstes stabs Aizputes ielā pie Kurmāles mežniecības ēkas

Potenciāli vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi (ierindas apbūve) Kuldīgas pilsētā:

Baznīcas iela 14, Baznīcas iela 15, Baznīcas iela 17, Baznīcas iela 19, Baznīcas iela 23, Baznīcas iela 30, Baznīcas iela 36 nr.2, Dzirnavu iela 5, Kalna iela 2 nr.1, Kalna iela 3 nr.1, Kalna iela 10, Kalna iela 19, Kalna iela 25 nr.1, Liepājas iela 8 nr.1, Liepājas iela 9, Liepājas iela 11, Liepājas iela 13, Liepājas iela 14, Pils iela 4a, Pils iela 5 palīgēka, Policijas iela 4, Policijas iela 10 nr.1, Policijas iela 10 nr.2, Raiľa iela 4, Raiľa iela 7, Rumbas iela 3, Rumbas iela 5, Rumbas iela 7, Rumbas iela 13, Strautu iela 3, Upes iela 9, Ventspils iela 7, 1905.gada iela 1.

http://ekas.lv/apskats/?id=31





































67


Potenciāli valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (ierindas ēka):

Baznīcas iela 1, Baznīcas iela 34.

Potenciāli valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (saimniecības ēka):

Baznīcas iela 7a.

Kultūras pieminekļu saglabāšana un aizsardzība.

(1) Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka LR 1992.gada 12.februāra likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un no tā izrietošie normatīvie akti.

(2) Kultūras pieminekļu prioritārā izmantošana – zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem. Kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajā darbībā pieļaujama tikai tad, ja tā nekaitē piemineklim, nesamazina tā vēsturiski, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.

(3) Saimnieciskā darbība pieminekļu aizsardzības zonās veicama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas atļauju.

(4) Teritorijas plānojums paredz vēsturisko apbūves zonu izdalīšanu, ietverot tajās valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli – Kuldīgas pilsētas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonas.

(5) Saistošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi reglamentē būvniecību un saimniecisko darbību šajā teritorijā.




68


12. KULDĪGAS PILSĒTAS TERITORIJAS FUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMS

12.1. ZONĒJUMA PAMATOJUMS

(1) Pilsētas iedalījums funkcionālajās zonās atspoguļo pilsētas funkcionālo un arhitektoniski telpisko organizāciju, nosaka teritorijas izmantošanas veidu, kā arī paredz specifiskus noteikumus un konkrētu pasākumu veikšanu.

(2) Katrai no izdalītajām zonām pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēta atļautā izmantošana un apbūves noteikumi.

(3) Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojumā izdalītas funkcionālās zonas atbilstoši pašreizējai teritorijas izmantošanai, kā arī perspektīvās (plānotās) teritorijas ar noteiktu izmantošanu un apbūvi. Dažādu funkcionālo zonu attīstībai un izteiktākam dalījumam izvēlētas teritorijas, kas patlaban tiek izmantotas ekstensīvi (pļavas, u.c. pilsētai neraksturīgas, neapbūvētās teritorijas). Vienlaikus plānojumā izdalītas teritorijas, kuru pašreizējā izmantošana rada telpiskus konfliktus – plānojumā paredzētā perspektīvā izmantošana ir pretrunā ar pašreizējām aktivitātēm. Šajās teritorijās zemesgabalu īpašnieki un lietotāji var turpināt pirms plānojuma izstrādāšanas un spēkā stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, taču jaunu būvniecību vai cita veida saimniecisko darbību drīkst uzsākt tikai atbilstoši attiecīgai zonai paredzētajām plānojuma prasībām, kas iekļautas saistošajos apbūves noteikumos.

(4) Teritorijas plānojuma funkcionālais zonējums paredz saglabāt vēsturiski izveidojušos struktūru ar vecpilsētu un tai piegulošo centrālo daļu kā galveno sabiedrisko, darījumu, un vienlaikus – dzīvojamo zonu, „attīrot” to no konfliktējošām ražošanas un rūpnieciski degradētajām teritorijām.

(5) Līdzās esošai sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves zonai, plānojums paredz rezervēt teritoriju jaunai šāda veida apbūvei atbilstoši pilsētas attīstības perspektīvai. Šim nolūkam paredzētas ekstensīvi izmantotās zemes, galvenokārt pilsētas centrālās daļas, kā arī apvedceļa tuvumā ar pietiekamu esošās un perspektīvās transporta un citas tehniskās infrastruktūras nodrošinājumu.

(6) Ražošanas apbūves teritorijas veidojamas ārpus esošās dzīvojamās zonas – tām piemērotās vietās ar labu transporta pieejamību un perspektīvā ērtu infrastruktūras nodrošinājumu.

(7) Plānojumā paredzēts saglabāt un attīstīt ģimenes māju apbūves teritorijas, prioritāri, vietās, kur tās sakļaujas ar jau esošo līdzīga veida apbūvi un ir ērtāk nodrošināmas ar nepieciešamo infrastruktūru. Tālākai dzīvojamās (ģimeľu māju) apbūves attīstībai rezervētas jaunas teritorijas pilsētas ziemeļu daļā).

(8) Teritorijas plānojumā saglabāta arī pašreizējā daudzstāvu māju apbūves zona ar nelielu teritorijas rezervi tās attīstībai.

(9) Iedzīvotāju atpūtai, rekreācijai, tūrisma aktivitātēm, kā arī pilsētas telpiskās struktūras optimizācijai, ainavisko un dabas vērtību aizsardzībai, ražošanas teritoriju nodalīšanai funkcionālais zonējums paredz saglabāt un no jauna veidot „zaļās” telpas – dabīgos parkus, apstādījumus. Noteiktas prasības apstādījumu un



69


publiskā labiekārtojuma veidošanai arī citās atļautās izmantošanas teritorijās (funkcionālās zonās).

(10) Dabas lieguma „Ventas ieleja” teritorijā ir spēkā MK noteiktie individuālie teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

12.2. FUNKCIONĀLO ZONU DALĪJUMS

Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojumā noteiktas sekojošas funkcionālās zonas:

(1) Sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves teritorijas;

(2) Jauktas dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas;

(3) Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

(4) Ģimeľu māju apbūves teritorijas;

(5) Retinātas ģimeľu māju apbūves teritorijas;

(6) Vasarnīcu apbūves teritorijas;

(7) Dabas teritorijas;

(8) Parku un apstādījumu teritorijas;

(9) Tūrisma un rekreācijas teritorijas;

(10) Ražošanas apbūves teritorijas;

(11) Tehniskās apbūves teritorijas;

(12) Vieglās ražošanas apbūves teritorijas;

(13) Satiksmes infrastruktūra;

(14) Ūdeľu teritorijas (ūdensteces un ūdenstilpnes);

(15) Turpmākās izpētes teritorijas.

12.3. FUNKCIONĀLO ZONU RAKSTUROJUMS

12.3.1. SABIEDRISKO UN DARĪJUMU IESTĀŢU APBŪVES TERITORIJAS

(1) Sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas izdalītas, lai nodrošinātu:

(a) sabiedriskas nozīmes objektu izvietojumu (valsts pārvaldes, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju iestādes);

(b) darījuma iestāžu un komerciāla rakstura objektu izvietošanu.

(2) Paredzētas administratīvās pārvaldes, izglītības, medicīnas, kultūras, reliģiskas, sociālās aprūpes, sporta iestāžu apbūvei, kā arī finansu un dažāda profila pakalpojumu uzľēmumu apbūvei.

Pašreizējais izvietojums

(3) Vēsturiski šīs teritorijas izvietotas pilsētas centrālajā daļā ap bijušajiem tirgus laukumiem uz Baznīcas ielas un ap Pilsētas laukumu. Šeit izvietotas galvenās



70


administratīvās pārvaldes iestāde, izglītības un kultūras iestādes, reliģisko organizāciju objekti (t.sk. baznīcas).

Perspektīvais izvietojums

(4) Sabiedriskās un darījumu teritorijas paredzēts attīstīt pie Sūru – Mucenieku ielu krustojuma un abpus Sūru ielai, kā arī platībā starp daudzstāvu apbūvi un Aizputes ielu, veidojot jaunu sabiedrisko un darījumu aktivitāšu zonu nepabūvētajās teritorijās pilsētas centrālās daļas tuvumā.

(5) Tehniskās apbūves teritorijas pilsētas centrālajā daļā transformējama sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūvē.

(6) Pilsētas tirgus izvietojams pašreizējā Kuldīgas 12. ceļu rajona teritorijā pie Mucenieku ielas.

(7) Jauna sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūve veidojama apvedceļa – Graudu ielas, apvedceļa – Skrundas ielas un apvedceļa – Planīcas ielas apkaimē.

(8) Teritorijas plānojumā paredzētas teritorijas Pārventā, pie Stendes ielas, kā arī atsevišķās platībās Ventas kreisajā krastā, kur šobrīd izvietoti ražošanas objekti. Šīs teritorijas vēlams izmantot galvenokārt rekreācijas potenciāla paaugstināšanai. Nepieciešams transformēt esošo ražošanas apbūvi.

(9) Sabiedriskās un darījumu teritorijas attīstāmas autoostas – Sūru ielas apkaimē, t.sk. izmantojot līdz šim ekstensīvi izmantotās vai daļēji apbūvētās un neizmantotās rūpnīcas „Vulkāns” teritorijas, kā arī līdzšinējās tehniskās apbūves teritorijas starp Planīcas un Ēdoles ielām.

12.3.2. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU APBŪVES TERITORIJAS

(1) Jauktas dzīvojamās un darījumu apbūves teritorijas plānojumā izdalītas lai nodrošinātu pilsētas vēsturiskās daļas ekonomisko un sociālo dzīvotspēju. Vairākstāvu dzīvojamo namu pirmajos stāvos izvietojamas tirdzniecības, pakalpojumu un darījumu iestādes, ēku augšējos stāvos - dzīvokļi.


(2) Jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zonā ietver lielāko vecpilsētas daļu un tai piegulošos rajonus. Galvenā šīs teritorijas ass – Liepājas iela ar tās apbūvi.


(3) Pilsētas centrālajai daļai raksturīgās dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas attīstāmas no virzienā no vecpilsētas uz rietumiem, gar Liepājas ielu.

(4) Dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves teritorijās transformējamas tehniskās apbūves teritorijas starp Kaļķu ielu un Ventspils ielu.

(5) Dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūvē transformējami neatbilstošie ražošanas objekti vecpilsētas zonā.



71


12.3.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS

(1) Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas plānojumā izdalītas atbilstoši esošai situācijai. Šajās teritorijās galvenais zemju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu nami, kā arī sabiedriskas iestādes, mazumtirdzniecības un darījumu uzľēmumi, kas nepieciešami mikrorajona apkalpei. Plānojums paredz šo teritoriju saglabāšanu, nepieciešama vides un tehnisko kvalitāšu uzlabošana – infrastruktūras objektu radīšana, teritorijas labiekārtošana, ēku tehniskā stāvokļa atjaunināšana.


(2) Daudzstāvu dzīvojamā apbūve izveidojusies atsevišķos masīvos, galvenokārt virzienā uz Z un R no pilsētas centrālās daļas, Piltenes – Lapegļu ielu, Planīcas – Mucenieku ielu, Parka ielas un Virkas ielas rajonos. Atsevišķas nelielas daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas izvietotas pilsētas D daļā (pie Jelgavas, Annas, Sūru, Skrundas ielām).


(3) Teritorijas plānojumā paredzēta neliela teritorijas rezerve Planīcas – Mucenieku daudzstāvu dzīvojamās apbūves masīva attīstībai.

12.3.4. ĢIMEĽU MĀJU APBŪVES TERITORIJAS

(1) Ģimeľu māju apbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājokļa un sekmētu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu. Galvenie zemju izmantošanas veidi šajās teritorijās ir vienģimeľu un divģimeľu dzīvojamo māju un to palīgēku apbūve. Teritorijas ietver arī rindu ēku, dvīľu ēku un atsevišķu viensētu apbūvi.


(2) Ģimenes māju apbūve izveidojusies Putnudārza un Pārventas rajonos, kā arī teritorijās ap Ēdoles, Planīcas, Aizputes, Parka, Egļu, Grants, Mālu, Dārza ielām, Ķelšu ciemā.


(3) Teritorijas plānojums paredz blīvāk apbūvēt jau esošās šim mērķim paredzētās teritorijas, kā arī:

(a) teritorijas ap veco dzelzceļa trasi (starp Sūru ielu un bijušo dzelzceļa trasi, līdzās perspektīvai sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijai);

(b) teritorijas Skrundas ielas apkaimē, virzienā uz apvedceļu un ap to veidojamo sabiedriskās un darījumu apbūves teritoriju, paplašinot jau esošo dzīvojamās apbūves zonu;

(c) teritorijas starp Planīcas un Ēdoles ielām;

(d) teritorijas starp Lapegļu, Ventspils, Dārzniecības ielām un Ventas ieleju.



72


12.3.5. RETINĀTAS ĢIMEĽU MĀJU APBŪVES TERITORIJAS

Retinātas ģimenes māju apbūves teritorijas noteiktas pilsētas pierobežā (D daļā) , kur tās veido pārejas tipa (piepilsētas) apbūvi.

12.3.6. VASARNĪCU APBŪVES TERITORIJAS

(1) Vasarnīcu apbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai saglabātu iedzīvotāju iekoptās individuālo augļu dārzu platības, kas tiek izmantotas produktu ražošanai savām vajadzībām un atpūtai. Galvenie zemju izmantošanas veidi ir dārzkopības sabiedrību (individuālo augļu dārzu) ēku – dārza un to palīgēku apbūve.


(2) Dārzkopības sabiedrība „Rumba” izveidojusies starp Graudu ielu un Ventas krastu (virzienā uz Skrundu).

(3) Dārzkopības sabiedrības „Kurzemīte” izveidojusies pie Pelču ielas.


(4) Jaunas dārzkopības sabiedrību teritorijas Kuldīgā nav plānotas.

12.3.7. DABAS TERITORIJAS

(1) Dabas teritorijas plānojumā izdalītas vietās, kur tās veido dabīgo ūdensteču un ūdenstilpju ekosistēmas, dabīgas aizsargjoslas ap ielām, kapiem, ražošanas teritorijām. Šajās teritorijās nav īpaši veidotu stādījumu un tās netiek izmantotas lauksaimniecībā. Atkarībā no attiecīgās teritorijas īpatnībām iespējama tādu objektu būvniecība, kas saistīti ar rekreāciju, vides aizsardzību, dabas resursu izmantošanu.

Izvietojums

(2) Nelielās joslās saglabājamas dabīgo parku teritorijas ap dabīgajām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, aizsargjoslās ap transporta infrastruktūras un ražošanas objektiem, kā arī ap kapiem.

12.3.8. PARKU UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAS

(1) Parku un apstādījumu teritorijas plānojumā izdalītas, lai nodrošinātu iedzīvotāju atpūtas, rekreācijas vajadzības, saglabātu dabas vides kvalitāti un ainaviski estētiskās vērtības. Galvenie zemju izmantošanas veidi ir sabiedriskas nozīmes labiekārtoti koplietošanas rekreācijas objekti, parki, skvēri.


(2) L.Paegles parks.

(3) Pilsētas dārzs (Pils parks).

(4) Vecie kapi; Mākslas dienu parks.

(5) Estrādes parks.

(6) Parks pie Skolotāju semināra.



73


(7) 1905.gada parks; Pārventas estrādes parks.


(8) Jaunas apstādījumu teritorijas veidojamas ap kapsētu, ap slimnīcas teritoriju, ap ražošanas teritorijām.

(9) Estrādes parks attīstāms kā aktīvās atpūtas – tūrisma un rekreācijas teritorija.

(10) Teritorijas plānojums paredz publisku apstādījumu veidošanu arī citas izmantošanas teritorijās (nosakot to īpatsvaru).

12.3.9. TŪRISMA UN REKREĀCIJAS TERITORIJAS

(1) Tūrisma un rekreācijas teritorijas noteiktas estrādes un Pārventas parku teritorijās, Ventas kreisā krasta rajonā, starp Putnudārzu un vecpilsētu, transformējot pašreizējās rūpnieciskās un degradētās teritorijas.

(2) Tūrisma un rekreācijas teritorijās ietilpst perspektīvā kempingvieta starp apvedceļu un bijušo dzelzceļa trasi.

12.3.10. RAŢOŠANAS TERITORIJAS

(1) Ražošanas teritorijas plānojumā izdalītas, lai veicinātu pilsētas ekonomisko attīstību. Šajās teritorijās galvenais zemes izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas uzľēmumu apbūve, transporta un noliktavu uzľēmumi, kā arī uzľēmumi, kuriem atbilstoši normatīviem ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.

(2) Ražošanas uzľēmumu teritorijas koncentrējamas teritorijā starp Skrundas, Graudu un Ganību ielām, kur tām ir laba sasniedzamība (smagā autotransporta pieejamība), potenciāli ērtas tehniskās infrastruktūras nodrošinājuma iespējas.

12.3.11. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS

(1) Tehniskās apbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes, kā arī transporta apkalpes un noliktavu saimniecības vajadzības. Šajās teritorijās ietilpst DUS, GUS, sabiedriskās garāžas, auto apkalpes stacijas, noliktavu teritorijas, ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu saistītas būves.


(2) Tehniskās apgādes teritorijas izvietotas dažādās pilsētas vietās, galvenokārt perifērijas daļā.


(3) Jaunas tehniskās apbūves teritorijas paredzētas nelielās platībās, t.sk. perspektīvo DUS izvietošanai.



74


12.3.12. VIEGLĀS RAŢOŠANAS APBŪVES TERITORIJAS

(1) Vieglās ražošanas apbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai nodrošinātu tādu ražošanas uzľēmumu attīstību, kurām nav nepieciešamas sanitārās aizsargjoslas, kā arī tehnisko uzľēmumu apbūve. Teritorijā izvietojami vieglās rūpniecības ražošanas uzľēmumi, noliktavu saimniecības, transporta un inženierkomunikāciju objekti. Šādas teritorijas pieļaujamas relatīvi tuvu dzīvojamai apbūvei un ekoloģiski jūtīgām teritorijām, lai saglabātu ražošanas un noliktavu saimniecības attīstības potenciālu vietās, kur jālikvidē videi un iedzīvotājiem kaitīgāki “smagās” ražošanas objekti.


(2) Saglabājamas pašreizējās vieglās ražošanas apbūves teritorijas pilsētas Z daļā – Ventspils ielas rajonā, D daļā – Graudu ielas rajonā, R daļā – starp Planīcas un Ēdoles ielām.

(3) Daļēji saglabājamas (sašaurinot aizľemtās platības) vieglās ražošanas apbūves teritorijas Virkas ielas rajonā (Lauktehnikas komplekss) un Dzirnavu ielas rajonā („Kuldīgas tekstila” ražotne).


(4) Plānojums paredz rezervēt vieglās ražošanas apbūves objektiem neapbūvētās teritorijas pilsētas D daļā, pie Graudu ielas, apvedceļa (Ganību ielas) un jaunbūvējamā „iekšējā loka” trases posma.

(5) Vieglās ražošanas apbūves zona attīstāma pilsētas Z daļā, Ventspils ielas – Dārzniecības ielas un Ventspils ielas – Lapegļu ielas virzienā.

12.3.13. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA

(1) Plānojumā izdalītas teritorijas ielām un ar tām saistītai apbūvei – tiltiem, autoostai, sabiedriskā transporta pieturām, atklātām autostāvvietām. Teritorijas noteiktas starp ielu sarkanajām līnijām.

(2) Plānojums nosaka esošo un plānoto ielu un ceļu teritorijas, kā arī gājēju un veloceliľu tīkla shēmu. Ielas un ceļi klasificēti atbilstoši to nozīmīguma pakāpei.

(3) Perspektīvā paredzēts izbūvēt „iekšējā loka” trūkstošos posmus (savienojuma trases starp Sūru ielu un Graudu ielu). Perspektīvo apbūves teritoriju iekškvartālu ielas nosakāmas detālplānojumos.

12.3.14. ŪDEĽI

Ūdeľu teritorijas plānojumā izdalītas pēc esošās situācijas. Ūdensobjektu apsaimniekošanā jāievēro Ventas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Saskaľā ar plānu līdz 2015. gadam Ventas upei jāsasniedz mērķis „laba kvalitāte”.

12.3.15. TURPMĀKĀS IZPĒTES TERITORIJAS

Turpmākās izpētes teritorijas noteiktas pilsētas D daļā, lai rezervētu teritoriju nākotnes attīstībai.



75


13. TERITORIJAS PAŠVALDĪBU FUNKCIJU IZPILDEI

(1) Saskaľā ar likumu „Par pašvaldībām”, vietējai pašvaldībai jānodrošina noteiktu funkciju organizēšana, t.sk. komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeľu savākšana, novadīšana un attīrīšana), teritorijas labiekārtošana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība un uzturēšana, apgaismošana, parku un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana), sanitārās tīrības nodrošināšana (industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole, kapsētu izveidošana un uzturēšana), iedzīvotāju izglītība (pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs), rūpes par kultūru un tās vērtību saglabāšanu, veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšana, sociālās palīdzības nodrošināšana, palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā, uzľēmējdarbības sekmēšana u.c.

(2) Lai pašvaldība šīs ar likumu noteiktās funkcijas varētu realizēt, nepieciešami zemesgabali atbilstošu objektu būvniecībai un apkalpošanai, kā arī pašvaldības valdījumā esošas teritorijas zaļo zonu un kapsētu ierīkošanai un uzturēšanai.

(3) Paskaidrojuma raksta pielikuma tabulā ir norādīti zemesgabali (nekustamie īpašumi), kas ir nepieciešami Kuldīgas pilsētas pašvaldībai tās funkciju realizēšanai.



76


14. GALVENĀS IZMAIĽAS 2010. GADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMOS

2009. gadā izstrādāto teritorijas plānojuma grozījumu ietvaros veiktas šādas galvenās izmaiľas un papildinājumi:

(1) Ventas aizsargjoslas ietvaros iezīmēta applūstošā teritorija saskaľā ar MK noteikumos noteikto metodiku (pēc apsekojuma dabā).

(2) Plānojumā iezīmēta ūdens erozijas riska zona pie Ventas.

(3) Precizētas pieminekļu zonu robežas, papildinot ar 1 jaunu Liepājas ielā.

(4) Novērstas neatbilstības likumdošanai un īpašnieku plānotai izmantošanai:

(a) Vimbas ielā;

(b) Sakľu ielā;

(c) Jelgavas ielā;

(d) 1905. gada ielā;

(e) Ziedoľa ielā.

(5) Precizēta zemesgabalu atļautā izmantošana pa dabā esošām vai īpašumu robežām, kur tas iespējams.

(6) Vietās, kur tas iespējams – ielu platums precizēts saskaľā ar sarkano līniju platumu.

(7) Leona Paegles parkā izslēgta perspektīvā iela un paredzētā apbūve.

(8) Izslēgti rekonstruējamie ielu krustojumi vietās, kur jau notikusi rekonstrukcija.

(9) Ieviestas perspektīvās apstādījumu teritorijas Putnudārzā.

(10) Ieplānotas atsevišķas perspektīvās ielas vai ielu posmi un lai nodrošinātu piekļuvi visiem zemesgabaliem, kur nav iespējams izveidot ielu – iebrauktuves.

(11) Paplašinātas perspektīvās ražošanas teritorijas.

(12) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi papildināti ar jaunām definīcijām vai tās precizētas), piemēram, apbūves blīvums, brīvā teritorija, būvatļauja, būvdarbi, būvprojekts, individuālais darbs, lielgabarīta tehnika, robdēlis, terase u.c.).

(13) Noteikumos visām apbūves teritorijām iekļautas jaunas sadaļas (piemēram, „Prasības vides pieejamībai cilvēkiem ar dzirdes, redzes un kustību traucējumiem”; „Insolācijas (izsauļojuma) prasības”; „Noteikumi apstādījumu teritorijām”; „Noteikumi koku ciršanai”).

(14) Atsevišķu teritoriju (funkcionālo zonu) izmantošanas un apbūves noteikumos atļauto izmantošanu uzskaitījums sagrupēts atbilstoši nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem (NĪLM).

(15) Precizēta Kuldīgas pilsētas ielu klasifikācija, kā arī prasības ielu, stāvlaukumu seguma remontdarbiem.

(16) Precizēti noteikumi vēsturiskās apbūves zonām.



77


(17) Pārskatītas teritorijas, kur ir izstrādāti detālplānojumi un iekļautas jaunas teritorijas detālplānojumu izstrādei.

(18) Papildināti apbūves noteikumu pielikumi ar pielikumu „Jumta izbūves”; „Šķērsprofili”.

(19) Precizēta paskaidrojuma raksta informācija, aktualizētas kartoshēmas, kā arī pašvaldību funkciju teritorijas un artēziskie urbumi.

(20) Iekļautas teritorijas ar pagaidu atļauto izmantošanu – ģimenes dārzu (sakľu dārzu) teritorijas, lai sekmētu iedzīvotāju apgādi ar pašu audzētiem produktiem ekonomiskās krīzes apstākļos, vienlaikus saglabājot spēkā pamatizmantošanu (plānoto apbūvi) nākotnē.

(21) TIA noteikumi papildināti ar sadaļu „Vēja ģeneratori un saules baterijas, kolektori”, lai sekmētu alternatīvās enerģijas izmantošanu, vienlaikus nosakot vides un ainaviskos ierobežojumus minēto objektu uzstādīšanai.



78


15. VADLĪNIJAS TURPMĀKAI PLĀNOŠANAI

Detālplānojumi

(1) Detālplānojumu izstrādāšana reglamentēta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Inţenierkomunikācijas

(2) Inženierkomunikāciju precizēšana detalizētās shēmās, tehniskās pasēs. Pie ūdensvada un kanalizācijas sistēmām pieslēdzamo objektu precizēšana. Centralizēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma.

Artēziskie urbumi

(3) Privāto artēzisko urbumu apzināšana un apsekošana.

Rekultivējamās teritorijas

(4) Degradēto / piesārľoto teritoriju rekultivācijas / sanācijas plānu izstrāde.

Gāzes apgādes sistēma

(5) Gāzes apgādes sistēmas izstrāde, sadarbībā ar AS „Latvijas gāze”, plānojot perspektīvo maģistrālo gāzes vadu, pilsētas pieslēgšanas risinājumi. Vidējā spiediena gāzes vadu novietne projektējamo ielu sarkanās līnijās.

Krasta erozijai pakļautā teritorija

(6) Krasta izmaiľu izvērtējums pie „Melnās Kolkas” un erozijas ietekmēšanas iespēju izpēte.

Citi uzdevumi

(7) Vasarnīcu apbūves teritoriju ūdensapgādes un notekūdeľu novadīšanas sistēmas raksturojumu.

(8) Sniega savākšanas sistēma (uzglabāšanas laukumi, citi tehnoloģiskie risinājumi).

(9) Dzīvnieku apglabāšanas risinājumi.

Documents

SATURS - Kuldigakuldiga.lv › uploaded › 5planosana › TP › Kuldiga_PR_GR... · Veckuldīgas pilskalns atradās uz zemesraga, kur Krāčupīte (Veckuldīgas upīte) ietek Ventā