Saturs - AIKNC · Web viewR. C. Gonzalez, R.E. Woods, S.L. Eddins. Digital Image Processing Using MATLAB. Pearson Prentice Hall, 2004. Phillip A. Laplante, Software Engineering for

Saturs

VENTSPILS AUGSTSKOLA

INFORMCIJAS TEHNOLOIJU FAKULTTE

Programmas kods 46 48100

Dabas zintu maistra

studiju programma datorzintn

(Datorzintnes matemtiskie pamati un

sateltinformcijas datu apstrdes sistmas)

Panovrtjuma ziojums

studiju programmas akreditcijai

APSTIPRINTS

Programmas direktors:

ar VeA Senta 2007.g. _21. 02.

lmumu Nr._07 08_

Asoc.prof. J.agars

LZA korespondtjloceklis

Senta prieksdtjs

Asoc.prof. V.Rudzia

2007

Inenieru iela 101a, LV-3600, Ventspils

Tlr/fakss (371)36 28303

Re.Nr. 90000362426

e-pasts: [email protected]

26.02.2007. Nr._1-19_

Ventspil

Ventspils Augstskolas

Pieteikums

Dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn

akreditcijai

Studiju programmas nosaukums:Dabas zintu maistra studiju programma datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas)

Studiju programmas kods:4648100

Studiju programmas stenoanas

ilgums:

2 gadi

apjoms:

80 kredtpunkti

Prasbas, uzskot studiju programmas

apguvi:dabas zintu vai inenierzintu bakalaura grds datorzintns, matemtik, informcijas tehnoloijs, fizik, astronomij vai elektronik un telekomunikcijs

Iegstamais grds:dabas zintu maistra grds datorzintn

Augstskolas nosaukums:Ventspils Augstskola

Studiju programmas stenoanas

vieta:

Ventspils Augstskola

veids:

kltienes pilna laika studijas

Pilnvarot persona:Ventspils Augstskolas Informcijas tehnoloiju fakulttes studiju programmu direktors Dr.hab.phys., asoc.prof. Juris agars

Rektorsprof. Jnis Vucns

_______________________

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MRI, UZDEVUMI UN REZULTTS3

2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZCIJA4

2.1. Studiju programmas nosaukums un iegstamais grds4

2.2. Nosacjumi studiju uzskanai un imatrikulcijai4

2.3. Studiju programmas struktra4

2.4. Studiju programmas plnojums5

2.5. Nosacjumi datorzintu maistra grda ieganai7

2.6. Studiju programmas atbilstba augstko akadmisko izgltbu reguljoiem dokumentiem7

2.7. Studiju programmas izvrtjums no ES, Latvijas valsts, Kurzemes reiona un Ventspils Augstskolas interesm7

2.8. Saldzinjums ar citm studiju programmm8

2.9. Akadmiskais personls, t kvalifikcija10

2.10.Doctju pieredze datorzintns11

3. MCBU PROCESS UN ZINANU NOVRTANA13

3.1. Programmu realizjos struktrvienbas 13

3.2. Studiju process 13

3.3. Moderns mcanas metodes13

3.4. Citas apmcbu formas14

3.5. Zinanu un prasmju vrtana14

3.6. Paldzba studentiem15

4. STUDIJU NODROINANA UN VADBA 16

4.1. Demokrtijas principu ievroana16

4.2. Studentu aptaujas rezultti16

4.3. Sadarbba ar citm izgltbas un zintniskajm institcijm19

4.4. Sadarbba ar darba devjiem19

4.5. Studiju programmas informatvais un materili tehniskais nodroinjums20

5. PERSONLA UN STUDENTU ZINTNISKI PTNIECISKAIS DARBS22

5.1. Doctju zintniski ptnieciskais darbs22

5.2. Studentu zintniski ptnieciskais darbs 29

6. KVALITTES NODROINJUMS UN GARANTIJAS32

6.1. Studiju programmas attstbas plns32

6.2. Konkrti uzdevumi nkotnei34

6.3. Galvenie uzdevumi maistra studiju programmas pilnveidoanai34

6.4. Absolventu iekrtoans darb un akadmisk personla attstba35

6.5. Studiju turpinanas iespjas organizatorisku izmaiu gadjum35

6.6. Programmas izmaksu novrtjums un finansanas avoti35

7. KOPSAVILKUMS37

1. STUDIJU PROGRAMMAS MRI, UZDEVUMI UN REZULTTS

Programmas stratiskos mrus un galvenos uzdevumus nosaka Noteikumi par valsts akadmisks izgltbas standartu (LR MK 03.01.2002. noteikumi Nr.2), kas izdoti saska ar Izgltbas likuma 14.panta 19.punktu.

Programmas specifiskie mri ir:

gatavot specilistus datorzintnes matemtiskajos pamatos - digitlo attlu un no sateltiem iegts informcijas apstrd un analz ar plam zinanm augstkaj matemtik, dabas un inenierzintu pamatos, sagatavot studjoos patstvgam zintnisks ptniecbas darbam;

sniegt studentiem padziintas zinanas matemtiskaj modelan, kas autu patstvgi veikt profesionlo darbbu maingos darba tirgus apstkos.

Studiju programmas uzdevumi ir:

nodroint studentiem apstkus un iespjas apgt prasmes un iemaas savai zintniskajai un profesionlajai darbbai;

radt motivciju un sekmt studentu tlkizgltbas vajadzbu apmierinanu, tostarp motivciju turpint mcbas doktora lmea studiju programms;

attstt studentu zintnisks analzes spjas, pedagoisks iemaas, prasmi patstvgi risint problmas, sekmt viu iesaistanos zintnisku problmu risinan.

Studiju rezultts ir specilists datorzintn (Datorzintnes matemtiskajos pamatos un sateltinformcijas datu apstrdes sistms) ar dabas zintu maistra grdu, kura teortisko zinanu un praktisko iemau lmenis auj uzskt patstvgu zintnisks ptniecbas darbu, turpint izgltbu dabas zintu doktora studiju programms, otr lmea profesionlajs augstks izgltbas studiju programms informcijas tehnoloijs 5.lmea profesionls kvalifikcijas ieganai, k ar patstvgi un sistemtiski pilnveidot savas zinanas un prasmes, lai piemrotos profesionlai darbbai maingos darba tirgus apstkos.

2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZCIJA

2.1. Studiju programmas nosaukums un iegstamais grds

Studiju programmas nosaukums: Dabas zintu maistra studiju programma datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas)

Studiju programmas kods: 46 48100

Diploms:dabas zintu maistra grds datorzintn.

2.2. Nosacjumi studiju uzskanai un imatrikulcijai

Lai uzsktu dabas zintu maistra studijas datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) ir nepiecieams dabas zintu vai inenierzintu bakalaura grds datorzintns, matemtik, informcijas tehnoloijs, fizik, astronomij vai elektronik un telekomunikcijs. Reflektantiem ir jbt apguvuiem fiziku, matemtiku un datorzintnes minto dabas zintu bakalauru studiju programmu lmen.

Uzemanas krtbu reglament VeA uzemanas noteikumi.

2.3. Studiju programmas struktra

Ventspils Augstskol studenta ieguldt darba apjoma mrvienba ir kredtpunkts. Vienam kredtpunktam atbilst darba apjoms 40 akadmisko stundu apjom. Tas ir saldzinms ar Eirop lietoto ECTS sistmu, lietojot koeficientu 1,5. Ventspils Augstskolas gadjum puse no laika atbilst kontaktstundm, ko students pavada auditorij vai datorlaboratorij kontakt ar pasniedzju. Otra puse laika ir pastvgais darbs ar literatru, ar interneta resursiem, veicot praktiskos darbus individuli vai kop ar grupas biedriem.

Programm ietilpstos kursu grupas atbilst noteiktam kredtpunktu skaitam:

1. Obligt (A) daa, tostarp

45 KP

- teortiskie kursi

(27 KP)

- aktuls problmas

(18 KP)

2. Obligts izvles (B) daa

15 KP

- no piln piedvjuma

(38 KP)

3. Maistra darbs

20 KP

Obligts daas (A) kursi padziina studentu zinanas augstkaj matemtik, fiziklajs zintns un lietis matemtikas metods, k ar sniedz pamatzinanas digitlo attlu datorapstrdes metods.

- nozares teortiskie kursi satur kursus matemtiskaj analz, matemtisks fizikas viendojumos, variciju rinos, algebras un analzes skaitliskajs metods, optimizcijas metods, astronomij, eofizik u.c.

- nozares aktuls problmas satur pamatkursus digitlo attlu apstrdes metods, tostarp digitlo attlu kalibran, uzlaboan, interpretcij un klasifikcij, k ar digitlo attlu kompresijas metods ar veivletu un fraktlanalzes pielietojumiem.

Obligts izvles (B) kursi nodroina specializcijas iespju sekojoos divos apakvirzienos: (a) Sateltinformcijas datu apstrd un (b) matemtiskaj modelan.

Maistra darbs ir apmcbas forma, kas nostiprina teortiskajos kursos apgts zinanas ts pielietojot zintnisks ptniecbas darb. Maistra darbs ir patstvgi realizts ptniecbas projekts Sateltinformcijas datu apstrd vai Matemtiskaj modelan, kur tiek aizstvts gala prbaudjumu komisij. Maistra darbs ir studenta kompetences apliecinjums dabas zintnu maistra grda ieganai.

Maistra darba izstrdes posmi:

uzdevuma formulana;

problmas analze un iespjamo risinjumu izvle;

uzdevuma realizcija, izmantojot zintniski pamatotas metodes;

maistra darb iegto rezulttu novrtjums.

Maistra darba izstrdana un aizstvana parda, vai studiju laik students ir pietieko apjom apguvis teortisks zinanas, attstjis analzes spjas un prasmi patstvgi risint zintnisku problmu atbilstoi studiju programmas prasbm. Studentam ir dotas iespjas izvlties maistra darba tmu.

2.4. Studiju programmas plnojums

Nozares teortiskie kursi (obl.d.)

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Matemtisks fizikas viendojumi

4

Augstks matemtikas speckurss

4

Variciju rini

2

Telpisk statistika

3

Algebras skaitlisks metodes

2

Analzes skaitlisks metodes

2

Skaitlisks optimizcijas metodes

2

Visprg astronomija

3

eofizikas pamati

3

Distancils zondanas pamati

2

Kop (27)

9

9

9

-

Aktulo problmu kursi (obl.daa)

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Digitlo attlu apstrde

4

Interpretcijas un klasifikcijas met.

2

Attlu kompresijas metodes

2

Datorgrafika

4

Digitlo attlu procesori

2

Digitl kartogrfija un GIS

4

Kop (18)

4

6

8

-

Obligto kursu KP skaits (45)

13

15

17

-

Obligto kursu kopskaits (16)

4

5

7

-

Nozares obligts izvles kursi

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Skaitlisko metou programana

(3)

Nelinero sistmu teorija

(3)

Digitlo attlu izmantoana

(3)

MATLAB rki

2

GAMS rki

(2)

Spu teorija

(2)

Sateltnavigcijas metodes

3

Satelttelekomunikciju sistmas

(2)

Distancils zondanas pielietojumi

(3)

Ievads radioastronomij

3

Mikroviu zondana

2

Sensoru sistmas

(2)

Mkslgais intelekts

(2)

Bezvadu tehnoloijas

2

Telekomunikciju tehnoloijas

4

Kop (15)

7

5

3

-

Patstvgie darbi

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Maistra darbs

20

Kop (20)

-

-

-

20

Pavisam kop

20

20

20

20

*) Bez iekavm tabul nordti pastvgi nodroinmie izvles studiju kursi.

Ar iekavm tabul nordti periodiski nodroinmie izvles studiju kursi.

2.5. Nosacjumi datorzintu maistra grda ieganai

Programmas ilgums 2 gadi (4 semestri)

Programmas apjoms 80 kredtpunkti.

Kredtpunktu saturs : 1 KP = 40 studenta darba stundas ned.

Forma :

Kltienes pilna laika studijas

Lai iegtu akadmisko maistra grdu datorzintns, ir nepiecieams:

apgt aj programm mintos studiju kursus 80 kredtpunktu apmr (45 no A daas, 15 no B daas), k ar izstrdt un aizstvt 20 kredtpunktiem atbilstou maistra darbu datorzintns.

2.6. Studiju programmas atbilstba augstko akadmisko izgltbu reguljoiem dokumentiem

Studiju programma izstrdta saska ar Latvijas Republikas Izgltbas likumu un Latvijas Republikas Augstskolu likumu. Esam veidojui o studiju programmu atbilstoi vism Noteikumu par valsts akadmisks izgltbas standartu (LR MK 2002.g. 3.janvra noteikumi Nr.2) prasbm. Uzskatm, ka studiju programma atbilst minto normatvo aktu formlajm prasbm.

Studiju programma atbilst Ventspils Augstskolas Satversmei un citiem studiju procesu reguljoiem dokumentiem.

2.7. Studiju programmas izvrtjums no Eiropas Savienbas, Latvijas valsts, Kurzemes reiona un Ventspils Augstskolas interesm

Globalizcijas procesi, moderns informcijas un komunikciju tehnoloijas rada pilngi jaunus prieknosacjumus darba tirgus attstbai. Arvien biek darba iespjas nosaka nevis konkrt darbinieka atraans vieta, bet gan via kvalifikcija. Jau tagad gandrz jebkuram programmtjam ir iespjams piedalties globlos konkursos par kda programmanas projekta izstrdi. Pilnveidojoties digitlajiem sakariem, das darba iespjas paveras ar citu nozaru specilistiem. s attstbas tendences nosaka nepiecieambu pc datorzintu specilistiem daudzus gadus uz prieku, jo jauno servisu un pakalpojumu attstanai bs nepiecieami daudz dadu apaknozaru datorzintu specilisti.

Studiju programma datorzinatnes matemtiskajos pamatos un sateltinformcijas datu apstrdes sistms ir veidota emot vr, ka Latvija kopum ir stipri atpalikusi no daudzm Eiropas valstm kosmisko informcijas tehnoloiju lietojumos un ir objektva nepiecieamba o atpalicbu novrst vai vismaz mazint. pai tas attiecas uz tdiem, Eirop par prioritriem pasludintiem virzieniem, k sateltnavigcija, sateltattlu izmantoana un satelttelekomunikcijas. Eirop un pasaul kopum mints kosmisks informcijas tehnoloijas plai izmanto gan meu apsaimniekoanas, gan lauksaimniecisks raoanas prvaldbas struktrs, gan jras, gaisa un zemes transporta sistms (loistik), gan ekoloisks situcijas novrtanai un kontrolei, gan valsts aizsardzbas un daudzs cits joms. Ts nepiecieams ieviest un attstt ar Latvij, turklt saprtgi sos termios. Izpratne par situciju atspoguota ar pareizjs valdbas deklarcij, kur pausts atbalsts Ventspils Starptautisk radioastronomijas centra attstbai par valsts nozmes eoinformcijas satelttehnoloiju ptniecbas, augstks izgltbas un inovciju centru. Ventspils Augstskolas maistra studiju programma datorzintnes matemtiskajos pamatos un sateltinformcijas datu apstrdes sistms ir solis mra sasnieganai.

Kurzemes reion un Ventspil ir svargi attstt reiona konkurtspju un palielint kapacitti radt produktus ar lielu pievienoto vrtbu. Informcijas tehnoloijas, datorzintne un satelttehnoloijas ir viens no btiskiem s konkurtspjas nodroinanas faktoriem, kas reionam piesaists gan industrilos investorus, gan ar jaunus, izgltotus un talantgus cilvkus.

Informcijas tehnoloiju, datorzintu, matemtisks modelanas, k ar eoinformcijas satelttehnoloiju attstana Ventspils Augstskol un ts zintniskajos centros (Ventspils Starptautiskaj radioastronomijas centr un VeA Inenierptniecibas centr) ir iestrdta VeA attstbas koncepcij.

2.8. Saldzinjums ar citm studiju programmm

Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programmu datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) nav vienkri saldzint ar citu valstu studiju programmm, jo t veidota k starpnozaru programma starp datorzintnm (informcijas tehnoloijm), lietio matemtiku (modelanu) k ar dabas un inenierzintnm (eoinformcijas satelttehnoloijm). Td saldzinjuma ar divm rzemju augstkolm viet ncs veikt daudz plaku analzi, saldzinot gan ASV, gan Eiropas un citu valstu universitu pieredzi. Galvenie s analzes secinjumi ir sekojoi:

(a) Kosmisks informcijas tehnoloijas un to datorpielietojumi praktiski visur tiek mcti apvienojum ar kaut ko citu. Vienu lielu studiju programmu grupu veido uz aplikcijm (pielietojumiem) orientts studiju programmas, kas galvenokrt centrtas ap ekoloiskiem, eodziskiem, eoloiskiem u.t.l. pielietojumiem (Helsinku Tehnisk Universitte, Misri Universitte Roll u.c.). Otru lielu studiju programmu grupu veido uz formlm metodm orienttas, galvenokrt inenierzintniski centrtas studiju programmas (Centrls Lankras Universitte Lielbritnij, Kalifornijas Universitte Santa Barbar u.c.), kurs kosmisk un cita digitl informcija un ts apstrde tiek aplkota galvenokrt (tau, ldz ar to ar vienpusgi) no signlu apstrdes teorijas viedoka. Treo, relatvi nelielu, studiju programmu grupu veido tdas programmas, kurs kosmisks tehnoloijas tiek mctas kop ar lietis matemtikas un datorzintu blokiem dados to salikumos (Minhenes Tehnisk Universitte, daji Vnes Tehnisk Universitte un Malaizijas Tehnoloiju Universitte). tre studiju programmu grupa tad ar ir vistuvk Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programmai datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas).

(b) Ir ievrojama atirba ASV un citu valstu (tostarp Eiropas) pieej kosmisko informcijas tehnoloiju (saprotot ar tm Tlizpti (Remote Sensing), digitlo attlu (galvenokrt kosmisko) analzi un apstrdi, Sateltnavigcijas metodes un eogrfisks informcijas sistmas (GIS), k ar citas ar mintajm saisttas disciplnas) apmcb. ASV, kur visai biei praktiz integrtas maistra un doktora studiju programmas (Viskonsnas Universitte Madison, Teksasas Universitte, Luisvillas Universitte u.c.) tiek piedvts oti liels daudzums izvles kursu, kas sadalti pa tematiskm un citm grupm, no kurm studenti, noteikta kredtpunktu skaita apjom, komplekt savu individulo studiju programmu. d veid lielajs ASV universitts var apgt jebkura profila kosmisks informcijas tehnoloijas, gan ar plau, gan auri profesionlu (kosmisks tehnoloijas ekoloij, krasta zonu uzraudzb, lauksaimniecb, pilstplnoan, kartogrfij, eoloij, klimatoloij, dabas katastrofu un klimata izmaiu prvaldb, arheoloij, apdroinan un daudzs cits joms) pielietojumu. Eirop un citur pasaul da iespja pastv pavisam cit nozm. Katra no Eiropas universittm specializjas kd, relatvi aur kosmisko tehnoloiju izmantoanas jom. Tdejdi studentiem, kas vlas apgt studiju programmas kd noteikt kosmisko tehnoloiju jom, jizvlas savm interesm atbilstoa Eiropas (vai citas valsts) universitte kur turpint savu izgltbu. Kopum Eiropas universittes piedv lielko dau (bet ne visu!) no lielo ASV universitu iespjamo (izvles ietvaros) studiju programmu klsta.

(c) Priekstatu par situciju digitlo attlu apstrdes un kosmisko informcijas (Geospatial Information) tehnoloiju apmcb Eiropas un Latamerikas universitts var gt no projekta eduGI.LA (ALFA project II-0250-A-FI), kuru pirms daiem gadiem veica septiu universitu un instittu konsorcijs (Universidad de Concepcion (Chile), Instituto Nacional de Pesquisas Espacias (Brazil), Instituto Technologico de Toluca (Mexico), Universidade Federal de Pernambuco (Brazil), Universitaet Muenster (Germany), Universidade Nova de Lisboa (Portugal), Universidad Jaume (Spain)), internet publicts atskaites. Projekta secinjumos atzmts, ka Eirop un Latamerik vrojama milzga pieeju atirba studiju programmu veidoan kosmiskajs tehnoloijs, kas praktiski izsldz pat studentu apmaias iespjas. Neiedziinoties visai apjomg, bet interesant ptjuma detas, btu pieminams, ka projekta nobeigum tika izstrdta kopga idealizta studiju kursu vzija Eiropas un Latamerikas reioniem, kas ietver sekojoas studiju kursu grupas

Ievads eogrfiskajs informcijas sistms (GIS).

Telpisko datu modelana.

Statistikas metodes.

Datu bzes.

Lietotju interfeisi un vizualizcija.

Programmanas inenierija (GIS pielietojumi).

Tklu sistmas un web-aplikcijas.

Ievads tlizpt (distancilaj zondan).

Digitlo attlu apstrde un analze.

Attlojumu algebra.

Kosmisko IT tiesiskie aspekti.

Digitl kartogrfija.

Informcijas sistmu prvaldba.

Telpisk interaktv modelana.

GIS algebriskie un semantiskie pamati.

Telpisk statistika.

Telpisk informcijas teorija.

Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programma datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) ir veidota vadoties pc s studiju kursu vzijas Eiropas un Latamerikas reioniem, k ar izmantojot Viskonsnas Universittes Madison un Teksasas Universittes studiju kursu klstu (kuru uzskaitjums vien aizemtu prk daudz vietas saldzinjuma ietvaros). Protams, ldzgi citm Eiropas universittm, Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programma datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) nesatur visus vzijas kursus, jo daa no tiem tika mcti jau VeA IT bakalauru studiju programm, citiem pietrkst vietas ierobeot kredtpunktu skaita d, vl daiem citiem kursiem mcbu spki nav atrodami tuvk, k Vcijas, Brazlijas vai citu valstu universitts. Katr zi, ms neesam centuies aptvert neaptveramo, bet strdjam, lai realiztu pirmo studiju programmu Latvij, kas, msuprt, sniedz nopietnu akadmisko izgltbu matemtisks modelanas datorpielietojumos savienojum ar galvenajm kosmisko IT pamatdisciplnm.

2.9. Akadmiskais personls, t kvalifikcija

Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) kursu saturu izstrdja sekojoi Ventspils Augstskolas doctji un ptnieki:

Juris agars, habilittais fizikas doktors, VeA asocitais profesors;

Zigurds Ska, habilittais inenierzintu doktors, VSRC vad.ptnieks;

Juris-Roberts Kalni, habilittais fizikas doktors, VeA IPC vadoais ptnieks;

Jnis Vucns, matemtikas doktors, VeA profesors;

Mris bele, fizikas doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Aivars Zemtis, matemtikas doktors, Asocitais profesors (kdreizjais VeA);

Juris Ozols, fizikas doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Ilgonis Vilks, pedagoijas doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Gaina Hikevia, matemtikas doktore, VeA docente;

Ivars melds, fizikas doktors, VeA docents;

Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Mrti Kriis, datorzintu doktors (PhD), VeA docents;

Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC ptnieks;

Manfrds neps-neppe, habilittais inenierzintu doktors, VeA IPC vadoais ptnieks;

Studiju programmu realiz VeA pamatdarb strdjoie doctji:

Juris agars, habilittais fizikas doktors, VeA asocitais profesors;

Gaina Hikevia, matemtikas doktore, VeA docente;

Ivars melds, fizikas doktors, VeA docents;

Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Juris-Roberts Kalni, habilittais fizikas doktors, VeA IPC vadoais ptnieks;

Jnis Vucns, matemtikas doktors, VeA profesors;

Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC ptnieks;

Valrijs Bezrukovs, inenierzintu doktors, VSRC vadoais ptnieks;

Manfrds neps-neppe, habilittais inenierzintu doktors, VeA IPC vadoais ptnieks;

k ar augsti kvalificti doctji no Eiropas Savienbas un Latvijas augstskolm:

Radu Ranta, asoc.prof., datorzintu doktors (PhD), Nans Tehnisk Universitte (Francija);

P.Misns, prof., inenierzintu doktors, Rgas Tehnisk universitte (Latvija);

O.Dumbrjs, asoc.prof., fizikas doktors (PhD), Somijas Zintu akadmija (Somija, Latvija);

L.Gurvits, prof., astrofizikas doktors (PhD), JIVE institts (Holande);

V.Bezrukovs, doktorants, Korkas Tehnisk universitte (rija);

E.Mkins, MgSc, Latvijas Universitte (Latvija)

2.10. Doctju pieredze datorzintns

LZA korespondtjloceklis, dr.habil.phys. asoc.prof. J.agars (57 g.) aptuveni 10 gadus ir strdjis k aktvs programmtjs LU izstrdjot programmatru Krievijas, Austrumeiropas valstu un Somijas sateltobservatorijm. Via izstrdts programmas un to integrti kompleksi (sistmas) savulaik oficili tika plai izmantotas Krievijas Kosmisko ptjumu institt (Maskav), Krievijas ZA Astronomijas institt (Maskav), Krievijas ZA ebedeva fizikas institt (Maskav) un t sateltu un Mness lazerlokcijas filil Krim (Ukrain), Prgas tehniskaj universitt (ehij), Krievijas Centrlaj fizikli tehnisko un radiotehnisko mrjumu institt (Irkutsk), Maskavas enertisk institta Specilaj konstruktoru biroj, Pulkovas observatorij (St.Pterburg), Krimas Astrofizikas observatorij (Ukrain), Somijas eodzijas institt (Helsinkos), Ugorodas un Sahalnas universitts, Potsdamas eofiziklo ptjumu centr (Vcij), Bulgrijas ZA Kosmisko ptjumu institt (Sofij) u.c viets, kur vi pats ar realizja savas un savu LU kolu izstrdts programmatras instalanu uz IBM-370 un IBM-PC klases datoriem un ts modernizciju. Kaut ar ir pagjui vairk nek 10 gadi kop o programmanas produktu izstrdes beigm, t vl joprojm Krievij u.c. tiek izmantota, k modui jaunkas paaudzes kosmosa izptes programmatrs.

LZA korespondtjloceklis, dr. math. asoc.prof. Aivars Zemtis (52 g.) ir vairk k 8 gadus strdjis Vcij. Vispirms Kaizerslauternas Universitt un pc tam Fraunhofera Industrils Matemtikas institt. Darbs Vcij bija saistts ar oriinlu datu apstrdes sistmu izstrdi, kuras pc tam tika nodotas k programmatru produkti rpniecbas firmm. Ir bijis jstrd gan pie matemtisko modeu izstrdes, gan algoritmu izstrdes, gan programmanas (ieskaitot algoritmu realizciju un vizualizciju). Programmatras tika izstrdtas gan vienprocessora gan daudzprocesoru datoriem. Ir strdts uz 64 procesora datora nCUBE gan ar uz PC klasteriem. Daudzprocesoru datoru gadjum tika izmantota sistma MPI (Message Passing Interface). Programmatru izstrd izmatotas objektu orientts modelanas tehnikas un programmanas valoda C++. Ventspils Augstskol A. Zemtis vairkus gadus lasja programmanas kursus valodm Visual Basic, C++ un Java. A. Zemtis ir bijis vadtjs doktora disertcijai Kaizerslauternas Universitt, kura bija veltta lmekopu metodes (level set method) izmantoanai. metode joprojm ir aktula digitlo attlu apstrdes un analzes programmatrs. Vcij iesktais darbs tiek turpints sadarbb ar Nans Tehnisks Universittes attlu apstrdes grupu. A. Zemtis ir bijis Eiropas Komisijas finansta projekta Codewitz vadtjs VeA. is projekts bija veltts interaktvo apmcbas ldzeku izstrdei programmanas valodm C++ un Java.

3. MCBU PROCESS UN ZINANU NOVRTANA

3.1. Programmu realizjos struktrvienbas

Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn (Datorzintnes matemtiskie pamati un sateltinformcijas datu apstrdes sistmas) realizcija notiek VeA Informcijas tehnoloiju fakultt, kuru 2005.g. august izveidoja uz VeA Ekonomikas un prvaldbas fakulttes Informcijas tehnoloiju nodaas bzes. aj fakultt tiek realizta ar dabas zintu bakalaura studiju programma datorzintns un divas profesionls IT studiju programmas: otr lmea profesionl augstks izgltbas studiju programma Programmanas ineniera specialittes ieganai un pirm (koledas) lmea profesionl augstks izgltbas studiju programma Datorsistmu un datortklu administratora specialittes ieganai. IT fakultt ir izveidotas divas katedras: Matemtikas un dabaszintu katedra un Datorzintu un telekomunikciju katedra. IT fakulttei ir pastvga un aktva sadarbba ar ar VeA Ekonomikas un prvaldbas fakultti, Tulkoanas studiju fakultti, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, Inenierptniecbas centru u.c. VeA struktrvienbm (Informtikas un tehnisko mcbu ldzeku dau, VeA Akadmisko bibliotku, Studiju dau, Mizgltbas dau, rjo sakaru dau), k ar Augstskolas saimnieciskajm, finansu un administratvajm struktrm.

3.2. Studiju process

Studiju programma tiek stenota 4 semestros, kur katr no semestriem ir japgst pa 20 kredtpunktiem. Studiju programma tiek realizta ar dadu studiju formu paldzbu. Ts ir gan lekcijas, gan seminri, diskusijas, praktisks nodarbbas, laboratorijas darbi, literatras analze, k ar mcbu projekti.

Kursos, kas ir saistti tiei ar datorsistmu izmantoanu (datorgrafika, digitlo attlu procesori u.c.) praktisks nodarbbas tiek organiztas datorklas. Izmantojot datorprojektoru, pasniedzjs var visiem nordt uz svargiem vai grti saprotamiem aspektiem. Vajadzbas gadjum pasniedzjs var studentam paldzt tiei pie via datora, jo praktisko nodarbbu laik katram studentam ir pieejams savs dators.

3.3. Moderns mcanas metodes

Interaktvs apmcbas ldzeki. Ventspils Augstskola piedaljs Eiropas Komisijas finanst projekt Codewitz, kas dod papildus iespjas lietot interaktvos apmcbas ldzekus, kurus ir izstrdjusi kda no projekta partnerinstitcijm. Tdejdi Ventspils Augstskola var apmcbas proces izmantot interaktvos apmcbas ldzekus, kurus ir izstrdjui koli no Somijas, Islandes, Vcijas un Rumnijas.

Sadarbb ar Rgas Tehnisko Universitti VeA pasniedzjiem ir dotas iespjas strdt pie kopgu kursu izstrdes, lietojot apmcbas vidi Blackboard. Ventspils Augstskola izmanto ar brvprogrammatras apmcbas vidi Moodle (http://moodle.org/), kura auj izvietot mcbu materilus uz VeA servera, lai studenti tiem vartu piekt ar atrodoties rpus augstskolas ar prlkprogrammas paldzbu.

Nodarbbas videokonferenu rem. Ventspils Augstskolai ir realizts trdarbgs digitlais savienojums ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloiju instittu. Tas paver iespjas VeA studentiem piedalties starptautisks studiju programms, neizejot no Ventspils Augstskolas, jo lekcijas notiek video konferences rem. Studentiem ne tikai jnoklauss lekcijas, bet ar aktvi jpiedals diskusijs, jo no viu aktivittes bs atkargs vrtjums kursa beigs. Izminjuma nodarbbas notikuas ar kop ar Stanfordas Universitti (ASV). Turpmk ir paredzts du sadarbbu starp augstskolm paplaint un izstrdt kursus, kurus vadtu Ventspils Augstskolas pasniedzji un kuros btu ieinteresti ar citu valstu studenti.

3.4. Citas apmcbu formas

Darbs grups. Svargu lomu studentu izaugsm spl studentu pastvgais un ptnieciskais darbs. oti biei tiei das darba formas studenti akcept vislabk. aj gadjum tiek stimulta studentu painiciatva un studenti mcs viens no otra. Vlans nepalikt kaun stimul ar tos, kuri netiek tik sekmgi visam ldzi. Katra mcbu gada pavasar Ventspils Augstskol tika rkota studentu zintnisko darbu konference. Taj sekmgi uzstjs ar datorzintu maistru studiju programmas studenti. Ir jatzm, ka vairki no viiem darbojas Eiropas Kopienas finanstos zintniski ptnieciskos projektos.

Maistra darba izstrde ir apmcbas forma, kas nostiprina teortiskajos kursos apgts zinanas ts pielietojot praktisk darb un zintnisks ptniecbas darb. Maistra darbs ir patstvgi realizts projekts, kur tiek aizstvts gala prbaudjumu komisij. Maistra darbs ir studenta kompetences apliecinjums maistra grda ieganai.

K paa studiju forma var tikt uzskatts ar dialogs starp pasniedzju un studentu. Katram pasniedzjam semestra skum ir jiesniedz konsultciju grafiks. Katru nedu noteiktos laikos students var griezties pie pasniedzja individuli un diskutt par studentu interesjom tmm. Dieml, ne visi studenti apzins, ka viiem di dialogi ir nepiecieami. Konsultciju laiki tiek izmantoti ar studenta nenokrtoto plnoto prbaudes darbu krtoanai. Svargs dialogs starp darba vadtju un studentu notiek ar maistra darbu izstrdes laik, kas studentam paldz noteikt via darba stiprs un vjs puses un attiecgi ts korit. Diskusiju rezultt ir iespjams pamant nepiecieambu maint darba plnu un td veid uzlabot darba kvalitti.

Ventspils Augstskolas studentiem ir iespjas papildint savas zinanas ar citu valstu augstskols. Tau saspringtais studiju ritms (studiju garums tikai 2 gadi) pagaidm apgrtina relu studentu apmaiu. Studiju programmas padome oti rpgi apsver iespju dibint ciekus kontaktus ar rzemju augstskolm un tad kopgiem spkiem risint studentu apmaias problmas. Rela rvalstu studentu ieraans VeA bs iespjama faktiski tikai tad, kad msu studiju programm vismaz vien semestr tiks piedvti studiju kursi angu valod.

3.5. Zinanu un prasmju vrtana

Studentu zinanu vrtanas pamatprincipus un krtbu nosaka Noteikumi par valsts akadmisks izgltbas standartu (LR MK 03.01.2002. noteikumi Nr.2) un t notiek saska ar Ventspils Augstskol spk esoiem normatvajiem aktiem.

Zinanu, prasmju un iemau vrtana visos studiju kursos notiek pc 10 ballu sistmas. Eksmenu uzskata par nokrtotu (studentam ieskaita kredtpunktus), ja vrtjums ir no 4 (gandrz viduvji) ldz 10 (izcili) ballm.

Studiju programm paredztos prbaudjumus studenti krto mutvrdos vai rakstiski. Prbaudjumi notiek pc iepriek izstrdtiem jautjumiem, izmantojot studiju kursu programmas.

Atsevios studiju kursos mcbspki izstrdjui prbaudjuma krtoanas sistmu, izmantojot starpprbaudjumu rezulttus (piem., 4 ieskaites kontroldarbi + gala prbaudjums).

Par attiecg studiju kursa prbaudjuma formu un prasbm mcbspki inform studentus semestra pirmo divu nodarbbu laik.

3.6. Paldzba studentiem

1. Katrs pasniedzjs semestra skum nosaka konsultciju laiku, saskaojot to ar studentiem, lai atbilstoais laiks studentiem btu ar pc btbas izmantojams. Dekanta sekretre atbild par konsultciju laiku grafika pieejambu. Atkarb no nepiecieambas, konsultcijas var notikt individuli vai ar lielkai vai mazkai grupai.

2. Praktisks nodarbbas mcbu priekmetos, kas saistti ar datoru izmantoanu, notiek tie pasniedzja vadb, un augstskola garant, ka katram studentam nodarbbas laik ir atsevis dators.

3. Augstskol ir izveidots un plai tiek pielietots loklais datoru tkls, kur praktiski visi pasniedzji saviem mcbu kursiem ievieto papildus materilus elektronisk form. Loklaj tkl ir pieejami ar interaktvie mcbu materili. Tur tiek ievietotas ar atsauces uz labu mcbu materilu resursiem, kas ir pieejami par brvu internet un kdi tiei informciju tehnoloijs ir daudz.

4. K jau mints, tiek izmantota interaktv vide Moodle, lai elektroniskie mcbu materili tiktu efektvi izmantoti mcbu proces. Tas padara studentiem apmcbu procesu elastgku (materilus iespjams izmantot ar atrodoties rpus augstskolas).

5. Studenti konsult savus kursa biedrus, jo ir konstatjui, ka daudziem studentiem ir vieglk kontaktties ar saviem vienaudiem nevis ar profesoru. Tiek stimulta iespjas studentiem izmantot atsevias telpas, kur neliels grups strdt pie zinanu sistematizcijas.

6. Augstskol ir izveidots un sekmgi funkcion datorforums, kur studenti iegst informciju, kas saistta ar studiju procesa organizciju. Forum studentiem ir iespjams ar iztekt savu viedokli par tur ievietotajm zim.

4. Studiju nodroinana un vadba

4.1. Demokrtijas principu ievroana

1. Vismaz reizi semestr notiek studiju programmas vadbas tikans ar studentiem, kur tiek prruntas aktuls, ar studiju programmu saistts, problmas.

2. Katra mcbu priekmeta pasniedzjs izstrd sava kursa detaliztu aprakstu, pc kura notiek apmcba attiecgaj kurs. Visi pasniedzji regulri strd pie studiju procesa uzlaboanas un savus prieklikumus iesniedz studiju programmas padomei vai studiju programmas direktoram.

3. Studiju programma un paredzams izmaias taj vispirms tiek apspriestas studiju programmas padomes sds, kurs var tikt pieaicinti ar citi specilisti gan no profiljom gan neprofiljom katedrm un ar citi specilisti.

4. Izdiskutts un par pamatotm atzts izmaias studiju programmas direktors iesniedz fakulttes domei galg lmuma pieemanai.

5. Lmumi, kas ir saistti ar finansm un jaunu pasniedzju pieemanu, tiek virzti apstiprinanai VeA Sent.

6. Jauni pasniedzji tiek pieemti vai nu slaicgi uz rektora rkojuma pamata, vai ar tiek ievlti konkursa krtb. Jauno pasniedzju pieemana notiek pc atklts nodarbbas noklausans, kur var piedalties jebkur pasniedzjs un students.

7. Pasniedzju ievlana notiek atbilstoi nolikumam par vlanm zintniskos un akadmiskos amatos.

8. Katra studiju semestra beigs tiek veiktas studentu aptaujas par visiem studiju priekmetiem. Visi aptauju rezultti ir pieejami tikai fakulttes administrcijai, bet katrs pasniedzjs saem sava kursa vrtjumu. Aptauja paldz pasniedzjam izvrtt situciju un pieemt lmumus k prveidot kursa pasnieganu, padarot to studentiem pieejamku.

9. Situcijs, kad vrojamas negatvas atsauksmes, par to tiek informts katedras vadtjs. Katedra parasti nozm nodarbbu hospittju. Kola vrojumi un ieteikumi paldz pasniedzjam vieglk problmu risint.

10. Profiljo katedra izlases veid organiz pasniedzju nodarbbu hospitcijas. To rezultti tiek prrunti ar attiecgo pasniedzju.

11. Studenti, atbilstoi noteiktajm normm, ir prstvti gan ITF dom, gan VeA Sent, gan t pastvgajs komisijs. Ldz ar to studenti tie veid ir iesaistti visu btisko lmumu pieeman un di tiek nodrointa studentu intereu aizstvbu.

4.2. Studentu aptauju rezultti

Katru semestri studenti tiek aicinti piedalties studiju kvalittes aptauj, kuras mris ir novrtt tiem piedvts izgltbas kvalitti, saturu un pasniedzju profesionlo sagatavotbu un atbilstbu programmai, tpat studentiem tiek dota iespja brvi formult savus komentrus un viedokus par iespjamiem studiju programmas trkumiem, vai tiei pretji izteikt savu atzinbu kd no iem jautjumiem. Pdj semestra studentu aptaujas rezultti apkopoti sekojo tabul.

2005./2006. studiju gada pavasara semestris ITM

N.p.k.

Jautjumi

pilngi piekrtu

drzk piekrtu

drzk nepiekrtu

pilngi nepiekrtu

nevaru pateikt

neatbildja

1.

Uzskot kursu, pasniedzjs iepazstinja ar prasbm kursa apguvei un kursa programmu

0%

43%

38%

12%

7%

0%

2.

Pasniedzjs informja par to, k tiks vrtta kursa apguve

0%

29%

41%

20%

10%

0%

3.

Pasniedzjs bija labi sagatavojies nodarbbm

0%

57%

27%

13%

2%

0%

4.

Kursa viela lieki nedubljas ar citu kursu vielu

0%

62%

32%

5%

1%

0%

5.

Pasniedzjs izklstja tmu saprotami

1%

37%

39%

18%

5%

0%

6.

Tmas izklsts bija sistemtisks, loisks

1%

40%

43%

10%

6%

0%

7.

Pasniedzjs kurs aptvra visu programm paredzto vielu

10%

46%

26%

12%

6%

0%

8.

Pasniedzja runa bija skaidra un saprotama

1%

44%

34%

17%

4%

0%

9.

Uz lekciju pasniedzjs parasti ierads bez kavans

0%

83%

16%

0%

1%

0%

10.

Lietdergi tika izmantots nodarbbas laiks

0%

56%

24%

17%

2%

0%

11.

Pasniedzjs atspoguoja jaunkos nozares sasniegumus un problmas

10%

38%

43%

9%

1%

0%

12.

Pasniedzja izmantots mcanas metodes veicinja tmas izpratni

0%

50%

30%

17%

2%

0%

13.

Pasniedzjs rosinja manu domanu

2%

51%

27%

20%

0%

0%

14.

Pasniedzjs efektvi izmantoja audiovizuls uzskates ldzekus (kodoskopus, video projektoru u.c.). Atzmjiet 5. variantu, ja pasniedzjs neizmantoja palgldzekus.

22%

49%

21%

7%

1%

0%

15.

Ieteikt mcbu literatra bija pieejama

1%

45%

28%

24%

1%

0%

5h un vairk

2-5h

1-2h

ldz 1h

nevaru pateikt

neatbildja

16.

Cik stundas ned veltjt patstvgai studiju kursa apguvei?

1%

1%

34%

38%

26%

0%

pilngi piekrtu

drzk piekrtu

drzk nepiekrtu

pilngi nepiekrtu

nevaru pateikt

neatbildja

17.

Pasniedzjs vrtja studentu darbu visa semestra laik

1%

43%

23%

16%

17%

0%

18.

Pasniedzja attieksme pret studentiem bija labvlga

1%

72%

27%

0%

0%

0%

19.

Pasniedzjam bija labs kontakts ar auditoriju

1%

46%

38%

13%

1%

0%

20.

Bija iespjams saemt pasniedzja konsultciju

2%

56%

38%

2%

1%

0%

parak grts

grts

piemrots

viegls

nevaru pateikt

neatbildja

21.

Novrtjiet, ldzu, kursa apguves grtbas pakpi

2%

5%

35%

44%

13%

0%

75-100%

50-74%

25-49%

ldz 25%

nevaru pateikt

neatbildja

22.

Cik lekciju aj kurs esat apmekljis?

1%

67%

22%

5%

5%

0%

8-10

6-8

4-6

nesekmga atzme

nevaru pateikt

neatbildja

23.

Kdu gala novrtjumu samt vai domjat, ka saemsiet aj studiju kurs?

100%

0%

0%

0%

0%

0%

Nepiecieams atzmt, ka aptaujs tika vrtti ar visi studiju programmu realizjoie mcbspki, bet studentu aktivitte, vrtjot dadus mcbspkus, bija visnota atirga. Piemram, par atseviiem pasniedzjiem das aptaujs savu vrtjumu ir sniedzis liels studentu skaits, savukrt, par atseviiem pasniedzjiem savu viedokli izteikui ievrojami maz aptaujto, ar ne katru semestri studenti ir izteikui savu vrtjumu par visiem programmas pasniedzjiem. Tdjdi veicot analtisko apkopojumu katram vrtjumam tika izveidoti pai koeficienti, kas va preczk noteikt vrtjumu katr no jautjumiem, tdjdi mazinot iespju izdart nepamatotus secinjumus.

Saska ar pdj semestra aptaujas datiem, gandrz visu IT maistra studiju programmas pasniedzju vrtjums dados aspektos tiek novrtts oti pozitvi: studenti kopum piekrt apgalvojumiem, ka lekcijas un seminri ir saprotami, ka to laik pietiekam daudzum tiek izmantoti vizulie materili, k ar to, ka tmu izvle spj noturt studentu uzmanbu lekciju laik. Tpat visai augsts novrtjams lielkajai daai mcbspku tiek sniegts jautjum par pasniedzju sagatavotbas lmeni un tmu izklsta saprotambu nodarbbu laik. Interesanti, ka studenti oti pozitvi vrt ar katra studiju programmas kursa ietvaros piedvto nozares sasniegumu un problmu analzi.

Atbilstoi aptaujas datiem pavasara semestr studenti kopum pozitvk vrtjui lielko dau no augstk mintajiem jautjumiem, k ar tiei tad tika vrtts vislielkais pasniedzju skaits un aptauj piedaljs visvairk studentu. Kopum rdtji liecina par visai pozitvu IT maistra studiju programmas pasniedzju darba novrtjumu. Turklt pozitvi vrtjams fakts, ka atseviiem programmas mcbspkiem vrtjums konsekventi uzlabojas visos jautjumos, kas liecina par iespjamo korelciju starp programmas attstbu, mcbspku profesionalitti un studentu pozitvo vrtjumu.

4.3. Sadarbba ar citm izgltbas un zintniskajm institcijm

1. Studiju programm darbojas pasniedzji no Latvijas Universittes, Rgas Tehnisks Universittes un citm augstskolm. Ar VeA atsevii pastvgie pasniedzji lasa kursus Latvijas Universitt, Liepjas Pedagoijas Akadmij un citur.

2. Studiju programmas direktors ir Latvijas Zintu Akadmijas korespondtjloceklis. Tas nodroina pastvgu saikni ar Latvijas zintnes galveno koordincijas centru.

3. paa sadarbba starp Latvijas augstskolm ir izveidojusies e-apmcbas jom. eit k partneri jmin Latvijas Universitte, Rgas Tehnisk Universitte, Latvijas Lauksaimniecbas Universitte, Liepjas Pedagoijas Akadmija, Daugavpils Universitte, Vidzemes Augstskola. Ventspil ir noticis viens lokls un viens starptautisks seminrs par e-apmcbas problmm.

4. Ventspils Augstskolai ir noslgti Socrates/Erasmus lgumi ar vairk k 10 Eiropas augstskolm par studentu un doctju apmaiu (tostarp divi ar Nans tehnisko universitti Francij un Lees universitti Itlij tiei IT maistra studiju programmas vajadzbm).

5. Darba kontakti ir izveidojuies ar ar Tamperes Politehnik, Tamperes Tehnoloiju Universitti, Reikjavikas Universitti, Furtvangenas Profesionlo Augstskolu un citm augstskolm.

6. Ilggadgi kontakti Ventspils Augstskolai ir ar Kaizerslauternes Universitti un Fraunhofera ITWM (Industrils Matemtikas Instittu).

7. Ir uzskta sadarbba ar Nans Tehnisko universitti digitlo attllu apstrdes jom.

8. VeA ir iesaistjusies jaun konsorcij, ko veido Tampere Politehnik, Kopenhgenas Informcijas Tehnoloiju Universitte, Budapetas Tehnoloiju un Ekonomikas Universitte un Liebereces Tehnisk Universitte, lai kopgi strdtu pie mobilo ieru programmatru izstrdes jautjumiem.

9. Kontakti ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloiju Instittu (KTH) ir devui platjoslas sakarus ar Zviedriju, kas paver jaunas iespjas apmcbu proces un zintniskaj sadarbb. Optisk kabea pieslgana auj defint pilngi jaunas nostdnes zintniskiem ptjumiem: grid computing, tmeka servisu izstrdan un Ventspils Starptautisk radioastronomijas centra pakalpojumu izmantoan.

10. Ir notikusi pirm kontaktans ar Vcu Avio un Kosmosa Izptes Centru (DLR). organizcija ir izteikusi gatavbu sadarboties ar Ventspils Augstskolu. o organizciju interes signlu un attlu apstrde k ar Ventspils Starptautisk Radioastronomijas centra antenu izmantoana vides monitoringos.

Uz o brdi Ventspils Augstskolai ir daudz sadarbbas partneru. Tagad ir svargi pankt, lai Ventspils Augstskolai un ts ptnieciskm iestdm vartu piesaistt pietiekami daudz jaunu un kvalifictu cilvku. Tikai tad ie kontakti ness relus augus.

4.4. Sadarbba ar darba devjiem

Ventspils Augstskol IT maistra studiju programma tika uzsktas 2005. gada ruden un aj brd neviens students o studiju programmu vl nav pabeidzis. Pirmais izlaidums ir paredzts 2007. gada vasar. Pagaidm ir pieejamas tikai darba devju prstvju atsauksmes par pau studiju programmu. Konkrto ldzinjo sadarbbu vislabk raksturo tas, ka:

1. Studiju programmas izstrde notika tie sadarbb ar valst vadoajiem specilistiem IT, kosmisko tehnoloiju un matemtisks modelanas jom.

2. Jau tagad liela daa studiju programmas studentu ir atradui darbu un nodarbojas ar zintnisko ptniecbu VeA Inenierptniecbas centr un Ventspils Starptautiskaj radioastronomijas centr. Daa studentu strd ar Ventspils Digitlaj centr.

3. Nkotnes plni tiek izstrdti cie sadarbb ar Ventspils pilstas Domi un ts nesen izveidoto Ventspils Augsto Tehnoloiju parku, kas veicins gan zintniski-ptniecisko darbbu gan raoanas, gan jaunu IT uzmumu attstbu.

4.5. Studiju programmas informatvais un materili tehniskais nodroinjums

Auditorijas un kabineti

Studiju procesa dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn nodroinanai tiek izmantota Ventspils Augstskolas materili tehnisk un informatv bze. Nodarbbas notiek VeA telps Ventspil, Inenieru iel 101. Studiju nodroinjumu veido: modernas nodarbbu telpas, Augstskolas un Ventspils Centrl bibliotka, augsta lmea studiju nodroinanas tehniskie ldzeki, vairkas datorklases ar Interneta pieslgumu, moderna amfitetra auditorija ar 190 vietm, kas aprkota ar multimediju audiovizulo tehniku un sinhrons tulkoanas ldzekiem, k ar doctju darba kabineti ar datoriztm darba vietm. 2006.g. ekspluatcij tika nodots jaunais VeA treais korpuss ar auditorijm, datorklasm, mcbu laboratorijm un doctju darba telpm, kur palaik atrodas Informcijas tehnoloiju fakultte. Korpusa bvniecbu un ITF fakulttes aprkojuma iegdi finansja ES struktrfondi, Latvijas valsts un Ventspils pilsta.

Datori un tehniskais nodroinjums

2006. gad VeA studentu mcbu darba nodroinanai ir izveidotas 3 datoru klases ar 30 darba vietm katr, viena datoru klase ar 18 darba vietm un viena telpa bibliotkas lastav ar 12 datoriztm darba vietm. ie resursi tiek racionli izmantoti gan daudzu studiju priekmetu nodarbbs, gan ar studentu patstvgajam darbam prsvar vakaros un brvdiens. 2006. gada nogal tika izveidota vl viena 30 vietga datorklase, kuru studiju nodarbbs sks izmantot 2007. gada pavasara semestr.

Aparatras un programmatras funkcionlo uzturanu un apkalpoanu veic Informtikas un tehnisko mcbu ldzeku (ITML) daa, kurai ir servisa funkcijas. Ts pamatuzdevums ir atbalstt studiju procesu ar informcijas tehnoloiju iespjm, konsultcijm un paldzbu datoru lietotjiem. Ar ITML daas spkiem VeA ir iekrtota ar datorlaboratorija ar 12 vietm laboratorijas darbu veikanai datorsistmu uzbv.

VeA Attstbas koncepcij, kura ir saskaota ar Ventspils pilstas domi, plnots datoru nomaiu veikt ar 3-4 gadu ciklu atkarb no moderno informcijas tehnoloiju attstbas tempa pasaul. Reiz ar datoru nomaiu tiek plnota ar pakpeniska programmatras, serveru, drukas iekrtu un cita datortehnikas palgaprkojuma nomaia. Ldztekus datoru nomaiai, tiek uzturti ar jaudgi aplikciju serveri, kas ar no mazjaudgkiem datoriem auj pieslgties grafisk terminla rem un izmantot jaunkas vai specifiskas aplikcijas.

VeA Interneta pieslgums ir 16 Mbps. Ventspils Augstskolai kopgi ar Zviedrijas Karalisko tehnisko augstskolu (KTH) ir tiesbas izmantot vienu dzslu pri zemjras optiskaj kabel starp Ventspili un Stokholmu. Ar ES atbalstu VeA un Ventspils pilstas dome 2006. gad izveidoja Ventspils pilstas optisko tklu, kas nodroina optisk tkla slgumu starp VeA, zemjras optisko kabeli un optisko kabeli uz VIRAC, un obrd ir izveidots 1Gbps slgums starp VeA un KTH. Nepiecieambas gadjum iegdt aparatra ar papildus moduu paldzbu auj izveidot ar lielkas pieslguma jaudas. 2007. gad ir plnots palielint ar Latvijas Interneta pieslguma ietilpbu uz ~ 100Mbps.

VeA telps un dienesta viesnc ir izveidots atsevis tkls dienesta viesncas un bezvadu tkla lietotjiem. aj tkl ir realizts princips, ka var pieslgt vairkus Interneta pakalpojumu piedvtjus (ISP) un lietotjs var izvlties sev vlamo ISP. aj tkl vienlaicgi strd 170 un pat vairk lietotji, kas norda uz to, ka lielai daai studentu ir pieejami savi datori.

Bibliotka un komunikcijas

Studenti un doctji mcbu procesa nodroinanai izmanto Ventspils bibliotkas pakalpojumus. Augstskolas telps darbojas s bibliotkas VeA nodaa, kuras fondos 2006.g. bija apmram 20 677 sjumu un ap 700 audiovizulo materilu (audio un videokasetes, CD-ROM) matemtik, fizik un dabas zintns, datorzinbs, prvaldb, ekonomik, jurisprudenc, filozofij, psiholoij, valodniecb, translatoloij, literatrzintn, u.c). No tiem apmram 15 500 izdevumu ir svevalods: 7500 angu valod, 4500 vcu valod, 5000 krievu valod, 510 franu valod. Bez tam augstskolas studentiem un doctjiem ir pieejams bagtgs dailiteratras, humanitro, tehnisko u.c. zintu izdevumu fonds, kas ir izvietots bibliotkas centrlaj k Ventspil, Akmeu iel 2. Visi bibliotk esoie izdevumi fiksti elektroniskaj katalog, lastju apkalpoana ir automatizta. Visu bibliotkas darbbas sfru automatizciju nodroina sistma ALISE.

Kop 2000.gada sistm ALISE ir pieejams modulis - Latvijas bibliotku elektroniskie katalogi Internet, kas dod iespju bibliotkai publict katalogus tkl, k ar piekt citu bibliotku katalogiem caur tklu.

Pilnvrtgu studiju nodroinanai bibliotkas fondi sistemtiski tiek papildinti ar pasaul atztu un autoritatvu jaunko mcbu un zintnisko literatru, k ar periodiku. Tiek iegdta ar atbilstoa mcbu, zintnisk un uzziu literatra latvieu valod. Bibliotkas fondu papildinanu kori bibliotkas konsultatv padome, kur aktvi piedals augstskolas doctji, komplektanas darb izmantojot jaunkos izdevniecbu reklmu katalogus un Internet tkla iespjas.

5. Personla un studentu zintniski ptnieciskais darbs

5.1. Doctju zintniski ptnieciskais darbs

Doctju pamatsastvu dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn realizcijai veido divi Ventspils Augstskol pamatdarb strdjoi asocitie profesori:

Dr.habil.phys. Juris agars (LZA korespondtjloceklis),

Dr.habil.phys. Juris Roberts Kalni

divi Ventspils Augstskol pamatdarb strdjoi docenti:

Dr.phys. Ivars melds,

Dr.math. Gaina Hikevia,

k ar Ventspils Starptautisk Radioastronomijas centra (VSRC) un VeA Inenierptniecbas centra vadoie ptnieki.

Dr.habil.phys. Jura agara (LZA korespondtjloceklis) zintnisks intereses saisttas ar kosmisko informcijas tehnoloiju izmantoanu un via zintnisko veikumu pdjo seu gadu laik raksturo sekojoas aktivittes:

1. Dalba ptniecbas projektu sagatavoan un izpild

Nr.

Projekta nosaukums

1.

1. LZP starpnozaru projekts VSRC ptniecisko iekrtu un zintniski tehnisks infrastruktras pilnveidoana ilglaicgai radioastronomisko novrojumu datu un sateltinformcijas ieganai Latvijas un starptautisks programms

2.

2006.g. 6.apra lgums ar LR Aizsardzbas ministriju par lietio kosmisko ptjumu infrastruktras izveidi uz radioteleskopa RT-16 bzes.

3.

EU FP6 Integrating Activity # 026642 Express: Production Real-Time e-VLBI Service

4.

EU FP6 Integrating Activity # 505818 Radio Net: Advanced Radio Astronomy in Europe

5.

ES Struktrfondu Nacionls programmas projekts Nr.12 Moderna zintniski tehnisk aprkojuma un infrastruktras nodroinjums VSRC antenm starptautisku, zintnisku un komercilu projektu realizanai.

2. Piedalans konferencs

2.1. Piedalans starptautiska mroga zintnisk kongres, konferenc, simpozij ar zintnisku refertu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referta nosaukums

1.

Eiropas radio-interferometrisk tkla EVN ikgadj zin. konference, Florence, 18.-19. maijs

VSRC gatavba starp-

tautiskajam interfero-

metrijas seansam

2.

NATO/CCMS konference Kosmisks tehnoloijas ekoloiskajos ptjumos, St.Pterburga, 3.-6.jlijs

Kosmisko tehnoloiju augstks izgltbas studiju programmas un to attstba Latvij

3.

FP6 integrt ptniecbas projekta EXPReS konference, Amsterdama, 31.okt.- 1.nov.

VSRC ptjumu programma EVN sastv, problmas un risinjumi

2.2. Darbs starptautiska mroga zintnisk kongres, konferenc, simpozij bez referta

Nr.


1.

European Strategy Forum on Research Infrastructures, Brisele, 3.marts

2.

European Strategy Forum on Research Infrastructures, Brisele, 11.aprlis

3.

WEGENER konference Vidusjras baseina eofizik, Nica, 4.-7.septembris

4.

FP7 sagatavoanas komiteja tematiskaj prioritt Space (Kosmos), Brisele, 24.novembris

5.

FP7 sagatavoanas komiteja tematiskaj prioritt Security (Droba), Brisele, 24.novembris

2.3. Darbs Latvijas mroga zintnisk kongres, konferenc, simpozij bez referta

Nr.


1.

LZA rudens pilnsapulce, Rga, 7.decembr

3. Zintnisks publikcijas LZP atztos izdevumos

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdoanas laiks, vieta

Publikcijas nosaukums

Ldzautori

1

Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

Gravity data application for geoid and complex structure modeling,

Krisane G., Kaminskis J., Zhagars Y.

2

Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

Geodetic connection of astro-geodynamic objects in VIRAC site (Irbene, Latvia

Zhagars Y., Kaminskis J.

3

Geophysical Research Abstracts, vol.4, 2002, ISSN: 1029-7006.

Developement of permanent GPS network in Latvia,

Zhagars Y., Kaminskis J.

4

Proceedings of the 1st Common Baltic Symposyum GPS Heighting based on DFHRS and national-wide permanent GPS reference system, RIGA, June 11, 2001.

Globls pozicionanas sistmas (GPS) pamatprincipi,

J.agars

5

EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from the CCMS Pilot Study meeting Lecce (Italy), Universitat Kiel, 2005, ISSN:0940-7782.

Development of space information technologies and radio astronomy for education and research in Latvia

Zagars J.

6

EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from CCMS Pilot Study meeting, Universitat Kiel, 2003, ISSN:0940-7782.

Introduction to space information technologies for environmental assessment (Educational Project),

J.Zagars

7

Geophysical Research Abstracts vol.5, 130040, 2003, ISSN: 1029-7006.

Global Navigation Satellite System adoption in Latvia

J.Kaminskis J.Zhagars

8

Geophysical Research Abstracts vol.6, 03377, 2004, ISSN: 1029-7006.

Implementation of Permanent GNSS

Y.Zhagars and J.Kaminskis

9

ESFRI Report 2006, Luxembourg, 2006

European Roadmap for Research Infrastructures

Juris Zagars (working group member)

4. Recenztas zintnisks publikcijas citos izdevumos (pdjos seos gados)

Nr.



Ldzautori

1

Latvijas Universittes raksti, Jubilejas izdevums, Rga, 2004

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs otrs desmitgades skum,

Juris agars

2

CD ar Sorosa fonda atbalstu, Rga, 2001.

Vizul astronomija,

J.agars, I.Vilks

5. Monogrfiju sagatavoana un publicana

Nr.

Monogrfijas nosaukums, publicanas gads, izdevniecba

1.

J.agars, I.Vilks Astronomija augstskolm, (283 lpp) LU Akadmiskais apgds, Rga, 2005.

6. Zintnisku darbu recenzijas

Nr.

Zintnisk darba autors un nosaukums

Zintnisk darba izdevuma nosaukums (urnls, konferences rakstu krjums u.c.)

1

Fridriha Candera muzeja darbba

Gunta Vilka, LU ZTVM,

Ilgonis Vilks, LU ZTVM

LU Zintniskie raksti

7. Ldzdalba nozaru ekspertu komisijs (NEK) un starptautisks organizcijs:

LZP 3. NEK (fizika, matemtika un astronomija) loceklis 1991-1996, 1998-2002.

Starptautisks Astronomu Savienbas (IAU), Eiropas eofizikas Biedrbas (EGS) un Eiropas Astronomijas Biedrbas (EAU) stenais loceklis.

Latvijas delegts Eiropas Komisijas FP6 Aerokosmiskaj programmu komitej.

Latvijas delegts Eiropas Komisijas FP7 programmu komitejs tematiskajs prioritts Space(Kosmoss) un Security(Droba).

Latvijas delegts Eiropas Komisijas Zintnes infrastruktras attstbas stratiskaj forum (ESFRI) un foruma Fizikas un inenierzintu vadbas komitej.

Latvijas delegts Eiropas Komisijas Zemes sateltnovroanas konsultatvaj starpvaldbu padom (GAC).

Dr.habil.phys. Juris Roberts Kalni, zintnisko veikumu pdjo seu gadu laik raksturo sekojoas aktivittes:



Nr.


Referta nosaukums

Ldzautori

1.

The 4rd International Confernce Information Technologies and Management,p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.

Fluctuations and control in management.

V.Bardacenko, S.Hilkevics.

2.


Systems Thinking for Research and Development Policy Impact Assessment in Latvia

G.Ozoli

3.

The 24th International Conference of the System Dynamics Society

Systems Thinking for Research and Development Policy Impact Assessment in Latvia

G.Ozolins

2. Zintnisks publikcijas LZP atztos izdevumos (pdjos seos gados)

Nr.



Ldzautori

1

Phys. Chem. Chem. Phys., 2006, 8, 13101314.

Calculation of the Generalised Maxwell-Garnett equation: application to electric and chemical transport

J.Jamnik, E.A. Kotomin, and J. Maier.

3. Zintnisku konferenu un seminru organizana

Nr.


Galvenie veiktie darbi


orgkomiteja

Dr.phys. Ivars melds, zintnisko veikumu pdjo seu gadu laik raksturo sekojoas aktivittes:

1. Dalba ptniecbas projektu sagatavoan un realizcij

Nr.

Projekta nosaukums

Piezmes

VLBI testnovrojumi, izmantojot VSRC RT-32

IZM grants

VSRC radioteleskopa RT-32 sagatavoana un iesaistana starptautiskos radiointerferometriskos un radioastronomiskos ptjumos

LZP sadarbbas projekta apakprojekts



Nr.


Referta nosaukums

Starptautisks Astronomu Savienbas (IAU) Simpozijs #326, Prga, 2006.g. augusts

Determination of the orbital elements of the Near the Earth Asteroids based on the distance and velocity mesurements based on radar mesurements.

EVN Simpozijs Torua 2006. g. septembris.

Fringe test on the Ventspils RT-32

CBD board meeting, Vesterborka, Nderlande

Test observations on the Irbene RT-32


Nr.


TOG konference, Dvingelo, Nderlande, marts 2006.

GAISH jubilejas konference, Maskava, decembris 2006.

IAU enerl Asambleja, Prga, 2006.g. augusts


Nr.


LU konference


Nr.



1

"Proceedings of the 5th EVN Symposium", Eds. J. Conway, A. Polatidis, R.Booth., Onsala Space Observatory, Chalmers Technical University, Gothenburg, Sweden,2000 Edited by: J.E. Conway, A.G. Polatidis, R.S. Booth and Y. Pihlstrom, p. 247 248,2001

The first VLBI observations with Ventspils 32 m radiotelescope under LFVN project "

2

Proceedings of the 6th European VLBI Network Symposium, Ros, E., Porcas, R.W., Lobanov, A.P., & Zensus, J.A. (eds.) , June 25th-28th 2002, Bonn, Germany, pp. 19, 20.

Goals and results of the ad-hoc VLBI activity with Russian antennas.

3

Astronomical and Astrophysical Transactions, 2003, v.22, n.4/5, pp. 743 752.

International Low Frequency VLBI Network (LFVN) Project Milestones.

4

Proceedings of 7th European VLBI Network Symposium on VLBI Scientific Research & Technology Toledo Spain. October 12-15, 2004, Edited by Rafael Bachiller, Francisco Colomer, Jean-Fransois Desmurs, Pablo de Vicente. Observatorio Astronomico Nacional., p.329-330

First results of European VLBI radar observations of space objects.

5

Proceedings of fifth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. September 24-27, 2003. Ed. By P. Kenneth Seidelmann. Spb.: VVM. co. Ltd., 2003, pp. 294-304.

First results of the space debris radar observations using Evpatoria RT-70 transmitter and Low frequency VLBI network.

6

Proceedings of the Fourth European Conference on Space Debris, Darmstadt, Germany, 18-20 April,2005 (ESA SR-587, August 2005), Editor: D. Danesy, ESA Publication Division, ESTEC, Postbus 229, 2200 AG Noordwijk, Netherlands,pp. 83-88.

International radar space debris research.

7

Proceedings of sixth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. August 22-26, 2005, VVM. Co. Ltd., 2005, pp. 228-235.

Pulkovo Cooperation for radar and optical observations of space objects.

4. Darbs ekspertu komisijs, redkolijs

Nr.

Darba veikanas laiks, vieta (ekspertu komisijas apraksts)


"Advicory editor" urnl "Astronomy and astrophysics Transactions"

Sarakste par aktuliem publikciju politikas un urnla izdoanas jautjumiem

Latvijas Astronomijas Biedrbas valde.

Valdes pr.-ja vietnieks

Eirzijas Astronomijas biedrbas valde.

B-bas ldzprieksdtja vietnieks

Latvijas Zintnieku savienbas valde

Valdes loceklis, piedalans valdes sds.


Nr.



Rajesh K. Mishra and Rekha Agarwal Mishra, "Anomalous behaviour of the amplitude and phase of the cosmic ray anisotropy"

Latvian Journal of Physics and Technical Sciences

6. Zintnes popularizana (raksti populrzintniskos izdevumos, pres, u.c., populrzintniskas lekcijas)

Nr.

Raksta vai lekcijas nosaukums

Rakstam - izdevuma nosaukums,

lekcijai vieta un datums

11 raksti par astronomiju

Astronomijas un astroloijas avze, izdevn. "Latvijas avze"

Dati par Mness stvokli pie debesm no 1940. 2008.g.g.

Mness almanahs, izdevn. Vieda

Vai ameriki bija uz Mness?

Terra

6 Lekcijas skolniem par astronomiju

Paskums "Sprda Lieldienas" 2006. aprlis, Latv. Biedrbas nams

Pasaules astronomu forums Prg.

Zvaigot debess

Dr.math. Gaina Hikevia, vias zintnisko veikumu pdjo seu gadu laik raksturo sekojoas aktivittes:



Nr.


Referta nosaukums

Ldzautori

1.

International conference Past and Present of natural Sciences in Daugavpils University, February 1-3, 2006, Daugavpils, Latvia

Mathematical Modeling in the Innovative Business Development

S.Hievis

2.

"11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis" June 1 - 4 , 2006, Jurmala, Latvia

On some numerical solving Methods of Pseudoparabolic Equations

J. Hofmanis, A.Granti

1.2. Piedalans Latvijas mroga zintnisk kongres, konferenc, simpozij ar zintnisku refertu

Nr.


Referta nosaukums

1.

"6th Latvian Mathematical Conference", 07.-08.04.2006, Liepja

The numerical Solution of Pseudoparabolic Equations


Nr.


1.

euroTICS 2006 European Computer Science Summit, Crihe, veice, 2006 gada 16.-17. oktobr


Nr.


1.

LIKTA 8. gadskrtja konference "Vienoti ce uz informcijas sabiedrbu", Rga, 2006.gada 24.novembris


Nr.



1.

Proceeding of the 10th International Conference Mathematical Modelling and Analysis 2005, Trakai.

The Initial-Boundary Value Problem for some Nonlinear Pseudoparabolic Equation.

3. Zintnisku konferenu un seminru organizana

Nr.



1.

"6th Latvian Mathematical Conference", April 7-8, 2006, Liepja

Programmas un organizcijas komitejas loceklis


Nr.



1.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Pseudoparabolic Equations

Indian National Science Academy

Indian Journal of Pure and Applied Mathematics (IJPAM)

2.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Equations



3.

Musa H. Ilyasov

Mixed Problems for a Class of Pseudoparabolic Equations



Par citu VeA dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn realizcij iesaistto doctju zintnisk darba veikumu ieskatu var gt no viu radoajm un zintniskajm biogrfijm (curriculum vitae), kuras k pielikumi pievienoti s studiju programmas satura un realizcijas aprakstam.

5.2. Studentu zintniski ptnieciskais darbs

Ventspils Augstskolas dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn studentu zintniski ptnieciskais darbs notiek galvenokrt pirmajos zintniskajos instittos VeA sastv Ventspils Starptautiskaj Radioastronomijas centr (VSRC) un VeA Inenierptniecbas centr (IPC). Par studentu zintnisk darba rezulttiem tradicionli tiek ziots ikgadjs VeA studentu zintnisko darbu konferencs, k ar vairkos starptautiskos zintnes forumos. Labkajiem studentiem gan mcbs gan zintniskaj darb ir iespjas pretendt uz paaugstintm personlm stipendijm.

VSRC pareizj zintnisk darbba ir galvenokrt saistta ar LZP starpnozaru projekta VSRC ptniecisko iekrtu un zintniski tehnisks infrastruktras pilnveidoanas ilglaicgai radioastronomisko novrojumu datu un sateltinformcijas ieganai Latvijas un starptautisks programms (vad. prof. J.Ekmanis un prof. Z.Ska). starpnozaru projekta ietvaros tiek realizti sekojoi t apakprojekti (granti):

Sateltattlu un sateltnavigcijas signlu uztverana, analze un apstrde (vad.dr.hab.phys. J.agars)

VSRC radioteleskopa RT-32 sagatavoana un iesaistana starptautiskos radiointerferometriskos un radioastronomiskos ptjumos (vad. dr.phys. I.melds)

Saules novrojumi mikroviu diapozon (kopgi ar LU, vad. dr.phys. B.Rjabovs)

Elektropiedzias vadbas efektivittes ptjumi un RT-32 antenas vadbas un datu reistratras programmatras adaptcija darbam EVN tkl (kopgi ar FEI, vad. dr.hab sc.ing. Z.Ska).

Bez tam VSRC piedals ar divu ES 6.ietvarprogrammas Integrto projektu izpild:

FP6 Integrating Activity # 505818 Radio Net: Advanced Radio Astronomy in Europe (vad. dr.hab.phys. J.agars).

FP6 Integrating Activity # 026642 Express Production Real-Time e-VLBI Service (vad. dr.sc.ing. V.Bezrukovs).

Sei IT maistru studiju programmas studenti ir iesaistjuies VSRC zintniski ptnieciskaj darb strdjot pie sekojom problmm (gan izstrdjot savus maistra darbus, gan ar k specilisti zintnisko projektu izpild):

1. D.Bezrukovs Saules radiostarojuma kartes iegana ar radioteleskopu RT-32 un ts apstrde;

2. J.Gulbis Digitlo attlu atpazanas sistmas;

3. A.Laganovska - Tlizptes metou pielietojumi mea ugunsgrku noteikanai;

4. O.Skorobogaa - Sateltattlu telpisk un radiometrisk kalibrana;

5. I.Vanaga Laika dienesta informcijas sistmas izveide radioteleskopam RT-32;

6. K.Zlte Ledus situcijas analze izmantojot sateltattlus;

IT maistra studiju programmas studente A.Laganovska par savu zintniski ptniecisko darbu ir referjusi divs starptautisks konferencs:

NATO/CCMS zintnisk konference Kosmisks tehnoloijas ekoloiskajos ptjumos, St.Pterburga, Krievija (2006.g.) un Veliko Tirnova, Bulgrija (2005.g.)

VSRC savu zintniski ptniecisko darbu veic ar pieci IT bakalaura studiju programmas studenti, kas plno turpint studijas IT maistrantr.

Ventspils Augstskolas Inenierptniecbas centra (IPC) sastv ietilpst piecas nodaas: CAD/CAM projektanas nodaa, Matemtisks modelanas nodaa, Telekomunikciju produktu attstbas nodaas (I un II) un Pielietojams elektronikas un Bluetooth nodaa. ajs nodas strd 10 VeA maistranti. Viu maistra darbu tmas ir saisttas ar IPC problemtiku un ir sekojoas:

1. A.Granti - Pseidoparabolisko viendojumu risinanas skaitlisks metodes;

2. J.Gulbis - Automtisks numurzmju atpazanas sistmas;

3. J.Hofmanis - Viendimensiju signlu apstrde un taj ietverto notikumu atpazana;

4. K.Kondratjevs - Multiservisu platformas prototipa izstrde;

5. A.Kuzmins - Konstrukciju pasvrstbu frekvenu un formas aprinana MatLab vid;

6. V. Dovgaecs - Mehnisko vabas sistmu kontrolieru izpte un programmana;

7. U.Prgs - Difzijas heterogns vids modelana heterogns vids.

IPC darba ietvaros maistranti gst ar praktisku pieredzi, k izmantot iegts teortisks zinanas dadu IPC pastjuma projektu izpildan. Pastjumu dadba un mainba veicina studentu redzesloka paplainsanos un zinanu padziinanu. IPC zintnisk vide (fundamentl un lieti zintne) sekm teortisko un praktisko zinanu apganu. Maistranti piedals ar IPC rkotajs konferencs, seminros un izstds (Baltic Industry 2005, 2006).

Ar IPC darbu ir saistta ar citu ITF maistrantu, kur nav IPC darbinieki, zintniskais darbs:

8. Balodis Armands - Defektu akumulcijas modelana divdimensionl neprtraukt un diskrt gadjum;

9. Krasti Mrti - Difzijas kontrolts reakcijas 2- dimensionl vid, ar daiu eneranu;

10. Rns Eduards - Efektv difzijas koeficienta modelana;

11. Sja Gaidis - Vieds mjas informatv sistma.

Maistrantiem IPC ir pieejama modernk aparatra, iekrtas un programmatra zintnisko ptjumu veikanai. IPC darba ietvaros maistranti em dalbu ar vairkos projektos:

ESF projekts Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas Datorzintnes modernizana (Projekta kopapjoms 163859.83 LVL).

Inenieru apmcbas programmas izstrde darbam ar CAD projektanas programmm (IAP CAD)realizciju. (Projekta kopapjoms 49658LVL).

EM projekts Reionlas nozmes tehnoloiju kompetences centra izveide Ventspil (Projekta kopapjoms 399 984.38 LVL).

Maistranti J. Hofmanis un A. Granti piedaljs 11 Starptautiskaj konferenc Matemtisk Modelana un analze. 1. 4. jnijs, 2006, Jrmal, ar refertu On some Numerical Solving Methods of Pseudoparabolic Equations (G.Hievia, J.Hofmanis, A.Granti).

6. Kvalittes nodroinjums un garantijas

6.1. Studiju programmas attstbas plns

IT maistru studiju programma ir ilgstoa un neprtraukta darba rezultts. Pdjo piecu gadu laik IT nodaa un fakultte ir izstrdjusi, licenzjusi vai akreditjusi 5 dadus studiju programmu variantus gan bakalaura, gan maistra, gan profesionlo lmeu studijm. Dadie programmu varianti bija nepiecieami, lai emtu vr gan standartu prasbas, gan iespjas un priorittes valsts, reiona un Eiropas kontekst, kas nemitgi attstjs un mainjs. Citu augstskolu pieredze rda, ka labk kvalitte var tikt sasniegta taj gadjum, ja ir izveidota neprtraukta, vienota apmcbu sistma. Sistma, kas dod studentiem pc iespjas lielu elastbu savu studiju plnoan un ar izaugsmes iespjas ldz paiem augstkajiem lmeiem. Ventspils Augstskolas IT fakultte ir izstrdjusi shmu, kas dod iespjas o mri sasniegt. Shematisks priekstats par esoajm un paredzamm studiju programmm informcijas tehnoloiju jom ir redzamas tabul nkoaj lappus.

K shm tas skaidri pards, VeA ITF mris ir akadmisks un profesionls izgltbas sasaiste horizontl lmen un neprtrauktas kvalifikcijas izaugsmes iespjas vertikl lmen. gada otraj pus ir paredzts uzskt darbu pie doktora studiju programmas izveides kop ar Latvijas Universitti.

Nkotnes plnoanu var veikt, balstoties uz bra sasniegumiem. K galveno ai sakarb var mint:

1. Ventspils Augstskol ir sekmgi uzskts jauns studiju virziens vien no dabas zintu nozarm, proti, datorzintns. Ievrojot spk esoos normatvos aktus, ir izveidota studiju programmu grupa, kas no vienas puses auj studentus pc iespjas sagatavot darba tirgus prasbm, bet no otras puses orientt jaunos datorspecilistus uz ptniecisko darbbu starpdisciplinrs joms.

2. Ir izveidota sistma, kas auj kontrolt studiju kvalitti.

3. Notiek sadarbba ar Latvijas un rzemju augstskolm k ar instittiem. Kontakti tiek izmantoti mcbu procesa pilnveidoanai un uzlaboanai.

4. Studentiem ir pieejama kvalitatva mcbu literatra un interneta resursi.

5. Optiskais pieslgums Zviedrijas KTH dod jaunas iespjas sadarbbai ar Eiropas valstu augstskolm.

6. Augstskolas tehniskais nodroinjums ir sasniedzis tdu lmeni, ka praktisko nodarbbu laik katram studentam ir pieejams savs dators. Ldz ar to ir iespjama tiea mijiedarbba ar pasniedzju, kas uzlabo zinanu apguves trumu un kvalitti.

7. Studentiem ir dota iespja darboties relos zintniskos projektos gan Latvijas, gan starptautisk lmen.

8. Cie saistba ar Ventspils pilstas Domi, Ventspils Digitlo centru un Ventspils Augsto Tehnoloiju parku auj reat uz izmaim reionlaj darba tirg un faktiski ir iespjams ar o tirgu attstt. Jau tagad ir rels pieprasjums pc msu datorzintu studiju programmas studentiem.

Ventspils Augstskolas informcijas tehnoloiju

un datorzintu studiju programmas

6.2. Konkrtie uzdevumi nkotnei

1. Pilnveidot IT maistra studiju programmu.

Svarga loma tlko perspektvu plnoan ir Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram. centra infrastruktra var kalpot par labu materilo bzi, lai Ventspils Augstskol vartu tikt izvrts kosmisko informciju tehnoloiju virziens. Kontaktjoties ar Vcijas Kosmosa Aentru (DLR) un Eiropas Kosmisko operciju centru (ESOC) bija vrojama o organizcijas ieinterestba kosmisko informcijas tehnoloiju un signlu apstrdes metou attstbas veicinan Ventspils Augstskol.

2. Attstt digitlo attlu apstrdes specializciju.

Sadarbba ar Fraunhofera Industrils Matemtikas instittu (Fraunhofer ITWM) un Nans Tehnisko Universitti esam uzskui digitlo attlu apstrdes kursu pilnveidoanu. Noslgts SOCRATES akadmisks sadarbbas lgums ar Nans Tehnisko universitti un uzskta pasniedzju apmaias programmas realizcija.

3. Piedalties starptautiskos projektos kop ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloiju instittu (KTH).

Msdiens informcijas un telekomunikciju tehnoloijas attsts rkrtgi strauji. o virzienu sekmgai attstbai ir nepiecieami pieredzjui partneri. KTH ir viens no tiem, uz kura atbalstu telekomunikciju jom var paauties Ventspils Augstskola. Sadarbba ar Ventspils Augsto Tehnoloiju Parku (VATP) un industrilajiem partneriem iezm o virzienu k oti perspektvu un attstmu Ventspils Augstskol. Kop ar KTH ir jau sagatavoti un iesniegti vairki kopgi projekti finansilam atbalstam.

4. Pilnveidot sadarbbu ar IPC Matemtisks modelanas jom.

Lai sekmgi vartu tikt realiztas akadmisks studiju programmas, ir liela nepiecieamba pc ptniecisko centru izveides akadmisks izgltbas profiljoajos virzienos, pai reionos. Ventspils Augstskolas aktivittes dados projektos un starptautisk atzinba ir vui izveidot Inenierptniecbas centru ar Matemtisks modelanas nodau, kas dod nopietnu ieguldjumu IT maistra studiju programmas kvalittes nodroinanai.

Nko lmea studijas vars sekmgi attstt tikai tad, ja tiks rpgi piestrdts pie apzinto trkumu novranas maistra studiju programm.

6.3. Galvenie uzdevumi maistra studiju programmas pilnveidoanai

1. Pankt optimlu kursu sakrtojumu

Ar jauno pieeju studiju programmai, ko pardjm jau studiju programmas licencanas dokumentos, izdevs daudz labk sabalanst un ieplnot studiju kursus pa gadiem un semestriem. Skaidrs, ka pie optimlas kursu sakrtoanas bs jstrd ar tlk.

2. Paplaint elektronisko apmcbas ldzeku klstu.

oti aktuls ir jautjums par elektronisko apmcbas ldzeku piedvjuma palielinanu. Tdi nodertu gan vjkajiem studentiem, kuriem ir zinanu iztrkums bakalauru kursu lmen, gan spcgajiem studentiem savu zinanu paplainanai bez pasniedzja tieas kltbtnes.

3. Pankt nozares teortisko un praktisko kursu optimlu sabalansjumu.

K atrast pareizo ldzsvaru starp pietiekoiem teortiskiem pamatiem un gatavbu relam darbam ptniecb vai IT praktisko pielietojumu jom, pie t visiem pasniedzjiem un jo pai studiju programmas padomei vl nopietni jstrd.

4. Ptt izvlt studiju virziena attstbas perspektves un virzienus, aktuls nostdnes, atalgojuma samrojambu un citus faktorus.

Jizstrd optimlus normatvus doctju kvalifikcijas celanas periodiskumam, jo IT virzien tehnoloijas attstsoti strauji. Ir jizstrd specila apmaksas sistma, kas autu reli piesaistt pasniedzja darbam IT nozares profesionus.

5. Palielint zintnisk darba patsvaru pasniedzja slodzes aprinos.

Ir jpalielina ptniecisk darba patsvars Ventspils Augstskolas pasniedzju laika budet. Jiesaista zintnisk darb vairk studentu un jgd, lai studentu ptniecisks tmas btu ar zintnisku vrtbu un nozmi. Studenti strd ar pavisam citu aizrautbu, ja vii apzins sava darba nozmbu.

6. Strdt pie fundamentlo zintu popularizanas.

Ir jizglto studenti un jstrd ar ar vidusskolm, jizglto skolnieki par matemtikas nozmi informtik, kosmiskajs tehnoloijs un matemtisks modelanas jom.

7. Organizt tieus kontaktus ar reliem potencilajiem darba devjiem.

Augstskolai ir vairk jsadarbojas ar zintniskajiem instittiem, inovciju firmm un uzmumiem, lai sekmtu inovatvs vides veidoanos reion. Mijiedarbbas palielinana starp augstskolu un m institcijm sekms abu puu attstbu.

6.4. Absolventu iekrtoans darb un akadmisk personla attstba

T k Ventspils Augstskol studijas datorzintu maistra studiju programma tika uzskta tikai 2005. gada ruden un aj brd neviens students studiju programmu vl nav pabeidzis, ir prieklaicgi izvirzt kdas tzes par absolventu iekrtoanos darb. Tomr jau tagad ar prieku varam konstatt, ka msu studenti absolventi tiek gaidti, jo gan augstskolas, gan zintniskie institti un uzmumi mekl IT specilistus Ventspils Augstskol un daa esoo studentu jau atrodas darba attiecbs tiei sav nozar.

Absolventu iekrtoans darb VeA zintniskajos instittos VSRC un IPC ir tiei saistta ar ar akadmisk personla attstbas un atjaunoanas politiku studiju programmas nodroinanai, jo ie jaunie darbinieki veido pamatu jaunu doctju sagatavoanai un atlasei. im paam mrim kalpo ar mra doktorantra RTU, kas izveidota VeA un RTU sadarbbas ietvaros.

6.5. Studiju turpinanas iespjas organizatorisku izmaiu gadjum

Ventspils Augstskola ir noslgusi sadarbbas lgumus ar Latvijas Universitti, Vidzemes Augstskolu un Liepjas Pedagoijas Akadmiju par sadarbbu studiju programmas likvidcijas, reorganizcijas vai citu izmaiu gadjum. Atbilstoie lgumi ir pievienoti pielikum. To galven btba ir tda, ka msu studenti radiklu izmaiu gadjum var turpint studijas mintajs augstskols.

6.6. Programmas izmaksu novrtjums un finansjuma avoti

VeA dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn finansjuma avoti ir sekojoi:

Valsts budeta finansjums saska ar LR Augstks izgltbas likuma 51. pantu;

Ventspils pavaldbas ldzfinansjums;

studentu maksa par apmcbu;

fizisko un juridisko personu sponsoru ldzeki un dvinjumi studiju programmas un VeA materili tehnisks bzes atjaunoanai un pilnveidoanai.

Studiju maksa, pamatojoties uz izmaksu tmi, tiek apstiprinta ar VeA Senta lmumu.

Dabas zintu maistra studiju programmas datorzintn realizcijas izmaksas notiek atbilstoi 16.10.2001 izdotajiem LR MK noteikumiem Nr.334 Krtba, kd augstskolas tiek finanstas no valsts budeta ldzekiem, bet papildus pieirtais Ventspils pavaldbas ldzfinansjuma izlietojums atbilstoi Ventspils pilstas domes apstiprintam Ventspils Augstskolas budetam.

7. Kopsavilkums

Dabas zintu maistra studiju programma datorzintns ir sekmgi uzskta. Ir izveidota mcbu darba kvalittes kontroles sistma. VeA IT maistra studiju programma, msuprt, atbilst gan Latvijas gan Eiropas prasbm, kas tiek izvirztas atbilstom programmm. Darb ar studentiem ir iesaistti augsti kvalificti pasniedzji. Tiek strdts pie apmcbas procesa uzlaboanas, izmantojot iekjs rezerves, starptautiskos sakarus un citu augstskolu pieredzi. Studentu apmcb tiek pielietotas gan klasisks gan moderns apmcbu metodes. Studiju procesa vadba notiek atbilstoi demokrtiskm normm. Studenti un personls arvien vairk iesaists zintniski ptniecisk darb. Tiek regulri strdts pie t, lai studiju programma tiktu pilnveidota un tiktu atkltas un novrstas vjs vietas. Studiju programmas padome apzins, ka kvalitatva studiju programmas attstba bs iespjama tikai tad, ja tiks palielints augsti kvalificto specilistu skaits VeA struktrvienbs. Ventspils Starptautisk Radio-astronomijas centra un Inenierptniecbas centra iekauans studiju programmas realizcij, ir pavrusi kvalitatvi jaunas iepjas studentu apmcbai. Protams, studiju programmas pilnveidoana prass taj ieguldt vl daudz darba. Tau Ventspils Augstskolai ir visi prieknosacjumi, lai dabas zintu maistra studiju programma datorzintns tiktu sekmgi realizta un attstta. Ts absolventiem ir jbt spjgiem ar labiem pankumiem darboties gan Latvijas, gan Eiropas ptniecbas telp.

PIELIKUMS Nr. 1.

STUDIJU PROGRAMMAS MCBU KURSU SATURI

PIELIKUMS Nr. 2.

AKADMISK PERSONLA CV

PIELIKUMS Nr. 3.

AKADMISK PERSONLA SARAKSTS

PIELIKUMS Nr. 4.

AKADMISK PERSONLA DARBA APJOMS

PIELIKUMS Nr. 5.

VIENOANS AR ViA, LU, LPA UN 2 SOCRATES VIENOANS

PIELIKUMS Nr. 6.

IZGLTBAS IESTDES REISTRCIJAS APLIECBA

PIELIKUMS Nr. 7.

LICENCE

PIELIKUMS Nr. 8.

IZZIA PAR AKADMISK PERSONLA PAMATDARBAVIETU

PIELIKUMS Nr. 9.

IZZIA PAR STUDENTU SKAITU PA GADIEM

PIELIKUMS Nr. 10.

ATSAUKSMES

PIELIKUMS Nr. 11.

DIPLOMA UN DIPLOMA PIELIKUMA PARAUGS

PIELIKUMS Nr. 12.

REKLMA PAR STUDIJU PROGRAMMU

PIELIKUMS Nr. 13.

SENTA LMUMS PAR IT DABAS ZINTU MAISTRA STUDIJU PROGRAMMAS VIRZANU AKREDITCIJAI

Pielikums Nr. 1.

Studiju programmas mcbu kursu saturi

ALGEBRAS SKAITLISKS METODES

(Numerical Methods of Algebra)

AutoriVad. ptnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalni,

Asoc.prof, dr.hab.phys. Juris agars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredti (ECTS 3 punkti)

Prbaudes formaEksmens

Prieknosacjumi Liners algebras un analtisks eometrijas kurss

Kursa grupa

Nozares teortiskais kurss

Mris

Kursa mris ir iepazstint studentus ar algebras skaitliskajm metodm, kas tiek izmantotas dadu ekonomisko, socilo un dabaszintu problmu skaitliskai analzei.

Anotcija

Kursa galvens sastvdaas ir liners algebras skaitlisks metodes k ar prasme ts novest ldz algoritmiem, kas viegli un efektvi realizjami datorprogrammu veid. Tiek aplkotas ar pavrtbu noteikanas skaitlisks metodes.

Prasbas kredta ieganai

Prbaudjum jiegst pozitvs zinanu novrtjums, ne zemks par 4 ballm.

Literatra

1. J. Douglas Faires, R.L. Burden, Numerical Methods, PWS - Publishing Company, Boston, 1993.

2. .. , , , 1978.

3. R.W. Hamming, Numerical Methods for Scientists and Engineers, Mc. Graw Hill Book Co.Inc., 1962.

4. G.M. Jenkins, D.G. Watts, Spectral Analysis and its applications, Holden-Day Co., 1969.

5. W.H. Press, B.P. Flannery, S.A. Teukolsky, W.T. Vetterling, Numerical Recipes in C++: The Art of Scientific Computing. Cambridge University Press; 3 edition, 2002.

6. H. Kalis. Skaitlisks metodes (ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietoanu). Rga, 2001.

7. L.N. Trefethen, D. Bau, III.Numerical Linear Algebra. SIAM: Society for Industrial and Applied Mathematics, 1997.

8. .. , , 1987.

9. Gene H. Golub, Charles F. Van Loan. Matrix Computations (Johns Hopkins Studies in Mathematical Sciences). The Johns Hopkins University Press, 1996.

10. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/skaitmet/skmet01.zip

Kursa saturs

1. Ties lineru algebrisku viendojumu sistmas risinanas metodes. Gausa metode. Elementr izdalanas matrica. LU faktorizcija ar daju vai pilngu izdalanu. QR un SV faktorizcija. oleski dekompozcija. LDM un LDL dekompozcija. Bloku matricas un joslu matricas. Inverso matricu atraana. Singulro vrtbu dekompozcija.

2. Iterciju metodes. Spektrlais rdiuss, matricas norma un determincijas skaitlis. Matricas un inverss matricas pakpes. Jakobi un Gausa - Zeidea metode. Itercijas procesa konverences patrinana. Fadejeva metode. Pilns relakscijas metode. Itercijas procesa konverence. Stabilitte. Kdu novrtana.

3. pavrtbu un pavektoru problma. pavrtbu novrtana. Ldzbas transformcija. Raksturgais polinoms. Pakpju itercijas. Inverss itercijas. Daievska metode. Krilova metode. Leverj Fadejeva metod. Gradientu metode. LR algoritms.

4. Nelineru problmu risinana. Nelineru sistmu piemri. Uzdevumu linearizcija. tona metodes visprinjums.

5. Pielietojumi. Elektrisko zu aprini. Ekonomikas uzdevumi. Sistmu dinamikas uzdevumi. Pielietojumi mij. Attlu identificana.

ANALZES SKAITLISKS METODES

(Numerical Methods of Analysis)

AutoriVad. ptnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalni

Kursa kods

Kursa apjoms2 kredti (ECTS 3 punkti)

Prbaudes formaEksmens

PrieknosacjumiDiferencilviendojumu kurss, matemtisks fizikas viendojumu kurss

Kursa grupaNozares teortiskais kurss

Mris

Kursa mris ir padziint studentu zinanas lietis matemtikas skaitliskajs metods.

Anotcija

Kurs aplkotas skaitlisko metou papildnodaas. paa uzmanba veltta diferencilviendojumu un integrlviendojumu skaitlisks risinanas metodm, k ar specifiskm liners algebras problmm un to risinanas metodm.

Prasbas kredta ieganai

Kursa eksmen jiegst pozitvs zinanu novrtjums, ne zemks par 4.

Literatra

1. H. Kalis. Skaitlisks metodes (ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietoanu). Rga. 2001. skat. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/skaitmet/skmet01.zip

2. K. Eriksson, D. Estep, P. Hansbo, C. Johnson. Computational Differential Equations. Studentliteratur, 2005.

3. A. Tveito, R. Winther. Introduction to Partial Differential Equations: A Computational Approach (Texts in Applied Mathematics). Springer, 2004.

4. William H. Press, Brian P. Flannery, Saul A. Teukolsky, William T. Vetterling. Numerical Recipes in C++: The Art of Scientific Computing. Cambridge University Press; 3 editions, 2002.

5. .. , B.C. , .. . : . . .: - . .. , 2001.

6. .. . ( ). : , 2000.

7. .. . , 1987.

8. .. . , 1978.

9. R.W. Hamming, Numerical Methods for Scientists and Engineers, Dower Publications, 1987.

10. Steven C. Chapra, Raymond Canale, Numerical Methods for Engineers: With Software and Programming Applications, McGraw-Hill Science/Engineering/Math; 2001.

11. John H. Mathews, Kurtis K. Fink, Kurtis Fink, Numerical Methods Using Matlab, Prentice Hall; 2003.

12. J. Douglas Faires, R.L. Burden, Numerical Methods, PWS-Publishing Company, Boston, 1993.

Kursa saturs

1. Robeproblmas (RP) parastajiem diferencilviendojumiem. RP jdziens. RP redukcija uz Koi problmu. Balastisk metode. Metodes realizcija SCILAB (MATLAB). Galgo diferenu shma RP risinan. Aizklt shma otrs krtas diferencilviendojuma RP. Stabilitte. Nelinerie viendojumi. Galerkina metode.

2. pavrtbu un pafunkciju problmas. pavrtbu problma un balastisk metode. Fzu metode. Galgo diferenu metode. Galerkina metode. RP ar pavrtbm risinana FreeFem++, SCILAB (MATLAB). Piemri.

3. Parcilo diferencilviendojumu (PDV) skaitlisk risinana. Uzdevuma nostdne. Skaitlisks risinanas piemrs viendimensionl gadjum. Rei un abloni. Diferenu shmu sastdanas metodes. Robenosacjumi. Nesaites. Stabilitte. Eliptiskie viendojumi. Dirihl problmas diferenu shmas. Parabolisko PDV skaitlisk risinana. Hiperbolisko PDV risinana. FreeFem++, SCILAB (MATLAB) izmantoana PDV skaitlisk risinan.

4. Integrlviendojumu skaitlisk risinana. Integrl

Documents

Saturs - AIKNC · Web viewR. C. Gonzalez, R.E. Woods, S.L. Eddins. Digital Image Processing Using MATLAB. Pearson Prentice Hall, 2004. Phillip A. Laplante, Software Engineering for