SFL iniciatīvas "Pāmaiņu iespējas skolām" ietekmes novērtējums - 2011

8/13/2019 SFL iniciatvas "Pmaiu iespjas skolm" ietekmes novrtjums - 2011

1/34

1


2/34

2


3/34

1

Ir skaidrs, ka ilgtspjgu attstbu var veidot un nodroint tikai tda sabiedrba, kur cilvki nav

sava liktea upuri, bet gan savas nkotnes veidotji. Konkurs par ldzdalbu iniciatv Prmaiu

iespja skolm iesniegtie projekti pardja, ka daudzviet Latvij cilvki ir noskaoti nevis tikai

izdzvot, bet dzvot labi un uzemties aktvu lomu mra sasniegan. pai gandarti esam

par to, ka ar daudzas pavaldbas ir iesaistjus projektos ar savu ldzfinansjumu, pierdot, ka

izgltba ar krzes laik ir sabiedrbas prioritte.

Andris Aukmanis, Sorosa fonda Latvija izpilddirektors

Prmaias ne tikai skolas dzv, bet ar ikviena cilvka dzv vispirms saists ar nezinm

iepazanu, tikai pc tam ar t prvaranu un risinjumu ceu meklanu. Prmaiu skolas ir

k cea rdtjs, kur tiem, kas atrodas krustcels, paldz ieraudzt iespju. Msu valsts, ldzgi

k citas valstis odienas pasaul, saskaras ar izaicinjumiem, kas saistti ar iedzvotju skaita

samazinanos, ar ekonomisks krzes radtajm sekm un citiem apstkiem. Tomr ms kopgi

varsim runt par ceu uz attstbu, ja meklsim un atradsim iespju mainties un padart dzvi

krsainku msu brniem un jaunieiem. Skolas ir ts vietas, kur, ldzs imenei, jaun paaudze

iepazst dzves krsainbu un daudzautainbu jauniei iemcs domt un analizt, meklt

risinjumus un veidus, k sasniegt izvirztos mrus un uzdevumus. Projekta Prmaiu iespjas

skolm laik Latvijas skolas vl vairk ieauga sav apkrtn un saauga ar vietjs kopiens

notiekoajiem procesiem, kstot par sabiedrisks dzves centriem un ar par turpmko prmaiu

rosintjiem. Ikkatrs, kur iesaistjs aj proces, pierdja vispirms pats sev un pc tam ar

visiem apkrtjiem, ka prmaias var bt pozitvas un attstbu rosinoas. obrd tiei tas mums

visiem pietrkst spja notict saviem spkiem un spjai maint notikumus sev apkrt. Ja kaut

ko oti vlamies, tad ms to sasniedzam; ja nesasniedzam to, ko vlamies, tad mums tikai itis,

ka to vlamies...

Kristne Vgnere,Izgltbas un zintnes ministrijas Valsts sekretra vietniece nozares politikas jautjumos

Skola simboliz izgltbu un, atceroties, ka ar izgltbu msdiens saprotam daudz ko vairk nek

tikai formlo izgltbu mcbu stunds, iespjams Latvijas skolas ne vien nosargt, bet ar padart

par btiskm, vitlm un oti nepiecieamm vietjs sabiedrbas vienbm. Tiei dzves izgltbas

ielaiana skolas telps visu vecumu un intereu vietjs sabiedrbas iedzvotjiem var izrdties

par atslgu, k skolu nepazaudt. Vl jo vairk, tas var paldzt kopienai veidoties un nostiprinties

par vietu, kuru, izvloties dzves vietu, apdoms pilstas steigas un anonimittes nogurdints vai

prmaim un darbbai gatavs jauns imenes. imenes ir vietjs sabiedrbas apdroinanas

polises, odienas resurss un nkotnes iespjas. Darot lietas tpat k vienmr, nevar gaidt, ka

pki iznkums bs atirgs un labks. Piedevm das izmaias t sti nemaz nevar ienest no

rienes; tm jbalsts vajadzbs un jnk no paas vietjs sabiedrbas. Tomr sapratm ar to, ka

rjs atbalsts, k, piemram, SFL iniciatva, var btiski paldzt prmaiu proces.

Aija Tna,Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm vadtja

Pavaldbai jbt kopienai ar savu sirdi un kopgu darbbu. Nedrkst aut cilvkiem pankt gar un

pierast pie pazemintas dzves kvalittes. Ja tas notiks, bs grti mainties ar tad, kad radsies jaunas

darba iespjas.

Silvija imfa,Latvijas Pavaldbu savienbas padomniece veselbas un socilos jautjumos


4/34

2

Skola mains no mcbu iestdes skolniem uz brv laika pavadanas un intereu izgltbas ieguves

vietu visu paaudu iedzvotjiem, protams, saglabjot pamatizgltbas funkcijas. Bez skolas jebkura

vieta ar laiku iznkst, zaud jauno paaudzi. Pagasts zaud kultras un izgltbas attstbas iespjas.

Drustu pamatskola

Skola, msuprt, ir gaismai, radoumam un sadarbbai atvrta vide, kur droi var ienkt ikviens

mcties, mct un sadarboties gribos cilvks neatkargi no vecuma, tautbas vai mantisk stvoka.

odien Latvijas lauku skolai ir jbt tdai, kas ne tikai sniedz zinanas noteiktu vecumu skolniem,bet paldz dzvot, mca sadarboties paaudzm, rosina nebt vienaldzgiem un paldzt cits citam,

iedvesmo radt un stenot idejas, sniedz pamudinjumu paattstbai un izaugsmei.

Makanu mkslas skola

Mcjmies pieemt otru cilvku tdu, kds vi ir, k personba.

Asares pamatskola

Rads prliecba, ka viss ko dari, ir kdam oti vajadzgs. T ir oti jauka sajta dart citam labu.

Murmastienes pamatskola

Msu atzia tikai darbojoties cilvks dzvo pilnvrtgu dzvi, jtas atzts un vajadzgs. Tikai d

projekt var savest kop dadu socilo, intelektulo un kulturlo auu grupas kopgi uzvedumi

brniem, skolniem, veckiem, vecveckiem un skolotjiem.

Drustu pamatskola

Lai notiktu patiesas prmaias, ir jmains cilvkiem. Tam ir nepiecieams laiks un patiesa

ieinterestba cilvkos. Formla paskumu organizana rezulttus nedos.

Kurmenes pamatskola

Vajag atcerties: lai maintos apkrtj vide, mums jmains paiem.

Grveru pamatskola


5/34

3

Ptjuma mri un metodoloiskais ietvars . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Situcijas raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Iniciatvas darbbas virzieni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Mrgrupas labuma guvji kopienas attstbas kontekst. . . . . . . . . . 12

Rezultti projekta ietvaros un turpmks iestrdes . . . . . . . . . . . . . . 14

Sadarbba ar pavaldbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Ilgtspja nkotnes perspektvas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Rekomendcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22Iniciatvas ietvaros stenoto projektu saraksts pa pavaldbm . . . . . . . . 24

Projektu raksturojuma kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Satura rdtjs


6/34

4


7/34

5

Baltijas Socilo zintu institta (Baltic Institute of Social Sciences BISS) ptnieki 2010.

gada nogal un 2011. gada skum veica Sorosa fonda Latvija (turpmk SFL) iniciatvas

Prmaiu iespjas skolm ietvaros (2009.2010.) stenoto projektu pieredzes un ilgtspjas

novrtjuma ptjumu. Ptjuma mris bija izzint, apkopot un novrtt skolu projektu

ievieanas pieredzi, k ar novrtt projektu laik sasniegto rezulttu ilgtspju, lai noteiktu das

pieejas efektivitti Latvijas lauku reionu skolu prveid un attstan par daudzfunkcionliem

vietjs kopienas centriem, kuru darbba ir vrsta uz iedzvotju izgltbas, kultras un socilo

vajadzbu apmierinanu.

Projektu novrtjums tika veikts divs fzs, izmantojot daudzveidgas metodes gadjumu

izpti, projektu ieviesju elektronisks aptaujas, fokusa grupu diskusijas un intervijas ar izgltbas,

nodarbintbas un reionu socils politikas jomu ekspertiem.

Ptjuma pirms fzes kopjs metodoloijas ietvaru izstrdja Izgltbas politikas centru tkla

(Network of Education Policy Centers NEPC) eksperti. Tika noteiktas vairkas analizjamo rdtju

grupas, atbilstoi kuriem pck tika izstrdti ptjum izmantotie datu ieguves instrumenti dzio

interviju vadlnijas un elektronisks aptaujas anketa:

visprjievietjs kopienas situcijas radtjipirms projektu ievieanas (demogrfiskie rdtji;

skolu finansjuma apjoms; bezdarba lmenis; iedzvotju etniskais/lingvistiskais sastvs; nabadzbas

lmenis; izgltbas, kultras un socilo pakalpojumu pieejamba);

projektu intervences jeb stenoto aktivitu atbilstba vietjai socilajai un ekonomiskajai

situcijai, lai novrttu, cik liel mr projektu aktivittes ir atbilduas vietjs kopienas vajadzbm

dads joms;

iedzvotju grupas, kas skolu intervences rezultt ir guvuas nepiecieamo atbalstu, vienlaikus

identificjot ts grupas, kuras nav bijuas iekautas projekt un atbalstu nav samuas;

projekta mra grupu apmierintbaar piedvtajm aktivittm un pakalpojumiem, to atbilstba

viu vajadzbm un interesm;

skolas, skolnu un viu imenes loceku, k ar plaku vietjs kopienas iedzvotju grupu

savstarpj komunikcija un sadarbbas prasmes;

Ptjuma mri un metodoloiskais ietvars


8/34

6

skolas un vietjs pavaldbas sadarbbas aspekti un to atbilstba projekta kopjo mru

sasnieganai, novrtjot pavaldbas viedokli par skolu k vietjs kopienas centru un ts resursus

das iniciatvas ilgtspjai;

projektu ietvaros stenoto aktivitu atbilstba iekaujoas izgltbas (izgltbas pieejamba

etniskajm minorittm, pirmsskolas vecuma brniem, k ar skolniem un pieauguajiem ar

paajm vajadzbm) un mizgltbasprincipiem (izgltbas pieejamba dadu vecumu grupm); projekta mra grupu un stenotju (projekta koordinatoru, pasniedzju u.c. darba grupas loceku)

iegto prasmju un zinanu, k ar to rels pielietojambas novrtjumsatbilstoi skolas un

kopienas vajadzbm.

Ptjuma otrs fzes galvenais uzdevums bija iegt informciju par ilgtspjas mikro lmea

indikatoriem, kas tika sadalti etrs grups:

socilie indikatori, aptverot dus aspektus: centra darbbas mra un funkciju atbilstba vietjs

kopienas vajadzbm, jaunu aentu sadarbbas partneru iesaistana centra funkciju nodroinan,centra stenoto funkciju ietekme uz centra klientu socilajm prasmm un socilajiem tkliem;

finanu indikatori, aptverot dus aspektus: iespjas nodroint funkciju izpildei nepiecieamos

materilos un finanu resursus ilgtermia ieguldjumi un maings/krtjs izmaksas, centra

darbinieku kompetences nodroint nepiecieamos cilvkresursus ilgtermia ieguldjumi un

esoie resursi, centra stenoto funkciju ietekme uz centra klientu nodarbintbu vai nodarbintbas

veicinanu, dzves kvalitti;

politiskie indikatori, aptverot dus aspektus: projekta stenotju prasme un aktivittes centra

intereu prstvniecbai pavaldbas lmen, vietjs pavaldbas politiskais atbalsts, projektastenotju un pavaldbas prstvju sadarbba centra darbbas nodroinanai;

institucionlie indikatori, aptverot dus aspektus: centra darbbas programma s un vidj

termi, centra darbbu un resursus koordinjo funkcija, centra darbinieku, klientu, tai skait

pavaldbas, apmierintba ar izvlto institucionlo modeli un atbalsts tam.

Kopienas skolu k jaunu skolas modeu darbbas ilgtspjas novrtjuma rezulttu izklst ir

analiztas visas minto rdtju grupas.

Projektu rezulttu ilgtspju iespjams skatt divos lmeos: pirmkrt, skolas k vietjs kopienas daudzfunkcionla centra darbba;

otrkrt, skolas k formls izgltbas iestdes darbba, emot vr, ka viens no faktoriem, kas noteica

skolu dalbu iniciatv, bija skolu tkla optimizcijas kontekst radusies nepiecieamba saglabt

skolas darbbu, piesaistot gan finansjumu, gan skolnus un nodroinot skolas pedagogiem darbu.

SFL iniciatvas kontekst skolas k formls izgltbas iestdes darbbas ilgtspja ir ciei saistta

ar skolas k daudzfunkcionla vietjs kopienas centra darbbu ilgtermi, veidojot darbbas modeli,

kas vrsts uz vajadzbs balsttu darbbu un efektvu resursu izmantoanu kopienas labkljbas un

harmoniskas vides veicinanai.


9/34

7

Pdjos gados ekonomisks krzes, valsts administratvi teritorils reformas, skolu tkla

optimizcijas un skolu finansanas modea izmaiu rezultt, k ar visprjs sarets demogrfisks

situcijas un strauji pieaugos mobilittes d notikuas btiskas izmaias izgltbas sistmvisos

ts lmeos. Sevii skarbi ts skruas Latvijas lauku skolas.

Atvrts sabiedrbas fondu rkrtas paldzbas fonda ietvaros finanst SFL iniciatva pavra

iespju pavaldbm kop ar skolm un citiem vietjs sabiedrbas partneriem meklt modeus atbildei

uz esoajiem izaicinjumiem. Iniciatva ilga no 2009. gada rudens ldz 2010. gada novembrim; ts

kopjais budets bija 1 388 000 EUR. Tika izsludints projektu konkurss, uz kura pirmo krtu

pieteics 323 skolas. Otrajai krtai ekspertu komanda atlasja 151 pretendentu, no kuriem tika

apstiprinti 53 prliecinokie projektu pieteikumi.

Aplkojot situciju SFL iniciatv iesaisttajs skols un pavaldbs, redzam, ka 23 projektu

skolu prstvtajos novados kop 2008. gada ir notikusi skolu slgana, 26 novados skols ir notikusi

skolotju atlaiana, 45 novados samazinjies skolnu skaits.

Kaut ar skolas joprojm vairum gadjumu sekmgi turpina nodroint formls izgltbas

funkciju, 2009. gad skols bija btiski samazinjusies intereu izgltbas pieejamba, kas ldz im

bijusi neatemama Latvijas skolu stenoto izgltbas programmu daa. Neraugoties uz to, ka vietjs

teritorijs ir saglabjuies kultras nami, ar to resursi ir btiski samazinti, liedzot nodroint intereu

izgltbas funkciju vism vecumgrupm un nepiecieamaj apmr.

Ar skolu apkrtn esoo vietjo kopienu socili ekonomisk situcija prsvar gadjumu ir

skarba un nelabvlga. Aptaujas rezultti rda, ka nozmgks socils un ekonomisks problmas

vietjo kopienu lmen ir bezdarbs, alkoholisms un nabadzba (sk. 1. zm.).

Situcijas raksturojums


10/34

8

Vairku atbilu jautjums

2

2

5

6

13

15

35

39

46

Cita

Noziedzba

Izgltbas pakalpojumu pieejamba

Veselbas aprpes pieejamba

Neaktva kultras/sabiedrisk dzve

Emigrcija

Nabadzba

Alkoholisms

Bezdarbs

5 15 25 35 4510 10 10 10 100

1. zmjums.Iedzvotju galvens socils un ekonomisks problmas (skaits; n=52)

Jautjums: Kdas ir Jsu pilstas/pagasta iedzvotju galvens ekonomisks un socils problmas?

pai problemtiska ir kuvusi agrn un pirmsskolas vecuma brnu izgltbas, socilo un kultras

pakalpojumu pieejamba. Pieauguo izgltbas paskumi, k liecina vietjo situciju izpte, ldz im

bijui fragmentri, tie stenoti dadu stermia projektu ietvaros, visbiek aprobeojuies ar sportanodarbbm un mksliniecisks padarbbas kolektvu darbbu. Tpc var apgalvot, ka Latvijas lauku

teritoriju iedzvotjiem ldz ar valsts ekonomisks un socils situcijas pasliktinanos praktiski ir

bijuas liegtas pilnvrtgas mizgltbas un tlkizgltbas iespjas viu dzvesvietu tuvum, kas btu

vrstas gan uz nodarbintbas veicinanu, gan personbas vispusgu attstbu un socils iekauanas

sekmanu.

Vairks viets, bet jo pai attlkajos reionos, sabiedrisk transporta samazinjuma d

iedzvotjiem ir pamatotas grtbas nokt uz tuvjm pilstm, lai izmantotu tajs pieejams darbavietas, k ar saemtu citus pakalpojumus.

Btiska vietjs kopiens valdoa problma ir ar socil depresija, ko raksturo socil

noslgans, vja starppersonu un starpgrupu komunikcija, zema iedzvotju aktivitte jebkur

jom, nevlans vai nespja maint savu socilo un/vai ekonomisko situciju, neuzticans valsts

prvaldei un ts darbbai sabiedrbas lab.


11/34

9

Apkopojot skolu prstvju sniegts atbildes par prmaiu nepiecieambu skols un vietjs

kopiens, iespjams izdalt vairkas savstarpji saisttas faktoru grupas, kas raksturo skolu stenoto

projektu nepiecieambu:

skolu tkla optimizcijas kontekst nepiecieamba saglabt skolas darbbu, piesaistot gan

finansjumu, gan skolnus;

iespja nodroint skolotjiem papildus slodzi, izmantojot viu potencilu un attiecgi radotiespju paaugstint viu ikmnea ienkumus;

nelabvlg socil situcija vietj kopien un atbilstou socilo pakalpojumu trkums iespjami

tuvu iedzvotju dzves vietai;

augsts bezdarba lmenis un ierobeotas iedzvotju iespjas saemt nodarbintbu veicinous

pakalpojumus;

ierobeota izgltbas un kultras pakalpojumu pieejamba vietjs kopienas teritorij, taj skait

izgltojoas rpusstundu aktivittes brniem.


12/34

10

Izvrtjot lauku reionu socilo un ekonomisko situciju, k ar izgltbas, kultras, nodarbintbas

veicinanas un socilo pakalpojumu pieejambu, secinms, ka skolu intervence projektu ietvaros

stenots aktivittes kopum ir vrtjama k atbilstoa vietjo iedzvotju vajadzbm.

Skols stenots aktivittes projektu ietvaros ir iedalmas divas pamata grups:

a) izgltojos, kultras un socil atbalsta aktivittes;

b) materili tehnisks bzes pilnveide (sk. 2. zm.).


5

7

18

22

51

30

34

41

43

43

45

0 10 20 30 40 50 60

Citas aktivittes

Higinas pakalpojumi

Apkrtjs vides labiekrtoana

Telpu remontdarbi

Materilu iegdes

Psihologa konsultcijas vai atbalstanodarbbas pieauguajiem

Atbalsts imenm ar brniem

Vienreizji paskumi

Intereu izgltba un brv laikapavadana pieauguajiem

Tlkizgltba pieauguajiemnodarbintbas sekmanai

Intereu izgltba skolniem/brniem

2.aktivitug

rup

a

1.aktivitug

rup

a

2. zmjums.Projekt stenots aktivittes (skaits; n = 52)

Jautjums: Ldzu, nordiet, kdas aktivittes tiek s tenotas Jsu projekt!

Iniciatvas darbbas virzieni


13/34

11

Izgltojoo, kultras un socil atbalsta aktivitu grup ietilpst di aktivitu veidi:

intereu izgltba skolniem un brniem: rpusstundu nodarbbas skolniem, dadi pulcii visu

vecumu brniem, k ar mksliniecisks padarbbas un sporta nodarbbas;

tlkizgltba pieauguajiem: izgltojoas nodarbbas pieauguajiem, kurs tiek apgtas zinanas

un prasmes nodarbintbas veicinanai (piemram, datoru lietoanas apmcba, valodu apguve,

profesijas apguve, motivcijas programmas); intereu izgltba un brv laika pavadana pieauguajiem (piemram, rokdarbi, amatniecba,

kulinrijas nodarbbas u.c. nodarbbas, kas ir vrstas uz brv laika pavadanu un vaaspriekiem);

atbalsts imenm ar brniem: pirmsskolas grupas izveidoana vai nodroinana, nepilnas dienas

vai nedas nodarbbas pirmsskolas vecuma brniem, brnu pieskatana uz neilgu laiku (piemram,

pieauguo nodarbbu laik), vecku skola vai klubi, psihologa konsultcijas vai lekcijas par brnu

audzinanas jautjumiem u.c.

psihologa konsultcijas vai atbalsta nodarbbas pieauguajiem: piemram, socil psiholoija,

lieti psiholoija, pozitvs domanas nodarbbas; vienreizji paskumi: koncerti, talkas, labdarbas paskumi, nometnes u.c.

Otraj grup ietilpst materili tehnisks bzes pilnveide, kas vairum gadjumu ietvra:

materilu tehnikas, aprkojuma, rotalietu, trenaieru u.c. iegdes;

telpu remontdarbus;

apkrtjs vides labiekrtoanu: rotau laukumu izveidi, parku sakopanu u.c.;

higinas pakalpojumu izveidoanu: duas telpu izveidi, veas mazganas pakalpojumu ievieanu u.c.

Ldzs izgltojoajm un socil atbalsta aktivittm projektu stenotji ir izmantojui iespjunodroint stenojamo aktivitu materili tehnisko bzi. No kopj programmas efektivittes

vrtjuma viedoka tas ir svargi tpc, ka btiski samazina aizskto aktivitu stenoanai nepiecieamo

finansjumu turpmk. Attiecgi to var vrtt k prieknosacjumu o aktivitu ilgtspjai.

Aktivitu klsts parda, k projektu rezultt skolas ir paplainjuas neformls izgltbas un

socil atbalsta funkcijas, veidojot pamata bzi kopienas skolas modelim.

Pc SFL iniciatvas projektu noslguma skolas nav prtraukuas stenot savas aktivittes, tomr

ptjums pardja, ka skolas ir samazinjuas rpus formls izgltbas aktivitu piedvjumu, kaspamat ir saistts ar finansu resursu ierobeojumu nepiecieamo darbinieku atalgojumam. Ir raksturga

tendence maksimli saglabt skolnu un pieauguo intereu izgltbas funkciju nodroinanu, pai

tajs aktivitu grups, kuru norisei nepiecieamie pamatldzeki vai materili tika iegdti projekta

stenoanas laik.


14/34

12

K viens no SFL iniciatvas pozitvajiem aspektiem ir jmin tas, ka projektu stenotjiem

daudzviet ir izdevies iesaistt visu paaudu cilvkus, t.sk. pirmsskolas vecuma brnus un viu

imenes, un gados vecos cilvkus. Dadu paaudu iesaistanai mizgltbas proces ir liela loma

vietjs kopienas kolektvs apzias veidoan, kas savukrt rada pamatu ts spjai ietekmt savu

socilo un ekonomisko situciju, k ar sekm iedzvotju pilsonisko aktivitti.

stenotajos projektos bija iesaisttas dadas vietjs sabiedrbas grupas skolni, jauniei, bezdarbnieki,

pensionri, maznodrointie iedzvotji, daudzbrnu imenes, cilvki ar zemm socilajm prasmm,

vientuie un gados veci cilvki (sk. 3. zm.). Ptjum veikts aptaujas dati auj secint, ka paa uzmanba

ir bijusi pievrsta socil riska grupm(45 gadjumos bezdarbnieki, 44 maznodrointie iedzvotji,

40 pensionri, 38 daudzbrnu imenes), kas visaktvk ir piedaljus piedvtajs aktivitts.


2

9

16

24

28

28

28

30

38

40

41

43

44

45

48

0 10 20 30 40 50 60

Citi

Pieauguie ar pam vajadzbm

Brni un jauniei ar pam vajadzbm

Etnisks minorittes

Vientuie vecki

Iedzvotji ar zemm socilajm prasmm

Vientuie cilvki

Pirmsskolas vecuma brni

Daudzbrnu imenes

Pensionri

Pieauguie, kuri ir ekonomiski aktvi

Jauniei

Maznodrointie un trcgie

Bezdarbnieki

Skolas vecuma brni

3. zmjums. Projekta mra grupas (skaits; n=52)

Jautjums: Kuras iedzvotju grupas reliapmekl/ir apmekljuas Jsu projekta aktivittes/nodarbbas?

Mrgrupas labuma guvjikopienas attstbas kontekst


15/34

13

Virkn aktivitu 30 skolu projektos ir piedaljuies agrn/pirmsskolas vecuma brni,

kuriem daudzviet tika nodrointa izgltbas, socilo un kultras pakalpojumu pieejamba, kas ir

oti svargi no brnu sekmgas socializcijas un personbas attstbas perspektvas. Vairkas skolas ir

izveidojuas brnu rotau un attstbas istabas, kurs tiek nodrointa ne tikai pieskatana, bet ar

atbalsts brnu vispusgai attstbai un socializcijai. Tdjdi mazo brnu vecki var gan iesaistties

cits aktivitts un veikt citas sadzves un/vai nodarbintbas jautjumu risinanai nepiecieamasdarbbas (piemram, doties uz vairku kilometrus attlajm pagasta vai novada centra iestdm), gan

ar pilnveidot savu izpratni par agrno brnbu un pirmsskolas vecumu k nozmgu posmu brna

attstb. atbalsta nodroinanas ilgtspja ir uzskatma par vienu no projektu stenotju tieajiem

uzdevumiem tuvkaj nkotn.

No iekaujoas izgltbas stenoanas perspektvas kritiski vrtjama ir etnisko minoritu un

cilvku ar pam vajadzbm pasva un nefokusta iesaistana projektu aktivitts. Vairum gadjumu

m grupm radta iespja piedalties kopjs nodarbbs, tau nav bijusi pievrsta pastiprintauzmanbu, lai veicintu viu piekanu un iesaistanos nodarbbs. Apzinot projektu stenotju

pieredzi, secinms, ka ir nepiecieams paaugstint skolu prstvju kapacitti darbam ar m mra

grupm, lai labi domtie iekauanas paskumi sasniegtu savu adrestu.

Dalbnieku ldzdalbaspamat ir dadi faktori:

vlme iegt jaunas zinanas un prasmes;

motivcija izmantot piedvtas iespjas;

socils saskarsmes veidoana ar citiem vietjs kopienas cilvkiem;

iespja iesaistties kopgs aktivitts ar brniem; tdu izgltbas, kultras un socilo pakalpojumu saemana, kas ldz im konkrtaj kopien nebija

pieejami;

ldz im valdos bezdarbbas prtraukana;

iespja saturgi pavadt brvo laiku, pai vakara stunds.

Ptjum iegtie dati neauj nevienu no iem faktoriem defint k noteicoo, jo situcija katr

konkrtaj gadjum ir atirga. Ldzs mintajiem faktoriem, protams, ir jmin ar iespja apmeklt

piedvts nodarbbas un saemt pakalpojumus bez maksas, kas viennozmgi ir oti btisks, projektuaktivitu apmekltbu pozitvi ietekmjos faktors.


16/34

14

Skolu projektu sasniegtie rezultti ir vrtjami k viens no pirmajiem soiem mazo skolu

transformcijas proces par daudzfunkcionliem vietjo kopienu centriem jeb kopienu skolm. Tas

ir ieguldjums pozitvu prmaiu inician, t.i., vietjo kopienu dzves kvalittes celan, socils

ldzdalbas un iekauans sekman, vietjs pilsonisks sabiedrbas attstan, mizgltbas

nodroinan, k ar socils un ekonomisks tkloans attstan. Tiei no das perspektvas

projektu rezultti ir vrtjami k pamats aizskto pozitvo prmaiu tlkai attstbai un kvalitatvkai

sadarbbai vietjs kopienas ietvaros. Ne mazk svargi ir tas, ka projektu stenoana veidojusi un

stiprinjusi gan skolas un vietjs sabiedrbas saiknes, gan vietjs varas un vietjs kopienas saiknes,

gan skolas un vecku saiknes, sekmjot imenes ldzdalbu izgltbas proces.

Skolu projektu pieredzes izvrtjuma rezultt ir pamatoti secint, ka celta vietjo kopienu

kapacitte. To apstiprina projektu stenotju un dalbnieku iegts socils prasmes (komunikcijas,sadarbbas veidoanas prasmes, plnoana, atbildba par savu dzvi), amatu prasmes, rados un

mksliniecisks prasmes, nodarbintbu veicinos zinanas un prasmes (valodu zinanas, IT

lietoanas prasmes).

Tau jem vr, ka iegto zinanu un prasmju pielietojuma efektivitti liel mr ietekm

indivda dzves vietas iespju struktra, piemram, sabiedrisk transporta pieejamba un izmantoanas

iespjas, kas savukrt nodroina eogrfisks mobilittes iespjas. Tpc, no vienas puses, ir svargi

radt iespjas apgt tdas prasmes un zinanas, kas sekmtu iedzvotju nodarbintbu, bet no otras

tikpat svargi ir identifict esos barjeras o prasmju relam pielietojumam un kopgi ar iesaisttajm

mra grupm meklt o ru prvaranas iespjas. Pretj gadjum, neparedzot un nenovrot

dadus strukturlos ierobeojumus, pastv t.s. iespju slazda risks.

Rezultti projekta ietvaros un turpmks iestrdes


17/34

15

Ms abas [ar draudzeni] labi nolikm visu [anas kursos], [Draudzenei]piedvjadarbu, via ar gribja, bet nevar nokt. oti grti ar transportu. 12.45 mums noma

autobusu, bet rta autobusu vl ne. Visi, kas pilst grib strdt, 7.00 ir pats piemrotkais, bet

nav atjaunots. Baidos, ka noems atkal ar to 12.45. [Pagasta centr]bija vajadzgs prdevjs, es

esmu prdevja, bet rta autobusu atcla... Tad, kad es gju pieteikties, tad vl bija rta autobuss,

bet nebija vakara autobusa. Vii mani nepama, jo nevarot mani nogdt mjs. Tagad vii

man piedvja ar to, bet tagad jau nav pat vairs rta autobusa. Btu labi, tepat [pagasta centr

strdt], bet nav iespjas. (..) Uz pilstu uz darbu un no darba nokt nav iespjams. Tpc ar

nolmu pamint autovadtjus, lai gan dzv neesmu nekad braukusi ar manu. Nezinu, kas

no t sanks, bet jdara ir, jo citdi darbu atrast nav iespjams.

(Dalbniece)

Konkrtaj gadjum is iespju slazds izpauas situcij, kad noteiktai iedzvotju grupai

tiek sniegta iespja apgt uvjas iemaas, emot vr tuvjs pilstas pieprasjumu pc diem

specilistiem, bet vienlaikus pastv nozmgi vietjs infrastruktras (sabiedrisk transporta) radti

ri, lai noktu potencilaj darba viet.

Kopum projektu stenotju viedoklis par iegto prasmju un zinanu pielietojambu ikdien ir

pozitvs (sk. 4. zm.). Skolnu iegts zinanas un prasmes k oti plai un diezgan plai pielietojamas

ir novrtjui 46 aptaujas dalbnieki, savukrt pieauguo iegts zinanas ds kategorijs ir

novrtjis 51 skolu prstvis.

32

21 1918

25

32

1 2

4

1

Projekta stenotju iegtsjauns prasmes (n=51)

Projekta dalbnieku -skolnu iegts jauns

prasmes (n=52)

Projekta dalbnieku -pieauguo cilvku iegtsjauns prasmes (n=52)

oti pla i pielieto jamas Diezgan pla i p ielieto jamas

Ne prk pielietojamas Grti pateikt

4. zmjums.Projekt iegto prasmju un zinanu pielietojambas ikdien vrtjums (skaits)

Jautjums: Novrtjiet, ldzu, projekt iegto prasmju un zinanu pielietojambu ikdien!


18/34

16

Ldzs zinanm un prasmm konkrts joms viens no svargkajiem skolu projektu

ieguvumiem ir iedzvotju socilo prasmju veidoana un attstana. Iesaistoties dads

skolu organizts nodarbbs, vietjie iedzvotji ir attstjui prasmi veidot saskarsmi ar citiem,

sadarboties konkrtu jautjumu un problmsituciju risinan, apguvui prasmi apzint savas

iespjas, psiholoiski stiprinjui sevi daudziem tas ir oti svargi situcij, kurai raksturga

socil un ekonomisk nestabilitte un nedroba. Vietjie iedzvotji ldz ar ldzdalbu projektuaktivitts ir apzinjuies mizgltbas nozmi sav dzv. Ienkot skol un kop ar citiem

ldzcilvkiem apgstot gan amatu prasmes, gan valodas, gan informcijas tehnoloiju lietoanu,

cilvki ir apzinjuies nepiecieambu un vienlaikus ar iespjas savai personbas un profesionlajai

izaugsmei jebkur vecum.

Pavaldbu un skolu prstvji min piemrus, kad ldzdalba projektu aktivitts veicinjusi

cilvku iesaistanos saimnieciskaj darbb, darba attiecbu uzskanu vai individulu

uzmumu izveidoanu.

Pc projekta beigm mums bija gadjums, kad viena kundze startja konkurs par vadouamatu vien dinanas uzmum, un viu pama tpc, ka viai bija msu skolas izdota

apliecba par datoru kursu beiganu. Via bija tik priecga, ka, bdama bezdarbniece, via

varja turpat uz vietas vakaros aiziet un apgt datorzinbas un ka tas viai va atkal kt par

darbaspjgu cilvku.

(Projekta stenotja)


19/34

17

Projektu stenotji ir strdjui kop ar dadiem sadarbbas partneriem jeb aentiem

pavaldbu (gan novada, gan pagasta lmen), skolnu imenm, nevalstiskajm organizcijm,

vietjiem uzmjiem un zemniekiem, k ar ar citm skolm gan SFL iniciatv iesaisttm, gan

neiesaisttm skolm. Vis projektu ievieanas gait aktva sadarbba projektu ieviesjiem bijusi ar

SFL komandu.

Svarga loma kopienas skolas modea attstb vispirms ir tiei skolas un pavaldbas kopgai

izpratnei par skolas funkcijmun ts darbbai nepiecieamajiem resursu ieguldjumiem kopienas

skolas modea attstb. Kaut ar abas puses atbalsta kopienas skolas k sabiedrbas resursu centra

modeli, ptjums pardja, ka relo resursu pieejamba ir nepietiekama, un t var kavt kopienas

skolas attstbu un darbbas ilgtspju.

Lielkaj da gadjumu galven iniciatva par projekta pieteikanu ir nkusi tiei no skolm,

tdjdi aktualizjot jautjumu par skolas un pavaldbas sadarbbu. Interpretjot vrtjumus un

rdtjus par skolu sadarbbu ar pavaldbu kopum, noteikti ir jem vr, ka projektu izstrde

liel mr sakrita ar valsts administratvi teritorilo reformu. Ts rezultt vairkm skolm bija

mainjusies atbildg pavaldba, un ldzinjs sadarbbas iestrdes nevarja izmantot k papildus

resursu veiksmgai projekta ievieanai.

Gadjumu izptes ietvaros veikts intervijas ar projektu koordinatoriem un pavaldbu

prstvjiem atklja tipiskks skolas un pavaldbas sadarbbas formas un veidus, ko var sagrupt di: pavaldbas atbalsts skolas iniciatvai: skolas iniciatvas novrtana no pavaldbas puses; atvrta,

divpusja un regulra komunikcija gan kltien, gan attlinti; zinanu un prasmju nodoana

(piemram, pavaldba sniedz savas zinanas par projektu izstrdi un stenoanu);

kopga vietjs kopienas un ts teritorijas stratisk plnoana: pavaldbas un skolas vajadzbu

un resursu saskaoana; projekt iekaujamo mra grupu un aktivitu saskaoana; stratisk

plnoana kopgu mru sasnieganai; kopgas vietjs kopienas un teritorijas vzijas veidoana,

identificjot skolas lomu taj;

Sadarbba ar pavaldbu


20/34

18

administratvais darbs: projekta administrcija un lietvedbas veana, t.sk. grmatvedbas

pakalpojumu nodroinana no pavaldbas puses; skolas intereu prstvniecba un virzana

novada lmen (novada domes vai konkrtu komisiju sds);

materil paldzba: transporta nodroinjums gan projekta dalbniekiem, gan projekta stenotjiem

(piemram, SFL rkoto seminru apmeklanai); dadu materilu iegde; informcijas izplatana

par projekta aktivittm un piedvtajm iespjm vietjiem iedzvotjiem; finansil paldzba: projekta ldzfinansana; skolas telpu uzturana; kopgas darbbas un

plnoana papildus finansjuma piesaistanai.

Projekta realizcija sekmjusi atvrtas sabiedrbas veidoanos, noteikti stiprinjusiespozitva skolas un vecku, k ar apkrtjs sabiedrbas sadarbba. gada laik nodrointa

papildus intereu izgltbas pieejamba skolniem, tlkizgltbas un mizgltbas iespjas

pieauguajiem. Vrtga ir imeu kop darboans dads aktivitts. Projekta norise msu skol

dod cerbu, k mazai skolai pastvt un meklt jaunas iespjas projekta ilgtspjai.

(Projekta stenotjs)

Projektu stenoanas praks izptes rezultt iespjams izdalt trs (sadarbbas) modeus:

aktva un divpusja sadarbba: o sadarbbas modeli raksturo aktva abu puu iesaiste gan projekta

izstrdes posm, gan stenoanas posm t izpauas regulr un atvrt komunikcij, kopg

plnoan, finanu piesaistes jautjumu risinan;

pasva un vienpusja sadarbba: aj model skola izrda iniciatvu, savukrt pavaldba toatbalsta, uzticas skolai un atbildbu par projekta stenoanu pilnb dele skolai, tpc sadarbba

balsts tikai uz vienas puses interesm un vajadzbm (aj gadjum skolas), btiska modea

pazme ir t, ka pavaldbas pozcija nav skolas iniciatvu bremzjoa vai jebk ierobeojoa, bet ir

neitrli pozitva;

vienpusja vai abpusja ignorance: aj model nav pamatoti runt par sadarbbu, jo komunikcija

starp skolu un pavaldbu projekta sakar norisins tikai par administratvajiem un lietvedbas

jautjumiem, pavaldbas interese par projektu ir vja, ts pozcija ir atsveinta, neraugoties uz

skolas labo gribu strdt kopgu intereu un mru sasnieganas virzien; atsevios gadjumosskola nemaz necenas veidot aktvku komunikciju ar pavaldbu un pati uzemas pilnu atbildbu

par projekta norisi.

emot vr o ainu, secinms, ka gan skolm, gan pavaldbm ir jturpina veidot uz savstarpji

atvrtas un konstruktvas komunikcijas pamata balsttas attiecbas, attstot relu sadarbbu. Nkamie

soi btu kopga sadarbbas mru izpratne un formulana, izpratnes veidoana par sadarbbas formu

un darbbu dadbu, k ar kopgu darbbu stenoana noteikto sadarbbas mru sasnieganai.


21/34

19

Domjot par jauno skolas darbbas modeli, ir svargi saprast, ka iniciatvas mris nebija veidot

skolas k jaunas struktrvienbas, tdjdi institucionalizjot os jaunos modeus. Kopienas skolas

modelis izriet no skolas paplaintajm funkcijm, kad skola no formls izgltbas iestdes kst

par institciju, kas pilda ar neformls izgltbas, mizgltbas un socil atbalsta funkcijas, kas ir

saskaotas ar vietjas sabiedrbas vajadzbm. Skolu prstvju izpratn viens no galvenajiem da

skolas modea mriem ir kopienas socil spcinana, stiprinot ts loceku socilos tklus un socils

paorganizcijas formas, radot jaunu zinanu un prasmju apguves iespjas un tdjdi attstot vietjo

cilvkkapitlu.

Kopienas skolu darbbu nodroina vairki aenti (skolas vadba, pedagogi, pavaldba, uzmji,

NVO u.c.), tpc viena no noteicoajm ilgtspjas komponentm ir o aentu kopga izpratne par

da skolas modea darbbas mri. No kopgi defint mra izriet jau konkrtas skolas funkcijas, kasir noteiktas, pamatojoties uz kopienas un ar pavaldbas vajadzbm un tm atbilstoo pieprasjumu.

Savukrt funkciju izpildes nodroinjumam nepiecieamie materili tehniskie, institucionlie, finansu

un cilvku resursi veido ilgtspjas pamata komponentes (sk. 5. zm.).

5. zmjums. Ilgtspjas komponentes

Ilgtspja nkotnes perspektvas

KONTEKSTS PIEPRASJUMS

ILGTSPJA

MRIS

FUNKCIJAS RESURSI


22/34

20

Finanu ilgtspjas novrtjums parda, ka pavaldbu finansu resursukopjais apmrs liedz tm

garantt atbalstu jaunajiem skolas modeiem td apmr, kas nodrointu to relu ilgtspju. o situciju

liel mr ietekm nesen administratvi teritoril reforma, kas noteica jaunu aentu ienkanu vietjo

teritoriju attstbas organizan, un valsts kopj ekonomisk situcija, kas btiski apgrtina plnoanu

ne tikai vidj termi, bet ar ilgtermi. Vislielks grtbas paplainto funkciju stenoan skolm

sagd darbinieku atalgojuma nodroinana, mazk problemtisks ir telpu jautjums, k ar atbilstoaskvalifikcijas darbinieku trkums. Visaugstk skolu un pavaldbu prstvji vrt projektu ietvaros

izveidoto materili tehnisks bzes nodroinjumu jauno funkciju atbalstam.

Analizjot skolu prstvju iniciatvu finansu resursu plnoan, ir vrojama tendence uzemties atbildbu

par projekta rezulttu pctecbu, plnojot kopjs nepiecieams izmaksas un mekljot iespjas jaunu finansu

avotu piesaistan. Skolu prstvji pamat balsts uz saviem resursiem, mazk paaujas uz pavaldbas atbalstu.

Kamr ms dzvojam sav mazaj pagasti, tikmr ms ar visas savas problmas labirisinm, bet t k ms tagad esam LIELA novada ietvaros, tad, ja jums tur oti vajag, tad

mekljiet risinjumu. T ir jsu problma, ja jums vajag. T ka no novada domes ms nejtam

atbalstu. Paldies direktorei, ka via raksta projektus, t mums pasaka. Turpiniet rakstt! (..)

Vii [pavaldba] oti izvrts, vai priek t maz pagastia viiem gribas tos 10 % ldzfinanst,

vai n. Tas nav tas, ko ms bijm gaidjui no novada reformas. (..) Kontaktjoties ar citu skolu

direktoriem, man ir izveidojies priekstats, ka tur, kur ir mazie novadi, tur ar izgltbai ir za

gaisma. Tur, kur ir lielais novads, tur viss tiek centram, bet tas, kas ir uz nomalm...(Projekta stenotja)

Mums bija t kad no novada uzzinja, ka ms rakstm projektu, mums zvanja un

cents atrunt, jo ms neatbilstot kritrijiem, ms nepavilkot tdu projektu.

(Projekta stenotja)

Viena no galvenajm skolu stratijm, lai piesaisttu nepiecieamos resursus un turpintu

attstt jauno skolas modeli, ir projektu stratija, kaut ar kopum t nav orientta uz ilgtspju.

Projektu izstrd un ieviean skolm ir sava kapacitte ir apgtas nepiecieams zinanas unprasmes, un aj zi liela loma ir bijusi SFL iniciatvas izgltojoajam ieguldjumam.

Lai pilnb izmantotu dadu grantu shmu un projektu iespjas, skolm btisks ierobeojums ir

grtbas apvienot skolas pamata funkcijas formls izgltbas nodroinanas izpildi ar jaunu funkciju

attstanu, kas obrd tiek stenota ar projektu stratiju. Labs prakses piemrs aj situcij ir skolas

un pavaldbas sadarbba, kur skola rada idejas un pavaldbas darbinieks, kas ir specializjies projektu

izstrd, institucionli virza skolas ieceru stenoanu, saskaojot to ar pavaldbas finansu resursiem

(lielkaj da gadjumu pavaldbai ir jsniedz savs ldzfinansjums konkrtu projektu ieviean). Ptjumsparda, ka obrd da veida prakse ir apgrtinta vairku iepriek aplkotu faktoru kopuma ietekm.


23/34

21

Btiski savu kapacitti, kas vrtjama cilvku resursunodroinjuma perspektv, ir attstjui

projektu ieviesji, pamat skolu prstvji, gan pilnveidojot administratvs, finanu plnoanas un

organizcijas prasmes, k ar informciju tehnoloijas lietoanas prasmes, gan ar veidojot izpratni

par skolu k daudzfunkcionlu izgltbas, kultras un socils dzves centru. Liela loma eit ir bijusi

SFL komandas ieguldtajam darbam un daudzveidgajiem t.s. prasmgo zinanu nodoanas kanliem

un instrumentiem notikui seminri, kltienes un attlints konsultcijas, ekspertu-konsultantuviztes projektu norises viets, individulas prrunas u.c.

Viens no kopienas skolu modeu ilgtspjas riskiem ir turpmks darbbas plna trkums. Kaut

ar daudzu skolu gadjumos skolas jauns, paplaints funkcijas nav pretrun ar pavaldbas attstbas

plniem, tomr ts tikpat k nav atspoguotas konkrtos plnoanas dokumentos. da situcija liecina,

pirmkrt, par to, ka, visticamk, pavaldbas un skolas prstvji par skolas k daudzfunkcionla centra

attstbu nav diskutjui pavaldbas attstbas vzijas kontekst; otrkrt, ka ilgtermia plnoanas

trkums, kas vrojams valst kopum, ietekm ar ts trkumu vietjo teritoriju lmen. Vairkipavaldbu prstvji fokusa grupu diskusijs un intervijs atzina, ka viiem ir grtbas stenot vidj

termia un ilgtermia plnoanu, jo viu darbbu ietekm gan valsts mroga stratijas trkums

attiecb uz mazajm lauku skolm, gan informcijas un datu trkums par nkotn pieejamajiem

finansu resursiem. Taj pa laik ie apstki mudina pavaldbas un skolas meklt jaunus finansu

avotus, paplainot ar sadarbbas partneru loku.

Nepiecieamo resursu kontekst skolas un pavaldbas sadarbba ir viens no noteicoajiem

skolu projektu un jaun skolas modea ilgtspjas rdtjiem. Daudzviet sadarbba ir vja, un skolm

un pavaldbai ir jattsta uz savstarpji atvrtas un konstruktvas komunikcijas pamata balsttasattiecbas.

obrd skolu un pavaldbu starp trkst kopgas izpratnes par vairkiem skolu projektu

ilgtspjas rdtjiem:

skolas jaun modea un t funkciju iekauans plak pavaldbas attstbas vzij;

vietjo iedzvotju vajadzbu apzinana, lai plnotu skolas tlks aktivittes;

funkciju veidi, kuras skolai btu jnodroina vidj termi;

pieejamo finansu resursu apmrs tuvkajiem diviem gadiem skolas jauno funkciju nodroinanai.

Vienlaikus pastv ar virkne pozitvs prakses piemru, kas balsts divpusj skolas un

pavaldbas sadarbb. dai sadarbbai ir tltji pozitvi rezultti, piemram, slgtas skolas prveide

par daudzfunkcionlu sabiedrisko resursu centru, kas nodroina dadu intereu izgltbas aktivitu

pieejambu pagasta iedzvotjiem. Pavaldba finans gan kas uzturanu, gan ar nelielu atalgojumu

trs darbiniekiem; savukrt bijus skolas darbinieces vada nodarbbas, organiz centra darbbu un

strd pie jaunu projektu sagatavoanas.


24/34

22

Skolu projektu rezultti ir vrtjami k ieguldjums pozitvu prmaiu inician, t.i., vietjo

kopienu dzves kvalittes celan, socils ldzdalbas un iekauans sekman, vietjs pilsonisks

sabiedrbas attstan, mizgltbas nodroinan, k ar socils un ekonomisks tkloans

attstan. Ne mazk svargi, ka projektu stenoana ir veidojusi un stiprinjusi gan skolas un vietjs

sabiedrbas saiknes, gan vietjs varas un vietjs kopienas saiknes, gan skolas un vecku saiknes,

sekmjot imenes ldzdalbu izgltbas proces.

Ptjuma dati kopum liecina par projektu aktivitu dalbnieku apmierintbu ar skolu

piedvjumu, kas ir vis ne tikai apgt un/vai pilnveidot noteiktas zinanas un prasmes, bet ar

veidot kopienas kolektvo apziu un iekjo saliedtbu.

Ptjums atklja, ka skolu stenoto projektu stratiju pamat ir bijui di aspekti:

maksimla skolas esoo resursu, pai cilvkresursu, izmantoana;

vietjs kopienas izgltbas, kultras un socilo vajadzbu izpratne un atbilstoas intervences iniciana;

tklu veidoana starp skolu, veckiem un vietjo kopienu, kur vecki biei vien ir medijs starp skolu

un vietjiem iedzvotjiem;

sistmiska un stratiska skatjuma veidoana par skolas lomu vietj kopien, skolas iespjm un

potencilu.

Izmantojot jau esoos skolas resursus un papildinot tos ar SFL iniciatvas finansilo un administratvo

atbalstu, skolas btiski palielinjuas intereu izgltbas un tlkizgltbas pieejambu k skolniem, tpieauguajiem, k ar daudzviet stiprinjuas socil atbalsta funkcijas, pai imenm ar brniem.

Turpinot aizskts iniciatvas skolu prmaiu proces par daudzfunkcionliem vietjo kopienu

resursu centriem jeb kopienu skolm, jau tuvkaj nkotn uzmanba pievrama diem aspektiem:

turpint veidot un nostiprint viss vietjo iedzvotju, k ar pao prmaiu aentu skolas,

pavaldbas, NVO, uzmju un aktvo vietjs sabiedrbas loceku grups izpratni par skolas

darbbas paplainanas iespjm un ts devumu vietjo kopienu attstb ikvien Latvijas reion;

pilnveidot skolas un pavaldbas sadarbbu, pai attiecb uz vietjo kopienu (pagastu) attstbas

plnoanu un ts iekauanos plak pavaldbu attstbas koncepcij;

Rekomendcijas


25/34

23

nostiprint pirmsskolas un skolas vecuma brnu intereu izgltbas, attstbas un aprpes

pakalpojumu spektru uz esoo skolu bzes, t mazinot socils atstumtbas risku un radot

prieknoteikumus uz zinanm balsttas sabiedrbas veidoanai;

efektvi izmantot SFL iniciatvas ietvaros attstto cilvkkapitlu un radto materili tehnisko bzi

skolu prveid par daudzfunkcionliem vietjo kopienu centriem jeb kopienas skolm;

pilnveidot un dadot vietjo prmaiu aentu sadarbbas prasmes un formas uz vietjo kopienuizgltbas, kultras, nodarbintbas un socilajm vajadzbm balsttu mru sasnieganai;

attstt iesaistto mra grupu spjas saskatt iegto zinanu un prasmju tlko pielietoanu

konkrts darbbas joms;

izmantot Latvijas skolu, pai lauku skolu, institucionlos un cilvku resursus mizgltbas

politikas stenoan reionl lmen.


26/34

24

Aglonas novadsMainties paiem! (Grveru pamatskola)

Aizputes novadsMotivcijas programma Kazdangas apkrtnes iedzvotjiem Nc, mcies, dari tu to vari

Aknstes novadsBsim kop (Asares pamatskola)Kop paldzsim viens otram (Grsenes pamatskola)

Alksnes novadsIzgltbas centra MZA izveide Jaunann (Jaunannas pamatskola)Malienas Brnu un imenes atbalsta centra izveide (Malienas pamatskola)

Apes novadsSiku pamatskola izgltba vism paaudzm

Baldones novadsDaudzpusga, msdienga uz iedzvotju vajadzbm un praktisku darbbu orientta darbncu

kompleksa izveidoana Baldones novad, apvienojot formls un neformls izgltbas iespjas unvietjs sabiedrbas resursus (Baldones vidusskola)

Balvu novadsDaudz siru viena zeme un valoda (Balvu pamatskola)Fnikss: Brieuciema pamatskolas glbanas misija (20092011)

Bevernas novadsProjekts Dzves skola (Triktas pamatskola, Brenguu skumskola, J. Endzelna Kauguru pamatskola)

Brocnu novadsMcsimies dzvot, izmantojot savas iespjas (Brocnu vidusskola, Remtes, Bldenes un Gaiu

pamatskolas)

Dagdas novadsBrv laika pavadanas centra Upmala izveidoana

(Upmalas pamatskola)

Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiuiespja skolm laik stenotie projekti (20092010)


27/34

25

Daugavpils novadsDaudzfunkcionla izgltbas, kultras, socil atbalsta centra izveidoana Daugavpils novada

Skrudalienas pamatskolDaugavpils novada Zemgales vidusskolas telpu pielgoana Demenes pagasta iedzvotju

sabiedriskajm, kultrizgltbas un socilajm vajadzbmNcgales pagasta skolns, skolotjs, iedzvotjs ce uz papietiekamu panodarbintu

personbu

Gulbenes novadsDruvienas pamatskola k izgltbas, kultras un socil atbalsta centrsPastvs, kas prvrtsies (Tirzas pamatskola)

Jaunpiebalgas novadsJaunpiebalgas novada Ptera pamatskolas daudzfunkcionl centra izveide

Jelgavas pilstaMcbu procesa un rehabilitcijas darba nodroinana ilgstoi slimajiem brniem ar psihisks attstbas

traucjumiem Jelgavas psihoneiroloiskaj slimnc intermuia

Jkabpils novadsDunavas pamatskolas prveide par daudzfunkcionlu izgltbas,

kultras un socil atbalsta centru

Jrmalas pilstaIekaujoa atbalsta sistma (Vaivaru pamatskola)

Krsavas novadsJaunas atspriena iespjas Salnavas pamatskol

Krslavas novadsPilnvrtga dzve visiem (Izvaltas pamatskola)

Krustpils novadsTlkizgltbas centra un intereu izgltbas centra izveide

(Vpes pamatskola)

Kuldgas novadsDaudzfunkcionls centrs skola visiem (Kabiles pamatskola)Dzvotprieka skola (Turlavas pamatskola)

Lvnu novadsRados darbncas Jaunsilavs (Jaunsilavas pamatskola)

Madonas novadsDurvis ir atvrtas nc un sc! (Lazdonas pamatskola)

Mazsalacas novadsSabiedrbas atbalsta centra izveide Mazsalacas vidusskol


28/34

26

Nauknu novadsNauknu novada Skola visiem (Nauknu novada vidusskola ar teritorilo struktrvienbu ou skola)

Preiu novadsSalas pamatskola kultras, sabiedriskais un izdzvoanas centrs krzes laikos

Raunas novadsDrustu pamatskolas izveide par izgltbas centru personbas intelektulai, socilai un kulturlai attstbai

Rzeknes novadsDaudzfuncionla sabiedrisko resursu centra izveide un darbbas nodroinana Nagu pagastMakanu dzvs mkslas centrs (Makanu Amatu vidusskola)

Riebiu novadsIzgltbas, kultras un socil atbalsta centra izveide Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskolSav vid, saviem cilvkiem un sev (Riebiu vidusskola)

Rugju novadsSkola k patvrums un daudzveidgas izgltbas centrs Rugju novada iedzvotjiem

(Rugju vidusskola)

Salacgrvas novadsDaudzfunkcionlais centrs Korene (Salacgrvas vidusskolas

filile Korenes pamatskola)

Saldus novadsPrmaiu iespja reorganiztajm skolm Saldus novad (Ngrandes pamatskola,

Jaunlutriu pamatskola, Jaunauces pamatskola)

Siguldas novadsKop varam vairk (Allau pamatskola)Siguldas novada vidusskolas prveide par daudzfunkcionlu izgltbas, kultras, socil atbalsta centru

Stopiu novadsUlbrokas vidusskolas kapacittes veicinana Izgltotai un konkurtspjgai sabiedrbai

un Brvprtgo omu dienests

Strenu novadsimenes atbalsta un diennakts brnu centra izveide Strenu novada vidusskolas Plu filil

Talsu novadsSabiles pilstas un Abavas pagasta imeu atbalsta centrs Sirdspuksti (Sabiles vidusskola)

Valmieras novadsSavu rtdienu veidojam odien (Diku pamatskola)

Varaknu novadsMurmastiene msu mjas (Murmastienes pamatskola)


29/34

27

Vrkavas novadsSkola mazam un lielam (Vrkavas pamatskola)

Vecumnieku novadsIdeju, iniciatvu un kultras centrs Kurmenes pamatskolKop bana (Stelpes pamatskola)

Ventspils novadsDarbgais Pui (Puzes pamatskola)Uavas pamatskolas attsto rotau centra 36 gadgiem brniem pilnveidoana

Zilupes novads

Kokapstrdes darbncas izveidoana Zilupes mzikas un mkslas skol


30/34

28

SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolmprojektu raksturojuma kopsavilkums

PROJEKTS AKTIVITTES1 MRA GRUPAS2 SADARBBAS AENTI3

VIDZEME

Nr. Skola 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 1 2 3 4 5 6 72. Naukni X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

3. Melnbri X X X X X X X X X X X X X X X X X X

9. Tirza X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

10. Trikta X X X X X X X X X X X X X X X X X

11. Pli X X X X X X X X X X X X

14. Lazdona X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

15. Korene X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

18. Diki X X X X X X X X X X X X X X X

22. Rugji X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

24. Drusti X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

35. Maliena X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

36. Siki X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

38. Druviena X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

44. Jaunanna X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

53. Mazsalaca X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

ZEMGALE

1. Kurmene X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

27. Vpe X X X X X X X X X X X X X X X X X

30. Jelgava X X X X X X X X X X

33. Stelpe X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

45. Dunava X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

48. Grsene X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

52. Asare X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

KURZEME

12. Kazdanga X X X X X X X X X X X X X X X X

20. Puze X X X X X X X

21. Saldus X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

40. Kabile X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

43. Brocni X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

46. Uava X X X X X X X X X

47. Sabile X X X X X X X X X X X X X X

49. Turlava X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X


31/34

29

LATGALE

4. Skrudaliena X X X X X X X X X X X X X X X X

6. Nagi X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

7. Salnava X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

8. Zilupe X X X X X X X X X X

13. Makani X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

16. Dravnieki X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

19. Ncgale X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X23. Riebii X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

25. Sala X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

51. Upmala X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

28. Grveri X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

29. Demene X X X X X X X X X X X X X X X X X X

31. Jaunsilava X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

34. Murmastiene X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

37. Vrkava X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

39. Brieuciems X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

41. Izvalta X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

42. Balvi X X X X X X X X X X X X X

RGA

5. Ulbroka X X X X X X X X X X X X X X

17. Allai X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

26. Laureni X X X X X X X X X X X X X X X

32. Vaivari X X X X X X X X X X X

50. Baldone X X X X X X X X X X X X X X X X X X X X

1 1 intereu izgltba skolniem/brniem (pc stundu/rpusstundu nodarbbas, dadi pulcii, k ar mzikas un deju nodarbbas u.c.);

2 tlkizgltba pieauguajiem nodarbintbas sekmanai (datoru kursi, valodu apguve, uzmjdarbba, profesijas apguves kursi, piemram,

uvjas, motivcijas programmas un citas nodarbbas, kas ir vrstas uz jaunu zinanu ieganu nodarbintbas sekmanai); 3 intereu

izgltba un brv laika pavadana pieauguajiem (rokdarbi, amatniecba, kulinrijas nodarbbas u.c. nodarbbas, kas ir vairk vrstas uz brvlaika pavadanu, vaaspriekiem); 4 atbalsts imenm ar brniem (pirmsskolas grupas izveidoana vai nodroinana, nepilnas dienas/nedas

nodarbbas pirmsskolas vecuma brniem, brnu pieskatana uz neilgu laiku (piemram, pieauguo nodarbbu laik), vecku skola vai klubi,

psihologa konsultcijas vai lekcijas u.c.); 5 psihologa konsultcijas vai atbalsta nodarbbas pieauguajiem (piemram, socil psiholoija, lieti

psiholoija, pozitvs domanas nodarbbas); 6 vienreizji paskumi (koncerti, talkas, labdarbas paskumi, nometnes u.c.); 7 materilu

(tehnikas, aprkojuma, rotalietu, trenaieru u.c.) iegdes; 8 telpu remontdarbi; 9 apkrtjs vides labiekrtoana (rotau laukumu izveide,

parku sakopana u.c.); 10 higinas pakalpojumi (duas telpu izveide, veas mazganas pakalpojumu ievieana u.c.).

21 pirmsskolas vecuma brni; 2 skolas vecuma brni; 3 jauniei; 4 brni un jauniei ar pam vajadzbm; 5 pieauguie ar pam

vajadzbm; 6 pieauguie, kuri ir ekonomiski aktvi; 7 pensionri; 8 bezdarbnieki; 9 maznodrointie un trcgie; 10 vientuie cilvki;

11 iedzvotji ar zemm socilajm prasmm; 12 vientuie vecki; 13 daudzbrnu imenes; 14 etnisks minorittes (piemram, krievi,

romi, lietuviei u.c.).

3 1 skolnu imenes loceki; 2 pavaldbas (novada) vadtjs, deputti, socilais dienests vai izgltbas specilisti; 3 pagasta prvaldes vadtjs

vai cits prvaldes prstvis (izemot grmatvedi); 4 NVO; 5 cita Sorosa fonda Latvija iniciatv Prmaiu iespjas skolm iesaistta skola;

6 cita skola (nav iesaistta Sorosa fonda Latvija iniciatv); 7 vietjie uzmji un/vai zemnieki.


32/34


33/34

31


34/34

Documents

SFL iniciatīvas "Pāmaiņu iespējas skolām" ietekmes novērtējums - 2011