SIA „E Daugava - amecovide.lv fileSIA “E Daugava” piesārņojošo vielu gaisā aprēķins 2018. gada aprīlis 3 IEVADS Aprēķins sagatavots SIA „E Daugava” bīstamo atkritumu

SIA “E Daugava” SPAEL projekts 2018. gada aprīlis

1

SIA „E Daugava”

„Akači”, „Atvari”, Salgales pagasts

Ozolnieku novads, LV-3045

PIESĀRŅOJOŠO VIELU GAISĀ APRĒĶINS

2018. gada aprīlis

SIA “E Daugava” SPAEL projekts 2018. gada aprīlis

2

Saturs IEVADS ......................................................................................................................................................................................... 3

1. UZŅĒMUMA DARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................................................................................................. 4

2. PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APRĒĶINS ............................................................................................................................. 5

2.1. Pirolīzes tehnoloģiskā līnija (A1) .................................................................................................................................... 5

2.1.1. Emisijas aprēķins no pirolīzes procesa un propāna sadedzināšanas................................................................... 6

2.1.2. Emisijas aprēķins no pirolīzes procesa un pirolīzes gāzes sadedzināšanas ....................................................... 10

2.2. Emisijas aprēķins no liekās pirolīzes gāzes sadedzināšanas lāpā (A2) ....................................................................... 14

2.3. Tehniskā oglekļa izkraušanas rezultātā radušās emisijas (A5).................................................................................... 15

2.4. Tehniskā oglekļa sajaukšanas ar RDF rezultātā radušās emisijas (A8) ....................................................................... 16

2.5. Minerālmateriālu sadrupināšanas rezultātā radušās emisijas (A11) ......................................................................... 17

3. Uzņēmuma kā atmosfēras piesārņotāja raksturojums....................................................................................................... 18

4. PIESĀRŅOJOŠO VIELU IZKLIEDES DATORPROGRAMMA ..................................................................................................... 24

5. PIESĀRŅOJOŠO VIELU APRĒĶINU REZULTĀTU ANALĪZE ..................................................................................................... 26

IZMANTOTĀ LITERATŪRA ......................................................................................................................................................... 29

Pielikumi: A Plānoto emisijas avotu izvietojuma shēma (skatīt iesniegumā) B Izkliedes aprēķinu rezultāti (kartes, ievaddati, izdrukas) C Dūmgāzu testēšanas pārskats

SIA “E Daugava” piesārņojošo vielu gaisā aprēķins 2018. gada aprīlis

3

IEVADS

Aprēķins sagatavots SIA „E Daugava” bīstamo atkritumu pārstrādes un apstrādes kompleksam Ozolnieku novadā, Salgales pagastā, Emburgā, zemes īpašumos “Atvari” un “Akači” esošajai un plānotajai darbībai. Piesārņojošo vielu aprēķinu esošajai darbībai sagatavoja SIA „ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”. Aprēķins izstrādāts 2013. gada septembrī A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas (grozījumu izdarīšanas) ietvaros. Piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu un izkliedes modelēšanu plānotajai darbībai ir veikusi SIA “AMECO vide”, Gaiļezera iela 3, Rīga. Piesārņojošo vielu gaisā aprēķins izstrādāts, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem aktiem: LR likums „Vides aizsardzības likums” (29.11.2006.) LR likums „Par piesārņojumu” (01.07.2001.) LR likums „Dabas resursu nodokļa likums” (01.01.2006.) MK noteikumi Nr. 1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” (03.11.2009.) MK noteikumi Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (30.11.2010.) MK noteikumi Nr. 182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” (02.04.2013.) MK noteikumi Nr. 1015 „Vides prasības mazo katlu māju apsaimniekošanai” (14.12.2004.)


4

1. UZŅĒMUMA DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

Uzņēmuma objekta adrese: Ozolnieku novads, Salgales pagasts, zemes gabali “Akači-Atvari”, LV-3045. Uzņēmuma juridiskā adrese: Lugažu iela 6-33, Rīga, LV-1045. Uzņēmuma SIA “E Daugava” darbība saistīta ar atkritumu pārstrādi, to uzglabāšanu (piesārņota grunts, ūdens attīrīšana ar bioloģisko metodi, absorbentu smalcināšana un pārstrāde ar bioloģisko metodi, nolietoto automašīnu riepu smalcināšana un pārstrāde, lietotu plastmasas izstrādājumu smalcināšana, nolietoto eļļas filtru pārstrāde un nolietoto akumulatoru bateriju pārstrāde, dažāda veida piesārņotu šķidrumu reģenerācija u.c.). SIA “E Daugava” tika izveidota 2002.gadā. Uzņēmums nodarbojas galvenokārt ar bīstamo atkritumu savākšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu un nodošanu tālāk atkritumu apsaimniekotājiem. Uzņēmums atkritumus savāc visā Latvijas teritorijā. Atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas vieta „Akači-Atvari” tika izveidota 2007.gadā, bijušās liellopu fermas “Medņi” ar palīgēkām teritorijā, kur izbūvēta visa nepieciešamā infrastruktūra bīstamo atkritumu pārstrādei un reģenerācijai. Uzņēmumam ir izsniegta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr.JE10IA0001, atļaujā ir veikti vairāki grozījumi. Plānotā darbība paredz ierīkot jaunu piesārņotās grunts apstrādes un uzglabāšanas laukumu (0,5 ha), palielināt pirolīzes iekārtā apstrādājamo atkritumu daudzumu. Kopējā jauda pēc paplašināšanās riepu pirolīzei plānota 7 340 * 2 = 14 680 t/gadā, bet, ja pārstrādā citus atkritumus 10 200 * 2 = 20 400 t/gadā. Šie daudzumi (riepām un citiem atkritumiem) nesummējas – norādīta maksimālā jauda, pārstrādājot riepas vai citus atkritumus. Jaudas atšķiras, jo atšķiras materiālu pirolīzes laiks un apjoms, kuru var ielikt vienā retortē. Tāpat plānots uzsākt grunts un būvatkritumu mazgāšanu un smalcināšanu (smalcināšana līdz 500 t/a), RDF sajaukšana ar neitralizētiem naftas produktu atkritumiem līdz 6200 t/a. Līdz šim kā kurināmo pirolīzes procesa nodrošināšanai izmantoja dīzeļdegvielu. Uzņēmums plāno kā kurināmo dīzeļdegvielas vietā turpmāk izmantos pirolīzes gāzi un propānu. Plānotās darbības ietvaros piesārņojošo vielu spektrs nemainīsies. Uzņēmuma darbības rezultātā atmosfērā tiek emitētas propāna un pirolīzes gāzes sadedzināšanas produkti – oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds, daļiņas PM, t.sk. daļiņas PM10 un PM2,5, hlorūdeņradis, fluorūdeņradis, kopējais organiskais ogleklis. No darbībām ar tehnisko oglekli, kas rodas pirolīzes procesa gaitā (izkraušana no retortēm, bēršana big-bag maisos, sajaukšana ar RDF un neitralizētiem naftas produktiem), atmosfērā tiks emitēti putekļi, t.sk. daļiņas PM10 un PM2,5. Piesārņojošo vielu daudzums, darbojoties ar maksimālo jaudu, palielināsies un var sasniegt 24,3766 t (neskaitot oglekļa dioksīdu).


5

2. PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APRĒĶINS

2.1. Pirolīzes tehnoloģiskā līnija (A1)

Uzņēmums plāno paplašināt atkritumu pārstrādes procesu pirolīzes iekārtā. Līdz šim iekārtā tika pārstrādātas tikai nolietotas riepas 1500 t gadā, iekārta nebija noslogota. Plānotā darbība paredz palielināt pirolīzes iekārtā apstrādājamo atkritumu daudzumu. Kopējā jauda pēc paplašināšanās riepu pirolīzei plānota 7 340 * 2 = 14 680 t/gadā, bet, ja pārstrādā citus atkritumus 10 200 * 2 = 20 400 t/gadā. Šie daudzumi (riepām un citiem atkritumiem) nesummējas – norādīta maksimālā jauda, pārstrādājot riepas vai citus atkritumus. Jaudas atšķiras, jo atšķiras materiālu pirolīzes laiks un apjoms, kuru var ielikt vienā retortē. Turpmāk kā kurināmais pirolīzes iekārtā tiks izmantots propāns (līdz 260 t/a) un pašas iekārtas saražotā pirolīzes gāze (līdz 3000 t/a). Kā alternatīva var tikt izmantota arī dīzeļdegviela (pirolīzes procesa uzsākšanai). Emisija, kas rodas sadedzinot dīzeļdegvielu, ir novērtēta esošās situācija kontekstā (2.nodaļa). Paredzēts, ka kopā būs 2 pirolīzes iekārtas (esošā un jaunā). Jaunā iekārta tiks pieslēgta pie esošā dūmeņa. Iekārtas darbības laiks – līdz 8160 h/a. Pirolīzes iekārta ir aprīkota ar dūmgāzu attīrīšanas skruberi (slāpekļa dioksīda attīrīšanas efektivitāte 20%, sēra dioksīda attīrīšanas efektivitāte 50%). Piesārņojošo vielu emisijas daudzumi no pirolīzes gāzes sadedzināšanas un pirolīzes procesa aprēķināti, balstoties uz faktiski veiktajiem mērījumiem (skat. C pielikumu). Faktisko mērījumu laikā kā kurināmais tika izmantota gan propāna gāze, gan pirolīzes gāze, kas iegūta no riepu pirolīzes. Vanādija, dzīvsudraba, mangāna, kadmija, niķeļa u.c. metālu aprēķini nav veikti, pamatojoties uz faktiski veiktajiem mērījumiem – šo vielu koncentrācijas pat dūmenī (emisijas avotā) ir tik mazas, ka piesārņojošo vielu daudzuma aprēķinu veikšana un izkliedes modelēšana nav lietderīga (skat.testēšanas pārskatu Nr.540-10.02-16 C pielikumā). Piesārņojošo vielu koncentrācijas pārrēķinātas, izmantojot šādu formulu:

𝐸 = 𝐶 × 𝑉/1000 Kur: E – emisijas daudzums, g/s C – koncentrācija, mg/m3 V – emisijas plūsma, m3/s Maksimālā kurināmā patēriņa aprēķins:

𝐵𝑠 =𝐵𝑔𝑎𝑑𝑎 × 106

𝑛 × 3600

Bs – kurināmā patēriņš sekundē, g/s Bgada – maksimālais kurināmā patēriņš gadā n – iekārtas darba stundas Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs aprēķināta saskaņā ar šādu vienādojumu [1]:

𝐶 =𝑀

𝑉 × 𝐵𝑠 × (1 −𝑞4

100)× 10−6

Kur: C – piesārņojošās vielas koncentrācija, mg/m3 M – piesārņojošās vielas emisijas daudzums, g/s B – kurināmā patēriņš, g/s q4 – mehāniski nepilnīgas degšanas zudumi, %


6

2.1.1. Emisijas aprēķins no pirolīzes procesa un propāna sadedzināšanas

Lai aprēķināto kopējo piesārņojošo vielu daudzumu no pirolīzes tehnoloģiskās līnijas, nepieciešams aprēķināt piesārņojošo vielu daudzumu no pirolīzes iekārtas un sadedzināšanas iekārtas. Kā kurināmo izmantojot propānu, iekārtas darba ilgums plānots 660 h/a. Tā kā uzņēmums plāno uzstādīt vēl vienu pirolīzes iekārtas moduli, tad emisijas aprēķinos (g/s) tiek piemērots koeficients x2. Piesārņojošo vielu aprēķins no pirolīzes iekārtas. Slāpekļa dioksīda emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 100𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,3𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,3𝑔/𝑠 × 660ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,713𝑡/𝑎

Sēra dioksīda emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 46𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,138𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,138𝑔/𝑠 × 660ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,328𝑡/𝑎

Cieto daļiņu (t.sk. PM10 un PM2,5) emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 10𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,03𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,03𝑔/𝑠 × 660ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,071𝑡/𝑎

TOC emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 8𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,024𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,024𝑔/𝑠 × 660ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,057𝑡/𝑎

Piesārņojošo vielu aprēķins no sadedzināšanas iekārtas. Tā kā sadedzināšanas iekārtas jauda ir 0,9 MW, tad emisijas aprēķiniem ir izmantoti emisijas faktori no MK 2004. gada 14. decembra noteikumu Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai” 2. pielikuma [1] 2.tabulas – “Sašķidrinātās naftasgāzes sadedzināšanas”. Kā kurināmo plānots izmantot propānu līdz 260 t/a gadā. Propāna relatīvais blīvums šķidrajā fāzē ir 0,58 t/m3. Emisijas faktori apkopoti nākamajā tabulā.

Emisijas faktori sadedzināšanas iekārtām ar jaudu <2,93 MW 2.1.1.1.tabula

Kurināmais NO2, g/m3 CO, g/m3

Propāns 1,68 x 103 0,228 x 103

Kurināmā raksturojums: Qz

d – 45,54 GJ/t (saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādāto metodiku “CO2 emisiju no kurināmā stacionārās sadedzināšanas aprēķina metodika”, 2014. gada decembris [4], 1.tabulu)


7

Blīvums – 0,58 t/m3 (propānam - saskaņā ar produkta drošības datu lapu http://www.elmemesser.lv/lv_LV/downloads/gases-data (3)). Kurināmā patēriņu sekundē katlam aprēķina pēc formulas:

𝐵𝑠 =𝐵𝑔𝑎𝑑𝑎 × 106

𝑛 × 3600

Kur: Bs – kurināmā patēriņš sekundē, g/s Bgada – maksimālais kurināmā patēriņš gadā, šeit – 260 t jeb 448 m3 n – darba stundas, šeit – 660 h

𝐵𝑠 =448𝑚3/𝑎 × 0,58𝑡/𝑚3 × 106

660ℎ/𝑎 × 3600= 109𝑔/𝑠𝑒𝑘 = 392,4 𝑘𝑔/ℎ

Kurinot ar propānu, atmosfērā izdalās oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds un oglekļa dioksīds. Oglekļa oksīda un slāpekļa dioksīda emisiju daudzumus aprēķina pēc formulas:

6/10

fs

at

EBE

Kur: Ef – emisijas faktors (g/m3), attiecīgi CO 0,228x103 g/m3 un NO2 1,68 x103 g/m3 Bs – kurināmā patēriņš (m3/gadā). Oglekļa oksīda emisijas:

𝐸𝑡/𝑎 = 448𝑚3/𝑎 × 0,228x103 g/𝑚3 × 10−6 = 0,102𝑡/𝑎

𝐸𝑔/𝑠 =0,102𝑡/𝑎 × 106

660ℎ/𝑎 × 3600= 0,043𝑔/𝑠

Slāpekļa dioksīda emisija:

𝐸𝑡/𝑎 = 448𝑚3/𝑎 × 1,68 × 103 g/𝑚3 (1 −20

100) × 10−6 = 0,602𝑡/𝑎

𝐸𝑔/𝑠 =0,602𝑡/𝑎 × 106

660ℎ/𝑎 × 3600= 0,253𝑔/𝑠

Oglekļa dioksīda emisija: Emisijas faktors ar oksidācijas koeficientu propānam – 62,4366 (t/TJ) (saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādāto metodiku “CO2 emisiju no kurināmā stacionārās sadedzināšanas aprēķina metodika”, 2015. gada decembris, 1.tabulu).

260 t/a × 45,54 GJ/t= 11840,4 GJ/a Et/a = 11840,4 GJ/a × 62,4366t/TJ x 10-3 = 739,27 t/a

Maksimālās emisijas (g/s):

𝐸𝑔/𝑠 =739,27𝑡/𝑎 × 106

660ℎ/𝑎 × 3600= 311,14𝑔/𝑠


8

Dūmgāzu tilpuma plūsmas ātrums:

𝑉 = 𝑉𝑑1 × 𝐵𝑠 × 10−3, 𝑚3/𝑠 𝑘𝑢𝑟 V – dūmgāzu plūsmas ātrums, m3/s Vd1 – dūmgāzu tilpums faktiskajā temperatūrā, m3/kg B – kurināmā patēriņš sekundē, g/s

Dūmgāzu faktiskais kopējais tilpums:

𝑉𝑑1 = 𝑉𝑑0 + 1,0161 × (𝛼 − 1) × 𝑉0𝑘𝑢𝑟

Vd

1 - dūmgāzu faktiskais kopējais tilpums, m3/kg; V0

d – dūmgāzu teorētiskais tilpums, m3/kg; V0

– dūmgāzu teorētiskais tilpums, m3/kg; tuvināti V°d = V°;

α - gaisa patēriņa koeficients.

𝛼 =21

21 − 𝑂2𝑘𝑢𝑟

O2 – fiksētais skābekļa saturs dūmgāzēs; gāzveida kurināmajam O2 = 3%. Teorētiskais gaisa patēriņš V°:

𝑉0 =0,267 × 𝑄𝑑

𝑧

1000𝑘𝑢𝑟

Qz

d – kurināmā zemākais sadegšanas siltums, kJ/kg

𝛼 =21

21 − 3= 1,17

𝑉0 =0,267 × 45540𝑘𝐽/𝑘𝑔

1000= 12,16𝑚3/𝑘𝑔

𝑉𝑑1 = 12,16𝑚3/𝑘𝑔 + 1,0161 × (1,17 − 1) × 12,16𝑚3/𝑘𝑔 = 14,26𝑚3/𝑘𝑔

𝑉 = 14,26𝑚3/𝑘𝑔 × 392𝑘𝑔/ℎ = 5590𝑚3/ℎ = 1,55 𝑚3/𝑠

Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs:

𝐶 =𝑀

𝑉 × 𝐵𝑠 × (1 −0,5100)

× 10−6 𝑚𝑔/𝑚3𝑘𝑢𝑟

M – emisija, g/s; V — dūmgāzu plūsmas ātrums (m3/s) Bs – kurināmā patēriņš sekundē, g/s 0,5 – mehāniski nepilnīgas degšanas zudumi sašķidrinātai propāna gāzei (%)

Oglekļa oksīds:

𝐶 =0,043𝑔/𝑠

14,26𝑚3/s × 109𝑔/𝑠 × (1 −0,5100)

× 106 = 29𝑚𝑔/𝑚3


9

Slāpekļa dioksīds:

𝐶 =0,253𝑔/𝑠

14,26𝑚3/s × 109𝑔/𝑠 × (1 −0,5100

)× 106 = 171𝑚𝑔/𝑚3

Propāna gāzes sadedzināšanas laikā uzņēmums eksperimentālā kārtā veica piesārņojošo vielu koncentrācijas mērījumus. Mērījumu rezultāti apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (propāna sadedzināšana) 2.1.1.2.tabula

Rādītājs Mērvienība Rezultāts

Oglekļa monoksīds, CO mg/m3 18

Slāpekļa oksīds, NOx mg/m3 30

Cietās daļiņas (putekļi) mg/m3 8.8

Kopējais organiskais ogleklis mg/m3 1.8

Hlorūdeņradis mg/m3 0.3

Fluorūdeņradis mg/m3 0.48

Izvērtējos mērījumu rezultātus ir secināms, ka faktiskā emisija, dedzinot propāna gāzi, ir mazāka par aprēķināto. Citu piesārņojošo vielu (putekļi, TOC, hlorūdeņradis, fluorūdeņradis) teorētiskie emisijas aprēķini nav veikti, jo, saskaņā ar izmantoto metodiku, tiek novērtētas tikai būtiskākās piesārņojošās vielas (oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds). Kā liecina dūmgāzu mērījumu rezultāti, citu piesārņojošo vielu emisija ir nenozīmīga. Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs no pirolīzes procesa: CNO2 = 100 mg/m3 CTOC = 8 mg/m3 CPM10= 10 mg/m3 CPM2,5= 10 mg/m3 CSO2= 46 mg/m3 Kopējās piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs: Kopējās piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (pirolīzes un propāna degšanas procesam) tiek aprēķinātas pēc šādas formulas [2]:

𝐶𝑘 =𝐶1 × 𝐵1 + 𝐶2 × 𝐵2

𝐵1 + 𝐵2

Kur: C1 un C2 – piesārņojošo vielu koncentrācija B1 un B2 – piesārņojošo vielu emisija, g/s

𝐶𝑁𝑂2 =171 × 0,253 + 100 × 0,3

0,253 + 0,3= 132𝑚𝑔/𝑚3

CCO=28 mg/m3

CTOC = 8 mg/m3 CPM10= 10 mg/m3 CPM2,5= 10 mg/m3 CSO2= 46 mg/m3


10

Kopējais emisiju daudzuma aprēķins: NO2 emisija = 0,253+0,3=0,553 g/s SO2 emisija = 0,138 g/s TOC emisija = 0,024 g/s CO emisija = 0,028 g/s Daļiņu PM emisija = 0,03 g/s PM10 emisija = 0,03 g/s PM2,5 emisija =0,03 g/s

2.1.2. Emisijas aprēķins no pirolīzes procesa un pirolīzes gāzes sadedzināšanas

Lai aprēķināto kopējo piesārņojošo vielu daudzumu no pirolīzes tehnoloģiskās līnijas, nepieciešams aprēķināt piesārņojošo vielu daudzumu no pirolīzes iekārtas un sadedzināšanas iekārtas. Kā kurināmo izmantojot pirolīzes gāzi, iekārtas darba ilgums plānots 7500 h/a. Tā kā uzņēmums plāno uzstādīt vēl vienu pirolīzes iekārtas moduli, tad emisijas aprēķinos (g/s) tiek piemērots koeficients x2. Piesārņojošo vielu aprēķins no pirolīzes iekārtas (pirolīzes process). Slāpekļa dioksīda emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 100𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,3𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,3𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 8,1𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 46𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,138𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,138𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 3,726𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 10𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,03𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,03𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,81𝑡/𝑎

TOC emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 8𝑚𝑔/𝑚3 × 1,5𝑚3/s × 10−3 × 2 = 0,024𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,024𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,648𝑡/𝑎

Piesārņojošo vielu aprēķins no sadedzināšanas iekārtas. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, maksimālais pirolīzes gāzes patēriņš plānots līdz 3000 t, iekārtas darba stundas, dedzinot pirolīzes gāzi, aptuveni 7500 h/a. Atbilstoši MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 10.3. punktam, emisijas daudzuma noteikšanai jālieto emisijas faktori no Eiropas Vides aģentūras atmosfēras emisiju krājuma „CORINAIR” emisijas faktoru datubāzes (metodikas) trešā līmeņa vai, ja tajā nav pieejami atbilstošie emisijas faktori, no


11

Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras gaisa piesārņojuma emisijas faktoru apkopojuma „AP- 42”. Ja Eiropas Vides aģentūras vai Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras emisijas faktoru datubāzē nav pieejams piesārņojošai darbībai raksturīgais emisijas faktors, izmanto emisijas faktorus, kas iegūti no citas emisijas faktoru datubāzes (metodikas). Ne „CORINAIR” datu bāzē, ne ASV Vides aizsardzības aģentūras gaisa piesārņojuma emisijas faktoru apkopojumā “AP-42” nav atrodami emisijas faktori pirolīzes gāzes sadedzināšanai, tādēļ emisijas aprēķiniem ir izmantoti reālie piesārņojošo vielu emisijas mērījumi, veicot pirolīzes sadedzināšanas procesu. Mērījumi tika veikti 20.03.2015. no plkst. 20.50. – 22.20 (skat.testēšanas pārskatu C pielikumā). Dūmgāzu monitoringa veikšanas vieta – pēc dūmgāzu attīrīšanas skruberī (skat.1.attēlu).

1.attēls. Dūmgāzu analīžu ņemšanas vieta.

Kā kurināmais tika izmantota riepu pirolīzes laikā iegūtā gāze. Rezultāti apkopoti zemāk esošajā

tabulā.

Piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (pirolīzes gāzes sadedzināšana)

2.1.2.1.tabula Rādītājs Mērvienība Rezultāts


Slāpekļa oksīds, NOx (kur NOx=NO2) mg/m3 93

Sēra dioksīds, SO2 mg/m3 15



Hlorūdeņradis mg/m3 ‹0.001

Fluorūdeņradis mg/m3 ‹0.001

Dūmgāzu mērījumos tika noteikti ar dūmgāzu plūsmas fizikālie parametri – izmešu temperatūra 231 °C, izmešu plūsmas ātrums 11,7 m/s, reālā gāzes plūsma 0,83 m3/s. Šādi parametri tika izmantoti arī piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanā.


12

Tā kā hlorūdeņraža un fluorūdeņraža koncentrācija ir mazāka par 0,001 mg/m3, tad emisijas aprēķinos ir pieņemts robežvērtība, kas norādīta MK 24.05.2011. noteikumu Nr.401 2.pielikuma 1.tabulā (HCl – 10 mg/m3, HF – 1 mg/m3).

Piesārņojošo vielu emisija aprēķināta, balstoties uz dūmgāzu mērījumiem un dūmgāzu plūsmas fizikālajiem parametriem. Oglekļa oksīda emisijas:

𝐸𝑔/𝑠 = 43𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0357𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0357𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,964𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 93𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0772𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0772𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 2,084𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 15𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0125𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0125𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,338𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 8,1𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0067𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0067𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,181𝑡/𝑎

TOC emisija: 𝐸𝑔/𝑠 = 1,6𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0013𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0013𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,035𝑡/𝑎

HCl emisija:

𝐸𝑔/𝑠 = 10𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0083𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0083𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,2241𝑡/𝑎

HF emisija: 𝐸𝑔/𝑠 = 1𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,00083𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,00083𝑔/𝑠 × 7500ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0224𝑡/𝑎

Tā kā zinātniskajā literatūrā nav atrodami oglekļa dioksīda emisijas faktori no pirolīzes gāzes sadedzināšanas procesa, tad izmantota konservatīva pieeja un pirolīzes gāze ir pielīdzināta dabasgāzei, balstoties uz SIA “Balt Test” veiktajiem pirolīzes gāzes testēšanas pārskatiem un VZI FEI vadošā pētnieka dr.phys. Jāņa Kalnača atzinumu (IVN Ziņojuma I pielikums – Eksperiments). Oglekļa dioksīda emisija:


13

Emisijas faktors ar oksidācijas koeficientu dabasgāzei – 55,30522 (t/TJ) (saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādāto metodiku “CO2 emisiju no kurināmā stacionārās sadedzināšanas aprēķina metodika”, 2015. gada decembris, 1.tabulu). Pirolīzes gāzes blīvums pieņemts tāds pats kā dabasgāzei – 0,69 t/1000 m3.

4347826 × 34,1894 MJ/m3 x10-3= 148649,6 GJ/a Et/a = 148649,6 GJ/a × 55,30522 t/TJ x 10-3 = 8221,1 t/a

Maksimālās emisijas (g/s):

𝐸𝑔/𝑠 =8221,1𝑡/𝑎 × 106

7500ℎ/𝑎 × 3600= 304,5𝑔/𝑠

Piesārņojošo vielu koncentrācija dūmgāzēs no pirolīzes procesa: CNO2 = 100 mg/m3 CTOC = 8 mg/m3 CPM= 10 mg/m3 CPM10= 10 mg/m3 CPM2,5= 10 mg/m3 CSO2= 46 mg/m3 Kopējās piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (pirolīzes un pirolīzes gāzes degšanas procesam) tiek aprēķinātas pēc šādas formulas [2]:

𝐶𝑘 =𝐶1 × 𝐵1 + 𝐶2 × 𝐵2

𝐵1 + 𝐵2

Kur: C1 un C2 – piesārņojošo vielu koncentrācija B1 un B2 – piesārņojošo vielu emisija, g/s

𝐶𝑁𝑂2 =93 × 0,0772 + 100 × 0,3

0,0772 + 0,3= 99𝑚𝑔/𝑚3

𝐶𝑇𝑂𝐶 =1,6 × 0,0013 + 8 × 0,024

0,0013 + 0,024= 8𝑚𝑔/𝑚3

𝐶𝑆𝑂2 =15 × 0,0125 + 46 × 0,138

0,0125 + 0,138= 43𝑚𝑔/𝑚3

𝐶𝑃𝑀,𝑃𝑀10,𝑃𝑀2,5 =8,1 × 0,0067 + 10 × 0,03

0,0067 + 0,03= 10𝑚𝑔/𝑚3

CCO=43 mg/m3

Kopējais emisiju daudzuma aprēķins: NO2 emisija = 0,0772+0,3=0,3772 g/s SO2 emisija = 0,0125+0,138=0,1505 g/s TOC emisija = 0,0013+0,024=0,0253 g/s CO emisija = 0,0357 g/s


14

PM10 emisija = 0,0067+0,03=0,0367 g/s PM2,5 emisija =0,0067+0,03=0,0367 g/s

2.2. Emisijas aprēķins no liekās pirolīzes gāzes sadedzināšanas lāpā (A2)

Liekās pirolīzes gāzes sadedzināšanai tiks izmantots lāpa. Lāpa atrodas aiz visiem filtriem, kas attīra pirolīzes gāzi, pirms uzkrāšanas tvertnes, turklāt pirms lāpas ir vēl uzstādīts papildus filtrs. Lāpa tiks izmantota tikai avārijas situācijās, kad tiks saražots vairāk gāzes nekā iespējams sadedzināt. Prognozētais lāpas izmantošanas darbības laiks – ne vairāk kā 100 stundas gadā. Atbilstoši MK 02.04.2013. noteikumu Nr. 182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 10.3. punktam, emisijas daudzuma noteikšanai jālieto emisijas faktori no Eiropas Vides aģentūras atmosfēras emisiju krājuma „CORINAIR” emisijas faktoru datubāzes (metodikas) trešā līmeņa vai, ja tajā nav pieejami atbilstošie emisijas faktori, no Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras gaisa piesārņojuma emisijas faktoru apkopojuma „AP- 42”. Ja Eiropas Vides aģentūras vai Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras emisijas faktoru datubāzē nav pieejams piesārņojošai darbībai raksturīgais emisijas faktors, izmanto emisijas faktorus, kas iegūti no citas emisijas faktoru datubāzes (metodikas). Ne „CORINAIR” datu bāzē, ne ASV Vides aizsardzības aģentūras gaisa piesārņojuma emisijas faktoru apkopojumā “AP-42” nav atrodami emisijas faktori pirolīzes gāzes sadedzināšanai, tādēļ lāpa ir pielīdzināta pirolīzes sadedzināšanas iekārtai un emisijas aprēķiniem ir izmantoti reālie piesārņojošo vielu emisijas mērījumi, veicot pirolīzes sadedzināšanas procesu sadedzināšanas iekārtā. Sadedzināšanas iekārtā dūmgāzu attīrīšanai tiek izmantots slapjais skruberis slāpekļa dioksīda un sēra dioksīda emisijas samazināšanas attiecīgi par 20% un 50%. Lāpā šāds skruberis nav uzstādīts, līdz ar to slāpekļa dioksīda un sēra dioksīda koncentrācija būs lielāka attiecīgi par 20% un 50%. Rezultāti apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (pirolīzes gāzes sadedzināšana)

2.2.1.tabula Rādītājs Mērvienība Rezultāts


Slāpekļa oksīds, NOx (kur NOx=NO2) mg/m3 111,6

Sēra dioksīds, SO2 mg/m3 22,5



Hlorūdeņradis mg/m3 ‹0.001

Fluorūdeņradis mg/m3 ‹0.001

Fizikālie parametri ir pielīdzināti pirolīzes gāzes sadedzināšanas iekārtai – izmešu temperatūra 220 °C, izmešu plūsmas ātrums 11,7 m/s, reālā gāzes plūsma 0,83 m3/s. Tā kā hlorūdeņraža un fluorūdeņraža koncentrācija ir mazāka par 0,001 mg/m3, tad emisijas aprēķinos ir pieņemts robežvērtība, kas norādīta MK 24.05.2011. noteikumu Nr.401 2.pielikuma 1.tabulā (HCl – 10 mg/m3, HF – 1 mg/m3). Piesārņojošo vielu emisija aprēķināta, balstoties uz dūmgāzu mērījumiem un dūmgāzu plūsmas fizikālajiem parametriem. Oglekļa oksīda emisijas:


15

𝐸𝑔/𝑠 = 43𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0357𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0357𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0129𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 111,6𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0926𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0926𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0333𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 22,5𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0187𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0187𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0067𝑡/𝑎


𝐸𝑔/𝑠 = 8,1𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0067𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0067𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0024𝑡/𝑎

TOC emisija: 𝐸𝑔/𝑠 = 1,6𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0013𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0013𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0005𝑡/𝑎

HCl emisija: 𝐸𝑔/𝑠 = 10𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,0083𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,0083𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,003𝑡/𝑎

HF emisija: 𝐸𝑔/𝑠 = 1𝑚𝑔/𝑚3 × 0,83𝑚3/s × 10−3 = 0,00083𝑔/𝑠

𝐸𝑡/𝑎 = 0,00083𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 0,0003𝑡/𝑎

CO2 emisija:

𝐸𝑡/𝑎 = 186,98𝑔/𝑠 × 100ℎ/𝑎 × 3600 × 10−6 = 67,31𝑡/𝑎

2.3. Tehniskā oglekļa izkraušanas rezultātā radušās emisijas (A5)

Pēc pirolīzes cikla pabeigšanas, retortes tiek izņemtas no reaktora un ievietotas dzesēšanas glāzēs, kur tiek nodrošināta retoršu atdzesēšana un ventilēšana. Retoršu atdzesēšanas un ventilēšanas minimālais ilgums ir aptuveni 2 - 3 stundas. Pirolīzes cikla minimālais ilgums līdz pilnīgai nolietoto riepu sadalīšanai ir 5 - 6 stundas. Tomēr nereti cikls ir krietni garāks, jo tiek sagaidīta retortes pilnīga atdzišana, kas būtiski ierobežo potenciālu smakas emisiju. Tehniskā oglekļa darba stundu izkraušanas laiks – 3627 h/a. Pēc retoršu atdzesēšanas, tiek atvērti retoršu vāki un tajās esošais cietais atlikums - oglekļa atlikums un tērauda kordi, tiek izbērts uz vibrogalda, kas aprīkots ar magnētisko separatoru, tādējādi


16

nodrošinot oglekļa un metāla kordu nodalīšanu. Retoršu izbēršana notiek angārā. Riepu pirolīzes procesā iegūst 30% tehniskā oglekļa no riepu kopējā apjoma (12 000 t) - 3600 t. Izkraušanas/fasēšanas darbi aizņem 3627 h/a. Emisijas aprēķinos tehniskā oglekļa daudzums ir dubultos, jo notiek divreizējā pārkraušana – vispirms izkraujot no retortes, pēc tam ieberot big-bag maisos. Emisijas faktori darbībām ar tehnisko oglekli nav izstrādāti. Ņemot vērā, ka pirolīzes procesā iegūtais materiāls – tehniskais ogleklis ir putošs, tad tas ir pielīdzināts rūdai ar zemu mitruma saturu. Daļiņu PM un PM10, kas veidojas no tehniskā oglekļa izkraušanas no retortēm, aprēķināšanai ir izmantots emisijas faktors no metodikas [8] tabulas 11.24.-1 (Material handling and transfer--all minerals except bauxite (SCC 3-03-024-04). Metodikā ir norādīts emisijas faktors daļiņām PM un PM10. Daļiņu PM2,5 aprēķināšanai ir izmantots daļiņu sadalījums no ASV Vides aizsardzības aģentūras izstrādātās datubāzes AP-42 2.pielikuma - Appendix B2 „GENERALIZED PARTICLE SIZE DISTRIBUTIONS” [9] B2-13.lpp sniegtās informācijas, kurā norādīts, ka putekļos daļiņas PM2,5 veido 15% no kopējām daļiņām PM jeb 29% no daļiņām PM10. Emisijas faktori un aprēķinātās emisijas apkopotas 2.3.1. tabulā.

Emisija no tehniskā oglekļa izkraušanas procesa 2.3.1. tabula

Tehniskā oglekļa daudzums, t

Kopējās cietās izkliedētās daļiņas Cietās izkliedētās daļiņas PM10 Cietās izkliedētās daļiņas PM2,5

emisijas faktors, kg/t

gada emisija, t/a

maksimālās emisijas

(g/s)


gada emisijas, t/a


(g/s)


gada emisijas, t/a


(g/s)

3600tx2=7200 0,06 0,432 0,0331 0,03 0,216 0,0165 0,009 0,0648 0,0050

2.4. Tehniskā oglekļa sajaukšanas ar RDF rezultātā radušās emisijas (A8)

Pirolīzes ogles sajaukšanai ar RDF materiālu esošajā noliktavā paredzēts uzstādīt sajaukšanas un presēšanas iekārtu. Sākotnēji pirolīzes ogle tiks iebērta pieņemšanas tilpnē. Tālāk tā ar šneku tiks padota uz lentas transportieri, kas savukārt ogli pados uz maisītāju. Šnekā ogle papildus tiks samalta, bet lentas transportieris tiks aprīkots ar magnētisku separatoru, tādējādi nodrošinot visu metāla elementu atdalīšanu no ogles. Maisītājā oglei tiks pievienotas nepieciešamās saistvielas: RDF un līme, iegūstot viendabīgi sajauktu masu, kas tiks padota uz preses iekārtu sekundārā kurināmā granulu sagatavošanai. Sagatavotās sekundārā kurināmā granulas tiks krautas big-bag maisos un novietotas pagaidu glabāšanā noliktavas pirmajā stāvā. Emisijas avota darba stundu skaits – 2920 h/a. Emisijas faktori darbībām ar tehnisko oglekli nav izstrādāti. Ņemot vērā, ka pirolīzes procesā iegūtais materiāls – tehniskais ogleklis ir putošs, tad tas ir pielīdzināts rūdai ar zemu mitruma saturu. Daļiņu PM un PM10, kas veidojas no tehniskā oglekļa izbēršanas pieņemšanas tvertnē, aprēķināšanai ir izmantots emisijas faktors no metodikas [8] tabulas 11.24.-1 (Material handling and transfer--all minerals except bauxite (SCC 3-03-024-04). Metodikā ir norādīts emisijas faktors daļiņām PM un PM10. Daļiņu PM2,5 aprēķināšanai ir izmantots daļiņu sadalījums no ASV Vides aizsardzības aģentūras izstrādātās datubāzes AP-42 2.pielikuma - Appendix B2 „GENERALIZED PARTICLE SIZE DISTRIBUTIONS” [9] B2-13.lpp sniegtās informācijas, kurā norādīts, ka putekļos daļiņas PM2,5 veido 15% no kopējām daļiņām PM jeb 29% no daļiņām PM10.


17

Malšanas un sajaukšanas ar RDF emisijas novērtēšanai izmantots emisijas faktors no iepriekš minētās metodikas [8] tabulas 11.24.-1 (Primary crushing (SCC 3-03-024-01)) Emisijas faktori un aprēķinātās emisijas apkopotas 2.4.1. tabulā.

Emisija no tehniskā oglekļa sajaukšanas ar RDF

2.4.1. tabula

Tehniskā oglekļa daudzums, t

Kopējās cietās izkliedētās daļiņas Cietās izkliedētās daļiņas PM10 Cietās izkliedētās daļiņas PM2,5


gada emisija, t/a


(g/s)


gada emisijas, t/a


(g/s)


gada emisijas, t/a


(g/s)

Tehniskā oglekļa izbēršana pieņemšanas tilpnē

3600 t 0,06 0,216 0,0205 0,03 0,108 0,0103 0,009 0,0324 0,0031

Tehniskā oglekļa smalcināšana

3600 t 0,2 0,72 0,0685 0,02 0,072 0,0068 0,0058 0,02088 0,0020

Tehniskā oglekļa sajaukšana ar RDF

3600 t 0,2 0,72 0,0685 0,02 0,072 0,0068 0,0058 0,02088 0,0020

Kopā 1,656 0,1575 0,252 0,0240 0,0742 0,0071

2.5. Minerālmateriālu sadrupināšanas rezultātā radušās emisijas (A11)

SIA “E Daugava” plāno uzsākt būvniecības atkritumu smalcināšanu. Uzņēmuma teritorijā plānota pirmējā drupināšana, kad tiek iegūti salīdzinoši lieli sadrupinātā materiāla gabali. Drupinātājā ievietotie lielizmēra materiāli ar konkrēto materiālu apstrādes ražību 100 m3/h jeb 130 t/h tiks sadrupināti smalkākos gabalos. Kopumā paredzēts sadrupināt maksimāli 500 tonnas materiālu gadā. Drupināšanas laikā materiālu nav paredzēts mitrināt, tādēļ emisijas tiek vērtētas kā nekontrolētas. Saskaņā ar metodiku [7, 11.19.2-1 tabula] ne pirmreizējai, ne otrreizējai smalcināšanai (sākotnējā, rupjākā smalcināšana) nav pieejami dati par cieto daļiņu emisiju, taču metodikā dots norādījums, ka šādā gadījumā var tikt pielietoti emisiju koeficienti cietajām daļiņām PM10, kas rodas pie trešējās smalcināšanas un šādas emisijas vērtējamas kā maksimālās pirmreizējās un otrreizējās smalcināšanas gadījumā. Tāpat tabulā ir dots emisijas faktors tikai daļiņām PM un PM10. Daļiņu PM2,5 emisijas faktors netiek sniegts. Lai novērtētu daļiņu PM2,5 emisijas apjomu, ir izvēlēta sliktākā iespējamā situācija – daļiņas PM2,5 ir pielīdzinātas daļiņām PM10. Emisijas faktori un aprēķinātās emisijas apkopotas 2.5.1. tabulā.

Emisija no būvatkritumu smalcināšanas procesa

2.5.1. tabula Gadā sadrupinātais minerālmateriālu

daudzums, t

Kopējās cietās izkliedētās daļiņas Cietās izkliedētās daļiņas PM10, PM2,5


gada emisija, t/a

maksimālās emisijas (g/s)


gada emisijas, t/a

maksimālās emisijas (g/s)

500 0,0027 0,0014 0,097 0,0012 0,0006 0,043


18

3. Uzņēmuma kā atmosfēras piesārņotāja raksturojums

Emisijas avotu fizikālais raksturojums

3.1.tabula

Emisijas avota kods

Emisijas avota apraksts

Emisijas avota un emisijas raksturojums

Ģeogrāfiskās koordinātas Dūmeņa

augstums

Dūmeņa iekšējais diametrs

Plūsma Emisijas

temperatūra Emisijas ilgums

Z platums A garums m mm Nm3/h oC h/a

A1 Pirolīzes tehnoloģiskā līnija

56°32’21,5” 24°00’08,5” 23 300 2988 231 8160

A2 Avārijas lāpa 56°32’21,5” 24°00’08,5” 2 200 2988 220 100

A5 Tehniskā oglekļa izkraušana (retorte un big-bag maisi)

56°32’20,1” 24°00’08,3” 3 1200 367 23 3627

(20 min/h; 10,7 h/dnn)

A8 RDF, tehniskā oglekļa un neitralizētu NP sajaukšanas laukums

56°32’20,4” 56°32’20,7” 56°32’21,7” 56°32’21,3”

24000’09,7’’ 24000’09,2’’ 24000’11,4’’ 24000’11,8’’

3 1200 m2

(laukums) - Vides temp. 2920

A11 Būvmateriālu drupināšanas laukums

56°32’20,0” 56°32’20,0” 56°32’19,9” 56°32’19,9”

24000’07,7’’ 24000’08,1’’ 24000’08,1’’ 24000’07,9’’

3 100 m2

(laukums) - Vides temp. 4


19

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas 3.2.tabula

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums Piesārņojošā viela Emisiju raksturojums pirms

attīrīšanas Gāzu attīrīšanas iekārtas

Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas

nosaukums tips emisijas

avota kods

darbības ilgums (h, dienas)

vielas kods

nosaukums g/s mg/m3 t/a Nosaukums,

tips

efektivitāte g/s mg/m3 t/a

dnn gadā Projektētā Faktiskā

Kurināmais – propāna gāze

Pirolīzes tehnoloģiskā līnija

- A1 24 660 020 038 Slāpekļa dioksīds 0,691 165 1,644 Slapjais skruberis 20 % 20 % 0,553 132 1,315

020 032 Sēra dioksīds 0,276 92 0,656 Slapjais skruberis 50 % 50 % 0,138 46 0,328

230 020 Kopējais organiskais ogleklis 0,024 8 0,493 - - - 0,024 8 0,057

020 029 Oglekļa oksīds 0,043 28 0,102 - - - 0,043 28 0,102

200 001 Daļiņas PM 0,03 10 0,071 - - - 0,03 10 0,071

200 002 Daļiņas PM10 0,03 10 0,071 - - - 0,03 10 0,071

200 003 Daļiņas PM2,5 0,03 10 0,071 - - - 0,03 10 0,071

020 028 Oglekļa dioksīds 311,14 - 739,27 - - - 311,14 - 739,27

Kurināmais – pirolīzes gāze

Pirolīzes tehnoloģiskā līnija

- A1 24 7500 020 038 Slāpekļa dioksīds 0,4715 124 12,730 Slapjais skruberis 20 % 20 % 0,3772 99 10,184

020 032 Sēra dioksīds 0,301 86 8,128 Slapjais skruberis 50 % 50 % 0,1505 43 4,064


020 029 Oglekļa oksīds 0,0357 43 0,964 - - - 0,0357 43 0,964

200 001 Daļiņas PM 0,0367 10 0,991 - - - 0,0367 10 0,991

200 002 Daļiņas PM10 0,0367 10 0,991 - - - 0,0367 10 0,991

200 003 Daļiņas PM2,5 0,0367 10 0,991 - - - 0,0367 10 0,991

020 027 Hlorūdeņradis 0,0083 10 0,2241 - - - 0,0083 10 0,2241

020 017 Fluorūdeņradis 0,00083 1 0,0224 - - - 0,00083 1 0,0224


Avārijas lāpa - A2 2,7 100 020 038 Slāpekļa dioksīds 0,0926 112 0,0333 - - - 0,0926 112 0,0333

020 032 Sēra dioksīds 0,0187 23 0,0067 - - - 0,0187 23 0,0067


020 029 Oglekļa oksīds 0,0357 43 0,0129 - - - 0,0357 43 0,0129

200 001 Daļiņas PM 0,0067 8 0,0024 - - - 0,0067 8 0,0024

200 002 Daļiņas PM10 0,0067 8 0,0024 - - - 0,0067 8 0,0024

200 003 Daļiņas PM2,5 0,0067 8 0,0024 - - - 0,0067 8 0,0024

020 027 Hlorūdeņradis 0,0083 10 0,003 - - - 0,0083 10 0,003

020 017 Fluorūdeņradis 0,00083 1 0,0003 - - - 0,00083 1 0,0003


20

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums Piesārņojošā viela Emisiju raksturojums pirms

attīrīšanas Gāzu attīrīšanas iekārtas

Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas

nosaukums tips emisijas

avota kods

darbības ilgums (h, dienas)

vielas kods

nosaukums g/s mg/m3 t/a Nosaukums,

tips

efektivitāte g/s mg/m3 t/a

dnn gadā Projektētā Faktiskā


Tehniskā oglekļa izkraušana

Difūzs A5 10,7 3627

200 001 Daļiņas PM 0,0331 - 0,432 - - - 0,0331 - 0,432

200 002 Daļiņas PM10 0,0165 - 0,216 - - - 0,0165 - 0,216

200 003 Daļiņas PM2,5 0,0050 - 0,0050 - - - 0,0050 - 0,0050

RDF, tehniskā oglekļa un neitralizētu NP sajaukšana

Difūzs A8 10,7 3627

200 001 Daļiņas PM 0,1575 - 1,656 - - - 0,1575 - 1,656

200 002 Daļiņas PM10 0,024 - 0,252 - - - 0,024 - 0,252

200 003 Daļiņas PM2,5 0,0071 - 0,0742 - - - 0,0071 - 0,0742

Būvmateriālu drupināšana Difūzs A11 4 4

200 001 Daļiņas PM 0,097 - 0,0014 - - - 0,097 - 0,0014

200 002 Daļiņas PM10 0,043 - 0,0006 - - - 0,043 - 0,0006

200 003 Daļiņas PM2,5 0,043 - 0,0006 - - - 0,043 - 0,0006


21

Piesārņojošo vielu emisiju limitu projekts 3.3. tabula

Emisijas avots Piesārņojošā viela

O2 % Nr.p.k. nosaukums

ģeogrāfiskās koordinātas nosaukums kods g/s

mg/m3, ouE/m3

t/a Z platums A garums

Kurināmais – propāna-butāna gāze

A1 Pirolīzes tehnoloģiskā līnija 56°32’21,5” 24°00’08,5”

Slāpekļa dioksīds 020 038 0,553 132 1,315

-

Sēra dioksīds 020 032 0,138 46 0,328

Kopējais organiskais ogleklis 230 020 0,024 8 0,057

Oglekļa oksīds 020 029 0,043 28 0,102

Daļiņas PM 200 001 0,03 10 0,071

Daļiņas PM10 200 002 0,03 10 0,071

Daļiņas PM2,5 200 003 0,03 10 0,071

Kurināmais – pirolīzes gāze

A1 Pirolīzes tehnoloģiskā līnija 56°32’21,5” 24°00’08,5”


-

Sēra dioksīds 020 032 0,1505 43 4,064


Oglekļa oksīds 020 029 0,0357 43 0,964

Daļiņas PM 200 001 0,0367 10 0,991

Daļiņas PM10 200 002 0,0367 10 0,991

Daļiņas PM2,5 200 003 0,0367 10 0,991

Hlorūdeņradis 020 027 0,0083 10 0,2241

Fluorūdeņradis 020 017 0,00083 1 0,0224

A2 Avārijas lāpa 56°32’21,5” 24°00’08,5”


-

Sēra dioksīds 020 032 0,0187 23 0,067


Oglekļa oksīds 020 029 0,0357 43 0,129

Daļiņas PM 200 001 0,0067 8 0,024

Daļiņas PM10 200 002 0,0067 8 0,024

Daļiņas PM2,5 200 003 0,0067 8 0,024

Hlorūdeņradis 020 027 0,0083 10 0,003

Fluorūdeņradis 020 017 0,00083 1 0,0003

A5 Tehniskā oglekļa izkraušana (retorte un big-bag maisi)

56°32’20,1” 24°00’08,3”

Daļiņas PM 200 001 0,0331 - 0,432

Daļiņas PM10 200 002 0,0165 - 0,216

Daļiņas PM2,5 200 003 0,0050 - 0,0050


22

Emisijas avots Piesārņojošā viela

O2 % Nr.p.k. nosaukums

ģeogrāfiskās koordinātas nosaukums kods g/s

mg/m3, ouE/m3

t/a Z platums A garums

A8 RDF, tehniskā oglekļa un

neitralizētu NP sajaukšanas laukums

56°32’20,4” 56°32’20,7” 56°32’21,7” 56°32’21,3”

24000’09,7’’ 24000’09,2’’ 24000’11,4’’ 24000’11,8’’

Daļiņas PM 200 001 0,1575 - 1,656

Daļiņas PM10 200 002 0,024 - 0,252

Daļiņas PM2,5 200 003 0,0071 - 0,0742

A11 Būvmateriālu drupināšanas

laukums

56°32’20,0” 56°32’20,0” 56°32’19,9” 56°32’19,9”

24000’07,7’’ 24000’08,1’’ 24000’08,1’’ 24000’07,9’’

Daļiņas PM 200 001 0,097 - 0,0014

Daļiņas PM10 200 002 0,043 - 0,0006

Daļiņas PM2,5 200 003 0,043 - 0,0006


23

Mēneša variācijas 3.4.tabula

Emisijas avota kods: A1, A2 Piesārņojošās vielas: Slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds, kopējais organiskais ogleklis (TOC), oglekļa oksīds, daļiņas PM10 (t. sk. PM2,5)

Mēneši Vērtības

Janvāris 8,33

Februāris 8,33

Marts 8,33

Aprīlis 8,33

Maijs 8,33

Jūnijs 8,33

Jūlijs 8,37

Augusts 8,33

Septembris 8,33

Oktobris 8,33

Novembris 8,33

Decembris 8,33

Dienas variācijas

3.5.tabula Emisijas avota kods: A1, A2 Piesārņojošās vielas: Slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds, kopējais organiskais ogleklis (TOC), oglekļa oksīds, daļiņas PM10 (t. sk. PM2,5)

Stundas No pirmdienas līdz piektdienai Sestdiena Svētdiena 0 100 100 100

1 100 100 100 2 100 100 100 3 100 100 100 4 100 100 100 5 100 100 100 6 100 100 100 7 100 100 100 8 100 100 100 9 100 100 100

10 100 100 100 11 100 100 100 12 100 100 100 13 100 100 100 14 100 100 100 15 100 100 100 16 100 100 100 17 100 100 100 18 100 100 100 19 100 100 100 20 100 100 100 21 100 100 100 22 100 100 100 23 100 100 100


24

4. PIESĀRŅOJOŠO VIELU IZKLIEDES DATORPROGRAMMA

Fona piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantota VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) piederošā datorprogramma „EnviMan”, versija „Beta 3.0D”, izmantojot Gausa matemātisko modeli. Izstrādātājs – Zviedrijas kompānija „OPSIS AB”, beztermiņa licence Nr.0479-7349-8007. Kā izejas dati tajā tiek izmantoti:

meteoroloģiskais raksturojums (programmā „EnviMan” modelis „EnviMet”) – kas ietver meteoroloģisko informāciju par 2010. – 2014.gadu. Kā izejas parametri tiek izmantoti – temperatūras, vēja virziena, vēja ātruma, globālās radiācijas mērījumi;

dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisijas apjomiem un avotu darbības dinamiku no LVĢMC uzturētās statistikas datu bāzes 2-Gaiss, kā arī informācija par mobilajiem piesārņojuma avotiem (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati).

LVĢMC fona piesārņojuma modelēšanā ir izmantojusi Jelgavas novērojumu stacijas datus. SIA “E Daugava” radīto piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantots modelis „AERMOD” (licences Nr. AER0006195, licence bez termiņa). Modeļa izmantošana ir saskaņota ar Valsts vides dienestu. Kā izejas dati tika izmantoti:

meteoroloģiskajam raksturojumam izmantoti Jelgavas novērojumu stacijas 2014.gada secīgi stundas dati;

dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisiju apjomiem un avotu darbības dinamiku.

Meteoroloģisko datu kopā iekļauti šādi 2014. gada secīgi dati ar 1 stundas intervālu:

piezemes temperatūra (ºC); vēja ātrums (m/s); vēja virziens (º); kopējais mākoņu daudzums; albedo; sajaukšanās augstums (m); Monina-Obuhova garums (m).

Atbilstoši sniegtajiem datiem, ir sagatavota „vēja roze”, kas raksturo valdošo vēju virzienus (skat.1.attēlu).


25

1.attēls. Vēja virzienu atkārtošanās NS Jelgava 2014.gadā


26

5. PIESĀRŅOJOŠO VIELU APRĒĶINU REZULTĀTU ANALĪZE

Saskaņā ar MK 03.11.2010. noteikumiem Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” robežvērtības ir reglamentētas daļiņām PM10 un PM2,5, oglekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam un sēra dioksīdam (skat.5.1.tabulu).

Piesārņojošo vielu robežvērtības 5.1.tabula

Piesārņojošā viela Noteikšanas periods Robežlielums

Daļiņas PM10 24 stundas 50 µg/m³

Kalendāra gads 40 µg/m³

Daļiņas PM2,5 Kalendāra gads 25 µg/m³

(no 2020.gada 20 µg/m³)

Oglekļa monoksīds 8 stundas 10000 µg/m³

Slāpekļa dioksīds 1 stunda 200 µg/m³

Kalendāra gads 40 µg/m³

Sēra dioksīds 1 stunda 350 µg/m³

24 stundas 125 µg/m³

Jāatzīmē, ka piesārņojošo vielu fona līmeni veido tikai mobilie piesārņojuma avoti- transports. Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” uzturēto datu bāzi “2-Gaiss”, Salgales pagastā neviens cits uzņēmums bez SIA “E Daugava” uzņēmuma 2014.gadā nav sniedzis informāciju par piesārņojošo vielu emisiju. Visu piesārņojošo vielu maksimālās fona koncentrācijas tiek novērotas pie reģionālās nozīmes autoceļa P94 Jelgava – Staļģene – Code. Izkliedes aprēķini ir veikti 2 m augstumā, aprēķina solis ir 50 m. Fons (bez SIA “E Daugava” piesārņojošās darbības). Daļiņu PM10 diennakts 36.augstākās koncentrācijas fona piesārņojums visā ietekmes zonā (modelēšanas laukumā) sasniedz 10,0-10,1 µg/m³, savukārt gada 7,417-7,45 µg/m³. Maksimālās daļiņu PM2,5 gada koncentrācija sasniedz 5,7185 – 5,74 µg/m³. Oglekļa monoksīda fona koncentrācija modelēšanas laukumā sasniedz 320-322 µg/m³. Slāpekļa dioksīda stundas 19.augstākās koncentrācijas nepārsniedz 3,0-4,0 µg/m³, savukārt gada noteikšanas periodam 2,98-3,1 µg/m³. Sēra dioksīda stundas 25.augstākās koncentrācijas nepārsniedz 0,592-0,6 µg/m³, savukārt diennakts 4.augstākās koncentrācijas noteikšanas periodam 0,592-0,597µg/m³. Visu piesārņojošo vielu maksimālās fona koncentrācijas tiek novērotas pie/uz reģionālās nozīmes autoceļa P94 Jelgava – Staļģene – Code. Plānotās darbības ietvaros visu piesārņojošo vielu (izņemot oglekļa oksīdu) maksimālā koncentrācija tiek sasniegta ārpus uzņēmuma teritorijas. Oglekļa oksīda koncentrācija 8 stundu noteikšanas periodam nepārsniedz 1,38 µg/m³. Slāpekļa dioksīda maksimālā koncentrācija stundas noteikšanas periodam 19.augstākajai vērtībai var sasniegt 16,79 µg/m³, gada noteikšanas periodam – 0,87 µg/m³.


27

Daļiņu PM10 diennakts 36.augstākā koncentrācija ārpus SIA “E Daugava” uzņēmuma teritorijas nepārsniedz 18,12 µg/m³, savukārt gada koncentrācija – 13,91 µg/m³. Daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija teritorijā, kur vērtē atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, nepārsniedz 2,0 µg/m³. Sēra dioksīda stundas 25.augstākā koncentrācija nepārsniedz 5,01 µg/m³, bet diennakts 4.augstākajai koncentrācijai – 1,59 µg/m³. Saskaņā ar MK 02.04.2013. noteikumu Nr.182 „Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 4.punktu, maksimālā summārā koncentrācija ir noteikta pirms kartogrāfiskās interpolācijas. Summārās piesārņojuma izkliedes kartes ir sagatavotas daļiņām PM10

un PM2,5. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti apkopoti 5.2.tabulā, bet LVĢMC vēstuli, izkliedes kartes, ievaddatus un izdrukas skat. B pielikumā.

Izkliedes aprēķinu rezultāti

5.2.tabula

Piesārņojošā viela

Maksimālā piesārņojošās darbības emitētā

piesārņojuma koncentrācija, µg/m³

Maksimālā summārā

koncentrācija, µg/m³

Aprēķinu periods/

laika intervāls

Aprēķinu punkta vai šūnas centroīda

koordinātas (LKS koordinātu sistēmā)

Piesārņojošās darbības emitētā piesārņojuma

daļa summārajā koncentrācijā, %

Piesārņojuma koncentrācija attiecībā

pret gaisa kvalitātes normatīvu, %

Daļiņas PM10

18,12 28,13 24 h/gads x=500137 y=266190

64,4 56,3

6,49 13,91 Gads/gads x=500137 y=266190

46,7 34,8

Daļiņas PM2,5 2,00 7,71 24 h/gads x=500137 y=266190

25,9 30,8

Oglekļa monoksīds

1,38 321,56 8 stundas/

gads x=500137 y= 266140

0,4 3,2

Slāpekļa dioksīds

16,79 19,84 1 stunda/

gads x=500087 y= 266240

84,6 9,9

0,87 3,86 Gads/gads x=500087 y=266240

22,5 9,7

Sēra dioksīds

5,01 5,6 1h/gads x=500087 y=266240

89,5 1,6

1,59 2,18 24h/gads x=500237 y=266190

72,9 1,7

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka SIA „E Daugava” ietekme uz gaisa kvalitāti plānotās darbības ietvaros atsevišķām piesārņojošām vielām ir nozīmīga (īpatsvars kopējā devumā), taču summārais piesārņojums nevienai piesārņojošai vielai nepārsniedz 60% no MK 03.11.2010. noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” robežvērtības. Atbilstoši piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas datiem, tika noteikti arī meteoroloģiskie apstākļi, pie kuriem novērojamas paaugstinātas stundas koncentrācijas.


28

Nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi 5.3.tabula

Nr.p.k. Viela

Meteoroloģiskie apstākļi

Stundas koncentrācija,

µg/m3 Datums un laiks

Vēja virziens,

grādi

Vēja ātrums,

m/s Temperatūra, °C

Sajaukšanās augstums, m

Virsmas siltums plūsma, W/m2

1. PM10 17.09.2014., 16 97 0,43 15,86 69,0 4,0 636.2

2. PM2,5 17.09.2014., 16 97 0,43 15,86 69,0 4,0 189.6

3. CO 10.12.2014., 18 182 5,56 0,66 233,9 -30,3 4,4

4. NO2 10.12.2014., 18 182 5,56 0,66 233,9 -30,3 60,6

5. SO2 29.04.2014., 17 298 1,66 19,24 184,0 9,9 6,3


29

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Metodiskie norādījumi par uzņēmumu vai iestāžu maksimāli pieļaujamās emisijas limitu

projektu izstrādi, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.

2. Metodiskais krājums atmosfēru piesārņojošo vielu izmešu aprēķināšanai dažādiem uzņēmumiem. Ļeņingrada, 1986.

3. ASV Vides aizsardzības aģentūras metodiku krājuma sadaļa “External combustion sources”: http://www.epa.gov/ttn/chief/ap42/ch01/indeh.html

4. CO2 emisiju no kurināmā stacionārās sadedzināšanas aprēķina metodika, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, 2012./2015. gada decembris.

5. MK 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1015 „Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai”

6. Emission estimation technique manual for combustion engines, Version 3.0, Australian government, Dep. of the Environment, Water, Heritage and the Arts, June 2008

7. AP 42, Fifth Edition, Compilation of Air Pollutant Emission Factors, Volume 1: Stationary Point and Area Sources, Chapter 11: Mineral Products Industry, 11.19.2 Crushed Stone Processing and Pulverized Mineral Processing Final Section

8. AP 42, Fifth Edition, Compilation of Air Pollutant Emission Factors, Volume 1: Stationary Point and Area Sources, Chapter 11: Mineral Products Industry, 11.24. Metallic Mineral Processings Final Section

9. AP 42, Fifth Edition, Compilation of Air Pollutant Emission Factors. Appendix B2 „GENERALIZED PARTICLE SIZE DISTRIBUTIONS

http://www.epa.gov/ttn/chief/ap42/ch01/indeh.html

Documents

SIA „E Daugava - amecovide.lv fileSIA “E Daugava” piesārņojošo vielu gaisā aprēķins 2018. gada aprīlis 3 IEVADS Aprēķins sagatavots SIA „E Daugava” bīstamo atkritumu