Siguldas novads Dziesmu un deju svētkos II · pulcēsies žūrija un kori, lai mērotos spēkiem un izcīnītu iespēju piedalī-ties svētkos. ... 23.05.2010. plkst. 15.00 Siguldas

Atbalstītāji:

SIGULDAS NOVADS X SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKOSSiguldas novada domes Elektroniskais izdevums Nr. 2

Nāc virpulī Siguldas novadā!Strauji tuvojas beigām svētku

skates, sestdien, 15.05. Siguldas 1.pamatskolā jau no agra rīta uz Pie-rīgas skolēnu koru II kārtas skati pulcēsies žūrija un kori, lai mērotos spēkiem un izcīnītu iespēju piedalī-ties svētkos. Pierīgas koru virsdiri-

ģents Jānis Baltiņš prognozē, ka Siguldas novada skolēnu kori skatē startēs labi un visi varēs braukt uz Rīgu. Šis ir ļoti saspringts laiks, un gan no skolēniem, gan koru vadītā-jiem prasa lielu piepūli, spēku un entuziasmu. Tikai tā var sasniegt tik labus rezultātus un gūt atzinību.

Vasarsvētku svētdienā, 23.maijā plkst. 15.00 Siguldas 1.pamatskolā notiks Siguldas novada skolēnu pašdarbības kolektīvu ieskaņu koncerts, gatavojoties X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Par svētku programmu rūpējas deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa un jau-niešu kora „Atvars” un Mākslu skolas „Baltais flīģelis” 5.-9.klašu kora vadītājs Jānis Baltiņš. Paldies viņiem par ieguldījumu!

Koncertā pateicības kolektīvu vadītājiem pasniegs Si-guldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Iz-glītības pārvaldes vadītāja Maija Bruģe, savukārt skolēni saņems organizatoru sarūpētus saldumus.

Liels paldies par viesmīlību un ieguldīto darbu arī Si-guldas 1.pamatskolas kolektīvam, jo skolas zālē jau kopš janvāra notika Pierīgas koru kopmēģinājumi, koru skates, un arī ieskaņas koncerts. Īpašs paldies direktoram Valte-ram Mačam un ārpusklases darba organizatorei Ilgai Ko-karevičai.

Vēl līdz 31.05. aicinu novada skolēnus pārbaudīt savu erudīciju un piedalīties viktorīnā par svētkiem, laimējot SEB bankas un Siguldas novada domes sarūpētas balvas, viktorīna pieejama Siguldas novada domes mājas lapā: www.sigulda.lv

Svētki lēnām tuvojas finiša taisnei – maija beigās, kad būs oficiāli apstiprināti dalībnieki, tiks slēgti līgumi ar sko-lām, kurās dzīvos dalībnieki, ar autotransporta firmām, mediķiem, apsardzi, dežurantiem un ēdinātājiem. Šobrīd tiek saskaņots, kādi izskatīsies T krekliņi, kurus apmaksu visiem dalībniekiem nodrošina SEB banka un A/S „Sigul-das Būvmeistars”.

Par visu, kas turpmāk notiks saistībā ar svētkiem, in-formēsim nākamajos elektroniskajos izdevumos, tiek gata-vots arī īpašs, svētkiem veltīts „Rīgas Apriņķa Avīzes” pie-likums, kurš iznāks pirms Jāņiem un būs pieejams visās novada iedzīvotāju pastkastītēs.

Siguldas novada interešu izglītības vadītāja S.Ķirule

“Sudrabskaņa” pūtēju orķestru parādē

4.maijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā

Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienā 4.maijā X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru dalībniekiem bija gods iet parādē un izrādīt defile priekšnesumus. Svētku defile fi-nālkonkurss notika pie Brīvības pieminekļa un 11.novem-bra krastmalā. Skolu pūtēju orķestru priekšnesums jau piekto gadu ir neatņemama 4.maija svētku programmas sastāvdaļa Rīgā.

Septiņi Latvijas skolu pūtēju orķestri savas muzicēša-nas un defile prasmes demonstrēja ne tikai skatītājiem, bet arī starptautiskajai žūrijai. Konkursā piedalījās divi Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestri, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas mākslu skolas pūtēju orķestris “Sudrabska-ņa”, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris, Talsu novada Bēr-nu un jauniešu centra pūtēju orķestris un Gulbenes mūzi-kas skolas pūtēju orķestris.

Labākie Latvijas skolu pūtēju orķestri piedalīsies X Lat-vijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku orķestru fi-nālskatē 7. jūlijā Lielajā ģildē un defile programmā 9. jūlijā laukumā pie Brīvības pieminekļa, bet koncertā “Priecīgs koncerts” 8. jūlijā izstāžu centrā “Ķīpsala” muzicēs visi Latvijas skolu pūtēju orķestri.

SIGULDAS NOVADS X SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKOS

Atbalstītāji:

Ieskaņu koncerts Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem Siguldas novadā

notiks Vasarsvētku svētdienā!Kas tas bija, kas atjājaDūmakainu kumeliņu?Tas atnesa kokiem lapas,Zemei zaļu dāboliņu. / L.t.dz./

Vasarsvētku svētdienā, 23.maijā plkst. 15.00, Siguldas 1.pamatskolā notiks Siguldas novada skolēnu pašdar-bības kolektīvu ieskaņu koncerts, gatavojoties X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Par svētku prog-rammu rūpējas deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa un jauniešu kora „Atvars” un Mākslu skolas „Baltais flīģelis” 5.-9.klašu kora vadītājs Jānis Baltiņš. Tajā tiks izdziedātas un izdejotas gan tautasdziesmas un dejas, gan latviešu klasikas zelta fonds.

Latviešu rakstnieks Edvarts Virza savulaik rakstīja: ”Latviešu tautasdziesmas un dejas padarījušas lat-viešu dzirdi, redzi un visas jušanas tik smalkas, ka cauri gadiem un tik daudziem mūžiem varam sadzirdēt tā pirmatnējā šūpuļa līkstes čīkstēšanu, kas bija kārts pirmajam latvieti, kuru šūpojot, māte dziedāja pirmo dainu. Tā dziesma arvien vēl skan, un tas šūpulis arvien vēl šūpojas, aijādams mūsu tautas mūžību. Pacel sa-vas acis uz debesīm un skatu uz zvaigznēm! Vai tu vari tās izskaitīt? Tāds pats būs arī tavs dzimums, šie vārdi, sacīti senajam vectēvam, bija sacīti arī pirmajam latvietim, kad Dievs viņu, saņēmis aiz rokas, izveda laukā no nama un lika skatīties augšup. Šie vārdi skan arī Jums.” Šie Edvarda Virzas teiktie vārdi izskaidro to fenome-nu, kādēļ pie mums ir iespējams noorganizēt Dziesmu svētkus.

Koncertā pateicības kolektīvu vadītājiem pasniegs Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Izglītības pārvaldes vadītāja Maija Bruģe, savukārt skolēni saņems organizatoru sarūpētus saldumus.

Skolēni dažkārt jautā: „ Kas tie ir – Vasarsvētki?” Vasarsvētki tiek uzskatīti par trešajiem lielākajiem kris-tīgajiem svētkiem, par kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Kristiešiem šie svētki ir priecīgi, jo ar tiem mums tiek dāvāts spēks šodienai, ikdienas dzīvei. Latviešiem vasarsvētki vairāk asociējas ar vasaras iesākumu, kad daba ir atmodusies un viss zeļ un plaukst, ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos, tā arī Vasarsvētkos jābūt meijām. Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceri-ņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

Latviešu tautas ticējumi par Vasarsvētkiem:Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem – būs auglīga vasara. Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena – tad siens nepelē.Kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tas dabū kašķi.

Siguldas novada interešu izglītības vadītāja S.Ķirule


Atbalstītāji:

Siguldas novada X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņu koncerta PROGRAMMA

23.05.2010. plkst. 15.00 Siguldas 1.pamatskolā

1. Daugavas krastā (I. Arne, A. Ritmanis),dzied Siguldas novada skolēnu kori,2. Princeses skrien visātrāk (A. Maskats, I. Zandere), dzied Siguldas novada skolēnu kori,3. Pavasaris (J.Lūsēns, I.Zandere),dzied Siguldas novada skolēnu kori4. Pavasar̀ s (J.Purviņa hor., J.Staltes mūz.),dejo Vizbulīte - 12.kl.,5. Šim pa pieri, tam pa pieri (O.Freibergas hor., R.Paula mūz.), dejo Vizbulīte - 3.kl., Purenīte - 3.kl.,6. Garā pupa (D. Adviljones hor., R.Paula mūz.),dejo Vizbulīte - 2.kl., Purenīte - 2.kl.,7. Novij man, māmuliņa (Z.Liepiņš, latv.t.dz. vārdi),dzied Siguldas novada skolēnu kori,8. Tēvs, māmiņa (R.Pauls, J.Peters),dzied Siguldas novada skolēnu kori9. Tālavas taurētājs (R.Pauls, R.Blaumais),dzied Siguldas novada skolēnu kori,10. Sitieniņi (B. Šteinas hor.,G. Dovgjallo mūz.),dejo Allažu pamsk. d/k 1.-4. Kl. , Purenīte - 1.kl.,11. Mazputniņi (M. Lasmanes hor., G. Dovgjalo.mūz.) dejo Purenīte - 3.kl. , Allažu pamsk. d/k - 3.-6.kl.12. Rucavietis (H.Sūnas hor., P.Dambja mūz. apdare) dejo Allažu pamsk.d/k 5.-9.kl.13. Latvju zeme vaļā stāv (Z.Liepiņš, M.Zālīte) dzied Siguldas novada skolēnu kori14. Tiltu zvani dunēt sāk (Z.Liepiņš, I.Zandere) dzied Siguldas novada skolēnu kori15. Tā dziedāja Mārtiņš (M. Brauns),dzied Siguldas novada skolēnu kori16. „Labvēlīgais tips” (A.Krūmiņa aranžējums) spēlē pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”17. Es meitiņa kā rozīte (D. Adviljones hor., R.Paula mūz.), dejo - Vizbulīte 10.kl. + Purenīte 4.kl.; Vizbulīte 12.kl. + Vizbulīte 4.kl.,18. Šķindu, šķindu Rīgas pile (I. Mistres hor., tautas mūz., M.Krūmiņa apd.), dejo Vizbulīte 5.-6.kl., Purenīte 5.-6.kl.,19. Visi ciema suņi rēja (R.Spalvas hor., grupas „Iļģi” tau-tas mūz. interpret.), dejo Vizbulīte 7.-9.kl., Purenīte 7.-9.kl.,20. Zīda spārniem, vienos pelnos (R.Pauls, J.Peters), dzied Siguldas novada skolēnu kori,21. Mosties, celies, strādā (R.Pauls, J.Peters), dzied Siguldas novada skolēnu kori,22. Defilē programma (hor. I. Čača latv. t. dz. mūzika E. Šķetra salikumā), spēlē pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”23. Brālītis (O.Freibergas hor., R.Paula mūz.),dejo Vizbulīte 4.kl., Purenīte 4.kl.,

24. Uz dāldera danci griezu (G.Baumaņa hor., R.Pau-la mūz.), dejo Vizbulīte 10.kl.+ 12.kl.,25. Saule, pērkons, Daugava (M. Brauns, Rainis), dzied Siguldas novada skolēnu kori,26. Mana dziesma (R. Kaupers, I.Cipe),dzied Siguldas novada skolēnu kori.

Siguldas novada skolēnu kori: SVĢ koris „Atvars” 1.pamsk. 5.-9.kl.,Mākslu skolu” Baltais flīģelis” 5.-9.kl., 1.pamatskolas zēnu koris


Atbalstītāji:

ANDRIS MUIŽNIEKSmūzikas pedagogs, pūtēju orķestra vadītājs, daudzkārtējs skolēnu un jaunatnes

Dziesmu un deju svētku dalībnieks

No www.gramata21.lv publicētā Jāņa Rāceņa sagatavo-tā materiāla:

„Andris Muižnieks dzimis 1945. gada 25. septembrī Mazstraupes pagastā. Ģimenei pārceļoties uz Siguldu, viņš uzsāka mācības Siguldas 1. pamatskolā, vēlāk – vidussko-lā. 1959. gadā iestājās Siguldas Bērnu mūzikas skolā un 1965. gadā pēc Siguldas 1. vidusskolas beigšanas turpināja izglītību Cēsu A. Kalniņa Mūzikas vidusskolas pūšamo in-strumentu nodaļā, kuru beidza 1969. gadā un sāka strādāt Siguldas Bērnu mūzikas skolā par skolotāju.

1973. gadā tika nodibināts Siguldas 1. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris, par kura vadītāju kļuva Andris Muižnieks. Drīz pēc tā nodibināšanas orķestris ieguva no-saukumu Siguldas Mūzikas skolas un Siguldas 1. vidussko-las skolēnu pūtēju orķestris. Pirmos panākumus kolektīvs

guva 1976. gadā, kad tika izcīnīts laureāta nosaukums Re-publikas mūzikas skolu pūtēju orķestru konkursā Ventspilī. Laureāta nosaukumu atnesa arī piedalīšanās tajā laikā ļoti populārajā TV konkursā “Ko Tu proti?”.

Atmodas kustība Latvijā pavēra ceļu ārzemju koncer-tturnejām. 1997. gadā orķestris pirmo reizi piedalījās star-ptautiskā konkursā Polijā, Jasterebie Zdroj pilsētā, kur tika iegūta starptautiska atzinība – trešā vieta koncertprogram-mas konkursā un 1. vieta “Show” programmas konkursā. Tam sekoja jauniešu pūtēju orķestru konkurss Rostokā (Vā-cijā) un konkursā iegūtā 2. vieta. 1999. gads atnesa galveno balvu – Grand Prix Starptautiskajā festivālā Rostokā un 1. vietu Polijas Starptautiskajā festivālā – Defilē program-mā.

“Sudrabskaņa” un tās diriģents


Atbalstītāji:

Sākums. Siguldas 1. vidusskolas pūtēju orķestris un tā vadītājs An-dris Muižnieks

Andris Muižnieks, pārcilājot gadu gaitā

sakrājušos diplomus un atzinības rakstus

Diriģenta un orķestra dalībnieku mērķtiecība un neatlai-dīgais ikdienas darbs ir nesis gandarījumu un prieku gan pašiem mūziķiem, gan klausītājiem koncertos dzimtajā pil-sētā Siguldā, citās Latvijas pilsētās, vieskoncertos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Dānijā, Skotijā, Vācijā un Polijā. 2001. gada pavasarī kolektīvs piedalījās Starptautiskajā jaunat-nes orķestru konkursā Itālijā, kur A grupā ieguva 12. vietu spēcīgā ārzemju orķestru konkurencē. Orķestris regulāri piedalās Republikas skolēnu un jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, kur jau 1979. gadā tika izcīnīta 1. vieta. Arī turp-mākajos gados kolektīvs regulāri ieņēmis 1. vietu, vai arī dalījis laureāta nosaukumu ar Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestri.

Pastāvīgi gūtās uzvaras Latvijas skolēnu pūtēju orķestru skatēs un konkursos ierindojušas orķestri Latvijas labāko pūtēju orķestru vidū. Orķestra gandrīz 30 pastāvēšanas ga-dos stipri izmainījies tā repertuārs – no pionieru dziesmām

un maršiem līdz klasiskās mūzikas skaņdarbiem, tradicio-nālās pūtēju orķestru, laikmetīgās un džeza mūzikas atska-ņošanai. Bez pārspīlējuma var teikt, ka Andra Muižnieka veidotais un vadītais orķestris “ir viņa dzīvesveids”.

Šo aizrautību un pašaizliedzību, spēju neapstāties nekā-du šķēršļu priekšā, no skolotāja mantojuši arī viņa audzēk-ņi. Lai saprastu, cik liels bijis ieguldītais darbs, jāatceras, ka orķestra veidošana ik pa laikam it kā jāatsāk no jauna, jo dalībnieku sastāvs regulāri mainās. Skolotājs Andris Muiž-nieks nemīl uzsvērt savus nopelnus. Runājot par sasnie-gumiem, vienmēr priekšplānā tiek uzsvērts visa kolektīva veikums. Tomēr Siguldā nav un varbūt arī nav bijis daudz tādu skolotāju, kuru autoritāte audzēkņu un viņu vecāku vidū būtu tik augsta. Un to nevar nopirkt ne par kādiem pasaules dārgumiem.”

2009. gada rudenī skolēnu pūtēju orķestris „Sudrabska-

No kreisās: Vilnis Janulis, Uģis fogelis, Valts Skrastiņš, Daigars Doršs, Agris Laiviņš, Gundars Upenieks, Uģis Bagāts, Harijs Raslavs, Vilnis Veinbergs. Aizmugurē: diriģents Andris Muižnieks.


Atbalstītāji:

“Sudrabskaņa” Turaidas muzej-rezervātā 2009. gada Muzeju nakts pasākumā

Foto: I. Ratniece

ņa” kļuva par Siguldas Mūzikas skolas kolektīvu. Pašlaik pūtēju orķestrim „Sudrabskaņa” ir trīs diriģenti – Guntars Zvejnieks, Egīls Šķetris un Andris Muižnieks.

X Skolēnu dziesmu un deju svētkos 1500 Latvijas skolē-nu pūtēju orķestru dalībniekiem paredzēts viens atsevišķs koncerts, kura programma ir ļoti interesanta. Tajā dziedās Renārs Kaupers, pie klavierēm sēdīsies pats Maestro Rai-monds Pauls. Pūtēji piedalīsies arī noslēguma koncertā un gājienā. Bet pārējās svētku dienās viņus varēs klausīties Rīgas parkos un laukumos.

Gatavošanās Skolēnu dziesmu un deju svētkiem jau ie-gājusi finiša taisnē. Aizvadītas jau diva sskates, kurās gūti labi panākumi. Ikdienā trīs, četras reizes nedēļā notiek mē-ģinājumi.

Andrim Muižniekam pirmssvētku laiku saspringtāku dara tas, ka viņš ir arī Rīgas novada skolēnu pūtēju orķes-tru virsdiriģents. Ir jābrauc arī vērtēt citu Latvijas novadu skolēnu pūtēju orķestru varējums. Andris Muižnieks ir ie-priecināts par Latgales pusē redzēto. Tur pūtēju orķestru tradīcijas turpina dzīvot. Ir pat lauku skolas, kurās no 70 skolēniem 30 spēlē orķestrī. Diriģenti ir sava darba entu-

ziasti. Andris uzsver, ka tas arī ir galvenais priekšnotei-kums, lai kolektīvs gūtu labus panākumus skatēs. Ja diri-ģents strādās bez patiesas aizrautības, tad rezultātu nebūs un arī bērnus tādā gadījumā grūti aizraut.

Vērtējot skolēnu ieinteresētību spēlēt pūtēju orķestrī, Andris Muižnieks atzīst, ka ir bērni, kuri ar prieku un in-teresi nāk uz mēģinājumiem, un ir tādi, kurus pierunā ve-cāki, kuriem bieži vien svarīgāks par orķestri ir kaut kas cits – ballītes, braucieni, utt. Mazliet rūgtums ska diriģenta balsī, kad viņš saka – jā, bērni ir dažādi, arī skolās kaut kas nav tā, kā vajag, jo bērniem netiek ieaudzināta pienākumu apziņa un cieņa pret vecākiem cilvēkiem. Tas apgrūtina skolotāju darbu, to jūt arī, vadot orķestri.

Skates, godalgotas vietas, svētki – jā tas sniedz prieku un gandarījumu, bet ikdienā diriģenta darbs ir nepārtraukts process, kurš nekad nesniedz padarīta darba sajūtu. Andris atzīst, ka orķestris viņam ir kā dzīvesveids: „Tā dēļ varbūt esmu daudz ko dzīvē zaudējis, bet tam laikam tā bija jāno-tiek. Un padarīta darba sajūtu arī grūti sasniegt, jo, skolā strādājot, tas principā nav iespējams. Ir nepātraukts darbs ar skolēniem. Tas nav tā kā saskaldīt un sakraut malku.”

Materiālu sagatavoja Ilze Ratniece


Atbalstītāji:

Siguldas novada dejotājiem, kuri gatavo-jas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, skates jau aizvadītas, zināmi laureāti, tomēr saska-ņā ar iegūto punktu skaitu tie, kuri dosies uz svētkiem, būs zināmi tikai pēc 28.aprīļa.

Pierīgas tautisko deju kolektīviem skates notika Māl-pils kultūras centrā, 11.aprīlī vidusskolas grupām un 20. prīlī – pamatskolas dejotāju grupām.

Kopumā Siguldas novada dejotāji skatēs ieguvuši ļoti labus rezultātus. 3.pamatskolas un Siguldas Valsts ģimnāzijas tautisko deju kolektīva „Vizbulīte” vairākas dejotāju grupas ieguvušas augstāko novērtējumu – kļuvuši par svētku laureātiem.

Siguldas novada dejotāji izcēlās ar prasmīgi apgūtiem dejas soļiem, dzīvesprieku un azartisku pieeju.

Par vērtēšanas kritērijiem ska-tēs izvirzīti: dejas horeogrāfiskā teksta precizitāte, dejas mākslinie-ciskais izpildījums un rakstura at-klāsme, izpildījuma muzikalitāte. Vērtēšanas protokoli pieejami Pie-rīgas Izglītības, sporta un kultū-ras mājas lapā www.ikspieriga.lv sadaļā „Kul-tūras un sporta jaunumi”.

„Vizbulītes” vidusskolas grupu vērtējums: 47,5 pun-kti un laureātu pakāpe, 43,67 punkti un I pakāpes dip-loms. Pierīgas vidusskolas grupā abām „Vizbulītes” gru-pām ir iegūts visaugstākais punktu skaits.

Apsveicam dejotājus un deju skolotājas Indru Ozoliņu,

Ingu Liepiņu, Ilonu Šimi un Dzintru Fogeli!

Informāciju sagatavoja:Siguldas novada interešu izglītības vadītāja S.Ķirule, Tālr.: 67972432Fotogrāfijas no deju skates Mālpilī 20.04. Fotografēja: S.Ķirule

Dejotājiem skates jau aizvadītas

Skates žūrija


Atbalstītāji:

Pierīgas pamat-skolu dejotāju ska-tē Siguldas novada tautisko deju ko-lektīvu rezultāti:

• 1.-2.klašu A grupā „Vizbulīte” ieguvusi 47.33 punktus un laureāta diplomu.

• 1.-2.klašu A grupā „Purenīte” ieguvusi 40.00 punktus un I pakā-pes diplomu.

• 3.-4.klašu A grupā „ Vizbulīte” ieguvusi 46.5 punktus un laureāta diplomu.

• 3.-4.klašu A grupā „Purenīte ieguvusi 44.33 punktus un Ipakā-pes diplomu.

• 3.-4.klašu B grupā „Vizbulīte” ieguvusi 47.33 punktus un laureāta diplomu.

• 3.-4.klašu B grupā „Purenītes” viena grupa ieguvusi 41.5 punktu un I pakāpes diplomu.

• 3.-4.klašu B grupā „Purenītes” otra grupa ieguvusi 41,33 punktus un I pakāpes diplomu.

• 5.-6.klašu A grupā „Vizbulīte” ieguvusi 45 punktus un laureāta diplomu.

• 5.-6.klašu A grupā „Purenīte” ieguvusi 41.17 punktus un I pakā-pes diplomu.

• 7.-9.klašu grupā „Vizbulīte” ieguvusi 43 punktus un I pakāpes diplomu.

• 7.-9.klašu grupā „Purenīte” ie-guvusi 42.33 punktus un I pakāpes diplomu.

• 1.-4.klašu C grupā Allažu pa-matskolas dejotāji ieguvuši 38.33 punktus un II pakāpes diplomu.

• 3.-4.klašu C grupā Allažu pa-matskolas dejotāji ieguvuši 40 pun-ktus I pakāpes diplomu.

• 5.-9.klašu C grupā Allažu pa-matskolas dejotāji ieguvuši 41.17 punktus un I pakāpes diplomu.


Atbalstītāji:

Siltas un saulainas bija abas (11.04 un 20.04) bijušā Rīgas rajona skolē-nu tautas deju kolektīvu skašu dienas Mālpilī. Novadu reformu rezultātā ko-lektīvi bija sadalīti pa 26 divās grupās. Žūrija abas dienas viena un tā pati - Baiba, Rasma Šteina - svētku māk-slinieciskais vadītāja - priekšsēdētāja, Agris Daņiļevičs - svētku mākslinie-ciskais vadītājs, Olga Freiberga - svēt-ku virsvadītāja, Iluta Mistre - svētku Vidzemes novada virsvadītāja, Ilze Mažāne - projekta vadītāja. Pēc žūrijas vērtējumiem kolektīvi varēja iegūt:

Laureāts - no 45-50 punktiemI pakāpe - no 40 - 44,9II pakāpe - no 33 - 39,9III pakāpe - no 26-32,9Žūrijas vērtējumi bija no 35,17 līdz

47,33 punktiem1.-2. Klašu grupā 14 kolektīvi , 3.-

4.kl.grupā = 15 kolektīvi, 5.-6.kl.gru-pā = 6kolektīvi, 7.-9. Kl. grupā 12 ko-lektīvi un 10.-12.kl. grupā 5kolektīvi . Attiecīgi šie kolektīvi un to vadītāji iz-vēlas kvalifikācijas grupu - A (augstā-kā kvalifikācija ar grūtākām dejām) vai B(mazāk dejas ar atvieglotiem de-jas soļiem) . Jāpiemin, ka šogad pirmo reizi ir arī C grupa. Šo grupu var ņemt tās skolas, kuros bērnu skaits ir līdz 200. Un arī mūsu skatēs piedalījās 1.-4. Klašu grupā = 4kolektīvi , 3.-6. Kl. = 1kolektīvs, un 5.-9. Kl. = 1kolektīvs.

Bērnu mirdzošās acis un skolotā-ju satraukums ir rādītājs, ka klāt ir 4 iepriekšējo gadu darba rezultātu pār-skats. Vai tas ir labs? Kopvērtējumā - kolektīvu skaits nav daudz sarucis, skolotāji ir tie paši, tikai pedagogu finansiālā situācija ir mainījusies un bērnu attieksme pret deju un lietderī-ga brīvā laika pavadīšanu. Skolotājam nereti ir jābūt burvim, lai atrastu pa-reizās metodes, kā strādāt, kā ieinte-resēt un noturēt dejotājus kolektīvā! Viens noteikti nav cīnītājs, bet, ja pa-līdzīgu roku un atbalstu sniedz skolas

Deju skates vērtē Indra Ozoliņa

vadība un novada deputāti, tad visam ir jāizdodas. Un skates rezultāti ir rādītājs, un skaitļi ir vadītāja motivācijas un arī darba augļu rezumējums.

Vislabāk un spožāk sevi parādīja Siguldas 3.pamatskolas un SVĢ d/k „Vizbulīte” vadītā-ja - Indra Ozoliņa. No septiņiem kolektīviem pieci ieguva laureāta pakāpi un 2 - I pakāpes diplomus. Skaitliskuma un darba ražīguma ziņā neatpaliek arī Siguldas 1.pamatskolas d/k „Purenīte”- vadītāja Dzintra Fogele. Viņai 7 kolektīvi un visi ieguva I pakāpes diplomus. Ādažu vsk. d/k „Rūta” (vadītājas Ināra Mi-čule un Vita Reinbooma), kā vienmēr, startē ar visām 5 klašu grupām stabili un noturīgi. Visi kolektīvi ir I pakāpes ieguvēji, bet jauna-jai skolotājai Lienītei Pivenai ir daudz ko mā-cīties no kolēģēm! 5 kolektīvi bija atvesti arī Ulbrokas vsk. skolotājām Antrai Vilmanei un Inesei Lopuhinai. Abas, jaunas skolotājas būdamas, centās atrast savu redzējumu, bet pieredzes trūkums neļāva sasniegt I pakāpi. Zvejniekciema vsk. d/k 4 kolektīvu rezultātu svārstība (2 ir I un 2 II pakāpes) ir neizskaid-rojama, jo skolotāja visiem 4 sastāviem ir Ju-dīte Krūmiņa. Labus rezultātus parādīja arī Lilitas Jansones vadītais Mālpils vsk. d/k „Atsperītes” 3.-4.kl. ieguva laureātu pakāpi un 1.-2.kl. - I pakāpi. Lielākais pārsteigums bija Ilonas Šimes vadītais Allažu pamat-skolas d/k, jo tikai ar neatlaidīgu darbu var sasniegt I pakāpes rezultātus (2 kolektīvi ), un mazajiem vēl būs jāpacenšās (II pakape). Visvairāk par savu darba izvērtējumu jādo-mā Inčukalna pamatskolas skolotājai Ingai Indriksonei.

Visām skolotājam un viņu dejotājiem, kā arī skolu vadībām un vecākiem - sakām milzu paldies! Bija sapucēti bērni un laipna at-tieksme, bija smaidi, smīniņi un arī labs dejas solis. Cerībā, ka realitātes rūgtums (uz svētkiem tiks tikai 30 000 dejotāji) nesabojās labo dejas soļu izaugsmi dau-dziem dejotājiem, es novēlu jaukus svēt-kus un satikšanos Daugavas stadionā!

Bijušā Rīgas rajona skolu deju kolek-tīvu virsvadītāja - Indra Ozoliņa


Atbalstītāji:

Siguldas novada skolēnu kori gatavojas II kārtas skatei

Siguldas novada skolēnu kori gatavojas Pierīgas koru II kārtas skatei, kura notiks sestdien, 15.maijā Siguldas 1.pamatskolas zālē. Saskaņā ar skates rezultātiem pēc 15.maija tiks noteikts, kuri kori būs izcīnī-juši iespēju piedalīties svētkos.

I kārtas skate notika 29. aprīlī, tajā piedalījās arī Siguldas novada skolēnu kori, kuri gatavojas piedalīties Skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Žū-rijas komisiju vadīja Pierīgas skolēnu koru virsdi-riģents Jānis Baltiņš, vēl žūrijas darbā piedalījās arī Siguldas pilsētas kultūras nama jauktā kora „Spārni” diriģente Līga Ādamsone un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiri-ģents Gints Ceplenieks.

Pateicoties koru vadītāju entuziasmam un di-riģenta, Pierīgas skolēnu koru virsvadītāja Jāņa Baltiņa ieguldījumam, kopš janvāra organizējot kopmēģinājumus, Siguldas novada skolēnu koru sniegums bija pārliecinošs un labs, rezultāti ir se-kojoši:

Siguldas 1.pamatskolas zēnu koris, vadī-tāja Evija Kupavska, B grupa, ieguva 40,2 punktus un I pakāpes diplomu;

Siguldas 1.pamatskolas 5.-9.klašu koris, vadītāja Evija Kupavska, B grupa, ieguva 41 punktu un I pakāpes diplomu;

Siguldas Mākslu skolas 5.-9.klašu koris, vadītājs Jānis Baltiņš, A grupa, ieguva 43 punktus un I pakāpes diplomu;

Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” , C grupa, ieguva 45,5 punktus un I pakāpes diplomu.

Sīkāka informācija par koru skates rezultātiem pieejama Pierīgas Izglītības, sporta un kultūras pārvaldes mājas lapā: www.ikspieriga.lv.

Sagatavoja:Siguldas novada interešu izglītības vadītāja

S.Ķirule

PIERĪGAS PAŠVALDĪBU SKOLU KORU KONKURSA I KĀRTAS REZULTĀTI

(29.04.2010.Siguldas 1.pamatskola)UZ KONKURSA II KĀRTU IZVIRZĪTIE

KOLEKTĪVI

Nr Izglītības iestā-des un kolektīva pilns nosaukums

Kora veids Diriģents Kora dalībnie-ku skits konkursā

I kārtā iegūtie punkti

1. Siguldas 1.pa-matskola

Zēnu kori-s,B grupa

Evija Ku-pavska

26 40,2 I

2. Zvejniekciema vidusskola

5.-9.kl.,B grupa

Antra Deniškā-ne

23 36,6 II

3. Saulkrastu vi-dusskola

5.-9.kl.,B grupa

Līga Gaiķe

42 37,6 II

4. Inčukalna pa-matskola

5.-9.kl.,B grupa

Jeļena Tresiko-va

39 40,6 I

5. Siguldas 1.pa-matskola

5.-9.kl.,B grupa

Evija Ku-pavska

44 41 I

6. Turaidas pamat-skola

5.-9.kl.,B grupa

Ludmila Pēterso-ne

20 42 I

7. Ulbrokas vidusskola

5.-9.kl.,B grupa

Vija Ga-vecka

43 42,3 I

8. Siguldas Mākslu skola’’Baltais flīģelis’’

5.-9.kl.,A grupa

Jānis Baltiņš

24 43 I

9. Vangažu vidusskola

5.-9.kl.,B grupa

Maira Lazdiņa Militina Sipčenko

24 44 I

10. Zvejniekciema vidusskola

Jauktais koris,B grupa

Antra Deniškā-ne

29 36 II

11. Krimuldas vi-dusskola

Jauktais koris, B grupa

Aivars Buņķis

37 40 I

12. Siguldas Valsts ģimnāzija

Jauniešu koris’’At-vars’’,C-grupa

Jānis Baltiņš

34 45,5 I

13. Ropažu vidus-skola

5.-9.kl.,B grupa

Jānis Kaģis

- -


Atbalstītāji:

Siguldas novada skolēni saņēmuši godalgotas vietas bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas

konkursā „Ritmu spēles”, veltītā X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

27.aprīlī Ropažu kultūras centrā ar izstādi, pa-sākumu un modes demonstrējumiem ar devīzi „Tēr-pies zaļāk” noslēdzās Pierīgas bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas konkurss „Ritmu spē-les”, kurā piedalījās un saņēma godalgotas vietas arī Siguldas novada skolēni.

Saskaņā ar konkursa nolikumu katra izglītības iestāde varēja iesniegt līdz pieciem skolēnu darbiem, pievienojot izpētes objektu – saistībā ar sava nova-da tradīcijām un dziesmu un deju svētkiem. I pakā-pes laureātu darbi piedalīsies kopīgā izstādē, kura tiks eksponēta Rīgas kongresu nama telpās Skolēnu dziesmu un deju svētku laikā.

No Siguldas novada visaugstāko novērtējumu ie-guva Siguldas 1.pamatskolas skolotājas Daces Mel-bārdes skolēnu darbi – 2.a klases skolnieces Dārtas Adzilčas gleznojums „Vidzemnieki” un 1.a klases skolnieces Elīnas Kalniņas gleznojums „Visa Latvija dejo”.

Atzinības, kā arī II un III pakāpes diplomus saņēma arī citi Siguldas novada skolēnu iesniegtie darbi.

Konkursā piedalījās Siguldas 3.pamatskolas skolotājas Rudītes Kašas sagatavotie skolēni – 4.a klases audzēkne Silvija Segliņa ar gleznojumu „Siguldieši”, 4.a klases au-dzēknis Andris Jenerts ar gleznojumu „Serpentīna ceļš”, 4.b klases audzēkne Anna Marta Jansone ar gleznojumu „Siguldietes”, 3.a klases audzēkne Loreta Lilienfelde ar gleznojumu „Deja pie Gūtmaņalas”, 3.c klases audzēkne Elizabete Putniņa ar gleznojumu „Turaidas Roze” un 4.a klases audzēknis Kristaps Bruners ar gleznojumu „ Zelta rudens ritmi”, Allažu pamatskolas skolotājas Aijas Lubga-nes sagatavoties skolēni – 3.klases audzēknis Roberts Vil-cāns ar gleznojumu „Ziema”, 3.klases audzēkne Krista Sto-ma ar gleznojumu „Koka spēks”, 3.kalses audzēkne Paula Brakša ar gleznojumu „Priedes mūžs”, 9.klases audzēkne Arta Kļaviņa ar gleznojumu „Pie dīķa”, kā arī 6.klases au-dzēkne Tatjana Fedorenko ar gleznojumu „Saulriets”.

Savukārt Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centra Nodarbību centra „Namiņš” audzēkņi skolotājas Daigas Strazdiņas vadībā bija sagatavojuši darbu keramikas teh-nikā „Siguldas spieķis”, darba sagatavošanā piedalījušies 1.un 2.klases skolēni – Sigita Tilla, Timofejs Žaruns, Paula Bumble, Līva Oliņa un Marks Saļņikovs.

Sagatavoja:Siguldas novada interešu izglītības vadītāja

Sandra Ķirule


Atbalstītāji:

Izglītības iestāde Darba autora-vārds, uzvārds

Klase Darba nosaukum-s,tehnika

Pedagoga-vārds, uz-vārds

Vērtējums

Allažu pamatskola Agnese Vētra 9. Deja. Aija Lubgane Pateicība

Allažu pamatskola Roberts Vilcāns 3.kl. „Ziema” A3 Aija Lubgane PateicībaAllažu pamatskola Krista Stoma 3.kl. „Koka spēks” Aija Lubgane PateicībaAllažu pamatskola Paula Brakša 3.kl. „Priedes mūžs” Aija Lubgane PateicībaAllažu pamatskola Arta Kļaviņa 9.kl. „Pie dīķa” Aija Lubgane III pakāpeAllažu pamatskola Tatjana Fedo-

renko6.kl. „Saulriets” Aija Lubgane Pateicība

Siguldas 3. pamatskola Silvija Segliņa 4.a „Siguldieši” Rudīte Kaša PateicībaSiguldas 3. pamatskola Andris Jenerts 4.a „Serpentīna ceļš” Rudīte Kaša PateicībaSiguldas 3. pamatskola Anna Marta

Jansone4.b „Siguldietes” Rudīte Kaša III pakāpe

Siguldas 3. pamatskola Loreta Lilien-felde

3.a „Deja pie Gūtmaņa-las.”

Rudīte Kaša III pakāpe

Siguldas 3. pamatskola Elizabete Put-niņa

3.c „Turaidas Roze” Rudīte Kaša Pateicība

Siguldas 3. pamatskola Kristaps Bru-ners

4.a „Zelta rudens ritmi” Rudīte Kaša Pateicība

Siguldas 1.pamatskola Elīna Kalniņa 1.a „Visa Latvija dejo” Pasportū izmērs 74 x 70 cm

Dace Melbār-de

I pakāpe

Siguldas 1.pamatskola Dārta Adzilča 2.a „Vidzemnieki” Dace Melbār-de

I pakāpe

Siguldas Bērnu un jau-niešu interešu centrs, nodarbību centrs „Na-miņš”

Sigita Tilla 1.klase Siguldas spieķis Daiga Straz-diņa

Pateicība


Timofejs Žaruns 2.klase Siguldas spieķis Daiga Straz-diņa

Pateicība


Paula Bumble 1.klase Siguldas spieķis Daiga Straz-diņa

Pateicība


Līva Oliņa 1.klase Siguldas spieķis Daiga Straz-diņa

Pateicība


Marks Saļņi-kovs

1.klase Siguldas spieķis Daiga Straz-diņa

Pateicība

Siguldas novada skolēni, kuri piedalījās vizuālās un lietišķās mākslas konkursā „Ritmu spēles”


Atbalstītāji:

13

Siguldas novads Skolēnu Dziesmu un deju

svētku gājienā

23.aprīlī svētku koordinatore Sandra Ķirule 3.pamatskolā uz sarunu aicināja mākslas pedago-gus – 3.pamatskolas mākslas skolotāju Rudīti Kašu, Mākslu skolas skolotāju Ievu Vanagu un Mākslu skolas mākslas nodaļas vadītāju Māru Ārenti, kā arī spieķu meistari Antru Plavgo, lai pārrunātu idejas un konkretizētu darba uzdevumu skicei, kuru veido 3.pamatskolas mākslas skolotāja Rudīte Kaša.

Tika apspriestas vairākas idejas gājiena noformējumam. Dažas no tām tika noraidītas, jo grūti īstenojamas, piemē-ram, ideja par ozollapu vītnēm tika noraidīta, jo bērni ir dinamiski un mazajiem tās grūti būtu panest visu gājiena laiku, pie tam dejotāji gājiena laikā dažkārt arī izdejo deju soļus. Noslēgumā darba grupa vienojās par to, ka Mākslas skolas audzēkņi sadarbībā ar pedagogiem apdarinās 10 lielus spieķus, veidojot uz tiem tradicionālos Siguldas no-vadam brunču rakstus, jo šī gada svētku gājiena vienojošā tēma ir svītru kods – mūsu identitāte, kas ieausta tautas-tērpu brunčos, ziedu un vainagu krāsās, piederībā savam novadam. Savukārt par tradicionālu Siguldas atpazīs-tamības zīmi ir kļuvis spieķis – ar velniņiem, tautiskiem

rakstiem un uzrakstiņu „Sigulda”. Tas kļuvis par vienu no mūsu identitātes daļām, tādēļ, gatavojoties svētku gājie-nam, vēlamies „paspēlēties” ar spieķu tēmu – par lieliem un maziem spieķīšiem: maziem, izrakstītiem bērnu rociņās un svarīgiem, cildeniem vīru rokās. Ziedu pušķi, ku-rus nesīs meitenes, kas ies pie karogiem un vimpeļiem, būs veidoti no rudzu vārpām un sarkana rozes zieda, simbolizē-jot Siguldas novada saistību ar skaisto stāstu par Turaidas Rozi. Meitas, pinot vainadziņus, arī tiks aicinātas vaina-giem izmantot sarkanas rozītes un zaļumus.Līdz 1.maijam svētku organizatori katram novadam bija devuši uzdevu-mu – aptuveni 1,2 teikumu apjomā raksturot savu novadu ar Latvijā atpazīstamiem sava novada jēdzieniem, lietām, notikumiem, piemēram, ūdensrozes – Vecpiebalgai, vēji un rokmūzika – Liepājai utt. Siguldas novadu raksturojošie vārdi būs: „Sigulda elpo brīvi - tā ir fiziski un garīgi ak-tīva! Dabas burvība savienojumā ar kultūras, mākslas un vēstures tradīcijām - Gauju, spieķa stāstu, Turaidas Rozi un senajiem pilskalniem!”

Informāciju sagatavoja:Siguldas novada pašvaldības

interešu izglītības vadītāja S.Ķirule

Dziesmu un deju svētku gājiena skice


Atbalstītāji:

Mans Dziesmu svētku stāstsIr 1990 gads. Tautas deju ansamblī “Uguntiņa” notiek

liela gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem.Sūrs un grūts vairākas reizes nedēļā darbs deju zālē, bet

pats neaizmirstamākais un emocionālākais ir laiks, kur sa-vas prasmes var parādīt skatītājam un saņemt aplausus.

Nāca arī kārta Dziesmu un deju svētkiem. Uztraukums par lielo laukumu un neskaitāmiem kvadrātiem, krāsai-nām un apaļām metāla plāksnēm, kā arī cipariem uz zaļā paklāja. Mēģinājumi uz mīkstā paklāja šķiet aizraujošs, vēl prieks par sauli un labo laiku. Ļoti daudz notikumu ir ap-kārt: var redzēt daudzus simtus dejotāju un rodas pirmās sajūtas, ka esi latviete Latvijā un, ka esam vienoti savās dejās un dziesmās. Skatītāju vēl nav, bet Daugavas stadiona tribīnes brīdina, ka būs ļoti, ļoti daudz skatītāju un līdz ar to aplausi būs kā salūts mums dejotājiem. Vēl pamanu lie-lās lampas jeb prožektorus uz lieliem statīviem un turpat arī lielas skaņu tumbas. Kad sāk skanēt mūzika, tā vien šķiet, ka esi zaļās dejojošās debesīs un atkal pārņem ne-aprakstāma sajūta un liels prieks, ka pat nav jādomā par smaidīšanu, jo smaids pats jau sevi pieteicis.

Mēģinājumā mums stāsta, ka būs viesi no ārzemēm un ar kuriem būs jāizdejo pie dziesmas dažas kombinācijas. Stāsta par to, ka viesi noteikti būs priecīgi, ka mēs mācīsim dejot kopā ar viņiem. Kombinācijas šķiet ļoti vieglas un ne-kādus uztraukumus deja nerosina, bet drīzāk interesi par viesiem: par to, kur viņi dzīvo, kā viņiem tur klājas un kā-das košļenes košļā. Es padomāju: “Hm, kas zin, varbūt man kaut ko arī iedos?”

Pirms koncerta mēs visi līdz pēdējam sīkumam tiekam sagatavoti, lai uz skatuves nekas neatraisītos, nenokristu un nedod dievs, ja kaut kas lieks rēgotos ārā no tautas tēr-pa. Vēl pirms koncerta uzskrienam tribīnēs paskatīties, kā ir būt skatītājam, un sākam saprast, ka esam mazi kā skud-riņas uz lielā laukuma, un pie reizes tīri jauki izskrienamies pa trepītēm un starp soliem. Pārņem prieks, ka šeit sēdošie skatītāji skatīsies uz mums...tik daudz acu!!!

Pienāk mirklis koncertam. Dejas nodejojam labi, un ne-biju vīlusies ne mūzikas skaļumā, ne skatītāju aplausos, bet tieši otrādi, sapratu, ka noteikti to gribu piedzīvot vēl un vēl. Laiks bija skriet pie ārzemju viesiem un aicināt uz deju. Ska-tos apkārt, vai esmu nolīdzinājusies, vai viss ir kārtībā, jo ir taču tik liela atbildība: jāparāda, lai viesim viss ir skaidrs, lai viņš nesajauktu deju soļus, lai es tieku galā ar savu uzdo-to uzdevumu. Bet viņš ļoti laipnu seju un smaidot jautā: “Kā tevi sauc?” Es atbildu: “Sanita.” Un sāku ieinteresēties, ko tad esmu galu galā uzlūgusi. Vīrietis ar “naga” cepuri galvā un saulesbrillēm atbild: “Zini, kas es esmu?” Manī jau sāk pavīdēt mulsums un pie sevis jautāju: “Kā kas? Nu latviešu ārzemnieks taču! Tādi parasti ir ar košlenēm....” Es viņam atbildu: “Nē, nezinu. Un, kas tu esi?” Deja jau ir sākusies un viss notiek, kā svētku režisors ir iecerējis un kā mums ir mācīts. Brīdi dejojam un viņš saka: “Mēs esam daži, kas slēpjas!” un novelk savas brilles un tad nu es sastingstu, jeb pareizāk sakot, vairs nedejoju to, ko vajag, bet (īsti neatce-ros, jo bija šoks) dejoju tikai teciņus solīti vai lecu kā zaķis bezjēgā. Tas taču ir dziedātājs no Čikāgas piecīšiem, kungs ar laipno seju un gaišajiem matiem. Ak, Dievs, te nu nekas vairs nelīdzēja, ne lielās tumbas ar skaļo mūziku, ne manu dejotāju izbrīnītās acis, ka dejoju pilnīgi aplam. Es sastin-gusi viņā lūkojos un galvā šaudījās visādas domas - zināju taču gandrīz visas Čikāgas piecīšu dziesmas un ar vecākiem bijām Mežaparka koncertā, kas mani ļoti, ļoti saviļņoja. Re-dzēju sarkanbaltsarkano karogu, dziedājām par izsūtītiem cilvēkiem no Latvijas kara laikā, par mājām Latviju, par mūsu dabu un es taču mājās vēl visu laiku dejoju pie šīs gru-pas mūzikas. Pēkšņi attapos, ka steberēju ar viņu kaut kur un kaut kā, paskatījos apkārt, ka nu ir laiks nodejot dejas beigas ar fantastisku laimes sajūtu...

Toreiz man bija tikai kādi 11 gadi, bet vēl līdz šim katros Deju svētkos mani pavada šī “lidojošo tauriņu” sajūta sirdī un acīs pavīd Čikāgas piecīšu blondā un laipnā kunga tēls, kas simbolizē mūsu pirmos soļus neatkarības iegūšanā.

Sanita Vijupe, Deju studijas “Mēness” vadītāja

Documents

Siguldas novads Dziesmu un deju svētkos II · pulcēsies žūrija un kori, lai mērotos spēkiem un izcīnītu iespēju piedalī-ties svētkos. ... 23.05.2010. plkst. 15.00 Siguldas