Embed Size (px)
Citation preview
© 2015 Ekodoma
Siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu
vākšana un analīze. Centralizētās siltumapgādes ilgtermiņa tendences līdz 2030.gadam
2015.gada oktobris-decembris
2
Līguma numurs: EM 2015/55
Pasūtītājs: Ekonomikas ministrija
Autori:
Inženierzinātņu doktore Marika Rošā Inženierzinātņu doktors Agris Kamenders Inženierzinātņu doktore Līga Žogla Inženierzinātņu doktore Dagnija Blumberga B.sc. Līga Pozņaka Kvalitātes kontrole:
Inženierzinātņu doktors Claudio Rochas
Apstiprina:
Dr.Sc.ing., Agris Kamenders, SIA “Ekodoma” direktors
SIA "EKODOMA" – neatkarīga konsultantu firma dibināta 1991.gada 15.novembrī (reģistrācijas
Nr.40003041636 Latvijas uzņēmumu reģistrā), atzīta starptautiski (Eiropas Savienības ''Centrālajā
konsultāciju reģistrā PHARE/TACIS'' reģistrācijas numurs ir LAT - 20498). PVN Reģistrācijas
Nr.LV40003041636, reģistrēts 1996.gada 30.augustā.
3
Saturs
Kopsavilkums ............................................................................................................ 5
Ievads ....................................................................................................................... 6
1. Siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu ieguve ..................................... 7
1.1. Izmantotā datu vākšanas metodoloģija ..................................................................... 7
1.1.1. Izmantotās datu ieguves metodes un instrumentārijs ....................................... 7
1.1.2. Izmantotās datu analīzes metodes .................................................................... 9
1.1.3. Ziņojumā minētie pirmdokumenti un avoti ....................................................... 14
1.2. Gada siltumenerģijas patēriņa novērtējums ............................................................ 16
1.2.1. Centralizētā siltumapgāde ............................................................................... 16
1.2.2. Decentralizētie risinājumi ................................................................................. 19
1.2.3. Rūpniecības objekti ......................................................................................... 20
1.3. Pastāvošā centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra ................... 22
1.4. Esošie siltuma un dzesēšanas piegādes punkti ...................................................... 23
1.4.1. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas ................................................................ 23
1.4.2. Atkritumu sadedzināšanas stacijas ................................................................. 25
1.4.3. Rūpnīcas ar siltuma pārpalikumu .................................................................... 25
1.4.4. Esošās un plānotās koģenerācijas iekārtas .................................................... 27
1.4.5. Centralizētās siltumapgādes iekārtas .............................................................. 30
1.4.6. Dzesēšana ....................................................................................................... 31
2. Iegūto siltumenerģijas datu analīze ................................................................ 32
2.1. Esošais siltumenerģijas un dzesēšanas kopējais pieprasījums Latvijā un
administratīvajās teritorijās .................................................................................................. 32
2.2. Centralizēto siltumapgādes sistēmu modernizācijas iespējas ................................ 37
2.2.1. Ražošanas iekārtu modernizācijas iespējas, ieskaitot pāreju uz atjaunojamiem
energoresursiem .............................................................................................................. 37
2.2.2. Siltumtrašu modernizācija................................................................................ 38
2.2.3. Potenciāls jaunu patērētāju pieslēgšanai centralizētajai siltumapgādei .......... 41
2.2.4. CSS paplašināšanas vai jaunas sistēmas izbūve ........................................... 41
2.2.5. SVID analīze .................................................................................................... 41
2.3. Potenciālo siltumapgādes projektu ietekme uz apkārtējo vidi un siltumapgādes
tarifiem 43
2.4. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma potenciāls CSS...................................... 43
2.5. Enerģijas ietaupījuma potenciāls CSS infrastruktūrā .............................................. 45
3. Ilgtermiņa tendences līdz 2030.gadam .......................................................... 48
3.1. Prognozēšanas metodika ........................................................................................ 48
3.1.1. Augšupvērstās metodes modeļa algoritms...................................................... 48
3.1.2. Lejupvērsta metode: ar energoefektivitātes paaugstināšanas indikatora
izmantošanu ..................................................................................................................... 54
3.1.3. EnergyPLAN .................................................................................................... 59
3.2. Esošās situācijas raksturojums un izejas dati ......................................................... 60
3.3. Siltumenerģijas pieprasījuma izmaiņas nākotnē ..................................................... 66
4. Attīstības alternatīvas .................................................................................... 75
4
4.1. Bāzes scenārijs līdz 2030.gadam ............................................................................ 76
4.2. Energoefektivitātes scenārijs ................................................................................... 77
4.3. Zema oglekļa scenārijs ............................................................................................ 79
Secinājumi .............................................................................................................. 84
1.pielikums. Siltumtrašu raksturojums Latvijas pašvaldībās ..................................... 87
2.pielikums. Siltumtrašu zudumi ............................................................................ 114
5
Kopsavilkums
Lai nākotnē izstrādātu vienotu politiku par siltumapgādi un siltumapgādes sistēmu attīstību
administratīvi teritoriālajā griezumā, ir nepieciešama vispārīga izpratne par esošajām
siltumapgādes sistēmām un to darbības rādītājiem, kā arī izprast ilgtermiņa tendences, kas
izriet gan no esošās, gan plānotās politikas. Šis pētījums ir otrais no trīs nodevumiem, un tā
mērķis ir sniegt raksturojošo informāciju par esošajām siltumapgādes sistēmām Latvijā
kopumā un 119 administratīvajās teritorijās un analīzi.
Pētījumā izmantotā metodika ir balstīta uz SIA „Ekodoma” sagatavoto un iesniegto
1.nodevumu „Metodoloģija siltumapgādes un dzesēšanas pieprasījuma un piedāvājuma
novērtēšanai Latvijā”. 1.nodevuma ietvaros tika izstrādātas trīs šādas metodoloģijas, kas tika
izmantotas arī 2.nodevuma sagatavošanas laikā:
datu ieguves metodoloģija;
siltumenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma novērtēšanas metodoloģija;
datu analīzes metodoloģija.
Kopā datu pieprasījums tika izsūtīts vairāk nekā 250 potenciālajiem respondentiem. Atpakaļ
pieprasītie dati (arī daļēji sniegtie) tika saņemti no 8 pilsētu siltumapgādes uzņēmumiem un
88 novadu siltumapgādes uzņēmumiem un/vai pašvaldību pagasta pārvaldēm, kā arī 5
koģenerācijas staciju operatori. Papildus datus, kas nodrošināja likuma ievērošanu par datu
pieejamību un nodošanu, sniedza arī CSP, un tie tika izmantoti, lai raksturotu atlikušās
centralizētās un vietējās siltumapgādes sistēmas. Pētījumā ir piedāvāta metodika un rezultāti
potenciāliem kurināmā maiņas projektiem un siltumtrašu modernizācijai, kā arī
siltumenerģijas pārpalikuma novērtēšanai rūpniecības sektorā.
Papildus pētījumā ir modelētas CSS ilgtermiņa attīstības tendences līdz 2020. un 2030.gadam,
piedāvājot trīs dažādus scenārijus, kas ņem vērā gan Latvijas uzņemtās saistības un mērķus
energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, gan tehnoloģiju attīstību.
Visi pētījumā apkopotie dati un pieņēmumi vienkopus ir apkopoti datu bāzē elektroniskā
formātā (Excel) ar iespēju tos papildināt, atjaunot, savstarpēji salīdzināt un apstrādāt.
6
Ievads
Lai nākotnē izstrādātu vienotu politiku par siltumapgādi un siltumapgādes sistēmu attīstību
administratīvi teritoriālajā griezumā, ir nepieciešama vispārīga izpratne par esošajām
siltumapgādes sistēmām un to darbības rādītājiem, kā arī izprast ilgtermiņa tendences, kas
izriet gan no esošās, gan plānotās politikas. Esošo augstas efektivitātes koģenerācijas un
centralizētās siltumapgādes sistēmu izvērtējums var sniegt ieskatu, kāds ir energoefektivitātes
paaugstinājuma potenciāls, lai nodrošinātu ne tikai augstus lietderības koeficientus, bet arī
rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā radītā pārpalikušā siltuma lietderīgu izmantošanu.
Izvērtējuma mērķis ir nodrošināt, lai nākotnē visu līmeņu politikas veidotāji un lēmumu
pieņēmēji apzinātu un ņemtu vērā katras nacionālās valsts potenciāla esamību vai neesamību,
nodrošinot CSS efektīvu izmantošanu un attīstību.
Latvijai šāds novērtējums dos iespēju ne tikai novērtēt centralizētās siltumapgādes potenciālu,
bet ļaus arī sakārtot koģenerācijas jomu, nodrošinot ilgtspējīgu un uz tirgus principiem
balstītas siltumapgādes sistēmas attīstību.
Lai sasniegtu augstāk aprakstītos mērķus, Ekonomikas ministrija izsludināja iepirkumu
EM2015/55 „Siltumapgādes datu ieguve, analīze, metodoloģijas izstrāde un rokasgrāmatas
sagatavošana pašvaldībām par energoplānošanu to administratīvajās teritorijās”. Iepirkuma
ietvaros SIA „Ekodoma” uzdevums ir sagatavot trīs nodevumus. Šis pētījums ir otrais
nodevums, un tā mērķis ir sniegt raksturojošo informāciju par esošajām siltumapgādes
sistēmām Latvijā kopumā un 119 administratīvajās teritorijās un analīzi.
Pētījuma 1.nodaļā ir sniegts ieskats siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu ieguvē un
to analīzē, apkopotie rezultāti un tie salīdzināti ar citiem informācijas avotiem. 2.nodaļā ir
analizētas CSS modernizācijas iespējas, balstoties gan uz apkopotajiem datiem, gan citiem
informācijas avotiem. Šajā sadaļā arī vērtēts iespējamais CSS potenciāls. Pētījuma 3.nodaļā ir
dotas ilgtermiņu tendences, modelējot ar EnergyPLAN.
Visi pētījumā apkopotie dati un pieņēmumi vienkopus ir apkopoti datu bāzē elektroniskā
formātā (Excel) ar iespēju tos papildināt, atjaunot, savstarpēji salīdzināt un apstrādāt.
7
1. Siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu ieguve
1.1. Izmantotā datu vākšanas metodoloģija
1.1.1. Izmantotās datu ieguves metodes un instrumentārijs
Pētījumā izmantotā metodika ir balstīta uz SIA „Ekodoma” sagatavoto un iesniegto
1.nodevumu „Metodoloģija siltumapgādes un dzesēšanas pieprasījuma un piedāvājuma
novērtēšanai Latvijā”. 1.nodevuma ietvaros tika izstrādātas trīs šādas metodoloģijas, kas tika
izmantotas arī 2.nodevuma sagatavošanas laikā:
datu ieguves metodoloģija;
siltumenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma novērtēšanas metodoloģija;
datu analīzes metodoloģija.
Latvijā siltumapgādi nodrošina, izmantojot trīs atšķirīgus siltumapgādes risinājumus:
centralizētās siltumapgādes sistēmas;
vietējās siltumapgādes sistēmas;
individuālā siltumapgāde.
Literatūras avotos informācija par iekārtu skaitu, jaudām un saražotajiem enerģijas apjomiem
katrā no augstāk minētajiem siltumapgādes risinājumiem atšķiras. Dažos avotos, piemēram,
ir minēts, ka centralizētajā siltumapgādē 2013.gadā siltumenerģiju saražoja divu tipu
energoavotos:
aptuveni 650 katlumājās;
aptuveni 170 nelielās koģenerācijas stacijās.
Viens no šī pētījuma uzdevumiem ir apkopot siltumapgādes plānošanai nepieciešamos datus,
strukturējot datus administratīvi teritoriālajā griezumā. Tas nozīmē, ka viens no pētījuma
mērķiem bija vienkopus apkopot detalizētu ar siltumapgādes attīstību saistītu informāciju par
9 Republikas pilsētām un 110 novadiem, kas līdz šim publiski nav bijusi pieejama.
Lai šo mērķi sasniegtu, pētījuma ietvaros, balstoties uz izstrādāto metodoloģiju, tika:
izsūtītas aptaujas anketas siltuma avotu operatoriem, kas pārdod siltumenerģiju vai
aukstumenerģiju. Informācija tika pieprasīta, balstoties uz CSP veidlapas 1-enerģija
un veidlapas 1-enerģija (pielikums) formām ar papildjautājumiem (par pēdējiem trīs
gadiem, t.i. 2012., 2013. un 2014.gadu);
tāds pats informācijas pieprasījums tika oficiāli nosūtīts visām pašvaldībām (9 Latvijas
pilsētām un 110 novadiem) kopā ar Ekonomikas ministrijas pavadvēstuli;
izsūtīts pieprasījums AS „Latvijas Gāze” sniegt dabas gāzes patēriņa datus novados un
pilsētās par šādiem patērētāju veidiem:
o pašvaldības un valsts iestādes;
o pakalpojuma sektors un citi;
o komunālie lietotāji;
o mājsaimniecības;
8
o rūpniecības sektors;
o siltumapgāde.
izsūtīts pieprasījums Latvijas Centrālajai Statistikas pārvaldei;
izsūtīta informatīva vēstule Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijai par pētījumu un
aicinājumu mudināt asociācijas biedrus sniegt nepieciešamos datus;
iegādāti dati par platībām no Valsts zemes dienesta);
koģenerācijas staciju operatoriem, kas saņem atbalstu OIK ietvaros.
Siltuma iekārtu operatoriem, pašvaldībām un CSP tika pieprasīti šādi dati:
siltumenerģijas patēriņa un piegādes dati pa pēdējiem trīs gadiem (2012.-2014.gadu)
administratīvi teritoriālajā griezumā (9 republikas pilsētās un 110 novados). Dati
strukturēti:
o pa patērētāju veidiem (pašvaldības un valsts iestādes, dzīvojamās ēkas,
rūpniecības, pakalpojumu sektors, citi);
o pa siltuma avotu veidiem (centralizētā siltumapgādes sistēma, lokālā vai
individuālā siltumapgāde);
o pa izmantotā kurināmā veidiem;
izmantotajiem siltumapgādes/dzesēšanas risinājumiem un to raksturojumu:
o izmantoto energoresursu veids;
o izmantoto tehnoloģiju vecums;
o uzstādītās slodzes MW;
o pilna atrašanās vietas adrese;
o saražotais siltumenerģijas apjomu MWh, tīklā nodotās siltumenerģijas
apjomu MWh;
siltumpārvades sistēmām un to raksturojumu:
o siltumtīklu garums;
o diametrs;
o izbūves gads.
Informācija par potenciāli jaunajiem patērētajiem (šādi dati netika prasīti CSP).
Kopā elektroniski parakstītas vēstules ar drošu elektronisko parakstu tika izsūtītas vairāk nekā
250 potenciālajiem respondentiem. Atpakaļ pieprasītie dati (arī daļēji sniegtie) tika saņemti
no 8 pilsētu siltumapgādes uzņēmumiem un 68 novadu siltumapgādes uzņēmumiem un/vai
pašvaldībām, kā arī 5 koģenerācijas staciju operatori.
Papildus datus, kas nodrošināja likuma ievērošanu par datu pieejamību un nodošanu, sniedza
arī CSP. Analīze par CSP sniegtajiem datiem un to sakritība ar pētījuma laikā apkopotajiem
datiem ir sniegta tālāk pētījumā.
AS „Latvijas Gāze” pieprasītos datus nesniedza, atbildot, ka tas ir komercnoslēpums. VZD un
CSP datus pētījuma autori iegādājās par maksu.
Informāciju par individuālajā siltumapgādē izmantojamiem risinājumiem tika balstīta uz CSP
2010. gada apsekojumu un energobilanci.
Papildus pētījuma ietvaros tika apkopoti dati par rūpniecības uzņēmumu siltumenerģijas
potenciālu, apskatot emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) ietvertās iekārtas un uzņēmumi (kuru
9
kopējais gada siltuma un dzesēšanas patēriņš ir lielāks par 10 GWh/gadā), nosakot to
siltumenerģijas patēriņu, kas balstīts gan uz 2-gaiss datu bāzi, gan arī publiski pieejamo
informāciju no SEG pārskatiem.
1.1.2. Izmantotās datu analīzes metodes
Darba laikā iegūtie dati par visām tām administratīvajām teritorijām, par kurām dati tika
atsūtīti, vienkopus ir apkopoti elektroniskā formātā (Excel) uz elektroniskā datu nesēja ar
iespēju tos atjaunot, savstarpēji salīdzināt un apstrādāt.
Zemāk ir aprakstīta metodika, kā veikta datu analīze. Balstoties uz apkopotajiem datiem, kas
detalizēti aprakstīti 1.2.-1.4.nodaļās, ir izmantoti, lai noteikti gan esošo siltumenerģijas
pieprasījumu pašvaldībās un Latvijā kopumā, gan potenciālu centralizētās siltumapgādes
ražošanas iekārtu modernizācijai, tai skaitā, pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem,
potenciālu siltuma tīklu modernizācijai un jaunu patērētāju pieslēgšanai. Galvenie
priekšnosacījumi, ietekmējošie faktori dažādiem siltumapgādes attīstības projektiem ir
aprakstīti zemāk.
Saražotais siltumenerģijas daudzums un siltumenerģijas tarifs ir atkarīgs no daudziem
faktoriem. Lai veiktu centralizētas siltumapgādes sistēmas (CSS) darbības analīzi,
nepieciešams izvēlēties parametrus, kurus izmanto dažādu siltumapgādes uzņēmumu
savstarpējam salīdzinājumam un vienlaicīgi arī attīstības potenciāla noteikšanai.
1.1.att. Siltumenerģijas ražošanas procesa indikatori sistēmas ievadā un izvadā
Siltumenerģijas ražošanas procesa indikatori dalās divas apakšgrupās (skat. 1.1.attēlu):
sistēmas ievadindikatori – raksturo procesiem nepieciešamo resursu: kurināmo un elektroenerģijas daudzumu, kā arī saražotās siltumenerģijas efektivitāti, kura ir atkarīga no tehnoloģiskā risinājuma un izmaksām;
sistēmas izvadindikatori – raksturo saražotās siltumenerģijas apjomus un vides piesārņojumu (blakusproduktus): emisijas, notekūdeņus, atkritumus, trokšņus.
Pie izejas indikatoriem pieskaita ne tikai pamatprodukciju - saražoto siltumenerģijas
daudzumu. Par izvadkomponentēm uzskata arī blakusproduktus vai atkritumus, kas veidojas
energoavotā: videi kaitīgās emisijas gaisa baseinā, siltumnīcefekta gāzu emisijas, trokšņus,
siltuma pārpalikumus un notekūdeņus. Definējot indikatorus, dažreiz izmanto lielumu
absolūtās vienības, bet biežāk lieto relatīvās vērtības, absolūtās vērtības attiecinot uz saražoto
siltumenerģijas vienību.
10
Attīstības potenciāla prognozei visvienkāršāk siltumenerģijas ražošanas indikatorus izvēlēties
atbilstoši siltuma tarifu noteikšanas metodikai. Tam ir vairāki iemesli:
1. Datu ticamība. CSS ir valsts regulējama nozare un daudzus aspektus, kas saistīti ar šo
procesu regulē valsts. Siltumenerģijas tarifus nosaka atbilstoši Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) apstiprinātai metodikai. Tos
pārbauda enerģētikas eksperti Regulatorā.
2. Regulators regulē arī fosilā kurināmā – dabas gāzes tarifu. Dabas gāzes īpatsvars vēl
joprojām spēlē būtisku lomu siltumenerģijas tarifā.
3. Vēsturiskie dati ļauj izprast centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības tendences.
4. Siltumapgādes sistēmas darbības energoefektivitāti ierobežo siltumapgādes
uzņēmuma rentabilitātes robežlielums.
5. Lielie siltumapgādes uzņēmumi piedalās emisiju tirdzniecībā, katru gadu saņemot
noteiktu apjomu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu, kas ir uzskatāms par
atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas un energoefektivitātes
paaugstināšanas veicinošu pasākumu, jo pēdējā emisiju tirdzniecības periodā 2013. -
2020. gadā ar katru gadu samazinās SEG emisiju kvotas, kas izsniegtas bez maksas.
Savukārt, elektroenerģijas ražošanai kvotas ir jāpērk. Tas nozīme, ka siltumapgādes
uzņēmumiem kvotas ir jāpērk starptautiskās biržās, ja nenotiks pakāpeniska pāreja uz
atjaunojamiem energoresursiem. Tādējādi siltumenerģijas pašizmaksa pieaugs.
Atšķirīga CSS siltumenerģijas ražošanas tarifa indikatoru klasifikācija ir saistīta ar ārējo un
iekšējo faktoru analīzi. Siltumenerģijas ražošanas procesam raksturīgie ārējie faktori ir
nosacīti. CSS energoavotā ražo siltumenerģiju, kas nodrošina patērētājam nepieciešamo
apkures un karstā ūdens enerģiju. Siltuma tīklos radušies siltuma zudumi ir atkarīgi no
energoavota gadījumos, kad siltumenerģijas ražotājs pieslēgts 2. un 3.paaudzes
siltumapgādes sistēmai. Svarīga ir siltuma tīklu struktūra, cik tālu no katlumājas un
koģenerācijas stacijas atrodas siltuma patērētāji. Siltuma zudumus tīklos ietekmē:
o temperatūru līmenis cauruļvados;
o cauruļvadu diametrs,
o siltuma izolācijas biezums,
o siltuma izolācijas kvalitātes parametri.
11
1.2.att. Siltumenerģijas procesa ārējie un iekšējie indikatori
No iekšējiem faktoriem vissvarīgākie ir izvēlētā tehnoloģija un izmaksas, kuras rodas, ražojot
siltumenerģiju. Siltuma tarifu analīzē ir nepieciešams kvantitatīvi novērtēt izvēlētos
indikatorus. Katrā apdzīvotā vietā Latvijā ir dažādas siltumapgādes sistēmas.
Galvenās siltuma avotu atšķirības ir saistītas gan ar uzstādītām jaudām un izmantoto
kurināmo, gan arī ar sadedzināšanas tehnoloģijām (katls vai koģenerācija). Katrs no augstāk
minētiem faktoriem dod savu ieguldījumu, veidojot kopējo ražošanas tarifu. Kopējo saražotās
enerģijas daudzumu Qraž siltuma avotā var aprēķināt sekojoši:
Qraž = B Qzd , MWh/gadā, (1)
kur
- lietderības koeficients;
B - kurināmā patēriņš, kg/s;
Qzd - kurināmā zemākais sadegšanas siltums MJ/kg;
- siltumapgādes sistēmas darbības ilgums gadā, h/gadā..
Pirmais no energoefektivitātes indikatoriem ir lietderības koeficients, kuru bieži nosaka ar
netiešo metodi :
= 100 – q2 – q3 – q4 – q5; %, (2)
kur
q2 - zudumi ar dūmgāzēm;
q3 - ķīmiski nepilnīgas degšanas zudumi;
q4 - mehāniski nepilnas sadegšanas zudumi;
q5 - zudumu uz apkārtējo vidi.
Daudzos Latvijas energoavotos, kuros pēdējā laikā ir realizēti rekonstrukcijas projekti,
energoefektivitātes indikatoram ir pievērstā liela nozīme. Vairākos siltuma avotos, lai
palielinātu lietderības koeficientu, ir uzstādīti arī dūmgāzu kondensatori. Tomēr vēl joprojām
energoavotu energoefektivitātes rādītāji ir atkarīgi no katlu māju īpašnieku un darbinieku
12
izpratnes un tehnoloģisko iekārtu izvēles energoavotā. Energoefektivitātes līmeņatzīmes vēl
joprojām nav definētas Latvijas likumdošanā.
Cits svarīgs faktors, kas ietekmē energoefektīvu siltumapgādes sistēmas darbināšanu, ir jaudas
atbilstība nepieciešamajai slodzei. To iespējams identificēt, nosakot AN jaudas izmantošanas
koeficientu:
Nuz
NA N
N , (3)
kur
NN - siltumapgādes uzņēmumā apkures sezonas izmantotā jauda, MW;
Nuz - siltumapgādes uzņēmumā uzstādītā jauda, MW.
Pārvades un sadales tarifu nosaka siltuma zudumi tīklos un siltuma tīklu struktūra. Tīklu
struktūru nosaka katras apdzīvotas vietas ģeogrāfiskās īpatnības un teritoriālais plānojums. To
skaitliski var noteikt ar siltuma slodžu blīvumu: siltumenerģijas patēriņa attiecību pret
siltumapgādes sistēmas aptvertās teritorijas lielumu. Siltuma zudumus tīklos Qst var noteikt
sekojoši:
Qst = λF Δtlog MWh/gadā, (4a)
Qst = qstl L , MWh/gadā, (4b)
kur
λ - siltuma atdeves koeficients cauruļvadu siltuma izolācijai, MW/(m2K)
F - cauruļu virsma, m2
Δtlog - logaritmiskā temperatūras starpība, K
qstl - īpatnējie siltuma zudumi, MW/m
L - siltumtrašu garums, m
Pēdējais vienādojums ilustrē, ka kopējos siltuma zudumus nosaka ar diviem lielumiem –
īpatnējie siltuma zudumiem un siltumtīklu garumu. Īpatnējie siltuma zudumi ir atkarīgi gan no
cauruļvadu diametra, ūdens temperatūrām siltuma tīklos un cauruļvadu siltuma izolācijas
termiskās pretestības.
Siltumenerģijas patērētāja saņemto siltumenerģijas daudzumu nosaka ar starpību starp
saražoto un siltuma tīklos zaudēto siltumu:
Qpat = Qraž - Qst, MWh/gadā. (5)
Par vienu no svarīgiem un siltumapgādes sistēmas attīstību motivējošiem indikatoriem ir
uzskatāms siltumenerģijas tarifs. Izmaksu indikatoru sistēma veidojas, balstoties uz katras
sastāvdaļas izmaksām. Kopējais siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas tarifs T sastāv no
īpatnējām izmaksām trīs savstarpēji neatkarīgiem pakalpojumiem:
T = Traž + Tst + T3, EUR/MWh, (6)
kur
13
Traž - siltumenerģijas ražošanas tarifs, EUR/MWh;
Tst - siltumenerģijas pārvades tarifs, EUR/MWh;
T3 - siltuma realizācijas tarifs, EUR/MWh.
Siltumenerģijas ražošanas un pārvades tarifu sastāvdaļas ir nozīmīgākās gan no
energoefektivitātes, gan arī atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieauguma vērtējuma
viedokļa.
Metodika siltumapgādes attīstībai dažādām alternatīvām līdz 2020. un 2030.gadam ir
aprakstīta 3.nodaļā. Ir izmantotas gan lejupejošās, gan arī augšupejošā metode.
1.3.att. Vispārējā piedāvātā metodoloģija izmaksu-ieguvumu analīzei (avots: JRC)
Siltumenerģijas patērētāju dati pakalpojumu
sektorā
Siltumenerģijas patērētāju dati
rūpniecības sektorā
Siltumenerģijas patērētāji
lauksaimniecības sektorā
Siltumenerģijas patērētāju dati
mājsaimniecības sektorā
Mājsaimniecību siltumenerģijas pieprasījuma definīcija
Siltumenerģijas pieprasījuma platības definīcijas
Siltumenerģijas pieprasījuma attīstības prognoze
Punktveida siltumenerģijas patērētāja definīcija
Sistēmas robežu definīcijaDati par
siltumenerģijas avotiem
Dati par siltumapagādes un
dzesēšanas infrastruktūru
Alternatīvu scenāriju izveide Tehniskā potenciāla noteikšanaBāzes scenārija izveide
Izmaksu – ieguvumu analīze
Ekonomiskā potenciāla noteikšana
Visrentablākā risinājuma noteikšana
14
Pētījuma metodika atbilstoši darba uzdevumam ir balstīta uz vispārīgo Eiropas Komisijas Joint
Research Center izstrādāto atskaites uzmetumu par labāko praksi vispārējā novērtējuma
izstrādē1 (skat. 1.3.attēlu).
1.1.3. Ziņojumā minētie pirmdokumenti un avoti
Pētījuma 1.nodevumā tika uzskaitīti plānotie datu avoti siltumenerģijas piedāvājuma un avotu
raksturošanai. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, 1.1.tabulā ir sniegts sākotnēji pētījumā
plānoto rādītāju datu avoti un reāli iegūtie datu avoti.
1.1.tabula Siltumenerģijas piedāvājuma un siltumenerģijas avotu raksturošanai izmantotie rādītāji
Izejas dati Sākotnēji plānotais datu avots Pētījumā izmantotais datu avots
CSS siltumenerģijas piedāvājums un siltumenerģijas avotu raksturojums novados/pilsētās
Uzņēmuma nosaukums
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem - 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas galviņas, pirmās lapas. Informācija par esošajiem uzņēmumiem tika
apkopota no SPRK mājas lapas, no LSUA biedru saraksta, EM sniegtās informācijas. Excel tabulā ir apkopotie to uzņēmumu/pašvaldību nosaukumi, katlu mājas, koģenerācijas staciju adreses, kas nodrošina patērētājus ar siltumenerģiju un sniedza datus pētījuma izstrādātājiem
Katlumājas, koģenerācijas stacijas adrese
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas galviņas, pirmās lapas.
Katlumājas (koģenerācijas stacijas) nosaukums
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas galviņas, pirmās lapas.
Katlu mājas, koģenerācijas stacijas uzstādītā siltumenerģijas jauda, MW
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 1. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par katrā katlu mājā/koģenerācijas stacijā uzstādīto jaudu tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Pētījumā ir izmantota arī CSP sniegtā informācija par kopējo uzstādīto siltumenerģijas jaudu CSS.
Saražotā siltumenerģija, MWh
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 1. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par katrā katlu mājā/koģenerācijas stacijā saražoto siltumenerģijas apjomu tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Pētījumā ir izmantota arī CSP sniegtā informācija par kopējo saražoto siltumenerģijas apjomu CSS.
Pašpatēriņš, MWh
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 1. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par katrā katlu mājā/koģenerācijas stacijā izmantoto pašpatēriņu tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
1 Jakubcionis M. et al. Best practices and informal guidance on how to implement the Comprehensive Assessment at Member State level, JRC Science and Policy Reports, European Union, July 2015
15
Iepirktā siltumenerģija, MWh
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014.
Informācija par katras katlu mājas/koģenerācijas stacijas iepirkto siltumenerģijas apjomu tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām, kā arī dažos gadījumos, piemēram, AS „Rīgas Siltums” gadījumā šī informācija tika iegūta no 1-enerģija kopējā uzņēmuma pārskata.
Izmantotais kurināmais, MWh
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 1. tabula “Enerģētisko iekārtu tehniskais rakturojums”
Informācija par katrā katlu mājā/koģenerācijas stacijā izmantoto kurināmo un tā apjomu tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Pētījumā ir izmantota arī CSP sniegtā informācija par kurināmā patēriņa datiem par Latviju kopā un statistiskajiem reģioniem.
Katla vidējais lietderības koeficients, %
Lietderības koeficienta aprēķins balstīts uz 1. formulu No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 3. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Excel tabulā ir sniegts 2014.gada lietderības koeficients, kas uzrādīts 1-enerģija (pielikums) atsūtītajās veidlapās.
Siltumenerģijas pārpalikums
Balstoties uz pētījumu : U.Persson, B. Möller , S.Werner, Heat Roadmap Europe: Identifying strategic heat synergy regions, Volume 74, November 2014, Pages 663–681, Energy Policy McKenna pētījumu “Industrial energy efficiency: Interdisciplinary perspectives on the thermodynamic, technical and economic constraints” 2009
Darba laikā ir apskatītas iekārtas un uzņēmumi, kuri iekļauti ETS sistēmā un kuru gada siltuma un dzesēšanas patēriņš ir lielāks par 10 GWh/gadā.
Informācijas avots par primāro enerģijas patēriņu rūpniecības nozarēs 2011.gadā ir CSP. Jaunāki dati nav pieejami. Metodika ar 2011.gada datiem ir aprakstīta 1.4.3.nodaļā.
CSS siltumenerģijas pārvades raksturojums novados/pilsētās
Zudumi pārvades un sadales tīklos, MWh
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 3. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par siltumenerģijas zudumiem tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Kopējie valstī uzskaitītie siltumenerģijas zudumi iegūti no CSP.
No CSP tika saņemti arī īpatnējiem dati par administratīvajās teritorijās esošajiem siltumenerģijas zudumiem (% no kopējiem).
Abonentiem piegādātā siltumenerģija mājsaimniecībām
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 3. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par mājsaimniecībām piegādāto siltumenerģiju tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Kopējie valstī patērētājiem nodotie siltumenerģijas apjomi iegūti no CSP.
No CSP tika saņemti arī īpatnējiem dati par administratīvajās teritorijās mājsaimniecībām nodotajiem siltumenerģijas apjomiem (% no kopējiem) 2014.gadā.
Citiem abonentiem piegādāta siltumenerģija
CSP veidlapa 1-enerģija un veidlapa 1-enerģija (pielikums) par pēdējiem trīs gadiem – 2012., 2013. un 2014. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 3. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par citiem abonentiem, t.i. pārējiem piegādāto siltumenerģiju tika iegūta no 1-enerģija (pielikums) atsūtītajām veidlapām.
Kopējie valstī patērētājiem nodotie siltumenerģijas apjomi iegūti no CSP.
No CSP tika saņemti arī īpatnējiem dati par administratīvajās teritorijās citiem patērētājiem nodotajiem siltumenerģijas apjomiem (% no kopējiem).
16
Siltumtīklu diametrs, garums un izbūves gads
Respondentu aptauja, 1.pielikums
Dati apkopoti no respondentu sniegtajiem datiem par pašvaldībā esošajiem siltumtīkliem un to stāvokli. Dati nav pieejami par visām administratīvajām teritorijām
CSS pieslēgto patērētāju raksturojums novados/pilsētās
Abonentu apkurināmā platība
CSP dati un aptauja 1.pielikumā. No CSP veidlapa 1-enerģija (pielikums) veidlapas 3. tabula “Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde”
Informācija par apkurināmo platību daļēji ir norādīta atsūtītajās 1-enerģija (pielikums) veidlapās.
Pētījumā ir izmantoti VZD dati, kas vēl nav iesniegti par dzīvojamo un nedzīvojamo ēku platībām visās administratīvajās teritorijās (Excel datu bāzē ir sagataves šādu datu iekļaušanai).
CSP 2010.gada pētījuma dati
Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās
Siltumenerģijas patēriņa līmeņatzīmes noteiktas balstoties uz Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas finanšu pieejamības Ex ante izvērtējumu 2014. – 2020. gadam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam, 2015
Siltumenerģijas patēriņa līmeņatzīmes izmantotas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem siltumenerģijas patēriņiem dažādām ēku grupām apkures un karstā ūdens vajadzībām.
1.2. Gada siltumenerģijas patēriņa novērtējums
1.2.1. Centralizētā siltumapgāde
Datu bāze ir veidotā tā, lai patēriņa datus varētu klasificēt pēc pilsētām un novadu
pašvaldībām. Tajā ir ietverti gan centralizētās siltumapgādes uzņēmumi un to ražošanas dati,
gan arī pašvaldību sniegtie dati par vietējām katlu mājām.
Balstoties uz Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) datiem, Latvijā kopā
darbojas 71 licencētais siltumapgādes pārvades un sadales komersants. Pēc siltumenerģijas
ražotāju reģistra, kurā ir iekļauti visi komersanti, kas ražo siltumenerģiju (tai skaitā arī
koģenerācijas režīmā), kopā ir 273 reģistrētu uzņēmumu.
Kopumā datus pētījuma izstrādes laikā iesūtīja 102 siltumapgādes uzņēmumi un pagasta
pārvaldes par 390 katlu mājām un koģenerācijas stacijām. Atbilstoši iesūtītajiem datiem,
kopējā uzstādītā katlu māju un koģenerācijas staciju siltuma jauda 2014.gadā bija 4618 MW,
tai skaitā Rīgā – 2560 MW.
Pēc CSP datiem kopā Latvijā 2014.gadā bija 631 CSS katlu mājas un to kopējā uzstādītā siltuma
jauda bija 2589,3 MW, kā arī 174 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu
3476,1 MW. Kopējā uzstādītā siltuma jauda Latvijā ir 6065,4 MW, kas ir 24% lielāka nekā
apzinātā no pētījumā iegūtajiem datiem.
Ņemot vērā iesūtītos datus par katra siltumapgādes uzņēmuma katlu mājām, datu bāzē var
noteikt katrai pilsētai un katram novadam uzstādīto siltuma un elektrisko jaudu (ja
administratīvajā teritorijā atrodas koģenerācijas stacija).
1.4.attēlā ir dots patērētājiem nodotais siltumenerģijas apjoms, kas iegūts no diviem datu
avotiem: no pētījumā apkopotajiem respondentiem un CSP. Kā redzams, tad atbilstoši CSP
dotajiem datiem kopējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā 2012.-2014.gadā vidēji bija 6040
GWh gadā. Balstoties uz nepilnīgajiem iesūtītajiem datiem, vidējais siltumenerģijas patēriņš
17
CSS un vietējās siltumapgādes sistēmās 68 novada pašvaldībās un 8 pilsētās pēdējo trīs gadu
laikā vidēji bija 5200 GWh gadā.
1.4.att. Patērētājiem nodotā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums
Lai arī ne visi siltumenerģijas uzņēmumi iesūtīja savus datus, tomēr tendence ir acīmredzama,
ka katru gadu patēriņš samazinās. To varētu izskaidrot, ka paliek siltākas ziemas, kā arī
iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē patēriņu. Siltumenerģijas patēriņš gala sektorā būtu
izmainījies, ja pieprasīto informāciju būtu iesūtījusi Valmiera, kura ir viena no lielākajām
Latvijas pilsētām, kā arī Cēsu novads, Ogre, Aizkraukle un citi novadi. Siltumenerģijas patēriņa
dalījums 6 statistiskajos Latvijas reģionos ir dots 1.5.attēlā (datu avots – CSP).
1.5.att. Vidējais patērētājiem nodotais siltumenerģijas daudzums Latvijas statistiskajos reģionos 2012.-2014. gadā
Vairāk nekā puse no kopējās patērētājiem nodotās siltumenerģijas tiek patērēta Rīgā. Tas
skaidrojams ar to, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā. Pārējos piecos
Latvijas reģionos patērētais siltumenerģijas daudzums ir ļoti līdzīgs un ir robežās ap 500
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
2012 2013 2014
Pat
ērē
tājie
m n
od
ota
is s
iltu
me
ne
rģija
s ap
jom
s, G
Wh
/gad
āPētījumā apkopotie dati CSP dati
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
Rīgasreģions
Pierīgasreģions
Vidzemesreģions
Kurzemesreģions
Zemgalesreģions
Latgalesreģions
Pa
tērē
tāji
em
no
do
tais
sil
tum
en
erģ
ias
da
ud
zum
s, G
Wh
/g
ad
ā
2011
2012
2013
2014
18
GWh/gadā. Kā otrs lielākais reģions, kas patērē siltumenerģiju ir Latgale. Tomēr šajā reģionā
lietotājiem nodotais siltumenerģijas patēriņš samazinās, kas izskaidrojams ar diezgan straujo
iedzīvotāju skaita samazinājumu. Katras pilsētas un novada iesniegtie siltumenerģijas patēriņa
dati gala sektorā ir apkopoti datu bāzē.
Siltumenerģijas ražošanā izmantoto energoresursu dalījums, balstoties uz iesūtītajiem datiem
ir dots 1.6.attēlā, bet CSP dati ir doti 1.7.attēlā.
1.6.att. Galveno izmantoto energoresursu patēriņš katlu mājās un koģenerācijas stacijās (datu
avots – respondentu iesūtītie dati no 1-enerģija veidlapām)
Kā redzams, dabas gāzes īpatsvars 2014.gadā bija 84%, bet koksnes – 15%. Lai gan koksnes
šķeldas lietojuma īpatsvars pieaug, kā arī lielākajā daļā pašvaldības, kas neiesūtīja datus,
izmanto tieši koksnes kurināmo, fosilo kurināmo īpatsvars CSS un vietējā siltumapgādē ir
augsts. 1.7.attēlā ir doti CSP apkopoti dati par visu valsti.
1.7.att. Kurināmā patēriņš atkarībā no energoresursa veida (datu avots – CSP)
Kā redzams, tad tendence arī CSP sniegtajos datos ir līdzīga kā 1.6.attēlā, lai gan šeit ir sniegti kopējie dati par visā Latvijā esošajām CSS un vietējām katlu mājām. Fosilo un atjaunojamo energoresursu attiecība pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi līdzīga: 2014.gadā tā bija 67% fosilo resursu un 33% atjaunojamo energoresursu lietojums CSS un vietējās siltumapgādes sistēmās.
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
dabas gāze koksne citi
Ku
rin
ām
ā p
atē
riņ
š, G
Wh
/g
ad
ā
2012 2013 2014
19
Balstoties uz respondentu iesūtītajiem datiem, vidējais katlu vecums ir aptuveni 12 gadi, t.i. 2003.gads. Katlu mājās ir uzstādīti gan pilnīgi jauni katli, piemēram, katlu mājās Koknesē, Sesavā, Nīcā 2015.gadā ir uzstādīti jauni šķeldas un malkas katli. Bet Latvijā vēl ir katlu mājas, kurās ir vairāk nekā 60 gadus veci katli.
Piemēram, katlu mājā Daugavpilī, 18.novembra ielā 2 ir uzstādīti divi 1954.gada dabas gāzes katli ar kopējo siltuma jaudu 73,15 MW, kā arī 1966.gada un 2012.gada dabas gāzes katli (katrs - 26,17 MW). Savukārt, katlu mājā Mendeļejeva ielā 13A, Daugavpilī ir uzstādīti 4 dabas gāzes katli (kopējā uzstādītā jauda ir 248,9 MW), kuru vidējais vecums ir 45 gadi. Šīs katlu mājas vidējā efektivitāte 2014.gadā bija 87%. Arī vienā no katlu mājām Rīgā (Kandavas ielā 16a) atrodas katli, kuri uzstādīti 1961., 1963., 1964. un 1971.gadā (visi ir darbināmi ar dabasgāzi), kā arī 2013.gadā uzstādīts dabas gāzes katls. Pētījuma laikā netika analizēts, vai un kuri no vecajiem katliem reāli tiek darbināti.
Savukārt, salīdzinot iesniegtos datus par katlu māju efektivitāti, vidējais lietderības koeficients
2014.gadā bija 85%. Lietderības koeficients ir aprēķināts kā vidējais rādītājs visām attiecīgajā
pašvaldībā esošajām katlu mājām.
Zemākais lietderības koeficients 2014.gadā bija Jēkabpils pilsētā – 69,5%. Tas tika noteikts kā
vidējais rādītājs 6 katlu mājām un vienai koģenerācijas stacijai, kurās kā galvenie kurināmie
tiek izmantota šķelda un dīzeļdegviela. Dabasgāzi Jēkabpils katlu mājās izmanto salīdzinoši
nedaudz – 13% no kopējā kurināmā apjoma. Vaiņodes novadā lietderības koeficients ir 72,9%,
kur vienīgais kurināmais ir malka, savukārt Strenču novadā vidējā katlu māju efektivitāte ir
73,7% (kur galvenais kurināmais ir ogles – 98%, un tikai atlikušie 2% ir malka). Pārējos novados
katlu māju efektivitāte ir virs 74%, kuros palielinās šķeldas un dabas gāzes īpatsvars.
1.2.2. Decentralizētie risinājumi
Siltumenerģijas gada patēriņš individuālajās siltumapgādes sistēmās pētījuma ietvaros ir
aprēķināts, balstoties uz VZD sniegto informāciju par dzīvojamo un nedzīvojamo ēku platībām.
1.2.tabulā ir doti 13 ēku grupu kopējie kvadrātmetri un to vidējie īpatnējie siltumenerģijas
patēriņi 2012.-2014. gadā.
1.2.tabula
Īpatnējie siltumenerģijas patēriņa rādītāji dažādām ēku grupām Latvijā
Patērētāju grupas Kopējie
kvadrātmetri, tūkst. m2
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš, kWh/m2 gadā
2012 2013 2014 Viena un divu dzīvokļu mājas 37318 195,64 206,80 189,00
Triju vai vairāku dzīvokļu mājas, sociālo grupu kopdzīvojamās mājas
51955 173,62 183,50 167,70
Viesnīcu ēkas; citas īslaicīgas apmešanās ēkas
2558 131,72 139,20 127,20
Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tiem saistītās ēkas
837 18,63 19,70 18,00
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas
4864 102,48 108,30 99,00
Biroju ēkas 6531 131,72 139,20 127,20 Muzeji un bibliotēkas; kulta ēkas un kultūrvēsturiskie objekti
911 62,54 66,07 60,40
Sporta ēkas 1175 55,90 59,10 54,00
20
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas
2008 131,72 139,20 127,20
Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas
6819 122,72 129,70 118,50
Ēkas plašizklaides pasākumiem 1152 18,63 19,70 18,00 Rūpnieciskās ražošanas ēkas; lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas
40768 4,66 4,90 4,50
Citas, iepriekš neklasificētas ēkas; Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas; garāžu ēkas
46091 0,00 0,00 0,00
Balstoties uz 1.2.tabulā sniegtajiem datiem un klimata korekcijas koeficientu, tika iegūts
koriģētais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā. Kā redzams vislielākais īpatnējais
patēriņš ir viena un divu dzīvokļu ēkās, piemēram, 2014. gadā tas bija 189 kWh/m2 gadā, bet
zemākais ir rūpnieciskās ražošanas un lauku nedzīvojamām ēkām. Ēku grupa „citas, iepriekš
neklasificētas ēkas, rezervuāri, bunkuri silosi, noliktavas un garāžu ēkas” netiek apsildītas, līdz
ar to īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir 0.
Balstoties uz aprēķinātajiem indikatoriem, ēku platībām, kā arī, ņemot vērā CSP esošo
informāciju par patērētājiem nodoto siltumenerģijas daudzumu no centralizētās
siltumapgādes, tika noteikts gada siltumenerģijas patēriņš Latvijā decentralizētu risinājumu
gadījumā (skat. 1.8.attēlu).
1.8.att. Centralizētās un decentralizētās siltumapgādes salīdzinājums Latvijā 2012.-2014.gadā
Kopējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā ir aptuveni 20 TWh, no kura decentralizētā
siltumapgāde Latvijā vidēji sastāda 70 %.
1.2.3. Rūpniecības objekti
Datu bāzē ir iekļauti arī enerģijas patēriņa dati no rūpniecības uzņēmumiem, kuru kopējais
gada siltuma un dzesēšanas patēriņš ir lielāks par 10 GWh/gadā. Atsevišķi izcelti ir objekti,
kuru patēriņš ir lielāks par 20 GWh/gadā. 1.3.tabulā ir uzskaitīti lielākie rūpniecības uzņēmumi,
kas piedalās emisiju tirdzniecības sistēmā. Par rūpniecības uzņēmumiem ir atšifrēta to nozare,
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
2012 2013 2014
Silt
um
en
erģ
ijas
pat
ēri
ņš,
GW
h
Centralizētās siltumapgādes patērētājiem nodotais siltumenerģijas daudzums,GWh
21
siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija, adrese un siltumenerģijas patēriņš 2014.gadā. Lai gan
uzdevums bija iekļaut tos objektus, kuru patēriņš ir virs 10 GWh/gadā, tabulā ir informācija arī
par energointensīvo uzņēmumu A/S „Liepājas metalurgs”, kura siltumenerģijas patēriņš
2014.gadā bija 3,4 GWh/gadā.
1.3.tabula
2014.gada enerģijas patēriņa dati rūpniecības uzņēmumos ar patēriņu lielāku par 10
GWh/gadā
Uzņēmuma nosaukums
Nozare Siltuma ražošanas
tehnoloģija Adrese
Adrešu kods klasifikatorā
Siltumenerģijas patēriņš, GWh/gadā
s/enerģijai ražošanai
A/S Putnu fabrika „Ķekava”
Putnkopība, Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana
Kurināmā sadedzināšana
Ķekava, Ķekavas novads, LV-2123
100015950 42,6
A/S „Liepājas metalurgs”
Metālapstrāde
Kurināmā sadedzināšana
Brīvības iela 93a/95a/92d/94/94c/100a/142a, Liepāja, LV-3401
102398982; 105174033; 105174074; 102399002; 105174082; 105174121; 103816827.
3,4
SIA „LODE” Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana
Kurināmā sadedzināšana, māla būvmateriālu apdedzināšanas krāsns
Lodes iela 1, Liepa, Priekuļu novads, LV-4128
104498915 51,83
SIA „CEMEX”
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana
Klinkera krāsns ar sausā procesa tehnoloģiju
Rūpnīcas iela 10, Brocēni, LV-3851
104852746 1048
A/S „Latvijas gāze”
Dabasgāzes apgāde
Inčukalna pazemes gāzes krātuves sadedzināšanas iekārtas
Ragana a/k 76, Krimuldas novads, LV-2144
Nav zināms 100184967 (Raganas ciemam)
209,44
SIA „KNAUF”
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana
Kurināmā sadedzināšana (dabas gāze), iekārtas ģipša izstrādājumu ražošanai
Daugavas iela 4, Saulrieši, Stopiņu novads, LV-2118
102794272 108,82
SIA „LODE” Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana
Māla būvmateriālu apdedzināšanas krāsns, kurināmā sadedzināšana
Celtnieku iela34, Āne, Cenu pagasts, LV-3043
104047856 50,44
A/S „Latvijas finieris”
Kokapstrāde Katlumāja, saplākšņu ražotne
Bauskas iela 69, Rīga, LV-1004
101819585 48,94
Daļa no augstāk uzskaitītajiem rūpniecības uzņēmumiem atrodas ārpus apdzīvotām vietām un
to ražotnes nav savienotas ar siltumtrasēm ar enerģijas patērētājiem, tādējādi iespējas
izmantot šo uzņēmumu siltumenerģijas pārpalikumu šobrīd ir ierobežotas. Teorētiskais
iespējamais siltumenerģijas pārpalikums no augstāk uzskaitītajiem rūpniecības uzņēmumiem,
kas atrodas tuvu enerģijas patērētajiem, ir 10%. Nepieciešams izveidot valsts līmeņa metodiku
par ražotņu siltumenerģijas pārpalikumu vērtēšanu, kas vairāk aprakstīta 1.4.3.nodaļā. Katrs
gadījums ir jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības centralizētās siltumapgādes
22
sistēmas iespējas, blīvumu un siltumtrašu izvietojumu, kā arī attiecīgā rūpniecības uzņēmuma
reālais siltumenerģijas pārpalikums un tā sezonalitāte.
1.3. Pastāvošā centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra
Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes
sistēmas, vietējo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi. Lielākā daļa no centralizētās
siltumapgādes sistēmās saražotās siltumenerģijas apjomiem tiek saražoti Rīgā.
Centralizētā siltuma pārvades sistēma aptver siltumapgādes sistēmas daļu no siltuma avota
(TEC, siltumcentrāles, katlu mājas) siltuma izvadiem līdz siltuma ievadiem patērētāja ēkā vai
objektā. Siltuma pārvades sistēmas galvenās sastāvdaļas ir maģistrālie siltumtīkli, sadales,
iekškvartālu tīkli, pārsūknēšanas stacijas, centrālie siltuma punkti (CSP) un sadales mezgli.
Maģistrālie siltumtīkli sākas pie siltuma avota un, veidojot galvenos siltuma pārvades ceļus,
iet līdz sadales mezgliem. Siltums pa maģistrālo tīklu uzkarsēta vai pārkarsēta ūdens veidā tiek
virzīts līdz mājsaimniecībai un pēc tam atpakaļ uz siltuma avotu, lai to atkal uzkarsētu.
Savukārt sadales tīkli sākas no sadales mezgliem un iet līdz patērētāju individuālajiem siltuma
punktiem vai arī siltuma ievadiem patērētāja objekta teritorijā. Sadales mezgli veido sadales
vadu pieslēgumu maģistrālajam siltuma tīklam un pazemina spiedienu tīklos atbilstoši
attiecīgā sadales tīklu rajona prasībām.
Līdz 1991. gadam, izveidojoties un attīstoties centralizētajai siltumapgādei Latvijā, dominēja
vairāki siltumtīklu cauruļvadu montāžas paņēmieni un kā viens no populārākajiem tajā laikā
bija slēgtie saliekamie dzelzsbetona kanāli ar drenāžu. Tomēr šim montāžas veidam ir vairākas
negatīvas iezīmes, piemēram, biežo siltumtīklu avārijas rašanās, ko izraisīja cauruļvadu
korozija, nepietiekama izolācija u.c. Tāpēc jau ar 90. gadu sākumu, ieviešot rūpnieciski izolētu
cauruļvadu izmantošanu tika panāktas kvalitatīvi atšķirīgas izmaiņas siltumtīklu montāžā un
ekspluatācijā, ļaujot ievērojami uzlabot siltuma pārvades ekonomiskos rādītājus. Parasti
rūpnieciski izolētas caurules izgatavo no tērauda, kas ievietotas plastmasas caurulēs.
Datu aptaujā respondentiem tika uzdoti jautājumi par siltuma tīklu diametriem, to garumu,
uzstādīšanas gadu un to, cik no tiem šobrīd ir rūpnieciski izolēti. Ņemot vērā respondentu
atbildes, siltuma tīklu izbūves gadi ir ļoti atšķirīgi. Dažos novados vēl ir saglabājušās vecās
siltumtrases, kas palielina siltuma zudumus siltuma pārvadē, savukārt citos novados ir veikta
nomaiņa uz rūpnieciski izolētām caurulēm. Situācija ir atšķirīga katrā novadā. Sīkāka
informācija par siltuma tīklu diametriem, garumiem un izbūves gadiem katrā no novadiem un
9 pilsētām ir apskatāma 1.pielikumā. Kopējais apzinātais siltumtīklu garums ir 1387 km.
Nozīmīgākais centralizētās siltumapgādes sistēmas trūkums, salīdzinot ar vietējām un
individuālajām siltumapgādes sistēmām, ir siltumenerģijas zudumi pārvades un sadales
siltuma tīklos un izdevumi par to apsaimniekošanu. Pilnībā no siltuma zudumiem un
izdevumiem izvairīties nav iespējams un siltumenerģijas patērētājiem gala cenā par
siltumenerģiju šie izdevumi ir jāiekļauj.
Tā kā ne visi siltumapgādes uzņēmumi ir snieguši pieprasīto informāciju, kā arī vairākos
gadījumos sniegtā informācija nav ticama, tad iegūtie dati tiek salīdzināti arī ar Centrālās
statistikas pārvaldes datiem. Zudumi tika aprēķināti katrā no Latvijas 110 novadiem un 9
Republikas pilsētām. 1.9.attēlā ir salīdzināti siltuma pārvades zudumi Latvijas pilsētās.
23
1.9.att. Siltuma zudumu datu salīdzinājums Latvijas pilsētās par 2014.gadu starp CSP un
respondentu atbildēm
Pēc 1.9.attēla redzams, ka zudumu salīdzinājums starp abiem datu avotiem, ir līdzīgs.
Vislielākā starpība ir starp Jēkabpils un Jelgavas pilsētu sniegtajiem datiem, kas izskaidrojams
ar nepilnīgu informācijas iesniegšanu. Tā kā no Valmieras pilsētas enerģijas ražotāja pieprasītā
informācija netika saņemta, tad salīdzināt zudumus nav iespējams.
Pēc respondentu iesūtītajiem datiem kopējie siltuma zudumi 2014.gadā ir 792,26 GWh,
savukārt pēc CSP datiem tie Latvijā ir 1051 GWh. Vairāki respondenti savās datu aptaujās
norādīja nekorektus datus, t.i., ka viņu siltumapgādē vispār nav zudumu. Ir skaidrs, ka reālā
praksē tas nav iespējams. Katra novada un pilsētas siltuma zudumi no respondentu iesūtītās
informācijas un Centrālās statistikas pārvades datubāzes ir apkopoti 2.pielikuma tabulā.
Kopumā siltuma zudumi novados svārstās līdz pat 38%. Zudumi ir aprēķināti kā vidējais visas
pilsētas vai novada (ieskaitot pagastus) centralizētās siltumapgādes sistēmas rādītājs.
Pēc respondentu iesūtītajiem datiem vislielākie siltuma zudumi ir Vaiņodes novadā – 38%.
Salīdzinoši lieli zudumi ir arī Salacgrīvas (30,6%), Naukšēnu (26%) un Alūksnes (25%) novados.
Šos novadus ir nepieciešams rosināt analizēt esošās sistēmas, lai ar energopārvaldības
palīdzību samazinātu siltumenerģijas zudumus. Pārējos novados un pilsētās siltuma pārvades
zudumi ir zem 25% atzīmes, bet kopumā 18 novados un pilsētās no visiem respondentiem
siltuma zudumi ir augstāki nekā 17%.
1.4. Esošie siltuma un dzesēšanas piegādes punkti
1.4.1. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas
1.4.tabulā ir apkopota informācija par visām tām elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar
kopējo gadā saražoto elektroenerģijas daudzumu lielāku par 10 GWh. Saraksts ar iekārtām ir
iegūts no Ekonomikas ministrijas publicētās ikgadējās informācijas par komersantiem
2014.gadā obligātā iepirkuma ietvaros izmaksātajām summām.
Latvijā ir uzstādītas 9 biogāzes koģenerācijas iekārtas (ar elektroenerģijas izstrādi virs 10
GWh/gadā), kuru kopējais saražotais elektroenerģijas apjoms 2014.gadā bija 132 GWh.
0%
5%
10%
15%
20%
25%
Sil
tum
en
erģ
ija
s zu
du
mi,
%
CSP dati Respondentu sniegtie dati
24
Lielākā daļa no šīm stacijām siltumenerģiju nenodod gala patērētājam, bet izmanto savām
vajadzībām.
7 biomasas koģenerācijas stacijas, kas uzskaitītas 1.4.tabulā, lielākoties siltumenerģiju
izmanto un/vai pārdod attiecīgās pašvaldības CSS. Šo staciju saražotais elektroenerģijas
apjoms 2014.gadā bija 129,3 GWh.
Dabas gāzes koģenerācijas staciju (neskaitot TEC-1, TEC-2, un Juglas jauda), kuru
elektroenerģijas izstrāde 2014.gadā bija lielāka par 10 GWh, kopējais tīklā nodotais
elektroenerģijas apjoms bija 382,8 GWh. Daļa no šīm stacijām siltumenerģiju nodod CSS.
1.4.tabula Elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar kopējo gadā saražoto elektroenerģiju daudzumu virs
10 GWh
Ražotājs Uzstādītā
jauda, MW
Stacijas adrese
2014.gadā OI ietvaros
iepirktais apjoms, GWh
Kods adrešu klasifikatorā
Biogāzes koģenerācijas stacijas
1 AD Biogāzes stacija, SIA 1,96 Daugavpils novads, Skrudalienas pagasts, el. stacija "Skaista"
15,48 106257575
2 Agro Iecava, SIA 1,95 Iecavas novads, "Latvall-Jaunlūči"
13,36
Nav zināms 100111645
(Iecavas ciemam)
3 BIO ZIEDI, SIA 1,998 Dobeles novads, Dobeles pagasts, "Kalna Oši"
13,58 105720618
4 BIODEGVIELA, SIA 2 Madonas novads, Kalsnavas pagasts, Jaunkalsnava, Rūpnīcas iela 15
12,76 101406773
5 CONATUS BIOenergy, SIA 1,96 Ērgļu novads, Sausnējas pagasts, "Graudiņi"
13,30 104051374
6 Getliņi EKO, BO SIA 6,28 Stopiņu novads, Rumbula, "Getliņi"
29,00 105738635
7 Grow Energy, SIA 1,995 Limbažu novads, Limbažu pagasts, "Gravas"
12,79 103678166
8 PRIEKULES BIOENERĢIJA, SIA
2,4 Priekules novads, Priekule, "Nodegu skola"
10,99 105993255
9 RIGENS, SIA 1,998 Rīga, Dzintara iela 60 10,84 101827100
Biomasas koģenerācijas stacijas
10 BETULA PREMIUM, SIA 1,9 Madonas novads, Bērzaunes pagasts, Sauleskalns, Kārļa iela 1a
12,08 105743315
11 Enefit power & Heat Valka, SIA
2,4 Valka, Rūjienas iela 5 14,25 101186853
12 GRAANUL INVEST, SIA 6,492 Smiltenes novads, Launkalnes pagasts, "Ezeriņi"
52,00 104216692
13 LIEPĀJAS ENERĢIJA, SIA 2,294 Liepāja, Kaiju iela 33 11,14 101695021
14 OŠUKALNS, SIA 1,4 Jēkabpils, Tvaika iela 7 10,57 101525710
15 RĪGAS SILTUMS, AS 3,948 Rīga, Tīraines iela 5a 17,77 106597807
16 SALDUS ENERĢIJA, SIA 1,8 Saldus, Kuldīgas iela 88A 11,49 106175256
Dabas gāzes koģenerācijas stacijas
17 BK ENERĢIJA, SIA 3,9 Daugavpils, Mendeļejeva iela 13a
29,18 102556162
18 Daugavpils siltumtīkli, PAS
3,9 Daugavpils, 18.novembra iela 2, SC1
11,47 101793201
25
19 DLRR ENERĢIJA, SIA 1,698 Daugavpils, Miera iela 1 11,14 101801824
20 ELEKTRO BIZNESS, SIA 2,7 Ogre, Upes prospekts 19 15,52 102153931
21 Energy & Communication, SIA
3,9 Daugavpils, Mendeļejeva iela 13a
26,75 102556162
22 Fortum Jelgava, SIA 3,996 Jelgava, Ganību iela 71A 30,29 105752590
23 LATNEFTEGAZ, SIA 3,896 Daugavpils, Silikātu iela 8A 20,08 106465644
24 LIEPĀJAS ENERĢIJA, SIA 3,996 Liepāja, Tukuma iela 2a 33,08 105255873
25 Līvbērzes enerģija, SIA 1,644 Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts, Jelgavas iela 2c
11,53 102250218
26 MĀRUPES SILTUMNĪCAS, SIA
1,999 Mārupes novads, Jaunmārupes ciems, Mazcenu aleja 41
13,53 103757246
27 OLAINFARM ENERĢIJA, SIA
1,999 Olaine, Rūpnīcu iela 5 11,07 102620681
28 OLENERGO, SIA 3,12 Olaine, Jelgavas iela 4 23,13 101272963
29 RĒZEKNES SILTUMTĪKLI, SIA
3,9 Rēzekne, M.Rancāna iela 5 25,72 105901196
30 RĪGAS SILTUMS, AS 2,33 Rīga, Keramikas iela 2a 14,95 101913196
31 SAL-ENERGO SIA 3,99 Salaspils, Miera ielā 31a 23,82 103087750
32 Uni-enerkom, SIA 1,998 Rīga, Bauskas iela 180 15,75 101861623
33 VALMIERAS ENERĢIJA, AS
1,99 Valmiera, Dzelzceļa iela 7 14,25 104445680
34 VALMIERAS ENERĢIJA, AS
1,99 Valmiera, Rīgas iela 25, 15,86 102678146
35 WINDAU, SIA 3,86 Bauska, Dārza iela 11/1 21,40 102699643
36 ZAĻĀ DĀRZNIECĪBA, SIA 1,999 Mārupes novads, Jaunmārupe, Mazcenu aleja 41-4
14,30 118950652
1.4.2. Atkritumu sadedzināšanas stacijas Šobrīd Latvijā atkritumu sadedzināšanas stacijas nav uzstādītas.
1.4.3. Rūpnīcas ar siltuma pārpalikumu
Lai noteiktu siltuma pārpalikumu rūpniecības sektorā, tiek izmantota aprēķinu metodika, kas
aprakstīta Eiropas Komisijas 2015.gadā izstrādātajā dokumentā “Best practices and informal
guidance on how to implement the Comprehensive Assessment at Member State level” par
pamatu ņemot datu pieejamību par primāro energoresursu patēriņu.
Lai noteiktu teorētisko siltuma pārpalikumu, tiek izmantots zemāk dotais vienādojumus, kas
tiek lietots dažādām rūpniecības nozarēm:
𝑃𝑠𝑖𝑙𝑡. = 𝐸𝑝𝑟𝑖𝑚 ∙ 𝜌𝑠𝑖𝑙𝑡. , GWh/gadā (7 )
kur
Psilt. - teorētiskais siltuma pārpalikums no rūpniecības, GWh/gadā; Eprim - primārais enerģijas patēriņš, GWh/gadā;
ρsilt. - siltuma pārpalikuma koeficients.
Siltuma pārpalikuma koeficients ir noteikts, balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem par
enerģijas izmantošanu dažādās rūpniecības nozarēs, galvenokārt, apskatot energointesīvās
rūpniecības nozares ar lielāku teorētisko siltuma pārpalikumu. Lai noteiktu siltuma
26
pārpalikuma koeficientu, tiek apskatīti dažādi ražošanas tehnoloģiskie procesi un noteikts to
siltuma izmantošanas potenciāls. Sakarā ar to, ka šī pētījuma ietvaros nav iespējams veikt
padziļinātu katras rūpniecības nozares analīzi, ņemot vērā tehnoloģisko procesus un to
raksturojošos parametrus, par pamatu ir izmantoti no citiem pētījumiem iegūtie siltuma
pārpalikuma koeficienti. 1.5.tabulā ir apkopoti dati no dažādiem pētījumiem Eiropā par
siltuma pārpalikuma koeficientiem, kas tiek izmantoti, lai aprēķinātu teorētisko siltuma
pārpalikumu rūpniecības sektorā.
1.5.tabula Siltuma pārpalikuma koeficienta (procentos) salīdzinājums dažādām rūpniecības nozarēm2
Rūpniecības apakšnozares Zviedrija Lielbritānija Dānija3 STRATEGO4
Ķīmiskie produkti 24 7 25 25 Alumīnija ražošana - 20 - 50 Cementa ražošana - 25 25 25
Keramikas izstrādājumi - 20 25 25 Pārtikas produkti un dzērieni 9 7 10 25
Stikla ražošana - 20 - 10 Dzelzs un tērauda ražošana 20 15 25 25
Metālu ražošana 11 - - 25 Papīra izstrādājumi 6 7 25 -
Koksnes izstrādājumi 18 - - 25
Lai noteiktu siltuma pārpalikumu Latvijas rūpniecības sektorā, pētījuma ietvaros tika apkopoti
dati no CSP par galvenajiem energoresursu (naftas produkti apkurei, dabasgāze, ogles,
koksnes kurināmais) patēriņiem no 2011. līdz 2014. gadam. Sakarā ar to, ka dati par naftas
produktu patēriņu nav izdalīti atkarībā no izmantošanas mērķa (transports, apkure, cits),
balstoties uz CSP sniegto informāciju par 2011. gadu par naftas produktu sadalījumu atbilstoši
lietošanas mērķim, aprēķinos ir pieņemtas vērtības, kas parādītas 1.6.tabulā.
1.6.tabula Latvijas apstrādes rūpniecības nozares teorētiskā siltuma pārpalikuma noteikšanai
izmantotie dati
2 European Commission JRC Science and policy report “Best practices and informal guidance on how to implement
the Comprehensive Assessment at Member State level”, 2015 3 U.Persson, B. Moller, S. Werner Heat Roadmap Europe: Identifying strategic heat synergy regions, Energy Policy, 2014) 4 ES projekts STRATEGO (http://stratego-project.eu/), dati no 2015. gada pētījuma
Apstrādes rūpniecības nozares Siltuma pārpalikuma
koeficients, % Naftas produktu patēriņš
apkurei, % no kopējā apjoma
Pārtikas produkti un dzērieni (C10-C11) 10 10 Koksnes izstrādājumi (C16) 25 4 Papīra izstrādājumi (C17) 7 18 Ķīmiskie produkti (C19) 25 28
Nemetāliskie minerāli (C23) 25 17 Metālu ražošana (C24) 25 1
27
Iegūtais teorētiskais siltuma pārpalikums Latvijā ir noteikts sešām rūpniecības nozarēm, kuras
var uzskatīt par primārajām nozarēm siltuma pārpalikuma izmantošanai no rūpniecības
sektora Latvijā (skat. 1.10.attēlu).
1.9.att. Rūpniecības nozaru teorētiskais siltuma pārpalikums pa gadiem
Balstoties uz augstāk norādīto vienādojumu un datiem, kas ir pieejami 1.5.tabulā, ir
aprēķināts, ka kopējais teorētiskais siltuma pārpalikums rūpniecības sektorā Latvijā 2011.gadā
veidoja 1423 GWh/gadā, 2012.gadā – 1584 GWh/gadā, 2013.gadā – 1300 GWh/gadā un
2014.gadā – 1287 GWh/gadā.
Jāņem vērā, ka siltuma pārpalikums rūpniecības sektorā ir atkarīgs no procesu temperatūras.
Visbiežāk šī temperatūra ir zemāka par 230°C. Kādas kvalitātes un daudzuma enerģija būs
pieejama, ir atkarīgs no siltuma atgūšanas tehnoloģijām, kuras tiks izmantotas. Papildus ir
jāņem vērā, ka rūpniecībā pastāv dažāda veida enerģijas ietaupījuma potenciāli: ekonomiski
pamatotais un tehniski iespējamais. Lai šos potenciālus noteiktu, ir nepieciešams noteikt
katras rūpniecības apakšnozares atbilstošās līmeņatzīmes. Šobrīd šādas līmeņatzīmes Latvijas
rūpniecībā ir aprēķinātas un publicētas tikai dzērienu ražošanas nozarei5.
1.4.4. Esošās un plānotās koģenerācijas iekārtas
Atbilstoši CSP datiem Latvijā 2014. gadā kopā darbojās 175 koģenerācijas stacijas, kuru kopējā
uzstādītā elektriskā jauda 1265,3 MW, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 19,7% vairāk. Šīs
koģenerācijas stacijas 2014.gadā saražoja 3004,8 GWh/gadā elektroenerģijas un 5189,6
GWh/gadā siltumenerģijas, kas attiecīgi ir mazliet vairāk kā 50% un gandrīz 70% no kopējās
saražotās enerģijas bilances. Lai arī no 175 koģenerācijas stacijām 117 ir darbināmas ar
5 L. Žogla, Metodikas izstrāde energoefektivitātes politikas instrumentu modelēšanai rūpniecības sektorā. Promocijas darbs, RTU, 2014
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2011 2012 2013 2014
Te
orē
tisk
ais
sil
tum
a p
ārp
ali
ku
ms,
G
Wh
/g
ad
ā
(C10 - C11) Pārtika un dzērieni (C16) Koksnes izstrādājumi
(C17) Papīra izstrādājumi (C20) Ķīmiskie produkti
28
atjaunojamiem energoresursiem, tomēr to uzstādītā kopējā elektriskā un siltuma jauda ir
maza. Izmantoto energoresursu procentuālais dalījums 2014.gadā ir dots 1.10.attēlā.
1.10.att. Kurināmā īpatsvars koģenerācijas stacijās 2014.gadā
Kā redzams, 73% no kopējā saražotās elektroenerģijas nodrošina dabas gāze. Kā nākamais
biežāk izmantotais kurināmais, ko izmanto koģenerācijā, ir koksne (19%), kam seko biogāze –
8%. Ja apskata koģenerācijas uzstādīto jaudu pa reģioniem, tad vislielākā uzstādītā elektriskā
jauda ir Rīgā, kas ir vairāk kā 80% no kopējās uzstādītās jaudas Latvijā. Zemgales reģions ir
nākamais lielākais reģions Latvijā ar uzstādīto elektrisko jaudu – 53,9 MW. Vidzemes reģionā
ir zemākās uzstādītās elektriskās jaudas un 2014.gadā tās bija gandrīz 27 MW. Procentuāli
visvairāk atjaunojamos energoresursus izmanto Vidzemes reģionā (80 % AER un 20% fosilie),
turpretim Rīgas reģionā vairāk kā 95% no kopējā patēriņa ir fosilie un mazāk kā 5% ir
atjaunojamie energoresursi. Liels AER īpatsvars ir Zemgales reģionā – 74%.
Balstoties uz EM sniegto informāciju par iekārtām, kurām izsniegta jaunu elektroenerģijas
jaudu ieviešanas atļauja saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem
Nr.883 „Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu
ražošanas iekārtu ieviešanai”, līdz 2020.gadam kopā vēl plānots uzstādīt 118 biokurināmā
koģenerācijas stacijas, kuru elektriskā jauda būtu 301 MW, bet siltumenerģijas ražošanas
jauda – 666,85 MW. 1.11.attēlā ir dots plānoto uzstādīto jaudu dalījums pa gadiem.
0%
73%
19%8%
Dīzeļdegviela
Dabasgāze
Kurināmā koksne
Biogāze
29
1.10.att. Plānotās uzstādītās biokurināmā koģenerācijas staciju jaudas
Līdz 2017.gada nogalei atļaujas uzstādīt koģenerācijas staciju ir saņēmuši 66 operatori. Kopējā
plānotā uzstādītā elektriskā jauda ir 194 MW, bet siltumenerģijas – 444 MW. 2017. un
2018.gadā kopā 4 operatori ir saņēmuši atļauju palielināt esošās jaudas par kopā 10,29 MWel
un 8,7 MWth. Balstoties uz EM sniegto informāciju, visām 2015.gadā plānotām koģenerācijas
stacijām būvniecības atļaujas derīguma termiņš beidzās 2015.gada nogalē (oktobrī, novembrī
vai decembrī). Balstoties uz EM apkopotajiem datiem par subsidētās elektroenerģijas nodokļa
maksājumiem6, tikai 1 no 16 koģenerācijas stacijām reāli tika nodota ekspluatācijā. Papildus
vēl ir nodotas 9 koģenerācijas stacijas, kuru termiņš bija 2016.-2018.gads.
Kurināmā dalījums plānotajās koģenerācijas stacijās ir dots 1.12.attēlā.
1.12.att. Kurināmā dalījums plānotajās koģenerācijas stacijās
Lielākais īpatsvars plānotajās koģenerācijas stacijās ir šķeldas (50%) un biogāzes (31%)
kurināmajiem. Šobrīd ir grūti prognozēt, cik no plānotajām koģenerācijas stacijām tiks nodotas
6 Avots: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/atjaunojama_energija_un_kogeneracija/subsidetas_elektroenergijas_nodokla_likums_un_razotaju_registrs/
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
2015 2016 2017 2018 2019 2020
Uzs
tād
ītā
ja
ud
a, M
W
Elektroenerģijas ražošanas jauda Siltumenerģijas ražošanas jauda
31%
50%
10%
1%
1%1% 1% 1% 1%1% 1% 1%
biogāze
šķelda
biomasa
granulas
biodegviela
biometāns
šķelda, granulas
koksnes atlikumi
atkritumu poligona gāze
dažādi
pirolīzes gāze
30
ekspluatācijā un nodos saražoto siltumenerģiju CSS. Ņemot vērā līdzšinējās tendences, var
pieņemt, ka daļa staciju savu saražoto siltumenerģiju pārdos esošajiem CSS uzņēmumiem par
zemāku tirgus cenu elektroenerģijas atbalsta dēļ. Nepieļaujamas ir šķērssubsīdijas no
elektroenerģijas atbalsta tarifa siltumenerģijas tarifam7.
1.4.5. Centralizētās siltumapgādes iekārtas
Kopumā 102 siltumapgādes uzņēmumi un pagasta pārvaldes atsūtīja pieprasīto informāciju,
un tā ir pieejama izveidotajā datu bāzē par katru novadu un pilsētu. Datu bāzē ir norādīta
katras katlu mājas atrašanās vieta, adrese, katlu uzstādītās jaudas un uzstādīšanas gads,
lietderības koeficients 2014.gadā. Ir norādīts arī izmantotais kurināmais un patēriņš, kā arī ir
apkopota informācija par katlu mājā saražoto, tīklā nodoto un lietotājiem nodoto
siltumenerģiju. Šie dati ir apkopoti datu bāzē, kas kopā ar šo nodevumu ir iesniegta EM.
Ja analizē iesniegtos datus par centralizētās siltumapgādes uzņēmumu energoavotiem, un,
attiecinot katlu mājās un koģenerācijas stacijās saražoto siltumenerģiju, pret iepirkto
siltumenerģiju (skat. 1.13.attēlu), rezultāti rāda, ka 46% no kopējās saražotās siltumenerģijas
apjoma ir iepirktā siltumenerģija. Iepirktā siltumenerģija pārsvarā ir no koģenerācijas staciju
operatoriem, kuri pieprasīto informāciju pētījuma izstrādes laikā nesniedza.
1.13.att. Saražotās un iepirktās siltumenerģijas datu un patērētājiem nodotās siltumenerģijas
salīdzinājums pa gadiem (datu avots - respondentu sniegtā informācija)
Saražotās un patērētājiem nodotās siltumenerģijas daudzums pēdējo trīs gadu laikā
samazinās.
7 SIA „Ekodoma” 2013.gada pētījums „Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un
koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai”; pieejams:
https://em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
2012 2013 2014
Silt
um
en
erģ
ijas
apjo
mi,
GW
h
Saražotā siltumenerģija, GWh Iepirktā siltumenerģija
Patērētājiem nodotā siltumenerģija
31
1.4.6. Dzesēšana
Latvijā netiek nodrošināti centralizētas dzēšanas sistēmas pakalpojumi. Dzesēšana tiek veikta
lokāli atsevišķās publiskās un komerciestāžu ēkās.
32
2. Iegūto siltumenerģijas datu analīze
2.1. Esošais siltumenerģijas un dzesēšanas kopējais pieprasījums Latvijā
un administratīvajās teritorijās
Balstoties uz apkopoto informāciju, kopējais gada siltumenerģijas patēriņa novērtējums
Latvijā 2012.-2014.gadā ir dots un aprakstīts 1.2.nodaļā. 2.1.tabulā ir apkopoti dati par CSS un
vietējo siltumapgādes sistēmu siltumenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kas iegūti no
CSP, ņemot vērā katras administratīvās teritorijas īpatsvaru kopējā bilancē. Šie dati ir
izmantoti un iekļauti datu bāzē par tām administratīvajām teritorijām, kas pētījuma ietvaros
datus nesniedza.
2.1.tabula Kopējais gada siltumenerģijas patēriņš centralizētās siltumapgādes iekārtās 119
administratīvajās teritorijās 2014.gadā
Pašvaldība Saražotā siltumenerģija,
GWh/gadā Patērētājiem piegādātā
siltumenerģija, GWh/gadā
Rīga 3727 2919
Daugavpils 368 371
Jelgava 301 169
Jēkabpils 102 80
Jūrmala 157 132
Liepāja 258 207
Rēzekne 152 121
Valmiera 98 82
Ventspils 180 145
Aizkraukles novads 42 37
Jaunjelgavas novads 2 7
Pļaviņu novads 8 7
Kokneses novads 14 13
Neretas novads 1 1
Skrīveru novads 4 3
Alūksnes novads 24 17
Apes novads
Balvu novads 30 26
Viļakas novads 4 3
Bauskas novads 20 39
Iecavas novads 18 14
Rundāles novads 4 3
Vecumnieku novads 12 8
Cēsu novads 49 51
Līgatnes novads 4 4
Amatas novads 2 2
Jaunpiebalgas novads 1 1
Priekuļu novads 20 16
Pārgaujas novads 5 3
Raunas novads 2 2
Vecpiebalgas novads 5 4
33
Pašvaldība Saražotā siltumenerģija,
GWh/gadā Patērētājiem piegādātā
siltumenerģija, GWh/gadā Daugavpils novads 26 19
Ilūkstes novads 10 8
Dobeles novads 51 39
Auces novads 15 13
Tērvetes novads 8 8
Gulbenes novads 49 31
Jelgavas novads 13 18
Ozolnieku novads 12 9
Jēkabpils novads 3 3
Aknīstes novads 1 1
Viesītes novads 5 4
Krustpils novads 0 2
Salas novads 5 11
Krāslavas novads 36 24
Dagdas novads 7 6
Aglonas novads 3 3
Kuldīgas novads 34 24
Skrundas novads 4 4
Alsungas novads 1 1
Aizputes novads 11 16
Durbes novads 2 1
Grobiņas novads 20 21
Pāvilostas novads 4 3
Priekules novads 12 13
Nīcas novads 12 3
Vaiņodes novads 10 6
Limbažu novads 40 36
Alojas novads 2 1
Salacgrīvas novads 2 1
Ludzas novads 2 23
Kārsavas novads 6 5
Zilupes novads 6 6
Madonas novads 113 98
Cesvaines novads 8 3
Lubānas novads 3 2
Varakļānu novads 5 4
Ērgļu novads 14 2
Ogres novads 74 83
Ikšķiles novads 7 6
Ķeguma novads 2 6
Lielvārdes novads 41 17
Preiļu novads 39 27
Līvānu novads 27 21
Vārkavas novads 1 1
34
Pašvaldība Saražotā siltumenerģija,
GWh/gadā Patērētājiem piegādātā
siltumenerģija, GWh/gadā Rēzeknes novads 17 18
Viļānu novads 8 5
Baldones novads 2 2
Ķekavas novads 46 43
Olaines novads 75 61
Salaspils novads 61 37
Saulkrastu novads 5 1
Siguldas novads 26 26
Inčukalna novads 54 52
Ādažu novads 13 13
Babītes novads 7 8
Carnikavas novads 8 6
Garkalnes novads 2 2
Krimuldas novads 13 11
Mālpils novads 18 12
Mārupes novads 48 62
Ropažu novads 13 12
Sējas novads 3 2
Stopiņu novads 31 27
Saldus novads 85 122
Brocēnu novads 25 23
Talsu novads 52 45
Rojas novads 5 4
Tukuma novads 72 60
Kandavas novads 5 4
Engures novads 5 4
Jaunpils novads 2 2
Valkas novads 29 25
Smiltenes novads 28 30
Strenču novads 6 5
Valmieras novads 9 8
Rūjienas novads 7 5
Beverīnas novads 1 1
Burtnieku novads 2 1
Naukšēnu novads 2 1
Ventspils novads 5 11
Latvijā kopā: 7151 5871
Grafiski 2.1.tabulā dotie dati apkopoti divos attēlos. CSS un vietējo siltumapgādes sistēmu
siltumenerģijas pieprasījums un piedāvājums Latvijas 9 pilsētās ir parādīts 2.1.attēlā. CSS un
vietējo siltumapgādes sistēmu siltumenerģijas pieprasījums un piedāvājums 110 novados ir
ilustrēts 2.2.attēlā. Kā liecina stabiņu augstumi attēlos, ir novērojama rezultātu nesakritība:
vairākās pilsētu un novadu teritorijās siltumenerģijas pieprasījums ir augstāks nekā saražotais.
Tas ir saistīts ar piemēroto metodoloģiju un sniegto datu kvalitāti. Datus, kas doti 2.1.tabulā
35
un 2.1.attēlā, CSP apkopo, balstoties uz katlu māju un koģenerācijas staciju operatoru ikgadēji
sniegto informāciju pārskatos „1-enerģija” un „1-enerģija” (pielikums). Datu
konfidencialitātes dēļ, CSP šos pārskatus sniegt nevarēja, tāpēc pētījuma autori tos mēģināja
apkopot no katra operatora. Lai turpmāk uzlabotu datu pieejamību un to efektīvu lietojumu
gan politikas veidošanā, gan finansējuma piesaistē, gan citām vajadzībām, EM un CSP ir
jāmeklē risinājums, lai operatoriem un pašvaldībām netiktu uzlikts slogs papildus datu
apkopošanai un sūtīšanai, bet valsts institūcijām ir ticami dati par attiecīgo sektoru. Datu
apkopošanai pamazām jāvirzās uz līmeņatzīmes noteikšanu, lai uzņēmumus varētu salīdzināt
savā starpā.
Kopējais pieprasījums, ieskaitot arī individuālās siltumapgādes sistēmas, Latvijā kopumā ir
aprakstīts un dots 1.2.2.nodaļā. Dati par siltumenerģijas pieprasījumu administratīvi
teritoriālajā griezumā ir pieejami datu bāzē.
2.1.att. CSS un vietējo siltumapgādes sistēmu siltumenerģijas pieprasījums un piedāvājums
Latvijas 9 pilsētās
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
Sil
tum
en
erģ
ija
, GW
h/
ga
dā
Saražotā siltumenerģija Abonentiem piegādātā siltumenerģija
36
2.2.att. CSS un vietējo siltumapgādes sistēmu siltumenerģijas pieprasījums un piedāvājums 110 novados
0
20
40
60
80
100
120
140
Aiz
kra
uk
…
Pļa
viņ
u…
Ner
etas
…
Alū
ksn
es…
Bal
vu
…
Bau
skas
…
Ru
nd
āle…
Cēs
u…
Am
atas
…
Pri
eku
ļu…
Rau
nas
…
Dau
gav
p…
Do
bel
es…
Tēr
vet
es…
Jelg
avas
…
Jēk
abp
ils…
Vie
sīte
s…
Sala
s…
Dag
das
…
Ku
ldīg
as…
Als
un
gas…
Du
rbes
…
Pāv
ilo
sta…
Nīc
as…
Lim
baž
u…
Sala
cgrī
v…
Kār
sava
s…
Mad
on
as…
Lu
bān
as…
Ērg
ļu…
Ikšķ
iles
…
Lie
lvār
d…
Līv
ānu
…
Rēz
ekn
e…
Bal
do
nes
…
Ola
ines
…
Sau
lkra
s…
Inču
kal
n…
Bab
ītes
…
Gar
kal
ne…
Māl
pil
s…
Ro
paž
u…
Sto
piņ
u…
Bro
cēn
u…
Ro
jas…
Kan
dav
a…
Jau
np
ils…
Smil
ten
e…
Val
mie
ra…
Bev
erīn
a…
Nau
kšē
n…
Sil
tum
en
erģ
ija
, GW
h/
ga
dā
Saražotā siltumenerģija Abonentiem piegādātā siltumenerģija
37
2.2. Centralizēto siltumapgādes sistēmu modernizācijas iespējas
Pastāv vairāki veidi, kā noteikt siltumapgādes modernizācijas iespējas. Eiropas Komisijas
piedāvājums, ir veikt izmaksu-ieguvumu analīzi (skat. 2.3.attēlu) šādos gadījumos:
• tiek plānota jauna termoelektroenerģijas ražošanas iekārta, kuras kopējā ievadītā
siltuma jauda pārsniedz 20 MW;
• pastāvoša termoelektroenerģijas ražošanas iekārta, kuras kopējā ievadītā siltuma
jauda pārsniedz 20 MW;
• tiek plānota vai būtiski modernizēta rūpnieciska iekārta, kuras kopējā ievadītā
siltuma jauda pārsniedz 20 MW un kura rada siltuma pārpalikumu izmantojamā
temperatūrā, lai izvērtētu, kādas būtu izmaksas un ieguvumi, izmantojot siltuma
pārpalikumus, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu, tostarp
izmantojot koģenerāciju, kā arī pieslēdzot minēto iekārtu centralizētas
siltumapgādes un dzesēšanas tīklam;
• tiek plānots jauns centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas tīkls, vai pastāvošā
centralizētas siltumapgādes vai dzesēšanas tīklā tiek plānota jauna enerģijas
ražošanas iekārta, kuras kopējā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 MW, vai ir
paredzēts būtiski modernizēt šādu pastāvošu iekārtu, – lai izvērtētu, kādas būtu
izmaksas un ieguvumi, izmantojot netālu esošu rūpniecisku iekārtu siltuma
pārpalikumu.
Energoefektivitātes direktīvas 14.panta 5.punkts
Centralizētās siltumapgādes tīkls vai
enerģijas ražošana
RūpniecībaElektrostacija
Pāriet uz augstas efektivitātes koģenerāciju
Izmantot siltuma pārpalikumu (ieskaitot
koģenerāciju)
Pievienoties CSS / aukstumapagādei
Izmantot siltumu atlikumu no citām
iekārtām
Izmaksu – ieguvumu
analīzes mērķis
Plāns (jaunai vai atjaunotai
iekārtai)
2.3.att. Izmaksu – ieguvumu analīzes mērķu kopsavilkums saskaņā ar EED 14.panta 5.punktu
2.2.1. Ražošanas iekārtu modernizācijas iespējas, ieskaitot pāreju uz atjaunojamiem
energoresursiem
Pašreiz galvenais kurināmā veids, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai centralizētās
siltumapgādes sistēmās pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās, ir dabas gāze, tādējādi
modernizācijas iespējas pastāv. Kā viena no centralizētās siltumapgādes attīstības
alternatīvām varētu būt esošās katlu mājas rekonstrukcija, kur kā galvenais kurināmā veids
tiktu izmantota biomasa. Modernizācija būtu jāparedz tādām iekārtām, kuras ir jau
nokalpojušas savu dzīves laiku, t.i. 10-15 gadus (atkarībā no tehnoloģijas).
Gatavojot ilgtermiņa tendences un aprēķinus, kas pieejami iesniegtajā datu bāzē, tiek
pieņemts, ka:
38
visās CSS, kur kā kurināmais tiek izmantota dīzeļdegviela, ogles un/vai mazuts, notiks
pilnīga pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem līdz 2030.gadiem (piemēram,
Ventspilī, Ventspils novadā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā un citviet (vairāk informācijas
datu bāzē));
iespējams, ka 2017. un 2018.gadā tajās CSS, kur ir uzstādītas dabas gāzes
koģenerācijas stacijas un kuras vairs nesaņems atbalstu, varētu notikt pāreja uz
atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, Liepājā, Valmierā, Bauskā, Daugavpilī,
Rēzeknē un citviet);
ņemot vērā augsto dabas gāzes īpatsvaru CSS, aptuveni 40% dabas gāzes katlu māju
līdz 2030.gadam pāries uz atjaunojamiem energoresursiem.
Pirms kurināmā maiņas projekta ieviešanas ir jāizvērtē vairākas alternatīvas, kā arī,
prognozējot katlu jaudas, ir jāparedz, ka siltumenerģijas patērētāji ēkās paaugstinās
energoefektivitāti un samazinās siltumenerģijas patēriņu. Pašvaldības siltumapgādes
uzņēmumam ir jābūt ilgtermiņa siltumapgādes koncepcijai, kuras izpildei seko gan uzņēmums,
gan arī pašvaldība.
Datu bāzē ir iekļauta iespēja izvērtēt potenciālu kurināmā nomaiņai katrā pašvaldībā, ja ir
pieejams nepieciešamais izejas datu apjoms aprēķina veikšanai. 2.4.attēlā ir dots piemērs par
potenciālu kurināmā nomaiņai vienā no pašvaldībām, kur galvenokārt tiek izmantota dabas
gāze. Šāds novērtējums ir indikatīvs, jo balstīts uz visas pašvaldības CSS kopumā, kas sastāv no
vairāk nekā 5 katlu mājām. Lai noteiktu precīzas izmaksas un atmaksāšanās laiku, analīze ir
jāveic par siltumapgādes sistēmu atsevišķi. Investīcijas ir pieņemtas, balstoties uz 2014.gadā
realizētiem kurināmā maiņas projektiem. Tās datu bāzē ir iespējams mainīt. Turpmāk ir
jādefinē izpildāmie nosacījumi finansējuma saņemšanai, kas gadījumos, kad netiek sasniegti,
ir jāatmaksā, piemēram, jānosaka minimālais lietderības koeficients.
2.4.att. Piemērs no datu bāzes par potenciālu kurināmā nomaiņai vienā pašvaldībā
2.2.2. Siltumtrašu modernizācija
Ekonomikas ministrijā sagatavotā dokumentā „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2015.–
2020.gadam” projektā apkopota vēsturiskā informācija par siltuma zudumiem Latvijas
pašvaldību siltumapgādes sistēmās. Tā liecina, ka pēdējos sešos gados (2009.-2014.gadā)
veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos samazināt no 14,3
līdz 13,1% (skat. 2.5.attēlu).
39
2.5.attēls. Vidējie siltumenerģijas zudumi Latvijā, %
Tas nozīmē, ka, darbinot esošās 2.paaudzes siltumapgādes sistēmas, siltuma zudumi tīklos
vidēji gadā ir samazinājušies par 0,2%.
Straujais siltuma zudumu samazināšanas kritums 2013.gadā saistīts ar energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu īstenošanu centralizētajā siltumapgādē, izmantojot Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.
2.6.att. Siltuma tīklu siltuma zudumu samazinājuma prognoze (%)
Ziemeļvalstis, īpaši Dānija, pamazām pāriet uz 4.paaudzes siltumapgādes sistēmu, kas ļauj
samazināt siltuma zudumus tīklos, jo siltumnesēja temperatūras ir zem 60C. Ņemot vērā
divus augstākminētos apstākļus: siltuma tīklu rekonstrukcijas projektu īstenošanu Latvijas
pašvaldībās un pakāpenisko pāreju no 2. un 3.paaudzes uz 4.paaudzes siltumapgādes
sistēmām, 2.6.attēlā ir ilustrēta siltuma tīklu siltuma zudumu (%) samazinājuma prognoze līdz
2030.gadam. Savukārt, absolūtās siltuma zudumu samazinājuma vērtības (TWh/gadā) ir
ilustrētas 2.7.attēlā.
40
2.7.att. Siltuma tīklu siltuma zudumu samazinājuma prognoze
Datu bāzē un arī 2.pielikumā ir dots saraksts ar pašvaldībām un vidējiem zudumiem siltuma
tīklos. Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka zudumiem siltuma tīklos jābūt zem 17%, kas datu
bāzē ir ievadīta kā robežvērtība. Tās CSS, kurās siltuma zudumi ir virs šīs robežvērtības, ir
potenciālās sistēmas, kur veikt modernizācijas pasākumus, lai gan katrs gadījums ir jāizvērtē
atsevišķi un jāizvērtē nākotnes siltuma slodze, lai lieki netiktu investēti finanšu līdzekļi.
Indikatīvs potenciāla izvērtējums ir iekļauts arī datu bāzē. 2.8.attēlā ir dots piemērs vienai no
Latvijas pašvaldībām, kas iesniedza pieprasītos datus par esošajām siltumtrasēm. Lai noteiktu
potenciālu siltumtrašu nomaiņai, ir aprēķināts siltuma blīvums (minimālais siltuma blīvums,
kas būtu tehniski ekonomiski pamatojams, lai veiktu nomaiņu, ir pieņemts 1,02 MW/km),
potenciālais enerģijas ietaupījums (zinot veco (rūpnieciski neizolēto) siltumtrašu garumu), kā
arī investīcijas un atmaksāšanās laiks. Investīcijas ir pieņemtas, balstoties uz 2014.gadā
realizētiem siltumtrašu maiņas projektiem. Tās datu bāzē ir iespējams mainīt un atjaunot ar
jaunākiem datiem.
Kopējās investīcijas veco trašu nomaiņai izvēlētajā pašvaldībā ir aptuveni 230 miljoni EUR
(pašvaldībā ir 502 km veco trašu, kas uzstādītas laika periodā līdz 1996.gadam). Datu bāzē ir
iespējams ievadīt vēlamos vidējos siltuma zudumus tīklos, kas šajā piemērā ir 11%. Vidējie
siltumenerģijas zudumi trasēs 2014.gadā bija 13%, kas ir atbilstoši normatīviem. Lai noteiktu
precīzas investīcijas un ietaupījumu, katra CSS ir jāanalizē atsevišķi un jāizvērtē, vai siltumtīklu
modernizācija ir tiešām nepieciešama un tehniski ekonomiski pamatota. Lai to izvērtētu, ir
jāizmanto raksturojošie indikatori, kā piemēram, siltuma blīvums.
41
2.8.att. Piemērs no datubāzes par potenciālu siltumtrašu nomaiņai pašvaldībā
2.2.3. Potenciāls jaunu patērētāju pieslēgšanai centralizētajai siltumapgādei
Datu aptaujā uz jautājumu, vai līdz 2020.gadam centralizētās siltumapgādes uzņēmums plāno
pieslēgt jaunus patērētājus, tikai daži centralizētās siltumapgādes uzņēmumi respondenti ir
norādījuši, ka plāno pieslēgt jaunus patērētājus. Kopējā uzņēmumu prognozētā pieslēgtā
platība ir 115 tūkstoši m2, kā arī 806 MW.
Pārējie respondenti datu anketā norādīja, ka neplāno līdz 2020.gadam pieslēgt klāt jaunus
patērētājus savam centralizētajam tīklam vai arī to nav norādījuši vispār.
2.2.4. CSS paplašināšanas vai jaunas sistēmas izbūve
Kā aprakstīts 1.4.4.nodaļā, balstoties uz EM sniegto informāciju par iekārtām, kurām izsniegta
jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešanas atļauja saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada
11.augusta noteikumiem Nr.883 „Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu
palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”, līdz 2020.gadam kopā vēl plānots
uzstādīt 118 biokurināmā koģenerācijas stacijas, kuru elektriskā jauda būtu 301 MW, bet
siltumenerģijas ražošanas jauda – 666,85 MW. 50% no tām kā kurināmo plāno izmantot šķeldu
un varētu paredzēt, ka šīs koģenerācijas stacijas tiek celtas apdzīvotās teritorijās, un varētu
siltumenerģiju nodot esošajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Savukārt biogāzi plāno
izmantot 31% no jaunajām koģenerācijas stacijām. Tikai neliela daļa no šobrīd ekspluatācijā
nodotajām biogāzes koģenerācijas stacijām reāli nodod/pārdod siltumenerģiju kādam citam
enerģijas gala patērētājam, neskaitot savu ražotni.
Aptaujātie respondenti nav norādījuši atsevišķu jaunu sistēmu izbūvi.
2.2.5. SVID analīze
SVID analīze ir strukturēta plānošanas metode, kas tiek izmantota, lai izvērtētu pasākumus,
piemēram, ar efektīvas siltumapgādes attīstību saistītās stiprās un vājās puses, iespējas un
draudus. SVID analīze ir saistīta ar mērķa noteikšanu un iekšējo un ārējo faktu identificēšanu:
iekšējie faktori ir ar efektīvu siltumapgādes attīstību pašvaldībā stiprās un vājās puses;
ārējie faktori ir iespējas un draudi, kas rodas neatkarīgi no organizācijas.
42
2.3.tabulā ir apkopoti nozīmīgākie aspekti energoplānā iekļauto pasākumu izvērtēšanai,
izmantojot SVID metodi.
2.3.tabula Nozīmīgākie aspekti SVID analīzes veikšanai
Veicinošs Nelabvēlīgs
Stiprās puses Vājās puses
Iekš
ēja
s iz
cels
mes
Efektīvai CSS, kas izmanto vietējos energoresursus pēc būtības ir zemākas kapitālizmaksas, enerģijas izmaksas un ekspluatācijas un darbināšanas izmaksas; stabili un konkurētspējīgi siltumenerģijas tarifi; tīrāka vide.
Noteikta veida atjaunojamo un vietējo energoresursu esamība, kuras lietojums nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
Liels energoefektivitātes potenciāls esošajās pašvaldību un daudzdzīvokļu ēkās.
Potenciāls vides ieguvumus, t.i. samazināts gaisa piesārņojums un kaitīgās emisijas.
Samazināta ietekme uz klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Uzlabots sociālais stāvoklis, kad pašvaldība sāk īstenot teritorijas sakārtošanas darbus un nodrošina iedzīvotājiem drošu un patīkamu vidi.
Risinātas socio-ekonomiskās problēmas, palielinot darba vietu skaitu un kontrolējot enerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem.
Inovatīvas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kļūst lētākas.
Pašvaldības deputātu zemais zināšanu līmenis par siltumapgādes sistēmu attīstības iespējām.
Zema iedzīvotāju informētība par energoefektivitātes jautājumiem.
Atbildīgā speciālista (energopārvaldnieka) iztrūkums pašvaldībā un vadības izpratnes trūkums par tā nepieciešamību.
Pašvaldībai ierobežotas iespējas ietekmēt iedzīvotāju vēlmi veikt energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās
Ierobežoti pašvaldības finanšu līdzekļi (mazāku novadu gadījumā).
Pašvaldības attīstības un energoplāna neesamība, mērķu iztrūkums.
Centralizētā siltumapgādes uzņēmuma (ja pašvaldībā tāds ir) attīstības/stratēģijas neesamība.
Pašvaldību neinformētība par ESKO pakalpojuma iespējām.
Iespējas Draudi
Ārē
jas
izce
lsm
es
Likumdošana, kas veicina energopārvaldības sistēmas izveidi un ieviešanu pašvaldībā.
ESKO pakalpojumu attīstība un lietojums energoefektivitātes projektu finansēšanai pašvaldībās.
Šobrīd pieejami standartizēti energoefektivitātes līgumu paraugi un citas iestrādes (t.sk. standartizēta platforma ESKO pakalpojumu sniedzējiem www.sharex.lv).
ES struktūrfondu un citu finansējumu avotu pieejamība energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektiem, tai skaitā koģenerācijas potenciāla attīstībai.
Energoresursu tarifu pieaugums veicinās iedzīvotāju ieinteresētību energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.
Pieejami labas prakses piemēri un iespēja mācīties no citām pašvaldībām.
Iespēja izmantot pašvaldībā Zaļo publisko iepirkumu enerģijas izmaksu samazināšanai.
Daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem interese par visaptverošo renovāciju nav pārāk liela.
Pieaugot energoresursu cenai un samazinoties iedzīvotāju skaitam migrācijas dēļ, pastāv draudi centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējai salīdzinājumā ar citiem risinājumiem.
Daudzdzīvokļu ēkas pakļautas konstrukciju deformācijai, ja dzīvokļos ir uzstādītas projektā neparedzētas punktveida slodzes.
Nepietiekams valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumu realizēšanai ēkās.
ESKO darbību nosakošo un veicinošo normatīvo aktu neesamība.
43
2.3. Potenciālo siltumapgādes projektu ietekme uz apkārtējo vidi un
siltumapgādes tarifiem
Saskaņā ar SPRK mājas lapā publicēto informāciju Latvijā dažādās pašvaldībās siltumenerģijas
tarifi atšķiras. 2015.gadā vieni no zemākajiem tarifiem bija Ludzas pilsētā, Mālpils novadā,
Valkas novadā, Kuldīgas pilsētā, kur gala lietotājs maksāja līdz 50 EUR/MWh. Savukārt, vieni
no augstākajiem tarifiem Siguldā, Cēsīs, Lielvārdē un Grobiņas novadā, kur bija jāmaksā vairāk
kā 60 EUR/MWh (skat. 2.9.attēlu).
Šīs siltumenerģijas tarifu atšķirības nosaka dažādi faktori, piemēram:
• izmantotais kurināmā veids, jo atkarībā no kurināmā veida kurināmā izmaksas veido
60-80% siltumenerģijas ražošanas izmaksās ;
• siltumapgādes sistēmas iekārtu jaudas un tehniskais stāvoklis;
• siltuma slodzes blīvums, kuru nosaka divējādi:
o siltuma slodze attiecināta uz siltuma slodzes garumu;
o siltumenerģijas patēriņa attiecība pret siltumapgādes sistēmas aptvertās
teritorijas lielumu;
• centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģiju uzstādītās jaudas izmantošanas
koeficients jeb jaudas atbilstība pieprasītajai slodzei.
2.9.att. Siltumenerģijas tarifi Latvijas pašvaldībās (avots: SPRK)
2014.gadā siltumenerģijas tarifi bija augstāki, bet atšķirības starp siltumenerģijas
augstākajiem un zemākajiem tarifiem, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājušās, jo mazinās
fosilā kurināmā tarifi.
Lai sasniegtu 2.2.2.sadaļā aprakstīto samazinājumu (skat.2.7.attēlu), ir nepieciešams pieņemt
vairākus politiskus lēmumus, kas ir saistīti, gan ar izmaiņām siltuma tarifu regulēšanā,
piemēram, ieviešot siltumenerģijas tarifu līmeņatzīmes metodi Latvijā. Cits politisks lēmums
varētu būt saistīts ar subsīdiju un grantu izsniegšanas un nodokļu sistēmas ieviešanas
sakārtošanu.
2.4. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma potenciāls CSS Energoresursu racionāla izmantošana ir ne tikai kurināmā pārtēriņa jautājums, bet arī
kurināmā degšanas rezultātā radušās emisijas gaisā:
44
videi kaitīgās emisijas:
o slāpekļa oksīdi (NOx);
o sēra oksīdi (SOx);
o cietās daļiņas (pelni un kurināmā daļiņas);
o tvana gāze (CO);
siltumnīcefektu izraisošām gāzēm (SEG):
o ogļskābā gāze (CO2);
o dislāpekļa oksīds (N2O)
o metāns (CH4).
Energoefektivitātes pasākumu realizācijas gadījumā samazinās gaisa baseina piesārņojums,
kuru var noteikt gan mērījumu ceļā, gan ar aprēķinu palīdzību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazinājumu, kas iegūts siltumenerģijas ražošanā, pārejot no fosilos energoresursus
izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām,
nosaka atbilstoši CO2 emisijas faktoram un patērētā kurināma daudzumam.
Energoefektivitātes uzlabojumu rezultātā radītais emisiju samazinājums tiks aprēķināts,
balstoties uz ēku energoefektivitātes aprēķina metodikā piedāvātajiem emisiju faktoriem.
Scenāriji savstarpēji salīdzināti, aprēķinot kopējās radītās CO2 emisijas.
2.3.tabula
Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktori pa kurināmā veidiem
Nr. Energonesējs vai enerģijas avots Oglekļa dioksīda (CO2)
emisijas faktors 10-6 kg/Wh
1.
Kurināmie
dīzeļdegviela (gāzeļļa/dīzeļeļļa) 267 2. degvieleļļa (kurināmais mazuts) 279 3. dabas gāze 202 4. sašķidrinātā naftas gāze 227 5. akmeņogles (antracīts) 354 6. brūnogles (lignīts) 364 7. koksne 0
8. Elektroenerģija
no elektrotīkliem 109
9. no atjaunojamiem energoresursiem
7
10. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas
264
11. Aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, saules siltumenerģija
0
Atbilstoši CSP datiem 2014. gadā centralizētajā siltumapgādes sistēmās kopā tika patērētas
12841,67 GWh kurināmā/gadā. 65% sastāda dabas gāze un 28% kurināmā koksne. Atbilstoši
ēku energoefektivitātes aprēķina metodikā piedāvātājiem emisiju faktoriem 2014.gadā kopā
tika radītas 1 725 822 t CO2/gadā, no kurām 98% radīja dabas gāze.
45
2.5. Enerģijas ietaupījuma potenciāls CSS infrastruktūrā
Siltumapgādes sistēmas vērtē ar siltuma slodzes ilguma grafiku, kuru konstruē atbilstoši
klimatiskajiem apstākļiem: atkarībā no tā, cik ilgi turas dažādas āra gaisa temperatūras
(iepriekš noteiktos temperatūru diapazonos) un patērētājiem nepieciešamās minimālās un
maksimālās slodzes.
Kopējais siltumenerģijas patēriņš veidojas no trīs sastāvdaļām:
• apkures,
• karstā ūdens,
• ventilācijas.
Dzīvojamās mājās tas sastāv no divām komponentēm - apkures un karstā ūdens. Siltuma
jauda, kas nepieciešama karstā ūdens uzsildīšanai, aprēķina sekojoši:
Nkū = c Gkū Δtkū , W (8)
kur c - ūdens īpatnējā siltumietilpība, J/ ( m30C); Gkū - karstā ūdens patēriņš, m3/s; Δtkū - temperatūras starpība, kas nepieciešama ūdens uzsildīšanai,0C.
Ventilācijai nepieciešamais siltums tiek aprēķināts sekojoši [Ēkas energoefektivitātes aprēķina
metode. Ministru kabineta noteikumi Nr.39, Rīga, 2009, 13. Janvāris // Latvijas Vēstnesis
Nr.18(4004), 03.02.2009]:
Qven = 0,34 Vven (t1v – t2v)v,Wh/gadā (9)
kur
0,34 -gaisa siltumietilpība uz tilpumu, -W/(m3C) Vven - ventilējamas telpas tilpums, m3;
t1v - ēkas uzstādītā temperatūra dzesēšanai, C
t2v - gaisa plūsmas piegādes temperatūra pēc pp.74 8 (Rīgā mīnus 19C);
v - aprēķinu perioda ilgums ventilācijai, h/gadā.
v
venv
QN
(10)
Rezultātā maksimālo uzstādīto jaudu Nuzi (W) nosaka ar vienādojumu:
Nuzi = Napk + Nkū +Nv , (11)
2.10.attēlā parādīts katlu mājas, kas nodrošina ar siltumenerģiju dzīvojamo rajonu, siltuma
slodžu ilguma grafiks kopā ar temperatūras ilguma grafiku. Kopējais stundu skaits gadā ir 8760
stundas, bet apkures perioda ilgums parasti ir 4872 stundas gadā (Rīgā). Aprēķinos gada
apkures periods tika pieņemts 5000 stundu garš. 9. attēlā AFE daļa atspoguļo temperatūras
ilguma grafiku, ko var izveidot katrai apdzīvotai vietai, balstoties uz klimata datiem. AMKCDF
8 Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode. Ministru kabineta noteikumi Nr.39, Rīga, 2009, 13. Janvāris // Latvijas
Vēstnesis Nr.18(4004), 03.02.2009
46
ir gada siltuma slodžu grafiks, kuru konstruē, balstoties uz vienādojumu (11) un temperatūras
ilguma grafiku. ABDF daļa ir karstā ūdens patēriņa daļa. Daudzas Latvijas pilsētas karsto ūdeni
vasaras periodā iedzīvotājiem neražo. Šādā gadījumā siltuma slodžu grafiks izskatīsies kā
BLMKC daļa. Karstā ūdens īpatsvars kopējā patēriņā parasti ir no 7 līdz 25% un tas ir atkarīgs
no ēkas iedzīvotāju paradumiem un uzvedības. Karstā ūdens īpatsvars pieaug nosiltinātās
ēkās.
2.10.att. Siltuma slodžu un temperatūras grafiki gada griezumā
Siltumenerģijas patērētāju Latvijā siltuma slodzes atšķiras, jo atšķiras piecu dienu aukstākā āra
gaisa temperatūra. Latgales reģionā apkures sezonas ir ilgākas un ar zemākām temperatūrām
nekā pašvaldībās, kuras atrodas Baltijas jūras krastā. Piemēram, aukstāko piecu dienu
temperatūra Daugavpilī ir par 100C zemāka nekā Liepājā. Tāpēc zīmējot siltuma slodzes ilguma
grafiku Latgales reģiona siltumenerģijas patērētājiem apkures sistēmai vajadzēs lielāku
ikgadējo siltumenerģijas patēriņu, kuru ilustrē integrētais laukums zem līknes 1 un taisnes 3
(skat. 2.11.attēlu). Savukārt, Kurzemes reģiona siltumenerģijas patērētājiem apkures sistēmai
vajadzēs mazāku ikgadējo siltumenerģijas patēriņu, kuru ilustrē integrētais laukums zem
līknes 2 un taisnes 3 (skat. 2.11.attēlu).
2.11.att. Siltuma slodzes grafiks ar mainīgiem apkures sezonas ilgumiem
47
2.12.att. Siltuma slodzes grafiks ar patērētāju energoefektivitāti
Siltumenerģijas patērētāju Latvijā siltuma slodzes nākotnē samazināsies, jo paaugstināsies ēku
energoefektivitāte. Tas nozīmē, ka, prognozējot apkures slodzi, ir nepieciešams ņemt vērā
pakāpenisku gan maksimālās piecu aukstāko dienu patēriņa, gan arī kopējās siltumenerģijas
patēriņa samazinājumu, kas ilustrēts 2.12.attēlā ar 2. līkni.
48
3. Ilgtermiņa tendences līdz 2030.gadam
3.1. Prognozēšanas metodika
Svarīgi ir saprast, ka energopatēriņa samazināšana ir veicināma tikai ar energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumiem, izslēdzot iespēju atskaitīties ar atslēgtām enerģijas lietotāju
slodzēm. Tas ir jautājums par maksimālu siltumapgādes patērētāju pieslēgšanu, tādējādi
uzlabojot valsts makroekonomisko attīstību: lietderīgāk izmantotais energoresurss, samazina
fosilā kurināmā importu. Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu īpatsvara
paaugstināšanas mērķus ir iespējams sasniegt, īstenojot trīs atšķirīgas pieejas:
ar lejupvērsto metodi, kad valstī tiek realizēta rūpīgi apsvērta un stratēģiski izsvērta
teritoriāli vienmērīga valsts politika, kura ir nostiprināta ar valsts likumdošanas
dokumentiem;
ar augšupvērstu pieeju, kad galvenais uzsvars tiek likts uz uzlabotu lauku teritoriju
stratēģisko plānošanu, realizējot "neo-endogēnās attīstības" modeli, kura galvenās
iezīmes balstās gan uz vietējo apvidu iekšējā potenciāla izmantošanu un sociālā
kapitāla attīstību, gan arī uz vietējo līdzdalības veicināšanu;
ar kombinētu un sabalansētu divu iepriekš aplūkoto pieeju īstenošanu, kura,
izmantojot zināšanu un pieredzes modeli, balstās uz ilgtspējīgu attīstības plānu visos
līmeņos.
Lejupejošās modelēšanas pieejas gadījumā sistēma tiek analizēta, izmantojot
vienotus/kopējus (aggregate) ekonomiskus mainīgos, turpretī augšupejošā modelēšanas
pieeja ņem vērā tehnoloģiskās iespējas un specifiskus klimata pārmaiņu samazināšanas
politikas projektus un ir ciešāk saistīta ar konkrētām tehnoloģijām.
Atkarībā no izvēlētās modelēšanas pieejas, var iegūt atšķirīgus rezultātus, kas skaidrojams ar
dažādu veidu raksturojumiem:
tehnoloģiskajām sistēmām;
lēmuma pieņemšanas nosacījumiem;
tirgus darbības nosacījumiem;
ekonomiskās situācijas dotajā laika posmā.
3.1.1. Augšupvērstās metodes modeļa algoritms
Siltumapgādes sistēmu potenciāla noteikšana ir nepieciešama visos līmeņos:
reģiona līmenī;
pilsētas līmenī
nelielas pašvaldības līmenī.
Tas ir nepieciešams, lai būtu iespējams izstrādāt energoplānus vai zaļās enerģijas stratēģijas,
kuru izveide balstās uz ietekmes uz klimata pārmaiņām samazinājumu un to varētu saukt arī
par oglekļa stratēģiju, kura ietver katras pašvaldības un uzņēmuma energoefektivitātes
paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumu apzinātu ieviešanu
visos līmeņos (skat. 3.1.attēlu).
49
Tas nozīmē, ka pasākumi tiek īstenoti gan horizontālajā plaknē – energoapgādes sistēmu
attīstības aktivitātes teritorijās, gan vertikālajā plaknē – katrā energoavotā un
energopatērētāja vietā.
Energoplāns balstās uz galveno rādītāju, kas apvieno gan energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu, gan atjaunojamo energoresursu ekonomiski pamatotu ieviešanu visos līmeņos.
Viens no indikatoriem ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kuru nosaka ar emisijas
faktoru, kas ietver energoefektivitāti tCO2/MWh vai arī ar izmaksu efektivitāti – EUR/tCO2.
3.1.att. Energoplāna izstrādes algoritms
Energoplāns sākas ar esošās situācijas analīzi. Tas ietver gan kurināmā un siltumenerģijas
patērētāja izvērtējumu, gan arī elektroenerģijas lietotāja darbības analīzi.
Energoplāns tiek veidots, lai piedāvātu risinājumus enerģijas patēriņa un SEG emisiju
prognozei pašvaldību robežās, emisiju kvotu (ja attiecīgais siltumenerģijas ražošanas
uzņēmums piedalās emisiju tirdzniecības shēmā (ETS)) samazināšanas potenciālu un sniegtu
vērtējumu pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma paplašināšanās gadījumā. Tā ir jāveido, lai
rosinātu pašvaldību izvēlēties vispiemērotāko risinājuma variantu un rīkoties saskaņā ar šo
lēmumu.
Energoplāns nav dokuments priekšlikumu realizācijai. Tas ieskicē virzienus, kuros tiek
rekomendēta energoavotu un patērētāju attīstība. Tālākie soļi varētu būt energoplānā
ieteikto alternatīvu izvēle un padziļināta tehniskā, ekoloģiskā un ekonomiskā analīze. Pēc tam
būtu jāizstrādā vienas alternatīvas biznesa plāns, ar kura palīdzību meklēt finanses bankā.
50
Energoplāna izveides pamatprincipi un analīzes veikšanas secība ilustrēta 3.1.attēlā.
Energostratēģijas modelis sastāv no piecām paketēm jeb moduļiem:
izejas datu moduļa, kas ietver pašvaldības vai plānošanas reģiona energosektora
esošās situācijas analīzi;
inženiertehnisko risinājumu moduļa, kas ietver vismaz trīs alternatīvu tehnoloģisko
pasākumu aprakstu un analīzi, kuri parasti vienlaicīgi aptver energoefektivitātes
paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomas;
vides un klimata moduļa, kas ietver CO2 emisiju izvērtēšanu pirms un pēc pasākumu
realizācijas, pie kam visi aprēķini tiek veikti katrai alternatīvai atsevišķi;
ekonomiskā pamatojuma moduļa, kas ietver kapitālieguldījumu izvērtējumu katrai
alternatīvai atsevišķi, ienākumu aprēķinu no ietaupījumiem un emisiju tirdzniecības
un iekšējās peļņas noteikšanu katrai alternatīvai atsevišķi;
socioekonomiskā pamatojuma moduļa, kas atšķiras no iepriekšējiem moduļiem ar
kvalitatīvo izvērtējumu.
Energoplāna metodika pieļauj iespēju nosaukt vienu alternatīvu, kurā būtu jāvirza pašvaldības,
reģiona vai valsts attīstība, tādējādi, to rekomendējot kā galveno vērā ņemamo.
Papildus ekonomiskais aspekts ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu projektiem, kuros tiek
veicināta energoefektivitātes pasākumu īstenošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana
un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.
Alternatīvu izvēles modulī nonāk informācija, tā tiek apkopota un izvēle tiek veikta, balstoties
uz signāliem no potenciālo alternatīvu datu bāzes datiem un esošās situācijas analīzes
rezultātiem.
Inženiertehnisko risinājumu modulī tiek izmantota rastra metode, ar kuras palīdzību noteiktai
teritorijai atsijā trīs alternatīvus tehnoloģiskos risinājumus:
A alternatīvu;
B alternatīvu;
C alternatīvu.
Risinājumi visprecīzāk raksturo iespējas veikt optimālo siltumapgādes sistēmas reorganizāciju.
Variantā, kad izvēlas alternatīvas iepriekš prognozēto rezultātu, ir paredzēta iespēja atkārtoti
izvēlēties citas iespējamās alternatīvas no datu bāzes un veikt atkārtotu alternatīvu analīzi.
Tehnoloģiskās alternatīvas pašvaldībās ir iespējamas gan mainot siltumapgādes sistēmu, gan
nomainot fosilos kurināmos ar atjaunojamiem, gan energoavotos izmantojot dažādus
tehnoloģiskos risinājumus ar atšķirīgiem energoresursiem.
Siltumapgādes sistēmu alternatīvo risinājumu datu bāze ietver divu grupu faktorus, kuri ļauj
integrēt visa veida energoresursus inženiertehnisko risinājumu plašajā klāstā. Tos izvēlas:
atkarībā no energoresursu veida: o dabasgāzes; o koksnes;
51
o biogāzes un biodīzeļdegvielas; o elektroenerģijas; o saules siltumenerģijas.
atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma: o saules kolektori; o katli; o iekšdedzes dzinēji; o mikroturbīnas; o siltuma sūkņi; o kombisistēmas.
Abu grupu apvienojuma iespējas ilustrētas ar tehnoloģisko risinājumu izvēles matricu, kas
izveidota un apkopota 3.1. tabulā.
3.1.tabula
Tehnoloģisko risinājumu izvēles matrica
Tehnoloģiskie risinājumi
Energoresursu veidi
Saules siltums
Dabas gāze
Biogāze Koksne Elektroenerģija
Saules kolektori X
Individuālie katli X X X
Siltumapgādes sistēmas katli ar cauruļvadu sistēmu
X X X
Gazifikācijas iekārta X Mikrokoģenerācija X X Siltumapgādes sistēmas koģenerācijas stacijas iekārtas ar cauruļvadu sistēmu
X X X
Siltuma sūknis X Kombinēta sistēma X X X X X
Pirmais un svarīgākais tehnoloģiskais pasākums ir energoefektivitātes paaugstināšana
enerģijas gala lietotāja pusē. Aplūkojot iespējamos tehnoloģiskos risinājumus, laika gaitā ir
mainījušies uzsvari. Ja gadsimta sākumā kā prioritārais atjaunojamais energoresurss bija
enerģētiskā koksne, tad šobrīd svaru kausi nosveras saules kolektoru un kombinētās
siltumapgādes sistēmu virzienā, jo ļoti strauji savi piesaka inovatīvas saules tehnoloģijas.
Metode ir aprobēta Vidzemes Plānošanas reģionam.
Metodes testēšana Vidzemes Plānošanas reģionam
Izstrādātais reģionālās zaļās energostratēģijas modelis ir testēts vienam no pieciem Latvijas
plānošanas reģioniem – Vidzemes plānošanas reģionam (VPR), kurš ir uzskatāms par tipisku
reģionu ar labi attīstītu dabas gāzes tīklojumu un augstu mežainuma īpatsvaru.
A Esošās situācijas analīze
VPR energoapgādes sistēma sastāv no fosilā kurināmā apgādes, pie kam šoreiz galveno lomu
spēlē dabas gāze, no biomasas izmantošanas sistēmas, kuru pārstāv galvenokārt enerģētiskā
koksne un no elektroapgādes sistēmas.
Vidzeme ir viens no mežainākajiem Latvijas reģioniem – tie aizņem pusi reģiona teritorijas Tas
ir augstāks, nekā vidējais rādītājs Latvijā un viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Ar
52
mežiem klāto platību īpatsvars ir ļoti atšķirīgs ne tikai rajonu, bet arī pagastu teritoriju zemju
sadalījumā. Vislielākā mežu zemju platība ir Cēsu rajonā, kur meži aizņem 154 913,9 ha jeb
54,6% no rajona kopplatības. Pēc mežu zemju kopplatības seko Madonas rajons (152 440,2
ha), taču tajā ir viens no Vidzemē zemākajiem meža zemju īpatsvariem – 46,1% rajona
kopplatības.
VPR teritoriju šķērso maģistrālie gāzes vadi: Rīga – Pleskava; Izborska – Inčukalna pazemes
gāzes krātuve (IPGK); Vireši – Tallina. Vairums Vidzemes pilsētas un apdzīvotās vietas nevar
izmantot šo fosilo resursu ierobežota piegādes un sadales tīkla vājās attīstības dēļ.
VPR, tāpat kā visas Latvijas elektroapgāde notiek Baltijas energosistēmu apvienību ietvaros.
Latvijas energosistēma apmēram 2/3 no nepieciešamās elektroenerģijas saražo Daugavas HES
kaskādē, termoelektrostacijās un citās neatkarīgajās elektrostacijās. Iztrūkstošais
elektroenerģijas daudzums tiek importēts no Igaunijas, Lietuvas vai Krievijas. Vistuvākajā
nākotnē Krievijas elektroenerģiju varētu aizstāt ar elektroenerģijas piegādi no Lietuvas –
Zviedrijas savienojuma. Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir liberalizēts.
3.2. att. Primāro energoresursu patēriņš trīs gadu laikā
Vidzemes plānošanas reģionā izmantoto energoresursu sadalījums 2007., 2008. un 2009. gadā
ilustrēts 3.2.attēlā. 2008. gadā energoresursu patēriņš ir nedaudz pieaudzis. Tas varētu būt
skaidrojams ar apkures sistēmai nelabvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem.
Kā redzams 3.2.attēlā fosilais kurināmais – dabasgāze kā kurināmais ieņem nozīmīgu lomu
Vidzemes reģiona energoapgādē.
Savukārt enerģētiskās koksnes īpatsvars ir nedaudz mazāks un tas nemainās pa gadiem. Tas
liecina, ka fosilā kurināmā nomaiņa siltumapgādes sistēmās notiek lēni.
B Nākotnes attīstības scenāriji
Kā jau minēts iepriekš stratēģijā ir iestrādāti divi vissvarīgākie pasākumi katrā pagastā
atsevišķi, to ietekmes rezultātus summējot novada un visbeidzot reģiona līmenī:
energoefektivitātes pasākumi energoavotos, enerģijas pārvades sistēmās un enerģijas
gala lietotāja sistēmās;
53
fosilā kurināmā pilnīga nomaiņa ar atjaunojamiem energoresursiem, kā arī esošo
neefektīvo koksnes degšanas tehnoloģiju nomaiņa uz efektīvākā, piemēram malkas
katlus aizvietojot ar granulu katliem.
Sakarā ar to, ka šobrīd Vidzemes Plānošanas reģionā galvenie energoresursi ir atjaunojamais
energoresurss – koksne un fosilais kurināmais – dabas gāze, bet pārējie fosilie kurināmie spēlē
nebūtisku lomu, kurināmā struktūras izmaiņas prognoze pamatojas uz tehnoloģiskajām un
ekonomiskajām īstenošanas iespējām.
3.3.att. Energoresursu īpatsvara izmaiņu hipotēze
Kā redzams 3.3.attēlā, energoresursu īpatsvara izmaiņu hipotēze uzstāda mērķi, ka pēc 2023.
gada galvenais energoresurss būs enerģētiskā koksne un neliela daļa ir atvēlēta citiem
fosilajiem kurināmajiem (2-3% apjomā), kas ir nepieciešami sadzīves vajadzību nodrošināšanai
mājsaimniecībās.
C Rezultāti
Reģionālās energostratēģijas moduļa aprobācija Vidzemes plānošanas reģionam rāda, ka
ekonomiski un ekoloģiski ir iespējama pakāpeniska dabas gāzes aizvietošana ar enerģētisko
koksni līdz 2023. gadam.
Straujš dabas gāzes patēriņa kritums tika plānots 2014. gadā, kad SIA „Valmieras piens” katlu
māja varētu rekonstruēt katlu māju dabas gāzes aizvietošanai ar koksnes šķeldu, un 2018.
gadā, kad Valmieras un Cēsu centralizētās siltumapgādes energoavoti varētu pāriet uz
biomasu.
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
2023
2025
2027
2029
Īpat
svar
s, %
Citi
Dabasgāze
Koksne
0
200000
400000
600000
800000
1000000
1200000
1400000
1600000
1800000
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
2023
2025
2027
2029
Prim
āro en
ergore
sursu
patēr
iņš, M
Wh/g
adā
Kūdra
Šķidrais kurināmais
Koksne
Dabasgāze
Ogles
54
3.4.att. Dabas gāzes nomaiņas ar enerģētisko koksni prognoze. C scenārijs
3.1.2. Lejupvērsta metode: ar energoefektivitātes paaugstināšanas indikatora izmantošanu
ES enerģētikas politikā būtiska loma ir energoefektivitātes veicināšanai, jo tā sniedz
ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un fosilās enerģijas importa samazināšanā. 2007.gada
marta Eiropadomē nospraustā mērķa (paaugstināt energoefektivitāti par 20% līdz
2020.gadam) īstenošanai tika izstrādāti trīs galvenie instrumenti:
Ēku energoefektivitātes direktīva 9 , kas izdota 2010.gadā, ir ēku sektora
energoefektivitātes uzlabošanas instruments, kas iesaka nacionālajā līmenī ieviest
prasību virzīties uz gandrīz nulles enerģijas līmeņa ēkām un paredz noteikt minimālos
ēku energoefektivitātes standartus jaunām un atjaunotām ēkām un to daļām.
Energomarķējuma direktīva10 , kas izdota 2010.gadā, un Ekodizaina direktīva11, kas
izdota 2009.gadā,nosaka vispārējas prasības preču marķēšanai un minimālajiem
energoefektivitātes rādītājiem.
Energoefektivitātes direktīva12 , kas izdota 2012.gadā, nosaka katrai ES dalībvalstij
obligātu enerģijas gala patēriņa ietaupījuma mērķi 2020.gadā, pienākumu valstij ik
gadus renovēt 3% platības valsts īpašumā un izmantošanā esošās ēkās.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu 13 energoefektivitāti 2020.gadā būs iespējams
paaugstināt par 18-19%. Energoefektivitātes direktīvā ir ietverti pasākumi, kuri aptver visu
energoapgādes ķēdi: enerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, un realizāciju, kas ietver publiskā
sektora, mājsaimniecību un rūpniecības svarīgo lomu energoefektivitātes paaugstināšanas
jomā un nepieciešamību sniegt iespēju enerģijas gala lietotājiem ieviest energopārvaldību.
Energoefektivitāte centralizētajā siltumapgādē
Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumapgādei ir nozīmīga loma enerģētikas nozares attīstībā.
Apraksts par esošo situāciju centralizētajās, vietējās un individuālajās siltumapgādes sistēmās
ir dots pētījuma 1. un 2.nodaļā. Lai gan liels īpatsvars izmanto individuālo siltumapgādi, tieši
centralizētā siltumapgāde blīvi apdzīvotās teritorijās ir no resursu izmantošanas un vides
aizsardzības viedokļa efektīvs inženiertehnisks risinājums. Centralizētā siltumapgāde ir
energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto gan publisko, gan daudzdzīvokļu
dzīvojamo ēku, gan arī komercēku apsildei. Būtiska daļa kurināmā, kuru izmanto centralizētai
siltumapgādei, Latvijā ir importēts fosilais kurināmais – 2014.gadā 66% no katlumājās
saražotās centralizētās siltumenerģijas tika saražota no dabasgāzes. Tajā pašā laikā Latvija ir
lielākais bioenergoresursu eksportētājs Eiropā.
CSS energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešams:
9 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. 10 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm. 11 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem. 12 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK. 13 COM (2014) 520 final
55
paaugstināt siltumenerģijas ražošanas energoefektivitāti, samazināt siltumenerģijas
zudumus pārvades un sadales sistēmās;
paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē;
vienlaikus sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem
energoresursiem.
Energoefektivitāte gala patēriņā
Lielākie enerģijas patēriņa sektori Latvijā ir šādi:
mājsaimniecības,
transports,
rūpniecība,
pakalpojumi.
Patērētāji ar visaugstāko energoefektivitātes potenciālu Latvijā ir publiskās, privātās un
komersantu ēkas, kā arī rūpniecība.
Augsts potenciāls gala lietotāju enerģijas patēriņa samazināšanai ir energopārvaldībai. 60-70%
no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju
kopplatībā 38 milj.m2 var renovēt ar pietiekami augstu ekonomisko izdevīgumu. Lielākā daļa
mājokļu ir uzbūvēti pirms valstī tika būtiski paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku
norobežojošām konstrukcijām un ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Enerģētikas attīstības
pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam tika uzstādīts mērķis samazināt vidējo īpatnējo
siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220-250 kWh/m2 gadā 2007.gadā uz 150 kWh/m2 gadā
2020.gadā. Investīcijas mājokļa sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas
resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai.
Statistikas apkopojumi par ēku energoefektivitāti tiek regulāri publicēti Ekonomikas
ministrijas mājas lapā14. Ir veikts “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas
finanšu pieejamības ex-ante izvērtējums 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības fondu
plānošanas periodam”, t.sk. izvērtējums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda
3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ieviešanas
efektivitāti un publisko finansējumu uz vienu ēkas kvadrātmetru15.
Publiskā sektora ēku energoefektivitāte ir svarīga ne tikai resursu taupības un vides
apsvērumu dēļ. Valsts un pašvaldību ēku renovācija nodrošina publiskā sektora vadošo lomu
piemēra demonstrēšanā un sekmē ēku energosertifikāciju saskaņā ar ES direktīvu prasībām.
Tas ir arī valsts makroekonomikas attīstības jautājums, jo tiek samazināts importēta
energoresursa patēriņš.
Rūpniecības sektors ir trešais lielākais enerģijas gala patērētājs Latvijā. Energoresursu
sadārdzināšanās ietekmē ekonomikai būtiskas rūpniecības nozares. Tas ir uzņēmumu
konkurētspējas jautājums produkcijas tirgū. Šobrīd vissvarīgākais ir izmantot to enerģijas
14 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/petijumi__statistika/ 15 Izvērtējums pieejams Ekonomikas ministrijas mājas lapā sadaļā ES fondi, apakšsadaļā Apstiprinātie pasākumi 2014.-2020. https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/apstiprinatie_normativie_akti_2014__2020 /
56
patēriņa samazināšanas potenciālu, kuru sniedz energopārvaldība, īstenojot
energoefektivitātes paaugstināšanu ar minimālām investīcijām.
Energoefektivitātes direktīvas uzdevumu īstenošanai Latvija ir apņēmusies paaugstināt
enerģijas gala lietotāja energoefektivitāti. Valsts obligātais uzkrātais gala enerģijas
ietaupījuma mērķis – 9897 GWh apjomā – saskaņā ar Ministru kabineta pieņemto
konceptuālo lēmumu16 tiks sasniegts, veicot valsts ieviestus energoefektivitātes pasākumus
(alternatīvos pasākumus) un iesaistot energoapgādes komersantus energoefektivitātes
pienākumu shēmā.
Energoefektivitātes direktīvas 7.pants nosaka pienākumu ES dalībvalstīm izveidot
energoefektivitātes pienākumu shēmu. Tās mērķis ir iesaistīt enerģijas sadales uzņēmumus
un enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumus. Tie ir noteikti kā pienākumu shēmas atbildīgās
puses, lai sniegtu ieguldījumus galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanā līdz 2020.gada
31.decembrim.
Pienākumu shēmas mērķis ir panākt jaunus enerģijas ietaupījumus 1,5 % apmērā ik gadu no
2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Viens no galvenajiem ieguvējiem,
iesaistoties pienākumu shēmas īstenošanā, būs rūpniecības sektors. Energopārvaldība
ražošanas uzņēmumos ļaus ne tikai samazināt enerģijas patēriņu, bet arī sekmēs rūpniecības
produktu konkurētspēju valstī un ārpus tās.
Enerģijas patēriņa efektivitātes indikators – enerģijas intensitāte
Ekonomikas un enerģijas mijiedarbību raksturo dažādi indikatori, no kuriem vispopulārākais ir
energointensitāte: primārās, gala enerģijas un elektroenerģijas intensitāte. Tā raksturo to, cik
energointensīva ir valsts ekonomika. Energointensitāti nosaka ar attiecību: enerģijas patēriņš
attiecināts pret 1 iekšzemes kopprodukta vienību, kas ir izteikta monetārās vienībās -
nemainīgās cenās (piemēram, toe uz vienu IKP vienību eiro 2005.gada cenās (toe /EUR (2005)).
Primārās energointensitātes izmaiņas rāda kopējās enerģijas izmantošanas tendences valstī
(skat. 3.2.tabulu).
3.2.tabula
Gala lietotāja energointensitāte (toe/1000 EUR (2005)) (Avots: Eurostat)
2008 2009 2010 2011 2012 2013
ES-28 (vidējā gala lietotāja energointensitāte)
0,098 0,097 0,100 0,094 0,094 0,094
Latvija (gala lietotāja energointensitāte)
0,271 0,320 0,331 0,295 0,292 0,268
16 Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr. 587). Koncepcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par attīstības plānošanu izvērtēti vairāki mērķa sasniegšanas varianti, tai skaitā pēc katra risinājuma ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.
57
Laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam primārās enerģijas energointensitāte Latvijā ir
samazinājusies par aptuveni 30%. Tas skaidrojams gan ar energoresursu aizvien efektīvāku
izmantošanu, gan ar strukturālajām izmaiņām ekonomikā, kā arī ekonomikas izaugsmi
kopumā. Primārās enerģijas energointensitātes samazinājums skaidrojams arī ar
ieguldījumiem enerģijas pārveidošanas sektorā iekārtu nomaiņai un zudumu samazinājumu
enerģijas pārvades un sadales tīklos. Tomēr energointensitāte Latvijā ir vairāk nekā divas
reizes augstāka kā vidēji ES (skat. 3.5.attēlu). Tas liecina par lielajām iespējām enerģijas
patēriņa samazināšanā.
Augsto energointensitāti ietekmē Latvijas siltumapgādes sistēmas, kas izmanto enerģētisko
koksni, ražojot enerģiju ar zemu lietderības koeficientu, piemēram, izmantojot koksni ar
augstu mitruma saturu un tādējādi ir zema energoefektivitāte gadījumos, kad tvaiki dūmgāzēs
netiek kondensēti.
3.5.att. Gala energointensitāte ES-28 un Latvijā (Avots: Eurostat)
Šie pasākumi nodrošina, ka Latvija virzās uz Nacionālo reformu programmā noteikto mērķi
2020.gadā panākt enerģijas ietaupījumu 0,67 Mtoe apmērā. Pēdējos gados bruto iekšzemes
enerģijas patēriņš ir samazinājies par 0,16 Mtoe (no 4,6 Mtoe 2008.gadā līdz 4,31 Mtoe
2013.gadā).
Atjaunojamie energoresursi
ES atjaunojamo energoresursu (AER) veicināšanas politikas svarīgākais instruments ir AER
direktīva. Tā nosaka nacionālos atjaunojamās enerģijas īpatsvara enerģijas patēriņā mērķus
2020.gadam.
„Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” paredz, ka, sekmīgas enerģētikas
politikas īstenošanas rezultātā, atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas gala patēriņā 2020.
gadā būs vēl lielāka – 42%, bet 2030. gadā vietējie energoresursi segs 60 – 65% valsts enerģijas
gala patēriņa.
Ja tiek analizēts sasniegtais AER īpatsvars kopējā Latvijas enerģijas bruto galapatēriņā, kas
rēķināts saskaņā ar AER direktīvas metodoloģiju, tad 2011.–2012.gadā bija 34,7% (2011.gadā
– 33,55% un 2012.gadā – 35,78%). 3.6.attēlā atspoguļotas AER īpatsvara enerģijas bruto
galapatēriņā plānotā trajektorija un sasniegtās vērtības.
58
3.6.att. No AER saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā (avots: CSP)
Atsevišķu tehnoloģiju praktiskais potenciāls, lai ražotu elektroenerģiju, izmantojot AER, ir
zemāks nekā teorētiskais, ko pierāda līdzšinējo AER atbalsta mehānismu īstenošanā gūtā
pieredze.
Ņemot vērā to, ka Latvija ir apņēmusies sasniegt 40% AER mērķi (skat.3.6.attēlu) kopējā
enerģijas bruto gala patēriņā, tad laika periodā līdz 2020.gadam būs nepieciešams papildu
progress attiecībā pret 2012. gadā sasniegto 35,78% AER mērķi.
Eiropas Savienības AER direktīva nosaka, ka nacionālajā līmenī valstis šīs politikas īstenošanai
var izstrādāt dažādus nacionāla līmeņa valsts atbalsta pasākumus, gan veidot sadarbības
mehānismus ar citām ES dalībvalstīm, kā arī nosaka ilgstpējības kritērijus biodegvielām un
bioloģiski šķidrajiem kurināmajiem. Tomēr ES valstu centieni, izveidojot valsts atbalsta
mehānismus AER direktīvā noteikto mērķu izpildei, ir parādījusi nepieciešamību pievērst
pastiprinātu uzmanību izmaksu efektivitātei, līdz ar ko Eiropas Komisija kā atbildi uz šo
jautājumu Vadlīnijās par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai17 ir noteikusi, ka ES
dalībvalstīm ir jāpāriet no valsts regulētiem tarifiem (”feed-in”18 tarifi) uz piemaksām papildu
tirgus cenai (feed-in premium”) mehānismiem, tas ir, jārada tādi valsts atbalsta mehānismi,
kuru pamatā ir uz tirgus balstīti principi. ES līmenī 2015.gadā tiek diskutēts par veidiem, kā šī
sektora darbību pārveidot uz tirgus darbības principiem. Latvijas AER izmantošanas augsto
potenciālu apstiprina divas neizmantotās likumdošanas iespējas: vēl joprojām netiek
izmantoti politikas instrumenti - papildus nodokļi (i) importētajam fosilajam kurināmajam un
(ii) eksportētajiem vietējā tirgū nepieciešamajiem bioresursiem.
Ņemot vērā to, ka līdz 2016.gada 1.janvārim elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OIK)
regulējošie tiesību akti paredz moratoriju, kura laikā Ekonomikas ministrija neizsniedz jaunas
tiesības saņemt valsts atbalstu. Provizoriski ir paredzams, ka esošā valsts atbalsta mehānisma
elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas
efektivitātes koģenerācijas stacijas, izmaksu slogs uz valsts budžetu vismaz līdz 2016.gadam ir
pieaugošs. OIK noturēšanu 26,79 EUR/MWh apjomā līdz 2017.gada 1.aprīlim nodrošina
17 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=OJ:C:2014:200:FULL&from=EN 18 Noteikta samaksa par katru kopējās lietošanas elektriskajā tīklā ievadīto elektrības vienību, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atbalsta mehānismu pamatā veido administratīvi piešķirtas tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdod obligātā iepirkuma ietvaros par paaugstinātu tarifu, kas ir virs elektroenerģijas tirgus cenas, un ko iepērk elektroenerģijas tirgotājs, savukārt izmaksas, kas rodas iepērkot elektroenerģiju, kompensē visi elektroenerģijas lietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam.
59
2014. gadā ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kura piemērošana paredzēta līdz
2017.gada 31.decembrim.
Latvijā ir radies mīts, ka atbalsts enerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem
vai augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās, ir identificēts kā viens no faktoriem, kas
ietekmē energointensīvo uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Tas ir vairāk emocionāls
apgalvojums nekā inženiertehnisks pierādījums, kas balstās uz salīdzinājumiem ar labās
prakses piemēriem (BAT) attiecīgajā nozarē.
Nākamais izaicinājums atjaunojamās enerģijas veicināšanai ir atbalstu veicinošu pasākumu
(atbrīvojums no elektroenerģijas nodokļa AER un koģenerācijai, samazināto akcīzes nodokļa
likmju piemērošanas degvielām ar augstu biodegvielu piejaukumu) turpināšanu vai
reformēšanu. Ņemot vērā turpmāko no AER ražotas enerģijas attīstības dinamiku, ko ietekmē
gan enerģijas patēriņš, gan īstenoto valsts atbalsta pasākumu rezultāti, un esošo atbalsta
mehānismu ietekmi uz tautsaimniecību, ir nepieciešams vienoties par tādu atbalsta
mehānismu, kas būtu vērsts ne tikai uz AER mērķa sasniegšanu, bet arī pēc iespējas mazāk
ietekmētu tautsaimniecības izaugsmi un mājsaimniecību maksātspēju.
Modelēšana ar lejupejošo metodi šī pētījuma ietvaros ir veikta, izmantojot EnergyPLAN
modeli.
3.1.3. EnergyPLAN
Lai analizētu ilgtermiņa attīstības tendences līdz 2020. un 2030.gadam, izveidoti
siltumapgādes sektora modeļi energosistēmu modelēšanas programmā EnergyPlan.
EnergyPLAN izmantots ar mērķi savstarpēji salīdzināt dažādas attīstības alternatīvas,
salīdzinot primāro enerģijas resursu patēriņu, radīto CO2 emisiju daudzumu un kopējās
diskontētās sistēmas izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas un uzturēšanās
izmaksas. Izmantojot izstrādāto modeli iespējams ilustrēt dažādus energosistēmu risinājumus,
attīstības tendences un to ietekmi. EnergyPLAN bieži izmantots, izstrādājot dažādas stratēģijas
un enerģētikas plānus, piemēram, izstrādājot Eiropas Savienības siltumenerģijas attīstības
vadlīnijas (Heat Roadmap Europe) un Dānijas Inženieru asociācijas izstrādāto Enerģētikas
stratēģiju Dānijai (Denmark 2030), ar mērķiem paaugstināt energoapgādes drošību, samazināt
CO2 emisijas un veicināt rūpniecības attīstību.
EnergyPLAN deterministiskais modelis ir pretstatā stohastiskajam modelim vai „Monte Carlo”
metodes modeļiem. EnergyPLAN, pamatojoties uz lietotāja noteiktiem izejas datiem, spēj
aprakstīt un nepieciešamības gadījumā optimizēt konkrēto energosistēmas darbību. Ar
tādiem pašiem izejas datiem, tas vienmēr noved pie tādiem pašiem rezultātiem.
Ar modeļa palīdzību ir iespējams veidot valsts un reģionālās energoplānošanas stratēģijas, kas
balstās uz tehnisko un ekonomisko analīzi par dažādu energosistēmu īstenošanas sekām.
Modelis aptver visu valsts vai reģiona energosistēmu, ieskaitot siltumapgādi un, ja
nepieciešams, elektroapgādi, kā arī transporta un rūpniecības nozares. Šajā gadījumā
ilgtermiņa attīstības scenāriji siltumapgādes sektoram izstrādāti Latvijai kopumā.
Vispārīgie ieejas dati ir siltumenerģijas patēriņa pieprasījums, atjaunojamo energoresursu
īpatsvars, energoapgādes uzņēmumu un siltumapgādes sistēmu uzstādītās jaudas, jaunu
60
tehnoloģiju uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas, energoapgādes sistēmu izmaksas,
energoresursu izmaksas, tehnoloģiju tehniskos parametrus (iekārtu darba efektivitāte,
siltuma zudumi trasēs), pieejamo resursu raksturojums un siltuma slodzes grafiks. Ar
izstrādātā modeļa palīdzību tiek modelēts gan ziemas, gan arī vasaras siltumenerģijas
patēriņš, izmantojot laika soli viena stunda. Izstrādātais modelis balstās uz pēdējo trīs gadu –
2012 , 2013. un 2014. – enerģijas patēriņa datiem.
3.2. Esošās situācijas raksturojums un izejas dati
References jeb sākotnējās vērtības veido izejas dati, kuri raksturo 2012., 2013. un 2014.gadu.
2014.gadā centralizēto siltumenerģiju pārdošanai ražoja 631 katlumājā un 175 koģenerācijas
stacijās. Atbilstoši CSP datiem vidējais saražotais enerģija daudzums CSS un koģenerācijas
stacijās šajā laikā periodā bija 7,3 TWh/gadā, abonentiem piegādātā siltumenerģija – 6,04
TWh/gadā, no tā mājsaimniecībām – 4,18 TWh/gadā. Kopējā uzstādītā siltumenerģijas jauda
katlu mājās 2014.gadā bija 2589,3 MW un koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda
1265,3 MW.
Centralizētās siltumapgādes patērētāju struktūra pēdējo gadu laikā nav mainījusies un
lielākais siltumenerģijas patērētājs ir mājsaimniecības, kas sastāda 70% no kopējā CSS
enerģijas patēriņa, otrs lielākais siltumenerģijas patērētājs, kas sastāda ap 29% no kopēja CSS
patēriņa, ir citi patērētāji (terciārais sektors, pašvaldību un valsts ēkas) un ap 1% rūpniecības
sektors. Apkures vajadzībām tiek patērēti no 65 līdz 70% no piegādātās enerģijas, bet karstā
ūdens sagatavošanai 30-35%.
Katlu māju raksturojums pēc to jaudas un saražotās siltumenerģijas daudzuma 2014. gadā
dota 3.3.tabula.
3.3.tabula
Vispārējas lietošanas katlumāju darbība Latvijā 2014.gadā
Katlumāju skaits
Uzstādītā siltumenerģijas
jauda, MW
Saražotā siltumenerģija,
tūkst.MWh
Pavisam 631 2589,3 1961,7 < = 0.2 MW 110 14,7 18,3
0.2< P < =0.5 MW 98 34,5 35,3 0.5 < P < = 1 MW 101 81,5 75,1
1 < P < = 5 MW 235 576,5 492,8 5 < P < = 20 MW 67 654,3 549,4
20 < P < = 50 MW 13 367,7 288,6 > 50 MW 7 860,1 502,2
Kopumā nav pieejami siltumenerģijas patēriņa dati patērētājiem, kuri siltumenerģiju
nodrošina individuāli, izmantojot individuālos katlus vai citas siltumapgādes tehnoloģijas. Ļoti
bieži šāds siltumenerģijas patēriņš vispār netiek uzskaitīts un informācija par patēriņiem nav
pieejama. Tāpēc siltumenerģijas pieprasījums Latvijā šī pētījuma ietvaros kopumā tika
noteikts, balstoties uz dažādu ēku tipu kopējām platībām un to īpatnējiem siltumenerģijas
patēriņa rādītājiem. Trīs izplatītākajiem ēku tipiem (biroja ēkām, izglītības iestādēm un
daudzdzīvokļu ēkām) izmantotas Ekonomikas ministrijas mājas lapā publicētās vidējās
61
siltumenerģijas patēriņa atsauces vērtības apkures vajadzībām. Vidējais īpatnējais apkures
patēriņš ēkās 2014.gadā bija:19
• biroja ēkās – 131,39 kWh/m2 gadā;
• izglītības iestādēs – 121,73 kWh/m2 gadā;
• daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 151,36 kWh/ m2 gadā.
Balstoties uz VZD sniegtajiem datiem par dažādu ēku tipiem un to platībām ir iespējams
raksturot siltumenerģijas pieprasījumu kopumā. Ēku tipiem, kuriem nav pieejama informācija
par vidējām atsauces vērtībām, siltumenerģijas patēriņa īpatnējās vērtības balstītas uz
izstrādātajos pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānos (IERP) apkopoto informāciju un
veiktajiem ēku energoauditiem. Pētījumā izmantotās īpatnējās siltumenerģijas patēriņa
vērtības apkopotas 3.4.tabulā. Katrai grupai aprēķinātai siltumenerģijas pieprasījums ir dots
1.2.2.nodaļā.
3.4.tabula Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās
Ēkas tips kWh/m2 gadā Izejas datu resurss
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas
110 Pieņēmums veikts, balstoties uz energoauditu pārskatiem
Biroja ēkās 141,39 Statistiski noteiktais vidējais īpatnējais apkures patēriņš ēkās uz 01.03.2015 (EM) + 10 kWh/m2 gadā priekš karstā ūdens vajadzībām
Viesnīcu ēkas un citas īslaicīgas apmešanās ēkas
141,39 Līdzvērtīgs biroja ēku siltumenerģijas patēriņa novērtējumam
Izglītības iestādēs 131,73 Statistiski noteiktais vidējais īpatnējais apkures patēriņš ēkās uz 01.03.2015 (EM) + 10 kWh/m2 gadā priekš karstā ūdens vajadzībām
Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas
20 Pieņemts kā vienāds ar dzīvojamām daudzdzīvokļu ēkām
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas
141,39 Pieņemts kā vienāds ar dzīvojamām daudzdzīvokļu ēkām
Plašizklaides pasākumu ēkas 20 pieņemts
Sporta ēkas 60 Pieņēmums veikts, balstoties uz energoauditu pārskatiem
Muzeji un bibliotēkas 141,39 Līdzvērtīgs biroja ēku siltumenerģijas patēriņa novērtējumam
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās
186,36 Statistiski noteiktais vidējais īpatnējais apkures patēriņš ēkās uz 01.03.2015 (EM) + 35 kWh/m2 gadā priekš karstā ūdens vajadzībām
Vienģimeņu dzīvojamās ēkas 210 Pieņēmums veikts, balstoties uz veikto energoauditu rezultātiem dažāda tipa vienģimeņu dzīvojamās ēkās
Atbilstoši ēku platībām un to īpatnējiem siltumenerģijas patēriņa rādītājiem, kopējais
siltumenerģijas pieprasījums Latvijā noteikts 20,28 TWh apjomā. Kas nozīmē, ka aptuveni 30%
no kopējā siltumenerģijas patēriņa tiek nodrošināts ar centralizētās siltumapgādes sistēmas
palīdzību un pārējais siltumenerģijas patēriņš saražots individuāli katlos vai citās
19 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/petijumi__statistika/videjais_apkures_paterins_ekas_uz_01_03_2014_/
62
siltumenerģijas ražošanas iekārtās. Kopējā gala siltumenerģijas patēriņš pa dažādiem
patērētāju veidiem dots 3.7.attēlā.
3.7.att. Kopējais siltumenerģijas gala patēriņš dažādiem patērētāju veidiem, %
Mājsaimniecības energoresursu patēriņa sadalījums nosaka, ka ap 80% no kopējā patēriņa tiek
patērēts apkures un kārstā ūdens vajadzībām. Tāpēc kurināmā patēriņš individuālajās iekārtās
balstīts uz CSP 2010. gada mājsaimniecību apsekojuma pa atsevišķu energoresursu veidu
īpatsvaru kopējā patēriņā (skat. 3.8.attēlu).
3.8.att. Mājsaimniecības energoresursu patēriņa sadalījums
Centralizēti siltumenerģija tiek ražota katlumājas un koģenerācijas stacijās. Pēc CSP datiem,
Latvijā kopumā 2014. gadā AER sastādīja 39% no patērētā kurināmā un fosilais kurināmais
attiecīgi 61%. Pieciem Latvijas plānošanas reģioniem fosila un AER kurināmā daudzuma
attiecība katlumāju un koģenerācijas staciju kurināmā patēriņā 3.9. attēla.
63
3.9.att. AER un fosilā kurināmā attiecība Latvijas plānošanas reģionos 2014.gadā (CSP dati)
Savukārt deviņās lielākajās Latvijas pilsētās tiek izlietots 68% no visa kurināmā, kas tiek
patērēts katlumājās un koģenerācijas stacijās. Fosila kurināmā un AER daudzuma attiecība
deviņās lielākajās pilsētās un Latvijā kopumā dots 3.10. attēlā zemāk.
3.10.att. AER un fosilā kurināmā attiecība deviņās lielākajās pilsētās un Latvijā 2014.gadā (CSP
dati)
Kā redzams liels fosilā kurināmā īpatsvars siltumenerģijas ražošanai ir Rīgā, Daugavpilī,
Rēzeknē un Valmierā, pilsētās kur dominē dabas gāzes patēriņš. Rīgas reģions patērē aptuveni
52% no centralizētās siltumenerģijas valstī un lielākā daļa centralizētās siltumapgādes
sistēmās saražotās siltumenerģijas apjomiem tiek saražoti Rīgā, no kuras 90% tiek saražoti
koģenerācijas procesā TEC1 un TEC2. Centralizēti saražotais siltumenerģijas daudzums
izstrādātajā modelī tiek grupēts trīs atsevišķas grupās:
• 1. grupa – vispārējas lietošanas katlumājas un uzņēmumu katlumājas;
64
• 2. grupa – koģenerācijas stacijas;
• 3.grupa – TEC1 un TEC2;
Vietēji ražotā siltumenerģija tiek grupēta atbilstoši siltumenerģijas izstrādes veidam. Katra no
grupām tiek raksturota pēc to uzstādītās jaudas, vidējā lietderības koeficienta, saražotā
siltumenerģijas daudzuma un izmantotā kurināmā veida un daudzuma. Sākotnējās vērtības un
siltumenerģijas izstrāde sākotnējai situācijai dotas 3.11.attēlā.
3.11.att. Patērētājiem piegādātais siltumenerģijas daudzums
Lai izvērtētu iespējamo attīstības scenāriju ietekmi uz izmaksām, tiek vērtētas kurināmā
izmaksas un nepieciešamie kapitālieguldījumi tehnoloģijās. Lai noteiktu kurināma izmaksas,
sākotnējai situācijai tiek vērtētas vidējās energoresursu cenas valstī kopumā. Ņemot vērā
katra kurināmā pārveidošanas tehnoloģiju vidējos lietderības koeficientus 20 , kurināmā
zemāko sadegšanas siltumu un kurināmā izmaksas atbilstoši CSP datiem, noteiktas kurināmā
cenas EUR/MWh. Skaidrojumi 3.12.attēla labajā pusē norādīti dilstošā secībā, saskaņā ar
enerģijas izmaksām 2013.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par
energoresursu vidējām cenām komerciālajam un sabiedriskajam sektoram, šobrīd lētākais
kurināmais ir malka, ogles, šķelda un koksnes granulas (skat. 3.12.attēlu). Kā redzams,
visdārgākais enerģijas avots siltumapgādē ir elektroenerģija un pēc tam seko fosilie kurināmie
– dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze. Siltumenerģijas, kas saražota ar dabas gāzi, kurināmā
komponente sastāda ap 45 EUR/MWh, ar granulām ap 32 EUR/MWh, bet šķeldas saražotās
siltumenerģijas kurināmā komponentes izmaksas sastāda vidēji ap 23 EUR/MWh. Kā
alternatīvas esošo individuālo katlu nomaiņai tika izskatītas iespējas katlu aizstāt ar lētāku
apkures veidu, izmantojot:
automatizētos šķeldas katlus;
automatizētos granulu katlus;
dziļurbuma siltumsūkņus;
jaunas siltumtrases un individuālos siltummezglu izbūve un ēku pievienošana CSS;
20 Sašķidrinātā naftas gāze: η=93%, Qz
d=12,65 MWh/t; dīzeļdegviela: η=90%, Qzd=11,80 MWh/t; ogles: η=75%, Qz
d=7,28 MWh/t; dabasgāze: η=93%, Qz
d=9,35 MWh/t.m3; malka: η=75%, Qzd=2,80 MWh/t, ρ=675 kg/m3; šķelda: η=80%, Qz
d=2,90 MWh/t, ρ=240 kg/m3; granulas: η=85%, Qz
d=5,30 MWh/t.
65
plašāku saules kolektoru izmantošanu līdz 2030. gadam
Ņemot vērā dīzeļdegvielas un elektroenerģijas cenu atšķirības, salīdzinot ar citiem
kurināmajiem un pieejamo atbalstu pārejai uz AER tehnoloģijām, iespējams pieņemt, ka
dīzeļdegvielas katlu izmantošana tiek samazināta uz pusi līdz 2020.gadam. Un dīzeļdegvielas,
mazuta izmantošana pilnībā tiek pārtraukta līdz ar 2030.gadu. Dīzeļdegvielas un mazuta katli
tiek aizstāti ar koksnes katliem, siltumsūkņiem un saules kolektoriem.
3.12.att. Enerģijas izmaksas dažādiem kurināmajiem
Darbā nav apskatītas iespējas esošos katlus aizstāt ar malkas vai mazas jaudas ogļu katliem, jo
šo katlu automatizācijas iespējas un katlu efektivitāte ir zema. Esošie katli tika izvērtēti gan
bāzes, gan arī pīķa un karstā ūdens slodžu segšanai. Bez kurināmā izmaksām siltumenerģijas
tarifu arī veido kapitālieguldījumi, uzturēšanas un darbināšanas izmaksas. Vidējās
siltumenerģijas izmaksas atkarībā no izmantotā kurināmā veida, siltumenerģijas pieprasījuma
blīvuma noteiktajā teritorija un izmantoto tehnoloģiju veida svārstā robežās no 45 līdz 65
EUR/MWh. Katram no scenārijiem kopējās gada izmaksas tiek noteiktas:
Igad = (𝐼𝐶) { [𝑖/(1−(1+𝑖)−𝑛)] +𝑂&𝑀𝐹𝑖𝑥𝑒𝑑}, (12)
kur: Igad - kopējas izmaksas gadā, EUR/gadā; I - investīcijas, EUR/MW; C - uzstādītā jauda, MW; n - tehnoloģiju kalpošanas mūžs, gadi; i - diskonta likme (pētījumā pieņemta 3%); O&MFixed - fiksētās uzturēšanas, apkalpošanas un darbināšanas izmaksas gadā, EUR/gadā, kas
tiek aprēķinātas atkarībā no kopējās uzstādītās jaudas un izstrādātās enerģijas daudzuma.
Šādā veidā iespējams noteikt kopējās scenārija izmaksas. Nepieciešamā centralizētās
siltumapgādes ražošanas iekārtu modernizācija tiks noteikta novērtējot esošo siltumapgādes
ražošanas iekārtu līdzšinējo kalpošana laiku. Vidējais iekārtu kalpošanas laiks un
nepieciešamās investīcijas tiks novērtētas balstoties uz siltumenerģijas izmaksu datu bāzi -
Energy Plan database, Sustainable Energy Planning Research Group, Aalborg University,
January 2015. Katrā no scenārijos rādītais kopējais emisiju daudzums tiks aprēķināts,
balstoties uz Ēku energoefektivitātes aprēķina metodikā piedāvātajiem emisiju faktoriem
(skat. 2.3.tabulu).
Sākotnējās izmantotās vērtības modelī dotas 3.5.tabulā.
66
3.5.tabula
Izejas datu sākotnējās vērtības Latvijai kopumā
Kategorija Mērvienības Latvijā
Kopējais siltumenerģijas pieprasījums TWh/gadā 20.14
..no tā CSS saražo TWh/gadā 6.06
..no tā lokāli saražo TWh/gadā 14.08 Individuālo ogļu katlu efektivitāte % 75
Individuālo dīzeļdegvielas katlu efektivitāte % 85
Individuālo dabas gāzes katlu efektivitāte % 90
Individuālo koksnes katlu efektivitāte % 75
Vidējie CSS pārvades sistēmas zudumi % 17 Vidējā TEC1 un TEC2 efektivitātes % Nth = 40 % un nel = 45 Koģenerācijas staciju uzstādīto dabasgāzes katlu efektivitāte (grupa
% 90
Katlu māju vidējā efektivitāte (grupa 1) % 76
Siltumenerģijas pieprasījuma un saražotā siltumenerģijas daudzuma ikstundas izmaiņas gada
laikā dotas 3.13. un 3.14.attēlos zemāk.
3.13.att. Siltumenerģijas pieprasījuma
izmaiņas Latvijā
3.14.att. Siltumenerģijas piedāvājuma
izmaiņas
Novērtējot sākotnējās izmaksas Latvijai kopumā, iekļaujot uzturēšanas un apkalpošanas
izmaksas un izmaksas par kurināmo tika noteikts, ka kopējās izmaksas veido 1006 milj.
EUR/gadā, nodrošinot 20,14 TWh siltumenerģijas izstrādi gadā. Neņemot vērā
kapitālieguldījumus vidējās siltumenerģijas izmaksas noteiktas 49 EUR/MW robežās.
3.3. Siltumenerģijas pieprasījuma izmaiņas nākotnē
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi enerģētikas prognozes līdz 2030.gadam bāzes un
pamatnostādņu scenārijiem. Bāzes scenārijā tādos enerģijas gala patēriņa sektoros kā
lauksaimniecība, pakalpojumu un rūpniecības sektors prognozēts enerģijas patēriņa
pieaugums, savukārt mājsaimniecības sektorā kopumā prognozēts enerģijas patēriņa
samazinājums, it sevišķi dabasgāzes un koksnes izmantošanā. Bāzes scenārijā kopumā tiek
prognozēts centralizētās siltumapgādes sistēmas enerģijas patēriņa pieaugums, tomēr
kopējam siltumenerģijas pieprasījumam būs tendence samazināties. Kopējās enerģijas
patēriņa izmaiņas nākotnē pa dažādiem gala enerģijas patēriņa sektoriem bāzes un
pamatnostādņu scenārijiem skatīt attiecīgi 3.15. un 3.16. attēlā.
67
3.15.att. Enerģijas pieprasījuma izmaiņas bāzes scenārija gadījumā atbilstoši Ekonomikas
ministrijas sagatavotajām prognozēm
3.16.att. Enerģijas pieprasījuma izmaiņas pamatnostādņu scenārija gadījumā atbilstoši
Ekonomikas ministrijas sagatavotajām prognozēm
Neskatoties uz kopējo enerģijas patēriņa samazinājumu, kas prognozēts mājsaimniecību
sektorā un būtu saistāms ar kopējo siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, Ekonomikas
ministrijas prognozes rāda, ka centralizēti saražotais siltumenerģijas patēriņa pieprasījums
palielināsies bāzes scenārija gadījumā. Tas saistīts ar siltumenerģijas patēriņa pieaugumu
komerciālajā un pakalpojumu sektorā. Savukārt pamatnostādņu scenārijā prognozēts neliels
CSS siltumenerģijas pieprasījuma samazinājums līdz 2030.gadam. Atbilstoši Ekonomikas
ministrijas enerģētikas prognozēm līdz 2030.gadam CSS siltumenerģijas pieprasījuma
izmaiņas bāzes un pamatnostādņu scenārija gadījumā dotas 3.17. un 3.18.attēlos.
68
3.17.att. CSS siltumenerģijas pieprasījuma izmaiņas līdz 2030.gadam (Bāzes scenārijs)
3.18.att. CSS siltumenerģijas pieprasījuma izmaiņas līdz 2030.gadam (pamatnostādņu
scenārijs)
Nākotnes pieprasījuma analīzē ir jāņem arī CSS attīstības tendences, kuras šobrīd arvien
nozīmīgāk iezīmē 4.paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas. Centralizētās
siltumapgādes pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad ASV tika ieviestas pirmās CSS.
Centralizētās siltumapgādes attīstību var iedalīt 4 posmos, no kuriem pirmie 3 raksturo
vēsturiskās centralizētās siltumapgādes sistēmas, bet 4.posms attiecas uz nākotnes
centralizēto siltumapgādi. Tieši tas arī ir iemesls, kāpēc topošā centralizētās siltumapgādes
sistēmu tiek saukta par 4.paaudzes CSS.
69
3.19. att. Centralizētās siltumapgādes vēsturiskās izmaiņas
3.19.attēlā parādīts kā laika gaitā izmainījusies CSS. Var redzēt, ka ar katru nākamo paaudzi
mērķtiecīgi notiek virzība uz siltumnesēja temperatūras samazināšanu. 1.paaudzes CSS kā
siltumnesējs tika izmantots tvaiks, kas nozīmē augstu temperatūru, un līdz ar to paaugstinātus
drošības risku. Ar katru nākamo paaudzi siltumnesēja temperatūra samazinās.
Topošās 4. paaudzes CSS temperatūra pēc dažādiem literatūras avotiem tiek minēta robežās
no 40/20 līdz 60/30. 4.paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas izveides koncepcija
paredz atšķirīgu rīcību siltumapgādes sistēmas darbināšanā. Piemēram, viena no pieejām ir
saistīta ar specifiskām temperatūras vērtībām pīķa slodzes laikā, kad temperatūra varētu tikt
arī palielināta līdz 75°C, lai nepārslogotu siltumenerģijas pārvades caurules. Cits risinājums
paredz ieguldīt plastmasas caurules metāla cauruļu vietā, kas būtiski samazinātu siltuma tīklu
rekonstrukcijas izmaksas.
Kopš 19. gadsimta beigām, kad tika ieviestas pirmās centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas
izmantoja tvaiku kā siltumnesēju, siltumapgādes sistēmas ir attīstījušās, un šīs attīstības
dzinējspēks ir vēlme ietaupīt finansiālos resursus. Tas tiek panākts, uzlabojot sistēmas kopējo
efektivitāti. Efektivitāte tiek uzlabota, samazinot siltumnesēja temperatūru, kā arī uzlabojot
tehnoloģiju lietderību. Šobrīd Eiropā lielākoties tiek izmantota 3.paaudzes centralizētās
siltumapgādes sistēma, kas tiek saukta arī par vidējas temperatūras siltumapgādes sistēmu.
Latvijā visbiežāk sastopama 2.paaudzes jeb augstas temperatūras centralizētās siltumapgādes
sistēma. Šīs sistēmas ir uzlabotas attiecība pret 1.paaudzes sistēmām, bet tās jau var uzskatīt
par novecojušām, un šobrīd tiek strādāts pie 4.paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmu
realizēšanas. Tas tiek darīts tādēļ, ka pēdējo gadu laikā vērojams fosilā kurināmā izmantošanas
samazinājums (kaut arī fosilā energoresursa cenas pēdējā laikā ir strauji kritušās), jo
nenoliedzami pieaug globālās sasilšanas tempa mazināšanas aktualitāte.
Šobrīd pasaulē Dānija ir kļuvusi par līderi 4.paaudzes siltumapgādes sistēmas izstrādē un
ieviešanā pašvaldībās. Šajā valstī ir iegūta praktiska pieredze ne tikai to izveidē, bet arī
darbināšanā aun apkalpošanā.
Zema oglekļa siltumapgādes sistēmas jeb 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas izveide paredz
atjaunojamo resursu izmantošanu, un kopējā enerģijas patēriņa samazinājumu.
70
3.20.att. 4.paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas koncepcija
4.paaudzes centralizētās siltumapgādes koncepcija (skat. 3.20.attēlu) paredz samazinātu
siltumenerģijas patēriņu, kas notiek, pateicoties energoefektīvu māju celtniecībai, un esošo
ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Tas attiecas uz siltumenerģijas patērētāja pusi, bet otrā
pusē stāv siltumenerģijas ražošanas avots. 4. paaudzes centralizētās siltumapgādes koncepts
balstīts uz zemu temperatūru siltuma avotu un atjaunojamās enerģijas plašu izmantošanu.
Šajā gadījumā viens no svarīgākajiem aspektiem ir siltuma avots, kurā būtisku lomu spēlē
saules siltumenerģijas īpatsvara pieaugums. Parasti centralizētās siltumapgādes sistēmas pīķa
slodzes sedz ar siltumenerģijas ražošanu biomasas katlu māju, bet pārējo gada slodzi
nodrošina saules siltumenerģijas sistēmas:
saules kolektoru sistēma;
siltuma krātuves.
4. paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas koncepcijas īstenošanu var realizēt dažādi:
vienlaicīgi īstenojot siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, veidojot zemas
temperatūras kombinētos atjaunojamo energoresursu energoavotus un pārkārtojot
ēkas, kas ir pieslēgtas zemas temperatūras siltumapgādes sistēmai;
pakāpeniski: vispirms sākot ar enerģijas patērētāju, kuram būs nepieciešams
reorganizēt ēkas apkures sistēmu vai individuālo siltuma mezglu, bet pēc tam
organizēt izmaiņas siltuma avotā;
kombinēti reorganzējot siltuma pārvades sistēmas, jo siltuma tīklu cauruļvadi parasti
tiek mainīti pa posmiem un demontēt nesen uzstādītos rūpnieciski izolētos
cauruļvadus ir nesaimnieciski. Svarīgi ir zemas temperatūras lētākos cauruļvadus
ieguldīt tur, kur vecu cauruļvadu nomaiņa ir ekonomiski pamatota.
71
Pakāpeniski kombinētais variants 4.paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai ir
ilgtspējīgāks un ekonomiski vienkāršāk pamatojams.
Siltuma uzglabāšana
Siltumenerģija, kas ir iegūta no siltuma avotiem, ieskaitot saules kolektorus, var tikt uzglabāta
siltumenerģijas akumulatoros jeb krātuvēs. No siltuma uzglabāšanas iekārtām siltumenerģiju
izmanto vairākiem mērķiem – apkures sistēmu pieprasījuma nodrošināšanai, karstā ūdens
sagatavošanai un rūpnieciskajiem procesiem.
Īpaši svarīgi ir uzkrāt enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, kas nevar ražot enerģiju
nepārtraukti, piemēram, saules – lai gan saule nodrošina ar lielu apjomu tīras un drošas
enerģijas, tā ir neparedzama un pieejama tikai periodiski, atšķirīgos apjomos pa sezonām un
diennakts laikā. No otras puses, arī pieprasījums pēc enerģijas gan rūpniecībā, gan
mājsaimniecību vajadzībām ir nevienmērīgs pa diennaktīm un arī sezonāli. Tādējādi saules
enerģijas uzglabāšana ir svarīgs jautājums.
Efektīvu un lētu enerģijas akumulācijas iekārtu attīstīšana ir tikpat svarīga kā jaunu enerģijas
ieguves veidu izpēte. Siltuma enerģijas uzkrāšana var tikt definēta arī kā īslaicīga vai ilglaicīga
siltuma enerģijas uzglabāšana pie zemām vai augstām temperatūrām, tās ļauj novērst
nesakritības laikā vai apjomā starp enerģijas ražošanu un pieprasījumu.
Enerģijas uzkrāšana uzlabo arī energosistēmu efektivitātes rādītājus, piemēram, līdzsvarojot
slodzes, padara ražošanu vienmērīgu un palielina tās efektivitāti un uzticamību, kā arī palielina
izmaksu efektivitāti.
Šobrīd populārākas ir saules siltumapgādes sistēmas, kas spēj uzkrāt siltuma apjomu tikai pāris
stundām vai dažām dienām, tomēr arvien vairāk sastopamas arī sezonālās siltuma enerģijas
krātuves, kas ļauj vasarā uzkrāto siltumu izmantot apkurei ziemā. Šim nolūkam
visekonomiskāk ir uzglabāt siltumu ūdenstvertnēs - no akmeņiem veidotās lielās alās, kas
pildītas ar ūdeni.
Šādas lielas ūdenskrātuves izplatītas Skandināvijā, lai saules kolektoru laukos vai koģenerācijas
stacijās saražoto siltumu varētu izmantot neatkarīgi no ražošanas tuvāko dienu laikā.
Šķidrie sāļi (kālija, kalcija, nātrija, litija nitrāti, u.c.) tiek izmantoti augstu temperatūru siltuma
uzkrāšanai un kopā ar koncentrētu saules enerģiju tie vēlāk tiek izmantoti elektrības ražošanai,
tas atļauj saules enerģiju izmantot bez pārtraukumiem – arī nakts laikā – kā pamata enerģijas
avotu. Šiem sāļiem piemītošās ķīmiskās īpašības atļauj absorbēt un saglabāt siltumu no karsta
vai silta ūdens un vēlāk, kad vajadzīgs, pārvērst to enerģijā, turklāt šīs īpašības var uzlabot
sāļiem veidojot specifisku maisījumu.
Uzkrātās enerģijas apjomi tiek izvēlēti vadoties pēc izmaksām un pieprasījuma. Viens no
svarīgajiem parametriem, izvēloties krātuves apjomus, ir pieprasījums pēc uzkrātās enerģijas
un nepieciešamais maksimālais uzglabātās enerģijas apjoms. Faktori, kas jāņem vērā vērtējot
uzkrāšanas sistēmu un akumulācijas tvertni ir šādi:
plānotais uzkrāšanas laiks,
klimatiskie apstākļi,
72
pieejamās platības,
materiālu raksturojošās īpašības: materiāla siltumvadītspēja, siltumietilpība u. c.
pieļaujamās izmaksas.
Ir vairākas tehnoloģijas un tehniskie risinājumi siltuma uzglabāšanai (skat. 3.6.tabulā). Trīs
galvenie siltuma uzglabāšanas veidi ir šādi:
1) fiziskā siltuma uzglabāšana (sensible heat storage);
2) latentā siltuma uzglabāšana (latent heat storage);
3) ķīmiskā siltuma uzglabāšana (bond energy).
Pirmās 2 metodes šobrīd tiek izmantotas praktiski, bet trešā tiek pētīta, lai pielietotu vidēju
un augstu temperatūru gadījumos.
3.6.tabula
Pārskats par siltuma uzkrāšanas metodēm
Siltuma
uzkrāšanas
sistēmas veids
Darbības princips Fāze Piemēri
Fiziskais
Temperatūras izmaiņas
materiālam ar vislielāko
siltumietilpību
Šķidrums
Karsts ūdens šķidrie sāļi,
ķīmiskais maisījums
(organic liquids), šķidri
metāli
Cieta viela Metāli, minerāli,
keramikas izstrādājumi
Latentais Siltums izdalās fāzu
pārejas procesā
Šķidrums -
Cieta viela
Nitrīdi, hlorīdi, hidroksīdi,
fluorīdi, karbonāti
Cieta viela -
Cieta viela Hidroksīdi
Daži no apsvērumiem, kas nosaka metodes izvēli un akumulācijas tvertnes un tehnoloģijas
dizainu ir:
temperatūru intervāli, kuros siltumu nepieciešams uzkrāt un uzglabāt;
sistēmas ietilpība, kam ir ietekme uz sistēmas veiktspēju;
enerģijas zudumiem no krātuves ir jābūt minimāliem, tie ir viens no noteicošajiem
faktoriem ilgtermiņa uzglabāšanas gadījumos;
ielādes-izlādes ātrums;
vienības uzglabāšanas izmaksas, kas iekļauj sākotnējās uzglabāšanas aģenta izmaksas,
tvertnes izbūvi, izolāciju, kā arī darba izmaksas.
Papildus parametri ir tvertnes izejmateriālu darba mūžs (ilgtspējīgums), veids kā siltums tiek
nogādāts uz un no uzglabāšanas tvertnes un tam nepieciešamā enerģija, mērs, ko pielieto
sistēmas darba novērtēšanai - uzglabāšanas efektivitāte, laika periods, kam to aprēķina
atkarīgs no apstākļiem – īstermiņa gadījumiem dažas dienas, ilgtermiņa - vairāki mēneši vai
73
pat gads. Labi izplānotām īstermiņa sistēmām efektivitātes koeficients parasti ir lielāks par
80%.
Ūdens ir pazīstams kā viens no biežāk izmantotajiem un labākajiem materiāliem siltuma
enerģijas uzkrāšanai, jo tas ir lēts, pieejams, ar augstu siltumietilpību un blīvumu. Turklāt nav
jāizmanto papildus siltummainis, ja ūdens tiek izmantots gan kā siltumnesējs, gan siltuma
uzkrāšanai.
Saules kolektoru sistēmas
Ilggadīgs Eiropas ekspertu monitorings un datu apstrāde liecina, ka Latvijā izmantojamā
ikgadējā saules radiācija ir 1100 kWh/m2 gadā līmenī.
Saules enerģijas tehnoloģijas atšķiras. Galvenā atšķirība ir saražotās enerģijas veids. Saules
tehnoloģijas izmanto abu enerģijas veidu ražošanai:
elektroenerģijas ražošanai izmanto saules paneļus jeb saules fotoelementus (PV) jeb
saules baterijas;
siltumenerģijas ražošanai izmanto saules kolektorus
kombinētās sistēmas - Saules baterijas izmanto kombinācijā ar saules kolektoriem. PV
tiek izmantoti, lai darbinātu cirkulācijas sūkni saules kolektoram.
Saules elektroenerģijas lietderīga izmantošana ir saistīta ar šīs enerģijas uzglabāšanu. Ļoti bieži
tas kļūst par vienu no svarīgākajiem elementiem saules enerģijas tehnoloģiskajās sistēmās.
Saules kolektori
Saules kolektoru izmantošanas pirmsākumi meklējami tūkstots gadu atpakaļ, kad cilvēki
saules enerģiju izmantoja, sildot ūdeni speciālos tilpumos. Cilvēkus interesēja, kā izmantot
vairāk enerģijas, tāpēc palēnām sākās fizikas atziņu izmantošana, piemēram, krāsojot mucas
melnā krāsā.
Šobrīd lieto četrus saules kolektoru veidus ar atšķirīgām saules enerģijas absorbcijas virsmu
konstrukcijām:
tilpuma kolektori – tvertnes ar saules enerģijas absorbēšanas virsmu;
plakanie kolektori – absorbēšanas virsmas ir plāksnes, kas ir izveidotas no dažādiem
materiāliem un pārklājumiem,
caurulīšu kolektori – absorbcijas virsmas ir izveidotas no stikla vai cita materiāla
caurulītēm ar dažādiem pārklājumiem;
kolektori - koncentratori – saules enerģijas koncentrēšanai veidoti no dažādiem
augstas temperatūras izturīgiem materiāliem un to pārklājumiem.
Zinātniskā izpēte šajā jomā attīstās saules kolektoru energoefektivitātes paaugstināšanas
virzienā, meklējot saules enerģijas absorbcijas virsmu materiālus un pārklājumus.
74
3.21.att. Saules kolektoru sistēmas integrācija centralizētās siltumapgādes sistēmā
1 – siltuma tīkli; 2 – katlu māja; 3 – saules kolektori; 4 – siltuma paneļi; 5 – siltuma akumulācija
Saules kolektorus uzstāda ne tikai individuāli uz ēku jumtiem vai pie sienām (daži kvadrātmetri
saules kolektoru), bet arī īpaši izveidotos saules laukos (vairāki desmiti tūkstošu kvadrātmetru
saules kolektoru). Saules kolektoru lauki kļūst arvien populārāki Eiropā, jo saules enerģija sāk
spēlēt arvien būtiskāku lomu centralizētās siltumapgādes sistēmās. Atkarībā no izvēlētā
saules kolektoru novietojuma pilsētā vai pagastā ir jāizvēlas saules kolektoru pieslēguma
centralizētās siltumapgādes sistēmai veids. Centralizētas siltumapgādes sistēmas iespējas
izmantot saules enerģiju ilustrētas 3.21.attēlā. Tajā redzams, ka galvenais energoavots ir katlu
māja (varētu būt arī koģenerācijas stacija vai siltuma sūknis). Tas saņem siltumenerģiju no
saules kolektoriem, kas izvietoti uz ēku jumtiem un saules kolektoru lauka. Uz ēku sienām
izvietoti saules paneļi, kuros saražoto elektroenerģiju izmanto katlu māja ūdens padevei
siltuma tīklos.
Šajā gadījumā saules kolektori ir savienoti ar katlu māju. Katlu mājai pienākošā siltumenerģiju
novirza gan uz akumulācijas tvertni, gan siltumenerģijas patērētājām. Citas šī slēguma
alternatīvas ir gadījumā, kad katlu māja atrodas tālu no saules kolektoru lauku. Tad saules
kolektori ir pievienoti siltumenerģijas akumulācijas tvertnei, savukārt tvertne ir savienota ar
pilsētas vai pašvaldības centralizētās siltumapgādes tīklu.
75
4. Attīstības alternatīvas Modelējot siltumenerģijas patēriņa izmaiņas nākotnē, ir izstrādāti vairāki scenāriji, lai noteiktu
energoefektivitātes un plašākas vietēju AER izmantošanas ietekmi uz kopējām sistēmas
izmaksām un vidi. Darbā apskatīti iespējamie trīs attīstības scenāriji trīs scenāriji Latvijai
kopumā. Attīstības scenāriji balstīti uz valsts izvirzītajiem klimata un enerģijas mērķiem,
ilgtermiņa attīstības tendencēm, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu enerģijas
gala lietotāju pusē un pāreju uz izmaksu ziņā efektīvākiem, drošākiem un videi draudzīgākiem
energoapgādes risinājumiem. Esošās enerģētikas politikas mērķis ir veidot drošu, resursus
efektīvi izmantojošu, valsts enerģijas apgādes sistēmu, kas nodrošina enerģijas optimālu
izmantošanu, ekonomisko izaugsmi, dzīves un vides kvalitātes paaugstināšanu. Ņemot vērā
plānotās prasības CSS uzņēmumiem panākt 1.5% enerģijas patēriņa samazinājumu gala
lietotāju sektorā un esošo energoefektivitātes potenciālu ēkās kopējam siltumenerģijas
pieprasījuma būs tendence samazināties.
Izstrādātie scenāriji balstīti uz diviem politikas plānošanas dokumentiem:
• Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (projekts);
• Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika
sabiedrībai (apstiprināta 2013.gada 28.maijā).
Modelējot nākotnes CSS attīstības tendences, ir ņemti vērā šādi Latvijas saistošie mērķi un
indikatīvās vērtības enerģētikas sektorā:
Atbilstoši noteiktajiem klimata un enerģijas mērķiem AER īpatsvaram enerģijas bruto
galapatēriņā 2020. gadā jāsastāda 40%.
Atbilstoši energoefektivitātes mērķiem paredzēts nodrošināt energoefektivitāti,
sasniedzot 0,670 Mtoe enerģijas ietaupījums primāro energoresursu patēriņā.
Noteikts mērķis katru gadu renovēt 3% no valsts tiešās pārvaldes ēku, kopā 678 460
m2 ēku platības, savukārt dzīvojamo ēku sektorā paredz samazināt vidējo enerģijas
patēriņu ēkās līdz 150 kWh/m2/gadā.
Valsts obligātais kumulatīvais gala enerģijas ietaupījuma mērķis 0.85 Mtoe (9897
GWh; 35.6 PJ).
Pētījumā turpmāk modelētas šādas trīs attīstības alternatīvas:
1. Bāzes scenārijs
2. Efektivitātes scenārijs
3. Zema oglekļa scenārijs
Šīs alternatīvas Latvijai kopumā ir savstarpēji salīdzinātas, balstoties 2012/27/ES IX pielikuma norādījumiem. Scenāriji savstarpēji ir salīdzināti:
o pēc to primāro enerģijas avotu patēriņa; o pēc kopējo radīto CO2 emisiju apjoma; o pēc diskontētam kopējām gada izmaksām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu
nepieciešamo enerģijas pieprasījumu, noteiktajā scenārijā.
76
4.1. Bāzes scenārijs līdz 2030.gadam
Bāzes scenārijā ir iekļauti vairāki pamatnosacījumi un pieņēmumi:
Palielinoties investīcijām energoefektivitātes pasākumiem, samazināsies
siltumenerģijas patēriņš ēkās, kas palīdzēs nodrošināt 1,5% enerģijas patēriņa
samazināju gala lietotāju sektorā. Atbilstoši energoefektivitātes likumprojektam
galapatēriņa ietaupījuma mērķis 2014.-2020. gadam atbilst enerģijas ietaupījumam
2,474 TWh. Aprēķinot 1,5% ietaupījumu CSS sektoram, kopējais siltumenerģijas
pieprasījums 2020. gadā samazināsies par 0,636 TWh.
Ņemot vērā dīzeļdegvielas cenu atšķirības, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, tiek
pieņemts, ka dīzeļdegvielas katlu izmantošana individuālajās sistēmās tiks samazināta
uz pusi līdz 2020.gadam, bet pilnībā to izmantošana tiek pārtraukta līdz 2030.gadam.
Pēc 2017. gada mazās dabas gāzes koģenerācijas stacijas pakāpeniski pāriet uz AER,
pateicoties koksnes gazifikācijas tehnoloģiju attīstībai. Līdz 2020.gadam 50% no
uzstādītas koģenerācijas staciju jaudas, kas darbojas ar gāzi tiek aizstātas ar koksnes
ūdens sildāmajiem katliem un koģenerācijas iekārtām (koksnes gazifikācija) un līdz
2030. gadam 75% no uzstādītās jaudas tiek aizstātas un izmantota biomasa;
Sākot no 2020.gada, dabas gāzes katlu mājas pakāpeniski pāriet uz šķeldu, 2030.gadā
aizstājot 40% no līdzšinējās dabasgāzes katlumājās saražotās siltumenerģijas.
Tiek veikta siltumtrašu modernizācijai: līdz 2020.gadam vidējais siltuma zudumu
rādītājs ir 15%, bet līdz 2030.gadam – 13%.
Vietējā siltumapgādē notiek pakāpeniska pāreja no dabas gāzes katliem uz siltuma
sūkņiem un saules kolektoru sistēmām. Līdz 2020. gadam 10% no vietējos dabasgāzes
katlos saražotās siltumenerģijas tiek saražota ar siltuma sūkņu palīdzību (COP=3). Sākot
no 2020. līdz 2030. gadam 15% no dabasgāzes patēriņa tiek aizstāta ar saules kolektoru
sistēmām.
Līdz 2030. gadam uz pusi samazinās elektroenerģijas izmantošana siltumapgādes
vajadzību nodrošināšanai un esošais patēriņš aizstāts ar saules kolektoru sistēmām.
Tiek samazināta ogļu izmantošana: līdz 2020. gadam 20% no saražotās siltumenerģijas
tiek pieņemts aizstāt ar biomasas katliem, bet līdz 2030. gadam – 35% no patēriņa,
paredzot, ka daļu no tā var segt saules kolektoru un siltumsūkņu sistēmas (attiecīgi 25%
un 30% no ogļu katlos saražotās siltumenerģijas).
4.4.tabula
Modelēšanas rezultāti (bāzes scenārijs)
Atsauces scenārijs 2020. gads 2030. gads
Kopējais siltumenerģijas pieprasījums, TWh/gadā
20,14
19,47 (-3,3% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
18,31 (-9% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
.. no tā siltumenerģijas pieprasījums CSS sistēmās, TWh/gadā
6,06 5,42 5,42
..no tā siltumenerģijas pieprasījums lokālās sistēmās, TWh/gadā
14,08 14,04 12,89
Individuālo ogļu katlu efektivitāte 75% 75% 75%
77
Individuālo dīzeļdegvielas katlu efektivitāte
85% 85% 85%
Individuālo dabas gāzes katlu efektivitāte
90% 90% 90%
Individuālo koksnes katlu efektivitāte 75% 75% 75% Vidējie CSS pārvades sistēmas zudumi 17% 15% 13%
Vidējā TEC1 un TEC2 efektivitātes Nth = 40% un nel =
45% Nth = 40% un nel =
45% Nth = 40% un nel =
45% Koģenerācijas staciju uzstādīto dabasgāzes katlu efektivitāte (grupa – 2)
90% 90% 90%
Katlu māju vidējā efektivitāte (grupa 1) 76% 76% 78%
Kurināmā sadalījums KM (grupa – 1)
Ogles – 0,72 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1,49 %
Dabasgāze – 43,25% Koksnes kurināmais –
54,54%
Ogles – 0,72 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1,49 %
Dabasgāze – 43,25% Koksnes kurināmais –
54,54%
Ogles – 0,72 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1,49 %
Dabasgāze – 21,6 % Koksnes kurināmais –
76%
Kurināmā sadalījums KS (grupa – 2)
Ogles – 2,25 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0,59%
Dabasgāze – 68,09 % Koksnes kurināmais –
29%
Ogles – 2,25 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0,29%
Dabasgāze – 34,04% Koksnes kurināmais –
63%
Ogles – 2,25 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0,15%
Dabasgāze – 34,04% Koksnes kurināmais –
63%
Kurināmā sadalījums TEC1 un TEC2 (grupa – 3)
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0,04% Dabasgāze – 99,96%
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0,04% Dabasgāze – 99,96%
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0,04% Dabasgāze – 99,96%
AER daļa kopējā resursu patēriņā (siltumenerģijas ražošana)
49% 58% 64%
Kurināmā un mainīgās izmaksas, milj. EUR/gadā
903 719 581
Patstāvīgās izmaksas, milj. EUR/gadā 138 137 167 Kapitālieguldījumi, milj. EUR/gadā 458 467 483 Kopējās izmaksas, milj. EUR/gadā 1498 1324 1231 CO2 emisijas, milj. tonnas gadā 3,401 2,568 1,982 Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos, milj. EUR (pieņemot ka EE pasākumu kalpošanas laiks 20 gadi)
0 43,55 118,95
Kopējās izmaksas ar EE pasākumiem, milj. EUR/gadā
1499 1368 1350
4.2. Energoefektivitātes scenārijs
Energoefektivitātes scenārijā ir iekļauti šādi pamatnosacījumi un pieņēmumi:
Šajā scenārijā atšķirībā no bāzes scenārija tiek panākts ievērojams enerģijas parteriņa
samazinājums arī pēc 2020. gada. Atbilstoši valsts izvirzītajam mērķiem plānots, ka
siltumenerģijas patēriņš apkurei mājsaimniecībās 2020. gadā būs 150 kWh/m2 gadā
un 2030. gadā 100 kWh/m2 gadā. Tas nozīmē, ka līdz 2020. gadam jāpanāk 1,4 TWh
siltumenerģijas patēriņa samazinājums, bet līdz 2030.gadam – 5,7 TWh samazinājums
pret atsauces scenāriju. Plānotais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada
plānošanas perioda atbalsts ēku energoefektivitātei Latvijā plānots 324 milj. EUR
apmērā, kas varētu nosegt daļu no nepieciešamajām izmaksām un nodrošināt līdz
0,249 TWh ietaupījumu gadā. Energoefektivitātes pasākumi galvenokārt tiks veikti
daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās, kuras vairumā gadījumā pieslēgtas CSS.
78
Ņemot vērā dīzeļdegvielas cenu atšķirības, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, tiek
pieņemts, ka dīzeļdegvielas katlu izmantošana individuālajās sistēmās tiks samazināta
uz pusi līdz 2020.gadam, bet pilnībā to izmantošana tiek pārtraukta līdz 2030.gadam.
Pēc 2017. gada mazās dabas gāzes koģenerācijas stacijas pakāpeniski pāriet uz AER,
pateicoties koksnes gazifikācijas tehnoloģiju attīstībai. Līdz 2020.gadam 50% no
uzstādītas koģenerācijas staciju jaudas, kas darbojas ar gāzi tiek aizstātas ar koksnes
ūdens sildāmajiem katliem un koģenerācijas iekārtām (koksnes gazifikācija) un līdz
2030. gadam 75% no uzstādītās jaudas tiek aizstātas un izmantota biomasa;
Sākot no 2020.gada, dabas gāzes katlu mājas pakāpeniski pāriet uz šķeldu, 2030.gadā
aizstājot 40% no līdzšinējās dabasgāzes katlumājās saražotās siltumenerģijas.
Tiek veikta siltumtrašu modernizācijai: līdz 2020.gadam vidējais siltuma zudumu
rādītājs ir 15%, bet līdz 2030.gadam – 13%.
Vietējā siltumapgādē notiek pakāpeniska pāreja no dabas gāzes katliem uz siltuma
sūkņiem un saules kolektoru sistēmām. Līdz 2020. gadam 10% no vietējos dabasgāzes
katlos saražotās siltumenerģijas tiek saražota ar siltuma sūkņu palīdzību (COP=3).
Sākot no 2020. līdz 2030. gadam 15% no dabasgāzes patēriņa tiek aizstāta ar saules
kolektoru sistēmām.
Līdz 2030. gadam uz pusi samazinās elektroenerģijas izmantošana siltumapgādes
vajadzību nodrošināšanai un esošais patēriņš aizstāts ar saules kolektoru sistēmām.
Tiek samazināta ogļu izmantošana: līdz 2020. gadam 20% no saražotās siltumenerģijas
tiek pieņemts aizstāt ar biomasas katliem, bet līdz 2030. gadam – 35% no patēriņa,
paredzot, ka daļu no tā var segt saules kolektoru un siltumsūkņu sistēmas (attiecīgi
25% un 30% no ogļu katlos saražotās siltumenerģijas).
4.5.tabula
Modelēšanas rezultāti (energoefektivitātes scenārijs)
Atsauces vērtības 2020. gads 2030. gads
Kopējais siltumenerģijas pieprasījums, TWh/gadā
20,14
18,75 (-6,9% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
14,33 (-29% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
.. no tā siltumenerģijas pieprasījums CSS sistēmās, TWh/gadā
6,06 5.18 4.2
..no tā siltumenerģijas pieprasījums lokālās sistēmās, TWh/gadā
14,08 13,57 10,12
Individuālo ogļu katlu efektivitāte 75 % 75 % 75 % Individuālo dīzeļdegvielas katlu efektivitāte
85 % 85 % 85 %
Individuālo dabas gāzes katlu efektivitāte
90 % 90 % 90 %
Individuālo koksnes katlu efektivitāte
75 % 75 % 75 %
Vidējie CSS pārvades sistēmas zudumi
17 % 15% 13%
Vidējā TEC1 un TEC2 efektivitātes Nth = 40 % un nel =
45 % Nth = 40 % un nel = 45
% Nth = 40 % un nel = 45
% Koģenerācijas staciju uzstādīto dabasgāzes katlu efektivitāte (grupa – 2)
90 % 90 % 90 %
79
Katlu māju vidējā efektivitāte (grupa 1)
76 % 76% 78%
Kurināmā sadalījums KM (grupa – 1)
Ogles – 0,72 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 1,49 % Dabasgāze – 43,25 % Koksnes kurināmais –
54,54 %
Ogles – 0,72 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1,49 %
Dabasgāze – 43,25 % Koksnes kurināmais –
54,54 %
Ogles – 0,72 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1,49 %
Dabasgāze – 21,6 % Koksnes kurināmais – 76
%
Kurināmā sadalījums KS (grupa – 2)
Ogles – 2,25 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0,59 % Dabasgāze – 68,09 % Koksnes kurināmais –
29 %
Ogles – 2,25 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0,29 %
Dabasgāze – 34,04 % Koksnes kurināmais – 63
%
Ogles – 2,25 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0,15 %
Dabasgāze – 34,04 % Koksnes kurināmais – 63
%
Kurināmā sadalījums TEC1 un TEC2 (grupa – 3)
Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0.04 % Dabasgāze – 99.96 %
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 99.96 %
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 99.96 %
AER daļa kopējā resursu patēriņā 49% 58,6% 62% Kurināmā un mainīgās izmaksas, milj., EUR/gadā
903 688 476
Patstāvīgās izmaksas, milj., EUR/gadā
138 134 145
Kapitālieguldījumi milj., EUR/gadā 458 455 405 Kopējās izmaksas 1498 1277 1027 CO2 emisijas, milj., tonnas gadā 3,401 2,451 1,668 Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos, milj EUR (pieņemot ka EE pasākumu kalpošanas laiks 20 gadi)
0 90,35 377,65
Izmaksas kopā ar EE pasākumiem, milj., EUR/gadā
1499 1367 1784
4.3. Zema oglekļa scenārijs
Zema oglekļa scenārijam, kas paredz 4.paaudzes CSS attīstību, ir sagatavoti divi apakšscenāriji:
1. pirmais apakšscenārijs ir balstīts uz augstāk aprakstīto bāzes scenāriju un tā
pamatpieņēmumiem;
2. otrais apakšscenārijs ir balstīts uz energoefektivitātes scenāriju.
Abos apakšscenārijos ir iekļauti šādi pamatnosacījumi un pieņēmumi:
Zema oglekļa scenārijā pieņemts, ka no 2020. līdz 2030.gadam notiks plaša saules
kolektoru sistēmu integrācija vietējās un centralizētās siltumapgādes sistēmās. Šajā
scenārijā paredzēts, ka līdz 2020.gadam, pateicoties saules enerģijai, tiek nosegti 5%
no siltumenerģijas pieprasījuma individuālajās sistēmas un CSS. Savukārt jau
2030.gadā paredzēts, ka saules enerģija nodrošinās 30% no kopējā patēriņa. Zema
oglekļa scenāriji balstīti uz bāzes scenārija un energoefektivitātes scenārija.
Energoefektivitātes apakšscenārijā atbilstoši valsts izvirzītajam mērķiem plānots, ka
siltumenerģijas patēriņš apkurei mājsaimniecībās 2020. gadā būs 150 kWh/m2 gadā
un 2030.gadā – 100 kWh/m2 gadā.
Ņemot vērā dīzeļdegvielas cenu atšķirības, salīdzinot ar citiem kurināmajiem, tiek
pieņemts, ka dīzeļdegvielas katlu izmantošana individuālajās sistēmās tiks samazināta
uz pusi līdz 2020.gadam, bet pilnībā to izmantošana tiek pārtraukta līdz 2030.gadam.
80
Savukārt bāzes scenārija gadījumā samazināsies siltumenerģijas patēriņš ēkās,
paredzot 1,5% enerģijas patēriņa samazinājumu gala lietotāju sektorā CSS.
Pēc 2017. gada mazās dabas gāzes koģenerācijas stacijas pakāpeniski pāriet uz AER,
pateicoties koksnes gazifikācijas tehnoloģiju attīstībai. Līdz 2020.gadam 50% no
uzstādītās koģenerācijas staciju jaudas, kas darbojas ar dabas gāzi, tiek aizstātas ar
koksnes ūdens sildāmajiem katliem un koģenerācijas iekārtām (koksnes gazifikācija,
koksnes koģenerācijas stacijas vai koksnes ūdens sildāmie katli) un līdz 2030. gadam
75% no uzstādītās jaudas tiek aizstātas un izmantota biomasa;
Sākot no 2020.gada, dabas gāzes katlu mājas pakāpeniski pāriet uz šķeldu, 2030.gadā
aizstājot 40% no līdzšinējās dabas gāzes katlumājās saražotās siltumenerģijas.
Tiek veikta siltumtrašu modernizācija: līdz 2020.gadam vidējais siltuma zudumu
rādītājs ir 15%, bet līdz 2030.gadam – 13%.
Vietējā siltumapgādē notiek pakāpeniska pāreja no dabas gāzes katliem uz siltuma
sūkņiem un saules kolektoru sistēmām. Līdz 2020.gadam 10% no vietējos dabasgāzes
katlos saražotās siltumenerģijas tiek saražota ar siltuma sūkņu palīdzību (COP=3).
Līdz 2030. gadam uz pusi samazinās elektroenerģijas izmantošana siltumapgādes
vajadzību nodrošināšanai un esošais patēriņš aizstāts ar saules kolektoru sistēmām.
Tiek samazināta ogļu izmantošana: līdz 2020. gadam 20% no saražotās siltumenerģijas
tiek pieņemts aizstāt ar biomasas katliem, bet līdz 2030. gadam – 35% no patēriņa,
paredzot, ka daļu no tā var segt saules kolektoru un siltumsūkņu sistēmas (attiecīgi
25% un 30% no ogļu katlos saražotās siltumenerģijas).
4.6.tabulā ir apkopoti modelēšanas rezultāti pirmajam zema oglekļa scenārija
apakšscenārijam.
4.6.tabula
Modelēšanas rezultāti (zema oglekļa scenārijs, kas balstīts uz bāzes scenāriju)
Atsauces vērtības 2020. gads 2030. gads
Kopējais siltumenerģijas pieprasījums, TWh/gadā
20,14
19,47 (-3.3% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
18,31 (-9% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
.. no tā siltumenerģijas pieprasījums CSS sistēmās, TWh/gadā
6,06 5,42 5,42
..no tā siltumenerģijas pieprasījums lokālās sistēmās, TWh/gadā
14,08 14,04 12,89
Individuālo ogļu katlu efektivitāte 75 % 75 % 75 % Individuālo dīzeļdegvielas katlu efektivitāte
85 % 85 % 85 %
Individuālo dabas gāzes katlu efektivitāte
90 % 90 % 90 %
Individuālo koksnes katlu efektivitāte
75 % 75 % 75 %
Vidējie CSS pārvades sistēmas zudumi
17 % 15% 13%
Vidējā TEC1 un TEC2 efektivitātes Nth = 40 % un nel =
45 % Nth = 40 % un nel = 45
% Nth = 40 % un nel = 45
%
81
Koģenerācijas staciju uzstādīto dabasgāzes katlu efektivitāte (grupa – 2)
90 % 90 % 90 %
Katlu māju vidējā efektivitāte (grupa 1)
76 % 76% 78%
Kurināmā sadalījums KM (grupa – 1)
Ogles – 0,72 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 1,49 % Dabasgāze – 43,25 % Koksnes kurināmais –
54,54 %
Ogles – 0.76 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1.52 %
Dabasgāze – 40.3 % Koksnes kurināmais –
50.95 % Saule - 6.46%
Ogles – 0.413 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1.24 %
Dabasgāze – 17.77% Koksnes kurināmais –
63.23 % Saule – 17.35%
Kurināmā sadalījums KS (grupa – 2)
Ogles – 2,25 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0,59 % Dabasgāze – 68,09 % Koksnes kurināmais –
29 %
Ogles – 3.08 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1.12 %
Dabasgāze – 32.77 % Koksnes kurināmais –
60.22 % Saule - 2.8%
Ogles – 2.99 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0.9 %
Dabasgāze – 30.45 % Koksnes kurināmais –
56.12 % Saule – 9.55%
Kurināmā sadalījums TEC1 un TEC2 (grupa -3)
Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0,04 % Dabasgāze – 99,96 %
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 99.96 %
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 92 %
Saule - 7.06% AER daļa kopējā resursu patēriņā 49% 59,2 % 69% Kurināmā un mainīgās izmaksas, milj. EUR/gadā
903 693 462
Patstāvīgās izmaksas, milj. EUR/gadā
138 205 498
Kapitālieguldījumi milj. EUR/gadā 458 542 860 Kopējās izmaksas 1498 1440 1820 CO2 emisijas, milj. tonnas gadā 3,401 2,487 1,614 Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos, milj. EUR (pieņemot ka EE pasākumu kalpošanas laiks 20 gadi)
0 43,55 118,95
Izmaksas kopā ar EE pasākumiem, milj. EUR/gadā
1499 1484 1939
4.7.tabulā ir apkopoti modelēšanas rezultāti zema oglekļa scenārija energoefektivitātes
apakšscenārijam.
4.7.tabula
Modelēšanas rezultāti (zema oglekļa scenārijs, kas balstīts uz energoefektivitātes
scenāriju)
Atsauces vērtības 2020. gads 2030. gads
Kopējais siltumenerģijas pieprasījums, TWh/gadā
20,14
18,75 (-6,9% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
14,33 (-29% siltumenerģijas
patēriņa samazinājums pret atsauces vērtību)
.. no tā siltumenerģijas pieprasījums CSS sistēmās, TWh/gadā
6,06 5,18 4,2
..no tā siltumenerģijas pieprasījums lokālās sistēmās, TWh/gadā
14,08 13,57 10,12
Individuālo ogļu katlu efektivitāte 75 % 75 % 75 % Individuālo dīzeļdegvielas katlu efektivitāte
85 % 85 % 85 %
82
Individuālo dabas gāzes katlu efektivitāte
90 % 90 % 90 %
Individuālo koksnes katlu efektivitāte
75 % 75 % 75 %
Vidējie CSS pārvades sistēmas zudumi
17 % 15% 13%
Vidējā TEC1 un TEC2 efektivitātes Nth = 40 % un nel =
45 % Nth = 40 % un nel = 45
% Nth = 40 % un nel = 45
% Koģenerācijas staciju uzstādīto dabasgāzes katlu efektivitāte (grupa – 2)
90 % 90 % 90 %
Katlu māju vidējā efektivitāte (grupa 1)
76 % 76% 78%
Kurināmā sadalījums KM (grupa – 1)
Ogles – 0,72 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 1,49 % Dabasgāze – 43,25 % Koksnes kurināmais –
54,54 %
Ogles – 0.78 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1.56 %
Dabasgāze – 41.41 % Koksnes kurināmais –
52.34 % Saule – 3.91%
Ogles – 0.58% Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 1.156 %
Dabasgāze – 35.26 % Koksnes kurināmais –
44.5 % Saule – 18.5%
Kurināmā sadalījums KS (grupa – 2)
Ogles – 2,25 % Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0,59 % Dabasgāze – 68,09 % Koksnes kurināmais –
29 %
Ogles – 2.61 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0.87 %
Dabasgāze – 32.75 % Koksnes kurināmais –
60.29 % Saule – 3.47%
Ogles – 2 % Naftas produkti
(dīzeļdegviela, mazuts) – 0.41 %
Dabasgāze – 29.68 % Koksnes kurināmais –
54.88 % Saule - 13%
Kurināmā sadalījums TWC1 un TEC2 (grupa -3)
Naftas produkti (dīzeļdegviela,
mazuts) – 0.04 % Dabasgāze – 99.96 %
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 98 %
Saule – 1.06%
Naftas produkti (dīzeļdegviela, mazuts) –
0.04 % Dabasgāze – 98.36 %
Saule - 0.6% AER daļa kopējā resursu patēriņā 49% 60,3% 64,7% Kurināmā un mainīgās izmaksas, milj., EUR/gadā
903 657 406
Patstāvīgās izmaksas, milj. EUR/gadā
138 199 397
Kapitālieguldījumi milj. EUR/gadā 458 527 685 Kopējās izmaksas 1498 1383 1488 CO2 emisijas, milj. tonnas gadā 3,401 2,332 1,468 Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos, milj EUR (pieņemot ka EE pasākumu kalpošanas laiks 20 gadi)
0 90,35 377,65
Izmaksas kopā ar EE pasākumiem, milj., EUR/gadā
1499 1474 1866
Iegūtie modelēšanas rezultāti katram scenārijam 2020. un 2030.gadam grafiski ir attēloti 4.1.
attēlā. Kā redzams, tad atsauces scenārija gadījumā ar kurināmo ievadītā siltumenerģija ir virs
30 TWh, kamēr zema oglekļa energoefektivitātes apakšscenārija gadījumā – 20 TWh
2030.gadā.
83
4.1.att. Izstrādāto scenāriju ar kurināmo ievadītā siltumenerģija
0
5
10
15
20
25
30A
r k
uri
nā
mo
ie
va
dīt
ā s
iltu
me
ne
rģij
a, T
Wh
/g
ad
ā
Saule
Biomasa
Dabasgāze
Naftas produkti(dīzeļdegviela, mazuts)
Ogles
84
Secinājumi 1. Nepieciešamos izejas datus CSS potenciāla noteikšanai administratīvajās teritorijās
vienkopus apkopo CSP, tomēr šobrīd tie nevar tikt izmantoti ierobežojošo normu dēļ par
datu konfidencialitāti, kas iekļauti normatīvajos aktos.
2. Tādējādi šī pētījuma ietvaros detalizētus datus bija iespējams apkopot tikai par 68 no 119
pašvaldībām. Lai aprakstītu pārējās pašvaldības, tika izmantoti summārie CSP sniegtie
dati, kas, balstoties uz metodiku, tika attiecināti uz katru administratīvo teritoriju. Šāda
dalīta datu izmantošanas metodika samazina datu ticamību un nenoteiktību, ko var
novērtēt arī Excel vidē izveidotajā datubāzē, kas sagatavota kopā ar šo nodevumu.
3. Lai turpmāk uzlabotu datu pieejamību un to efektīvu lietojumu gan politikas veidošanā,
gan finansējuma piesaistē, gan citām vajadzībām, EM un CSP ir jāmeklē risinājumi, lai
operatoriem un pašvaldībām netiktu uzlikts slogs papildus datu apkopošanai un sūtīšanai,
bet valsts institūcijām ir ticami dati par attiecīgo sektoru. Viens no risinājumiem ir īpatnējo
enerģijas patēriņa datu līmeņatzīmes programmas izveide.
4. Balstoties uz apkopotajiem rezultātiem, vidējais katlu vecums katlu mājās un
koģenerācijas stacijās ir aptuveni 12 gadi (2003.gads). Latvijā ir katlu mājas, kurās ir
uzstādīti gan jauni šķeldas un malkas katli, gan tādas, kurās ir vairāk nekā 60 gadus veci
katli. Savukārt, salīdzinot iesniegtos datus par katlu māju efektivitāti, vidējais lietderības
koeficients 2014.gadā bija 85%. Lietderības koeficients ir aprēķināts kā vidējais rādītājs
visām attiecīgajā pašvaldībā esošajām katlu mājām. Katlu mūžs ir viens no katlu darbības
energoefektivitātes noteicošajiem faktoriem. Valstī vajadzētu ieviest regulāru
energoauditu, kura biežums ir atkarīgs no katla vecuma: jo vecāks katls, jo energoaudits
ir jāveic biežāk (virs 10 gadiem energoaudits katru gadu), jo jaunāks katls (3 gadus un
jaunākam katlam energoaudits reizi 4 gados).
5. Latvijas centralizētajā siltumapgādē pamazām samazināsies fosilā kurināmā lietojums,
tomēr ierobežojums ir lielās Rīgas elektrostacijas, kuru īpatsvars ir salīdzinoši būtisks.
Latvija var sasniegt augstu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tikai gadījumā, ja lielās
dabas gāzes koģenerācijas stacijas Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2 un Juglas jauda tiks
pārveidotas: aizvietojot dabas gāzi ar biomasu.
6. Datu bāzē ir iekļauta iespēja izvērtēt potenciālu kurināmā nomaiņai katrā pašvaldībā, ja ir
pieejams nepieciešamais izejas datu apjoms aprēķina veikšanai. Ņemot vērā augsto dabas
gāzes īpatsvaru CSS, tad kurināmā maiņas potenciāls ir augsts. Dotais novērtējums datu
bāzē gan ir indikatīvs, jo balstīts uz visas pašvaldības CSS kopumā, kas var sastāvēt no
vairākām katlu mājām un koģenerācijas stacijām. Lai noteiktu precīzas izmaksas un
atmaksāšanās laiku, analīze ir jāveic par katru siltumapgādes sistēmu atsevišķi. Investīcijas
ir pieņemtas, balstoties uz 2014.gadā realizētiem kurināmā maiņas projektiem. Tās
datubāzē ir iespējams mainīt.
7. Centralizētās siltumapgādes sistēmas ekonomisko rādītāju līmeņatzīmes izstrāde varētu
iniciēt atjaunojamo energoresursu sabalansētu ieviešanu Latvijā. Individuālajai
siltumapgādei ir nepieciešama palīdzība, lai iedrošinātu lietot atjaunojamos
energoresursus. Nepieciešama tehnoloģisko iekārtu energoefektivitātes rādītāju
robežlielumu noteikšana, to kvalitatīvs serviss un informācija par iespējamiem
tehnoloģiskajiem risinājumiem.
85
8. Iespējas izmantot siltumenerģijas pārpalikumu no rūpniecības uzņēmumiem, kas atrodas
ārpus apdzīvotām vietām un kuru ražotnes nav savienotas ar siltumtrasēm ar enerģijas
patērētājiem, šobrīd ir ierobežotas. Teorētiskais iespējamais siltumenerģijas pārpalikums,
kas atrodas tuvu enerģijas patērētajiem, ir 10%, bet šobrīd pastāv šķēršļi to praktiskai
izmantošanai, kas ir saistīti gan ar tehniskām problēmām, gan arī ar CSS vadības un
darbinieku izpratni, zināšanu līmeni un vēlmēm. Turklāt katrs gadījums ir jāizvērtē
atsevišķi, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības centralizētās siltumapgādes sistēmas
iespējas, blīvumu un siltumtrašu izvietojumu, kā arī attiecīgā rūpniecības uzņēmuma
reālais siltumenerģijas pārpalikums un tā sezonalitāte. Lai veicinātu siltumenerģijas
pārpalikuma izmantošanu, ir nepieciešams valsts regulējums.
9. Līdz 2020.gadam kopā vēl plānots uzstādīt 118 biokurināmā koģenerācijas stacijas, kuru
elektriskā jauda būtu 301 MW, bet siltumenerģijas ražošanas jauda – 666,85 MW. Šobrīd
ir grūti prognozēt, cik no plānotajām koģenerācijas stacijām tiks nodotas ekspluatācijā un
pārdos saražoto siltumenerģiju CSS. Ņemot vērā līdzšinējās tendences, var pieņemt, ka
daļa staciju savu saražoto siltumenerģiju pārdos esošajiem CSS uzņēmumiem par zemāku
tirgus cenu elektroenerģijas atbalsta dēļ. Šādas situācijas, kad tiek izmantotas
šķērssubsīdijas no elektroenerģijas atbalsta tarifa siltumenerģijas tarifam, ir
nepieļaujamas.
10. 2009.-2014.gadā veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus
tīklos samazināt no 14,3 līdz 13,1%. Tas kopumā ir jāvērtē par niecīgu. Indikatīvs turpmāks
potenciāla izvērtējums katrā administratīvajā teritorijā ir iekļauts arī datu bāzē. Lai
noteiktu potenciālu siltumtrašu nomaiņai, ir aprēķināts siltuma blīvums (minimālais
siltuma blīvums, kas būtu tehniski ekonomiski pamatojams, lai veiktu nomaiņu, ir
pieņemts 1,02 MW/km), potenciālais enerģijas ietaupījums (zinot veco siltumtrašu
garumu), kā arī investīcijas un atmaksāšanās laiks.
11. Izstrādājot un analizējot ilgtermiņa tendences CSS attīstībā, ir jāņem vērā vairāki nozīmīgi
aspekti un nosacījumi:
a. Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās Latvijā ir saistīta ar lielām investīcijām.
Pasākumus nevar īstenot ātri un vienlaicīgi visos objektos. Savukārt, to
pakāpeniska īstenošana ir saistīta ar energoavotu energoefektivitātes
pazemināšanos. Lai to risinātu, jābūvē optimizācijas modelis, kas ļautu sasniegt
optimālos parametrus gan gala enerģijas lietotāja, gan energoavota pusē.
b. Energoefektivitātes paaugstināšana enerģijas gala lietotājiem, kuru
siltumapgādes sistēmas izmanto gan fosilos, gan atjaunojamos energoresursus,
dos abu energoresursu proporcionālu samazinājumu un pavērs iespējas aizvietot
fosilo ar atjaunojamiem resursiem. Ir svarīgi izstrādāt fosilā kurināmā
aizvietošanas metodiku, lai katrs lietotājs varētu izvēlēties videi un klimatam
draudzīgāko un ekonomiski pamatotāko energoavotu un energoresursu.
c. Bioenergoresursu lietojums nākotnē Latvijā būs ne tikai enerģētikas sektorā, bet
arī tautsaimniecībā: ražojot produktus ar augstāku pievienotu vērtību. Tam ir
nākotnes vērtība arī tādēļ, ka tas varētu būt dzinējspēks, lai attīstītu 4.paaudzes
siltumapgādes sistēmas ar zemām temperatūrām siltumapgādes sistēmas tīklos
un integrētu saules enerģiju.
d. Saules enerģijas īpatsvars Latvijas siltumapgādes sistēmās nākotnē pieaugs
vairāku iemeslu dēļ. Saules energotehnoloģijas gadu gaitā paliks arvien lētākas, jo
86
tās aizvietos inovatīvās saules tehnoloģijas ar augstāku energoefektivitāti. Saules
radiācija Latvijā ir 1100 kWh/m2 gadā. Tas ir aptuveni tādā pašā līmenī kā Zviedrijā
un Dānijā, kur jau šobrīd saules enerģiju izmanto desmitiem reižu vairāk.
e. Siltuma sūkņi ir nākotnes risinājums siltumapgādes sistēmās, ja tiks izpildīti divi
nosacījumi: ir jābūt pietiekami augstam transformācijas koeficientam (ne mazāks
kā 4) un siltuma sūkņa darbināšanai jāizmanto atjaunojamo elektroenerģiju. Tas
ir iespējams brīdī, kad palielināsies uzstādīto vēja un saules elektrostaciju jauda
Latvijā.
12. Viens no lielākajiem siltumenerģijas patērētājiem ir ēkas, kurām raksturīgs augsts
energoefektivitātes potenciāls. Izstrādājot iespējamos trīs CSS attīstības scenārijus, ir
ņemts vērā šobrīd noteiktais mērķis – līdz 2020.gadam katru gadu panākt 1,5% enerģijas
patēriņa samazinājumu gala lietotāju sektorā CSS. Aprēķinot 1,5% ietaupījumu CSS
sektoram, kopējais siltumenerģijas pieprasījums 2020.gadā samazināsies par 0,636 TWh
un indikatīvi nepieciešamās investīcijas ir 826,8 milj. EUR. Līdz 2030. gadam iekļauts
mērķis samazināt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņu apkurei līdz 100 kWh/m2 gadā, kas,
salīdzinot ar esošo siltumenerģijas patēriņu, nozīmē siltumenerģijas patēriņa
samazinājumu par 5,7 TWh un ap 7 410 milj. EUR nepieciešamās investīcijas.
13. Šobrīd plānotais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda atbalsts
ēku energoefektivitātei Latvijā plānots 324 milj. EUR apmērā. Ēkām raksturīgs augts
energoefektivitātes potenciāls, tomēr noteikto mērķu izpildei un šī energoefektivitātes
potenciāla apgūšanai šobrīd nav paredzētas pietiekami daudz investīciju un kvalificēta
darba spēka. Energoefektivitātes mērķu izpilde var nodrošināt primāro energoresursu
ietaupījumu, CO2 emisiju samazinājumu un dzīvojamā fonda atjaunošanu. Ņemot vērā
pienākumu katru gadu samazināt 1,5% no gala lietotāja siltumenerģijas patēriņa, ir jāļauj
siltumapgādes uzņēmumiem iesaistīties dzīvojamo un sabiedrisko ēku atjaunošanā.
14. Izstrādājot trīs CSS attīstības scenārijus, tajos ir iekļauti šādi pieņēmumi:
a. Vairākos novados siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai tiek izmantota
dīzeļdegviela un mazuts. Ņemot vērā dīzeļdegvielas cenu atšķirības, salīdzinot ar
citiem kurināmajiem, visos scenārijos pieņemts, ka dīzeļdegvielas katlu
izmantošana individuālajās sistēmās tiks samazināta uz pusi līdz 2020.gadam, bet
pilnībā to izmantošana tiks pārtraukta līdz 2030.gadam. Blīvi apdzīvotās teritorijās
turpmāk ir jāierobežo fosilo apkures sistēmu uzstādīšana un jāstimulē jaunu
patērētāju pieslēgšana esošajām centralizētās siltumapgādes sistēmai, slēdzot
ilgtermiņa līgumus un nodrošinot caurspīdīgas cenas, kas rezultātā ir saimnieciski
izdevīgi abām pusēm.
b. Tomēr atsevišķos novados ir augsti siltuma zudumi siltumtrasēs, kas saistīti ar
garu un neefektīvu siltumtrašu izmantošanu. Līdz 2020. un 2030.gadam tiek
prognozēts, ka siltuma zudumi siltumtrasēs būs attiecīgi 13% un 8%.
15. Trešajā attīstības scenārijā (zema oglekļa scenārija efektivitātes apakšscenārijā) papildus augstāk aprakstītajiem pieņēmumiem, ir ņemta vērā arī saules enerģijas integrēšana CSS, vietējās un individuālajās sistēmās. Nākotnē līdz ar tehnoloģiju attīstību CSS paredzēta saules sistēmu izmantošana. Līdz ar vēja enerģētikas attīstību būtu nepieciešams apskatīt arī masveida siltumsūkņu lietojumu. Kā rāda modelēšanas rezultāti saules tehnoloģiju integrēšana jākombinē ar energoefektivitātes pasākumiem ēkās.
87
1.pielikums. Siltumtrašu raksturojums Latvijas pašvaldībās Novads vai
pilsēta CSS uzņēmums
Vecā/Jaunā trase
Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
AKNĪSTES novads
Jaunā trase 57 18 2014
60,3 125,8 2014
76,1 7,6 2014
88,9 687,8 2014
114 360,8 2014
76,1 125,4 2011
168,3 93,4 2011
139,7 323,4 2011
60,3 122,2 2011
114,3 63,2 2011
88,9 500,2 2011
ALOJAS novads Alojas novada Vecā trase 125 534 1996
Saimniekserviss SIA 114 205 1999
89 213 1999
62 188 1996
50 190 1996
50 171 2003
40 433 1996
40 42 1996
32 20 2003
ALŪKSNES NOVADS
SIMONE Jaunā trase 273/450 924 2013
219/355 1292 2013
168/280 4211 2013
139/250 3962 2013
114/225 262 2013
89/180 458 2013
76/160 256 2013
60/140 252 2013
48/125 64 2013
42/125 156 2013
Mālupes pag. Vecā trase 100 1987
Jaunalaicenes pag. Jaunā trase 133/225 85 2010
108/200 125 2010
89/180 210 2010
76/160 65 2010
65/160 93 2012
50/140 34 2012
40/125 41 2012
APES NOVADS Robežnieki, Jaunā trase 114 115 1999
Gaujienas pag. 89 70 1999
76 25 1999
88
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
60 339 1999
Internātskola Jaunā trase 108 99,5 2009
Gaujiena 50 10 2009
76,1 69,5 2009
60,3 8,5 2009
Babītes novads Babītes siltums, SIA Jaunā trase 193 254 2000
168 57
139 62
133 146
114 108
108 446
88 388
76 432
60 204
48 162
42 78
BALDONES novads
SIA "BŪKS" Vecā trase 60 1987
88 1993
194 1980
40 1993
180 1997
58 2000
512 1990
130 1998
36 1987
BALVU NOVADS BALVU ENERGIJA, SIA Vecā trase 219 2751
168 156,5
159 1309
133 774
114 141
108 788
89 573
76 740
60 951
48 242
42 235
BAUSKAS NOVADS
Bauskas Siltums, SIA Vecā trase 60 108
76 180
89 169
114 278
168 380
273 166
89
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
325 200
Jaunā trase 26 43
33 190
42 137
48 100
60 1382
76 813
89 902
108 867
133 580
159 743
219 1346
273 457
325 143
BROCĒNU novads
Brocēnu siltums, SIA Jaunā trase 273X400 600 2001
219X315 1290 2001
159X 250 810 2001
133X200 410 2001
108X180 1330 2001
89X160 1800 2001
76X140 880 2001
57X125 2250 2001
42X110 860 2001
BURTNIEKU novads
BN KOMFORTS, SIA Vecā trase 89 120 1980
89-76 240 1980
Jaunā trase 63-76 90,7 2011
50 302 2013
89 101,5 2011
CARNIKAVAS novads
Carnikavas Vecā trase 150 70 1985
komunālserviss, SIA 76 200 1985
100 150 1985
50 150 1985
50 190 1998
76 175 1985
50 197,5 1998
76 110 1985
50 105 1985
76 45 1985
50 75 1985
Jaunā trase 100 210 1998
76 150 1998
90
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
50 85 1998
65 100 1998
50 60 2011
50 50 1998
100 105 1998
76 87 1998
50 210 1998
40 23 1998
76 62 1998
50 14,9 1998
DAGDAS novads
Dagdas komunālā Vecā trase 120 790 1972
saimniecība,SIA 63 1121,1 1977
Jaunā trase 60 220 2002
89 170 2004
76 140,1 2004
168 990 2011
76 146 2011
88,9 204 2011
60,3 3 2011
114 696 2012
76 106 2012
60 246 2012
DAUGAVPILS
AS "Daugavpils Siltumtīkli" Vecā trase 60 11347,84 1967-1999
70 9432,76 1965-2001
80 9476,93 1970-1998
100 9972,88 1967-1990
125 5092,16 1972-1988
150 11680,52 1968-1989
200 12469,51 1969-1999
250 7256 1968-1976
300 8496,34 1968-1986
350 2473,14 1975-1979
400 3472,3 1967-1987
500 3099,12 1964-1987
600 405 1964-1985
700 536 1988
Jaunā trase 42/110-48/125 2448 2003-2013
60/125-60/140 804,16 1994-2013
76/140-76/160 3954,2 2000-2013
89/160-89/180 3443,07 2003-2014
91
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
108/180-114/225 3548,12 2007-2015
133/200-139/225 2387,84 2007-2014
159/280-168/280 1328,18 2008-2014
219/355 3883,49 2008-2015
324/450-325/500 1225,52 2007-2011
377/560 1286,26 2011-2012
406/520-406/560 432,7 2008-2011
457/560 562,48 2008-2015
530/710 643,35 2013
DOBELES novads
Dobeles Enerģija, SIA 40 100 2006
20 70 2006
125 185 2006
100 195 2006
70 390 2006
50 565 2006
32 205 2006
25 115 2006
20 125 2006
80 440 2006
40 95 2006
250 85 2005
150 140 2005
125 60 2005
80 55 2005
70 80 2005
50 40 2005
32 15 2005
250 140 2004
125 190 2003
100 265 2003
80 35 2003
70 280 2003
50 35 2003
70 145 2002
50 45 2002
25 55 2002
20 60 2002
100 170 2001
80 130 2001
50 45 2001
40 15 2001
92
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
32 35 2001
150 85 2000
125 70 2000
100 145 200
80 65 2000
50 110 2000
40 15 2000
40 15 2000
200 35 1998
100 40 1998
80 140 1998
70 30 1998
40 20 1998
150 60 1997
300 735 1989
80 120 1989
50 80 1989
300 410 2015
50 170 2015
200 420 2014
50 25 2014
150 55 2013
80 40 2013
70 30 2013
40 70 2013
200 150 2012
100 190 2012
20 15 2012
40 40 2011
32 115 2011
20 60 2011
250 80 2010
50 80 2010
40 200 2010
32 45 2010
32 45 2010
25 35 2010
20 20 2010
80 145 2009
70 50 2009
50 90 2009
40 90 2009
20 130 2009
250 820 2008
93
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
125 45 2008
70 35 2008
50 80 2008
40 130 2008
ENGURES novads
Engures novada dome Jaunā trase 63 74 2008
63 64 2008
110 165 2010
75 95 2014
63 92 2014
GULEBENES novads
Daukstu pagasts Vecā trase 100 100 1992
100 145 1991
100 45 1983
Jaunā trase 114 80 2000
89 205 2000
76 46 2000
50 11 2000
Beļavas pag. pārvalde Vecā trase 160 480 1979
120 270 1979
70 540 1979
Lizuma pag. pārvalde Vecā trase 33-139 2532 1998
Rankas pag. pārvalde Vecā trase 60 90 1990
Stradu pag. pārvalde Jaunā trase 65 410 2007
125, 100, 80,
65 360,2 2004
AS "Vidzemes enerģija" Vecā trase 168 376 2003
76 71 2006., 2007
60 80 2006., 2007
48 35 2007
Lejasciema pag. Vecā trase 159 444 1998
pārvalde 133 436 1998
108 252 1998
57 84 1998
33 40 1998
89 168 1998
76 412 1998
50 160 1998
IECAVAS novads Iecavas siltums, SIA Jaunā trase 3973 2003
1421 2003
JAUNPILS novads
Jaunpils dome Vecā trase 89 300 2000
108 400 2011
JELGAVAS novads
Vircavas pag. pārvalde Vecā trase 65-100 447,1 1972
94
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
Jaunā trase 65-100 447,1 2012
Sesavas novads Vecā trase 2 X 70 268 2001
Jaunā trase 2 X48/180 135,4 2017-2018
Jelgavas novada KU Vecā trase 2DN 32 9 2006
2DN 40 26 2006
2DN 50/140 235 2006
2DN 65/160 68 2006
2DN 80/160 518 2006
2DN 100/200 173 2006
2DN 125/225 78 2006
2DN 200/315 361 2006
2DN 250/400 125 2006
Jaunā trase 2DN80/160 178 2014
JĒKABPILS Jēkabpils siltums, SIA Vecā trase 42-500 25,8 1970-1980
42-550 3,1
Jaunā trase 42-350 22,7 2003.-2015.
JĒKABPILS NOVADS
Ābeļu pag. Jaunā trase 110 345 2008
75 105 2008
63 168 2008
40 10 2008
Dunavas pag. Jaunā trase 110x10/200 479,5 2015
75x6,8/200
50x4,6/175
Vecā trase 100 479,5 1978
Zasas pag. Jaunā trase 40-100 870 2013
JŪRMALA
Jūrmalas Siltums, SIA
Vecā trase K/m Aizputes
iela 1D
250 61,86 1973
200 245 1974
150 305,38 1996
150 249,37 1996
80 93,66 1985
65 20 1985
50 35 1996
80 57,69 1996
100 36,46 2008
80 41 1973
65 35,34 2005
50 51,36 2005
150 97,66 1996
80 14 1996
95
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
125 148,54 2004
65 22 2012
76 88 2006
80 116 2007
80 111,3 1999
150 83,5 1978
250 156,14 1982
150 44 1982
150 32,22 1982
150 215,05 1983
100 97,43 1988
80 27 1988
150 206,95 1977
80 1100 2002
100 30,38 1975
80 80,46 1975
80 40,09 1975
80 42,13 1975
150 59,22 2011
80 41,5 1985
150 45 1985
100 131,11 1985
50 40,6 1988
40 21,52 1988
K/m J.Pliekšāna
iela 80
200 74 1988
100 45 1988
76 98 1998
76 88 2010 un 1978
200 105 1982
150 110 1988
100 25 1988
80 69 1994
300 173 2006
150 81 2006
80 100 2006
150 64 1978
100 150 1983
150 60 1978
100 50 1989
125 96 1989
80 45 1989
96
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
K/m Meža
prospekts 62
100 75 1985
100 80 1985-1996
100 120 1985-1997
100 30 1985-1998
100 30 1985-1999
K/m Inešu
iela 6
65 40 2004
80 110 2002
K/m Slokas
iela 47A
350 300 1990
200 70 1990
250 123,24 1978
250 98,18 2012
250 760 1978
250 900 2004
350 780 1979
200 360 2002
200 72 2009
200 183 1986
200 326 1885
150 77,12 1994
150 169,45 1978
150 160,65 1978
125 70 1982
100 115 1994
80 70 1982
80 58,66 1982
100 23 1980
50 29 2009
80 45 2011
100 30 1981
40 45 1997
80 32,7 1997
50 32 1982
125 15 1981
50 15 2011
50 15,04 1982
50 31,6 1981
50 22,06 1981
65 12 1982
97
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
65 38,53 1982
50 37,41 1994
300 145,06 1982
300 265,54 1982
400 110 1977
350 261 1977
350 309,1 1969
100 20 1970
100 62,83 1979
100 129,98 1983
100 99,37 2000
100 136,13 1979
300 52 2007
300 300,04 1973
300 102,29 1973
200 161,5 1986
400 65,6 1979
50 106,58 1990
80 162,54 1981
100 98,9 1994
40 34,2 1994
40 20 1995
100 113,47 1987
100 57,23 1986
250 223,73 1978
250 301,26 1973
250 60 1979
100 48,61 1973
150 97,69 2011
80 93,98 1997
150 95 1986
40 48 1998
150 42,76 1984
150 246,48 1992
125 204,36 1988
65 130,73 1998
65 154,91 1990
65 62 2010
65 45 1992
50 106 1996
100 100 1994
100 120 1989
150 305 1986
125 196 1998
98
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
125 175 1986
50 124 1998
32 70 2006
125 202 2010
80 496 2000
150 533 1971
80 34 1998
80 35 1996
200 104,33 1988
125 85,86 1988
50 42 1989
50 52 1989
80 195,97 1978
32 24 2000
80 27,5 1988
80 25 1984
80 138,93 1985
80 128,25 1972
150 161,7 1975
150 55 1978
50 45 2000
50 54,72 1989
80 48 1986
400 31 1977
65 75 2006
65 40 1973
50 43 1973
KOKNESES novads
Kokneses Komunālserviss 33 - 273 2323 1996
KULDĪGAS novads
Kuldīgas Siltums, SIA Vecā trase 89 11 1972
125 160 1975
100 23 1975
76 106 1996
100 48 1994
76 22 1978
28-168 447 1985
Jaunā trase 25 13 2002
32 444 2006
42 444 2002-2013
48 749 2006-2014
60 741 1995-2009
76 2075 2006-2014
89 1467 2006-2011
99
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
108 432 2001-2014
114 722 2006-2014
133 294 1995-2007
139 1241 2008-2014
159 578 2007
168 1932 2007-2010
219 4431 2007-2010
273 549 2007
40-89 919 2000-2006
ĶEKAVAS novads
BALOŽU SILTUMS, SIA Vecā trase 33/90x2 332,03 2008
48/110x2 238,38 2008
60/125x2 146,47 2008
60/125x2 237,35 1985
76/140x2 716,75 2008
76/140x2 242,31 1985
89/160x2 441,77 2008
89/160x2 225,15 1985
114/200x2 985,29 2008
114/200x2 653,47 1985
140/225x2 544,78 2008
140/225x2 15,86 1985
168/250x2 595,25 2008
168/250x2 153 1985
219/315x2 143,54 2008
219/315x2 304,83 1985
273/400x2 302,58 2008
LIEPĀJA Liepājas enerģija, SIA Vecā trase 25 595 1976
32 504 1976
50 5905 1975-1998
65 3058 1974-1998
80 5170 1973-1998
100 5432 1975-1998
125 1695 1975-1998
150 2405 1975-1998
200 1044 1987
250 65 1976
300 602 1992
Jaunā trase 25 1187 2006-2015
32 974 2006-2015
40 854 2006-2015
50 9250 2006-2015
65 7058 2006-2015
80 9253 2006-2015
100
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
100 10341 2006-2015
125 4665 2006-2015
150 9666 2006-2015
200 4733 2006-2015
250 2521 2006-2015
300 1987 2006-2015
350 965 2006-2015
400 1058 2006-2015
500 4985 2006-2015
600 1670 2006-2015
LIMBAŽU novads
Limbažu Siltums, SIA Vecā trase 300 439 1980
Jaunā trase 300/500 586 2003-2004
150/280 713 2003-2004
200/355 770 2003-2004
250/450 201 2003-2004
100/225 312 2003-2004
65/160 48 2003-2004
2x219/560 1212 2009-2013
2x168/450 660 2009-2013
2x139/400 216 2009-2013
2x114/315 468 2009-2013
2x88/250 1338 2009-2013
2x76/225 1068 2009-2013
2x60/200 1002 2009-2013
2x48/160 420 2009-2013
2x42/160 702 2009-2013
2x33/140 282 2009-2013
2x26/125 48 2009-2013
LĪVĀNU novads SIA LĪVĀNU SILTUMS Vecā trase 125 94 1971
250 204 1971
300 366 1971
400 1587 1971
Jaunā trase 25 107 2000-2002
32 348 2000-2002
40 616 2000-2002
50 1204 2000-2002
65 1064 2000-2002
80 896 2000-2002
100 1270 2000-2002
125 573 2000-2002
150 649 2000-2002
200 1041 2000-2002
250 302 2000-2002
101
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
MADONAS novads
SIA "Kusas nami" Jaunā trase 225 1548 2006
Bērzaunes kom. Vecā trase 70-100 700 1978
uzņemums Jaunā trase 25-150 1100 2010
40-60 80 2011
SIA "Madonas siltums" Vecā trase 76 120
108 200
Jaunā trase 219/350 1800
168/280 3950
139/250 1630
114/250 2350
89/180 2100
76/160 750
60/140 490
42/125 270
MĀLPILS novads
Norma K, SIA Jaunā trase 100 1018 2007
100 1282 2007
100 440 2015
100 2260 2015
MĀRUPES novads
Mārupes Siltumnīcas, SIA Jaunā trase 400/520 90 1998
Sabiedrība Mārupe, SIA Vecā trase 150 1050 1988
Jaunā trase
No 400/520÷25/
90 2363 1998
NAUKŠĒNU novads
Naukšēnu nov. dome Jaunā trase 88/160 38 2003
76/140 40 2003
76/140 135 2007
75/140 150 2007
139/225 283,93 2009
114/200 178,29 2009
114/139 1 2009
76/140 297,74 2009
60/125 168,68 2009
48/110 9,04 2009
50/125 60,5 2011
40/90 130,8 2011
NĪCAS novads Nīcas dome Vecā trase 139 86 2001
114 120 2001
88 284 2001
76 581 2001
63 458 2001
57 25 2001
102
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
33 15 2001
OGRES novads Ogres namsaimnieks, SIA
Vecā trase 25 101
32 439
40 336
50 1560
70 2340
80 1524
100 1592
125 463
150 2390
200 776
250 891
300 402
350 208
400 691
Jaunā trase 25 35
32 140
40 278
50 930
70 1496
80 1629
100 2048
125 1147
150 2220
200 1159
250 1229
300 332
350 0
400 36
Ķeipenes pag. pārvalde Jaunā trase 60,3 276 2007
114 302 2007
90 120 2007
48 322 2007
25 80 2007
Lauberes pagasts Vecā trase 150 270 1975
115 536 1975
76 96 1981
50 177 1975
Jaunā trase 50 120 2013
Taurupes pag. pārvalde Vecā trase 90 100 1975
Jaunā trase 100 134 2006-2013
80 50
65 44
103
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
50 96
Meņģeles pag.pārvalde Vecā trase 200 300 1982
Jaunā trase 200 100 2010
OlAINES novads Olaines KSDU, SIA Vecā trase 300 328
400 928
250 262
200 435
150 466
125 198
100 933
80 698
70 1691
50 1225
Jaunā trase 350 53 2004-2014
300 492 2004-2014
250 467 2004-2014
200 543 2004-2014
150 343 2004-2014
125 491 2004-2014
100 1062 2004-2014
80 712 2004-2014
70 756 2004-2014
50 1659 2004-2014
OZOLNIEKU novads
Ozolnieku KSDU, SIA Vecā trase 150 300
125 300
100 220
65 200
50 500
Jaunā trase 200 150
150 900
125 2200
100 1600
65 850
50 600
PĻAVIŅU novads
Pļaviņu Komunālie pak. Vecā trase 50-150 1413 2002
Jaunā trase 150 2808 2011
PRIEKUĻU novads
Liepas pag. pārvalde Vecā trase 40 56 1963-1980
70 178 1975-1985
80 48 1965-1980
100 64 1965-1980
150 86 1965
104
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
200 778 1965-1980
Jaunā trase 40 282 2000-2010
50 120 2014
65 260 2003-2005
80 10 2003
100 225 2003-2015
125 80 2003
150 528 2004
150 613 1998-2003
RĒZEKNE Rēzeknes Enerģija, AS
Vecā trase 500 408,67 1984
400 852,14 1973, 1984,
1991
300 4959,51 1973, 1977,
1988
250 1746,75 1973, 1982
200 4981,9 1977, 1982
150 2961,82 1973 - 1981,
1990
125 2247,21 1973 - 1989,
1992
100 2711,82 1973 -
1991,1995
80 3385,74 1973 - 1990
70 2819,07 1973 - 1989
50 1276,75 1973 - 1987
40 674,68 1973 - 1987
32 282,82 1973 - 1988
25 187,28 1973 - 1987
Jaunā trase 500 282,7 2011, 2013
400 728,81 2013, 2014
300 261,42 2013, 2014
250 896,89 2014
200 913,63 2009,2011,20
12
150 709,57 2012, 2013
125 652,37 2004, 2014
100 1142,72 2004 - 2014
80 797,8 2008 - 2014
70 609,77 2008 - 2014
50 748,28 2003 - 2014
40 588,85 2004 - 2014
32 198,62 2003 - 2014
25 45,24 2003 - 2014
105
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
RĒZEKNES novads
Kaunatas pag. Vecā trase 159 2560 2010
Čornajas pag. Vecā trase 160 600 1984
Jaunā trase 32 95 2013
76 65 2015
89 65 2014
48 126 2012
Maltas DzKu, SIA Vecā trase 40 65 1985
110 430 1989
Jaunā trase 150 210 2002
131 420 1998
111 70 1998
150 480 2007
63 200 2007
63 180 2015
63 120 2012
50 200 2007
Bērzgales pag. Jaunā trase 600 100 2009
770 200 2009
ROJAS novads Rojas DZKU, SIA Vecā trase 160 1100 1987
Jaunā trase 168/250 2200 1998
139/225
114/200
89/160
76/140
60/120
28/90
RUNDĀLES novads
Rundāles dome Vecā trase 26/90 27 1998
42/100 95 1998
48/100 47 1998
60/125 9 1998
76/140 174 1998
89/160 77 1998
Jaunā trase 89/160 263 2010
159/250 123 2010
RŪJIENAS novads
Rūjienas siltums, SIA Vecā trase 150 174 1970
65.150.100.8
0 307 1982
65.150.100 120 1983
65.150. 1565 1996
150 152 2010
106
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
150 1905 2013
SALAS novads Salas dome Vecā trase 210 no 1960-1991
Jaunā trase 89 120 1998-2002
133 170
159 270
100 20
Salacgrīva Brīvais vilnis, AS Vecā trase 219 482 1986
159 270 1969
133 80 1969
100 159 1980
100 314 1990
89 80 1974
60 150 1969
Jaunā trase 159 123 1996
133 158 2010
60 50 2010
SALASPILS novads
Salaspils siltums, SIA Vecā trase 508 327
Jaunā trase 48/125 379 2002 - 2014
60/125 977
76/140 3128
89/160 1595
108/180 1393
114/200 2204
139/225 1229
168/250 2227
219/315 951
273/400 467
355/500 599
406/630 2599
SĒJAS novads Sējas novada dome Vecā trase 80 un 100 165
Jaunā trase 60 205 2004-2008
60 80 2004-2008
SIGULDAS novads
Wessemann, SIA Vecā trase 500 695 1980.-1993.
400 0 1980.-1993.
300 0 1980.-1993.
250 0 1980.-1993.
200 0 1980.-1993.
150 0 1980.-1993.
125 98 1980.-1993.
100 362 1980.-1993.
80 37 1980.-1993.
107
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
65 177 1980.-1993.
50 51 1980.-1993.
40 0 1980.-1993.
32 42 1980.-1993.
25 0 1980.-1993.
Jaunā trase 500 1196 2008.-2014.
400 0 2008.-2014.
300 24 2008.-2014.
250 913 2008.-2014.
200 814 2008.-2014.
150 882 2008.-2014.
125 3479 2008.-2014.
100 923 2008.-2014.
80 1371 2008.-2014.
65 744 2008.-2014.
50 1161 2008.-2014.
40 145 2008.-2014.
32 69 2008.-2014.
25 295 2008.-2014.
STOPIŅU novads
SIA Saimnieks Vecā trase 2x80 mm 1345 1978
2x100 mm 345 1982
Jaunā trase 2x160 mm, 2x125 mm 6610 2006 -2015.g.
2x100 mm,
2x80 mm
2x50 mm
STRENČU novads
Seda Jaunā trase 219 3,156 2008
Strenči Vecā trase 180 2600 1996
TALSU novads Talsu enerģija, SIA Vecā trase 150 2450
168/250 152
159/280 312
139/225 283
133/225 168
133/200 568
114/200 667
108/200 490
89/180 210
89/160 766
76/160 120
76/140 1886
60/140 380
108
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
57/125 1856
48/110 42
42/110 6
33/90 6
500
TUKUMA novads
Tukuma siltums, SIA Vecā trase 350 500 1977
250 200 1977
200 200 1977
250 400 1982
150 300 1982
125 600 1982
100 400 1982
80 200 1982
60 600 1982
Jaunā trase 400 200 2006
300 500 2006
250 1000 2007
200 1500 2006
150 2000 2008
125 1500 2009
100 1000 2006
80 1000 2001
60 1500 2008
50 1000 2008
40 300 2009
32 400 2009
VĀRKAVAS novads
Vārkavas nov.dome
Jaunā trase
2D76/140; 2D108/180; 2D133/200 370 2010
2D60/140; 2D76/160 180 2014
VECUMNIEKU novads
SIA Kūdrinieks Vecā trase 220 300 1973
104 700 1973
76 250 1973
63 250 1973
Jaunā trase 63 200 2002
VENTSPILS
Ventspils siltums, SIA
Vecā trase
KM Brīvības-38
siltumapgādes sistēma
109
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
50 - 125
(kanāla trase) 21 1975 - 1986
KM Talsu-69 siltumapgāde
s sistēma
50 - 150
(kanāla trase) 133 1972 - 1988
KM Pērkoņu-21
siltumapgādes sistēma
100 (kanāla
trase) 49 1971
Jaunā trase
KM Brīvības-38
siltumapgādes sistēma
42,4/110 - 406,4/520 25838 1992 - 2015
KM Talsu-69 siltumapgāde
s sistēma
33,7/90 - 508/630 19151 1994 - 2015
KM Pērkoņu-21
siltumapgādes sistēma
89/160 69 2008
KM Pļavas-27 siltumapgāde
s sistēma
89/180 2010
VENTSPILS novads
Ances pamatskola Jaunā trase 114 150 2013
Auseklīši Vecā trase 76 35 1988
Jaunā trase 114 270 2003
76 320 2003
60 17 2003
42 25 2003
Jūrkalnes siltums Jaunā trase 42 230 2011
110
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
42 300 2013
76 210 2007
60 100 2007
Piltene Jaunā trase 89/160 60 2011
76/140 384 2011
42/110 453 2011
Pope Vecā trase 125 192 1990
100 290 1990
65 120 1990
50 171 1990
Jaunā trase 125 589 2006
100 247 2006
80 49 2006
70 103 2006
50 90 2006
Puze Jaunā trase 139/225 312 2000
89/160 36 2000
76/140 624 2000
33/90 420 2000
139/225 300 2002
89/160 228 2002
76/140 288 2002
60/125 516 2002
48/110 264 2002
Ventavas Vecā trase 150 300 1985
150 200 1993
Jaunā trase 150 250 2003
VIĻAKAS novads
Viļakas namsaimnieks, SIA Vecā trase 90 350 2008
80 100 1985
RĪGAS SILTUMS INFORMĀCIJA
AS "Rīgas Siltums" Vecā trase 2x20 2 1956-1995
2x25 124,1
2x32 1574
2x40 6052,64
2x50 23821,22
2x65 41087,82
2x80 53392,09
2x100 54582,72
2x125 39293,05
111
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
2x150 42731,79
2x200 38771,1
2x250 27868,4
2x300 17357
2x350 2286
2x400 13825,6
2x450 2908
2x500 23462
2x600 21523
2x700 6449
2x800 10136
2x900 4616
2x1000 104
2x1200 19423
Jaunā trase 2x20 21 1996-2014
2x25 710,77
2x32 2317
2x40 6414
2x50 16496
2x65 26425
2x80 31037
2x100 28392
2x125 20558
2x150 23269
2x200 21666
2x250 12393
2x300 9662
2x350 1472
2x400 7716
2x450 127
2x500 7952
2x600 7172
2x700 3390
2x800 4080
Pašvaldība Vecā trase 2x20 0
2x32 33
2x40 0
2x50 1374
2x65 3114
2x80 723
2x100 2019 1957-1993
2x125 376
2x150 373
2x200 0
112
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
2x250 0
2x300 0
2x400 0
Jaunā trase 2x20 0
2x32 85
2x40 193
2x50 131
2x65 528
2x80 162
2x100 214 1994-2014
2x125 0
2x150 289
2x200 0
2x250 0
2x300 0
2x400 0
Citi īpašnieki Vecā trase 2x10 79
2x20 21
2x25 9
2x32 786
2x40 1737
2x50 7541
2x65 7417 1957-1993
2x80 8568
2x100 5260
2x125 2987
2x150 4800
2x200 3409
2x250 285
2x300 35
2x400 55
Jaunā trase 2x10 0
2x20 0
2x25 101
2x32 319
2x40 938
2x50 2293
2x65 2582 1994-2015
2x80 2602
2x100 827
2x125 672
2x150 455
2x200 0
2x250 0
113
Novads vai pilsēta
CSS uzņēmums Vecā/Jaunā
trase Siltumtīklu diametrs
Siltumtīklu garums, m
Siltumtīklu izbūves gads
2x300 0
2x400 0
114
2.pielikums. Siltumtrašu zudumi
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu
atbildēm Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Aglonas novads Datus neiesniedza
Aizkraukles novads Datus neiesniedza 9,16%
Aizputes novads 4,5 14,28% 11,59% 13,97% 21,27% šķelda, malka
Aknīstes novads 3 2,428 75,60% 17,36% 12,34% 37,29% šķelda, malka
Alojas novads 1,5 1,996 19,01% 19,03% 19,04% 23,52% šķelda
Alsungas novads Datus neiesniedza 25,02%
Alūksnes novads 15,1 12,49 27,09% 27,09% 25,02% 30,37% šķelda, malka, granulas
Amatas novads Datus neiesniedza 1,07%
Apes novads 1,8 0,737 5,00% 5,00% 0,02% malka, zāģskaidas
Auces novads Datus neiesniedza 12,51%
Ādažu novads 0,00%
Babītes novads 13,05 2,337 6,00% 48,80% 52,50% 15,20% dabasgāze
Baldones novads 1,189 1,298 4,61% 5,13% 4,65% 6,43% dabasgāze
Baltinavas novads Datus neiesniedza
Balvu novads 22,5 8,66 12,85% 7,65% 11,83% 11,61% šķelda
Bauskas novads 13,5 3,88 9,184 13,50% 12,50% 13,03% 23,34% dabasgāze
Beverīnas novads 1 39,70% 10,04% 15,80% šķelda
Brocēnu novads 2,5 10,23 13,95% 23,71% 9,20% 4,60% šķelda, dabasgāze
115
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Burtnieku novads 8,28 1,2 11,12% 11,96% 10,33% 43,32% dabasgāze, malka
Carnikavas novads 5,439 1,468 20,81% 18,77% 19,15% 22,33% dabasgāze
Cēsu novads Datus neiesniedza 15,29%
Cesvaines novads Datus neiesniedza 5,79%
Ciblas novads Datus neiesniedza
Dagdas novads 5,7 2,921 20,52% 18,00% 20,67% 13,14% malka, granulas, šķelda
DAUGAVPILS 528,331 5,955 121,158 19,84% 19,55% 19,35% 18,56%
dabasgāze, granulas, malka, dīzeļdegviela
Daugavpils novads 18,35%
Dobeles novads 31,474 2,2 10,28 9,51% 10,65% 9,60% 8,34% dabasgāze, malka, granulas, šķelda
Dundagas novads Datus neiesniedza
Durbes novads 3,687 0,24 3,10% 3,00% 3,01% 10,37% dabsgāze, malka
Engures novads 1,6 0,49 19,19% 17,50% 21,70% 10,73% malka
Ērgļu novads Datus neiesniedza 5,74%
Garkalnes novads Datus neiesniedza
Grobiņas novads 4,702 5,02% dabasgāze, malka, granulas
116
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Gulbenes novads 26,27 7,872 17,23% 16,22% 17,98% 14,80% malka, granulas, šķelda,
Iecavas novads 11,44 5,394 7,38% 6,41% 6,14% 8,37% dabasgāze
Ikšķiles novads Datus neiesniedza 14,81%
Ilūkstes novads Datus neiesniedza 18,00%
Inčukalna novads 9,634 3,32% dabasgāze
Jaunjelgavas novads 4 0,45 40,88% šķelda
Jaunpiebalgas novads Datus neiesniedza 6,46%
Jaunpils novads 1,886 0,7 9,99% 10,00% 9,98% 10,02% dabasgāze, malka
JĒKABPILS 57,28 0,6 51,6 16,80% 19,80% 18,32% 12,89%
dabasgāze, šķelda, malka, granulas, skaidas
Jēkabpils novads 3,7 2,457 8,99% 8,46% 8,32% malka
JELGAVA 224,278 26,996 74,6 15,54% 16,97% 18,83% 13,09% dabasgāze, šķelda
Jelgavas novads 4,08 3,67 20,20% 22,20% 20,30% 46,23% malka, granulas, dabasgāze
JŪRMALA 123,18 19,91 17,05% 15,92% 16,26% 15,46% dabasgāze
Kandavas novads Datus neiesniedza 13,81%
Kārsavas novads Datus neiesniedza 20,94%
117
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Kocēnu novads Datus neiesniedza
Kokneses novads 3,925 0,31 2,232 8,98% 8,36% 10,15% 9,57% dabasgāze, šķelda
Krāslavas novads Datus neiesniedza 31,61%
Krimuldas novads Datus neiesniedza 2,00%
Krustpils novads Datus neiesniedza 0,00%
Kuldīgas novads 11,329 0,727 17,848 22,30% 22,92% šķelda, granulas malka
Ķeguma novads Datus neiesniedza 4,13%
Ķekavas novads 29,678 0,827 6,279 8,33% 7,37% 6,85% 6,00% dabasgāze
Lielvārdes novads Datus neiesniedza 7,49%
LIEPĀJA 207,352 6,29 97,642 16,44% 15,40% 15,24% 14,02% dabasgāze, šķelda
Līgatnes novads Datus neiesniedza 15,97%
Limbažu novads 20,86 10,046 5,93% 10,94% 12,45% 8,37% šķelda, malka, dīzeļdegviela
Līvānu novads 20,1 10,321 14,63% 14,58% 15,72% 14,82% dabasgāze, šķelda
Lubānas novads Datus neiesniedza 20,93%
Ludzas novads 14 87,93% šķelda, dīzeļdegviela
Madonas novads 22,65 17,088 21,30% 19,77% 20,76% 11,84% malka, šķelda
Mālpils novads 4 5 18,90% 18,01% 19,21% 15,69% šķelda
Mārupes novads 35,507 0,972 3,503 2,40% 2,31% 2,95% 6,47% dabasgāze
Mazsalacas novads Datus neiesniedza
118
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Naukšēnu novads 1,9 1,493 13,80% 13,87% 14,40% 29,46% malka
Neretas novads Datus neiesniedza 6,72%
Nīcas novads 3 1,569 1,17% šķelda
Ogres novads 80,552 3,455 29,515 9,34% 11,13% 9,95% 28,45% dabasgāze, malka, šķelda, granulas
Olaines novads 26,4 13,742 16,91% 17,16% 19,44% 16,52% dabasgāze
Ozolnieku novads 8,823 0,47 7,82 22,82% 19,17% 22,31% 19,66% dabasgāze
Pārgaujas novads Datus neiesniedza 14,58%
Pāvilostas novads Datus neiesniedza 12,65%
Pļaviņu novads 6,6 4,221 15,10% 12,09% 13,69% 13,42%
Preiļu novads Datus neiesniedza 30,66%
Priekules novads Datus neiesniedza 4,35%
Priekuļu novads 21,72 3,328 11,25% 11,61% 13,36% 12,13% šķelda, dabasgāze
Raunas novads Datus neiesniedza
RĒZEKNE 147,095 3,925
38,073 21,08% 18,96% 13,46% 18,92% dabasgāze, dīzeļdegviela
Rēzeknes novads 13,87 6,186 3,09% 2,56% 4,38% 8,45% malka, šķelda, akmeņogles
Riebiņu novads Datus neiesniedza
119
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
RĪGA 2560 1045,03 746,0523 8,19% 8,35% 8,27% 11,36%
dabasgāze, dīzeļdegviela, šķelda
Rojas novads 3,72 6,86% 6,42% šķelda
Ropažu novads 3,5 1,4 10,06% 9,90% 12,02% 8,15% dabasgāze
Rucavas novads Datus neiesniedza
Rugāju novads Datus neiesniedza
Rūjienas novads 4,5 4,223 20,92% 17,38% 17,38% 24,92% šķelda
Rundāles novads 2,9 0,815 16,67% 15,89% 13,85% 7,71% dabasgāze
Salacgrīvas novads 20 1,866 8,83% 8,76% 8,88% 44,06% šķelda
Salas novads 2,09 0,58 šķelda, dabasgāze
Salaspils novads 40,94 3,99 17,748 15,35% 13,69% 12,92% 13,88% dabasgāze, šķelda
Saldus novads 15,5 22,18% 12,97% šķelda, dabasgāze, malka
Saulkrastu novads Datus neiesniedza 14,26%
Sējas novads 0,84 0,45 3,61% dabasgāze
Siguldas novads 23,567 4,364 18,72% 15,16% 15,48% 19,18% dabasgāze, šķelda
Skrīveru novads 2 5,87% malka
Skrundas novads Datus neiesniedza 13,28%
120
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Smiltenes novads Datus neiesniedza 14,03%
Stopiņu novads 15,948 1,24 8,3 11,12% 10,25% 11,22% 29,31%
Strenču novads 6,64 2,604 14,24% 10,02% 12,77% 26,38% malka, šķelda, akmeņogles
Talsu novads 25,202 10,862 13,57% 18,64% 14,74% 16,98% malka, šķelda
Tērvetes novads 0,30% malka
Tukuma novads 38,178 15,3 21,29% 19,37% 17,45% 14,93% malka, šķelda, dīzeļdegviela
Vaiņodes novads 0,589 34,00% 34,00% 34,00% 20,39% malka
Valkas novads Datus neiesniedza 13,01%
VALMIERA Datus neiesniedza 15,98%
Varakļānu novads Datus neiesniedza 27,04%
Vārkavas novads 1,36 0,55 5,51% malka
Vecpiebalgas novads Datus neiesniedza 16,59%
Vecumnieku novads 4 1,7 17,90% 20,32% 14,93% 13,36% šķelda, dabasgāze
VENTSPILS 76,407 3 45,261 14,62% 13,37% 12,35% 11,21%
Šķelda, ogles, mazuts, dīzeļdegviela, granulas
121
Novads
Uzstādītā kopējā siltuma
jauda
Uzstādītā kopējā elektriskā jauda
Siltumtrašu garums
ZUDUMU SALĪDZINĀJUMS
Kurināmais Aprēķinātie no respondentu atbildēm
Zudumi no CSP
MW MW km 2012 2013 2014 2014
Ventspils novads 13,1 8,143 12,79% 9,23% 10,52% 33,72% šķelda, malka, dīzeļdegviela
Viesītes novads Datus neiesniedza 23,89%
Viļakas novads 2,3 0,45 20,24% 20,21% 20,20% 21,22% malka
Viļānu novads 6 10,21% 11,68% 14,67% 36,30% Šķelda, kokapstrādes atl.
Zilupes novads Datus neiesniedza 3,00%
