2017.gada maijs (94)

Simtgades ozola stādīšana Naukšēnos L ai ozoli apskauj un ieskauj Latviju. Lai tie stājas visapkārt kā sardzē. Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs. Tad kā ozoli būs mūsu vīri. Tad ozolu staltumā augs mūsu dēli. Tad pēc vēlreiz simt gadiem jau varē-sim Jāņu vainagus vīt. Lai līdzi ozoliem aug mūsu spēks. Lai līdzi ozoliem sakuplo mūsu dzimtas. Lai līdzi ozoliem Latvija tiecas augšup. Lai sargā Latviju mūsu mīlestības Un uzticības spēks.

/Māra Zālīte/ Naukšēnu novads sevī ietver robežu ar kaimiņiem Igauniju, tāpēc arī mēs turpmāk audzināsim ozolu, kas stādīts Latvijas simtgadei. 4.maijā, klātesot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes pārstāvim pulkvežleitnantam Oskaram Indriksonam, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Vidzemes II kategorijas die-nesta priekšniekam kapteinim Raitim Briedim, Latvijas 100 gades radošās pa-domes pārstāvei Dainai Sirmai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras daļas virsleitnantam Edmun-dam Bambānam, aiz kultūras nama ie-stādījām ozolu. Šo svarīgo uzdevumu uzticējām naukšēnietim Dainim Ozolam. Nu lūk, pat uzvārds tāds zīmīgs! Atbalstu viņam sniedza Naukšēnu novada domes priekš-sēdētājs Jānis Zuments, Naukšēnu jaun-sargi un viņu vadītājs Gatis Ceriņš. Tieši jaunsargiem arī tika nodotas turpmākās rūpes par kociņu. Lai kociņš augtu kupls un vareni zaļotu, spēka dziesmas dziedā-ja folkloras kopa “Dzīne’’. Pēc paveiktā darba pulcējāmies Baltā galdauta svētkos. Galds ir vieta, pie kura pulcējamies kopīgām sarunām, kopīgam mielastam. Tas mūs vieno vienuviet. Par

muzikālo labsajūtu gādāja apvienība “Krelles”. Paldies Sandrai Bošai par atbalstu.◊

Indra Jirgena

Naukšēnu kultūras nama vadītāja

Gādību par iestādīto ozolu uzņēmās Naukšēnu jaunsargi

Foto: Nora Kārkliņa

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis» 30.jūnijā

Naukšēnu pagastā tiek atklāts bērnu rotaļu laukums L ai arī 8.maijs iesākās ar maijam neraksturīgiem laikapstākļiem – sniga lielas baltas sniega pārslas, ar nepacietī-bu iemēģināt jauno rotaļu laukumu gai-dīja Naukšēnu novada vidusskolas pirmsskolas grupiņu bērni. Pēc Auces Liepiņas muzikālā priekšnesuma un ofi-ciālajām uzrunām, rotaļu laukumu pie-pildīja bērnu smiekli. Nu bērniem būs iespējas attīstīt roku un kāju veiklību, līdzsvaru, izmantot slidkalniņu un citas aktivitātes. Bērnu rotaļu laukums izveidots īste-nojot projektu “Bērnu rotaļu laukuma izveide Naukšēnu pagastā” (projekta Nr. 16-09-AL29-A019.2203-000005). Pro-jekta ietvaros uzstādītas trīs rotaļu ie-kārtas, zem divām no tām paklāts gumi-

jas mulčas segums, labiekārtota arī teri-torija – izvietoti 4 soliņi, 2 atkritumu urnas un gar brauktuves malu bērnu drošībai uzstādīta krāsaina koka sētiņa. Projekts tika iesniegti biedrības “No Salacas līdz Rūjai” izsludinātā atklātā projektu konkursā Eiropas lauksaimnie-cības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākumā 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 21 696.13, no kurām ELFLA finansējums ir EUR 18745.91, bet pašvaldības līdzfi-nansējums EUR 2950.22.◊ Anita Dukure

projektu vadītāja

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai

pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Aukstais laiks nemazināja bērnu prieku par jaunā rotaļu laukuma atklāšanu

Foto: Nora Kārkliņa

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2017.gada maijs (94)

Naukšēnu novada domes 16.maija sēdes lēmumi • Apstiprināja grozījumus Naukšēnu novada pašvaldības 2017.gada budžetā. • Nolēma piedalīties kā sadarbības partneriem projektos “Pašvaldību klien-tu informācijas pārvaldības risinājums”, “Enerģijas taupīšana: rezervju atklāšana mājsaimniecībās “ un “Īstenais Eiropas pilsonis”. • Nolēma apbalvot Naukšēnu novada vidusskolas skolēnus un pedagogus par sasniegumiem 2017./2018.mācību gadā,

piešķirot finansējumu 3800.- EUR, pēc nodokļu samaksas. • Atļāva Naukšēnu novada vidussko-las direktorei A.Stierei organizēt bērnu vasaras nometnes – bērniem no 7-10 gadiem un no 10–12 gadiem. Vecāku līdzmaksājums 120.- EUR, Naukšēnu novadā deklarētajiem bērniem vecāku līdzmaksājums 40.- EUR.

• Apstiprināja Naukšēnu novada bā-riņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. • Nolēma iznomāt nekustamo īpašu-mu Ķoņu pagasta “Puriņi”. • Nolēma pagarināt līgumus par dzī-vokļu Naukšēnu pagasta “Lapegles”-12 un “Bērzaines”-5 izīrēšanu. • Nolēma izbeigt līgumu par dzīvokļa “Naukšēnu vidusskola”-3 izīrēšanu.

• Atļāva uzsākt zemes ierīcības pro-jekta izstrādi, apvienojot īpašumus Naukšēnu pagasta “Poķi”, “Ennikas” un “Lejasbolles ferma”.◊

Nākošā Naukšēnu novada domes sēde 2017.gada 14.jūnijā Ar domes sēžu lēmumiem un audioierakstiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldības mājas lapā www.naukseni.lv .

Pašvaldību vēlēšanas 2017.gada 3.jūnijā S estdien, 2017.gada 3.jūnijā, Latvi-jā notiks republikas pilsētas un novada domes vēlēšanas. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlē-šanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. ES pilsoņiem, lai piedalī-tos Latvijas pašvaldību vēlēšanās, 90 dienas pirms vēlēšanām jābūt reģistrē-tiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Vis-iem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētā-ju reģistrā. Naukšēnu novadā darbojas 2 iecirkņi: • Nr.928 Ķoņu pagasta pārvaldē –“Zirgu pasta stacijā”, Ķoņu pagastā komisijas priekšsēdētāja, Edīte Leit-lande, tālr. 28341643, sekretāre Mirdza Rūple, tālr. 29416292; • Nr.931 “Pagasta namā”, Nauk-

šēnos, Naukšēnu pagastā, komisijas priekšsēdētāja Guna Reliņa, tālr. 64268288, 26534857, sekretāre Aija Āboliņa , tālr. 64268636. Balsošanas kārtība Iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlē-šanu dienā 3.jūnijā ir no pulksten 7.00 līdz 22.00. Trīs dienas pirms vēlēšanām dažas stundas dienā varēs nobalsot ie-priekš: • 31.maijā no plkst.17.00-20.00; • 1.jūnijā no 9.00 – 12.00; • 2.jūnijā no plkst.10.00 – 16.00. Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī, no 29.maija var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlē-šanu dienā atradīsies sava iecirkņa teri-torijā. Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvie-tā, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorā-

da: • vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, • adrese, kur jāierodas vēlēšanu ko-misijai. Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Iesniegumu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticī-

bas persona. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu iecirkņu komisijas darba laiks: • pirmdien, 29.maijā: no plkst.16.00 līdz 20.00, • otrdien, 30.maijā: no plkst. 9.00 līdz 13.00, • trešdien, 31.maijā: no plkst. 17.00 – 20.00, • ceturtdien, 1.jūnijā: no plkst. 9.00 – 12.00,

• piektdien, 2.jūnijā: no plkst. 10.00 – 16.00, • sestdien, 3.jūnijā: no plkst.7.00 – 22.00. Piedaloties pašvaldību vēlēšanās, nepieciešama derīga pase vai personas apliecība. Lūdzu pārliecinieties vai do-kuments ir derīgs, vai tai nav beidzies derīguma termiņš. Informāciju par Pašvaldību vēlēša-nām varat saņemt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv, infor-matīvais tālrunis 67049999. Naukšēnu novada vēlēšanu komisijā priekšsēdētāja Guna Reliņa, tālr. 64268288, 26534857, e-pasts gu-na.relina@naukseni.lv, sekretāre Aija Āboliņa, tālr. 64268636, e-pasts aija.abolina@naukseni.lv.

Deputātu kandidāti pašvaldību vēlēšanās Naukšēnu novadā 1.Vēlētāju apvienība “SARMA” 1. Jānis Zuments (1969) Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izglītība: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 1994, Sporta pedagoga speci-alitāte. Latvijas Sporta pedagoģijas aka-dēmija, 1996, Sporta pedagoģijas ma-ģistrs. 2. Aiga Stiere (1972) Naukšēnu novada vidusskolas direktore. Izglītība: Latvijas Universitāte, 1997, pe-dagoģijas bakalaurs. Latvijas Universitā-te, 1999, izglītības zinātņu maģistrs. Lie-pājas pedagoģijas akadēmija, 2004, pa-matizglītības skolotājs angļu valodā. 3. Dainis Ozols (1959) Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts. Izglītība: Ļeņingradas Kalnu institūts, 1983, kalnu inženieris. Latvijas Universi-tāte, 1999, dabaszinātņu maģistrs. 4. Imants Kamzols (1953) SIA “Naukšēni” saimniecības vadītāja vietnieks. Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības aka-dēmija, 1976 , lauksaimniecības inženie-ris - mehāniķis. 5. Ainis Dukurs (1978) SIA “A.D.” valdes loceklis. Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības uni-v e r s i t ā t e , 2 0 0 6 , a g r o n o m s /uzņēmējdarbības vadītājs. 6. Dzintra Krievāne (1947) Līdz 31.05.2017. Naukšēnu novada pašvaldības galvenā grāmatvede. Izglītība: Rīgas Politehniskais institūts, 1970, inženiera- matemātiķa kvalifikāci-ja.

7. Māris Rušiņš (1956) a/s “Latvijas Valsts meži” mežkopis. Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības aka-dēmija, 1979 , kokapstrādes inženieris. 8. Agnese Auniņa-Linmeijere (1977) Rūjienas vēstnesis korespondente, Ķoņu pagasta " Kalnlungas" pašnodarbinātais. Izglītība: Jāņmuižas lauksaimniecības skola, 1996, mājsaimniecība. 9. Gatis Ceriņš (1966) Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centra jaunsardzes instruk-tors. Izglītība: Rēzeknes augstskola, 2005, sociālais pedagogs. 10. Maruta Krastiņa (1949) Pensionāre. Izglītība: Rūjienas vidusskola, 1969, vi-dējā izglītība. 11. Rūta Skaidrā (1948) Pensionāre. Izglītība: P. Stučkas Latvijas Valsts uni-versitāte, 1976, filologs; latviešu valodas un literatūras pasniedzēja. RPIVA, 2001, izglītības zinātņu maģistrs. 12. Juris Apanasevičs (1985) Pašnodarbinātais. Izglītība: Ozolu arodskola, 2005, māj-amatnieks ar specialitāti kokapstrādē. Rīgas 3.arodskola, 2008, metinātājs.

Vēlētāju apvienības “SARMA” deputātu kandidātu

vēlēšanu programma Mērķis: Strādāt un censties Naukšē-nu novada attīstībai, atbalstot un stipri-not katru novada iedzīvotāju un uzņē-mēju.

CILVĒKS •Nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un darba tirgus pieprasījumam atbilstošu izglītību ikvienam Naukšēnu novada skolēnam. •Nodrošināt veselīgu dzīves uztveri veicinošu pirmsskolas izglītību ikvienam novada bērnam. •Īstenot daudzveidīgu un dzīves kva-litātes veicināšanai atbilstošu interešu izglītību visām iedzīvotāju vecuma gru-pām. •Veicināt novada jauniešu līdzatbildī-bu, iesaistot viņus novadam svarīgu lē-mumu pieņemšanā un ieviešanā. Īstenot starptautiskus projektus atbilstoši jaun-iešu interesēm un vajadzībām. •Nodrošināt kvalitatīvu mūžizglītības procesu novada iedzīvotājiem. •Pilnveidot kultūras pasākumu daudzveidību, kvalitāti un pieejamību. Atbalstīt novada pašdarbības kolektīvu iniciatīvas un izaugsmi. •Veicināt novada sporta dzīves attīs-tību un izaugsmi. Uzlabot un labiekārtot novada sporta bāzi. •Mērķtiecīgi pilnveidot novada soci-ālā atbalsta darbu , vērstu uz katra iedzī-votāja vajadzību apzināšanu. Aktīvāk organizēt mājas aprūpes pakalpojumus novadā. Izveidot sociāli sabiedrisko pa-kalpojumu centru. •Popularizēt un veicināt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. •Regulāri informēt novada iedzīvotā-jus par novada domes plāniem, lēmu-miem un paveikto. •Sekmēt visu iedzīvotāju līdzatbildī-bu novada attīstībā.

VIDE •Uzlabot pašvaldības autoceļu kvali-tāti. •Uzturēt vispārēju kārtību un drošību novadā. •Mērķtiecīgi modernizēt un pilnvei-dot komunālās saimniecības infrastruk-tūru, tādējādi sekmējot novada iedzīvo-tāju dzīves kvalitāti. •Sekmēt apkārtējās vides saglabāša-nu, sakopšanu un atjaunošanu novadā. Organizēt sabiedrības izglītošanas pasā-kumus. •Pilnveidot pašvaldības policijas un brīvprātīgo palīgu darbu. Rosināt iedzī-votāju iesaistīšanos un līdzatbildību kār-tības uzturēšanā. •Atbalstīt novada brīvprātīgo uguns-dzēsēju kustību novadā un uzlabot pa-kalpojumu pieejamību tuvākajiem nova-diem. ATTĪSTĪBA •Mērķtiecīgi veicināt novada uzņē-mējdarbības attīstību un atpazīstamību. •Organizēt novada vakanto darbavie-tu pārraudzību un veicināt novada uzņē-mēju un darba meklētāju iekļaušanos tajā. •Turpināt un attīstīt sadarbību ar organizācijām un iestādēm atsevišķu pašvaldības funkciju nodrošināšanai. •Attīstīt un paplašināt sadarbību ar novadam saistošiem ārvalstu partne-riem. •Atbalstīt esošo un motivēt jaunu nevalstisko organizāciju darbu novadā. •Īstenot projektus novada attīstībai un izaugsmei. •Sekmēt Naukšēnu novada tēla atpa-zīstamību Latvijā un ārpus tās. Veicināt novadā patriotismu.

2017.gada maijs (94) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3 2.Vēlētāju apvienība “NAUKŠĒNU NOVADAM” 1. Gints Vēveris (1986) SIA "EKERS" būvdarbu vadītāja palīgs. Izglītība: Vidzemes augstskola, 2015, Būvdarbu vadītājs. 2. Ligita Kāsena (1971) VSAC "Vidzeme" filiāles vadītāja. Izglītība: Latvijas Universitāte, 2009, Sociālais darbinieks. 3. Andis Bošs (1992) Z/s "Tiltgaļi" lauku attīstības speciālists. Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības uni-versitāte, 2015, Lauksaimniecībā un agronoma ar specializāciju laukkopībā. 4. Jānis Pastars (1986) SIA “Pērles A.A.J.” valdes loceklis. Izglītība: Stockholm School of Econo-mics, 2011, Maģistra grāds finansēs. Rī-gas Ekonomikas Augstskola, 2008, Baka-laura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbī-bā. Valmieras Valsts Ģimnāzija, 2005, Vidējā izglītība. Priekuļu tehnikums, 2014, Lauku īpašumu apsaimniekotājs. 5. Krišs Kļaviņš (1990) Bezdarbnieks. Izglītība: Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, 2009, vidējā izglītība. 6. Arita Cipruse (1992) Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" direktora palīgs. Izglītība: Rēzeknes valsts ģimnāzija, 2010, Vispārizglītojošā. 7. Mārtiņš Janševskis (1988) SIA “Pratensis” programmēšanas inže-nieris. Izglītība: Vidzemes augstskola, 2013, Informācijas tehnoloģijas. 8. Līga Āboltiņa (1986) Skaistumkopšanas salons "Pauze” nagu kopšanas speciāliste. Izglītība: RPIVA, 2008, Uzņēmējdarbība. 9. Klāvs Skujiņš (1989) SIA "MKSMART" valdes loceklis. Izglītība: Vidzemes Augstskola, 2014, Programmēšanas inženierija.

10.Didzis Kiresārs (1969) Lauksaimnieks. Izglītība: Valmieras 2.vakara maiņu vi-dusskola, 1987, Vidējā.

Vēlētāju apvienības “NAUKŠĒNU NOVADAM” deputātu kandidātu vēlēšanu

programma Mūsuprāt, mūsu novadam ir jābūt vietai ar sakoptu vidi un attīstītu infra-struktūru, kurā pašapzinīgi un strādīgi cilvēki rada un izmanto iespējas, lai vei-dotu sev piepildītu dzīvi.

1.Uzņēmējdarbība / Lauksaim-niecība / Pašnodarbinātība •Iesaistīsimies uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības iespēju attīstīšanā, atbalstot arī mājražotājus, amatniekus, jo paši novada iedzīvotāji ar saviem dar-biem un uzņēmību var uzlabot savu eko-nomisko stāvokli. •Atbalstīsim iedzīvotāju personiskās iniciatīvas, kā arī sekmēsim mūsdienīgu saimnieciskās kopdarbības ideju un for-mu popularizēšanu un attīstīšanu nova-dā. 2. Izglītība / Kultūra / Sports •Kā būtisku mūsu novada attīstības stūrakmeni redzam izglītotus, zinošus un zinātkārus iedzīvotājus. Tādēļ ir ne-pieciešams izstrādāt un īstenot ilgtermi-ņa stratēģiju Naukšēnu novada vidus-skolas attīstībai, kā arī atbalstīt un stip-rināt neformālās, interešu izglītības un mūžizglītības iespējas. Un, protams, po-pularizēt to ieguvumus. •Mūsu novadā jau šobrīd ir aktīvi iedzīvotāji, kas darbojas dažādos kolek-tīvos (sporta, deju un citos), gan - indivi-duāli. Tomēr, vēlamies, ka iedzīvotāju skaits, kas piedalās kultūras un sporta pasākumos pieaug, tai skaitā, atbalstītā-ju, līdzjutēju, skatītāju un baudītāju skaits. Tādēļ vēlamies atbalstīt jau eso-šos aktīvos iedzīvotājus, gan tos, kas vēl

tikai sāk vai vēlas darboties. •Vēlamies saglabāt novada kultūrvēs-turiskās vērtības, kultūras pasākumus, tradīcijas un to vietas. 3. Sociālie jautājumi / Veselības aprūpe •Naukšēnu novada attīstība atkarīga no tā, cik liela daļa no jauniešiem un pieaugušajiem būs gatavi atgriezties vai palikt un dzīvot novadā. Tādēļ, atbilstoši novada iespējām, atbalstīsim jaunās ģi-menes un tos, kas vēlas uzsākt dzīvot mūsu novadā. •Centīsimies izveidot daudzfunkci-onālu sociālo centru, kurā gan pensionā-riem, gan personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks sniegti kvalitatīvi ik-dienas aprūpes pakalpojumi un atbalsts. •Uzskatām, ka Naukšēnu novadā ir nepieciešama pēc iespējas individuāla sociālās palīdzības pakalpojumu organi-zēšana maznodrošinātām personām, trūcīgām personām, bērniem, kuri pali-kuši bez vecāku gādības, personām ar funkcionāliem traucējumiem, pensionā-riem, īpaši vientuļajiem pensionāriem un krīzes situācijā nonākušajiem. 4. Pārvaldība / Finanses •Iesaistīsimies novada pakļautībā esošo institūciju kapacitātes stiprināša-nā, regulāri izvērtējot darbinieku pienā-kumus un darba organizāciju, paaugsti-not saskarsmes kultūru un profesionali-tāti. •Iesaistīsimies, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva un pilnīga informācija par novada pārvaldi. •Mūsuprāt, lai nodrošinātu mūsdie-nīgu pārvaldes funkciju izpildi, ir nepie-ciešams atvēlēt līdzekļus pašvaldības darbinieku individuālās kvalifikācijas celšanai un dažādošanai. •Lai katrs novada iedzīvotājs spētu izvirzīt un īstenot savām interesēm un spējām atbilstošas vēlmes un mērķus, saņemot tam nepieciešamo pašvaldības atbalstu, iesaistīsimies, lai pašvaldība

būtu ar augstu pakalpojumu sniegšanas kultūru, kvalitāti, profesionālu un objek-tīvu attieksmi. •Mūsuprāt, mūsu nelielais novads dod iespēju uzklausīt katru iedzīvotāju, tādēļ pašvaldības darbiniekiem ir pienā-kums iepazīt iedzīvotājus un iedzīvotāju grupas tā, lai varētu efektīvāk tām palī-dzēt konkrētās situācijās. •Būsim izlēmīgi un drosmīgi pieņe-mot lēmumus. •Lai izvairītos no liekiem izdevu-miem, izskatīsim iespēju par alternatī-viem datorprogrammatūras risināju-miem pašvaldībā. •Veicināsim iedzīvotāju iesaistīšanos novada pārvaldes lēmumu pieņemšanā procesā. •Radīsim vidi, iedzīvotāju un novada ciemiņu ieinteresētībai iesaistīties nova-da organizētajās aktivitātēs un pasāku-mos. •Nodrošināsim pienācīgu darba aiz-sardzības ekipējumu pašvaldības tehnis-kajiem darbiniekiem. •Gādāsim par uzticamas un pietieka-mas informācijas operatīvu un savlaicī-gu nodrošināšanu katram iedzīvotājam un to grupām pēc vajadzības un iespēja-mi ērtākajā saziņas formā. 5. Infrastruktūra / Tūrisms •Mūsuprāt, kā prioritāte sekmīgām iedzīvotāju ikdienas gaitām ir pienācīga ceļu kvalitāte, par ko arī iestāsimies. •Naukšēnu centrā izveidosim vien-kāršu un mūsdienīgu sabiedrisko tualeti iedzīvotājiem, tūristiem un viesiem. •Iesaistīsimies, lai novada centrs bū-tu ērti sasniedzams iedzīvotājiem, lai tiktu pārdomāta skolēnu atvešana un aizvešana no skolām un interešu izglītī-bas nodarbībām.◊ Informācija ņemta no Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnes www.cvk.lv

Z emes pārvaldības likuma 13.panta (3) daļa nosaka, ka vietējās pašvaldības atbilstoši savai kompetencei nodrošina: 1) zemes pārraudzību savā administratīvajā teritorijā; 2) rezerves zemes fonda pārvaldību. Lai pašvaldība varētu saprast kā la-bāk īstenot rezerves zemes fonda pār-valdību, lūdzu iepazīties ar Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē http://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/darbibas-jomas/zemes-reforma/izvertesana/R-09092015/ publicēto informāciju par rezerves zemes fondā ieskaitītajām ze-mes vienībām, kuru atrašanās vietu, atbilstoši to kadastra apzīmējumiem, varat atrast elektroniskajā kadastra kar-tē https://www.kadastrs.lv/ . Ja rezer-ves zemes fondā ieskaitīta zemes vienība robežojas ar Jūsu īpašumā esošo zemi, lūdzu sazināties ar Naukšēnu novada pašvaldības nekustamā īpašuma speci-ālistu Kasparu Roķi par zemes nomas vai pirkšanas iespējām, iesniedzot rak-stisku iesniegumu, vēlams līdz 06.06.2017. Īpaši lūdzu sniegt informāciju paš-valdībai to zemes vienību īpašniekus, kuru īpašumā esošā zeme robežojas ar upes teritoriju un robeža noteikta pa upes krastu.◊

Kaspars Roķis nekustamā īpašuma speciālists

Rezerves zemes fonda apsaimniekošana P ateicoties fondam “Ziedot. Lv” un a/s Latvijas Valsts meži ziedojumam, Naukšēnos jau no aprīļa sākuma norisi-nās projekts “Ideju māja”, domāts tieši pensionāriem. Novadīta ievadnodarbība, kurā da-lībnieki tiek iepazīstināti ar projektu, darināti radoši rokdarbi un iegūta infor-mācija, kā gatavoties iespējamai dalībai Vācijas Borgholchauzenas Ziemassvētku tirdziņam. Ir arī jāstrādā, tādēļ daļa pensionāru čakli piedalās Lielās talkas laikā - gan īstajā talkas dienā, gan citās. Kultūras namā mīļi tiek sagaidīta un ar interesi uzklausīta Latvijā atpazīsta-mā zāļu sieva Līga Reitere. Tad arī da-būjam dzirdēt visu par to, kas ēdams kokos, zālē, laukā un mežā, kas kurai kaitei, kas skaistumam un veselībai. Un… liekam to aiz auss. Toties 5.maija rītā pulciņš Naukšēnu novada pensionāru sēžas busiņā, lai dotos braucienā uz Siguldu. Spožā saulī-te un skaistā Vidzemes pilsēta sagaida mūs svētku noskaņās, jo ikgadējā Stādu parāde jau notiek pilnā sparā. Simtiem

un tūkstošiem stādu un sēklu visām gaumēm un vajadzībām. Interesantā mazo ražotāju produkcija- sieri, vīni, kalvadosi, žāvētas desas un ūdenskliņ-ģeri, eko čipsi un knapsieriņi, ar rudzu-puķēm rotāti, mājās cepti maizes kuku-līši un saldēto ābolu produkcija. Neno-brīnīties, cik daudz interesanta un skaista prot pagatavot mūsu pašu tau-tieši. Naudas maciņi tukšojas, un nesamie kļūst nepanesami, tādēļ dodamies tālāk uz Latvijā vienīgo pieejamo dzintara darbnīcu, kur meistars Harijs Jakob-sons mums pastāsta nezināmo par mums visiem zināmo dzintaru. Iepazīs-tam dažādus dzintara veidus, vērojam, kā to apstrādā, klausāmies paša meista-ra interesanto stāstījumu par to, kā dzintaru vērtē austrumu valstīs un cik daudz neīstā varam nopirkt uz katra stūra. Interesanti! Esam pastrādājuši, un vēders prasa savu tiesu, tādēļ laiski ieturamies vietējā kafejnīcā “Ņamma”. Tālāk laiks mākslai. Rāpjamies pa stāvajām kāpnēm Siguldas kultūras un mākslas galerijā Tornis, kur aplūkojam

mākslinieces Andas Munkevicas “Stikla skulptūras”. Gaiši, krāsaini un caurspī-dīgi! Jau virzienā uz māju pusi, Līvos, iegriežamies slavenajā “Veselības labo-ratorijā”, kur skatāmies, klausāmies, mācāmies un garšojam vietējo saimnie-ku krāsainos un interesantos uzlējumus. Apbrīnas cienīga ir 2 ģimeņu apņēmība un darba spars, jo esošais bizness aiz-sākts jau padomju laikos. Izgājis cauri visdažādākajām cenzūrām un dzīves līkločiem, tas šodien zeļ un plaukst, un nes katras dienas prieku tā īpašniekiem. Turklāt pamatīgi, skaisti un kārtīgi ie-koptā saimniecība liecina par lielu sa-skaņu un darba mīlestību. Jau pēc pusotras stundas busiņš ieripina Naukšēnos, un nu katram savas rūpes, kā iegādāto aiznest mājās, un galvenais, kā to pareizi un labi iestādīt, lai daļa Siguldas un puse Latvijas stādu rotātu arī Naukšēnu dārzus un pļavas. Tāda līdz šim bijusi “Ideju māja”- raiba un krāsaina, un viss liecina, ka tāda tā būs vēl līdz šī gada nogalei.◊ Biedrības Ķoņu kalna dzīves skola vārdā

Aiga Stiere

Projekta “Ideju māja” aktivitātes

“Zīmējumu teātris” Naukšēnos 8.jūnijā plkst. 19:00 Naukšēnu kultūras namā uzstāsies Naukšēnu improvizā-cijas teātris un “Zīmējumu teātris” ar izrādi “Lūdzu”. Ar datora “starpniecību” izrā-dē “Lūdzu” uz ekrāna zīmēs varoņus, lietas, attēlos notikumus. Stāsts ir tikai stāsts līdz brī-dim kad to ierauga, bet ieraudzīt to palīdz parasts zīmējums. Runā, ka katrs var uzrakstīt vis-maz vienu stāstu, nodejot vienu deju, noskaitīt vienu dzejoli un uzzīmēt vienu zīmējumu. Iz-rādē “Lūdzu” zīmējumus ievelk un stāstus rada teātra improvizators Varis Klausītāks. Pieda-lās draugi un skatītāji. Ieejas pasākumā 1.50 EUR. Izrādi “Lūdzu” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Naukšēnu novada pašvaldība.

Anita Dukure

4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2017.gada maijs (94)

Pasākumi bibliotēkā lieliem un maziem A prīļa beigas bibliotēkā noslēdzās ar tematisku nodarbību Naukšēnu nova-da vidusskolas 9. klases skolēniem. Šajā nodarbībā skolēni atkārtoja zināšanas par izcilo lugu meistaru Rūdolfu Blau-mani un guva ieskatu par Latvijā spēlē-tāko lugu “Skroderdienas Silmačos”, kura sākumā tika kritizēta, bet pēc tam piedzīvojusi slavas augstumus. Luga šī gada janvārī nosvinēja 115 dzimšanas dienu un joprojām ir viena no skatītāka-jām izrādēm. Ceru, ka iegūtā informācija noderēs eksāmenā un rosinās jauniešus noskatīties šo lugu. Arī pieaugušajiem bibliotēkas ap-meklētājiem aprīlis noslēdzās ar intere-santu tikšanos – zinošo, atjautīgo profe-soru Anatoliju Danilānu un grāmatas “Anatolijs Danilāns – dakteris ar atvērtu sirdi” autoru Pēteri Strubergu. Abu kun-gu brīnišķīgajā saspēlē divas stundas aizritēja nemanot. A. Danilāna intere-santais stāstījums ar humora piegaršu lika mums pasmaidīt un aizmirst ikdie-nas rūpes. Profesors uzskata, ka mūsu veselībai bez ēdiena, saules stariem un kustības nepieciešams vēl viens faktors – laba pašsajūta. Ir lieliski, ja jūties ap-mierināts. Cilvēkiem jājūtas jauniem un

nevajag skaitīt gadus. Maijā bibliotēkā, sagaidot Latvijas simtgadi, erudīcijas spēlē “Mana Latvi-ja” sacentās Naukšēnu novada vidussko-

las 4. klases skolēni. Viņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Latviju . Zinošākā par Latviju bija Lauma Audijāne, kura ieguva 1. vietu. Labas

zināšanas uzrādīja arī Justīne Ābola un Dagnija Sniega, kurām konkursā 2. vie-ta, bet 3. vietā – Agate Jete Medne. Ne-viens konkursa dalībnieks nepalika bešā: iegūta pieredze, zināšanas un pateicība par ieguldīto darbu. Atziņa, ja stundās uzmanīgi klausies, lasi grāmatas un ap-ceļo Latviju, tad zināšanu pūrs ir bagā-tāks. Paldies skolotājai Antrai Baunei par ieguldīto darbu. Maija vidū tiek svinēta Starptautiskā ģimenes diena. Jau trešo gadu šajā dienā aicinu uz bibliotēku ģimenes svinēt šos svētkus. Parasti uz pasākumu ierodas bērni ar mammām un vecmāmiņām, jo tētiem sējas laiks. Šajā gadā Ģimenes dienā gatavojām vienkāršus skaņu rīkus un muzicējām kopā ar kapelu “Rūvenas aure” muzikan-tiem. Bija jautri un interesanti ! Paldies aktīvajām ģimenēm par kopā būšanu ! Liels paldies arī kapelas “Rūvenas aure” muzikantiem par atsaucību un jauko muzicēšanu!◊ Teksts un foto Sarmīte Praudiņa

Naukšēnu bibliotēkas vadītāja

Naukšēnu novada vidusskolas 9. klases skolēni

Tikšanās ar Anatoliju Danilānu un grāmatas “Anatolijs Danilāns – dakteris ar atvērtu sirdi” autoru Pēteri Strubergu Zinošie Naukšēnu novada vidusskolas 4. klases skolēni

Konkurss “Lasīšanas karuselis 2017” noslēdzies N aukšēnu novada vidusskolas bib-liotēkā no 13. marta līdz 9. maijam nori-sinājās konkurss “Lasīšanas karuselis 2017 “, kurā piedalījās 1.-4. klašu skolēni. Izlasāmo grāmatu skaits katram bērnam – 7 līdz 9. Uzdevums nebija no viegla-jiem: nepietika tikai ar izlasīšanu, vaja-dzēja arī pareizi atbildēt uz jautājumiem, rūpīgi aizpildot darba lapas. Dažai atbil-dei pat bija jāpievieno radošs zīmējums. Lielākā daļa bērnu bija krietni pastrādā-juši, tāpēc nopelnīja arī svētkus – jauku noslēguma pasākumu 16. maijā. Visiem čaklajiem grāmatu lasītājiem kā dāvana bija Kārķu pagasta bērnu teāt-ra pulciņa izrāde “Rūķīša pavasaris”. Bērniem bija iespēja noskatīties sirsnīgu, izteiksmīgu stāstu par to, kā Rūķītis sa-gaidīja savu pirmo pavasari. Neizpalika arī salda dāvana – visi varējām mieloties ar augļiem un šokolā-di. “Lasīšanas karuseļa” noslēgumā, kā jau konkursā, notika arī apbalvošana. Atzinību par visātrāk izlasītajām kon-kursa grāmatām saņēma Sindija Saiva Eksto (1.kl.), Kristers Grāvelsiņš (2.kl.), Nils Freimanis (2.kl.), Mikus Balaboļins

(2.kl.), Auce Liepiņa (3.kl.), Simona Arisa Šulga (3.kl.), Marta Tīne Čākure (3.kl.), Justīne Ābola (4.kl), Nikola Muceniece (4.kl.), Dagnija Sniega (4.kl.) Atzinību par viskārtīgāk izpildītajiem uzdevumiem un zīmējumiem saņēma Marta Liepa (1.kl.), Annija Birkava (2.kl.), Megija Šmite (2.kl.), Emīlija Mar-ta Tobīsa (2.kl.), Simona Bogdanoviča (2.kl.), Loreta Bērziņa (3.kl.), Enija Vuci-na (3.kl.), Nikola Muceniece (4.kl.). Atzinību par vispareizākajām atbil-dēm saņēma Marta Liepa (1.kl.), Nils Freimanis (2.kl.), Annija Putene (2.kl.), Simona Arisa Šulga (3.kl.), Nikola Ziedi-ņa (3.kl.), Justīne Ābola (4.kl.), Dagnija Sniega (4.kl.). Atzinību par interesantiem pamatoju-miem, kāpēc būtu jālasa grāmata, saņē-ma Mikus Balaboļins (2.kl.), Inguss Pin-ka (3.kl.), Jete Agate Medne (4.kl.) un Dagnija Sniega (4.kl.) Pateicības ziedus par ieguldīto darbu saņēma arī klašu audzinātājas Sanita Jirgensone, Agita Bērzupe, Ginta Gan-ševska un Antra Baune. Paldies direktorei Aigai Stierei par atbalstu pasākuma organizēšanā, kā arī par jaukajiem uzlīmju albumiem, kurus

viņa sagādāja sadarbībā ar biedrību “Ķoņu kalna dzīves skola”. Džords R.R. Mārtins ir teicis, ka “lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves, bet cil-vēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu”. Atliek cerēt, ka bērni saglabās zināt-

kāri, vēlmi pēc piedzīvojumiem un lasīs grāmatas!◊

Teksts un foto Inga Medne Naukšēnu novada vidusskolas

bibliotekāre

Konkursa “Lasīšanas karuselis 2017” uzvarētāji

2017.gada maijs (94) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

Mūzikas un zvana skaņās 5 .maija rīts mūs pārsteidza necerē-ti silts. Agrā rīta stundā Naukšēnu nova-da vidusskolas Pūtēju orķestris pulcējās skolās pagalmā, lai dotos ceļā uz Rīgu, kur Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu cen-trā pulcējās Vislatvijas skolēnu pūtēju orķestri uz VIII Latvijas izglītības iestā-žu pūtēju orķestru salidojumu. Salidoju-ma noslēguma koncertā “Vienā elpā” bija ietvertas četras novadu program-mas, kurās izskanēja Latvijas 100 gadi: tautas mūzika, 20.gadsimta sākuma lat-viešu mūzika, mūzika pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un mūzika no 1940. līdz 1990.gadam. Programmā bija iekļauti latviešu klasiskās mūzikas autoru - A.Jurjāna, E.Dārziņa, A.Feila, K.Imaka, J.Ivanova, J.Ozoliņa, G.Ordelovska, A.Krūmiņa - aranžētās latviešu strēlnie-ku, brāļu Laivinieku un R.Paula dziesmu melodijas, mūsdienu komponisti - R.Rērihs un J.Kulakovs. Koncerta sāku-mā un noslēgumā piedalījās apvienotais orķestris, kurā vienlaicīgi muzicēja ap 1500 dalībnieku. Paldies pūtēju orķestra vadītājam un skolotājam Gvido Brenče-vam par ieguldīto darbu. 9.maijs – Eiropas diena. 10. un 8.klases skolēni devās iepazīt Nīderlan-des un Gruzijas vēstniecības. Pa ceļam pabijām arī Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, lai ieklausītos stāstījumā par baznīcas vēsturi un uzkāptu baznīcas tornī, no kura varēja vērot Valmieru no putna lidojuma skatu punkta. Rīgā ap-meklējām arī Eiropas dienas telti ar ra-došajām darbnīcām pie Saeimas nama, klātesošajiem bija iespēja parunāties un uzdot savus jautājumus Saeimas Prezidi-

ja locekļiem, Eiropas lietu komisijas de-putātiem un 7. Jauniešu Saeimas depu-tātiem. Naukšēnu novada vidusskolas jauniešiem bija iespēja aprunāties ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Lolitu Čigāni (Vienotība). Tālākai ceļš veda uz Nīderlandes Karalistes vēstnie-cību Latvijā, kurā mūs laipni sagaidīja vēstniecības pārstāvji. Jauniešiem bija iespēja virtuāli iepazīt Nīderlandi un piedalīties konkursā. Par pareizākajām atbildēm nopelnīja suvenīrus no Nīder-landes vēstniecības. Savukārt Gruzijas vēstniecībā mums pastāstīja par Gruziju, izrādīja vēstniecības telpas un pastāstīja pat vēstniecības ikdienas darbu. Paldies Eiropas Savienības mājai Rīgā par iespē-ju piedalīties atvērto durvju dienā! Mācību gads straujiem soļiem tuvo-jas noslēgumam, bet kā jau ierasts, tuvo-joties Mātes dienai Naukšēnu novada vidusskolā top pēdējais šī mācību gada lielkoncerts, šoreiz veltīts māmiņām un vecmāmiņām. Skolēni izdziedāja, izdejo-ja, izspēlēja un izrunāja savu vēstījumu Mātes dienai. Koncerta noslēgumā ik-viens dāvāja paša rokām sarūpētu dāva-niņu savai māmiņai vai vecmāmiņai. Savukārt kultūras nama foajē bija apska-tāma skolēnu zīmējumu un radošo dar-bu izstāde. Paldies par koncertu deju skolotājiem Antrai Baunei un Rihardam Bergam, mūzikas skolotājai Inesei Norai Dālbergai, teātra pulciņa skolotājai Agi-tai Bērzupei, skolotājām Janai Dičai un Agritai Gruzdiņai. Šogad tāds mazliet dīvains pavasaris, laikā, kad skolā skan pēdējais zvans 9. un 12.klasēm nesmaržoja bērzu meijas un zvanu nerotāja pieneņu dzeltenās

galvas, bet Naukšēnu novada vidussko-las radošā 11.klase ar audzinātāju Janu Diču rada risinājumu un skolas zālē grezni rotājās krāsains zvans un aicināja absolventus uz svinīgo pasākumu 12.maijā. Pēdējais zvans - kā finišs pirms vēl viena liela starta – eksāmeniem! 1.klases skolēni vēlējumam bija izvēlēju-šies pamācošu stāstu par Kādu, Ikvienu, Nevienu un Visiem, novēlot katram pa-šam būt sava likteņa kalējam. Savukārt 11.klase pārbaudīja vai divpadsmitie šo

gadu laikā ir kārtīgi iepazinuši skolas telpas. Pēc fotogrāfiju fragmentiem vaja-dzēja atpazīt vietas un lietas skolā, kur tās atrodas. Kopumā divpadsmitie tika galā ar uzdevumu un atpazina attēlos redzamās detaļas no skolas. Savu paldies skolai un skolotājiem teica arī paši div-padsmitie dāvājot ziedus un par piemiņu iestādot koku pie skolas. Uz tikšanos izlaidumā! ◊

Teksts un foto Inga Gaile Direktores vietniece audzināšanas jomā

Nīderlandes vēstniecībā 12.klase un audzinātāja Inese Nora Dālberga

9.klase un audzinātāja Ingrīda Bērziņa

N aukšēnu bibliotēka, precīzāk- bijusī bibliotekāre Brigita Ceriņa pasā-kumu ciklos «Seno gadu stāsti» ir ievā-kusi informāciju par gandrīz 600 mājām Naukšēnu pagastā. «Seno gadu stāsti» turpinās vēl joprojām. Lai šī ir informā-cija būtu arī citiem saprotama, apskatā-ma, Naukšēnu Cilvēkmuzejā projekta ietvaros tiks uzstādīts informatīvais multimediju stends. Tā šī informācija - gan muzeja savāktā, gan bibliotēkas, tiks salikta kopā. Ir mājas, par kurām sagla-bājušies iedzīvotāju atmiņu stāsti, foto-grāfijas, kurās redzamas lauku viensētas un iedzīvotāji, kas dzīvojuši tajās. Un ir mājas, kurām nav nekā vai informācijas ir ļoti maz. Tuvojoties Latvijas 100-gadei, šī būs lieliska dāvana Naukšēnu Cilvēkmuze-jam, novada iedzīvotājiem un viesiem, jo šī ir iespēja apkopot un aplūkot daudzu gadu gaitā Naukšēnu pagasta bibliotēkas

un Naukšēnu Cilvēkmuzeja savākto ma-teriālo bāzi vienuviet. Bet ar to vēl darbs nebeidzas! Aici-nām visus naukšēniešus dalīties ar sa-vām zināšanām, it sevišķi par mājām, kuras vairs nav un īsti nezinām viņu bi-jušo atrašanās vietu. Mums tagad šīs visas mājas jāsaliek uz pagasta kartes, pēc iespējas precīzāk. Tāpat aicinām visus dalīties ar savu māju fotogrāfijām senatnē, kā arī šodie-nā! Visas šīs fotogrāfijas tiks ieskenētas un pievienotas klāt kartei informācijā par katru māju. Ja jums ir kaimiņu mā-jas vai citu māju attēli savos fotoalbu-mos, lūdzam dalīties arī ar tiem! Vēsture rodas no cilvēku atmiņām, pašu savāktajiem krājumiem, to dalīša-nās ar pārējiem. Esiet, lūdzu, atsaucīgi, lai pēc daudziem gadiem mums ir ko parādīt nākamajām paaudzēm un arī pašiem lai ir interesanti paskatīties uz vēstures faktiem!

Tāpat šī projekta ietvaros muzeja darbinieki brauks pa pagastu un fotogra-fēs jūsu mājas, kuras ar īpašnieku atļau-ju vēlamies pievienot pagasta māju kar-

tei kā pielikumus. Tāpēc nenobīstieties un dalieties ar savu stāstu! Sīkākai infor-mācijai zvaniet: 26452037.◊

Naukšēnu Cilvēkmuzejs

Aicinām līdzdarboties Naukšēnu vēstures saglabāšanā

6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2017.gada maijs (94)

Gruzija maija svētkos G ruzijā iznācis vairākkārt pabūt tālajos padomju laikos, tādēļ mani iein-teresēja tas, kādus vaibstus tās sejā ie-raudzīšu šodien. Lidojums Rīga – Tbilisi (2495 km) ļauj izbaudīt gan naksnīgās Rīgas un Latvijas pasaku, gan saskatīt kādu pilsē-tu pa ceļam no 11 km augstuma. Tbilisi lidostā nolaižamies 4.30 no rīta (pulksteni esam pagriezuši stundu uz priekšu). Laiks skaidrs, termometrs rāda +160. Pie lidostas izejas sagaida vairākas ubagojošas sievietes, bet ārpusē - mazi ubagojoši bērni. Kad neko nesaņem, viens no tiem taisās kniebt man dibenā. Vietējā gide Nuca saka, ka tie esot čigā-ni, - gruzīni neubagojot. Sagaidot vie-sus, gruzīni mēdzot teikt tā: ‘’Mēs katru ciemiņu nosveram ceļojuma sākumā un beigās, un, ja ciemiņš nav kļuvis vismaz par 3 kg smagāks, tad slikti ciemojies un uz mājām nav palaižams, kamēr būs la-bojies.’’ Palielā tūristu grupā to pārbau-dīt būtu pagrūti. Gruzijas valdzinājums jau izsenis balstās uz trim vērtībām: dabu, cilvē-kiem un kultūru. Saglabājies nostāsts, kā Dievs tautām zemi dalījis. Sanākuši to pārstāvji, un Dievs devis visiem, ko viņi vēlējušies. Latvieši - dzīvot pie dzintara jūras, krievi un vēl citas tautas – tur, kur daudz naftas atradnes. Arābi izvēlējušies tuksnešus, citi – kur daudz kalnu, upju, ezeru, dažādu koku un augu pārpilnība. Eskimosi izvēlējušies sniegus un roņu ādu. Visi ar saņemto bijuši apmierināti. Kad viss jau sadalīts, atnācis gruzīns, jo bija aizkavējies, visām tautām labu vēlē-dams, visur tostus saukdams. Ko nu? Visas zemes izdalītas. Dievs nolēmis at-dot gruzīniem to zemi, ko bija gribējis paturēt pats sev – paradīzi, tikai ar no-runu, ka katrs cilvēks, kurš ieradīsies Gruzijā, viņiem jāuzņem kā Dieva sūtīts. Te arī pamatojums izdaudzinātajai gru-zīnu viesmīlībai. Latviešus gruzīni vienmēr ļoti cienī-juši, īpaši pēc pēdējā militārā konflikta ar Krieviju, kad Latvija nepārprotami pauda savu atbalstu Gruzijai. Paši gruzīni saka, ka viņus raksturo Tbilisi centrā redzamā 65 m augstā vald-nieces Tamāras statuja, kurai vienā rokā ir vīna piala, bet otrā – zobens. Tādi arī ir gruzīni, – savus viesus viņi cienā un lolo, bet ienaidniekus kauj. Patiesībā tas simbolizē: ’’Ja nāksiet kā draugi, tad sagaidīsim ar vīnu, ja nāksiet kā ienaid-nieki, tad sagaidīsim ar zobenu.’’

Valdnieces Tamāras statuja – Mātes Gruzijas simbols Tbilisi Galvaspilsētas Tbilisi vēsture ir 2 rei-zes senāka par Rīgas vēsturi, pateicoties senajiem tirdzniecības ceļiem, kas savie-noja Āziju ar Eiropu. Vecpilsētā mazas, šauras ieliņas aizved gan līdz kafejnīcām un restorāniem, gan līdz māju iekšpagal-

miem, kur gozējas pusšķībi dzīvoklīši un balkoniņi. Kādreizējo godību laika zobs sagrauzis. Tādēļ grausti tiek nojaukti, un to vietā tiek būvētas jaunas ēkas. Katrā Tbilisi kvartālā ir vismaz viena maizes ceptuve, kurā lielā, ar malku kurināmā katlā tiek cepta tradicionālā puri maize no miltiem un ūdens, taču vienmēr svai-ga, garšīga un smaržīga. Ar gaisa tram-vaju uzbraucot klints virsotnē izbūvēta-jā, senajā Narikala cietoksnī (4.gs.), var redzēt gan veco, gan jauno Tbilisi. 5.gs. sākumā cars medījis kalna teritorijā. Nomedīts fazāns, kas ar visu bultu pēc tam atrasts mežā, kur uziets termālais (siltais, ārstnieciskais) ūdens. Vēlāk šeit uzceltas pirtis. No augšas redzami to kupoli, no kuriem laukā nāk tvaiki. Sēr-ūdens pirtis – tā ir tradīcija un kultūra. Tirgotājiem un citiem ieceļotājiem savu-laik vispirms bijis jāiet šajās pirtīs, jāuz-velk tīras drēbes, un tad drīkstēts ieiet pilsētā. Sievietēm pirts diena bijusi piektdiena. Tai viņas gatavojušās un greznojušās, uzģērbušas arī svētku klei-tas. Tbilisi redzamas dažādas interesan-tas arhitektoniskas konstrukcijas: nams ar visādiem izvirzījumiem – kā no lego klucīšiem veidots; stiklā būvēts Miera tilts, kam ir otra sarežģītākā konstrukci-ja pasaulē. Tas atgādina stikla ceļu un dienā ļauj izbaudīt gaismas saspēles ūdenī, naktī – sajūtas kā Šeherezādes pasakās.

Miera tilts Tbilisi Bijušais premjerministrs uzskatījis, ka justīcijas un policijas ēkas arī jāceļ tikai no stikla, tādējādi viens otru kon-trolējot gan no iekšpuses, gan no ārpu-ses. 2016. gadā Tbilisi uzstādīts metāla dzīves koks ar putniem, kur uzsvērta doma, ka katrs cilvēks izvēlas savu dzī-ves ceļu. Pilsētas ielās redzamas dažādu mar-ku vieglās mašīnas, interesanti, ka daļai no tām ir labās puses stūre. Gruzijā nav tehniskās apskates, tādēļ iespējams re-dzēt arī bēdīgāka izskata braucamos. Vecos, sagrabējušos Moskvičus izmanto galvenokārt dažādu kravu pārvadāšanai. Reizēm nevar saprast, cik joslās tiek braukts, jo mašīnas nereti ir krustām šķērsām, līdz ar to kustība uz priekšu ir lēna. Apdzenot pagrieziena rādītāji tiek ieslēgti ļoti reti, vairumā gadījumu priekšā braucošo par manevru pabrīdina ar pīpināšanu. Mūsu autobusa šoferim Rafaelam ir jāvizina 36 ekskursanti kopā ar diviem gidiem. Priecājamies, ka viņš ir precīzs, atsaucīgs un tur, kur ir bīsta-mākas vietas, ved mūs ļoti uzmanīgi, bez tam paspējot izstāstīt arī daļu no savas dzīves lielās pieredzes. Pusdienojam ceļmalas ēstuvē. Mana kaimiņiene pasūta lobio – dārza pupiņu biezputru tomātu mērcē, bet es, atcero-ties kādreizējos laikus, gatavojos notie-sāt 5 khinkaļus. Tie ir ar rokām darināti palieli mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem – ‘’pelmeņu brālēni’’. Ēdot jāņem ar rokām aiz kātiņa (to neēd), jāpārkož, jāizsūc buljons, tad apēd pārē-jo. Mans sapnis ir izsapņots. Vairāk par tiem negribu dzirdēt. Lai ar tādiem nor-

māli tiktu galā, man vēl jāiet skolā. Bez tam buljons ir ļoti sāļš, un maltie sub-produkti gaļas vietā nav īsti baudāmi. Pusstundas brauciena attālumā no Tbilisi atrodas Mcheta – viena no vecā-kajām Gruzijas pilsētām, kas līdz 5.gs. bijusi galvaspilsēta. Tajā ir šauras, se-natnīgas ieliņas, kafejnīcas, katedrāle. Daudzo klosteru un dievnamu dēļ Gruzi-ju dēvē par Dieva zemi. Tie būvēti kalnu virsotnēs un kalpojuši arī kā skatu torņi. Dabas ainavas ir elpu aizraujošas, taču saprotam, ka šo skaistumu ar fotoaparā-tu vien nav iespējams iemūžināt. Ieejot dievnamos, vīriešiem obligātas ir garās bikses u n nav pieļaujami krekliņi bez piedurknēm. Sievietēm jāņem vērā, ka pirms ieejas galvā jābūt lakatam un jāiet svārkos vai garākā kleitā. Jo Ieva kā sie-viete Ēdenes dārzā grēkojusi, tāpēc sie-vietēm jābūt pazemīgām. Garās bikses tiek uztvertas par kaut ko ne īpaši paze-mīgu. Pievakarē svētku vakariņas Tbilisi ar dejotāju, dziedātāju priekšnesumiem. Restorānā pulcējušās arī citu valstu ek-skursantu grupas. Ēdieni uz garā galda nonāk noteiktā secībā, līdz beidzot uz tā vairs nav vietas. Šeit greznojas hačapuri – ‘’gruzīnu pica’’ – pīrāgveidīga karsta baltmaize, kas bagātīgi pildīta ar brinzas vai suluguni sieru. Jebkur tas izrādās nepārspējami garšīgs. Skaisti servēti ir nadugi – biezpienveidīgs, maigs siers krēmveida konsistencē, ietīts caurspīdī-gās suluguni siera plāksnītēs. Neiztikt bez hašlama (vārīta gaļa ar piedevām) un čahonbilli (vistas gaļas, tomātu un sīpolu sautējums), beigās atnes mcvadi – šašliku, ko nemarinē, bet apkaisa ar sāli un pipariem. Tas tiek pasniegts ar themali mērci (skābeni asa, gatavota no meža plūmēm) vai sacebeli (mērce, kas gatavota no tomātiem). Neiztrūkstošs ir baltvīns, ko gruzīni viesībās lieto lab-prāt, jo tas esot vieglāks kā sarkanvīns un negurdina. Beigās mēs sakām: ‘’Didi madloba!’’ (liels paldies) un dodamies uz viesnīcu ‘’Batesta’’. Pēc karstās vakardienas seko lietus. Autobusā vēl neesot ieradušies tie divi, kas ir viens. Vai tādu teicienu var sa-prast? Jāsaka, ka šajā grupā pārsvarā ir vīri ar sievām, tad šāds teikums kļūst skaidrāks. Braucam uz senu pilsētu Gori, kur kādreiz jau būts. Tagad tā izskatās visai noplukusi un nabadzīga. Galvenais apskates objekts ir diezgan nožēlojama Staļina dzimtā māja, kurā 1879. gada 21.decembrī kurpnieka ģimenē nāca pa-saulē Josifs Džugašvili. Par Staļinu viņš kļuva tikai vēlāk. Blakus atrodas preten-ciozs muzejs, kas veltīts maniakālajam diktatoram. Daļa Gori iedzīvotāju gan uzskata, ka viņš darījis labu, iznīcinot tikai tautas ienaidniekus. Citi izmanto ‘’vadoņa’’ tēlu biznesā, ar to piesaistot tūristus un pelnot naudu. Gide uzsver, ka padomju laikā Gruzija zaudējusi 25% no savas teritorijas, neko sliktāku Staļins nav varējis izdarīt. Braucot pa Gruzijas ceļiem, abās pus-ēs tiem ievērojam caurules žogu augstu-mā, kas nemaz nav ieraktas zemē. Izrā-dās, - tas ir gāzes vads, no kura uz katru māju aiziet atzars. Izskatās visai dīvaini. Uplistcihes alu pilsēta ir viena no vecākajām seno laiku apmetņu vietām Kaukāzā. Sastāvējusi no vairāk kā 700 alām un alu sistēmām, kas izkaltas klin-tī, no kurām tikai 170 saglabājušās līdz mūsdienām. Akustika alās ir kolosāla, un mēs nodziedam vairākas latviešu tau-tas dziesmas. Brīnišķīgs kora sniegums bez mēģinājumiem. Šīs alas izveidotas no 5.-1.gadsimtam pirms mūsu ēras. Atliek vien brīnīties par cilvēku neiero-bežotajām spējām. Pirms Gruzija kļuva par kristiešu valsti, šī vieta bija īpaša ar pagānu rituāliem. Galvenais karavānu –

zīda ceļš no Āzijas uz Eiropu atradās vien 2 km uz ziemeļiem no pilsētas. Ce-ļotājiem bija jāmaksā nodokļi, un līdz ar to pilsētiņa kļuva bagāta.

Atpūta pie Uplistcihes alu pilsētas Par cik esam diezgan salijuši, īsti vie-tā ir mūsu pusdienas Stalbera vīna pa-grabā. Galdi lūst no ēdienu pārpilnības. Šeit ir gan shoti – gara maize kā laiva, laužama pa gabalam, cepti baklažāni ar ķiplokiem un garšvielām, bļoda ar zaļu-miem, hašlams, šašliks u.c. Saimnieks ir ļoti atraktīvs, daudz ko stāsta un piedā-vā gan čaču – paša gatavotu vīnogu kan-džu, gan sarkano un balto, es teiktu - dzintaraino vīnu, kas izturēts pazemes krūkās. Dzert drīkst tikai pēc kārtējā tosta – tāda viegla uzdzeršana pa virsu katram maltītes kumosam Gruzijā nav pieņemta. Ja kādam no vietējiem iedzī-votājiem gadījies tā pavairāk uzņemt uz krūts, tad viņiem ir speciāls paģiru ēdiens – zupa haši – ar govs kuņģi un cūkas kājām (pēc skata kā mūsu aukstā gaļa pirms sarecēšanas). Ļoti trekna un vārīta bez garšvielām. Sāli, ķiplokus vai pienu jāpievieno pašam. Katra sastāvda-ļa pilda svarīgu funkciju: govs kuņģis – ferments labākai iepriekšējās dienas ēdiena sagremošanai, ķiploki – vitamīni, piens – atindēšanās. Skaidrai dūšai šī zupa nav domāta. Ceturtajā dienā esam Kutaisi – vienā no skaistākajām un senākajām Ŗietum-gruzijas pilsētiņām. Tirgū iespējams ie-gādāties garšvielas, tējas, augļus, arī ze-menes. Īpaši vērtīga garšviela esot Sva-netijas sāls, kam pievienotas 12 dažādas Gruzijas garšvielas. Kā grubuļainas de-sas karājas dažādu krāsu (tas atkarīgs no vīnogu šķirnes) čurčellas – aukliņā sa-vērti valrieksti vai funduka (dižlazdas) rieksti, kas iemērcēti savārītā vīnogu sīrupā, kas pēc tam izžāvēts. Līst lietus, bet viens no mūsējiem – padzīvojis kungs, - izrādās - ziemas peldētājs, uz-jautrinoši staigā tikai krekliņā ar uzrak-stu: ‘’Jaunības dullums vēl nav pārgājis, kad vecuma dullums jau klāt.’’ Dodamies Sataplia alās. Stalaktītiem un stalagmītiem bagātie alu labirinti atklāti pagājušā gadsimta sākumā, izse-kojot strautiņu, kas pazudis plaisā. Mūs-dienās alas ir dažādi izgaismotas, un šeit var apskatīt arī atklātos dinozauru pēdu nospiedumus. Alas nav tik iespaidīgas kā Eiropas valstīs, toties pašiem savas. Braucot uz Bordžomi, apgūstam val-riekstu ievārījuma gatavošanas recepti: novāc zaļus valriekstus, attīra no čaulas, 2 nedēļas tura sodas šķīdumā, lai val-rieksti vārot neizšķīstu, pieliek cukuru un tad vāra. Turpinājums izdevuma 7.lpp.

2017.gada maijs (94) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7 Valodas raisās arī par pašiem gruzī-niem. Ja ģimenē ir pieci bērni – divi zēni un trīs meitenes, - viņi atbildēs, ka ir divi bērni, jo zēni būs dzimtas turpinātā-ji, bet meitas apprecēsies un dosies pa-saulē. Gruzijas patriarhālajā iekārtā sa-biedrībā galveno lomu spēlē vīrietis, bet mājās visus komandē mamma. Neuzkrī-toši, taču vienmēr panākot savu. Sievie-tes tiek cienītas, taču atvadoties gruzīnu vīrietis sievietei paspiedīs roku, bet vī-rieti apkamps un sabučos. Viens no sir-snīgākajiem ieradumiem ir puišiem ie-ķerties otram elkonī. Gruzīnu sievietes uz ielas redz pamaz, un ne līdz galam kļūst skaidrs, kad vīrieši strādā, jo rodas sajūta, ka viņi daudz laika pavada mazā-kās vai lielākās kompānijās, pulcējoties parkos, pie autoservisiem un citur, lai dedzīgi kaut ko pārrunātu. Sievietes tie-sības Gruzijā ir aizsargātas. Vienīgi ar vīna gatavošanu viņas nenodarbojas. Vīna dzimtenē Kahetijā tikai vīrieši ar plikām, tīrām kājām mīda vīnogas – tā esot svēta lieta. Austrumu daļā vairāk ēd gaļu, siers – mīkstāks, bet vīns – dziļāks, nopietnāks. Rietumdaļā ciena veģetāros ēdienus, siers – cietāks, vīns – vieglāks. Austrumos audzē arbūzus, saulespuķes u.c., rietumos aug kivi, apelsīni, manda-rīni. Dienvidos izaug divas kartupeļu ražas sezonā. Gruzijā daudz izmanto liellopu, teļa, aitas, vistu un tītaru gaļu. Grieķu riekstus izmanto gandrīz visos ēdienos. Pusdienojam ceļmalas restorā-nā, kur gluži kā padomju laikos slauka galdu ar lupatu ēdoša cilvēka deguna priekšā. Gruzijā skola sākas no 10. – 16.septembrim, beidzas maijā. Izglītība ir bezmaksas. Skolā iet no sešiem ga-diem līdz 12. klasei. Ja ir vēlēšanās, var studēt universitātēs. Gruzīni labprāt laistu mazos bērnus mācīties lauku sko-lās. Ik pa trim gadiem skolotājiem jāliek eksāmeni par to, kā tikt galā ar skolēnu uzvedības problēmām. Ja nezina valsts valodu, iedzīvotāji nedrīkst strādāt valsts iestādēs. Armēņu pārstāvji dzīvo Tbilisi no pilsētas dibināšanas laikiem. Azerbai-džanus Jekaterinas II laikā pārvietoja uz Marneuli ciemu 40 km uz dienvidiem. Tā iedzīvotājiem ar visiem nav pieņemts sveicināties. Ja to darīsi, mulla aizbēgs. Viņu ieraugot, acīs nedrīkst skatīties, bet jāpāriet ielas otrajā pusē. Matus nedrīkst nogriezt, ja neesi apprecējusies. Atļauju tam var dot tikai tēvs vai vīrs. Ja meite-ne 16 gados vēl nav precējusies, Gruzijā tā nav laba zīme. Arī tā ne, ja sieviete grib mācīties. Mūsu gide, kura ir īsts spridzeklis ar saviem 32 gadiem, vīru un dēliņu gan uzskata, ka ir jāmācās, jāstrā-dā, jo Gruzijā dzīve ir grūta. Slinks cil-vēks vienmēr būs bezdarbnieks. Vidējā alga valstī – 700 – 800 lari (~450dolāri). Augstākā alga – virs 1000 lariem, zemākā – 500 – 600 lari. Stu-denti var darbu apvienot ar studijām. Progresīvie gruzīni atbalsta mācības visa mūža garumā. Apkurei ziemā tiek izmantota Krievi-jas piegādātā gāze. Tas ir ekonomiski un ekoloģiski. Ar malku nekurina, to izman-to vairāk uguns skaistumam, lai sildītos pie kamīna. Šodien visu dienu līst. Kas tie par grēku plūdiem no debesīm? Bet tie ne-spēj aizēnot Bordžomi kūrortpilsētas skaistās celtnes, unikāli dziedniecisko

klimatu un skaisto dabu. Pirms ieejas parkā var iegādāties veselīgo čiekuru ievārījumu, un parkā iespējams nobau-dīt pasaules slaveno minerālūdeni no tā izcelsmes avota. Kas teica, ka tas smird pēc sapuvušām olām? Tā nepavisam nav. Minerālūdens ir nedaudz sāļš, pa-silts, bet pietiekoši garšīgs, pie tam kuņ-ģim veselīgs. Rīts ir nomācies, lietains un pavēss. Ceļojam uz Kakheti reģionu, kas asoci-ējas ar vārdu vīns. Šeit 400 – 700 m virs jūras līmeņa tiek audzētas ļoti daudz un dažādas vīnogu šķirnes. Katrs gruzīns cenšas vīnu darīt pats un spiež sulu tā, lai nesaspiestu kauliņus, jo tie piedod rūgtu garšu. Šejienes vīni smaržo pēc garšvielām un žāvētiem augļiem. Katrs ciems, kuram braucam cauri, ir raksturīgs ar kaut ko savu. Vienā pārdo-šanai izstādīti māla trauki un koka iz-strādājumi, citā – dažādi sieri, vēl citā - augļi: zemenes, apelsīni, granātāboli un čurčellas, visbeidzot cūkas gaļa. Sighnaghi pilsētā pieminam Niko Pirosmani – gruzīnu gleznotāju no pārti-kušas ģimenes. Viņš bijis autodidakts ar talantu, ļoti primitīvi zīmējis lauvas, ži-rafes, lai gan tās nekad dzīvē nebija re-dzējis, un apgleznojis ieskrietuvju sie-nas. Pirosmani neprātīgi iemīlējies kādā franču aktrisē Margaritā, kura viesoju-sies Tbilisi. Viņš pārdevis savu māju, nopircis vairākus vezumus ar rozēm un salicis tās Margaritas mājas priekšā uz laukuma, bet... palicis bez atbildes. Pi-rosmani tā arī nav apprecējies un miris trūkumā.

Nuca ar ziedu klēpi Nazri Starp gruzīniem ir arī izmanīgi ļauti-ņi. Tā viens no viņiem nostājas pie pub-liskās tualetes un savāc naudu par ieeju. Kad ierodas īstā kasiere, viņš jau ir ga-balā. Šodien ir svētku pusdienas pie Simo-na. Viņš sagaida pie savas viesu mājas ar banduru rokās un dziesmu, ģērbies kā īsts džigits. Viņa ģimenei (sieva, dēls, meita) ir jākopj 1 ha ar citrusaugiem un 1 ha ar vīnogulājiem. Pie balta galdauta mēs dziedam savu himnu, jo šodien Lat-vijai svētki. Pēc tam Simons saka tostu: ‘’Atcerēsimies, pieminēsim savus vecā-kus un teiksim vārdus ‘’paldies’’ un ‘’piedod’’. Paldies par to, ko labu devāt, iemācījāt! Piedodiet, ja kādreiz biju ne-savaldīgs, nepateicīgs!” Gruzīni ārkārtīgi

ciena savus vecākus, vecvecākus un citus padzīvojušus cilvēkus. Viņiem vienmēr tiek veltīti pirmie tosti un pataupītas labākās vietas pie galda. Mūs sagaida arī pārsteigums – Simona meitas dziedātā dziesma latviešu valodā, jo viņa gadu dzīvojusi Siguldā. Pirmspēdējā ceļojuma diena veltīta milzim Kazbekam. Gide Nuca zvanījusi, ka kavēsies 5 minūtes, bet viņa ierodas momentā un nav nokavējusi ne minūti. Piebrauc viņas draugs Levans ar milzīgu puķu klēpi, kas nu pa ceļam Nucai kopā ar mīlestības vēstuli jāved viņa iedomā-tajai līgavai Nazri. Koordinātes ir markets un ceptuve, bet turpceļā ātrumā esam tiem pabrau-kuši garām, un tā puķes autobusa siltu-mā vizinās visu dienu. Braucam pa Gru-zijas kara ceļu. Jau sen esmu vēlējusies to redzēt. Šī ceļa garums ir 208 km un kvalitāte ļoti apšaubāma. Liekas, ka kāds ik pa brīdim ir paniekojies, izgriezdams taisnstūra gabalus. Ceļu neesot vērts remontēt. Ziemā tas tik un tā sabojājo-ties, jo lavīnas un nogruvumi te ir bieža parādība. Mēs brauksim 180 km un pār-varēsim 2400 m augstumu. Gruzijas kara ceļš sākas no Mchetas pie pagrie-ziena uz Vladikaukāzu un ir vienīgā sau-szemes saikne no ziemeļiem ar šo nepa-kļāvīgo zemi. Šis kalnu ceļš jau kopš 1.gadsimta ir bijusi vienīgā iespēja, kā ziemeļu kaimiņiem tirgoties, karot un viesoties Gruzijā. Ceļš ir skaists ar savu floru, faunu, brīnišķīgām ainavām, kal-niem, tuneļiem, augstām nogāzēm, straujiem pagriezieniem un reizēm tik šaurs, ka lielākam transportam izmainī-ties ir pagrūti. Labi, ka nelīst. Šoferis brauc prātīgi un tur, kur ceļš vēl sniega nogruvumu pilns, dodas tumšajā tunelī. Reizēm autobuss apstājas un gaida, kad no tumsas izbrauks lielā fūre. Ar Gruzijas kara ceļu saistās arī tra-ģiskie Otrā Pasaules kara notikumi. Hit-lera armija pa to netika gruzīnu zemē. Taču Gruzijas kara ceļa tuneļus, kas vēl joprojām ir lietošanas kārtībā, cēluši vācu karagūstekņi, no kuriem liela daļa šajā sūrajā klimatā un pārcilvēciskajā darbā gājuši bojā. Galvenā gruzīnu sāpe ir saglabāt sa-vas valsts teritoriju. Oseti, kas esot kal-niešu ciltis, ievesti valsts vidienē, lai ap-strādātu zemi. Tagad viņi ieguvuši daļu no Gruzijas, nosaucot šo teritoriju par Dienvidosetiju. Pa kara ceļu krievu tanki šad tad iedomājas iebraukt Gruzijā un sniegt ‘’palīdzīgu’’ roku osetiem. Gruzi-jas kara ceļš gruzīniem ar militāru spēku bija jānosargā no Krievijas 2008.gada kara laikā. Tagad krievi Gruzijā drīkst iebraukt bez vīzām, bet gruzīniem, ie-braucot Krievijā, tās vajadzīgas. Pa ceļam apskatām debesszilo milzī-go Žinvali ūdenskrātuvi zaļo kalnu ielo-kā, kas izveidota 1956.gadā, applūdinot 8 ciemus. No šejienes ūdeni saņem Tbi-lisi. Ceļš uz Gruzijas lielāko slēpošanas kūrortu Gudauri 120 km no Tbilisi arī ved pa Gruzijas kara ceļu. Slēpošanas trašu sezona ilgst no decembra beigām līdz aprīlim. No 5 pacēlājliftiem augstā-kais sniedzas līdz Sadzeles virsotnei 3268 m.v.j.l. Bez klasiskās kalnu slēpo-šanas šeit tiek piedāvātas arī ekstrēmā-kas izklaides – paraplanēšana ar slēpēm un heliskiings – slēpošana, nogādājot kalnos ar helikoptera palīdzību. Nelielos kalnu ciematos un pilsētās nereti vēroja-

mas padomju laiku sanatorijas un atpū-tas nami ar izsistiem logiem un cauriem jumtiem, kas rada skumjas nolemtības iespaidu. Mūsu ceļš ved līdz Stepan-cmindas pilsētiņai, no kuras ar četru riteņu pilnpiedziņas džipiem var doties uz mākoņu ieskauto Gergeti Svētās Trīs-vienības klosteri 2170 m.v.j.l., katram samaksājot 20 larus. Džipiem ir labās puses stūres, un kalnā tie dodas lēnām. Ceļš ir izdangāts (vertikālā kāpienā būtu tikai kādi 430 m), akmeņains un dub-ļains, tādēļ jābrauc saudzīgi, jo mašīnas remonts ir ļoti dārgs, bez tam ir jāatbild arī par pasažieriem. Šoferis dienā var veikt trīs braucienus, un ziemā arī jāiz-tiek no tā, ko vasarā nopelnījis.

Gergeti Svētās Trīsvienības klosteris Kaukāza kalnos Skatoties kalnu augstumos, var tikai nojaust tālumā esošo Kazbeka kalnu – 5047 m augstu milzeni, ko gruzīni sauc par Mkinvari – kalnu ar ledus cepuri. Bet Kazbeka nosaukumu tas ieguvis no 19.gadsimta gruzīnu rakstnieka, kas dzi-mis tagadējā Stepancmindā, Aleksandra Kazbegi vārda. Gidei no 20 reizēm tikai divās izdevies tā īsti Kazbeku ieraudzīt. Braucot atpakaļ uz Tbilisi, pa ceļu redzam aizslīdam trafiku – milzīgu aitu un kazu ganāmpulku. Pamanām arī kā-du ēzelīti – išaku. Tas kalpo bagāžas pārvadāšanai, arī mazo aitiņu pārneša-nai maisiņos, kamēr tās iemācās kārtīgi staigāt. Braucam uzmanīgi, jo jāsameklē vie-ta, kur nodot puķu klēpi, bet veikaliņi - marketi gar ceļa malām ir neskaitāmi. Kad īsto tomēr esam atraduši, tad izrā-dās, ka meitene uz vietas momentā nav sastopama, bet patiesībā viņa esot nesen precējusies... Lai nebūtu lielas nepatik-šanas, puķes brauc atpakaļ uz Tbilisi. Levans pateicās mums visiem par līdzi jušanu, un viņa sapnis par nejauši iepa-tikušos meiteni bija izsapņots... Vakarā atvadu vakariņas restorānā, kas beidzas ar deju, veltītu Latvijas dele-gācijai: ‘’Ballējam, neguļam!’’ Daļēji tā ir patiesība, jo viesnīcā ierodamies 23.00, bet pēc divām stundām jau jābūt auto-busā izbraukšanai uz lidostu. Izlidošana kavējas par stundu. Rīgā ierodamies 8.00. Kad mūsu bagāža slīd pa lenti, katru atbraucēja čemodānu ar ožu pār-bauda suns. Esam pabijuši valstī, kurā ir skaista, daudzveidīga, kontrastaina daba un, neskatoties uz ierobežotajām attīstības iespējām, bagātas kultūras tradīcijas, laipni, atvērti un izpalīdzīgi cilvēki, kuru dziesmas pārsvarā veltītas sievietēm, vīnam un mīlestībai. ◊ Rūta Skaidrā

Š ogad par turnīra uzvarētājiem kļuva 7.klases komanda (Māris, Mikus, Alise, Maikls, Rūdolfs, Ar-tūrs), otrajā vietā 6.klases komanda (Evelīna, Elvis, Kristaps, Denijs, Daniels), bet trešie 5.klase (Uģis, Ralfs, Armands, Jānis Velme, Jānis Laizāns, Mārtiņš, Regnārs).

Labākais vārtu guvējs Māris Parts.◊ Inese Grava

Sporta skolotāja

Noslēdzies Naukšēnu novada vidusskolas 5.-7.klašu turnīrs florbolā

8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2017.gada maijs (94)

30 . aprīļa rītā pie Naukšēnu novada pašvaldības sasēdās autobusā ekskursanti, kas devās iepazīt Raunu un tās uzņēmējiem. Iebraucot Raunā ap-meklējām mīlīgo ķiploku namiņu. Tur mūs uzņēma jaunas, strādīgas meitenes, ar savu plašo ķiploku izstrādājumu pro-duktu klāstu. Pēc tam baudījām veselī-gos čipšus, knakerus sausmaizītes, kas gatavoti no griķiem, burkāniem, bietēm, kalē kāpostiem. Tas viss gatavots no dabiskiem produktiem un bez cukura. Sekoja ekskursija pa Raunu, pavadī-bā ar atraktīvo, interesanto gidi, kura pastāstīja par vēsturiskajām pilsdru-pām, Brīvības pieminekli, Raunas baz-nīcu, dīķi kas atrodas pie Raunas vidus-skolas. Pusdienās mielojamies kafejnīcā Hameleons. Pabijam zaļo sieru un ma-karonu ražotnē, kur jauna, uzņēmīga ģimene ražo sieru ar garšvielām, kā arī dažādu garšu 13 veidu makaronus un 5 veidu mājas nūdelītes. Jaukās un interesantās ekskursijas izskaņā pabijām pie Raunas Staburaga, kurš kopā ar nogāzi veido gleznainu ainavu.◊

Marika Dombrovka Ekskursijas dalībniece

Pavasara ekskursija uz Raunu

Ekskursijas dalībnieki pie Raunas Staburaga Foto: Aiga Stiere

3 .maijā Rūjienas novada sporta skolas un Valmieras Bērnu sporta skolas jaunāko grupu audzēkņi piedalījās pār-baudes sacensībās vieglatlētikā. Sacen-sības notika J.Daliņa stadionā Valmierā un šajās sacensībās tika sasniegti labi rezultāti. U-10 vecuma grupā meitenēm: Emī-lijai Tobīsai 1.vieta 60m skrējienā (9,92s) un 1.vieta tāllēkšanā (3,44m), Annijai Putenei 2.vieta bumbiņas meša-nā. Zēniem šajā grupā Markusam Upī-tim 1.vieta 60m skrējienā (9,80s) un 2.vieta 200m (37,04s). Madaram Grau-diņam 2.vieta tāllēkšanā (3,25m) un 3.vieta bumbiņas mešanā, Mikam Bala-boļinam 2.vieta bumbiņas mešanā. Jā-nim Pūcem 200m skrējienā 4.vieta(37,6s), bet 60m skrējienā 6.vieta(10,6s). Martai Uglanovai 6.vieta 60m skrējienā (10,8s). U-12 vecuma grupā: Loretai Bērziņai 1.vieta augstlēkšanā (1,15m), Ancei Alk-snei 1.vieta lodes grūšanā un 1.vieta bumbiņas mešanā (17,37m), Nikolai Ziediņai 2.vieta 600m skrējienā(2:20,6s), Edvardam Avikam 3.vieta lodes grūšanā (6,43m), Nikam Lauber-tam trīs pirmās vietas - augstlēkšanā (1,15m), lodes grūšanā (7,76m) un bum-biņas mešanā (41,78m), Ernestam Ķau-

ķim 4.vieta 200m skrējienā (36,07s), bet Markuss Gaidamovičs šajā distancē 4.vietā (36,30s). U-14 vecuma grupā: Danielai Kalni-ņai 1.vieta 60m/b ( 9,70s), 1.vieta 200m skrējienā (29,08s) un 2.vieta 60m skrē-jienā (8,20s). Evelīnai Eglītei 1.vieta

lodes grūšanā (11,61m), Annai Jolkinai 2.vieta diska mešanā (21,67m), Aman-dai Čākurei 1.vieta augstlēkšanā (1,15m) Lienei Engerei 3.vieta 60m barjerskrē-jienā, Ingaram Reinim 1.vieta 600m skrējienā (2:45,8s), Danielam Gaidamo-vičam 1.vieta 60m/b un 2.vieta 60m skrējienā (8,45s), Denijam Bošam 2.vieta šķēpa mešanā (28,10m) un 4.vieta 200m (32,70s), Elvim Laškovam 3.vieta lodes grūšanā (8,81m) un 3.vieta šķēpa mešanā (26,29m). 16.maijā Valmierā J.Daliņa stadionā, piedaloties Valmieras vieglatlētikas klu-ba un Valmieras Bērnu sporta skolas rīkotajās sacensībās, jauno sezonu uzsā-ka U-14,U-16 un U-18 vecuma grupu vieglatlēti. Ar teicamu jaunu personīgo rezultā-tu lodes gūšanā U - 14 meitenēm (12,17m), pirmo vietu izcīnīja Evelīna Eglīte. U-14 zēniem Danielam Gaidamo-vičam 2.vieta 80m barjerskrējienā (14,3s), U-18 meitenēm Laurai Jundzei 2.vieta augstlēkšanā (1,40m), bet Rolan-dam Reiziņam U -18 vecuma grupā lo-des grūšanā, arī jauns personīgais rezul-tāts (10,98m) un 5.vieta!◊ Inese Grava Sporta trenere

8 .-9.klašu grupā mūsu skolēniem vairākas godalgas - augstlēkšanā 1.vieta Laurai Jundzei (1,40m), lodes grūšanā Rolandam Reiziņam 2.vieta (10,52m,) 100m skrējienā Danielam Rudzītim 3.vieta (12,4s), bet 800m skrējienā Da-nielam 4.vieta (2:29,9s). 400mx300mx200mx100m stafešu skrējienā, kurā piedalījās Daniels Rudzī-tis, Laura Jundze, Rolands Reiziņš un Grieta Pūce, mūsējiem 3.vieta (2:32,9s). Šoreiz vislielākais prieks par vidus-skolēnu sniegumu! Jauniešu 100m skrē-jiena finālā startēja trīs mūsu puiši. Pir-mais, Endijs Vucins (11,7s), Ralfam Zelti-ņam 3.vieta (12,1 s), bet Renātam Muce-niekam 5.vieta (12,6 s). Taču Renāts izcī-nīja zelta godalgu tāllēkšanā (5,69m). 200m skrējienā Kārlis Pūce 1.vietā (24,8s), un vēl Kārlim 4.vieta augstlēkša-nā (1,65m). Endijam Vucinam 200m skrējienā 2.vieta (25,3s). Augstlēkšanā jaunietēm Madarai Ir-bei 2.vieta (1,30 m). Lodes grūšanā Kris-tīnei Lūsei 2.vieta (7,66 m), bet lodes grūšanā jauniešiem Arnim Grīnfeldam 3.vieta(9,44m). Kopvērtējumā Naukšēnu novada vi-dusskolas komandai kauss par izcīnīto 3.vietu!◊

Inese Grava

Mūsējie "Ziemeļu stīgas" sacensībās Vieglatlētu sasniegumi

Daniels Gaidamovičs

Naukšēnieši apgūst petankas iemaņas Ērģemē M aijā Naukšēnu novada iedzīvotājiem bija iespēja doties apgūt petankas spēli Ērģemē, kur mūs laipni uzņēma Ērģemes petankas klubs. Sākumā kluba pārstāvji pastāstīja par spēles vēsturi, par to kā nolēmuši aizsākt petankas spē-li un kā pamazām soli pa solim tikuši pie saviem laukumiem un kluba. Pēc tam tika skaidroti no-teikumi, pēc kuriem jau naukšēnieši metās lau-kumos, lai izmēģinātu savus spēkus daudziem maz zināmajā spēlē, kuras aizsākumi meklējami jau 500 gadus pirms mūsu ēras. Spēles pamatus naukšēnieši apguva ātri, ko-

pumā spēlē aizvadot 2 stundas, kuras paskrēja jautri un nemanot. Pēc spēles Ērģemes petankas klubs dāvināja mums spēļu bumbu komplektu, lai pēc iespējas ātrāk varētu šo spēli aizsākt arī Naukšēnos. Vēlos teikt lielu paldies Ērģemes petankas klubam, kas mūs ļoti laipni uzņēma. Vēlot veik-smi kluba biedriem un izdevušos Latvijas čem-pionāta posmu petankā, kas jau 8. jūlijā norisi-nāsies Ērģemē.◊

Teksts un foto Gundars Putniņš Sporta darba organizators

2017.gada maijs (94) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 9

Ceturtdien, 20. jūlijs 15.00 Pie Naukšēnu novada vidusskolas virvju troses “Turies”. 18.00 Naukšēnu muižā “Mirklis uzņēmējiem”. 20.00 Naukšēnu muižas estrādē Baltinavas amatierteātris “Ontons un An-na”. Piektdien, 21. jūlijs 18.00 Pie Naukšēnu novada vidusskolas Pašdarbnieku koncerts. 19.30 Auto orientēšanās. Sākums SIA “Naukšēni” stāvlaukumā. 22.30 Ķoņu kalnā koncerts kopā ar Lingu. Sestdien, 22. jūlijs 10.00 Ģimeņu rīts Naukšēnu Cilvēkmuzejā. Vienlaicīgi būs iespēja aplūkot Apavu izstādi. 11.00 Pusdienlaika mikslis pie Naukšēnu kultūras nama: Fotoautomāts telpā, Klucīšu diena, Tirgus, Piepūšamās atrakcijas, Ūdens-

bumbas, Papīra mākslas darbnīca “Viktora vēstules”, Foto spēle, Vizināšanās ar zirga pajūgu, Spēle “Zviedru karalis”, Pogu gatavošanas darbnīca, Vizinā-šanās ar plostu, Brīvā skatuve, Mīklas cepšana, Izstāde “Kopā ar slavenību”. 11.00 Naukšēnu stadionā futbols. 16.00 Svētku gājiens “Ar puķi pogas caurumā”. 19.00 Naukšēnu muižas estrādē Svētku koncerts kopā ar Mārtiņu Jātnieku, Sabīni Berezinu, Mārtiņu Ruski, Aivaru Birzmali un Edvīnu Zariņu. 22.00 Naukšēnu muižas estrādē svētku balle ar “Ballīšu orķestri”. Svētdien, 23. jūlijs 12.00 Piksāru baznīcā Svētku noslēguma koncerts kopā ar “Trīs tenori”. 13.30 Brantiņu mežā militārās simulācijas spēles “Airsoft”.

Programmā iespējams izmaiņas, precīza svētku norises programma būs pieejama 30.jūnijā.

Naukšēnu novada svētki “Ar puķi pogas caurumā” no 20.-23. jūlijam

Muzejnakts pasākumi Naukšēnos 20 . maijā tika atzīmēta Muze-ju nakts. Kā sarunājuši ar „augšu”, tieši uz nedēļas nogali, laiks palika siltāks, tieši kā priekš mūsu pasākuma! Pēc pagājušā gada pieredzes, kad pie mums bija praksē studenti, šķiet, vairs nevaram iedomāties, ka varam Muzej-nakti kvalitatīvu, baudāmu uztaisīt tikai dažu cilvēku sastāvā. Tā nu arī šogad centāmies piesaistīt vairāk cilvēkus. Ko tad šogad varēja pie mums sadarīt? Mu-zejs bija izstaigājams jau no septiņiem vakarā līdz pat vieniem naktī. Muzejā bija apskatāma jaunā siena ar attēliem par Naukšēnu doktorātu, tā darbinie-kiem laika gaitā. Vienu stundu bija ie-spēja arī nofotografēties pie šīs sienas, iejūtoties ārsta lomā, izārstējot kādu no savējiem. Šīs dažas fotosesijas bija jaut-ras. Iegūstot pēc brītiņa 4 bildes, „modeļi” smaidīja. Muzejā bija apskatāma arī foto izstā-de „Laika spārnosnaktī. Pie reizes ”, kurā redzamās fotogrāfijas ir vietējo iedzīvo-tāju atnestas, atsūtītas. Šī izstāde apska-tāma līdz pat jūnija beigām arī tiem, kas nebija Muzeju var arī nobalsot par 3 sev tīkamākākajām.

Pie doktorāta bija dažādas radošās darbnīcas- vienā varēja pagatavot lupatu lellīti, citā „flaberu”, vēl citās pīt dažādas rokassprādzītes. Vislielākais pieprasī-jums bija „Laimes pogu” darbnīcai, stā-

vot cilvēkiem rindās gandrīz līdz pašām Muzejnakts beigām. Paralēli radošajām darbnīcām vēl bija iespējams arī uzrakstīt savu sapnīti, iemetot to īpašajā Naukšēnu sapņu trau-

kā, kurā tad visi šie sapnīši gatavosies līdz pat nākamajai Muzejnaktij. Naukšē-nu vidusskolas 5.klase rādīja mums inte-resantu priekšnesumu ar triku elemen-tiem. “Dainu meditācijā” mūs kopā uzdzie-dāt aicināja bijusī naukšēniete Ieva Bēr-ziņa un Sintija Šneidere. Ar lielu interesi cilvēki skatījās Naukšēnu improvizācijas teātra uzstāšanos. Lēnām nakts pasākumi tuvojās no-slēgumam. Tumsā, caur parka kociņiem, pa taciņām ejot, nakts trasītē aicināja iziet, vadoties pēc pulksteņa un izpildot uzdotos uzdevumus. Vēl tradicionālā Muzejnakts zupa- šoreiz tā bija šķelto zirņu zupa. Tiem, kas bija vecāki par 14 gadiem, bija iespēja vēl padarboties mu-zejā starp mēģenēm kā īstam ķīmiķim. Tā mēs esam pavadījuši kārtējo Mu-zejnakti, kas ir lielākais gada pasākums Naukšēnu Cilvēkmuzejā. Noslēgumā vēlos pateikt lielumlielo PALDIES visiem mūsu čaklajiem palī-giem, kā arī tiem, kas nesēdēja mājās un izbaudīja pasakaini silto sestdienas va-karu!◊

Teksts un foto Diāna Glušonoka

Kadrs no foto sesijas "Ārstē kādu no savējiem!"

Aicinām no 2.-9.jūlijam uz 3X3 saietu RŪJIENĀ! KAS IR 3X3 Trīsreiztrīs (3x3) ir kustība, kas at-balsta latviešu kultūrvērtības un latvis-kuma uzturēšanu, kā arī latvisko tradīci-ju un vērtību nodošanu bērniem. Līgas Rupertes ASV izlolotā ideja radusi pie-pildījumu un gājusi plašumā, jo saieti notiek katru vasaru Latvijā, Anglijā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Pasaulē kus-tībai ir apritējuši 35 gadi un 25 gadi Lat-vijā. Trīsreiztrīs palīdz ārzemēs dzīvojo-šo latviešu ģimenēm veidot un saglabāt savu latvisko identitāti un Latvijā dzīvo-jošajiem – savu latvietību novērtēt, kopt un bagātināt. Trīsreiztrīs dod iespēju latviešu ģimenēm no visām zemēm kopā mācīties un priecāties, baudīt savu lat-vietību, un to, cik dažādi un tomēr līdzī-gi mēs visi esam. Saietu dalībnieku vecu-mam nav ierobežojumu. Tāpat tajos pie-dalās arī veselas ģimenes vairākas paau-dzes. NOTIKUMI Katram saietam ir sava tēma un Rū-jienas tēma ir Zeme. Trīsreiztrīs saieti ir nedēļu gari un visa nedēļa ir ļoti intensī-vi piesātināta. Trīs cēlienos (no rīta, pēc-pusdienā un pievakarē) notiek izglītojo-šas un radošas nodarbības, kas balstītas uz tradicionālās kultūras apguvi un pa-matvērtību apzināšanos. Rūjienas saietā būs 50 dažādas ievirzes, no kurām 22 vadīs vietējie amatu meistari, novada zinātāji, audzinātājas, skolotāji. Ieviržu skaitā būs dabas dziedniecība un augi

pirtī, latviešu godi, teātris, vīru vaļa, me-tāla kalšanā, tautisko brunču darināša-na, mežs un medības , dīķis kā mazdār-ziņš, zemes bērnu- kristālu iepazīšana, daiļdārzniecība un ainavas veidošana senāk un tagad, tehnikas ievirze, Vidze-mes pūralādes gatavošana un vēsturisko logu restaurācija, ceļš pie sevis, runas māksla, ģimenes seminārs, politika un retorika, gleznošana un virkne citu. Esam izveidojuši veselu ieviržu blo-ku, kurā kopā darboties vecākiem un bērniem: radošās smilšu spēles lieliem un maziem, kokles spēle, galdniecība, keramika, ciemošanās lauku sētās, bun-gu mācība un citas. Vakara programmās būs tikšanās ar aizraujošiem cilvēkiem, bērnu teātra izrāde, sporta aktivitātes, koncerti. Vēlu vakaros un naktīs notiek brīvas formas dziedāšana (saukta par nīkšanu) un tau-tas danči. Mūsu saietā būs gan ģimeņu danči, kur mazie danco kopā ar vecā-kiem, gan vēlāk naktī danči lielajiem, un tos spēlēs azartiska folkloras grupa “Rikši”. Saieta garīgā kulminācija Daudzinā-jums notiks ceturtdien Rūjas līča pļavā. Daudzinājums ir sena rituāla mūsdienu versija, kurā saieta dalībnieki sanāk ko-pā lai „daudzinātu” - ar vārdu un dzies-mu enerģiju pavairotu kādu domu. Šo-reiz visi kopā, ar dabas spēku palīdzību, dosim Zemei savu mīlestību. Daudzinā-jumam gatavosimies gan veidojot savu

izpratni par rituālu, gan tērpjoties savos goda tērpos; kādam tas būs tautas tērps, citam vienkārši balts krekls. Visi līdzdar-bosimies ar savu klātbūtni, enerģiju, domām un dziesmām, dodot un smeļo-ties kopības izjūtu un spēku. Sestdienā saieta noslēgumā būs da-lībnieku darbu izstāde, kuru papildinās ieviržu vadītāju un vietējo ražotāju tir-dziņš, kā arī noslēguma koncerts Rūjie-nas kultūras namā, nīkšana un danči līdz rīta gaismai. PIEREDZE Saietu atmosfēra ir neformāla, cilvēki viens otru tradicionāli uzrunā uz tu. Vie-na no saieta vadītāju misijām ir gaišas un brīvas emocionālas vides radīšana. Ieviržu vadītāji, lektori un daiļamatu meistari ir pazīstami latviešu kultūras, politiskie un sabiedriskie darbinieki, un dažādu profesiju pārstāvji ar izglītību un pieredzi attiecīgajā laukā. Visi, ieskaitot nometņu vadītājus un organizētājus, strādā brīvprātīgi, bez finansiālas sa-maksas, atlīdzinājumā saņemot gandarī-jumu par padarīto. Saietos piedzīvotais ir tikšanās ar fantastiskiem cilvēkiem un brīnišķīgas emocijas. ATBALSTS Rūjienas novada dome un iedzīvotāji sniedz lielu atbalstu un pretimnākšanu saieta sagatavošanā. Viens no lielākajam pasākumiem būs kopīgi organizētais Raxtu Raxtu koncerts 7.jūlijā plkst. 20:00 pilsētas centra laukumā, kurā ie-

eja būs par brīvu. Saietu atbalsta arī vietējie uzņēmu-mi: SIA “Liepkalni”, SIA “Rūjienas sal-dējums”, SIA “Kunturi”, SIA “Rostes”, kā arī SIA “Kanclers” Jelgavā un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. SADZĪVE 3x3 saiets aptvers visu pilsētu. Die-nas norises bāzēsies lielajā skolā, taču notiks arī daudzviet pilsētā un novadā. Vakara pasākumi notiks Rūjienas kultū-ras namā, izņemot ceturtdienu, kad būs Zemes Daudzinājums, nakts basketbols un nakts koncerts Sv. Bērtuļa baznīcā. Saieta svarīgākās ‘sadaļas’ – nīkšana un danči katru vakaru kultūras namā. Viesi nakšņos mazajā skolā, lielajā skolā un bērnu dārzā, maltītes būs jaunajā sporta zālē, darbosies arī kafejnīca. Aicinām piedalīties saietā! Vairāk informācijas par saietu ir www.3x3.lv, kur jau ir publicēti ieviržu apraksti un saieta programma. Naukšēnu novada iedzīvotājiem dalī-bas maksa (bez ēšanas un gulēšanas) 10 eiro. Katram dalībniekam reģistrācijas laikā, 2.jūlijā no pl.13:00, tiks izsniegta kaklā karināma identifikācijas karte, kas jānēsā visu saieta laiku un apliecina tie-sības piedalīties pasākumos un ievirzēs. Sīkāka informācija pa t.29113658 (Sannija). Pieteikšanās e-pastā Rujiena3x3@3x3.lv līdz 25.jūnijam.◊

Sannija un Madars Kalniņi 3x3Rūjiena2017 vadītāji

Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: dome@naukseni.lv

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts info@naukseni.lv

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informāci-ja netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jāno-sūta uz e-pastu info@naukseni.lv, jānodod Naukšēnu novada pašvaldī-bas sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 24.aprīļa līdz 19.maijam reģistrēts mirušais:

Jānis Glinskis - 74

Naukšēnu bibliotēka no 16.—22.jūnijam slēgta.

Ķoņu pagastā Tamāra Zilberga - 01.06. Aldonija Ansone - 03.06. Ligita Kalneniece - 12.06.

Jānis Pētersons - 23.06. Rota Ozere - 27.06. Rita Biele - 28.06.

Naukšēnu pagastā Jānis Eglītis – 02.06. Mintauts Gailis – 12.06. Arvīds Gailis – 12.06. Antanass Gaidamovičs – 13.06. Juris Priede – 18.06. Vija Deičmane – 20.06. Līga Spalva – 24.06. Velta Seska – 26.06. Dace Priede – 27.06.

Zied magnolijas baltiem ziediem kā Debess zvaigznes dzirkstošās un liekas tev, ka esi atkal tu nonākusi pasaulē, kur pierimusi dzīves steiga, kur bites lido, smaržas bur, un tu pat necenties šai brīdī, būt kaut kur citur, tās tevi tur uz viļņa šī šai Gaismas plūsmā, kas liek no jauna atgriezties šai Mīlestības kausā dziļā, kas ir tik tīrs kā pirmais sniegs.

Ināra Seņkāne /Ziemeļmeita/

10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2017.gada maijs (94) PASĀKUMI NAUKŠĒNU NOVADĀ

Naukšēnos • 2.jūnijā plkst. 23.59 Piksāru baznīcā Nakts koncerts “Nakti nira zelta ra-sa''. Piedalās kamerkoris “Vidus” un Naukšēnu vokālie ansambļi “Noktirne” un “Klusie ūdeņi”. Transports plkst. 23.30 no pieturām “Naukšēni” un “Vidusskola” Naukšēnos. Ķoņu pagasta iedzīvotājiem transporta nepieciešamības gadījumā pie-teikties zvanot pa tālr: 29438652 (Indra). • 3.jūnijā plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Naukšēnu novada vidus-skolas 12.klases izlaidums. • 4.jūnijā plkst. 12.00 Naukšēnu stadionā Archery Tag. Dalības maksa 5 EUR. Pieteikšanās pa tālr: 20212466 (Gundars). •4.jūnijā plkst. 18.00 Piksāru baznīcā Vasarsvētku koncerts “Cēsu baptis-tu draudzes zvanu ansamblis”. Vadītāja Tabita Marhela. Transports plkst. 17.30 no pieturām “Naukšēni” un “Vidusskola” Naukšēnos. Ķoņu pagasta iedzīvo-tājiem transporta nepieciešamības gadījumā pieteikties zvanot pa tālr: 29438652 (Indra). • 10.jūnijā plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Naukšēnu novada vidus-skolas 9.klases izlaidums. • 21. jūnijā plkst. 19.00 aiz kultūras nama IELĪGOŠANA NAUKŠĒNOS kopā ar tautas dziesmu draugu kopu “Stutes” un Uldi Punkstiņu. • Līdz 30.jūnijam Naukšēnu Cilvēkmuzejā apskatāma fotoizstāde “Laika spārnos”. Fotogrāfijās redzami Naukšēnu skati, cilvēki dažādos laikos. Ieeja bez-maksas. Ķoņos • 27.maijā Ķoņu kalna apvidus šķēršļu pārvarēšanas skrējiens. Reģis-trācija plkst. 11.30, starts plkst. 12.00. Gaidīti gan skrējēji, gan līdzjutēji! Sīkāka informācija zvanot: 20212466 (Gundars). •No 8.jūnijā Ķoņu pagasta pārvaldē būs aplūkojama Ievas Šolmanes ebru tehnikā veidota gleznu izstāde. *Ebru - gleznošana uz ūdens virsmas. 8.jūnijā plkst. 16.00 katram būs iespēja iemēģināt roku ebru tehnikā. Dalība bez maksas. •17.jūnijā plkst. 15.00 Pirmsjāņu svinības Ķoņu kalnā. Grundzāles ama-tierteātra izrāde igauņu komēdija MIKUMERDI (lauku dzīve Igaunijā pirms kara). Pēc izrādes lustēšanās ar folkloras kopām “Sudmaliņas” un “Dzīne”. Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā

no 24.aprīļa līdz 19.maijam reģistrēti jaundzimušie: Agate Baune, Renārs Irbe un Emīlija Aspere

Tiekamies 5.jūnijā projekta “Esmu BrīvPrātīgs” pārgājienā 5.jūnijā turpinās projekta “Esmu BrīvPrātīgs” aktivitātes. Dosimies ar “Aktīvā tūrisma centrs “EŽI”” atraktīvajiem treneriem pārgājienā Līču – Laņģu klintis. Pārgājiena laikā aktīvi izkustēsimies, kā arī uzzināsim par brīvprātīgā darba ie-spējām un nozīmi. Esi aktīvs, nāc un piedalies! Gaidām jauniešus sākot no 13 gadiem, vairāk in-formācijas un pieteikšanās pie Jauniešu centra vadītāja Gundara Putniņa, tel. 20212466. Dalība projekta aktivitātēs jauniešiem ir bez maksas! Vietu skaits iero-bežots, tāpēc nenokavē! Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Tā realizācijai pie-šķirts finansējums 3300.00 EUR, kas 100% apmērā tiek finansēts no valsts bu-džeta līdzekļiem.

Anita Dukure, projektu vadītāja

Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto: 14.jūnijā—Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena; 17.jūnijā—Latvijas Republikas okupācijas diena

Saimniecība “Kunturi”

sadarbībā ar Rūjienas

saldējumu izsludina bērnu zīmējumu

konkursu

“Kā Kuntur’cūciņa ar Rūjienas saldējumu svētkus svinēja”

No 22.maija līdz 22.jūnijam atnes savu zīmējumu (uz A4 lapas) uz “Kunturu” veikalu Rūjienā, Raiņa ielā 6

Katrs bērns, kurš atnesīs zīmējumu, saņems Rūjienas saldējumu. Uzvarētāju noteiks klientu balsojums katrā veikalā, balvās dāvanu

kartes un saldējuma tortes. Zīmē un nāc pēc saldējuma!

Vairāk: www.kunturi.lv, tālr. 26471205

Nāc ar savu apavu pāri uz muzeju! Naukšēnu Cilvēkmuzejs aicina gan Naukšēnu, gan Ķoņu iedzīvotājus iesaistīties muzeja veidotajā izstādē

“Ko piedzīvojušas mūsu kājas, kājiņas!” Kā tu vari iesaistīties? Atnesot savus mīļākos, bērnības, vecmātes utt. apavus uz mu-zeju, tā kopīgi veidojot izstādi. Izstāde būs apskatāma Naukšēnu Cilvēkmuzejā no 3.jūlija līdz 26.augustam. Sīkākai informācijai zvaniet: 26452037 (Diānai).

Naukšēnu novada vidusskola ar Naukšēnu novada pašvaldības atbalstu organizē bērnu vasaras nometni “Rūjas bebri” Veiklības stafetes, laivu brauciens, radošās darbnīcas”, naktstrasītes, šķēršļu joslas, “Mežonīgais bārbekjū” ir tikai dažas no aktivitātēm, kuras kopā izbaudīt piedāvā-jam šajā vides izglītības piedzīvojumu nometnē. Nometni organizē bērniem vecumā no 10 -12 gadiem. Nometne notiek: Naukšēnu novada Ķoņu skolas ēkā laikā no 24.07.—28.07.2017. Dalības maksa: 40 eiro Naukšēnu novada bērniem, 120 eiro citu novadu bēr-niem. Pieteikšanās līdz 15.jūnijam, rakstot uz e-pastu: koni.nometne@inbox.lv

9., 16., 22., 30.jūnijā un 7. un 28.jūlijā plkst. 18.00 Naukšēnu stadionā PLUDMALES VOLEJBOLS

Plašāka informācija un nolikums pieejams www.naukseni.lv

Aicinām izvirzīt pretendentus Naukšēnu novada pašvaldības nomināci-jai „NAUKŠĒNU NOVADA LEPNUMS” līdz 20.jūnijam.

Nolikums pieejams www.naukseni.lv

Piedāvā sezonas darbu augļkopībā atbildīgiem cilvēkiem. Interesentiem zvanīt: 29176158 (Inguna).