Upload
hakhue
View
238
Download
9
Embed Size (px)
Citation preview
1
Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem Pētījuma atskaite. Saīsinātais variants
RĪGA, 2011
Pētījuma veicējs: Klīnika ‘’Premium Medical’’ un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju
2
Ievads
Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā. 2009. gadā tie bija 53% no kopējā nāves gadījumu skaita (16 078 gadījumi jeb 713,1 uz 100 000 iedzīvotāju). Tādēļ, kā vēsta Latvijas Kardiologu biedrības Kardiovaskulāro slimību profilakses vadlīnijas, līdztekus efektīvu diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanai ir jāakcentē profilaktisko pasākumu nozīme sabiedrības veselības saglabāšanai un veicināšanai.
Sirds un asinsvadu slimību riska faktori
Ir svarīgi laikus atpazīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, lai tos turpmāk varētu novērst vai koriģēt, tādejādi mazinot saslimstību un mirstību. Neietekmējamie riska faktori ir vecums, dzimums un nelabvēlīga iedzimtība. Ietekmējamie riska faktori ir smēķēšana, neracionāls uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte. Pamata riska faktori – paaugstināts arteriālais asinsspiediens, dislipidēmija, cukura diabēts un glikozes tolerances traucējumi. Riska faktori ar pieaugošu nozīmīgumu – liekais svars, intraabdominālā aptaukošanās un palielināta sirdsdarbības frekvence.
Stress – viens no sirds un asinsvadu slimību papildu riska faktoriem
Pēdējā laikā arvien biežāk stresa samazināšana tiek pozicionēta kā viena no svarīgākajām
rekomendācijām sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Gan akūts, gan hronisks stress tiek
uzskatīts par nozīmīgu riska faktoru, kas palielina saslimstību un mirstību no sirds un
asinsvadu slimībām. Stress ir nozīmīgs arodfaktors korporatīvajā darba vidē, tas pieaug līdz
ar atbildības līmeni darba pozīcijā, kvalitatīvi un kvantitatīvi vairāk raksturīgs vadošos amatos
strādājošiem darbiniekiem. Svarīgi izpētīt, cik liels ir šis stress, kuras darbinieku grupas no tā
vairāk cieš un kāda ir tā patiesā ietekme uz sirds un asinsvadu saslimstību un mirstību.
Profilaktiskā medicīna
Neraugoties uz to, ka cilvēki bieži jūtas veseli, nejūt nekādus subjektīvus simptomus un
nesūdzas par veselības problēmām, viņiem nereti tomēr tiek konstatēti slimību riska faktori
vai pat jau esošas slimības, kas ievērojami palielina mirstību no sirds – asinsvadu un citām
slimībām. Šo slimību pamatā ir riska faktoru identifikācijas trūkums un jau esošu slimību
hipodiagnostika, preventīvo pasākumu neievērošana un modificējamo riska faktoru
nekoriģēšana.
3
Pētnieciskā darba raksturojums
Pētījuma veids
Šķērsgriezuma pētījums korporatīvajā darba vidē
Pētījuma norises vieta
Klīnika ‘’Premium Medical’’
Pētījuma norises laiks
2011. gada jūlijs – 2011. gada decembris
Pētījuma dalībnieki
Vadošie un ierindas darbinieki no 22 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumiem, kas ir
Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas biedri. Kopumā pieteikti 450 dalībnieki vecumā no
40 līdz 65 gadiem, no kuriem pēc nejaušības principa atlasīti 406 dalībnieki, kas sadalīti divās
vienādās pētāmajās - ierindas un vadošo darbinieku grupās - ar līdzīgu vecuma un dzimuma
struktūru, ņemot vērā ieslēgšanas un izslēgšanas kritērijus. Reprezentabli dati iegūti no 392
dalībniekiem - 196 ierindas un 196 vadošajiem darbiniekiem, no kuriem 53% ir sievietes un
47 % - vīrieši.
Pētījuma mērķi:
1. Izvērtēt darbinieku vispārējo veselības stāvokli un veselību ietekmējošos paradumus
korporatīvajā vidē.
2. Noskaidrot sirds un asinsvadu slimību riska faktoru sastopamību korporatīvajā vidē.
3. Izpētīt profilaktiskās medicīnas nozīmi korporatīvajā vidē.
Ētikas principi
Pētījuma laikā tika ievēroti Helsinku deklarācijā noteiktie ētikas principi un Latvijas valsts
normatīvie akti.
Pētījuma rezultāti un diskusija
1. Ilūzijas par patieso veselības stāvokli
Pētījuma gaitā tika atklāta neatbilstība starp pētījuma dalībnieku domām par savu
veselību un viņu reālo veselības stāvokli:
Neraugoties uz to, ka 88% respondentu jūtas pilnīgi veseli, un 89% respondentu savu
veselību novērtē augstāk par vidējo (>5 no 10 ballēm) (skat. Attēlus 1, 2), turklāt vadošos
4
amatos strādājoši vīrieši savu veselību novērtē vidēji par divām ballēm augstāk nekā pārējie
pētījuma dalībnieki:
Attēls 1. Respondentu veselības pašvērtējums (jā/nē)
Attēls 2. Respondentu veselības pašvērtējums 10 baļļu sistēmā
sīkāk iztaujājot pētījumu dalībniekus par sūdzībām, kas saistītas ar konkrētu orgānu sistēmu
pataloģijām, atklājas, ka sūdzības tomēr ir 93% respondentu - lielākajai daļai pētījuma
dalībnieku (skat. Attēlu 3).
88%
12%
Vai šobrīd jūtaties vesels?
Jūtas vesels
Nejūtas vesels
89%
11%
Kā vērtējat savu veselību?
>5 ballēm
≤5 ballēm
5
61%
39%
Neiroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
46% 54%
Kardioloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
26%
74%
Traumatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
23%
77%
Gastroenteroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
24%
76%
Dermatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
18%
82%
Oftalmoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
16%
84%
Reimatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
15%
85%
Endokrinoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
14%
86%
Otorinolaringoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
21%
79%
Ginekoloģiskas sūdzības (sievietēm, kas jūtas veselas)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
6
Attēls 3. Sūdzības pa orgānu sistēmām respondentiem, kuri jūtas veseli
Tādi pētījuma dalībnieki, kas varētu tikt uzskatīti par relatīvi veseliem – kuri jūtas veseli un
kuriem nav nevienas sūdzības - ir tikai 7% no visiem pētījuma dalībniekiem. Tātad 81% no
visiem dalībniekiem jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav (skat. Attēlu 4).
Attēls 4. Pētījuma dalībnieku reālais veselības stāvoklis
Bez tam:
29 % respondentu jau ir esoša vai iepriekš pārslimota sirds un asinsvadu slimība (skat. Attēlu 5), bet
81% gadījumos tiek konstatētas novirzes no normas elektrokardiogrāfijas pierakstā (skat. Attēlu 6).
9%
91%
Pulomoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
7%
93%
Uroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
3%
97%
Nefroloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
1%
99%
Stomatoloģiskas sūdzības (respondentiem, kas jūtas veseli)
Ir sūdzības
Nav sūdzību
12% 7%
81%
Reālais veselības stāvoklis
Jūtas slimi
Jūtas veseli, nav sūdzību
Jūtas veseli, ir sūdzības
7
Attēls 5. Esoša vai iepriekš pārslimota sirds un asinsvadu slimība
Attēls 6. Elektrokardiogrāfijas izmeklējuma izvērtējums pētījuma dalībniekiem
Tāpat, neraugoties uz to, ka 90% respondentu zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis, un 44% respondentu regulāri mēra savu asinsspiedienu (skat. Attēlus 7 un 8):
o 41% pētījuma dalībnieku ir arteriālā hipertensija (skat. Attēlu 9), o 22% - prehipertensija, bet o normāls asinsspiediens ir tikai 37% pētījuma dalībnieku.
Attēls 7. Arteriālā asinsspiediena mērīšana
Attēls 8. Informētība par normāla arteriālā
asinsspiediena līmeni
29%
71%
Sirds un asinsvadu slimība anamnēzē
Ir saslimšana anamnēzē
Nav saslimšanas anamnēzē
19%
81%
Elektrokardiogrāfijas izvērtējums
Norma
Patoloģija, novirze no normas
44% 56%
Arteriālā asinsspiediena mērīšana
Mēra regulāri
Nemēra regulāri
90%
10%
Kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis?
Zina
Nezina
8
Attēls 9. Arteriālais asinsspiediens
Turklāt arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē tikai 14% no aptaujātajiem pētījuma
dalībniekiem, lai gan to vajadzētu darīt 41% gadījumu. Tas nozīmē, ka vismaz 27% gadījumu
arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta.
Tāda pati neatbilstība novērojama starp pētījuma dalībnieku uzskatiem par veselīga
dzīvesveida pietiekamību ikdienas dzīvē un viņu patieso veselības stāvokli:
74% respondentu ikdienā veic pārsvarā vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes (skat.
Attēlu 10), 77% respondentu stresu samazina ar konstruktīvām metodēm –
sportojot, pastaigājoties svaiga gaisā, atpūšoties pie dabas, lasot vai skatoties
televīzijas raidījumus (skat. Attēlu 11).
Attēls 10. Fiziskās aktivitātes pašnovērtējums
37%
22%
41%
Arteriālais asinsspiediens
Normāls
Prehipertensija
Hipertensija
9%
74%
17%
Fiziskās aktivitātes
Vieglas intensitātes
Vidējas intensitātes
Spēcīgas intensitātes
9
Attēls 11. Psihoemocionālā sloga (stresa) mazināšanas veidi
91% respondentu uzturā lieto daudz svaigu dārzeņu (skat. Attēlu 12), 86% ikdienas
uzturā lieto sabalansētu pārtiku (skat. Attēlu 13), 85% nelieto uzturā pusfabrikātus
(skat. Attēlu 14), 78% guļ pietiekami daudz (7-9h nakts miega) (skat. Attēlu 15), 78%
nesmēķē (skat. Attēlu 16), 25% alkoholu lieto retāk kā reizi mēnesī (skat. Attēlu 17),
16% respondentu nelieto sāli (skat. Attēlu 18).
Attēls 12. Svaigi dārzeņi ikdienas uzturā
Attēls 14. Pusfabrikātu lietošana uzturā
Attēls 13. Sabalansēta uztura lietošana
Attēls 15. Smēķēšana
0
50
100
150
200
250
300
Nekā Konstruktīvi Destruktīvi Profesionāla palīdzība
Psihoemocionālā sloga (stresa) mazināšanas veidi
91%
9%
Svaigi dārzeņi uzturā
Lieto
Nelieto
15%
85%
Pusfabrikāti uzturā
Lieto
Nelieto
85%
15%
Uzturs
Sabalansēts
Nesabalansēts
22%
78%
Smēķēšana
Smēķē
Nesmēķē
10
Attēls 16. Miega ilgums naktī (stundas)
Attēls 17. Alkohola lietošanas biežums
Attēls 18. Sāls pievienošana ēdienam
21%
78%
1%
Miega ilgums naktī
< 7 h
7 - 9 h
> 9 h
2% 17%
31% 27%
18%
5%
Alkohola lietošana
Ik dienas
Vairākas reizes nedēļā
Reizi nedēļā
Reizi mēnesī
Retāk kā reizi mēnesī
Nekad
Nepievieno Gatavojot Pie galda, ēdot
61
297
38
Sāls pievienošana ēdienam
11
Tomēr neraugoties uz to:
85% pētījuma dalībnieku ≥ 6 stundām pavada sēžot (skat. Attēlu 19), kas divkārt
palielina kardiovaskulārās nāves iespējamību.
Attēls 19. Nosēdēto stundu skaits diennaktī
Vairāk nekā vienai trešdaļai vīriešu (33%) un vienai trešdaļai sieviešu (39%) ir
konstatēta abdominālā aptaukošanās (skat. Attēlus 20 un 21).
Attēls 20. Vidukļa apkārtmērs vīriešiem
Attēls 21. Vidukļa apkārtmērs sievietēm
Tikai 45% pētījuma dalībnieku ir normāls ķermeņa masas indekss. Vairāk nekā trešdaļai pētījuma dalībnieku (35%) ir palielināts svars, bet 18% pētījuma dalībnieku ir konstatētas dažādas pakāpes aptaukošanās (skat. Attēlu 22).
Attēls 22. Svara sadalījums pēc ķermeņa masas indeksa
3% 12%
85%
Nosēdēto stundu skaits
≤ 3 h
4 - 5 h
≥ 6 h
67%
33%
Vidukļa apkārtmērs, vīrieši
Normāls
Abdominālā aptaukošanās
61% 39%
Vidukļa apkārtmērs, sievietes
Normāls
Abdominālā aptaukošanās
2%
45%
35%
18%
Ķermeņa masas indekss
Samazināts svars
Normāls svars
Palielināts svars
Aptaukošanās
12
68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis (>5,0
mmol/l) (skat. Attēlu 23), 44% gadījumu ietverot paaugstinātu zema blīvuma
lipoproteīnu līmeni (>3,5 mmol/l) (skat. Attēlu 24).
Attēls 23. Kopējā holesterīna līmenis
Attēls 24. Zema blīvuma lipoproteīnu (sliktā
holesterīna) līmenis
Lielākā daļa pētījuma dalībnieku uzskata sevi par veselākiem, nekā viņi ir, kā arī ir
pārliecināti, ka viņu dzīves veids ir veselīgāks, nekā tas patiesībā ir. Vispārinot varētu sacīt,
ka lielākā daļa cilvēku dzīvo ilūzijās par to, ka dzīvo veselīgu dzīves veidu, un viņu veselība
ir lieliskā stāvoklī.
32%
68%
Kopējā holesterīna līmenis
Normāls
Paaugstināts 56% 44%
Zema blīvuma lipoproteīnu līmenis
Normāls
Paaugstināts
13
2. Sirds un asinsvadu slimību riska faktori un risks vadošajiem un
ierindas darbiniekiem
Vadoties pēc ieslēgšanas un izslēgšanas kritērijiem, galvenie kritēriji, kas atšķir vadošo un
ierindas darbinieku grupas, ir psihoemocionālais slogs (stress), atbildība un reāli nostrādātais
darba laiks.
Pētījumā apstiprinājās, ka vadošie darbinieki salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem tik
tiešām statistiski ticami:
savu stresa līmeni vērtē par 1 balli augstāk nekā ierindas darbinieki (p < 0.01) (skat.
Attēlu 25);
strādā par 1h dienā vairāk nekā ierindas darbinieki (p< 0.01) (skat. Attēlu 26).
Attēls 25. Darba radītais psihoemocinālā sloga (stresa) līmenis vadošajiem un
ierindas darbiniekiem
Attēls 16. Reālais vidējais darba stundu
skaits dienā vadošajiem un ierindas darbiniekiem
Ierindas darbinieki salīdzinājumā ar vadošajiem darbiniekiem statistiski ticami:
sēž par 1 stundu diennaktī ilgāk (p<0.001) nekā vadošie darbinieki;
pārtikā mazāk lieto sabalansētu uzturu (p<0.001) un svaigus dārzeņus (p=0.001);
pārtikā lieto vairāk pusfabrikātu (p=0.001);
smēķē vairāk paciņu gadus (p=0.01);
vairāk lieto alkoholu, izdzerot vidēji par 1 drinku vairāk vienā alkohola lietošana reizē
nekā vadošie darbinieki (p=<0.001);
vidukļa apkārtmērs ir vidēji par 5 cm lielāks nekā vadošajiem darbiniekiem (p=0.07);
sirdsdarbība ir par 2 reizēm minūtē lielāka nekā vadošā darbinieka sirdsdarbība
(p=0.037);
mazāk mēra savu asinsspiedienu (p<0.001);
mazāk zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis ( p< 0.001).
14
Savukārt, salīdzinot vadošo un ierindas darbinieku sirds un asinsvadu slimību risku pēc
SCORE sistēmas (risku nomirt no sirds un asinsvadu slimības tuvāko 10 gadu laikā), atklājas,
ka nav statistiski ticamas atšķirības SCORE lielumā starp ierindas un vadošajiem darbiniekiem
(p=0.221).
Neskatoties uz to, ka ierindas darbinieki ir pakļauti vairākiem nozīmīgiem sirds un asinsvadu
slimību riska faktoriem:
ir mazkustīgāki;
ēd neveselīgāku un mazāk pilnvērtīgu uzturu;
vairāk smēķē;
lieto vairāk alkohola;
mazāk mēra asinsspiedienu;
ir mazāk izglītoti par savu veselību,
bet vadošie darbinieki ir pakļauti vienīgi:
lielākai darba slodzei (stresam un nostrādāto stundu skaitam),
abu pētāmo grupu risks pēc SCORE sistēmas nav statistiski ticami atšķirīgs, tādējādi varam
secināt, ka:
Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors, un to var pielīdzināt tādiem vispārpieņemtiem pamata riska faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, palielināta sirdsdarbības frekvence un nerūpēšanās par veselību, visus summējot kopā.
Lai samazinātu darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu skaita) summāro ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, ir jānovērš daudzi riska faktori - mazkustīgums, neveselīga uztura paradumi, smēķēšana, alkohola lietošana.
Turklāt, ņemot vērā, ka smēķēšana ietilpst SCORE aprēķināšanas formulā jeb tieši korelē ar
SCORE lielumu, ir jāaizdomājas, ka:
Iespējams, darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu skaita) kā riska faktora ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir daudz lielāka, nekā sākotnēji var šķist.
Bez tam:
Vadošajiem darbiniekiem nopietni būtu jāaizdomājas par darba slodzes (stresa un nostrādāto stundu) samazināšanas iespējām, bet ierindas darbiniekiem – par klasisko riska faktoru samazināšanas iespējām. Svarīgi saprast šo abu grupu riska faktoru kombinācijas negatīvo ietekmi uz saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
15
3. Profilakse
Saistībā ar medicīnisko profilaksi un ārsta apmeklēšanas tendencēm atklājas, ka
profilaktiskie pasākumi netiek veikti pietiekami bieži, bet tie, kas tomēr tiek veikti, ir
mazefektīvi, turklāt cilvēkiem ir maldīgi uzskati par profilakses būtību un tās mērķiem:
95% aptaujāto pētījuma dalībnieku atzīst slimību profilaksi par nepieciešamu (skat. Attēlu
27), bet reāli:
profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem (skat. Attēlu
28),
gandrīz 40% respondenti, kas slimību profilaksi uzskata par nozīmīgu, to neveic
vispār.
Attēls 27. Profilakses nepieciešamības
novērtējums
Attēls 28. Ārsta apmeklēšana profilakses
nolūkos
Profilaktiski ārstu apmeklē uz pusi mazāk pētījuma dalībnieku nekā to dara tad, kad sūdzības
par veselības stāvokli jau radušās.
Tajā pašā laikā atklājas, ka 81% pētījuma dalībnieku ārstu apmeklē vismaz reizi gadā (skat.
Attēlu 29):
80% respondentu pie ārsta vēršas pārsvarā sūdzību gadījumā;
39% respondentu apmeklē ārstu pārsvarā profilaktiskos nolūkos – bez konkrētām
sūdzībām par veselības stāvokli;
18% respondentu veido hroniski slimo pacientu grupu, kas pārsvarā pie ārsta vēršas
pēc receptēm, izziņām un nosūtījumiem (skat. Attēlu 30).
95%
5%
Vai slimību profilaksei ir jēga?
Jā
Nē 59%
41%
Ārsta apmeklēšana profilakses nolūkos
Apmeklē
Neapmeklē
16
Attēls 29. Ārsta apmeklēšana biežuma procentuālais sadalījums
Attēls 30. Biežākie iemesli ārsta apmeklējumam
75% respondentu, kas ārstu apmeklē profilaktiski, dara to vismaz reizi gadā (skat. Attēlu 31),
pārsvarā apmeklējot stomatologu, ginekologu vai speciālistu ar jau kādu diagnosticētu
(biežāk hronisku) slimību, lai veiktu terciāro profilaksi.
18%
25%
38%
10%
8% 1%
Ārsta apmeklēšanas biežums
> Reizi pusgadā
Reizi pusgadā
Reizi gadā
Reizi divos gados
< Reizi divos gados
Nekad
58% 29%
13%
Biežākie iemesli ārsta apmeklējumam
Sūdzības par veselību Profilaktiski
Receptes, izziņas, nosūtījumi
17
Attēls 31. Ārsta apmeklēšanas biežums profilakses nolūkos
Neskatoties uz samērā intensīvo ārstu apmeklējumu, tomēr pastāv augsta saslimstība un
neskaitāmas sūdzības par orgānu sistēmām:
93% pētījuma dalībnieku ir sūdzības par kādu no orgānu sistēmām (skat. Attēlu 32);
29% dalībnieku ir esoša vai pārslimota kāda no sirds un asinsvadu slimībām (skat.
Attēlu 7);
41% gadījumu konstatēta arteriālā hipertensija (skat. Attēlu 11).
Attēls 32. Sūdzību skaits par orgānu sistēmām
4% 15%
56%
10%
15%
Ārsta apmeklēšanas biežums profilakses nolūkos
> Reizi pusgadā
Reizi pusgadā
Reizi gadā
Reizi divos gados
< Reizi divos gados
7%
15%
23%
21%
17%
11%
3% 1% 1% 1%
Sūdzību skaits par dažādām orgānu sistēmām
Sūdzību nav
1 orgānu sistēma
2 orgānu sistēmas
3 orgānu sistēmas
4 orgānu sistēmas
5 orgānu sistēmas
6 orgānu sistēmas
7 orgānu sistēmas
8 orgānu sistēmas
10 orgānu sistēmas
18
Šos pretrunīgos rezultātus varētu skaidrot divējādi:
1. Sabiedrībā pastāv profilakses jēdziena nepareiza interpretācija:
Sabiedrība neizprot primārās, sekundārās un terciārās profilakses jēdzienus un galvenokārt –
to pamatmērķus:
Primārā profilakse ir profilaktiskie pasākumi, kas tiek veikti, lai nesaslimtu,
piemēram, nesmēķēt, lai samazinātu saslimstību ar plaušu vēzi;
Sekundārā profilakse ir ārsta apmeklējums bez sūdzībām un esošas slimības
anamnēzē. Tā veicama, lai konstatētu slimību riska faktorus un priekšvēstnešus,
pirms tās manifestējas ar simptomiem. Tas ļauj savlaicīgi mazināt riska faktorus,
laikus uzsākt ārstēšanu un samazināt mirstību;
Terciārā profilakse ir komplikāciju, kas radušās jau diagnosticētas slimības gadījumā
vai ir saistītas ar pamatslimības progresēšanu, novērošana un novēršana, lai
uzlabotu dzīves kvalitāti un pagarinātu dzīves ilgumu.
Vaicājot pētījuma dalībniekiem par došanos pie ārsta, lai veiktu ‘’slimību profilaksi’’, ar to domājot sekundāro profilaksi un īpaši uzsverot sekundārās profilakses definīciju - ‘’vēršanos pie ārsta bez sūdzībām vai jau esošas saslimšanas anamnēzē’’, noskaidrojām, ka lielākā daļa aptaujāto pētījuma dalībnieku tomēr ar terminu ‘’slimību profilakse’’ saprot:
terciāro profilaksi – regulāru profilaktisku vēršanos pie ārsta, lai kontrolētu kādu jau
diagnosticētu (biežāk hronisku) slimību, lai izvairītos no tās progresēšanas vai
komplikācijām;
stomatologa profilaktisku apmeklējumu. Šajā gadījumā tiešām var runāt par
veiksmīgu profilakses pasākumu veikšanu, jo pretstatu augstajam sūdzību skaitam
par veselības problēmām, stomatoloģiskās sūdzības ir tikai 1% aptaujāto pētījuma
dalībnieku.
Pētījuma dalībniekiem ir pārliecība, ka viņi veic pietiekamu savas veselības profilaksi, par ko
patiesais pētījuma dalībnieku veselības stāvoklis neliecina.
2. Pašreizējās sekundārās profilakses neefektivitāte, kam par iemeslu ir:
2.1. Valsts garantētā primārās aprūpes sektora nespēja nodrošināt kvalitatīvu sekundāro
profilaksi, galvenokārt finansējuma trūkuma un no tā izrietošo seku dēļ:
o Laika trūkums
Primārās aprūpes speciālists nevar veltīt pietiekami daudz laika pacientam, lai
pilnībā viņu izmeklētu.
‘’Ja nejautā – pacients nesaka!’’ fenomens medicīnā.
Uz jautājumu, ‘’Vai citādi jūtaties vesels? Vai nekas cits nekaiš?’’, ko primārās
aprūpes speciālists pagūst uzdot 10 minūšu garās vizītes laikā, kad pacients uz
konsultāciju ieradies ar konkrētām sūdzībām, un rindā gaida vēl daudzi citi
cilvēki, pacients gluži vienkārši atbild ‘’Nekas cits nekaiš, jūtos vesels!’’
To pierāda arī pētījums. Kad pētījuma dalībniekam jautājām: ‘’Vai Jūs šobrīd
jūtaties vesels? Vai ir kādas sūdzības?’’, 89% gadījumu respondents apgalvoja,
ka jūtas pilnīgi vesels (skat. Attēlu 1). Turpinot detalizēti izjautāt respondentu
19
par sūdzībām, kas saistītas ar katru no orgānu sistēmām, atklājās, ka 81%
gadījumu sūdzības tomēr bija (skat. Attēlu 4).
o Kompleksai problēmai nevar būt vienkāršs risinājums
Pētījumā noskaidrots, ka lielākajā daļā gadījumu (78%) sūdzības par veselību ir
kompleksas - veselības traucējumos iesaistītas vairākas (2 – 10) orgānu sistēmas
vienlaicīgi (skat. Attēlu 32). Tādēļ nepieciešama kompleksa profilaktiska pieeja.
Sekundārajai profilaksei pēc būtības nevajadzētu aprobežoties ar atsevišķiem
skrīninga testiem. Tā vietā būtu nepieciešams profilaktiski izmeklēt visu
organismu, ietverot detalizētu izjautāšanu par pacienta sūdzībām, individuālās,
ģimenes un dzīves anamnēzes ievākšanu un izmeklējumu veikšanu biežāko
patoloģiju izslēgšanai.
o Kvotas un rindu sistēmas valsts līdzfinansētajos izmeklējumos.
o Primārās aprūpes speciālista kvalitāte – noslogotība, atalgojums, izglītība,
motivācija.
2.2. Pacienta pasivitāte un pārliecība, ka:
valsts un primārās aprūpes speciālists, pie kā pacients reģistrējies, nevis pats
pacients ir atbildīgs par savu veselību;
jāpaļaujas tikai uz valsts garantēto (finansēto) medicīnisko palīdzību;
‘’ja jūtos vesels, pie ārsta nav jādodas’’: pētījums pierāda, ka 81% gadījumu
cilvēkam, kas jūtas vesels, tomēr pastāv veselības problēmas (skat. Attēlu 6).
2.3. Veselībai kā vērtībai sabiedrībā ir zema nozīme.
Šī jautājuma analīzē liela nozīme, protams, ir indivīda viedoklim, inteliģencei, izglītībai,
vecumam un morālajam briedumam, bet tomēr kopējās tendences saglabājas.
Pētījums atklāj: lai arī vadošajiem darbiniekiem salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem:
ir augstāks izglītības līmenis;
vadošie darbinieki statistiski ticami vairāk mēra savu asinsspiedienu (p<0.001);
vadošie darbinieki statistiski ticami vairāk zina, kāds ir normāls arteriālā
asinsspiediena līmenis ( p< 0.001);
vadošie darbinieki vairāk nekā ierindas darbinieki uzskata, ka profilakse ir
nepieciešama un tai ir nozīme,
reāli vadošie darbinieki profilaksi neveic vairāk par ierindas darbiniekiem.
20
4. Citi nozīmīgi fakti un atklājumi
Darba stundu skaits dienā
Aptaujā noskaidrots, ka gandrīz puse (49%) respondentu strādā vairāk nekā 8h vienā darba
dienā (vairāk par 1 slodzi), vairumā gadījumu par to nesaņemot papildu samaksu ar konkrētu
stundas likmi vai atalgojumu par papildu padarītā darba apjomu (skat. Attēlu 33).
Attēls 33. Vidējais darba stundu skaits dienā
Darbs ārpus oficiālā darba laika
Vairāk nekā 60% aptaujāto dalībnieku bieži par darbu domā vai veic darba pienākumus ārpus
oficiālā darba laika. Trešā daļa aptaujāto (36,22%) respondentu atzīst, ka regulāri (vairāk par
3 dienām nedēļā) domā par darbu vai risina ar darbu saistītus uzdevumus, pilda tiešos un
netiešos darba pienākumus ārpus oficiālā (apmaksātā) darba laika. 26,28% to dara dažkārt
(apmēram 3-4 reizes mēnesī), bet tikai 13,78% reti (mazāk kā reizi mēnesī) un 21,94%
gandrīz nekad. Toties 1,79% aptaujāto pastāvīgi jūt trauksmi, kas saistīta ar darbu, neatkarīgi
no padarītā darba apjoma. (skat. Attēlu 34).
Attēls 34. Darbs ārpus oficiālā darba laika, biežums
51% 49%
Darba stundu skaits dienā
≤ 8 h
> 8 h
36%
26%
14%
22%
2%
Darbs ārpus oficiālā darba laika
Regulāri
Dažkārt
Reti
Gandrīz nekad
Pastāvīga trauksme
21
Vīriešiem lielāks sirds un asinsvadu slimību risks – kāpēc?
Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm statistiski ticami vairāk lieto alkoholu, izdzerot vidēji par 1 drinku alkohola vairāk vienā alkohola lietošana reizē nekā sievietes (p=<0.001);
Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm statistiski ticami smēķē vairāk paciņu gadus
(p<0.001);
Vīriešiem ir par 1 kg/m2 lielāks ĶMI salīdzinājumā ar sievietēm (p=0.09);
Vīrieši statistiski ticami strādā par 1 stundu dienā vairāk nekā sievietes (p<0.001);
Tāpat novērota arī vīriešu tendence pārvērtēt savu veselību un ar to saistītos faktorus.
Pētījums atklāj, ka vadošos amatos strādājoši vīrieši savu veselību vērtē vidēji par 2 ballēm
augstāk nekā pārējie pētījuma dalībnieki. Šo faktu apstiprina arī FinBalt pētījums par Latvijas
iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, kur atklājas vīriešu vēlme novērtēt savu
svaru par zemāk esošu, nekā tas patiesībā ir.
Tādējādi vīriešiem ir tiecība uzskatīt, ka viņu veselība ir labāka, nekā tā patiesībā ir.
Novērojams sava veida ‘mačo’ fenomens vai dzīvošana ilūzijās par savu veselības stāvokli.
Stresa līmenis vīriešiem un sievietēm statistiski ticami neatšķiras.
Salīdzinājums ar FinBalt pētījumu
Klīnikas Premium Medical un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras veiktajā pētījumā gūtas daudzas jaunas atziņas, bet tajā pašā laikā gūts apstiprinājums jau zināmiem faktiem. Piemērām, salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar 2010. gadā veiktā FinBalt pētījuma (FINBALT veselības monitoringa) datiem par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, novērojam, ka:
ārsta apmeklēšanas biežuma,
biežāk konstatēto sūdzību,
biežāk diagnosticēto pataloģiju,
veselības novērtējuma,
stresa novērtējuma,
arteriālā asinsspiediena mērīšanas,
smēķēšanas,
alkohola lietošanas,
dārzeņu lietošanas un
ķermeņa masas indeksa lieluma ziņā nav vērojamas lielas atšķirības starp šī pētījuma un FinBalt pētījuma rezultātiem.
Līdz ar to varam secināt: ņemot vērā šos veselības riska faktus, nav novērojamas lielas
atšķirības starp korporatīvās (darba) vides populāciju un vispārējo Latvijas iedzīvotāju
populāciju.
FinBalt pētījuma rezultāti apstiprina arī šī pētījuma gaitā radušās hipotēzes par profilaktiskās
medicīnas kvalitātes nepietiekamību. Pētījuma rezultātā gūta atziņa: neraugoties uz
sabiedrības pozitīvo attieksmi un vēlmi mainīt kaitīgos ieradumus, novērst negatīvos veselību
22
ietekmējošos faktorus, to darīt lielākoties ir pamudinājuši respondentu draugi vai radinieki.
Vairumā gadījumu ārsts vai medicīnas personāls to respondentam nemaz nav ieteicis.
Tāpat, salīdzinot pētījuma datus ar pasaulē veiktiem populāciju pētījumiem stresa un
kardiovaskulārā riska jomā, varam secināt, ka stress tik tiešām ir nozīmīgs sirds un
asinsvadu slimību riska faktors. Izpētīts, ka Eiropas un Japānas populācijās stress līdzās
citiem psiholoģiskajiem parametriem, piemēram, dusmām un naidam, divkārt palielina
miokarda infarkta un insulta risku.
23
Secinājumi 1. 89% respondentu savu veselību novērtē augstāk par vidējo (>5 no 10 ballēm), un
88% respondentu uzskata sevi par pilnīgi veseliem, bet patiesībā veseli (bez
jebkādām sūdzībām) ir tikai 7,4% respondentu.
2. 78% gadījumu sūdzības eksistē kompleksi – veselības traucējumos ir iesaistītas
vairākas (2 – 10) orgānu sistēmas vienlaicīgi.
3. Nav statistiski ticamas atšķirības starp SCORE lielumiem ierindas un vadošajiem darbiniekiem.
4. 95% aptaujāto pētījuma dalībnieku atzīst, ka slimību profilaksei ir nozīme, bet
profilaktiski ārstu apmeklē tikai 59% no visiem pētījuma dalībniekiem.
5. 90% respondentu zina, kāds ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis un 44% respondentu regulāri mēra savu asinsspiedienu, tomēr 41% ir arteriālā hipertensija, 22% - prehipertensija, bet tikai 37% pētījuma dalībnieku ir normāls arteriālā asinsspiediena līmenis.
6. Arteriālo hipertensiju ar medikamentiem koriģē 14% no aptaujātajiem pētījuma dalībniekiem, tātad 27% gadījumu arteriālā hipertensija netiek adekvāti ārstēta.
7. 68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis (>5,0 mmol/l), 44% uz zema blīvuma lipoproteīnu (>3,5 mmol/l) frakcijas rēķina.
8. 33% vīriešu un 39% sieviešu konstatēta abdominālā aptaukošanās. 9. 35% pētījuma dalībnieku ir palielināts svars, no tiem 18% pētījuma dalībnieku ir
konstatētas dažādas pakāpes aptaukošanās. 10. Ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs
sirds un asinsvadu slimību riska faktors un ir pielīdzināms pamata kardiovaskulārajiem riska faktoriem, summētiem kopā.
11. 81% gadījumu tiek konstatētas novirzes no normas elektrokardiogrāfijas pierakstā.
Rekomendācijas Turpināt aktīvi izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem
(arteriālo hipertensiju, dislipidēmiju, u.c.) un to izraisītajām komplikācijām –
miokarda infarktu un insultu.
Turpināt aktīvi izglītot sabiedrību par veselīgu dzīves veidu – fiziskajām aktivitātēm,
veselīgu uzturu ar adekvātu uzturvielu un kalorāžas sadalījumu, vienmērīgi sadalītu
darba un atpūtas režīmu.
Popularizēt un skaidrot sabiedrībai trīs profilakses jēdzienus - primārā, sekundārā un
terciārā profilakse, to mērķus un nozīmi saslimstības un mirstības samazināšanā.
Liela nozīme kompleksām, vispusīgām profilaktiskās veselības pārbaudes
programmām, lai veiktu kvalitatīvu sekundāro profilaksi, savlaicīgi atklātu un iespēju
robežās novērstu slimību riska faktorus, ārstētu jau esošas slimības un mazinātu
mirstību.
Nepieciešamas kvalitatīvas, vispusīgas ikgadējas veselības pārbaudes.
Veicināt sabiedrības apziņu par veselību kā vērtību.
Sniegt iestāžu vadītājiem rekomendācijas, kā uzlabot darba vidi un rūpēties par
darbinieku veselību, ņemot vērā, ka iestādes vadītāja attieksme pret veselību un tās
profilaksi ietekmē visa uzņēmuma darbinieku veselību.
Veicināt attieksmes pret veselību maiņu un uzņēmumu iesaisti veselīga dzīves veida
kā viena no svarīgākajiem mērķiem sasniegšanā un īstenošanā praksē.
24
Autori:
Prof. Aivars Lejnieks, Vita Vagnere – Grinberga, Signe Vilcāne
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz klīniku „Premium Medical” obligāta.
© Klīnika Premium Medical Vadītāja Signe Dauškane - Platace Duntes iela 11, Rīga, LV-1013 Tālrunis +371 660 111 60 Fakss +371 660 111 62 E-pasts: [email protected] Mājas lapa: www.premiummedical.lv