Skrundas Novada TP PR GR · SKRUNDAS NOVADA TERITORIJAS PL!NOJUMS PASKAIDROJUMA RAKSTS 3 SKRUNDAS NOVADA PA"VALD#BA 2013 The image cannot be displayed. Your computer may not have

!

!

!"#$%&'($)*+,-./+0/1203!

!

!

"#$%&'("!&)*('(!+,$-+)$-.("!/01&).%2"!

34567834397!:('(2!

!!

67;<=>?;!!/@;A@BCDE=>?@!D@A;F;!

!

!

!"#$%&'($)*+,-./+0/1203!

!

!

!

"#$%&'$%()*!+,-.'(/0*!)+*&%+$%.-&*!)$!12$/.3)*!

.'4)3)!3'0#*!56789!:)3)!5;9!3#<#0=$)!,>0/0/?!+$'&9!@$9!75?!7A!

"#$%&'$%()*!+,-.'(/0)!:$)B%*2-!3)C)!/.!&#$%&'$%()*!%D0).&'E).)*!/.!)+=F4#*!!

.'&#%2/0%!!%D3'&%!2-!+)E4),3G=)*!*)%*&'E%#!.'&#%2/0%!@$95;H5678!

!1IJK@LM1!@NOMLM!"PJQ"NJQRM1!STU@NRKV1!

56789W565A9!XMLMV!!

"#$%&'$%()*!+,-.'(/0)!*)&/$*Y!

79 "#$%&'$%()*!%D0).&'E).)*!/.!)+=F4#*!.'&#%2/0%!

59 X$)B%*2-!3)C)!

89 S)*2)%3$'(/0)!$)2*&*!

Z9 O%3#*!+-$*2)&*!

A9 S-$*2)&*!+)$!&#$%&'$%()*!+,-.'(/0)!%D*&$-3%!

!89*>(/0*!!

S)*2)%3$'(/0)!$)2*&*!

S K R U N D A S N O V A D A T E R I T O R I J A S P L ! N O J U M S P A S K A I D R O J U M A R A K S T S

2

S K R U N D A S N O V A D A P A " V A L D # B A 2 0 1 3 The image cannot be displayed. Your computer may not have enough memory to open the image, or the image may have been corrupted. Restart your computer, and then open the file again. If the red x still

SATURS

1.! IEVADS ............................................................................................................................. 3!2.! SKRUNDAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATT!ST!BAS PRIEK"NOTEIKUMI ................................................................................. 6!

2.1.! SKRUNDAS NOVADA VISP!R"GS RAKSTUROJUMS ............................................... 6!2.2.! SKRUNDAS NOVADA V#STURISKS RAKSTUROJUMS ............................................ 7!2.3.! TERITORIJAS DABAS APST!K$U UN RESURSU RAKSTUROJUMS ...................... 9!2.4.! DABAS UN KULT%RAS MANTOJUMS ...................................................................... 25!2.5.! IEDZ"VOT!JI UN APDZ"VOJUMA STRUKT%RA ....................................................... 32!2.6.! SOCI!L! INFRASTRUKT%RA ................................................................................... 43!2.7.! TEHNISK! INFRASTRUKT%RA ................................................................................. 61!2.8.! SKRUNDAS NOVADA TERITORIJAS IZMANTO&ANA ............................................. 79!

3.! PL#NO"ANAS SITU#CIJA .................................................................................... 86!4.! SKRUNDAS NOVADA ATT!ST!BAS V!ZIJA UN M$R%I ............................. 92!5.! TERITORIJAS PL#NOJUMA RISIN#JUMI ...................................................... 94!6.! VADL!NIJAS TURPM#KAJAI PL#NO"ANAI ................................................ 103!


3


1. IEVADS Skrundas novada teritorijas pl$nojums ir pa%vald&bas teritorijas att&st&bas pl$no%anas dokuments, kur$ noteiktas pras&bas teritorijas izmanto%anai un apb'vei, taj$ skait$ funkcion$lais zon(jums, publisk$ infrastrukt'ra, teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumi, k$ ar& citi teritorijas izmanto%anas nosac&jumi.

Teritorijas pl$nojuma izstr$de uzs$kta saska)$ ar LR likumu “Teritorijas pl$no%anas likums” (22.05.2002) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1148 “Viet(j$s pa%vald&bas teritorijas pl$no%anas noteikumi”, turpin$ta saska)$ ar LR likumu “Teritorijas pl$no%anas likums” (13.10.2011.) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 711 “Noteikumi par pa%vald&bu teritorijas att&st&bas pl$no%anas dokumentiem”.

Skrundas novada teritorijas pl$nojums izstr$d$ts, pamatojoties uz:

! Skrundas novada domes l(mumu par teritorijas pl$nojuma izstr$des uzs$k%anu;

! Darba uzdevumu teritorijas pl$nojuma izstr$dei;

! Instit'ciju sniegtajiem nosac&jumiem un inform$ciju teritorijas pl$nojuma groz&jumu izstr$dei.

Teritorijas pl$nojuma izstr$d( iev(roti valsts un Kurzemes pl$no%anas re*iona re*ion$l$s att&st&bas pl$no%anas dokumenti.

Novada teritorijas pl$nojuma sagatavo%anai k$ pamatkarte izmantota Latvijas *eod(ziskaj$ koordin$tu sist(m$ LKS 92 TM izstr$d$t$ topogr$fisk$ karte ar m(roga noteikt&bu 1:10000.

Skrundas novada teritorijas pl$nojums izstr$d$ts analiz(jot Valsts zemes dienesta kadastra datus: kadastra datu b$zi un kartogr$fisko att(lu m(rog$ M 1:10000.

Pl$nojuma izstr$d$%anai un kartogr$fisk$ materi$la sagatavo%anai izmantotas ortofotokartes m(rog$ M 1:10000.

Skrundas novada teritorijas pl$nojumam ir %$das sast$vda+as:

! paskaidrojuma raksts;

! grafisk$ da+a;

! teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumi.


4


Teritorijas pl$nojuma paskaidrojuma rakst$ ietverts pl$no%anas situ$cijas apraksts (sp(k$ eso%$ teritorijas pl$nojuma izv(rt(jums), novada att&st&bas virzieni un m(r,i, teritorijas pl$nojuma projekta risin$jumu apraksts.

Teritorijas pl$nojuma izstr$dei par informat&vu materi$lu izmantoti ar& novada att&st&bas programmas materi$li.

Paskaidrojuma rakstam pievienotas kartosh(mas.

Grafiskaj$ da+$ ietilpst %$das kartes:

! Skrundas novada teritorijas at+autas izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pils(tas teritorijas at+autas izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pagasta teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pagasta Cieceres ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pagasta Jaunmui-as ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pagasta Ku%ai)u ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Skrundas pagasta R'nai%u ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! N&kr$ces pagasta teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! N&kr$ces pagasta Dzeldas ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! N&kr$ces pagasta L(nu ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Ra),u pagasta teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Ra),u pagasta Ra),u ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Ra),u pagasta Smilgu ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Rudb$r-u pagasta teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns;

! Rudb$r-u pagasta Rudb$r-u ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns


5


! Rudb$r-u pagasta Sieks$tes ciema teritorijas at+aut$s izmanto%anas pl$ns

! Teritorijas, kur$s at+auta v(ja elektrostaciju (ar jaudu virs 20 kW) b'vniec&ba;

Skrundas novada teritorijas pl$nojuma saisto%aj$ da+$1 ietilpst teritorijas pl$nojuma teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumi un grafisk$ da+a – funkcion$lais zon(jums, pils(tas, pagastu un ciemu robe-as.

Skrundas novada teritorijas pl$nojums tika izstr$d$ts ESF projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/096 „Kuld&gas un Skrundas novadu teritorijas pl$nojumu izstr$de” ietvaros. Pl$nojumu izstr$d$ja SIA “Projekti un vad&ba sadarb&b$ ar Skrundas novada pa%vald&bas un Kuld&gas novada PA “Kuld&gas att&st&bas a*ent'ra” speci$listiem.

1St$jas sp(k$ Ministru kabineta noteikumu Nr. 711 “Noteikumi par pa%vald!bu teritorijas att!st!bas pl"no%anas dokumentiem” noteiktaj$ k$rt&b$.


6


2. SKRUNDAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATT!ST!BAS

PRIEK"NOTEIKUMI

2.1. Skrundas novada visp&r'gs raksturojums

.eogr$fiski Skrundas novads atrodas Rietumlatvijas, v(sturisk$ Kurzemes re*iona D da+$. Skrundas novads Z un ZR robe-ojas ar Kuld&gas novadu, A un DA ar Saldus novadu, DR ar Vai)odes novadu, R ar Aizputes novadu.

Skrundas novada novietojums un v(sturiski izveidojies transporta t&kls sekm( citu re*iona apdz&voto vietu sasniedzam&bu. Relat&vi labv(l&gs ir ar& novada novietojums attiec&b$ pret trim galvenaj$m Latvijas ost$m – &pa%i labv(l&gs, pret Liep$jas ostu. Skrundas novadam nav tie%as pieejas pie j'ras.

Skrundas novads ir viens no 110 Latvijas administrat&vajiem novadiem. Novada plat&ba ir 557 km/.Saska)$ ar 2011. g. tautas skait&%anas rezult$tiem Skrundas novad$ dz&vo 5313 iedz&vot$ji, iedz&vot$ju bl&vums – 9,5 cilv./km/.2

Saska)$ ar pa%vald&bu reformu, kas notika 2009.gad$, Skrundas novada pa%vald&ba tika izveidota 2009.gada apvienojot biju%$ Kuld&gas rajona Skrundas pils(tu ar lauku teritoriju un tr&s pagastus: N&kr$ces, Ra),u un Rudb$r-u pagastus. Skrundas lauku teritoriju 2010.gad$ p$rd(v(ja par Skrundas pagastu. Par Skrundas novada administrat&vo centru noteikta Skrundas pils(ta.

Skrundas novad$ p(c teritorijas liel$kais ir Skrundas pagasts, kas aiz)em gandr&z pusi no novada plat&bas. Teritori$lie maz$k$s vien&bas ir Skrundas pils(ta (1,4% no novada plat&bas) un Ra),u pagasts (8,3%)-sk.1.att(lu.

2p(c Latvijas Republikas Centr$l$s statistikas p$rvaldes datiem.


7


1 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a t e r i t o r i j a s p l a t & b a s s a d a l & j u m s ( % )

2.2. Skrundas novada v(sturisks raksturojums

Skrundas novada v(sturiskais apskats izveidots p(c pa%vald&bas apkopot$s inform$cijas par Skrundas pils(tas un novada pagasta v(sturisko att&st&bu.

Skrundas pa%vald&ba ir sen$s kur%u zemes Bandavas centr$l$ sast$vda+a. V(stures avotos Skrunda pirmo reizi min(ta 1253.gad$, bet 1368.gad$ pa%$ Ventas kreisaj$ krast$ celta v$cu feod$+u pils. M'su dien$s nekas no pils nav saglab$jies, tikai pils vieta pilskaln$, kur atrodas skaists parks un estr$de.

Da-$dos v(stures posmos tagad(j$ Skrundas novada teritorija ietilpusi Livonijas orde)a valst&, Kurzemes un Zemgales hercogist(, carisk$s Krievijas Kurzemes guber)$.

17.gs. Skrund$ darboj$s manufakt'ras (stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un %aute)u darbn&cas). Zieme+u kar$ (1700.-1721.g.) Livonijas orde)a pils Skrund$ tika nopost&ta. P(c tam Skrund$ tika izveidota mui-a. L&dz m'sdien$m saglab$jusies biju%$s mui-as dz&vojam$ m$ja.

1.pasaules kara laik$ Skrundu, t$pat k$ visu Kurzemi, ie)(ma ,eizarisk$s V$cijas karasp(ks. Latvijas Br&v&bas c&)u laik$ 1919.gada 22.janv$r& lielinieku 2.Padomju Latvijas str(lnieku pulks ie)(ma Skrundu. P(c ned(+as 29.janv$r& notika Skrundas kauja, kur$ &pa%i varon&gi c&n&j$s Latvie%u atsevi%,ais bataljons komandiera pulkve-a O.Kalpaka vad&b$. P(c smagas kaujas, kur$ piedal&j$s Kalpaka bataljona C(su rota un Virsnieku rota, Skrunda tika

Rudb!r"u pagasts19,8%

Ra#$u pagasts8,3%

N%kr!ces pagasts24,1%

Skrundas pagasts46,3%

Skrundas pils&ta1,4%


8


ie)emta. "ai kaujai bija liela noz&me, jo bataljons nostiprin$j$s strat(*iski izdev&gaj$ l&nij$ gar Ventas krastu.

Skrundas ciemats s$cis veidoties 20.gs. 20.gados, kad 1926.gad$ biju%$s mui-as zemes tika sadal&tas apb'ves gabalos. P(c dzelzce+a l&nijas Gl'da - Liep$ja izb'ves 1929.gad$ Skrundas saimniecisk$ att&st&ba pa$trin$j$s. 1935.gad$ Skrund$ bija ~ 50 s&ktirdzniec&bas uz)(mumi, k$ ar& vair$ki r'pniec&bas uz)(mumi - 'densdzirnavas, linu apstr$d$%anas darbn&ca, divas kokz$*(tavas, divas meh$nisk$s darbn&cas.

2.pasaules kara beig$s 1945.gada maij$ Skrund$ ien$ca padomju okup$cijas karasp(ks. PSRS varas iest$-u r&kotaj$s deport$cijas un arestos cieta daudzi pagasta iedz&vot$ji. 1949.gada 25.mart$ no Skrundas pagasta izs't&ja 228 iedz&vot$jus. Pie Skrundas dzelzce+a stacijas repres(tajiem 1989.gad$ uzst$d&ts piemi)as akmens.

1950.gad$ Skrundai pie%,irtas pils(tciemata ties&bas. Laika posm$ no 1950. l&dz 1959.gadam Skrunda bija rajona centrs. 1969.gad$ Skrund$ tika uzcelts r'pn&cas VEF cehs. Padomju laik$ darboj$s Aizputes k'dras fabrikas iecirknis, *eolo*isk$ un hidro*eolo*isk$ eksped&cija, PMK iecirknis, sadz&ves pakalpojumu kombin$ta darbn&cas, zivsaimniec&ba "Skrunda", kokapstr$des kombin$ta "Vulk$ns" p$rkrau%anas b$ze.

Skrunda ir jaun$k$ Latvijas pils(ta, pils(tas ties&bas pie%,irtas 1996.gad$.

V(sturiski Ra),u pagasts ir sens Kuld&gas apri),a pagasts, kas robe-oj$s ar Sn(peles, Sieks$tes, Valtai,u, Skrundas, Lutri)u un V$rmes pagastiem. 1939.gad$ pagasta kop(j$ zemes plat&ba bija 15793 ha, dz&voja 1669 cilv(ki. Pagast$ bija 84 vecsaimniec&bas un 86 jaunsaimniec&bas. Ra),u pagasts +oti cieta 1941.g. un 1949.g. deport$ciju laik$ – praktiski tika likvid(ta 51 saimniec&ba. Kolhozu dibin$%anas laik$ 1949.g. tika nodibin$ti divi kolhozi, kas v(l$k tika p$rveidoti un apvienoti. 90 – jos gados kolhozs “Ziedonis” tika p$rveidots par paju sabiedr&bu, kura 1993.gad$ likvid(j$s. P(ckara laik$ p(c jaun$ administrat&v$ iedal&juma pagasta teritorija samazin$j$s ~3 reizes, palika tikai teritorija Ventas kreisaj$ krast$.

Rudb$r-i v(stures avotos pirmoreiz min(ti 16.gs., kad tie izl()oti Gosu dzimtai. 17.gs. Rudb$r-u mui-a pieder(ja Kurzemes hercogistes kanclera Keizerlinga dzimtai, 18.gs. t$ bija Benignas B&ronas m$sas Katr&nas Bismarkas &pa%ums, kuru vi)a uzd$vin$ja m$sasd(lam P(terim B&ronam. 1778.g. Rudb$r-us nopirka fon Firksa dzimta, kas Rudb$r-os vald&ja l&dz 1920.g.

Tagad(j$ Rudb$r-u pagasta teritorija veidojusies p(c 2.pasaules kara, kad taj$ iek+$va biju%o Sieks$tes pagastu. 1945.g. Rudb$r-u pagast$ izveidoja Rudb$r-u, L(nas un Pel0u ciemu, bet pagastu 1949.g. likvid(ja. 1954.g. Rudb$r-u ciemam pievienoja Pel0u un Sieks$tes ciemu, 1977.g. - da+u


9


Skrundas ciemata teritorijas. L(nas ciemu 1954.g. pievienoja N&kr$ces ciemam, ar kuru robe-as tika main&tas 1959.g. un 1966.g. 1990.g. Rudb$r-u ciema teritorij$ atjaunoja Rudb$r-u pagastu. Administrat&vi teritori$lo p$rk$rtojumu laik$ Rudb$r-u pagast$ iek+auts viss Sieks$tes pag., bet da+a Rudb$r-u pagasta pievienota N&kr$ces pagastam un Skrundas lauku teritorijai.

N&kr$ces pagasts ir sena apdz&vota vieta ar interesantu v(sturi. L&dz 1920.g. N&kr$ces pagastu sauca par Bri),u pagastu. Pirm$s zi)as par apvidu saglab$ju%$s no 1253g.,kad dokumentos min(ta Dzelde (Celde). 19.gs. %aj$ teritorij$ bija vair$ki mazi pagasti. No L(n$m pirm$ Latvijas armijas virspav(lnieka pulkve-a O. Kalpaka vad&b$ armija uzs$ka uzvaras g$jienu Latvijas atbr&vo%anai.

1920.gad$ Bri),u pagasts tiek nod(v(ts par N&kr$ces pagastu. 1940./41.g. N&kr$ces pagast$ nodibina padomju varu. 1941.gad$ v$cie%i N&kr$ci ie)(ma p(k%)i un klusi, bez kauj$m.1944.-1945.gada ziem$ %aj$ apvid' notika smagas kaujas pret „Kurzemes katl$" iesl(gto fa%istu karasp(ku. 1954.g. N&kr$ces ciemam pievienoja Varo)u un L(nas ciemu.1957.g. tika izveidota padomju saimniec&ba „N&kr$ce" (1989.-1991.g. paju s-ba „N&kr$ce", l&dz 1996.g.- SIA „Dzelda" un paju sabiedr&ba „L(nas", kop% 1999.g.- lauksaimnieku biedr&ba „Dzelda".1990.g). N&kr$ces ciema teritorij$ atjaunoja N&kr$ces pagastu.

2009.gad$ apvienojot biju%$ Kuld&gas rajona Skrundas pils(tu ar lauku teritoriju un tr&s pagastus: N&kr$ces, Ra),u un Rudb$r-u pagastus, tika izveidots Skrundas novads. Skrundas lauku teritoriju 2010.gad$ p$rd(v(ja par Skrundas pagastu.

2.3. Teritorijas dabas apst&k)u un resursu raksturojums

*eolo+isk& uzb,ve un reljefs

Skrundas novada teritorijas liel$k$ atrodas Kursas zemienes Pieventas l&dzenum$, A da+u aptver Austrumkursas augstienes V$rmes nolaidenuma DR da+a. Teritorijai nav rakstur&gs saposmots reljefs – liel$ko da+u aiz)em fluvioglaci$lie un limnoglaci$lie smil%ainie l&dzenumi, pa%os D limnoglaci$lie putek+ainie un m$lainie l&dzenumi.

N&kr$ces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes mal$ – Bandavas un Emb'tes paugurain(, kas pazemin$s no 60–80 m virs j'ras l&me)a R da+$ l&dz 50-70 m virs j'ras l&me)a A da+$, kur s$kas Kursas zemienes Pieventas l&dzenums. Paugurain( virsu saposmo gravas un senlejas, augst$k$ vieta (131,9 m virs j'ras l&me)a) ir pagasta DR da+$.


10


Rudb$r-u pagasta A da+a atrodas Kursas zemienes Pieventas l&dzenum$ (augst. 40-60 m vjl.), R da+a – Rietumkursas augstienes Bandavas paugurain( (augst. > 100 m vjl., augst$k$ vieta – 129,2 m vjl.).

Ra),u pagasta teritorijas liel$k$ da+a ietilpst Kursas zemienes Pieventas l&dzenum$.

Teritorijai nav rakstur&gs saposmots reljefs. Liel$kajai teritorijas da+ai rakstur&gs plakans un vi+)ots l&dzenums, kuru veido limnoglaci$lie m$la un smilts nogulumi.

Ventas krast$ 5 km aug%pus L(n$m ir l&dz 20 m augsta krauja – !traiskalns, kura apak%(j$ da+$ atsedzas smil%akme)i, bet virs tiem atrodas dolom&tu p$rkare. Apm(ram 300 m no ",(rve+a ietekas Vent$ ir ",(rve+a dolom&tu atsegums – za+ganpel(ku dolom&tu krauja. ",(rve+a pietekas Dzeldas kreisaj$ krast$ aug%pus t$s ietekas ",(rvel& ir baltu, dzelten&gu un pel(c&gu smil%u atsegumi – Zosl(nu atsegumi. Augst$kais no tiem ir Zosl(nu rags (14 m). L(ti-as labaj$ pakrast( pie Pulverniekiem ir L(ti-as br'nog+u atsegumi – rakstur&g$kais br'nog+u sl$nis Latvij$ (biezums krast$ ~ 15 cm, t$l$k urbumos l&dz 3 m). Dab$ to vairs nevar redz(t, jo pakrasti kl$j nobiras un t$ ir apaugusi. Br'nog+u un l(cas L(ti-as (ar& pie Vorms$tiem) un ",(rve+a (lejpus Zosl(niem) ielej$s ir pirmoreiz Latvij$ konstat(t$s br'nogles.

N&kr$ces pagast$ da+(ji atrodas Ventas un ",(rve+a ielejas dabas liegums. Ventas un ",(rve+a ielejas dabas liegums atrodas Kursas zemienes dabas rajon$ – Pieventas l&dzenuma D da+$. Zemes virsa lieguma teritorij$ ir sam(r$ l&dzena, viet$m l(zeni vi+)ota. Pac(lumu relat&vais augstums reti p$rsniedz 3 m. L&dzenuma absol'tais augstums teritorijas D da+$ – 50-60 metri v.j.l., Z da+$ – 30-40 metri v.j.l. Saposmots reljefs izveidojies pie Ventas pietek$m, kuras lejtec( pl'st pa dzi+i izgrauzt$m grav$m. Ventas ielejas dzi+ums sasniedz pat 25-30 m. Nog$zes st$vas, viet$m kraujveid&gas, teras(tas, p$rkl$tas ar smilt&m. Krauj$s nereti atsedzas devona ie-i. Ielejas dibenu aizpilda smilts un smil%ainas grants nogulumi.

Pamatie-u virsu lieguma teritorijas Z da+$ veido aug%devona Famenas st$va ",(rve+a sv&tas ie-i – dolom&ti, m$li, smil%akme)i, aleirol&ti. Lieguma teritorijas D da+$ Ventas kreisaj$ krast$ atsedzas vidusjuras Keloveja st$va ie-i – smil%akme)i, smilts, aleirol&ti, mer*e+i, da-viet br'nog+u starpsl$)i, bet Ventas labaj$ krast$ apak%karbona Turn( st$va L(t&-as sv&ta – dolom&ti, m$li, aleirol&ti, smil%akme)i, konglomer$ti. Lieguma teritorijas pa%os D aug%perma Kaza)as st$va ie-i – ka+,akme)i, ool&tiski dolom&ti. Pamatie-i atsedzas Ventas un t$s pieteku krastos un gultn(s, Ventas gultn( dolom&ti un smil%akmens veido daudzas kr$ces. No ",(rve+a ietekas l&dz Kuld&gai Ventas krastos ir karbona un devona dolom&ti (Gobzi)u klintis, !traiskalns u.c.). Ventas un ",(rve+a ielejas posm$ atsegumos bie-i sastopami zilza+o a+*u


11


onkol&tu sakopojumi, stromatol&tu garozi)as un l(cas. Dolom&ti parasti ir kramoti (krama daudzums l&dz 90 %). Nogulumu biezums atsegumos 1,5 – 6 m.

Pamatie-us kl$j pl$na p$rsvar$ p(d(j$ apledojuma nogulumu sega, ko viet$m p$rsedz purva un aluvi$lie nogulumi. Led$ju nogulumu biezums gar Ventas labo krastu ir l&dz 10 m, citur 10 – 20 m.

Rudb$r-u pagast$ galvenie tautsaimniec&b$ izmantojamie der&gie izrakte)i ir grants, smilts un k'dra. Smilts un grants kr$jumi pagast$ ir 145,68 milj.m1, kas veido 6,2 % no rajona kr$jumiem. Noz&m&g$kie smilts un grants karjeri, atradnes ir pagasta R da+$ (Valtai,u atradne, Noma+u un Sieks$tes karjeri). K'dras kr$jumi pagast$ nov(rt(ti uz 1081 t'kst. t, kas veido 4% no rajona kr$jumiem, perspekt&vo atrad)u plat&ba 241 ha. Galven$ k'dras atradne ir Lielais Sieks$tes purvs.

Der'gie izrakte-i

Skrundas novad$ ir bag$t&gs *eolo*iskais potenci$ls – der&gie izrakte)i, gan &pa%i aizsarg$jamie *eolo*iskie dabas objekti.

Latvijas vides, *eolo*ijas un meteorolo*ijas centra Latvijas der&go izrakte)u atrad)u re*istr$ ir atrodamas zi)as par der&go izrakte)u atradn(m Skrundas novad$. Tikai kvarca smilts atradnei „Skudras” ir valsts noz&mes der&g$ izrakte)a atradnes statuss. No 29 novad$ re*istr(taj$m b'vmateri$lu izejvielu atradn(m tiek izmantotas tikai 6. Novad$ atrodas ar& 44 k'dras atradnes, no kur$m neviena netiek izmantota.

Numurs Atradne Der'g& izrakte-a

veids

Der'g& izmanto.ana

Atradnes izmanto.ana

Izp(t'tie kr&jumi, kategorija

B!vmateri"lu izejvielu atradnes

151 Skudras - kvarca smilts

Kvarca smilts

Metalur*ij$ Atradne netiek izmantota

2 571.82 t'kst. m1

173 Pulvernieki M$ls 2ie*e+iem, drenu caurul(m

Atradne netiek izmantota

256.20 t'kst. m1

287 Dzelda - ",ervelis

Kvarca smilts

Metalur*ij$ Atradne netiek izmantota

3 700.00 t'kst. m1

476 Gr&vas - m$ls

M$ls 2ie*e+iem Atradne netiek izmantota

1 700.00 t'kst. m1


12


573 Lankai%i Smilts, smilts-grants

B'vniec&bai Atradne netiek izmantota

Smilts 3520.00 t'kst. m1, smilts-grants, smilts 7590.00 t'kst. m1

578 Dzelda Smilts B'vniec&bai Atradne netiek izmantota

4000.00 t'kst. m1

653 Robe-nieki - Kuld&gas rajons

Smilts-grants, smilts,

B'vniec&bai, ce+u b'vei

Izmanto Smilts 719.93 t'kst. m1; smilts-grants 530.04 t'kst. m1; smilts-grants, smilts 1 166.49 t'kst. m1

662 Erl$ti Smilts-grants, smilts,

Ce+u b'vei Izmanto Smilts 184.90 t'kst. m1, 262.55 t'kst. m1; smilts-grants 269.62 t'kst. m1, 198.63 t'kst. m1

1574 Ozolnieki (progn.l.)

M$ls Cementa ra-o%anai, ,ie*e+iem, b'vkeramikai


55 550.00 t'kst. m1

1990 Bri),i - Skrundas novads

Smilts-grants, smilts,

Ce+u b'vei Izmanto Smilts 628.30 t'kst. m1, smilts-grants 197.52 t'kst. m1

2039 P&l$d-i - kvarca smilts

Kvarca smilts

Stikla r'pniec&b$, metalur*ij$


1 016.39 t'kst. m1

2216 Al%i Smilts-grants

Ce+u b'vei Izmanto 404.08 t'kst. m1

2468 Al%i -2 Smilts-grants, smilts



Smilts 233.10 t'kst. m1, smilts-grants 295.00 t'kst. m1

480 3nava M$ls 2ie*e+iem, drenu caurul(m, b'vkeramikai


M$ls ,ie*e+iem 135 000.00 t'kst. m1

63 Be)i M$ls 2ie*e+iem, Atradne netiek izmantota

76.30 t'kst. m1 (A), 184.50 t'kst. m1 (N)

65 Mu0ukalns Smilts Silik$tizstr$d$jumiem

Izmanto 57.31 t'kst. m1 (A)

255 Venta M$ls Cementa Atradne netiek 10 603.93 t'kst. m1


13


ra-o%anai, ,ie*e+iem,

izmantota (A), 194 535.58 t'kst. m1 (N)

320 Plui)i Smilts Silik$tizstr$d$jumiem


2 629.80 t'kst. m1 (N)

651 S$rmkalni Smilts, smilts-grants



Smilts 543.80 t'kst. m1 (A), 1 077.81 t'kst. m1 (A), smil%m$ls 86.40 t'kst. m1 (A),

652 S$rmkalns II

Smilts B'vniec&bai, ce+u b'vei


1 093.47 t'kst. m1 (A)

659 Indras Smilts Ce+u b'vei Atradne netiek izmantota

87.50 t'kst. m1 (A), 37.65 t'kst. m1 (N)

660 G$znieki Smilts-grants

Ce+u b'vei Atradne netiek izmantota

94.50 t'kst. m1 (N)

669 Rosme Smilts Ce+u b'vei, ce+u ziemas dienestam


179.20 t'kst. m1 (A)

671 Piku+i Smilts Ce+u b'vei, ce+u ziemas dienestam


50.50 t'kst. m1 (A), 55.70 t'kst. m1 (N)

1575 Balti)i Smilts-grants, smilts

Ce+u b'vei Atradne netiek izmantota

1712 S$rmkalns III

Smilts Ce+u b'vei Atradne netiek izmantota

72.85 t'kst. m1 (A)

1722 Me-a G$znieki

Smilts-grants, smilts

Ce+u b'vei Izmanto Smilts 162.10 t'kst. m1 (A), smilts-grants 112.80 t'kst. m1 (A)

2647 Mazupes Smilts-grants, smilts


Izmanto Smilts 132.30 t'kst. m1 (A), smilts-grants 95.20 t'kst. m1 (A)

2760 Salnas Dolom&ts ",emb$m Atradne netiek izmantota

100.04 t'kst. m1 (N),

Augsnes


14


Skrundas novada aug%)u raksturo%anai izmantots nozares p$rskats3.

Skrundas novada liela da+a atrodas Kursas zemienes Pieventas l&dzenum$, kuram rakstur&gi limnoglaci$lie nogulumi – m$ls, smilts. Smilts un m$la nogulumi noteiku%i, ka %aj$ teritorij$ izveidoju%ies lieli me-u mas&vi uz tipisk$ podzola, vel(nu podzol(t$m glejot$m un gleja augsn(m. Kursas zemien( rakstur&gas l&dzenas teritorijas ar trauc(tu 'dens noteci, kas izrais&jis teritoriju p$rpurvo%anos un zemo purvu k'dras aug%)u veido%anos.

Skrundas novada aug%)u raksturo%anai izmantots nozares p$rskats4.

Rietumkursas augstien( eso%ajos Rudb$r-u un N&kr$ces pagastos, augsnes cilmiezi veido mor(nas (m$lsmilts un smil%m$ls), fluvioglaci$lie (smilts) un limnoglaci$lie (smilts un m$ls) nogulumi. Nogulumu raksturs un reljefa saposmojums ir galvenais faktors, kas nosaka zemes lietojuma veidu pagastos.

Skrundas pagast$ domin( viegla sast$va (smilts un m$lsmilts) augsnes. Teritorij$s, kur domin( smilts augsnes, liela uzman&ba j$piev(r% lopkop&bas att&st&bai, jo smilts aug%)u ielabo%anai nepiecie%ams liels organisko m(slu daudzums.

N&kr$ces un Rudb$r-u pagastos domin( viegla sast$va (m$lsmilts, smilts) augsnes. Noz&m&gas plat&bas no LIZ aiz)em ar& smag$ka meh$nisk$ sast$va (m$la, smil%m$la) augsnes. Pagastam liela uzman&ba j$piev(r% lopkop&bas att&st&bai, jo smilts augsnes ielabo%anai nepiecie%ams daudz organisk$ m(slojuma. T$s ir piem(rotas auzu un kartupe+u audz(%anai, k$ ar& ieteicams gan&bu izmanto%anai.

Ra),u pagast$ domin( smag$ka meh$nisk$ sast$va augsnes (m$lsmilts un m$ls. Smil%m$la augsnes ir vispiem(rot$k$s lauksaimniec&bas un me-saimniec&bas att&st&bai. Ra),u pagast$ da+(ji var att&st&t intens&vo zemkop&bu.

Galvenie augsnes augl&bas noteico%ie faktori ir tr'dvielu saturs, k$ ar& augsn( eso%$ kust&g$ jeb augiem viegli izmantojam$ fosfora un k$lija daudzums. Inform$cija par min(tajiem r$d&t$jiem nepiecie%ama, lai racion$li izmantotu augsnes m(slo%anas l&dzek+us un pielietotu visoptim$l$k$s saimnieko%anas metodes.

3 p(c p$rskata “Lauksaimniec&bas nozares att&st&ba. Nozares p$rskats rajona pl$nojuma izstr$d$%anai”


15


Viens no galvenajiem augsnes augl&bu raksturojo%iem r$d&t$jiem ir organisko vielu saturs. No organisko vielu satura augsn( ir atkar&gi augu bar&bas vielu kr$jumi, augsnes absorbcijas sp(ja (t.sk. s$r)u vielu), augsnes fizik$l$s un biolo*isk$s &pa%&bas.

Skrundas novad$ intens&vi izmantojamaj$s lauksaimniec&bas zem(s domin( aug%)u &patsvars ar +oti zemu (< 2) organisko vielu saturu. Lai uzlabotu aug%)u &pa%&bas nepiecie%ama lopkop&bas vai ar& zemkop&bas nozares, kas veicina organisko vielu akumul$ciju augsn(, att&st&ba.

Augsnes reakcija ietekm( augsnes mikroorganismu darb&bu, k$ ar& nosaka bar&bas vielu uz)em%anu. Augsn(s ar sk$bu augsnes vides reakciju veidojas viegli %,&sto%ie savienojumi un notiek to pastiprin$ta izskalo%ana no virsk$rtas dzi+$kos augsnes horizontos un grunts'de)os.

Skrundas pagast$ sk$b$s augsnes (pH < 5,5) aiz)em ~ 1/5 no LIZ. Lai optimiz(tu augsnes reakciju, sk$b$s augsnes nepiecie%ams ka+,ot.

N&kr$ces pagast$ sk$bo aug%)u &patsvars LIZ zem(s p(d(jos gados nov(rojama sk$bo aug%)u pieauguma tendence. Sevi%,i aktu$la ar augsnes pask$bin$%anos saist&ta probl(ma ir Rietumkursas augstien(, kur izkr&t pies$r)ojuma p$rneses atnestie sk$bie nokri%)i. Lai optimiz(tu augsnes reakciju, sk$b$s augsnes nepiecie%ams ka+,ot. Diem-(l ka+,o%anas izmaksas p(d(jos gados k+uvu%as tik augstas, ka praktiski aug%)u ka+,o%anas N&kr$ces pagast$ netiek veikta.

Ra),u pagast$ sk$b$s augsnes (ph <5,5) aiz)em +oti nelielu da+u no LIZ, t$p(c augsnes ka+,o%ana nav tik aktu$la, k$ vair$kos citos rajona pagastos.

Melior(t$s lauksaimniec&bas zemes aiz)em galvenok$rt l&dzenumus. Melior$cijas rezult$t$ uzlaboj$s augsnes fizik$l$s &pa%&bas un tas ir priek%noteikums intens&v$s zemkop&bas att&st&bai. Taj$ pa%$ laik$ melior$cija veicina m(slo%anas l&dzek+u $tr$ku non$k%anu grunts'de)os un atkl$tos 'dens baseinos. Sevi%,i aktu$la min(t$ probl(ma ir Ventai piegu+o%aj$s lauksaimniec&bas zem(s. "aj$s teritorij$s ieteicams nodarboties ar biolo*iski – dinamisko lauksaimniec&bu, kas nepies$r)o augsni un 'de)us. Melior(to zemju tuvum$ nedr&kst ier&kot miner$lm(slu un augu aizsardz&bas l&dzek+u glab$tuves un atkritumu izg$ztuves.

Skrundas novada teritorija tiek iedal&ta k$ intens&vas zemkop&bas un lopkop&bas, me-saimniec&bas un t'risma att&st&bas zona, ko nosaka lielie me-a un lauksaimniec&bas zemju mas&vi, lauksaimniec&b$ izmantojamo aug%)u augst$ melior$cijas pak$pe un to relat&vi optim$las agro,&misk$s &pa%&bas.

Klimats


16


Skrundas novads Latvijas agroklimatiskaj$ rajon(%an$ ietilpst mitraj$ Kurzemes rajon$: Rietumkursas augstiene m(reni siltaj$ apak%rajon$, bet Kursas zemiene m(reni v(saj$ apak%rajon$.

Skrundas novada svar&g$kie klimatiskie r$d&t$ji.

Laiks, kad vid(j$ temperat'ra sasniedz 0°C, tiek uzskat&ts par silt$ perioda iest$%anos.. Silt$ perioda garums rajon$ ir 253 dienas, un tas beidzas 30. XI. Augu ve*et$cijas periods (vid(j$ temperat'ra >5°C) Skrundas novad$ ilgst 191 dienu. Augu akt&vais aug%anas periods (vid(j$ temperat'ra >10°C) 136 dienas. Pats karst$kais periods (vid(j$ temperat'ra >15°C) ir 65 dienas (25. VI - 18. VIII) un tas atbilst siltumm&lo%u augu (tom$tu, gur,u) akt&vas aug%anas temperat'rai.

Pozit&vo gaisa temperat'ru summa akt&v$ ve*et$cijas period$ (vid(j$ gaisa temperat'ra augst$ka par 10°C) sasniedz 19°C. Daudzos apk$rt(jos novados (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) %is r$d&t$js ir iev(rojami zem$ks – 17,5°C - 18°C.

Vasaras dienas temperat'ra ir sal&dzino%i augsta - 20,5°C. Apk$rt(jos novados 18,0° - 19,5°.

Pati augst$k$ novad$ nov(rot$ gaisa temperat'ra ir 35,0°C, bet zem$k$ temperat'ra -34,0°C.

Zem$k$s vid(j$s m(ne%a gaisa temperat'ras ir janv$ra un febru$ra m(ne%os, bet augst$k$s – j'lija un augusta m(ne%os (sk.2.att(lu). 2011. gad$ Skrundas novad$ vid(j$ zem$k$ gaisa temperat'ra tika nov(rota febru$ra m(nes& - 8,1°C. Vid(ji Latvij$ %aj$ m(nes& re*istr(ts -8,9°C, kas bija 4,1gr$du zem ilggad&g$s normas. Vid(j$ augst$k$ gaisa temperat'ra p$rskata period$ re*istr(ta j'lij$ - +19,0 0C.Vid(ji Latvij$ bija +19,8 0C (3,1 gr$du virsilggad&g$s normas) un tas bija otrais silt$kais vasaras vidus m(nesis p(d(jos 88gados – v(l karst$ks laiks re*istr(ts tikai2010. gada j'lij$ – vid(ji Latvij$ +21,5 0C.

Bezsala perioda garums rajon$ vid(ji ir 144 dienas, kas ir par 10 - 12 dien$m gar$ks par apk$rt(jiem novadiem. Bezsala perioda garums atsevi%,os gados sv$rst$s +oti liel$ amplit'd$: 93 dien$m l&dz 180 dien$m. Visagr$k bezsala periods ir s$cies 13. IV, bet visv(l$k - tikai 13. VI.

Past$v&g$ sniega sega vid(ji nov(rojama 80 dienas gad$, savuk$rt vid(jais no visliel$kajiem sniega segas biezumiem ir 20 cm.

Liel$kais nokri%)u daudzums Skrundas novad$ ir vasaras un rudens s$kuma m(ne%os, kad nokri%)u daudzums m(nes& sasniedz 75 – 82 mm (sk.3.att(lu). 4oti main&gs ir nokri%)u daudzums atsevi%,os gados, sevi%,i vasaras m(ne%os. Gados ar intens&vu ciklonisko darb&bu vid(jo nokri%)u daudzums


17


m(nes& var vair$k nek$ divas reizes p$rsniegt ilggad&gos vid(jos daudzumus. Domin(jot anticiklon$rajiem apst$k+iem nov(rojams defic&ts m(ne%u nokri%)u daudzum$.

Ilggad&gais vid(jais m(ne%a nokri%)u daudzums Skrundas novad$ at%,iras no vid(j$s nokri%)u daudzuma normas vid(ji Latvij$. Liel$k$ at%,ir&ba novembra un decembra m(ne%os, kad vid(jais nokri%)u daudzums Skrundas novad$ ir par aptuveni30% liel$ks nek$ vid(ji Latvij$, un j'lija m(nes&, kad nokri%)u daudzums Skrundas novad$ ir gandr&z par 30% maz$ks k$ vid(ji Latvij$. Citos m(ne%os at%,ir&ba vid(j$ nokri%)u daudzum$ ir 10-15%.

Skrundas novad$ nokri%)u summa gandr&z divas reizes p$rsniedz evapor$ciju (iztvaiko%anu), kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu aug%)u veido%anai.

P(c ilggad&giem datiem Skrundas novad$ saules sp&d(%anas ilgums attiec&b$ pret vid(jo r$d&t$ju Latvij$ at%,iras vid(ji par 5-10%. Vissaulain$kie ir vasaras vidus m(ne%i, vismaz$k saulaini ir rudens beigu un ziemas m(ne%i. (sk.4.att(lu) Gada gait$ j'lijs un augusts ir ne vien saulain$kie, bet ar& nokri%)iem bag$t$kie m(ne%i, kad dienas laik$ var nol&t ar& visa m(ne%a norma. Kurzemes re*ion$ gan nokri%)u vid(ji ir maz$k nek$ Vidzemes re*ion$.

2011. gad$ Skrundas novad$ vid(jais m(ne%a relat&vais gaisa mitrums visos m(ne%os bija tuvu normai. Vissaus$kais gaiss vis$ Latvijas teritorij$ nov(rojams maij$ – vid(ji Latvij$ 71,0%, Skrundas novad$ 2011. gada maij$ – 65,7%.Visliel$kais gaisa mitrums Latvij$ nov(rojams decembr& – vid(jais r$d&t$js Latvij$ 88,0%, Skrundas novad$ 2011. gada decembr& – 90,7% (sk.5.att(lu).

-12,0

-6,0

0,0

6,0

12,0

18,0

1973. -3,0 -1,1 3,0 4,3 8,5 12,1 15,5 12,9 8,6 5,1 -0,9 -3,9

1997. -2,2 0,1 -0,3 2,9 9,6 15,6 17,8 19,0 11,8 5,1 1,6 -3

2010. -11,0 -5,1 -0,6 6,1 11,9 20,6 20,9 18,4 11,3 4,7 2,0 -6,7

2011. -2,7 -8,1 -0,3 7,7 11,2 17,1 19,0 16,3 12,9 7,6 4,3 1,6

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII


18


2 . a t t ( l s . V i d ( j $ m ( n e % a g a i s a t e m p e r a t ' r a S k r u n d a s n o v a d $

3 . a t t ( l s . I l g g a d & g a i s v i d ( j a i s m ( n e % a n o k r i % ) u d a u d z u m s ( m m ) S k r u n d a s

n o v a d $

Ikgad(jie meteorolo*iskie dati no tuv$k$s meteorolo*isk$s stacijas Sald'; www.tutiempo.net;

48

3136 35

4146

7481 79

7582

66

20

30

40

50

60

70

80


Nokri!"u daudzums,mm

35%

41%

72%

78%

79%89% 91%

90%

80%

67%

38%28%

0

50

100

150

200

250

300


Saules sp!d"#anas ilgums, stundas Saulainu dienu !patsv ars m"nes!, %


19


4 . a t t ( l s . S a u l e s s p & d ( % a n a s i l g u m s u n s a u l a i n o d i e n u & p a t s v a r s m ( n e s &

S k r u n d a s n o v a d $ ( i l g g a d & g i e d a t i )

5 . a t t ( l s . V i d ( j a i s m ( n e % a r e l a t & v a i s g a i s a m i t r u m s S k r u n d a s n o v a d $ 1

Ikgad(jie meteorolo*iskie dati no tuv$k$s meteorolo*isk$s stacijas Sald'; www.tutiempo.net;

Priek%noteikumi teritorijas att&st&bai

! Lielais nokri%)u daudzums, k$ ar& to nevienm(r&gais sadal&jums k$ gada griezum$, t$ ar& pa gadiem, ir viens no priek%nosac&jumiem, ka liel$kaj$ novada da+$ stabilas ra-as var ieg't tikai melior(tos t&rumos un p+av$s.

! Novad$ ir labv(l&gi apst$k+i aug+kop&bas un d$rzkop&bas att&st&bai.

! Klimatiskie apst$k+i liel$ m(r$ nosaka t'risma un rekre$cijas aktivit$%u sezon$lo raksturu.

V(ja energoresursi

Galvenie atjaunojamie energoresursi Latvij$ ir hidroresursi un biomasa (lauksaimniec&bas kult'ras (rapsis, graudaugi, cukurbietes) un koksne), maz$k$ m(r$ – v(ja ener*ija, biog$ze un salmi. "o resursu potenci$ls nav piln&b$ izmantots.

60,0

65,0

70,0

75,0

80,0

85,0

90,0

95,0

1973. 82,5 87,5 80,7 77,7 71,0 74,7 80,0 78,2 83,0 85,2 84,1 87,0

1997. 91,7 81,2 76,8 72,5 68,0 72,0 71,2 66,8 78,6 89,9 89,1 88,7

2010. 85,3 89,8 85,6 72,4 77,5 74,1 74,3 81,4 84,4 82,7 92,1 91,7

2011. 92,1 81,1 75,8 66,4 65,7 69,1 77,8 79,9 83,5 84,2 89,9 90,7



20


Tuv$kajos gados Latvijai ir j$nodro%ina atjaunojamo energoresursu &patsvara pieaugums sara-ot$s elektroener*ijas &patsvara kop(j$ elektroener*ijas pat(ri)a bilanc(. K$ viens no priorit$r$s att&st&bas virzieniem %& m(r,a sasnieg%anai tiek min(ta v(ja ener*ijas izmanto%ana.

Latvij$ v(ja ener*ijas potenci$ls visliel$kais ir Baltijas j'ras piekrastes teritorij$s. Latvijas teritorijas iek%ien( labv(l&gi v(ja ener*ijai ir tikai tie rajoni, kur v(j% veidojas reljefa paaugstin$juma rezult$t$. P(c Latvijas v(ja ener*(tikas asoci$cijas veiktajiem p(t&jumiem, secin$ts, ka vislabv(l&g$kie rajoni v(ja parku celtniec&bai ir Kurzemes piekraste un Kurzemes augstienes domin(jo%ie augstumi ar pac(lumu no 80 m un vair$k.

2011. gad$ Skrundas novad$ liel$k$s v(ja br$zmas re*istr(tas marta m(nes& –4,2 m/s, kas bija tikai nedaudz liel$ks par ilggad&giem vid(jiem marta r$d&t$jiem. J'tami zem$kas par normu bija v(ja br$zmas novembr& (sk.6.att(lu).

V(ja re-&mus Skrundas novada teritorij$ nosaka galvenok$rt reljefa nel&dzenums Skrundas novad$ v(ja ener*ijas ra-o%anas liel$kais potenci$ls ir Rietumkursas augstienes teritorij$ (Rudb$r-u un N&kr$ces pagastos), kur vid(jais v(ja $trums gad$ p$rsniedz 5 m/sek.

V(ju parku celtniec&ba atz&ta par der&g$m ar& teritorij$s, kur vid(jais v(ja $trums gad$ ir >4 m/sek. "aj$ zon$ ietilpst liel$k$ da+a no Skrundas novada rietumda+as pagastu teritorijas (Rudb$r-u un N&kr$ces pagastiem).

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

1973. 3,7 4,3 3,5 3,8 3,3 5,0 2,5 3,3 3,9 4,1 5,4 4,9

1997. 4,4 5,4 3,9 4,6 3,9 3,1 3,3 2,6 3,9 3,1 3,6 2,9

2010. 2,9 2,8 3,3 2,8 2,9 1,8 2,4 2,4 3,1 3,1 3,0 3,1

2011. 3,4 3,7 4,2 3,1 3,0 2,8 2,5 2,6 3,1 3,1 2,9 4,0



21


6 . a t t ( l s . V i d ( j a i s m ( n e % a v ( j a $ t r u m s ( m / s ) S k r u n d a s n o v a d $

Tika veikts p(t&jums, lai noskaidrotu dabas aizsardz&bas un v(ja ener*(tikas potenci$li augst$k$ konflikta riska zonas, kur$s v(ja elektrostaciju un to parku izvieto%ana nav pie+aujama. Ap %&m dabas teritorij$m tika izdal&tas buferjoslas (2 km zon$ ap Natura 2000 un putniem noz&m&gaj$m viet$m un migr(jo%o 'densputnu pulc(%an$s viet$m; 100 m-1 km josl$s ap neaizsarg$t$m teritorij$m ar augstu noz&mi ligzdojo%ajiem vai migr(jo%ajiem putniem – purviem, mitr$jiem, mazp$rveidot$m p+av$m u.c.), kur$s katram v(ja elektrostaciju pl$nam ieteicams veikt r'p&gu izv(rt(jumu attiec&b$ uz to iesp(jamo ietekmi uz #ADT, &pa%i aizsarg$jamajiem biotopiem un &pa%i aizsarg$jamo dz&vnieku popul$cij$m5.

Konfliktu zonas ornitolo*ijas krit(rijiem atrodas galvenok$rt Skrundas novada rietumu da+$.

Vienlaikus, pl$nojot v(ja elektrostaciju izvieto%anu, j$)em v(r$ ietekme uz ainavu. No %& viedok+a Skrundas novad$ veidojas konfliktsitu$cijas ainaviski v(rt&gaj$s teritorijas, it &pa%i Ventas ielej$.

Pazemes ,de-i

Skrundas pils(t$ un pagast$ 'dens apg$d( izmantojami ir aug%devona Arukilas – Amatas un Famenas 'dens kompleksi. Teritorijas D da+$ tiek izmantoti apak%karbona 'dens horizonti. Mazie ciemi un zemnieki izmanto ar& kvart$ra grunts'de)u horizonta 'deni, ko ieg'st galvenok$rt no raktaj$m ak$m. 5dens kvalit$te raktaj$s ak$s bie-i neatbilst dzeram$ 'dens kvalit$tes pras&b$m. Tas ir atkar&gs gan no to izvietojuma attiec&b$ pret viens(tas lok$lajiem pies$r)ojuma avotiem – k'ti, tualeti, dz&vojam$ (kas notek'de)u izpl'di u.c., k$ ar& no t$s sanit$ri – higi(nisk$ st$vok+a. Ta0u kvart$ra horizonts nav piem(rots liela un vid(ja m(roga 'densapg$dei, jo 'dens daudzums taj$ ir ierobe-os un ir probl(mas ar kvalit$ti. T$d(+ ar& maz$s apdz&vot$s viet$s un zemnieku saimniec&b$s bie-i dzeram$ 'dens apg$d( izmanto devona horizontu.

5 p(c projekta “V(ja ener*(tisko iek$rtu att&st&bas zonu identifik$cija un ietekmi samazino%o paskumu izstr$de” materi$liem, Vides projekti, 2006.g.

5Latvijas Vides, 'eolo'ijas un meteorolo'ijas centrs.


22


N&kr$ces pagast$ 'densapg$d( tiek izmantoti Vidusdevona un aug%devona Arukilas – Amatas 'dens kompleksa 'dens horizonti6.

N&kr$ces pagasta liel$kaj$ da+$ pazemes 'de)i ir v$ji aizsarg$ti, D da+$ (pie Bri),u ezera) relat&vi neaizsarg$ti. N&kr$ces centrs Dzelda un L(nas relat&vi aizsarg$tas. Dabas liegums ir v$ji aizsarg$ts.

Ra),u pagasta teritorij$ 'dens apg$d( izmantojams ir aug%devona Famenas 'dens komplekss. Pagasta teritorijas liel$kaj$ da+$ pazemes 'de)i ir aizsarg$ti, tikai Ventas piekrast( – v$ji aizsarg$ti.

Pazemes 'de)u kvalit$te ir at%,ir&ga kvart$ra un devona horizontos. 5dens kvalit$te kvart$ra horizont$ parasti ir slikt$ka vair$ku dabisko apst$k+u - virszemes 'dens noteces, purva 'dens ietekmes, antropog(no faktoru ietekmes rezult$t$. Galvenais pies$r)ojums ir saist&ts ar punktveida pies$r)ojuma avotiem – atkritumu izg$ztuves, r'pniec&bas un lauksaimniec&bas uz)(mumu, naftas produktu noliktavas u.c. Skrundas Z da+$ pies$r)ojuma avots ir ar& biju%ie milit$rie objekti. Skrundas pils(tas un lauku teritorijas pazemes 'de)i liel$koties ir v$ji aizsarg$ti (centr$l$ da+a, Ventas ieplaka), atsevi%,$s viet$s – vid(ji aizsarg$ti, bet tikai teritorijas D da+$ – relat&vi aizsarg$ti un aizsarg$ti.

Virszemes ,de-i

Skrundas novada teritorijas iek%(jie 'de)i pieder pie Ventas upes baseina. Ventas upes hidrogr$fisk$s un hidrolo*isk$s iez&mes ir at%,ir&gas da-$dos posmos. Upes kritums posm$ aug%pus Skrundas ir ~0,3 m/km, lejpus Skrundas ~ 0,1 m/km. Upes ielejas nog$zes parasti apaugu%as ar kr'miem vai me-u plat&b$m. Palie)u platums liel$kaj$ upes da+$ ir 100 – 200m. Upes platums aug%tec( ir 40 –60m. Upes dzi+ums main$s no da-iem desmitiem centimetru kr$0u posmos l&dz 2 – 3 m iedzelm(s. L&me)a sv$rst&bas Vent$ ir bie-as un izteiktas. Pavasara palu laik$ 'dens l&menis ce+as vid(ji par 4,5 – 5,5 m. Maksim$l$s 'dens l&me)a cel%an$s pie Skrundas ir 6,2 m.

N&kr$ces pagasta teritorijas upes pieder Ventas baseinam. Apak%baseins atrodas Kursas zemienes Pieventas l&dzenum$ un Rietumkursas augstienes Bandavas paugurain(7.

Ra),u pagast$ liel$k$ upe ir 3nava (Ventas kreis$ krasta pieteka) un t$s pietekas. Pagasta D da+a atrodas A apak%basein$ – Gar'denes lejtece.

6 p(c p$rskata “Pazemes 'de)u aizsardz&ba. Nozares p$rskats rajona pl$nojuma izstr$d$%anai.”

7 p(c nepublic(ta nozares p$rskats rajona pl$nojuma izstr$d$%anai. Virszemes 'de)i.


23


Skrundas novada upju morfometriskie r$d&t$ji atspogu+oti 1.tabul$.

1. tabula Upju morfometriskie parametri Skrundas novad! 8.

Upe Ietek Garums, km Baseina plat&ba, km/

Ciecere Venta 27 112,1

Ponakste Venta 27 55,7

Robalte Ponakste 13 15,8

Mazupe Venta 14 38,1

Porupe Mazupe 6 10,0

Gar'dene Venta 22 62,8

Kl'ga Venta 17 15,3

Gaidupe Kl'ga 5 12,7

Sumata Venta 11 24,8

B(rzene Venta 12 32,1

",(rvelis Venta 15 104

L(ti-a Venta 32 127

3nava Venta 19

Ventas upe saska)$ ar civillikumu noteikta k$ publisk$ upe. Novada teritorij$ ir riska 'denobjekti - Venta un Alokste. (atbilsto%i MK 31.05.2011. noteikumiem Nr.418 “Noteikumi par riska 'densobjektiem"). La%veid&go un karpveid&go zivju 'de)i – Venta, "kervelis, Let&-a, Koja un Ciecere (atbilsto%i MK 12.03.2002. noteikumiem Nr.118 ,,Noteikumi par virszemes un pazemes 'dens kvalit$ti").

Priek%noteikumi teritorijas att&st&bai:

8 p(c Dabas aizsardz&bas p$rvaldes datiem, 2012.g.


24


! Upes (Venta, L(ti-a u.c.), k$ ar& ezeri un d&,i ir ainavas un dabas daudzveid&bas elementi, k$ ar& b'tisks faktors t'risma un rekre$cijas att&st&bai un viet(jo iedz&vot$ju dz&vesveida saglab$%anai.

! Novad$ v(sturiski izveidoju%$s daudzas 'denskr$tuves, kas veido novadam rakstur&go kult'rainavu un kalpo par pamatu zivsaimniec&bas att&st&bai.

! Novad$ ir la%upes un fore+upes, un to vides saglab$%ana ir viena no rajona vides aizsardz&bas priorit$t(m.

Ainavas

Skrundas pils(tas un pagasta teritorija atrodas Ventaszemes ainavzem( un iesniedzas 7 ainavu telp$s, kas ietilpst 2 ainavapvidos – Aug%ventas eg+u me-$ru apvidus un Vidusventas (Kuld&gas) prie-u me-$ru apvidus.

N&kr$ces pagasta teritorija atrodas Rietumkursas ainavzemes divos ainavapvidos – Rietumkursas un Ventaszemes apvidos9.Rietumkursas ainavzeme aptver Rietumkursas augstieni. Ainavsegas daudzveid&bu te nosaka reljefa saposmojums. Rietumkursas augstien( domin( paugurai)u, $rai)u un ezerai)u ainavu telpas. Ventaszemes ainavzeme aptver Ventas ieleju un tai piegu+o%$s ainavas. Ainavzemes centr$lo asi veido Ventas ieleja ar p+av$m, me-u mas&viem un t&rumiem. Piegulo%aj$ teritorij$ domin( me-aines un $raines.

Liel$k$ da+a pagasta atrodas saposmot$s Emb'tes pauguraines moza&kveida ainavu, N&kr$ces vi+)ot$ l&dzenum$ me-$ru ainavu, Jaunmui-as $raines ainavu, Pamp$+u me-aines ainavu un Vidusventas me-$ru ainavu telp$s.

Ra),u pagasts atrodas Ventaszemes ainavzem( un Vidusventas (Kuld&gas) prie-u me-$ru apvid'. Teritorija iedal$ma 4 ainavu telp$s10:

! Pieventas l&dzenuma $raines ainavu telpa;

! Vidusventas $raines ainavu telpa;

! Skrundas d&,u ainavu telpa;

9 p(c p$rskata “Ainavu aizsardz&ba. Nozares p$rskats rajona pl$nojuma izstr$d$%anai”. VARAM, 2000.g.

10 p(c p$rskata “Ainavu aizsardz&ba. Nozares p$rskats rajona pl$nojuma izstr$d$%anai”, VARAM. 2000.g.


25


! Skrundas me-aines ainavu telpa.

4oti neliela pagasta teritorijas da+a (ZR) iesniedzas Rietumkursas ainavzemes Pieventas nog$zes apvid' (Laidu – Serm&tes $ru nolaidas ainavu telpas ZA un Kundu pauguraines moza&kainavu telpas A).

Rudb$r-u pagasta teritorija atrodas Rietumkursas ainavzemes Rietumkursas Pieventas nog$zes ainavapvid' (pagasta R da+a) un Ventaszemes ainavzemes Vidusventas (Kuld&gas) prie-u me-$ru ainavapvid' (pagasta A da+a).

Vizu$li augstv(rt&g$kas atkl$t$s pla%$s ainavas un moza&kainavas rakstur&gas pagasta Z da+ai (Sieks$tes apk$rtne) Laidu – Serm&tes nolaides ainavu telp$ (Rietumkursas Pieventas nog$zes ainavapvidus). "aj$ ainavapvid' pagasta teritorij$ atrodas ar& Bandavas pauguraines me-$ru ainavu telpa (atrodas pagasta vidusda+$, aiz)em visliel$ko plat&bu) un saposmot$s Emb'tes pauguraines moza&kveida ainavu telpa (pagasta D da+a).

Vidusventas (Kuld&gas) prie-u me-$ru apvid' pagasta A da+$ ir Skrundas me-aines ainavu telpa un ZA nelielu teritoriju aiz)em Pieventas l&dzenuma $raines ainavu telpa.

2.4. Dabas un kult,ras mantojums

Dabas mantojums

Skrundas novadam rakstur&ga liela dabas daudzveid&ba. Priek%noteikums dabas daudzveid&bai ir liel$s ar me-u kl$t$s plat&bas. Novad$ ir daudz d&,saimniec&bu, kur$s izveidoju%$s dz&votnes 'densputniem.

Skrundas novad$ piln&b$ vai da+(ji atrodas vair$kas &pa%i aizsarg$jam$s dabas teritorijas, kas ir ar& Eiropas noz&mes (NATURA 2000) teritorijas (sk. 2. tabulu).

2. tabula Starptautiskas noz"mes "pa#i aizsarg!jamas dabas teritorijas Skrundas novad!11.

Aizsardz'bas

kategorija

Administrat'vais iedal'jums Plat'ba Dibin&.ana

s gads Dabas v(rt'bas

11 p(c Dabas aizsardz&bas p$rvaldes datiem, 2012.g.


26


Ventas un "/erve)a ieleja

Dabas liegums Natura 2000 teritorija

Skrundas novada N&kr$ces pagasts Skrundas pils(ta ar lauku teritoriju; Saldus novada Pamp$+u pagasts.

1459 ha 1957 Teritorija veidota, lai aizsarg$tu izcilu Ventas ielejas un t$s pietekas ",erve+a posmu. Konstat(ta liela ES Biotopu direkt&vas 1.pielikuma biotopu daudzveid&ba, no kuriem noz&m&g$kie: smil%akmens atsegumi, nog$-u un gravu me-i, upes straujteces u.c.

Skrundas zivju d'/i

Dabas liegums, Natura 2000 teritorija

Skrundas novada Skrundas pils(ta ar lauku teritoriju

496 ha 2004 Putniem noz&m&g$ vieta. Noz&m&ga 'densputnu baro%an$s un atp'tas vieta pavasara un rudens migr$ciju laik$, &pa%i zieme+u gulbjiem un brid(jputniem. Ligzdo vismaz divi zieme+u gulbju p$ri, lab$k$ zin$m$ spalvu mai)as vieta %ai sugai Latvij$. Noz&m&ga vieta j'ras (rg+iem - ligzdo pie d&,iem un regul$ri tajos barojas.

Vis$m Eiropas noz&mes (NATURA 2000) teritorij$m ir Latvijas valsts aizsardz&bas statuss, tostarp valsts &pa%i aizsarg$jamo dabas teritoriju statuss ir %$d$m teritorij$m:

! Dabas liegumi:

! Ventas un ",erve+a ieleja;

! Skrundas zivju d&,i

! Skrundas novad$ ir %$di valsts noz&mes &pa%i aizsarg$jamie dabas pieminek+i (skat. 3. tabulu):

! 8 aizsarg$jamie *eolo*iskie un *eomorfolo*iskie dabas objekti;

! 1 aizsarg$jamais dendrolo*iskais st$d&jums.


27


3. tabula Valsts noz"mes "pa#i aizsarg!jamie dabas pieminek$i Skrundas novad!.

Nosaukums Administrat'v& teritorija Plat'ba !ss raksturojums

Aizsarg&jamie +eolo+iskie un +eomorfolo+iskie dabas pieminek)i12

L(penieku (Ketleru) atsegums

Skrundas novada Skrundas pagasts

1,0 ha Ketleru atsegums ir aug%devona Famenas st$va Ketleru sv&tas stratotips. Kraujas apak%(j$ da+$ atsedzas sl&psl$)oti smil%akme)i ar konglomer$tu starpk$rt$m, kas satur daudz fosilo zivju atlieku (galvenok$rt zv&)u). Atseguma aug%da+u veido dolom&tmer*e+i, aleirol&ti un m$li

Gobdzi)u klintis Skrundas novada Skrundas pagasts

1,0 ha Krauju veido gai%i apak%karbona ",erve+a sv&tas smil%akme)i un mas&vi dolom&ti. Klint&s ir ar& ala – Gobdzi)u ala. (otra gar$k$ ala Kurzem( – 26 m, no alas izpl'st avots) Atsegums ir 20 m augsts un 400 m gar%.

!traiskalns Skrundas novada N&kr$ces pagasts

1,0 ha Apak%karbona "kerve+a sv&tas stratotipa atsegums. Atsegums vair$ku simtu metru garum$ izveidoju%as uz dolom&ta un smil%akmens sl$)a robe-as.

",erve+a lejteces dolom&ta atsegums

Skrundas novada N&kr$ces pagasts

0,2 ha Dolom&ta atsegumu veido aug%devona Famenas st$va ",erve+a sv&tas N&kr$ces rindas stratotips. Atseguma augstums ~ 6 m. Atsedzas za+ganpel(ki, kavernozi smil%akmens veida un kvarc&tveida dolom&ti ar %'nainu tekst'ru. Tajos ir s&kgraudaina dolom&tsmil%akmens starpk$rtas ar primit&vu a+*u paz&m(m un dzeltenpel(ku, stipri p$rkramotu dolom&tu starpk$rtas ar onkol&tiem un stromatol&tiem.

",erve+a akmens Skrundas novada N&kr$ces pagasts

Aizsarg$jams *eolo*isks objekts kop% 1957.gada. Akmens maksim$lais augstums lejaspus( 2,9 m, garums 5,1 m, platums 4,6 m, apk$rtm(rs 15,5 m,

12 p(c „Ventas un ",erve+a ielejas” dabas lieguma dabas aizsardz&bas pl$na, 2002.g.


28


virszemes tilpums 18 m1. A

Sudmalkalnu (N&kr$ces) akmens

Skrundas novada N&kr$ces pagasts

Virszemes tilpums - 20 m3, 1,7 m augsts, 7,5 m gar%, 5 m plats, apk$rtm(rs 21 m. Stipri sad(d(ju%a tum%a biot&ta kvarc&ta akmens ar sl$nek+u starpk$rt$m. Atrodas upes ielej$ - erozijas reljefa form$.

Zosl(nu atsegumi Skrundas novada N&kr$ces pagasts

1,0 ha Vidusjuras Kelovejas st$va smil%u atsegumi Dzeldas 3 upes l&kumos, kur t$ piek+aujas krastam. Augst$kais atsegums paz&stams k$ Zosl(nu rags (14 m). Atsegumos smiltis ir sl&psl$)otas, baltas, ret$k dzelten&gas vai pel(c&gas, t$m rakstur&ga pret d(d(%anu iztur&ga miner$lu asoci$cija – domin( kvarcs, daudz r'du miner$li, cirkona, turmal&na u.c. Smilt&s ir nelielas br'nog+u l(cas un m$la o+i, l&dz 10 cm biezas og+aina m$la un aleirol&ta starpk$rtas, retumis ar& sulf&du konkr(cijas. Sl&psl$)ojums liecina, ka smil%u veido%an$s laik$ straumes pl'du%as no ZZR.

L(*ernieku atsegums Skrundas novada N&kr$ces pagasts

0,25 ha Augst$ krauj$ atsegti apak%karbona L(ti-as sv&tas za+gani un dzelten&gi pel(ki, smalkgraudaini nogulumi, viet$m m$la atsegumi

Aizsarg&jamie dendrolo+iskie st&d'jumi

"Rudb$r-u me-aparks

Skrundas novada Rudb$r-u pagasts

Skrundas novads ir bag$ts ar aizsarg$jam$m un ret$m augu un dz&vnieku sug$m.


29


Skrundas novad$ atbilsto%i LR likumiem “Sugu un biotopu likums”, “Me-a likums” un tiem pak$rtotiem normat&viem aktiem ir izveidoti mikroliegumi13. Par mikroliegumu veido%anu ir atbild&gas %$das instit'cijas:

! Dabas aizsardz&bas p$rvalde nosaka mikroliegumus neme-a zem(s, k$ ar& dabas rezerv$tos un nacion$lajos parkos;

! Valsts me-a dienests nosaka mikroliegumus me-a zem(s $rpus dabas rezerv$tiem un nacion$lajiem parkiem;

! Zemkop&bas ministrija nosaka mikroliegumus &pa%i aizsarg$jamo zivju sugu n$rsta viet$s.

Skrundas novad$ pl$nojuma un vides p$rskata izstr$des laik$ ir noteikti 28 mikroliegumi, t.sk. 20 – aizsarg$jam$m putnu sug$m, 7 – me-a biotopiem, 1 – aizsarg$jam$m augu sug$m14.

Priek%noteikumi teritorijas izmanto%anai

! Skrundas novads ir bag$ts ar biolo*iski un ainaviski daudzveid&g$m teritorij$m

! Da+ai no v(rt&gaj$m dabas teritorij$m ir ES vai Latvijas valsts aizsardz&bas statuss; da+ai no t$m izstr$d$ti dabas aizsardz&bas pl$ni, bet to konsekventu &steno%anu kav( apsaimnieko%anas organiz$ciju tr'kums

! Novad$ ir daudz *eolo*isko un *eomorfolo*isko pieminek+u, kuru saglab$%anai ir priorit$te pret der&go izrakte)u ieguvi

! Biolo*iski un ainaviski daudzveid&g$s teritorijas ir priek%noteikums ekot'risma att&st&bai, k$ ar& l&dzek+u piesaist&%anai no valsts, Eiropas Savien&bas un da-$diem starptautiskiem fondiem.

Kult,ras mantojums

Skrundas novadam rakstur&gs bag$t&gs kult'rv(sturiskais mantojums (skat.. 3. tabulu).

13 Teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodro%in$tu &pa%i aizsarg$jamas sugas vai biotopa aizsardz&bu $rpus &pa%i aizsarg$jam$m dabas teritorij$m, k$ ar& &pa%i aizsarg$jam$s dabas teritorij$s, ja k$da no funkcion$laj$m zon$m to nenodro%ina

14 P(c DAP sniegt$s inform$cijas.


30


Skrundas novad$ ir 14 valsts noz&mes un 5 viet(j$s noz&mes kult'ras pieminek+i15.

4. tabula Valsts un viet%j!s noz"mes kult&ras pieminek$i Skrundas novad!.

Nosaukums Aizsardz'b

as numurs

V(rt'bas grupa

Pieminek)a veids

Atra.an&s vieta Pieminek)a dat(jums

L(nu kato+u bazn&ca

6365 Valsts noz&mes

Arhitekt'ra Skrundas novads, N&kr$ces pagasts, L(nas

1750. -1756.

L(nu krogs 6366 Valsts noz&mes

Arhitekt'ra Skrundas novads, N&kr$ces pagasts, L(nas

19. gs.s.

„Zanti)u dz&vojam$ m$ja

6372 Valsts noz&mes

Arhitekt'ra Skrundas novads, Skrundas pagasts

19. gs

Skrundas viduslaiku pils

1262 Valsts noz&mes

Arheolo*ija Skrundas novads, Skrunda;

N&kr$ces (Upenieku) pilskalns

1241 Valsts noz&mes

Arheolo*ija Skrundas novads, N&kr$ces pagasts;

L(nu senkapi 1242 Valsts noz&mes


Vorms$tes pilskalns

1245 Valsts noz&mes


Imu+u (L(nu) pilskalns

1246 Valsts noz&mes


Kapenieku senkapi

1250 Valsts noz&mes

Arheolo*ija Skrundas novads, Ra),u pagasts;

Krievu kalns - pilskalns

1263 Valsts noz&mes

Arheolo*ija Skrundas novads, Skrundas pagasts;

15 p(c Valsts aizsarg$jamo nekustamo kult'ras pieminek+u saraksta, 2012.g.


31


Ra),u (Plostnieku) pilskalns

1265 Valsts noz&mes

Arheolo*ija Skrundas novads, Skrundas pagasts, Savenieki;

Dzeldas (Dzelzgales) pilskalns

1243 Valsts noz&mes


3r*eles 3692 Valsts

noz&mes M$ksla Skrundas novads,

N&kr$ces pagasts, L(nas;

18.gs.b.-20.gs.

O.Kalpaka vad&t$ Latvijas atsevi%,$ bataljona %t$ba vieta

8702 Valsts noz&mes

V(sturiska notikuma vieta

Skrundas novads, Rudb$r-u pagasts, Rudb$r-i;

1919.g. janv$ris-marts

Kalnamui-as (Sieks$tes) kungu m$ja

8775 Viet(j$s noz&mes

Arhitekt'ra Skrundas novads, Rudb$r-u pagasts, Sieks$te;

19.gs. II.p., 20.gs. I.c.

Namdaru kalns - pilskalns



Kra,u senkapi 1251 Viet(j$s

noz&mes Arheolo*ija Skrundas novads,

Ra),u pagasts;

Bazn&cas kalns - kulta vieta


Arheolo*ija Skrundas novads, Ra),u pagasts;

S&polu senkapi 1264 Viet(j$s

noz&mes Arheolo*ija Skrundas novads,

Skrundas pagasts;

No valsts noz&mes kult'ras pieminek+iem Skrundas novad$ 9 ir arheolo*ijas pieminek+i, 3 arhitekt'ras pieminek+i, 1 m$kslas piemineklis un 1 v(sturiska notikuma vietas piemineklis.

No viet(j$s noz&mes kult'ras pieminek+iem Skrundas novad$ 4 ir arheolo*ijas pieminek+i un 1 arhitekt'ras piemineklis.

Priek%noteikumi teritorijas att&st&bai

! Novada bag$tais kult'rv(sturiskais mantojums ir viens no novada t'risma resursiem


32


! Novadu trad&cijas, kult'ras un v(stures pieminek+i, kult'rv(sturisk$ ainava.

2.5. Iedz'vot&ji un apdz'vojuma strukt,ra

Iedz'vot&ju skaita dinamika

Skrundas novad$, t$pat k$ Latvij$ kopum$, ir v(rojama iedz&vot$ju skaita samazin$%an$s tendence. P(c PMLP datiem 2012.gada 1.janv$r& Skrundas novad$ dz&voja 5870 iedz&vot$ji. Laika posm$ no 2008. l&dz 2012. gadam Latvijas iedz&vot$ju skaits ir samazin$jies par 3%, Skrundas novad$ par 5% jeb 307 iedz&vot$jiem.

6 . a t t ( l s . I e d z & v o t $ j u s k a i t a i z m a i ) a s S k r u n d a s n o v a d $ 16

P(c 2011.gada Tautas skait&%anas datiem Skrundas novad$ dz&voja 5331 iedz&vot$js, kas sal&dzinot ar PMLP datiem uz 01.01.2011, ir par 617 iedz&vot$jiem (10,4%) maz$k. Liel$kais iedz&vot$ju &patsvars ir Skrundas pils(t$, kur dz&vo 2415 jeb 41% no novada iedz&vot$jiem.

16 p(c PLMP datiem uz 2012.g.s$k.


33


7 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u s k a i t a s a d a l & j u m s p a t e r i t o r i $ l i

a d m i n i s t r a t & v a j $ m v i e n & b $ m 2 0 1 2 . g a d a 1 . j a n v $ r & 17

Ar& Skrundas novadam kaimi)os eso%ajos novados iedz&vot$ju skaits p(d(jo piecu gadu laik$ ir samazin$jies. Aizputes un Vai)odes novados, t$pat k$ Skrundas novad$, - par 5%, savuk$rt Kuld&gas un Saldus novados – par 3%.



34


8 . a t t ( l s . I e d z & v o t $ j u s k a i t a d i n a m i k a k a i m i ) u n o v a d o s 2 0 0 8 . - 2 0 1 2 . g . 18

Ar& iedz&vot$ju bl&vums visaugst$kais ir Skrundas pils(t$ – 302 iedz&vot$ji uz vienu km/. Visret$k apdz&vots ir Skrundas pagasts, kur$ dz&vo tikai 4,5 iedz&vot$ji uz vienu km/. N&kr$ces pagast$ %is r$d&t$js ir 5,3, Rudb$r-u pagast$ – 9,7 un Ra),u pagast$ – 10,8 iedz&vot$ji uz vienu km/.

9 . a t t ( l s . B ( r n u s k a i t a d i n a m i k a S k r u n d a s n o v a d $ 2 0 0 8 . - 2 0 1 2 . g . 19

K$ negat&vs faktors ir minams b(rnu skaita samazin$jums. Sal&dzinot ar 2008.gadu, b(rnu skaits novad$ ir sarucis par 211 jeb 17%.

Skrundas novada iedz'vot&ju strukt,ra

Skrundas novads ir izteikti latvisks, jo 87,8% novada iedz&vot$ji ir latvie%i, 4,5% - lietuvie%i, 3,2% - krievi, 2,0% - ukrai)i, 1% - baltkrievi un 1,2% - p$r(jie.




35


1 0 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u s k a i t a s a d a l & j u m s p ( c n a c i o n $ l $ s a s t $ v a

2 0 0 8 . - 2 0 1 2 . g . 20

95% Skrundas novada iedz&vot$ju ir Latvijas pilso)i, 4% - Latvijas nepilso)i un 1% - p$r(jie. Iedz&vot$ju strukt'ra sadal&jum$ p(c valstisk$s pieder&bas ir praktiski nemain&ga laika posm$ no 2008. l&dz 2012.gadam.

1 1 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u s k a i t a s a d a l & j u m s p ( c p i l s o n & b a s 2 0 0 8 . -

2 0 1 2 . g . 21



36


P(c CSP datiem 2011.gad$ Skrundas novad$ iedz&vot$ju skaitu ir papildin$ju%i 43 jaundzimu%ie, bet miru%i 94 iedz&vot$ji, kas nosaka negat&vu (-51) iedz&vot$ju dabisko pieaugumu novad$.

1 2 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u

d a b i s k $ s k u s t & b a s r $ d & t $ j i 2 0 0 8 . -2 0 1 1 . g . 22

Ar& kaimi)u novados iedz&vot$ju dabiskais pieaugums ir negat&vs.


22 p(c CSP datiem


37


1 3 . a t t ( l s . I e d z & v o t $ j u d a b i s k a i s p i e a u g u m s k a i m i ) u n o v a d o s 2 0 0 9 . -

2 0 1 1 . g . 23

P(c CSP datiem meh$nisk$s migr$cijas saldo Skrundas novad$ 2010.gad$ bija negat&vs (-24). Uz dz&vi Skrundas novad$ p$rc(l$s 91 iedz&vot$js, bet izbrauca 115.

Nosl(gto laul&bu skaits p(d(jo triju gadu laik$ ir praktiski nemain&gs: 2011.gad$ – 19, 2010.gad$ – 18 un 2009.gad$ – 17.

15% Skrundas novada iedz&vot$ju ir vecuma grup$ l&dz darbsp(jas vecumam (jaun$ki par 15 gadiem), 64% - darbsp(jas vecum$ (15-62 gadus veci), 21% - p(c darbsp(jas vecuma (vec$ki par 62 gadiem).

1 4 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u s t r u k t ' r a p ( c d a r b s p ( j a s , 2 0 1 2 . g a d a

1 . j a n v $ r & 24

23 P(c CSP datiem

24 P(c PMLP datiem


38


1 5 . a t t ( l s . D e m o g r $ f i s k $ s s l o d z e s l & m e n i s S k r u n d a s n o v a d $ u n L a t v i j $ ,

2 0 0 8 . - 2 0 1 2 . g . 25

Atbilsto%i statistikas datiem demogr$fisk$s slodzes l&menis26 2012.gada 1.janv$r& Skrundas novad$ ir 569. Lai ar&, sal&dzinot ar 2008.gadu, %is r$d&t$js novad$ ir samazin$jies, tom(r tas iev(rojami p$rsniedz demogr$fisk$s slodzes r$d&t$ju Latvij$ kopum$ (530). Turkl$t j$atz&m(, ka iedz&vot$ju skaits l&dz darbsp(jas vecumam (860) ir daudz maz$ks par iedz&vot$ju skaitu p(c darbsp(jas vecuma (1269), kas v(rt(jams, k$ negat&vs faktors demogr$fisk$s situ$cijas att&st&bai novad$.

48% novada iedz&vot$ju ir v&rie%i un attiec&gi 52% - sievietes. Neskatoties uz izmai)$m iedz&vot$ju kop(j$ skait$, dzimumu proporcion$l$ attiec&ba piecu gadu laik$ ir palikusi nemain&ga.

25 P(c PMLP datiem

26 Demogr$fisk$ slodze – darbsp(jas vecumu nesasniegu%o un p$rsniegu%o personu skaits vid(ji uz 1000 person$m darbsp(jas vecum$.


39


1 6 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a i e d z & v o t $ j u s a d a l & j u m s p a d z i m u m i e m , 2 0 0 8 . -

2 0 1 2 . g . 27

Nodarbin&t'ba

Atbilsto%i VID sniegtajai inform$cijai 2011.gada decembr& Skrundas novada uz)(mumos un iest$d(s, kas re*istr(ti novada teritorij$, ir 1003 darba )(m(ji un 2011.gada 4.ceturksn& ir 48 pa%nodarbin$tas personas, kas ir aptuveni 28% no visiem Skrundas novada iedz&vot$jiem darbsp(jas vecum$.

K$ redzams att(l$, noz&m&g$k$s jomas, kuras ir nodarbin$ti iedz&vot$ji Skrundas novad$ (darba )(m(ju skaits ir liel$ks par 100), ir valsts p$rvalde un aizsardz&ba (29% no visiem darba )(m(jiem), p$rtikas produktu ra-o%ana (12%), izgl&t&ba (12%) un mazumtirdzniec&ba (10%).

27 P(c PMLP datiem


40


1 7 . a t t ( l s . D a r b a ) ( m ( j u s k a i t s 28 S k r u n d a s n o v a d $ s a d a l & j u m $ p a d a r b & b a s v e i d i e m ,

2 0 1 1 . g a d a d e c e m b r i s 29

P(c VID sniegt$s inform$cijas 2011.gada decembr& Skrundas novad$ bija 102 darba dev(ji. Sadal&jum$ p(c to uz)(m(jdarb&bas formas 61 ir sabiedr&ba ar ierobe-otu atbild&bu, 21 – zemnieku saimniec&ba, 6 – bud-eta iest$des, p$r(jo skaits ir maz$ks par se%i. Darba )(m(ju skaits Skrundas novad$ sadal&jum$ p(c darba dev(ja uz)(m(jdarb&bas formas ir dots att(l$ zem$k.

1 8 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a d a r b a ) ( m ( j u s k a i t a s a d a l & j u m s p ( c d a r b a d e v ( j u

28!Gad&jumos, kad darba )(m(js str$d$ pie vair$kiem darba dev(jiem ar da-$diem NACE kodiem, darba )(m(js tiek uzskait&ts vair$kas reizes.!

29 Zi)ojums par valsts soci$l$s apdro%in$%anas oblig$taj$m iemaks$m no darba )(m(ju darba ien$kumiem, iedz&vot$ju ien$kuma nodokli un uz)(m(jdarb&bas riska valsts nodevu 2011.gada decembr&.


41


u z ) ( m ( j d a r b & b a s f o r m a s 2 0 1 1 . g a d a d e c e m b r & 30

Bezdarbs

Atbilsto%i NVA apkopotajai inform$cijai 2012.gada 31.j'lij$ Skrundas novad$ bija 465 bezdarbnieki, no kuriem 270 (58,1%) bija sievietes un attiec&gi 195 (41,9%) - v&rie%i. Bezdarba l&menis31 novad$ sasniedz 14,5%, kas ir augst$ks nek$ valst& kopum$ (8,8%) un Kurzemes statistiskaj$ re*ion$ (9,1%). Att(l$ zem$k ir redzama bezdarba l&me)a dinamika Latvij$ un Skrundas novad$. Sal&dzinot ar 2009.gada 31.decembri, kad bija v(rojams strauj% bezdarba pieaugums, 2012.gad$ 31.j'lij$ bezdarbnieku skaits novad$ ir sarucis par 26%.

1 9 . a t t ( l s . B e z d a r b a l & m e n i s L a t v i j $ u n S k r u n d a s n o v a d $ , 2 0 0 7 . - 2 0 1 2 . g . 32

30 Zi)ojums par valsts soci$l$s apdro%in$%anas oblig$taj$m iemaks$m no darba )(m(ju darba ien$kumiem, iedz&vot$ju ien$kuma nodokli un uz)(m(jdarb&bas riska valsts nodevu 2011.gada decembr&.

31 Bezdarba l&menis – Nodarbin$t&bas valsts a*ent'r$ re*istr(to bezdarbnieku (darbsp(jas vecuma (15 – 62 gadi)) &patsvars ekonomiski akt&vo iedz&vot$ju darbsp(jas vecum$ skait$, procentos.

32 P(c NVA datiem, 31.12.2007 un 31.12.2008 vid(jais bezdarba l&menis Skrundas pils(t$ ar lauku teritoriju, N&kr$ces pagast$, Ra),u pagast$ un Rudb$r-u pagast$ datiem


42


2011.gada 31.decembr& 37% (186) no visiem Skrundas novad$ re*istr(tajiem bezdarbniekiem ir no Skrundas pils(tas. Sal&dzinot datus par bezdarba l&meni Skrundas novada teritori$laj$s vien&b$s, visaugst$kais re*istr(t$ bezdarba l&menis ir Ra),u pagast$ (17,3%) un N&kr$ces pagast$ (15,0%), savuk$rt viszem$kais – Skrundas pils(t$ (12,2%).

2 0 . a t t ( l s . B e z d a r b a l & m e n i s S k r u n d a s n o v a d a a d m i n i s t r a t & v i t e r i t o r i $ l a j $ s

v i e n & b $ s 2 0 1 1 . g a d a 3 1 . d e c e m b r & . 33

K$ redzams zem$k att(l$, no probl(mgrup$m visliel$ko bezdarbnieku &patsvaru (48,6%) veido ilgsto%ie bezdarbnieki, k$ ar& pirmspensijas vecuma bezdarbnieki (19,9%). Ar& inval&du un jaunie%u skaits vecum$ no 15 l&dz 24 gadiem skaits bezdarbnieku strukt'r$ ir iev(rojams, attiec&gi – 12,3% un 9,7%.

33 P(c NVA datiem,


43


2 1 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a b e z d a r b n i e k i s a d a l & j u m $ p a p r o b l ( m g r u p $ m 2 0 1 2 . g a d a

3 1 . j ' l i j $ 34

2.6. Soci&l& infrastrukt,ra

Izgl't'bas iesp(jas un izgl't'bas iest&0u pieejam'ba

2012./2013.m.g. Skrundas novad$ izgl&t&bas iest$des apmekl( 1065 izgl&tojamie. Sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., kop(jais izgl&tojamo skaits ir samazin$jies par 182 jeb 14,6% (sk.22.att(lu). Ar& gandr&z vis$s izgl&t&bu iest$d(s audz(k)u skaits ir samazin$jies, nedaudz palielin$jies ir vien&gi PII „Liepziedie)%” un N&kr$ces pamatskol$.

2 2 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a s k o l ( n u s k a i t a d i n a m i k a 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 35

34 P(c NVA datiem,

12471185

1145

1065

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


44


2012. gad$ citu pa%vald&bu izgl&t&bas iest$d(s m$c$s 82 Skrundas novada b(rnu un jaunie%u. Liel$kais skaits m$c$s Saldus novad$ (25), R&g$ (18), Kuld&gas novad$ (16). Izgl&tojamo skaits, kas m$c$s $rpus Skrundas novada, samazin$s. 2009.gad$ $rpus Skrundas novada m$c&j$s 93, bet 2010.gad$ – 107 audz(k)i.

Skrundas novada izgl&t&bas iest$d(s m$c$s 17 citu pa%vald&bu b(rni. Liel$kais skaits ir no Saldus novada (4) un Kuld&gas novada (4). Ar& %is skaits samazin$s, jo 2009.gad$ Skrundas novada izgl&t&bas iest$des apmekl(ja 29, bet 2010.gad$ -30 citu pa%vald&bu b(rni.

2012./2013.m.g. Skrundas novad$ izgl&t&bas iest$d(s str$d$ 171 pedagogs. Pedagogu skaits p(d(jos gados ir bijis gandr&z nemain&gs (sk.23.att(lu).

2 3 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a p e d a g o g u s k a i t a d i n a m i k a 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 36

35 p(c Skrundas novada pa%vald&bas datiem


172174 173

171

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

pe

da

go

gu

sk

ait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


45


Pirmskolas, pamatskolas un vid(j& izgl't'ba

Skrundas novad$ atrodas 6 izgl&t&bas iest$des:

! Skrundas pirmsskolas izgl&t&bas iest$de „Liepziedi)%”,

! Skrundas vidusskola,

! Jaunmui-as pamatskola,

! N&kr$ces pamatskola,

! Oskara Kalpaka Rudb$r-u pamatskola,

! Rudb$r-u intern$tpamatskola - rehabilit$cijas centrs.

Pirmsskolas izgl&t&bas iest$de Skrund$ darbojas jau kop% 1950.gada. Skrundas pirmsskolas izgl't'bas iest&de „Liepziedi-.” realiz(:

! Pirmsskolas izgl&t&bas programmu, kods: 0110111 11;

! Speci$l$s pirmsskolas izgl&t&bas programmu izgl&tojamiem ar jauktiem att&st&bas trauc(jumiem, kods: 01 0156 11;

! Speci$l$s pirmsskolas izgl&t&bas programmu izgl&tojamiem ar gar&g$s att&st&bas trauc(jumiem, kods: 01 0158 11;

! Speci$l$s pirmsskolas izgl&t&bas programmu izgl&tojamiem ar gar&g$s att&st&bas trauc(jumiem vai vair$kiem smagas att&st&bas trauc(jumiem, kods: 01 0159 11.

Pirmsskolas izgl&t&bas pedago*iskais process notiek audzin$%anas un m$c&%an$s vienot&b$. Galvenais b(rna darb&bas veids pirmsskol$ ir rota+a. Darb&bas organiz$cijas formas – b(rna patst$v&g$ darb&ba, rota+nodarb&ba, kur$ integr(tais m$c&bu saturs sekm( b(rna att&st&bu kopum$, iev(rojot katra audz(k)a vajadz&bas, intereses un sp(jas.

Iest$d( str$d$ 16 pedagogi un 14 tehniskie darbinieki, 2 administr$cijas darbinieki (vad&t$js un vad&t$ja vietnieks). 2012./2013.m$c&bu gad$ 6 PII grupas apmekl(ja 137 audz(knis. Sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., b(rnu skaits PII ir nedaudz palielin$jies. PII katru gadu absolv( 25 - 35 audz(k)i.

2012.gada oktobr& rind$ uz pirmsskolas izgl&t&bas iest$di gaida 4 - 2009.gad$ dzimu%ie b(rni, 5 – 2010.gad$ dzimu%ie un 11 b(rni, kas dzimu%i 2011.gad$.

PII „Liepziedi)%” pied$v$ ar& intere%u izgl&t&bas pulci)us – ang+u valodu un ansambli. B(rniem ar st$jas un p(du probl(m$m notiek st$jas korekcijas nodarb&bas.


46


PII grupas ir ar& Oskara Kalpaka Rudb$r-u pamatskol$, Jaunmui-as pamatskol$ un N&kr$ces pamatskol$.

Skrundas novad$ maz$k$ izgl&t&bas iest$de p(c audz(k)u skaita ir Jaunmui0as pamatskola, t$ dibin$ta 1987.gad$. 2012./2013.m.g. izgl&t&bas iest$di apmekl(ja 51 izgl&tojamais, no tiem 30 pirmsskolas izgl&t&bas programm$. Skol$ izgl&tojamo skaitam ir tendence samazin$ties (sk.24.att(lu). Skol$ str$d$ 10 pedago*iskie darbinieki, no tiem 4 ir amatu savienot$ji, 1 logop(ds- speci$l$s izgl&t&bas skolot$js un 8 tehniskie darbinieki.

2 4 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a J a u n m u i - a s p a m a t s k o l $ 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 37

Jaunmui-as pamatskol$ tiek &stenotas %$das programmas:

! Pamatizgl&t&bas pirm$ posma (1.-6. klasei) izgl&t&bas programma, kods 11011111;

! Pirmsskolas izgl&t&bas programma, kods 01011111;

37 p(c Jaunmui-as pamatskolas inform$cijas

57

28 29

68

38

30

56

34

22

51

30

21

0

10

20

30

40

50

60

70

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.

Izgl!tojamie kop" Izgl!tojamie pirmsskolas programm" Izgl!tojamie pamatskolas programm"


47


! Pamatizgl&t&bas pedago*isk$s korekcijas izgl&t&bas programma, kods 21011811;

! Speci$l$s pamatizgl&t&bas programma izgl&tojamiem ar m$c&%an$s trauc(jumiem, kods 21015611.

M$c&bu stundas ir organiz(tas apvienotaj$s klas(s vai stund$s. Skol$ tiek pied$v$ta intere%u izgl&t&ba: rado%$ darbn&ca „Strops”, ang+u valodas pulci)% un vok$lais ansamblis.

Oskara Kalpaka Rudb&r0u pamatskol& ar& ir tendence skol(nu skaitam samazin$ties (sk.25.att(lu). 2012./2013.m.g. izgl&t&bas iest$d( m$c$s 87 audz(k)i. Sal*dzinot ar 2009./2010.m.g., audz(k)u skaits ir samazin+jies par 21,4% jeb 24 izgl*tojamiem.

2 5 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a O s k a r a K a l p a k a

R u d b $ r - u p a m a t s k o l $ 2 0 0 9 . -2 0 1 2 . g . 38


111

104

9387

0

20

40

60

80

100

120

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


48


Oskara Kalpaka Rudb$r-u pamatskolas pied$v$t$s izgl&t&bas programmas ir %$das:

! Pirmsskolas izgl&t&bas programma, kods 0101 11 11,

! Pamatizgl&t&bas programma, kods 2101 11 11,

! Pamatizgl&t&bas pedago*isk$s korekcijas izgl&t&bas programma, kods 21011811.

Oskara Kalpaka Rudb$r-u pamatskolas audz(k)iem tiek pied$v$tas pla%as intere%u izgl&t&bas iesp(jas: tautas dejas, vok$lais ansamblis, te$tris, m'zika un ritmika, rado%$ izpausme, sports un ang+u valoda.

N'kr&ces pamatskol& 2012./2013.m.g. m$c&bas uzs$ka 101 izgl&tojamais. Sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., ir v(rojama neliela tendence audz(k)u skaitam palielin$ties (sk. 26.att(lu).

2 6 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a N & k r $ c e s p a m a t s k o l $ 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 39


99 100104

101

0

20

40

60

80

100

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


49


N&kr$ces pamatskol$ ir pied$v$t$s %$das programmas:

! Pamatizgl&t&bas programma, kods 21011111;

! Pirmsskolas izgl&t&bas programma, kods 01011111;

! Pamatizgl&t&bas pedago*isk$s korekcijas programma, kods 21011811.

N&kr$ces pamatskol$ pied$v$t$ intere%u izgl&t&ba: vok$lais ansamblis, sporta pulci)%, kulin$rijas pulci)%, ang+u valodas pulci)%, dramatisk$ te$tra pulci)%. Darbojas ar& skol(nu pa%p$rvalde.

Rudb&r0u intern&tpamatskola - rehabilit&cijas centrs realiz( speci$lo pamatizgl&t&bas programmu izgl&tojamiem ar gar&g$s vesel&bas trauc(jumiem (Programmas kods 21015711).Skol$ tiek uz)emti audz(k)i no visp$rizgl&tojo%$m skol$m 2.-9. klas( visa m$c&bu gada garum$ ar Valsts Pedago*iski medic&nisk$ komisijas atzinumu. Skola sa)em valsts m(r,dot$ciju finans(jumu. Maksim$lais skol(nu skaits klas(s -14, minim$lais -7. 2012./2013.m.g. skol$ m$c&j$s 66 izgl&tojamie: 6 meitenes un 60 z(ni. Audz(k)u skaits skol$ ir main&gs pa gadiem (sk. 27.att(lu). Skol$ str$d$ 27 pedagogi.

Skolas m(r,is ir nodro%in$t izgl&tojam$ izgl&to%anu, audzin$%anu, veicot izgl&tojam$ pedago*isko, medic&nisko un psiholo*isko korekciju, un soci$lo iema)u att&st&%anu izgl&tojamo integr(%anai sabiedr&b$. Lai &stenotu izvirz&tos m(r,us un izgl&t&bas programmas, skalai ir +oti pla%s pakalpojumu kl$sts: intern$ts l&dz 100 viet$m, (din$%ana 4 reizes dien$, medic&nisk$ apr'pe 24 stundas diennakt&, psihologs, soci$lais pedagogs, psihiatrs 1 reizi ned(+$, bibliot(ka, las&tava, datorklases, trena-ieru z$le, relaks$cijas istaba, soci$lo iema)u telpa, atp'tas telpas u.c.

Br&vaj$ laik$ ir iesp(jams apmekl(t vizu$l$s m$kslas, „0aklo roku", sporta, m'zikas, dr$mas, dabas p(tnieku pulci)us, k$ ar& ziem$ var sl(pot un slidot, pavasar& un ruden& – sp(l(t futbolu.


50


2 7 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a R u d b $ r - u i n t e r n $ t p a m a t s k o l $ –

r e h a b i l i t $ c i j a s c e n t r $ 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 40

Skrundas vidusskola ir liel$k$ izgl&t&bas iest$de novad$, kur$ 2012./2013. m$c&bu gad$ m$c&bas uzs$ka 362 skol(ni, str$d$ja 42 pedagogi, no kuriem 7 ir amatu savienot$ji, 3 pulci)u skolot$ji, k$ ar& psiholo*e, soci$l$ pedago*e, bibliotek$re un 22 tehniskie darbinieki. Samazinoties b(rnu skaitam Skrundas novad$, sar'k ar& skol(nu skaits Skrundas vidusskol$ (sk. 28.att(lu). Sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., skol(nu skaits ir samazin$jies par 78 audz(k)iem jeb 17,7%.

Skrundas vidusskola &steno %$das izgl&t&bas programmas:

! Pamatizgl&t&bas programma (21011111);

! Pamatizgl&t&bas pedago*isk$s korekcijas programma (21011811);

! Pamatizgl&t&bas otr$ posma (7.-9.kl.) programma (23011112);

! Speci$l$s pamatizgl&t&bas programma izgl&tojamiem ar m$c&%an$s trauc(jumiem (21015611);


86

67

73

66

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


51


! Speci$l$s pamatizgl&t&bas programma izgl&tojamiem ar smagiem gar&g$s att&st&bas trauc(jumiem vai vair$kiem smagiem att&st&bas trauc(jumiem (21015911).

! Matem$tikas, dabaszin&bu un tehnikas virziena programma (31013011);

! Visp$rizgl&tojo%$ virziena programma (31011011);

! Humanit$r$ un soci$l$ virziena programma (31012011);

! Visp$rizgl&tojo%$ virziena programma (vakarskola, 31011012).

2 8 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a S k r u n d a s v i d u s s k o l $ 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 41

P(c pamatizgl&t&bas programmas apguves izgl&tojamie p$rsvar$ izv(las m$c&bas turpin$t vidusskol$s vai apg't arodu. P(d(jos gados ir par$d&jusies tendence izbraukt str$d$t uz $rzem(m. 55% no visiem 12. kla%u absolventiem turpina m$c&bas augstskol$s (sk.29.att(lu).


440

414 404

362

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

izgl!to

jam

o sk

aits

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


52


2 9 . a t t ( l s . S k r u n d a s v i d u s s k o l a s 9 . u n 1 2 . k l a % u a b s o l v e n t u t $ l $ k i z g l & t & b a

2 0 0 9 . / 2 0 1 0 . m . g . 42

2012.gad$ Draudz&gaj$ aicin$jum$ skolu reiting$, kur skolas tiek sarindotas atbilsto%i absolventu sekm(m centraliz(tajos eks$menos, Skrundas vidusskola ir lab$k$ vidusskola pils(tu grup$ latvie%u valod$, kopv(rt(jum$ pils(tas vidusskolu grup$ Skrundas vidusskola ir ierindojusies 47.viet$ no 194 skol$m.

Skrundas vidusskola pied$v$ daudzveid&gas intere%u izgl&t&bas pulci)u nodarb&bas: lieti%,$s m$kslas, tautisk$s dejas, koris, vok$lais ansamblis, te$tra studija, datorgrafika, vieglatl(tika, galda hokejs, volejbols, basketbols, kori*(jo%$ vingro%ana u.c.

Profesion$l$s ievirzes un intere%u izgl&t&ba

Profesion$l$s ievirzes un intere%u izgl&t&bu Skrundas novad$ p$rst$v 2 izgl&t&bas iest$des un Kuld&gas sporta skolas fili$le.


37,5

10

45

7,5

55

10

25

10

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

abso

lven

tu s

kait

s (%

)

9.klases absolventi 12.klases absolventi

Augstskolas Skrundas vidusskola Citas vidusskolasArodskolas, koled!as u.c. Darbs "rzem#s Nem"c"s (str"d", bezdarbnieki)


53


Skrundas profesion$l$ vidusskola ir dibin$ta 1968.gad$. Skol$ 2012./2013. m$c&bu gad$ m$c&bas uzs$ka 186 audz(k)i (sk.30.att(lu). Sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., audz(k)u skaits samazin$jies par 43 jeb 18,8%. Skol$ str$d$ 23 pedagogi, ar& pedagogu skaits ir samazin$jies par 4.

3 0 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a S k r u n d a s p r o f e s i o n $ l a j $ v i d u s s k o l $

2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 43

Skola &steno profesion$l$s pamatizgl&t&bas, arodizgl&t&bas, profesion$l$s vid(j$s izgl&t&bas, t$l$kizgl&t&bas pilnveides un intere%u izgl&t&bas programmas. 2011./2012.m.g. skol$ tika &stenotas 6 izgl&t&bas programmas ar ieg'stam$m kvalifik$cij$m:

! (din$%anas pakalpojumu speci$lists,

! b'vizstr$d$jumu galdnieks,

! apdares darbu str$dnieks,


229

209

190186

0

50

100

150

200

250

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


54


! elektromontieris,

! pav$ra pal&gs,

! b'vstr$dnieks.

Skola atrodas 6 km no Skrundas pils(tas, t$d(+ tai ir sava komun$l$ saimniec&ba– 'densapg$de, biolo*isk$s att&r&%anas stacija, katlu m$ja ar atbilsto%iem iek%(jiem un $r(jiem t&kliem. Skolai ir ar& dienesta viesn&ca.

Skrundas M,zikas skolu 2012./2013. m$c&bu gad$ apmekl(ja 75 audz(k)i, skol$ str$d$ 8 pedagogi. Ar& %aj$ m$c&bu iest$d( v(rojams audz(k)u skaita samazin$jums (sk.31.att(lu). sal&dzinot ar 2009./2010.m.g., audz(k)u skaita samazin$jums ir par 16 jeb 17,6%.

3 1 . a t t ( l s . I z g l & t o j a m o s k a i t a d i n a m i k a S k r u n d a s M ' z i k a s s k o l $ 2 0 0 9 . - 2 0 1 2 . g . 44

Kuld&gas sporta skola ir nosl(gusi sadarb&bas l&gumu ar Skrundas novada pa%vald&bu par profesion$l$s ievirzes sporta programmas realiz(%anu


9189 90

75

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

izg

l!to

jam

o s

kait

s

2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.


55


Skrundas novad$. 2010./2011.m.g. Skrund$ darbojas volejbola noda+as fili$le ar 76 audz(k)iem un 3 treneriem.

M,0izgl't'ba un intere.u izgl't'ba

Skrundas profesion$lajai vidusskolai ir liela pieredze pieaugu%o izgl&to%an$ un p$rkvalifik$cij$, ir laba sadarb&ba ar NVA Kuld&gas fili$li, k$ rezult$t$ skolas m$c&bu b$ze tiek izmantota lietder&gi un efekt&vi. 2011. gad$ da-$d$s maksas pieaugu%o izgl&t&bas programm$s tika uz)emti 167 izgl&tojamie.

Kult,rvide

Kult,ras iest&des un aktivit&tes

Skrundas pils(t$ darbojas Skrundas kult,ras nams, kuru apmekl( visa novada iedz&vot$ji. Kult'ras nams atrodas 1961.gad$ celt$ (k$, kur$ ir 4 z$les, 2 grim(tavas un 2 nodarb&bu telpas. 3 z$+u tehniskais st$voklis ir labs, kino z$lei ir nepiecie%ams kapit$lais remonts. Kult'ras centr$ ir iesp(jams r&kot simfonisk$s m'zikas koncertus, kora m'zikas un kamerm'zikas koncertus, deju vakarus, konferences, semin$rus, te$tra izr$des, kino seansus un izst$des.

Skrundas kult'ras nam$ darbojas amatierm$kslas un jaunrades kolekt&vi::

! B(rnu vok$lais ansamblis,

! B(rnu deju kolekt&vs „Jautrais dancis”,

! Sievie%u vok$lais ansamblis,

! Amatierte$tris „SAAN”,

! Ansamblis „Vecie z(ni”,

! Vid(j$s paaudzes deju kolekt&vs „Me-$bele”,

! Senioru deju kolekt&vs „Vir%i”,

! Jaunie%u deju kolekt&vs,

! Sievie%u koris „Sonante”,

! Senioru koris „Novakars”,


56


! Skrundas aud(jas,

! Modes dejas vecum$ no 7-18 gadiem,

! Aerobika,

! L&nijdejas,

! M$kslas skola,

! Kalan(tika.

2011.gad$ Skrundas kult'ras nam$ notika 61 pas$kums, no tiem 54 bija bez maksas. Kop(jais apmekl(t$ju skaits 7950, no tiem 6870 apmekl(ja bezmaksas pas$kumus. Tika organiz(ti 6 valsts/tradicion$lie sv(tki, 12 koncerti, 2 izr$des, 6 izst$des un 1 festiv$ls, k$ ar& bija 26 izbraukuma pas$kumi.

Kult'ras pas$kumi tiek r&koti ar& Skrundas pilskalna estr&d(. T$ k$ estr$de bija slikt$ st$vokl& un tai bija nepiecie%ama rekonstrukcija, ir uzs$kts Skrundas pilskalna estr$des rekonstrukcijas un estr$des parka teritorijas labiek$rto%anas projekts.

Rudb&r0u kult,ras nams ir strukt'rvien&ba Skrundas kult'ras namam, un tas atrodas 1912.gad$ celtaj$ pagasta padomes (k$. Kult'ras nam$ ir z$le 100 viet$m un skatuve, to tehniskais st$voklis ir apmierino%s.

Rudb$r-u pagast$ notiek da-$di kult'ras pas$kumi. Tiek svin(ti gadsk$rtu iera-u sv(tki: Lieldienas, J$)i, Mi,e+i, M$rti)i, Ziemassv(tki, Mete)i. Tiek organiz(ts Rudens tirgus un Ziemassv(tku tirdzi)%. Pagast$ tiek atz&m(ti valsts sv(tki, atceres dienas un v(sturisko notikumu piemi)as pas$kumi. LR proklam(%anas gadadien$ 18.novembr& tiek organiz(ts liels pas$kums. Kult'ras nam$ notiek ar& atp'tas vakari, Pension$ru balle. Katru gadu pagasta pa%darbnieki un pension$ri brauc ekskursij$.

Kult'ras nam$ darbojas pa%darb&bas kolekt&vi: folkloras kopa „Kamen&te”, dramatiskais kolekt&vs, pirmsskolas vecuma b(rnu deju kolekt&vs, l&nijdeju grupa „”Jautrie z$baci)i”.

2011.gad$ tika r&koti 24 pas$kumi, no tiem 23 bija bezmaksas, kop(jais apmekl(t$ju skaits bija 440.

N'kr&ces Saieta nams atv(rts 2011.gad$ un darbojas k$ pulc(%an$s vieta, vesel&bas skola, *imenes atbalsts centrs. Taj$ darbojas ar& Jaunie%u iniciat&vas centrs, gard(-u klubi)%, sievie%u klubi)%. Saieta nam$ var izmazg$t ve+u, vingrot uz trena-ieriem, sp(l(t galda sp(les. Saieta nam$ darbojas N&kr$ces sievie%u vok$lais ansamblis „Diantus”.


57


N'kr&ces atp,tas centrs tika izveidots 2010.gada nogal(. Tas atrodas Dzeld$ 1966.gad$ celt$ (k$, kur$ ir viena z$le un 1 grim(tava. Telpu tehniskais st$voklis ir apmierino%s. Nam$ ir iesp(jams r&kot te$tra izr$des, koncertus, deju vakarus, konferences, semin$rus, kino seansus un izst$des. 2011.gad$ nam$ tika sar&koti 23 bezmaksas pas$kumi, kurus apmekl(ja 644 interesanti.

Ra-/u pagast& ir kult'ras darba organizators. Pagast$ darbojas Ra),u amatierte$tris un folkloras kopa.

Bibliot(kas

Skrundas novad$ darbojas 7 publisk$s bibliot(kas, k$ ar& bibliot(kas novada m$c&bu iest$d(s. Skrundas novada pagastu bibliot(k$s ir neliels gan las&t$ju kopskaits, gan ar& b(rnu un jaunie%u l&dz 18 gadiem skaits (sk.32. att(lu).

967

246

464

386

300

132

249

98 119

44

119

33

107

10

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

las!

t"ju

ska

its

Skrundaspils#tas

bibliot#ka

Skrundaspils#tasb#rnu

bibliot#ka

Rudb"r$ubibliot#ka

N!kr"cespagasta

bibliot#ka

SkrundasnovadaAntu%u

bibliot#ka

Ra&'upagasta

bibliot#ka

Rudb"r$upagasta

Sieks"tesbibliot#ka

Las!t"ju kopskaits B#rni un jaunie(i l!dz 18 gadiem


58


3 2 . a t t ( l s . L a s & t $ j u s k a i t s S k r u n d a s n o v a d a b i b l i o t ( k $ s . 45

Skrundas pils(tas bibliot(ka, Liel$ iela 1a, Skrunda, Skrundas novads, (Telpu plat&ba: 120 m/, fonds: 8 818, las&t$ju skaits: 967 (246 skol(ni un jaunie%i), apmekl(jums: 25 775, kr$juma komplekt(%ana 2011.gad$: 2 307 Ls).

Skrundas b(rnu bibliot(ka Liel$ iela 1a, Skrunda, Skrundas novads, (Telpu plat&ba: 85 m/, fonds: 8144, apmekl(jums: 13463, izsniegums: 26711, kr$juma komplekt(%ana 2011.gad$: Ls 1127.66).

Antu)u bibliot(ka Jaunmui-a, Skrundas, Skrundas novads, (Telpu plat&ba 47 m/, fonds 6777, apmekl(jums 5642).

Rudb&r0u bibliot(ka Jubilejas iela 4 - 14, Rudb$r-u pagasts, Skrundas novads, (2009. gad$: telpu plat&ba: 80 m/, fonds: 7741, apmekl(jums: 5135, kr$juma komplekt(%ana 2009. gad$: Ls 634).

Sieks&tes bibliot(ka Sieks$tes pagasta nams, Rudb$r-u pagasts, Skrundas novads. Sieks$tes bibliot(ka ir viet(j$s pa%vald&bas un novada kult'ras, inform$cijas un izgl&t&bas iest$de, kas veic bibliot(kas funkcijas un darbojas k$ viet(jais inform$cijas centrs.

Ra-/u pagasta bibliot(ka „S$kumskola" Ra),i, Ra),u pagasts, Skrundas novads, (2009. gad$: telpu plat&ba: 98m/, fonds: 5697, apmekl(jums: 7997).

N'kr&ces pagasta bibliot(ka Ziedu iela 1-16, Dzelda, N&kr$ces pagasts, Skrundas novads, (2009. gad$: telpu plat&ba: 80 m/, fonds: 4744, apmekl(jums: 5573, kr$juma komplekt(%ana 2009.gad$ Ls 1195).

Bibliot(kas pied$v$ da-$dus pakalpojumus:

! Gr$matu, -urn$lu un laikrakstu izsnieg%ana las&%anai m$j$s,

! Gr$matu un preses las&%ana uz vietas,

! Starpbibliot(ku abonements,

! Uzzi)u un inform$cijas snieg%ana,

! Datoru un interneta izmanto%ana,



59


! Sken(%anas, kop(%anas un izdrukas pakalpojumi,

! Izst$des un tematiskie pas$kumi u.c.

Muzeji

Skrundas novada teritorij$ Sieks$t(, Rudb$r-u pagast$ atrodas Latvijas Piensaimniec'bas muzejs. Piena muzejs izvietots biju%$s Sieks$tes jeb Kalnamui-as pienotavas un kl(ts (k$s, kuras atrodas Kalnamui-as - Berghofas mui-as kompleks$.

1985. gad$ Liep$jas Piena kombin$ta direktors izveidoja toreiz sauktaj$ Sieks$tes pil& Pienr'pniec&bas muzeju, taj$ izvietojot pla%u ekspoz&ciju, taj$ skait$ ar& sava t(va – 6a)a Seska ieg'to apbalvojumu no Anglijas karalienes par Lab$ko sviesta eksportu. K$du laiku muzejs bija p$rtraucis darb&bu, bet 2008.gada oktobr& atkal durvis v(ra vien&gais Piena muzejs Latvij$.

Muzejs pied$v$ da-$das ekskursijas ar govs slauk%anu un cit$m aktivit$t(m, k$ ar& lauku labumu degust$ciju. Ekskursij$ „Piena st$sts” tiek pied$v$ta Piena muzeja ekspoz&cijas apskate un mui-as kompleksa apskate gida pavad&b$. Ekskursij$ „Piena ce+%” ir paredz(ta Piena muzeja ekspoz&cijas apskate, filmi)as skat&%an$s, piena ma%in(%ana, sviesta kul%ana, sava sara-ot$ sviesta degust$cija un mui-as kompleksa apskate gida pavad&b$46.

Muzeja telp$s ir iesp(jams r&kot semin$rus un banketus, pied$v$ ar& naktsm&tnes, k$ ar& iesp(ju pa(st un iedzert kafiju mui-as Ro-u krodzi)$..

Vesel'bas apr,pe un soci&l& aizsardz'ba

Skrundas novad$ soci$lo pal&dz&bu sniedz, k$ ar& organiz( un sniedz soci$los pakalpojumus Skrundas novada pa%vald&bas a*ent'ra „Soci$lais dienests”, kas ir 20.12.2007. izveidota Skrundas novada pa%vald&bas p$rraudz&b$ eso%a pa%vald&bas iest$de. A*ent'ra darbojas uz Nolikuma pamata, darb$ iev(rojot Soci$lo pakalpojumu un soci$l$s pal&dz&bas likuma, LR Ministru kabineta noteikumu un P$rvaldes l&gum$ noteikt$s pras&bas un uzdevumus. 23.08.2010. Skrundas novada pa%vald&bas a*ent'ra „Soci$lais dienests” tika re*istr(ta Soci$lo pakalpojumu sniedz(ju re*istr$ (Re*. nr. 544).

A*ent'ras darbu vada direktors, a*ent'r$ str$d$ gr$matvedis, kasieris, 5 soci$lie darbinieki un 1 soci$l$s pal&dz&bas organizators, kuri str$d$ ar *imen(m un b(rniem, ar cilv(kiem ar invalidit$ti, vada m$jas apr'pi un organiz( soci$lo pal&dz&bu un pakalpojumus Skrundas pils(t$ un pagast$, k$

46 p(c www.pienamuzejs.lv


60


ar& Rudb$r-os, Ra),os un N&kr$c(. Rudb$r-u soci$l$s pal&dz&bas centr$ str$d$ b(rnu un jaunie%u atp'tas centra audzin$t$ja.

Tr&s soci$lie darbinieki ir ieguvu%i 2. l&me)a augst$ko profesion$lo soci$l$ darba izgl&t&bu. Viens darbinieks ir ieguvis 1. l&me)a augst$ko izgl&t&bu-soci$l$ darba organizators. Divi darbinieki m$c&bas %in& jom$ uzs$ka 2010.gada septembr&. A*ent'ras direktore ir ieguvusi ma*istra gr$du izgl&t&bas darba vad&b$.

Skrundas novada pa%vald&bas a*ent'rai „Soci$lais dienests” ir %$das strukt'rvien&bas:

! Darb&bas vieta N&kr$c(;

! Darb&bas vieta Ra),os;

! Darb&bas vieta Rudb$r-os;

! Rudb$r-u soci$l$s pal&dz&bas centrs.

! Alternat&v$s apr'pes dienas centrs

! Apr'pes nams „Valtai,i”

! B$ri)tiesa

Sabiedrisk& dro.'ba un k&rt'ba

Skrundas novad$ par sabiedrisko dro%&bu un k$rt&bu ir atbild&ga Skrundas novada pa%vald&bas policija, kura darbojas k$ Skrundas novada Domes strukt'rvien&ba (28.apr&+a Domes s(de, prot.Nr.5).

Pa%vald&bas policijas darb&bu reglament( Skrundas novada pa%vald&bas policijas nolikums, kur% izstr$d$ts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par policiju” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 397 „Pa%vald&bas policijas paraugnolikums” (apstiprin$ts 2011.gada 28.apr&l&).

Pa%vald&bas policija kompetences ietvaros veic sabiedrisk$s k$rt&bas uztur(%anu novada administrat&vaj$ teritorij$. Darba organiz$cijas jaut$jumos Skrundas novada pa%vald&bas policija sadarbojas ar Valsts policijas iest$d(m un cit$m valsts un pa%vald&bas instit'cij$m.

Valsts policijas Kurzemes re*iona p$rvaldes Kuld&gas iecirk)a apkalpojamaj$ teritorij$ ietilpst ar& Skrundas novads.

Iecirkn& darbs tiek organiz(ts noda+$s:


61


! Krimin$lpolicijas noda+a: krimin$lpolicijas operat&vie darbinieki un izmekl(t$ji, kuri nodarbojas ar smagu un sevi%,i smagu noziegumu atkl$%anu.

! K$rt&bas policijas noda+a: iecirk)a inspektori darbinieki, kuri nodarbojas ar sabiedrisk$s k$rt&bas nodro%in$%anu, administrat&vo p$rk$pumu nov(r%anu un konstat(%anu, prevent&v$ darba veik%anu ar nepilngad&gaj$m person$m, prevent&v$ darba veik%anu ar policijas kontrol( un uzraudz&b$ eso%$m person$m, krimin$lp$rk$pumu un maz$k smagu noziegumu izmekl(%anu.

Skrundas novad$ par ugunsdz(s&bu atbild Valsts ugunsdz(s&bas un gl$b%anas dienesta (turpm$k tekst$ - VUGD) Skrundas postenis.

2012.gada pirmajos piecos m(ne%os Skrundas novad$ notiku%i 18 ugunsgr(ki, boj$ g$ju%o un cietu%o nav, izgl$bts viens cilv(ks (avots: VUGD).

2.7. Tehnisk& infrastrukt,ra

Satiksmes infrastrukt,ra

Skrundas novada transporta infrastrukt'ru veido valsts un pa%vald&bas autoce+i, un dzelzce+%. Re*istr(to transportl&dzek+u skaits Skrundas novad$ 2012.gada s$kum$ bija 8356, no tiem liel$kais &patsvars ir vieglaj$m automa%&n$m – 77%. Transportl&dzek+u skaita dinamika un to &patsvars atspogu+ots att(l$ zem$k.


62


3 3 . a t t ( l s . R e * i s t r ( t o t r a n s p o r t l & d z e k + u s k a i t s u n & p a t s v a r s S k r u n d a s n o v a d $

2 0 0 7 . - 2 0 1 2 . g . s $ k u m $ 47

Re*istr(to transportl&dzek+u Ce+u satiksmes dro%&bas direkcijas (CSDD) dati liecina par iev(rojamo transportl&dzek+u skaita samazin$%anos 2011.gada s$kum$, sal&dzinot ar iepriek%(jo periodu vieglo automa%&nu, autobusu un kravas automa%&nu grup$.

Re*istr(to vieglo automa%&nu skaits Skrundas novad$ iepriek%(jos piecos gados atspogu+ots att(l$ zem$k. Iev(rojami samazin$j$s vieglo automa%&nu skaits uz 1000 iedz&vot$jiem (7~22%), sal&dzinot ar 2007.gadu.

47 www.csdd.lv, konsultantu apr(,ini

"##$! "##%! "##&! "#'#! "#''! "#'"!

()*+,-.!/0123/456/7! "'89! ":$;! "8%&! "8:$! '99;! ';%#!

<=>?@=.)! :#! :"! ::! :'! '"! '#!

AB<(<.!/0123/456/7! :&8! 8""! 8"&! :&#! '$%! '%9!

C)*A<@*.D!C=.C)*A<@*.! "#"! ":8! "88! ''"! '$%! 8;!

C-BEF)*! ';#! '$%! "'9! :;'! '8$! :#;!

A?C-! "D&""! :D"8'! :D8''! :D:"'! "D'%#! "D'"9!

';#! '$%! "'9! :;'! '8$! :#;!"#"! ":8! "88! ''"! '$%!8;!:&8! 8""! 8"&! :&#! '$%! '%9!

:#! :"! ::! :'! '"! '#!

"'89! ":$;! "8%&! "8:$! '99;! ';%#!

#!

;##!

'D###!

'D;##!

"D###!

"D;##!

:D###!

:D;##!

8D###!

#G!'#G!"#G!:#G!8#G!;#G!9#G!$#G!%#G!&#G!'##G!


63


3 4 . a t t ( l s . V i e g l o a u t o m a % & n u s k a i t s S k r u n d a s n o v a d $ 2 0 0 7 . - 2 0 1 2 . g a d a

s $ k u m $ 48

Trans-Eiropas autoce+u t&kla (turpm$k tekst$ - TEN-T) mar%rutos kopum$ iek+aujas gandr&z viss eso%ais valsts galveno autoce+u t&kls, kas ir eso%$ ce+u t&kla augst$k$ kategorija un tehniski kvalitat&v$k$ da+a, kura ar& pa%reiz(jos apst$k+os funkcion$li pilda starptautisk$s satiksmes vajadz&bas. Trans-Eiropas t&kla (Trans-European Networks) izveido%ana un papla%in$%ana paredz atsevi%,u valstu transporta t&klu apvieno%anu vienot$ Eiropas t&kl$, labu sakaru nodro%in$%anu starp ES dal&bvalst&m un da-$da att&st&bas l&me)a ES re*ioniem. Skrundas novadu %,(rsojo%ais valsts galvenais autoce+% A9 ir iek+auts TEN-T.

48 www.csdd.lv, konsultantu apr(,ini

"##$! "##%! "##&! "#'#! "#''! "#'"!

()*+,-.!/0123/456/7! "'89! ":$;! "8%&! "8:$! '99;! ';%#!

0H!'###!IJKHL! :8;! :%8! 8''! 8#9! "%#! "9&!

#!;#!'##!';#!"##!";#!:##!:;#!8##!8;#!

#!

;##!

'###!

';##!

"###!

";##!

:###!


64


3 5 . a t t ( l s . T r a n s - E i r o p a s a u t o c e + u ( T E N T ) t & k l s 49

Skrundas novadu %,(rso valsts galvenais ce+% A9, kur% ir noz&m&gs tranz&ta ce+% posm$ R&ga – Liep$ja. "is ce+% nodro%ina Skrundas pils(tas labu sasniedzam&bu.

Ce+u t&kls Skrundas novad$ ir labi att&st&ts, tom(r nepiecie%ama ce+u seguma atjauno%ana vair$kos to posmos.

5. tabula Valsts noz"mes autoce$i Skrundas novad!

Ce+a Nr.

Ce+a nosaukums Posma garums,

km

Administrat&va teritorija

Piez&mes par ce+a st$vokli50

Galvenie autoce$i

49 Latvijas Valsts ce+i

50 Skrundas pa%vald&bas dati (ce+a st$voklis saska)$ ar VAS „Latvijas Valsts ce+i” datiem)


65


A9 R&ga (Skulte) – Liep$ja Skrundas pils(ta,

Skrundas un Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s.

Re'ion!lie autoce$i

P107 Skrunda - Ezere Skrundas pagasts

Apmierino%s. Av$rijas st$voklis no

1.69-3.10 km – nepiecie%ama asfalta

seguma rekonstrukcija.

P116 Kuld&ga – Skrunda - Emb'te

Skrundas pils(ta,

Rudb$r-u, N&kr$ces un

Ra),u pagasts

Neapmierino%s. Nepiecie%ama asfalta


P117 Skrunda – Aizpute Skrundas un Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s.

Viet%jie autoce$i

V1273 Sieks$te - Laidi Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s

V1274 Rudb$r-i - Rudb$r-u intern$tskola

Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s. Pl$nota grants seguma

rekonstrukcija.

V1275 Rudb$r-i - Kalvene Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s.

V1276 Tukuma dzirnavas - N&kr$ce

N&kr$ces pagasts


8.725-9.800 km – nepiecie%ama grants


V1277 L(nas - Al%i N&kr$ces pagasts

Apmierino%s.

V1278 Ciecere - Ikai%i - V$rme Skrundas pagasts


0.00-1.70 km – nepiecie%ama asfalta


V1295 Turlava - Valtai,i - Kalvene - Emb'te

Rudb$r-u pagasts

Apmierino%s.

Satiksmes intensit$tes dinamika Skrundas novada autoce+os atspogu+ota zem$k pievienotaj$ att(l$.


66


3 6 . a t t ( l s . S a t i k s m e s i n t e n s i t $ t e s d i n a m i k a A - 9 ( P 1 0 9 – P 1 1 6 ) S k r u n d a s

n o v a d $

Pa%vald&bas ce+u garums novad$ ir 195.2 km, no tiem tikai 12.5 km ir asfalt(ti (~6%). Autoce+i ar grants segumu tiek regul$ri greider(ti un %,emboti.

3 7 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a p a % v a l d & b a s c e + u s a d a l & j u m s

Pa%vald&bas ce+i iedal&ti %$d$s grup$s:

! A grupa - ce+i, kas nodro%ina transportl&dzek+u satiksmi starp apdz&vot$m viet$m vai savieno apdz&votas vietas ar valsts autoce+iem. Skrundas novad$ kop$ ir 9 A grupas ce+i ar kop(jo garumu 38.7 km, t.sk. 4.1 km ar asfalta segumu (10.6%) un 34.6 km ar grants/%,embu segumu (89.4%);

"##9! "##$! "##%! "##&! "#'#! "#''!<M&!NC'#$!M!C''9O! :D&'"! 8D8:$! 8D8&8! :D%;"! :D%:#! :D9%8!

AP/Q0!1P/67R2P1/!5R/17Q/P7! '8G! '&G! '9G! ';G! "#G! ""G!

#G!'#G!"#G!:#G!8#G!;#G!9#G!$#G!%#G!&#G!'##G!

#!;##!

'D###!'D;##!"D###!"D;##!:D###!:D;##!8D###!8D;##!;D###!

3JS6/I7!7JT037!'"L;!9G!

TP/617D!4UJ3V0!'$"L9!%&G!

VJH!7JT03/!'#L'!;G!

<!TP0R/!"#G!

@!TP0R/!;;G!

W!TP0R/!";G!


67


! B grupa - ce+i, kas nodro%ina transportl&dzek+u piebrauk%anu ne maz$k k$ trim viens(t$m. Skrundas novad$ kop$ ir 54 B grupas ce+i ar kop(jo garumu 108.1 km, t.sk. 101.6 km ar grants segumu (94.1%) un 6.4 km ir bez seguma (5.9%);

! C grupa - ce+i, kas nodro%ina transportl&dzek+u piebrauk%anu zemju &pa%umiem vai maz$k nek$ trim viens(t$m. Skrundas novad$ kop$ ir 30 C grupas ce+i ar kop(jo garumu 48.5 km, t.sk. 44.8 km ar grants segumu (92.4%) un 3.7 km ir bez seguma (7.6%);

! D grupa - ielas un st$vlaukumi apdz&votaj$s viet$s, kas nodro%ina piebrauk%anu daudzdz&vok+u m$j$m. Skrundas novad$ kop$ ir 79 D grupas ce+i ar kop(jo garumu 49.4 km, t.sk. 29.9 km ar asfalta segumu (60.5%) un 15.4 km ar grants segumu (31.1%). P$r(jie ce+i ir bez seguma (0.3 km jeb 0.7%).

Skrundas novada pa%vald&bas p$rzi)$ ir 4 tilti.

6. tabula Tilti Skrundas novad! 51

Nosaukums Atra.anas vieta Garums, m Brauktuves

laukums, m2

Skrunda-Ber*i Skrundas pagasts 10 120 Veldres-5rbji Skrundas pagasts 6 36 Smilgu ce+% Ra),u pagasts 10 120 N&kr$ce-Pulvernieki N&kr$ces pagasts 10 120

Nov(rt(jot pa%vald&bas ce+u tehnisko st$vokli, ja j$atz&m(, ka nepiecie%ama grants seguma atjauno%ana, gravju un caurteku sak$rto%ana.

Skrundas novad$ kop(jais ielu garums ir 49.4 km, no kuriem liel$ka da+a ir ielas ar asfaltbetona segumu – 29.9 km jeb 60.5%. Grants ielu &patsvars ir 31.1% (garums 15.4 km). 0.7% no Skrundas novada iel$m ir bez seguma (0.33 km).

Pa%vald&bas p$rzi)$ eso%o ielu raksturojums sniegts tabul$ zem$k.

7. tabula Pa#vald"bas p!rzi(! eso#o ielu raksturojums 52




68


Garums, km

t.sk. p(c seguma veida

melnais segums

grants, %,embu

bez seguma

Skrundas pils(ta 26.349 18.323 8.026

Skrundas pagasts 6.434 6.434

N&kr$ces pagasts 2.566 1.128 1.108 0.33

Rudb$r-u pagasts 10.275 4.025 6.25

Ra),u pagasts 3.800 2.425 1.375

Kop& 49.424 29.910 15.384 0.330

Skrundas novada teritorij$ atrodas 1 degvielas uzpildes stacija (turpm$k tekst$ – DUS): DUS „Latvijas nafta” („Grantskalni”, Skrundas pagasts).

2011.gad$ Skrundas novad$ ir re*istr(ti 22 ce+u satiksmes negad&jumi, 2011.gad$ Skrundas novad$ ir re*istr(ti 22 ce+u satiksmes negad&jumi, kas sal&dzin$jum$ ar 2006.gadu, kad tika re*istr(ti 65 CSNg, ir par 66% maz$k. Diem-(l novad$ ir re*istr(ti ar& CSNg ar cietu%ajiem, kuros 2011.gad$ boj$ g$ju%o skaits ir 2, bet ievainoto 9. Ce+u satiksmes negad&jumu dinamika ir sniegta att(l$ zem$k.


69


3 8 . a t t ( l s . C e + u s a t i k s m e s n e g a d & j u m u s k a i t s S k r u n d a s n o v a d $ 2 0 0 6 . -

2 0 1 1 . g a d $ 53

Skrundas novada teritoriju austrumu – rietumu virzien$ %,(rso dzelzce+a l&nija R&ga – Liep$ja. Galvenok$rt %& l&nija tiek izmantota kravu tranz&tam uz Liep$jas ostu, ta0u 2006. gada 1. apr&l& ats$kti ar& pasa-ieru p$rvad$jumi. Stacija „Skrunda” atrodas Skrundas pils(t$. Slie-u ce+u kopgarums garums Skrundas novad$ ir 10.22 km. Period$ no 2007. l&dz 2011.gadam vid(ji diennakt& Skrundas novada teritoriju %,(rsoja l&dz 3.5 kravu vilcieniem.

3 9 . a t t ( l s . K r a v u v i l c i e n u k u s t & b a

53 p(c CSDD datiem

9;!

89!

:$!

""!'%!

""!'$!

&! $! %! &! &!"! 8! '! #! "! "!

:;!

'9!

9!'#! ':!

&!

"##9! "##$! "##%! "##&! "#'#! "#''!

W.XT!! W.XT!<B!W)*>=Y<F)*Z! @?F-!+-F=Y)*! )*(<)X?>)*!

'::;! ':;;! '"#&! ''8;! '"9%!%%%!

''#&! ''#8!&&9! &"&!

&%9!

9%'!

"##$! "##%! "##&! "#'#! "#''! "#'"LTL!![\6Q/PI7M[]6I[7!

FJST/Q/!M!,IJR\[/! ,IJR\[/!M!FJST/Q/!


70


S k r u n d a s n o v a d $ , 2 0 0 7 . - 2 0 1 2 . g . , s k a i t s 54

Skrundas novad$ ir gan autobusu sabiedriskie p$rvad$jumi, gan dzelzce+a pasa-ieru p$rvad$jumi.

Dzelzce+a pasa-ieru p$rvad$jumus nodro%ina AS „Pasa-ieru vilciens”. Iek%zemes vilciens R&gas - Liep$jas virzien$ kurs( 0etras dienas ned(+$ (mar%rut$ R&ga-Liep$ja piektdien$s un sv(tdien$s; mar%rut$ Liep$ja-R&ga pirmdien$s un sestdien$s). Period$ no 2010.gada l&dz 2012.gada vidum dzelzce+a pakalpojumus izmantoja vid(ji 685 pasa-ieri gad$. P$rvad$to pasa-ieru skaits no stacijas „Skrunda” kop% 2007.gada samazin$jies par ~70%.

4 0 . a t t ( l s . P $ r v a d $ t o p a s a - i e r u s k a i t s n o s t a c i j a s „ S k r u n d a ” , 2 0 0 7 . - 2 0 1 2 . g . 55

Pateicoties novietojumam pie valsts ce+a A9, Skrundas pils(ta un Rudb$r-u pagasts ir viegli sasniedzams. Autotransporta satiksmi novad$ nodro%ina re*ion$l$s un viet(j$s noz&mes mar%ruti (skat. tabulu zem$k). Viet(jo autobusu satiksmi nodro%ina Kuld&gas transporta uz)(mums SIA „ Mobile A”.

Skrundas novad$ organiz(ta laba starppils(tu autobusu satiksme. Tom(r j$atz&m(, ka satiksme ar Jaunmui-u, N&kr$ci un Ku%ai)iem nodro%in$ta nepietiekam$ apjom$.

Skrundas autoosta pied$v$ gan regul$rus reisus uz apk$rt(jo pagastu centriem, gan liel$k$m pils(t$m – Ventspili, Kuld&gu, Liep$ju, R&gu, Jelgavu,

54 p(c AS „Latvijas dzelzce+%” datiem

55 p(c AS „Pasa-ieru vilciens” datiem

"''8! "#&:!'$"9!

%%%!9#%!

"$&!

:%! ;'!

$"!

9#!''!

$!

"##$! "##%! "##&! "#'#! "#''! "#'"LTL!![\6Q/PI7M[]6I[7!

(IPHIJ6\!0H!B5T0! (IPHIJ6\!0H!,IJR\[0!


71


Dobeli, Saldu, Aizputi u.c. Ir ar& pieejams starptautiskais mar%ruts R&ga – Klaip(da ar pieturu Skrund$.

8. tabula Autobusu mar#ruti Skrundas novad! 56

Mar.ruta kods

Mar.ruta nosaukums

P&rvad&t&js Reisu skaits abos virzienos

Sasniedzam& vieta

7937 R&ga-Liep$ja AS „Liep$jas AP”

AS „Nordeka”

30 reisi dien$ Skrundas pils(ta, Rudb$r-i

7928 R&ga-Jelgava-Liep$ja

AS „Nordeka” 4 reisi dien$ Skrundas pils(ta, Rudb$r-i

7957 R&ga-Aizpute-Liep$ja

AS „Liep$jas AP”

4 reisi dien$ Skrundas pils(ta

7927 Kuld&ga-Skrunda-R&ga

AS „Nordeka” 1 reiss dien$ Skrundas pils(ta

8308 R&ga-Klaip(da Klaip(das AP 2 reisi dien$ Skrundas pils(ta 7585 Liep$ja-Kuld&ga-

Ventspils AS „Liep$jas

AP” 4 reisi dien$ Skrundas pils(ta,

Rudb$r-i, Ra),i, Ieras

7251 Liep$ja-Skrunda-Saldus

SIA „Saldus AP”

2 reisi dien$ Skrundas pils(ta, Rudb$r-i

6316 Skrunda-Kuld&ga SIA „Mobile-A” 2 reisi dien$ Skrundas pils(ta, Ra),i, Ieras

7402 Liep$ja-Skrunda-Kuld&ga

AS „Liep$jas AP”

2 reisi dien$ Sieks$te, Skrundas pils(ta, Ra),i, Ieras

5201 Skrunda-Ieras-Sn(pele-Kuld&ga

SIA „Mobile-A” 2 reisi dien$ Skrundas pils(ta, Ra),i, Ieras

6337 Skrunda-N&kr$ce SIA „Mobile-A” Period$ no 01.09. l&dz 19.06. kurs( 4 reisi darbadien$s Period$ no 20.06. l&dz 31.08. un skolu br&vlaikos kurs( 4 reisi dien$ tr&s reizes ned(+$.

Skrundas pils(ta, L(nas, N&kr$ce

6327 Skrunda-Laidi-Kuld&ga

SIA „Mobile-A” 2 reisi ned(+$ Skrundas pils(ta, Sieks$te

5143 Skrunda-Aizpute SIA „Mobile-A” 2 reisi dien$ se%as reizes ned(+$

Skrundas pils(ta, Sieks$te

5011 Skrunda-Gr$veri SIA „Mobile-A” 6 reisi darbadien$s Skrundas pils(ta, Jaunmui-a

56 p(c www.1180.lv datiem


72


Skrundas novada pa%vald&ba nodro%ina skol(nu p$rvad$jumus skolas laik$, tom(r nepiecie%ams optimiz(t skolas p$rvad$jumu mar%rutus, t.sk. uz m'zikas skolu. Skol(nu p$rvad$jumi nodro%ina b(rnu nok+'%anu tikai uz skolu, uz $rpuskla%u nodarb&b$m b(rni j$ved vec$kiem pa%iem sp(kiem.

Skrundas novad$ veloceli)u t&kls nav izveidots. Pl$nots izveidot veloceli)u gar %oseju Skrunda – Ku%ai)i.

1denssaimniec'bas infrastrukt,ra

Centraliz(t$s 'densapg$des pakalpojumus Skrundas novad$ sniedz SIA „Skrundas komun$l$ saimniec&ba”. Novad$ darbojas 7 centraliz(t$s 'densapg$des sist(mas:

! Skrundas pils(t$;

! Ciecer(, Jaunmui-$ un Ku%ai)os (Skrundas pagasts);

! Rudb$r-os (Rudb$r-u pagasts);

! Dzeld$ (N&kr$ces pagasts);

! Ra),os (Ra),u pagasts).

Kop(jais 'densapg$des t&klu garums ir 22.118 km. Novad$ ir 13 art(ziskie urbumi, no kuriem izmanto 12, darbojas 4 'denstor)i no kop$ 8 eso%ajiem.

Centraliz(t$s 'densapg$des pakalpojumus izmanto vid(ji vair$k nek$ 80% iedz&vot$ji ciemos, ta0u Skrundas pils(t$ pakalpojumu sa)(m(ju &patsvars ir tikai 32%. Centraliz(t$s 'densapg$des pakalpojumus sa)em ar& 23 novada iest$des un 34 uz)(mumi.

Centraliz(ta 'dens apg$de nodro%in$ta Skrundas pils(t$, k$ ar& tr&s Skrundas pagasta apdz&votaj$s viet$s – Jaun$mui-$, Ciecer( un Ku%ai)os.

Ar centraliz(tu 'densapg$di Skrundas pils(t$ nodro%in$ti 32% no iedz&vot$jiem, Ciecer( – 83%, Jaunmui-$ – 83.9%, un Ku%ai)os - 95.24%.

5densapg$d( Skrundas pils(t$ un pagast$ tiek izmantoti art(ziskie 'de)i, kas ir maz pies$r)oti.

1999.gad$ Skrundas pils(t$ tika nodota ekspluat$cij$ dzeram$ 'dens atdzel-o%anas stacija (jauda 3x12 m3/st.), kura nodro%ina viet(jos iedz&vot$jus ar t&ru 'deni, kas atbilst vis$m dzeramajam 'denim izvirz&taj$m pras&b$m. 5dens att&r&%anas stacija darbojas ar& Jaunmui-$ (jauda 1x6 m3/st.). ERAF projektu ietvaros pl$nots izb'v(t 5AS Ciecer( un Ku%ai)os.


73


N&kr$ces pagast$ ar centraliz(tu 'densapg$di nodro%in$ti pagasta Dzeldas ciema iedz&vot$ji. Ciem$ darbojas 'dens atdzel-o%anas iek$rtas, kuras izb'v(tas 2009.gad$. Centraliz(t$ 'dens apg$des sist(ma da+(ji ir atjaunota, p$r(j$ da+a ir apmierino%$ st$vokl&.

Centraliz(t$ 'densapg$de ir Ra),u pagasta centr$, kuras pakalpojumus izmanto 80.8% pagasta iedz&vot$ju.

Ra),u ciem$ darbojas 'dens att&r&%anas stacija (jauda 1x7 m3/st.). 5densapg$dei izmanto dzi+urbumus:

5densvadu t&kls darbojas jau no 70-iem gadiem. 5densapg$des sist(ma ir nolietojusies, ir nepiecie%ama t$s rekonstrukcija.

Centraliz(t$s 'densapg$des pakalpojumus Rudb$r-os izmanto 86% ciema iedz&vot$ji. 5dens att&r&%anu nodro%ina 5AS, kuras jauda ir 10 m3/st.

Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus novad$ sniedz SIA „Skrundas komun$l$ saimniec&ba”.

Skrundas novad$ past$v 7 centraliz(t$s kanaliz$cijas sist(mas:

! Skrundas pils(t$;

! Ciecer(, Jaunmui-$ un Ku%ai)os (Skrundas pagasts);

! Rudb$r-os (Rudb$r-u pagasts);

! Dzeld$ (N&kr$ces pagasts);

! Ra),os (Ra),u pagasts).

5densvadu Kop(jais kanaliz$cijas t&klu garums, ieskaitot lietus kanaliz$cijas t&klus, ir 21.98 km, izmantojamo KSS skaits ir 9. Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus izmanto vid(ji vair$k nek$ 70% iedz&vot$ji ciemos, ta0u Skrundas pils(t$ pakalpojumu sa)(m(ju &patsvars ir tikai 28%. Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus sa)em ar& 23 novada iest$des un 36 uz)(mumi.

2000.gad$ nodotas ekspluat$cij$ jaun$s Skrundas pils(tas kanaliz$cijas notek'de)u att&r&%anas iek$rtas, kuras tika izb'v(tas projekta “800+” ietvaros. Notek'de)u att&r&%anas iek$rtas projekt(t$ jauda ir 380 m1/d. T$s ir biolo*isk$s att&r&%anas ietaises, pielietojot p$rtraukt$s aer$cijas iek$rtas.

Notek'de)u att&r&%anas iek$rtas darbojas ar& Skrundas pagasta apdz&vot$j$s viet$s – Jaunmui-$ (50 m3/dnn.), Ciecer( (50 m3/dnn.) un Ku%ai)os (50 m3/dnn.).


74


P$r(j$ teritorij$ no individu$l$ dz&vojam$ sektora ir organiz(ta saimnieciski fek$lo notek'de)u izve%ana.

Ar centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumiem Skrundas pils(t$ nodro%in$ti 28% no iedz&vot$jiem, Ciecer( – 82.73%, Jaunmui-$ – 71.2%, un Ku%ai)os – 96.19%.

Biolo*isk$s notek'de)u att&r&%anas iek$rtas ir Dzeldas ciem$ (380 m3/dnn.). Notek'de)u att&r&%anas iek$rtas Dzeld$ rekonstru(tas 2003.gad$.

Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus izmanto 93.2% Dzeldas ciema iedz&vot$ji.

Pagast$ darbojas notek'de)u att&r&%anas iek$rtas BIO-100. "&s iek$rtas ir ekonomiski neefekt&vas, jo atrodas t$lu no centra dz&vojam$m m$j$m, kas palielina ekspluat$cijas izmaksas.

Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus izmanto 73.9% Ra),u ciema iedz&vot$ji.

Rudb$r-os darbojas notek'de)u att&r&%anas iek$rtas, kuru jauda ir 400 m1/dnn. Centraliz(t$s kanaliz$cijas pakalpojumus izmanto 86% Rudb$r-u ciema iedz&vot$ji.

Skrundas novad$ tiek &stenoti 'denssaimniec&bas projekti, ar& mazos ciemos.

Skrundas novad$ realiz(ta projekta „5denssaimniec&bas att&st&ba 14 Kurzemes re*iona pa%vald&b$s, Skrunda” 1.k$rta. Projekta ietvaros veikti %$di 'denssaimniec&bas sist(mas uzlabojumi:

Pa%laik uzs$kta projekta „5denssaimniec&bas att&st&ba 14 Kurzemes re*iona pa%vald&b$s, Skrunda” 2.k$rtas realiz$cija.

9. tabula )denssaimniec"bas projekti Skrundas novada ciemos

Nr. p.k.

Nosaukums Teritorija Pl&not&s izmaksas bez

PVN, LVL

ERAF l'dzfinans(juma 'patsvars, %

1. 5denssaimniec&bas infrastrukt'ras att&st&ba Skrundas novada Cieceres ciem$

Cieceres ciems 150526.60 85%

2. Skrundas novada Rudb$r-u pagasta Rudb$r-u ciema 'denssaimniec&bas att&st&ba

Rudb$r-u ciems 334982.13 85%

3. Skrundas novada Ra),u pagasta Ra),u ciema 'denssaimniec&bas att&st&ba

Ra),u ciems 210630.75 85%

4. 5denssaimniec&bas Jaunmui-as 323639.60 85%


75


Nr. p.k.

Nosaukums Teritorija Pl&not&s izmaksas bez

PVN, LVL

ERAF l'dzfinans(juma 'patsvars, %

infrastrukt'ras att&st&ba Skrundas novada Jaunmui-as ciem$

ciems

5. 5denssaimniec&bas infrastrukt'ra att&st&ba Skrundas novada Ku%ai)u ciem$

Ku%ai)u ciems 240777.80 85%

6. Skrundas novada N&kr$ces pagasta Dzeldas ciema 'denssaimniec&bas att&st&ba

Dzeldas ciems 196810.88 85%

5denssaimniec&bas projektu ietvaros paredz(t$s aktivit$tes ir v(rstas uz dabas un energoresursu racion$lu izmanto%anu un vides pies$r)ojuma samazin$%anu, nodro%inot kvalitat&vu dz&ves vidi un nov(r%ot draudus iedz&vot$ju vesel&bai. "$du projektu realiz$cija nodro%ina ilgtsp(j&gu att&st&bu, neradot draudus n$kamo paaud-u vajadz&bu apmierin$%anai

Elektroapg&de

Skrundas novada teritorij$s elektroapg$des l&nijas apkalpo AS „Sadales t&kls” (Rietumu re*iona Kuld&gas noda+a), kura p$rzi)$ ir vid(ja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrol&nijas un 20/0,4kV transformatoru apak%stacijas.

Augstspriegumu l&nijas kop% 2011.gada 1.apr&+a apkalpo AS „Latvijas elektriskie t&kli” (l&dz tam AS „Augstsprieguma t&kli”). Skrundas novada teritoriju %,(rso elektroener*ijas p$rvades t&kla 110 kV un 330 kV gaisa vadu l&nijas.

Skrundas novada teritorij$ darbojas maz$s hidroelektrostacijas:

! Dzeldas HES uz Dzeldas upes (N&kr$ces pagasts).

! Rukai%u HES uz ",erve+a upes (N&kr$ces pagasts).

! Rudb$r-u HES uz Kojas upes (Rudb$r-u pagasts).

! Sudmalnieku HES uz 3navas upes (Ra),u pagasts).

! L(nu HES uz Imalas upes(N&kr$ces pagasts).

! Urbu+u HES uz B(rzkroga upes (N&kr$ces pagasts).


76


Siltumapg&de

Centraliz(t$s siltumapg$des pakalpojumus Skrundas novad$ sniedz SIA „Skrundas komun$l$ saimniec&ba”. Kop(jais siltumapg$des t&klu garums ir 2.098 km. Siltumapg$des tarifi noteikti atkar&b$ no dabasg$zes diferenc(t$s tirdzniec&bas gala tarifiem, un var sv$rsties no 44.99 Ls/MWh l&dz 98.62 Ls/Mwh.

Centraliz(ta siltumapg$de ir tikai Skrundas pils(t$ un nodro%ina ar siltumu ~18% iedz&vot$ju. Jaun$mui-$ un Ku%ai)os viet(j$s katlum$jas vairs nedarbojas. Siltumapg$des sist(mas darb&bu nodro%ina 7 katlum$jas, kas atrodas pie dz&vojam$m m$j$m, bet atsevi%,i tiek apkurin$tas Lattelekom (kas un Skrundas m'zikas skola:

N&kr$ces pagast$ centr$l$ apkure p$rtraukta kop% 1995.gada. Pagast$ atsevi%,os daudzdz&vok+u m$j$s ier&kotas lok$l$s apkures sist(mas. P$r(j$s daudzdz&vok+u m$j$s izmanto kr$%)u apkuri.

Centr$l$ apkure Ra),u pagast$ ir tikai (k$ “S$kumskola”, kur$ atrodas ar& b(rnud$rzs, bibliot(ka, pasts un kult'ras pas$kumu z$le. Pagast$ nepiecie%ams veikt (ku siltin$%anu centr$, j$veic apkures sist(mas pilnveido%ana un rekonstrukcija, lai atrisin$tu siltuma padeves jaut$jums centra daudzdz&vok+u m$j$s.

Rudb$r-u ciem$ darbojas katlu m$ja, kuras jauda ir 0.756 MW. Rudb$r-os siltumapg$dei izmanto dabas g$zi, kas sad$rdzina pakalpojumus. Pl$nots izb'v(t ko*ener$cijas staciju, elektroener*ijas ieg'%anai izmantojot za+o masu, paral(li ieg'stot siltumu k$ blakusproduktu.

G&zes apg&de

Skrundas novada teritoriju (Skrundas, Ra),u un Rudb$r-u pagasts) %,(rso ma*istr$lais g$zes vads Iecava - Liep$ja. Ra),u pagasta teritorij$ atrodas g$zes regul(%anas stacija (GRS) „Rudb$r-i” un ma*istr$l$ g$zesvada Iecava – Liep$ja atzars uz GRS „Rudb$r-i”. Rudb$r-u pagasta teritorij$ atrodas augst$, vid(j$ un zem$ spiediena sadales g$zesvadi un g$zes regul(%anas punkti.

N&kr$ces pagasta teritorij$ atrodas augst$ spiediena (P<0,6MPa) g$zesvads un vid(j$ spiediena (P<0,4MPa) g$zesvadi. G$zes apkuri N&kr$ces pagast$ izmanto pamatskola un atp'tas centrs. Ra-o%anas sf(r$ dabas g$zi izmanto z/s „Lankalni”. Pl$nots pie dabas g$zes piesl(gt ar& daudzdz&vok+u m$jas.

Ra),u pagasta iedz&vot$ji izmanto g$zi balonos.


77


Atkritumu saimniec'ba

Atkritumu apsaimnieko%anu novad$ nodro%ina SIA „Eko Kurzeme”, atkritumi tiek izvesti uz SA poligonu „2&v&tes” Grobi)as novad$.

Skrundas sadz&ves atkritumu izg$ztuve (plat&ba 2ha) tika sl(gta 2001. gad$, rekultiv(ta 2010.gad$. V(l novad$ atrodas 4 sl(gtas un nerekultiv(tas izg$ztuves: 2 Ra),u pagast$ – sadz&ves atkritumu izg$ztuve „St'r&%i” (sl(gta 2002.gad$, plat&ba 0,3ha) un „Ulma)a pried&tes” (sl(gta 1998.gad$, plat&ba 15.0ha, rekultiv(jam$ plat&ba 6.0ha), N&kr$ces pagast$ – „V&toli)i” (sl(gta 2003.gad$, plat&ba 0,7 ha) Rudb$r-u pagast$ – sadz&ves atkritumu izg$ztuve „Sniedzes” (sl(gta 2003.gad$, plat&ba 1ha).

Potenci&li pies&r-ot&s vietas

Skrundas novad$ ir %$das potenci$li pies$r)otas vietas57

! "Tilti)i" (pamesta degvielas uzpildes stacija; Skrundas pagasts)

! Noliktavas iela-16 (Bitumena b$ze, teritorija pies$r)ota ar naftas produktiem; Skrundas pils(ta)

! Ikai%i (sagruvusi degvielas uzpildes stacija, teritorij$ atrodas 2 cisternas, betona palik)i, ir pies$r)ota grunts; Skrundas pagasts)

! Skrundas arodvidusskola (katlu m$ja, izmantotas akme)ogles; Skrundas pagasts58)

! Att&r&%anas iek$rtas Dzeld$ (Dzeldas att&r&%anas iek$rtu vecie d')u lauki ar d')$m; N&kr$ces pagasts)

! Dzeldas degvielas b$ze (beton(ts laukums, drupas, vietas kur redzama ar naftas produktiem pies$r)ota augsne; N&kr$ces pagasts)

! Dzeldas meh$nisk$s darbn&cas sagrauto (ku drupas (teritorijas pies$r)ojums ar naftas produktiem; N&kr$ces pagasts)

! C'ku k'ts Dzeld$ (teritorija pies$r)ota ar k'tsm(sliem un vircu; N&kr$ces pagasts)

57Inform$cija no LV.MC datu b$zes

58 "obr&d - Skrundas profesion$l$ vidusskola; vairs netiek kurin$ta ar akme)ogl(m – tikai ar malku.


78


! C'ku k'ts Nr. 3 (teritorij$ lielos daudzumos k'tsm(sli un virca; N&kr$ces pagasts)

! C'ku k'ts Nr.2 (teritorija pies$r)ota ar k'tsm(sliem un vircu; N&kr$ces pagasts)

! Alturpes slaucamo govju k'ts (teritorija pies$r)ota ar vircu un k'tsm(sliem; N&kr$ces pagasts)

! Jaunlopu k'ts L(n$s (teritorija pies$r)ota ar k'tsm(sliem; N&kr$ces pagasts)

! L(nu centra slaucamo govju k'ts (teritorija pies$r)ota ar vircu; N&kr$ces pagasts)

! L(nu degvielas b$ze (paliku%as drupas un naftas produktu pies$r)ojums augsn(; N&kr$ces pagasts)

! Priv$t$s lopu k'tis Dzeld$ (teritorija pies$r)ota ar k'tsm(sliem un vircu; N&kr$ces pagasts)

! "D$rznieki" (bijus& degvielas uzpildes stacija, grunts pies$r)ojums; Ra),u pagasts)

! Degvielas uzpildes stacija "Alkejs" (viet$m pies$r)ota grunts; Rudb$r-u pagasts)

! SIA "Korkalns"59 (C'ku kompleksa apk$rtne pies$r)ota ar vircu un k'tsm(sliem. M(slu kr$tuves p$rpl'st, pies$r)ojums non$k blakus eso%aj$ Pigas up&t(. Kompleksa teritorij$ atrodas bar&bas virtuve, kura netiek izmantota; Rudb$r-u pagasts)

! 2imik$liju noliktava (Rudb$r-u pagasts)

! ",idr$ amonija polifosf$ta noliktava "Vecapuz(" (teritorij$ atrodas uzglab$%anas cisternas, pies$r)ota grunts; Rudb$r-u pagasts)

! Degvielas b$ze "Sieks$te" (pussabrukusi DUS; Rudb$r-u pagasts)

! C'ku ferma Korkaln$ (grunts pies$r)ojums ar k'tsm(sliem un vircu; Rudb$r-u pagasts)

59 Vides p$rskata izstr$des laik$ SIA “Korkalns” veikta moderniz$cija


79


2.8. Skrundas novada teritorijas izmanto.ana

Zemes izmanto.anas strukt,ra

Skrundas novada zemes izmanto%anas strukt'ra, zemes &pa%umu strukt'ra, k$ ar& zemes sadal&jums pa lieto%anas m(r,u grup$m raksturots p(c Valsts zemes dienesta datiem uz 2012.gada 1.janv$ri.

Pa%reiz(jo zemes izmanto%anas strukt'ru, izmanto%anas veidus un sadal&jumu Skrundas novad$ galvenok$rt nosaka me-i, kas veido 54,7% no kop(j$s plat&bas un lauksaimniec&b$ izmantojam$s zemes - 33,3% (sk10. tabulu). P$r(j$s zemes lieto%an$s m(r,a grupas aiz)em sal&dzino%i maz$kas plat&bas – 'dens objektu zeme (zeme zem 'de)iem un zivju d&,iem) 2,8%, zeme zem ce+iem 1,9%, zeme zem (k$m un pagalmiem 1,2 % no kop(j$s plat&bas (sk.. 41. att(lu).

10. tabula . Skrundas novada zemes sadal"jums pa zemes lieto#anas veidiem

Nosaukums Plat&ba, ha %

LIZ 18467,9 33,3

Me-i 30373,2 54,7

Kr'm$ji 491,7 0,9

Purvs 618,4 1,1

5dens objektu zeme 1533,3 2,8

Zeme zem (k$m un pagalmiem 641 1,2

Zeme zem ce+iem 1052,7 1,9

P$r(j$s zemes 2360,8 4,3

Kop$ 55539 100


80


4 1 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a z e m j u s a d a l & j u m s p a i z m a n t o % a n a s

v e i d i e m ( % ) .

Skrundas novad$ lauksaimniec&b$ izmantojam$ zeme (LIZ) ir 18467,9 ha jeb 33,3% no kop(j$s plat&ba. Liel$ko da+u no LIZ aiz)em aramzemes (82,3%) – sk. 11. tabulu. Gan&bas, p+avas un aug+u d$rzi aiz)em sal&dzino%i nelielas plat&bas (10,5%, 6,5% un 0,8%) (sk. 42. att(lu).

11. tabula . Skrundas novada lauksaimniec"b! izmantojamo zemju (LIZ) veidi

LIZ veidi Plat&ba, ha %

Aramzeme 15198,4 82,3

Aug+u d$rzi 144,3 0,8

P+avas 1194,5 6,5

Gan&bas 1930,7 10,5

Kop$: 18467,9 100,0

!dens objektu zeme2,8%

Zeme zem ce"iem1,9%

Purvs1,1%

Kr#m$ji0,9%

Zeme zem %k$m un pagalmiem

1,2%

P$r%j$s zemes4,3%

Me&i54,7%

LIZ33,3%


81


4 2 . a t t ( l s . L I Z s a d a l & j u m s S k r u n d a s

n o v a d $ ( % )

Zemes sadal'jums pa lieto.anas m(r/u grup&m

Starp zemes lieto%anas m(r,a grup$m Skrundas novad$ noz&m&g$k$ ir lauksaimniec&bas zemes teritorija (aiz)em 57,6% no kop(j$s plat&bas), bet me-saimniec&bas teritorija aiz)em 38,5% (sk. 7.tabulu). P$r(j$s zemes lieto%anas m(r,a grupas aiz)em nelielas plat&bas - satiksmes infrastrukt'ras apb'ves zeme (1,4%), 'dens objektu zeme (1,2%). Visu Skrundas novada zemes lieto%anas m(r,u grupu sadal&jumu p(c aiz)emt$s plat&bas sk. 8.att(l$.

Ar& p(c &pa%umu vai lietojumu skaita liel$ko grupu Skrundas novad$ veido lauksaimniec&bas zemes teritorija, kas ir 3016 &pa%umi vai lietojumi jeb 60% no visu zemes vien&bu skaita Skrundas novad$ (sk. 43. att(lu). Skaita zi)$ noz&m&g$kas ir individu$lo dz&vojamo m$ju apb'ves teritorijas – 645 &pa%umi vai lietojumi, kas ir 12,8% un satiksmes infrastrukt'ras apb'ves zemes (447 &pa%umi vai lietojumi, 8,9%). Skaita zi)$ maz$ki ir der&go izrakte)u ieguves teritorijas, dabas pamatnes un rekre$cijas noz&mes zeme, k$ ar& 'dens objektu zeme (sk. 12.tabulu).

12. tabula . Skrundas novada zemes sadal"jums pa nekustam! "pa#uma lieto#anas m%r*u grup!m

Nekustam$ &pa%uma lieto%anas m(r,u grupas

Zemes vien&bu skaits

% Plat&ba, ha

%

Aug!u d"rzi0,8%

P!avas6,5%

Gan#bas10,5%

Aramzeme82,3%


82


Lauksaimniec&bas zeme 3016 60,03 31978,6 57,58

Me-saimniec&bas zeme 353 7,03 21365 38,47

5dens objektu zeme 28 0,56 638,4 1,15

Der&go izrakte)u ieguves teritorijas 5 0,10 115,8 0,21

Dabas pamatnes un rekre$cijas noz&mes zeme

24 0,48 27,4 0,05

Individu$lo dz&vojamo m$ju apb'ves zeme

645 12,84 199 0,36

Daudzdz&vok+u m$ju apb'ves zeme 164 3,26 86,3 0,16

Komercdarb&bas objektu apb'ves zeme 38 0,76 17,8 0,03

Sabiedriskas noz&mes objektu apb'ves zeme

92 1,83 135,6 0,24

Ra-o%anas objektu apb'ves zeme 121 2,41 134,9 0,24

Satiksmes infrastrukt'ras apb'ves zeme 447 8,90 766,8 1,38

In-eniertehnisk$s apg$des t&klu un objektu apb'ves zeme

91 1,81 73,4 0,13

Kop$: 5024 100,00

55539 100,00


83


4 3 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a z e m e s p l a t & b u s a d a l & j u m s p a l i e t o % a n a s m ( r , u g r u p $ m

4 4 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a & p a % u m u s a d a l & j u m s p a l i e t o % a n a s m ( r , u g r u p $ m .

Lauksaimniec!bas zeme57,58%

Me"saimniec!bas zeme38,47%

Satiksmes infrastrukt#ras apb#ves zeme

1,38%

Ra"o$anas objektu apb#ves zeme0,24%

Sabiedriskas noz!mes objektu apb#ves zeme

0,24%

In"eniertehnisk%s apg%des t!klu un objektu apb#ves

zeme0,13%

Individu%lo dz!vojamo m%ju apb#ves zeme

0,36%

Dabas pamatnes un rekre%cijas noz!mes zeme

0,05%

Komercdarb!bas objektu apb#ves zeme

0,03%

&dens objektu zeme1,15%

Daudzdz!vok'u m%ju apb#ves zeme0,16%

Der!go izrakte(u ieguves teritorijas

0,21%

3016

353

28 5 24

645

164

38 92 121

447

91

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

zem

es v

ien!

bu s

kaits

Lauksaimniec!bas zeme

Me"saimniec!bas zeme

#dens objektu zeme

Der!go izrakte$u ieguves teritorijas

Dabas pamatnes un rekre%cijas noz!mes zeme

Individu%lo dz!vojamo m%ju apb&ves zeme

Daudzdz!vok'u m%ju apb&ves zeme

Komercdarb!bas objektu apb&ves zeme

Sabiedriskas noz!mes objektu apb&ves zeme

Ra"o(anas objektu apb&ves zeme

Satiksmes infrastrukt&ras apb&ves zeme

In"eniertehnisk%s apg%des t!klu un objektu apb&ves zeme


84


Zemes sadal'jums p(c 'pa.umu pieder'bas

Pl$nojot teritoriju izmanto%anu b'tiski nov(rt(t to &pa%umu statusu. Saska)$ ar Valsts zemes dienesta datiem Skrundas novad$ vairums zemju re*istr(tas k$ nekustamais &pa%ums (75,7% no kop(j$s zemes plat&bas, kas ir 42046,4ha) -. sk.13.tabulu. Zemes lietojums aiz)em +oti nelielu teritorijas da+u (0,9%), vair$k ir p$r(j$s zemes (pa%vald&bai un valstij piekrit&g$ zeme, zeme zem publiskajiem 'de)iem, zeme zemes reformas pabeig%anai u.c.) -23,4% (sk. 44. att(lu).

Skrundas novad$, p(c Valsts zemes dienesta datiem uz 2012.gada 1.janv$ri, ir 3958 nekustamie &pa%umi, kas veido 78,8% no visiem &pa%umiem. Liel$ko da+u no nekustamajiem &pa%umiem veido fizisko personu &pa%umi (2978), k$ ar& juridisko personu &pa%umi (582). Pa%vald&bas &pa%umi un juridisko personu &pa%umi ir gandr&z vien$d$ skait$ (157 un 155), bet valsts &pa%umi ir tikai 56, kas veido +oti nelielu da+u no Kuld&gas pils(tas nekustamajiem &pa%umiem (sk. 45. att(lu).

4 5 . a t t ( l s . S k r u n d a s n o v a d a z e m e s

s a d a l & j u m s p ( c & p a % u m u p i e d e r & b a s .

Zemes lietojums0,9%

Nekustamais !pa"ums75,7%

P#r$j#s zemes23,4%


85


13. tabula Skrundas novada zemes sadal"jums p%c "pa#umu pieder"bas

#pa%uma veidi Plat&ba, ha % Skaits %

Nekustamais "pa#ums, t.sk.: 42046,4 75,71 3958 78,78

Fizisko personu &pa%umi 24876,4 44,79 2978 59,28

Juridisko personu &pa%umi 7758,6 13,97 582 11,58

Pa%vald&bu &pa%umi 347,5 0,63 198 3,94

Valsts vai valsts instit'ciju &pa%umi

8899,8 16,02

138 2,75

Jaukta statusa kop&pa%umi 164,1 0,30 62 1,23

Zemes lietojums, t.sk.: 501,3 0,90 67 1,33

Fizisko personu lietojumi 501,3 0,90 67 1,33

Juridisko personu lietojumi 0 0,00 0 0,00

P!r%j!s zemes., t.sk.: 12991,3 23,39 999 19,89

Pa%vald&bai piekrit&g$ zeme 922,8 1,66 696 13,85

Valstij piekrit&g$ zeme 11603,5 20,89 145 2,89

Zeme zemes reformas pabeig%anai

68,5 0,12

29 0,58

Rezerves zemes fonda zeme 91,3 0,16 111 2,21

Zeme zem publiskajiem 'de)iem

305,2 0,55

18 0,36

Kop! 55539 100 5024 100


86


3. PL#NO"ANAS SITU#CIJA

Saska-ot'ba ar citiem dokumentiem

Skrundas novada teritorijas pl$nojums izstr$d$ts p(c saska)ot&bas un p(ctec&bas principa, )emot v(r$ gan hierarhiski augst$k st$vo%us pl$no%anas dokumentus, gan blakus eso%o pa%vald&bu att&st&bas pl$no%anas dokumentu risin$jumus.

Nacion&las noz'mes pl&no.anas dokumenti.

Galvenie nacion$l$s noz&mes pl$no%anas dokumenti, kas )emti v(r$ pl$nojuma izstr$d(, ir Latvijas ilgtsp(j&gas att&st&bas strat(*ija l&dz 2030.gadam (“Latvija 2030”) un „Nacion$lais att&st&bas pl$ns 2014. – 2020. gadam" (NAP2020).

Latvijas ilgtsp(j&gas att&st&bas strat(*ija l&dz 2030.gadam ir Latvijas hierarhiski augst$kais ilgtermi)a att&st&bas pl$no%anas dokuments. Strat(*ijas galvenie uzst$d&jumi ir laim&gs cilv(ks labkl$j&g$ valst&, ilgtsp(j&gs un vesel&gs dz&vesveids, rado%a, ieciet&ga un toleranta sabiedr&ba, sadarb&b$ rad&ta konkur(tsp(ja un valsts k$ $trsp(jas partneris.

„Latvija 2030” priorit$tes:

1. Kult'ras telpas att&st&ba

2. Ieguld&jumi cilv(kkapit$l$

3. Paradigmas mai)a izgl&t&b$

4. Inovat&va un ekoefekt&va ekonomika

5. Daba k$ n$kotnes kapit$ls

6. Telpisk$s perspekt&vas att&st&ba

7. Inovat&va p$rvalde un sabiedr&bas l&dzdal&ba

„Nacion$lais att&st&bas pl$ns 2014. – 2020. gadam" (NAP2020) ir hierarhiski augst$kais nacion$la l&me)a vid(ja termi)a pl$no%anas dokuments. NAP2020 vadmot&vs ir „Ekonomikas izr$viens”, bet k$ priorit$tes noteiktas tr&s: „Tautas saimniec&bas izaugsme”, „Cilv(ka dro%umsp(ja” un „Izaugsmi atbalsto%as teritorijas”.

Katr$ no NAP2020 priorit$t(m ir identific(ti b'tisk$kie r&c&bas virzieni, to m(r,i, k$ ar& r$d&t$ji, lai noteiktu m(r,u sasnieg%anas pak$pi un var(tu


87


nov(rt(t, cik atbilst&gi un efekt&vi ir risin$tas identific(t$s probl(mas un nov(rsti %,(r%+i.

„NAP2020” r&c&bas virzieni:

1. Augstra-&ga un eksportsp(j&ga ra-o%ana un starptautiski konkur(tsp(j&gi pakalpojumi

2. Izcila uz)(m(jdarb&bas vide

3. Att&st&ta p(tniec&ba, inov$cija un augst$k$ izgl&t&ba

4. Energoefektivit$te un ener*ijas ra-o%ana

5. Cien&gs darbs

6. Stabili pamati tautas ataudzei

7. Kompeten0u att&st&ba

8. Vesels un darbsp(j&gs cilv(ks

9. Cilv(ku sadarb&ba, kult'ra un pilsonisk$ l&dzdal&ba k$ pieder&bas Latvijai pamats

10. Ekonomisk$s aktivit$tes veicin$%ana re*ionos – teritoriju potenci$la izmanto%ana

11. Pakalpojumu pieejam&ba l&dzv(rt&g$ku darba iesp(ju un dz&ves apst$k+u rad&%anai

12. Dabas un kult'ras kapit$la ilgtsp(j&ga apsaimnieko%ana

Re+ion&las noz'mes pl&no.anas dokumenti

Kurzemes pl$no%anas re*iona teritorijas pl$nojums 2006.-2026.gadam ir re*iona ilgtermi)a pl$no%anas dokuments. Re*iona telpiskai att&st&bai noteikti tr&s visp$r(jie m(r,i. Dokuments nosaka 3 telpisk$s strukt'ras att&st&bas virzienus: sp(c&gi un dinamiski centri, kvalitat&va vide un daudzveid&g$m aktivit$t(m pieejamas lauku teritorijas, k$ ar& augstas kvalit$tes infrastrukt'ra un satiksme.

Re*iona telpisk$s att&st&bas visp$r(jie m(r,i:

1. Integr(ta att&st&ba un konkur(tsp(ja

2. Ilgtsp(j&ga att&st&ba


88


3. Augsta dz&ves kvalit$te

Kurzemes pl$no%anas re*iona att&st&bas strat(*ija ir re*iona vid(ja termi)a pl$no%anas dokuments.

Re*iona att&st&bas priorit$tes:

1. Stimul(t un da-$dot re*ion$lo ekonomiku un att&st&t ra-o%anu

2. Pilnveidot re*iona multimod$l$ transporta un infrastrukt'ras iesp(jas

3. Invest(t cilv(ku resursos un att&st&t inov$ciju kult'ru

4. Veidot augstas kvalit$tes dz&ves vidi, saglab$t dabas vidi un sekm(t noma+o teritoriju att&st&t&bu

Pl&no.anas p(ctec'ba

Skrundas novads tika izveidots 2009. gad$ viet(jo pa%vald&bu administrat&vi teritori$l$s reformas ietvaros. Skrundas novada pa%vald&bu veido Skrundas pils(ta, Skrundas, Rudb$r-u, N&kr$ces un Ra),u pagasti.

L&dz novada izveidei ir tikusi uzkr$ta pl$no%anas pieredze gan Kuld&gas rajona, kur$ ietilpa ar& tagad(j$ Skrundas novada teritorija, gan Skrundas pils(tas (ar lauku teritoriju), gan pagastu l&men&.

Kuld&gas rajons bija viens no pirmajiem Latvij$, kur$ tika s$kts darbs pie teritorijas pl$nojuma izstr$des, t.sk. izmantojot $rvalstu finansi$lo atbalstu un konsultantu pal&dz&bu pl$no%anas pilotprojekta sagatavo%an$.

Kuld&gas rajona teritorijas pl$nojums tika izstr$d$ts, balstoties uz Latvijas Vides aizsardz&bas un re*ion$l$s att&st&bas ministrijas un D$nijas Vides un ener*(tikas ministrijas sadarb&bas projekta “D$nijas pieredzes apg'%ana rajonu teritori$lpl$no%an$ Latvij$. Kuld&gas rajons k$ piem(rs” (1997. – 1998. g.) ietvaros sagatavotajiem nozaru p$rskata zi)ojumiem. Projekts tapa l&dzdarbojoties ar D$nijas un Grenlandes *eolo*ijas dienestu (GEUS), ainavu arhitekt'ras firmu Rasmussen & Witthoft, in-enierfirmu COWI Consulting Engineers and Planners A/S, D$nijas Vides un ener*(tikas ministrijas Telpisk$s pl$no%anas departamentu, D$nijas Zieme+u Jitlandes, Viborgas un Vejles apgabalu pa%vald&b$m, Latvijas Vides aizsardz&bas un re*ion$l$s ministrijas Re*ion$l$s att&st&bas departamentu, Latvijas Valsts .eolo*ijas dienestu, k$ ar& Kuld&gas rajona padomi.

Pavisam izstr$d$ti 12 nozaru p$rskati, no tiem public(ti 10:


89


1. Kult'ras mantojuma aizsardz&ba un saglab$%ana (R&ga, VARAM, 1999);

2. T'risma nozares att&st&ba (R&ga, VARAM, 1999);

3. Der&gie izrakte)i (R&ga, VARAM, 1999);

4. Transporta nozares att&st&ba (R&ga, VARAM,1999);

5. Ainavu aizsardz&ba (R&ga, VARAM, 2000);

6. Atkritumu apsaimnieko%ana (R&ga, VARAM, 2000);

7. Lauksaimniec&bas nozares att&st&ba (R&ga, VARAM, 2000);

8. Dabas aizsardz&ba (R&ga, VARAM, 2000);

9. Pazemes 'de)u aizsardz&ba (R&ga, VARAM, 2000);

10. Apdz&vojuma strukt'ras att&st&ba (R&ga, VARAM, 2001);

11. Me-saimniec&bas nozares att&st&ba (nav public(ts);

12. Virszemes 'de)u aizsardz&ba (nav public(ts).

Balstoties uz izstr$d$tajiem nozaru p$rskatiem, veikta da-$du nozaru un to telpisko intere%u sal&dzin$%ana un izv(rt(%ana (jau s$kotn(ji tika veikta kart(%ana vien$d$ m(rog$, nodro%inot inform$cijas telpisko savieto%anu), k$ ar& integr(%ana vienot$ pl$n$.

Teritorijas pl$nojuma izstr$des proces$, lai veicin$tu rajona teritorijas ilgtsp(j&gu att&st&bu, veikta teritorijas kult'rv(sturisk$ mantojuma un biolo*isk$s un ainavisk$s daudzveid&bas inventariz$cija. Teritorijas pl$nojums veidots ar ideju - samazin$t ietekmi uz antropog(ni j't&g$m teritorij$m, vienlaikus veicinot rajona ekonomisko izaugsmi kopum$.

Rajona pl$nojuma groz&jumu (2005.g.) ietvaros tika: 1. analiz(tas un noteiktas Kuld&gas un Skrundas pils(tu un lauku pagastu

robe-teritoriju (teritoriju, kuru izmanto%anas pras&bas p$rsniedz atsevi%,u viet(jo pa%vald&bu kompetenci un ietekmes robe-as) izmanto%anas iesp(ju izv(rt(jumu, t.sk.,

a. identific(jot optim$lo pils(tu telpisko att&st&bu; b. nosakot nepiecie%am$s teritorijas robe-u korekcijas;

2. izstr$d$ts p(t&jums par biju%o industri$lo, tehnisk$s apb'ves un milit$ro teritoriju turpm$ko izmanto%anu;


90


3. izstr$d$ts p(t&jums par Kuld&gas rajona t'risma objektu un teritoriju att&st&bu un izmanto%anu.

Rajona pl$nojuma un t$ groz&jumos tika risin$tas da-$das probl(mas, ko bija problem$tiski atrisin$t vienas viet(j$s pa%vald&bas pl$nojuma ietvaros (piem(ram, pils(tas robe-teritoriju att&st&bas virzieni u.c.), tika noteiktas vadl&nijas apdz&vojuma strukt'ras att&st&bai:

1. Kuld&gas k$ re*iona potenci$l$ administrat&v$, izgl&t&bas un kult'ras centra att&st&ba, re*ion$la l&me)a centra statusam atbilsto%o pakalpojumu nodro%in$%ana.

2. Skrundas k$ eso%a un Alsungas k$ potenci$la novada l&me)a centra att&st&ba, nodro%inot adekv$tu pakalpojumu apjomu.

3. Pils(tvides telpisk$ att&st&ba, nodro%inot rezerves teritorijas dz&vojam$s, sabiedrisk$s un dar&jumu iest$-u apb'ves att&st&bai, vienlaikus nepie+aujot t$s haotisku un nekontrol(tu ekstens&vu izple%anos un teritorijas vides un ainavisko degrad$ciju.

4. L&dzsvarota lauku apdz&vojuma strukt'ra ar past$vo%$m cie%$m funkcion$l$m saikn(m:

a. Ciemu k$ lauku apdz&vojuma un pakalpojumu centru att&st&ba b. Viens(tu t&kla k$ dz&vesvides un kult'rainavas komponenta

saglab$%ana un att&st&ba, nodro%inot to iedz&vot$jiem pieejamus pakalpojumus un infrastrukt'ru.

5. Pils(tvides un lauku apdz&voto vietu v(sturisko un ainaviski est(tisko v(rt&bu saglab$%ana un att&st&ba, nov(r%ot to deform$cijas.

Rajona teritorijas pl$nojuma un t$ groz&jumu galven$ noz&me – vadl&niju snieg%ana viet(jo pa%vald&bu pl$nojumu izstr$dei.

Skrundas novada pa%vald&ba ir apstiprin$jusi novada teritorijas pl$nojumu, kur$ ietilpst pl$nojumi, kas ir izstr$d$ti katrai atsevi%,ajai novada teritori$lajai vien&bai:

! Skrundas pils(tas ar l.t. teritorijas pl$nojums (sp(k$ eso%$ redakcija izstr$d$ta 2007. gad$);

! N&kr$ces pagasta teritorijas pl$nojums (sp(k$ eso%$ redakcija izstr$d$ta 2010. gad$);

! Ra),u pagasta teritorijas pl$nojums (sp(k$ eso%$ redakcija izstr$d$ta 2007. gad$);

! Rudb$r-u pagasta teritorijas pl$nojums (sp(k$ eso%$ redakcija izstr$d$ta 2006. gad$).


91


Min(tie pl$nojumi ir izstr$d$ti da-$dos laikos, vadoties p(c at%,ir&g$m likumdo%anas norm$m, iev(rojot at%,ir&gas soci$li EKONOMISK#S att&st&bas tendences; grafisk$s da+as izstr$dei izmantotas da-$das programmat'ras, tajos noteiktas at%,ir&gas pras&bas p(c b't&bas l&dzv(rt&gu teritoriju izmanto%anai. Tas iev(rojami apgr'tina gan att&st&bas projektu &steno%anu, gan zemes izmanto%anas p$rvald&bu, gan b'vniec&bas administr(%anu, gan nerada l&dzties&gus apst$k+us novada iedz&vot$jiem.

Pl$nojuma izstr$des gait$ tika analiz(tas at%,ir&bas da-$du teritori$lo vien&bu (pils(tas un pagastu) zon(jum$ un teritoriju izmanto%anas noteikumos un noteikts vienots zon(jums un izmanto%anas noteikumi.


92


4. SKRUNDAS NOVADA ATT!ST!BAS V!ZIJA UN M$R%I

Skrundas novada teritorijas pl$nojums (ar groz&jumiem) ir v(rsts uz novada ilgtsp(j&gas att&st&bas strat(*ij$ un att&st&bas programm$ noteikt$s v&zijas un att&st&bas m(r,u sasnieg%anu60.

Skrundas novada n$kotnes redz(jums (v&zija)

Sakopts un ra-&gs novads Kurzemes centr$ ar soci$li un ekonomiski akt&viem iedz&vot$jiem.

Skrundas novads ilgtermi)$ att&st&sies k$ novads ar ra-&gu lauksaimniec&bu, me-saimniec&bu, me-izstr$di, kokapstr$di, der&go izrakte)u ieguvi, zivsaimniec&bu – jeb kopum$ ra-&gu ekonomiku, t.sk. t'rismu. Ekonomikas pieaugumu balst&s novada liel$k$ v(rt&ba – uz)(m&gi un soci$li akt&vi novada iedz&vot$ji, kam tiks nodro%in$ta nepiecie%am$ dz&ves kvalit$te vis$s t$s izpausmes jom$s, t.i., m$joklis, izgl&t&ba, kult'ras un sporta aktivit$tes, soci$l$ apr'pe, mobilit$te un citas.

Skrundas novada specializ$cija

Viet(jo resursu izmanto%ana (lauksaimniec&bas zemes, me-saimniec&bas teritorijas, der&gie izrakte)i, atjaunojamie ener*ijas resursi) un pakalpojumi ir pamats ekonomikas att&st&bai.

Skrundas novads specializ(jas:

- Lauksaimniec&b$ un lauksaimniec&bas produktu p$rstr$d(,

- Me-saimniec&b$ (ietverot me-saimniec&bu, me-izstr$di un kokapstr$di);

- Der&go izrakte)u ieguv( un izmanto%an$;

- Zivsaimniec&b$;

- T'rism$.

Starptautisku atpaz&stam&bu Skrundas novadam veido 20.gadsimta milit$rais mantojums (Skrundas lokators, milit$r$ pils(ti)a) un unik$l$ novada v(sture,

60 Saska)$ ar Skrundas novada ilgtsp(j&gas att&st&bas att&st&bas strat(*ijas projektu; l&dztekus teritorijas pl$nojumam tiek izstr$d$ta Skrundas novada ilgtsp(j&gas att&st&bas strat(*ija un att&st&bas programma; pl$nojuma risin$jumi tiek saska)oti ar telpisk$s att&st&bas v&ziju, teritorijas att&st&bas m(r,iem un uzdevumiem.


93


kas apvieno da-$du v(stures posmu liec&bas un notikumus („Br&v&bas c&)as” 1919.gad$).

Latvijas m(rog$ Skrundas pils(ta ir &pa%a ar „jaun$k$s pils(tas Latvij$” statusu, kas ieg'ts 1996. gad$.

Skrundas novada att&st&bas m(r,i

Strat(*iskie m(r,i - koncentr(ts politisku uzst$d&jumu kopums v(lamaj$m situ$cijas p$rmai)$m noteikt$ laika period$, kas ir v(rsts uz teritorijas att&st&bas v&zijas sasnieg%anu, un kas kalpo par pamatu priorit$%u noteik%anai un turpm$k veicamo darb&bu identific(%anai.

Lai nodro%in$tu v&zijas piepild&%anu, noteikti 3 strat(*iskie m(r,i, kuri balst&ti uz galvenaj$m Skrundas novada pamatv(rt&b$m: sabiedr&bu, dz&ves vidi un ekonomiku.

Strat(*iskais m(r,is SM1 ir Soci$li un ekonomiski akt&va sabiedr&ba, kas tiecas uz sabiedr&bas un ikviena indiv&da akt&vu iesaisti novada izaugsm(.

Strat(*iskais m(r,is SM2 noz&m( dz&ves vides un telpas att&st&bu – nepiecie%am&bu pilnveidot eso%o infrastrukt'ru un labiek$rtot novada teritoriju, k$ ar& att&st&t infrastrukt'ras objektus, padarot novadu daudz pievilc&g$ku iedz&vot$jiem, uz)(m(jiem un viesiem.

SM3 – daudzveid&ga ekonomisk$ vide – nosaka viet(j$s uz)(m(jdarb&bas vides un lauksaimniec&bas att&st&bas nepiecie%am&bu. Skrundas novada pa%vald&bas m(r,is ir veicin$t darba dev(ju un darba )(m(ju skaita pieaugumu, nodro%inot iedz&vot$jiem darba iesp(jas novada teritorij$, veidojot ekonomisko att&st&bu veicino%u vidi.

Visi m(r,i ir savstarp(ji saist&ti un vienoti tiecas uz v&zijas sasnieg%anu.


94


5. TERITORIJAS PL#NOJUMA RISIN#JUMI

Pl&nojuma pamatnost&dnes

Skrundas novada teritorijas pl$nojuma priek%likumi izstr$d$ti saska)$ ar pl$nojuma m(r,i un uzdevumiem, lai izmantojot eso%os priek%noteikumus, veicin$tu novada ilgtsp(j&gu att&st&bu.

Skrundas novada teritorijas pl$nojum$ noteikta teritorijas pl$not$ izmanto%ana, ietverot funkcion$lo zon(jumu (da-$das pl$not$s un at+aut$s izmanto%anas teritorijas), satiksmes un in-enierinfrastrukt'ras att&st&bu, dabas un kult'ras mantojuma saglab$%anu, dro%&bas, vesel&bas un higi(nas pras&bas (t.sk., aizsargjoslas).

Teritorijas pl$nojuma ietvaros tiek ierosin$ts main&t Skrundas pils(tas robe-as, izsl(dzot neapb'v(jam$s teritorijas D da+$, k$ ar& kori*(t ciemu perspekt&v$s robe-as. Da+a ciemu teritoriju, kuru robe-as tika noteiktas iepriek%(jos teritorijas pl$nojumos, ir samazin$tas atbilsto%i demogr$fisk$s un ekonomisk$s att&st&bas tendenc(m.

Skrundas novada teritorijas pl$nojum$ k$ galvenais teritorijas apdz&vojuma (dz&vojam$s apb'ves, sabiedrisko un apkalpes objektu) un att&st&bas centrs noteikta Skrundas pils(ta, k$ viet(jas noz&mes centri – liel$kie ciemi; nav paredz(ta jaunu apdz&vojuma centru veido%ana.

Dz&vojam$, sabiedrisk$ un dar&jumu iest$-u, k$ ar& ra-o%anas un tehnisk$ apb've tiek koncentr(ta galvenok$rt Skrundas pils(t$ un liel$kajos ciemos.

Ra-o%anas un tehnisk$s apb'ves att&st&bai tiek rezerv(tas teritorijas galvenok$rt Skrundas pils(tas ZR da+$, liel$kajos ciemos, k$ ar& eso%o fermu kompleksos lauku teritorij$.

Novada teritorij$ $rpus apdz&vojuma centriem galvenie izmanto%anas veidi ir lauksaimniecisk$ ra-o%ana, me-saimniecisk$ darb&ba, iedz&vot$ju atp'ta, t'risms un ekolo*isko un ainavisko v(rt&bu aizsardz&ba. Tiek pie+auts viens(tu tipa dz&vojam$s apb'ves, dar&jumu, ra-o%anas un tehnisk$s apb'ves objektu izvietojums, ja tas nav pretrun$ ar lauku vides saglab$%anas, kult'ras mantojuma un dabas aizsardz&bas interes(m.

Funkcion&lais zon(jums

Teritorijas pl$nojum$ noteikts funkcion$lais zon(jums, lai par$d&tu un nodal&tu da-$du teritoriju at%,ir&g$s funkcijas un paz&mes, k$ ar& noteiktu taj$s at+auto izmanto%anu.


95


Novada teritorijas iedal&jums funkcion$laj$s zon$s atspogu+o t$ funkcion$lo un arhitektoniski telpisko organiz$ciju, nosaka teritorijas izmanto%anas veidu, k$ ar& paredz specifiskus noteikumus un konkr(tu pas$kumu veik%anu.

Funkcion$lo zonu robe-as teritorijas pl$nojum$ noteiktas atbilsto%i izv(l(t$ kartogr$fisk$ materi$la m(roga noteikt&bai un ir preciz(jamas lok$lpl$nojumos un det$lpl$nojumos, iev(rojot skaidri iz%,iramas robe-as – ielas, ce+us, stigas, 'densteces u.tml., vai zemes vien&bu robe-as.

Nosakot funkcion$l$s zonas, )emts v(r$ teritorijas iedal&jumu urb$naj$s teritorij$s (Skrundas pils(ta un ciemi) un lauku teritorij$s, kur$s apb've nav prim$rais zemes izmanto%anas veids.

Apb'ves teritorijas:

! savrupm$ju apb'ves teritorijas;

! mazst$vu dz&vojam$s apb'ves teritorijas;

! publisk$s apb'ves teritorijas;

! jauktas centra apb'ves teritorijas;

! r'pniec&bas apb'ves teritorijas;

! tehnisk$s apb'ves teritorijas;

! transporta infrastrukt'ras teritorijas.

Teritorijas ar zemu apb'ves intensit$ti61, neapb'v(t$s teritorijas, „atv(rt$s telpas” teritorijas:

! dabas un apst$d&jumu teritorijas;

! me-u teritorijas;

! lauku teritorijas;

! 'de)u teritorijas.

Tikai urb$naj$s teritorij$s (Skrundas pils(t$ un ciemos) ir noteiktas %$das funkcion$l$s zonas:

! savrupm$ju apb'ves teritorijas;

61Teritorijas, kur$s apb've nav prim$rais izmanto%anas m(r,is.


96


! mazst$vu dz&vojam$s apb'ves teritorijas;

! daudzst$vu dz&vojam$s apb'ves teritorijas;

! jauktas centra apb'ves teritorijas.

Katrai no izdal&taj$m zon$m pa%vald&bas saisto%ajos noteikumos reglament(ta at+aut$ izmanto%ana un apb'ves noteikumi.

Atsevi%,$m funkcion$laj$m zon$m ir noteiktas apak%zonas, pievienojot funkcion$l$s zonas apz&m(juma burtiem ciparu indeksu un attiec&gi teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos nosakot konkr(t$s teritorijas at+auto izmanto%anu.

Savrupm&ju apb,ves teritorija

Savrupm$ju apb'ves teritorija teritorijas pl$nojum$ noteikta, lai nodro%in$tu m$jok+a funkciju ar savrupm$ju apb'vei atbilsto%u teritorijas organiz$ciju un apb'ves strukt'ru. Pie %& tipa apb'ves funkcion$li un telpiski ieskait$mas savrupm$jas, dv&)u m$jas, vasarn&cas, d$rza m$jas, kuras ir tendence p$rv(rst par m$jokli past$v&gai vai sezonas dz&vo%anai62.

Savrupm$ju apb'ves teritorija noteikta Skrundas pils(t$ un ciemos, paredzot teritorijas rezervi jaunu *imenes m$ju apb'ves zonu veido%anai. Vienlaikus atsevi%,os ciemos samazin$ta iepriek%(jos pl$nojumos noteikt$ perspekt&v$s dz&vojam$s apb'ves plat&ba.

Mazst&vu dz'vojam&s apb,ves teritorija

Dz&vojam$s apb'ves zona, kura tiek noteikta Skrund$ un ciemos, lai nodro%in$tu m$jok+a funkciju ar dz&vojamo apb'vi st$vu skaitu l&dz 3 st$viem. Pie %& tipa apb'ves funkcion$li un ar& telpiski ieskait$mas 1-3 st$vu daudzdz&vok+u dz&vojam$s m$jas.

Mazst$vu dz&vojam$s apb'ves teritorijas novada pl$nojum$ noteiktas atbilsto%i eso%ajai situ$cijai Skrund$ un ciemos.

Jaunu, pla%u mazst$vu (daudzdz&vok+u) dz&vojam$s apb'ves zonu veido%anu Skrundas novada teritorijas pl$nojums neparedz.

62"eit un turpm$k zonu aprakst$ izmantots metodiskais materi$ls “Funkcion$l$ zon(juma klasifikators, t$ sasaiste ar nekustamo &pa%umu lieto%anas m(r,u klasifikatoru” (ETKS.3)


97


Publisk&s apb,ves teritorija

Publisk$s apb'ves teritorijas novada pl$nojum$ tiek noteiktas, lai sekm(tu publisko un priv$to pakalpojumu pieejam&bu novada iedz&vot$jiem, k$ ar& uz)(m(jdarb&bas att&st&bu.

Publisk$s apb'ves teritorijas raksturo teritoriju un (ku pieejam&bu sabiedr&bai, un t$m ir atv(rtas, publiskas telpas statuss telpiskaj$ strukt'r$. "aj$ zon$ tiek ietverta sabiedrisko un komerciest$-u apb've, kas neat%,iras p(c to lomas telpiskaj$ strukt'r$ (neat%,iras ar b'vju apjomiem, teritorijas iek$rtojumu u.tml.), ta0u t$m ir da-$das funkcijas, kas at%,iras p(c t$, kas ir taj$s veikto darb&bu galvenais m(r,is – noteiktu pakalpojumu snieg%ana ar vai bez pe+)as g'%anas, bet taj$ pa%$ laik$ %&s funkcijas iesp(jams $tri main&t viet$m.

Jauktas centra apb,ves teritorija

Jauktas centra apb'ves teritorija novada pl$nojum$ noteikta Skrundas pils(tas, ciemu un apkaimju centros, lai nodro%in$tu sabiedrisko un priv$to pakalpojumu pieejam&bu novada iedz&vot$jiem, uz)(m(jdarb&bas att&st&bu, k$ ar& sekm(tu iedz&vot$ju nodro%in$jumu ar m$jokli un t'risma att&st&bu. Apb'ves zonai rakstur&ga daudzfunkcion$la jeb jaukta tipa izmanto%ana.

R,pniec'bas apb,ves teritorija

R'pniec&bas apb'ves teritorija pl$nojum$ tiek noteikta, lai nodro%in$tu r'pniecisk$s un lauksaimniecisk$s ra-o%anas att&st&bu, tehnisk$s apkalpes un teritorijas in-enierapg$des iesp(jas.

R'pniec&bas apb'ves teritorijas paredz(tas galvenok$rt eso%o r'pniecisk$s ra-o%anas (Skrund$ un atsevi%,os ciemos) un lauksaimniecisk$s ra-o%anas (t.sk. fermu kompleksu) robe-$s vai to kontaktteritorij$s.

Tehnisk&s apb,ves teritorija

Tehnisk$s apb'ves teritorija pl$nojum$ tiek noteikta Skrundas pils(tas un ciemu teritorij$, lai nodro%in$tu tehnisk$s apkalpes un teritorijas in-enierapg$des iesp(jas, vienlaikus nepie+aujot tuv(jo dz&vojamo, atp'tas un sabiedrisko teritoriju apdraud(jumu (piem(ram, r'pniec&bas objektu izvieto%anu).

Zona ietver in-eniertehnisk$s apg$des, k$ ar& transporta apkalpes un noliktavu saimniec&bas vajadz&bas. "aj$s teritorij$s ietilpst DUS, GUS, sabiedrisk$s gar$-as, auto apkalpes stacijas, noliktavu teritorijas, ar 'densvada un kanaliz$cijas t&klu saist&tas b'ves.


98


Transporta infrastrukt,ras teritorijas

Zona, kur$ ietilpst transporta infrastrukt'ras t&kli un objekti, k$ ar& teritorijas to izb'vei, uztur(%anai un funkcion(%anai. Zona ietver visa veida satiksmes infrastrukt'ru - valsts autoce+i, pa%vald&bas autoce+i un ielas, komersantu un m$ju ce+i, atkl$tas autost$vvietas u.tml.

Pl$nojums nosaka eso%o un pl$noto ielu un ce+u teritorijas, k$ ar& g$j(ju un veloceli)u t&kla sh(mu. Ielas un ce+i klasific(ti atbilsto%i to noz&m&guma pak$pei.

Ielu teritorijas noteiktas starp sarkanaj$m l&nij$m.

Noteiktas perspekt&vo ielu trases, kur tas iesp(jams; perspekt&vo apb'ves teritoriju iek%kvart$lu ielas nosak$mas lok$lpl$nojumos vai det$lpl$nojumos.

Dabas un apst&d'jumu teritorijas:

Dabas un apst$d&jumu teritorijas ir noteiktas, lai nodro%in$tu sabiedr&bai br&vi pieejamas dabas vai da+(ji p$rveidotas un apb'v(tas teritorijas, kuru izmanto%ana saist&ta ar rekre$ciju, sportu, t'rismu vai kvalitat&vas dabas un kult'rvides vai citu soci$lo funkciju nodro%in$%anu, kaps(tas, ietverot ar attiec&go funkciju saist&t$s (kas un b'ves.

Zon$ ietilpst gan publiskas, gan priv$tas dabas un apst$d&jumu teritorijas, kur$m ir kult'rv(sturiska, est(tiska vai ekolo*iska noz&me. Zon$ tiek ietvertas dabas un apst$d&jumu teritorijas ar &pa%u kult'rv(sturisku noz&mi, lielu ekolo*isko, est(tisko un rekre$cijas noz&mi, kas kalpo reprezent$cijai k$ apdz&vot$s vietas seja, k$ ar& vietas ar specifisk$m funkcij$m, kur$m nepiecie%ana regul$ra kop%ana. T$s ietver parkus (ar& v(sturiskos mui-u parkus), alejas, kaps(tas, iek$rtotas atp'tas vietas u.c. T$pat grup$ ieskait$mas ar& za+umvietas, kur$m vair$k ir ekolo*iska (vides kvalit$tes) nevis kult'rv(sturiska vai est(tiska noz&me. T$s ir teritorijas, kur$s atrodas sak)u d$rzi, vizu$li un funkcion$li nepiecie%amie aizsargst$d&jumi – sanit$r$s aizsargjoslas, v(ja aizsargst$d&jumi, trok%)a aizsargst$d&jumi, mask(jo%ie st$d&jumi u.tml.

Pl$nojum$ noteiktas tr&s dabas un apst$d&jumu teritoriju apak%zonas, atkar&b$ no to specifikas:

! Dabas teritorijas, kur galvenie zemju izmanto%anas veidi ir dabas teritorijas, krastmalas, 'de)i, teritorijas, kur$s saimniecisk$ darb&ba un apb've nav galvenais izmanto%anas veids.


99


! Parku un apst$d&jumu teritorija, kuras galvenie zemju izmanto%anas veidi ir sabiedriskas noz&mes labiek$rtoti koplieto%anas rekre$cijas objekti, parki, skv(ri, piemi)as vietas.

! Kaps(tu teritorijas, kur galvenais zemju izmanto%anas veids ir miru%o cilv(ku apbed&jumi

Lauku teritorijas

Lauku teritorijas (lauku zemes) Skrundas novada teritorijas pl$nojum$ tiek noteiktas, lai atbilsto%i novada att&st&bas m(r,iem un uzdevumiem nodro%in$tu lauksaimniecisk$s ra-o%anas saglab$%anu un att&st&bu, lauku darb&bas da-$do%anu un lauku vidi. Zon$ ietilpst lauksaimniec&bas teritorijas un teritorijas laukos, kuras izmantojamas k$ vietas dz&vo%anai – viens(tu apb'vei, publiska rakstura apb'vei un lauksaimniecisk$s ra-o%anas att&st&bai.

Atbilsto%i %iem m(r,iem tiek veidoti lauku teritoriju izmanto%anas un apb'ves noteikumi.

Lauku zemes noteiktas atbilsto%i pa%reiz(jai situ$cijai un teritorijas saimnieciskajam un ainaviskajam v(rt(jumam.

Me0u teritorijas

Me-u teritorija novada teritorijas pl$nojum$ noteikta, lai nodro%in$tu ilgtsp(j&gu me-a resursu izmanto%anu un saglab$%anu. Zon$ ietilpst me-u, jaunaud-u un izcirtumu teritorijas, zeme zem me-a infrastrukt'ras objektiem, me-$ ietilpsto%i un tam piegu+o%ie p$rpl'sto%ie klajumi, lauces, purvi.

Me-u teritorijas noteiktas atbilsto%i pa%reiz(jai situ$cijai un taj$s iek+autas vair$kas perspekt&v$s (apme-ojam$s) teritorijas (skat. inform$ciju p$rskat$ par teritorijas pl$nojuma izstr$di). Teritorijas pl$nojums neaizliedz citu lauksaimniec&bas teritoriju apme-o%anu gad&jum$, ja to pie+auj teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumi, citi normat&vie akti un t$ tiek saska)ota likumdo%an$ noteikt$ k$rt&b$ un to akcept( novada padome.

Teritorijas pl$nojum$ noteikta me-u teritorijas izmanto%ana gan koksnes resursu izmanto%anai un aizsardz&bai, gan rekre$cijai, gan dabas v(rt&bu aizsardz&bai.

1de-u teritorijas.

5de)u teritorijas noteiktas, lai izpl$notu un nodro%in$tu racion$lu un ilgtsp(j&gu 'de)u resursu izmanto%anu saimnieciskai darb&bai, transportam, rekre$cijai un dabas aizsardz&bai. Zon$ ietilpst dab&gas vai m$ksl&gas


100


'denstilpes (ezeri, d&,i u.c.), 'densteces (upes, strauti u.c.), k$ ar& b'ves, kas saist&tas ar attiec&g$ 'dens baseina izmanto%anu (laivu piest$tnes, peld(tavas u.c.) un uztur(%anu.

5de)u teritorijas novada teritorijas pl$nojum$ izdal&tas p(c eso%$s situ$cijas.

5densobjektu apsaimnieko%an$ j$iev(ro Ventas upju baseinu apgabala apsaimnieko%anas pl$ns. Saska)$ ar pl$nu l&dz 2015. gadam Ventas upei j$sasniedz m(r,is „laba kvalit$te”.

Kult,ras un dabas mantojuma aizsardz'ba

Skrundas novadam rakstur&gs bag$t&gs kult'rv(sturiskais mantojums. Skrundas novad$ ir 14 valsts noz&mes un 5 viet(j$s noz&mes kult'ras pieminek+i.

Teritorijas pl$nojuma risin$jumi kult'rv(sturisko un ainavisko v(rt&bu saglab$%anai un att&st&bai:

Valsts aizsarg$jamo kult'ras pieminek+i un pa%vald&bas noz&mes kult'rv(sturiskie objekti iek+auti pl$nojuma grafiskaj$ da+$, teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos iek+autas pras&bas to aizsardz&bai.

Teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos iek+autas ar& pras&bas ainavu un skatu perspekt&vju aizsardz&bai.

Dabas mantojums

Skrundas novad$ ir %$das &pa%i aizsarg$jam$s dabas teritorijas:

! Dabas liegumi:

! Ventas un ",erve+a ieleja;

! Skrundas zivju d&,i

! Skrundas novad$ ir %$di valsts noz&mes &pa%i aizsarg$jamie dabas pieminek+i (skat. 3. tabulu):

! 8 aizsarg$jamie *eolo*iskie un *eomorfolo*iskie dabas objekti;

! 1 aizsarg$jamais dendrolo*iskais st$d&jums.


101


Skrundas novad$ atbilsto%i LR likumiem “Sugu un biotopu likums”, “Me-a likums” un tiem pak$rtotiem normat&viem aktiem ir izveidoti mikroliegumi63.Par mikroliegumu veido%anu ir atbild&gas %$das instit'cijas:

! Dabas aizsardz&bas p$rvalde nosaka mikroliegumus neme-a zem(s, k$ ar& dabas rezerv$tos un nacion$lajos parkos;

! Valsts me-a dienests nosaka mikroliegumus me-a zem(s $rpus dabas rezerv$tiem un nacion$lajiem parkiem;

! Zemkop&bas ministrija nosaka mikroliegumus &pa%i aizsarg$jamo zivju sugu n$rsta viet$s.

Skrundas novada teritorijas pl$nojuma grafiskaj$ da+$ ir att(loti dabas liegumi, k$ ar& dabas pieminek+i (*eolo*iskie un *eomorfolo*iskie dabas pieminek+i, dendrolo*iskie st$d&jumi). Valsts &pa%i aizsarg$jamo dabas teritoriju aizsardz&bu nosaka valsts likumdo%ana –LR likums “Par &pa%i aizsarg$jam$m dabas teritorij$m” un tam pak$rtotie normat&vie akti. Teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos nav iek+autas papildus pras&bas &pa%i aizsarg$jamo dabas teritoriju aizsardz&bai.

Aizsargjoslas un citi aprobe0ojumi

Pl$nojum$ noteiktas aizsargjoslas saska)$ ar LR likuma “Aizsargjoslu likums” un tam pak$rtoto normat&vo aktu pras&b$m. Teritorijas pl$nojuma grafiskaj$ da+$ ir att(lotas aizsargjoslas atbilsto%i m(roga noteikt&bai. Teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos aprakst&tas pras&bas visu aizsargjoslu noteik%anai.

Virszemes 'densobjektu aizsargjoslas tika noteiktas pl$nojuma izstr$des gait$ atbilsto%i MK noteikumu Nr.406 „Virszemes 'densobjektu aizsargjoslu noteik%anas metodika” pras&b$m. Apsekojot teritoriju, p(c dab$ eso%$m paz&m(m (saska)$ ar MKN Nr. 406 8. punktu) noteiktas appl'sto%$s teritorijas.

Tauvas joslas nosak$mas atbilsto%i Zvejniec&bas likums 9. pantam. Teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos nor$d&tas pras&bas to noteik%anai un att(lo%anai det$lpl$nojumos, zemes ier&c&bas pl$nos un b'vprojektos.

Alternat'vo energoapg&des objektu izvieto.ana

63 Teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodro%in$tu &pa%i aizsarg$jamas sugas vai biotopa aizsardz&bu $rpus &pa%i aizsarg$jam$m dabas teritorij$m, k$ ar& &pa%i aizsarg$jam$s dabas teritorij$s, ja k$da no funkcion$laj$m zon$m to nenodro%ina


102


Teritorijas pl$nojum$ paredz(ti risin$jumi alternat&vo energoapg$des objektu izvieto%anai. Pl$nojuma grafiskaj$ da+$ ir noteiktas teritorijas, kur$s at+auta lielo elektrostaciju (ar jaudu virs 20 kW) b'vniec&ba. Teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumos ir iek+autas pras&bas v(ja, saules, 'dens, zemes siltuma un biog$zes energoobjektu izvieto%anai.

Der'go izrakte-u ieguve

Skrundas novada *eolo*isko potenci$lu veido der&gie izrakte)i, *eolo*isk$s strukt'ras, k$ ar& *eolo*iskie objekti un teritorijas – &pa%i aizsarg$jamie dabas pieminek+i.

Teritorijas pl$nojum$ nav noteiktas atsevi%,as funkcion$l$s zonas vai &pa%as teritorijas, kur$s at+auta der&go izrakte)u ieguve. Der&go izrakte)u ieguve at+auta lauku un me-u teritorij$s $rpus apdz&votaj$m viet$m, iev(rojot likumdo%anas pras&bas, k$ ar& teritorijas izmanto%anas un apb'ves noteikumus.


103


6. VADL!NIJAS TURPM#KAJAI PL#NO"ANAI Teritorijas ar videi b&stamu grunts un grunts'de)u pies$r)ojumu.

Kult'ras pieminek+u apsaimnieko%anas pl$ni un individu$l$s aizsargjoslas.

Pa%vald&bas noz&mes kult'rv(sturisko objektu izmanto%anas un aizsardz&bas noteikumi.

Tematiskie pl$nojumi ainaviski v(rt&gaj$m teritorij$m.

Det$lpl$nojumi perspekt&v$s apb'ves teritorij$m.

Degrad(to / pies$r)oto teritoriju rekultiv$cijas / san$cijas pl$nu izstr$de.

Documents

Skrundas Novada TP PR GR · SKRUNDAS NOVADA TERITORIJAS PL!NOJUMS PASKAIDROJUMA RAKSTS 3 SKRUNDAS NOVADA PA"VALD#BA 2013 The image cannot be displayed. Your computer may not have