1

Skrīveru VārdsNr. 261 2019. gada augusts Skrīveru novada pašvaldības izdevums

DOMES ZIŅASPar automašīnu iepirkumu

Skrīveru novada domes sēdē depu­tāti, balsojot ar 7 balsīm par (I.Bi­

ķerniece, I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Mačuļ skis, U.Pērsis, A.Zālītis), pret 1 (J.Brokāns), nolēma atzīt pretendentu SIA Amserv Krasta par uzvarētāju un noslēgt līgumu par iepirkuma 1. daļu, iegādājoties automašīnu par cenu 28 193 EUR ar PVN, kas pārsniedz plānoto lī­gumsummu 27 000 EUR ar PVN par 4.42%.

Par līdzfinansējuma piešķiršanu

J. Brokānam balsojumā nepiedalo­ties, Skrīveru novada domes de­

putāti, balsojot ar 7 balsīm par (I.Biķer­niece, I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Ma­čuļskis, U.Pērsis, A.Zālītis), nolēma pie­šķirt nekustamā īpašuma Sila ielā 35, Skrīveros, Skrīveru novadā, pašvaldības līdzfinansējumu 277,50 euro ūdensvada izbūvei no centralizētā ūdensvada pieslē­guma vietas līdz ūdensvada pieslēguma vietai nekustamajā īpašumā un 277,50 euro kanalizācijas vada izbūvei no cen­tralizētā kanalizācijas vada pieslēguma vietas līdz pieslēguma vietai nekustamajā īpašumā.

Finanšu komitejas sēdē pieņemtie lēmumi

Finanšu un tautsaimniecības komi­teja, balsojot ar 8 balsīm par (I.Bi­

ķerniece, J.Brokāns, I.Dika, U.Dronka, U.Dzērve, S.Jansone, B.Mačuļskis, A.Zā­lītis), nolēma atbalstīt finansējuma pie­šķiršanu 258,60 euro Skrīveru baptistu draudzes iesniegtajam pieteikumam ak­tivitātei “Ventspils baptistu draudzes koncerts Skrīveros” naktsmītnes izdevu­miem.

U.Dzērvem balsošanā nepiedaloties, Finanšu un tautsaimniecības komiteja, balsojot ar 7 balsīm par (I.Biķerniece, J.Brokāns, I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Mačuļskis, A.Zālītis), nolēma piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu 275 euro biedrības “Mednieku klubs “Skrīveri”” iesniegtajam pieteikumam aktivitātei “Mednieku festivāls “Minhauzens 2019” dalības maksai festivālā.

è 2. lpp. è 2. lpp.

Skrīveru Futbolballe – 2019

Arī pēc divu gadu pārtraukuma jo­projām aktuāla un nozīmīga ir Skrī­

veru Futbolballe, kura 27. jūlijā no risinājās jau 22. reizi. Mēs kopīgi to atkal pavei cām – radījām lielisku svētku atmo sfēru! Šogad Skrīveru novada futbola komandu pulku ar aizraujošām spēlēm papildināja arī skrīve­riešu handbolisti dažādās vecuma grupās.

Skrīveru Futbolballe nenotika 2017. un 2018. gadā, kad tika veikta stadiona renovācija. Vēsturiski šī kustība izvei­dojusies kā ikgadēja Skrīveru tradīcija jau kopš 1997. gada, kad šajā laikā noti­ka arī Skrīveru Kapu svētki, uz kuriem bija sabraukuši arī apkārtējie iedzīvotāji. Skrīveru iedzīvotājiem un viesiem bija ie­

spēja satikties arī sportiskā atmosfērā – uzspēlēt futbolu kā vienu no iedzīvotāju saliedēšanas veidiem – saprotamu un samē­rā kustīgu aktivitāti.

Ideju nu jau tālajos gados Pēterim Jan­sonam toreiz ‘‘pameta’’ sporta skolotājs Jānis Zālītis. Tā ik gadu skrīverieši sarosās, lai šo vienojošo tradīciju uzturētu. Tā kā Skrīverus šķērso dzelzceļš, tā arī radies apzīmējums pretinieku komandas nodēvēt – ‘‘Dienvidi’’ un ‘‘Ziemeļi’’, kas joprojām ar gadiem ir palikuši kā neatņemama svēt­ku sastāvdaļa. Pārsvarā futbolu spē lē piecās da žādās grupās, spēlētājus iedalot gan pēc vecuma, gan dzimuma.

2

è 1. lpp.

è 3. lpp.

è 1. lpp.

DOMES ZIŅAS

Skrīveru Futbolballe – 2019

Projekts “Siltuma avota pārbūve Skrīveros”

SIA “Skīveru Saimnieks” plāno īstenot projektu Nr.4.3.1.0/18/A/038 “Siltu­

ma avota pārbūve Skrīveros”, kura ideja ra­dusies jau 2018.gadā. Izvērtējot Skrīveru novada apkures sezonas izmaksas un salī­dzinot tās ar iespējamo ekonomisko iegu­vumu, ieviešot mūsdienu tehnoloģiju ap­kures iekārtas novadā, Skrīveru novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Skrīve­ru Saimnieks” veica iepirkumu “Biomasas (šķeldas) katlu mājas būvprojekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības darbu veik­šana Skrīveros” atbilstīgi Kohēzijas fonda darbības programmai “Izaugsme un no­darbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mēr­ķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumap­gādē” realizācijai. Rezultātā SIA “Skrīveru Saimnieks” vajadzībām ir plānots Valsts Kases aizdevums Projekta īstenošanai un piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 231 6000,00 EUR apmērā. Kam, kā priekš­nosacījums, ir izvirzīts Skrīveru novada domes galvojums par SIA “Skrīveru Saim­nieks” saistībām. Par galvojuma sniegšanu Skrīveru novada domei ir jāsaņem Pašval­dību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmums par at­balstu. Kopējā projekta summa ir 656 000,00 EUR bez PVN (793 760 EUR ar PVN).

Projekta rezultātā tiks iegādāti divi šķel­das katli ar lielāku lietderības koeficentu un plašākām automatizācijas iespējām. Galve­nais mērķis ir samazināt siltumenerģijas zudumus enerģijas ražošanas procesā un padarīt sistēmu drošāku, samazināt eksplu­

atācijas un uzturēšanas izmaksas, ka arī sa­mazināt izmešu daudzumu.

Projekta rezultātā tiks samazināts kuri­nāmā patēriņš no esošiem 3 631 MWh se­zonā līdz 2 341 MWh sezonā, tiks novēr­stas galvenās pastāvošās problēmas Skrīveru novada centralizētajā siltumapgādes sistē­mā – zema siltumavota efektivitāte un salī­dzinoši augstas kurināmā, elektrības, re­montu un personāla izmaksas, kas ietekmē tarifus, kā arī tiks būtiski uzlabota siltum­enerģijas ražošanas kvalitāte, izslēdzot ris­kus, ka katlu iekārtas varētu tikt bojātas un radīt siltumenerģijas piegādes pārtraukša­nas risku.

Skrīveru novada domes deputāti, balso­jot ar 6 balsīm par (I.Biķerniece, I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Mačuļskis, A.Zālītis), pret 2 (J.Brokāns, U.Pērsis), nolēma ap­stipri nāt lēmumu par projekta “Biomasas (šķel das) katlu mājas būvprojekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības darbu veik­šana Skrīveros” attīstību un virzību, kā arī tā ekonomisko lietderību Skrīveru novada saimnieciskajām vajadzībām. Tika nolemts sniegt galvojumu SIA “Skrīveru saimnieks” aizņēmumam projekta “Biomasas (šķeldas) katlu mājas būvprojekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības darbu veikšana Skrī­veros” īstenošanai par summu 793 760 EUR ( ieskaitot PVN).

Par amata vienības izveidošanu

Izskatot pašvaldības aģentūras “Skrīve­ru novada pašvaldības aģentūra “Soci­

ālās aprūpes centrs “Ziedugravas”” direkto­

res D.Bebres ­ Kondrātes iesniegumu par nepieciešamību izveidot amata vienību “Saimniecības vadītājs”, jo ar pašreizējām amata vienībām nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu saimniecisko darbu iestādē, J.Brokānam balsojumā nepiedaloties, Skrī­veru novada domes deputāti, balsojot ar 7 balsīm par (I.Biķerniece, I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Mačuļskis, U.Pērsis, A.Zālītis), nolēma Skrīveru novada pašvaldības aģen­tūrā “Sociālās aprūpes centrs “Ziedugra­vas” ar 2019.gada 1. septembri izveidot jau­nu amata vienību “Saimniecības vadītājs” un noteikt mēneša darba algas likmi at­bilstoši 7. mēnešalgu grupai 720 euro par pilnu darba laiku.

Par pašvaldības automašīnas atsavināšanu

Skrīveru novada domes sēdē deputāti, balsojot ar 7 balsīm par (I.Biķerniece,

I.Dika, U.Dronka, S.Jansone, B.Mačuļskis, U.Pērsis, A.Zālītis), pret nav, atturas 1 (J.Bro­kāns), nolēma pārdot mutiskā izsolē ar aug šupejošu soli pašvaldībai piederošu auto mašīnu SUZUKI GRAND VITARA, reģistrācijas Nr.FP 7669, kuras atlikusī bi­lances vērtība ir 0.

Tika nolemts noteikt atsavināmā objekta nosacīto cenu 800 euro un apstiprināt izso­les noteikumus. Tiks izveidota izsoles orga­nizēšanas komisija šādā sastāvā: komisijas priekšsēdētājs un izsoles vadītājs Uldis Dzēr ve – Skrīveru novada domes deputāts, komisijas locekļi: Uldis Riekstiņš – domes izpilddirektors, Liena Valdmane ­ Girgen­sone – vides pārvaldes speciāliste.

Tā kā ir novērojama arī paaudžu maiņa, spēlētājus pirms svētkiem reizēm nākas arī uzmundrināt.

Divus gadus, 2015. un 2016. gadā,

mums pievienojās sadraudzības futbola draugi – komanda “Monasteria” no Min­steres Vācijā, kas piešķīra pat tādu kā starptautisku sajūtu. Laika gaitā papildus iedzīvotāju futbola spēlēm paralēli notiek

arī citas tautā populāras spēles – vole­jbols, strītbols, arī novuss.

Šogad savu vēlmi spēlēt Fut­bolballē izteica Skrīveros vēl viena tradicionāla sporta virziena pārstāvji – handbolisti. Spēlētāji atjautīgi piešķīra savām komandām nosaukumus – An­dra Eģīša un Alda Rakstiņa spēlētāji.

Šī bija izcili jauka diena, arī daba mūs apveltīja ar saulainu laiku, bija silti, pat dažbrīd stipri silti, kas mūsu sportistiem lika papildus sakopot savu izturību.

Rīta cēlienu jau no plkst.10.00 uzsāka strītbola spēlētāji. Skolas spor­ta spēļu laukumā kopā piedalījās 7 komandas: 3 no Aizkraukles, 3 no Skrīveriem un viena Kokneses ko­

manda, izspēlējot pilnu apli savstarpēji, pēc tam, protams, cīņas par pusfinālu, kurā piedalījās četras komandas ar augstāku punktu guvumu.

3

Kokneses komanda “Ce­pums” guva 12 punktus, ko­manda “Nepilns sastāvs” no Aizkraukles guva 9 punk­tus un skrīve riešu komanda “Aldaris” guva 10 pun ktus, Aizkraukles “Teletovich” ieguva 11 punktus. Cīņu par 3.vietu izspēlēja “Nepilns sa­stāvs” un “Aldaris”, pārāki bija skrīverieši – “Aldaris”, rezultāts 6:11. Fināla spēle par 1. un 2. vietu notika starp “Cepums” un “Teletovich”, rezultāts 11:3 Kokneses labā. Apsveicam!

Dienas otrajā daļā pie­bied rojās skrīveriešu futbola un handbola komandu spēlētāji. Lai spēlēm piešķirtu arī sadraudzības noskaņu, mūsu handbola dāmas ielūdza Ludzas “Latgols” handbola dāmas, savukārt kungiem bija iespēja sacensties pret Aizkraukles fut­bola spēlētājiem. Handbola dāmām šoreiz sadraudzības spēlē veiklākas bija Ludzas spēlētājas, bet spēļu laukumā valdīja pozitīvas emocijas, kā arī skatītājiem bija iespēja just līdzi!

Komandu “Ziemeļi–Dienvidi” 2019 rezultāti:

Futbolā <Zēni līdz 14 gadi>, izspēlē­jot neizšķirti “Ziemeļi” un “Dienvidi” 2:2, papildlaikā “Dienvidi” guva punktu, un spēles rezultāts 3:4. Uzvara “Dienvidiem”;

Futbolā <Jaunieši 15 līdz 20gadi> pārāki “Ziemeļi” ar rezultātu 3:1;

Handbolā <Jaunietes līdz 14 gadi> re­zultāts 12:22, uzvarēja “Ziemeļi”;

Futbolā <Meitenes> rezultāts neizšķirts, “Ziemeļi” – “Dienvidi” 3:3, pa­pildlaikā punktu guva un uzvaru izcīnīja “Dienvidi”;

Handbols <Skrīverietes dāmas>, spēlē uzvarēja “Dienvidi” ar 9:2;

Futbolā <Pieaugušie> re­zultāts ne izšķirts, papildlaikā “Ziemeļi” guva uzvaru 6:5;

Handbolā <Pieaugušie, spēle starp Andra Eģīša audzēkņiem un Alda Rak­stiņa audzēkņiem> ar mazu punktu pārākumu rezultatīvā­ki izrādījās Alda Rakstiņa audzēkņu handbola spēlētāji ar rezultātu 30:27.

Futbolā <Sadraudzības spēlē pieaugu šajiem starp skrīveriešiem un aizkrauklie­šiem> ar 0:1 uzvarēja Aiz­kraukles komanda.

Spēļu starplaikos notika

dažādas tautas aktivitātes. Leģendāra kļu­vusi zābaku mešana. No 23 dalībniekiem rezultatīvākie starp kungiem bija Mārtiņš Bērzkalns, aizmetot 17 metrus, bet no meitenēm vistālāk (12 metrus) zābaku aizmeta Iluta Rubene. Handbola īpašajā vārtu mešanas aktivitātē uzvaru guva Emīls Valdmanis, starp meitenēm visprecīzākā bija Elizabete Kazāka. Futbola pendeles īpašajā mērķī visprecīzāk un visvairāk reižu trāpīja Norberts Links un Evars Lū­sis, starp meitenēm Šarlote Grundāne. Tas bija grūti, bet tomēr paveicams. Tautas virves vilkšanā starp “Ziemeļi” un “Dien­vidi” šoreiz bez ilgas stīvēšanās uzvaru izcīnīja “Ziemeļi”.

Komandu dalībnieki no pašvaldības saņēma tradicionālos kliņģerus un atspirdz­inošos dzērienus, kā arī citas piemiņas bal­vas (kausi, medaļas un suvenīri). Tāpat arī pateicību un mudinājumu balvas saņēma citu sporta spēļu godalgoto vietu dalīb­nieki un atjautīgie Tautas sporta stafešu dalībnieki. Jebkurā gadījumā galvenais ir spēļu prieks, savstarpējie izaicinājumi un tikšanās!

Mūs, protams, iespēju robežās šogad atbalstīja vietējie ražotāji – Skrīveru pār­tikas kombināts un radošā darbnīca “Ra­DaDa”, sagādājot balvas aktīvākajiem un drošākajiem stafešu dalībniekiem.

Dienas ietvaros maziem un lieliem iedzīvotājiem bija iespēja izmēģināt “Acti­ve park” nodrošinātās atrakcijas – ūdens bumbas, “Brīvā kritiena” sajūtu, Orbitron 3 dimensiju šūpoles un trasē izbraukt ar MINI BMX.

Noslēguma kulminācijā mūs maģiski sajūsmināja “FireShow” studijas māk­slinieki, demonstrējot lielisku uguns šovu.

Vakara apmeklētājiem bija iespēja dejot līdz rīta gaismai kopā ar grupu “Atspulgs”.

Paldies skolas direktoram Al dim Rak stiņam par atsaucību un idejām, lai veiksmīgi saorganizētu komandu spēles un atbilstoši sagatavotu stadionu spēlēm.

Paldies maniem palīgiem, kultūras centra kolēģiem, par kopīgi paveiktajiem sagatavošanās darbiem.

Paldies “Skrīveru saimnieks” darbinie­kiem par tehnisko darbu nodrošināšanu.

Paldies pašvaldības vides pārvaldības darbiniekiem par tehnisko palīdzību un sakopšanas dar­biem. Bet vislielākais paldies sa kāms pašiem sporta spēļu dalībnie kiem – spēlētājiem, treneriem un tiesnešiem, kas dienas gaitā sekoja un veica savus uzticētos darbiņus!

Lai sportot prieks, vēlme turpināt un izturība arī tur­pmāk! Lai jauka vasara!

Vēl gribētos atzīmēt, ka paralēli šajā dienā notika arī Mazais AutoFoto orientēšanās brau ciena Skrīveru posms, sīkāk www.brauciens.lv.

Zigrīda Sprukte

è 2. lpp.

Skrīveru Futbolballe – 2019

4Par zemes vienības “Institūta mazdārziņi 3” daļas – nogabala Nr.12 nomas tiesību izsoli

Skrīveru novada dome rīko paš valdībai piederošas 1100 m2 lielas zemes vienības “Institūta mazdārziņi 3”, ar kadastra apzīmējumu 3282 008 0563, daļas – nogabala Nr.12, kas atrodas Zemkopības institūta ciemā, Skrīveru novadā, nomas tiesību mut­isku izsoli ar augšupejošu soli.

Izsole notiks 2019. gada 19. augustā plkst. 15.15 Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, 9. telpā. Iesniegt pieteikumus var Skrīveru novada domē Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, LV – 5125, līdz 2019. gada 16. augustam plkst. 15.00 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 17.00 (piekt­dienās līdz plkst. 15.00). Objekta nomas tiesību izsoles sākuma nomas maksa ir 500 eiro + PVN gadā.

Iznomājamā objekta izmantošanas mērķis – veicināt saimnie­cisko darbību novada teritorijā.

Nomas termiņš – 5 gadi no līguma noslēgšanas dienas. Izsoles noteikumus var izlasīt pašvaldības mājas lapā www.

skriveri.lv vai Skrīveru novada domē. Objektu var apskatīt līdz 2019.gada 16.augustam, iepriekš pie­

sakoties pa tālr.: 27775539, 65197675.

Par pašvaldības automašīnas SUZUKI GRAND VITARA atsavināšanu

Skrīveru novada dome 2019. gada 19. augustā plkst. 15.30 Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, 9. telpā, mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pārdos pašvaldībai piederošu vieglo au­tomašīnu SUZUKI GRAND VITARA, reģistrācijas Nr. FP 7669, izlaides gads 2002., izsoles nosacītā sākuma cena 800 eiro.

Iesniegt pieteikumus var Skrīveru novada domē Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, LV – 5125, līdz 2019. gada 16. au­gustam plkst. 15.00 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 17.00 (piektdienās līdz plkst. 15.00).

Izsoles noteikumus var izlasīt pašvaldības mājas lapā www.skriveri.lv vai Skrīveru novada domē.

Automašīnu var apska tīt līdz 2019. gada 16. augustam, iepriekš piesakoties pa tālr.: 27775539, 26444662.

Par zemes vienības “Institūta mazdārziņi 3” daļas – nogabala Nr.10 nomas tiesību izsoli

Skrīveru novada dome rīko paš valdībai piederošas 1350 m2 lielas zemes vienības “Institūta mazdārziņi 3”, ar kadastra apzīmē­jumu 3282 008 0563, daļas – noga bala Nr.10, kas atrodas Zem­kopības institūta ciemā, Skrīveru novadā, nomas tiesību mutis ku izsoli ar augšupejošu soli.

Izsole notiks 2019. gada 19. augustā plkst. 15.00 Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, 9. telpā. Iesniegt pieteikumus var Skrīveru novada domē Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, LV – 5125, līdz 2019. gada 16. augustam plkst. 15.00 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 13.00 un no 14.00 līdz 17.00 (piekt­dienās līdz plkst. 15.00).

Objekta nomas tiesību izsoles sākuma nomas maksa ir 500 eiro + PVN gadā. Iznomājamā objekta izmantošanas mērķis – veicināt saimniecisko darbību novada teritorijā.

Nomas termiņš – 5 gadi no līguma noslēgšanas dienas. Izsoles noteikumus var izlasīt pašvaldības mājas lapā www.skriveri.lv vai Skrīveru novada domē.

Objektu var apskatīt līdz 2019. gada 16. augustam, iepriekš piesako ties pa tālr. 27775539, 65197675.

Jau otro gadu ikviens ir aicināts piedalīties brīvdabas kino va­karā, kurā filmu varēs vērot ērti iekārtojoties savās mašīnās.

Skrīveru novads ir viena no retajām vietām Latvijā, kur tiek or­ganizēts tā sauktais “drive­in theater”. Par vietu kino baudīša­nai esam izvēlējušies laukumu bijušajā Zemkopības institūta estrādē (aiz dzīvojamās mājas "Zemkopības institūts 1"). Filmu izvēlējāmies ar iedzīvotāju palīdzību sociālā tīkla Facebook lapā "Skrīveru novads", kurā bija iespēja nobalsot par vienu no četrām piedāvātajām filmām. Visvairāk balsu ieguva Alises Zariņas filma "Blakus". Tādēļ tiekamies 30.augustā, lai kopā noskatītos šo filmu un pakavētos vasaras atmiņās. Sākums plkst. 21.00, bet iebraukša­na ar mašīnām līdz plkst. 20.40. Filmu iespējams vērot ne tikai no mašīnas, bet arī sēdvietām. Aicinām ņemt līdzi savus krēslus un segas, kā arī siltu tēju un kādu gardumu. Ieejas maksa – 4 eiro no mašīnas vai 1 eiro no cilvēka.

Par filmu "Blakus": "Luīze un Kaspars nejauši satiekas brauc­ienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš — no brūkošas laulības. Abi ir jauni, ta­lantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem, un abi nezi­na, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļo­jumu cauri attiecībām trīs gadu garumā."

Filmas režisore Alise Zariņa līdz šim vairāk pazīstama kā pub­liciste un kritiķe, taču īsfilmas, dokumentālo kino, mūzikas video, kā arī reklāmas video kā režisore un scenāriju autore veidojusi jau kopš 2012. gada. 2016. gadā radās ideja kopā ar operatoru Jāni Andrejevu un producenti Alisi Roguli uzsākt darbu pie pašmāju “road movie”.

“Blakus” ir attiecību stāsts, taču to nevar ielikt ne romantiskas komēdijas, ne melodrāmas rāmī. Tas ir mūsdienīgs vēstījums par ceļu uz savu iekšējo brīvību. Tās varoņi, meklējot sevi, apšauba vispārpieņemtās vērtības un galu galā – arī paši sevi. Šo kino veidojuši gados jauni cilvēki, un viņi runā par savu laiku, savu paaudzi un savām sajūtām. Galvenajās lomās filmā redzami Anta Aizupe un Āris Matesovičs.

Brīvdabas kino Skrīveros

5"Es dziedāšu tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara!" (Ps. 13:7) – Skrīveros koncertēs viens no visilgāk dziedošajiem koriem

Skrīveru kultūras centrā 2019. gada 24. augustā plkst.18.30 koncertu sniegs viens no visilgāk dziedošajiem koriem

Latvijā – Ventspils baptistu draudzes koris, kam nākamgad apritēs 150 gadu. Koncertā uzrunu teiks arī mācītājs Jānis Balodis.

Baptisti nereti tiek dēvēti par dziedošo konfesiju, un Ventspils draudzes koris ir tam vistiešākais apstiprinājums. Koris ir tikai nedaudz jaunāks par pašu draudzi un bez pārtraukuma darbojas jau kopš 1870.gada. Ventspils baptistu draudzes kori var uzskatīt par vienu no visilgāk dziedošajiem koriem Latvijā – nākamgad koris svinēs 150 gadu jubileju.

Apvienoties, lai dziedātu četrbalsīgas dziesmas, tālajā 1870.gadā pirmos dziedātājus pamudināja fakts, ka vienam no toreizē­jiem draudzes locekļiem J. Kornam bija vācu baptistu dziesmu grāmata ar notīm, kā arī vienstīgu mūzikas instruments mo­nokords, kas tiem laikiem bija vesela bagātība. Sākotnēji korī bija tikai 11 dziedātāju, taču jau 1909.gadā Ventspils koris ar 100 dz­iedātājiem ir starp lielākajiem baptistu koriem Latvijā. Koris ak­tīvi darbojies arī padomju laikā – 1966.gadā diriģentu sanāksmē atzīts, ka Ventspils draudzes korī ir 85 dziedātāji. Pašreiz korī esam aptuveni 30 dziedātāju, un liela daļa ir jaunieši – koristu vidējais vecums ir tikai 35 gadi. Dziedam ne tikai savas draudzes dievkalpojumos, bet labprāt piedalāmies arī citos pasākumos, kur tiekam aicināti.

Priecājamies par talantīgajiem jaunajiem diriģentiem, kurus audzina mūsu pieredzējusī diriģente Rudīte Tālberga.

Laika gaitā nomainījušās dziedātāju un diriģentu paaudzes, mainījušās dziesmas un skanējuma kvalitāte, tomēr nemainīgs palicis kora mērķis: dziedāt Dieva godam.

Ingrīda Mieze, kora dziedātāja

Kombināta svētkos muzicēs Guntis Veits

Daugavas abi krasti sacenšas veiklībā

Kā ikkatru gadu, arī šogad Skrīveru pārtikas kombinātā augusta pēdējā svētdienā notiks Kombināta svētki,

kur visu dienu ar dziesmām, izklaidēm, radošajām darbnī cām un ekskursijām tiks piepildīts Kombināta pagalms. Šo gad galvenais viesis svētkos būs un ar savu koncertprogrammu 25. augustā plkst. 16. 00 uzstāsies leģendārās grupas "CREDO" solists Guntis Veits. 24. un 25. augustā no plkst. 10. 00 līdz plkst. 16. 00 katras stundas sākumā Skrīveru pārtikas kombināts aicina uz ekskursiju – konfektes "Gotiņa" tīšanas meistarklasi. Svētku programma jau drī zumā uzņēmuma mājaslapā un sociālajos tīklos.

Starp Jaunjelgavas un Skrīveru Daugavas krastiem Jaunjel­gavas novada svētku laikā 20. jūlijā notika laivu parāde

un Magdalēnas regate airēšanā, kurā piedalījās arī skrīverieši. Lielas skatītāju ovācijas izpelnījās pēdējie sacensību dalībnieki – Jaunjelgavas un Skrīveru novadu pašvaldību vadītāju komandas, kurās sacentās Skrīveru novada priekšsēdētājs ar izpilddirektoru pret Jaunjelgavas novada priekšsēdētāju un izpilddirektoru. Ļoti sīvā cīņā uzvarēja Jaunjelgava, izvirzoties vadībā pēdējos metros.

6

Klimata krīze un mēs

Veltīts 2019./2020. mācību gada divpadsmito klašu skolēniem

è 7. lpp.

SkrīksJūlijs bijis piedzīvojumiem piesātināts mē­

nesis Skrīveru novadā, atmiņā paliekošā Futbolballe – gandarījums tiem, kuri apmeklēja un piedalījās, jo tikai kopā mēs veidojam šos svētkus!

Bet augusts ir laiks kam jaunam un maģiskam. Vasaras izskaņā svarīgi nesteigties notikumiem pa priekšu, mūs sagaida vēl daudzi interesanti pa­sākumi. Katrs pats izvēlas, kā pavadīt šīs dienas –vai sēņojot un ogojot, baudot ūdens priekus, strā­

dājot, bet noteikti skolotāji, skolēni un arī viņu vecāki jau sāk gatvoties jaunajam mācību gadam. Lai katram izdodas atrast īpaši maģisko augustā! Un ar skaistu gladiolu vai asteru ziediem tieka­mies skolā, kur kopā ar draugiem un skolotājiem vēlreiz atcerēsimies vasaras raibākos un atmiņā paliekošākos mirkļus!

Patrīcija Zālīte, “Skrīka “redaktore

Ilgus gadus tika debatēts par to, vai klimata pārmaiņas ir reālas, vai tās

tiešām ir cilvēku darbības rezultāts utt. Tomēr jau 30 gadus zinātniekiem ir spēcīgi pierādījumi tam, ka klimata pārmaiņas ir reālas, tās notiek tagad, klimata pārmaiņas ir cilvēku darbības rezultāts, un tās ap­draud cilvēces izdzīvošanas iespējas. Šos 30 gadus politiķi ir izvēlējušies rupji ignorēt zinātni, jo tā nesaskan ar viņu ideoloģi­ju. Problēmas sakne meklējama sistēmā, kurā paši esam sevi ieslodzījuši. Sistēmā, kas paredz bezgalīgu izaugsmi galīgā pla­nētā. Sistēmā, kurā izaugsme balstās uz da bas resursiem, kas nav bezgalīgi. Laba vizualizācija, kas izskaidro šo fenomenu, ir neiespējamais kāmis (video angļu valo­dā pieejams ej.uz/impossiblehamster). No dzimšanas līdz puberitātei katru nedēļu kāmji dubultojas izmērā. Ja tas tā turpinā­tos, pēc gada mums būtu 9 miljadus tonnu smags kāmis, kas vienā dienā varētu apēst visu kukurūzu, kas pasaulē tiek saražota gada laikā un joprojām būtu izsalcis. Ir iemesls, kādēļ viss dabā aug līdz noteik­tam izmēram, bet kāpēc gan ekonomisti un politiķi domā, ka ekonomika var augt bezgalīgi? Ir piedāvāti dažādi alternatīvie ekonomikas modeļi, kā riņķveida ekono­mika, tomēr visas ekonomiskās sistēmas nomaiņa ir resursietilpīga rīcība un šīs pār­maiņas dzinulim jābūt valdībai ar likum­došanas palīdzību.

Lai arī jautājums par cilvēces pašsagla­bāšanās iespējām vienmēr licies svarīgs, kli mata pārmaiņu kontekstā tas aktuali­zējies tikai pēdējā gada laikā sakarā ar jaunāko IPPC ziņojumu un 16 gadus ve­cās zviedru skolnieces Grētas Tunbergas iemantoto po pularitāti, kas nolēma katru piektdie nu bastot skolu, lai protestētu pie Zviedrijas parlamenta ar mērķi pa­nākt Zvied rijas valdību ievērot Parīzes nolīgumā noteiktos punktus. Tas iedves­moja miljoniem bērnu visā pasaulē pievie­

noties Grētai un piektdienās protestēt pie savām valdībām. Kādēļ bastot/kavēt sko­lu? Zinātne jau devusi visus nepiecieša­mos faktus, lai valdības sāktu rīkoties, tomēr nekas vēl joprojām ne notiek. Kādēļ mācīties, ja valdība tāpat ne ņem vērā in­formāciju, ko sniedz cilvēki ar augstāko izglītību, un kādēļ mācīties nā kotnei, kas var arī nepienākt? Minētie pro cesi ir aktualizējuši šo problēmu arī po li tiskā mērogā un sākuši citas kustības, kā “Ex­tinction Rebellion” Lielbritānijā, kas vēr šas pret varas iestādēm dumpinieciskā ceļā, piemēram, bloķējot vienu no galvena jiem tiltiem pār Temzu Londonas centrā. Viņu centieni vainagojušies ar panāku miem, jo Lielbritānijas un Īrijas valdības pa slu­dinājušas ārkārtas situāciju klimata jomā.

Ko sagaidīt no klimata pārmaiņām? Jāatzīst, realitāte ir diezgan biedējoša. Kli­mata pārmaiņas visnotaļ nesīs ekstre mālus laikapstākļus, ko mēs jau esam no vērojuši pēdējo gadu laikā, kā plūdus Latgalē, karstuma viļņus (šovasar trīs valstīs – Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā – pārspēti nacionālie karstuma rekordi – un pilsētās kā Parīze, Helsinki, Bordo un Bergena arī uzstādīti jauni rekordi). Tās nesīs vairāk un spēcīgākas viesuļvētras, kā Irma, Hārvijs un Maria, turklāt ir paaugstināts šādu parādī­bu risks reģionos, kuros tās sastopamas retāk, kā Īrija. Sagaidāmas arī nopietnas izmaiņas mūsu biomās, jo sakarā ar tem­peratūras izmaiņām konkrētajās vietās dzīvojošām sugām tās var palikt pārāk siltas. Saskaņā ar jaunāko ANO ziņojumu Latvijā ir vairāk kā 100 sugu, ko apdraud klimata pārmaiņas. Tas ir viens no lielāka­jiem rādītājiem pasaulē. Parādīsies daudz invazīvas un bīstamas augu un dzīvnieku sugas, piemēram, malārijas odi, kuri Dien­videiropā tiek novēroti arvien biežāk. Šī gada 1. augustā karstuma viļņa rezultātā Grenlandes ledājs zaudēja rekordlielu le­dus daudzumu – 12,5 miljardus tonnu vienā

dienā (nē, ledājs ziemas laikā neatgūs zau dēto ledus daudzumu). Neraksturīgs karstums šovasar novērots arī arktiskajā reģionā, kur sausuma dēļ izveidojušies nozīmīgi mežu ugunsgrēki gan Aļaskā, gan Grenlandē, gan Sibīrijā, kur situācija ir vissmagākā, jo valdība atsakās to dzēst un ļauj situācijai kļūt arvien sliktākai. Jūli­jā vien Sibīrijā nodeguši 3 miljoni hektāri meža, kas pielīdzināms pusei Latvijas teri­torijas. Mežu ugunsgrēki ne tikai samazina koku daudzumu, kas būtu spējīgi absorbēt CO2 izmešus, bet arī izlaiž vairāk kā vie­nu miljardu tonnu šo izmešu atmosfērā. Šis ir briesmīgs piemērs klimata pārmaiņu ierosienātai ķēdes reakcijai. Ja mēs nesa­mazināsim savu CO2 izmešu līmeni līdz 0 līdz 2030. gadam, tad mūsu planētu pārņems šāda neatgriezeniska ķēdes reak­cija, kas neizbēgami rezultēsies 6. masu izmiršanā, kurā būs jācieš arī cilvēcei.

Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu situāciju? Pirmkārt, izglītot sevi par klimata pārmaiņām, un visu, kas ar tām saistās, par globalizāciju, pārtikas piegādes ķēdēm, al­ternatīvo enerģiju, piesārņojuma līmeņiem utt. Tomēr jāpatur prātā, ka svarīgi uzņemt informāciju no uzticamiem resursiem, kas balstās uz faktiem nevis pieņēmumiem un pseidozinātni. Otrkārt, runāt ar apkārtē­jiem. Klimatā pārmaiņām nav jābūt tabu tēmai. Sabiedrība tās ignorējusi gadu de­smitiem ilgi, jo tas nav izdevīgs temats. Tas pieprasa uzupurēt ieradumus, kas ir vitāli mūsu ikdienas komfortam un liek atzīt, ka mums nav bijusi taisnība, bet tagad ir īstais laiks par to runāt, jo tā vairs nav teorija, tā nav varbūtība. Tas notiek šeit un tagad.

Pamainīt savus paradumus. Nesen veik ­tā aptauja liecina, ka ⅔ Latvijas uz ņē mēju nav nemaz apsvēruši ekoloģisko ietekmi vai ilgtspēju sava uzņēmuma kon tek stā. Pār­maiņas jāveic tagad, pirms tas kļu vis par ob­ligātu prasību, jo, sākot par to do māt agrāk, pašiem būs vieglāk adaptēties.

7Skrīveru novada godu laivošanas sacensībās

Jāizbauda, jāpārvar sevi un jāpārliecinās, ko es varu un ko gribu

Klimata krīze un mēsè 6. lpp.

Jaunā mācību gada divpadsmito klašu skolēni ne tikai strādā, cīnās par ekoloģijas jautājumiem, sver tējas un smaida

saldējum mīļiem, bet ir arī sportiski noskaņoti – spēlē futbolu, brauc ar velosipēdiem, piedalās un aizstāv sava Skrīveru novada godu laivošanas sacensībās. Te nu 20. jūlija karstumiņā sacensībās ar Jaunjelgavas laivotājiem piedalījās un atzīstamus rezultātus ieguva 12. klases jaunieši Māris Arcihovičs, Stefans Borozkins, Roberts Biķernieks, Deniss Ribinskis un Ernests Matvejevs.

Iesaku tagad palūkoties uz saviem para­dumiem un pajautāt sev, ko no sava kom­forta esmu gatavs uzupurēt? Varbūt vienu dienu nedēļā padarīt par “velo dienu”, kad uz darbu vai skolu visa ģimene pārvietojas ar velosipēdiem. Liela daļa no mūsu ietek­mes uz klimatu ir meklējama uzturā un ar to saistītajās sfērās. Samazini savu iepako­juma daudzumu iepērkoties ­ paņem līdzi savu maisiņu. Dod priekšroku vietējai pār­tikai, maksimāli samazini pārtikas atkritu­mu daudzumu. Zināms, ka gaļas ražošanas process ir ļoti resursietilpīgs un saistās ar lielu daudzumu CO2 un metāna emisijām

(metāns ir 23 reizes spēcīgāka siltumnīcas efekta gāze kā CO2), tādēļ varat vienreiz nedēļā ieviest “veģetāro dienu”, kurā at­sakāties no gaļas lietošanas uzturā, vai cen­sties samazināt vispārējo gaļas patēriņu, īpaši liellopa gaļas. Lieliska opcija ir izs­lēgt sarkano gaļu no sava uztura, jo tai ir lielāka oglekļa pēda, kā piemēram, putnu gaļai. Tas arī dod pozitīvu ietekmi ve­selībai, jo samazina sirds slimību risku, kas ir galvenais mirstības iemesls Latvijā. Vis­beidzot, svarīgi atcerētis, ka Latvijas valsts pieder tās pilsoņiem, tādēļ balso vē lēšanās, piedalies demonstrācijās un protestos. Ja mēs pieprasīsim pārmaiņas, tās notiks. Ie­

saisties AUSV ekopadomē un pievienojies nākamajam globālajam klimata streikam, kas norisināsies laikā no 20. līdz 27. sep­tembrim. Klimata rīcību nav jāsagaida no jauniešiem. Tā ir cīņa, kas notiek šeit un tagad, un mēs visi esam atka rīgi no tās iznākuma. Nepieciešami visi – gan bērni, gan pieaugušie, gan jaunieši, gan vecākā paaudze. Tā ir mūsu visu māja, kas pašlaik ir liesmās. Vai mēs sēdēsim un vērosim, kā tā sadeg kopā ar mums, vai tomēr celsim trauksmi?

Agate Albekeite, 12.a klases skolniece,

AUSV EKO padomes priekšsēdētāja

Pēdējā vasara kā skolniecei ir jāizbauda, jāpārvar sevi un jāpārliecinās, ko es varu un ko gribu. Jau septembrī sāk­

sies ne tikai mans, bet arī manu vēl 34 klasesbiedru pēdējais mācību gads, jā, 12.klase nav nekāds atpūtas gads.

Šogad vasaru pavadu ļoti produktīvi – gan atpūšoties, gan praktizējoties, darot ko jaunu un man nebijušu. Jūnija mēnesi pavadīju, lasot zemenes Aizkraukles pagasta ‘‘Akmenstabiņos”, kuras dēvē arī par “Zemeņu vilni”. Bija ļoti interesanti tur strādāt, jo zemenes esmu lasījusi tik, cik pie vecmammas mazdārziņā, bet tādā daudzumā nebiju pat sastapusies. Gāja pagrūti, bet tā kā strādāju no 7 rītā līdz 12 dienā, tad vismaz jūnija karstā saule ne­sagādāja nekādu ļaunumu, ja vien nebūtu tur pašā dienas karstumā strādājusi. Bet pieredze bija ļoti noderīga, spēju sevi motivēt ar lielu gribasspēku, ka ir fiziski grūts darbs, bet es to spēšu un es to varēšu. Tā arī sevi pieradināju pie grūtāka darba. Jūlijā uz divām nedēļām mani pieņēma Aizkraukles reģionālā avīze ”Staburags". Strādāt tur patika, jo bija ļoti interesanti. Uzzināju daudz ko jau­nu, sāku rakstīt pati savus rakstus avīzei, braucu izbraucienā ar kolēği uz pasākumu Skrīveros, kur iepazinos, kā žurnālisti veido rakstus par pasākumiem, kā ieraksta visas sarunas un vēl daudz ko jaunu. Darbs bija patiesi man noderīgs un pavēra man jaunu skatu uz šo profesiju pārstāvja darba ikdienu. Prakses laiku patīkamāku padarīja jaukie kolēği, kuri izpalīdzēja ik uz soļa. Tādā kolektīvā patiesi jebkurš darbs, manuprāt, būtu jauki darāms! Tādēļ vēlos teikt lielu paldies visai “Staburaga” komandai un jo īpaši Agitai Grīnvaldei­Irukai, kura man bija galvenais vadītājs un padomde­vējs, darot savus darbiņus. Šobrīd jūlija otro pusi pavadīju, jau­ki atpūšoties. Augustā strādāšu būvmateriālu preču veikalā Aiz­krauklē “Kurši”, tur arī, cerams, iegūšu kādas atziņas un noderīgu pieredzi turpmākajai dzīvei. Esmu ļoti priecīga, ka šī vasara man izvērtusies raiba jebkurā tās mirklī, jo esmu pabijusi gan lasīt zemenes, gan rakstīt rakstus, gan jauki atpūtusies. Vēlos aicināt ikvienu jaunieti neizniekot vasaru, sēžot mājās un neko nedarot, ejiet un strādājiet, dariet ko jaunu un nebijušu, izmēğiniet kādu jaunu hobiju, lasiet grāmatas, ķerot siltos saules starus, dariet tā, lai katra diena būtu kā jauna vēsma tavā vasaras stāstā!

Dinija Pūpola, 12.b klases skolniece

8

Skrīveru VārdsSkrīveru novada pašvaldības

izdevumsIzdevēja adrese: Skrīveru novada

dome, Daugavas ielā 59, Skrīveri, Skrīveru novads, LV­5125

Reģistrācijas apliecība: Nr. 00702341, metiens 1500 eks.

Izdevumu sagatavoja: sabiedrisko attiecību speciāliste

Keita Lūse, e­pasts: keita.luse@skriveri.lv,

www.skriveri.lvIespiests SIA “Latgles druka”

Rēzeknē, Brīvības ielā 28.“Skrīveru Vārdu” citējot,

atsauce obligāta.

MIRUŠI BIRUTA JANSONE (1950)PĒTERIS GLAUDIŅŠ (1939)HELĒNA ZĪVERTE (1930)VELTA LĪVIJA FELDMANE (1934)VELTA LEJIŅA (1931)VENERANDA SEMJONOVA (1938)

Materiālus, kas paredzēti publicēšanai Skrīveru novada pašvaldības bezmaksas informatīvā

izdevuma “Skrīveru Vārds” septembra numurā, lūgums iesūtīt līdz 3. septembrim.

Materiālus vēlams iesniegt elektroniski, sūtot tos e­pastā: keita.luse@skriveri.lv,

tālrunis 26321490.

SVEICAM!Skrīveru novada jaundzimušo saimei pievienojušies

MAIROLDS MARKELOVSJĀNIS KRISTIANS PAŠKĒVIČSLEO RAUDONISAMANDA PODVINSKALUISS FRICIS LŪSISLEA LŪSEMONIKA RŪZE

Sirsnīgi sveicam jaunos skrīveriešus!

Veselības un laba vēlējumi visiem jūlija jubilāriem novadā!

Sveicam KRISTĪNI KĻAVIŅU un AUSEKLI RODI, kopīgu dzīves ceļu sākot!

7. septembrī Skrīveru dendroloģiskajā parkā Parka svētki

Ekskursijas gidu pavadībā, A.Upīša Skrīveru vidusskolas pirmklasnieku sveikšana un rotaļprogramma ar pasaku tēliem, koncerts un Lielvārdes Tautas teātra izrāde – A. Alunāna joku luga “Icigs Mozes’’.

Uz dendroloģisko parku un atpakaļ kursēs autobuss. Ieeja uz pasākumu – bez maksas. Vairāk par pasākumu jau drīzumā.