1

Skrīveru VārdsNr. 209 2015.gada aprīlis Skrīveru novada pašvaldības izdevums

DOMES ZIŅAS

Domes sēdē saskaņā ar pretendentu atlases komisijas lēmumu bija uzaicinātas pie-dalīties divas Skrīveru novada bāriņtiesas priekšsēdētāja ama-ta kandidātes. Šim amatam kopā pieteicās 10 pretendentes. Dome vienbalsīgi nolēma šajā amatā apstiprināt Guntu Zvaig-zni.

Izvēlas bāriņtiesas priekšsēdētāju

Lai veicinātu iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu, dome nolēma deleģēt biedrībai „Sporta klubs „Skrīveri”” veikt visas nepieciešamās darbības un pasākumus, kas saistīti ar Skrīveru handbola komandu (vīriešu un sieviešu) darbības organizēšanu. Apstiprināts arī deleģēšanas līguma projekts. Sporta klubam „Skrīveri” nolemts piešķirt finanšu līdzekļus tādā apmērā, kāds paredzēts deleģētā pārval-des uzdevuma veikšanai pašvaldības šīgada budžetā- tas ir 5650 eiro. Deleģēšanas līgumu slēgt uz vienu gadu.

Atbalsta vietējos sportistus

Izskatot pašvaldības aģen- tūras „Skrīveru novada paš- valdības aģentūra „Sociālās aprūpes centrs „Ziedugravas”” direktores I. Ķieģeles iesniegu-mu, dome nolēma atļaut So-ciālās aprūpes centram „Zie-dugravas” izlietot no iestādes budžeta līdzekļiem, kas ie-plānoti neparedzētiem gadī-jumiem, 1665,09 eiro avārijas situācijas novēršanai 11. kor-pusa 1. stāvā. Skrīveru novada domes galvenajai grāmatve-dei un ekonomistei jāsagatavo attiecīgi grozījumi Skrīveru novada pašvaldības 2015. gada budžetā.

Pansionātā novērsīs bojājumus

Gada logopēde - skrīveriete Marianna Miška“Par ilggadīgu radošu

darbību un ieguldījumu Lat-vijas logopēdijas attīstībā un profesionalitāti, sirds siltu-mu un cieņu attieksmē pret bērniem, nesavtīgu, prak-tisku dalīšanos pieredzē ar kolēģiem” – tāda ir Gada logopēda balva, kuru nupat saņēma A. Upīša Skrīveru vi-dusskolas ilggadējā pedagoģe Marianna Miška.

Par kolēģi izsakās sākum- skolas skolotāja M. Lesiņa: “Mūsu kolēģe Marianna savu logopēda darbu veic profe-sionāli, centīgi un mierīgi. Viņa uzmundrina skolēnus pārvarēt grūtības un rosina ar gaišu skatu lūkoties uz dzīvi.”

Saistībā ar būtisko notiku-mu, aicinājām Mariannu uz interviju, lai noskaidrotu sīkāk par logopēda ikdienas darbu, iegūto balvu un mūsdienu jau-niešu valodas spējām.

- Apsveicam ar panāku-miem! Runājot par apbalvo-jumu, kādi ir izvirzīšanas un balvas piešķiršanas kritēriji?

- Pastāv noteikumi, kuri no-saka kārtību, kādā tiek piešķir-ta minētā balva. Tajā teikts, ka balva ir ikgadēja ceremonija, kurā tiek nominēti tie asociāci-jas biedri, kuri ir devuši vis-lielāko ieguldījumu Latvijas logopēdijas attīstībā ar kon-krētu darbu, vērā ņemamiem rezultātiem un citiem pasāku-miem veicinājuši profesijas at-pazīstamību sabiedrībā.

- Ar ko nodarbojas lo-gopēds un kādi ir viņa pienā-kumi?

- Skolotājs logopēds strādā ar 1. - 4.klašu izglītojamajiem, kuriem ir izteikti runas un rakstu valodas traucējumi, kā arī sniedz nepieciešamo lo-gopēdisko palīdzību 5. - 12. klašu skolēniem, ja tiem ir iz-teikti runas ritma traucējumi, kas neļauj pietiekami komu-nicēt un sniegt mutiskas at-bildes mācību procesā. Tāpat

arī skolotājs logopēds kon-sultē vecākus un skolotājus par darbu ar bērniem, kuriem ir valodas traucējumi, un veic padziļinātu skolēnu valodas izpēti, sagatavo logopēda atzi-numus pedagoģiski medicīnis- kajai komisijai. Jāuzsver, ka skolotājs logopēds darbojas arī skolas atbalsta personāla komandā, regulāri papildina savas zināšanas profesionāla-jā jomā un ievēro Latvijas lo-gopēdu profesionālās darbības un uzvedības kodeksu.

- Pienākumu ir gana, darbs ir atbildīgs un grūts. Kādām īpašībām jāpiemīt lo-gopēdam?

- Viennozīmīgi varu teikt: tas ir sava amata speciālists, kas precīzi diagnosticē klientu un piemeklē atbilstošu korekcijas materiālu, pielieto vajadzīgās metodes valodas traucējuma mazināšanai vai novēršanai. Tāpat dalās pieredzē ar kolēģiem par veiksmīgiem darba rezultātiem vai lūdz viņu palīdzību sekmīgā korekcijas darbā, tā teikt, netur sveci zem pūra.

- Kā vērtējat mūsdienu skolēnu valodas prasmes lo-gopēda darba kontekstā? Vai darba apjoms ir palielinā-jies?

- Darba apjoms ir palielinā-jies. Bērnu valoda, piemēram, vārdu krājums, ir kļuvis

nabadzīgāks. Jaunā paaudze pamazām zaudē spēju komu-nicēt mutvārdos. Viņi izvēlas IT. Bet šī valoda ir ļoti iz-kropļota: īsziņās un sarakstēs trūkst garumzīmju, dažreiz arī burtu. Jāatzīmē arī gaišā puse, ko redzu mūsu skolā – priecē tie jaunieši, kuri spēj radoši at-klāt savas domas esejās.

- Kādēļ izvēlējāties lo-gopēda profesiju?

- Izvēlējos logopēdiju tāpēc, ka man vienmēr patiku-si un interesējusi tieši valoda, kurā mēs runājam. Tādēļ arī valodas kopšana likās tik svarī-ga.

Marianna Miška pati ir A. Upīša Skrīveru vidusskolas absolvente. Pēc augstskolas beigšanas 1972. gadā atgrie-zusies savā skolā kā latviešu valodas un literatūras skolotā-ja. 1975. gadā Skrīveros atvēra logopēdisko punktu, un skrīve-rieši bija vieni no pirmajiem, kas sāka strādāt šajā jomā.

Pirmie skolotājas Mari-annas Miškas darba gadi lo-gopēdijā pagājuši, braukājot pa apkārtnes skolām, jo viņas pārziņā bija Daugavas krei-sais krasts. Kopš 1990. gada skolotāja strādā uz vietas Skrīveros, tagad logopēdi ir kat- rā skolā.

Daina Vancāne-Viļuma,latviešu valodas skolotāja

Marianna Miška ir ilggadēja sava darba entuziaste

2 DOMES ZIŅAS Kultūras centra ansambļiem augstākie rezultāti

Svētdien, 15.martā, prie- cīgā un pavasarīgā noskaņo-jumā Pļaviņu kultūras na- mā notika vokālo ansambļu skate - tā nodrošina vokālo ansambļu muzicēšanas tradī- ciju saglabāšanu.

Skrīveru kultūras centru pārstāvēja sieviešu vokālais ansamblis „Akcents” un jauk-tais vokālais ansamblis „Ferro-via”. Skatē piedalījās senioru, sieviešu, viens vīru un viens jauktais ansamblis, kopā 14 ansambļi no Pļaviņu, Kokne-ses, Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas un Skrīveru novadiem.

Prieks par visu ansambļu labo sniegumu, nebija neviena zema vērtējuma. Katrs kolek-tīvs izpildīja trīs dziesmas. Žūrija vērtēja ansambļu māk-sliniecisko sniegumu, vokālo

kultūru un stila izjūtu. Īpašs prieks par mūsu kolektīvu laba-jiem panākumiem - abi ansam- bļi ieguva augstāko pakāpi - at-tiecīgi 47 un 49 punktus no 50 iespējamiem.

Liels paldies kolektīvu da- lībniekiem un vadītājiem Lau-

rai Jēkabsonei un Ferijam Milleram par ieguldīto dar-bu kolektīvu mākslinieciskās un profesionālās meistarības veicināšanā un Skrīveru vārda popularizēšanā.

Inga Kokaine,kultūras darba organizatore

Panākumiem bagāts mācību gadsMācību gads nu jau pa-

mazām ieiet finiša taisnē. Arī Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas vizuāli plas-tiskās mākslas programmas audzēkņiem šis gads ir ļoti ra-došs un panākumiem bagāts.

Rudens aizsākās ar audzēkņu darbu izstādi Latvi-jas Nacionālajā bibliotēkā, kur bija apskatāmi Danielas Bišo-fas, Lauras Jungmanes, Leldes Upmanes, Beates Rumpānes, Ronalda Smilškalna un Danie-la Baumgartena darbi, to tēma- “Teikas par Rīgu”. Izstāde notika 9. Starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas konkursa „Šodienas stāsti” ietvaros.

Rudens izskaņā norisinājās 6. Starptautiskais glezniecības un grafikas konkurss“Saules krasts”. Šā gada konkursa tēma - “Vēju stāsti”. Tēmas plašās iespējas – iztēlēloties visdažādākās situācijas, vētīt atmiņās vējainus piedzīvoju-mus un radīt gan abstraktus, gan konkrētus fantāzijas tēlus- uzrunāja dalībniekus visā Lat-vijā, arī Lietuvā. Konkursā piedalījās 592 audzēkņu darbi no piecdesmit mākslas skolām un studijām. Arī šajā konkursā mūsu skolas audzēkņi sekmīgi startēja - diplomu no Latvijas Mākslas akadēmijas ārzemju

studentu “Erasmus” grupas ieguva Raina Pērse, Daniels Baumgartens - Latvijas Māk-slas skolu skolotāju asociācijas diplomu, bet Alvīne Bazule, Ronalds Smilškalns, Zane Up-mane, Betija Zvejniece - atzinī-bu. Audzēknes konkursam sa- gatavoja skolotājas Velga Klin-ts un Inga Melne.

Paralēli mācību darbam audzēkņi ar mīlestību zīmē-ja apsveikuma kartiņas gan Skrīveru sociālājam dienestam, gan labdarības fondam “Euri-ka”, kur tika vākta nauda Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļas aparatūrai.

Apmeklējām ne tikai iz-stādes, bet arī stundas orga-nizējām muzejā, izstāžu zālēs. Mākslas programmas audzēkņi un skolotāja Velga Klints piedalījās radošajās nodar-bībās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā. Izstāžu cikla Dizaina manifestācija ekspozīcija “Humanizācija” ie- tvaros norisinājās radošās darb- nīcas, kur trīs jaunās Latvijas dizaineres iepazīstināja sko-lēnus ar dizaina principiem, demonstrēja dažādus ekodizai- na paraugus.

Jūrmalas Mākslas skolas or-ganizētajā XIV Starptautiskajā

vizuālās mākslas konkursā “Es dzīvoju pie jūras” Raina Pērse ieguvusi sudraba medaļu, bet Zane Upmane speciālo balvu zīda apgleznošanā. Audzēknes konkursam sagatavoja sko-lotāja Inga Melne. Skolēnu pavasara brīvdienās norisinā-jās Latvijas izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītī-bas Mākslas un dizaina jomas programmu audzēkņu valsts konkurss. Tēma: „Kustības attēlojums zīmējumā”. Sko-lu konkursā parstavēja Beāte Rumpāne, Zanda Albekeite, Franciska Jermuša, Eirana Os-trovska un Liega Krasovska. Konkursa rezultātus uzzināsim tikai aprīļa beigās Siguldā, kur norisināsies mākslas skolu sko-lotāju seminārs un konkursa izvērtējums.

Aprīļa beigās Skrīveru kultūtras centrā būs skatāma audzēkņu darbu izstāde- zīmē-jumi, gleznojumi, tekstila dar-bi, kā arī keramika, kura top keramiķes un skolotājas Veldas Mizišas vadībā.

Mums ir prieks par ak-tīviem, radošiem audzēkņiem, vecākiem, kā arī gandarījums par paveikto, kas ir kā stimuls darboties arī turpmāk.

Inga Melne

Skrīveru dziedošie kolektīvi

Dienestam būs vadītāja

Atkārtoti izsludinātajam konkursam uz vakanto Skrīve-ru sociālā dienesta vadītājas amatu pietiecās 10 pretenden- tes. Saskaņā ar pretendentu atlases komisijas lēmumu 26. marta domes sēdē bija aicinā-tas piedalīties divas amata kandidātes. Deputāti, balsojot ar 8 balsīm „par” un vienam atturoties, par Skrīveru so-ciālā dienesta vadītāju apsti-prināja Sandru Indriksoni.

Plāno ierīkot rotaļu laukumu

Apstiprinātas Lauku at-balsta dienestam iesniegtā pro-jekta „Bērnu spēļu laukums Skrīveros” kopējās izmaksas EUR 6453,14. Par šo naudu plānots papildināt pie Skrīve-ru kultūras centra ēkas esošo rotaļu laukumu. Projekta ap-stiprināšanas gadījumā Skrīve-ru novada dome apņemas nodrošināt līdzfinansējumu 1653,29 eiro apmērā.

Dome atļāva Andreja Upī-ša Skrīveru vidusskolai slēgt īres līgumu ar biedrību „Ap-dāvināto bērnu fakultatīvā sko-la” par skolas telpu izīrēšanu vasaras zinātniski pētnieciskās nometnes organizēšanai talan- tīgiem bērniem. Nometnes no-tiks laikā no 2015. gadā 17. jūlija līdz 26. jūlijam un no 27. jūlija līdz 8. augustam. Kopējā īres maksa noteikta 1000 eiro. Mācību nometnes ir ar zināt-niski pētniecisku ievirzi, tajās tiek veidota tēmai atbilstoša vizuālā un emocionālā vide.

Vasaras nometne bērniem

No 20. aprīļa Skrīveru no- vada domē darbu sāks jaunais izpilddirektors - skrīverietis An- sis Martinsons Jaunais izpilddi-rektors izvēlēts no 15 šī amata pretendentiem, kuri bija pietei-kušies konkursam uz vakanto amatu.

Darbu sāks izpild- direktors

3Neaizmirsīsim kureliešus!

Lai īstenotu Skrīveru pensionāru biedrības ierosi- nājumu – Skrīveros, pie „Ro- bežu” mājām uzstādītu pie- miņas zīmi kureliešiem – pie-trūkst tikai nedaudz naudas. Ikviens aicināts iesaistīties un ziedot līdzekļus šādam mērķim.

Tas, ka Skrīveros aizsākās kureliešu kustība, ir sagadīšanās. Tāpat sagadīšanās ir tas, ka Skrīveros dzīvo leģendārā leitnanta Roberta Rubeņa dēla Jāņa ģimene.

Kureliešu jeb Skrīveru bataljons un leitnanta Rober-ta Rubeņa bataljons bija divas viena no otras neatkarīgas mili- tāras vienības, tāpēc lieki ir strīdēties, vai kureliešu kustība sākusies Skrīveros vai Bebru pagasta „Stukmaņos”. Abus bataljonus vieno tas, ka tie kopā gatavojās cīņām par neat-karīgu Latviju.

Veido armijas kodolu1942. gadā nacionāli

noskaņoti latvieši sāka orga-nizēt pret vāciešiem vērstas pretošanās grupas. Tika izvei-dota pretošanās kustības Lat-vijas Centrālā padome, kuras priekšsēdētājs bija Konstantīns Čakste, pirmā Latvijas Re-publikas prezidenta dēls. Cen-trālajā padomē bija militārā komisija, kuru vadīja ģenerālis Jānis Kurelis. Visaktīvākais militārās komisijas loceklis un praktiskais visu darbu veicējs bija kapteinis Kristaps Upel-nieks.

Kristaps Upelnieks uzskatī-ja, ka jāveido militāras vienī- bas, kas varētu kļūt par atjau- notās neatkarīgās Latvijas ar- mijas kodolu.

Izmanto pazīšanosPar kureliešiem ir rakstīts

samērā daudz un ļoti pretrunī-gi. Jāskatās, kas ir rakstījis. Padomu laika autoriem kure-lieši bija pretīgie buržuāziskie nacionālisti, kuru vairākumu veidoja buržuāziskās Latvi-jas reakcionārie virsnieki, policisti un aizsargi un daži naivi latviešu jaunekļi. Uz ārzemēm emigrējušo latviešu vēstures pētnieku rīcībā bija no vāciešiem iegūtie materiāli, tāpēc arī viņu rakstītais ir tālu

no patiesības.Patiesība ir tāda, ka bez

vāciešu ziņas izveidot un ap-bruņot militāru vienību nebi-ja iespējams. K. Upelnieks izmantoja pazīšanos ar Rīgas apriņķa priekšnieku J. Veidi, kuru labi ieredzēja SD un SS policijas priekšnieks „Ost-landē” ģenerālis F. Jekelns. J. Veide dabūja atļauju no F. Jekelna un parakstīja pavēli par aizsargu bataljona dibināšanu Rīgā, Slokā, Dolē un Skrīveros.

K. Upelnieks sava nodoma īstenošanai izvēlējās Skrīverus divu iemeslu dēļ: Skrīveri ir pietiekami tālu no Rīgas, un viņam likās, ka te viņa vienība mazāk pievērsīs sev vāciešu uzmanību. K. Upelnieks bija labi pazīstams ar „Robežu” māju saimnieku Jāni Prantu. K. Upelnieks, uzdodamies par laukstrādnieku, „Robežās” slēpās no sarkanajiem Baigajā gadā.

Atklāj patiesos nodomus1944. gada jūlijā un augustā

Skrīveru pagasta „Robežu” mājās sāka pulcināt karavīrus un jauniešus, līdz augusta vidū bija izveidots vairāku simtu cil-vēku liels tā sauktais Skrīveru bataljons. Lai novērstu vāciešu aizdomas un iegūtu no viņiem ieročus un pārtiku, kureliešu vadība paziņoja, ka ir izvei-dotas latviešu partizānu vienī-bas, kuras darbosies Latvijas teritorijā padomju karaspēka aizmugurē.

Septembrī, kad vācieši at-kāpās no Vidzemes, arī kure-lieši devās uz Kurzemi, kur viņiem pievienojās vairāki simti leģionāru. Par bataljonu bija kļuvusi R. Rubeņa vienība. Tajā bija vairāk nekā 600 vīru.

1944. gada 9. oktobrī K. Upelnieks atklāja savus patie-sos nolūkus. Viņš ierosināja proklamēt Latvijas neatkarību un nodibināt pagaidu valdī-bu, kurai jāuzņemas zemes aizsardzība. Kurzeme esoša-jam vācu karaspēkam jāpakļau-jas Latvijas pagaidu valdībai. Kureliešu vadība paredzē-ja nodrošināt atkāpšanos no Ventspils ostas uz Zviedriju, ja Kurzemi nevarēs noturēt.

Novembrī lieli vāciešu

spēki aplenca Skrīveru batal-jonu, karavīrus atbruņoja un aizveda uz Vācijas koncen-trācijas nometnēm, bet sep-tiņus virsniekus- pulkvedi Pēteri Liepiņu, kapteini Jūliju Mucenieku, kapteini Kristapu Upelnieku, virsleitnantu Jāni Gregoru, virsleitnantu Prikuli, virsleitnantu Rasu un darbvedi Valteru- 20. novembrī Liepājā nošāva.

R. Rubeņa bataljons at-teicās padoties, izlauzās no aplenkuma un vairakkārt sakā-va pret viņiem sūtītos vāciešus. R. Rubeņa bataljona vīri pavei-ca to, par ko dziedāja leģionāri: „Mēs sitīsim tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos”. R. Rubeņa bataljons sagādāja vāciešiem lielākus dzīvā spēka zaudējumus nekā visi sarkanie partizāni kopā. Pēc koman- diera nāves bataljons sadalījās sīkākās vienībās un izklīda.

Ja uzvarētu vācu nacisti, pēc 20- 25 gadiem (pēc 1965. gada) Lietuvā, Latvijā un Ig-aunijā runātu tikai vācu valodā. To neilgi pirms pakāršanas skaļi un atklāti pateica F. Jekelns, kurš bija atbildīgs par Balti-jas tautu iznīcināšanu, kā to paredzēja ģenerālplāns „Ost”: „Hitlers man teica, ka šī plāna iespējami ātrākai īstenošanai lielāko daļu Baltijas iedzīvotā-ju vajagot pārvietot vai at-brīvoties no tiem citādā veidā, ka tikai ļoti niecīgai latviešu, lietuviešu un igauņu daļai, vis- uzticamākajiem, kas būs gata- vi strādāt Reiha labā, varēs atļaut palikt savā zemē. Par to, ka viņiem dotu kādas politiskas tiesības, nevar būt ne runas.”

Slepenās vienošanāsDaži mūsdienu vēsturnieki

kureliešus sauc par fantastiem un neprašām. Viegli runāt, kad notikumi ir tālu aiz muguras, kad zinām darbības iznākumu. Kara beigu posmā daudz kas izskatījās citādi.

Jāpiebilst, ka daudzi zinā-ja par Atlantijas bloka vieno- šanos, kuru 1941. gadā noslē-dza ASV un Lielbritānija, un kurai pievienojās arī PSRS. Tā paredzēja, ka karā iesaistīta-jām valstīm pēc kara jāatstāj teritorijas, ko tās okupēja pēc

1939. gada 1. septembra. Ti-kai ļoti nedaudzi zināja, ka jau 1943. gadā Teherānas konfe- rencē V. Čerils un F. Rūzvelts piekāpās J. Staļinam un atte-icās no Atlantijas prasībām, tā atstājot Baltiju Padomju Savie- nībai.

Tie Skrīveru un arī tālākas apkārtnes vīri, kas iestājās kureliešos, kaut arī izstaigā-ja īsākus vai garākus sāpju ceļus, atgriezās mājās. Viņiem nenācās karot padomju armijas rindās kā, piemēram, Latgales puišiem.

Vajag piemiņas zīmi!Pagājušā gada augustā

Skrīveru pensionāru biedrība ierosināja uzstādīt piemiņas zīmi Skrīveros, pie „Robežu” mājām, kur sākās kureliešu gaitas. Skrīveru novada dome atbalstīja ierosinājumu. Valdis Rūze ir iedalījis zemes gaba- lu, kur novietot pieminekli, Guntis Bokalders ir uzdāvinā-jis akmeni un nogādājis to pie akmeņkaļa. Vēl vajag nedaudz naudas un pūļu, lai iesākto pabeigtu.

Aicinām finansiāli at-balstīt šo ieceri! Ziedoju-mus pieminekļa tapšanai un uzstādīšanai var iesniegt Skrīveru pagasta pensionā-ru biedrībā, vai sazinoties ar biedrības vadītāju Ilgu Ušaku, tālr. 29452794.

Jautājumu varat noskaidrot arī biedrības valdes locekļu sapulcēs, kas katru pirmdienu no pulksten 12.00 līdz 14.00 notiek Skrīveros, Sociālā dienesta telpās.

Skrīveru novada dome nolēma nepārņemt pašvaldī-bas īpašumā valstij piederošo nekustamo īpašumu „Zaļās ze-mes iela 2”, kas sastāv no ēkas- vecas minerālmēslu noliktavas, kuru nevar vairs izmantot. At-sakoties no šī objekta, valsts īpašumā pāriet arī zeme zem šī objekta 0,7 hektāru platībā. Nekustamajam īpašumam „Za-ļās zemes iela 2” un tā sastāvā esošajai ēkai nolemts mainīt nosaukumu uz „Zaļās zemes iela 12”.

Atdod noliktavu

42015.gada 26.februārī Saistošie noteikumi Nr.2

Grozījumi 2011.gada 25.februāra saistošajos noteikumos Nr.4

„Par pašvaldības nodevām Skrīveru novadā”

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 14.panta trešo daļu un likuma “Par nodokļiem un nodevām”

12.panta pirmās daļas 1., 2., un 4.punktu

1. Izdarīt pašvaldības domes 2011.gada 25.februāra saistoša-jos noteikumos Nr.4 „Par pašvaldības nodevām Skrīveru novadā” šādus grozījumus:

1.1. Izteikt 9.punkta 1.teikumu šādā redakcijā:„9. Par tirdzniecību pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldī-

bu saskaņotās publiskās vietās un pašvaldības rīkoto pasākumu laikā, izņemot gadatirgus, maksājama pašvaldības nodeva šādā apmērā:”

1.2. Papildināt saistošos noteikumus ar 9.1 punktu šādā re-dakcijā:

„9.1 Par tirdzniecību pašvaldības rīkoto gadatirgu laikā pašvaldības nodeva vienai dienai tiek aprēķināta pēc šādām for-mulām:

9.11. tirgojot 9.punktā, izņemot 9..2.9.-9.2.11. apakšpunktos minētās, preces:

N=0,70 x L, kur:N – nodevas likme par 1 tirdzniecības vietu;0,70 – nodevas likme par 1 m 2 lielu tirdzniecības vietuL – tirdzniecības vietas laukuma kopējā platība (m2 )9.12. tirgojot siltos ēdienus:N= (0,70 x L) x 2, kur:N – nodevas likme par 1 tirdzniecības vietu;0,70 – nodevas likme par 1 m 2 lielu tirdzniecības vietuL – tirdzniecības vietas laukuma kopējā platība (m2 )9.13. tirgojot alkoholiskajos dzērienus ar alkohola saturu līdz

15 tilpumprocentiem un/vai tabakas izstrādājumus:N= (0,70 x L) x 4, kur:N – nodevas likme par 1 tirdzniecības vietu;0,70 – nodevas likme par 1 m 2 lielu tirdzniecības vietuL – tirdzniecības vietas laukuma kopējā platība (m2 )9.14. tirgojot siltos ēdienus un alkoholiskajos dzērienus ar al-

kohola saturu līdz 15 tilpumprocentiem:N= (0,70 x L) x 5, kur:N – nodevas likme par 1 tirdzniecības vietu;0,70 – nodevas likme par 1 m 2 lielu tirdzniecības vietuL – tirdzniecības vietas laukuma kopējā platība (m2 )”2. Noteikumi stājās spēkā likuma „Par pašvaldībām” 45.panta

noteiktajā kārtībā.Priekšsēdētājs: A.Zālītis

2015. gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas atbals-ta saņemšanai, tāpēc apkopo-ju svarīgākās izmaiņas VPM atbalsta saņemšanas kritēri-jiem.

Iesniegumus VPM sāks pieņemt no 20. aprīļa līdz 22. maijam (ar soda sankcijām 1% dienā līdz 15. jūnijam).

Tikai saimniecībām līdz 10 ha būs izdrukātas kartes. Pārē-jām īpaši jāpiesaka.

Ja saimniecības aramzeme ir vairāk nekā 15ha ,jānodroši-na vismaz 5% atbilstošs ha skaits kā ekoloģiski nozīmīgas platības( ENP).

Kultūraugu dažādošanas periods, kuru ņems vērā kultūraugu daļu aprēķināšanai, ir 15.06 – 31.08 (kultūraugiem vai to kultūraugu atliekām ir jābūt uz lauka šajā periodā).

Papuvē esoša zeme - kultūr- augu dažādošanas nolūkā tiks uzskatīta par atsevišķu kultūr- augu. Papuve kā ENP (zaļinā- šana): uz tās lauksaimniecis-kā ražošana nenotiek (nevāc ražu, negana); līdz 15 septem-brim apkarotas nezāles un augi iestrādāti augsnē; papuve tiek uzturēta 6 mēnešus; ar glifos-ātus saturošu herbicīdu ap-strādāts zālājs nav papuve.

Saimniecības, kuras ir līdz 10 ha lielas, ja izvēlas saņemt mazo saimniecību (MLS) at-balstu ( 500 eiro par saimniecī-bu), tikai šogad var reģistrēties kā atbalsta saņēmējas. Atteik-ties varēs jebkurā laikā. MLS iesnieguma pieteikumus bez soda sankcijām pieņems līdz 9. jūnijam.

Mazais lauksaimnieks VPM

saņēmējs, lauksaimniecības ze- mi nav samazinājis par vairāk nekā 50% pēc 2011. gada.

Ar šo gadu stājas spēkā no-sacījums, ka pēc ilggadīgo zālā-ju nopļaušanas jānovāc nopļau- tā masa (arī sasmalcinātā zāle).

Bites vairs netiek ņemtas vērā, lai izpildītu nosacījumu par lopu blīvumu uz vienu vie- nību.

Ar šo gadu sākas jauns saistību uzņemšanas periods bioloģiskajām saimniecībām.

Ja vēlas saņemt ar ražošanu saistīto atbalstu par dzīvnie- kiem: paziņojumu par liellopu piedzimšanu, pārvietošanu uz saimniecību vai no tās, vai nāvi ir iesniegts lauksaim-niecības datu centrā (LDC) 7 dienu laikā; liellopi un kazlēni ir apzīmēti ar 2 krotālijām 20 dienu laikā, bet jēri - 30 dienu laikā; ja trūkst viena krotāli-ja dzīvniekam, jālūko, lai to varētu identificēt reģistros; abu krotāliju trūkums nav pieļau-jams; saimniecību dzīvnieku reģistrs tiek aktualizēts 3 dienu laikā.

Atbalstu nesaņems, ja ter-miņi netiks ievēroti. Maksāju-mu gados jauniem lauksaim-niekiem piešķir 5 gadus kopš saimniecības izveidošanas par pirmajiem 90 ha. Kā katru gadu, kartes un VPM iesniegu-ma veidlapas tiks atvestas tiem, kuri savlaicīgi pieteiksies (līdz 15. aprīlim).

Informācija sagatavota iz- mantojot ZM informatīvos ma-teriālus

Sarmīte Jansone,Skrīveru novada lauku

attīstības konsultante

Andreja Upīša Skrīveru vidusskola saņēmusi licenci programmas AWARD īsteno- šanai. Ja esi 14-24 gadus jauns, droši nāc un pievieno-jies mums!

Jau trešo gadu Skrīveru novadā darbojas AWARDieši- starptautiskās jauniešu prog- rammas AWARD dalībnieki. Jaunietes cenšas sasniegt savu individuālo mērķi kādā no jomām - brīvprātīgajā darbā,

fiziskajās aktivitātēs un jaunu prasmju ieguvē.

Šogad iepriecinām arī vecļaudis Skrīveru sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas”– sarunājamies, spēlējam galda spēles, palīdzam ikdienas dar-bos, vedam laukā pastaigāties, sveicam jubilejās.

Pavasarī „awardietes” vedīs interesentus pa Skrīveru dabas takām ekskursijās. Tiek pie- rakstīti stāsti, taps 5 minūšu

filmiņa. Piecas jaunietes apgūst pedagoģiskās metodes, pieska-tot bērnus.

Programma ir īpaša katram, jo nav nepieciešams izvirzīt nesasniedzamus mērķus, darīt ko tādu, kas nav pa spēkam vai nav iespējams. Viss atkarīgs no vēlmēm un iespējām! To ir pierādījušas vairākas AWARD dalībnieces, kuras šogad iegūs pašu augstāko novērtējumu programmā – zelta nozīmīti,

kas nozīmē viņu centību, neat-laidību un mērķtiecību.

Pateicoties mūsu direk-toram Aldim Rakstiņam, šogad A. Upīša Skrīveru vidusskola ir saņēmusi licenci program-mas AWARD īstenošanai mūsu novadā. Bez licences vairs programmu īstenot nevarēs.

Un tātad - ja esi 14-24 gadus jauns, droši nāc un pievieno- jies mums! Gaidīsim!

Ilva Viļuma

Aicina sasniegt mērķus

Ziņas lauksaimniekiem

5Saistošo noteikumu Nr.2 „Grozījumi 2011.gada

25.februāra saistošajos noteikumos Nr.4 „Par pašvaldības nodevām Skrīveru novadā””

paskaidrojuma raksts

Dejotājiem augstākais vērtējums

Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas 2. klases audzēknis Mārcis Grīn-bergs iekļuvis prestižā Ineses Galantes talantu konkursa finālā. Konkursa otrā kār-ta notika 15. martā Rīgas 3. mūzikas skolā. Labākie no labākajiem Latvijas jau-najiem mūziķiem 19. aprīlī tiksies konkursa finālā Jāze-pa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Pēc spraiga un intere-santa reģionālo pusfinālu noklausīšanās posma žūrija ir izvērtējusi labākos no labā-kajiem Ineses Galantes ta-lantu konkursa dalībniekus, kuri tālāk turpinās konkursu finālā 19. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmi-jā. Konkursa finālistu vārdi publicēti konkursa mājaslapā www.inesesgalantestalanti.lv. Starp viņiem klavierspēlē ir arī skrīverietis Mārcis Grīnbergs.

Visās konkursa kategorijās – vokālistu, stīgu instrumentu, klavieru, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu – dalīb-nieku priekšnesumi šogad bija pārliecinoši un spilgti. Tādēļ finālistu atlase notika garās žūrijas locekļu diskusijās, de-talizēti izvērtējot katru dalīb-nieka snieguma niansi. Pēc visu reģionu atlases kārtu noklausīšanās un talantu video snieguma prezentācijām žūri-ja ir izvērtējusi jaunos māk-sliniekus un izvēlējusies fināla kārtai šī gada spēcīgākos un pārliecinošākos.

Konkursa fināls gaidāms visas dienas garumā 19. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzi-kas akadēmijā. Mārča klavier-spēles skolotāja ir Svetlana Timerkana.

Marita Vaivode,Skrīveru MMS

direktores vietniece

Mārcis Grīnbergs iekļūst finālā

Skrīveru novada pašvaldības policijas inspektors apmek- lētājus pieņem:

22. aprīlī un 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 16.30 Tālrunis 28628890

Marta pēdējā diena ka- lendārā, jau sezonu sākot, ti- ka iezīmēta kā ļoti nozīmī-ga. 31. martā Aizkraukles kultūras namā norisinājās deju kolektīvu skate, pēc ku- ras rezultātiem tiks veikta atlase XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā.

Konkurence ir ļoti liela. Deju skates maratons iesākās jau 7. martā un turpināsies līdz 9. maijam. Skatē Aizkrauklē piedalījās deju kolektīvi no Pļaviņu, Kokneses, Aizkrauk-les, Jaunjelgavas, Neretas un Skrīveru novadiem. Visi de-jotāji bija sadalīti klašu grupās, katrs kolektīvs dejoja divas de-jas - izvēles un izlozes. Mūsu deju apriņķa dejotājiem bija labs deju sniegums un skaisti tērpi, kā rezultātā visi kolek-tīvi ieguva labus vērtējumus, III pakāpi nepiešķīra nevienam kolektīvam.

Skrīveru novadu skatē pārstāvēja PII „Sprīdītis” deju kolektīvs, vadītājas Aiga Štein-berga un Ina Leite, kultūras centra 1.- 4. klašu; 3.- 6. klašu un jauniešu deju kolektīvi, visu

kolektīvu vadītāja Gita Skudra, repetitore Vita Blumberga un lielais palīgs Lidija Ieriķe.

Skrīverieši skatē nodejoja vislabāk, visi bērnu deju kolek-tīvi ieguva augstāko vērtējumu apriņķī - laureāta pakāpi un jauniešu deju kolektīvs ieguva otro labāko vērtējumu un I pa-kāpi.

Lai sasniegtu tik labus re-zultātus, tika ieguldīts liels darbs. Sakām lielu paldies Skrīveru novada domei, kolek-tīvu vadītājiem un viņu palī- giem, visiem dejotājiem, bērnu vecākiem, skolotājām Ingrīdai Mačuļskai, Vijai Merožai, Mā-rai Krūmiņai, Olgai Urtānei, Aijai Ielejai, Santai Mārtin-sonei, Mārtiņam Leitim, šuvē-jai Astrīdai Uzulniecei, Vijai Mežolei, Aijai Vilkai un šofer-im Dainim Zārbergam.

Turēsim īkšķus vēlreiz par jauniešu deju kolektīvu un VPDK „Dzēsi”, kam skate no-tika aprīlī Aizkrauklē, un par koriem „Baltābele” un „Dīva-ja”. Koriem skates notiks 18. aprīlī Koknesē. Lai veicas!

Inga Kokaine,kultūras darba organizatore

No 20.- 26. aprīlim lielgabarīta atkritumu konteineri būs novietoti stacijas laukumā, Birzes ielā 2a.

No 20.- 24. aprīlim varēs dabūt traktorus, kas aizved liel-gabarīta atkritumus (vecas mēbeles, sadzīves tehniku utt.) uz lielgabarīta konteineriem. Pieteikties pie Gunta Bokaldera līdz 20. aprīlim, tālr. 26444662. Pie Gunta var saņemt arī maisus atkritumiem.

Lielgabarīta atkritumi ir tādi sadzīves atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot sadzīves atkritumu kontei- nerā, piemēram, mēbeles, matrači, paklāji, svētku egles utt. Liel-gabarīta sadzīves atkritumi nav tādi mājsaimniecībā radušies celtniecības atkritumi kā, piemēram, logu rāmji, grīdas dēļi, ģipškartons, flīzes, durvis, stikla vate utt.

6

SkrīksAprīlis, šķiet, savu lietus devu jau

izsniedzis, bet katra jauna diena ir klāt ar vēja brāzmām, lietu, slapju sniegu un krusu.

-Rīt būs skaista diena!” Bet rīt no rīta skan: ”April! April!”

Ai, aprīlis, joku taisītājs, ir klāt. Skolas bērni jokojas, maskojas, fotografējas, bet arī nopietni strādā. Vēl jau notiek olimpiādes,

deju kolektīvu skates, drīz sacentīsies koristi, kāda klase mēģinās tikt uz ZZ čempionātu, citi jau kaļ klases ekskursijas plānus, bet citi meklē darba apģērbus, cimdus un maisus, lai piedalītos Lie-lajā talkā, jo patīk dzīvot tīrā, sakoptā vidē. Laiks tāpat kā upju ūdeņi aizplūst - ātri, skaisti, interesanti. Dzīvosim kā pumpuri - atvērsim acis, ieraudzīsim pasauli un priecāsimies par pavasari!

Ilva Viļuma,

„Skrīka” redaktore

Pirms brīvdienām, 13. martā, „Līvu akvaparkā” sveica XIV starptautiskās vizuāli plastiskās mākslas konkursa „Atpūta pie jūras” laureātus. Šajā konkursā ar atzīstamiem rezultātiem pie-dalījās Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Konkursa darbi bija ap-skatāmi ļoti plašā izstādē.

Skrīveriete Raina Pērse ieguva sudraba medaļu, Zane Upmane speciālo balvu zīda apgleznošanas tehnikā. Vēl konkursā piedalījās Franciska Jermuša, Sintija Dzerkale un Betija Zvejniece, kuras darbs arī bija aplūkojams izstādē.

Konkursā piedalījās 200 mācību iestādes ar savu audzēkņu darbiem no Latvi-jas un vairāk kā 100 mācību iestādes ar savu audzēkņu dar-biem no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Ungārijas, Serbijas, Slovēnijas, Horvāti-jas, Rumānijas, Bulgārijas, Ukrainas, Moldovas, Baltkriev-ijas, Krievijas, Kazahstānas,

Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Ķīnas, Turcijas, Irānas, Indi-jas, Indonēzijas un Singapūras. Žūrijas vērtēšanai tika iesniegti 3916 darbu.

Raina strādāja ar zīdu, savas pedagoģes Ingas Melnes konsultēta. Meitene bija iz-vēlējusies melnbaltos toņus, darinot savu darbu „Kaijas sap-nis”. Konkursa darba veikšanai bija atvēlēts tikai viens mēne-sis. Rainas izvēle - zīda ap-gleznošana - prasīja pacietību, precizitāti un perfektumu, lai audekls 80x80 cm atspoguļotu meitenes ieceri.

Vairāk kā 700 dalībnieku kopā ar saviem pedagogiem piedalījās izstādes atklāšanā un godalgu saņemšanā. Pēc svinīgās daļas gan dalībnieki, gan viņu pedagogi varēja at-pūsties „Līvu akvaparkā”.

Ja braucat baudīt ūdens priekus, tad līdz 20. aprīlim ir apskatāmi godalgoto au- dzēkņu un žūrijas atzinību ie- guvušie darbi.

Mākslas darbi akvaparkā

Olimpiāžu uzvarētājiKonkursā „Man tuvā sociālo zinību tēma” 9.klašu grupā: II vieta Ievai BrenčevaiKonkursā „Man tuvā sociālo zinību tēma” 8.klašu grupā: III vieta Alisei Leitānei,Konkursā „Man tuvā sociālo zinību tēma” 7.klašu grupā: I vieta Patrīcijai Zālītei, II vieta Diānai Katiņai,III vieta Austrai Pumpurei,atzinība Agatei Albekeitei. Sadraudzības novadu informātikas olimpiādes 6.-7.

klasēm rezultāti:I vieta Austrai Pumpurei,III vieta Evijai Mārtiņai un Emīlam Valdmanim.Starpnovadu konkursā „Pazīsti savu organismu” 9.klašu

grupā: I vieta Ilvai Viļumai,atzinība Egitai Bitei,Starpnovadu konkursā „Pazīsti savu organismu” vidus-

skolu grupā: II vieta Leldei Kalniņai,IIIvieta Elzai Elizabetei Liepiņai.Atklātajā mājturības olimpiādē meitenēm:I vieta Agatei Albekeitei,III vieta Zandai Albekeitei.Starpnovadu mājturības olimpiādē zēniem:II vieta Mārim Arcihovičam,atzinība Jānim Kazakēvičam.Starpnovadu ģeogrāfijas olimpiādē:II vieta Liegai Krasovskai,III vieta Evelīnai Sendijai Čubarei,III vieta Endīnei Bērziņai.Kulturoloģijas konkursā:atzinības Elīnai Balandai, Valdai Balandai, Elīnai Mārtiņai,

Endīnei Bērziņai.CSDD konkursā „Zini ceļu satiksmes noteikumus velo-

sipēdistiem”:atzinība Jorenam Jānim GlodamApsveicam un vēlam panākumus arī turpmāk!

Piektdien, 27. martā, O. Kalpaka Rīgas daiļamat-niecības pamatskolā notika konkursa “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks?” no- slēguma pasākums, kurā ti-ka pasniegti atzinības rak-sti un ceļazīmes uz Briseli. Godalgas ieguva arī pieci An-dreja Upīša Skrīveru vidus- skolas audzēkņi.

Pasākuma atklāšanā runā-ja skolas direktore, konkursa organizatori un Eiroparlam-enta deputāts K. Kariņš. Pasā-kums pulcēja 25 labāko darbu autorus, kuru vidū bija pieci Andreja Upīša Skrīveru vidus- skolas skolēni – Patrīcija Zālīte

(7.klase), Alise Leitāne (8.b) un Ēriks Siliņš (10.a), kuri saņēma atzinības rakstus, un Liega Krasovska (8.b) un Egija Matusēviča (12.a), kuras iegu-va ceļazīmi uz Eiroparlamentu Briselē.

Saistībā ar skolas lielo aktivitāti saņēmām papildus vie-nu ceļazīmi braucienam uz Briseli, kuru izmantos vi-ens no skolotājiem, kurš saga- tavoja skolēnus konkursam- Santa Krasovska, Daina Van-cāne-Viļuma vai Edgars Bēr-ziņš.

Edgars Bērziņš,vēstures skolotājs

Skrīverieši brauks uz Briseli

7

5.klases skolēns Kalvis Kalniņš 9. aprīlī kopā ar saviem līdzjutējiem devās uz Latvijas Televīziju, lai piedalītos erudīcijas spēlē „Gudrs, vēl gudrāks”.

Ierodoties studijā, uzzinā-jām, ka viņš jau ir izturējis milzīgu atlases kārtu, jo dalībai bija iesūtīts ap 430 pieteikuma anketu. Pēc veiksmīga starta pusfinālā Kalvis kā vienīgais zēns sarp piecām meitenēm tika jau nākamajā dienā, 10.aprīlī, aicināts uz finālu. Skatoties ie- rakstus, grūti iedomāties, ka

vienas spēles filmēšana ilgst 6-7 stundas, kas ir milzīgs fizisks un psiholoģisks pār-baudījums gan līdzjutējiem, bet īpaši pašiem dalībniekiem.

Finālā Kalvis turējās godam, pirmajās divās kārtās ieņemdams līdera pozīciju. Vajadzēja zināt atbildes gan par latviešu valodu un lite- ratūru, gan sociālajām zinībām, prast ātri un pareizi rēķināt, pārzināt dabaszinību un dzīv- nieku pasaules noslēpumus, kā arī spēt izdomāt atbildes uz daudziem citiem āķīgiem

jautājumiem. Sarunās ar citu skolu skolotājiem visi bija vie- nisprāt, ka vairākus jautāju-mus var uzskatīt par patiešām grūtiem. Iespējams, ka savu iespaidu bija atstājis nogurums no iepriekšējās dienas, satrau-kums liek aizmirst zināmas lietas, varbūt nedaudz nepavei- cās ar jautājumu izvēli, tomēr varam lepoties, ka mūsu sko-las šī gada vienīgais šīs spēles dalībnieks izturēja līdz galam un tikai nedaudz piekāpās uz-varētājai Beatrisei. Kalvi, mēs lepojamies, ka Tu esi tik gudrs.

Apsveicam ar godam izcīnīto otro vietu! Veiksmi visos turp-mākajos erudīcijas pārbaudīju-mos!

Santa Krasovska,latviešu valodas skolotāja

Kalvis Kalniņš erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks“

Kalvis un viņa atbalstītāji

Ar jubilejas koncertu martā Skrīveru kultūras cen-tra jauktais koris „Dīvaja” svinēja 20 gadu jubileju.

Uz savu pirmo mēģināju-mu Skrīveru jauktais koris „Dī-vaja” pulcējās 1994. gada 7. oktobrī. Tagadējā kora prezi-dente Ilvija Līvmane stāsta, ka jubilejas koncerts bija plānots oktobrī, bet tā kā kultūras cen-tra zālē notika remonts, pasā-kumu pārcēla uz šos pavasari. „Iepriekšējais gads korim arī bija ļoti piesātināts ar dažādiem pasākumiem, daļēji pietrūka laika, lai pilnvērtīgi sagatavo-tu repertuāru jubilejas koncer-tam,” piebilsts kora prezidente.

Pastāv arī grūtībāsKādi bija „Dīvajas” dibi-

nāšanas pirmsākumi? Ilggadē-jā kultūras darbiniece Lidija Ieriķe savos lietvedības pie- rakstos kultūras namā fiksējusi faktu: kad 1994. gada vasarā Skrīveru pašvaldības delegāci-ja ciemojās Norvēģijā, pagasta sekretāri Ilonu Rūķi sajūsminā-ja tur dzirdētais un redzētais vietējā kora sniegums. Atgrie-zusies mājās, Ilona sāka orga-nizēt Skrīveru dziedātājus.

Pirmie pieteicās apmēram desmit bijušā saimniecības kora dziedātāji, un, lai cik aizņemti būtu, kori vadīt neatteica Anita un Jānis Garanči. Tas bijis grūts laiks, jo mainījies finansējums kultūras namam. „Kad jauk-to kori sāka vadīt Anita Ga-ranča, mums nebija naudas, ko algā samaksāt, tādēļ reiz pat ar pagasta priekšsēdētāju

Broņislavu Mačuļski gājām pie pirmajiem vietējiem uzņēmē-jiem lūgt 50 latu, lai varētu no- rēķināties ar diriģenti”, tā atmi-nas Lidija Ieriķe.

Kad 1995. gadā Skrīveros ieradās norvēģu koris, skrīve-rieši viņus varēja sagaidīt ar daudzām skanīgām dziesmām. Šķiroties koris saņēma uzaici- nājumu braukt ciemos uz Nor-vēģiju. Lai cik nereāls šķita šis sapnis, tomēr tas piepildījās- 1997. gada augustā Skrīve-ru koris ciemojās Norvēģijā, Aurē.

Dzied diriģentes diplom-darbā

1998. gadā koris piedalījās savos pirmajos lielajos Dzies- mu svētkos. Ikdienā regulāri notika mēģinājumi. Koris pie-dalījās visos rajona un pagasta pasākumos - rajona dziesmu svētkos, dziedāja kapusvētkos Skrīveros un Aizkraukles pa-gastā, Ziemassvētkos un Ražas svētkos Aizkraukles baznīcā, Zemkopības institūta 50. gadu jubilejā, arī Dziesmu svētku ieskaņas koncertā Latviešu biedrības namā Rīgā.

Lielās aizņemtības dēļ no 1997. gada kori vairs nevadīja Anita Garanča, bet šos pienā-kumus uzņēmās jaunā diriģente Gunta Jančenko, kura šo darbu apvienoja ar mācībām Latvijas Mūzikas akadēmijā. Nežēlojot savu laiku, viņa daudz strādāja, lai dziesmas labi skanētu gan Norvēģijā, gan Dziesmu svēt-kos, gan daudzajos pasākumos. 1999. gads sākās ar neatlaidīgu

darbu un regulāriem mēģinā-jumiem, un izcils bija kora sniegums Guntas diplomdarba aizstāvēšanā.

2001. gadā Gunta Jančen-ko sagatavoja kori Rīgas 800. gadu jubilejas Dziesmu svēt-kiem. 2002. gada jūlijā koris piedalījās festivālā Grācā, Aus-trijā.

Izcila tenoru grupaNo 2002. gada novembra

Skrīveru kultūras centra jauk-to kori „Dīvaja” vada diriģents Ferijs Millers.

Kora 15 gadu jubilejā di-riģents atklāja: „Mani pirmie iespaidi bija pretrunīgi. Vis-vairāk priecēja mazā, bet izcilā tenoru grupa, kas izcēlās arī ar ļoti ātru uztveri darba procesā. Basiem turpretī pietrūka dina- miskā potenciāla, kas atstāja ie-spaidu uz kopējo kora ansam-bli. Sieviešu balsu grupas savā skanējumā bija raibas, bet varē-ja just, ka starp dziedātājām ir arī ļoti labu balsu īpašnieces, kas ap sevi saliedē vājākās kora dalībnieces. Manā sub-jektīvā skatījumā pēc vairāku sezonu darba kora skanējums izlīdzinājās, kļuva viengaba-

laināks. Par to liecina manā at-miņā saglabājušās vairākas ļoti spilgtas uzstāšanās, arī rajona koru skatēs.”

Sadziedājušās paaudzesKāds ir šodienas Skrīveru

kultūras centra jauktais ko-ris „Dīvaja”? Kolektīvu aiz-vien vada pieredzes bagātais diriģents Ferijs Millers. Tajā dzied 27 dalībnieki, no tiem 19 sievietes un 8 vīrieši. Var apgal-vot, ka korī veiksmīgi apvieno-jas arī paaudzes, jo jaunākajam „Dīvajas” dziedātājam ir 26 gadi, vecākajam- 72 gadi. Korī ir arī vairāki dziedātāji, kuri bez pārtraukuma dzied kopš pašas kolektīva dibināšanas 1994. gadā- tie ir Daina Jung-mane un Andris Ērglis, kopš dibināšanas korī ir arī Inguna Juhņeviča, bet viņas koristes stāžā bijis pārtraukums, tagad viņa „Dīvajā” dzied atkal. No 1998. gada korī dzied Malda Kalniņa.

Kora prezidente ilgus ga-dus bija Sandra Ozola. Patla-ban kora vadības pienākumus sadalījušas trīs dalībnieces: Il-vija Līvmane, Paulīne Mičule un Ilze Kūpele.

Jauktais koris „Dīvaja” svin jubileju

8

Skrīveru VārdsSkrīveru novada pašvaldības

izdevumsIzdevēja adrese: Skrīveru novada

dome, Daugavas ielā 59, Skrīveri, Skrīveru novads, LV-5125

Reģistrācijas apliecība: Nr. 00702341, metiens 1500 eks.

Redaktors Arvis Upīts, e-pasts: arvis.upits@skriveri.lv,

www.skriveri.lvIespiests SIA “Latgles druka”

Rēzeknē, Brīvības ielā 28.Skrīveru Vārdu citējot,

atsauce obligāta

Ceļi tik īsi, bezgala īsi, Garas, ik garas uz turieni kāpnes. Viena klusuma tagad būs vairāk, Vienas nepārsāpamas sāpes.(A.Skalbe)

Martā mūžībā aizgājuši:Juzefa Čiževska Jānis BokaldersMirijamija Bogdanova

MIRUŠI

Nodarbības jaunajiem vecākiemSkrīveru dienas aprūpes

centrā, „Pavasari”, divas rei-zes gadā notiek izglītojošu nodarbību cikli jaunajiem ve-cākiem, kuros piedāvājam tikties ar dažādiem speciālis-tiem.

Aprīlī uzsākam nodarbības jaunajiem vecākiem. Nodar-bības plānotas ceturtdienās no plkst. 13.30 - 15.00. Pirmā tikšanās reize bija pēc Lieldie-nām, kad tikāmies ar veselīga

uztura speciālisti B. Grīnbergu par veselīgu uzturu mazulim un māmiņai.

Nodarbības ir bez maksas.Transports plkst. 13.15 no Skrī-veru sociālā dienesta Stacijas laukumā 3. Sīkāka informācija pa tālr. 29396849.

Piesakieties, sūtot informā-ciju uz e-pastu dienascentrs@skriveri.lv, vai sūtot SMS vai zvanot uz tālr. 29396849 vai 28629697.

Talka zemkopības institūta parkāSkrīveru attīstības biedrī-

ba 25. aprīlī pulksten 9.00 aicina uz Lielo talku Zem-kopības institūta teritorijā.

Šogad turpināsim pagājuša-jā gadā iesākto parka alejas sa-kopšanu (sauso koku, zaru un krūmu izzāģēšanu u.tml.) un virzīsimies ar darbiem uz Dau-gavas pusi pa taciņu uz leju, kā arī sakopsim bērnu un sporta laukumus. Talkas noslēgumā

cienāsimies ar ugunskurā vā-rītu draudzības zupu.

Lai mums izdodas un ai-cinām Institūta iedzīvotājus un skrīveriešus iespēju robežās ie-saistīties Lielajā talkā!

Kontaktpersonas: Baiba Vai-vare, tālr. 26576299; Ilvija Līv-mane, tālr. 29335228; e-pasts: skriveruattistiba@gmail.com

Ilvija Līvmane

Mātes dienas koncertsMātes dienā, 10. maijā,

Skrīveru vokālais ansamblis “Akcents” sadarbībā ar ins-trumentālo grupu Artūru Zemnieku un Līgu Butāni, PII „Sprīdītis” un „Saulēni” sniegs koncertā “Pasaules šūpuļdziesmas”, dāvājot klausītājiem muzikālu ceļo-jumu apkārt pasaulei.

Sākot ar Latvijas tautas skaistākajām melodijām, līdz pat dažādu noskaņu miega dziesmām no Jaunzēlandes, Āfrikas, Anglijas, Amerikas, Spānijas, Turcijas utt.

Katru šūpuļdziesmu izpil-dīs attiecīgās valsts valodā. Mūzikas aranžējumus rakstaansambļa vadītāja Laura Jēkab-sone speciāli ansambļa “Ak-cents” un instrumentālās gru-

pas mākslinieku sastāvam.Muzikālo noformējumu

paspilgtinās arī Skrīveru bēr-nu zīmējumi, kurus projicēs uz video ekrāna par katru valsti, kuras šūpuļdziesmu izpildīs. „Sprīdīša” un „Saulēnu” bērni jau sākuši klausīties un iejus-ties katras valsts miega dzies-miņās. Ar nepacietību gaidām viņu zīmējumus, kas noteikti būs pārsteigums ikvienam.

Pateicoties Lauras Jēkab-sones radošajai idejai un talan-tam, koncerta programma būs vienreizēja un unikāla un tajā katra skaņdarba aranžējums būs pirmatskaņojums.

Esat laipni gaidīti Mātes dienas koncertā Skrīveru kul-tūras centrā!

Ilvija Līvmane

AFIŠANo 25.aprīļa Skrīveru kultūras centrā - Mārtiņa Švēdes

gleznu, zīmējumu izstāde “Kas es esmu”.26. aprīlī pulksten 10:00 Skrīveru vidusskolas sporta lau-

kumā - Pavasara gadatirgus. Sakarā ar sporta spēļu laukuma remontu, stādu un dzīvnieku tirgus būs Liepu ielā. Liepu iela būs slēgta transportam. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

26. aprīlī pulksten 10.00 Skrīveru kultūras centrā - noslēgu-ma spēles kausa izcīņā novusā un šahā.

4. maijā pulksten 18.00 Skrīveru kultūras centrā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts kontrtenora Sergeja Jēgera koncerts “Trīs zvaigznes”. Koncertmeistare - Ieva Šmite-Misiņa. Ieeja bez maksas.

9. maijā pulksten 11.00 Smilšu volejbola 1. posms (2. posms-6.jūnijā, 3. noslēguma posms - 1.augustā).

10. maijā pulksten 13.00 Skrīveru kultūras centrā - Skrīveru vokālais ansamblis “Akcents” sadarbībā ar instrumentālo grupu- Artūru Zemnieku un Līgu Butāni, PII “Sprīdītis” un “Saulēni” koncertā “Pasaules šūpuļdziesmas” lieliem un maziem klausītā-jiem dāvinās muzikālu ceļojumu apkārt pasaulei caur dažādu tautu šūpuļdziesmu skanējumu.

11. maijā pulksten 18.00 - Skrīveru kultūras centra mazo dejotāju un dziedātāju koncerts, veltīts māmiņām “Es savai māmiņai”.

15. maijā pulksten 17.00 pirmais “Zaļās zemes“ tirdziņš.16. maijā pulksten 17.00 Skrīveru kultūras centrā “Dejiet

brāļi zābakos, lai rīb tautu istabiņa. Sit māsiņa plaukstiņām, lai skan tavi gredzentiņi.” Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzēse” 10 gadu jubilejas koncerts.

29. maijā pulksten 17.00 “Zaļās zemes“ tirdziņš.31. maijā pulksten 11.00 skolas stadionā un pie kultūras

centra - Skrīveru ģimeņu Veselības diena.Šogad Skrīveru novada svētki būs 20. jūnijā, īpašie viesi

tajā būs grupa “Jumprava”.

APSVEICAMSirsnīgi sveicieni visiem

aprīļa jubilāriem. Īpaši svei-cam:

Hertu Odziņu Vairu Zālīti Valdu Balodi Liliju Kalniņu Valliju Ķervāni Venerandu Bišofu

Dzintru Stavažu Daini Bērziņu Oļegu Kuprijanovu Jauno skrīveriešu saimi

papildinājuši:Roberts Jānis AlekssKatrīna SalmiņaRenārs BrenčuksAnnija Jankoviča

Skrīveru novada dome 2015. gada 26. martā (pro-tokols Nr. 8, 8.p.) pieņēma lē-mumu „Par lokālplānojuma 1. redakcijas nekustamā īpašuma “BUNDZE 1″ zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu Nr. 3282 004 0098 Skrīveru novadā nodošanu publiskai apsprieša-nai un atzinumu saņemšanai” (turpmāk - lokālplānojums).

Lokālplānojuma pub-liskā apspriešana un atzinumu saņemšana no institūcijām no-

teikts termiņš no 2015. gada 15. aprīļa līdz 13. maijam.

Sabiedrības līdzdalī-bas sapulce Skrīveru novada domes telpās Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā, notiks 24. aprīlī plkst.13.00.

Ar lokālplānojuma redak-ciju var iepazīties pašvaldības tīmekļa vietnē www.skriveri.lv, lokālplānojums papīra formātā izvietots Skrīveru novada domes kancelejā Daugavas ielā 59, Skrīveros, Skrīveru novadā.

Paziņojums