Āgenskalna ekspedīcija „Smiļģa pastaiga”

Alek

sand

ra G

rīna

bulvā

ris Slokas iela

Slokas iela

Baložu iela

Alīses iela

Kristapa iela

Daugavgrīvas iela

Trijādības iela

Kuģu iela

Mūkusalas iela

Bāriņu iela

Raņķa dambis

Uzvaras parks

Valguma iela

Jelgavas iela

Uzva

ras

bulvā

ris

Hermaņa iela

Kokles iela

Cieceres iela

Mārupes ielaPi

lsoņu

iela

Met

eoru

iela

Mazā Nometņu iela

Nom

etņu

iela

Zeļļu iela

Liepājas iela Vienīb

as ga

tve

Ernestīnes iela

Augļu iela

Kapseļu iela

Kalnciema iela

Kalnciema iela

K. Valdemāra iela

Bišu iela

Edua

rdaSm

iļģa

iela

Lapu iela

Tem

pļa

iela Nomet

ņu ie

laOlgas ielaVa

sara

s ie

la

Meža iela

Melnsila iela

12

3

5

7

8

4

6

9

10

11

12

15

13

14

Alek

sand

ra G

rīna

bulvā

ris Slokas iela

Slokas iela

Baložu iela

Alīses iela

Kristapa iela

Daugavgrīvas iela

Trijādības iela

Kuģu iela

Mūkusalas iela

Bāriņu iela

Raņķa dambis

Uzvaras parks

Valguma iela

Jelgavas iela

Uzva

ras

bulvā

ris

Hermaņa iela

Kokles iela

Cieceres iela

Mārupes ielaPi

lsoņu

iela

Met

eoru

iela

Mazā Nometņu iela

Nom

etņu

iela

Zeļļu iela

Liepājas iela Vienīb

as ga

tve

Ernestīnes iela

Augļu iela

Kapseļu iela

Kalnciema iela

Kalnciema iela

K. Valdemāra iela

Bišu iela

Edua

rdaSm

iļģa

iela

Lapu iela

Tem

pļa

iela Nomet

ņu ie

laOlgas iela

Vasa

ras

iela

Meža iela

Melnsila iela

12

3

5

7

8

4

6

9

10

11

12

15

13

14

1 AB dambis

AB dambis ir viens no dambjiem, kas tika būvēts, lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju. Tā pamati tika uzcelti 1886. gadā, un sākotnēji tas bija 42,6 metrus plats un 745 metrus garš.Dambja virsbūve kalpoja ne tikai kā kuģu iekraušanas un izkraušanas vieta, bet arī kā Daugavu norobežojoša josla. Tā tika izbūvēta 19.gs. beigās ar bruģētu nogāzi Daugavas pusē un vertikālu sienu gar jauno ostas akvatoriju. Sākotnējo koka virsbūvi 20.gs. 20. gados aizstāja ar dzelzsbetona plāksnēm.1944. gadā AB dambi uzspridzināja vācu karaspēks. 20. gs. 50. gados dambis tika atjaunots, piešķirot tam pašreizējo simetrisko izskatu.Mūsdienās dambis ir kļuvis par rīdzinieku iecienītu pastaigu un atpūtas vietu, uz tā tiek rīkoti dažādi izklaides un kultūras pasākumi.

2 Bijusī kuģu būvētava „Lange un Skuje”

1869. gadā mehāniķis A. Lange un enkuru kalējs J. Skuje nodibināja kuģubū-ves uzņēmumu „Lange un Skuje”, un jau 1872. gadā tajā tika uzbūvēts pirmais kuģis. 19.gs. otrajā pusē uzņēmums kļuva par galveno kuģu būves un remontu uzņēmumu Rīgā. Līdz 1912. gadam tika uzbūvēti 232 dažādi ūdenstransporta līdzekļi - kuģi, pontoni, zemes smēlēji. 1914. gadā rūpnīca tika slēgta un tās iekārtas evakuētas uz Petrogradu.20. gs. 20.–30. gados rūpnīcas teritorija tika izmantota kuģu remontiem un tās teritorijā darbojās vairāki mazi uzņēmumi. Otrā pasaules kara laikā daļa rūp-nīcas ēku tika nopostītas, taču pēc kara darbu turpināja neliela kuģu remonta un metālu lējumu rūpnīca. Laikā no 1970. līdz 1988. gadam šeit atradās Rīgas eksperimentālā kuģu mehāniskā rūpnīca.2007. gadā ekspluatācijā tika nodots bijušās rūpnīcas teritorijā uzceltais dzīvo-jamais nams Kuģu ielā 26. Aiz šī nama joprojām ir saglabājušās dažas rūpnīcas ēkas, kā arī kādreizējās kuģu piestātnes paliekas.

3 Rīgas ziemas Sporta un atpūtas parks Uzvaras parkā

Par godu 200 gadadienai pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas Krievijas im-pērijai 1909. gadā šajā vietā tika sākta ainavu parka izveide, un jau 1910. gadā tika atklāts jaunais Pētera parks. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas parks par godu uzvarai pār bermontie-šiem tika pārdēvēts par uzvaras laukumu, un 1930. gadā tika uzsākti parka labiekārtošanas darbi. Šajā laikā parkā notika militāras parādes, bet 1938. gadā norisinājās 9. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām parkā tika uzcelta estrāde. Otrais pasaules karš pārtrauca vērienīgos parka attīstīša-nas plānus – stadiona un Dziesmu svētku laukuma izbūvi.1944. gadā parks tika pārdēvēts par Uzvaras parku, un, gadiem ejot, tas vairā-kas reizes mainīja savu nosaukumu, taču 1985. gadā līdz ar Uzvaras pieminekļa uzbūvēšanu tas atkal tika nodēvēts par Uzvaras parku. Mūsdienās parks ziemā pārvēršanas par Rīgas ziemas sporta un atpūtas parku, kurā ir pieejama ar mākslīgo sniegu apgādāta distanču slēpošanas trase un inventāra noma. Arī vasarā šajā parkā netrūkst aktīvās atpūtas cienītāju – celi-ņus treniņiem un atpūtas braucieniem izmanto velosipēdisti un skrituļslidotāji.

4 Vieta, kur kādreiz atradās Māras dzirnavas

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija Marijas jeb Māras dzirnavas, kas kā nocietinātas dzirnavas ietilpa Rīgas pilsētas fortifikācijas sis-tēmā. Pēc rakstīto avotu ziņām šīs dzirnavas ir pastāvējušas jau pirms 1226. gada.Kad Žečpospoļitai uzticīgā Rīgas pilsēta 1621. gadā padevās zviedriem, Māras dzirnavas kļuva par Žečpospoļitas armijas daļu uzbrukuma mērķi, jo nu tās bija šķērslis ceļā uz zaudēto pilsētu. Poļi vismaz četras reizes mēģināja ieņemt un nodedzināt nocietinātās dzirnavas, taču to 15 aizstāvji atsita visus uzbrukumus.Šie notikumi kļuva par iedvesmas avotu Rutku Tēva romānam „Trīs vella kalpi”, kā arī režisora Aleksandra Leimaņa 20.gs. 70. gados uzņemtajām mākslas filmām „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”.Krievu–zviedru kara laikā (1656–1661) Māras dzirnavas tika stipri nopostītas, un 1660. gadā tās tika uzbūvētas no jauna. 1902. gadā dzirnavas tika aprīkotas ar tvaika dzinēju, taču 1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca, lai varētu izbūvēt tramvaja līniju. Mūsdienās par Māras dzirnavām liecina vairs tikai dzirnavu slūžu vieta pie Mārupītes iztekas no Māras dīķa.

5 Bijušās rūpnīcas „Aurora” skurstenis

Zeķu fabrika „Aurora” atradās Mazajā Nometņu ielā 16. Tā tika dibināta 1947. gadā, apvienojot vairākas līdz šim pastāvējušās mazās ražotnes, un 1960. gadā tai tika pievienota zeķu fabrika „Kosmoss”, kā rezultātā „Aurora” kļuva par vienīgo zeķu ražošanas uzņēmumu Latvijā. Tā bija savam laikam moderna fabrika, kuras zeķu adīšanas, šūšanas un apdares iekārtas nodrošināja vairāk nekā 80 zeķu izstrādājumu veidu ražošanu.1999. gadā fabriku nopirka uzņēmums SIA „Aurora Baltika”, taču ražošana vēsturiskajā fabrikas ēkā neturpinājās ilgi - 2006. gadā uzņēmums savu ražotni pārcēla uz Ogri.Kādreizējās zeķu fabrikas vietā tagad slejas dzīvojamo ēku komplekss „Aurora Park Residence”, kura būvniecības laikā ir saglabāts fabrikas ķieģeļu skurste-nis un ir renovēta arhitekta V. Gokslafa projektētā fabrikas ēka.

6 Vecais TV tornis

Šis 110 metrus augstais tornis, kas slejas virs Āgenskalna tirgus, ir pirmais Rīgā uzbūvētais televīzijas tornis, kas tika nodots ekspluatācijā 1955. gadā kopā ar Rīgas Telecentra televīzijas studiju kompleksu. Pirmos no šī torņa translētos raidījumus varēja skatīties vienīgo 20 televizoru īpašnieki. Tie bija pirmie padomju televizori KVN, kuru ekrāna lielums bija 18cm pa diagonāli. Attēla palielināšanai tika izmantota lēca, kura bija pildīta ar destilēto ūdeni vai glice-rīnu. 1986. gadā televīzijas raidīšanas pienākumus uzņēmās jaunais televīzijas tornis Zaķusalā un vecais tornis zaudēja savu nozīmi. Pašlaik tornis ir kāda uzņēmuma īpašumā un tiek izmantots datu pārraides nodrošināšanai.

7 Meteora dārzs

Meteora dārza ierīkošana pēc K. Barona projekta tika sākta 1963. gadā, apvieno-jot rūpnīcas „Meteors” un kādu privāto dārzu. Jaunajā dārzā tika ierīkoti celiņi, atpūtas vietas un dīķis.Meteora dārzu tuvākajā laikā ir iecerēts pārveidot par Kobes dārzu. Finansējumu šim projektam ir apsolījusi piešķirt Japānas pilsētas Kobes paš-valdība. Jaunā dārza aprises varētu veidoties austrumnieciskā stilā, un tas būtu interesants akcents Rīgas dārzu kontekstā, taču līdz ar dārza pārdēvēšanu no pilsētas kartes tiktu dzēsta pēdējā liecība par reiz veiksmīgo gumijas izstrādāju-mu rūpnīcu „Meteors”. 2010. gadā šajā parkā tika uzstādīts un svinīgi atklāts Kobes dārza akmens, taču vērienīgā iecere par japāņu dārza izveidi joprojām ir palikusi tikai ieceres līmenī.

8 Nometņu iela 45

Šis ap 1903. gadu (būvprojekts nav saglabājies) pēc H. Šēla un F. Šefelda pro-jekta celtais 4 stāvu īres nams Nometņu ielā 45 ir sarežģītā apjomu kārtojumā veidota jūgendstila ēka, kuras apdarē ir izmantoti dažādi materiāli un kons-truktīvie paņēmieni. Lai gan sākotnēji šis nams tika būvēts kā dzīvojamais nams, vēlāk tas tika izmantots arī administratīviem mērķiem.Pašlaik ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, un par to ir atbildīgs leģendas cienīgs atgadī-jums – 1998. gadā šī jūgendstila pērle tika izslēgta no aizsargājamo arhitektū-ras pieminekļu saraksta un tās vietu šajā sarakstā ieņēma blakus mājai esošais alus kiosks, kura adrese ir Nometņu iela 43.

9 Nometņu iela 44

Šis 1938. gadā pēc arhitekta Sergeja Antonova projekta celtais nams ir savdabīgs funkcionālisma piemērs. Ēkas fasāde ir veidota līdzīgi 20.gs. 30. gadu radioapa-rāta dizainam – ar horizontālām dzegām sadalītā logu rinda atgādina frekvenču skalu, apaļie logi līdzinās regulēšanas pogām, bet durvis – skaļrunim.Kādreiz šajā namā darbojās kinoteātris „Renesanse”, kas 20.gs. piecdesmito gadu beigās tika pārdēvēts par „Sarkano ausmu”. No 1987. gada līdz 1990. gadam šajā ēkā darbojās specializēts bērnu kinoteātris. Pašlaik ēku aizņem lietotu apģērbu veikals un tajā ir reģistrēti vairāki uzņēmumi un iestādes.

10 Hartmaņa muižiņa

Hartmaņa muižiņas ēku komplekss Kalnciema ielā 28 ir viens no skaistāka-jiem Kalnciema ielas unikālās apbūves elementiem. Vecā dzīvojamā ēka tika celta 1786. gadā vai neilgi pirms tam, izmantojot šķautņu guļbūves konstruk-ciju. 1806. gadā vecajai dzīvojamajai ēkai tika piebūvēta deju zāle ar pret ielu pavērstu kolonādi, kuru veido 6 toskāniskā kārtojuma koka kolonnas. 19.gs. pirmajā pusē tika uzcelts arī abas ēkas savienojošais korpuss ar lieveni, kuram vizuālā noformējuma līdzsvarošanai tika uzbūvētas 4 kolonnas. 1929. gadā lievenis tika pārbūvēts par slēgtu telpu.1824. gadā par muižas īpašnieci kļuva Johanna Ģertrūde Fengere, kas vēlāk iegādājās arī blakus esošo muižiņu. Kad viņas meita apprecējās ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani, abi gruntsgabali tika apvienoti, un turpmāk ti tika saukti par Hermaņa muižiņu.1939. gadā namu pārņēma Latvijas kredītbanka. Muižas rekonstrukcija ir veikta gan 1960., gan 1994. gadā, tāpēc tā ir labi saglabājusies līdz mūsdienām, kad tajā saimnieko sporta un atpūtas preču veikals “Gandrs” un tam piederošā velodarbnīca.

11 Ūdenstornis Alīses ielā

Pilsētas ūdenstornis Alīses ielā 4 tika celts laikā no 1910. līdz 1911. gadam pēc arhitekta V. L. N. Bokslafa projekta. Šis ir viens no Rīgas greznākajiem ūdens-torņiem – tā ieeju dekorē akmens portāls ar stilizētu Rīgas ģerboni, bet spicē ir uzstādīts globusa formas vējrādītājs. Šī ūdenstorņa celtniecība ir izmaksājusi 139 429 Krievijas zelta rubļus.1937. gadā ūdenstornis vairs nespēja veikt savu funkciju, tāpēc to nācās paaug-stināt. Zem torņa galvas mūrī tika izkaltas iedobes, kurās ievietoti domkrati tika izmantoti jumta pacelšanai. Ceļot jumtu uz augšu, vienlaikus celtnieki mūrēja sienu augstāku. Tā tornis tika paaugstināts par apmēram 7,5 metriem. Torņa pa-augstināšanas procesu īpašu padara tas, ka paaugstināšanas darbu laikā tornis bija pievienots pilsētas ūdensvadam un turpināja veikt savu funkciju.Laikā no 1991. gada līdz 2010. gadam ūdenstornī darbojās viena no vecākajām Latvijas mūzikas studijām un izdevniecībām Tornis, kuras pamatdarbība bija saistīta ar neatkarīgās un alternatīvās mūzikas ierakstu veikšanu un izdošanu.

12 Švarcmuiža

Mūsdienās Daugavgrīvas ielā 19/20 redzamā Švarcmuižas ēka ir celta ap 1850. gadu, taču muižas vēsture ir daudz senāka. Patiesībā tieši no šīs muižas ir izvei-dojies un savu nosaukumu aizguvis Āgenskalns (Hagensberg) – muižiņas pir-mais īpašnieks bija Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens (Hagen).Šajā vietā muižiņa tika uzcelta jau 17.gs., taču savu pašreizējo nosaukumu tā ieguva tikai 1768. gadā, kad par tās īpašnieku precību rezultātā kļuva Rīgas birģermeistars Ādams Heinrihs Švarcs. 1812. gadā, tuvojoties Napoleona armijai, muižiņa tika nodedzināta kopā ar pārējo Āgenskalna koka apbūvi, un 19.gs. vidū agrākās muižas centrā tika uzcelta pašlaik redzamā kungu dzīvojamā māja, kuras pēdējā rekonstrukcija tika veikta 1997. gadā.Ar Švarcmuižu jeb Melno muižu ir saistīti vairāki spoku stāsti, kuru centrālais motīvs ir 19.gadsimta pēdējā ceturksnī nodegusī Švarcmuižas rija. Tieši pirms nodegšanas rijā esot dejojuši par smalkiem kungiem pārģērbušies velni, kas pēc gaiļa dziesmas atskanēšanas esot pagaisuši sēra mākonī, izraisot ugunsgrēku.

13 Svētās Trīsvienība pareizticīgo baznīca

Šī 1985. gadā pēc arhitektu J. F. Baumaņa un V. Lunska projekta uzbūvētā eklektisma stila krusta kupola būve kļuva par pirmo pareizticīgo baznī-cu Pārdaugavā. Šīs konfesijas baznīcas nepieciešamību izraisīja krievu un baltkrievu iedzīvotāju skaita pieaugums vasarās, kad uz strūgām no Daugavas augšteces uz Rīgu tika vesti lauksaimniecības ražojumi un kokmateriāli.Baznīcas galvenā rota ir dinamiski izkārtotie kupoli. Tās dominante ir četrstāvu zvanu tornis ar slaidu piramīdveida jumtu, sīpola formas kupolu un krustu. Baznīcas ārsienas ir sadalītas ar pilastriem, starp kuriem izvietoti logi ar bagā-tīgu dekoratīvo apdari un freskas. Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca bija viena no greznākajām 17. gadsimta krievu stilā celtajām pareizticīgo baznīcām, un tāda tā ir saglabājusies arī līdz mūsdienām. Ir izmainījies tikai tās krāsojums. Sākotnēji baznīca bija krāsota četrās krāsās - gaiši rozā, gaiši violetā, gaiši zilganā un zeltītā, taču 1932. gadā pēc Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes arhitekta V. Šervinska ieteikuma baznīca tika pārkrāsota okersarkanā krāsā, bet visas detaļas tika nokrāsotas baltā krāsā.

14 Smiļģa iela 10

Šis arhitekta Jāņa Alkšņa projektētais un 1904. gadā uzbūvētais nams Eduarda Smiļģa ielā 10 ir pamanāms jau pa gabalu, jo tam ir ekspresīva un krāšņi ornamentāla dekoratīvā apdare, kuru raksturo bagātīga formu un līniju spēle un neviltots dzīvesprieks. Taču tajā pašā laikā ēkas plānojums ir racionāli mērķtiecīgs – tas iespēju robežās apmierina būvniecības laikā pieaugošās augstās prasības pēc laba telpu apgaismojuma, vēdināmības, dzīvokļu higiēnas un komforta.Šīs ēkas centrālā rota ir durvju ailes dekorējums, kurā ir izmantoti austrumu motīvi un ziloņa tēls.

15 Eduarda Smiļģa Teātra muzejs

Eduarda Smiļģa ielā 37/39 iekārtota izcilā režisora, Dailes teātra dibinātāja, Eduarda Smiļģa (1886–1966) mājā. Tā celta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados atbilstoši Eduarda Smiļģa iecerei, taču muzejs šeit atvērts tikai 1976.gadā, pēc ēkas atjaunošanas.

Trīsstāvīgajā savrupmājā apskatāmas vairākas ekspozīcijas, režisora darba kabinets un zāle ar skatuvi, kas rada neaizmirstamas sajūtas- šķiet, tūlīt pavērsies durvis un telpā ienāks Eduards Smiļģis, ar sev vien raksturīgo runas manieri un emociju vilni.

Informācijas avoti

lv.wikipedia.orgzudusilatvija.lv

citariga.lvmanariga.com

uzvarasparks.lvvesture.euneogeo.lv

divritenis.lvsmartproperty.lv

tvnet.lvjugendstils.riga.lv

anothertravelguide.lvrcb.lv

ambermarks.comvietas.lvtornis.lv

smilgubars.lvlvrtc.lv

LTV raidījuma Četras istabas 2013. gada 2. oktobra izlaidumsyoutu.be/piBMnorYhr8

Izpēti arī citas Rīgas apkaimeswww.irir.lv/ekspedicijas