1

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATNOSTĀDNES,

LABĀS PRAKSES APKOPOJUMS UN IETEIKUMI

LATVIJAS PAŠVALDĪBĀM

Renāte Lukjanska un Iveta Cīrule

Sociālās Inovācijas Centrs

2014. gada janvāris

2

Saturs

Ievads ................................................................................................................................................... 3

Sociālā inovācija - termins, kas attīstās ................................................................................... 4

Kā sociālā inovācija saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību? ................................................ 4

Kur rodas sociālā uzņēmējdarbība? ......................................................................................... 5

Kas ir sociālie uzņēmēji? ............................................................................................................... 5

Sociālās uzņēmējdarbības definēšana ..................................................................................... 6

Sociālās uzņēmējdarbības pieaugošā nozīme Eiropā ........................................................ 7

Identificētie sociālās uzņēmējdarbības atbalsta modeļi pašvaldībās .......................... 9

Pašvaldības loma sociālās uzņēmējdarbības atbalstā ..................................................... 13

Pašvaldības iesaiste sociālajā uzņēmējdarbībā Latvijā ................................................... 16

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža A. Jaunsleiņa uzruna pašvaldībām .... 17

Labās prakses piemēri no Eiropas Savienības valstīm ................................................... 18

Cēsu novada Domes priekšsēdētāja uzruna pašvaldībām ............................................. 20

Pašvaldības iesaiste sociālajā uzņēmējdarbībā – Latvijas prakse .............................. 20

Priekšlikumi un ieteikumi pašvaldībām ............................................................................... 24

3

Ievads Sociālās inovācijas centrs, Ziemeļu ministru padomes atbalstīta projekta

„Sociālā inovācija – dzīvesveids” ietvaros, veic analītisko apskatu un apkopo labās prakses vadlīnijas un atbalsta piemērus, kuri ir virzīti uz sociālās uzņēmējdarbības labvēlīgas vides izveidi pašvaldību līmenī.

Sociālā inovācija var būt par dzinējspēku, lai risinātu noturīgas sociālās un

ekonomiskās problēmas, tomēr, lai tā kļūtu par spēcīgu virzītājspēku, tā ir jāatbalsta. Eiropas Savienībā sociālās uzņēmējdarbības atbalstam tiek veltīta aizvien lielāka

uzmanība, tomēr par to, kādai ir jābūt pašvaldības iesaistei sociālajā uzņēmējdarbībā, vēl aizvien pastāv dažādi viedokļi. Pārsvarā tas ir saistīts ar valstu dažādu ekonomisko attīstības līmeni un politiskām nostādnēm, kuras ir iestrādātas publiskās pārvaldes funkciju nodrošināšanai. Piemēram, D. Bornšteins (Bornstein) viens no grāmatas „Sociālā uzņēmējdarbība: kas būtu jāzina ikvienam” autors, norāda, ka valsts institūcijām ir jārīkojas kā dārzniekam, nevis kā celtniekam, respektīvi, radot tikai augsni. Kādas ir pašvaldības pasīvas un aktīvas atbalsta formas, analizēsim šajā elektroniskajā materiālā.

Kāpēc tas ir aktuāli tieši tagad? Jo pasaule mainās un sabiedrība vēlas mainīties, esot līdzatbildība par pārējiem cilvēkiem. Līdzatbildība ir tas, kas virza pasauli aizvien vairāk iesaistīties pasaules problēmu risināšanā. Arī Sociālās inovācijas centrs nav izņēmums. Mēs nevēlamies stāvēt malā, ja varam dalīties, iedvesmot, motivēt kopīgam darbam. Kopā mēs vienmēr varam radīt daudz vairāk ilgtspējīgus jauninājumus kā veidot katru Latvijas nostūri par pievilcīgu dzīvesvietu un nevis tikai vārdos, bet - praktiskos darbos. Katra pašvaldība var būt par motivatoru, iniciatoru, koordinatoru, mentoru šīm pozitīvajām sociāli ekonomiskajām pārmaiņām! Šis izdevums ir tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.

Sociālās inovācijas centra Valdes priekšsēdētāja

Renāte Lukjanska

2013. gada nogalē

4

Sociālā inovācija - termins, kas attīstās

Sociālā uzņēmējdarbība nav process, kas notiek izolēti, bet gan - saiknē ar citiem notikumiem, tāpēc pirms apskatīt sociālo uzņēmējdarbību, ir vērts skatīties uz citiem saistītiem jēdzieniem un to saikni ar sociālo uzņēmējdarbību. Akadēmiskajā vidē sociālā inovācija ir process, kas atstāj ilgstošu, pozitīvu ietekmi uz sabiedrību:

sociālā inovācija attiecas uz jaunām idejām (preces,

pakalpojumi un modeļi), kuras tiek izstrādātas, lai apmierinātu sociālās vajadzības (NESTA, 2008).

jauns risinājums sociālai problēmai, kas ir efektīvāka un

ilgtspējīga (Stanford Social Innovation Review, 2008). Sociālā inovācija ir process, kas ir ne tikai labvēlīgs sabiedrībai, bet arī uzlabo indivīdu spējas rīkoties. Tā ir atkarīga no sabiedrības iesaistes, nevalstiskā sektora aktivitātes, vietējo kopienu rīcības, uzņēmēju ieinteresētības, kā arī valsts un pašvaldības aktivitātes. Tās ir jaunas iespēja gan publiskajam sektoram, gan arī tirgum kopumā, lai jauni produkti un pakalpojumi labāk apmierinātu ne tikai individuālās, bet arī kolektīvās vēlmes.

Kā sociālā inovācija saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību?

Sociālajai inovācijai un sociālajai uzņēmējdarbībai ir vistiešākais sakars, jo sociālā uzņēmējdarbība ir viena no sociālās inovācijas formām. Sociālajai inovācijai ir iespējamas vairākas izpausmes formas:

Stratēģija – organizācijas, pašvaldības vai valsts; Pakalpojums – ”Asistenta pakalpojums’’ personām ar

īpašajām vajadzībām; Rīks vai instruments – IT rīks, kuru, piemēram, izstrādā NVO

personu ar īpašajām vajadzībām prasmju paaugstināšanai; Saimnieciskā darbība jeb sociālā uzņēmējdarbība kā sociālās

inovācijas izpausmes forma; Iniciatīvas u.c. formas.

5

Kur rodas sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība rodas krustpunktā, kurā ir identificēta sociālā problēma, tiek atrasts jauns risinājums sociālās problēmas risināšanai un tas ir balstīts uz biznesa principiem, respektīvi, no ieviestā procesa vai produkta tiek gūti ienākumi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir risināt sociālo problēmu ar sociālās uzņēmējdarbības metodēm tā, lai uzņēmums spētu veiksmīgi eksistēt un attīstīties. Tas ir izaicinājums, kas ir aktuāls ne tikai Latvijas vai Eiropas līmenī, bet arī - globāli. Tomēr, jo vairāk cilvēki mēģina, jo vairāk labo piemēru rodas mums apkārt.

Kas ir sociālie uzņēmēji?

Tie ir cilvēki, kuri vēlas ieviest pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, neatkarīgi no tā, vai tie strādā privātajā, valsts vai nevalstiskajā sektorā.

Fokusējas uz sociālām un vides problēmām; Meklē sistemātisku risinājumu; Domā “out of the box’’ jeb ‘’ārpus savas kastes’’; Tendēts sadarboties ar plašu mērķauditoriju; Realizē aktivitātes, pielietojot gan pelņas, gan bezpeļņas, gan

apvienotās metodes, jo svarīgākais ir pozitīvi ietekmēt sabiedrības dzīves kvalitāti.

Sociāla problēma

InovācijaBizness

6

Sociālās uzņēmējdarbības definēšana Sociālajam uzņēmējam, sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālajam uzņēmumam nav vienotas definīcijas ASV un Eiropā. Tomēr Eiropā ir noteikti kritēriji, kuri raksturo sociālo uzņēmumu: Sociālā uzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbība, kuras mērķis ir piedāvāt inovatīvus risinājumus neatrisinātām sociālām problēmām, bet ienākumu gūšana ir plānota, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivitātes un pārinvestētu attīstībā.

Savukārt, ja apskatām sociālo uzņēmējdarbību plašākā skatījumā, tad varam

spriest par atsevišķu ekonomikas nozari, kuru dēvē par sociālo ekonomiku. Sociālā ekonomika ir nekomerciāls uzņēmējdarbības sektors, kas balstās uz demokrātiskām vērtībām un cenšas uzlabot sabiedrības sociālos, ekonomiskos un vides apstākļus, bieži vien pievēršoties sabiedrības nelabvēlīgajiem locekļiem. Sociālā ekonomika ir svarīga tādēļ, ka tā veicina virkni sabiedrības mērķu un tai piemīt potenciāls radīt kolektīvu turību, izmantojot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi nodrošina elastīgu un ilgtspējīgu instrumentu, kas

var palīdzēt sabiedrībai sasniegt tās mērķus, piemēram: stimulējot darba vietu izveidošanu un prasmju attīstīšanu; paaugstinot sabiedrības spēju sniegt sociālu atbalstu; atbalstot ekonomisko izaugsmi un apkārtnes atveseļošanu; aizsargājot apkārtējo vidi; mobilizējot to cilvēku grupas, kuri ir neizdevīgā stāvoklī.

Lielbritānijas „Ikgadējā mazo uzņēmumu aptaujā” ir iekļauta arī informācija par

sociālo uzņēmējdarbību: 2009. gadā Lielbritānijā bija aptuveni 62 tūkstoši sociālo uzņēmumu, kas deva aptuveni 24 miljardu sterliņu mārciņu pienesumu valsts ekonomikai un nodarbināja 800 tūkstošus cilvēku.

Sociāls uzņēmums

Orientēšanās uz sociālām vērtībām/

globālām un lokālām

problēmām

Ieņēmumi = +

7

Sociālās uzņēmējdarbības pieaugošā nozīme Eiropā

Sociālās uzņēmējdarbības nozīme Eiropā aizvien pieaug. Uz to norāda vairākas Eiropas Komisijas atbalstītas iniciatīvas, kā arī rekomendācijas, kas tiek sniegtas dalībvalstīm, lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību. Eiropa saskaras ar problēmām, kam ir vajadzīgi risinājumi, kuri apvieno saimniecisko un sociālo labklājību. Sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu veicināšana, jo īpaši pašreizējos skarbajos ekonomiskajos apstākļos, dos iespēju izmantot gan to izaugsmes potenciālu, gan pievienoto sociālo vērtību.

Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienotu tirgu” ir izklāstīti pasākumi, lai īstenotu “augstas konkurētspējas sociālās tirgus ekonomikas” koncepciju. Viens no ierosinātajiem pasākumiem bija “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”.

2012. gada 28. janvārī Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī tika publicēts Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinums par tematu “Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums” (izpētes atzinums). Atzinumā ir minēts, ka pievēršoties iniciatīvām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, EESK uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jāapskata, pētot sociālā uzņēmuma jēdzienu plašākajā nozīmē.

Sociālais uzņēmums ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements. Tas ir cieši saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un sniedz ievērojamu labumu sabiedrībai. Tā kā dalībvalstīs izmantotās definīcijas ir atšķirīgas, sociālais uzņēmums būtu jāraksturo, pamatojoties uz kopīgām iezīmēm.

EESK saprot, ka ir vajadzīga skaidra definīcija, lai varētu koncentrēt pasākumus, tomēr definīcijas vietā ierosina raksturojumu, kas balstīts uz šādām kopīgām iezīmēm:

uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi pretstatā peļņas mērķiem, radot sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs;

uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem;

uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;

uzņēmumi ir ekonomikas jomas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;

uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;

uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.

Atzinumā ir minēts, ka jāveic pasākumi nākamās paaudzes sociālo uzņēmēju

atbalstam. Sociālā uzņēmējdarbība būtu jāveicina ar formālās, neformālās un interešu izglītības starpniecību.

Jāvairo sociālo uzņēmumu sniegto priekšrocību publiskā atpazīstamība, izvērtējot ne tikai tīri saimnieciskas, bet arī citas vērtības.

8

Savukārt, 2011. gada 25. oktobra Eiropas Savienības atzinumā “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” minēts sekojošais:

EESK uzskata, ka ir jāatbalsta sociālie uzņēmumi, jo tiem varētu būt svarīga nozīme sociālo inovāciju veicināšanā. Tie ieviestu jaunas metodes pakalpojumu un pasākumu īstenošanai, ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

EESK aicina dalībvalstis izstrādāt nacionālo regulējumu sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai, ņemot vērā attiecīgās svarīgākās jomas, lai nodrošinātu atbalstu un attīstību, un jo īpaši iesaka īstenot pasākumus, kas atsevišķām dalībvalstīm ļautu nesadalīto peļņu atbrīvot no aplikšanas ar nodokli, tādējādi veicinot sociālo uzņēmumu kapitāla konsolidāciju.

Sociālo uzņēmumu definīcijā ir ņemti vērā 3 galvenie aspekti: sociālais mērķis, uzņēmējdarbība un līdzdalības pārvaldība.

EESK atbalsta to, ka Komisija nenosaka vienotu oficiālu definīciju, bet norāda uz atsevišķām prasībām: Bezpeļņas mērķis – jāparedz statūtos, nosakot pienākumu obligāto

pasākumu veikšanai; Sociālās kohēzijas veicināšana – nodrošinot preces un pakalpojumus, kas

nodrošina ekonomikas, sociālās jomas un vides ilgtspēju. Uzmanība uz kopējo labklājību un vispārējām sabiedrības interesēm. Attiecībā uz iespējām uzlabot piekļuvi finanšu līdzekļiem Komiteja piekrīt

Eiropas Komisijas vērtējumam par sociālo uzņēmumu finansējuma nepieciešamību. Tas izskaidrojams ar to, ka gan kredītiestādēm, gan valsts iestāžu īstenoto kredītatbalsta pasākumu organizatoriem trūkst atbilstošu instrumentu, kas ļautu novērtēt sociālo uzņēmumu maksātspēju.

Lai nodrošinātu sociālo uzņēmumu priekšrocību lielāku redzamību, jāsāk ar

sociālo, nevis ekonomisko sasniegumu novērtēšanu.

9

Identificētie sociālās uzņēmējdarbības atbalsta modeļi pašvaldībās

2010. gadā BALTA (BC-Alberta Social Economy Research Alliance) jeb BC-Alberta

Sociālās ekonomikas pētniecības alianse veica pētījumu „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”, kurā noteica sešus ietvarus, kādā veidā pašvaldība var atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību. Pētnieki īpaši uzsver vārdu „ietvari”, nevis modeļi, jo to galvenā ideja ir izprast, kā konkrētajā brīdī, kurš no ietvariem darbojas, nevis sniegt konkrētas instrukcijas.

Ietvari ir paredzēti, lai uzlabotu pašvaldību stratēģiskās attīstības virzienus, lai attīstītu savu kopienu un sociālās uzņēmējdarbības nozari. Ietvari arī nav savstarpēji izslēdzoši, jo īpaši lielākas un sarežģītākās pašvaldību struktūras, kas bieži vien atklāj dažādas pieejas un attiecības. Ietvari ir paredzēti, lai uzlabotu vietējo pašvaldību stratēģisko darbību, to attīstības lomu savās kopienās. Izprotot to, kādā veidā iespējams atbalstīt vietējo sociālās uzņēmējdarbības nozari. Pētījumā tika identificēti sekojoši 6 ietvari.

Pirmais ietvars: „Izolētība”

„Izolētība” ir ietvars, kurā nav nodibinātas nekādas attiecības starp pašvaldību un sociālās uzņēmējdarbības dalībniekiem. Šāda situācija pasaulē pastāv reti, pat Latvijas apstākļos tā ir sastopama bieži. Šis ietvars tiek minēts kā noderīgs sākumpunkts. Attēlā ir trīs dalībnieki: vietējā pašvaldība, sociālās uzņēmējdarbības veicēji un dalībnieki no citām nozarēm, piemēram, uzņēmējdarbības, izglītības un veselības pārstāvji. Ietvarā nepastāv mijiedarbība, tas nozīmē, ka darbinieki funkcionē katrs pa sevi.

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

1. att. „Izolētības” ietvars.

10

Otrais ietvars: „Kafijas veikals” („Coffee Shop”)

Ietvars visbiežāk attiecas uz mazām pašvaldībām, kur iedzīvotāji viens otru labi pazīst, cilvēkiem var būt vairāki pienākumi pašvaldībā. Bieži valda neformāla darbības pieeja, tiek lietoti dažādi resursi no finansēšanas dažādiem avotiem, ar mērķi vislabāk izmantot iespējas, lai rastu jaunus risinājumus kopienai/novadam. Šī sistēma var pastāvēt arī lielākās pašvaldībās, kamēr funkcijas un atbildības sociālās ekonomikas atbalstam vēl nav skaidri noteiktas. Piemērs - pašvaldības vadītājs ir arī NVO vadītājs, padomnieks ir pilsētas veikala īpašnieks, skolas direktors ir arī vietējais lauksaimnieks. Interešu konflikta novēršanas mehānismam ir jābūt izstrādātam, ja pašvaldībā ir šāds sadarbības modelis, lai nodrošinātu atklātību, godīgumu un atbilstību tiesību aktiem. Stiprās ietvara puses ir tādas, ka notiek operatīva un efektīva informācijas apmaiņa un vieglāk var mobilizēt darbībai komandu, kas aktīvi vēlas darboties. Šis ietvars ir saistīts ar augstu savstarpējās saprašanās līmeni, tiek realizēta mazāk formāla politika. To bieži pavada apmaiņu natūrā iemaksas un cieša virzība cilvēkresursu attīstībai kopienā/pašvaldībā un sociālo attīstības programmu ieviešana.

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

2. att. „Kafijas veikala” ietvars.

Trešais ietvars: „Partnerība”

„Partnerības” ietvars veidojas tajos gadījumos, kad dalībnieki ir relatīvi lieli, formāli un darbojas pietiekami stabili savā jomā. Katram no dalībniekiem piemīt specializētas zināšanas, kompetences un resursi, kuru apvienošana ir izdevīga visām pusēm.

Partnerattiecības balstās uz uzticību, bet tikpat labi var tikt nodibinātas formālas attiecības, lai precīzāk noteiktu visu pušu pienākumus un tiesības.

Atkarībā no partnerības veida, var notikt dažādu veidu resursu apmaiņa vai dalīšanās (finansējums, ieguldījumi natūrā, informācijas apmaiņa un iepirkums). Pašvaldības var būt vadošā lomā, ierosinot partnerību, vai arī stimuls var nākt no sabiedrības. Ir svarīgi novērtēt, ka ne visi partnerattiecībās ir vienlīdz ieinteresēti; sociālās ekonomikas dalībniekiem var būt galvenā loma partnerībā, bet tikpat labi tie var pieņemt lēmumu nepiedalīties partnerībā. Abas iespējas ir atspoguļotas 3. attēlā.

11

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

3. att. „Partnerības” ietvars.

Ceturtais ietvars: „Sasaiste”

Darbības vietējā (pašvaldības) līmenī bieži ietekmē ārējie spēki/notikumi. Pašvaldību un sociālās uzņēmējdarbības kontekstā tas bieži attiecas uz ārējiem finansējuma avotiem un citiem resursiem. „Sasaistes” ietvarā ir ilustrēta vietējā partnerība, kas izveidota, galvenokārt, lai piekļūtu ārējiem resursiem. Piemēram, pašvaldībai dažreiz ir nepieciešams pierādīt, ka tiem ir vietējie partneri no nozarēm, lai pieteiktos līdzekļiem, kurus administrē augstāka ranga institūcijas. Latvijā gan pēc autores domām, šāda prakse nav bijusi, bet šajā gadījumā tiek aprakstīts ārzemēs iegūtā pētījuma rezultāts. Galvenais „Sasaistes” ietvara trūkums ir tā ilgtspēja. Partnerības var būt īstermiņa un, izpildot specifiskos mērķus, tās var pārtraukt sadarbību. Tomēr šāda partnerība var arī būt pamats pastāvīgākai kolektīvai rīcībai.

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

12

4. att. „Sasaistes” ietvars. Piektais ietvars: „Iekšējā integrācija”

Ilgtspējīgas un integrētas attīstības pārstāvji, jau sen norāda uz to, ka pastāv zināmi izaicinājumi, lai veiksmīgi koordinētu darbību tajās pašvaldībās, kurās ir lieli funkcionālie departamenti, starp kuriem sadarbība ir ierobežota. Latvijas gadījumā gan jāatzīmē, ka vienīgā liela mēroga pašvaldībai ir Rīga un, iespējams, Daugavpils, kur ir liels departamentu skaits. Tomēr pēc autores domām, nepietiekama sadarbība starp funkcionālajiem departamentiem var būt par problēmu arī nelielās pašvaldībās. Piemēram, ja izglītības nodaļa nav ieinteresēta sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā, tad infrastruktūras nodošana interesentiem nav tik efektīva. Ir jābūt vienlīdz labi koordinētai sociālās uzņēmējdarbības darba grupai, kura ietver visu departamentu darbiniekus, kas vienojas par sistemātisku atbalstu ārpus funkcionālajiem departamentu ietvariem. Galvenais „Iekšējās integrācijas” ietvara atšķirīgais elements ir efektīvi izstrādāta iekšējā, starpdepartamentu koordinēšanas sistēma, kas atbalsta sadarbību gan ar sociālās ekonomikas pārstāvjiem, gan ar citām nozarēm.

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

5. att. „Iekšējās integrācijas” ietvars.

Sestais ietvars: „Kā mēs varam palīdzēt?”

„Kā mēs varam palīdzēt?” ietvars ir tāda partnerības forma, kurā pašvaldība reaģē uz pieprasījumiem no sociālās ekonomikas dalībnieku tīkliem (tajā skaitā sociālās ekonomikas sektors var griezties pie pašvaldības kopā ar kādas citas nozares/jomas, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un uzņēmējdarbības pārstāvjiem). Šie tīkli/apvienības var būt gan ģeogrāfiski, gan arī koncentrēti kādā nozarē vai izrietoši no kādas specifiskas problēmas. Sociālās ekonomikas dalībnieku galvenais uzdevums šajā ietvarā ir efektīvi sazināties ar pašvaldību un informēt par savām vajadzībām. Savukārt, pašvaldībai reaģēt ar stratēģisku un koncentrētu iejaukšanos (piemēram, zemes izmantošanas plānošana, iepirkums, finanšu palīdzība vai ieguldījums natūrā). Ilustrāciju par sesto partnerības ietvaru, skatīt 6. attēlā.

13

Avots: pētījums „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram”

6. att. „Kā mēs varam palīdzēt?” ietvars.

Apkopojot, jāpiebilst, ka piedāvātie ietvari neizslēdz viens otru un pašvaldībā var

pastāvēt dažādās formās un tās var mainīties, attīstoties sociālajai uzņēmējdarbībai pašvaldībā. Katram ietvaram ir savas stiprās un vājās puses, tāpēc katrai pašvaldībai ir jācenšas piemērot labākas ietvars, bet noteikti, ka šim ietvaram ir jābūt aktīvam. Pašvaldības un sociālās uzņēmējdarbības dalībniekiem mijiedarbojoties vienam ar otru, kopīgi jāizmanto visi pašvaldībā pieejamie resursi, lai veidot spēcīgākas kopienas un stimulētu ekonomisko attīstību.

Pašvaldības loma sociālās uzņēmējdarbības atbalstā

Pastāv dažādi veidi, kā pašvaldība var veicināt sociālās ekonomika attīstību savā pašvaldībā, meklējot risinājumus problēmām. Pētījumā „Pašvaldības atbalsts sociālās ekonomikas sektoram” tika noteiktas septiņas galvenās lomas, kuras pašvaldības var veikt, lai atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību.

Nodomu izpausme. Nodomu izpausmē tiek pausts atbalsts sociālās

uzņēmējdarbības aktivitātēm. Tas var ietvert sevī stratēģiskās plānošanas dokumentus, politikas, nolikumus. Piemēri, kas tiek minēti pētījumā ir sekojoši: attīstīt sociālās uzņēmējdarbības stratēģiju novadā; nodokļu atlaides sociālās uzņēmējdarbības veicējiem.

Finansiāls atbalsts. Pašvaldības var atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību savās

kopienās, izmantojot finansiālo atbalstu, kas var ietvert programmu vai projektu finansējumu, piemēram, nodokļu samazinājuma/atvieglojumu, un grantus. Sekojošie piemēri no pētījuma parāda pašvaldības iespējamo finansiālo atbalstu: kapitālieguldījumi sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai grantu veidā veidots fonds; ieguldījumi kopienu specifiskās nozarēs (piemēram, mežniecība), IT sistēmas attīstībai un sakārtošanai.

Ieguldījums natūrā. Pašvaldības bieži iegulda natūrā, lai atbalstītu sociālās

uzņēmējdarbības aktivitātes. Tas var ietvert, piemēram, darbaspēku, laiku, materiālus, iekārtas, zemi/telpas un personāla kompetenci. Piemērs ir pašvaldību ieguldījums, piešķirot zemi vai telpas kopienas attīstības organizācijai. Natūrā atbalsts var izpausties

14

arī kā vietējo iniciatīvu atbalsts, piemēram, kooperatīvu iniciēšana, telpu piedāvāšana, kā arī sakaru līdzekļu un ofisa iekārtojuma izmantošana.

Plānošana, pētniecība un konsultācijas. Pašvaldības loma, atbalstot sociālo

uzņēmējdarbību plānošanā, pētniecībā un konsultācijās, ietver tādus pasākumus, kas ļauj organizācijām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt adekvātus lēmumus par to, ko darīt, kad to darīt un ar ko. Tas varētu ietvert statistikas nodrošināšanu, labās prakses izpēti un apkopojumu, vai informāciju par politikām vai tiesisko ietvaru. Pašvaldībās bieži vien ir pieejama informācija no daudziem un dažādiem avotiem, tāpēc pašvaldībai ir jābūt gatavai dalīties un nodrošināt ar datiem, pētījumiem un citu informāciju interesentus, kas var dot ievērojamu labumu sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Jārēķinās, ka sociālās uzņēmējdarbības veicējiem var nebūt iespēju vai resursu nodrošināt sistemātisku un dažādas informācijas pieejamību, tāpēc pašvaldības funkcija būtu to uzņemties. Piemēri ir sekojoši: pētījums par pieejama mājokļa nodrošinājuma iespējām; speciāla štata vieta pašvaldībā, kas koordinētu sociālā biznesa inkubēšanu, sociālā departamenta darba grupa, kas strādātu kopīgi ar sociālajiem uzņēmējiem statistikas apkopošanai sociālās problemātikas jautājumos.

Cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla attīstībā. „Cilvēkkapitāla” jēdziens tiek

lietots investīciju kontekstā, ar ieguldījumiem darbinieku izaugsmē, attīstībā un darbības pilnveidošanā. Cilvēkkapitāla kvalifikācija ietekmē visas kopienas/novada attīstību kopumā. Sociālais kapitāls rodas indivīdu savstarpējo attiecību rezultātā. Salīdzinājumā ar cilvēkkapitālu tas nav tik taustāms, jo tas eksistē indivīdu attiecībās. Tas ir esošo vai potenciālo resursu kopums, kas saistīts ar ilgstošu vairāk vai mazāk institucionalizētu attiecību tīklojumu, kuru raksturo savstarpēja pazīšanās, uzticēšanās un mijiedarbība. Sociālo kapitālu veido sociālie pienākumi (saites), kuras pie noteiktiem apstākļiem ir iespējams pārvērst ekonomiskā kapitālā. Pašvaldības var uzņemties vadošo lomu cilvēku un sociālā kapitāla attīstībai savā novadā, lai caur šo attīstību atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Visbiežākās formas ietver apmācības, praktiskās nodarbības, pieredzes apmaiņa, „ēnošana”, diskusiju cikli un citi kompetences celšanas pasākumi.

Zemes izmantošana. Pašvaldības atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai var ietvert

zemes izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai. Tas var ietvert tādus pasākumus, piemēram, kā izmaiņas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos, lai veidotu sociālajai uzņēmējdarbībai noteiktu atbalstu oficiālajos plānos. Piemēri no pētījuma ietver zemes nodošanu eko-ciemata būvniecībai, kur, savukārt, iegūtā peļņa no zemes nomas tiktu investēta atkal kopienas attīstībā, sociālo mājokļu politikas ieviešana, nodrošinot zemi to celtniecībai.

15

Iepirkumi. Preču un pakalpojumu iepirkumi ir būtisks instruments valsts un pašvaldību iestādēm, lai atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Pašvaldības var uzņemties vadošo lomu, veicinot „atbalstošo iepirkumu”, tādā veidā arī paužot savu nostāju par pozitīvu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai. Atbalsta iepirkums ir darbība vai process, kas ir apzināti paredzēti, lai atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Ir gan formālās, gan neformālās iepirkumu pieejas veidi pašvaldībām. 2001. gadā EK nāca klajā ar detalizētāku paziņojumu, lai stiprinātu sociālās ekonomikas attīstību caur iepirkumiem, ņemot vērā, Eiropas Kopienas Tiesas ieteikumus, kurai šajā jautājumā ir galvenā jurisdikcija. Šī paziņojuma mērķis ir apzināt iespējas, saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas aktiem, kas piemērojami publiskajiem iepirkumiem, ņemot vērā sociālos apsvērumus šajos iepirkumos. Paziņojumā aplūkoti dažādi iepirkuma procedūras posmi un katram posmam atbilstoši izklāstīti apsvērumi par to, vai un cik lielā mērā sociālie apsvērumi var tikt ņemti vērā, formulējot iepirkumu. Detalizēts teksts angļu valodā atrodams:

Commission of the European Communities (2001) Interpretative Communication on the Community law applicable to public procurement and the possibilities for integrating social considerations into public procurement. Brussels. COM (2001) 566.

Komisija ir sagatavojusi rokasgrāmatu par to, kā pirkt sociālās uzņēmējdarbības radītus produktus un pakalpojumus, kas kalpo kā instruments, pērkot preces un pakalpojumus sociāli atbildīgā veidā, tajā pašā laikā saskaņā ar ES noteikumiem. Detalizēti ar vadlīnijām iepazīties angļu valodā iespējams šeit: http://ec.europa.eu/environment/gpp/buying_handbook_en.htm Izvērtējot iepirkuma piedāvājumus, sadaļā, kurā ir ietverta pretendenta ekonomiskā, finanšu un tehniskā kapacitāte ir iespēja iekļaut arī sociālo kapacitāti divos veidos: izvērtējot ilgstošo bezdarbnieku nodarbināšanu uzņēmumā vai arī - pierādot specifiskās sociālās kompetences. ES publiskā iepirkuma noteikumi attiecas tikai uz atsevišķiem publiskā iepirkuma gadījumiem, īpaši tiem, kuru vērtība ir vienāda vai pārsniedz attiecīgo slieksni, kas noteikts attiecīgajās direktīvās. Savukārt, iepirkumos, kurus neregulē ES direktīvas un piemērojami nacionālie tiesību akti, jāveido tā, lai maksimāli tiktu iekļauts sociālās kapacitātes faktors: bezdarbnieku nodarbināšana, uzņēmuma ietekme uz vidi, uzņēmuma sociālā atbildība u.c., kurus iespējams izmērīt ar kvantitatīviem rādītājiem.

16

Pašvaldības iesaiste sociālajā uzņēmējdarbībā Latvijā

Sociālās inovācijas centra viedoklis par pašvaldību iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā ir balstīts uz diviem pieņēmumiem. Pašvaldības loma sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā var būt atbalstoša vai aktīva. ATBALSTOŠA PAŠVALDĪBAS POZĪCIJA ir tāda, kas iekļauj vismaz trīs zemāk minētās aktivitātes:

infrastruktūras nodrošinājums - atbalstīt potenciālos sociālos uzņēmējus, piedāvājot telpas darbībai;

izglītošana - izplatīt zināšanas un kompetences par sociālās

uzņēmējdarbību – apmācības, mūžizglītība, ārpusskolas izglītība jau no pamatskolas;

atbalsta pasākumi - rosināt konsultācijas, Leader tipa atbalsta

pasākumu rīcības programmu pielāgošana sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, neliela mēroga finansējums u.c.

atbalsts caur iepirkumiem - veikt jau esošo sociālo iniciatīvu un

uzņēmumu atbalstu caur iepirkumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar spēkā esošo tiesiski normatīvo bāzi.

AKTĪVA PAŠVALDĪBAS POZĪCIJA - pašvaldība iesaistās sociālajā uzņēmējdarbībā, dibinot savu organizāciju vai iesaistoties partnerībā.

Pēc Sociālās inovācijas centra ekspertu domām labākais veids, kādā pašvaldība var iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības atbalstā, ir sekojošs:

„pašvaldībai primāri ir jāveic visi atbalsta pasākumi pašvaldībā, nodrošinot, ka visas trīs atbalsta aktivitātes tiek nodrošinātas pietiekamā kvalitātē un apjomā (telpas, izglītība, citi pasākumi), tomēr, ja sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva netiek konstatēta, tad pašvaldībai ir tiesības iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā aktīvas pozīcijas ietvaros.”

17

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža A. Jaunsleiņa uzruna pašvaldībām

Sociālā inovācija un uzņēmējdarbība ir jauni jēdzieni Eiropā un Latvijā. Katras valsts uzdevums ir sabiedrības labklājības sasniegšana, sabiedrību veido indivīdi,un arī ekonomiku darbina indivīdi. Arvien vairāk cilvēku aizdomājas par savu lomu, vietu un devumu sabiedrības attīstībā. Vairāki uzņēmēji jau vēlas risināt sabiedrības problēmas, radīt darbavietas un ieguldīt līdzekļus, lai uzsāktu un turpinātu sociālo uzņēmējdarbību. Nodarbinātība valstī ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes, kam pamatnosacījums ir attīstīta ražošana un konkurētspējīgi pakalpojumi visā Latvijas teritorijā. Tā kā Latvijas, kā mazas valsts, viens no smagākiem jautājumiem ir cilvēku aizplūšanu un jaunatnes bezdarbs, kas ir īpaši liels lauku teritorijās un reģionu centros un to funkcionālajos teritorijās, tad nepieciešama jauna pieeja jeb īpašas juridiskās formas – „sociālais uzņēmums” ieviešanas popularizēšanā. Eiropas un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos, kas vērsti uz ekonomisko izrāvienu, uzsvērta sociālā inovācija un akcents tiek likts “cilvēks pirmajā vietā”. Nacionālie plānošanas dokumenti “Latvijas stratēģija 2030” un “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014 – 2020”, Eiropas stratēģiskās plānošanas dokumenti “Horizon 2020”, “EUROPA 2020” apraksta “gudru izaugsmi”. Sociālā inovācija un uzņēmējdarbība tiek minēta kā ekonomikas dzinējspēks, par kuru domāt aicina ekonomikas eksperti un politikas veidotāji. Sociālā uzņēmējdarbība kā saimnieciskās darbības forma, kurā dominē sociālie mērķi, attīstās vairākumā pasaules valstu. Latvijas Pašvaldību savienības vārdā aicinu un mudinu pašvaldības domāt un izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Šis atbalsts ir iespējams jau tagad – pašvaldības piešķirtās telpas, konsultācijas un nelielu grantu iespējas, lai mudinātu vietējo sabiedrību un arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju palikt valstī un līdzdarboties. Aicinu pašvaldību vadītājus un ekspertus domāt par sociālo uzņēmējdarbību kā vienu no ekonomiskās izaugsmes modeļiem un atbalstīt savus sociālos uzņēmējus!

Latvijas Pašvaldību savienības

priekšsēdis

Andris Jaunsleinis 2014. gada janvārī

18

Labās prakses piemēri no Eiropas Savienības valstīm

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības vides veidošanas iespējas vietējiem iedzīvotājiem un ikvienam interesantam, kurš ir gatavs darboties pašvaldības attīstībā.

Latvijas ekonomiskā un sabiedrības attīstības situācija ir līdzīga mūsu kaimiņvalstīm (piemēram, Polija, Lietuva, Bulgārija, Slovēnija, u.c. valstis) un atšķiras no „pārtikušās” un labklājības ziņā attīstītākām vecajām Eiropas dalībvalstīm. Mūsu kaimiņvalstīs ir daudz vērtīgu sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības iniciatīvu, kuras atbalsta pašvaldības.

Iepazīsimies ar dažiem praktiskiem piemēriem, kuri atspoguļo iespējamo pašvaldības atbalstu:

ASOCIĀCIJA ‘BYĆ RAZEM’ ( „BŪT KOPĀ”) ŠČECINĀ, POLIJA

Asociācija nodarbina bezpajumtniekus un bezdarbniekus. Asociāciju dibināja pašvaldība un sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām tiek risinātas sociālas problēmas, nodarbinot konkrētas mērķa grupas.

Asociācija ir izveidojusi divus sociālos kooperatīvos – tīrīšanas un apkopšanas pakalpojumu sniedzējs un ēdināšanas kooperatīvs, kā arī top šūšanas kooperatīvs. Vairāk informācijas:

http://www.fundacjabycrazem.pl/

LODZAS PILSĒTAS SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS FONDS, POLIJA

Fonds ir pašvaldības dibināta iniciatīva un mehānisms, kā līdzfinansēt nevalstiskā sektora organizācijas, kas fokusējas uz ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Sociālo Inovācijas Fondu ir dibinājuši – ANO Polijas birojs, Lodzas pilsētas pašvaldība un Lodzas pilsētas nevalstisko organizāciju federācija.

Fonds ir pirmā šāda veida iniciatīva Polijā kopš 2012.gada. Finansējuma mehānisms – 60% pašvaldības finansējums un 40% privātie ziedotāji. 2013.gada prioritāte – jauniešu līdz 25 gadu vecumam sociālā iekļaušana caur sociāli aktīvi līdzdarbību pašvaldībā. Kopumā viena atbalstāmā projekta maksimālā summa – 12 500 EUR. Vairāk informācijas:

https://webgate.ec.europa.eu/socialinnovationeurope/node/4292

19

SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS INKUBATORS ĻUBĻANĀ, SLOVĒNIJA

Sociālo Inovācijas inkubators ir privāta iniciatīva, kuru izveidoja Ļubļanas pilsētas studentu apvienība un Slovēnijas Tirdzniecības Asociācija ar Ļubļanas pilsētas pašvaldības atbalstu. Inkubators ir atbalsta, ofisa un apmācību vieta, lai studenti varētu inkubēt savas sociālās uzņēmējdarbības idejas; radīt darba vietas jauniešiem un popularizēt sociālo inovāciju un uzņēmējdarbību. Vairāk informācijas:

http://www.socialni-inkubator.si/index.php/english

RESTORĀNS – SALĀTU BĀRS „MANO GURU” VIĻŅĀ, LIETUVA

Restorāns – salātu bārs ir viens no pirmajiem sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības piemēriem Lietuvā, kurā tiek radītas darba vietas un darba re-integrācijas iespēja bijušajiem narkotiku lietotājiem. Šī ir iespēja 3 mēnešus mācīties un 3 mēnešus stažēties restorānā, izmantot psihologa konsultācijas un pat dzīves vietu, ja tāda ir nepieciešama. Restorāns nodrošina 40 personu re-integrāciju darba tirgū. Tā ir sociālās inovācijas iniciatīva, kuru atbalsta Viļņas pašvaldība un koordinē nevalstiskā organizācija. Vairāk informācijas:

http://www.manoguru.lt/

Foto no http://www.manoguru.lt/

20

Cēsu novada Domes priekšsēdētāja uzruna pašvaldībām Cēsis uzskatām par izcilu vietu, kur dzīvot. Taču mūsdienās tam, lai dzīves telpa būtu izcila, nepietiek tikai ar pāris pašvaldības un valsts nodrošinātiem pakalpojumiem. Dzīvesvietas izcilību nosaka arī radošums - gan vidē, gan cilvēkos, kuri to veido. Sociālā uzņēmējdarbība ir viens no veidiem, kā šo radošumu veicināt. Tā dod iespēju jauniem uzņēmējiem gūt pieredzi un tapt pamanītiem tikai ar savu ideju vien, vienlaikus pašvaldībai iegūstot ekonomiski un sociāli radošus iedzīvotājus. Cēsīs gan bērnu zinātnes centrs Z(in)oo, gan atbalsta programma "Brigāde" ir radījuši objektus, kas ļauj uz Cēsīm atvilināt arī pilsētas viesus, kuri, iespējams, redzot labās prakses piemērus, varētu apsvērt iespēju pārcelties uz mūsu skaisto pilsētu dzīvot. Cēsīm ir svarīgi rādīt labu piemēru. Piemēru, kas iedvesmo un pierāda, ka Latvijā uzņēmējdarbība, kas ir iesaistīta sociālo jautājumu risināšanā, ir ilgtspējīga un var uzlabot dzīves kvalitāti tās kopienā.

Cēsu novada Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs

2014. gada janvārī

Pašvaldības iesaiste sociālajā uzņēmējdarbībā – Latvijas prakse PATEICAMIES PAŠVALDĪBĀM, kuras dalījās pieredzē par labās prakses piemēriem – Krāslavai, Siguldai, Ķekavai, Cēsīm, kaut gan ne visi no minētajiem piemēriem var tikt klasificēti kā sociālās uzņēmējdarbības piemēri, tomēr ar šo piemēru palīdzību ir iespējams novērtēt kā pašvaldības darbojas, lai veicinātu radošuma, uzņēmējdarbības, pilsoniskas sabiedrības attīstību, kuras rezultātā var veiksmīgi attīstīties arī sociālā uzņēmējdarbība.

21

PRAKTISKI IETEIKUMI PIRMAJAM SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS

IMPULSAM PAŠVALDĪBĀS:

Aicinām ikvienu Latvijas pašvaldību izveidot informatīvu sadaļu mājas lapā

„Sociālā inovācija pašvaldībā”, ar mērķi parādīt jau paveikto sociālās inovācijas

un uzņēmējdarbības jomā, mudinot vietējos iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties.

Apmācības un sapratnes veidošana par sociālo inovāciju un uzņēmējdarbību

pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem ir īpaši svarīga. Jāsecina, ka

pašvaldības ir pārdomu procesā par sociālo inovāciju un uzņēmējdarbību,

savukārt Eiropā un pasaule strauji izplatās sociālās uzņēmējdarbības kultūra un

koncepcija, tāpēc ir jāsaprot, ka pašvaldības attīstības viens no dzinējspēkiem ir

sociālā inovācija.

LATVIJAS PAŠVALDĪBU PIEREDZES STĀSTI: KRĀSLAVAS NOVADS Krāslavas novads atbalsta sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības iniciatīvas.

Krāslavā tiek sekmēta saimnieciskā darbība. Kopš 2011.gada notiek PROJEKTU

KONKURSS „JAUNIEŠU BIZNESA IDEJU KONKURSS KOMERCDARBĪBAS UZSĀKŠANAI

KRĀSLAVAS NOVADĀ”, rūpējoties par bezdarba samazināšanu. Viena projekta

atbalsta summa līdz Ls 2000 (3000EUR).

Uzņēmēji tiek iesaistīti Krāslavas novada SKOLĒNU VASARAS NODARBINĀTĪBAS

PASĀKUMĀ, saņemot nelielu grantu no pašvaldības.

CĒSU PAŠVALDĪBA Cēsis ir aktīva pašvaldība uzņēmējdarbības veicināšanas un radošuma jomās. Teicama ir Cēsu pašvaldības iniciatīva piešķirt telpas radošiem un inovatīviem projektiem, kas atdzīvina pilsētu un piešķir jaunu elpu vecajām ēkām. Tas ir veids kā atbalstīt sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības projektus. Dažas sociālās inovācijas un radošuma iniciatīvas Cēsīs: RADOŠĀ INICIATĪVA „BRIGĀDE”CĒSĪS Pateicoties radošo iniciatīvu konkursam „Brigāde” Cēsīs pēdējos gados ir tapuši vairāki pilsētvidi veidojoši projekti. Projekts „Zaļā Zāle” – kultūras terase un kafejnīca. Projekts - mākslas telpa "MALA". Mākslas telpa "MALA" atrodas Cēsu vecpilsētā un nākotnē attīstīsies kā reģionāla un starptautiska mākslinieku rezidence. Mākslas telpā plānota mākslas galerija, Latvijā ražotu dizaina preču veikals un kafejnīca. www.telpamala.lv

22

Foto no www.cesis.lv arhīva

RUCKAS MUIŽAS MĀKSLAS CENTRS

Pateicoties Cēsu novada pašvaldības atbalstam 2013.gada maijā tika atbalstīta kinorežisora un fotogrāfa Kaspara Gobas un producentes Ievas Gobas privātā iniciatīva Cēsu pilsētā veidot Mākslas centru, kas pildītu vairākus svarīgus pilsētvidi veidojošās funkcijas – mākslas pasākumu norises vieta un otrs virziens – starptautiskie semināri, radošas darbnīcas. Cēsu novads ir labs piemērs kā pašvaldība nodrošina piemērotu infrastruktūru sociālās inovācijas jomā, nododot pašvaldības īpašumus radošu un ilgtspējīgu projektu ieviešanai dzīvē.

Foto no www.cesis.lv arhīva

23

SIGULDAS PAŠVALDĪBA

Siguldā sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības jomā aktīvi līdzdarbojas Siguldas novada Sociālās palīdzības dienests un nevalstiskā organizācijas. Sigulda ir viena no labās prakses pašvaldībām, kurā sekmīgi līdzdarbojās nevalstiskās organizācijas un pašvaldība, īpaši jāmin iecere „Cerību sēta”. Dažas sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas Siguldā:

SIGULDAS NOVADA SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS DIENESTS NODROŠINA SPECIALIZĒTĀS

DARBNĪCAS CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI. Darbnīcas māca strādāt ar turpmāku perspektīvu radīt darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

BIEDRĪBAS "CERĪBU SPĀRNI" LABDARĪBAS CENTRS - "POGOTAVA". Šajā veikalā pārdot jauniešu un sociāli mazaizsargāto grupu pārstāvju ražojumus. „Pogotava” ir biedrības „Cerību spārni” radošo darbnīcu un labdarības centrs. „Pogotava” ienākumi tiek novirzīti, lai izveidotu kopienu „Cerību sēta”. Kopiena „Cerību sēta” būs vieta, kurā dzīvos un būs nodarbināti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un arī tiks veidots sociālais uzņēmums, kurā atbilstoši savām spējām un varēšanai varēs strādāt un nopelnīt papildus ienākumus cilvēki ar dažāda veida funkciju traucējumiem. http://www.ceribusparni.lv/

Foto no www.pogotava.lv arhīva

RADOŠĀ INICIATĪVA BRIGĀDE WWW.BRIGADE.LV SIGULDĀ

Programmu „Brigāde” Siguldā organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija, kā arī Siguldas novada Domi. Siguldas Brigādes konkursā ir izdevies sasniegt līdz šim augstāko projekta pieteikumu skaitu reģionu konkursos, kā arī veicināt iedzīvotāju radošās iniciatīvas, lai palielinātu Siguldas pils kompleksa konkurētspēju, papildinātu kopējo tūrisma piedāvājumu un radītu jaunu vidi kvalitatīvai iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanai.

24

Priekšlikumi un ieteikumi pašvaldībām

Sociālās uzņēmējdarbība ir pietiekami jauns termins, lai ap to veidotos daudz diskusiju un pretēju viedokļu. Sociālās inovācijas centra mērķis, ir veicināt tādu sabiedriskās domas attīstību, kurā tiktu maksimāli meklētas iespējas dažādu sociālo problēmu un sabiedrībai aktuālu jautājumi risināšanai, vispiemērotākos veidos. Pašvaldība ir viens no nozīmīgākajiem partneriem un spēlētājiem sociālās uzņēmējdarbības jomā. Dažādu valstu pieredze gan Eiropā, gan pasaulē norāda uz to, ka valstīm ir atšķirīgas nostādnes par to, cik lielai ir jābūt pašvaldības iesaistei. Pašvaldība kā noteiktas teritorijas pārvaldnieks, sniedz būtiski ieguldījumi noteiktas kopienas sociāli ekonomiskajā dzīvē. Tāpēc par to, kādai ir jābūt pašvaldības iesaistei, nepieciešams diskutēt un lemt, balstoties uz tādiem racionāliem pieņēmumiem kā ekonomiskās attīstības rādītāji konkrētā pašvaldībā. Ņemot vērā pašreizējo tiesiskās bāzes neesamību sociālās uzņēmējdarbības regulēšanai (2014.g.sākums), Sociālās inovācijas centrs iesaka sekojošas aktivitātes, kas jāveic pašvaldībām, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam:

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA POLITIKA. Sākt attīstīt un iekļaut sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsta politiku attīstības programmās.

MATERIĀLI TEHNISKAIS ATBALSTS. Telpas, iekārtas, zeme noma, kas veicinātu sociāla uzņēmējdarbības uzsākšanu. Veidot sociālās inovācijas inkubatorus, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotājus, īpaši jauniešus.

FINANSIĀLAIS ATBALSTS. Veidot grantu shēmas, atbalstot neliela mēroga sociālās ekonomikas sektoru.

SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS BALVA PAŠVALDĪBĀ. Veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības ideju attīstību; atbalstīt praktiķus, kas jau darbojas šajā jomā.

ZINĀŠANU VEICINĀŠANA. Veicināt kopienas zināšanas un kompetences par sociālo pārmaiņu nepieciešamību.

ATBALSTS CAUR IEPIRKUMIEM. Sociāli orientētu iepirkumu realizēšana, balsoties uz Eiropas Savienības vadlīnijām; rūpīga iepazīšanās ar ES normatīvo bāzi, kas iesaka veikt sociālu uzņēmējdarbību atbalstošus iepirkumus.

Atcerēsimies to, ka sociālā uzņēmējdarbība ir pārmaiņu rīks, kas liek sabiedrības locekļiem būt vairāk līdzatbildīgiem vienam par otru, tāpēc pašvaldībai ir jāsekmē šī rīka iedzīvināšana vietējā līmenī visiem iespējamiem veidiem.