Solāriji un UV starojums

Kosmētisko nolūkos solāriju ierīces izmato, lai iegūtu iedegumu. Kā liecina pētījumi, spēcīgu iedeguma efektu var iegūt pēc 6 sauĜošanās reizēm (apmēram 2 nedēĜās, kad iedegums pieaug acīmredzami ar katru sauĜošanās reizi.

Komerciālos nolūkos solāriju iekārtas sāka izmantot 1970-tajos gados, to izmatošanas uzplaukums sākās 1990-tajos gados. Pilnībā solāriju iekārtu radītā UV starojuma ietekme uz veselību nav pilnībā izpētīta, jo, piemēram, ādas vēzis izveidojas Ĝoti ilgā laika periodā, tādēĜ jāpaiet vēl dažiem gadiem, lai būtu pilnīgi skaidra solāriju iekārtu nozīme ādas vēža attīstībā.

Solāriju iekārtu radītā UV starojuma pozitīvā ietekme uz veselību ir saistīta ar:

1. D vitamīna veidošanos, kad āda tiek apstarota ar UN starojuma UVB frakciju. Ievērojams skaits cilvēku cieš no šī vitamīna trūkuma organismā, kā sekas ir muskuĜu un kaulu slimības. Smaga D vitamīna trūkuma rezultātā attīstās rahīts.

2. D vitamīnam ir arī nozīme tādu veselības traucējumu attīstībā, kas saistīti ar autoimūnās sistēmas darbību, atsevišėu iekšējo orgānu audzēju veidošanos, kā arī Ĝaundabīgi audzēju ietekmi uz organismu. Tomēr vēl nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par solāriju iekārtu ietekmi uz D vitamīna veidošanos organismā un tā tālāko ietekmi uz veselību.

Solāriju iekārtu radītā UV starojuma negatīvā ietekme uz ādu var būt saistīta

ar: 1. Īsa termiĦa UV starojuma ietekmi, pamatā saistīta ar UVB frakcijas ietekmi.

Šīs ietekmes rezultātā veidojas iedegums, kas kĜūst intensīvāks 24 stundas vēlāk. Atkārtota starojuma ietekmē iedegums skar dziĜākus ādas slāĦus, tādēĜ āda sabiezē un rodas ādas sausuma sajūta.

2. Solārija iekārtas radītais UV starojums var veicināt ādas slimību attīstību, īpaši gadījumos, ja tiek kombinēts ar kādu medikamentu vai ėīmisku vielu lietošanu. Var tik ietekmēta arī imūnā sistēma, kam ir nozīme ādas vēža attīstībā, kā arī var vecināt saslimšanu ar infekcijas slimībām.

3. Ilgstošas ietekmes sekas ir ādas vēža attīstība un ādas novecošanās. Ādas imūnā sistēma tiek pavājināta spēcīga un ilgstoša UV starojuma rezultātā, kas bojā ādas šūnas un izmaina šūnu ăenētisko materiālu. Atjaunošanas spējas ar laiku izzūd un nespēj novērst UV staru bojājumus šūnā. Šūnai daloties nepareizi, tiek bojāta ăenētiskā informācija, kas tiek nodota meitas šūnām. Ar laiku šīs šūnas var iegūt Ĝaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri, nekontrolējami. Tā attīstās ādas vēzis. Pastāv dažādi ādas vēža veidi un paveidi.

2

Ādas novecošanās arī ir viens no negatīviem UV starojuma efektiem, kas raksturojas ar to, ka āda kĜūst Ĝengana, krunkaina ar tumši brūniem plankumiem. Ādas novecošanās UV starojuma ietekmē ir saistīta ar kolagēna (galvenais ādas struktūru veidojošais olbaltums) degradāciju.

UV starojuma negatīvā ietekme uz acīm

Acis ir komplekss orgāns ar vairākiem slāĦiem, kas vada redzamo gaismu līdz dziĜākajam slānim – retīnai. Virs retīnas ir radzene, lēca un stiklveida ėermenis, ka to aizsargā pret UV starojuma ietekmi, absorbējot daĜu starojuma.

ĪstermiĦa UV starojuma ietekmē acīs var veidoties līdzīgs apdegums kā uz ādas, ko sauc par fotokeratītu.

Tas izpaužas ar sāpēm, kas saistītas ar radzenes iekaisumu. Parasti tas sākas 6-12 stundas pēc UV starojuma ietekmes un beidzas 48 stundu laikā.

Ilgstoša UV starojuma ietekmes rezultātā, galvenokārt UVB starojuma ietekmē var veidoties dažādi redzes orgāna bojājumi, biežāk lēcas apduĜėošanās – katarakta. Ilgstošas UV starojuma ietekmes rezultātā var veidoties arī acs melanoma.

Dabīgais un mākslīgais UV starojums

Nav fizikālas atšėirības starp dabīgo – saules radīto UV starojumu un mākslīgo – solārija iekārtu radīto UV starojumu. Ir trīs UV starojuma frakcijas – UVA, UVB un UVC, kam ir dažāds viĜĦa garums. Saules un dažādu mākslīgi starojumu radītā UV starojumā šīs frakcijas var būt dažādā intensitātē. Saules

3

radītais UV starojums pamatā satur UVA frakciju un mazliet UVB un UVC frakciju, kas variē atkarībā no sezonas, diennakts laika un ăeogrāfiskās atrašanās. Dabīgajam saules un solārija iekārtu radītajam starojamam īslaicīgas ietekmes sekas ir līdzīgas. Sakārt ilglaicīgais efektus ir grūti salīdzināt, jo solārija iekārtas kosmētiskā iedeguma iegūšanai tiek izmantotas samērā nesen. Veselības riski

UV starojums veidojas no 3 dažādu veidu viĜĦiem, kam ir atšėirīgs garums: UVA (315-400nm), UVB (280-315nm) un UVC (,280nm). Pēdējā laikā tiek atzīts UVA – I starojums (340-400nm) un UVA_II (315-340nm) stari, ka ir dažādi bioloăiskie efekti.

Kopumā UVB starojums ir mazāk saistīts ar īslaicīgas ietekmes efektiem (apdegums, pigmentācijas veidošanās un DNS bojājums) nekā UVA starojums. UVB starojums pazemina ādas imūno reakciju, bet UVA loma šajā ziĦā vēl nav apzināta.

UVC starojums no saules zemi nesasniedz, jo to absorbē ozona slānis, savukārt solāriju iekārtu radītajam UVC starojumam ietekme uz ādu ir maz ticama, tomēr tas rada acs radzenes iekaisumu.

ĥemot vērā minēto var secināt, ka tieši UVB starojumam ir galvenā loma ādas novecošanās procesā un plakano šūnu ādas vēža attīstībā.

Solāriju iekārtu radītie ādas bojājumi

Galvenokārt solāriju radītā

ietekme uz ādu tiek saistīta ar īslaicīgas ietekmes ādas efektiem, kā iedeguma veidošanās, arī citi nelabvēlīgi ādas bojājumi. Bez tam solāriju iekārtu radītā starojuma ietekmē var pastiprināties tādu sistēmas slimību kā sarkanā vilkēde (lupus erythematosus SLE) un citu autoimūnu slimību saasinājumi uz ādas un citos orgānos.

4

Cilvēkiem, kuru lieto medikamentus, kosmētikas vai aromoterapijas

līdzekĜus vai arī uzturā lieto kādus augus, āda var būt jutīgāka pret UV starojuma ietekmi. UV starojuma pozitīvā ietekme

Atsevišėi pētījumi parāda, ka cilvēkiem, kas lietojuši solārija iekārtas, kas emitē UVB starojumu, D vitamīna koncentrācija organismā ir 2 reizes augstāka, nekā kontrolgrupai. Šie cilvēkiem tika pierādīts, ka minerālu koncentrācija gūžas kaulā ir daudz augstāka, nekā kontrolgrupai.

Vairums cilvēku atzīmē, ak izmatojot solārija iekārtas, viĦi jūtas labāk. Atsevišėi pētījumi parāda, ka UVB starojuma ietekmē organismā izdalās specifiski endorfīni, kas vecina labsajūtu, tomēr šis fakts pagaidām vēl tiek pētīts.

UV starojuma efekti saistībā ar starojuma devu UV starojuma ietekme var būt:

1. augstas intensitātes īsā laika periodā; 2. zemas intensitātes ilgā laika periodā; 3. vidējas intensitātes ar periodisku staru avota ieslēgšanos un izslēgšanos; 4. mainīgas intensitātes, kad starojuma intensitāte pastiprinās kādā laika

periodā un tad samazinās.

Pētījumi ar cilvēkiem un pelēm ir parādījuši, ka iedeguma iegūšanai nozīme ir tikai kopējai starojuma devai un nav nozīme ar cik intensīva starojuma ietekmes rezultātā vai cik ilgā laikā tas iegūts.

Savukārt melanomas veidošanās risks nav saistīts tikai ar kopējo starojuma devu, bet gan risks ir zemāks gadījumos, ja UV starojuma intensitāte ir bijusi zemāka ilgākā laika periodā vai arī mainīgas intensitātes starojuma ietekmē.

5

UV starojuma rekomendējamās devas Jutība pret UV starojumu ir atkarīga no ādas tipa.

Ādas tipu klasifikācija atkarībā no jutīguma pret saules gaismu: Ādas foto-tips Jutīgums pret

saules apdegumu SauĜošanās spējas

Indivīdu ādas klases UV starojuma eritematozā deva

I II

Vienmēr rodas apdegumi, augsts

Nav iedeguma Viegls iedegums

“Melanokompromiss” 1-3 min.

III IV

Vidējs, zems

Vidējs iedegums Tumšs iedegums

“Melanokompetents” 3-7 min.

V VI

ěoti zems, Īpaši zems

Dabīgi brūna āda, Dabīgi melna āda

“Melanoaizsargāta” 7-12 min.

UV starojuma eritematozā deva būtu jāuzĦem ar zemas intensitātes UV

starojumu ilgākā laika periodā. SauĜošanās procedūrai nevajadzētu būt īsākai par 10 minūtēm. UV starojuma intensitātei sauĜošanās laikā nevajadzētu pārsniegt 0,3 W/m2 . Šāda starojuma deva atbilst saules radītam UV starojumam pusdienas laikā okeāna krastā pie ekvatora, piemēram Darvinā, Austrālijā, Kolombo, Šrilankā utml.

Pamatā minētie UV starojuma limiti ir noteikti, lai pasargātu no īslaicīgas ietekmes nelabvēlīgiem efektiem, bet drošībai pret ādas vēzi nav noteiktas minimālās UV starojuma devas. Vairums rekomendāciju ir subjektīvas un nav pilnībā pierādītas. Vairums institūciju iesaka, ka gada laikā nevajadzētu sevi pakĜaut vairāk kā 20 sauĜošanās reizēm. Tiek noteikta arī maksimāli pieĜaujamā UV starojuma deva gada laikā.

6

ĥemot vērā iepriekš aprakstītos riskus tiek rekomendēts ievērot šādus principus, lai maksimāli sevi pasargātu no UV starojuma nelabvēlīgās ietekmes:

1. UV iekārtas nevar lietot: 1.1. personas līdz 18 gadu vecumam (izĦemot, ja to ir ieteicis ārsts); 1.2. personas ar dabīgi rudiem matiem; 1.3. personas, kurām ir ādas problēmas (pigmenta plankumi; neparasti bāli

plankumi u.tml.); 1.4. personas ar jutīgu ādu (cieš no saules apdegumiem; neiedeg nemaz vai

nevar iedegt negūstot apdegumus; bērnībā bieži bijuši smagi saules apdegumi u.tml.);

1.5. personas, kurām ir medicīniska rakstura problēmas (ir vai ir bijis ādas vēzis; kuras ir ārsta uzraudzībā slimību, kas saistītas ar fotojutību (jutību pret radiācijas enerăijas iedarbību; lieto fotojutīgus medikamentus);

1.6. personas, kam no iepriekšējās sauĜošanās saulē vai UV iekārtā nav pagājušas 48 stundas.

2. izmantojot UV iekārtu jāveic šādi drošības pasākumi: 2.1. vienmēr jālieto aizsargbrilles. Kontaktlēcas vai saulesbrilles neaizvieto

aizsargbrilles; 2.2. pirms sauĜošanās jānoĦem kosmētiku, nedrīkst lietot nekādus

aizsargkrēmus vai iedegumu pastiprinošos produktus; 2.3. jāievēro solārija personāla rekomendācijas, kas attiecas uz sauĜošanās

ilgumu vienā sauĜošanās reizē, intervālu starp sauĜošanās reizēm un attālumu no lampām, kā arī par maksimālo pieĜaujamo sauĜošanās reižu skaitu gada laikā, nepārsniedzot personas minimālo eritēmas devu (MED);

2.4. jāapsedz, lai aizsargātu no UV starojuma iedarbības, jutīgās ādas daĜas, piemēram, rētas, tetovējumi, kā arī ăenitālijas.

3. nepieciešams konsultēties ar ārstu par iespējamiem UV starojuma radītiem veselības riskiem :

3.1. uzsākot kosmētiskā iedeguma pakalpojuma saĦemšanu pirmo rezi mūžā vai pēc gada un vairāk; 3.2. ja ir izteikta jutība vai alerăiskas reakcijas uz UV starojumu; 3.3. ja 48 stundu laikā pēc sauĜošanās izjūtat ādas niezi, ir apdeguma sajūta, ādas pietūkums, ādas bojājumi, izsitumi vai arī tiek pamanītas izmaiĦas pigmenta dzimumzīmēs un citas neparastas ādas izmaiĦas; 3.4. ja ir grūtniecība; 3.5. ja tiek lietotas jebkuras zāles.

Ja ir kādi aizdomīgi veidojumi uz ādas noteikti jākonsultējas ar ārstu!

7

Ādas Ĝaundabīgie audzēji Visbīstamākā ādas vēža forma ir melanoma jeb melnās dzimumzīmes vēzis. Ne-pigmentētie ādas vēži ir mazāk Ĝaundabīgi, bet sastopami ievērojami biežāk. ěaundabīgā melanoma Melanoma ir visnopietnākā ādas vēža forma mirstības kontekstā. Tā var attīstīties jebkurā ėermeĦa ādas rajonā, arī uz iepriekš novērotas dzimumzīmes, kas sastāda 30% līdz 50% gadījumu. Visbiežāk ādas vēzi novēro uz rumpja kā vīriešiem tā arī sievietēm un uz apakšstilbiem sievietēm. Melanoma ir īpašs Ĝaundabīgs veidojums, kas attīstās no pigmentu sintezējošām ādas šūnām. Melanoma spēj spontāni attīstīties uz veselas ādas, tā spēj attīstīties arī uz iepriekš novērotām dzimumzīmēm (nevusiem). Vairumā gadījumu audzēja šūnas sāk attīstīties epidermas dziĜākajos slāĦos. Ne-melanomas – mazāk bīstamas, bet biežāk sastopamas Ne-melanomas ādas vēža formas nav tik bīstamas, bet desmit reizes biežāk sastopamas nekā melanomas. Īpaši ir apdraudēti tie ādas rajoni, kas visvairāk ir pakĜauti saules starojumam. Šīs vietas ir: seja, ausis, plaukstu virsmas, augšdelmi, vīriešiem galvas plikpaurības rajoni. Agrīnas diagnozes noteikšanas gadījumā pastāv Ĝoti labas iespējas sekmīgai un pilnīgai lēni augošo veidojumu izārstēšanai. Ne-melanomas ādas vēža formas Ĝoti reti rada metastāzes. Ādas ne-melanomas audzējus iedala trīs lielās grupās: aktīniskās keratozes, bazālo šūnu vēzis (bazaliomas) un plakano (skvamozo) šūnu vēzis. Aktīniskās (saules) keratozes Saules jeb aktīniskās keratozes ir skaidri saskatāmas. Šie raupjie, parasti ar zvīĦu pārklātie veidojumi tiek novēroti vietās, kuras bieži un ilgstoši saĦem saules starus. Tie rodas, kad ādas vietējā imūnā sistēma ir novājināta, saĦemot ilgstošu UV starojumu, un nespēj atjaunot radītos bojājumus. Šī agrīnā ne-melanomas vēža forma 10-15% gadījumu var attīstīties par plakano šūnu vēzi. Bazālo šūnu vēzis (bazalioma) Bazālo šūnu vēzis jeb bazālo šūnu karcinoma izpaužas kā blāvs ādas krāsas pacēlums ar spīdīgu virsmu, kas līdzīgi saules keratozei visbiežāk veidojas uz sejas t.s. “saules terasēs”. Bazālo šūnu karcinoma, kas pamatā veidojas no epidermas bazālā slāĦa šūnām, aug gadiem ilgi, neizraisot nekādu diskomfortu. Ja veidojumu neārstē, augšana sniedzas dziĜākos audos, kur tiek bojātas dziĜāk ādā izvietotās struktūras, visbeidzot tiek kropĜojota ādas struktūra. Bazalioma kā likums nerada metastāzes.

8

Plakano šūnu vēzis Plakano šūnu vēzis jeb skvamozo šūnu karcinoma var veidoties no aktīniskās keratozes un vizuāli atgādina bazālo šūnu karcinomu. Tomēr virsma ir vairāk pacelta un klāta ar keratīnu. Šo audzēja veidu bieži var sajaukt ar parasto kārpu. Skvamozo šūnu karcinoma var izplatīties pa limfatiskajiem vadiem uz limfatiskajiem mezgliem un citiem orgāniem (metastazēties), radot fatālas sekas. Daži padomi ādas audzēju atpazīšanai: Kā atpazīt melanomu ? – A-B-C-D-E algoritms Vēža attīstības risks gēnos bieži tiek pārmantots no paaudzes paudzē, un tam ir svarīga loma ādas vēža attīstībā. Ikviens cilvēks, kura ăimenē ir zināmi saslimšanas gadījumi ar ādas vēzi, pie tam, cilvēks ir ar gaišu ādas foto tipu, jābūt īpaši piesardzīgam un vismaz reizi gadā jākonsultējas ar dermatologu. Melanoma bieži ir grūti atpazīstama ar neabruĦotu aci un nav atšėirama no nevusa vai dzimumzīmes. Agrīnai diagnostikai būtu lietderīgi pielietot A-B-C-D-E algoritmu. Algoritms ietver sekojošas pazīmes:

veidojums ir asimetrisks (A) nav skaidru robežu (B)

dažādās krāsās (C) ir lielāks par 5 mm diametrā (D)

9

un tiek novērota veidojuma evolūcija jeb izmaiĦas laikā (E) – izmaiĦas krāsā, formā, izmērā, pacēluma veidošanās, ādas virsmas izmaiĦas, subjektīvas sajūtas ādas virsmā – nieze un pat asiĦošana – raksturīgās pazīmes malignitātei (t.i. – audzējs ir Ĝaundabīgs). Ja cilvēkam pēc 40 gadu vecuma uz līdz šim veselas ādas parādās veidojumi, tas jāuzskata par aizdomīgu pazīmi un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.

Materiāls sagatavots, izmantojot: GreenFacts Scientific Commitees informatīvais materiāls „Sunbeds and UV radiations” http://www.greenfacts.org Euromelanoma materiāli http://www.euromelanoma.lv/lv/articles/view/ne-melanoma Attēli: http://www.google.com