Click here to load reader
Upload
raitis-timma
View
238
Download
76
Embed Size (px)
Citation preview
anno
19
52
Krslava ir neliela pilsta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos ar 6-8 tkstoiem iedzvotju. Krslava tiek uzskatta par vienu no senkajm raksttos avotos piemintajm
apdzvotajm vietm Latvijas teritorij, kas izveidojusies 9. gadsimt pie pilskalna DaugavasDestras denscea mal. Vikingu sgs Krslava ir dvta par "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var skt burt". Bet vl, Krslava ir slavena ar saviem sportistiem, kuri ir iznesui Latvijas un Krslavas vrdu tlu aiz ts robem. Sei Olimpisko spu dalbnieki sporta gaitas ir uzskui Krslavas Sporta skol.
atvainojamies par varbtjm neprecizittm vrdos,
uzvrdos, gada skaitos vai faktos! Dati ir emti no pavu un rkojumu grmatm, kuras kdreiz rakstja ar roku. Bsim pateicgi par izpratni un paldzbu kdu novran
Juris Silovs(pirmais treneris Vladislavs Skerkns) Piedaljies divs Olimpiskajs spls
(1972., 1976) 1972. gad Minhen vi PSRS komandas sastv izcnja sudraba medau 4x100 m stafet. Pc etriem gadiem Monrel aj distanc tika izcnta bronza. 1973. gada Universid Maskav Juris izcnja uzvaru 100m distanc ar 10,37 sek. Pusfinl vi distanci veica 10,33 sek.
Ineta Radevia (Pirm trenere Inna Radevia) Piedaljusies divs Olimpiskajs
Spls (2004, 2012), divos Pasaules empiontos (2005., 2011), 2010. gada Eiropas empione . 2011.gada Pasaules empionta bronzas medaas ieguvja. 2012.gada Olimpiskajs spls izcnta 4.vieta. Latvijas rekordiste tllkan. 2010. un 2011.gad atzta par Latvijas gada labko sportisti.
Valentna Gotovska(Pirm trenere Valentna Mzia) Piedaljusies etrs Olimpiskajs spls (1992, 1996,
2000, 2004) Piedaljusies seos pasaules empiontos (1993, 1995, 1997, 1999, 2001 (5.vieta), 2003) Vairk nek 30 reizes izcnjusi Latvijas empiones titulu Daudzkrtj Latvijas rekordiste. Ldz im pieder Latvijas rekords augstlkan.
Ilze Gribule (Pirm trenere Juzefa Gribule) piedaljusies 2004.gada vasaras Olimpiskajs spls,
2002. gada Pasaules Junioru empiont izcnta 2.vieta 2003. gada Eiropas Junioru empiont - 3.vieta
Oegs Andrejevs(Pirmais treneris Ivans Afanasjevs) 2000.gad piedaljies Pasaules
Jaunatnes empiont 2003.gad piedaljies Eiropas Triatlona empiont 2006.gad piedaljies Turnas XX Ziemas Olimpiskajs spls Turn. .
Dmitrijs Silovs(Pirm trenere Marina lapina ) 2012.gada Londonas Paralimpisko spu dalbnieks 9.vieta,
Un vl, Krslavas Sporta skola lepojas ar citiem
slaveniem, augstas klases sportistiem: Anna Dundare (pasaules eksrekordiste 4x400 m stafetes skrjien)
Anna Dundare
Anatolijs eva (etrkrtjais pasaules empions
ultratriatlon)
Alesandrs Stavro pieckrtjais Latvijas empions
desmitc un trskrtjais Latvijas empions krtslkan (traiski gja boj 2008.gada 16.mart)
Henrijs Silovs - pirmais Latvijas augstlcjs, kur
prvarja 5.jlij)
2m augstum novietoto latiu (1959.g.
Jurijs Ivanovs pirmais
Krslavas sporta meistars brvaj c. (1976.g.) Divkrtjais Vissavienbas empiontu uzvartjs, k ar sudraba un bronzas medau laurets brvaj c. Daudzkrtjais Latvijas empions.
Lidija Vitkovska
starptautisks klases sporta meistare lou auan.
Andrejs Tolstiks
sporta meistars un daudzkrtjais Latvijas empions tllkan (8,02m)
Ilona Varnase
Latvijas empione distanu slpoan un biatlon
Valrija Kugno
(sekrtj Latvijas empione brvaj c)
Valrijs Krianovskis Trs sudraba un trs bronzas medaas Latvijas empiontos
2006.gada pasaulesempions brvaj c veterniem
Kristne Liepia
Latvijas izlases sastv piedaljusies 2011.gada Pasaules empiont distanu slpoan.
Marita Batura (1,1,1)
(Latvijas empione brvaj c sievietm)
Vl Krslavas sporta skolu pabeigui un guvui
augstus sasniegumus sport: Vieglatltika: Regna Marcinkevia Anatolijs Titovs Viktors Bonders Jnis Bonders Aleksandrs Morgunovs Anatolijs Morgunovs Irna Brs Anita Ozolia Irna epeevia Inra Bikovska Ilona Lubne
Inna epeevia
auana: Imants Ozols Juris Jermaks Brv ca: (iekavs 1.v, 2.v, 3.v) Jevgnijs Boiko 4x Latvijas empions (4,5,5) Aleksandrs Badajevs (4,0,1) Jnis uta (2,1,0) Oegs Savinovs (1,3,2) Nikolajs Adahovskis (1,2,0) Jnis Dzalbs (1,1,1) Deniss Gonarjonoks (1,1,1) Georgijs Loginovs (1,1,0)
riks Krianovskis (1,1,0) Valrijs Badajevs (1,0,1) Staislavs Visockis (1,0,0) Aivars ilinskis (1,0,0) Mihails Ivanovs (1,0,0) D.Kohans (1,0,0) Sergejs Skorodihins (1,0,0) Gunrs Raci (0,2,2) Meislavs Karabeko (0,2,1) Vladislavs Loveiko (0,1,2) Valrijs Gonarjonoks (0,1,1) Mihails Butns (0,1,1) V.Fedorenko (0,1,o)
Jurijs Petkevis (0,1,0) Guntis Lietavnieks (0,0,2) Dmitrijs Savinovs (0,0,2) V.Vaitkevis (0,0,1) Jnis Vaivodis (0,0,1) Igors uks (0,0,1) V.Ionika (0,0,1) Vadims Ruhmans (0,0,1) Jurijs Bulatovs (0,0,1) Eduards Blaevis (0,0,1) Ivans Nikolajevs (0,0,1) Andrejs Karickis (0,0,1)
Jevgnijs Tarvids (0,0,1) Haims Drzins Jevgnijs ivuhins Sievietm: Valrija Kugno (6,0,0) Alna Dimbovska (1,3,0) Marita Batura (1,1,1) Nadeda Kuzmina (0,0,1) Galda teniss: Raisa Afanasjeva
Slpoana: Pteris Sardiko Juris Kokins Inga Berga Dangole tuopite Alna Timahovia Lga Taperte Tatjana Bulkina Antons Orbidns Seana Petrovia Aleksandrs Krjukovs
Bet k viss sks? 20.gs 50to gadu skums.
Krslavas rajon sporta aktvisti nesnau, kaut jtams sporta bu trkums, trenii un sacensbas notiek, k piemram,
1.vidusskolas stadion.Uz skrejcelia pirmais sporta skolas direktors - Pteris Maslovs
Tpat ar notiek slpoanas sacensbas. Pirmais no
labs Aleksandrs everovskis.
Dzimanas diena ir klt! 1952.gada 1.septembris dzimanas diena Dibintjs Krslavas rajona padome (nacionls izgltbas
rajona nodaas vadtjs Aisimovs). Pirmais sporta skolas direktors bija Pteris Maslovs. Saimniecbas przinis Nikodems Ppi, treneri: Jevgnijs Trojanovskis, S.Petrovskis, Valentna Hbnere, M.Saikova, mzikas pasniedzja Franciska Turlaja. Administrcijas telpas un sporta zle atrads Krslavas imnzij (Krslavas pil). K pirms atvrs vieglatltikas, slpoanas un mkslas vingroanas nodaas.
1953.gads
No 1. februra par saimniecbas przini strd Nikodims Pipins un par treneriem: I.Hmeickis (velosports), Regna Marcinkevia (vieglatltika), Andrejs Mzi (basketbols), Miervaldis Celms, Jevgnijs Trojanovskis.
Darbojas vieglatltikas, trslidoanas, slpoanas, mkslas vingroanas, velosporta un basketbola nodaas. 20. decembr uz Zirga ezera notiek trslidoanas sacensbas. Kd vakar pils park kop sank trs kungi (biedri)
Pteris Maslovs, Andrejs Mzi un Antrops (1.sekretrs). Neformlu sarunu laik rodas ideja par stadiona celtniecbu, kur top trs mneu laik taj viet, kur tas atrodas o baltu dienu.
Pirmajos 10 darba gados Krslavas Sporta skol strdja:
Treneri: Pteris Maslovs, Jevgnijs Trojanovskis,
S.Petrovskis, Valentna Hbnere, M.Saikova, Jnis Hmeickis, Regna Marcinkevia (Jasenovia), Andrejs Mzi, Miervaldis Celms, A.Beinarovis, Ivzns, Aleksandrs everovskis (Vrpa rajona nodaas prieksdtjs), Laimonis Mazdrevis, Bernadeta Poplavskaja, Valentna Mzia (Malnace), Jnis Antrops, J.Upens, G.Zri, J.Zembickis (vlk strd laikrakst Sports), Vasilijs Boakovs, K.Koptelova un Franciska Turlaja muziklais pavadjums, MinajsTihonovs, Vladislavs Skerkns, Leonds Grants, Valrijs Kozlovs, Gabrns, K.Voskis, Kuss, Svetlana Oviikova.
Leendr Krslavas
vieglatltikas trenere Valentna Mzia Sporta skol strdja no 1954.gada 5.septembra.
no 1952.-1961.gadam darbojs desmit nodaas: vieglatltikas, trslidoanas,
slpoanas, mkslas vingroanas, velosporta
basketbola futbola Lou auanas peldanas; galda tenisa
1954.gada skum notika draudzbas sacensbas
basketbol starp sporta skolas audzku komandu un rajona izgltbas nodaas komandu. 6. mart Indr notiek draudzbas sple Rzekne Krslava (V.Malnace (Mzia) un A.Mzi). 17. aprl Indr A.Mzia un B.Poplavskas vadb Krslava tiekas ar Daugavpils Lokomotvi. 1957. gad sporta skolas komanda piedals LPSR II grupas vrieu basketbola meistarsacksts.
1959.gad Krslavas rajona komanda piedals lauku
sporta spls Sald.
No kreiss: pirmais Pteris Maslovs, piekt Valda Lse,
septtais Vladislavs Skerkns.
Labkos rezulttus vieglatltik uzrda: V.Kozlovs, V.Jakovevs, L.Lubgns, J.Martinovs, Vrdi, D.Noviks, J.Kurtis, G.Jakovickis, I.Skerkns, Henrijs Silovs, J.Kurtis, Pteris Urbanovis., V.Grundns, .Mikloevis, .Marcinkevis. S.Nazarovs, A.Pirti, J.Lapinskis, I.erbakovs, M.Bugajevs, Rihards Mikins ( V.Skerkns). P.Seilis, V.eoins (P.Maslovs) Labkos rezulttus lou auan uzrda: M.Petrovskis,V.Lcis (J.Trojanovskis). Labkos rezulttus galda tenis uzrda Raisa Afanasjeva (Trojanovskis) .
aj laik strd sporta skolas fililes: Kalnieos,
Indr, Izvalt. 1956.gada 1.septembr par sporta skolas direktoru tiek iecelts Laimonis Mazdrevis. 1957. gada 26. jlij izdota pavle Nr.93 par sporta skolas pirmo izlaidumu. Sporta skolu beidz 42 audzki. 1957. gada 29. august izdota pavle
Nr. 105 no 1.augusta par treneri darb pieemts Vladislavs Skerkns.
1958.gads par sporta skolas
direktoru tiek iecelts Andrejs Mzi.
Otr desmitgade (1962.-1971.) Ar 1962.gada 1.janvri darb par auanas treneri
pieemts Valrijs Talapins.
ar 1.septembri
par slpoanas treneri pieemts Valentns Zlidnis.
1962.gada 31. mart un 1.aprl Indr Krslavas basketbolisti
sacenas ar Liepjas komandu. Izvalt 14. aprl ar notiek sacensbas basketbol. 19. aprl Krslavas basketbola komanda viesojas Tukum, bet novembr Jelgav (pirms tam vl notikuas sples Gulben, Varaknos, Ilkst, Daugavpil, Indr, Izvalt, Rzekn, Vinos). 1963.gad basketbolisti piedals sacensbs Neret, Jelgav, Css, Valmier, Gaujien, Izvalt (ar Gulbeni), Jkabpil, Rg. 1966./67.gad basketbola grupa tiek likvidta, lai atjaunotos 1995.gad... Ar 1962.gada 1.decembri uz Dagdas vidusskolas bzes tiek atklta vieglatltikas grupa.
ajos desmit gados sporta skol darbojas astou sporta veidu
nodaas: vingroana, basketbols, slpoana, lou auana, galda teniss, vieglatltika, ahs, brv ca, bet 1971.gad vairs darbojas tikai etras- vieglatltika, slpoana, brv ca, lou auana un T tas turpinjs 24 gadus, ldz pat 1995.g., kad darbbu atsk Basketbola nodaa. 1965.gad kalnu slpoanas
sacensbs Siguld piedals Ivans Maslovs (attl) un Nikolajs Vlasovs.
1966.gad par metodistu
darb pieemts Ivans Afanasjevs.
1967.gad par metodistu darb pieemts Jurijs ilikins.
1969.gad par metodistu darb pieemts Broislavs
Kevis. 1970.gad par vieglatltikas treneri pieemts Jnis Lipns. 1971.gad par skuma grupu treneri pieemts Ivans Maslovs. ajos gados par treneriem dados sporta veidos strdjui: Valentns Zlidnis, J.Stans, Laimonis Mazdrevis, Jevgnijs Trojanovskis, Valrijs Talpins, Pteris Maslovs, Viktors Vostrikovs, Ivans Maslovs, Valentna Mzia, riks Lode, Vladislavs Skerkns, Konstantns Maka, Broislavs Kevis, Jurijs ilikins,
Ivans Afanasjevs, Jnis Lipns, M.Ozolia, Belurs
(Dagda), direktors Andrejs Mzi. Skolu aj desmitgad beidz apmram 150 audzki. K labkie audzki sporta skolas direktora pavu un rkojumu grmat minti: Brvaj c: Jurijs Ivanovs (J.ilikins) lou auan: Ivans Giruckis, T.Vanaga, L.Zdanovska, S.Lomaa (J.Trojanovskis). vieglatltik: Tamra Zazte, Anna Dundare, I.Sjanita, Zinada Murzo, P.Mileiko (P.Maslovs), V.inderovs, Ivans Maslovs, V.Pribitkovs, Pjotrs Rabkvis, Benedikts Fiers, Aleksandrs Morgunovs, Juris Silovs, Aleksejs Afanasjevs, Vladimirs Kordubailovs, Anatolijs Morgunovs, Anatolijs Titovs, V.Bonders, V.Miznieks, Igors Kti (V.Skerkns),
A.Pozaks, P.Japi, V.Jermoenko, A.Prans, Inra ebedoka (Krikova), Regna Sakovia,
V.Litvinska, Dzidra Brtia , T.Semjonova, Lationoka, L.Krianovska, Viktorija Karabeko (Naivaiko), L.uravska (trenere V.Mzia), V.Krasakova (treneris V.Zlidnis)
Tre desmitgade (1972.-1981.) Skolu ajos gados beidz 110 audzki. Par treneriem strdjui: Andrejs Mzi, Vladislavs
Skerkns, Valentna Mzia, Valrijs avikins, Savenko, Valentns Zlidnis, Broislavs Kevis, Grabusts, Jurijs ilikins, Valrijs Talapins, Zigmunds Blaevis, Moisejenko, Imants eviera, Ivans Maslovs, Vasilijs Boakovs, L.Sondore, A.Sondors, Donts Zarns, Inra Krikova, Alfrds Solims, Bartkevia, Laimonis Rukmanis, Haims Drzins. Konoonoks, Jurkevis, Novicka, erkasova, Valrijs Kozlovs, Platacis, Aleksandrs Smirnovs, Regna Harlamova, Gendijs Sirjevs, Juzefa Gribule, Juris Solims, Svetlana Smirnova, V.Smirotkins, Juris Jermaks.
1973.gad par metodistu darb pieemts Donts
Zarns .
1974.gada oktobr darb
pieemts Zigmunds Blaevis.
Labkos rezulttus vieglatltik uzrda:
V.Migevia, V.Krasakova, L.uravska, Z.Afanasjeva ,
I.Brs, V.Karabeko, A.Peka, In.epeevia, A.Ozolia, A.Voronova, O.Andrejeva, I.Puncule, M.Butne, S.Doinova, Ir.epeevia, J.Pugajeva, V.Voronova, V.Tolstika, L.Stavro, L.Pugajeva (trenere V.Mzia),
A.Titovs, V.Bonders, J.aksa, M.Plinta, V.Anevskis,
.aters , V.Aprups, J.Beinarovis, V.Janienoks, .Andns, .Zarakovskis (V.Skerkns), Einbergs, A.Balanonoks (I.eviera), A.Andrejevs, J.Dzalbs, N.Jakuins, J.Dilba, J.Bonders (I.Maslovs), A.eva, L.Taperte (V.Zlidnis), A.Stavro, A.Peipi, N.Stakevis, S.Ivanovs (D.Zarns), A.Varslavs (A.Solims), I.Lubne (L.Novicka).
Labkos rezulttus lou auan uzrda: T.Binova, S.Maninskis, M.Strecova ,V.Krickis
(V.Talapins), J.Jermaks, I.Ozols, L.Vitkovska, A.Vksna, V.Ijins, Natlija Vagalis (Z.Blaevis), Labkos rezulttus brvaj c uzrda : H.Drzins, V.Krianovskis, R.Krumpns, R.Nipers, J.Titovs, J.ivuhins, .Krianovskis, V.Vasonoks, N.ebedevs, J.Nipers, S.Mihailovs, V.Baenko, J.Ipatovs, V.Bluss (J.ilikins).
Labkos rezulttus slpoan uzrda: A.eva,
P.Sardiko, J.Jubelis, V.akelis, V.Galasko, D.tuopite, L.Taperte, I.Boasnikova, J.Gavilovska, V.Burcevs, R.Gaidelis, N.Kuiks, A.Timahovia, R.tuopitis, I.Berga, R.Kavinskis, I.Kozlovska, A.Konstantinovis, I.Varnase (V.Zlidnis). ajos desmit gados sporta skol darbojas etru sporta
veidu nodaas: slpoana, lou auana, vieglatltika, brv ca.
1982. 1991.gads Skolu ajos gados beidz apmram 100 audzki. Par treneriem un visprjs fizisks sagatavotbas
pulciu vadtjiem aj desmitgad strdjui 62 (!!!!) pedagogi: Andrejs Mzi, Valentna Mzia, Vladislavs Skerkns, Alfrds Solims, Donts Zarns, Inra Krikova, Ivans Maslovs, Imants eveera, Genndijs Sirjevs, Aizupiete, Juris Solims, Regna Harlamova, V.Smirotkins, Inna Radevia, Jzeps Markevis, Valentns Zlidnis, V.Platacis, Vasilijs Boakovs, Valrijs Kozlovs, Jurijs ilikins, Valrijs avikins, Zigmunds Blaevis, Juzefa Gribule,
S.Titova, Jnis Lipns, riks Krianovskis, Viktors
Beinarovis, Ingrda Berga, Vladimirs Fedosejevs, .Novicka, Svetlana Sirjeva, Genovefa Donga, A.Pontaga, Dangole tuopite, A.Grigorjeva, R.tuopis, I.Kozlovs, E.Augustovs, A.Mikulns, A.Kadaecs, Ivans Afanasjevs, Borodukina, Mileika, Vija Nipere, Karjagins, Marina lapina, Laimonis Rukmanis, Raimonds Nipers, B.Cimokevis, Puncule, I.Kromns, Buturovis, Staislavs Visockis, H.Zinovjevs, I.Dzalbe, Broislavs Kevis, Imants Silavs, Jurijs Gotovskis, Imants Ozols, Lidija Tarasova, Viktors Igaunis, Jnis Vaia, Aleksandrs Smirnovs.
1982.gada maij darb pieemta Inna Radevia
1984.gads darb pieemti Svetlana Sirjeva un
Aleksandrs Smirnovs. 1987.gads darb slpoanas noda pieemta Vija Nipere. 1990.gads Zigmunds Blaevis priet uz darbu muit, bet Sporta skol strd amatu apvienoanas krtb.
1991.gads darb
pieemts Jurijs Gotovskis. (attl)
1991.gada 23.decembr tika apstiprintas sekojoas
darbinieku kategorijas: direktors - Andrejs Mzi direktora vietnieks Donts Zarns struktrvienbas vadtja Regna Harlamova sporta ieru monttjs un oferis Riards Krumpns oferis Alfrds Solims medmsa .Ahimovia
pulcia vadtja Lidija Tarasova pulcia vadtjs Jurijs ilikins pulcia vadtjs Ivans Afanasjevs pulcia vadtja Valentna Mzia pulcia vadtja Inna Radevia pulcia vadtjs Jurijs Gotovskis pulcia vadtja Regna Harlamova
Pc pavu un rkojumu grmatas redzams, ka labkos
rezulttus aj desmitgad sasniedz; Vieglatltik: V.Tolstika, V.Voronova, V.Skerkne, Irna epeevia, L.Stavro, O.Slastjunova, I.Bikovska, I.Lubne, M.lapina, I.Dzalbe, S.Abaltusova, R.Cimoko, D.Smirnova, H.Meale, L.Harlamova, N.Bojaruka, T.Sevastjanova, N.avikina,(Valentna Mzia) I.Umbrako (Inna Radevia) A.Orbidns (Valentns Zlidnis) J.Pudulis (Juris Solims)
V.Slepovs, I.Kalnas, I.Rumjancevs (Imants eveera) A.Tuziks, P.likovs (Ivans Maslovs) A.Mikuckis, N.Naumiks (D.Zarns)
O.Rabkevis,, I.Golubs, S.Lebedoks, E.Vagalis, V.Suhanovs,
M.Naruevis, A.Dzalbs, S.Suhoveiko, G.ugailo, R.Tarasovs, D.Lipskis, A.Panteejevs, E.Peipi, A.Opuskis, V.Keziks, M.dris,, A.Maslovs, G.Lietavietis, A.Stankevis, E.Tiko (Jnis Lipns) lou auan : M.Aehno, R.Sapego, V.Krickis, A.Bogdne , S.Vasins, V.Krilovs, T.Geka, I.Dilba, J.Bukovska (Zigmunds Blaevis)
distanu slpoan :
Ilona Varnase, V.Caune, A.Orbidns, R.Leniss, Valrijs
aksa, V.Pitkevia, T.Bulkina, V.Jeremejeva, J.Marcinkevis, I.Murns, S.Petrovia (Valentns Zlidnis) brvaj c: P.Jaevis, V.Pako, S.emeonoks, A.Badajevs, L.Andrukevis, J.Koncevis, I.Granovskis, S.Pakevis (Jurijs ilikins) Tpat k iepriekjos desmit gadus, ar aj laik
darbojas etru sporta veidu nodaas: slpoana, lou auana, vieglatltika, brv ca.
1992.-2001.gads 1992.gada 2.janvris par sporta
skolas direktoru iecelts Donts Zarns,
bet par vietnieci
Regna Harlamova, kura 30.septembr aiziet strdt cit darb.
1994.gada 15.jlij par
metodii pieemts Raimonds Jrcums,
bet 17.oktobr darb pieemts Vladimirs
Serbijenkovs.
1995.gads
Par Sporta skolas
Par basketbola treneri
direktoru iecelts Viktors Beinarovis
pieemts Raitis Timma
31.august par sporta skolas
direktora vietnieku pieemts Staislavs Visockis 1996.gads
uz paa vlanos no darba aiziet Jurijs Gotovskis 2.septembr pieemta
Marina lapina
1997.gada 2.jnij par direktora vietnieci darb
pieemta Inese Umbrako
1998.gada 12.oktobr - Ivans Afanasjevs, bet
2.novembr - Staislavs Visockis 1999.gada 25.jnij no darba aiziet Raimonds Jrcums,
1.septembr par slpoanas
treneri pieemta Ilona Vanaga
1999.gad darb par basketbola treneri pieemta
Sandra Vikure
2000. gada 21.august
darb par sporta metodii pieemta Vija Nipere
aj desmitgad par treneriem sporta skol strdja: Valentna Mzia, Inna Radevia, Jurijs Gotovskis,
Ivans Afanasjevs, Valentns Zlidnis, Jurijs ilikins, Lidija Tarasova, Viktors Beinarovis, Raitis Timma, Staislavs Visockis, Marina lapina, Raimonds Jrcums, Inese Umbrako, Ilona Vanaga, Juzefa Gribule, Seana Petrovia, Sandra Vikure, Vija Nipere. oferis Riards Krumpns Saimniecbas daas vadtjs Vladimirs Serbijenkovs Apkopja Praskovja Linia Labkie savos sporta veidos tika atzti: Distanu slpoan: Igors Petunovs, Igors Murns, Eduards Bergs (Valentns Zlidnis)
Oegs Andrejevs, Aleksandrs Krjukovs, H.Petrovskis,
S.Petrovia (Ivans Afanasjevs)
Lou auana: Aleksandrs Luka, R.Barkaovs , Kristina Eglis , R.Tolpieva,
Olga Tarasova, A.Parazenko , A.Pakevis, O.Mileika (Lidija Tarasova) Vieglatltika: Andrejs Tolstiks, Edgars Dzalbs, A.Plinta (Jurijs Gotovskis) A.Petrovis, Oegs Andrejevs (Ivans Afanasjevs) I.Dzalbe, L.Umbrako , L.Kozare (Valentna Mzia) Ineta Radevia, I.Baranova, O.aksa (Inna Radevia) D.Andrejevs, Inga Masaska, A.Anevskis, D.Beinarovis, A.Koemjaenko, I.Beinarovia, (Viktors Beinarovis) Valrijs Naga (Genndijs Sirjevs)
A.Plinta (Alfrds Solims) Aleksejs Jegorovs, Andrejs Bessonovs (Raitis Timma)
Ilze Gribule, Armands Celitns (Juzefa Gribule) K.Krams (Marina lapina) D.Kukelis, V.Sirjevs (Sandra Vikure)
Brv ca: J.Badajevs, K.Vorocovs, G.Lietavietis, J.Oviikovs,
I.Granovskis, I.uks, A.Orups, V.Badajevs, R.Sorokins, D.Jaevis, A.Karickis, I.Nikolajevs, V.Loveiko, D.Gonarjonoks, O.aksa, M.Vierts , J.uta, M.Seivestrovs, D.Savinovs, O.Savinovs (Jurijs ilikins) Basketbols: Aleksejs Jegorovs, Vladislavs Tihonovis (Raitis Timma)
2002. -2012. ajos desmit gados sporta skol strdjui Direktors Viktors Beinarovis
Direktora vietniece Inese Umbrako Metodistes Vija Nipere, Ilona Vanaga Treneri: Viktors Beinarovis, Inese Umbrako, Vija Nipere,
Ilona Vanaga, Jurijs ilikins, Lidija Tarasova, Sergejs veds, Marina lapina, Inna Radevia, Jevgnijs Tarvids, Oegs Savinovs, Edgars Vasijevs, Sandra Vikure, Juzefa Gribule, Raitis Timma. Medmsa Irna Evarte
Sergejs veds lou auanas treneris
oferi Riards Krumpns, Aleksejs Kazlauskis
Saimniecbas daas vadtji Vladimirs Serbijenkovs,
Ivars Lini, Apkopja Praskovja Linia Par labkajiem in desmitgad savos sporta veidos atzti: Vieglatltika: Inga Masaska, Dainis Beinarovis, Rihards Baranovskis (Viktors Beinarovis) Dmitrijs Silovs (Marina lapina un Inna Radevia) Vineta Nipere, Valdis Mainovskis (Vija Nipere) Mris Lipns (Marina lapina) Evelna Petunova (Inese Umbrako)
Arvis Tarvids (Juzefa Gribule) Brv ca: Valrija Kugno, Vladislavs Loveiko , Oegs Savinovs,
Dmitrijs Savinovs, Maksims Seliverstovs, Sergejs Skorodihins , Marita Batura , Oegs Bargns, Sergejs Pimenovs, Jevgnijs Tarvids, Nadeda Kuzmina, Alna Dimbovska, Pvels Panikovs (Jurijs ilikins) Basketbols: Jegors Gonarovs , Jnis Timma, Edgars Gribs, Raivis Kokins, Jurijs Damirze (Raitis Timma) Distanu slpoana Ervns Kuprevis , Dmitrijs Krivenko, Kristne Liepia, Natlija Kovaova (Ilona Vanaga).
Lou auana:
Olga Mileika (Lidija Tarasova) Laura Kevrele , Aleksandra Kurbanova, Karna Krilova,
Kristne uravova (Sergejs veds) Krslavas Sporta skola ir tre veck Latvij.
Sedesmit gadi nav mazs laika sprdis. .. Mums ir lepnums par tiem skolas audzkiem, kuri ir sasniegui sportisko sasniegumu virsotnes vai ar kuvui par sabiedrbai nozmgiem cilvkiem! Cik ajos gados sporta skol trenjuies jaunie sportisti nav iespjams apzint, cik ir beigui? Pc rkojumu un pavu grmatm ar varam nosaukt tikai aptuvenu skaitli ap 600, ttad, apmram 10 absolventu gad.
Dzve turpins un turpins ar darbs Krslavas Sporta
skol, kur tagad darbojas piecas nodaas: Vieglatltika (treneri - Viktors Beinarovis, Inese Umbrako, Marina lapina, Vija Nipere) Brv ca (treneri Jurijs ilikins, Jevgnijs Tarvids) Distanu slpoana (trenere Ilona Vanaga) Lou auana (treneris Sergejs veds) Basketbols (treneris Raitis Timma) Un vl ms lepojamies, un liekam lielas cerbas uz
Krslavas Sporta skolas audzkiem , kuri joprojm ir aktvie sportisti, un kuriem jau ir vr emami pankumi:
Slavenk no tiem ir Ineta Radevia, kura jau ir
uzskusi gatavoanos nkoajam Pasaules empiontam vieglatltik!
Oegs AndrejevsOegs patlaban gatavojas ziemas sezonai. Plnots tiek starts Ziemas Olimpiskajs spls Soos.
Juzefas Gribules audzki Armands un Gundars
Celitni ir Latvijas volejbola izlases dalbnieki.
Armands
Celitns Klubs: Paris Volley (Francija)
Gundars Celitns - klubs: Casa Modena (Itlija)
Dmitrijs Silovs
Londonas Paralimpisko spu dalbnieks 9.vieta, Latvijas Sporta akadmijas students
Jnis Timma (BK Ventspils)
1 U-19 Pasaules empiont - 9.vieta
U- 8 Eiropas basketbola empionta bronzas medaa,
Alna Dimbovska (1,3,0)
(Latvijas empione brvaj c sievietm)
Natlija Kovaova
Latvijas sievieu izlases dalbniece distanu slpoan
Karna Krilova
(Latvijas Olimpides uzvartja lou auan sievietm)
Evelna Petunova
(Latvijas empione lodes gran un 2.vieta diska mean sievietm)
Paldies par uzmanbu!
Ldzam visus, kam ir precizjumi, labojumi vai zinmi
kdi interesanti notikumi no Sporta skolas vstures, vai ir foto, stiet materilus uz Krslavas Sporta skolu, Rgas 52. E-mail: [email protected]