Upload
truongthien
View
215
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
2
Saturs
1. Izglītības attīstības programmā lietotie saīsinājumi .................................................. 3
2. Ievads........................................................................................................................... 4
3. Izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums ................................................................. 6
4. Stopiņu novada izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums......................................... 12
5. Pirmsskolas izglītība un iestādes, kuras realizē PI programmu apguvi....................... 17
5.1. PII “Pienenīte”........................................................................................................ 24
5.2. Stopiņu pamatskola................................................................................................. 33
5.3. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs............................................... 39
5.4. Privātā PII “Draugi”................................................................................................. 43
6. Pamatizglītība un pamatizglītības apguves iespēju piedāvājums Stopiņu novadā....... 45
6.1. Ulbrokas vidusskola................................................................................................. 48
6.2. Stopiņu pamatskola ................................................................................................. 58
6.3. Gaismas speciālā internātpamatskola....................................................................... 65
6.4. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs................................................ 71
7. Vidējā izglītība un tās apguves iespējas Stopiņu novada Ulbrokas vidusskolā.............. 78
8. Profesionālās ievirzes izglītības iespējas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā............. 85
9. Interešu izglītības iespējas Stopiņu novadā………………………………………….... 95
10. Mūžizglītības iespējas un darbs ar jaunatni Stopiņu novadā.............................…….. 103
10.1. UMMS....................................................................................................………... 105
10.2. PII “Pienenīte”...................................................................................................... 106
10.3. Ulbrokas vidusskola…………………………………………………………....... 107
10.4. Gaismas speciālā internātpamatskola..................................................………...... 108
10.5. Ulbrokas bibliotēka................................................................................................ 109
10.6. Sauriešu bibliotēka................................................................................................ 116
10.7. Stopiņu novada Dienas centri................................................................................ 121
10.8. Ulbrokas kultūras nams......................................................................................... 128
11. Rīcības programma..................................................................................................... 143
3
1. Izglītības attīstības programmā lietotie saīsinājumi
ATR - administratīvi teritoriālā reforma
BIS - bibliotēku informācijas sistēma
ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES - Eiropas Savienība
ESF - Eiropas Sociālais fonds
IKT - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
ISEC - Izglītības satura un eksaminācijas centrs
IT - informācijas tehnoloģijas
IZM - Izglītības un zinātnes ministrija
KIS - Valsts aģentūra “ Kultūras informācijas sistēmas”
LPS - Latvijas Pašvaldību savienība
MIC - metodiski informatīvais centrs
NVO - nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi)
PI - pirmsskolas izglītība
PII - pirmsskolas izglītības iestāde
PMK - pārvietojamā mehanizācijas kolonna
RGB - Reģionālā bibliotēka
SVID analīze - ir stratēģijas plānošanas instruments (angļu: SWOT analysis), kas ļauj noteikt
uzņēmuma vai projekta Stiprās puses (angļu: Strengths), Vājības (angļu: Weaknesses),
Iespējas (angļu: Opportunities) un Draudus (angļu: Threats)
TLMS - tautas lietišķās mākslas studija
UMMS - Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola
VIIS - Valsts izglītības informācijas sistēma
VISC - Valsts izglītības satura centrs
VPIS – CE - Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma – centrālie eksāmeni
VPP - Valsts un privātā partnerība
VVBIS - Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma
4
2. Ievads
Izglītības politika ir būtiska pašvaldības politikas sastāvdaļa, ko raksturo vietējo
izglītības prioritāšu noteikšana un attīstības programmas izstrādāšana saskaņā ar tām.
Stopiņu novada Izglītības attīstības programma nosaka izglītības attīstības mērķus
turpmāko piecu gadu laikposmam un rīcības programmu to īstenošanai. Lai nākamajā
plānošanas periodā uzlabotu izglītības pieejamību un kvalitāti, tiek meklēti jauni aktuālo
problēmu risinājumi, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības
attīstības programmas mērķu sasniegšanā.
Programmas mērķis - novada izglītības iestāžu attīstība, kas nodrošina katram izglītojamam
iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo izglītību pieejamā attālumā, kā arī rast iespēju
piedāvāt interešu, profesionālās ievirzes un mūžizglītības pieejamību un daudzveidību ikviena
vecuma un sociālā statusa iedzīvotājam Stopiņu novadā. Nodrošināt pašvaldībā dienas centru
nepārtrauktu darbību ar bērniem un jauniešiem, radot labvēlīgus apstākļus jauniešu
intelektuālai un radošai attīstībai dienas centros un nodrošināt jauniešiem lietderīgas brīvā
laika izmantošanas iespējas, kā arī piekļuvi jauniešu vajadzībām un interesēm atbilstošai
informācijai. Sekmēt brīvas, radošas, patstāvīgas un atbildīgas personības attīstību, veidojot
izpratni par vērtībām, morāles normām, pienākumiem un tiesībām. Izglītības sistēmai
jāgarantē katram cilvēkam iespējas iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un interesēm,
jānodrošina mūžizglītības iespējas, lai ikviens varētu pašrealizēties profesionālajā jomā,
attīstīt dabas dotumus, iekļauties sabiedrības attīstības procesos, prasmīgi izmantot uzkrātās
kultūras vērtības un radīt tās no jauna. Veicināt radniecīgo nozaru vai iestāžu sadarbību –
izglītība un kultūra; izglītība un uzņēmējdarbība; izglītība un sociālās darbības sfēra u.c.
Programmas uzdevums - veikt esošā izglītības piedāvājuma analīzi Stopiņu novadā,
izvērtēt izglītošanās iespējas novadā izglītības iestādēs un citās struktūrvienībās, kuras
darbojas izglītības jomās- interešu izglītībā un mūžizglītībā, darbā ar jaunatni un NVO, izdarīt
secinājumus un sniegt priekšlikumus visu veidu izglītības attīstībai un sadarbībai nākotnē ar
reālu rīcības plānu un noteiktu vienotu izglītības politiku pašvaldībā.
Izglītība nosaka sabiedrības attīstības iespējas, tautas vietu un lomu pasaulē. Latvijas
veiksmīgu integrāciju ES un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju pasaules ekonomikas
apritē nodrošinās nemitīga izglītības un mācību kvalitātes paaugstināšana atbilstoši
pieprasījumam moderno tehnoloģiju nozarēs.
Latvijas sabiedrības iekšējā integrācijā svarīgi nodrošināt mūžizglītības iespējas, lai cilvēks
jebkurā vecumā, jebkurā ienākumu grupā spētu pašrealizēties, iekļauties tirgus un
demokrātijas procesos, pozitīvi ietekmēt tos un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Izglītība
5
mūsdienās nav tikai mācīšana vai mācīšanās, bet ietver arī mūžizglītību, mobilitāti,
integrāciju, pašvērtēšanu un citas jomas. Veidojot demokrātisku telpu mūsdienu Latvijā un
Stopiņu novadā, ir nepieciešama sabiedrības atbildība, spēja mainīties un pilnveidoties.
Stopiņu novada teritorijas attīstības programmā, noteikts, ka Stopiņu novadā tiks veicinātas
iespējas iegūt labu izglītību un apmācības, tiks veicināta pieaugušo mūžizglītība, jauniešu
intelektuāla un radoša attīstība. Novada dome atbalstīs Ulbrokas vidusskolu kā kopīgu
jaunatnes zinību, kultūrizglītības, izglītības un sporta centru; atbalstīs Ulbrokas Mūzikas un
mākslas skolu kā kultūras izaugsmes veicinātāju novadā; veicinās Ulbrokas vidusskolas
specializāciju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, nodrošinot datorzinību, informācijas
tehnoloģijas, uzņēmējdarbības pamatu un valodas apgūšanu; piešķirs pabalstus un
atvieglojumus maznodrošināto ģimeņu bērniem, nepieļaujot bērnu atstāšanu bez izglītības;
veicinās PII attīstību ar pirmskolas izglītības un attīstības plašākām iespējām pirmskolas
vecuma bērniem; veicinās pieaugušo mūžizglītību un ar neformālās izglītības metodēm
veicinās atbalstu jauniešu iniciatīvām, izmantojot Ulbrokas vidusskolas, LLU Zinātnes centra,
Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku, Ulbrokas, Upesleju, Sauriešu un Cekules Dienas centrus,
Ulbrokas kultūras nama iespējas, atbalstīs informācijas tehnoloģiju apgūšanu, kursus, lekcijas
un citus pasākumus.
Stopiņu novada dome veicinās un sniegs atbalstu esošo un potenciālo uzņēmēju apmācībām
par iespējām veidot un attīstīt uzņēmējdarbību, rīkos seminārus, apmācības un sniegs
profesionālu palīdzību projektu sagatavošanā ES finansējuma piesaistei.
6
3. Izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums
Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz
Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās
atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un
viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.
Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību
var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek
īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai
vidējo izglītību citā valodā, vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas
pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.
Maksu par pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību
dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. Privātā izglītības iestāde var
noteikt maksu par izglītības ieguvi.
Pirmsskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās izglītības
iestādes. Pirmsskolas izglītības programmas apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Pirmsskolas
izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas
posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves
uzsākšanai ir obligāta. Pirmsskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno
speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7
gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var
turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas
ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas
ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka
individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību
orientāciju veidošanai.
Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka
Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu gan visos
pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā, gan valsts pārbaudes darbos, saņem
apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir
organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību
apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības
programmās.
7
Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās
vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski
orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās
izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Uzņemot
izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot
iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros
izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti
dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības programmās.
Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts.
“ Jēdziena “izglītība” saturs, pamatojoties uz cilvēces kultūras analīzi, ietver sevī:
zināšanu sistēmas (par dabu, sabiedrību, tehniku, cilvēku, kosmosu utt.), kuras parāda,
atklāj pasaules ainu
cilvēkam zināmu darbības veidu pieredzes atklāšanu
radošas darbības pieredzi jaunu problēmu risināšanā, kas nodrošina cilvēka spēju
attīstību tālākai kultūras, zinātnes un sabiedrības attīstībai
vērtību orientētu pieredzi attiecībā pret pasauli “1.
Šodienas pārmaiņas izglītības sistēmā liek domāt par izglītības nozīmi sabiedrības dzīvē.
Izglītības sistēma nav noslēgta un pati par sevi pastāvoša, tā saistīta ar sabiedrību kopumā.
Reformējot un attīstot izglītību, ir jādomā ne tikai par pārmaiņām pašā tās sistēmā, bet arī par
to, kā šīs pārmaiņas skar sabiedrību. Izglītība attīsta cilvēkresursus, veido indivīdu
profesionalitāti, nosaka viņu spēju konkurēt darbaspēka tirgū; tas savukārt ietekmē
tautsaimniecības nozaru konkurētspēju un galarezultātā arī tautas labklājību. Tirgus
ekonomikas ietekmē strauji noris sabiedrības diferencēšanās. Asāk izpaužas etniskās,
ekonomiskās, ar dzimumu, pilsētniecisko un lauciniecisko dzīvesveidu, izglītību saistītas
atšķirības. Latvijā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo šeit jau vairākus gadus rit izglītības sistēmas
reformas. Latvijas Izglītības sistēmā reformas mainās līdz ar politiskās varas maiņu. Nav
vienotas izglītības attīstības politikas, kura mainoties politiskajām varām tiktu stingri ievērota.
Loģiski jāanalizē jēdziens “attieksme pret izglītības attīstību”. Amerikāņu sociologs Neils
Smelzers savā grāmatā “Socioloģija” jēdzienu “izglītība” skaidro kā formālo procesu, uz kura
pamata sabiedrībā notiek vērtību, iemaņu un zināšanu apmaiņa starp cilvēkiem un starp
grupām.2
1 Zinātniskais projekts “Jaunatnes pāreja no izglītības uz nodarbinātību darba tirgū.” Projekta vadītājs, Dr.soc.
V.Meņšikovs – 1999.gads; projekta vadītāja, mag.paed. I.Ostrovska – 2002.gads. 2 Смелзер Н.. “Социология”,- Mосква, 1997.-25.стр.;
8
“Izglītība ir institūts, kas globalizācijas apstākļos veicina viendabīgāku sociālo struktūru,
kā arī sekmē ekonomisku, sociālu un reģionālu plaisu pārvarēšanu sabiedrībā. Tāpēc
sabiedrībā ir ļoti svarīga izglītības attīstības nozīmes izprašana. Un vēl svarīgāka tā ir valsts
un pašvaldības institūciju darbiniekiem un politiķiem, kas atbild par izglītības attīstību mūsu
valstī.
Izglītības sistēma nav noslēgta un pati par sevi pastāvoša, tā saistīta ar sabiedrību kopumā.
Tātad izglītība ir personiska, sabiedriska un vispārcilvēciska pamatvērtība. Tā integrē dažādus
mācību darbības veidus un tās saturu vienotā sociālā sistēmā, tādējādi apmierinot sociālo
vajadzību un sabiedrisko pasūtījumu – tātad veic sociālā institūta funkcijas”3.
Katrai izglītības iestādei jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija: likumi,
Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi. Izglītības iestādes iekšējās
darbības kārtību nosaka iekšējie normatīvie akti (rīkojumi, instrukcijas, ieteikumi, nolikumi).
Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu
garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas
Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek
nodrošināta iespēja iegūt vispārējo, profesionālo un akadēmisko izglītību.
Vispārējās izglītības likuma mērķis ir reglamentēt vispārējās izglītības īstenošanas procesā
iesaistīto izglītības iestāžu un personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt
apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai
izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts
dzīvē.
Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:
1. pirmsskolas izglītība;
2. pamatizglītība;
3. vidējā izglītība.
Vispārējās izglītības īpašie veidi ir:
1. speciālā izglītība;
2. sociālā korekcija;
3. pedagoģiskā korekcija.
3 Zinātniskais projekts “Jaunatnes pāreja no izglītības uz nodarbinātību darba tirgū.” Projekta vadītājs, Dr.soc.
V.Meņšikovs – 1999.gads; projekta vadītāja, mag.paed. I.Ostrovska – 2002.gads.
9
2.1.att. Latvijas Republikas izglītības sistēma4
Izglītības sistēmu savā kontrolē Latvija pārņēma pēc neatkarības atgūšanas, vairāk nekā 50
gadus tā tika pārvaldīta centralizēti, izglītības mērķus un uzdevumus arī noteica centralizēti un
šo sistēmu veidoja un uzturēja padomju režīma vajadzībām.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izglītības sistēmā sākās pārmaiņas, kuras virzīja
nepieciešamība padarīt šo sistēmu piemērotu demokrātiskas, attīstītas sabiedrības un valsts
vajadzībām. Pārmaiņas sabiedrībā kopumā un tautsaimniecībā sāka pieprasīt izglītības
4 http://izm.izm.gov.lv/ministrija/struktura.html
10
sistēmu, kas būtu efektīva gan kvalitātes, gan izmaksu ziņā. Pēc desmit gadu valstiskās
neatkarības posma kā prioritāte ir izvirzījusies Latvijas izglītības sistēmas saskaņošana ar ES
nosacījumiem un direktīvām. Latvijai iespējami, ņemot vērā citu valstu izglītības sistēmu
sasniegumus un kļūdas, nodrošināt tādu izglītības kvalitāti, kas radītu priekšnosacījumus
izglītotas sabiedrības veidošanās procesiem un pavērtu Latvijas iedzīvotājiem iespējas
sekmīgi konkurēt Latvijas un pasaules darba tirgū.
Izglītotas sabiedrības iezīme ir stingru robežu izzušana starp laiku, ko cilvēks pavada
mācoties, un viņa darba gaitām, kā arī izglītības iespēju piedāvājums visiem iedzīvotājiem,
vadoties pēc viņu vecuma, sociālā statusa, nodarbošanās veida un interesēm.
Tā kā Latvijas sekmīgu tālāko sociāli – ekonomisko attīstību nodrošinās izglītoti, augsti
kvalificēti tās iedzīvotāji ar aktīvu pilsonisko pozīciju, tad izglītībai jākļūst prioritārai nozarei
sabiedrības dzīvē.
Latvijas izglītības sistēma ir valsts mērķtiecīgi organizēta sabiedrības dzīves un darbības
apakšsistēma, kas nodrošina cilvēkiem iespējas iegūt izglītību atbilstoši sabiedrības un
personības interesēm un varējumam. Valsts garantē katram tās iedzīvotājam iespējas iegūt
obligāto izglītību, atbalsta un veicina vēlmi un pūliņus izglītību turpināt.
Arvien vairāk izzūd atšķirības starp formālo un neformālo izglītību, kuras papildina viena
otru.
Līdz šim izglītības plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā ir dominējusi formālā izglītība,
nosakot veidus, kā tiek sniegta izglītība un apmācības, un veidojot cilvēku izpratni par to, kas
tiek atzīts par izglītību. Mūžizglītības nepārtrauktajā procesā liela loma ir neformālajām
mācībām. Neformālā mācīšanās, atbilstoši savai definīcijai, notiek ārpus skolām, koledžām,
apmācību centriem un augstskolām. Tā parasti netiek uzskatīta par “īstu “ izglītību, tai netiek
piešķirta liela nozīme darba tirgū, tā netiek pienācīgi novērtēta.
Savukārt, ikdienas neformālā mācīšanās vispār netiek ņemta vērā, kaut arī tā ir senākā
izglītības forma un ir galvenā mācīšanās forma agrā bērnībā. Neformālie konteksti nodrošina
milzīgu izglītības rezervuāru un var kļūt par svarīgu jaunrades avotu mācīšanas un mācīšanās
metodēm.
Mūžizglītība vairs nav tikai viens izglītības un apmācību aspekts, tai ir jākļūst par vadošo
principu, sniedzot un saņemot izglītību pilnīgi visās izglītības jomās. Visiem Eiropas
iedzīvotājiem ir jābūt vienādām iespējām pielāgoties sociālo un ekonomisko izmaiņu
prasībām un aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā.
Pēc Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk ATR) pabeigšanas Latvijā, viens no
svarīgākajiem jautājumiem jaunizveidotajos novados ir izglītības iestāžu pastāvēšana un
attīstība. Šos jautājumus pašvaldības risina, apskatot izglītības iestāžu izmaksas, iespējas
11
optimizēties, iedziļinoties situācijas analīzē un cenšoties veikt nākotnes prognozes. Konkrētas
skolas pastāvēšanas vai iespējamās optimizācijas ekonomisko izdevīgumu vai
neizdevīgumu var pamatot ne tikai ar izmaksām, ko parāda grāmatvedības dati, bet arī rūpīga
situācijas, kurā atrodas skola, analīze, ņemot vērā skolas kā kultūras un izglītības centra
nozīmi (it sevišķi laukos), darbavietas tajā un ar to saistīto nodokļu ienākšanu pašvaldības
budžetā, iedzīvotāju piesaisti noteiktai apdzīvotai vietai ap šo skolu un daudziem citiem
faktoriem, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē sociālo vidi pašvaldībā.
Latvijā nav uzkrājusies liela pieredze izglītības politikas plānošanā. Tā sākusi veidoties
tikai ar neatkarības atgūšanu 1991.gadā, kad notika strauja pāreja no vienotas
ekonomikas uz jaukta tipa ekonomisko sistēmu visās dzīves jomās, arī izglītībā. Izglītības
iestādes, lielākoties, nonākušas pašvaldību un privātpersonu īpašumā. Realizēta ATR, uz
brīvprātības principiem reformas sākumā un mākslīgi apvienojot pašvaldības reformas
beigu posmā ir izveidotas 118 jaunas administratīvi teritoriālās vienības – 109 novadi un 9
pilsētas. Sekojot līdzi jaunākajiem faktiem, nākas secināt, ka sāk veidoties spēcīgi centri un
vājas nomales. Pārmaiņas izglītības sistēmas finansēšanā un pārvaldīšanā ir jāņem vērā
valdībai un pašvaldībām, domājot par vietējo izglītības iestāžu pastāvēšanas nodrošināšanu
un attīstības plānošanu. Plānojot izglītības politiku valstī netiek kvalitatīvi veikta diskusija
starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Pašvaldības mēģina plānot darbu un grozīt budžeta
saistošos noteikumus pēc kārtējiem grozījumiem valsts normatīvajos aktos, lai saglabātu
izglītības iestādes un nodrošinātu kvalitatīvu apmācības procesu tajās.
12
4. Stopiņu novada izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums
Izglītības apguves iespējas Stopiņu novadā atbilst tādiem principiem kā pieejamība
pirmsskolas, pamata un vidējai izglītībai, demokrātiskums, pēctecība, pieejamība interešu un
mūžizglītībai visiem novada iedzīvotājiem, jaunatnes intelektuālai un radošai attīstībai.
Pēc ATR realizācijas ar 2009.gada 1.jūliju visas rajonu pašvaldībām paredzētās funkcijas
izglītības jomā tika nodotas novadiem. Līdz 2009.gada 31.decembrim varēja darboties esošās
izglītības pārvaldes, jo republikas pilsētu un rajonu pašvaldību budžetos līdz gada beigām bija
paredzēts finansējums to darbības nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka likumā „Par pašvaldībām” 99.un 100.pantā noteikta iespēja veidot
starppašvaldību institūcijas, un Izglītības likuma 18.pantā noteikta iespēja pašvaldībām veidot
gan katrai pašvaldībai savu, gan vairākām kopīgu izglītības pārvaldes institūciju, pašvaldības
varēja izvēlēties veidu, kādā tiek nodrošināta izglītība katrā novadā.
Stopiņu pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu piedalīties “Pierīgas izglītības, kultūras un sporta
pārvaldes” dibināšanā un ir viena no 11 pašvaldībām šajā pārvaldē. Tādu jautājumu, kā
centralizēto eksāmenu, mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana, speciālās izglītības,
profesionālās izglītības, pirmsskolas izglītības, mūžizglītības, Eiropas projektu un reģionālo
pasākumu koordinācija būtu vēlams risināt, apvienojoties vairākiem novadiem, to ir
pierādījuši pašvaldībā veiktie finansiālie aprēķini.
Stopiņu novada pašvaldības pārziņā darbojas četras vispārizglītojošās skolas: Ulbrokas
vidusskola, Stopiņu pamatskola, Gaismas speciālā internātpamatskola un Upesleju
internātpamatskola – rehabilitācijas centrs.. Stopiņu pašvaldības teritorijā, Ulbrokas
vidusskolas pārraudzībā, izglītību apgūst VA “Latvijas Infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un
plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ilgstoši slimojošie bērni.
Pirmsskolas izglītību Stopiņu novadā nodrošina PII “Pienenīte” un pirmsskolas izglītības
grupās Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā, kā arī
novads pērk pirmsskolas izglītības nodrošināšanas pakalpojumu no privātajām izglītības
iestādēm. Novada teritorijā darbojas divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes – “Draugi”
un “Karlson”.
Profesionālās ievirzes izglītību mūzikā un mākslā nodrošina Ulbrokas Mūzikas un mākslas
skola, kurā bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja apgūt mūzikas un mākslas prasmes 13
programmās. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas mākslas nodarbības
pirmsskolas vecuma bērniem un pieaugušajiem.
13
Skolēnu skaits Stopiņu novada izglītības iestādēs.
Izglītības iestāde 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.
Pirmsskolas izglītības iestāde
„Pienenīte”
254 255 302 287
Ulbrokas vidusskola 491 499 508 544
Stopiņu pamatskola 84 92 97 107
Stopiņu pamatskolas PII grupas 76 101 119 120
Upesleju internātpamatskola –
rehabilitācijas centrs
164
Gaismas speciālā
internātpamatskola
96
Ulbrokas Mūzikas un mākslas
skola
247 259 290 339
14
Pieaugušo un jauniešu izglītības pasākumi – semināri, kursi un lekcijas tiek organizēti
Ulbrokas kultūras namā, Ulbrokas Zinātnes centrā, UMMS, Ulbrokas un Sauriešu bibliotēkās,
Ulbrokas vidusskolā un četros Dienas centros.
Novada visa vecuma iedzīvotājiem ir iespēja aktīvi darboties četru ciematu Dienas centros
arī pašiem aktīvi organizējot izglītojošus pasākumus – Ulbrokā, Sauriešos, Upeslejās un
Cekulē. Tiek plānota Dienas centra atvēršana arī ciematā Līči, piesaistot ES finansējumu.
Stopiņu novada teritorijā ir pieejamas divas pēc statusa vietējas nozīmes bibliotēkas –
Ulbrokā un Sauriešos, kurās bieži tiek rīkoti izglītojoši, informatīvi un kultūras pasākumi.
Bibliotēkas nodrošina brīvu plašas informācijas pieejamību, veicina mūžizglītības iespējas,
sekmē kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu. Tajās pieejami jaunākie
daiļliteratūras izdevumi, plašs preses izdevumu klāsts, tādejādi nodrošinot lietotāju pieaugošo
pieprasījumu pēc kvalitatīvas, aktuālas un pieprasītas informācijas. Īpaši pieprasīta ir uzziņu
literatūra – enciklopēdijas, vārdnīcas, kā arī tiešsaistes pakalpojumi, izmantojot elektronisko
informāciju un apmaksāto izglītojošo datubāzu – EBSCO, Rubrikon, Lursoft laikrakstu
bibliotēkas, Letonika.lv klāstu. Ulbrokas bibliotēkā, Sauriešu bibliotēkā, Ulbrokas, Upesleju,
Sauriešu un Cekules Dienas centros katram novada iedzīvotājam ir iespēja saņemt interneta
pakalpojumus bez maksas.
Ikvienam novada iedzīvotājam ir iespēja iepazīties ar novada vēsturi Stopiņu novada
muzejā, kurš atrodas Ulbrokas vidusskolas telpās, papildināt ekspozīciju ar interesantiem
materiāliem. Ir izdota informatīva grāmata “Mēs stāstām par Stopiņu novadu”, informatīvi
bukleti par Stopiņu novadu un iestādēm.
Novada dome finansiāli atbalsta izglītības iestāžu darbinieku mācības augstākajās mācību
iestādēs, semināru un kursu apmeklējumus.
Stopiņu novada dome nodrošina bērnu bezmaksas nokļūšanu līdz skolām novada teritorijā.
Skolās, PII “Pienenīte” un novada kultūras un sporta telpās bērniem un jauniešiem tiek
piedāvātas iespējas piedalīties nodarbībās dažādos pulciņos, klubos, studijās un kolektīvos.
Novadā aktīvi darbojas sabiedriskās organizācijas un biedrības, kurās iedzīvotājiem tiek
piedāvāti dažādi izglītojoši pasākumi.
Kopējais bērnu un jauniešu skaits ( līdz 18 gadiem ) pašvaldībā ir 1910, tai skaitā 558 bērni
no 0 – 6 gadiem un 1352 bērni un jaunieši no 7 – 18 gadiem (uz 01.10.2010.).
Jauniešu skaits pašvaldībā (uz 01.10.2010.) no 7 līdz 25 gadiem – 2236.
15
Pakalpojumus pieaugušo izglītībā piedāvā:
Latvijas Tautas skola;
Latvijas Pašvaldību mācību centrs;
Nodarbinātības Valsts Aģentūra;
Bērnu metodiski konsultatīvais centrs u.c.
Pozitīvais izglītības nodrošināšanā:
Stopiņu pašvaldībā ir pilnībā nodrošināts pieprasījums pēc vietām Ulbrokas vidusskolā un
Stopiņu pamatskolā, kā arī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā. Nodrošināta pirmsskolas
vecuma un skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaite par katra bērna izglītošanās vietu un
iespējamajām problēmām Augsti kvalificēti pedagogi visās mācību iestādēs, gandrīz 90 %
pedagogiem – augstākā izglītība, strauji palielinās pedagoģijas maģistru skaits. Liels skaits
vidusskolas absolventu turpina mācības augstskolās. Gandrīz visi 9. klašu absolventi turpina
izglītību. Skolēniem ir labi rezultāti mācību olimpiādēs un konkursos. Finansiāli tiek atbalstīta
pedagogu tālākizglītība un kvalifikācijas celšana. Pedagogu darba samaksa tiek noteikta pēc
reālā finansējuma “Nauda seko skolēnam” aprēķina vispārējās izglītības iestādēm (Ulbrokas
vidusskola, Stopiņu pamatskola) un pēc valsts piešķirtās mērķdotācijas apjoma speciālajām
skolām (Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, Gaismas speciālā
internātpamatskola). Finansiāli tiek atbalstīti dažādi lekciju un semināru cikli, apmācības un
kursi visu izglītības iestāžu pedagogiem. Ir izveidojusies laba sadarbība starp skolām,
bāriņtiesu, policiju un sociālajiem darbiniekiem bērnu sociālo problēmu risināšanā labas un
drošas izglītības iegūšanas procesā. Iespēju robežās finansiāli tiek atbalstīti izglītojošie
skolēnu un pedagogu ārzemju braucieni un komandējumi Finansiāli tiek atbalstīti audzēkņi –
olimpiāžu, konkursu uzvarētāji un viņu pedagogi.
16
Atbalstīta un veicināta izglītības un kultūras kopdarbība - informācijas pieejamība par
izglītības iestāžu vai kultūras pasākumiem sadarbības pasākumiem un projektiem.
Problēmas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā:
Stopiņu pamatskola ir izvietota divās skolas ēkās, ar iespēju paēdināt skolēnus tikai vienā
no tām. Stopiņu pamatskolas vienā no ēkām nav centrālās apkures, nav sporta zāles. Stopiņu
pamatskolā samazinās skolēnu skaits, tas palielina šīs iestādes uzturēšanas izmaksas, jo
jaunais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” neparedz koeficienta palielināšanu
mazākumtautību skolām, kuras pēc būtības ir izglītības iestādes ar nelielu skolēnu skaitu.
Nepietiekams finansējums ēku kapitālajiem remontiem. Uz vietām PII ir rinda, Stopiņu
pašvaldībai netiek dota iespēja startēt uz ES atvērtajām projektiem Latvijā pirmsskolas
izglītības iestāžu būvniecībai vai rekonstrukcijai. Daļēji iedzīvotāju zemās sociālās aktivitātes
iespaidā ir zudusi sociālā mobilitāte, daļa iedzīvotāju nespēj iekļauties novada attīstības un
pārvaldes procesos, izglītojošos pasākumos, ir ar zemu saskarsmes un sadarbības kultūru
sabiedrībā un ģimenē. Sabiedrības noslāņošanās un iedzīvotāju atšķirīgais dzīves līmenis
radījis dažādību palielināšanos dzīves kvalitātes un labklājības līmeņa ziņā. Vērojams
sabiedrības integrācijas trūkums mazākumtautību iedzīvotāju vidū, kuri nevēlas integrēties un
turpina dzīvot citu valstu informācijas telpā
Kopumā ņemot izglītības iespējas novadā ir labas, labās satiksmes iespējas un pašvaldības
teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums iedzīvotājiem dod iespēju izmantot arī citu pašvaldību,
galvenokārt Rīgas, mācību iestādes un citas izglītošanās iespējas.
Līdzsvarota izglītības un kultūrvides attīstība Stopiņu pašvaldībā, ko raksturo pozitīva
attieksme un izpratne par izglītības, kultūras nozīmi novada iedzīvotāju dzīvē, rada iespēju
izglītības turpmākai attīstībai pašvaldības teritorijā ikvienam novada iedzīvotājam.
Izglītības attīstības programmā noteiktie virzieni tālākai izglītības attīstībai:
izglītības kvalitātes paaugstināšana (pedagogu tālākizglītības nodrošinājums, izglītības
iestāžu tehniskais nodrošinājums, informācijas tehnoloģiju ieviešana);
resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana (izglītības iestāžu tīkla optimizācija,
skolu telpu optimāls noslogojums, mērķtiecīgas investīcijas izglītības iestāžu
renovācijā);
izglītības pieejamības nodrošināšana, vienādas izglītības iespējas visiem bērniem un
jauniešiem, pirmsskolas obligātās apmācības no 5 gadiem iespējas latviešu un krievu
valodās, mūžizglītība, sociālās un pedagoģiskās korekcijas izglītības iespējas);
izglītības iestāžu, sociālā dienesta, bāriņtiesas, bibliotēku, NVO, novada Dienas centru
sadarbības veicināšana jautājumos, kas saistīti ar izglītībā un jaunatnes audzināšanā
samilzušu problēmu risināšanu.
17
5. Pirmsskolas izglītība un iestādes, kuras realizē pirmsskolas izglītības
programmu apguvi
Pirmsskolas izglītību Stopiņu novadā nodrošina PII “Pienenīte” un pirmsskolas izglītības
grupās Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā, kā arī
novads pērk pirmsskolas izglītības nodrošināšanas pakalpojumu no privātajām izglītības
iestādēm. Novada teritorijā darbojas divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes – “Draugi”
un “Karlson”.
Pirmsskolas izglītība ir daļa no vispārējās izglītības. Pirmsskolas izglītības tiesiskais
pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, pirmsskolas izglītības programmu
paraugi, kā arī iestādes dibinātāja apstiprināts nolikums.
Galvenais pirmsskolas izglītības mērķis ir sagatavot bērnu pamatizglītības apguvei.
Pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas galvenie uzdevumi ir:
veicināt garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību, veidot priekšstatu un sapratni par
galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;
nodrošināt iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;
attīstīt saskarsmes un sadarbības spējas;
veicināt katra bērna harmoniskas personības veidošanos un attīstību;
veidot izpratni par piederību Latvijas valstij, dzimtajam novadam, nodrošināt iespēju
apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības.
Pirmsskolas izglītības programma aptver:
individualitātes veidošanos,
fizisko un sociālo attīstību,
intelektuālo spēju attīstību,
radošās darbības attīstību,
adaptāciju pamatizglītības ieguvei,
valsts valodas lietošanas pamatiemaņu ieguvi.
Pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības; privātās izglītības iestādes dibina
fiziskas vai juridiskas personas. Izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana
ir jāsaskaņo ar pašvaldības Izglītības pārvaldi un Izglītības un zinātnes ministriju.
Pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe Latvijas izglītības sistēmā. Pirmsskolas
izglītošanās laikā notiek bērna personības veidošanās, veselības stiprināšana, pamatprasmju
18
apguve, sagatavošanās pamatizglītības apguvei. Pirmsskolas izglītība ir ikviena cilvēka,
ikviena Latvijas sabiedrības locekļa izglītības pamati. Neatkarīgi no tā, kur pirmsskolas
izglītība tiek apgūta - pašvaldības, privātajā pirmsskolas izglītības iestādē vai ģimenē, tai
pašos pamatos ir jānodrošina priekšnosacījumi cilvēcīgas, rīcībspējīgas, zinošas, pastāvīgas
un atbildīgas personības veidošanās procesam, kas spēj pilnvērtīgi dzīvot un strādāt mūsdienu
sabiedrībā ar tai raksturīgo arvien pieaugošo etnisko, lingvistisko, reliģisko un sociālo
daudzveidību. Tieši šādam vajadzētu būt pirmsskolas izglītības virsmērķim.
Pirmsskolas vecuma bērnu izglītība ir saistīta ar daudzu nozaru politikām: izglītības,
veselības, labklājības, bērnu tiesību aizsardzības, nodarbinātības vecināšanu u.c. Dažādos
valsts nozīmes plānošanas dokumentos ir atrodamas tēzes, kas skar pirmsskolas izglītības
nodrošināšanas un attīstības plānošanas politiku. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.
gadam uzsver nepieciešamību radīt visiem bērniem līdzvērtīgas iespējas saņemt pirmsskolas
izglītību, paplašinot pirmsskolu tīkla infrastruktūru un veicinot alternatīvu bērnu aprūpes
pakalpojumu piedāvājumu.5 Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijā ir izstrādāts Pasākumu
plāns valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008.
- 2010.gadam.6 „ES Nodarbinātības integrētās pamatnostādnes 2005.-2008. gadam” un
„Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam” pirmsskolas pieejamības
nodrošināšana bērniem ir atzīta kā būtisks elements nodarbinātības un dzimumu līdztiesības
veicināšanas kontekstā. Veidojot bērna attīstībai pēc iespējas labvēlīgāku vidi, nepieciešamību
nodrošināt bērniem piemērotus pakalpojumus kopš mazotnes, paredz arī politikas
pamatnostādnes "Bērniem piemērota Latvija”7 un „Latvijas nacionālā Lisabonas programma
2005.-2008.gadam”.
Par vienotas valsts politikas un attīstības stratēģiju pirmsskolas izglītībā un tās īstenošanu
Latvijā ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. To paredz arī „Izglītības attīstības
pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam”.8 Saskaņā ar Izglītības likumu, kopējais izglītības
sistēmas mērķis ir sekmēt zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.
Pirmsskolas līmeņa uzdevums šajā kontekstā, kā to paredz likums, ir nodrošināt izglītojamā
sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, kas aptver bērna garīgo, fizisko un sociālo attīstību;
iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību; veselības nostiprināšanu;
5 NAP 2007. – 2013.,pieejams http://.nap.lv/lat/ (09.02.2010.) 6 RALMP, 2008. Pasākumu plāna projekts valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008. – 2010.gadam 7 Pamatnostādnes “Bērniem piemērota Latvija”, pieejams: www.likumi.lv/doc.php?id=86543&from...(04.03.2010.); 8 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013 Apstiprinātas ar MK rīkojumu Nr. 742, 27.09.2006 un to Rīcības plāns (2007), pieejams:
http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-(02.03.2010.);
19
psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai, un valsts valodas lietošanas
pamatiemaņu apguvi.9
Pirmsskolas nodrošināšanas un attīstības kontekstā sava noteicošā loma un atbildība ir arī
citām ministrijām. Par infrastruktūras un iestāžu tīkla attīstību valsts līmenī atbild Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrija Par nodarbinātības politiku, kas saistīta ar vecāku pēc
bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanos darba tirgū un attiecīgi bērnu aprūpes iespējām
daļēji atbild Labklājības ministrija. Par veselības drošības, higiēnas prasībām pirmsskolas
iestādēs atbild Veselības ministrija. Bērnu drošība, t.sk situāciju novēršana, kad bērni tiek
atstāti bez uzraudzības, ir Iekšlietu ministrijas pārziņā, sadarbībā ar citām atbildīgajām valsts
un pašvaldību institūcijām –sociālo dienestu, bāriņtiesu, pašvaldības policiju. Jautājumus, kas
saistīti ar pirmsskolu, visas minētās ministrijas risina starpministriju darba grupās, piesaistot
vēl citu ministriju pārstāvjus un profesionāļus no pirmsskolas iestādēm.
Bērniem vecumā no 0-4 gadiem pirmsskolas apmeklējums nav obligāts un vecāki var
izvēlēties, vai pirmsskolas pakalpojumi viņu ģimenei ir nepieciešami. Pieredze rāda, ka
visbiežāk vecāki izvēlas bērnus ievietot pirmsskolas izglītības iestādēs sākot ar 1,7 līdz 2 gadu
vecumam, sakarā ar darba gaitu uzsākšanu un pamatojot savu izvēli arī ar pirmsskolas
izglītības iestāžu mācību programmu dzīves pamata prasmju apguvei kvalitāti. Latvijā ir
obligāta pirmsskolas izglītības apguve, sākot no 5 gadu vecuma.10 Pirmsskolas izglītības
programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu, atkarībā no bērna veselības
stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, saskaņā ar vecāku iesniegumu un ģimenes ārsta
atzinumu.
IZM ir uzsākusi darbu pie programmas un normatīvo aktu izstrādes procesa, lai valstī tiktu
noteikta bērnu skolas gaitu uzsākšana 1.klasē no 6 gadu vecuma. Šobrīd gala lēmums par
skolas uzsākšanu no 6 gadu vecuma nav pieņemts – valdība konceptuāli atbalstījusi šo ieceri,
notiek pilotprojekti atsevišķās izglītības iestādēs, bet normatīvo aktu projekti tiks apspriesti ar
sociālajiem un sadarbības partneriem un tikai pēc tam virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un
Saeimā.
Šobrīd IZM un Valsts izglītības satura centrs ( turpmāk VISC) sadarbībā ar nozares
ekspertiem un sociālajiem partneriem strādā pie pirmsskolas un pamatskolas (1.-6.klase)
mācību satura pārskatīšanas, apzinot arī citus ar plānotajām izmaiņām saistītos aspektus un
nepieciešamos pasākumus to sakārtošanai, lai sekmīgi varētu notikt pāreja uz skolas gaitu
uzsākšanu no 6 gadu vecuma.
9 Vispārējās izglītības likums, (20. pants), Latvijas Vēstnesis, 213/215 (1673/1675), 30.06.1999. 10Grozījumi Vispārējās izglītības likumā./ Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā
01.12.2009., stājies spēkā ar 01.01.2010.// Latvijas Vēstnesis, 15.12.2009., Nr.196.
20
Lai sakārtotu un pilnveidotu vispārējās izglītības sistēmu saistībā ar pirmsskolas izglītības
programmu īstenošanas normatīvo bāzi un plānoto pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma,
plānots veikt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Tā kā plānotais
1.klases saturs un metodika tiks pietuvināts līdzšinējai 5 un 6 gadus veciem bērniem
īstenotajai programmai, pamatizglītības 1.klases programmu varēs īstenot gan skolās, gan
pirmsskolas izglītības iestādēs, nosakot, ka 1.klasē „mācību stundas” vietā kā mācību darba
forma tiek noteikta „mācību nodarbība” 30 minūšu garumā, turklāt galvenā apmācību forma
būs rotaļa, kā tas 6 gadus veciem bērniem bijis līdz šim.
Pašvaldībai nav metodisko norādījumu, kā minēto reformu plānots īstenot - vai tā būs
skola, vai pirmsskolas izglītības iestāde. Ja tā ir pirmskolas izglītības iestāde, tad tās darbību
reglamentē vieni normatīvie akti, ja tā ir skola – citi. Nav skaidrības, vai valsts finansēs ar
reformu saistītos papildus izdevumus šajā gadā un termiņā noteiktā pārejas posmā. Kāds būs
pārejas termiņa posma ilgums? Tie visi vēl ir neatbildēti un galvenais – diskutējami jautājumi.
Pēc veiktās izpētes IZM mājas lapā, var secināt, ka vienīgās izmaksas, kuras plānots segt
no Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļiem, ir izmaksas, kas saistītas ar izglītības satura un
mācību līdzekļu izstrādi un pedagogu apmācību un pedagogu darba samaksu pašvaldības
izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgo bērnu
sagatavošanai līdz pamatizglītības ieguvei, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un
valsts budžeta mērķdotācijām.
Bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma ir obligāta. Sadarbībā
ar speciālistiem ir izstrādātas valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas nosaka pirmsskolas
izglītības mērķi, uzdevumus, pedagoģiskā procesa organizācijas principus, sasniedzamos
rezultātus u.c. Plānots paredzēt, ka tie 6 gadus vecie bērni, kuru vecāki nolems, ka bērns
skolas gaitas tomēr uzsāks no 7 gadiem, varēs turpināt apgūt pirmsskolas izglītības
programmu pirmsskolas izglītības iestādē. Kā tad tas reāli darbosies? Vai 6 gadīgs bērns
pirmsskolas izglītības iestādē vēlreiz apgūs to pašu apstiprināto 5 gadus veca bērna izglītības
programmu? Nevienā izpētītajā materiālā atbilde uz šādiem jautājumiem nav iegūta.
Ja tiek noteikts, ka skolas gaitas uzsāk bērni no 6 gadu vecuma, tad pašvaldības var plānot
lielāku skaitu bērnu no 1,5 gadu vecuma uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, jo
sešgadnieki uzsāks skolas gaitas vispārējās izglītības iestādē, tādejādi atbrīvojot rindu uz vietu
pirmsskolas izglītības iestādē.
Kamēr IZM nav skaidri noformulēta reformas gaita, pašvaldības nevar plānot pat
īstermiņa, nerunājot pat ilgtermiņa plānotu pirmsskolas izglītības attīstību, jo pirmsskolas
izglītības iestāžu grupas tiek komplektētas jau maija mēnesī, arī 1.klašu sastāvs tiek
komplektēts maija un jūnija mēnešos.
21
Stopiņu pašvaldībā, meklējot risinājumus rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs
samazinājumam, vecākiem tiek piedāvāta iespēja slēgt trīspusējās vienošanās līgumu ar
pašvaldību, vienu no bērna vecākiem un privātās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, par
bērna gaitām privātā pirmsskolas izglītības iestādē līdz skolas gaitu uzsākšanai. Trīspusējās
vienošanās līgumā ir juridiski noformulēti nosacījumi, kas garantē vecākiem “vienlīdzības
principu” privātajā izglītības iestādē salīdzinājumā ar pašvaldības pirmskolas izglītības
iestādi.
Ir panākta vienošanās ar ieinteresētajām privātajām izglītības iestādēm, ka pašvaldība segs
bērna uzturēšanās maksu par vienu bērnu mēnesī, kāds ir aprēķināts pašvaldībā un tiek
pielietots pašvaldību savstarpējos norēķinos, kurus savukārt regulē 13.07.1999. MK
noteikumi Nr.250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības
iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem". Vecākiem tiek dota
garantija, ka vienīgā maksa par bērna uzturēšanos privātajā pirmsskolas izglītības iestādē būs
maksa par bērna ēdināšanu, kura arī tiks segta tādā apmērā, kāda tiks noteikta pašvaldības
pirmsskolas izglītības iestādēs esošajā mācību gadā.
Trīspusējās vienošanās līguma nosacījumu neizpildes gadījumā tiek paredzētas soda
sankcijas gan privātajai pirmsskolas izglītības iestādei, gan pašvaldībai. Parakstot šādu
trīspusējo vienošanās līgumu , bērns tiek nodrošināts ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē un
tiek atskaitīts no rindas uz vietu pašvaldības pirmsskolas iestādēs. Paralēli tam, privātās
iestādes var slēgt vienošanās bērnu izglītošanai par maksu, kas nepārsniegtu noteiktus
koeficientus, kurus var piemērot tikai par noteiktu pakalpojumu un servisa augstāku kvalitāti,
kā arī par individuālā darba veicēju piedāvātajiem sniegtajiem pakalpojumiem, kurus bērns
var saņemt izglītības iestādes telpās (angļu valoda, vokālais pulciņš), bet tas jau notiek ārpus
trīspusējā vienošanās līguma nosacījumiem un attiecas vairs tikai uz bērna vecākiem un
pakalpojuma sniedzēja savstarpējo vienošanos. Trīspusējās vienošanās līgums paredz iespēju
vecākiem izņemt bērnu no privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tādejādi pārtraucot
saistības visām pusēm, tikai tad bērns netiek atjaunots iepriekšējā rindā uz vietu pašvaldības
pirmsskolas izglītības iestādēs, vecākiem bērns rindā uz vietu ir jāpiesaka no jauna.
Stopiņu pašvaldībā tiek maksāti arī ikmēneša pabalsti Ls50 apmērā - vecākiem, ja bērns
netiek pirmsskolas izglītības iestādē un tiek audzināts mājās, un Ls100 apmērā – privātajai
pirmsskolas izglītības iestādei, ja bērns apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi. Tie ir
īstermiņa ieguldījumi ģimenes ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai, bet šie iztērētie līdzekļi
nerada iespēju situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.
22
Tā kā pašvaldībām likums liek nodrošināt savā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju
iegūt pirmsskolas izglītību.11 pašvaldība veido un uztur izglītības informācijas bāzi un
koordinē pirmsskolas obligātās izglītības vecumu (5 gadi) sasniegušo bērnu uzskaiti.
Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem apstiprina pirmsskolas iestāžu gada budžetus.
Papildus budžeta ienākumi PII iespējami valsts mērķdotācijas veidā. To, kā pirmsskolas
iestādes budžetu izmanto, uzrauga pašvaldība. Tā arī pieņem darbā un atbrīvo pirmsskolas
iestāžu vadītājus.
Saskaņā ar likumu, pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vismaz
desmit attiecīgās pašvaldības bērniem, pamatojoties uz vecāku pieprasījumu.12 Pašvaldība
speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā astoņiem bērniem ar speciālām
vajadzībām, ja to pieprasa vecāki. IZM un MK regulē bērnu uzņemšanu attiecīgi vispārējās un
speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Savukārt privātās pirmsskolas izglītības iestādes
izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka pašas.
Jau vairāku gadu LPS kongresu rezolūcijās jautājumos par izglītības attīstību viens no
prioritārajiem jautājumiem ir – visu pirmsskolas pedagogu darba samaksai nepieciešamo
finansējumu apmaksāt valstij, piešķirot mērķdotāciju veidā, pamatojoties uz bērnu skaitu
pašvaldību un privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Stopiņu pašvaldība aktīvi atbalsta
šādu prasību.
Jautājumu par pirmsskolas pedagogu darba algu samaksas nodrošināšanu no valsts
mērķdotācijām kopš 2004.gada aktualizē arī LPS Izglītības un kultūras komitejā, kā arī
“Pirmsskolas izglītības asociācija” un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji. Šajā
ekonomiski saspringtajā laikā valstij vajadzētu pieņemt lēmumu par pirmsskolas izglītības
daļēju finansēšanu (pedagogu algas), jo tā būtu solidāra atbildības un kompetenču sadale starp
valsti un pašvaldībām, kuras arī turpmāk finansētu pārējos izdevumus, kas saistīti ar bērna
uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādē, un privātajiem uzņēmējiem, kas piedāvā
pirmsskolas izglītības pakalpojumus.
Valsts un pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībā pedagogu darba samaksas
nodrošināšanai Stopiņu pašvaldībā (sk. 4.2. att.):
11 Izglītības likums, 17.pants. pieņemts LR Saeimā 29.10.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 04.03.2010, Latvijas
Vēstnesis, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998.;
12 Vispārējās izglītības likums (25. un 26 panti), pieņemts LR Saeimā 29.10.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz
04.03.2010, Latvijas Vēstnesis, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998.;
23
4.2. att. Pirmsskolas pedagogu darba samaksa – valsts un pašvaldības finansējums
Ņemot vērā kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšanas nozīmību cilvēka tālākajā
intelektuālajā attīstībā, Stopiņu novada pašvaldība, plānojot ikgadējos pašvaldības budžetus,
kā prioritāti nosaka izglītību, tai skaitā arī pirmsskolas. Nosakot pedagogu darba samaksu par
likmi, tiek ņemts vērā, ka tā nevar būt zemāka par valstī noteikto minimālo - Ls250 par likmi.
Ņemot vērā prasības par obligāto augstāko izglītību pirmsskolas pedagogiem un Stopiņu
pašvaldības PII pedagogu nepārtraukto kvalifikācijas paaugstināšanu (kursi, semināri, atklātās
nodarbības, lekcijas u.c.), kā arī radošo un ieinteresēto darbību savā pedagoģiskajā darbībā,
pašvaldība ir radusi iespēju pedagogu darba samaksu par likmi noteikt augstāku (vidēji par
40%) nekā noteikts Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu
darba samaksas noteikumi”, izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16. un 22.punktu,
kuri nosaka, ka pirmsskolas izglītības skolotāja un pirmsskolas izglītības pedagoga darba
slodze, kas atbilst 1 likmei ir 30 darba stundas nedēļā, līdzšinējo 36 stundu vietā. Vienlaikus
šie noteikumi paredz, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu
vietniekiem, metodiķiem un pedagogiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka attiecīgā
novada (republikas pilsētas) pašvaldība, jo valstij šobrīd šim mērķim nav finansējuma. Tāpat
šie noteikumi paredz, ka pirmsskolas izglītības mācību priekšmetu pedagogiem tarificē līdz 2
darba stundām nedēļā par 1 darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai. Stopiņu
pašvaldības teritorijā Pirmsskolas izglītību realizē gan pašvaldības, gan privātās pirmsskolas
izglītības iestādes.
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
2008.gads 2009.gads 2010.gads
valsts finansējums -
mērķdotācijas
pašvaldības
finansējums
Pirmsskolas pedagogu darba samaksa – valsts un pašvaldības finansējums
24
5.1. PII “Pienenīte”
5.1.1. Īss pirmsskolas iestādes apskats
Stopiņu novada domes PII ‘’ Pienenīte’’ dibināta 1973. gadā. No 2009. gada 1. septembra
iestādē darbojas 13 grupas , kopumā vietas tiek nodrošinātas ap 300 bērniem vecumā no 1,5-7
gadiem. Iestādes darba laiks ir no plkst. 7.00-19.00 katru darba dienu. Iestādē strādā 62
darbinieki, no kuriem 33 ir pedagoģiskie darbinieki.
PII ‘’Pienenīte’’ pamatmērķi:
licencēto pirmsskolas izglītības programmu apguves nodrošināšana;
mācīšanas metodikas mērķtiecīga un pamatota izvēle, pilnveidojot mācību procesu;
audzēkņu sasniegumu izaugsmes sekmēšana atbilstoši katra individuālajām spējām;
harmoniskas, konkurētspējīgas personības veidošanās veicināšana;
drošas, audzēkņu attīstību veicinošas pirmsskolas vides nodrošināšana;
pieejamo resursu mērķtiecīga izmantošana, nodrošinot mācību un audzināšanas
procesu;
efektīva pirmsskolas darbības vadība un organizēšana.
Iestādei ir sava vēsture, ko veido foto arhīvs un darbinieku atmiņas. 1973. gadā toreizējā
Rīgas rajona Padomju saimniecība „Ulbroka” uzcēla bērnudārzu saimniecības darbinieku
bērniem, LLMMEZP, Zinātniskā institūta darbinieku bērniem un PMK darbinieku bērniem.
Iestāde tika atvērta 1973. gada 16. oktobrī ar 6 grupām. Pirmā vadītāja bija Ilgmāra Priede.
1988. gadā pēc individuāla projekta klāt vēl piebūvēja 6 grupu korpusu. No 1988. gada līdz
1992. gadam iestādē darbojās 12 grupas ar 280 vietām. 1992. gada augustā Lauksaimniecības
departamenta bērnudārzs tika nodots Stopiņu pagasta padomes īpašumā. No 1992. gada
grupu skaits atkal sāka sarukt. Šajā periodā no 1991. gada līdz 2001. gadam par iestādes
vadītāju strādāja Alma Plūce.
No 2001. gada decembra līdz šim brīdim par iestādes vadītāju strādā Lelde Sturme. Kopš
2001. gada atkal palielinās iestādes grupu skaits, audzēkņu un darbinieku skaits. Patreiz
iestādē darbojas 13 grupas, no kurām 11 atrodas Ulbrokā Institūta ielā 34a, bet divas jaunākā
vecuma bērnu grupas Vālodzēs, Bērzu ielā -12 ar 44 vietām. Katrai iestādes grupai ir savs
nosaukums.
Iestāde strādā pēc 2008. gadā licencētas Vispārējās izglītības mācību programmas, kas
paredz 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Rotaļnodarbības notiek latviešu valodā. Iestādē
25
darbojas 4 interešu pulciņi, ārpus nodarbību laikā, iestādē darbojas arī peldbaseins. Iestādē
strādā 30 pedagoģiskie darbinieki, tai skaitā, arī logopēds un psihologs. Iestādei ir cieša
sadarbība ar novada Domi un izglītības un kultūras iestādēm- skolām, bibliotēku, Ulbrokas
Mūzikas un mākslas skolu.
5.1.2. Pedagoģiskais nodrošinājums
PII’’ Pienenītē’’ ar 2010. gada 1. septembri strādā 33 pedagoģiskie darbinieki. No
kuriem 2 ir sporta skolotāji, 2 mūzikas skolotāji, 1 logopēds, 1 psihologs, 1 vadītāja vietnieks
metodiskajā darbā, 1 vadītājs un 25 pirmsskolas skolotāji grupās. Izglītības likuma 51. pants
un 28.08.2007. pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 570 „Vispārējās izglītības
pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” nosaka, ka katra
pedagoga pienākums un atbildība ir pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo
meistarību (Izglītības likuma 51. panta, 13. punkts) Pedagogs ir atbildīgs par savas
profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru
apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā. Izglītības likuma 49. pants
paredz, ka pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide notiek pašizglītības formā un
iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas (Izglītības likuma 49. panta 3.
punkts)
Lai gan Izglītības likums nosaka vienotas prasības visu izglītības posmu pedagogu
profesionālajai pilnveidei, pedagogu profesionālās izglītības kārtību un pedagogu
tālākizglītības sistēmas pilnveidi noteicošajos dokumentos pirmsskolas pedagogu
tālākizglītības satura un organizācijas jautājumi netiek skarti nemaz vai arī atspoguļoti tikai
pastarpināti, neņemot vērā pirmsskolas vecuma posma specifiku un no tās izrietošās
pirmsskolas pedagogu tālākizglītības vajadzības.
Valsts jeb izglītības politikas līmenī pedagogu darba kvalitāti tieši ietekmē saskanīga
un labi pārbaudīta politika pedagogu sagatavošanā un tālākizglītošanā, mācību satura un
plānu, kā arī pedagogu un skolēnu novērtēšanā. Turklāt izglītības kvalitāti veicina nosacījums,
ka iestādes vadītājam jāuzņemas atbildība par pedagoga darba kvalitāti. Vēl PII ‘’Pienenītes’’
pedagogu kvalifikācijas celšanu ir sekmējušas darbinieku sociālās garantijas, kas iekļautas
darbinieku koplīgumā, t.i. apmaksātas vai daļēji apmaksātas pedagogu studijas augstskolās.
Uz šo brīdi iestādē strādā augsti kvalificēti pedagogi, no kuriem 1/5 daļa ir ar pedagoģijas
maģistra izglītību. Neskatoties uz to, ka karjeras iespējas iestādē ir ļoti minimālas,
pedagoģisko kadru mainība ir ļoti neliela, kas rada iestādē stabilu kolektīvu, savas vērtības un
tradīcijas.
26
Pedagogu izglītības līmenis pēdējos 3 gados:
Gads Mācās
pedagoģiskajā
augstskolā
Augstākā
pedagoģiskā
izglītība
t.,sk.
pedagoģijas
maģistri
Pedagoģisko
darbinieku
skaits iestādē
2008 6 25 4 31
2009 4 27 5 33
2010 2 31 7 33
5.1.3. SWID analīze
Tabulā sadaļā „Iespējas” ir iekļauti punkti, kas būtu jārealizē, lai uzlabotu iestādes
iekšējo vidi, sekmētu darbinieku apmierinātības ar darbu līmeni, veiksmīgi viņus motivētu un
pilnveidotu informācijas apmaiņu starp darbiniekiem. Savukārt sadaļā „Draudi’’ pamatā
parādās apdraudējums, riski, kurus iestādes vadība nevar ietekmēt vai var ietekmēt ļoti
minimāli. It īpaši tas noteikti attiecināms uz valsts politiku pirmsskolas izglītības jomā.
Plānojot turpmāko attīstību, izstrādājot personāla vadības stratēģiju, ir svarīgi ņemt vērā ne
tikai pašreizējo situāciju (atklātās stiprās un vājās puses), bet arī izskatīt visdažādākās
attīstības alternatīvas, orientējoties ne tikai uz optimistiskāko, bet arī uz pesimistiskāko
variantu.
27
Stiprās puses Vājās puses
pirmsskolai ir labs prestižs apkārtējā sabiedrībā
realizējamās mācību programmas atbilst
licencētajai izglītības programmai
ir kvalificēti, zinoši pedagogi, kas nodrošina
atbalstu audzēkņiem un viņu vecākiem
pirmsskolā ir pieejama interešu izglītība
ir sakārtota darba vide, notiek materiālās bāzes
pilnveidošana
pirmsskolas pārvalde tiek īstenota
demokrātiski, iesaistot darbiniekus un vecākus
pieaugoša vecāku pasivitāte, neuzticēšanās valsts
un pašvaldību iestādēm
pietiekami veiksmīgi funkcionējoša darbinieku
kontroles un vērtēšanas sistēma
nepietiekamā apjomā tiek strādāts pie inovācijām
Iespējas Draudi
skolotāju darba kvalitātes nodrošināšanai
pārstrādāt vērtēšanas un kontroles sistēmu
pilnveidot pirmsskolas padomes darbu,
analizējamos pirmsskolas darba jautājumus
uzlabot iekšējās informācijas aprites sistēmu,
izmantojot inovatīvas metodes (modernās
tehnoloģijas)
pilnveidot vecāku un pirmsskolas sadarbību
audzināšanas un mācīšanās procesā
Startēt ES projektos
var tikt mainīta likumdošana, kas negatīvi
ietekmēs iestādes darbu (tikt izvirzītas jaunas
prasības, samazināts finansējums u.tml.)
var paaugstināties vecāku pasivitāte
var paaugstināties darbinieku neapmierinātība ar
darbu (samaksu), kas negatīvi ietekmēs darba
kvalitāti
finanšu trūkuma rezultāta var tikt apturēta
materiālās bāzes pilnveidošana un informācijas
apmaiņas sistēmas ieviešana
Sastādot iestādes stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudus, kam piemīt vislielākā
ietekme un lielākā varbūtība. Tas ļāva iegūt 4 pārus: S+I (spēks un iespējas), S+D (spēks un
draudi), W+I (vājums un iespējas), W+T (vājums un draudi). Tas ļauj veiksmīgi interpretēt
SWID faktorus un noteikt vēlamās darbības, kas ļautu turpināt veiksmīgi attīstīties un
pilnveidot iestādes pārvaldes sistēmu un uzlabot darbinieku motivāciju.
28
Šajā tabulā parādīti galvenie iestādes darbību ietekmējošie faktori
Iekšējie faktori
Ārējie faktori
S (Stiprās puses)
1. Labs prestižs
2. Pārvalde tiek īstenota
demokrātiski, iesaistot
darbiniekus un vecākus
W (Vājās puses)
1. Pieaugoša vecāku
pasivitāte
2. Nepiemērota
darbinieku kontroles un
vērtēšanas sistēma
3. Nepietiekami tiek
ieviestas inovācijas
I (Iespējas)
1. Pārstrādāt vērtēšanas un
kontroles sistēmu
2. Pilnveidot vecāku un
pirmsskolas sadarbību
3. Uzlabot informācijas
aprites sistēmu
S+I W+I
D (Draudi)
1. Paaugstināsies vecāku
pasivitāte
2. Palielināsies darbinieku
neapmierinātība
3. Tiks vēl samazināts
finansējums
S+D W+D
S+I stratēģija – visvēlamākais stāvoklis, kad var izmantot savu spēku un izdevības. S+I
laukums norāda uz to, kā iestāde var izmantot savus spēkus un izdevības. Šajā gadījumā par
galveno spēku uzskatāms iestādes prestižs, kas var kļūt par veiksmīgu pamatu ārējās
komunikācijas organizācijā, kā arī jaunu, augsti kvalificētu darbinieku piesaistē, kā arī
pastāvošā iestādes pārvalde, tai skaitā darbības plānošana, kurā maksimāli tiek iesaistīti ne
tikai darbinieki, bet arī izglītojamo vecāki, kas pats par sevi norāda uz to, ka vadītājas
vērtējumā darbinieki ir pietiekami kompetenti un zinoši, lai spētu iesaistīties darba plānošanā.
Balsoties uz spēku, ir svarīgi realizēt iespējas, tai skaitā – pilnveidot esošo vērtēšanas
un kontroles sistēmu, uz kuru balstoties var sekojoši izstrādāt efektīvu darbinieku motivācijas
sistēmu, uzlabot pirmsskolas un vecāku sadarbību, kā arī pilnveidot informācijas aprites
sistēmu. Šajā gadījumā lietderīgi būtu izmantot modernās tehnoloģijas. .
Viens no svarīgiem aspektiem ir kontroles un novērtējuma sakritība. Šajā gadījumā
vēlams regulāri veikt pedagoga darba izvērtējumu (pirmajā gadā reizi divos mēnešos;
pedagogiem ar 2-5 gadu stāžu – reizi trīs vai četros mēnešos, pārējiem – reizi sešos mēnešos).
Tas var izpausties kā:
– metodiķa piedalīšanās pedagoga vadītājās nodarbībās;
– vecāku anketēšana;
– bērnu izvaicāšana, lūdzot izteikt viedokli: var izmantot „smaidiņu vērtējumu”:
(ļoti patika); (patika tikai daļa); (nepatika).
29
Pēc katra šāda izvērtējuma metodiķis veic izvērstu vērtējumu, ar kuru individuāli tiek
iepazīstināts pedagogs, pārrunājot viņa paša izjūtas, noskaidrojot, kādos jautājumos pedagogs
nejūtas pārliecināts, kā arī – kādas ir pedagoga stiprās puses, ko, iespējams, pedagogs varētu
plašā izmantot un ko no viņa varētu pārņemt citi pedagogi pirmsskolā. Vienlaicīgi šāda
vērtēšanas sistēma ļauj savlaicīgi atklāt tās pedagoga puses, kas jāattīsta, piemeklējot
piemērotākos tālākizglītības kursus un seminārus vai atlasot piemērotu metodisko literatūru.
Atbildība par pedagogu vērtēšanu ir jāuzņemas metodiķim.
Šajā gadījumā ir jāievieš elektroniskā uzskaites sistēma, kuras darbības principi varētu
būt līdzīgi e-klasei, kādas tiek izmantotas Latvijas skolās. Daļa informācijas varētu būt
pieejama visiem pedagogiem (piemēram, konspekti, izmantojamās metodes, ieteikumi u.c.),
kas nodrošinātu pieredzes apmaiņu ne tikai starp vienas iestādes darbiniekiem, bet gan starp
vairāku iestāžu, kas pievienotas dotajai sistēmai. Noteikta informācija varētu būt pieejama
bērnu vecākiem. Šajā gadījumā viņi varētu skatīt sava konkrētā bērna sasniegumus, papildus
iegūt informāciju par to, kas bērnam attiecīgajā vecumā būtu jāprot. Tāpat šajā sadaļā ir
iespēja ievietot aktuālu informāciju par daudzveidīgāk audzināšanas problēmām, vadoties pēc
vecāku uzdotajiem jautājumiem.
Visbeidzot dotā sistēma ietvertu informāciju, kas attiecas uz konkrētas iestādes
vadību, tai skaitā, finanšu datus, pārskatus, projektus, kas būtu īstenojami u.t.t.
Šādas sistēmas izstrādei ir iespēja piesaistīt arī ES fondu līdzekļus, kas ļautu atrisināt
sāpīgos finansējuma jautājumus, vienlaicīgi uzlabot visas iestādes darbu kopumā.
Šādas sistēmas izstrāde nebūt nav jāuzsāk uzreiz ļoti vērienīgi, tiecoties aptvert visas
pirmsskolas. Sākotnēji sistēma (tās pamati jau tiek šobrīd veidoti) varētu aptver tikai vienu
iestādi, vēlāk tajā var apvienot visas Stopiņu novadā vai tuvākajos novados esošās
pirmsskolas izglītības iestādes. Tas ļautu veicināt arī pieredzes apmaiņu starp pirmsskolas
izglītības iestādēm un veiksmīgi risināt sabiedrisko attiecību organizācijas problēmas.
Vienlaicīgi šāda sistēma ļautu arī efektīvāk komunicēties ar vecākiem, kuri nereti
neatrod laika, lai tieši kontaktētos ar pedagogiem vai iestādes vadītāju, turklāt vecāki nereti
nejūtas pietiekami pārliecināti par sevi un kautrējas lūgt palīdzību kādās problēmās, kas var
būt gan sociāla rakstura, gan arī saistītas ar bērnu audzināšanu.
Pašreiz, kad valstī tiek plānotas izglītības reformas un pirmsskolas izglītības iestādes
zināmā mērā atrodas uz „neziņas sliekšņa” daudz lielākā mērā nekā citu pakāpju izglītības
iestādes. Jaunas pārmaiņas var šo spriedzi tikai palielināt, kā rezultātā tā var negatīvi
atspoguļoties kopējā darba kvalitātē.
Lai mazinātu šo pretestību, ir svarīgi maksimāli iesaistīt visus pedagogus iestādes
plānošanas darbā. Šim mērķim ir regulāri jārīko pedagogu kopsapulces, kurās katrs pedagogs
30
var izteikt savu viedokli, savus priekšlikumus to vai citu problēmu risinājumā. Papildus var
ieviest „priekšlikumu kasti”, kurā katrs pedagogs vai vecāks var rakstiski iemest savu
priekšlikumu vai izteikt kādus aizrādījumus par organizācijas nepilnībām.
Par vienu no veiksmīgiem vecāku un pedagogu sadarbības risinājumiem uztverama
iespēja organizēt regulārus tematiskos vakarus. Arī šajā gadījumā iestādes var kooperēties
savā starpā, sniedzot vecākiem informāciju par šiem tematiskajiem vakariem, turklāt tos var
rīkot pamīšus vairākās iestādēs, ļaujot tos apmeklēt arī vecākiem, kuru bērni mācās citās
izglītības iestādēs. Atgriežoties pie SWID analīzes matricas, nedrīkst ignorēt arī citus
iespējamos attīstības variantus.
S+D stratēģija pamatojas uz iestādes spēku cīņā ar apkārtējiem draudiem. Iestādes
mērķis šajā gadījumā ir palielināt spēku un mazināt draudus. „Cīņa” ar vecāku pasivitāti un
darbinieku neapmierinātību ir jāuzsāk jau tagad. Iestādes piedāvātie sadarbības ar vecākiem
veidošanas varianti, kā arī pasākumi, kas mazinātu darbinieku pretestību visām iespējamām
pārmaiņām ir jāuzsāk jau tagad, negaidot sliktākā scenārija attīstības iespēju. Ja tuvākajā laikā
izdotos uzsākt informācijas aprites sistēmas ieviešanu, piesaistot ES fondu līdzekļus, tad tas
veiksmīgi ļautu risināt arī iespējamos finansējuma samazināšanas draudus.
W+I stratēģija paredz mazināt vājumu un palielināt izdevības. Šīs laukums norāda uz
tiem vājumiem, kurus būtu jānovērš vai jāsamazina, lai gūtu lielāku labumu no izdevībām. Ja
salīdzinām matricā iespējas un vājās puses, tad uzskatāmi redzams, ka katrai vājajai vietai
paveras tās risināšanas iespēja un tieši: ir svarīgi veidot jaunas sadarbības formas ar vecākiem,
iespējams uzsvaru liekot uz izglītošanu. Tas mazinātu vecāku pasivitāti. Darbinieku
neapmierinātību varētu mazināt, ieviešot ļoti pārskatāmu kontroles un vērtēšanas sistēmu,
savukārt jaunu tehnoloģiju ieviešana ļautu paaugstināt iestādes prestižu, izvairīties no
stagnācijas, tādējādi sekmēt darbinieku motivāciju.
Visbeidzot W+D stratēģija nozīmē iestādes vājumu un arī draudu samazināšanu. W+D
lauks ir to ārējo un iekšējo faktoru mijiedarbība, kas var ļoti negatīvi ietekmēt uzņēmuma
darbību. Tāpēc iestādei jārīkojas tā, lai novērstu risku, ka šo negatīvo faktoru kombinācija
kādreiz iestāsies. Tā, piemēram, piedāvātās informācijas sistēmas ieviešana ar ES fondu
līdzekļu izmantojumu ļautu izvairīties no iespējas, ka valsts un pašvaldības samazinās vēl
vairāk pirmsskolas izglītības iestāžu finansējumu. PII ‘’Pienenīte’’ darba efektivitāte,
kvalitāte un attīstība ir tieši saistīta ar mikroklimatu darbinieku vidū.
31
5.1.4. Materiālās bāzes uzlabošanas nepieciešamība
Iestādes materiālā bāze ik gadu tiek papildināta, mainīta, bet dažkārt vajadzības pārsniedz
iespējas. Tādēļ katru gadu, plānojot iestādes budžetu tiek noteiktas prioritātes.
Lietu vide pati par sevi neattīsta bērnu, bet ir kā palīglīdzeklis bērnu izziņas procesu attīstības
veicināšanai – bērniem ir jāpiedāvā īsti priekšmeti, īsti mūzikas instrumenti, sporta inventārs,
attīstošās spēles, līdz ar to veidojas telpiskā uztvere, attīstās sajūtas. Ir svarīgi, lai šī
priekšmetiskā vide būtu “īsta”, lai to varētu izbaudīt, izpētīt. Tādēļ arī mūsu iestādes grupās ir
pēc iespējas vairāk dabas materiāli, pašu gatavotas didaktiskās spēles un rotaļlietas. Taču ar to
nepietiek, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu. Lai skolotāji sekmīgi sagatavotu
materiālus nodarbībām, dažkārt ir nepieciešams dators, kopētājs, internets, kuri ir pieejami
dažādās telpās. Iestādē ir nepieciešams izveidot skolotāju istabu, jeb semināru telpu, kas
aprīkota ar projektoru un interaktīvo tāfeli, lai varētu uzskatāmi vadīt sapulces, seminārus,
aicināt lektorus. Iestādē šīs IT tehnoloģijas nav, esošie datori ir novecojuši, tie ir jāmaina un
jāizveido dartorizēta metodiskā informācijas bāze, lai katrs skolotājs varētu sameklēt sev
vajadzīgo informāciju, piem.: nodarbību konspekti, izmantojamās literatūras saraksts, u.c.
Rotaļu materiālā bāze grupās ir pietiekoša un tiek atjaunota pēc nepieciešamības. Ir
jāpapildina sporta inventārs – lecamauklas, bumbas, vingrošanas soli un paklāji. Iestādē
regulāri tiek atzīmētas gadskārtu ierašu un valsts svētki, kur tautastērps ir neatņemams svētku
atribūts un nacionālās identitātes apliecinājums Iestādes audzēķņi aktīvi piedalās un uzstājas
tautas deju koncertos un skatēs. Ir nepieciešams iegādāties jaunus tautiskos svārkus, vestes,
pastalas 20 gab., kā arī vismaz 1 tautastērpu pieaugušajam. Iestādes muzikālajā zālē ir
nepieciešams nomainīt bērnu soliņus, vairākās grupās nomainīt vecās mēbeles rotaļlietu
izvietošanai, atbilstoši bērnu vajadzībām, iekārtot psihologa un logopēda kabinets, kā arī
nodrošināt tos ar nepieciešamajiem uzskates materiāliem un mācību līdzekļiem.
Iestādes teritorijā ir jāveic labiekārtošanas darbi bērnu rotaļlaukumos, izstrādājot atbilstošu
projektu, kas paredz rotaļierīču uzstādīšanu, atbilstoši bērnu vecumam un drošības
noteikumiem un izbūvētiem celiņiem katrā grupas laukumā. Tuvākajā nākotnē ir jāparedz
bērnu sporta laukuma labiekārtošana, jo daļa sportiskās aktivitātes notiek svaigā gaisā, īpaši
vasaras periodā. Tādēļ bērniem nepieciešams sporta laukums ar mīksto segumu celiņiem,
jauni basketbola grozi un dažādi kāpšli, ‘’zviedru’’ siena, līdzsvara baļķis, u.c. kas
nodrošinātu pilnvērtīgu kustību aktivitāti un dažādu muskuļu grupu nostiprināšanu bērniem
pirmsskolas vecumā. Tas radītu iespēju sporta nodarbībās un ārpusnodarbību laikā apmācīt
bērnus izmantot dažādus sporta inventārus- riteni, skrejriteni, skrituļslidas u.c.
32
Iestādes saimnieciskās darbības tālākai nodrošināšanai ir nepieciešams iepirkt jaunu
virtuves tehniku, kas paredzēta lielākam apjomam.
5.1.5. Secinājumi un priekšlikumi
iestādē notiek mērķtiecīga mācību procesa virzība un audzēkņu personības
attīstības veicināšana, atbilstoši programmas uzdevumiem;
pedagogi strādā ar jaunākajām mācību metodēm, izmatojot tematisko vielas
plānojumu;
iestādē un ārpus iestādes notiek savstarpējā skolotāju sadarbība un pieredzes
apmaiņa;
iestādes darbību reglamentējošie dokumenti ir izstrādāti demokrātiski, notiek
regulāra kolektīva informēšana par veiktajām izmaiņām;
notiek regulāra sadarbība ar iestādes vecākiem, izmantojot dažādas sadarbības
formas, darbojas iestādes Padome;
no 2009.gada 1.septembra iestādei ir atvērtas vēl 2 grupas jaunākā vecuma
bērniem, Bērzu ielā -12, Vālodzēs;
ir izstrādāts iestādes piebūves projekts vēl 5 pirmskolas vecuma bērnu grupām,
kas nodrošinās vietas vēl 120 bērniem;
iestādē piedāvājam 4 interešu pulciņus ārpus nodarbību laikā, kuros bērni var
attīstīt savas radošās spējas;
pilnveidot iestādes Padomes darbu, izveidojot locekļu komisiju iestādes
apsekošanā, darba procesa novērtēšanā;
ir nepieciešami lielāki finanšu resursi mācību procesa pilnvērtīgai norisei un
modernizēšanai, pakāpeniskai inventāra nomaiņai;
ir nepieciešama iestādes renovācija, t.i. pamatu nostiprināšana, fasādes siltināšana
un krāsošana, jumta pārbūve un jauna elektroinstalācija;
skolotāju kvalifikācijas celšanu virzīt uz svešvalodu apguvi un moderno
tehnoloģiju apguvi, to izmantot savā darbā.
33
5.2. Stopiņu pamatskolā īstenotā pirmsskolas izglītība
5.2.1. Īss realizētās pirmsskolas izglītības apskats
Stopiņu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas Sauriešos darbojas no 2002. gada.
2010. gada septembrī mācību darbu uzsāka 120 bērni vecumā no 2 -6 gadiem. Katrs bērns
apmeklē kādu no 6 grupiņām atbilstoši savam vecumam. Bērni apgūst mazākumtautību
pirmsskolas izglītības programmu un pirmsskolas izglītības programmu. Stopiņu pamatskolas
PII darba laiks ir no plkst. 7.00-19.00 katru darba dienu. Iestādē strādā 25 darbinieki, no tiem
12 ir pedagoģiskie darbinieki.
Stopiņu pamatskolas Pirmsskolas izglītības iestāde sāka darboties 1968. gadā kā
Sauriešu būvmateriālu kombināta bērnu dārzs. 1992. gada augustā bērnu dārza ēku pārņēma
Stopiņu pašvaldība un tās telpās mācījās Stopiņu pamatskolas sākumskolas skolēni.
Pirmsskolas vecuma bērnu skaitam pieaugot, ēkā 2002. gadā tika atvērta viena 5-6 gadīgo
bērnu grupiņa, pēc tam tika atvērtas vēl 4 dažāda vecumu bērnu grupiņas un 2009. gada 1.
septembrī darbībai tika nodota 6. grupiņa.
Nododot savas atvases PII aizgādībā, vecāki ir pārliecināti, ka bērnus izglītos un virzīs
pilnvērtīgai attīstībai, saskaņā ar pirmsskolas un mazākumtautības pirmsskolas programmām.
Labvēlīga attieksme, komunikācija ar citiem cilvēkiem, radoša un veselīga izaugsme – tās ir
svarīgākās vērtības, kuras vēlas apgūt ikviens bērns. Tāpēc Stopiņu pamatskolas pirmsskolas
izglītības grupās darbojas profesionāls un vispusīgs kolektīvs, kurš ikvienu pirmsskolas
vecuma bērniņu saņem un audzina pēc vislabākās sirdsapziņas.
Pirmsskolas izglītības pedagogi, pedagogu palīgi un citi darbinieki bērniem māca apgūt
gan dažādu vērtību kopumu, attieksmi pret apkārtējo pasauli, gan arī savstarpēju
komunikāciju un dažādas praktiskas iemaņas tālākajai izglītībai. Lai bērni pasauli iepazītu pēc
iespējas radošāk, katrai nedēļai ir sava tematika, kura ir saistīta gan ar tā brīža aktualitātēm,
vērtībām, gadalaikiem, svētkiem, gan ar bērnu izglītošanas un komunikāciju procesiem.
Stopiņu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās tiek veicināta katra bērna personība, kā arī
apgūtas spējas iejusties kolektīvā. Apmācības norisinās divās valodās – latviešu un krievu,
tādēļ īpaši tiek pievērsta sapratne un labvēlīga attieksme pret dažādām kultūrām un to
tradīcijām. Šīs tradīcijas tiek apgūtas ar dažādu spēļu, interaktīvo uzdevumu, ar mūzikālajām
un cita veida metodēm. Visas bērnu prasmes un iemaņas tiek apgūtas ikdienā nodarbībās,
kurās: zīmē, veido, rēķina, aplicē, runā, vēro dabu un apkārtni, muzicē, dejo, sporto un
rotaļājas.
34
Stopiņu pamatskolas PII grupām ir savi nosaukumi – „Cālīši”, „Ziediņi”, „Ežulis”,
„Saulītes”, „Taurenīši”, „Zīļuki”. Audzēkņu mācību un attīstības process tiek veidots pēc
jaunās 2010. gadā licencētas Pirmsskolas izglītības programmas (kods 01011111) un
Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas (kods 01011121), kuras paredz audzēkņu
pilnvērtīgu sagatavošanu skolai. Nodarbības notiek latviešu un krievu valodās. Iestādē tiek
plānoti arī interešu pulciņi (ansamblis un deju pulciņš), kuri saistīti gan ar mūziku, gan deju.
Tie norisinātos ārpus nodarbību laikā! Tādi pulciņi ir nepieciešami, lai bērni varētu sevi radoši
izpaust, attīstītos fiziski un garīgi, iegūtu uzstāšanās pieredzi, patstāvību un lai katrs no
mazajiem bērniem veidotos par personību. Pulciņi iestādē, kurā bērns mācās, ir ļoti izdevīgi
bērniem un viņu vecākiem, kuri jūtas droši, ka bērnu atstājot iestādē, šeit pat uz vietas
norisinās arī ārpusstundu nodarbības. Pēc vecāku aptaujām, vēlami ir vēl daži pulciņi,
piemēram, valodu pulciņš (angļu).
5.2.2.Pedagoģiskais nodrošinājums.
Stopiņu pamatskolas PII grupās (uz 2010. gada septembri) strādā 12 pedagoģiskie
darbinieki. No tiem viens vadītājs, viens ir mūzikas skolotājs un 10 pirmsskolas skolotāji.
Katrs pedagoģiskā darba veicējs – pirmsskolas skolotājs cenšas pastāvīgi pilnveidoties un
attīstīties savā profesionālajā jomā. Pedagogi pilnveido zināšanas apmeklējot dažādus
seminārus, papildina savu profesionālo kompetenci studējot augstskolās. Stopiņu pamatskolas
PII iestādē strādā 8 pedagogi ar augstāko izglītību, divas PII audzinātājas apgūst pedagoģiskās
zināšanas un iegūs augstāko izglītību, un vienas no pedagogiem ir ieguvis maģistra grādu.
Pēc jaunajiem noteikumiem par Valsts Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kuri
apstiprināti 2010. gada augustā, pedagoģiskajam procesam jānorit sekmējot bērnu pozitīvu
pašizjūtu drošā un attīstību veicinošā vidē. Pedagogi tiek motivēti, lai vadoties pēc
galvenajām vadlīnijām, pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process notiek audzināšanas,
mācīšanās un mācīšanas vienotībā, kurā tiek sekmēta harmoniska bērna attīstība, atbilstoši
personības attīstības likumsakarībām. Galvenais bērna darbības veids pirmsskolas grupā ir
rotaļa, darbības organizācijas formas – bērna patstāvīgā darbība un rotaļnodarbība, kurā
integrētais mācību saturs sekmē bērna attīstību kopumā. Stopiņu pamatskolas PII grupu
pedagoģiskie darbinieki savu darbību veido tā, lai sekmīgi nodrošinātu bērna, pedagogu un
bērna vecāku vai aizbildņu sadarbību. Lai veicinātu darbību, kura pilnveido PII grupu
izglītības vadlīniju nosacījumus, pedagogi izglītojas un paplašina savu kvalifikācijas loku.
35
5.2.3.SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
PII grupas sekmīgi īsteno pirmsskolas
izglītības programmas (kods 01011111)
un Pirmsskolas izglītības
mazākumtautību programmas (kods
01011121)
iestādē strādā kvalificēti pedagogi,
kuriem ir atbilstošas zināšanas audzēkņu
izglītošanā un vispārējā attīstībā
tiek veidota pozitīva un izglītojoša
sadarbība ar vecākiem
pedagogu darbība kolektīvā tiek pozitīvi
motivēta un atbalstīta, tādējādi tiek
aktualizēta pozitīva gaisotne arī darbā ar
bērniem
darba vide tiek pilnveidota, atbilstoši
pirmsskolas izglītības galvenajām
vadlīniju prasībām
ne vienmēr pozitīvi tiek pieņemtas PII
grupu izglītības vadlīniju novitātes
apkārtējo ekonomisko apstākļu ietekmē
arī vecākiem zūd interese aktīvi
sadarboties ar PII grupu pedagogiem
valstiska mēroga apkārtējie notikumi
ietekmē arī PII grupu darbinieku
motivāciju strādāt pozitīvā gaisotnē
nepietiekama motivācija izglītībai
pedagogu kvalifikācijas celšanai,
mācībām maģistratūrā, piedalīšanās ESF
projektā „Pedagogu konkurētspējas
veicināšana izglītības sistēmas
optimizācijas apstākļos”
Iespējas Draudi
motivēt un atbalstīt pedagogu
izglītošanos savā nozarē
aktivizēt pozitīvāku attieksmi sadarbībā
ar vecākiem
pilnveidot darba vidi un informācijas
apriti, izmantojot pieejamās mūsdienu
tehnoloģiju iespējas
veidot pozitīvu kolektīva attieksmi
ieviešot inovācijas izglītošanas procesā
pedagogu izglītošanās process var
nenotikt, ja tiek samazināti finansiālie
līdzekļi
var tikt apturēta materiālās bāzes un
darba vides iekārtošana nepietiekamu
finansiālo līdzekļu piešķiršanas gadījumā
līdz ar ekonomisko apstākļu
pasliktināšanos, bērnu vecākiem var sākt
veidoties negatīva attieksme pret
dažādām jaunām aktivitātēm
ir varbūtība, ka tiek mainīta
likumdošana, kura ne visai pozitīvi
ietekmētu sekmīgu PII darbību
36
Vadoties pēc veiktās analīzes pie „ stiprās puses” tiek pieskaitīti gan iekšējie, gan ārējie
faktori, jo tie visi ir ļoti aktuāli un nepieciešami ikdienas darbībai PII grupās. Ja veidosies
pozitīva sadarbība no ārpuses ar vecākiem, tad bērniem būs izprotamāks izglītošanās process.
Veiksmīga sadarbība ar vecākiem, uzticēšanās un ierosinājumi ļauj arī pedagogiem savu
darbu veikt produktīvāk un ar lielāku atdevi. Tāpat PII grupas savu darbību var pozitīvi
veidot, ja ir finansiāls atbalsts no pašvaldības. Tiek papildināta materiālā bāze un iekārtota
labvēlīga vide bērniem. Šādā sakārtotā vidē arī kolektīva darbinieki jūtas labi, sociāli
nodrošināti, aktīvi savai darbībai un profesionālajai izaugsmei. Sekmīgi īstenojot pirmsskolas
izglītības un pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas, norisinās integrācija dažādu
kultūru vidē, kas pozitīvi attīsta attieksmi pret otru cilvēku, kā bērniem, tā viņu vecākiem un
arī pedagogiem.
Analizējot Stopiņu pamatskolas PII grupu darbības „vājās puses”, var secināt, ka tās nāk
gan no iestādes iekšējās, gan ārējās vides. Dažkārt tiek izteiktas bailes, neziņa un neticība
visam jaunajam un neparastajam. Šī neticība inovācijām veidojas saistībā ar finansiāliem
apstākļiem valstī. Līdz ar to neticīgāki un pasīvāki kļūst arī vecāki. Pozitīvāku attieksmi
sadarbībā ar vecākiem varētu veidot metodiķa izveidota anketēšanas sistēma, aptaujas.
Analizējot to rezultātus, būtu iespēja uzlabot iekšējās vides aktivitātes. Ieviešot inovācijas
darba vidē noteikti būtu nepieciešams tās pierādīt ar pozitīviem piemēriem. Mūsdienu
tehnoloģijas ir viena no lielākajām inovācijām, ar kurām ir jādarbojas mūsdienu pedagogiem.
Tiek izstrādātas jaunas programmas un noteikumi, izmantojot mūsdienu IT iespējas, būtu
vēlams rīkot pedagogiem kursus. Tas dotu iespējas kvalitatīvāk sagatavoties mācību darbam,
veidot radošus uzskates līdzekļus un rast informāciju, izmantojot plašās tehnoloģiju iespējas.
Taču, strādājot ar tehnoloģijām, ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī labs IT
nodrošinājums mācību iestādēs. Un šeit parādās „draudi”, kas var nenodrošināt pilnvērtīgu
darbību ar mūsdienu iespējām tehnoloģiju pasaulē. Finansiālu izmaiņu dēļ var rasties draudi
arī pedagogu izglītošanai un kvalifikācijas celšanai. Strādājot ar bērniem, katram pedagogam
savlaicīgi jāievieš novitātes savā darbā. Vislielākie draudi var rasties, ja pedagogu un vecāku
ieinteresētība mazinās, balstoties uz apkārtējās vides notikumiem. Šādus draudus iespējams
novērst motivējot vecākus un pedagogus, un apzināties, ka izglītošanas procesa centrā ir
bērni.
37
5.2.4.Materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas nepieciešamība.
Lai Stopiņu pamatskolas PII grupas sekmīgi veiktu savu darbību, ik gadu tiek
papildināta materiāli tehniskā bāze. Tā tiek arī atjaunota, ja kaut kas tajā ir jau nolietojies.
Taču ik gadu strādājot un pieņemot savā darbībā dažādas inovācijas –rodas arī jaunas
vajadzības. Līdz šim materiāli tehniskā bāze tiek produktīvi un lietderīgi izmantota. Daudzas
no nepieciešamajām lietām, piemēram, rotaļlietas, attīstošās spēles, mūzikas instrumenti tiek
iepirkti un gatavoti pašu audzinātāju un skolotāju, kā arī bērnu un bērnu vecāku rokām. Īpaši
būtu nepieciešams papildināt sporta inventāru ar izturīgām sporta bumbām, riņķiem un
dažādiem attīstošiem priekšmetiem.. Kvalitatīvam un radošam darbam muzikālajā jomā ir
nepieciešams mikrofons ar pastiprinātāju, tumbas, kā arī CD diski muzikālā materiāla
mūsdienīgai apstrādei. Tāpat ir nepieciešami minimāli tērpi – vienādi krekliņi vai svārki
dziedāšanas pulciņam un, ja izveidosies deju pulciņš, tad arī tam būtu jānodrošina tērpu
komplekts uzstāšanās reizēm. Pasākumiem, koncertiem, kuri notiek PII grupu telpās, būtu
nepieciešami dažādi atribūti, īpašs apgaismojums un dekorācijas, lai bērniem būtu pilnīgāka
iespēja sajust svētku atmosfēru un radoši izpausties.
Ļoti svarīgi ir nomainīt ēkas jumta segumu, lai nesenais krāsojums nenoluptu un otrā
stāva grupiņās neiekļūtu mitrums. Tāpat bērnu drošībai ir nepieciešams nobruģēt
iekšpagalmu. Tur ir ļoti nelīdzens segums un bērniem pastaigu laikā ir iespējams aizķerties un
nokrist. Vēl ir jāturpina arī spēļu laukumu labiekārtošana ar attīstošiem rotaļierīču elementiem
mazajiem bērniem. Lai sekmīgi un droši noritētu izglītošanās un atpūta, tad nepieciešams
nomainīt telpu apgaismojumu (jaunas, ekonomiskas griestu lampas) veikt kosmētisko
remontu griestiem, kāpņu telpu remontu.
5.2.5. Secinājumi un priekšlikumi.
stopiņu pamatskolas PII grupās izglītošanas un bērnu vispusīgas attīstības
modelis tiek īstenots atbilstoši visām prasībām un attiecīgās programmas
uzdevumiem;
pedagogi veic mācīšanas procesu, veidojot tematiskos plānus un pielietojot visas
jaunākās metodes;
pedagogi nemitīgi izglītojas, studē un gūst pieredzi apmeklējot kursus,
seminārus un praktiskas nodarbības pie kolēģiem un pasniedzējiem pirmsskolas
izglītības nozarēs;
38
iestādē norisinās gan savstarpēja kolektīvā sadarbība, regulāras sapulces un
informācijas apmaiņa, gan arī cieša sadarbība ar vecākiem, izmantojot dažādas
metodes: sapulces, pasākumus, kopīgu gatavošanos notikumiem iestādē, kopīgu
problēmu un ieteikumu risināšanu;
ir jāievieš interešu izglītības pulciņus, lai bērni varētu papildus radoši izpausties,
vecākiem nebūtu bērni jāved uz nodarbībām ārpus iestādes;
pedagogi ir jāmotivē studijām un savas profesionālās darbības pilnveidei;
nepieciešams finansējums jumta nomaiņai, pagalma bruģēšanai un rotaļlaukumu
labiekārtošanai un citiem remontdarbiem;
svarīgi nomainīt apgaismojumu dažās PII grupu un citās ēkas telpās;
nepieciešams finansējums sporta inventāra papildināšanai, jaunu mūzikas instrumentu
iegādei, bērnu svētku kostīmu iegādei.
39
5.3. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, pirmsskolas
izglītība
5.3.1. Īss plānotās pirmsskolas izglītības realizācijas apskats.
2010. gads kļuvis vēsturiski nozīmīgs, un notikumiem bagāts visam Upesleju
internātpamatskolas kolektīvam. Skola, kas līdz šim bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas
pakļautībā, savā valdījumā pārņēma Stopiņu novads. Pakļautības maiņa nesusi daudzas
būtiskas organizatoriskas izmaiņas, kas saistītas ar mācību iestādes iekļaušanos Stopiņu
novada izglītības sistēmā un kultūrvidē.
Sadarbībā ar Stopiņu novada Domi, veikta nopietna izglītības apguves iespēju
piedāvājuma analīze novadā. Pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, un izvērtējot mūsu
skolai pieejamos resursus, kā viens no skolas tālākattīstības pamatvirzieniem noteikts
pirmsskolas izglītības iespēju piedāvājums Upesleju iedzīvotājiem.
Skola, pēc Stopiņu novada Domes ierosinājuma, 2010.gada jūnija mēnesī sagatavoja un
iesniedza Izglītības kvalitātes valsts dienestā pirmsskolas izglītības programmu, kods
01011111 licences saņemšanai. 2010. gada 16. jūnija Stopiņu novada domes sēdē
apstiprinātas izmaiņas skolas nolikumā, kas paredz, paralēli speciālās pamatizglītības
programmām izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām, kods (21015411, 21015421) un
speciālās pamatizglītības programmai izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, (kods
21015611), 2010./2011. mācību gadā ieviest arī pirmsskolas izglītības programmu.
Noteikti 2010. un 2011.mācību gada galvenie uzdevumi pirmsskolas izglītībā:
attīstošas izziņas un drošas vides veidošana;
pilnveidot un papildināt materiālo bāzi un metodisko uzskati;
veicināt pirmsskolas izglītības skolotāju un skolotāju palīgu tālākizglītību;
meklēt sadarbības formas ar bērnu vecākiem.
Pirmsskolas izglītības organizācijas struktūra balstās uz bērna vajadzībām un
individualizāciju, tāpēc pirmsskolas izglītības programmas realizēšanā ļoti svarīgi attīstīt
bērnu individuālās iedzimtās īpašības:
1. Veselība, fiziskā attīstība.
2. „Es” attīstība.
3. Personība un temperaments.
4. Intereses, vajadzības.
5. Vērtība – ģimene.
6. Mācīšanās stils.
40
Bērnam svarīgos nosacījumus:
1. Dienas ritms – kas ir zināms, atkārtojas un ir paredzams.
2. Rotaļa – instruments, kas attīsta prasmes.
3. Lietu vide.
4. Pieaugušo iedrošināšana un atbalsts.
Pirmsskolas skolotāja un skolotāja palīga uzdevums audzināšanā ir bērna pozitīvo
paradumu vingrināšana katru dienu, katru minūti.
Pirmsskolas izglītības grupās bērnu uzņemšana notiek saskaņā ar Stopiņu novada domes
noteikto kārtību un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvajiem dokumentiem. 2010.
novembrī tika atvērtas 2 grupiņas, uzņemti bērni vecumā no 1.6 – 4 gadiem - pirmajā grupiņā
„Zaķēni” 18 bērni (vecums 1.6-2.4 gadi) un otrajā grupiņā „Vāverēni ” 23 bērni (vecums 2.6 -
4 gadi). Iestādes darba laiks ir no plkst. 07.00-19.00 katru darba dienu. Apmācības notiek
latviešu valodā. Visas prasmes un iemaņas tiek apgūtas nodarbībās, kurās – zīmē, veido,
aplicē, vēro apkārtni, dzied, dejo, sporto un rotaļājās.
Skolas pirmsskolas izglītības iestādei ir tiesības izdot izziņu par obligātās pirmsskolas
izglītības apguvi. Izveidojusies laba sadarbība ar Stopiņu novada Domi un izglītības un
kultūras iestādēm – skolām, pirmsskolas iestādi „Pienenīte” un Stopiņu pamatskolas
pirmsskolas iestādi.
5.3.2. Pedagoģiskais nodrošinājums
Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra pirmsskolas izglītības iestādē no
2010. gada novembra mēneša ar atbilstošu pedagoģisko izglītību un atbilstošu kvalifikāciju
ikdienā strādā 4 pirmsskolas izglītības skolotāji (4 likmes), 2 skolotāja palīgi (2 likmes),
muzikālās audzināšanas pedagogs (0.2 likmes) un sporta pedagogs (0.2 likmes). Normatīvie
dokumenti paredz, ka pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu,
apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas triju
gadu laikā. Efektīvs pirmsskolas pedagoģiskais modelis paredz:
Individuālu pieeju katram bērnam;
Pieaugušo palīdzību un iedrošinājumu bērnu attīstības veicināšanā;
Ģimeņu līdzdalības veicināšana mijiedarbības līmenī.
41
5.3.3. SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
renovētas telpas
pirmsskolas izglītības grupu
atrašanās vieta
skolas konkurētspējas
paaugstināšanās
darba vietu skaita palielināšana
novada bērnu nodrošināšana ar
pirmsskolas izglītību tuvu
dzīvesvietai
skolas telpu un resursu izmantošana
pieredzes trūkums
finansu līdzekļu trūkums teritorijas
labiekārtošanas pabeigšanai un rotaļu
laukuma izveidei
IESPĒJAS DRAUDI
vietējās pašvaldības atbalsts
ES projektu līdzekļu piesaiste
vecāku un pirmsskolas sadarbība
valsts budžets tikai 5.-6.apmācībai
dzimstības kritums pēdējos gados
izmaiņas likumdošanā (samazināts
finansējums)
5.3.4. Materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas nepieciešamība
2010.gada pavasarī sākās Juglas sanatorijas internātpamatskolas 3.korpusa renovācijas
plānošanas darbi, lai pielāgotu atbilstoši prasībām, kas nepieciešamas bērnudārza izveidei.
Tehniskā projekta izstrādi veica arhitektu birojs. Renovācijas darbus veic būvfirma, kuras
piedāvājums par labāko tika atzīts konkursa kārtībā. Kopējās renovācijas veikšanas izmaksas
Ls 130 000. Aktīvi tiek strādāts pie materiālās bāzes izveides, pirmsskolas izglītības
programmas īstenošanai. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, uzstādīta automātiskā
ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas iekārta. Bērnu drošībai, uzstādītas video
novērošanas kameras, signalizācijas sistēma un ieviests caurlaides režīms, kas ļauj kontrolēt
to personu loku, kas ierodas PII, un novērst nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā. 2011.
gadā jāpabeidz pirmsskolas izglītības grupu āra teritorijas labiekārtošanas darbi, paredzot ne
tikai teritorijas iežogošanu, apzaļumošanu un piebraucamo ceļu izbūvi, bet arī atbilstoši
42
aprīkotu rotaļu laukumu izveidi. Paredzēta autostāvvietas izbūve un piebraucamā ceļa
remonts. Jāuzlabo gājēju celiņa segums un apgaismojums.
5.3.5. Secinājumi un priekšlikumi
Stopiņu novada Upesleju internātpmatskolas – rehabilitācijas centra pirmsskolas
izglītības grupas ir veidotas un telpas iekārtotas atbilstoši MK 2002.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības
programmas”. Priecē, ka ar Stopiņu novada domes atbalstu 72 Stopiņu novada bērniem ir
iespējams apgūt pirmsskolas izglītību mūsdienīgās un saulainās telpās. Šajā mācību gadā 48
bērniem. Plānots, ka 2011. gada rudenī tiks atvērta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu
sagatavošanas pamatizglītības apguvei grupa 24 bērniem. Sadarbībā ar bērnu vecākiem un
Stopiņu novada Domi piedāvāsim iespēju bērniem radoši un aktīvi darboties kādā interešu
pulciņā (dejošana, ansamblis, valodas).
Pieredzes apmaiņas apmeklējumi citās pirmsskolas izglītības iestādēs gan Stopiņu novadā,
gan citos Latvijas novados radīs iespēju pedagoģiskajam personālam un vadībai paplašināt
zināšanas un gūt pieredzi. Varēsim piedalīties citu pirmsskolas izglītības iestāžu pasākumos
un veicināt Stopiņu novadā savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu aktivitāšu kopīgos
projektos. Esam iecerējuši pirmsskolas izglītības iestādei veidot sadarbību ar skolas
sākumskolas skolotājiem un skolēniem, kopīgi veidojot ārpusskolas pasākumus, veicinot
savstarpējo saskarsmi.
43
5.4. Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Draugi”
5.4.1. Īss privātās pirmsskolas iestādes apskats
Privātā PII „Draugi” atrodas Stopiņu novada , Dreiliņu ciema mājās „Dzintari”- klusā
privātmāju rajonā. Iestāde ir reģistrēta kā PPII 2009. gada 3. augustā ( reģistrācijas apliecības
Nr. 4301802763). Vispārējās izglītības programmas ( kods; 01011111) licence Nr.V-601
saņemta 2009. gada 11.novembrī.
2004.gadā tika izremontētas un sagatavotas telpas darbam, nomainīta apkures sistēma, lai
iestādē varētu atvērt rotaļu grupu. Pārējo gadu laikā pakāpeniski sagatavotas darbam pārējās
ēkas telpas, sakopta un labiekārtota apkārtne. Veikta jumta un logu nomaiņa. Šobrīd iestādē ir
divas grupas, liela zaļās zonas teritorija, kur bērni var aktīvi darboties , baudot dabas sniegtās
priekšrocības. Teritorijā ir liels augļu koku un krūmu dārzs, kur rudeņos bērni var mieloties ar
āboliem, bumbieriem, avenēm u.t.t., ir iekārtoti apstādījumi ,kas rosina bērnus apgūt dažādas
darba iemaņas, veikt vērojumus un baudīt sakoptu vidi.
5.4.2. Pedagoģiskais nodrošinājums
Tā kā PPII Draugi ir neliels audzēkņu skaits, tad arī pedagogu kolektīvs sakaita ziņā ir
mazs. Te strādā divi pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību un divas jaukas, bērnus
mīlošas un saprotošas auklītes.
2010./2011.m.g. mūsu kolektīvam pievienosies radoša un atraktīva mūzikas skolotāja, kā arī
angļu valodas pasniedzēja.
5.4.3. SVID analīze
STIPRĀS VĀJĀS
iestāde nodrošina iespēju bērnam atrasties
mierīgā , harmoniskā vidē
pateicoties nelielajam audzēkņu skaitam ir
nodrošināta individuāla pieeja katram
bērnam
pozitīva sadarbība ar vecākiem
materiālā bāze atkarīga no uzņēmuma
finansiālā stāvokļa vai vecāku iniciatīvas
nesakārtotā infrastruktūra (ceļš un
transports uz izglītības iestādi)
nelielais bērnu skaits sadārdzina blakus
pakalpojumu( leļļu teātra, citu mākslinieku
44
iestādei ir liels dārzs un teritorija bērnu
pastaigām un darba iemaņu veidošanai
u.t.t..) un pulciņu cenu
IESPĒJAS DRAUDI
sniegt pakalpojumu atbilstošu vecāku
prasībām un bērnu interesēm
operatīvi reaģēt uz izmaiņām valsts
likumdošanā, kas saistās ar pirmsskolas
izglītības iestādēm
sadarbojoties ar vecākiem piedāvāt lielāku
interešu izglītības pulciņu izvēli
uzlabot darba kvalitāti.
valsts politika attiecībā pret jaunajām
ģimenēm
valsts attieksme pret privātajām izglītības
iestādēm
ģimeņu materiālās labklājības lejupslīde;
ģimeņu migrācija uz citām valstīm
nesakārtotā infrastruktūra
nelegālie bērnudārzi
5.4.4. Sadarbības nepieciešamība ar Stopiņu pašvaldību
Sadarbojoties ar Stopiņu novada pašvaldību, PPII Draugi iegūst jaunus audzēkņus, gūst
iespēju plānot un attīstīt savu darbību ilgtermiņā.
5.4.5. Secinājumi un priekšlikumi
Lai turpmākā sadarbība ar Stopiņu novada pašvaldību būtu auglīga un pozitīva ,jaunu
līgumu sastādīšanā vēlams ņemt vērā arī privātās pirmsskolas izglītības iestādes aprēķinus un
prasības, nevis vienpusēji „diktēt ”noteikumus, kā tas pašlaik notiek visās pašvaldībās kas
sniedz līdzīgu pakalpojumu.
45
6. Pamatizglītība un pamatizglītības apguves iespēju piedāvājums Stopiņu
novadā
Pašvaldības kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka “Izglītības likums”
17.pants, Likums “Par pašvaldībām”, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi un citi
normatīvie akti.
Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem
nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā
mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju
īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.
Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt
izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai
slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā,
kuru pārziņā esošajās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.
Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība: saskaņojot ar Izglītības un zinātnes
ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā internātskolas,
speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar
speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar attiecīgās nozares
ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās
ievirzes izglītības iestādes; pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās
izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, interešu izglītības
iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un
zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājus —
saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju; nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības
iestādes finansējamas no budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts un citu
pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā; uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto
izglītības iestāžu finansēšanā; piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un
kontrolē šo līdzekļu izmantošanu; uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot
speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs,
internātskolas, arī tās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, ievērojot, ka šo iestāžu
finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto, un kontrolē šo
finanšu līdzekļu izmantošanu; nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu
akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs; nodrošina
tās padotībā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirtā
valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos; nodrošina tās padotībā esošo
46
izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, izņemot to
speciālo izglītības iestāžu, speciālo izglītības klašu un grupu vispārējās izglītības iestādēs, kā
arī to internātskolu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, kuras tiek
finansētas no valsts budžeta; nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un
pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;
nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības
stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas
izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs, kā arī
internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā; nodrošina ēdināšanu tās
padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar
speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā un apmērā; nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un
atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu; nodrošina bērnu un
jauniešu profesionālo orientāciju un karjeras izglītību; nodrošina bērnu un jauniešu interešu
izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai; nodrošina bērnu tiesību
aizsardzību izglītības jomā; sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;
nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar
speciālām vajadzībām; veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā; nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmēru un piešķiršanas
kārtību izglītojamajiem tās padotībā esošās izglītības iestādēs; īsteno politiku pieaugušo
izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu
izlietojumu; piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību un
metodisko literatūru un citiem mācību līdzekļiem; organizē pedagogu profesionālās
meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu; nosaka no pašvaldības budžeta
līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs; nodrošina valsts pārbaudes
darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos
un sporta sacensībās; ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības
jomā.
Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7
gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var
turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas
ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas
ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka
47
individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību
orientāciju veidošanai. Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā
viņam aprit pilni 7 gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības
iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta,
programmas ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības
standarts, kas ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un
cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību
orientāciju veidošanai.
Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka
Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu gan visos
pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā, gan valsts pārbaudes darbos, saņem
apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir
organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību
apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības
programmās.
Stopiņu novada pašvaldības pārziņā darbojas četras vispārizglītojošās skolas, kuras realizē
pamatizglītības programmas: Ulbrokas vidusskola, Stopiņu pamatskola, Gaismas speciālā
internātpamatskola un Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs. Stopiņu
pašvaldības teritorijā, Ulbrokas vidusskolas pārraudzībā, pamatizglītību apgūst VA “Latvijas
Infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ilgstoši
slimojošie bērni.
48
6.1. Ulbrokas vidusskola (pamatizglītība)
6.1.1. Īss izglītības iestādes apskats.
Ulbrokas vidusskola ( reģistrācijas apliecība Nr.4313901107, 28.12.2009.) atrodas Stopiņu
novada domes pārziņā.
Skola ir akreditēta līdz 2013.gada 19.decembrim (akreditācijas lapas Nr. 1723, 12.08.2010.)
Izglītības programmas
Programmas
nosaukums
Kods Licence Derīguma
termiņš
Skolēnu skaits
Pamatizglītības
programma
21011111 Nr.V-
1711
31.07.
2015.
01.09.2007.-426
01.09.2008.-438
01.09.2009.-452
Pamatizglītības
mazākumtautību
programma 3.modelis
(ilgstoši slimojošie
skolēni )
21011121 Nr. V-
1712
31.07.
2016.
Vidējais skolēnu
skaits mēnesī:
2007./08.- 26.3
2008./09. -25.4
2009./10.- 17.8
Skolā ir nepieciešamie personāla resursi izglītības programmu realizēšanai – 37
pedagoģiskie darbinieki ( 8 maģistri, 3 skolotāji ar 2 augstāko pedagoģisko izglītību un kura
atbilst normatīvo aktu prasībām. 2 skolotāji (matemātikas un ķīmijas) iegūst augstāko
izglītību. Vēl 10 skolotāji strādā tikai ar ilgstoši slimojošo bērnu izglītošanu Stopiņu novada
VA „Latvijas infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļā.
Skolā ir visas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, taču trūkst
laboratorijas telpu (fizikas, bioloģijas), telpas atpūtai un brīvā laika pavadīšanai. Regulāri
skolas ēka un telpas tiek remontētas, pilnveidots kabinetu iekārtojums un skola iespēju
robežās tiek nodrošināta ar tehniskajiem un citiem mācību līdzekļiem. Šobrīd skola tiek
nodrošināta ar vienotu datortīklu (2.stāvā datortīkla izbūve plānota 2011.gadā), kas dos
iespēju katram skolotājam savā klasē vai kabinetā strādāt ar e-klasi ( to izmanto visi
skolotāji). Skolā ir 2 datorklases ar 40 datoriem mācību procesam un 5 datoriem
administrācijas vajadzībām.
Pedagogi aktīvi piedalās un iesaista arī skolēnus dažādos projektos (ES Comenius
projektā „Vēsture laiku lokos”, Sorosa fonda projekts „Ulbrokas vidusskolas kapacitātes
veicināšana „Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai”, atjaunota darbība projektā „
49
Draudzīga skola”, pabeigts darbs projektā „Latvijas vēstures apguve”, fizikas, ķīmijas,
bioloģijas, matemātikas un svešvalodu skolotāji veiksmīgi turpina darbību ESF projektā
„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”,
ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas
apstākļos” 3. aktivitātē. u.c.). Apstiprināts Comenius Regio partnerības –Ulbrokas
vidusskola, Stopiņu novada dome, Ulbrokas bibliotēkas izstrādātais projekts „A books is our
friend – developing reading education between adults and students”, kā arī projekta „Stopiņu
Salaspils partnerība” ietvaros „Ēnu izglītībai un kultūrai” un „Skaņu dzīvespriekam”.
Aktīvi tiek realizēta moderno tehnoloģiju apguve un izmantošana mācību procesā. Ir speciāls
nodarbību saraksts, kad mācību priekšmetu skolotāji var vadīt mācību stundas datorklasēs:
sākumskolas, latviešu valodas, mājsaimniecības, fizika, ģeogrāfijas biznesa ekonomiskie
pamati un citos mācību priekšmetos. Vairāki skolotāji (latviešu valoda, matemātika, fizika,
bioloģija) savā darbā izmanto interaktīvās tāfeles, taču to skaitu klasēs pakāpeniski vajadzētu
palielināt.
Šajā mācību gadā adaptētas un darbā izmantotas divas jaunas datu bāzes: VIIS datu bāze
darbam ar skolēnu un pedagogu kontingentu, VPIS – elektroniski saņemot VPD, piesakot
skolēnus CE un analizējot VPD rezultātus. Intensīvi notiek darbs ar e-klases programmu, to
veic visi pamatizglītībā, kā arī vidusskolā strādājošie pedagogi, klašu audzinātāji un
administrācija. Šajā mācību gadā skola pilnībā pārgāja uz e-žurnāliem, atsakoties no mācību
sasniegumu uzskaites dokumentācijas papīra formātā.
Skola sniedz atbalstu skolēniem un viņu vecākiem veselības aprūpes, psiholoģiskās un
sociālās palīdzības jomā, ko sniedz skolas medmāsa, psihologs un sociālais pedagogs. Ir laba
sadarbība ar pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu, kā arī pašvaldības policiju skolēnu
drošības un kārtības jautājumos. Skolēni un viņu vecāki saņem atbalstu, uzsākot mācības
1.klasē, kā arī adaptācijas pasākumi mācību gada sākumā notiek 5.klasēs un 10.klasēs. Īpašu
uzmanību pievēršam skolēniem – jaunatnācējiem un viņu vecākiem. Skolā notiek veiksmīga
mazākumtautību skolēnu integrācija (2009./2010.m.g. no 508 skolēniem 55 skolēni
cittautībnieki). Pašvaldība ir radusi iespēju nodrošināt ar brīvpusdienām skolēnus no
maznodrošinātām ģimenēm – 2009./10.m.g. 51 skolēns. Visiem skolēniem ir iespēja izmantot
skolēnu autobusus, tā sniedzot drošu iespēju nokļūt no mājām uz skolu un atpakaļ.
Skolēniem tiek sniegts atbalsts personības veidošanā, radot iespēju darboties skolēnu
pašpārvaldē un skolas padomē, piedaloties pieredzes apmaiņā ar citu skolu skolēnu
pašpārvaldēm (Zaķumuižas pamatskola, Bauskas 1.vidusskola, Salaspils vidusskola, Upesleju
internātpamatskola – rehabilitācijas centrs). Skola piedāvā 7 valsts un 17 pašvaldības
50
apmaksātus pulciņus un kolektīvus skolas audzēkņiem. Notiek regulāra interešu izglītības
programmu izpildes atskaite koncertos, izstādēs, sporta sacensībās un citos skolas pasākumos.
Skolēniem tiek dota iespēja uzzināt par tālākās izglītības iespējām, organizējot tikšanos
tieši iestādēs un ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kā arī regulāri organizējot „Karjeras dienas”
un „Ēnu dienas”.
Skolēniem ir iespējas piedalīties olimpiādēs, skatēs, konkursos, zinātniski pētnieciskajā
darbā, projektos. Novada pašvaldība atbalsta talantīgos un centīgākos skolēnus ar atzinības
rakstiem un naudas prēmijām.
Skolā ir ilgstoši slimojošie bērni no visas valsts ar plaušu saslimšanām, kuriem mācības
tiek organizētas VA „Latvijas infektoloģijas centra” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas
Bērnu nodaļā Upeslejās.
Skolā ir savas tradīcijas, pasākumi kopības un piederības sajūtas apliecināšanai., ir uzsākts
darbs, lai sākot ar mazākajām klasēm pakāpeniski ieviestu skolas formu. Izglītības iestādē
valda labvēlīga gaisotne, laipnība, radošs gars. Ir samazinājušies savstarpēji pāridarījumu
gadījumi, bērni kļuvuši draudzīgāki.
Visiem skolēniem ir iespēja izmantot Metodiski informatīvā centra pakalpojumus (MIC),
t.i., saņemt mācību grāmatas, obligāto literatūru un daiļliteratūras grāmatas, lasītavā izmantot
izziņu literatūru, jaunākos laikrakstus un žurnālus, kā arī ir pieejams internets. MIC telpas ir
pilnībā noslogotas mācību stundu laikā mācību filmu demonstrēšanai, grupu darbam, kā arī
āpusskolas pasākumiem – te tiek rīkoti semināri, tikšanās, ZPD darbu aizstāvēšana,
prezentācijas, pieredzes apmaiņas pasākumi.
2009. gadā skolas metodiski informatīvajā centrā:
1. Bibliotēkas izmantošana:
1.1. lasītāju skaits – 540 (bērni un jaunieši līdz 18 gadiem – 480);
1.2. apmeklējumu skaits – 9950 (bērni un jaunieši – 9100);
1.2. izsniegumu skaits – 8750 ( t.sk. grāmatas – 8045);
1.3. audiovizuālie dokumenti – 40;
1.4. seriālizdevumi – 530;
2. Bibliotēkas krājumi:
2.1. fizisko vienību kopskaits – 27137:
2.1.1. grāmatas – 26428;
2.1.2. mācību grāmatas – 13629;
2.1.3. bērnu grāmatas – 552;
2.1.4. seriālizdevumi – 584;
2.1.5. audiovizuālie izdevumi – 108.
51
Metodiski informatīvajā centrā ir 4 datori ( 3 lasītājiem, 1 bibliotekārei).
6.1.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē pamatskolas programmas apguvei.
Pamatskolas programmas apguvi nodrošina 25 skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību,
no kuriem 5 pedagogi ar pedagoģijas zinātņu maģistra grādu, bet 17 ieguvuši profesionālās
darbības 3. kvalitātes pakāpi: 11 skolotāji 1.-4. klasēs, 6 skolotāji 5.-9. klasēs, 8 skolotāji 7.-9.
klasēs.
1.-4. klašu skolēniem tiek piedāvātas nodarbības un pedagoģiskā palīdzība pagarinātās
dienas grupās.
Skolēniem , skolotājiem un vecākiem ir iespējams izmantot atbalsta personāla – psihologa
un sociālā pedagoga palīdzību.
Skolēniem tiek piedāvātas fakultatīvās nodarbības, ievērojot vecāku brīvprātības principu
mākslinieciskai pašdarbībai un mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, individuālās
nodarbības darbam ar talantīgajiem skolēniem un individuālās/grupu konsultācijas
atsevišķiem skolēniem mācību priekšmeta satura apguvei: sākumskolā – 1.-4. klašu koris,
koris „Kamenīte”, ansamblis, peldēšana, rīta vingrošana, angļu valoda, krievu valoda;
pamatskolas 5-9. klasēm - 5.-9. klašu koris, ansamblis, ķīmija, peldēšana.
Ar 2010./11.m.g. 1. septembri 1.-4. klašu skolēni fakultatīvi apgūs jaunu mācību
priekšmetu „Drošības mācība”.
Pašvaldība ir atradusi iespēju visus 1. klases skolēnus nodrošināt ar darbam
nepieciešamajiem mācību līdzekļiem visa mācību gada laikā.
Sākumskolas un pamatskolas skolotāji savā darbā veiksmīgi izmanto modernās
tehnoloģijas: datorus ar interneta pieslēgumu un digitālo tāfeli (latviešu valoda un literatūra,
matemātika, angļu valoda, ģeogrāfija, bioloģija, fizika, vēsture, sociālās zinības).
Pedagogi regulāri apmeklē bezmaksas kursus un seminārus (piem. „Pedagoga
profesionālās kompetences pilnveidošana darbam 5.-6.klasēs”, „Stājas mācības praktisks
pielietojums mācību stundu laikā sākumskolā”, „Motivācijas sarunas”, „Kooperatives Lehren
und Lernen im Hinblick auf ein positives, konstruktives Schulklima”, „Dejas pedagoģija”.
Izglītošanās procesa nodrošināšanai ļoti svarīgs faktors ir skolas fiziskā vide – klašu un
mācību kabinetu pietiekamība. Katra sākumskolas klase ir nodrošināta ar atsevišķu klases
telpu, bet papildus pilnībā var izmantot kabinetus: mūzikas, datorklasi, sporta zāles,
peldbaseinu, skolas bibliotēku.
52
6.1.3. Izglītības kvalitātes rādītāji.
Skolēnu mācību sasniegumi 2009./2010.m.g.pirms pēcpārbaudījumiem
I.T. O. P. N.
Sākumskolā 7,7% 51,5% 33,1% 7,7%
Pamatskolā 0% 14,3% 53,4% 32,3%
Skolā kopā: 2,6% 23,8% 48% 25,6%
Skolēnu mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats pēc pēcpārbaudījumu nokārtošanas
2008./2009.m.g. I.T. O. P. N.
Sākumskolā 5,75% 49,2% 37,9% 6,97%
Pamatskolā 0% 14,4% 54,29% 31,31%
Skolā kopā: 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%
2009./2010.m.g. I.T. O. P. N.
Sākumskolā 7,7% 51,5% 37,3% 3,6%
Pamatskolā 0% 14,3% 56% 29,6%
Skolā kopā: 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%
Mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats :
Sākumskolā I.T. O. P. N.
2004./2005.m.g. 4,5% 54,1% 37,4% 0%
2005./2006.m.g. 2% 62% 33% 3%
2006./2007.m.g. 5,5% 60% 29% 5,5%
2007./2008.m.g. 3% 56% 37% 3%
2008./2009.m.g. 5,75% 49,2% 37,9% 6,97%
2009./2010.m.g. 7,7% 51,5% 37,3% 3,6%
Pamatskolā I.T. O. P. N.
2004./2005.m.g. 2,3% 21,5% 36,9% 39,2%
2005./2006.m.g. 3% 37% 42% 18%
2006./2007.m.g. 3% 37% 45% 15%
2007./2008.m.g. 4% 46% 45% 6%
2008./2009.m.g. 0% 14,4% 54,29% 31,31%
2009./2010.m.g. 0% 14,3% 56% 29,6%
53
Skolā kopā I.T. O. P. N.
2004./2005.m.g. 8,5% 33,3% 37,2% 21,1%
2005./2006.m.g. 3% 40% 41% 15%
2006./2007.m.g. 3,5% 39% 43% 14,5%
2007./2008.m.g 4% 47% 43% 6%
2008./2009.m.g. 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%
2009./2010.m.g. 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%
Salīdzinošā skolēnu individuālo mācību sasniegumu dinamika un standartu
prasību izpilde mācību priekšmetos 2009./2010.mācību gadā un VPD:
Klase/priekšm. 3.klase 6.klase
Latv.val. Matemātika Dabaszin. Latv.val. Matemātika
I semestrī 5,1 4,6
VPD 7,2 5,6 100% 5,8 5,6
I sem. 08./09. 6,06 6,04
VPD 08./09. 7,16 6,81 100% 5,24 5,65
I sem. 09./10. 5,7 5,02
VPD 09./10. 8,0 7,98 100% 5,5 4,7
9.klase:
Priekšm. Sports Dabaszin. Angļu v. Matem. Latv.val. Vēsture
07./08.m.g.
Gadā 6,7 4,9 5,0 5,3 5,1
VPD 6,2 6,05 5,7 5,3 5,5 5,5
08./09.m.g.
Gadā 6,26 4,81 4,5 5,2 5,1
VPD 5,47 6.05 6,29 4,4 5,4 4,81
09./10.m.g.
Gadā 5,2 4,5 5,4 5,13
VPD 6,15 4,07 6,4 4,97
54
Par izglītības kvalitāti var spriest arī pēc skolēnu sasniegumiem konkursos un mācību
priekšmetu olimpiādēs.
Skolēnu skaits, kuri ieguva atzīstamus rezultātus konkursos, skatēs, sporta sacensībās,
mācību priekšmetu olimpiādēs ( 1.,2.,3. vieta, Atzinība) pamatskolas posmā:
2007./08.m.g. – 56 skolēni ( 38 skolēni individuāli sasniegumi, 18 skolēni komandu sastāvā);
2008./09.m.g. – 23 skolēni individuāli un 4 kolektīvi – Tautas deju kolektīva „Pastalnieki”
1.klašu grupa, 2. klašu grupa, 3-4. klašu grupa, 7.-9. klašu grupa.
2009./10.m.g. – 39 skolēni individuāli un 3 kolektīvi - 5.-9. klašu koris, TDK „Pastalnieki” 1.-
4. un 5.-9. klašu grupas.
5.-9. klašu koris izcīnīja tiesības piedalīties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētkos 2010. gada jūlijā.
Regulāri sasniegumi gūti: sākumskolas latviešu valodas olimpiādēs, sākumskolas
kombinātā satura olimpiādēs, latviešu valodas, mājturības un tehnoloģiju, vizuālās un lietišķās
mākslas, ķīmijas, bioloģijas, angļu valodas, vēstures, ģeogrāfijas, datorgrafikas u.c.
olimpiādēs, valsts, rajona un novada eseju konkursos, peldēšanas, vieglatlētikas, handbola un
florbola sacensībās, sporta deju sacensībās.
6.1.4. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai.
matemātikas, mūzikas kabinetu pārslodze- jaunas telpas;
atpūtas telpu trūkums;
maza virtuve mājturības nodarbībām;
maza telpa psihologam grupu nodarbībām;
laboratorijas telpu nepieciešamība (bioloģija, fizika);
„Vecāku telpa” individuālajām skolotāja sarunām ar
vecākiem;
pedagogu pieredzes apmaiņas braucieni;
finansiālo iespēju robežas turpināt papildināt materiāli
tehnisko bāzi izglītības programmu realizēšanai atbilstoši
pamatizglītības standartam;
turpināt sekmēt skolēnu piedalīšanos mācību priekšmetu
olimpiādēs, konkursos, skatēs;
mācību metodiskie līdzekļi ( demonstrēšanas un izdales).
55
6.1.5. SVID analīze ( pamatskola)
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
profesionāla mācību procesa pilnīgai
nodrošināšanai atbilstošs pedagogu kolektīvs
lielas pedagoģiskā un tehniskā kolektīva
darba spējas, radošums, atsaucība kopīgā
darbā un kolektīva atbalsts, draudzīgums un
laba atmosfēra darba kolektīvā
veiksmīga sadarbība ar pašvaldību (iespēja
sadarboties visos līmeņos un pasākumos)
skola ar demokrātiskām darba metodēm,
uzmanības centrā skolēns un viņa intereses;
pozitīva attieksme pret bērniem
skolēniem un skolotājiem labvēlīga un
mājīga gaisotne
palielinās skolēnu skaits sākumskolā
nodrošināta sadarbība ar atbalsta personālu
sākumskolas pagarinātās dienas grupai
nepieciešama atpūtas un rotaļu telpa
grūti veidojas sadarbība ar vecākiem, kuru bērni
nesekmīgi un neattaisnoti kavē stundas
nepietiekama kontrole par skolēnu sekmēm,
kavējumiem, nepieciešama savlaicīga reaģēšana
un vecāku iesaistīšana to risināšanā
darbs vērsts uz viduvējību un nesekmīgajiem
daļai skolēnu zems kultūras un elementāras
pieklājības līmenis (necenzēti vārdi, smēķēšana,
rupja izturēšanās pret skolas darbiniekiem,
ļaunprātīga skolas inventāra bojāšana)
pārslodzes radītās sekas – radošās enerģijas
izsīkums
nepietiekams materiālais nodrošinājums
(mācību grāmatu daļējs nodrošinājums
pamatskolai, materiālā bāze praktisko darbu
veikšanai, nolietojušās mēbeles, tehnika, telpu
kosmētiskais remonts, novecojusi ūdensvada un
apkures sistēma)
IESPĒJAS DRAUDI
visiem ieinteresēti un kopā domāt par skolas
tēla atpazīstamību
vairāk piesaistīt pamatskolēnus Jaunsargu
kustībai
veidot sportistu klasi
veicināt ciešāku sadarbību ar novada
sociālais stāvoklis valstī un ģimenēs
skolotāju kolektīvs noveco
katastrofāls mācību motivācijas trūkums un
izglītības kā vērtības neapzināšanās
pieaug bērnu agresivitāte apkārtējās vides
ietekmē, aizvien vairāk bērnu ar veselības
56
pamatskolām, mākslas un mūzikas skolu,
bērnudārziem
vecāku iesaistīšanās ekskursijās, klases un
skolas pasākumos, iepazīstinot ar savu
profesiju
tehnoloģiju jomas mācību priekšmetos
„līmeņot” skolēnus; piedāvāt sevi ne tikai kā
izglītības iestādi, bet arī kā daudzprofila
iestādi (semināri, izstādes, kursi u.c.) – t.i.
skolas atpazīstamība
pārskatīt pamatizglītības programmas
prasības un skolotājam individuālās prasības,
lai atvieglotu tās apguvi un ļautu bērnam, kurš
vēlas, iegūt pamatizglītību
visiem līdzekļiem katram pedagogam
censties aktivizēt vecāku līdzdalību un
līdzieinteresētību skolas un bērna dzīvē
problēmām, logopēdiskiem traucējumiem
arvien vājāk skolai sagatavoti skolēni
samazinās skolēnu skaits saistībā ar
izbraukšanu uz ārzemēm
skolotāju radošā un inovatīvā pacēluma
izsīkums - ieliktais darbs neatbilst ne tā
rezultātiem, ne atalgojumam
valsts izglītības politikas nekonsekvences
mācību grāmatu un mācību līdzekļu
sadārdzināšanās, bet valsts finansējuma
samazināšanās atstās to iegādi vecāku ziņā (bet
pamatizglītība ar likumu ir noteikta bezmaksas!)
izaugusi jaunās demokrātiskās sabiedrības un
skolas producētā vecāku paaudze ar
kategoriskām prasībām skolai, bet nespēju un
nevēlēšanos sniegt atbalstu bērnam darboties
kopā ar skolu
6.1.6. Secinājumi un ieteikumi
ir visi priekšnoteikumi (profesionāls, radošs, draudzīgs pedagogu un tehnisko
darbinieku kolektīvs) sekmīgai pamatskolas izglītības programmas realizēšanai;
demokrātiskas darba metodes darbā ar skolēniem un darbiniekiem;
pozitīva skolas vadības un atbalsta personāla sadarbība ar pašvaldību tās institūcijām;
uzlabojusies sadarbība ar skolēnu vecākiem pozitīvā gaisotnē;
plaša ārpusstundu nodarbību izvēle;
audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga
dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu;
uzlabot kontroli un sadarbībā ar vecākiem samazināt skolēnu neattaisnotus stundu
kavējumus;
turpināt skolas telpu remontus, nomainīt nolietojušās mēbeles, tehniku un regulāri
papildināt MIC mācību un izziņu literatūras fondu, un mācību līdzekļus visos mācību
priekšmetos;
57
vairāk piesaistīt pamatskolēnus Jaunsargu kustībai;
jaunu izglītošanās iespēju piedāvājums vidusskolēniem;
informācijas tehnoloģiju izmantošanas akcents (e-klases lomas palielināšanās)
audzināšanas darbā un komunikācijā ar vecākiem.
58
6.2. Stopiņu pamatskola
6.2.1. Īss Stopiņu pamatskolas apskats
„Viss sākās no mazā – no kāda punkta, taisnes un top par pamanāmu, apbrīnojamu un
ievērojamu.. Arī mūsu , Stopiņu pamatskola, ir sākusi no mazumiņa, pa kripatiņai augot,
veidojoties un pierādot sevi”. Skola darbību uzsāka pirms vairāk nekā 60 gadiem Sauriešu
ģipša rūpnīcas īpašnieka Šmita mājā, kas celta 1933.gadā. Ar laiku ēkai piebūvētas telpas
vairākām klasēm. Laikam ejot, Sauriešu ģipša rūpnīcas (tagad „Knauf”) strādnieku skaits
aizvien straujāk pieaug. Skolā sāka mācīties dažādu tautību bērni: krievi, latvieši, baltkrievi,
ukraiņi, tatāri, azerbaidžāni, čigāni, poļi u.c. Skolā vienmēr bijušas un arī tagad ir draudzīgas,
pat ģimeniskas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. Mūsu kā mazākumtautības skolas
priekšrocības pilsoniskās sabiedrības integrācijas veicināšanā ir paaudžu pēctecība,
sistemātiskums, veiksmīga ģimenes un pedagogu sadarbība, vietējās pašvaldības atbalsts un,
protams, saliedēts, atbildīgs, profesionāls un nemainīgs skolotāju kolektīvs, kurš izprot, ka
skola ir viens no Latvijas sabiedrības integrācijas līdzekļiem. Tāpēc visus skolas pastāvēšanas
gadus esam centušies nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai turpmāk audzēkņi
atbilstoši savām spējām iegūtu nepieciešamo izglītību un būtu konkurētspējīgi darba tirgū.
6.2.2. Pedagoģiskais nodrošinājums
Skolā strādā 16 pedagoģiskie darbinieki, no tiem diviem ir maģistra grāds. Skolas vadību
nodrošina direktore un direktora vietniece izglītības un audzināšanas jomā. Pedagoģisko
darbinieku izglītība pilnībā atbilsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
6.2.3. Izglītības kvalitātes rādītāji
Skola sekmīgi īsteno:
3 licencētas izglītības programmas:
pamatizglītības mazākumtautību programma (kods 21011121 (3.modelis));
pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111);
pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma (kods 01011121).
Programmas ir licenzētas Valsts noteiktajā kārtībā.
59
Skolā licencētajām izglītības programmās sastādīts mācību priekšmetu stundu saraksts.
Pedagogi ir iepazinušies ar mācību priekšmetu standartiem. Visi pedagogi (100%) zina, ka
standarta prasību izpilde ir obligāta.
Skolas vadība seko līdzi sabiedrības vajadzībām, un ņemot vērā izglītojamo un pedagogu
ieteikumus, atbilstoši pilnveido izglītības programmas. Izglītojamie un vecāki ir informēti par
mācību saturu.
Visi pedagogi izprot, kā viņa mācītā priekšmeta saturs iekļaujas īstenotajās izglītības
programmās un pārzina mācību priekšmeta standartā izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Pedagogi metodiskajās komisijās uzskata par piemērotām ISEC izveidotās mācību priekšmetu
programmas un ir izstrādājuši tām atbilstošus tematiskos plānus. Dažādu tēmu apguvei
paredzētais laiks ir optimāls, un atbilst tematiskajā plānā paredzētam. Plānojot darbu,
pedagogi ņem vērā izglītojamo vajadzības, paredz individuālu darbu ar izglītojamiem, kuriem
ir grūtības mācībās, kā arī ar talantīgiem izglītojamiem.
Lai nerastos izglītojamo pārslodze, darbu reglamentē pārbaudes darbu grafiks, kas ir
zināms visiem izglītojamiem.
Piedāvāto izglītības programmu īstenošanā skola piedāvā dažādas iespējas un resursu
nodrošinājumu:
sadarbība ar bibliotekāru;
skola nodrošina ar mācību grāmatām;
iespēju izmantot bibliotēku;
pedagogiem un administrācijai ir pieeja pie datora un interneta;
tehnisko mācību līdzekļu un telpu nodrošinājums.
Visiem pedagogiem ir izstrādāti mācību priekšmetu tematiskie plāni. Metodiskajās
komisijas izveidotas, pamatojoties uz mācību priekšmeta jomām, un tajā darbojas visi skolas
pedagogi.
Skolā sekmīgi darbojas 5 metodiskās komisijas:
klašu audzinātāju;
valodas;
cilvēks un sabiedrība;
māksla;
tehnoloģijas un zinātņu pamati.
Metodiskajās komisijās pedagogi, balstoties uz mācību darba izvērtējuma un kontroles
rezultātiem, kā arī skolas noteiktajām prioritātēm, izvirza mācību mērķus, uzdevumus, izvēlas
60
mācību priekšmetu standartiem un skolēnu vecumam un spējām atbilstošas mācību metodes
un līdzekļus.
Šajās metodiskajās komisijās pedagogiem ir iespēja konsultēties ar kolēģiem par mācību
priekšmetos izmantotajām programmām, saņemt jaunāko informāciju par izmaiņām
programmās, kā arī ir iespēja iepazīties ar citu skolu pieredzi mācību programmu apguvē.
Pedagogi atzīst, ka katra temata apguvei mācību priekšmetu programmā atvēlētais laiks ir
pietiekams, lai izglītojamiem būtu iespēja sasniegt viņu spējām atbilstošus rezultātus. Tematu
apguvei paredzētais laika sadalījums 90% pedagogiem saskan ar ierakstiem klāšu žurnālos.
Katra semestra beigās pedagogi analizē mācību plāna izpildes gaitu, bet programmu
izpildes pašvērtējumu veic mācību gada beigās.
Pēc skolā izstrādātas un apstiprinātas „Audzināšanas darba programmas 1.- 9.klasēm”, klašu
audzinātāji izveido savas klases darba programmu.
Skolas vadība koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu izvēli (visi skolotāji 100%
atzīst, ka skolas vadība sniedz atbalstu mācību priekšmetu programmas izvēlē), piedāvā
nepieciešamo informāciju un resursus, veicinot pedagogu sadarbību mācību programmu izvēlē.
Darbības mērķi, pamatvirziens un uzdevumi
Stopiņu pamatskolas mērķis ir izveidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības
procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu.
Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.
Skolas uzdevumi ir:
īstenot pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas, to mērķus un
uzdevumus;
izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas;
nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt pamatizglītību;
sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu un veicinātu
pozitīvu izglītojošo darbu, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību
programmu mērķu sasniegšanā;
racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu resursus;
īstenot interešu izglītības programmas.
61
Kvalitātes rādītāji par skolas darbības jomām
Skolas darbības jomas Darbības prioritāte Sasniegtais
1. Mācību saturs Izglītības programmu
izvērtēšana un
precizēšana atbilstoši
valsts izglītības satura
reformai
1.Visos mācību priekšmetos
izstrādāti mācību tematiskie
plāni.
2.Programmā precizēti
mācību priekšmetu un
stundu plāni, sakarā ar
pamatizglītības reformu;
2. Mācīšana un
mācīšanās
Mācību stundas
organizācijas kvalitatīva
plānošana.
Vienotas izglītojamo
izaugsmes dinamikas
analīzes izveide un
atspoguļošana datu bāzē.
1.Izstrādāta izglītojamo
sasniegumu vērtēšanas
kārtība.
2.Katrs pedagogs veic sava
darba pašanalīzi,
pašvērtējumu.
3.Pedagogu pieredze tiek
popularizēta, vadot atklātās
stundas skolā.
4.Regulāri pedagogi
apmeklē tālākizglītības
kursus.
3. Izglītojamo
sasniegumi
Izglītojamo mācību
sasniegumu uzskaites
uzlabošana ikdienas
darbā un valsts pārbaudes
darbos.
1.Izveidota elektroniskā datu
bāze.
2.Precizēta mācību
sasniegumu vērtēšanas
kārtība.
4. Atbalsts
izglītojamiem
Vispusīga atbalsta
nodrošināšana
izglītojamiem.
Sadarbības veicināšana.
Izglītojamais-pedagogs-
vecāki.
1.Veiktas izpētītes par
izglītojamo un pedagogu
sadarbību.
2. Izstrādāti mācību kabinetu
drošības noteikumi.
3. Iekārtots medicīnas
62
kabinets.
4. Skolā strādā sociālais
pedagogs.
5. Skolas vide Drošības, disciplīnas,
kārtības un sadarbības
vides uzlabošana.
1.Drošības paaugstināšanas
nolūkā ceļš uz skolu tiek
apgaismots.
6. Resursi Izglītības procesā
nepieciešamās materiālās
bāzes pilnveidošana.
Skolas mācību telpu
labiekārtošana un to
racionāla izmantošana.
1.Iekārtota datorklase jaunās
telpās.
2.Pakāpeniski visas
sākumskolas klases
pārgājušas uz veco korpusu.
Bērnu dārzā darbojas visas 6
bērnu grupas.
7. Skolas darba
organizācija,
vadība un
kvalitātes
nodrošināšana.
Attīstības plāna izveide.
Visu ieinteresēto personu
(izglītojamo, pedagogu,
vecāku) iesaiste skolas
darba izvērtēšanā.
Vadības individuālās
darba kvalitātes
pilnveide.
1.Sadarbībā ar metodiskajā,
komisijām, balstoties uz
izglītojamo un pedagogu
vajadzību apzināšanu ir
izveidots skolas attīstības
plāns.
2.Direktore un direktores
vietniece pēc
nepieciešamības apmeklē
kursus, seminārus.
6.2.4. Vajadzības izglītības procesa nodrošināšanai
1. Papildināt skolas atbalsta personālu ar logopēdu (akreditācijas komisijas
ieteikums) un psihologu.
2. Rast iespēju daļēji nomainīt nolietojošos datorus un monitorus (7 gab.).
3. Izbūvēt piebūvi – sporta zāli, ēdamzāli, datorklase.
63
4. Nolietoto krāšņu vietā iebūvēt jaunas. Bet ja tiks veikta skolas piebūve, veikt
skolas centrālo apkuri pa posmiem:
(Tā kā krāšņu mūrēšana ir dārga un, ja skolas piebūve tiek plānota – lai nebūtu
divkārši izdevumi.)
1) 1.posms – 2011.gada vasarā ievilkt baterijas un veikt zemes darbus,
2) 2.posms – 2012.gada vasarā – uzcelt katlu māju un pieslēgt skolai centrālo
apkuri.
6.2.5.SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
sekmīgi realizēts jaunais standarts
pamatizglītībā
pilnveidotas un ieviestas mūsdienīgas
mācību metodes un formas, aktivizēta
starppriekšmetu saikne
tiek novērtēti skolēnu pozitīvie
sasniegumi
skolas finanšu resursu lietderīga
izmantošana mācību kabinetu remontam
kopīgi pasākumi kolektīva saliedēšanā
un tradīciju veidošanā
administrācijas klātbūtne,
līdzdarbošanās un kolektīva iesaistīšana
visos skolas un ārpusskolas pasākumos
sekmīgi ieviests un reāli darbojas e-
klases žurnāls. Gatavojoties mācību
stundām, bieži tiek izmantoti interneta
resursi. Visi skolas skolotāji ir apguvuši
iespēju robežās IT jauninājumus un
pielieto tos mācību procesā. Tuvākajā
nākotnē skolā būs iespēja strādāt ar
interaktīvo tāfeli, kas dažādos mācību
procesu
nepietiekama sadarbība ar vecākiem
vecāku pasīva attieksme pret bērnu
audzināšanu
nepietiekams atbalsta personāls
(psihologs, logopēds)
daļēji novecojis tehniskais aprīkojums
pedagogiem jāturpina darbs, lai atrastu
optimālu sadarbību ar ikvienu
izglītojamo
64
skolas bibliotēka nodrošina visu
izglītības programmu apguvei
nepieciešamās mācību grāmatas
Iespējas Draudi
lielāku vērību pievērst mācību satura
sasaistei ar reālo dzīvi, aktivizēt jaunāko
tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā
uzlabot skolotāju un vecāku sadarbību
popularizēt, aktualizēt veselīgu
dzīvesveidu
paaugstināt skolēnu atbildību par skolas
vides izglītības saglabāšanu
palielināt skolēnu un personāla atbildību
par resursu taupīšanu un saglabāšanu
skolēnu skaita samazināšanās rezultātā
skola var tikt reorganizēta
skolēnu skaits samazinājās līdz
2009.gadam (98 bērni), no 2010.gada
1.septembra vērojams kāpums – 108
skolēni
nepietiekama finansējuma dēļ atlikta
skolas piebūves būvniecība
6.2.6. Secinājumi
1. Izglītības centrā ir skolēns un viņa individuālās mācību vajadzības. Skolotāja
pedagoģiskās rīcības mērķis un uzdevums skolā ir attīstīt un veicināt kritikas spēju un
patstāvību (briedumu).
2. Lai bērni sekmīgi adoptētos pamatskolā, ir ļoti svarīgi nodrošināt visu bērnam
nozīmīgo pieaugušo – pedagogu, vecāku, skolas medmāsas, sociālā pedagoga,
administrācijas – sadarbību, atbalstu un palīdzību.
3. Liela loma ir skolotāja personības paraugam, skolotāja personības unikalitātei un
īpašai pedagoģiskajai meistarībai, sevišķi strādājot ar skolēniem, kam ir grūtības ar
uzvedību un mācībām.
4. Skolas vidē mācību un audzināšanas procesa vadīšanā pedagoga profesionālā
kompetence sevī ietver padziļinātas psiholoģijas zināšanas, prasmi tās pielietot
pedagoģiskajā darbībā, savas emocionālās sfēras izpratni, prasmi risināt personiskās
problēmas.
5. Skolas vide sastāv no skolēnu un skolotāju savstarpējām attiecībām, no pedagogu un
skolēnu sadarbības ar apkārtējo sabiedrību un no skolas fiziskās vides.
65
6.3. Gaismas speciālā internātpamatskola
6.3.1. Īss izglītības iestādes apskats
1973.gada 1.septembrī tika atvērta Rīgas rajona Stopiņu ciema Gaismas internātpalīgskola
ar 60 skolēniem. Palīgskola darbu uzsāka uz bijušās Gaismas 8.-gadīgās skolas bāzes.
1974./75. m. g. skolai tika uzbūvēta metālapstrādes darbnīca, garāžas, taras noliktava un
malkas šķūnis. Tika veikts kapitālremonts galdnieku darbnīcā.
1976.gadā skolai tiek uzcelts internāts ar 120 vietām, ēdnīca, virtuve.
1996.gadā skola pēc likvidācijas un reorganizācijas procesa uzsāk darbu kā Gaismas
speciālā internātsākumskola ar 110 bērniem.
1997./98.m.g. tiek atvērta pirmā mācību klase bērniem invalīdiem, bet jau nākamajā
mācību gadā skolā divās klasēs mācības un dzīves iemaņas apgūst 12 bērni.
1998./99.m.g. skolas materiāli tehniskā un metodiskā bāze dod iespēju skolēniem mācības
skolā turpināt arī 5. un 6.klasē, bet no 2008./09. mācību gada apgūt pilnu pamatizglītības
programmu.
Ar Rīgas rajona finansiālo atbalstu tiek uzsākti plaši ēku un tehnisko komunikāciju
rekonstrukciju darbi. 1997.gadā veikta kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija,
1998.gadā veic katlu mājas un siltumtrases atjaunošanas darbus un 1999. gadā tiek veikti
apjomīgi rekonstrukcijas un paplašināšanas darbi internātā. Tiek uzcelts trešais stāvs un
bērniem ir iespēja dzīvot pa diviem vienā istabiņā ar labierīcībām. 2000.gada septembrī,
atbilstoši mūsdienu prasībām un sanitāri higiēniskajām normām rekonstruē mācību korpusa
telpas, bet 2001.gadā tiek veikta daļēja skolas teritorijas labiekārtošana. Skolas ēdnīcas
rekonstrukcija pabeigta 2007.gadā.
2009. gadā pēc Reģionālās reformas pabeigšanas Stopiņu novada dome pārņem Gaismas
speciālo internātpamatskolu savā pārvaldījumā. Un ar ERAF projektā piešķiro finansējumu un
Stopiņu novada domes līdzfinansējumu 2010. gadā tie rekonstruētas telpas praktisko darba
iemaņu apguvei un pilnveidei.
Skola patreizējā savā darbībā turpina gadu gaitā aizsākto darba tikuma un iemaņu apguvi.
Skolēnu piedalīšanās un panākumi Latvijas Speciālajā olimpiādē ir pierādījums sportisko
tradīciju turpinājumam skolā. Ar milzu atbildības sajūtu un gandarījumu skolēni un skolotāji
piedalījās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Bet skolas pedagogu
izstrādātie mācību un metodiskie darbi ir apliecinājums pedagoģiskā procesa tālākai attīstībai,
pilnveidei un jauns sākums skolas tālākai izaugsmei.
66
6.3.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē
2009./2010. mācību gadā skolā mācās un internātā dzīvo 87 skolēni, no kuriem 34 bērni ar
invaliditāti.
Skolēnu izglītošanas un audzināšanas darbu nodrošina sekojošs pedagoģisko
darbinieku sastāvs:
34
3
10
1
augstākā
pedagoģiskā
izglītība
2 augstākās
izglītības
maģistra grāds doktora grāds
ESF projektā ,, Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas
apstākļos” piedalās 9 skolas skolotāji.
6.3.3. Izglītības kvalitātes rādītāji
Skolā licencētās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem
neparedz valsts noteiktos pārbaudes darbus un eksāmenus.
Skolas prioritāšu īstenošanas plāns paredz daudzveidīgu sadarbības formu un metožu
izmantošanu skolēnu mācību motivācijas veidošanā maksimāli kvalitatīvai mācību satura
apguvei. Mācību priekšmetu programmu plānošanas individualizāciju atbilstoši katra skolēna
spējām un attīstības līmenim. Dažādu skolēnu sadarbības formu un metožu izmantošanu
mācīšanās motivācijas veidošanā un mācīšanās motivācijas paaugstināšanu.
Gada prioritāte ir veicināt un atbalstīt vecāku (aizbildņu) līdzdalību un sadarbību
izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu un iekļaušanu izglītības procesā un
mazināt sociālo atstumtību.
67
6.3.4.Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu speciālās izglītības programmas apguvē
Gaismas skolas skolotāji ir izstrādājuši un tipogrāfiski izdevuši sekojošus metodiskos un
mācību materiālus:
Ērika Kalniņa
1.ES PASAULĒ
Vides mācība sākumskolai
1. darba burtnīca
Gita Skrode, Maruta Auziņa
2.ES UN ŪDENS
Vides mācība sākumskolai
2.darba burtnīca
Anita Valeine, Iveta Zvejniece
3.GAISS UN VIDE
3. darba burtnīca
Anastasija Ozoliņa, Māra Zīverte
4.AUGSNE
Vides mācība sākumskolai
4. darba burtnīca
Māra Zīverte
5.DABASZINĪBAS
Darba burtnīca 5.klasei speciālajām
skol
Māra Zīverte
6.DABASZINĪBAS
Darba burtnīca 6.klasei speciālajām
skolām
Iveta Zvejniece
7.Darba burtnīca latviešu valodā 4.
klasei
Ērika Kalniņa
8.Darba burtnīca aritmētikā (C
līmenim)
Ērika Kalniņa
9.Darba burtnīca matemātikā 1. klasei
Ērika Kalniņa
10.Darba lapas matemātikā 1. klasei
Ērika Kalniņa, Olga Čudinova, Gita
Skrode
11.Matemātika 1. klasei
Ērika Kalniņa
12.Darba burtnīca matemātikā 2. klasei
Ērika Kalniņa
13.Darba burtnīca matemātikā 2.
klasei
Gita Skrode
14.Darba burtnīca matemātikā 3. klasei
Aita Valeine
15.Darba burtnīca matemātikā 4.
klasei
Ērika Kalniņa
16.Darba burtnīca matemātikā 5. klasei
Ērika Kalniņa
17.Darba burtnīca matemātikā 6.
klasei
Gita Skrode
18.Darba burtnīca vēsturē 6. klasei
Ērika Kalniņa, Gita Skrode, Olga
Čudinova
20.Bilžu alfabēts bez piktogrammām.
21. Bilžu alfabēts ar piktogrammām
68
19.Iepazīsti pasauli!
I.Laizāne, A. Žučkova, D.Rubiķe,
22. Esmu tīrs
23. Mansapģērbs
24. Mana istaba
25. Es ārpus mājas
26. Mana nauda
IZM apstiprināta un iesniegta
tipogrāfijā Ē. Kalniņa 27. Matemātika 2.
klasei
darba procesā Ē. Kalniņa
28. Matemātikas darba burtnīca 7.
klasei 1. daļa
Ē.Kalniņa, G.Skrode, O.Čudinova
29. Matemātika 3.klasei
Iesniegta izdevniecībā
Ē.Kalniņa, G.Skrode, O.Čudinova
30. Iepazīsti pasauli 2. daļa
5.3.5. SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
droša un estētiski sakārtota skolas vide
skaidri un saprotami izstrādāti Gaismas
speciālās internātpamatskolas darbības
reglamentējošie dokumenti
individuāli izstrādātas mācību programmas
un tematiskais plānojums pa mācību
semestriem speciālās izglītības programmā
21015911
skolas izstrādātas mācību programmas un
vienots tematiskais plānojums ar integrētu
mācību priekšmeta satura apguvi speciālās
izglītības programmā 21015811
skolēniem tiek nodrošināta plaša spektra
rehabilitācijas nodarbību programma:
fizioterapija, vispārējās fiziskās
sagatavotības, peldēšanas, mākslas, dejas,
mūzikas, valodas un darba terapijas
nodarbības
medicīniskā un psiholoģiskā aprūpe:
pediatra, psihiatra, psihologa un vidējā
skolas ģeogrāfiskā atrašanās vietas attālums
no novada centra
skolas skolēnu sastāvs ir no plaša reģiona,
kas apgrūtina aktīvu sadarbību ar skolēnu
vecākiem un viņu ģimenes locekļiem plašākai
individuālā darba un kultūras pasākumu
realizācijai
69
medicīniskā personāla uzraudzībā
skolēnu sasniegumi Latvijas valsts, Eiropas
un Pasaules Speciālās olimpiādes sporta
sacensībās
tiek nodrošināta atbalsta programma
skolēniem un viņu ģimenes locekļiem
sociālās atstumtības mazināšanai aktīvi
līdzdarbojoties dažāda līmeņa mākslas un
kultūras pasākumos valstī
profesionāli un augsti motivēti pedagoģiskie
un tehniskie darbinieki
13 gadu pieredze mācību un metodisko
materiālu izstrādē un izdošanā
profesionāli augsta līmeņa informāciju
tehnoloģiju izmantošana mācību materiālu
veidošanā un datorprogrammu izstrādē
skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem
mācību vielas apguvei
skolas aktīva darbība Eiropas strukturālo
fondu finanšu līdzekļu apguvē, tais skaitā
pārrobežu projektu un ES
mūžizglītības programmas Comenius
realizācija
70
IESPĒJAS DRAUDI
skolas teritorijas labiekārtošanas turpināšana
skolēniem drošas un aktivitāti veicinošas
vides pilnveidošanai: rotaļu laukuma
labiekārtošana
sporta laukuma labiekārtošana,
saimnieciskās darbības un koplietošanas
zonas tehniskā atdalīšana
nesakārtotā normatīvo dokumentu bāze
valstī neveicina speciālo skolu sistēmiskas
attīstības plānošanas iespējas
nevienlīdzīgais finanšu sadalījums speciālās
izglītības apguvei speciālajās skolās un
vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs
rada nevienlīdzīgas konkurences iespējas
skolu tālākajai attīstībai
ģimeņu sociālais un finansiālais stāvoklis
neļauj vecākiem adekvāti izvēlētie bērna
speciālajām vajadzībām piemērotāko
izglītības iestādi, bet gan tuvāko dzīves vietai,
tādejādi ietaupot uz ceļa izdevumiem, kas var
radīt skolēnu skaita samazināšanos speciālajā
skolā.
6.3.5. Secinājumi un ieteikumi
Vispārējās konkurences apstākļos skolas perspektīvās darbības iespējas nosaka:
darba vides atbilstība 21. gadsimta prasībām;
darba ētikas un savstarpējās komunikācijas pozitīvā gaisotne;
augsti profesionāla darbinieku sagatavotība savu tiešo pienākumu veikšanai;
skolas vārda atpazīstamība sabiedrībā;
skolas daudzpusīga izglītības un mācību programmu, rehabilitācijas un darba iemaņu
programmu piedāvājums atbilstoši pieprasījumam.
71
6.4. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs
6.4.1. Īss izglītības iestādes apskats
Skola atrodas Stopiņu novada administratīvajā teritorijā. Ēka nodota ekspluatācijā 2 kārtās
(1976.g. un 1977.g.). Skolu projektējusi arhitekte D.Dannenberga. Skolas kopējā platība
11 500 kvadrātmetri. Skolas teritorijā ietilpst 8.14 ha zemes. Īpašums reģistrēts 2004.gadā.
Skolas nosaukums mainījies četras reizes:
1975. gadā Juglas sanatorijas meža skola.
1992. gadā Juglas sanatorijas internātskola.
2003. gadā Juglas sanatorijas internātpamatskola.
2010.gadā Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs.
Skolā mācās un dzīvo skolēni no dažādiem Latvijas novadiem ar vieglām un dziestošām
tuberkulozes formām un ir vienīgā šāda profila skola valstī. Ir skolēni, kuri ārstēšanas kursu
sākuši stacionārā un to pabeidz skolā, tie, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi un kuriem ir atlieku
parādības, no ģimenēm, kur kāds no pieaugušajiem slimo ar bacilāro tuberkulozi, ar latento
tuberkulozo infekciju un ar hroniskām saslimšanām, kuriem jāsaņem profilaktisks kurss, ar
rengenoloģiskām pārmaiņām plaušās pēc pārciestām slimībām un sociālā riska ģimeņu bērni.
Pašlaik skolā mācās 190 skolēni. Skolas kolektīvs cenšas bērnu dzīvi veidot gaišāku, labāku,
jo skolā mācās arī skolēni, kuriem trūkst ģimenes siltuma.
Skolu finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par ikgadējo valsts budžetu
kārtējam gadam, apstiprināto ieņēmumu un izdevumu tāmi un citiem normatīvajiem aktiem.
Skola pilnībā nodrošina izglītojamos ar ēdināšanu, mācību grāmatām, profilaktisko veselības
aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību, atbilstošiem mācību līdzekļiem un mīksto inventāru
internātā.
6.4.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē
Skolā strādā kvalificēts pedagogu sastāvs. Tiek mācīti visi izglītības programmās
paredzētie priekšmeti. Ir aizpildītas visas štata vietas. Skolā strādā 37 pedagoģiskie darbinieki,
no tiem 33 pamatdarbā un 4 amatu apvienošanas kārtībā. 98% no visa pedagoģisko darbinieku
kopskaita ir ar augstāko pedagoģisko izglītību, ir 5 maģistri. 2009./2010.mācību gadā
pedagoģisko darbinieku kvalifikācijas celšanas kursos piedalījušies 24 skolas pedagogu. Ir 27
.mācību stundu skolotāji un 10 internāta skolotāji. Amata prasībām atbilst visi pedagogi.
72
Katrs skolotājs mērķtiecīgi un perspektīvi plāno savu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi un
konkrētus uzdevumus radošās darbības jomā.
6.4.3. Izglītības kvalitātes rādītāji
Skola ir licencējusi un sekmīgi īsteno trīs speciālās izglītības programmas un pirmsskolas
izglītības programmu:
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām. Izglītības
programmas kods 21015411. Licence Nr. V - 2500.
Speciālās pamatizglītības programma mazākumtautību programma izglītojamiem ar
somatiskām saslimšanām. Izglītības programmas kods 21015421. Licence Nr. V – 2501.
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.
Izglītības programmas kods 21015611. Licence Nr. V – 2123.
Pirmsskolas izglītības programma. Programmas kods 01011111. Licence Nr. V-2749.
Priekšmetu skolotāju skaits ir atbilstošs realizējamajām programmām, klašu komplektu
skaitam, internāta skolotāju skaits – atbilstoši grupu komplektiem, ir direktores vietniece
mācību darbā, direktores vietniece audzināšanas darbā, saimnieciskās daļas vadītājs,
psihologs, sociālais pedagogs, logopēds. Katrā priekšmetā ir izstrādātas un metodiskajās
komisijās apspriestas mācību priekšmetu programmas. To mērķi un saturs atbilst licencētajām
programmām. Ir izstrādāti reāli un īstenojami metodisko komisiju darba plāni. Skolēnu
pārbaudes darbi tiek plānoti, to rezultāti tiek apkopoti un analizēti ar mērķi uzlabot mācību
sasniegumus. Skolotāji savā darbā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas. Sistemātiski tiek
paplašināts bibliotēkas fonds gan ar mācību, gan metodisko literatūru. Mācību priekšmetu
stundās skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes, kas atbilst skolēnu spējām,
vecumam, mācību priekšmetu specifikai un mācību satura prasībām. Skola rada iespēju
skolēniem iepazītie ar novada uzņēmējdarbību, organizē ekskursijas pa Latviju, rosina
skolēnus piedalīties dažādos projektos un konkursos arī ārpus skolas. Skolā tiek apkopota
informācija par katra skolēna mācību sasniegumiem. Skolotāji vērtē skolēnu mācību darbu,
ievērojot valstī noteikto vērtēšanas kārtību. Izglītojamo sasniegumi tiek atainoti „e-klase”
elektroniskā žurnālā. Sekmes tiek analizētas no dažādām pozīcijām – skolēnu vidējie
rādījumi, mācību priekšmetu vidējie rādījumi, apguves līmeņu apskate, skolēnu progress vai
regress, sasniegumu analīze ilgākā laika posmā.
73
6.4.4.Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
Skolas telpas atbilst sanitāri higiēnisko normu prasībām. Katru gadu pēc plāna tiek veikts
skolas kosmētiskais remonts. Skolas telpu iekārtojums atbilst mācību procesa vajadzībām.
Skolēniem un skolotājiem ir iespējas izmantot mācību tehniskos līdzekļus. Skolas
darbiniekiem ir nodrošināta brīva pieeja Interneta globālajam tīklam ar iezvanpieejas
palīdzību. 2011. gadā plānots aprīkot ar datoriem un Internetu visas mācību klašu telpas.
Izremontētas un aprīkotas gandrīz visas skolas telpas. Katra mācību gada beigās tiek
apsekotas skolas telpas un nepieciešamības gadījumā tiek veikts remonts. Skolā ir visas
nepieciešamās telpas un pietiekami materiāltehniskie resursi skolas izglītības programmu
īstenošanai. Izglītojamajiem ir iespēja dzīvot skolas internātā. Pilnībā sakārtots un atbilst
normatīvajām prasībām1. korpusa un 2.korpusa internāta istabas. 2010. gada vasarā uzsākts
renovēt arī 6.korpuss, pielāgojot to izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām. Skolā ir noteikta
kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai. Bibliotēkas fonds nodrošina katram
izglītojamajam mācību grāmatas un uzziņu literatūru. Skolas atbalsta personāls ir nodrošināts
ar atsevišķām telpām un materiāltehniskiem resursiem kvalitatīvai personāla funkciju
veikšanai. Ir apzināti skolēni ar īpašām vajadzībām. Šiem skolēniem tiek īstenota atbilstoša
izglītības programma. Vecākiem radītas iespējas saņemt sistemātisku skolas atbalsta
personāla palīdzību, individuālos pedagogu un skolas vadības konsultācijas un pēc
pieprasījuma – konkrētas izglītojošas nodarbības. Izveidota skolas mājas lapa, tiek izdota
skolas avīze „JUGLASSI.LV”, iekārtots skolas muzejs. Skolas finanses veido valsts budžeta
līdzekļi, Stopiņu novada domes budžeta līdzekļi un ieņēmumi no skolas saimnieciskās
darbības. Finansu līdzekļu aprite tiek organizēta centralizēti ko veic Stopiņu novada domes
grāmatvedība. Skola pilnībā izglītojamos nodrošina ar ēdināšanu, mācību grāmatām,
profilaktisko veselības aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību, atbilstošiem mācību
līdzekļiem un mīksto inventāru internātā. Uzsākot un beidzot mācību nedēļu skolā,
izglītojamie tiek nodrošināti ar bezmaksas autotransportu novada teritorijas robežās.
Skola izdod apliecību par pamatizglītības programmas apguvi un izziņu par obligātās
pirmsskolas izglītības apguvi.
Tālākās attīstības vajadzības pamatjomās.
1. Mācību saturs – mācību procesa individualizācija un diferenciācija izglītības kvalitātes
paaugstināšanai, informatīvi metodiskā kabineta pilnveidošana, iedzīvināt pirmsskolas
izglītības programmu.
2. Mācīšana un mācīšanās – vienota pieeja mājas darbu uzdošanai un novērtēšanai 5.-9.
klasēs, skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaite un analīzes sistēmas veidošana,
74
aktivizēt moderno informācijas tehnoloģiju pielietošana mācību procesā, vecāku
izglītošanas un līdzdalības palielināšana mācību procesā, veicināt skolēnus izvērtēt
savus savu darbu, veicot pašvērtējumu mācību stundās, analizējot sasniegto pārbaudes
darbos, mācīties analizēt savu uzvedību.
3. Mācību sasniegumi – skolēnu sasniegumu uzlabošana ikdienas darbā, sistemātiski
vērtēt skolēnu mājas darbus latviešu valodas un matemātikas priekšmetos, skolotājiem
uzskaitīt un analizēt mācību dinamiku savā mācāmajā priekšmetā.
4. Atbalsts skolēniem – skolēnu veselības stāvokļa uzlabošana, dažādojot fiziskās
aktivitātes, skolas veselības veicināšanas programmas pilnveidošana, pārstrādāt un
piedāvāt interešu izglītības programmas, atbilstošas skolēnu interesēm, pārstrādāt
skolas karjeras izglītības programmu, izstrādāt programmu darbam ar skolas
talantīgajiem skolēniem, pilnveidot darbinieku prasmes darbam ar skolēniem, kuriem
ir speciālās vajadzības, veicināt skolēnu līdzdalību dažāda līmeņa lēmumu
pieņemšanas procesos.
5. Skolas vide – veicināt piederības apziņu un lepnumu par skolu gan skolēniem gan
skolas darbiniekiem, aktivizēt skolas pašpārvaldes darbību skolas dzīves organizēšanā,
pilnveidot skolas iekšējās kārtības noteikumu realizāciju, ievērošanu un atbildību par
pārkāpumiem, izstrādāt projekta „Draudzīga skola” programmu un aktīvi iesaistītie
tajā, pārstrādāt un izvietot skolā skaidri saprotamas norādes, pilnveidot skolas gaiteņu
un vestibila piemērotību skolēniem un apmeklētājiem (uzgaidāmais stūrītis, garderobe,
soli), skolas apkārtnes labiekārtošana – pastaigu celiņu plākšņu sakārtošana, sporta
stadiona modernizēšana.
6. Resursi – skolas telpu remonts – 7.korpusa un 8.korpusa renovācija, sporta skolotāju
darba telpu remontēšana, valsts valodas, ģeogrāfijas, 5.korpusa un 4.korpusa sanitārie
mezgli, lielajā pārejā radiatoru nomaiņa, skolas gaiteņu remonts, siltā ūdens mezgla
modernizēšana, internāta istabu aprīkošana ar jaunām mēbelēm un aizkariem, mācību
telpu aprīkošana ar interneta pieslēgumu un datoru e – klases darbam.
7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana – izstrādāt skolas
attīstības plānu 2011.-2013.gadam, aktivizēt skolas padomes darbu.
75
6.4.5. SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
renovētas telpas
skolas atrašanās vieta
nodrošinājums ar mācību grāmatām
mācību procesa tehniskie resursi
profesionāls un stabils pedagogu
kolektīvs
individuālie korekcijas plāni
atbalsta personāla darbs
sadarbība ar vecākiem
nepietiekošs interešu izglītības
finansējums
skolotāja un skolēna dialoga kvalitāte
IESPĒJAS DRAUDI
vietējās pašvaldības atbalsts un sadarbība
ES projektu līdzekļu piesaiste
vecāku pedagoģiskā izglītošana
sadarbība ar citām skolām
piederības apziņas un lepnuma par skolu
aktivizēšana
skolēni no riska ģimenēm
samazinās izglītojamo skaits
joprojām valstī zems skolotāja profesijas
prestižs
vecāku materiālā stāvokļa pasliktināšanās
6.4.6. Secinājumi un ieteikumi
Mēs esam un paliekam bagāti. Mūsu vienīgā, lielā bagātība – cilvēki. Tie, kas veidojas no
maza, neveikla pirmklasnieka līdz staltam jaunietim, un tie, kuri māca, atbalsta, rūpējas,
rosina, mudina.
Internātskolā ne tikai iegūst izglītību, te apgūst dzīves skolu, mācās dzīvot pieņemtā
ģimenē. Personāla – audzēkņu attiecības drīzāk atgādina lielu ģimeni vai saimi. Vairāk kā
trīsdesmit gadus šai saimē mainās gan pedagogi, gan audzēkņi, bet nemainās gaišā sajūta, kad
pēc gadiem skolā ienāk stalts, smaidīgs jaunietis ar vārdiem: „Sveiki, skolotāj! Kā man jūsu
visu pietrūkst!” „Tie ir mūsējie!” saka gan audzēkņi, gan pedagogi.
Skola savu darbu uzsākusi 1976.gadā un savā pastāvēšanas laikā ir izglītojusi vairāk kā
1105 skolēnu.
76
Mainās skolas nosaukumi, mainās ģimenes locekļi-audzēkņi un skolotāji, bet paliek
pozitīvais kopā dzīvošanas azarts, kopīga ikdienas grūtību pārvarēšana, svētku svinēšana,
kopīga vēlme būt radošiem.
2009./2010.m.g. skolā pamatizglītību apguva 206 skolēni. Skolēnus mācīja un audzināja
43 pedagoģiskie darbinieki, 5 no tiem-pedagoģijas zinātņu maģistri. No skolas dibināšanas
brīža skolu 25 gadus vadīja Aina Brikše, talantīga un pieredzējusi direktore, kas skolu no
jaunbūves pārvērta par visā Latvijā atpazīstamu mācību iestādi.
Skolas bijušie audzēkņi veiksmīgi turpina mācības dažādās mācību iestādēs, apgūst
arodus un atzīst, ka katrs pedagogs devis savu artavu viņu izglītošanā. Un tādu kritēriju, pēc
kuriem iedalīt pedagogus veiksmīgākos vai mazāk veiksmīgos, nav. Jo atšķirīgi ir ne tikai
skolotāji, arī katrs audzēknis ir citāds. Vispirms - tie ir bērnu iemīļoti, neaizmirstami skolotāji;
tādi kā matemātikas skolotājs Ernests Lapiņš, kuru cienīja un augstu novērtēja arī tie, kuriem
matemātika nebija mīļākais priekšmets, vienmēr audzēkņiem atvērtā, iejūtīgā latviešu valodas
skolotāja Aija Jēkabsone, iecietīgā, katra bērna dvēselē dziļi ieinteresētā „mazo” skolotāja
Sandra Briška, ilggadējā sākumskolas metodiskās apvienības vadītāja Ieva Grandberga, kura
vienmēr atsaucīgi prata kolēģēm organizēt interesantus seminārus, rosināt uz kopīgiem
projektiem un interesantiem pasākumiem. Bibliotekāres Guntas Bruģētājas vadībā izveidots
mūsdienīgs skolas informatīvi metodiskais centrs – bibliotēka, organizētās tikšanās ar
grāmatu autoriem, ilustratoriem, radošās darbnīcas un izstādes bibliotēkā dod iespēju
jauniešiem pilnveidot savu redzesloku, attīstīt intereses.
Tradīcijas un svētki, kurus iezīmēja jau no skolas aizgājuši pedagogi, tādi kā lieliskā
mūzikas skolotāja Gita Kataja, kura ar savu degsmi un mākslas izpratni skolā organizēja
koncertus, tikšanās ar māksliniekiem, svētkus un svinīgus pasākumus, - tagad turpinās un
bagātinās mūzikas skolotājas Laumas Vicinskas – Karakonas vadībā. Ir bijušas gan pašu
uzvestas operas, gan uzstāšanās festivālā „Nāc līdzās”. Neparasti krāsainas, radošas
darbošanās pilnas ir bijušas mājturības skolotāju Anitas Miķelsones un Jura Karakona
organizētās mājturības nedēļas. Vienmēr jaunā un citādā veidā audzēkņus rosina dabas zinību
skolotāja Baiba Šmite, ir bijušas gan mīļo mājdzīvnieku izstādes, gan skaistu no dabas
veidotu kompozīciju ekspozīcijas.
Šobrīd, Sarmītes Kļaviņas vadībā, skolā aktīvi darbojas skolas parlaments, kas organizē un
vada skolas pasākumus - audzēkņu dzimšanas dienu pēcpusdienas, sporta sacensības, mācību
priekšmetu nedēļas, diskusijas par aktuālām skolas dzīves tēmām, koncertus, izstādes, diskotēkas un
citus pasākumus. Skola ir iesaistījusies arī kustībā „Draudzīga skola”, kura par savas darbības mērķi ir
izvirzījusi skolas psihoemocionālās vides pilnveidošanu, lai attiecības starp bērniem vecākiem,
skolotājiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Pēc stundām
skolēni var sevi pilnveidot pulciņos un interešu izglītības nodarbībās: muzikālajā pulciņā, korī,
77
instrumentālajā ansamblī, ārstnieciskajā vingrošanā, ritmikā, vizuālajā mākslā, volejbolā, informāciju
tehnoloģijās, latviešu valodā, karjeras izglītībā, tautiskajās dejās un rotaļās, simegrāfijā, žurnālistikā.
Skolā notiek projekti un pasākumi, kuri popularizē un veicina veselīgu dzīvesveidu.
Ja dienas skolā pedagogu darbs beidzas pēcpusdienā, tad internātskolā tas turpinās līdz
naktsmieram. Te skolotāji vienmēr gatavi pastrādāt ar audzēkni pēc stundām, lai tiktu līdz vēlamajam
rezultātam. Stafeti pārņem internāta skolotāji un interešu izglītības skolotāji.
Internāta skolotājs nereti ar audzināmo risina pat tādas problēmas, kuras bērns nespēj
izstāstīt pat vecākiem. Tādās reizēs neiztikt bez sociālā pedagoga un psihologa palīdzības. Un
jau atkal gribas nosaukt visus audzinātājus, jo katram no viņiem ir savas spējas, talanti un
prasmes iesaistīt skolas dzīvē daudz cietušus, rūgtu dzīves pieredzi guvušus bērnus, un visiem
kopā viņiem ir prasme un spēja mīlēt, piedot, saprast.
Jo internātskolā IR audzēkņiem otrās mājas. Un reizēm – labākās…
Pēdējos 8 gados direktores Irēnas Frankovičas vadībā skola ir atjaunota un mainījusies
līdzi laikam: izstrādātas un licencētas speciālās izglītības programmas, skola saņēmusi
akreditācijas apliecību maksimālajam termiņam, renovēti un siltināti 6 internāta korpusi,
izremontētas gandrīz visas mācību telpas, uzbūvēts jauns siltuma mezgls, iegādātas jaunas
mēbeles, skolas mācību un metodiskā bāze tiek nepārtraukti pilnveidota, ir notikusi skolas
vispārējā informatizācija un pāreja uz skolvadības sistēmu e-klase. 2010.gada rudenī, apgūstot
ERAF projektā iegūto finansējumu, tika pabeigta 6.korpusa renovācija, kurā būs mūsdienīgas
mācību un internāta telpas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Sadarbojoties ar Stopiņu novada
domi, viens no skolas korpusiem izremontēts un pielāgots pirmsskolas izglītības vajadzībām,
un jau no 2010.gada novembra atvērtas 2 pirmsskolas izglītības grupiņas Stopiņu novada
bērniem.
Skola ir atvērta un ir gatava pēc vecāku un sabiedrības pieprasījuma, izstrādāt un licenzēt
vispārizglītojošo pamatizglītības programmu, tā veidojot nepārtrauktu mācību procesu no
pirmsskolas līdz pamatizglītības iegūšanai un nākotnē piedāvāt saviem skolēniem iegūt arī
arodizglītību.
78
7. Vidējā izglītība un tās apguves iespējas Stopiņu novada Ulbrokas
vidusskolā
Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās
vidējās izglītības programmas. Stopiņu novada teritorijā vispārējo vidējo izglītību var iegūt
Ulbrokas vidusskolā. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka valsts vispārējās
vidējās izglītības standarts. Ir četri vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni:
1) Vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši
akcentētiem mācību priekšmetiem;
2) Humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši
akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
3) Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa
ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
4) Profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu
profesionālo ievirzi (piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).
Katra virziena vispārējās vidējās izglītības programmā obligātos mācību priekšmetus
nosaka Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts (MK noteikumi Nr.715).
Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās un ģimnāzijās. Vispārējo
vidējo izglītību var apgūt arī vakara (maiņu) vidusskolās.
Beidzot vidusskolu, izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju
izrakstu. Centralizētā eksāmena vērtējumu apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.
Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurā
augstākās izglītības programmā. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību
priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk kā 2 no tiem saņēmis
vērtējumu, kas atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, viņam tiek izsniegta liecība. Obligātie valsts
pārbaudījumi (eksāmeni un ieskaites) par vispārējās vidējās izglītības ieguvi noteikti Valsts
vispārējās vidējās izglītības standartā.
79
7.1. Īss Ulbrokas vidusskolas apskats (vidējā izglītība)
Tiek realizēta viena vidējās izglītības programma:
Programmas
nosaukums
Kods Licence Derīguma
termiņš
Skolēnu skaits
Vispārējās vidējās
izglītības
vispārizglītojošā
virziena programma
31011011 Nr. V-
2349
31.07.
2015.
01.09.2007.- 65
01.09.2008.- 60
01.09.2009. - 56
Skolā ir nepieciešamie pedagoģiskā personāla resursi vidējās izglītības programmas
realizēšanai: 17 skolotāji strādā vidusskolas posmā (paralēli pamatskolas posmam) no kuriem
4 skolotāji ir ar pedagoģijas zinātņu maģistra grādu, bet 8 skolotāji ieguvuši profesionālās
darbības 3. kvalitātes pakāpi. Pedagogi ir apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus un
seminārus: Starptautisko Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas pasākumu „Sadarbība
rītdienas skolai” (4 pedagogi), „Uzņēmumu un organizāciju izaicinājumi pārmaiņu apstākļos”,
„LifelongLearning Programme Talking to people”,
Skolā ir programmas realizēšanai nepieciešamo telpu, kuras pakāpeniski un regulāri tiek
remontētas, apgādātas ar mēbelēm, mācību tehniskajiem līdzekļiem.
Skola ir nodrošināta ar vienotu datortīklu, kas nodrošina katram skolotājam stundas laikā
strādāt ar e-klasi, jo skola ir pārgājusi uz e-žurnālu visām klašu grupām. Vidusskolēniem
nodrošināta pieeja abās datorklasēs mājas darbu izpildei, prezentāciju veidošanai un
informācijas meklēšanai. Tiek abonēta letonika.lv.
Papildus piekļuvi internetam, mācību literatūrai, izziņu literatūrai nodrošina skolas
metodiski informatīvais centrs (MIC).
7.2. Izglītības kvalitātes rādītāji
Skolēnu mācību sasniegumi 2009./2010.m.g.pirms pēcpāŗbaudījumiem
I.T. O. P. N.
Vidusskolā 0% 5,6% 57,4% 37%
Skolā kopā: 2,6% 23,8% 48% 25,6%
80
Skolēnu mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats pēc pēcpārbaudījumu nokārtošanas
2008./2009.m.g. I.T. O. P. N.
Vidusskolā 0% 8,33% 48,7% 43%
Skolā kopā: 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%
2009./2010.m.g. I.T. O. P. N.
Vidusskolā 0% 7,4% 83,3% 9,3%
Skolā kopā: 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%
Mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats :
Vidusskolā I.T. O. P. N.
2004./2005.m.g. 1,1% 25,6% 43,4% 29,9%
2005./2006.m.g. 5% 44% 40% 11%
2006./2007.m.g. 5% 39% 43% 13%
2007./2008.m.g. 7% 48% 41% 5%
2008.2009.m.g. 0% 8,33% 48,7% 43%
2009./2010.m.g. 0% 7,4% 83,3% 9,3%
Skolā kopā I.T. O. P. N.
2004./2005.m.g. 8,5% 33,3% 37,2% 21,1%
2005./2006.m.g. 3% 40% 41% 15%
2006./2007.m.g. 3,5% 39% 43% 14,5%
2007./2008.m.g 4% 47% 43% 6%
2008./2009.m.g. 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%
2009./2010.m.g. 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%
81
Salīdzinošā skolēnu individuālo mācību sasniegumu dinamika un standartu prasību
izpilde mācību priekšmetos 2009./2010.mācību gadā un VPD:
Vidusskola:
Priekšm. Inform. BEP Ģeogr. Sports Matem. Kult.v.
07./08.m.g.
Gadā 6,2 6,1 6,5 6,8 5,3 8
VPD 6,5 5,9 5,1 6,8 4,9 5
08./09.m.g.
Gadā 6,5 5,5 5,2 6,6 -
VPD 6,7 5,8 4,8 6,7 -
09./10.m.g.
Gadā 5,45 6,0
VPD 5,36 6,7
Par izglītības kvalitāti liecina vidusskolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs,
skatēs, konkursos. Skolēni ir piedalījušies LR Ārlietu ministrijas eseju konkursā „ Mans
karoga stāsts”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konkursā, datorgrafikas
konkursā, Latvijas Infektoloģijas centra plakātu konkursā, Stopiņu novada domes rīkotajos
konkursos.
7.3. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
nodrošināt pedagogiem pašizglītības iespējas, pilnveidot tālākizglītības
informatīvo bāzi un metodiska atbalsta materiālus, sniegt ierosmes jauniem
meklējumiem izglītības kvalitātes nostiprināšanā;
atbalstīt un koordinēt skolas pedagogu līdzdalību ESF un citos projektos;
organizēt pieredzes apmaiņu par efektīvu mācību metožu izmantošanu skolēnu
mācību sasniegumu paaugstināšanai;
organizēt skolotāju radošo darbu skati, apkopot metodisko pieredzi skolotāju darba
mapēs;
paaugstināt skolotāju kompetences mācību tehnisko līdzekļu pielietošanā un
izmantošanas efektivitātē;
organizēt alternatīvās skolas olimpiādes un stimulēt skolēnu iesaistīšanos dažādos
ārpusskolas institūciju izsludinātajos konkursos;
82
meklēt iespēju papildus mācību telpām, kā arī racionāli izmantot esošās sakarā ar
matemātikas, mūzikas kabinetu pārslodzi; nav laboratorijas telpu fizikas,
bioloģijas kabinetiem;
rast iespēju iekārtot brīvā laika un atpūtas telpu;
skolas telpas nav piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem;
nav piemērota telpa psihologam grupu nodarbībām;
finansiālo iespēju robežās turpināt papildināt materiāli tehnisko bāzi izglītības
programmu realizēšanai vidējās izglītības standartam;
paplašināt mācību tehnisko bāzi atbilstoši mācību satura apguvei un izglītošanās
procesa pilnveidei ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem;
vēlams iekārtot „Vecāku telpu” individuālajām sarunām pedagogam ar vecākiem.
7.4. SVID analīze (vidējā izglītība)
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
profesionāls mācību procesa pilnīgai
nodrošināšanai atbilstošs pedagogu
kolektīvs
lielas pedagoģiskā un tehniskā kolektīva
darba spējas, radošums, atsaucība kopīgā
darbā un kolektīva atbalsts, draudzīgums
un laba atmosfēra darba kolektīvā
veiksmīga sadarbība ar pašvaldību
(iespēja sadarboties visos līmeņos un
pasākumos)
skola ar demokrātiskām darba metodēm,
uzmanības centrā skolēns un viņa
intereses; pozitīva attieksme pret bērniem;
skolēniem un skolotājiem labvēlīga un
mājīga gaisotne
palielinās skolēnu skaits sākumskolā
nodrošināta sadarbība ar atbalsta
personālu
mazs skolēnu skaits, trūkst konkurences,
iestājas skolēni ar nepietiekošām
zināšanām un vāju motivāciju, kādēļ
nevaram veidot citas programmas
nepietiekama ģimeņu ieinteresētība un
aktivitāte sadarbībā ar skolu
nepietiekoša materiāli tehniskā bāze
(mācību tehniskie līdzekļi, mēbeles,
remonti u.c.)
pedagogu kolektīvā nav vīriešu
nevar nodrošināt ar mācību grāmatām
neattaisnoti stundu kavējumi, kas
pazemina sekmju līmeni
grūti veidojas sadarbība ar vecākiem,
kuru bērni nesekmīgi un neattaisnoti kavē
stundas
nepietiekama kontrole par skolēnu
sekmēm, kavējumiem, nepieciešama
83
skolas vadības labi organizēts komandas
darbs, precīza lēmumu pieņemšana,
veiksmīga administrācijas un skolotāju
sadarbība, pretimnākšana, sapratne,
lokanība, tiek vērtēts skolotāja darbs
aktīva Skolēnu padome
dalība un pieredze vietējos un
starptautiskos projektos
tradīciju saglabāšana
droša vide un pozitīva attieksme pret
bērniem
skaista skolas apkārtne, laba skolas ēka,
kura ir uzlabota, pilnveidota un regulāri
tiek atjaunota un remontēta
plaša ārpusstundu nodarbību izvēle
(kori, deju kolektīvi, sporta nodarbības,
lietišķā māksla, literārā māksla u.c.)
skolēni tiek nodrošināti ar nokļūšanu
uz/no skolas ar skolēnu autobusiem
mūžizglītības nodrošināšana skolā,
iesaistoties Eiropas projektos
savlaicīga reaģēšana un vecāku
iesaistīšana to risināšanā
darbs vērsts uz viduvējību un
nesekmīgajiem
daļai skolēnu zems kultūras un
elementāras pieklājības līmenis (necenzēti
vārdi, smēķēšana, rupja izturēšanās pret
skolas darbiniekiem, ļaunprātīga skolas
inventāra bojāšana)
pārslodzes radītās sekas – radošās
enerģijas izsīkums
skolas saimnieciskā darba vadība un
organizācija
IESPĒJAS DRAUDI
visiem ieinteresēti un kopā domāt par
skolas tēla atpazīstamību
turpināt darbu starptautiskos projektos
organizēt pedagogu radošās diskusijas
un pieredzes apmaiņu
censties atjaunot ( ja būs vecāku
maksātspēja un 10. klases skolēnu
potenciāls) sadarbību ar Latvijas
Uzņēmējdarbības un menedžmenta
akadēmiju
visiem līdzekļiem katram pedagogam
vāji attīstīta sabiedriskā transporta
kustība
stipri nolietots skolas autotransports
samazinās skolēnu skaits saistībā ar
izbraukšanu uz ārzemēm; dzimstības
samazināšanās
skolotāju radošā un inovatīvā pacēluma
izsīkums - ieliktais darbs neatbilst ne tā
rezultātiem, ne atalgojumam
valsts izglītības politikas
nekonsekvences
84
censties aktivizēt vecāku līdzdalību un
līdzieinteresētību skolas un bērna dzīvē
vecāku iesaistīšanās ekskursijās, klases un
skolas pasākumos, iepazīstinot ar savu
profesiju
piedāvāt sevi ne tikai kā izglītības
iestādi, bet arī kā daudzprofila iestādi
(semināri, izstādes, kursi u.c.) – t.i. skolas
atpazīstamība
izveidot profilkursu, kas varētu
ieinteresēt vidusskolēnus padziļināti
apgūt kādu priekšmetu (komerczinības,
tulkošana, psiholoģija, sporta klase,
valodas, lietvedība, frizieris-kosmetologs)
turpināt risināt sabiedriskā transporta
problēmas
mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu
koncertēšana ārpus skolas
plašāk un pārdomātāk izmantot sporta
kompleksu un peldbaseinu
mācību grāmatu un mācību līdzekļu
sadārdzināšanās, bet valsts finansējuma
samazināšanās atstās to iegādi vecāku
ziņā
Rīgas tuvums un problēmas ar
sabiedrisko transportu var apdraudēt
skolas kontingenta sarukšanu
mazskaitliska vidusskola
skolas saimnieciskā darba organizācija;
skolēni pēc 9. klases izvēlas iegūt
profesiju
pedagogu kolektīva novecošanās
izaugusi jaunās demokrātiskās
sabiedrības un skolas producētā vecāku
paaudze ar kategoriskām prasībām skolai,
bet nespēju un nevēlēšanos sniegt atbalstu
bērnam darboties kopā ar skolu
7.5. Secinājumi un ieteikumi
profesionāls mācību procesa pilnīgai un sekmīgai nodrošināšanai atbilstošs pedagoģiskais
un tehniskais personāls (kvalifikācija, radošums, demokrātisks vadības stils un komandas
darbs, draudzīga attieksme);
veiksmīga sadarbība visos līmeņos ar pašvaldību un tās institūcijām;
aktīvs Skolēnu un Skolas padomes darbs;
aktīva dalība un pieredze starptautiskos projektos;
aktivizēt vecāku līdzdalību un līdzieinteresētību skolas un sava bērna dzīvē;
piedāvāt skolu ne tikai kā izglītības iestādi, bet arī kā kultūras un izglītības iestādi
pieaugušajiem, tā veicinot skolas atpazīstamību;
uzlabot kontroli un sadarbībā ar vecākiem samazināt skolēnu neattaisnotus stundu
kavējumus, lielāku akcentu vēršot elektroniskās informācijas apmaiņai;
85
audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga
dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu;
jāpilnveido mācību tehniskā bāze, jāaktivizē zinātniski pētnieciskais darbs.
86
8. Profesionālās ievirzes izglītības iespējas Stopiņu novada Ulbrokas
Mūzikas un mākslas skolā
8.1. Īss izglītības iestādes apskats
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola dibināta 1998. gada 22. jūlijā. Sākumā gan tikai kā
Mūzikas skola (Stopiņu pagasta padomes sēdes protokols Nr.38, 22.07.1998.), mākslas nodaļa
tika pievienota 2000. gada 23. augustā (Stopiņu pagasta padomes sēdes protokols Nr.89,
23.08.2000.). No šī brīža skolas nosaukums Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola.
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas darbību nosaka NOLIKUMS, kas apstiprināts
Stopiņu novada Domes sēdē 2005. gada 2. februārī (protokols Nr.103).
Skolas darbs tiek organizēts atbilstoši LR likumdošanai un spēkā esošajiem normatīvajiem
aktiem.
Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr. 4374902277, izsniegta 16.09.2010.
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā mācās
bērni no 7 gadu vecuma. Skola realizē 13 licencētas un akreditētas Izglītības programmas.
Izglītības programmas tiek apgūtas divos apmācības periodos mūzikas nodaļā un vienā
periodā mākslas nodaļā.
7 – gadīgā apmācība notiek vizuāli plastiskās mākslas nodaļā, tiek uzņemti audzēkņi no 8 -
9 gadu vecuma. Audzēkņi apgūst šādus mācību priekšmetus – zīmēšana, gleznošana,
veidošana, kompozīcija, mākslas valodas pamati, kā arī mācību priekšmetu darbs materiālā –
keramika, grafika, datorgrafika un zaļā prakse – plenērs.
8 - gadīgā apmācība notiek klavierspēlē, vijoļspēlē un kora klasē. Šajās programmās tiek
uzņemti audzēkņi no 7 gadu vecuma.
6 - gadīgajās apmācības programmās - akordeona, kokles, ģitāras, sitaminstrumentu un
pūšaminstrumentu specialitātēs audzēkņi tiek uzņemti no 8 - 9 gadu vecuma.
Bez specialitātes (mūzikas nodaļā) audzēkņi apgūst solfedžo no 1. klases, mūzikas
literatūru no 2. klases 6 - gadīgajā apmācībā un no 4. klases 8 - gadīgajā apmācībā, kā arī
vispārējās klavieres kora klases audzēkņi no 1. klases, pārējo specialitāšu audzēkņi no
2.klases. Kora klases audzēkņiem ir iespēja papildus apgūt arī kāda pūšaminstrumenta spēli.
Pēc skolas beigšanas audzēkņi ir sagatavoti izglītības turpināšanai vidējā pakāpē.
Skolā darbojas vairāki kolektīvi – akordeonistu ansamblis, koklētāju ansamblis, flautu
ansamblis, ģitāristu ansamblis, vijolnieku ansamblis, koris un kora klases ansambļi, kā arī
kameransamblis.
87
Skolas absolventi muzicē Jauniešu simfoniskā orķestra sastāvā, pūtēju orķestros, dzied
koros.
Tradīcijas, sadarbība un citi ārpusklases pasākumi ir tie, kas ikdienas darbam piešķir
papildus saturu un krāsas. Radošu prieku un pilnveidošanos mūsu audzēkņi gūst radoši
darbojoties gan citviet Latvijā, gan arī aiz tās robežām. Jaunas idejas un iedvesmu smeļamies,
tiekoties gan formālās, gan neformālās draudzības „saspēlēs” ar citām mūzikas un/vai mākslas
skolām.
Esam ieguvuši draugus arī ārpus mūsu valsts robežām. Starptautisko sadarbību uzsākām
2006. gadā ar apmaiņas vizītēm ar Alytus (Lietuva) mūzikas skolu, 2008. gadā ar Palangas
(Lietuva) mūzikas un mākslas skolu. Šādas apmaiņas programmas dod lielisku iespēju
saredzēt sevi plašākā kontekstā, paplašināt audzēkņu redzesloku un veicināt motivāciju, kura
rodas kopīgās muzicēšanas un radošo darbnīcu priekā. Audzēkņi katru gadu piedalās vasaras
nometnēs.
Katru gadu piedalāmies ap 25 – 30 festivālos, koncertos, izstādēs Stopiņu novadā un citur
republikā.
Nozīmīgi pasākumi mūsu skolā ir mācību pusgadu noslēgumi – 1. pusgadā Ziemassvētku
noskaņās veidots koncerts – izstāde, 2. pusgadā koncerts – izstāde „Tādi esam”. Pasākumos
tiek sumināti skolas izcilnieki un konkursu laureāti. Par tradīciju kļuvuši arī skolotāju
koncerts – izstāde pirmajos pavasara mēnešos. Īpaši svētki mums ir audzēkņu izlaidumi.
Svarīga loma mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītības audzēkņiem ir iespēja
klausīties un vērot profesionāļu sniegumu. Organizējam operu, baleta izrāžu, izstāžu, kā arī
kultūrvēsturisku vietu apmeklējumus un tikšanās ar interesantām un radošām personībām.
Skolas darbības mērķis – veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas
nodrošinātu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmās noteikto mērķu
sasniegšanu. Būdami atvērti pasaules kultūras daudzveidībai, vienlaikus gribam attīstīt savas
nacionālās vērtības un kultūras savdabību, pilnveidot un saglabāt to.
88
8.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē
Pedagoģiskais sastāvs nodrošināts visām profesionālās ievirzes izglītības programmām.
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā strādā:
2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
Mūzikas
nodaļa
23 21 20
Mākslas
nodaļa
5 5 4
Kopā 28 26 24
Pedagogu izglītība:
2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
augstākā vid.prof. augstākā vid.prof. augstākā vid.prof.
Mūzikas
nodaļa
21 2 20 1 19 1
Mākslas
nodaļa
5 5 4
Kopā 26 2 25 1 23 1
89
8.3. Izglītības kvalitātes rādītāji
Skola ir akreditēta (AI 2134, 19.12.2006.) izglītības iestāde.
Skolai ir 13 licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes izglītības programmas:
Nosaukums Kods
Vizuāli plastiskā māksla 20V21100
Taustiņinstrumnetu spēle – Klavierspēle 20V21201
Taustiņinstrumentu spēle – Akordeona spēle 20V21201
Stīgu instrumentu spēle – Ģitāras spēle 20V21202
Stīgu instrumentu spēle – Kokles spēle 20V21202
Stīgu instrumentu spēle – Vijoļspēle 20V21202
Pūšaminstrumentu spēle – Flautas spēle 20V21203
Pūšaminstrumentu spēle – Klarnetes spēle 20V21203
Pūšaminstrumentu spēle – Saksofona spēle 20V21203
Pūšaminstrumentu spēle – Mežraga spēle 20V21203
Pūšaminstrumentu spēle – Trompetes spēle 20V21203
Sitaminstrumentu spēle 20V21204
Vokālā mūzika – Kora klase 20V21206
90
Audzēkņu skaits:
2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
Mūzikas
nodaļa
119 126 140
Mākslas
nodaļa
66 74 96
Kopā 185 200 236
Absolventu skaits:
2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
Mūzikas
nodaļa
14 10 11
Mākslas
nodaļa
5 6 7
Kopā 19 16 18
91
Audzēkņu skaits, kas turpina izglītoties nākošajā kultūrizglītības pakāpē
2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
Mūzikas
nodaļa
3 3 2
Mākslas
nodaļa
3 2 1
Kopā 6 5 3
Pedagogi regulāri paaugstina savu profesionālo kompetenci, aktīvi apmeklē tālākizglītības
kursus, mācās maģistrantūrā.
92
Audzēkņi regulāri piedalās konkursos, festivālos, skatēs, plenēros, koncertos, izstādēs,
uzrāda arvien labākus sasniegumus konkursos, iegūst godalgotas vietas.
8.4. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
1. Jaunu papildus telpu nodrošinājums.
2. Esošo telpu remonts.
3. Esošo instrumentu profesionāla uzturēšana (piemēram, ne tikai klavieru skaņošana, bet
arī remonts).
4. Materiāli tehniskās bāzes mūzikas nodaļā pilnveidošana un atjaunošana (mūzikas
instrumenti - profesionāls ksilofons vai marimba, koncertkokles slēdži, novecojušā
mūzikas instrumentārija pakāpeniska atjaunošana uz profesionāliem – jauniem
mūzikas instrumentiem (akreditācijas ekspertu ieteikums), klavierkrēsli.
5. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana mākslas nodaļā – profesionālas darba virsmas,
molberti – zīmēšanai un/vai gleznošanai, veidošanas darba vietas, keramikas klases
apgaismojums, plaukti darbu uzglabāšanai.
6. Kvalitatīvi un profesionāli mācību līdzekļi un materiāli (piemēram - mūzikas centrs,
nošu pultis, mācību grāmatas, ģipša atlējumi u.c.).
7. Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas: nokomplektēti 2 datori mācību
priekšmetam datorgrafika – animācija, 1 dators mūzikas nodaļas vajadzībām;
datorprogrammu nodrošinājums – Adobe Illustrator, Adobe Photoshop, Adobe
Premier Pro, Adobe Flash, Sibelius u.c.; projektors, ekrāns; kopētājs, printeris.
8. Dalības maksu tālākizglītības kursos, konkursos, festivālos u.c.. nodrošinājums.
93
8.5. SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
augsti profesionāls pedagoģiskais sastāvs
– radošs, ieinteresēts, aktīvs – jauninājumi,
unikalitāte
daudzveidīgu metožu un metodisko
paņēmienu izmantošana mācību procesā
izglītības programmu veiksmīga realizācija
panākumi konkursos
pārvaldīšana
cena – vērtība – kvalitāte
kultūra
telpu trūkums
telpu labiekārtošana
finansiālās iespējas
vecāku nepietiekošs atbalsts
instrumentārija nolietošanās
tehniskā aprīkojuma novecošanās
neiesaistīšanās projektu rakstīšanā
IESPĒJAS
DRAUDI
domes atbalsts
plašākas telpas
skolas atbalsta biedrība BUMMS
projekti, sadarbībā ar BUMMS
iedzīvotāju skaits
Rīgas tuvums
skolas – vecāku sadarbība
valsts attieksme pret kultūrizglītību (īpaši
pamatprogrammās)
ekonomiskās attīstības lejupslīde
telpu trūkums
pedagogu zemais atalgojums par likmi
8.6. Secinājumi un ieteikumi
Mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītība ir vienreizēja iespēja veidot bērnu par
brīvu, radošu personību, kurš spēj realizēt dažādas ieceres, spēj profesionāli orientēties
mūzikas un mākslas pamatzināšanu pasaulē.
Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kura ir uzņēmusies papildus rūpes šāda veida bērnu
izglītošanā, apmaksājot pedagogu darba algas profesionālās ievirzes izglītības programmām
mākslā un mūzikā (šāda veida izglītību var apgūt gandrīz visās bijušās padomju iekārtas
republikās).
94
Pasaulē ir prakse, ka mākslu un mūziku bērni mācās padziļināti dažādos pulciņos interešu
izglītības statusā, kas pilnībā tiek finansēti no pašvaldībām un vecākiem.
Turpretī Latvijā ir 149 pašvaldību dibinātas mūzikas un/vai mākslas skolas, kurās bērni
apgūst nozares profesionālos mācību priekšmetus.
Šo izglītību ir iespēja apgūt paralēli obligātajai pamatizglītībai pēc mācībām
vispārizglītojošajā skolā.
Audzēkņi pēc skolas beigšanas ir sagatavoti izglītības turpināšanai dažādās ar
kultūrizglītību saistītās izglītības iestādēs vidējā izglītības līmeņa apguvei.
Skolas uzturēšana ir katras pašvaldības pārziņā, atbilstoši izglītības programmas prasībām,
bet vecāku līdzfinansējums tiek izlietots daudz un dažādu profesionālu mācību materiālu un
līdzekļu iegādei.
Mūzikas un mākslas skola nav interešu pulciņš, bet gan konkrētu izglītības programmas
apguves mācību iestāde, kuru beidzot audzēknis kārto skolas noslēguma eksāmenus katrā
mācību priekšmetā un saņem valsts atzītu dokumentu - apliecību. Tas nozīmē, ka jādarbojas
ar profesionāliem materiāliem, jāspēlē uz profesionāliem instrumentiem, lai nodrošinātu
mācību priekšmetu programmu profesionālās prasības.
Pedagogu kolektīvs ir atbildīgs par izglītības programmu kvalitatīvu realizējumu, bet
vecāki ir atbildīgi par sava bērna atrašanos mācību stundā noteiktā laikā un pašvaldības
apstiprināto maksājumu veikšanu.
Stopiņu novads ir bagāts ar dažādu interešu pulciņu nodarbību nodrošinājumu, bet iespēju
robežās ir jāizdara izvēle, jo bērns nevar vienlaicīgi atrasties mūzikas un mākslas skolā,
dejošanā, sportā, teātrī, utt.
95
9. Interešu izglītības iespējas Stopiņu novadā
9.1. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā
Mūzikas nodaļā – sagatavošanas klases (20 minūtes nedēļā instrumenta spēle, 40 minūtes
mūzikas mācība).
Mākslas nodaļā – interešu grupas (40 minūtes nedēļā – zīmēšana, gleznošana; 40 minūtes
nedēļā – veidošana).
Sagatavošanas klasē audzēkņus uzņem no 5 -6 gadu vecuma, bet interešu izglītības grupās
var mācīties bērni no 5-8 gadu vecumam.
Skolas interešu izglītības programmas tiek finansētas no pašvaldības budžeta.
9.2. Interešu izglītības pulciņi PII
9.2.1. Interešu izglītības pulciņi privātajā PII Draugi 2009./2010. m.g.
Sakarā ar to, ka šajā mācību gadā dominējošais bērnu vecums iestādē bija 1,7-3 gadi, tad
no interešu izglītības tika piedāvāts tikai mākslas pulciņš . 2010./2011. m.g. tiek plānoti
papildus vokālais , angļu valodas un kustību terapijas pulciņi.
9.2.2.Interešu izglītības pulciņi PII ‘’Pienenīte’.
Iestādē darbojas 4 interešu izglītības pulciņi- vokālais, tautas deju, angļu valodas un
peldēšanas pulciņš, kas domāti pirmsskolas vecuma bērniem interešu, vajadzību un radošās
darbības attīstīšanai. Interešu pulciņi darbojas ārpusnodarbību laikā. Tos vada profesionāli un
pieredzējuši pedagogi, kas strādā katrs savā jomā.
Vokālais pulciņš ‘’Pienenīte’’. Pulciņu vada mūzikas skolotāja Līga
Kurzemniece. Pulciņā darbojas bērni no 4 -7gadu vecumam. Nodarbības notiek 2x
nedēļā (Pirmdienās, Ceturtdienās) no pl.: 16.00-18.30 pa vecumu apakšgrupām.
Pulciņa mērķis- raisīt dziedātprieku, attīstīt balss iespējas, vingrināt dziedošu un tīru
balss skanējumu.
Katru gadu kā tradīcija aprīļa beigās Ulbrokas kultūras namā notiek pulciņa
noslēguma koncerts, kurā piedalās ap 120 pulciņa dalībnieki.
96
Tautas deju pulciņš ‘’Pūka’’. Pulciņu vada tautas deju skolotāja Aiga Medne.
Pulciņu apmeklē bērni no 3-7 gadu vecumam. Nodarbības notiek 2x nedēļā
(Otrdienās, Piektdienās) no pl.: 16.00-18.00 pa vecumu apakšgrupām.
Pulciņa mērķis – radīt dejotprieku, attīstīt ritma izjūtu, veidot stāju un iemācīt tauta
deju pamatsoļus. Tautas dejas māca arī veidot kontaktu ar deju partneriem, vairo
pozitīvas emocijas, ceļ bērna pašapziņu un veido tautisko piederību. Arī tautas deju
pulciņam mācību gada beigās ir savs noslēguma koncerts un arī katrai vecuma grupai
atsevišķi atklātās nodarbības, uz kurām aicināti vecāki. Mūsu iestādes tautas deju
pulciņš ir piedalījies arī dažādos koncertos un publiskos pasākumos novada kultūras
namā un Pierīgas pirmsskolas iestāžu deju kolektīvu skatēs.
Angļu valodas pulciņš. Pulciņu vada skolotāja Irina Derkača. Pulciņu apmeklē
bērni vecumā no 5-7 gadu vecumam.. Nodarbības notiek 2x nedēļā (Trešdienās un
Piektdienās)no pl.15.30-18.00. Pulciņa skolotāja ir izstrādājusi 2 gadīgo mācību
programmu, kuru apgūstot bērnam ir jau angļu valodas runātprasme un
pamatzināšanas, lai varētu turpināt angļu valodu mācīties 1. klasē.
Pulciņa mērķis- radīt interesi par angļu valodu, kā saziņas līdzekli visā pasaulē. Radīt
izpratni par valodas nepieciešamību un pielietojumu dzīvē. Apgūt pamatzināšanas un
sarunvalodas praksi angļu valodā.
Arī angļu valodas pulciņam ir savas tradīcijas. Katru gadu pavasarī vecāki un skolotāji
tiek aicināti uz atklātajām nodarbībām. Pulciņa bērni savas apgūtās zināšanas
demonstrē arī bērnudārza izlaidumos.
Peldēšanas pulciņš. Pulciņa vadītāja sporta skolotāja Tatjana Trofimova. Pulciņu
apmeklē bērni vecumā no 2- 7 gadiem, arī bērni ārpus iestādes. Nodarbības notiek
2x nedēļā( Otrdienās, Ceturtdienās) no plkst.: 16.00-18.00
Pulciņa mērķis- radīt bērniem drošības sajūtu uz ūdens, nostiprināt veselību, apgūt
pareizu peldētprasmi un niršanu zem ūdens.
Tā kā Ulbrokā ir arī ezers u.c. ūdens tilpnes, kā arī ģimenes ar bērniem mēdz atpūsties
pie jūras, tad ir svarīgi, lai bērni pēc iespējas jaunākā vecumā apgūtu peldētprasmi. Ir
arī novērots, ka peldēšana baseinā norūda bērnus un nostiprina imunitāti. Peldēšanas
pulciņa regulārs apmeklējums līdz mācību uzsākšanai skolā garantē pilnībā apgūtu
peldētprasmi. Katru gadu pavasarī vecāki var vērot atklātās pulciņa nodarbības, kā arī
var pieteikties pie skolotājas nodarbības vērot individuāli.
97
9.2.3. Vajadzības PII ”Pienenīte’’ interešu izglītības nodrošināšanai.
LR Izglītības likums nosaka, ka interešu izglītība ir personas individuālās izglītības
vajadzību un vēlmju īstenošana, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības. Taču lai
īstenotu, katra indivīda vēlmes ir vajadzīgi atbilstoši apstākļi.: piemērotas telpas, mācību
uzskates līdzekļi, video un audio sistēmas u.c. Iestādes telpu noslogojuma dēļ praktiski vairāk
interešu pulciņi darboties nespēj, jo laiks un telpas ir ierobežotas. Vienlaicīgi pēcpusdienās ir
noslogotas abas zāles- muzikālā un sporta zāle. Trūkst atbilstoša mācību telpa, piemēram,
angļu valodas pulciņam.
Vokālajam pulciņam:
nepieciešama papildus mūzikas instrumentu iegāde, bērnu ritma izjūtas
attīstīšanai;
dažādi atribūti un dekorācijas dziesmu vizualizācijai koncerta laikā;
skolotājai dziesmu materiāla sagatavošanai CD diski, atskaņotājs.
Tautas deju pulciņam:
jauni tautiskie svārki, bikses, vestes un pastalas;
meitenēm pašu gatavoti mākslīgo ziedu vainadziņi;
jauns CD atskaņotājs.
Angļu valodas pulciņam:
piemērotas mācību telpas ar bērnu galdiem, soliem un tāfeli;
izdales un uzskates mācību materiāli bērniem;
CD atskaņotājs.
Peldēšanas pulciņam:
nepieciešama baseina gaisa ventilācijas sistēma;
papildināt baseina inventāru ( peldēšanas vestes, dēļi, uzroči);
iegādāties 2 jaunus matu žāvētājus.
9.2.4. Secinājumi un ieteikumi
atbilstoši katra bērna vecumam un vajadzībām pulciņos ir iespēja attīstīt garīgo un
fizisko potenciālu, lai bērns veidotos par vispusīgi attīstītu personību;
pulciņi sniedz iespēju pašizglītībai un radošam darbam, kā arī veicina saprātīgu un
mērķtiecīgu brīvā laika organizāciju iestādē;
tiek nodrošināta talantīgo audzēkņu spēju attīstība un meistarības pilnveidošana;
98
pulciņu nodarbības notiek pēc brīvprātības principa, kas piesaista bērnus atbilstoši
interesēm;
pulciņos ir iespēja būt radošam, prezentēt savus sasniegumus izstādēs, koncertos, u.c.
atklātajos pasākumos;
pulciņu dalības maksa ir ļoti demokrātiska, skolotāji, galvenokārt strādā uz entuziasma
pamata;
priekšlikums pulciņu skolotājām veikt pedagoģisku pētījumu par bērnu interesēm,
vajadzībām un sociālajām problēmām pirmsskolas vecumā;
papildināt iestādes materiāli tehnisko bāzi veikt sporta, mūzikas inventāra iegādi,
atbilstoši bērnu vajadzībām.
Saskaņoti sadarboties ar Iestādes Padomi, Stopiņu novada Domi, iesaistīt privātās
struktūras, kas atbalstītu interešu izglītības mērķus.
9.3. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas kultūras namā
Ulbrokas kultūras namā darbojas daudzveidīgi pašdarbības kolektīvi, kas veicina
iedzīvotājiem, dažādām vecuma grupām un interesēm atbilstošas, mūžizglītības un interešu
izglītības radošās izpausmes iemantošanas iespējas:
jauktais koris „Ulbroka”
sieviešu koris „Madara”
vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”
vidējās paaudzes deju kolektīvs „Stopiņš”
jauniešu deju kolektīvs „Laine”
vokālais ansamblis „Sagša”
vokālais ansamblis „Ievzieds”
tautas lietišķās mākslas studija „Ulbroka”
bērnu teātra studija
Ulbrokas kultūras namā ir darbojušās, darbojas vai ir izteikušas vēlmi darboties interešu
izglītības grupas:
līnijdeju grupa
pieaugušo teātra studija
99
baleta grupa
sarīkojumu deju grupa
vēderdeju grupa
ritmikas nodarbības māmiņām ar pirmsskolas vecuma bērniem
aerobikas nodarbības
Secinājumi un ieteikumi:
telpu trūkuma un lielās noslogotības dēļ, netiek dota iespēja daudzām aktivitātēm, kas
nav regulāras, lai neizjauktu regulāro nodarbību un pasākumu grafiku – tas ierobežo
iespējas vienreizēju pasākumu un projektu realizācijai;
telpas nav aprīkotas semināru, kursu vai citu izglītošanās iespēju vajadzībām
Ir jānodrošina Ulbrokas kultūras nama telpas ar IKT un jāmeklē iespējas telpu
paplašināšanai – jauns Kultūras centrs ar piemērotām telpām kultūras un izglītojošajiem
pasākumiem.
9.4. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas vidusskolā
Jebkura veida interešu izglītības programmas ir pieejamas visiem skolēniem un bez
maksas.
Skolas interešu izglītības programmas tiek finansētas :
no valsts interešu izglītības mērķdotācijām (darbojas 460 izglītojamie):
- kultūrizglītības programmā 5 kolektīvi,
- Sporta izglītības programmā 19 grupas,
- Tehniskās jaunrades programmā 1 grupa.
no Stopiņu novada domes budžeta darbojas 17 pulciņi un kolektīvi, kuros ir iespējas
darboties skolēniem no 1. – 12. klasei:
( jaunsardzes, informātikas, valodas attīstības, literārās jaunrades, dramatiskais, sporta
dejas, jauno ķīmiķu, keramikas, vieglatlētikas, koris, ansambļi, komunikatīvais,
datorgrafikas u.c.)
100
9.5. Interešu izglītības iespējas Stopiņu pamatskolā
Skolā tiek piedāvātas:
no valsts interešu izglītības mērķdotācijām:
- 1.-9.klašu vokālo ansambļu pulciņš (3 kolektīvi),
- 1.-4.klašu datorgrafikas pulciņš (4 grupas),
- amatniecības pulciņš,
- „Mācies vadīt” 1.-9.klasei,
- vizuālās mākslas pulciņš.
no Stopiņu novada domes budžeta tiek piedāvāts:
- ritmikas pulciņš (2 grupas).
9.6. Interešu izglītības iespējas Gaismas speciālajā internātpamatskolā:
No Valsts mērķdotācijas tiek apmaksāta viena likme pulciņa darba nodrošināšanai:
0,47 ”Smaidīgās sejiņas”, trīs dienas nedēļā, 4.gr. ( no 1.-9.kl. )
0,57 „Patīkamas atpūtas skola”, četras dienas nedēļā, 4gr. ( no 1. – 9. kl.)
Visiem skolēniem bez maksas pieejama rehabilitācijas programma, kura nodrošina:
mūzikas terapija
fizioterapija
dejas terapija
peldēšanas nodarbības
logopēdija, logoritmika
Skolā darbojas radošās darbnīcas:
vizuālā māksla
ritma grupa
ansamblis „Gaismiņa”
rokdarbi „Veiklie pirkstiņi”
vispārējās fiziskās sagatavotības grupa „Stiprie un veiklie”
Skolēniem ir iespēja darboties sekojošos fakultatīvos:
krievu valoda
angļu valoda
„Koktēlnieks”
darba iemaņas
101
Ikvienam skolēnam skolā tiek nodrošinātas praktiskā darba iemaņu fakultatīvās
nodarbības, atbilstoši viņu vēlmēm, iespējām un veselības stāvoklim, kurās skolēni padziļināti
nostiprina mācību procesā gūtās zināšanas.
9.7. Interešu izglītības iespējas Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā
Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs piedāvā 16 dažādas interešu
izglītības nodarbības skolēniem no 1. līdz 9.klasei. Veicot aptaujas skolēnu un viņu vecāku
vidū, skola cenšas dažādot interešu izglītības nodarbību klāstu. Lai veicinātu skolēnu
daudzpusīgu attīstību, interešu izglītībā tiek izvirzīts uzdevums, lai katrs skolas skolēns
apmeklē vismaz vienu interešu izglītības programmu.
Skolas kolektīvs sadarbībā ar skolas atbalsta personālu ir izstrādājis speciālās korekcijas
programmu, kurā detalizēti paredzēts darbs skolēnu veselības aprūpē, rehabilitācijā un
jauniešu atpūtas un brīvā laika organizēšanā. Plāns sevī iekļauj tādas jomas kā fizioterapija,
logopēdija, veselības profilakse, rīta rosme, elpošanas vingrinājumi un diafragmālā elpošana,
fiziskās atslodzes minūtes mācību stundu gaitā, āra pastaigas un mācību stundas ārā. Ņemot
vērā bērnu veselības stāvokli, sadarbībā ar atbalsta personāla speciālistiem (ārsts, vecākā
māsa, logopēds, psihologs, sociālais pedagogs) tiek sastādīti individuāli attīstības plāni
mācību un audzināšanas darbā.
Ņemot vērā skolas specifiku, viena no interešu izglītības prioritātēm ir skolēnu veselības
nostiprināšana un aktīva, sportiska dzīvesveida popularizēšana. Šajā jomā skola piedāvā
ārstnieciskās vingrošanas, ritmikas, volejbola, orientēšanās, jaunsargu un sporta spēļu
nodarbības. Ar Stopiņu novada domes finansiālu atbalstu skolēniem ir iespēja reizi nedēļā
apmeklēt peldēšanas nodarbības. Ulbrokas peldbaseinā.
Attīstot skolēnu mākslinieciskos talantus, skolā darbojas muzikālais pulciņš (vokālais
ansamblis, blokflautu spēles apguve), mākslas pulciņš, tautiskās dejas un rotaļas, simegrāfijas
(izšūšana uz kartona) nodarbības, kā arī teātra pulciņš.
Lai veicinātu skolēnos piederības sajūtu savai skolai, apkopotu skolas vēstures un šodienas
norises, rosinātu veidot estētisku skolas vidi, darbojas jauno žurnālistu pulciņš, kas izdod
skolas avīzi, tiek veidota skolas video hronika, un „Labo lietu darbnīcā” tiek radīti dažādi
radoši projekti.
Padziļināt zināšanas mācību priekšmetos skolēni var informāciju un tehnoloģiju pulciņā un
latviešu valodā sākumskolā. Latviešu valodas apguve ar spēļu un rotaļu palīdzību īpaši
nepieciešama bērniem, kuru ģimenēs vairāk runā krievu valodā, līdz ar to apgrūtināts ir viss
mācību process, ne tikai latviešu valoda.
102
Interešu izglītības nodarbības skolēniem māca zinoši un kompetenti pedagogi, kuri ir
autoritātes skolēnu vidū, kuri rosina bērnus būt radošiem un aktīviem.
Interešu izglītības nodarbību saraksts tiek veidots tā, lai netraucējot mācību darbam, katrs
skolēns varētu atrast laiku un vietu savai pašizpausmei.
Skolā ir izveidots plāns skolēnu ārpusstundu nodarbībām. Plāns ir daļa no skolas attīstības
plāna, kas paredz skolas attīstību 5 gados. Tajā iekļautas interešu izglītības nodarbības, skolas
pasākumi, tradīciju attīstīšana, nodarbības ārā. Nodarbības tiek plānotas pēcpusdienās,
bērniem pieejamā laikā, ņemot vērā internātpamatskolas dienas režīmu un skolēniem
nepieciešamo rehabilitāciju. Ārpusstundu nodarbību plāns paredz turpmākajos gados interešu
izglītību un internātpamatskolas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas attīstīt, uzsvaru
liekot uz veselības veicinošām un rehabilitāciju stimulējošām nodarbībām. Tiek plānots
fizioterapijas nodarbības papildināt ar atbilstošiem trenažieriem, speciālām procedūrām
ierīkot sāls istabu. Plānots pilnveidot aprīkojumu skolēnu fiziskajām aktivitātēm ārā.
Attīstot interešu izglītības darbu, plānots turpināt strādāt pie interešu izglītības programmas
klāsta pilnveidošanas atbilstoši skolēnu interesēm (piemēram, tautas dejas 5.-9.klasei,
mūsdienu dejas u.c.). Pedagogi plāno pilnveidot savas profesionālās zināšanas prasmes un
zināšanas kursos, lai varētu skolēniem piedāvāt daudzveidīgas un mūsdienīgas interešu
izglītības nodarbības. Nepieciešams pilnveidot materiāli tehnisko bāzi, finansējuma
piesaistīšanu dažādu projektu, ekskursiju u.c. aktivitāšu organizēšanai.
Skolēnu brīvā laika nodarbību, interešu izglītības un sporta nodarbību attīstībā Upesleju
internātpamatskola- rehabilitācijas centrs kā lielu potenciālu saredz visu Stopiņu novada
izglītības iestāžu savstarpējo sadarbību. Sadarbība dotu iespēju izveidot vienotu datu bāzi par
novadā piedāvātajām nodarbībām, tajās iesaistītajiem pedagoģiskajiem resursiem, ko
vajadzības gadījumā varētu izmantot arī citu skolu skolēni, tādā veidā ietaupot arī finansu
resursus. Sadarbība būtu iespēja kritiski novērtēt savas skolas padarīto, salīdzinot ar citām
skolām, aizgūt pozitīvo pieredzi. Tā veicinātu skolēnos piederības sajūtu savam- Stopiņu
novadam.
103
10. Mūžizglītības iespējas un darbs ar jaunatni Stopiņu novadā
Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram
iespējams iegūt izglītību visa mūža laikā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi,
kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības,
kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.
Izglītības attīstības programmā noteikti mūžizglītības attīstības mērķi –
1. nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā
atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības
vajadzībām;
2. īstenot vienotu jaunatnes politiku novada iestādēs, struktūrvienībās un NVO;
3. paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves
kvalitāti;
4. nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;
5. paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos lielākajos ciematos;
6. stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu.
Jaunatnes politiku būtiski ir īstenot pašvaldības līmenī, jo tajā pieņemtajiem lēmumiem ir
īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi. Attīstoties jaunietim attīstās arī pašvaldība, jo
veidojoties sociāli atbildīgiem jauniešiem, tiek piesaistītas jaunas idejas, resursi tieši konkrētai
vietējai pašvaldībai. Aktīvie jaunieši iesaistās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, veic
brīvprātīgo darbu, tādējādi ietekmējot pašvaldības sabiedrisko dzīvi. Būtiskākais nacionālais
dokuments, kas nosaka jaunatnes politiku Latvijā, ir Jaunatnes likums, kas stājās spēkā ar
2009.gada 1.janvāri. 2008.gada 8.maijā Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot
jauniešu - personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem - dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas,
līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci
šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī
pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu
pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.
2008.gadā saskaņā ar Jaunatnes likumu tika izstrādāti trīs MK noteikumi: „Jaunatnes
konsultatīvās padomes nolikums”, „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas
paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un
sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni” un „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības
kārtība”. Kā arī ir izstrādāts Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts, kas ir saskaņots
2008.gada 21.maijā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības
104
apakšpadomes sēdē. Profesijas standarts tika iekļauts Profesiju klasifikatorā saskaņā ar
2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta
2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai
atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora
lietošanas un aktualizēšanas kārtību””. Standartā ir noteikti jaunatnes lietu speciālista amata
pienākumi, kā arī prasības jaunatnes lietu speciālista profesionālai sagatavošanai. Bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrāciju lietu ministrija ir izstrādājusi Jaunatnes politikas
pamatnostādnes 2009.-2018.gadam, kas ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments
turpmākajiem 10 gadiem, kura mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un
tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot
attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu.
Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes jomā, identificēti
rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti
nākamajiem 10 gadiem. 2009.gada 19.aprīlī pamatnostādnes tika apstiprinātas Ministru
kabinetā. Līdz ar to spēku ir zaudējusi 2002.gada 19.martā MK akceptētā Valsts jaunatnes
politikas koncepcija. Pamatojoties uz Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009. – 2018.gadam
(turpmāk – pamatnostādnes) noteikto ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009.
- 2013.gadam. Programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments turpmākajiem 5
gadiem, kura mērķis ir nodrošināt pamatnostādņu īstenošanu laikā periodā no 2009.gada līdz
2013.gadam. Programma nosaka politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kurus ir
paredzēts sasniegt līdz 2013.gadam. Vienlaikus programmā ir definēti konkrēti pasākumi, lai
sasniegtu jaunatnes politikas mērķi - uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu
iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni
un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, kas noteikts
pamatnostādnēs. Saskaņā ar programmu un ņemot vērā ES prezidentūras prioritātes jaunatnes
politikas jomā tiek izstrādāta ikgadējā programma, kas paredz pasākumus vienam gadam.
Stopiņu novada izglītības attīstības programmā tiek sastādīts rīcības plāns darbam ar
jaunatni 2010. – 2015.gadam, noteiktas prioritātes, iestādes un atbildīgās personas, kā arī
radīti apstākļi dažādu NVO un jauniešu grupu un individuālo aktivitātīšu veicināšanai. Dienas
centri ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem, kuru mērķis ir ar
neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz
jauniešiem orientētu plānotu praktisku pasākumu kopuma organizēšanu un piedāvājot iespējas
izmantot brīvo laiku lietderīgi jauniešu pilnvērtīgai izaugsmei.
105
10.1. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola
tiek piedāvāta iespēja jebkura vecuma cilvēkiem iesaistīties mūžizglītības nodarbībās
– zīmēšana, rokdarbi;
sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību “BUMMS” tiek piedāvātas mūžizglītības
programmas, dažādas jauniešu aktivitātes, projekti;
mūžizglītību piedāvā Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība BUMMS.
106
10.2. Stopiņu novada PII ‘’Pienenīte’’
2010. gada septembrī PII ‘’Pienenītes’’ mūzikas skolotāja Līga Kurzemniece piedalījās
Comenius Mūžizglītības programmas kursos- ‘’Maltas ģimenes folklora un tradīcijas’’
Kursu mērķis- iepazīstināt kursu dalībniekus ar maltas bagātīgo folkloru un ģimenes
tradīcijām, kas joprojām salā ir dzīvas. Kursi notiks laikā no 23./09./2010.-29./09./2010.
10.2.1. Vajadzības mūžizglītības attīstības nodrošināšanai Stopiņu novada domes PII
’’Pienenīte’’.
pilnveidot iestādes pedagogu izglītības procesu Eiropas valstu kontekstā;
apgūt svešvalodu zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī;
sekmēt pedagogu ieinteresētību iesaistīties individuālās mobilitātēs, pedagogu
apmaiņas braucienos, iestāžu partnerības projektos un semināros, apgūstot
tālākizglītību citās valstīs.
10.2.2. Secinājumi un ieteikumi.
programmas Comenius ietvaros var piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi
un skolotāji, kā arī topošie skolotāji un iestādes vadītāji;
piedaloties partnerības projektos starp Eiropas valstu pirmsskolas izglītības iestādēm,
skolotāji apgūt pieredzi jaunu mācību metožu un materiālu izstrādei, jaunas idejas
mācību priekšmetu satura uzlabošanā un apgūst citu tautu kultūras tradīcijas;
mūžizglītības programmas palīdz uzlabot iestādes mācību metodes, iestādes vadību un
pārvaldi;
veicina un atbalsta jaunradi pieaugušo izglītībā un tās nodošanu no vienas valsts
citām;
priekšlikums 2010./2011. mācību gadā iestādes metodiķim kopā ar pedagogiem
izstrādāt kopīgu tēmu, vai iesaistīties citu valstu piedāvātajos partnerības projektos.
107
10.3. Ulbrokas vidusskola
10.3.1. Piedāvājums
Ar projektu palīdzību pašvaldības iedzīvotāji iesaistīti teorētisko zināšanu un praktisku
iemaņu apguvē: latviešu valoda mazākumtautību iedzīvotājiem, angļu valoda, biznesa
ekonomiskie pamati, radošās darbnīcas, veidojot skolu par novada sabiedrības izglītības
centru.
Skolā darbojas skolēnu vecāku deju kolektīvs „Stopiņš”;
10.3.2.Vajadzības mūžizglītības attīstības nodrošināšanai
iesaistīt skolēnu vecākus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu apguvē;
organizēt apvienotos izbraukuma kvalifikācijas celšanas kursus visu Stopiņu
novada skolu pedagogiem;
aktivizēt jauniešu iesaistīšanos projektu izstrādē uz realizācijā.
10.3.3. Secinājumi un ieteikumi
Skolotāji ir ieinteresēti iesaistīties projektos, taču aizņemtība pamata – skolotāja darbā
neļauj projektos iesaistīties vēl aktīvāk;
Telpu esamība un tehniskā personāla organizācija ļauj skolas telpas izmantot vakaros
nodarbību organizēšanai;
Sabiedriskā transporta biežākas pieejamības trūkums apgrūtina iedzīvotāju nokļūšanu
skolā;
Ir apgrūtināta iespēja lektoriem samaksāt par darbu ( ja nav projekta).
108
10.4. Gaismas speciālās internātpamatskolas piedāvājums mūžizglītības
programmā.
2010.gadā internāta skolotāja piedalās Comenius Mūžizglītības programmā „Skolu
partnerība”, kursu norise Beļģijā, Briselē no 05.12.2010 -12.12.2010. 2010.gada astoņi skolas
skolotāji piedalās ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas
optimizācijas apstākļos” (3. aktivitātē ).
Skolas skolēni un skolotāji 2009.gadā iesaistījās skolu programmā „Draudzīga skola”.
109
10.5. Ulbrokas bibliotēka
10.5.1. Īss iestādes apskats
Mūsdienu multikulturālajā un digitalizētajā sabiedrībā bibliotēkai ir piešķirta īpaša nozīme
vietējās sabiedrības izglītības, kultūras un sociālo funkciju īstenošanā un realizēšanā.
Bibliotēkā ik dienas sastopas atšķirīgas kultūras un dzīves jomas – izglītība, atpūta, izklaide,
darbs, bizness. Ir mainīti bibliotēkas politiskie nosacījumi, kuri uzdod ne tikai nodrošināt
sabiedrību ar informāciju, bet bibliotēkai arī būt atvērtai un pieejamai kā publiskai telpai, lai
iespējams veidot diskusiju telpu vai domu apmaiņu starp cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati
par kādu jautājumu, lietu, parādību, procesu. Bibliotēka kalpo kā pārbaudes kritērijs, pēc kura
esības pakāpes vērtē bibliotēkas konceptuālo, ģeogrāfisko un kultūras sociālo darbību.
Bibliotēka nosaka sabiedrības galvenās vērtības – izglītības, informācijas un kultūras
pieejamību kopējā telpā, kurā ir nodrošināta neierobežota bezmaksas pieeja tās resursiem un
pakalpojumiem noteiktas apdzīvotas vietas, rajona vai ģeogrāfiska reģiona iedzīvotājiem,
saskaņā ar publisko finansējumu. Bibliotēka rūpējas par mūžizglītību un nodrošina optimālu
pieeju zināšanām, kā arī sniedz atbalstu visiem, kas apgūst visu līmeņu oficiālo izglītību,
izmantojot elektroniskos un iespiestos resursus.
Bibliotēkai kā vietējas nozīmes iestādei ir būtiska nozīme kvalitatīvu pakalpojumu
nodrošināšanā un informācijas sabiedrības veidošanā, kuru novada iedzīvotāji brīvprātīgi
izmanto, atbilstoši savām interesēm par adekvātu un pieņemamu cenu. Ikdienas darbībā
Ulbrokas bibliotēka apvieno institūcijas, kas sadarbojas, lai izveidotu jaunu, dinamisku vidi,
lai veicinātu lasīšanas ieradumu un veicinātu mūžizglītību kā prioritāti bibliotekārajā darbībā.
Galvenās aktivitātes mūžizglītības attīstībā un jaunatnes piesaistei lasīšanas veicināšanas
procesos bibliotēka nosaka un plāno tradicionālās iestrādēs – mūsdienīgas bibliotēkas
piedāvājums pirmskolas bērniem, apmeklējot un vērojot bibliotēkas darbības procesus;
organizējot bērnu rakstnieku daiļrades iepazīšanu sarunās par grāmatām, ekskursijās par
rakstnieku dzīves un darba vietām, vienlaicīgi aktivizējot ģimeņu iesaistīšanu lasīšanas
veicināšanas pasākumos. Sestdienas ir visiemīļotākās bibliotēkas apmeklējuma dienas
ģimenēm ar bērniem. Tālākā attīstībā jaunas mērķu grupas piesaistei meklējamas un
pilnveidojamas tādas darbības formas, kas risina jauniešu intereses un vajadzības, iedibinot
jauniešu literatūras dienas, priekšlasīšanas tradīcijas, kas nosaka sarunas veidu un formu par
jauniešiem aktuālām tēmām ar sabiedrībā pazīstamām personībām.
Mūsdienīgas bibliotēkas darbības galvenais virziens ir kļūt par centru, kas veicina
pastāvīgu, nepārtrauktu izglītošanos, tādējādi, atbalstot visu vecumu cilvēku personīgo un
sociālo attīstību, interešu izglītību, apmierinātu publikas vēlmes, apzinātu savu un citu cilvēku
kultūras mantojumu ar literatūras, vēstures un dzejas palīdzību. Ar materiāliem, resursiem,
110
tehnoloģiju iespējām un aktivitātēm bibliotēkas darbinieces māca, kā sameklēt un novērtēt
informāciju, kā iegūtās prasmes un iemaņas pielietot novada iedzīvotāju izglītības kvalitātes
nodrošināšanai, pārkvalifikācijai, radošas pieejas attīstīšanai, tālākizglītības un mūžizglītības
kvalitātes nodrošinājumam.
Bibliotēkā kā sociokulturālā institūcijā par prioritāru tiek uzskatīta tiešsaiste ar lasītāju.
Ikdienas procesos tradicionālā saskarsme – sarunas, informācijpratība, grāmatu apmaiņa,
uzziņu sagatavošana, atbilst personības vajadzībai pēc tieša un nepastarpināta kontakta, lai
gan ar datoru starpniecību pieaug informācijas izplatība arī tīkla vidē. Vairumā gadījumu tieši
bibliotēka ir izmantota kā sastapšanās vieta gan kā mācību telpa, gan kā publiskās
informācijas un uzziņu nodaļa, gan telpa, kas paredzēta laikrakstu un žurnālu lasīšanai un
komunikācijai starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekārajā un informācijas darbībā ikdienā tiek aktualizēti
vairāki sociāli nozīmīgi saskarsmes aspekti, piemēram, intelektuālo spēku un radošo iniciatīvu
apvienošana (akcija „Dāvini no sirds”), lasītāja, lietotāja harmoniskas personības attīstība
(piedāvātais krājums ,t.sk., informācijas resursi, tematiskie pasākumi) , bibliotēkas atvērtības
nodrošināšana (labs darba laiks, arī sestdienās), plaša lietotāju loka nodrošināšana ar pieeju
informācijai, bezmaksas interneta izmantošana (lasītāju kopskaits 637, apmeklējumu skaits 10
774, izsnieguma skaits 11 765 – dati par 2009. gadu), psiholoģiskās biblioterapijas sniegšana
(tematiskās izstādes), saskarsmes kultūras veidošana (bibliotēkas organizētie literāri
tematiskie vakari, ekskursijas pa Latvijas kultūrvēsturiskām vietām, kolektīvi teātra
apmeklējumi), bibliotēkas un novada sadarbība, bibliotēkas darbības reklamēšana un
publicitāte (presē, tīmekļa vietnē).
10.5.2. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
Izmaiņas un pārmaiņas Ulbrokas bibliotēkā ir gan valstiski noteiktas, gan ikdienas
situācijas diktētas, to nosaka dažādas sabiedriskās stratēģijas – informācijas pārvaldība,
orientācija uz klientu, pārvaldes menedžments, kooperācija ar citām struktūrām, pārdomāts
serviss, draudzīgums un profesionāla kompetence - viss kopā nosaka un veicina vietējās
bibliotēkas darbību un izvirza iedzīvotāju informacionālo vajadzību un interešu izglītības
daudzveidību nepieciešamību.
Veiksmīgam izglītošanās procesam nepieciešams:
1) ieguldīt līdzekļus tālākizglītības, mūžizglītības un informacionālajā apkalpošanā un
pakalpojumu sniegšanā, tādejādi, nodrošinot ar informāciju visus novada iedzīvotājus,
111
neatkarīgi no viņu valodas un informācijpratības, lai būtu tēmu materiālu, formātu un
valodu dažādība:
1.1. nodrošināt jaunas zināšanas, piedāvājot kvalitatīvus krājumus - grāmatu krājuma
komplektēšana, datubāzu un elektronisko dokumentu piekļuve, audio vizuālo
dokumentu piedāvājums, seriālizdevumu informatīvais un interešu nodrošinājums;
1.2. uzturēt un pilnveidot informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru un informācijas
sistēmas – nodrošināt datoru un programmatūru pieejamību un uzziņu meklēšanu
nacionālajās un starptautiskajās datubāzēs, veikt krājuma rekataloģizācijas procesu
pilnīgai krājuma apzināšanai;
1.3. sistematizēt un pilnveidot darbu informācijas sistēmā Alise 4i – darbs ar
elektronisko katalogu, lasītāju datubāze, lasītāju apkalpošana - dokumentu saņemšana,
izsniegšana;
1.4. apsardzes un uguns signalizācijas sistēmas nodrošinājums;
2) attīstīt lasītāju/lietotāju informācījpratību, izmantojot informāciju un komunikācijas
tehnoloģiju sniegtās iespējas – valodu apguve, inovācijas izglītības iespēju
meklējumos un tālmācības principa apzināšana;
3) turpināt bibliotēkas publicitātes darbību tiešsaites informācijas avotos un informatīvajā
izdevumā „Tēvzemīte”;
4) veikt Ulbrokas kultūras un administratīvā centra būvniecību, kas ietver mūsdienīgas
un modernas bibliotēkas celtniecību - bibliotēkas zāle, grāmatu krātuve, arhīvs, klusā
lasītava, bērnu telpa, datoru telpa, darbinieku telpa, konferenču zāle;
5) kvalificēta un izglītota bibliotekāra piesaiste darbā ar lasītājiem un BIS Alise.
Bibliotēku darbības prioritātes pamato sabiedrības vajadzības, ko bibliotēka plāno
nodrošināt ar nepieciešamajiem resursiem. Pamatnorādes uz prioritātēm galvenokārt saistītas
ar kvalitatīviem pakalpojumiem un nepieciešamajiem resursiem. Priekšrocības/vajadzības
koncentrējas gan uz pakalpojumu nodrošināšanu mūžizglītībai, gan uz nepieciešamo resursu
atrašanu, lai nodrošinātu šādu piedāvājumu, kopējam sabiedrības izglītošanās procesam
nepieciešami - krājumi, ēka, personāls, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
112
10.5.3. SVID analīze
Iekšējie faktori
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
ekonomē iedzīvotāju laiku, piedāvājot
kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju,
radot pievienoto vērtību
piedāvā bezmaksas interneta
izmantošanas iespējas un bibliotekāra
palīdzību informācijas meklēšanā, atlasē
un izguvē
piedāvā IKT iespējas bibliotēkas resursu
un pakalpojumu klāstu pilnveidošanai
piedāvā zināšanas, iemaņas un E-prasmes
informācijas apguves jomā
nodrošina aktuālāko jaunāko literatūru,
ko izmanto nepieciešamās informācijas,
literatūras un lasīšanas iemaņu apguvei
profesionālas darbinieces ar sociālo
zinātņu maģistra grādu bibliotēkzinātnē
un informācijā
bibliotēka ir akreditēta uz pieciem
gadiem un labi novērtēta bibliotekārajā un
informācijas darbības jomā
bibliotēkas pieejamība (autostāvvieta,
tuvu novada domes ēkai) un atvērtības
nodrošinājums darba laika ziņā
plānveidīga tematisko pasākumu
organizēšana un lasītāju savstarpējās
saskarsmes kultūras veidošana
sadarbība ar novada domes vadību,
novada mācību, kultūras un
sabiedriskajām iestādēm
sadarbība ar radniecīgām institūcijām
gan vietējā, gan reģionālā līmenī (Saldus
telpu pielāgojums bibliotēkas vajadzībām
2.stāvā nenodrošina iestādes izmantošanu
iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem
(vēlams lifts, speciālās uzbrauktuves utt.)
minētajās telpās slikta ventilācija un gaisa
apmaiņa (vasarā karsts, ziemā auksts)
nepietiekams personāls darbā ar lasītājiem.
nav telpu grāmatu krātuvju izveidei
vēlamas papildtelpas mācību un
pētniecības darbu veikšanai, mūzikas
ierakstu un interešu izglītības
pilnveidošanai
113
pilsētas bibliotēka, pierīgas reģions).
sadarbība (vietēja, starptautiska,) ar v/a
Kultūras informācijas sistēmas (KIS)
organizētās sabiedrības kampaņas un
publisko bibliotēku attīstības projektu
„Trešais tēva dēls” starptautiskajiem
kolēģiem un profesiju pārstāvjiem (Polija,
ASV, Bulgārija), sadarbība valsts vienotās
bibliotēku informācijas sistēmas ietvaros
(VVBIS).
dalība un kvalifikācijas paaugstināšana
valsts un ārzemju konferencēs, semināros
(Šveice, Grieķija, Vācija).
darbinieku kvalifikācijas nodrošinājums
un tālākizglītība (darba semināri, pieredzes
braucieni).
darbības atspoguļojums un publicitāte
saziņas līdzekļos, tīmekļa vietnē.
IESPĒJAS DRAUDI
iesaistīties ES Mūžizglītības programmas
Comenius apakšprogrammu piedāvātajā
darbībā, dažādos jauniešu projektos
virtuālās saskarsmes sfērās ar darbību tīkla
vidē - sadarbība attālināto lietotāju vidū un
jautājumu/ atbildes forma novada domes
mājas lapā; grāmatu atlase elektroniskajā
katalogā
virtuālās saskarsmes formas - teksta
ziņojumu apmaiņa, E-pats, wiki, blogu
sistēma
bibliotēkas krājuma automatizācija,
grāmatu izsniegšana un lasītāju automatizēta
apkalpošana
turpināt kvalificētu un izglītotu
bibliotēkas un to lietotāju saskarsmes
darbības sfēras paplašināšanās, ievērojot un
respektējot, bibliotēkas lietotāja dzimtes,
vecuma un psiholoģiskās īpatnības, kā arī
veselības stāvokļa un sociālo piederību,
bieži vien pastāv draudi darbinieka, nereti
līdzcilvēku, drošībai no klientu neadekvātas
uzvedības un neparedzamas rīcības
alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Tie
ir draudi darbiniekam no sociāli nelabvēlīgu
un atkarīgu iedzīvotāju puses, ko bieži vien
nosaka ārēji faktori.
iedzīvotāju migrācija un darba meklēšanas
iespējas ārzemēs, arī citviet Latvijā,
negarantē bibliotēkas krājuma savlaicīgu
114
bibliotekāru profesionālās attīstības un
apmācības sistēmu nodrošināšanu.
tiekties uz mūsdienīgas un modernas
bibliotēkas celtniecību.
apmaiņu, izsniegtās grāmatas tiek
nozaudētas
10.5.4. Secinājumi un ieteikumi
SECINĀJUMI
1. Mūsdienu publiskās bibliotēkas darbība tiek skatīta kā sociāla institūcija, kura
nepieciešama sabiedrības attīstībai un, kuras darbības sistēma saistāma ar bibliotēkas
funkcijām, kas nemitīgi mainās. Attīstība un atpazīstamība kopējā telpā rada papildu
socializācijas iespējas, tādejādi veidojot interaktīvāku, organizētāku un savstarpēji
saistītāku dzīves telpu.
2. Bibliotēka ir ideju un mainīgo uzskatu kopums, kas skaidro bibliotēkas publisko
raksturu un nosaka tās intelektuālo brīvību un nekomerciālo darbību, kas caur savu
krājumu organizāciju saglabā konkrēto valodas lietojumu un neierobežotu pieeju
informācijai.
3. Bibliotēka, kas uzsākusi divdesmit pirmo gadsimtu, izmaiņas un pārmaiņas savā
darbībā saista ar dažādu sabiedrisko stratēģiju realizēšanu, kur būtisku vietu ieņem
informācijas pārvaldība, izglītības un mūžizglītības nodrošinājums, kultūras un
izklaides iespējamība, kā arī orientācija un darbība uz esošo un potenciālo bibliotēkas
lietotāju.
4. Bibliotēka ir kultūras institūcija, kurai ir liela atbildība kultūras mantojuma, literatūras
un lasīšanas iemaņu apguves jomā, tāpēc pastāvīgam nepārtrauktam izglītošanas un
brīvā laika izmantošanas procesam tiek noteikta jaunas mērķu grupas izveidošana –
darbs ar jauniešu mērķauditoriju.
5. Kvalitatīva lietotāju apkalpošana un informācijas pieejamības nodrošinājums, ko
bibliotēka sakārto, apstrādā, piedāvā lietotājiem sakārtotu zināšanu veidā, apliecina
nebeidzamu un tālāku atmiņas institūciju attīstību un iezīmē jaunu bibliotēkas
attīstības perspektīvu, ne tikai krātuve, bet multifunkcionāls informācijas centrs, kas,
balstīts uz izvērstu informācijas tīklu darbību, kam arī turpmāk nepieciešama
bibliotēka.
115
6. Bibliotēkas piedāvātie pakalpojumi, lietotāju individuālās vajadzības un savstarpējā
komunikācija gan esošo, gan potenciālo lietotāju aktivizēšanā, nosaka un veido
sabiedrības attieksmju maiņu.
7. Bibliotēka radīs labumu novada iedzīvotājiem pateicoties tam, ka turpinās būt izcila
bibliotēka, kas investē tehnoloģijās, grāmatās un prasmīgā personālā.
IETEIKUMI, apskatīti saistībā ar galvenajām prioritātēm bibliotēkas darbībā, kā arī
uzsverot pakalpojumu pilnveidošanu un sabiedrības uzmanības piesaistīšanu, pievēršot
uzmanību gan tradicionālajiem, gan elektroniskajiem vai virtuālajiem krājumiem,
pilnveidojama darbība mūžizglītības un zināšanu vai profesionālo iemaņu apguvē, uzlabojama
cilvēkresursu darbība un ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību pilnveidojama pakalpojumu
kvalitātes sniegšana.
Piedāvāto pakalpojumu klāstā bibliotēkām ir sociālās mijiedarbības raksturs. Līdz ar to
bibliotēkas kļūst par aktivitāšu un satikšanos centriem, un bibliotēkas telpu paplašināšana un
izveide tieši ietekmē to, kā lietotāji bibliotēku izmanto un novērtē.
Izmaiņas, kas skar bibliotēkas darbiniekus, galvenokārt saistītas ar bibliotēkā pieejamo
saturu (krājumu) un personāla darbspēju.
Pārmaiņu stratēģija ir sabiedrībai atbilstošs bibliotēkas saturs, pakalpojums, apmācīti
lasītāji, motivēti un sagatavoti bibliotekāri. Viens no bibliotēkas noteicošajiem uzdevumiem ir
informācijas meklēšanas un lietošanas prasmes, spēt atrast un piedāvāt informāciju, kurai var
uzticēties, kura atbilst lietotāju informacionālām vajadzībām. Tikpat svarīgi bibliotekāriem ir
kļūt par satura veidotājiem, skolotājiem, autoritātēm.
Ulbrokas bibliotēkas darbība attīstāma trīs galvenajos virzienos:
1. jāpastiprina un jāpalielina pētniecības un izglītības atbalsts iedzīvotājiem;
2. jādarbojas līdz visos sabiedrības inovācijas līmeņos (e - prasmes, elektroniskie
katalogi, tiešsaistes datubāzes; digitālie bibliotēku krājumi; sociālie tīkli);
3. jāveicina kultūru saskarsme un atbildība kultūras mantojuma, literatūras un lasīšanas
iemaņu apguves jomā starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem un jauniešu
mērķauditoriju.
116
10.6. Sauriešu bibliotēka
10.6.1. Īss iestādes apskats
Sauriešu bibliotēka ir Stopiņu novada domes izglītojoša, informatīva un kultūras
struktūrvienība. Bibliotēka ir nozīmīgs izglītības un kultūras centrs Sauriešu ciematā.
Galvenais bibliotēkas uzdevums ir bibliotekārā un informatīvā lasītāju un lietotāju
apkalpošana.
Bibliotēkā apmeklētāji var atrast un izgūt sev nepieciešamo informāciju, saturīgi pavadīt
brīvo laiku, izmantojot gan tradicionālos (drukātos dokumentus – grāmatas, preses izdevumi),
gan modernos (IKT – datori, standartprogrammas, Internets, multifunkcionālā iekārta,
kopētājs, printeris) pakalpojumus. Bibliotēkas apmeklētāji saņem nepieciešamo informāciju
un konsultāciju visu bibliotēkas pakalpojumu izmantošanai.
Šodien pieaugoša loma zināšanu papildināšanā ir informācijpratībai. IKT (informāciju
komunikāciju tehnoloģijas) un prasme tās izmantot, sniedz iespēju cilvēkiem atrast sev
nepieciešamo informāciju ar dažādās nozaru datubāzēs un interneta resursos, sazināties ar
citiem gan Latvijā, gan ārvalstīs ar e-pasta, Skype starpniecību, dalīties viedokļiem emuāros,
forumos u.t.t.
Bibliotēkas pakalpojumi pieejami Stopiņu novada Sauriešu un tuvējo ciematu (Upeslejas,
Līči, Vālodzes, Cekule) ciematu iedzīvotājiem, Stopiņu novadā esošo uzņēmumu un iestāžu
darbiniekiem, izglītības iestāžu (Stopiņu pamatskola, Upeslejas internātpamatskola –
rehabilitācijas centrs, Gaismas speciālā internātpamatskola, Ulbrokas vidusskola) pedagogiem
un audzēkņiem, dienas centra „Saurieši” darbiniekiem un apmeklētājiem.
Bibliotēkas pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no
viņu sociālajām, demogrāfiskajām, etniskajām un fiziskajām atšķirībām un neatkarīgi no viņu
dzīves vietas un nodarbošanās veida.
10.6.2. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
Sabiedrībā pieaugoša loma ir mūžizglītībai un darbam ar jauniešiem, ko lielā mērā
nosaka prasības darba tirgū. Cilvēkiem nepieciešams papildināt zināšanu loku gan personīgai
izaugsmei, gan konkurētspējai. Publiskās bibliotēkas uzdevums ir lietotājam tuvu dzīves
vietai rast pieeju nepieciešamās informācijas saņemšanai – tās meklēšanai, atlasei un izguvei.
117
Tas nosaka nepieciešamību:
nodrošināt piekļuvi dažādiem informācijas resursiem – drukātiem un
elektroniskiem
nodrošināt piekļuvi informācijas komunikāciju tehnoloģijām
pilnveidot bibliotēkas lietotāju informācijpratību
pastāvīgi papildināt bibliotēkas krājumu ar informācijas resursiem par
aktuālām tēmām
Sekmīgai bibliotēkas lietotāju mūžizglītības nodrošināšanai nepieciešams:
sadarbība ar novada domi
sadarbība ar Ulbrokas bibliotēku
sadarbība ar izglītības iestādēm, dienas centriem
metodiskā sadarbība ar RGB (reģiona galvenā bibliotēka)
iekļaut informāciju par bibliotēkas krājumu reģiona kopkatalogā un iekļauties
VVBIS (Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma)
regulāri pilnveidot darbinieka zināšanas, prasmes un iemaņas
rast iespēju piesaistīt bibliotekāru ar atbilstošu kvalifikāciju (jauna štata vieta)
iegādāties bibliotēkas un lietotāju vajadzībām atbilstošu jaunu aprīkojumu
iegādāties bibliotēkas vajadzībām atbilstošas jaunas mēbeles
veidot vizuāli pievilcīgas, mūsdienu prasībām atbilstošas bibliotēkas telpas
paplašināt/izveidot bibliotēkas telpas:
1.optimizēt bibliotēkas krājuma izvietojumu – krātuves telpa
2.atsevišķa lasītavas telpa (uzziņu literatūra, periodika, interneta pieeja)
3.bērnu un jauniešu stūrītis
4.darbinieku telpa (vadītājas kabinets)
10.6.3. SVID analīze
Iekšējie faktori
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
visi pamatpakalpojumi, interneta pieeja,
telpu nepietiekamība kvalitatīvai
118
standartprogrammu izmantošana ir bez
maksas, kas tiek finansēti Stopiņu novada
pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu un v/a
KIS finansējuma ietvaros
piedāvā dažādas informācijas meklēšanas
un izguves iespējas – drukātajos un
elektroniskajos dokumentos
iedzīvotājiem nodrošināta pieeja IKT tuvu
savai dzīves vietai, kas paplašina viņu
mūžizglītības iespējas un dažādu
elektroniskās saziņas un norēķinu sistēmu
izmantošanu
bibliotēka ir akreditēta uz pieciem gadiem
darbinieces tālākizglītība – izmanto
profesionālās pilnveides kursu un semināru
apmeklēšanas iespējas, pieredzes apmaiņas
iespējas Latvijā un ārvalstīs
tiek uzturēts un papildināts krājums, ņemot
vērā lasītāju vajadzības un vēlmes
sekmīga sadarbība ar:
* novada domes vadību
* reģiona galveno bibliotēku –
metodiskais centrs
* Ulbrokas bibliotēku
* novada izglītības iestādēm
* novada dienas centriem
regulāri tiek papildināts bibliotēkas
krājums no pašvaldības budžeta līdzekļiem
bibliotēka atrodas Sauriešu ciemata centrā
bibliotēkā brīvi var iekļūt cilvēki ar
kustību traucējumiem
sekmīgi realizēts un turpina darboties
projekts 3td
uzsākts darbs BIS (bibliotēku informācijas
sistēma) Alise-i – bibliotēkas krājuma
atspoguļošana Pierīgas reģiona elektroniskajā
kopkatalogā (rekatoloģizācija, jaunumu
komplektēšana un kataloģizēšana) un
bibliotēkas darbībai – nepieciešams
paplašināt/izveidot telpas:
krājuma izvietošanai un
glabāšanai,
lasītavai,
darbiniekiem;
mēbeļu neatbilstība bibliotēkas un tās
lietotāju prasībām – fiziski nokalpojuši
plaukti krājuma izvietošanai, neatbilstošs
aprīkojums bērniem un jauniešiem, īpaši,
pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma
bērniem
cilvēkresursu nepietiekamība – bibliotēku
funkciju paplašināšanās rezultātā
nepieciešams paaugstināt pakalpojumu
kvalitatīvu sniegšanu lietotājiem, īpaši
mūžizglītības kontekstā, kas ietver
konsultāciju un/vai apmācību IKT,
elektronisko resursu izmantošanā,
publicitātes jomā
119
izveidota lasītāju datubāze
uzsākts darbs pie lasītājiem un lietotājiem
draudzīgas vides veidošanas, kas atbilst
mūsdienu bibliotēkas darbības prasībām
Ārējie faktori
IESPĒJAS DRAUDI
iesaistīties pašvaldības, valsts, ES
projektos, mūžizglītības programmās
attīstīt darbu BIS ALISE-I un iekļauties
VVBIS;
turpināt darbinieku kvalifikācijas celšanas
pasākumus;
izmantojot visus iespējamos resursus,
veicināt bibliotēkas atpazīstamību novada
kontekstā vietējā, valsts un ārpus Latvijas
robežām mērogā;
pilnveidot bibliotēku lasītājam un
lietotājam kā draudzīgu vidi.
ekonomiskās lejupslīdes draudi valstī
kopumā un Stopiņu pašvaldībā.
10.6.4.. Secinājumi un ieteikumi
Apkopojot bibliotēkas darbību, tās lomu vietējā sabiedrībā, vajadzības mūžizglītības
procesa nodrošināšanai un bibliotēkas darbības SVID analīzi, secināms:
bibliotēkai ir pieaugoša loma mūžizglītības procesā
Sauriešu ciematā cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālajām, demogrāfiskajām
etniskajām un fiziskajām atšķirībām, no viņu dzīves vietas un nodarbošanās veida ir
iespēja tuvu dzīves vietai un bez maksas izmantot bibliotēkas pamatpakalpojumus,
IKT – interneta pieeja, standartprogrammas, datubāzes
120
piedāvājot mūžizglītības iespējas bibliotēkas lietotājiem jābūt piekļuve plašam
informācijas resursu klāstam, kompetentiem darbiniekiem un videi, kas veicina
bibliotēkas lietotājus pilnveidot savas zināšanas un informācijpratību
liela nozīme bibliotēkas darbības pilnveidošanā un attīstībā ir sadarbībai ar novada
pašvaldību, kultūras un izglītības iestādēm ,RGB
uzsākta bibliotekāro procesu automatizācija, kas sniegs jaunas iespējas bibliotēkas
lasītāju un lietotāju apkalpošanā bibliotēkā uz vietas un attālināti
paplašinoties bibliotēkas funkcijām, svarīgi ir uzturēt lietotājiem piedāvāto un sniegto
pakalpojumu kvalitāti
bibliotēkas darbību galvenokārt apdraud ekonomiskā situācija valstī. Ekonomiskās
lejupslīdes gadījumā tiek ietekmēta ekonomiskā situācija Stopiņu novadā, kas draud ar
iedzīvotāju migrācijas pieaugumu, izmaksu palielinājumu dažādās sadzīves sfērās
iespējas bibliotēkas darbības attīstībā var sniegt iesaistīšanās pašvaldības, valsts un ES
projektos, mūžizglītības programmās, jaunatnes projektos un aktivitātēs
Sauriešu bibliotēkas darbības attīstībai mūžizglītības kontekstā īpaši pievēršama uzmanība:
darbā ar bērniem un jauniešiem, veidojot viņos izpratni par bibliotēku kā informācijas
ieguves un papildus izglītošanās vietu
lietotājiem sniegto pakalpojumu klāstam un kvalitātei, kam mūsdienu informācijas
laikmetā ir liela nozīme bibliotēkas telpām un aprīkojumam, kas būtiski, īpaši bērnu
un jauniešu vidū, ietekmē vēlmi paplašināt savas zināšanas noteiktā vidē
121
10.7. Stopiņu novada Dienas centri
10.7.1.Dienas centrs “Saurieši”
Īss iestādes apraksts
Dienas centrs „Saurieši” darbojas kopš 2004.gada 22.decembra. Tas atrodas „Saurieši 6”,
Sauriešos, Stopiņu novadā. Dienas centru apmeklē bērni, skolēni, jaunieši un pieaugušie no
Sauriešiem, Upeslejām, Ulbrokas. Dienas centrā pieejami: četri datori (bezmaksas internets),
kopētājs, videomagnetafons, novuss, mūzikas centrs, magnetafons, dažādas galda spēles,
televizors (kabeļtelevīzija) un veļas mazgājamā mašīna. Dienas centrā tiek organizēti dažādi
radošie pulciņi un darbnīcas, realizēti projekti visu iedzīvotāju izglītošanai, dažādu prasmju
apgūšanai - projekti jauniešu, bērnu un pieaugušo mēŗķauditorijai. Tiek rīkotas ekskursijas,
piemēram, uz Latgali, Lietuvu, Igaunijas jauniešu centru..
Darbojoties dienas centrā apmeklētāji savu brīvo laiku var izmantot pēc saviem ieskatiem:
atpūtai, izklaidei, sevis garīgai un fiziskai pilnveidošanai un savu interešu realizēšanai. Dienas
centra darbība rada draudzīgu un mājīgu atmosfēru, attīsta estētisku uztveri, gaumi un veicina
vispusīgas personības attīstību, spēju adoptēties mainīgajā vidē, veicina tolerantu attieksmi
pret cilvēkiem, veido cieņu pret citu viedokļiem un paradumiem, sekmē dienas centra
apmeklētāju sportisko izaugsmi, ieaudzina patriotisma jūtas pret savu valsti, pilsētu, novadu
un ciematu.
Dienas centra mērķis ir daudzveidīgas interešu izglītības, mūžizglītības un dažādu sociālo
prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem. Dienas centrā
notiek: ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, sporta aktivitātes, galda spēļu sacensības,
bērniem pasaku terapijas nodarbības, stikla apgleznošana, dekupāža, zīda apgleznošana,
origami, floristika, sveču liešana un veidošana, rotu darināšana. Tika realizēti un plānots
turpmāk īstenot projektus gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem lekciju kursi par
dažādām tēmām, piedalīšanās novada organizētājās sportiskās un kultūras aktivitātēs.
Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai
nepieciešams nodrošināt ikviena interesenta intelektuālo attīstību, veidot estētisko
gaumi, mācīties saskarsmes kultūru, atbalstīt un sekmēt talantīgāko bērnu un skolēnu
izaugsmi dažāda mēroga pasākumos Latvijā un ārvalstīs, meklēt un realizēt dažādus
122
projektus dažādās jomās, veicināt jauniešu aktivitātes
sakarā ar to, ka Sauriešu dienas centrā ir daudz apmeklētāju krieviski runājošie, tiek
īstenoti pasākumi, kas veicina integrācijas procesu, palīdz novada iedzīvotājiem valsts
valodas apguvē
veicināt bērnu, skolēnu un jauniešu un viņu vecāku līdzdalību dienas centra “Saurieši”
un Stopiņu novada domes organizētajos kultūras un sporta pasākumos.
turpināt attīstīt katra bērna, skolēna un jaunieša vēlmi darboties radoši un pastāvīgi,
izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas
palīdzēt bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un citiem interesentiem novērtēt savus
dotumus radošās spējas un prasmes, izvēloties savu tālāko izglītības virzienu (projektu
realizācija un pulciņu darbs)
dienas centra apmeklētāju drošības nodrošināšana: iekšējās kārtības noteikumi
(drošības instrukcijas, evakuācijas plāni), higiēnas prasības (ventilācija, apkure,
apgaismojums, ūdensapgāde un kanalizācija, telpu uzkopšana)
Iespēju robežās papildināt materiāli tehnisko bāzi: ieplānot iegādāties jaunas IKT,
biljarda galdu, trenažierus. Pulciņu darbam nepieciešams iegādāties dažādus
materiālus: krāsas, līmi, papīru u.c.
SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
ir atvērti četri dienas centri Stopiņu
novada iedzīvotājiem un ieviestas
modernas tehnoloģijas atbilstoši
mūsdienu prasībām
projektu realizācija veidota ņemot vērā
bezdarba līmeni Latvijā un Stopiņu
novadā, jauniešu vēlmes un idejas
profesionāli speciālisti ar atbilstošu
izglītību nodrošina bērnu, skolēnu,
interesentiem ir iespējamas
psiholoģiskas problēmas, kas var traucēt
sadarbību un praktisko apmācību
jaunieši un pieaugušie, kas ilgi
atrodoties bez darba ir zaudējuši
pašvērtību un motivāciju integrēties darba
tirgū, ir samierinājušies ar savu sociāli
ekonomisko situāciju
123
jauniešu un pieaugušo apmācību
centra apmeklētājiem ir apgūtas jaunas
prasmes un iemaņas
apvienoti jaunieši grupā ar vienādām
interesēm
iegūtas un pilnveidotas zināšanas, kuras
var izmantot kā papildus ienākumu avotu
palielinās jauniešu un pieaugušo iespējas
realizēt sevi darba tirgū
iemācīta darba attieksme un precizitāte
sekmīgi notikusi integrācija sabiedrībā
(pilsonības iegūšana, valsts valodas
apguve kursu ietvaros)
IESPĒJAS DRAUDI
veicināta jauniešu motivācija
tālākizglītībai, aktīvai darbībai, lēmumu
pieņemšanai uz to realizācijai
uzlabotas sociālās un ekonomiskās
iespējas darba tirgū
dota iespēja bērniem, skolēniem,
jauniešiem un pieaugušajiem Sauriešu DC
apmeklētājiem radoši izpausties, apgūt
jaunas prasmes un iemaņas veidot savu
individuālo pieredzi realizējot un
prezentējot savus darbus
nodrošināta DC Saurieši materiālā un
tehniskā bāze
mazināts sociālās atstumtības risks,
paaugstinot jauniešiem un pieaugušajiem
bezdarbniekiem motivāciju iesaistīties
darba tirgū
dalībnieku intereses trūkums vai
neizpratne par apgūstamajām prasmēm
nepietiekamas sadarbības prasmes ar
pasniedzēju
dienas centra dalībnieku iepriekšējā
sagatavotība praktiskajās dzīves prasmēs
un iegūtie pamati ir nepilnīgi.
vāji apgūts sociālo prasmju pamatu
minimums
124
Secinājumi un ieteikumi
beidzot praktiskās nodarbības bērni, jaunieši un pieaugušie apguvuši jaunas darba
iemaņas un prasmes sevis pašizglītošanās;
izveidota materiālā un tehniskā bāze pulciņiem, praktiskajām nodarbībām,
pasākumiem;
uzlabojas sociāli ekonomiskā situācija ģimenēs;
paaugstinās bērnu, skolēnu, jauniešu un pieaugušo pašvērtība;
veicināta jauniešu un pieaugušo interešu izglītība un viņi ir motivēti iekļauties
darba tirgū;
bērnu pasaku terapijas nodarbībās veicinātas bērnu intelektuālās un radošās
prasmes, rosināta iztēle un praktiskās iemaņas, motivēti aktīvi darboties gan
individuāli, gan grupā;
mazināts sociālās atstumtības risks, paaugstinot jauniešiem un pieaugušajiem
bezdarbniekiem motivāciju iesaistīties darba tirgū;
sadarbība ar pārējiem Dienas centriem: projektu ietvaros, kopīgas ekskursijas,
sporta sacensības u.c.;
izveidota saikne ar citiem novada Dienas centriem un novada iestādēm,
dienestiem. Nākotnē jāturpina darbs ar ieplānotajām aktivitātēm, aktīvi jāiesaistās
dažādos projektos, lai veicinātu interešu izglītību;
trupināt sadarboties ar citām novada izglītības iestādēm, dienas centriem, sociālo
dienestu, bāriņtiesu, NVO, biedrībām;
dienas centrā nepieciešams veikt remontdarbus: logu, ieejas durvju nomaiņa, ieejas
trepju remonts, radiatoru nomaiņa, grīdas seguma nomaiņa.
Ieteikumi:
papildināt DC “Saurieši” materiālo un tehnisko bāzi, IKT pilnveidot;
veikt DC “Saurieši” remontu ( logi, durvis, grīdas, ventilācija, ieejas trepju remonts);
Stopiņu novada domei arī turpmāk atbalstīt DC “Saurieši” pasākumus un nodarbības.
125
10.7.2. Dienas centrs „ULBROKA”
Īss izglītības iestādes apraksts
Dienas centra „Ulbroka” atvēršanas svētki - 2005. gada 8. februāris.
Pašvaldības veidota un finansēta sociāla institūcija, kuras mērķis ir piedāvāt un īstenot
daudzveidīgu interešu un mūžizglītību, nodrošināt tās darbību atbilstoši esošajiem resursiem.
Dienas centru vada dienas centra vadītāja, sociālais darbinieks ar specializāciju sociālajā
pedagoģijā, bakalaura grāds. Dienas centra apmeklētāju uzturēšanās dienas centrā ir
bezmaksas.
Dienas centrs – institūcija, kas nodrošina, daudzveidīgas interešu izglītības, mūžizglītības
un dažādu sociālo prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem,
īpaši pievēršot uzmanību jauniešu mērķauditorijai, veidojot saturīgas un lietderīgas brīvā laika
pavadīšanas formas, kas vērstas uz pilnvērtīgu socializāciju, sabiedrības integrācijas
veicināšanu, informācijas un sociālo iemaņu sniegšanu izglītības, kultūras un sporta jomā, tā
sekmējot ikvienas personības attīstību.
Dienas centra uzdevumi:
iesaistīt dienas centra apmeklētājus centra piedāvātajās aktivitātēs atbilstoši
katra apmeklētāja interesēm;
organizēt pasākumus lietderīga brīvā laika pavadīšanai – pulciņus, izstādes,
tematiskas pēcpusdienas, izglītojošas lekcijas, sacensības, sportiska rakstura
nodarbības, ekskursijas, diskusijas, konkursus, jauniešu projektus;
sniegt informāciju sabiedrībai par interešu izglītības un mūžizglītības iespējām
administratīvajā teritorijā, kā arī citām saturīgām brīvā laika pavadīšanas
iespējām pašvaldībā;
veicināt sadarbību starp izglītības un kultūras iestādēm, dažādām
nevalstiskajām organizācijām, sociālo dienestu, tiesību sargājošajām institūcijām
un speciālistiem pašvaldībā;
iespēju robežās sniegt morālu un psiholoģisku atbalstu, katram dienas centra
apmeklētājam, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, pusaudžiem, jauniešiem;
izstrādāt, realizēt un iesaistīties kopīgos projektos ar citām institūcijām, lai
piesaistītu resursus pozitīvai sociālai attīstībai, tādējādi mazinot sociālo
izstumtību dažādām sabiedrības grupām.
126
Dienas centra sadarbība ar citām institūcijām pašvaldībā.
Mērķi:
Uzdevumi:
1. veicināt dienas centra apmeklētāju vispusīgu,
radošu attīstību, piedāvājot lietderīgu brīvā laika
pavadīšanas iespēju;
2. radīt labvēlīgus apstākļus jaunu saskarsmes prasmju
un sociālo iemaņu apguvei;
3. kompetences ietvaros sekmēt sociālo problēmu
risināšanu un integrēšanos sabiedrībā.
1. nodrošināt piemērotus apstākļus lietderīgai brīvā laika
pavadīšanai;
2. organizēt izglītojošus, tematiskus, atpūtas un sporta
pasākumus tādējādi veidojot labvēlīgu kultūrvidi;
3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību ar speciālistiem, lai
sekmētu sociālo problēmu risināšanu.
Dienas centrs
Pašvaldība
Izglītības
iestādes
Nevalstiskās
organizācijas
Citi dienas centri
Sociālais
dienests
Bāriņtiesa
Valsts un
pašvaldības policija
Kultūras iestādes
127
SVID analīze:
DC – dienas centrs
Iekšējā analīze
STIPRĀS PUSES
DC atrodas ciemata centrā
uzturēšanās DC ir bezmaksas un brīvprātīga
DC vadītāja - soc. pedagoga darbība balstīta uz
savstarpēji demokrātiski līdztiesiskiem
sadarbības principiem starp pedagogu un DC
apmeklētāju - klientu
daudzveidīgas iespējas bērniem, jauniešiem un
ikvienam novada iedzīvotājam aizpildīt un
pavadīt brīvo laiku sevi pilnveidojot veicinot
apmeklētājos dažādus pašrealizācijas un
izpausmes veidus
veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvas
socializācijas cēloņu un seku ierobežošanā
dažādu pulciņu, radošo darbnīcu, nodarbību
realizēšanas iespējas
plašas iespējas veicināt mūžizglītības
daudzveidību novada iedzīvotājos
veicināta un pilnveidota DC darbinieku
profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana
apmeklējot seminārus un kursus, dažādi
pieredzes apmaiņas braucieni
iespēju robežās rīkot tikšanās ar dažādiem
speciālistiem, organizēt lekcijas par aktuālām
tēmām, kā arī sniegt individuālu psiholoģisku un
morālu atbalstu DC apmeklētājiem
veikt aptaujas, lai noskaidrotu DC apmeklētāju
vēlmes, intereses un aktuālos jautājumus
VĀJĀS PUSES
DC telpas nav plašas, kas uzliek
zināmus ierobežojumus
nepieciešams uzlabot interneta
pieslēguma veidu, lai tā ātrums un
kvalitāte atbilstu jauno tehnoloģiju
iespējām
ne visiem novada bērniem,
jauniešiem DC ir pieejams, jo viņu
dzīvesvietas ir attālāk no novada
centra
DC apmeklētāju vidū nereti ir
narkomāni, jaunieši ar krimināla
rakstura ievirzi
DC patstāvīgie klienti ir bērni,
kuri nāk no riska ģimenēm, līdz ar
to diezgan bieži ir zems izglītības,
attīstības līmenis, zema
ieinteresētība - deviantas
uzvedības pazīmes
128
mijiedarbības procesu sekmēšana starp
paaudzēm, kultūrām veicinot socializāciju
Ārējā analīze
IESPĒJAS
plašas informācijas aprites sniegšanas iespējas
Iespēja realizēt dažādus projektus piesaistot ES
līdzfinansējumu
pašvaldības finansēta iestāde
dažādas sadarbības formas starp novadā
esošajām kultūras un izglītības institūcijām,
sociāliem dienestiem, nevalstiskajām
organizācijām
DRAUDI
DC apmeklēšana ir brīvprātīga,
līdz ar to ne vienmēr ir iespēja
veikt sociālpedagoģisku darbību
negatīvas socializācijas cēloņu un
seku ierobežošanā
ekonomiskās situācijas
pasliktināšanās valstī atstāj
iespaidu uz ikkatru iedzīvotāju,
kas kopumā rada negatīvu fonu:
zemu pašvērtējumu, saskarsmes
trūkumu, bezdarbu utt.
Dienas centrā „Ulbroka” izglītošanās procesa nodrošināšanai ir iegādāts:
2 datori, DVD atskaņotājs, printeris, kopētājs, televizors, radio, disku
atskaņotājs, tāfele, fotoaparāts, mikrofons, mobilais telefons;
pieejams bezmaksas internets;
puzles, galda spēles (šahs, domino, „Latvija”, ”Monopols”, „Alias”) u.c.;
pieejama abonēta prese bērniem- „Mazais florists”, „Sīrups”, pusaudžiem-
„Ilustrētā zinātne”, „Ilustrētā vēsture”, pieaugušajiem – „Mūsmājas”,
„Floristika”, ikmēneša novada avīze „Tēvzemīte”, LPF izdevums „Latvijas
pensionārs”;
dažādas grāmatas, enciklopēdijas;
novuss, galda teniss, strītbola grozs, dažādas bumbas, nūjošanas nūjas;
dažādas kancelejas preces, krāsainie papīri, krāsas, otas, krītiņi u.t.t.;
specifiski materiāli dažādu radošo nodarbību nodrošināšanai: zīda krāsas,
dekupāžas līmes un krāsas, krāsas stikla apgleznošanai u.t.t..
129
Dienas centrā ir pieejama veļas mašīna, mikroviļņu krāsns, kafijas automāts, elektriskā
tējkanna. Dienas centrs tiek apgādāts ar dzeramo ūdeni.
Secinājumi:
dienas centri ir salīdzinoši jaunas sociālas institūcijas, kuru darbība vērsta uz bērnu un
jauniešu socializācijas veicināšanu sniedzot iespēju viņiem pilnvērtīgi pavadīt savu
brīvo laiku;
dienas centrs realizē nozīmīgu funkciju, kuras ietvaros ir labvēlīgas un drošas vides
nodrošināšana un daudzveidīgi piepildīta brīvā laika pavadīšanas iespējas gan
bērniem, gan pieaugušajiem;
dienas centrā veiksmīgi tiek realizēti dažādi projekti, pulciņi, nodarbības, kurās viens
no galvenajiem mērķiem un uzdevumiem ir sniegt ierosmi cilvēkam darboties pašam
sevis pilnveidošanā un jaunu prasmju apguvē.
Ieteikumi:
lai nodrošinātu veiksmīgu DC darbību nepieciešams regulāri papildināt materiāli
tehnisko bāzi atbilstoši mūsdienīgām prasībām (datoru nomaiņa, jaunu
datorprogrammu instalēšana, projektora un printera iegāde);
nepieciešamības gadījumā uzlabot DC iekārtojuma aprīkojumu (apgaismojumu –
jaunas dienas gaismas lampas, krēslus, galdus, ārdurvis);
veikt DC kosmētisko remontu;
iespēju robežās piedāvāt DC apmeklētājiem dažādus pulciņus, radošās nodarbības,
izglītojošas lekcijas kvalificētu speciālistu vadībā.
130
10.7.3. Dienas centrs “Upeslejas”
Īss iestādes apraksts
Dienas centrs “Upeslejas” ir pašvaldības dibināta iestāde 2003.gadā ciematā Upeslejas.
Dienas centru apmeklē visu vecumu grupu un tautību iedzīvotāji no Upeslejām, Sauriešiem,
Cekules un Līčiem. Dienas centrā visa gada garumā tiek organizētas izglītojoša lekcijas,
pārrunas, dažādas izstādes, konkursi, koncerti, teātra izrādes, izbraukumi uz tām, un
ekskursijas , tautas tradīciju kopšanas pasākumi:
“Jauno māmiņu skola”
dažādi pulciņi (floristika, vēderdejas, folklora, novuss, nūjošana, estētika,
makšķernieki )
grāmatas, prese
bezmaksas internets
galda spēles
sporta spēles
ārstnieciskā vingrošana
lekcijas, semināri
interešu grupas
ģimeņu sporta spēles
dažādi galda spēļu turnīri (teniss, novuss, šautriņas, galda hokejs un futbols u.c.
konkursi
gadskārtu svētki
izstādes
koncerti un teātru izrāde
dažādu projektu aktivitātes
ekskursijas
Dienas centrs kopā ar kultūras centru katru gadu rīko :
Maijā- skrējēju dienu
Jūnijā- bērnu sporta svētkus
Augustā- ģimeņu sporta svētkus
Decembrī- galda tenisa un citu galda spēļu sacensības
131
SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
plašas telpas Upesleju ciemata centrā
nodrošināta materiālā bāze, IT : trīs datori,
printeris, kopētājs, videomagnetafons,
televizors, magnetafons, pieci trenažieri,
svaru stienis un sols, galda teniss, šautriņas,
galda biljards, galda futbols, novuss un citas
galda spēles, kas palielina bērnu un jauniešu
iespējas aktīvu un saturīgi pavadīt brīvo
laiku, iegūt prasmes
maznodrošinātajiem iedzīvotājiem veļas
mašīna un dušas kabīne
mērķtiecīgi mācāmies, plānojam
nepārtraukti pilnveidojamies
sadarbojamies ar pārējo ciematu dienas
centru vadītājiem, skolu pedagogiem, novada
sociālo dienestu, Igaunijas un Lietuvas
kolēģiem
atrodamies ēkas otrajā stāvā - nav invalīdu
ratiņu pacēlāja..., bet mēs solām šo problēmu
atrisināt pie pirmās nepieciešamības
nepieciešama logu nomaiņa
IESPĒJAS DRAUDI
nodarbības ir bezmaksas
bezmaksas laikraksti un žurnāli, dažāda
literatūra
te ir ko darīt – IT, galda spēles, TV, CD,
DVD u.c.
te iegūsti daudz draugu
te Tev var palīdzēt
Tu te vari arī vienkārši nedarīt neko, tikai
vērot...
ja Tu vēlies, iegūsti papildus zināšanas,
pieredzi un informāciju
Tu vari nokārtot sociālās problēmas
pie mums gaida ikvienu
ekonomiskās lejupslīdes rezultātā
mazākas iespējas bezmaksas
kvalitatīviem pulciņiem un nodarbībām,
iedzīvotāju zemā maksātspēja pieprasa
arvien kvalitatīvākus bezmaksas
pakalpojumus, kuri tiek samazināti
ierobežotā Dienas centra budžeta
rezultātā.
132
liela iedzīvotāju atsaucība uz dažādiem
projektiem
no klienta – par darbinieku
projekti – novada, reģiona, valsts un ES
plašāka publicitāte – apkārtrakstā, internetā,
masu medijos
Secinājumi un ieteikumi
Dienas centrs “Upeslejas” ir aktīvs sociālās un kultūrvides veidotājs un organizētājs
Upesleju ciematā ar saikni starp visiem novada dienas centriem un dažādām iestādēm. Ir
aktīvi jāturpina darbs pie plānotajām aktivitātēm, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar
bērniem un jaunatni.
Dienas centrā nepieciešams nomainīt logus, veikt telpu kosmētisko remontu, papildināt IT,
turpināt plānveidīgi papildināt materiāli tehnisko bāzi. Turpināt sadarbību ar novada
sociālajiem darbiniekiem, dienas centriem, izglītības iestādēm, NVO u.c. sadarbības
partneriem. Budžeta iespēju robežās palielināt bezmaksas pulciņu, kursu, u.c. nodarbību
skaitu.
133
10.7.4. Dienas centrs “Cekule”.
Iestādes apraksts
Dienas centrs „Cekule” tika atvērts 2007. gada 16. martā.
Pašvaldības veidota un finansēta sociāla institūcija, kuras mērķis ir piedāvāt un īstenot
daudzveidīgu interešu un mūžizglītību un nodrošināt tā darbību atbilstoši esošajiem
resursiem. Dienas centru vada profesionāls pedagogs ar maģistra grādu pedagoģijas zinātnēs.
Dienas centra apmeklētāju uzturēšanās dienas centrā ir bezmaksas.
Dienas centra „Cekule” mērķi
1. Radīt labvēlīgus apstākļus saskarsmes prasmju un sociālo iemaņu apguvei
internacionālā vidē.
2. Sekmēt sociālo problēmu risināšanu iespēju robežās.
3. Dot iespēju dienas centra apmeklētājiem lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, īpašu
uzmanību veltot bērniem un jauniešiem.
4. Veicināt ciemata kultūras dzīvi.
Dienas centra „Cekule” uzdevumi
1. Nodrošināt piemērotus apstākļus diena centra apmeklētāju brīvā laika pavadīšanai.
2. Piedalīties un organizēt izglītojošus, atpūtas un sporta pasākumus, iesaistīties dažādos
projektos.
3. Piedalīties apkārtējās vides sakopšanā.
Esošie resursi dienas centra darbības nodrošināšanai:
divi datori, printeris – kopētājs, televizors, DVD atskaņotājs, mūzikas centrs, mobilais
telefons;
bezmaksas interneta pieejamība;
biljards, novuss, galda teniss, šautriņu dēlis;
galda spēles: galda hokejs, dambrete, šahs, u.c.;
abonētā prese: „Ilustrētā zinātne”, „Ilustrētā vēsture”, „Sīrups”, „Spicīte”, novada
avīze „Tēvzemīte”, LPF izdevums „Latvijas pensionārs”;
kancelejas preces un specifiskie materiāli radošo darbnīcu nodrošināšanai;
134
sporta trenažieris;
mikroviļņu krāsns, kafijas automāts, elektriskā tējkanna, veļas mašīna.
Nepieciešamie resursi dienas centra tālākā darbības pilnveidošanai
1 dators, videokameras un mikrofoni pie katra no trim datoriem;
interneta jaudas palielināšana;
apkures sistēmas pilnīga pārveidošana;
kosmētiskais remonts – grīdas klājuma pašā dienas centrā un kāpņu telpā atjaunošana;
kancelejas preču un specifisko materiālu radošajām darbnīcām regulāra iegāde.
SVID analīze
Iekšējie faktori
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
DC atrodas ciemata centrā
uzturēšanās DC ir bezmaksas un brīvprātīga
tiek dotas izvēles iespējas lietderīgi pavadīt
brīvo laiku
demokrātiskas un līdztiesīgas savstarpējās
attiecības starp DC vadītāju un apmeklētāju
brīvi pieejami interneta resursi, iespējas
pārvērst tos papīra formātā
iespējas dažādu pulciņu, radošo darbnīcu un
citu nodarbību realizēšanai
telpa ar skatuvi, kas dod iespēju kultūras
nelielais datoru skaits, kas ierobežo
mūžizglītības veicināšanas iespējas, kas
saistītas ar datora vai interneta resursu
pieejamību
datoru papildaprīkojuma trūkums, kas
dotu iespēju ciemata iedzīvotājiem tos
izmantot kā saziņas līdzekli ar
tuviniekiem ārvalstīs
ciematā dzīvojošo pieaugušo cilvēku
pasivitāte, kas saistīta ar multinacionālo
vidi un krievvalodīgu iedzīvotāju
vairākumu
DC pastāvīgie apmeklētāji ir bērni vai
135
pasākumu organizēšanā
ir iespējas veicināt mūžizglītības
nepieciešamību ciemata iedzīvotājiem
veicināt bērnu un jauniešu integrācijas
procesus multinacionālā vidē, ierobežot
negatīvās socializācijas cēloņus un sekas
iespējas sniegt konsultatīvu palīdzību un
morālu atbalstu DC apmeklētājiem
konsultatīvas palīdzības iespējas eksaktajos
mācību priekšmetos visos mācību līmeņos
DC darbinieku profesionālās kvalifikācijas
celšanas iespēja apmeklējot kursus un
seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus
jaunieši no riska ģimenēm, tādejādi bieži
ir sastopams zems intelektuālās attīstības
līmenis, maza ieinteresētība sevis
pilnveidošanā un reizēm arī neadekvāta
uzvedība
Ārējie faktori
IESPĒJAS DRAUDI
pašvaldības finansēta iestāde
iespējas realizēt dažādus projektus kopā ar
citām novada iestādēm, NVO, piesaistot ES
līdzfinansējumu
plašās sadarbības forma starp novada
kultūras un izglītības iestādēm, sociālajiem
dienestiem un nevalstiskām organizācijām
apkārtējo iedzīvotāju pasivitāte un
norobežošanās no jebkura veida
aktivitātēm, kas saistīta ar vispārējo
nostādni pret Stopiņu novada darbību
Secinājumi:
DC ir sociāla institūcija, kuras darbība ir vērsta uz ciemata iedzīvotāju brīvā laika
pilnvērtīgas pavadīšanas iespējām;
DC darbība īpaši vērsta uz jauniešu un bērnu aktivitātēm;
136
DC darbība vērsta uz mūžizglītības veicināšanas iespējām ciemata iedzīvotājiem;
sociālizācijas procesu pozitīvas attīstības multinacionālā vidē iespējām jaunās
paaudzes vidū.
137
10.8. Ulbrokas kultūras nams
10.8.1. Īss iestādes apskats
Stopiņu novadā noris aktīva kultūras dzīve. Dažāda rakstura un satura pasākumi notiek
Ulbrokas kultūras nama zālē, Līgo parkā, Upesleju, Sauriešu, Līču un Cekules ciematos.
Kultūras dzīvi novadā organizē Inta Vilšķērsta un Baiba Lauzne (Upeslejās). Stopiņu novads
lepojas ar daudziem pašdarbības kolektīviem - novadniekus priecē jauktais koris "Ulbroka"
(diriģenti Ina Ekarte un Eduards Fiskovičs), sieviešu koris "Madara" (diriģenti Imants Kalniņš
un Zane Kažēna (abu koru koncertmeistare ir Inga Sarkane)), vidējās paaudzes deju kolektīvs
"Luste" (vadītāja Ineta Svilāne, koncertmeistare Zane Kretaine), vokālie ansambļi "Sagša"
(vadītāja Biruta Deruma) un "Ievzieds" (vadītājs Andris Jansons), bērnu teātra studija
(vadītāja Edīte Puriņa), jauniešu deju kolektīvs „Laine” (vadītājs Modris Opels). Ar aušanu un
tekstilmākslu iespējams nodarboties Tautas lietišķās mākslās studijā "Ulbroka"(vadītāja Ārija
Vītoliņa). Liela nozīme kultūras dzīves veidošanā ir Ulbrokas mūzikas un mākslas skolai
(direktore Vita Pinne), kuras audzēkņi un pedagogi rīko regulārus koncertus un izstādes. Liela
nozīme kultūrizglītības veidošanā ir arī sadraudzības vai viesmākslinieku koncertiem un
izstādēm, kas notiek sadarbībā ar Ulbrokas mūzikas un mākslas skolu.
Ulbrokas vidusskolā (direktore Saiva Tiltiņa Beķere) un Stopiņu pamatskolā (direktore
Valērija Mikute) darbojas bērnu dziesmu, deju, orķestra un Tautas lietišķās mākslas (aušanas,
keramikas) kolektīvi. Šo kolektīvu koncerti notiek arī Ulbrokas kultūras namā.
PII ''Pienenīte"(vadītāja Lelde Sturme) bērniem ir iespējas piedalīties vokālajos ansambļos
un tautas deju kolektīvā. Radošais pedagogu kolektīvs kopā ar bērniem svin gadskārtu svētkus
un rīko daudzus interesantus tematiskus pasākumus, vairāki no tiem notiek arī Ulbrokas
kultūras nama telpās.
Aktīvu sabiedrisko darbību veic pensionāru biedrība (vadītāja Olga Urča), represēto
biedrība( vadītāja Māra Zebauere) un daudzbērnu ģimeņu biedrība "Māra". Arī viņu
organizētie pasākumi ikgadēji notiek Ulbrokas kultūras namā.
Kultūras pasākumi un svētki brīvdabā notiek Līgo parkā, kur atrodas brīvdabas estrāde un
tēlnieka Ulda Sterģa veidotais akmens zīmju dārzs. Līgo parkā izvietoti dažāda lieluma
akmeņi, uz katra no tiem ir latviešu etnogrāfiskā zīme vai ornaments. Akmeņi ir uzstādīti, lai
koncentrētu pozitīvo strāvojumu, tie izstaro enerģiju un padara mūs gaišākus, labākus un
stiprākus. Katru gadu novada iedzīvotāji šeit pulcējas, lai kopīgi nosvinētu Lieldienas un Līgo
svētkus. Parkā ir notikuši neskaitāmi koncerti un teātra izrādes, kā arī dažādi pasākumi
bērniem. Īpaši iecienītas ir parkā notiekošās zaļumballes un festivāls "Dziesma un deja
138
manam novadam", kā arī daudzi citi pasākumi. Ikdienas atpūtai parku ir iecienījušas ģimenes
ar bērniem un daudzi citi interesenti.
Nu jau par tradīciju ir kļuvuši arī pasākumi, kuri notiek it visos lielākajos Stopiņu novada
ciematos. Viens no tādiem ir Ziemassvētku eglīšu iedegšana skaistajā pirmsziemassvētku
laikā.
Stopiņu novadā nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā esošajā Valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (apstiprināti LR KM 29.10.1998.rīk.Nr.128).
Kultūras pasākumi Ulbrokas kultūras namā un citos novada ciematos
Ikgadējie pasākumi
Barikāžu piemiņas diena
Lieldienas
“Mātes dienas” koncerts
bērnu svētki Ulbrokā
koncerts "Dziesma un deja manam novadam"
Līgo vakara pasākums
vasaras sezonas noslēguma pasākums Līgo parkā
Lāčplēša dienas pasākums
18.novembra valsts svētku koncerts
Ziemassvētku sagaidīšana novada ciematos
Ziemassvētku koncerti
Ziemassvētku eglītes bērniem
Jaungada nakts karnevāls
Pasākumi Ulbrokas kultūras namā un citos novada ciematos
Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas koncerti
Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas izstādes
viesmākslinieku izstādes
citu Latvijas mūzikas skolu koncerti
tautas lietišķās mākslas studijas "Ulbroka" izstādes
139
teātru viesizrādes
viesmākslinieku koncerti
pasākumi bērniem
Represēto sarīkojumi
Ulbrokas pensionāru padomes sarīkojumi
Stopiņu novada pašdarbības kolektīvu un viņu draugu koncerti
atpūtas vakari (balles)
zaļumballes Līgo parkā
jauniešu diskotēkas
Līgo parka Lielais vasaras festivāls
Ulbrokas kultūras namā darbojas daudzveidīgi pašdarbības kolektīvi
jauktais koris „Ulbroka”
sieviešu koris „Madara”
vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”
vidējās paaudzes deju kolektīvs „Stopiņš”
jauniešu deju kolektīvs „Laine”
vokālais ansamblis „Sagša”
vokālais ansamblis „Ievzieds”
tautas lietišķās mākslas studija „Ulbroka”
bērnu teātra studija
Ulbrokas kultūras namā ir darbojušās, darbojas vai ir izteikušas vēlmi darboties interešu
izglītības grupas:
līnijdeju grupa
pieaugušo teātra studija
baleta grupa
sarīkojumu deju grupa
vēderdeju grupa
ritmikas nodarbības māmiņām ar pirmsskolas vecuma bērniem
aerobikas nodarbības
140
10.8.2. Nepieciešamības kultūrizglītības procesa nodrošināšanai
1. Izstrādāt projektu jaunam, laikmetīgam kultūras centram (ar lielu koncertzāli, daudzām
palīgtelpām novada pašdarbības kolektīviem un māksliniekiem) un sākt projekta realizāciju.
2. Esošo instrumentu profesionāla uzturēšana (flīģeļa un ērģeļu uzskaņošana un remonts).
3. Jauni zāles krēsli vai esošo krēslu skaita papildināšana.
4. Pieci jauni zāles galdi.
5. Jauni skatuves aizkari.
6. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana: jauns cd atskaņotājs, profesionāla mūzikas
pastiprināšanas sistēma, jaudīgāki mikrofoni, jauns radiomikrofons, jauni dažādas jaudas
prožektori un to lampas.
7. DVD atskaņotājs.
8. Dators, dažādu datorprogrammu nodrošinājums.
9. Stacionārs projektors kultūras nama zālei.
10. Pārvietojams lielas jaudas projektors brīvdabā paredzētiem pasākumiem.
11. Līgo parka skatuves grīdas pārklājuma nomaiņa.
12. Līgo parka aizskatuves remonta pabeigšana.
13. Moderni reklāmas izvietošanas stabi, paredzēti liela formāta afišu izvietošanai.
14. Jauni tērpi pašdarbības kolektīviem.
15. Izstāžu zāles piekaramo konstrukciju uzlabošana daudzveidīgāku izstāžu veidošanai.
16. Filmēšanas kamera pasākumu filmēšanai un novada kultūrprocesu vēsturiskai arhivēšanai.
10.8.3. SVID analīze
141
STIPRĀS PUSES
augsti profesionāls kolektīvu vadītāju
sastāvs – radošs, ieinteresēts, pieredzes
bagāts, aktīvs – jauninājumi, unikalitāte,
kreativitāte
kolektīvu labie rezultāti skatēs,
konkursos un festivālos
kolektīvu aktīva līdzdalība novadā un
valstī notiekošajos kultūras pasākumos
pārvaldīšana
intensīvi notiekošie dažādām interesēm
atbilstošie pasākumi
dažādas vecuma grupas izglītojoši un
izklaidējoši pasākumi
Līgo parks kā iespēja rīkot dažāda
mēroga pasākumus
kultūras pasākumi kā iespēja cittautu
iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā
VĀJĀS PUSES
telpu trūkums
slikta akustika zālē
skatuves nepiemērotība deju kolektīvu
vajadzībām
skatuves un podestu nepiemērotība koru
koncertu vajadzībām
flīģeļa un ērģeļu novietojuma
nepiemērotība profesionālu koncertu
vajadzībām
telpu labiekārtošana
finansiālās iespējas
dalībnieku trūkums atsevišķos kolektīvos
jaunu tērpu trūkums atsevišķos
kolektīvos
Rīgas tuvums
IESPĒJAS
domes atbalsts
Kultūras ministrijas pozitīva attieksme
kultūras projekti, lai iegūtu
papildlīdzekļus no ES fondiem, valsts
dažādu biedrību radošie projekti
iedzīvotāju skaits
Rīgas tuvums
plašāka reklāma daudzveidīgos masu
saziņu līdzekļos
DRAUDI
valsts attieksme pret kultūrizglītību
ekonomikas lejupslīde
telpu trūkums
iedzīvotāju intereses mazināšanās par
iespēju piedalīties pašdarbības kolektīvos
vai apmeklēt kultūras pasākumus
142
10.8.4. Secinājumi un ieteikumi
Ulbrokas kultūras nama darbība ir būtisks priekšnoteikums, lai sekmētu kultūras
mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu. Ulbrokas kultūras nams veicina
mākslas pieejamību, dodot iespēju novada iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai iepazīties ar
laikmetīgām izrādēm, koncertiem un izstādēm.
Ulbrokas kultūras nams sadarbībā ar pašvaldību organizē un koordinē kultūras dzīvi
Stopiņu novadā, tai skaitā sekmē pašdarbības kolektīvu un interešu grupu darbības
pilnveidošanos, to attīstību. Stopiņu novadā darbojas ļoti daudzveidīgi interešu pulciņi, kas
nodrošina ikvienam novada iedzīvotājam izvēlēties sev interesantāko tālākizglītības un
pašizaugsmes ceļu. Ulbrokas kultūras nama viena no pamatfunkcijām ir novērtēt novada
talantīgos cilvēkus, rast iespējas viņiem radoši pilnveidoties un sajusties pietiekami
novērtētiem.
Stopiņu novada dome līdz šim ir ļoti aktīvi atbalstījusi dažādu kultūras pasākumu
radošās ieceres, nodrošinājusi profesionālās un amatiermākslas viesizrādes, vieskoncertus un
izstādes savā novadā. Tāpat pašdarbības kolektīvi ir sajutuši spēcīgu pašvaldības atbalstu, kas
ļāvis tiem ilgstoši un radoši pastāvēt. Ļoti nozīmīga ir bijusi Stopiņu novada koru un deju
kolektīvu, kā arī TLMS „Ulbroka” piedalīšanās Dziesmu svētkos, ņemot vērā, ka
Dziesmusvētki ir mūsu valsts nacionālās identitātes stiprināšanas veids.
Jādomā, ka turpmākajos gados, līdz ar jaunā kultūras centra projekta realizāciju, mūsu
novada kultūras infrastruktūra vēl vairāk tiks sakārtota. Tas dotu iespēju radīt jaunus interešu
pulciņus, veicinātu plašāka mēroga pasākumu radošās ieceres, bagātinot novada iedzīvotāju
pašizglītošanās iespēju spektru.
143
11. Rīcības programma
Izglītības attīstības programmas pamatvirzieni, mērķis, prioritātes un uzdevumi kopumā
Stopiņu novadā:
N.p.k. Pamatvirziens, prioritāte, uzdevums
1. Nodrošināt katram izglītojamam iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo
izglītību pieejamā attālumā, kā arī rast iespēju piedāvāt interešu un mūžizglītības
pieejamību un daudzveidību ikviena vecuma un sociālā statusa iedzīvotājam Stopiņu
novadā.
2. Nodrošināt pašvaldībā dienas centru nepārtrauktu darbību ar bērniem un jauniešiem,
radot labvēlīgus apstākļus jauniešu intelektuālai un radošai attīstībai dienas centros
un nodrošināt jauniešiem lietderīgas brīvā laika izmantošanas iespējas, kā arī piekļuvi
jauniešu vajadzībām un interesēm atbilstošai informācijai.
3. Sekmēt brīvas, radošas, patstāvīgas un atbildīgas personības attīstību, veidojot
izpratni par vērtībām, morāles normām, pienākumiem un tiesībām.
4. Nodrošināt mūžizglītības iespējas, lai ikviens varētu pašrealizēties profesionālajā
jomā, attīstīt dabas dotumus, iekļauties sabiedrības attīstības procesos, prasmīgi
izmantot uzkrātās kultūras vērtības un radīt tās no jauna. Veicināt radniecīgo nozaru
vai iestāžu sadarbību – izglītība un kultūra; izglītība un uzņēmējdarbība; izglītība un
sociālās darbības sfēra u.c.
5. Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;
paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos lielākajos ciematos;
stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu.
6. Veicināt iespējas iegūt labu izglītību un apmācības, veicināt pieaugušo
mūžizglītību, jauniešu intelektuālo un radošo attīstību.
7. Ar neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, izmantojot
Ulbrokas vidusskolas, LLU Zinātnes centra, Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku,
Ulbrokas, Upesleju, Sauriešu un Cekules Dienas centrus, Ulbrokas kultūras nama
iespējas, atbalstīt informācijas tehnoloģiju apgūšanu, kursus, lekcijas un citus
pasākumus.
8. Atbalstīt Ulbrokas vidusskolu kā kopīgu jaunatnes zinību, kultūrizglītības, izglītības
un sporta centru;
Veicināt Ulbrokas vidusskolas specializāciju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam,
144
nodrošinot datorzinību, informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības pamatu un
valodas apgūšanu.
9. Atbalstīt Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolu kā kultūras izaugsmes veicinātāju
novadā.
10. Piešķirt pabalstus un atvieglojumus maznodrošināto ģimeņu bērniem, nepieļaujot
bērnu atstāšanu bez izglītības.
11. Veicināt PII attīstību ar pirmskolas izglītības un attīstības plašākām iespējām
pirmskolas vecuma bērniem.
12. Veicināt un sniegt atbalstu esošo un potenciālo uzņēmēju apmācībām par iespējām
veidot un attīstīt uzņēmējdarbību, rīkot seminārus, apmācības un sniegt profesionālu
palīdzību projektu sagatavošanā ES finansējuma piesaistei.
13. Turpināt piedalīties “Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes” darbībā kā
vienai no 11 pašvaldībām šajā pārvaldē. Tādu jautājumu, kā centralizēto eksāmenu,
mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana, speciālās izglītības, profesionālās
izglītības, pirmsskolas izglītības, mūžizglītības, Eiropas projektu un reģionālo
pasākumu koordinācija risināt, apvienojoties vairākiem novadiem, to ir pierādījuši
pašvaldībā veiktie finansiālie aprēķini.
14. Izglītības apguves iespējām Stopiņu novadā jāatbilst tādiem principiem kā
pieejamība pirmsskolas, pamata un vidējai izglītībai, demokrātiskums, pēctecība,
pieejamība interešu un mūžizglītībai visiem novada iedzīvotājiem, jaunatnes
intelektuālai un radošai attīstībai.
15. Iespēju robežās finansiāli atbalstīt izglītojošos skolēnu un pedagogu ārzemju
braucienus un komandējumus, finansiāli atbalstīt audzēkņus – olimpiāžu, konkursu
uzvarētājus un viņu pedagogus.
16. Turpināt sadarbību starp skolām, bāriņtiesu, policiju un sociālajiem darbiniekiem
bērnu sociālo problēmu risināšanā labas un drošas izglītības iegūšanas procesā..
17. Atbalstīt un veicināt izglītības un kultūras kopdarbību – informācijas pieejamību
par izglītības iestāžu vai kultūras pasākumiem, sadarbības pasākumiem un
projektiem.
18. Skolotāju kvalifikācijas celšanu virzīt uz svešvalodu apguvi un moderno tehnoloģiju
apguvi, pedagogiem to izmantot savā darbā.
19. Izveidot vadlīnijas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai pamatizglītības
apguvei, sadarbojoties visām pirmsskolas izglītības iestādēm un izglītības iestādēm,
kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
145
20. Atbalstīt pieredzes apmaiņas apmeklējumus citās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas
rada iespēju pedagoģiskajam personālam un vadībai paplašināt zināšanas un gūt
pieredzi.
21. Veicināt Stopiņu novadā savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu aktivitāšu
kopīgos projektos. Veidot sadarbību ar skolas sākumskolas skolotājiem un
skolēniem, kopīgi veidojot ārpusskolas pasākumus, veicinot savstarpējo saskarsmi.
22. Iesaistīt privātās pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības jautājumu
risināšanā.
23. Turpināt atbalstīt demokrātiskas darba metodes izglītības jomā.
24. Audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga
dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu.
25. Vairāk piesaistīt skolēnus Jaunsargu kustībai.
26. Atbalstīt jaunu izglītošanās iespēju piedāvājums vidusskolēniem.
27. Atbalstīt un veicināt informācijas tehnoloģiju izmantošanas akcentus izglītības
iestādēs (e-klases lomas palielināšanās) audzināšanas darbā un komunikācijā ar
vecākiem.
28. Izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas.
29. Racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu resursus.
30.. Veicināt darba ētikas un savstarpējās komunikācijas pozitīvu gaisotni.
31. Nodrošināt pedagogiem pašizglītības iespējas, pilnveidot tālākizglītības informatīvo
bāzi un metodiska atbalsta materiālus, sniegt ierosmes jauniem meklējumiem
izglītības kvalitātes nostiprināšanā.
32. Atbalstīt un koordinēt skolas pedagogu līdzdalību ESF un citos projektos.
33. Organizēt alternatīvās skolas olimpiādes un stimulēt skolēnu iesaistīšanos dažādos
ārpusskolas institūciju izsludinātajos konkursos.
34. Atbalstīt un veicināt Mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītību, jo tā ir
vienreizēja iespēja veidot bērnu par brīvu, radošu personību, kurš spēj realizēt
dažādas ieceres, spēj profesionāli orientēties mūzikas un mākslas pamatzināšanu
pasaulē. Nodrošināt UMMS ar profesionāliem materiāliem, profesionāliem
instrumentiem, lai nodrošinātu mācību priekšmetu programmu profesionālās
prasības.
35. Nodrošināt talantīgo audzēkņu spēju attīstību un meistarības pilnveidošanu.
36. Nodrošināt, ka pulciņu nodarbības notiek pēc brīvprātības principa, kas piesaista
146
bērnus atbilstoši interesēm.
37. Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā
atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības
vajadzībām.
38. Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju
apguves kvalitāti.
39. Īstenot vienotu jaunatnes politiku novada iestādēs, struktūrvienībās un NVO.
40. Jaunatnes politiku būtiski ir īstenot pašvaldības līmenī, jo tajā pieņemtajiem
lēmumiem ir īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi. Veidojoties sociāli
atbildīgiem jauniešiem, tiek piesaistītas jaunas idejas, resursi tieši konkrētai vietējai
pašvaldībai. Aktīvie jaunieši iesaistās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, veic
brīvprātīgo darbu, tādējādi ietekmējot pašvaldības sabiedrisko dzīvi.
41. Stopiņu novada izglītības attīstības programmā tiek sastādīts rīcības plāns darbam ar
jaunatni 2011. – 2015.gadam, noteiktas prioritātes, iestādes un atbildīgās personas, kā
arī radīti apstākļi dažādu NVO un jauniešu grupu un individuālo aktivitāšu
veicināšanai.
42. Nodrošināt un veicināt, ka Dienas centri ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni
īstenošanas instrumentiem, kuru mērķis ir ar neformālās izglītības metodēm veicināt
atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētu plānotu praktisku
pasākumu kopuma organizēšanu un piedāvājot iespējas izmantot brīvo laiku lietderīgi
jauniešu pilnvērtīgai izaugsmei.
43. Novada bibliotēkās attīstīt lasītāju/lietotāju informācijpratību, izmantojot
informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – valodu apguve,
inovācijas izglītības iespēju meklējumos un tālmācības principa apzināšana.
44. Veicināt bibliotēku un izglītības iestāžu, Dienas centru publicitātes darbību tiešsaites
informācijas avotos un informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte”.
45. Pastiprināt un palielināt pētniecības un izglītības atbalstu iedzīvotājiem novada
bibliotēkās.
46. Darboties līdz visos sabiedrības inovācijas līmeņos (e – prasmes, elektroniskie
katalogi, tiešsaistes datubāzes; digitālie bibliotēku krājumi; sociālie tīkli);
veicināt kultūru saskarsmi un atbildību kultūras mantojuma, literatūras un lasīšanas
iemaņu apguves jomā starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem un jauniešu
mērķauditoriju.
47. Pilnveidot novada bibliotēku metodisko sadarbību ar RGB Salaspilī.
147
48. Iekļaut informāciju par bibliotēkas krājumu reģiona kopkatalogā un iekļauties
VVBIS.
49. Dienas Centros nodrošināt jebkura interesenta intelektuālo attīstību, veidot estētisko
gaumi, mācīties saskarsmes kultūru, atbalstīt un sekmēt talantīgāko bērnu un skolēnu
izaugsmi dažāda mēroga pasākumos Latvijā un ārvalstīs, meklēt un realizēt dažādus
projektus dažādās jomās, veicināt jauniešu aktivitātes.
50. Dienas centrs – institūcija, kas nodrošina, daudzveidīgas interešu izglītības,
mūžizglītības un dažādu sociālo prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu
sociālo grupu iedzīvotājiem, īpaši pievēršot uzmanību jauniešu mērķauditorijai,
veidojot saturīgas un lietderīgas brīvā laika pavadīšanas formas, kas vērstas uz
pilnvērtīgu socializāciju, sabiedrības integrācijas veicināšanu, informācijas un sociālo
iemaņu sniegšanu izglītības, kultūras un sporta jomā, tā sekmējot ikvienas personības
attīstību.
51. Nodrošināt piemērotus apstākļus lietderīgai brīvā laika pavadīšanai novada Dienas
centros. Organizēt izglītojošus, tematiskus, atpūtas un sporta pasākumus tādējādi
veidojot labvēlīgu kultūrvidi, veicināt starpinstitucionālo sadarbību ar speciālistiem,
lai sekmētu sociālo problēmu risināšanu.
52. Sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu. Veicināt
mākslas pieejamību, dodot iespēju novada iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai
iepazīties ar laikmetīgām izrādēm, koncertiem un izstādēm Ulbrokas kultūras namā
un izstāžu zālē, kā arī Upesleju kultūras centrā.
53. Sekmēt pašdarbības kolektīvu un interešu grupu darbības pilnveidošanos, to
attīstību. Stopiņu novadā darbojas ļoti daudzveidīgi interešu pulciņi, kas nodrošina
ikvienam novada iedzīvotājam izvēlēties sev interesantāko tālākizglītības un
pašizaugsmes ceļu. Ulbrokas kultūras nama viena no pamatfunkcijām ir novērtēt
novada talantīgos cilvēkus, rast iespējas viņiem radoši pilnveidoties un sajusties
pietiekami novērtētiem.
148
Rīcības, kas nepieciešamas programmas noteikto pamatuzdevumu un mērķu sasniegšanai:
N.p.k. Veicamais pasākums Atbildīgais Finansējuma
avots
Izpildes
termiņš
1. Pilnveidot izglītības iestāžu materiāli
tehnisko bāzi :
1.1.nodrošināt ar mācību
programmu izpildei nepieciešamo
inventāru, tehniskajiem un mācību
līdzekļiem;
1.2.literatūras krājuma iegāde un
papildināšana skolu, PII “Pienenīte“
un novada bibliotēkām;
1.3.turpināt informācijas tehnoloģiju
ieviešanu un elektronisko resursu
pilnveidošanu novada bibliotēkās,
skolās, PII “Pienenīte “ un Dienas
centros;
1.4.nodrošināt tehniskās bāzes
uzturēšanu darba kārtībā
pašvaldība;
izglītības iestāžu,
bibliotēku un
dienas centru
vadītāji
budžeta
līdzekļi,
ziedojumi,
projektu
finansējums
pastāvīgi
2. Atvērt jaunu štata vietu –“Jaunatnes
lietu speciālists” un pieņemt darbā
speciālistu.
pašvaldība budžeta
līdzekļi
2011.g.
3. Nodrošināt pedagogu, kultūras
darbinieku, bibliotekāru un dienas
centru vadītāju tālākizglītību, semināru,
kursu apmeklējumus un pieredzes
apmaiņas braucienus.
pašvaldība, skolu
direktori, dienas
centru vadītāji,
bibliotēku
vadītāji, kultūras
nama vadītāja,
PII vadītāji
budžeta
līdzekļi
ES
finansējums
pastāvīgi
4. Izbūvēt piebūvi – sporta un ēdamzāli,
datorklasi u.c. telpas pie Stopiņu
pamatskolas ēkas.
pašvaldība;
Stopiņu
pamatskolas
direktore
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
5. Nodrošināt bērnu un jauniešu interešu pašvaldība, skolu budžeta pastāvīgi
149
izglītību:
atbalstīt interešu izglītības pulciņu un
Dienas centru darbību;
veicināt mazākumtautību integrāciju;
nodrošināt kultūrizglītības pasākumu
pieejamību.
direktori, dienas
centru vadītāji,
bibliotēku
vadītāji, kultūras
nama vadītāja,
PII vadītāji
līdzekļi, ES
finansējums
6. Realizēt programmas sabiedrības
veselīga dzīvesveida sekmēšanai :
6.1.darba un atpūtas nometnes
organizēšana novadā dzīvojošajiem
bērniem un jauniešiem vasarā;
6.2.nodrošināt lekciju ciklu skolās
un Dienas centros par veselīgu
dzīves veidu, par atkarību
izraisošajām vielām, agresijas
cēloņiem u.c. negācijām;
6.3.sporta laukumu pilnveidošana
visos ciematos;
6.4.katru vasaru organizēt bērnu un
ģimeņu sporta svētkus un dažādas
sporta sacensības ciematos, darbā
iesaistot nevalstiskās organizācijas
un biedrības.
pašvaldība, skolu
direktori, dienas
centru vadītāji,
bibliotēku
vadītāji, kultūras
nama vadītāja,
PII vadītāji,
sporta dzīves
vadītājs,
NVO
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
7. Nodrošināt psihologa un logopēda
pakalpojumus izglītības iestādēs, kur tas
ir nepieciešams.
izglītības iestāžu
direktori,
pašvaldība
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
8. Sadarboties bāriņtiesai, sociālajiem
darbiniekiem, izglītības iestāžu un
dienas centru vadītājiem, mediķiem,
pašvaldības policijai un novada vadībai
jautājumos, kuri skar bērnu tiesību
pārkāpumus, sliktus ģimenes apstākļus
u.c. negācijas, kas kavē bērna attīstību.
pašvaldība,
bāriņtiesa,
izglītības iestāžu
direktori,
pašvaldības
policija, dienas
centru vadītāji
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
9. Organizēt bezmaksas nometnes bērniem pašvaldība, NVO budžeta ne retāk
150
un jauniešiem no maznodrošinātām un
sociāli nelabvēlīgām ģimenēm
Upesleju internātpamatskolas –
rehabilitācijas centra telpās.
līdzekļi, ES
finansējums
kā reizi 2
gados
10. Izbūvēt piebūvi PII “Pienenīte”. pašvaldība budžeta
līdzekļi
2011. g.
11. Organizēt izglītojošus un izklaides
pasākumus bērniem un jauniešiem visos
ciematos;
Veikt lasīšanas veicināšanas
popularizēšanu bibliotēkās, skolās un
aktivizēt darbu ar jauniešu
mērķauditoriju.
pašvaldība, skolu
direktori,
dienas centru
vadītāji,
kultūras dzīves
organizatori,
sporta dzīves
organizators,
bibliotēku
vadītājas,
NVO
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
12. Atvērt jaunu pirmsskolas izglītības
apmācības grupu Upesleju
internātpamatskolā – rehabilitācijas
centrā.
pašvaldība,
Upesleju
internātpamatskol
as- rehabilitācijas
centra direktore
budžeta
līdzekļi
2011.g.
13. Nodrošināt sociālo palīdzību mācību
līdzekļu iegādē un ēdināšanā
maznodrošināto ģimeņu bērniem.
pašvaldība budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
14. Nodrošināt mācību apmaksu 30%
apmērā augstākajās mācību iestādēs
studējošajiem skolu un PII pedagogiem.
pašvaldība budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
15. Sekmēt cittautu iedzīvotāju integrāciju
sabiedrībā, nodrošinot latviešu valodas
apguves iespējas Stopiņu novadā,
seminārus, kursus, diskusijas, projektus,
izmantojot iespiestos un elektroniskos
resursus bibliotēkās un citos pieejamos
pašvaldība, skolu
direktori,
dienas centru
vadītāji,
kultūras dzīves
organizatori,
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
151
resursos. sporta dzīves
organizators,
bibliotēku
vadītājas, NVO
16. Atbalstīt iedzīvotāju aktivitātes izglītībā,
sportā un kultūrā, jauniešu aktivitātes
projektu tapšanā un realizācijā.
Pašvaldība, skolu
direktori,
dienas centru
vadītāji,
kultūras dzīves
organizatori,
sporta dzīves
organizators,
bibliotēku
vadītājas, NVO
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
17. Stimulēt ar finansiālu atbalstu bērnu un
jauniešu sekmīgu piedalīšanos
olimpiādēs, konkursos un skatēs.
pašvaldība,
sponsori
budžeta
līdzekļi,
sponsori
pastāvīgi
18. Izstrādāt Ulbrokas kultūras un
administratīvā centra projektu un uzsākt
projekta realizāciju
pašvaldība budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
19. Veikt kultūrmantojuma un vēstures
izpēti un materiālu apkopošanu novada
muzejā.
Stopiņu novada
muzeja vadītāja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
20. Kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes
aktivitāšu projektu izstrāde, lai iegūtu
papildu līdzekļus no ES fondiem, valsts.
pašvaldība, skolu
direktori,
dienas centru
vadītāji,
kultūras dzīves
organizatori,
sporta dzīves
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
152
organizators,
bibliotēku
vadītājas, muzeja
vadītāja, NVO
21. Publiskā Interneta pieejamība un
nodrošinājums Ulbrokas un Sauriešu
bibliotēkās, Dienas centros.
pašvaldība,
bibliotēku, dienas
centru vadītāji
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
22. Projektēt un izbūvēt jumtu Ulbrokas
sporta kompleksa ēkai.
pašvaldība, sporta
kompleksa
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz 2012.
gadam
23. Uzturēt un optimizēt IKT
nodrošinājumu izglītības, bibliotēku,
Dienas centru iestādēs:
23.1. veikt iedzīvotāju apmācību IKT
lietošanas prasmēs;
23.2. attīstīt mūžizglītību un
pārkvalifikāciju IKT lietošanā;
23.3. apmācīt IKT lietošanai mērķa
grupas, t.sk., bezdarbniekus,
mazākumtautību pārstāvjus,
pensionārus;
23.4. iedzīvotāju vidū veicināt e-
prasmju pakalpojumu apmācību IT
jomā.
pašvaldība, skolu
direktori,
bibliotēku
vadītāji, izglītības
iestāžu direktori,
dienas centru
vadītāji
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
24. Atbalstīt iedzīvotāju izglītības un
mūžizglītības nodrošinājumu, veikt
kultūras mantojuma, literatūras un
lasīšanas tradīcijas.
pašvaldība, skolu
direktori,
bibliotēku
vadītāji izglītības
iestāžu direktori,
dienas centru
vadītāji, muzeja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
153
vadītāja, NVO
25. Nodrošināt izglītības informācijas
pieejamību Stopiņu novada tīmekļa
vietnē www.stopini.lv
pašvaldība budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
26. Izbūvēt un aprīkot telpas Ulbrokas
vidusskolas jumta stāvā.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
27. Izbūvēt un atvērt Dienas centru ciematā
“Līči”.
pašvaldība budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2013.g.
PII “Pienenīte”
28. Piedalīties ārpus iestādes rīkotos bērnu
konkursos.
vadītāja budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
29. Nodrošināt iespēju audzēkņiem
nodarboties papildus interešu izglītības
pulciņos.
vadītāja, pulciņu
skolotāji
pulciņu
dalības
maksas
pastāvīgi
30. Pilnveidot materiālo bāzi grupās,
papildināt metodisko kabinetu ar
attīstošajām spēlēm, papildināt
metodiskās literatūras krājumu, iestādes
inventāru, iegādāties rotaļu laukumu
ierīces.
vadītāja,
iestādes Padome
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g
31. Jumta remonts, fasādes siltināšana,
krāsošana.
vadītāja budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g
32. Uzlabot iestādes IT tīklu, nodrošinot
visus administrācijas darbiniekus ar
jaunām IKT un programmām.
vadītāja budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
33. Grāmatvedības programmas izstrāde un
ieviešana, ēdināšanas izmaksu un bērnu
uzturēšanas maksas aprēķināšanai.
vadītāja budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
Ulbrokas vidusskola
34. Ugunsdzēsības signalizācija,
apziņošanas un translācijas tīkls.
pašvaldība,
skolas direktors
budžeta
līdzekļi, ES
2011.g.
154
finansējums
35. Ugunsdzēšanas hidrantu atjaunošana. pašvaldība, skolas
direktors
budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
36. 50 logu nomaiņa. pašvaldība, skolas
direktors
budžeta
līdzekļi
2011.
gada
vasara
37. Skolēnu garderobju rekonstrukcija. pašvaldība;
skolas direktors
budžeta
līdzekļi,
ziedojumi
līdz
2013.g.
38. Ūdensvada un kanalizācijas sistēmas
atjaunošana.
pašvaldība, skolas
direktors
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
39. Iekštelpu durvju nomaiņa. skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
40. Tualešu remonts 1.,3.,4. stāvos. skolas direktors budžeta
līdzekļi,
ziedojumi
līdz
2015.g.
41. Zāles grīdas atjaunošana. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2011.g.
vasara
42. Grīdas atjaunošana zālē, 1.stāvā un
ēdamzālē.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
43. Skolas centrālo kāpņu piemērošana
iekļūšanai skolā ar ratiņkrēslu.
pašvaldība;
skolas direktors
budžeta
līdzekļi, ES
projekts
līdz
2015.g.
44. Atjaunot pagraba sienu iekšpagalmā. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2013.g.
45. Nolietojušos klašu un kabinetu mēbeļu
nomaiņa, bibliotēkas grāmatu plauktu
iegāde.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
46. Telpu, kāpņu kosmētiskie remonti. skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
47. Skolas iekšpagalma pārbūve. skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
48. Nodrošināt visus pedagogus ar datoriem skolas direktors budžeta līdz
155
darba vietā. līdzekļi, ES
projekts
2013.g.
49. Elektroinstalācijas un tīklu pārbūves
projekta izstrāde.
skolas direktors budžeta
līdzekļi, ES
projekts
līdz
2015.g.
Stopiņu pamatskola
50. Iekšējie remontdarbi. skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
51. Pakāpeniska krāšņu nomaiņa pret
centrālo apkuri:
1.kārta: radiatoru uzstādīšana, katlu
māja
2.kārta: gāzes vada pieslēgšana
pašvaldība,
skolas direktors
pašvaldības
finansējums,
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2013.g.
52. Basketbola laukuma renovēšana. skolas direktors budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
2011.g.
53. Futbola laukuma renovēšana. skolas direktors budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
2012.-
2013.g.
54. Jumta remontdarbi.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
Stopiņu pamatskolas PII
55. PII jumta nomaiņa. pašvaldība,
skolas direktors
pašvaldības
finansējums,
budžeta
līdzekļi
2011.-
2012.g.
56. Bruģa nomaiņa pagalmā. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2013.g.
57. Kāpņu telpu seguma atjaunošana. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2014.g.
58. Spēļu laukumu aprīkošana. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2011.-
2012.g.
59. Siltuma sistēmas pārbaude (remonts)
1.stāva gaitenī un radiatoru nomaiņa 4
grupās.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
60. Griestu remonts 1.stāva grupās. skolas direktors budžeta
līdzekļi
2011.g.
61. Sporta un mūzikas nodarbībām
nepieciešamā inventāra iegāde.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
2011.g.
Gaismas speciālā internātpamatskola
62. Skolēnu līdzdalība pasaules SO Atēnās. skolas direktors budžeta 2011.g.
156
līdzekļi un
pašvaldību
finansējums
63. Ēkas „Križas” nojaukšana. skolas direktors,
direkt.vietn.
saimn.darbā
budžeta
līdzekļi
2012.g.
64. Autostāvvietas ierīkošana. skolas direktors,
direkt.vietn.
saimn.darbā
budžeta
līdzekļi
2011.-
2012.g.
65. Skolēnu apmācība cirka skolā Vācijā skolas direktors budžeta
līdzekļi,
ziedojumi
2012. –
2013.g.
66. Teritorijas labiekārtošana, rotaļlaukuma
iekārtošana.
skolas direktors,
direkt.vietn.
saimn.darbā
budžeta
līdzekļi,
projektu
finansējums
līdz
2014.g.
67. Angāra pārbūve par sporta zāli. skolas direktors,
direkt.vietn.
saimn.darbā,
pašvaldība
budžeta
līdzekļi,ES
finansējums
2015.g.
Upesleju internātpamatskola –
rehabilitācijas centrs
68. 4.,5.korpusa sanitāro mezglu kapitālais
remonts.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
2011.g.
69. 7.korpusa renovācija. pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
(līdzfinans.)
ES
finansējums
2011.g.
70. 8.korpusa renovācija. pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
(līdzfinans.)
ES
finansējums
līdz
2015.g.
157
71. Sporta skolotāju darba telpu kapitālais
remonts.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2012.g.
72. Pilnveidot skolas gaiteņu un lielās
pārejas piemērotību apmeklētājiem (soli,
uzgaidāmais stūrītis), skolas gaiteņu
remonts.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
2012.g.
73. Siltā ūdens apgāda mezgla
modernizēšana.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
74. Lielajā pārejā - radiatoru nomaiņa. pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2012.g.
75. Skolas gaiteņu remonts. pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
76. Mācību telpu kapitālais remonts –
ģeogrāfijas, valsts valodas.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
77. Mācību telpu aprīkošana ar interneta
pieslēgumu un datoru e –klases darbam.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2011.g.
78. Sporta stadiona modernizēšana,
nestandarta (fiziskās attīstības un
rehabilitācijas ) ierīču uzstādīšana pie
sporta laukuma.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi; ES
finansējums
līdz
2015.g.
79. Skolas apkārtnes labiekārtošana –
pastaigu celiņu plākšņu sakātošana
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
80. Trenažieru zāles ierīkošana un aktīvās
atpūtas zonas veidošana (virs sporta
zāles).
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi; ES
finansējums
līdz
2015.g.
81. Skolas nodrošināšana ar autotransportu. pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
(līdzfinansēj
ums), ES
finansējums
līdz
2015.g.
82. Ēdnīcas (virtuves) kompleksa remonts,
inventāra atjaunošana.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi; ES
finansējums
pastāvīgi
83. Sporta zāles grīdas un sienu krāsojuma pašvaldība, skolas budžeta 2012.g.
158
atjaunošana. direktore līdzekļi
84. Ugunsdzēsības sistēmas (cauruļu, krānu,
ventiļu) atjaunošana, ugunsdzēsības
signalizācijas ierīkošana renovētajos
korpusos.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
85. Skolas mācību kabinetu un internāta
istabu modernizēšana un aprīkošana
atbilstoši normatīvajiem dokumentiem.
pašvaldība, skolas
direktore
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
86. Pirmsskolas izglītības iestādes teritorijas
labiekārtošana un rotaļu laukuma
pilnveidošana.
pašvaldība, skolas
direktore
pašvaldības
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
87. Gājēju celiņa izveidošana - nokļūšanai
uz Skolas pirmsskolas izglītības iestādi.
pašvaldība, skolas
direktore
pašvaldības
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola
88. Telpu kosmētiskais remonts. skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
89. Elektroinstalācijas atjaunošana. skolas direktors,
pašvaldība
budžeta
līdzekļi
2012.g.
vasara
90. Jumta un informatīvā paneļa uz
kronšteiniem remonts.
skolas direktors,
pašvaldība
budžeta
līdzekļi.
ES
finansējums
līdz
2015.g.
91. Skaņas izolācijas izbūve 3. stāva telpām
un gaitenim.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
92. Nolietoto mēbeļu nomaiņa telpās. skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
93. Profesionāls mūzikas instrumentu
remonts (t.sk. klavieru skaņošana 2
reizes mācību gadā).
skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
94. Materiāli tehniskās bāzes mūzikas
nodaļā pilnveidošana un atjaunošana
(mūzikas instrumenti - profesionāls
skolas direktors budžeta
līdzekļi
2011. g.
marts
159
ksilofons vai marimba, koncertkokles
slēdži, novecojušā mūzikas
instrumentārija pakāpeniska atjaunošana
uz profesionāliem – jauniem mūzikas
instrumentiem (akreditācijas ekspertu
ieteikums), klavierkrēsli.
95. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana
mākslas nodaļā – profesionālas darba
virsmas, molberti – zīmēšanai un/vai
gleznošanai, veidošanas darba vietas,
keramikas klases apgaismojums, plaukti
darbu uzglabāšanai.
skolas direktors budžeta
līdzekļi.
ES
finansējums
2013.g.
96. Informāciju un komunikāciju
tehnoloģijas: nokomplektēti 2 datori
mācību priekšmetam datorgrafika –
animācija, 1 dators mūzikas nodaļas
vajadzībām; datorprogrammu
nodrošinājums – Adobe Illustrator,
Adobe Photoshop, Adobe Premier Pro,
Adobe Flash, Sibelius u.c.; projektors,
ekrāns; kopētājs, printeris.
skolas direktors budžeta
līdzekļi.
ES
finansējums
līdz
2015.g.
97. Gājēju celiņa labiekārtošana posmā
UMMS - kultūras nams.
pašvaldība, skolas
direktors
budžeta
līdzekļi.
ES
finansējums
2011.g.
98. Dalības maksas konkursos, festivālos,
skatēs, plenēros nodrošinājums.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
99. Tālākizglītības kursu pedagogiem
finansējums.
skolas direktors budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
Ulbrokas bibliotēka
100. Ieguldīt līdzekļus tālākizglītības,
mūžizglītības un informacionālajā
apkalpošanā un pakalpojumu sniegšanā:
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
100.1. kvalitatīvu krājumu iegāde, pašvaldība, budžeta pastāvīgi
160
nodrošinot tēmu, materiālu, formātu un
valodu dažādību;
bibliotēkas
vadītājs
līdzekļi
100.2. jaunu zināšanu nodrošinājums un
to iegāde, izmantojot iespiestos un
elektroniskos resursus;
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
100.3. uzturēt un pilnveidot informācijas
tehnoloģiju infrastruktūru un
informācijas sistēmas, nodrošinot datoru
un programmatūru pieejamību;
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
100.4. sistematizēt un pilnveidot darbu
bibliotēku informācijas sistēmā Alise 4i;
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
100.5. apsardzes un uguns signalizācijas
sistēmas nodrošinājums.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
101. Turpināt bibliotēkas publicitātes
darbību.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
102. Radiatoru nomaiņa apkures sistēmas
efektivitātei un ekonomikai.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
līdz
2012.g.
103. Bibliotekāra piesaiste darbā ar
lasītājiem un BIS Alise.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītājs
budžeta
līdzekļi
2011.g.
104. Pilnveidot IKT:
- iegādāties svītrkodu skeneris, čeku
drukas printeris (nepieciešami
uzsākot automatizēto lasītāju/lietotāju
apkalpošanu),
- aizvietot nolietotās IKT ierīces ar
jaunām.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
Līdz
2015.g.
Sauriešu bibliotēka
105. Paplašināt/izveidot telpas:
- krājuma izvietošanai un
pašvaldība,
bibliotēkas
budžeta
līdzekļi,
līdz
2015.g.
161
glabāšanai,
- lasītavai,
- darbiniekiem.
vadītāja projektu
finansējums
106. Iegādāties un uzstādīt bibliotēkas
darbības nodrošināšanai un lietotāju
vajadzībām atbilstošu aprīkojumu.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
projektu
finansējums
līdz
2015.g.
107. Nodrošināt mūžizglītības iespējas
bibliotēkā – konsultācijas, semināri,
apmācības lietotāju zināšanu un
informācijpratības papildināšanā.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
108. Veicināt bibliotēkas atpazīstamību un
popularitāti sabiedrībā.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
109. Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par
bibliotēku kā vietu informācijas ieguves
un papildus izglītošanās iespējai.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
110. Veikt telpu remontu (grīdas un sienas). pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
2013.g.
111. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas
ierīces.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
112. Pilnveidot IKT:
- iegādāties svītrkodu skeneris, čeku
drukas printeris (nepieciešami
uzsākot automatizēto lasītāju/lietotāju
apkalpošanu),
- aizvietot nolietotās IKT ierīces ar
jaunām.
pašvaldība,
bibliotēkas
vadītāja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
Līdz
2015.g.
Ulbrokas kultūras nams
113.
Jauni skatuves aizkari, mēbeļu iegāde,
IKT.
iestādes vadītāja budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2012.g.
162
114. Stacionārs projektors kultūras nama
zālei.
iestādes vadītāja budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2013.g.
115. Pārvietojams lielas jaudas projektors
brīvdabā paredzētiem pasākumiem.
iestādes vadītāja budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
116. Līgo parka skatuves grīdas pārklājuma
nomaiņa.
pašvaldība,
iestādes vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
117. Līgo parka aizskatuves izbūve.
pašvaldība,
iestādes vadītāja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
118. Moderni informācijas stendi.
pašvaldība,
iestādes vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2013.g.
119. Jauni tērpi pašdarbības kolektīviem.
pašvaldība;
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
pastāvīgi
120. Izstāžu zāles kosmētiskais remonts. iestādes vadītāja budžeta
līdzekļi
līdz
2012.g.
121. Kultūras nama jumta remonts. iestādes vadītāja budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2013.g.
Dienas centrs “Saurieši”
122. Nodrošināt interešu un mūzizglītības
iespējas dienas centrā – lekcijas,
semināri, apmācības, projekti , apmaiņas
projekti.
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
ES
finansējums
pastāvīgi
123. Veicināt dienas centra atpazīstamību un
popularitāti sabiedrībā.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
124. Veikt telpu remontu:
- grīdas seguma līdzināšana un nomaiņa
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
2012.g.
125. Veikt telpu remontu: dienas centra budžeta 2011.g.
163
- logu un ārdurvju nomaiņa,
- ventilācijas ierīkošana un tualetes
remonts.
vadītāja līdzekļi,
ES
finansējums
126. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas
ierīces.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
127. Pilnveidot IKT
aizvietot nolietotās IKT ierīces
ar jaunām (datori, printeri)
iegādāties projektoru
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi, ES
finansējums
līdz
2015.g.
128. Ieejas trepju remonts. dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
2012.g.
129. Iegādāties trenažierus, biljarda galdu. dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2015. g.
Dienas centrs “Upeslejas”
130. Nodrošināt interešu un mūzizglītības
iespējas dienas centrā – lekcijas,
semināri, apmācības, projekti , apmaiņas
projekti, IKT.
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
ES
finansējums
pastāvīgi
131. Veicināt dienas centra atpazīstamību un
popularitāti sabiedrībā.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
pastāvīgi
132. Logu nomaiņa dienas centrā. dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2015.g.
133. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas
ierīces.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
Dienas centrs “Ulbroka”
134. Nodrošināt interešu un mūzizglītības
iespējas dienas centrā – lekcijas,
semināri, apmācības, projekti , apmaiņas
projekti, IKT.
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
ES
finansējums
pastāvīgi
135. Veicināt dienas centra atpazīstamību un
popularitāti sabiedrībā.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
136. Veikt telpu kosmētisko remontu. dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
164
137. Veikt āra aktīvās atpūtas zonas
labiekārtošanu.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2014.g.
Dienas centrs “Cekule”
138. Nodrošināt interešu un mūzizglītības
iespējas dienas centrā – lekcijas,
semināri, apmācības, projekti , apmaiņas
projekti.
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi,
ES
finansējums
pastāvīgi
139. Veicināt dienas centra atpazīstamību un
popularitāti sabiedrībā.
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
140. Veikt telpu kosmētisko remontu. dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
pastāvīgi
141. Veikt siltuma sistēmas sakārtošanu. pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
budžeta
līdzekļi
līdz
2012.g.
142. Jaunu IKT iegāde un izmantošana
ikdienas darbā.
pašvaldība,
dienas centra
vadītāja
pašvaldība,
dienas
centra
vadītāja
līdz
2014.g.