Šūnu signālsistēma 11. tēma

  • View
    57

  • Download
    6

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Šūnu signālsistēma 11. tēma. Šūnu signālsistēma. Nepieciešamība pēc starpšūnu kontaktiem parādās jau vienšūnas organismu līmenī. - PowerPoint PPT Presentation

Text of Šūnu signālsistēma 11. tēma

  • nu signlsistma11. tma

  • nu signlsistma Nepiecieamba pc starpnu kontaktiem pards jau viennas organismu lmen. Signlsistma ir balstta uz spju reat uz dadm vielm, kas atrodas apkrtj vid. Katrai nai ir jsagatavo sava metabolisk sistma un nepiecieams organellas konkrtajiem vides apstkiem. Signli vienmr izsauc daudzpakpju darbbu. Signlmolekulas apmains ar starp lielkajm nas organellm kodolu, mitohondrijiem, hloroplastiem u.c.

  • nu signlsistmaJa nas nesaem signlmolekulas no apkrtjs vides, tas noved pie nas nves.Ja nas saem nedaudzas signlmolekulas no apkrtjs vides, tas auj nai izdzvot.nu dalans, auganas un diferencicijas procesiem ir vajadzgs liels skaits dadu signlmolekulu.

  • nu signlsistma nu, kas spj uztvert signlmolekulu, sauc par mrnu. Signlmolekulu sauc par ligandi. Mrnas membrns olbaltumvielu, kas piesaista ligandi, sauc par receptoru. nas apmaiu ar signliem var realizt divos veidos. Vien gadjum na sekret signlmolekulu. T var prvietoties lielku vai mazku attlumu un iedarboties ar otru nu. d veid nu darbbu regul hormoni. Otr gadjum vienas nas membrnas olbaltumviela var mijiedarboties ar otras nas membrnas olbaltumvielu. Receptori var atrasties ar nas iekien. Tie spj uztvert mazas hidrofobas signlmolekulas (ligandes).

  • nu signlsistmaA. Sekretta ligande pievienojas mrnas membrnas receptoram.B. Vienas nas membrnas olbaltumviela mijiedarbojas ar otras nas membrnas olbaltumvielu.C. Sekretta ligande pievienojas mrnas receptoram kodol (transkripcijas faktoram u.c.).

  • nu signlsistma Signlmolekulas var bt nelielas un hidrofobas jeb lielas. Pirmaj gadjum ts iekst citoplazm un rea ar citoplazmas receptoriem. Tdi ir sterodie hormoni. Otr gadjum signlmolekulas ir lielmolekulras ar hidroflm molekulas dam. Tas pasarg ts no iekanas n un paldz specifiski pievienot membrnas receptoriem. Tdi ir auganas faktori.

  • nu signlsistmaSekretts molekulas nodroina etru veidu signlus:apokrn sistma;parakrn sistma;endokrn sistma;sinaptisk sistma.

  • nu signlsistmaApokrn signlu nodoanas mehnisma gadjum viena na uztver paas sekretts signlmolekulas vai radniecgu nu grupa sekret un uztver signlmolekulas. Otraj gadjum uztvertais signls ir daudz stiprks nek vienas sekretjoas nas gadjum. Parasti os signlus izdala, lai koordintu noteiktas nu grupas diferenciciju, gludo muskuu kontrakcijas vai audu iekaisuma reakciju.

  • Parakrns sistmas gadjum tiek sekrettas signlmolekulas, kuras nepiesaista sekretjos nas receptori. Tdjdi tiek regulta kaimiu nu darbba. Pc signla saemanas mrnu rpusnas matriksa enzmi s signlmolekulas sadala vai piesaista matriksam.nu signlsistma

  • Ar jonu kanliem saisttie receptori.

    Ar G-proteniem saisttie receptori.

    Ar enzmiem saisttie receptori.

    nu signlsistmas recetori

  • nu signlsistma Pirmais receptoru veids vienlaicgi kalpo ar k jonu kanls. Pc ligandes pievienoans atveras jonu kanls un auj joniem nokt nas iekien. d veid darbojas daudzi nervu nu receptori. Piemram, uz dam milisekundm pievienotais acetilholns atver katjonu kanlu. T rezultt transport K+, Na+ un Ca2+ jonus.

  • nu signlsistma

  • nu signlsistma Ar G-proteniem saisttie receptori darbojas netiei. Tie regul kdas citas plazmatisks membrnas olbaltumvielas aktivitti. Tas var bt gan enzms, gan jonu kanls. Mijiedarbbu starp G-protenu un mrprotenu parasti nodroina kds cits regulators protens. G-protenu nosaukums ir radies no t, ka s olbaltumvielas var piesaistt fosfta grupu, kas nk no guanozna trifosfta molekulas.

  • nu signlsistma Ar enzmiem saisttie receptori pc ligandes pievienoanas aktivjas un darbojas k enzmi. Dakrt tie aktiv citus membrn novietotos enzmus.

  • nu signlsistmaG-proteni var aktivt divu veidu enzmus:Ciklisk AMF (adenozna monofosfta) gadjum enzms rao o savienojumu.Kalcija gadjum enzms rao citu signlmolekulu - inozitola trifosftu. Tas nodroina Ca2+ izkanu no endoplazmatisk tkla citosol.cAMF un Ca2+ darbojas k alostriski efektori un piestiprins pie noteiktm olbaltumvielm. Pievienoans izraisa o olbaltumvielu konformcijas maiu ar sekojou aktivittes palielinanos.Piemram, inozitola trifosfts regu aknu ns glikogna veidoanu/sadalanu.

  • nu signlsistmaMazas, hidrofobas signlmolkekulas difund caur membrnu, saists ar citoplazm novietotu receptoru un izraisa daudzpakpju atbildes reakciju.