SVTS - European Parliament · 2017. 7. 27. · Sieviešu tiesību aizsardzība prasa arī vīriešu ieguldījumu. ... lai gan domāšanas veidā, ... Sieviešu diena ir efektīvs

SIEVIETES EIROPAS

PARLAMENTĀ

LV

Starptautiskāsieviešu diena2017. gada 8. marts

Politiskais līmenis

2Starptautiskā sieviešu diena – 2017. gada 8. marts

Sievietes E I R O PA S PA R L A M E N TĀ

Ja nav norādīts citādi:

sievietes vīrieši

Izmantotie informācijas avoti

u Eiropas Parlaments un tā struktūras: www.europarl.eu no 2017. gada 5. janvāra, ja nav norādīts citādi

u Fotoattēli: Eiropas Parlaments

Iniciatīvas autors: Vienlīdzības un dažādības nodaļa Personāla ģenerāldirektorāts Redakcionālās komitejas daļa: Alberto Rossetti (Vienlīdzības un dažādības nodaļas vadītājs), Guillaume Margenseau

Parlement européen, bâtiment GEOS, 22-24, rue Edward Steichen, L-2540 Luxembourg Tālr. +352 4300 24397 E-pasts: [email protected] Iekštīkls: http://www.epintranet.ep.parl.union.eu/sites/refin/home/administrative_life/personnel.html

Atruna: šajā publikācijā paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju. L005

627 L

V | C

once

ption

& D

esign

: IDEA

Unit

| Pr

int : P

rintin

g Unit

| DG

ITEC

, EDI

T Dire

ctora

te

http://www.epintranet.ep.parl.union.eu/sites/refin/home/administrative_life/personnel.html

3Vienlīdzības un dažādības nodaļa – Personāla ģenerāldirektorāts


SATURS

4 Dimitrios Papadimoulis, Eiropas

Parlamenta priekšsēdētāja

vietnieka, ievads

5 Deputāti un deputātes

6 Sieviešu pārstāvība Eiropas Parlamentā

un dalībvalstu parlamentos

7 Prezidijs

8 Augsta līmeņa darba grupa dzimumu

līdztiesības un dažādības jautājumos

9 Politiskās grupas

10 Parlamenta komitejas

11 Sieviešu tiesību un dzimumu

līdztiesības komiteja

12 Parlamenta delegācijas

Vārds priekšsēdētājam

Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam man ir gods un lepnums vadīt iestādi, kurai ir būtiska loma un liela ietekme attiecībā uz vīriešu un sieviešu līdztiesību. No vienas puses, šādi tiek apstiprināti mūsu Savienības pamatprincipi. Šie jautājumi, tostarp visjutīgākie, piemēram, vardarbība pret sievietēm un profesionālās un privātās dzīves saskaņošana, tiek arī iekļauti tā darba kārtībā.

Eiropas Parlaments ne tikai darbojas likumdošanas jomā, bet tas arī savās politiskajās un administratīvajās struktūrās attiecīgi piešķir aizvien lielāku ietekmi sievietēm. Mēs varam lepoties ar mūsu iestādē strādājošām sievietēm.

ES vēlētos arī norādīt uz diviem Eiropas Parlamenta atbalstītiem jautājumiem, kas ir mūsu darba kārtībā: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un nepieciešamību dalībvalstīm ratificēt Stambulas konvenciju. Eiropas Parlaments ir arī skaidri orientēts uz jauno tehnoloģiju potenciāla izmantošanu sieviešu labā, sieviešu karjeras veicināšanu un sieviešu lomas pastiprināšanu ekonomikā.

Mūsu iestādes vēstījums nav vērsts tikai uz ES dalībvalstīm un iedzīvotājiem. Mūsu debates, mūsu likumdošanas darbs un mūsu parlamentārās delegācijas ir zināmas arī ārpus ES robežām. Tas ir spēcīgs vēstījums visām pasaules sievietēm, jo sieviešu tiesības ir cilvēktiesības.

Taču mums ir jābūt neatlaidīgiem un jāiet tālāk. Sieviešu diena nav tikai 8. marts – sieviešu diena ir katra no gada 365 dienām. Jo tas attiecas uz ikvienu no mums. Sieviešu tiesību aizsardzība prasa arī vīriešu ieguldījumu. Šie panākumi ir viens no jautājumiem, kuriem es piešķiru īpaši lielu nozīmi.

Antonio TAJANI



DIMITRIOS PAPADIMOULIS,

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka,

IEVADS

Man kā priekšsēdētāja vietniekam, kas atbild par līdztiesību un daudzveidību, un Prezidija augsta līmeņa grupas

priekšsēdētājam, ir gandarījums un gods turpināt nodrošināt Parlamenta politikas nostādnes šajā jomā. Vienlīdzība, dažādība

un nediskriminācija mūsu iestādē ir neatņemamas vērtības un to veicināšana būtu stingri jānostiprina, jo Eiropai ir vajadzīgi

spēcīgi signāli, lai attīstītu izpratni un paradumus attiecībā uz vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Eiropas Parlamentam ir jāapliecina vislabākais iespējamais tēls un jāveicina principi un pasākumi, lai gan domāšanas veidā, gan

praksē panāktu pilnīgu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, kā tas noteikts līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Šajā nolūkā ir noteikta virkne prioritāšu dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, pilnīgas līdztiesības veicināšana starp sievietēm

un vīriešiem visos profesionālās dzīves aspektos vai atvērtas un iekļaujošas darba vides veicināšana visiem. Tādēļ mūsu iestāde

jau sen ir apņēmusies apkarot tā sauktos “stikla griestus” jeb nepārvaramu barjeru, kas ierobežo sieviešu piekļuvi atbildīgiem

amatiem. To apstiprina EP darbība kā vienam no likumdevējam vai kā iestādei, kas ir atbildīga par personāla politiku, lai veicinātu

viskompetentāko un kvalificētāko sieviešu piekļuvi atbildīgiem amatiem, tādējādi palīdzot mazināt pastāvošo nelīdzsvarotību

starp vīriešiem un sievietēm.

Saskaņā ar šo mērķi un šajā sakarībā Augsta līmeņa darba grupas dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos vārdā es

iepazīstinu ar ziņojumu Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā – pašreizējais stāvoklis un perspektīvas

2017.–2019. gadā, ko Prezidijs pieņēma 2017. gada 16. janvārī. Pēc tam, kad tika apstiprināta nepieciešamība saglabāt Kaufmann

ziņojumā skaitļos izteiktos mērķus, mazliet palielinot ģenerālsekretāra funkciju nodrošināšanai paredzētos līdzekļus, ziņojumā

ir noteikti konkrēti pasākumi un darbības, lai šos mērķus īstenotu. Saskaņā ar Mlinar ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu

līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā grafikā turpmākajiem trim gadiem tiks precizēti piemērošanas pasākumi.

Es apzinos, ka diskriminācijas dzimuma dēļ pārtraukšana un pilnīgas līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm apzināšanās un

īstenošana praksē ir ilgtermiņa process, kam nepieciešama izpratne un labvēlīgu lēmumu pieņemšana. Līdztiesības jēdziens

būtu jāskaidro un jāapgūst jau agrīnā vecumā – gan mājās, gan skolā, gan darbā. vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jautājums, kas

rūp visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimuma.

Sieviešu diena ir efektīvs veids, kā labāk informēt par šo jautājumu un pievērst uzmanību sasniegumiem, iesaistītajām pusēm

un risināmām problēmām. Sievietes, esot pilnīgi vienādās pozīcijās ar vīriešiem, ir aicinātas būt neaizstājamas dalībnieces, lai

nodrošinātu veiksmīgu Eiropas integrācijas procesu un demokrātiskā pamata stiprināšanu ar mērķi garantēt līdztiesību, godīgumu

un sociālo taisnīgumu.



DEPUTĀTI UN DEPUTĀTES

Eiropas Parlamentā sieviešu procentuālais īpatsvars, proti, 37,4 %, ir tikai nedaudz lielāks nekā 2016. gadā, un pieaugums ir par 1,6 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2014. gadu (35,8 %) pirms vēlēšanām. Lielāka sieviešu pārstāvība Eiropas Parlamentā uzlabo ES iedzīvotāju demokrātisko pārstāvību un palīdz Eiropas Parlamentam veiksmīgāk iekļaut dzimumu perspektīvu visās savas darbības jomās, tai skaitā tiesību aktos un politikas nostādnēs, kas attiecas uz visu ES vai uz EP iekšējām struktūrām un struktūrvienībām, tostarp Ģenerālsekretariātu.

Salīdzinot Eiropas Parlamenta 7. un 8. sasaukumu, ir pieaudzis EP ievēlēto sieviešu īpatsvars un ir mainījies arī sieviešu skaits

ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos. Šobrīd no kopumā četrpadsmit priekšsēdētāja vietniekiem priekšsēdētāja vietnieču skaits ir pieaudzis no trim iepriekšējā uz piecām tagadējā sasaukuma laikā (2016. gadā priekšsēdētāja vietnieces bija sešas sievietes). Parlamenta 7. sasaukuma laikā astoņas sievietes vadīja kādu no komitejām vai apakškomitejām; sasaukuma laika pirmajā pusē šis skaits bija desmit (no kopumā divdesmit četriem vadītājiem), bet pašlaik tas arī ir divpadsmit no divdesmit četriem. To sieviešu skaits, kuras vada politiskās grupas, ir bijis stabils – viena priekšsēdētāja un divas līdzpriekšsēdētājas.

Eiropas Parlamenta deputāti no 1952. līdz 2017. gadam

Eiropas Parlamenta deputāti

0%

10%

20%

30%

40%

50%

05/01/2016200920041999199419891984197919751964195819521952 1958 1964 1975 1979 1984 1989 1994 1999 2004 2009 5.1.2017.

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

1,3

% 3,5

%

3,5

% 4,9

%

16,6

%

17,7

% 19,3

% 25,9

% 30,3

%

30,2

%

31,1

% 37,4

%

1979

16,6 %

83,4 %

68342

2010

34,9 %

65,1 %

257479

2017

37,4 %

62,6 %

281470



SIEVIEŠU PĀRSTĀVĪBA EIROPAS PARLAMENTĀ UN DALĪBVALSTU PARLAMENTOS1

Vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem ir sievietes. Sieviešu līdzdalība politikas norisēs un viņu sniegtais ieguldījums ir gan svarīgs, gan nepieciešams, un tās ir arī sieviešu pamattiesības.

Pēc 2014. gada vēlēšanām sieviešu procentuālais īpatsvars Eiropas Parlamentā atkal palielinājās. No Maltā, Somijā, Īrijā un Horvātijā ievēlētajiem EP deputātiem sieviešu ir procentuāli vairāk nekā vīriešu. Austrijā, Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā sieviešu un vīriešu pārstāvība ir pilnīgi vienāda. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Parlamentā ievēlēto sieviešu

procentuālais īpatsvars tagad ir lielāks nekā dalībvalstu parlamentos, izņemot Vāciju, Beļģiju, Dāniju, Portugāli, Poliju, Lietuvu un Kipru.

Parlamenta 8. sasaukuma 3. gadā ievēlēto sieviešu procentuālais īpatsvars ir palielinājies līdz 37,4 %; tas nozīmē, ka sieviešu pārstāvība Eiropas Parlamentā ir vairāk nekā par 13 % lielāka nekā vidēji valstu parlamentos visā pasaulē, kur šis rādītājs šobrīd ir 23,9 %.

1 Dati par valstu parlamentiem balstīti uz apakšpalātās ievēlēto sieviešu skaitu. Avots: www.ipu.org 2016. gada 1. novembra.

Mal

ta

Som

ija

Īrija

Hor

vātij

a

Zvie

drija

Aust

rija

Igau

nija

Latv

ija

Spān

ija

Apvi

enot

ā Ka

ralis

te

Nīd

erla

nde

Fran

cija

Itālij

a

Slov

ēnija

Vāci

ja

Beļģ

ija

Luks

embu

rga

Dān

ija

Slov

ākija

Bulg

ārija

Port

ugāl

e

Rum

ānija

Polij

a

Čehi

jas R

epub

lika

Grie

ķija

Ung

ārija

Liet

uva

Kipr

a

65 %

60 %

55 %

50 %

45 %

40 %

35 %

30 %

25 %

20 %

15 %

10 %

5 %

% sieviešu procentuālais skaits Eiropas Parlamentā

% sieviešu procentuālais skaits dalībvalstu parlamentos



PREZIDIJS

Prezidiju veido Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki un pieci kvestori, kuriem ir novērotāja statuss; Prezidija locekļus ievēl EP deputāti uz diviem gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Prezidijs vada Parlamenta iekšējo

darbu, cita starpā izstrādā budžeta tāmes, kā arī veic visus administratīvos, organizatoriskos un ar personālu saistītos uzdevumus.

5 priekšsēdētāja vietnieces (2017. gada 1. februārī)

2 kvestores

Elisabeth MORIN-CHARTIER

(FR – PPE)

Catherine BEARDER (UK – ALDE)

Evelyne GEBHARDT(DE – S&D)

Mairead McGUINNESS (IE – PPE)

Ildikó GÁLL-PELCZ (HU – PPE)

Sylvie GUILLAUME (FR – S&D)

Ulrike LUNACEK (AT – Verts/ALE)

59 35,7 %64,3 %

23 40,0 %60,0 %



AUGSTA LĪMEŅA DARBA GRUPA DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS UN DAŽĀDĪBAS JAUTĀJUMOS

Augsta līmeņa darba grupu Prezidijs izveidoja 2004. gadā, izpildot Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā. Sākotnēji augsta līmeņa darba grupa bija atbildīga par šādas integrētas pieejas veicināšanu un īstenošanu Parlamenta darbībā, tā struktūrās un struktūrvienībās. Lai grupas uzdevumu paplašinātu, iekļaujot dažādības veicināšanu kopumā, Prezidijs 2007. gadā mainīja darba grupas nosaukumu uz “Augsta līmeņa darba grupu dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos”.

Augsta līmeņa darba grupa ir horizontāla struktūra, kura cieši sadarbojas ar citām Eiropas Parlamenta struktūrām, jo īpaši ar Komiteju priekšsēdētāju konferenci un Delegāciju priekšsēdētāju konferenci, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju.

Augsta līmeņa darba grupai dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos 8. sasaukuma laikā (2014–2019) ir šādas pilnvaras:

u popularizēt tādas vērtības kā līdztiesība, nediskriminācija un dažādība Parlamenta administrācijā, lai Parlamenta sekretariāts, cik vien iespējams, atspoguļotu Eiropas sabiedrību kopumā.

u Lai sasniegtu šos mērķus, vispirms ir:

1. jāveicina pilnīga līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem visos profesionālās dzīves aspektos Parlamenta sekretariātā;

2. jānodrošina pilnīga iespēju vienlīdzību personām ar invaliditāti un jāveicina viņu pilnīga līdzdalība un iekļaušana, pienācīgi ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

3. jāveicina atvērta un iekļaujoša darba vide, jo īpaši cenšoties gan darbā pieņemšanas posmā, gan karjeras izaugsmes laikā novērst jebkādu diskrimināciju tādu iemeslu dēļ kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskās īpašības, valoda, ticība vai pārliecība, politiskie vai jebkuri citi uzskati, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums, dzimumorientācija vai seksuālā identitāte;

4. jāveicina dažādība, ja iespējams, izmantojot pozitīvus pasākumus vai darbības, kas noteikti Civildienesta noteikumu 1.d pantā;

5. jāmudina pilnībā īstenot Civildienesta noteikumu 27. pantu, lai pieņemtu darbā ierēdņus, kuri ir visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie, aptverot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un ir izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņu vidus;

u jāpieņem rīcības plāns līdztiesības un dažādības veicināšanai Eiropas Parlamentā un jānodrošina tā īstenošana pēc tam, kad to ir apstiprinājis Prezidijs;

u cieši jāsadarbojas ar FEMM komiteju, lai nodrošinātu atbilstošu administratīvo struktūru izveidi nolūkā īstenot vīriešu un sieviešu līdztiesības principu Parlamenta darbībās;

u jāveicina pasākumi, kas palīdz Parlamenta darbiniekiem apvienot darba un ģimenes dzīvi;

u jāveicina iekšējās un ārējās saziņas stratēģija, lai piešķirtu lielāku nozīmi Parlamenta apņēmībai attiecībā uz dzimumu līdztiesības un dažādības veicināšanu Parlamenta sekretariātā;

u jāattīsta attiecības ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem dzimumu līdztiesības un dažādības jomā, neskarot kompetences, kuras ar Reglamentu ir piešķirtas citām Parlamenta struktūrām.

Dimitrios PAPADIMOULISPriekšsēdētājs

(EL – GUE/NGL)

Ildikó GÁLL-PELCZ (HU – PPE)

Evelyne GEBHARDT(DE – S&D)

Ulrike LUNACEK(AT – Verts/ALE)

Catherine BEARDER(UK – ALDE)

Vilija BLINKEVIČIŪTĖ(LT – S&D)

Inés AYALA SENDER (ES – S&D)

61

85,7 %14,3 %



POLITISKĀS GRUPAS

Eiropas Parlamentā deputāti apvienojas grupās pēc politiskās piederības, nevis pēc valstspiederības. Pašlaik Eiropas Parlamentā ir astoņas politiskās grupas, un tās vada priekšsēdētājs (vai arī divi līdzpriekšsēdētāji). Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu vada sieviete Gabriele Zimmer;

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētāja ir Ska Keller, savukārt Nāciju Eiropas un brīvības grupas līdzpriekšsēdētāja ir Marine Le Pen. Deputātiem, kas nepieder nevienai politiskajai grupai, ir savs sekretariāts, un tie ir apvienoti kā “pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti”.

Politisko grupu priekšsēdētāji un līdzpriekšsēdētāji

Politisko grupu deputātu sadalījums pēc dzimuma

Gabriele ZIMMER (DE – GUE/NGL)

Ska KELLER (DE – Verts/ALE)

Marine LE PEN (FR – ENF)

PPE S&D ECR ALDE GUE/NGL Verts/ALE EFDD ENF NI

100 %

90 %

80 %

70 %

60 %

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

PPE Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa

S&D Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa

ECR Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa

ALDE Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa

GUE/NGL Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

Verts/ALE Eiropas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa

EFDD Grupa “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”

ENF Grupa “Nāciju un brīvības Eiropa”

NI Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

38

27,3 %72,7 %



PARLAMENTA KOMITEJAS (2017. GADA 1. FEBRUĀRĪ)

Eiropas Parlamentā 8. sasaukuma laikā ir divdesmit komitejas, divas apakškomitejas un divas izmeklēšanas komitejas. Izstrādājot ziņojumus par tiesību aktu priekšlikumiem un patstāvīgos ziņojumus, komitejas sagatavo darbu Eiropas Parlamenta plenārsēdēm. Komiteju priekšsēdētāji komiteju darbu koordinē Komiteju priekšsēdētāju konferencē. Divpadsmit no divdesmit četrām komitejām pašlaik vada sievietes.

Komiteju priekšsēdētāju konference – 12 komiteju priekšsēdētājas

Sievietes Parlamenta komitejās

91,4

%

57,1

%

56,7

%

52,7

%

48,0

%

47,8

%

45,0

%

44,0

%

41,9

%

41,5

%

40,8

%

40,0

%

35,7

%

34,9

%

30,0

%

29,3

%

29,2

%

28,9

%

28,0

%

26,9

%

24,6

%

23,3

%

19,7

%

16,7

%

FEM

M *

PETI

*

LIBE

EMPL

PECH

ENVI

*

IMCO

*

JURI

CULT

*

INTA

TRAN

*

EMIS

*

DEV

E *

REG

I *

DRO

I

BUD

G

PAN

A

AGRI

AFCO

*

ITRE

ECO

N

SED

E *

AFET

CON

T *

* komiteja, ko vada sieviete

100 %

90 %

80 %

70 %

60 %

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

Iskra MIHAYLOVA (BG – ALDE)

Reģionālās attīstības komiteja (REGI)

Linda McAVAN (UK – S&D)

Attīstības komiteja (DEVE)

Ingeborg GRÄSSLE (DE – PPE)

Budžeta kontroles komiteja (CONT)

Vicky FORD (UK – ECR)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO)

Karima DELLI(FR – Verts/ALE)

Transporta un tūrisma komiteja (TRAN)

Petra KAMMEREVERT (DE – S&D)

Kultūras un izglītības komiteja (CULT)

Vilija BLINKEVIČIŪTĖ (LT – S&D)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM)

Kathleen VAN BREMPT(BE – S&D)

Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves

nozarē (EMIS)

Adina-Ioana VĂLEAN(RO – PPE)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(ENVI)

Anna Elżbieta FOTYGA (PL – ECR)

Drošības un aizsardzības apakškomiteja (SEDE)

Danuta Maria HÜBNER (PL – PPE)

Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO)

Cecilia WIKSTRÖM (SV – ALDE)

Lūgumrakstu komiteja (PETI)

50,0 %

50,0 %

1212



SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU

LĪDZTIESĪBAS KOMITEJA

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM) ir

Parlamenta komiteja, kas atbildīga par jautājumiem, kuri skar

tādu lietu uzraudzību un saistītos tiesību aktus, kas attiecas

uz sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību un visu veidu

diskriminācijas, kā arī uz dzimumu balstītas diskriminācijas

novēršanu. Šī komiteja sākotnēji darbojās kā Sieviešu tiesību

un vienlīdzīgu iespēju ad hoc komiteja, kuru Eiropas Parlaments

izveidoja 1979. gadā – laikā, kad sieviešu tiesībām un līdztiesībai

tika pievērsta arvien lielāka uzmanība starptautiskā līmenī un

kad Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Konvenciju par

jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu. 1984. gadā FEMM

kļuva par pastāvīgo komiteju, un kopš tā laika tā EP ir galvenā

politiskā struktūra, kas veicina dzimumu līdztiesību un sieviešu

tiesību ievērošanu.

Šīs komitejas uzdevumi ir šādi: sieviešu tiesību definēšana

veicināšana un aizsargāšana Savienībā un attiecīgajos

pieņemtajos pasākumos, sieviešu tiesību veicināšana trešās

valstīs, vienlīdzīgu iespēju politika, tostarp vienlīdzīgas vīriešu un

sieviešu iespējas darba tirgū un vienlīdzīga attieksme darbvietā,

jebkādas uz dzimumu balstītas diskriminācijas novēršana,

integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana un turpmāka

attīstīšana visās jomās, ar sieviešu tiesībām saistītu starptautisko

nolīgumu un konvenciju pārraudzība un īstenošana, informācijas

sniegšanas politika attiecībā uz sievietēm.

Komitejas 2017. gada darbības programmā iekļauta vairāku

svarīgu jautājumu pastiprināšana. FEMM komiteja vēlas

darīt visu, lai Eiropas Savienības tiesību aktu priekšlikumi

par sieviešu pārstāvību administratīvajās padomēs tiktu

virzīti tālāk un drīzumā pieņemti. Pēc tam, kad tiks atsaukts

priekšlikums pārskatīt direktīvu par grūtniecības un dzemdību

atvaļinājumu, FEMM komiteja strādās ar jauno dokumentu

paketi par profesionālās un privātās dzīves saskaņošanu, ko

Komisijai vajadzētu publicēt 2017. gada pavasarī un kas ietver

leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, piemēram, grūtniecības

un dzemdību, paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāju

atvaļinājumu.

Turpinot tradīciju ik gadu svinēt

Starptautisko sieviešu dienu,

rīkojot starpparlamentāru

komiteju sanāksmi, Eiropas

Parlamenta un valstu parlamentu

deputāti 2017. gada 8. un 9. martā

sapulcēsies, lai apspriestu tematu “Sieviešu ekonomisko iespēju

palielināšana – rīkosimies kopā!” Par šo jautājumu 2017. gada

sākumā arī tika izstrādāts FEMM komitejas patstāvīgs ziņojums.

Tas būs saistīts arī ar ANO Sieviešu statusa komisijas 61. sesiju,

kura notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē

Ņujorkā no 2017. gada 13.–24. martā un uz kuru FEMM komiteja

nosūtīs deputātu delegāciju. FEMM komiteja arī strādās pie tā,

lai ES pievienotos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības

pret sievietēm novēršanu un apkarošanu, kas ir jautājums,

kurš ir Komisijas darba īpašā uzmanības lokā gadiem ilgi. Tā

strādās arī pie citiem jautājumiem – gan attiecībā uz Savienības

politikas iekšējo, gan ārējo dimensiju. Kas attiecas uz iekšējo

dimensiju, tā paredz strādāt pie dzimumu līdztiesības dažādās

jomās, piemēram, budžeta, nodokļu politikas un plašsaziņas

līdzekļu nozarē. Tā pievērsīsies arī pasākumiem, lai apkarotu

seksuālu uzmākšanos darbvietā, sieviešu ar invaliditāti situācijai

un tiesībām, Eiropas stratēģijai cīņai pret vēzi sievietēm un

sieviešu tiesību un sieviešu un vīriešu līdztiesības sarukumam ES.

Turklāt attiecībā uz ārējo dimensiju komiteja jo īpaši pievērsīsies

dzimumu līdztiesībai un sieviešu tiesībām Dienvidu partnerības

valstīs, ES tirdzniecības nolīgumos un taisnīgumam klimata

jomā. Visbeidzot, FEMM komiteja sagatavos arī savu divgadu

ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES un aplūkos, kā

tiek īstenota direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu un

par obligātajiem standartiem attiecībā uz noziegumos cietušo

tiesībām, atbalstu un aizsardzību. FEMM komitejas delegācija

devās uz Maltu 2017. gada februārī, lai apmeklētu Maltas

prezidentūras konferenci par vardarbību pret sievietēm, kā arī

dosies uz Poliju 2017. gada maijā.

http://www.europarl.europa.eu/committees/lv/FEMM/home.html

Vilija BLINKEVIČIŪTĖ Priekšsēdētāja

(LT – S&D)



PARLAMENTA DELEGĀCIJAS (2017. GADA 1. FEBRUĀRĪ)

Delegācijas uztur un attīsta Eiropas Parlamenta starptautiskos sakarus. Delegāciju darba mērķis ir uzturēt un uzlabot sakarus ar to valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partnervalstis, un sekmēt ES pamatā esošo vērtību popularizēšanu trešās valstīs. Pašlaik darbojas trīsdesmit deviņas delegācijas un piecas daudzpusējās asamblejas. 8. sasaukuma otrajā pusē deviņas no trīsdesmit deviņiem delegāciju priekšsēdētājiem ir sievietes un divas no pieciem daudzpusējo asambleju priekšsēdētājiem ir sievietes.

Delegāciju priekšsēdētāju konference – 11 delegāciju priekšsēdētājas

Sievietes Parlamenta delegācijās

Teresa JIMÉNEZ-BECERRIL BARRIO

(ES – PPE) Meksika (D-MX)

Michèle ALLIOT-MARIE (FR – PPE)

Arābijas pussala (DARP)

Constanze KREHL (DE – S&D) Čīle (D-CL)

Sofia SAKORAFA (EL – GUE/NGL)

Centrālamerika (DCAM)

Monica MACOVEI (RO – PPE)

Albānija (D-AL)

Jean LAMBERT (UK – Verts/ALE)

Dienvidāzija (DSAS)

Anneliese DODDS (UK – S&D)

Melnkalne (D-ME)

Iveta GRIGULE (LV – ALDE)

Kazahstāna, Kirgizstāna, Mongolija, Tadžikistāna, Turkmenistāna un

Uzbekistāna (DCAS)

Heidi HAUTALA (FI – Verts/ALE)

Euronest (DEPA)

Marisa MATIAS (PT – GUE/NGL) Mašrika (DMAS)

Eva KAILI (EL – S&D)

NATO Parlamentārā asambleja (DNAT)

0

10

20

30

40

50

60

70

69,2

%66

,7 %

64,3

%58

,3 %

52,9

%50

,0 %

48,7

%46

,7 %

46,2

%45

,9 %

45,8

%44

,4 %

43,8

%43

,8 %

43,8

%42

,9 %

42,9

%42

,1 %

41,7

%41

,7 %

41,7

%40

,0 %

40,0

%40

,0 %

40,0

%38

,9 %

36,2

%36

,0 %

33,3

%31

,7 %

31,6

%31

,3 %

30,0

%28

,6 %

27,8

%26

,9 %

25,0

%22

,6 %

16,7

%16

,7 %

14,3

%12

,5 %

6,7 %

0,0 %

DSE

ED

-CL

*D

-MX

*D

PAP

DEE

AD

SCA

DAC

PD

ARP

*D

-MK

D-C

ND

-JP

DM

AS *

D-U

AD

-ZA

DM

EDD

-AL

*D

-ME

*D

MER

DAN

DD

-IND

ANZ

DCA

M *

DCA

RD

LAT

DSA

S *

DPL

CD

-US

D-T

RD

MAG

DEP

A *

DCA

S *

D-C

AD

NAT

*D

-MD

D-IL

DAS

ED

-BY

D-R

UD

-IRD

KOR

D-B

RD

-AF

D-R

SD

-IQ

* delegācija, ko vada sieviete

70 %

60 %

50 %

40 %

30 %

20 %

10 %

0 %

25,0 %

75,0 %

1133

SIEVIETES EIROPAS

PARLAMENTĀ

LV

Starptautiskāsieviešu diena2017. gada 8. marts

Administratīvais līmenis



Ja nav norādīts citādi:

sievietes vīrieši

Izmantotie informācijas avoti

u EP administrācija: Streamline, no 2017. gada 5. janvāra, ja nav norādīts citādi

u Fotoattēli: Eiropas Parlaments

Iniciatīvas autors: Vienlīdzības un dažādības nodaļa Personāla ģenerāldirektorāts Redakcionālās komitejas daļa: Alberto Rossetti (Vienlīdzības un dažādības nodaļas vadītājs), Guillaume Margenseau

Parlement européen, bâtiment GEOS, 22-24, rue Edward Steichen, L-2540 Luxembourg Tālr. +352 4300 24397 E-pasts: [email protected] Iekštīkls: http://www.epintranet.ep.parl.union.eu/en/sites/refin/home/administrative_life/personnel.html

Atruna: šajā publikācijā paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju.

http://www.epintranet.ep.parl.union.eu/en/sites/refin/home/administrative_life/personnel.html


ADMINISTRATĪVAIS LĪMENIS

SATURS

4 Kristian Knudsen, Personāla ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektora p.i., ievads

4 Leena Maria Linnus, Infrastruktūras

un loģistikas ĢD ģenerāldirektores,

un Agnieszka Walter-Drop, Mutiskās

tulkošanas un konferenču ĢD

ģenerāldirektores, uzstāšanās

5 Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta

struktūrshēma

6 Sievietes vadošos amatos: statistikas dati

8 EP Ģenerālsekretariāts, politisko grupu

ģenerālsekretariāti un reģistrētie

deputātu palīgi: statistikas dati

10 Pasākumi profesionālās un personīgās

dzīves saskaņošanai: statistikas dati

12 Dzimumu līdztiesību veicinošās

struktūrvienības

Vārds ģenerālsekretāram

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir joma, kas man šķiet svarīga, un es vienmēr esmu cīnījies par to, lai tā būtu mūsu politikas pamatā. Ikviena darbinieka profesionālā izaugsme ir ļoti svarīga iestādes pienācīgai darbībai un tās uzdevumu atbilstīgai veikšanai, strādājot deputātu labā. Tādēļ ir īpaši būtiski nodrošināt, lai sievietes arī varētu darboties visos atbildības līmeņos. Šā iemesla dēļ saistībā ar vērienīgu ziņojumu, ko izklāstīja priekšsēdētāja vietnieks D. Papadimoulis1 un ko pieņēma Prezidijs, Kaufmann ziņojumā2 paredzētie mērķi par sieviešu pārstāvību vadošos amatos ir pārskatīti, tos paaugstinot attiecībā uz ģenerāldirektoriem.

Esmu gandarīts par šo lēmumu un mudinu visas kolēģes vadības vidējā līmenī rīkoties, lai ar laiku izveidotu iespējamo kandidātu loku augstākajai vadībai. Šajā sakarībā aicinu, lai nodaļu vadītāju izraudzīšanas procedūrās vismaz viens no nodaļas vadītāja amata kandidātiem būtu sieviete. Tādējādi kopš 2009. gada 37 % no vakantajām nodaļu vadītāju amata vietām ieņem sievietes, ievērojami palielinot sieviešu īpatsvaru augstākajos vadošajos amatos Parlamentā. Tika izveidota plaša mācību programma sievietēm ar vadītāja potenciālu.

Papildus apmācības instrumentam ir ļoti būtiski padziļināti īstenot atvērtu un iekļaujošu darba vidi, radot pamatu virzībai uz pilnīgu profesionālās un personīgās dzīves saskaņošanu. Epizodiska tāldarba ieviešana ir nozīmīgs panākums šajā ziņā. Aizvien izplatītāka kļūst bērna kopšanas atvaļinājuma, ģimenes atvaļinājuma un dažādu nepilnas slodzes darba veidu izmantošana. Šie darbības virzieni ir atspoguļoti 2016. gadā pieņemtajā Mlinar ziņojumā3 ietvertajos ieteikumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā.

Pieņemot šīs iniciatīvas, Parlaments sūta spēcīgu un skaidru signālu savām darbiniecēm, aicinot viņas vairāk uzņemties atbildību iestādē. Esmu pārliecināts, ka Parlamenta sievietes nekavēsies risināt šo jautājumu, un tas nāks par labu mūsu Ģenerālsekretariātam.

Klaus WELLE

1 “Vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā – pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas” – ziņojums Prezidijam, ko iesniedza priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs par dzimumu līdztiesību, Dimitrios Papadimoulis (PE 595.277/BUR).

2 “Vienlīdzīgas iespējas Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā – pašreizējais stāvoklis un perspektīvas” – ziņojums Prezidijam, ko iesniedza priekšsēdētāja vietniece, kas atbildīga par dzimumu līdztiesību, Sylvia-Yvonne Kaufmann (PE 380.159/BUR).

3 P8-TA(2016)0072.



KRISTIAN KNUDSEN, Personāla ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora p.i., IEVADS

Personāla ģenerāldirektorāta īstenotā dzimumu līdztiesības politika EP Ģenerālsekretariātā

Līdztiesības un dažādības politika ir īpaši svarīga Personāla ģenerāldirektorātā. Iniciatīvas, kas ļauj to īstenot, nav tikai kvantitatīvas, bet arī pilnībā iekļauj visus darbiniekus

Attiecībā uz sieviešu pārstāvību mūsu iestādē ir panākts būtisks progress. Joprojām tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka visiem kolēģiem neatkarīgi no viņu dzimuma ir vienādas iespējas attīstīt sevi profesionāli. Šajā sakarībā esmu gandarīts par to, ka gandrīz 120 ierēdnes ir piedalījušās četros apmācības ciklos sievietēm ar nodaļas vadītāja potenciālu un ka tiek izstrādāta Talantu pārvaldības programma un jauna programma sievietēm ar vadītāja potenciālu. Aizvien plašāka pasākumu izmantošana, lai visi darbinieki varētu saskaņot personīgo un profesionālo dzīvi, arī ir daļa no dzimumu līdztiesības politikas.

Taču mūsu pūliņiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar to: mūsu iestādes būtisks uzdevums ir nodrošināt vienlīdzības gaisotni starp dažādiem darbiniekiem un spēt pieņemt darbā vistalantīgākos cilvēkus, ko mēs cenšamies panākt. Viens no priekšnoteikumiem, lai to īstenotu, ir vienlīdzīgu iespēju uzskatīšana par mūsu vadības kultūras neatņemama daļu. Galvenie virzītājspēki šajā jomā bija paziņojums par principiem attiecībā uz līdztiesību un dažādību1, vairāki ziņojumi Prezidijam par šo jautājumu, tostarp priekšsēdētāja vietnieka D. Papadimoulis iesniegtais ziņojums2, un divi rīcības plāni3.

Eiropas Parlaments, īstenojot savu parauga darba devēja lomu, skaidri apstiprina tādu savu vērtību ievērošanu un veicināšanu kā daudzveidība, iekļaušana atvērtā darba vidē, talantu novērtēšana un pienākumu sadale starp vīriešiem un sievietēm. Personāla ģenerāldirektorātam ir jāturpina pilnvērtīgi piedalīties šos mērķu sasniegšanā, kuri padara Eiropas Parlamentu par iekļaujošu un demokrātisku iestādi.

LEENA MARIA LINNUS, Infrastruktūras un loģistikas ĢD ģenerāldirektores, un

AGNIESZKA WALTER-DROP, Mutiskās tulkošanas un konferenču ĢD

ģenerāldirektores, UZSTĀŠANĀSKā vadītājas mēs cenšamies iesaistīt visus mūsu kolēģus un mudinām viņus uz izaugsmi. Mēs uzskatām, ka vienreizējā izdevība, pie kuras esam nonākuši ilgajā ceļā uz mūsu pašreizējo stāvokli, ļauj mums veicināt iekļaujošu nodarbinātības kultūru un harmonisku līdzsvaru starp dzimumiem. Lai uzlabotu darba vides kultūru, sievietes vadošos amatos šobrīd tiek aicinātas apliecināt izcilību, veidojot iespējas darbiniekiem un mudinot virzīties uz elastīgāku un labāku profesionālās un personīgās dzīves līdzsvaru. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki izmanto personīgo pieredzi un pilnībā pārzina situāciju, tostarp pievēršot uzmanību vissīkākajām niansēm. Konkrēti rezultāti tiek sasniegti tad, ja vadītājs spēj atklāt darbinieku spējas un ļauj komandas locekļiem pilnībā izmantot savu potenciālu, veicinot un atbalstot viņu izaugsmi. Mēs varam konsultēt kolēģus un mums tas ir jādara, lai viņi varētu sasniegt vairāk un jo īpaši uzdrīkstēties risināt šos uzdevumus. Mums ir vajadzīga pārdomāta un mērķtiecīga talantu vadības sistēma, lai iedvesmotu sievietes ieņemt atbildīgus amatus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā jomā. Tādēļ mūsu kā vadītāju loma "stikla griestu" sievietēm likvidēšanā nenozīmē tikai vīriešu vadības stila pieņemšanu. Mēs esam atbildīgi par to, lai pienācīgi pamatotu savu viedokli un informētu mūsu partnerus par pastāvīgu nepieciešamību veicināt un ņemt vērā dzimumu līdztiesību visās darbības jomās.

Mēs ar lepnumu atbalstām šo kampaņu Eiropas Parlamentā, iestādē, kas ir priekšplānā tik svarīgo kultūras pārmaiņu atzīšanai ar mērķi nodrošināt taisnīgāku līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm. Tā nav spēle, kurā vienam spēlētājam uzvarot, otrs tikpat lielā mērā zaudē šis ir scenārijs, saskaņā ar kuru organizācija gūst labumu no darba, kura pamatā ir elastīgas darba metodes un jauktas un līdzsvarotas komandas, un saskaņā ar kuru ieguvējs būs ikviens. Pārfrāzējot bijušo uzņēmuma General Electric vadītāju Jack Welch, "lai veiksmīgi kļūtu par vadītāju, ir nepieciešama izaugsme; tiklīdz esi kļuvis par vadītāju, tev ir jāpalīdz izaugt citiem".

1 Prezidijs pieņēmis 2006. gada 13. novembrī.

2 Ziņojums par dzimumu līdztiesību Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā – pašreizējais stāvoklis un perspektīvas 2017.–2019. gadā, kuru Prezidijs pieņēma 2017. gada 16. janvārī.

3 Prezidijs pieņēmis 2009. gada 9. martā laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam un 2015. gada 27. aprīlī laikposmam līdz 2019. gadam.



EIROPAS PARLAMENTA ĢENERĀLSEKRETARIĀTA STRUKTŪRSHĒMA

Ģenerāldirektori un direktori

ĢenerālsekretārsJuridiskais dienests

JuriskonsultsĢenerālsekretāra biroja vadītājs, direktors

Direktorāts attiecībām ar politiskajām grupām

* Vašingtonas birojs: direktors – vīrietis

** Amata pienākumu izpildītājs

Apzīmējumi

Sievietes

Vīrieši

DG IPOL ES iekšpolitikas

ģenerāldirektorāts

DG PERS **

Personāla ģenerāldirektorāts

DG FINS Finanšu


DG PRESPrezidentūras


DG COMM *

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

DG INTE Mutiskās tulkošanas

un konferenču ģenerāldirektorāts

DG EXPO ES ārpolitikas


DG INLO Infrastruktūras

un loģistikas ģenerāldirektorāts

DG ITEC Jauninājumu un

tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

DG EPRS Parlamentārās

izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts

DG TRADRakstiskās tulkošanas


DG SAFE Drošības un drošuma


**

**

**

**

**



SIEVIETES VADOŠOS AMATOS: STATISTIKAS DATI * (2017. GADA 1. FEBRUĀRĪ)

Ģenerālsekretāra vietnieks un ģenerāldirektori

Direktores Nodaļu vadītājas

* amata pienākumu izpildītājas nav ņemtas vērā

16,7 %30,0 %

29,8 %

34,1 %

35,0 %

40,0 %

Direktores

Ģenerāldirektores

Nodaļu vadītājas

sievietes procentuāli 2017. gada 5. janvārī (1. februārī attiecībā uz ģenerāldirektoriem)

2019. gada mērķi, kā tos 2017. gadā noteicis Prezidijs (Papadimoulis ziņojums)

210 16,7 %83,3 %

Leena Maria LINNUSĢenerāldirektore

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

(DG INLO)

Agnieszka WALTER-DROPĢenerāldirektore

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts

(DG INTE)

29,8 %

70,2 %

1433

34,1 %

65,9 %

92178



Iecelšana augstākajos vadības amatos – ģenerāldirektori un direktori (no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim)

Nodaļu vadītāju sadalījums pēc dzimuma un katrā ģenerāldirektorātā

Nodaļu vadītāju izraudzīšana 2016. gadā

88,9 %62,5 %90,0 %100 %63,6 %56,2 %87,5 %60,0 %66,7 %

11,1 %37,5 %10,0 %

0 %36,4 %43,8 %12,5 %40,0 %33,3 %

859379766

131047143

0 % 20 % 40 % 60 % 80 % 100 %

2016

2015

2014

2013

2012

2011

2010

2009

2008

66,7 % 50,0 % 84,6 % 50,0 % 50,0 % 66,7 % 80,0 % 66,7 % 65,5 % 55,2 % 70,0 % 85,7 % 81,8 % 54,5 % 65,9 %

33,3 %50,0 %15,4 %50,0 %50,0 %33,3 %20,0 %33,3 %34,5 %44,8 %30,0 %14,3 %18,2 %45,5 %34,1 %

Ģenerālsekretārs

DG PRES

DG IPOL

DG EXPO

DG EPRS

DG COMM

DG PERS

DG INLO

DG TRAD

DG INTE

DG FINS

DG ITEC

DG SAFE

Juridiskais dienests

Kopā

0 % 20 % 40 % 60 % 80 % 100 %

Kandidāti

Kandidāti, kas uzaicināti uz interviju

Kandidāti izraudzīto pretendentu sarakstā

Amatā ieceltie kandidāti

67,9 %

65,7 %

56,4 %

44,4 %

32,1 %

34,3 %

43,6 %

55,6 %



EP ĢENERĀLSEKRETARIĀTS, POLITISKO GRUPU ĢENERĀLSEKRETARIĀTI UN REĢISTRĒTIE DEPUTĀTU PALĪGI: STATISTIKAS DATI

EP Ģenerālsekretariāta darbinieki

EP Ģenerālsekretariāta darbinieki (1957–2016)

AD kategorijas darbinieki AST kategorijas darbinieki

AST/SC kategorijas darbinieki

Kopā

Administratori (AD)

Palīgdarbinieki (AST)

AST/SC

40,5 %

47,5 %

35,2 %

14,3 %

59,5 %

52,5 %

64,8 %

85,7 %

2 159

1 186

957

16

3 173

1 313

1 764

96

41998

156126

80107151154118

7697

114321361077379205232179114141

AD16

AD15

AD14

AD13

AD12

AD11

AD10

AD9

AD8

AD7

AD6

AD5

80,0 %57,6 %75,4 %53,4 %54,1 %52,3 %57,5 %42,4 %39,9 %39,7 %40,0 %40,8 %

20,0 %42,4 %24,6 %46,6 %45,9 %47,7 %42,5 %57,6 %60,1 %60,3 %60,0 %59,2 %

3037

151106128103118

97130

1641

20312411882281842382742027385

AST11

AST10

AST9

AST8

AST7

AST6

AST5

AST4

AST3

AST2

AST1

60,0 %54,4 %38,5 %36,1 %36,0 %35,9 %33,1 %26,1 %39,2 %18,0 %32,5 %

40,0 %45,6 %61,5 %63,9 %64,0 %64,1 %66,9 %73,9 %60,8 %82,0 %67,5 %

35 %

40 %

45 %

50 %

55 %

60 %60 %

55 %

50 %

45 %

40 %

35 % 1957 1967 1977 1987 1997 2007 2016

610

3066

AST/SC2

AST/SC1

83,3 %86,8 %

16,7 %13,2 %



Vidējais vecums katrā dzimumu grupā

No amatā paaugstināšanai izvirzīto paaugstināto darbinieku daļa pa dzimumiem un darbinieku kategorijām (2016)

Sieviešu un vīriešu sadalījums amatā paaugstināto darbinieku vidū pa dzimumiem un darbinieku kategorijām (2016)

Līgumdarbinieki (AC) pa dzimumiem un darbinieku kategorijām

Politisko grupu ģenerālsekretāri

Politisko grupu darbinieki (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Politisko grupu līgumdarbinieki (AC)

Reģistrētie deputātu palīgi

Kopā AD AST AST/SC

Kopā

Kopā

Kopā

Kopā

48 48 50 3846 45 48 3947 46 49 39

47,9 %

52,1 %

912990

Piemērs: 2016. gadā, 62 % AD kategorijas darbinieču, kas bija izvirzītas paaugstināšanai

amatā, tika paaugstinātas amatā.

52,6 % 49,2 %62,0 % 56,6 %AD AST AD AST

Piemērs: 2016. gadā, 70,7 % amatā paaugstināto asistentu bija sievietes (vīriešu un sieviešu kopskaits joprojām veido 100 %), savukārt

sievietes 2016. gadā bija 67,7 % no AST kategorijas paaugstinātajiem darbiniekiem.

TotalPromus TotalPromus45,5 %

54,4 %

29,3 %

70,7 %

49,7 %

50,3 %

32,3 %

67,7 %

Paau

gstin

ātie

Kopā

Kopā

Kopā GF IV GF III GF II GF I0 %

20 %

40 %

60 %

80 %

100 %

GF IGF IIGF IIIGF IVTotal

41,7 %

58,3 %

544759

54,9 %

45,1 %

10183

58,4 %

41,6 %

7352

80,8 %

19,2 %

15637

26,7 %

73,3 %

214587

29,0 %

71,0 %

25ASTADTotal

41,9 % 53,9 % 33,0 %

339185

154

471158

313

58,1 % 46,1 % 67,0 %

Kopā AD AST0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

GF IGF IIGF IIIGF IVTotalKopā GF IV GF III GF II GF I

61,0 %

39,0 %

13989

53,6 %

46,4 %

3732

53,9 %

46,1 %

4841

84,2 %

15,8 %489

46,2 %

53,8 %

67

Paau

gstin

ātie



PASĀKUMI PROFESIONĀLĀS UN PERSONĪGĀS DZĪVES SASKAŅOŠANAI: STATISTIKAS DATI (2016. GADA JANVĀRIS–DECEMBRIS) *

Nepilna darba laika darbinieki(no darbinieku kopuma, sadalīti par darbinieku kategorijām)

Nepilna darba laika darbinieki, sadalīti pēc izvēlētā darbalaika režīma ***

Nepilna darba laika darbinieki, sadalīti pēc vecuma ****

* Par “darbinieku kopumu” tiek uzskatīti ierēdņi un pagaidu darbinieki (ārpus politiskajām grupām) 2016. gada 31. decembrī.** Ģenerāldirektori, nodaļu vadītāji.*** Ja darbinieks, kas strādā nepilna laika darbu, ir mainījis darba laika režīmu 2016. gada laikā, tas tiek ņemts vērā visās izvēlētajās kategorijās.**** Ja darbinieks ir mainījis vecuma grupu, strādājot nepilnu darba laiku, viņu ieskaita divās grupās.

TotalAST/SCASTAD (non managers)AD managers **1 169613516 1129 335127186 022

AD vadītāji ** AD (kas nav vadītāji) Palīgdarbinieki (AST) KopāAST/SC kategorijas darbinieki

36,6 %

34,4 %42,6 %

11,7 %26,6 % 15,4 %0 %9,8 % 13,1 %19,2 %

38,7 %

25,8 %

5,4 %

30,1 %

Kopējais skaits: 349

55 gadi un vecāki

45–54 gadi

36–44 gadi

Līdz 35 gadiem

63,2 %

12,0 %

0,5 %

7,0 %

12,3 %

5,0 %

Darba laiks

95 %

90 %

80 %

75 %

60 %

50 %

44,2 %

0,8 %

18,0 %

17,7 %

14,6 %

Darba laiks

4,7 %

95 %

90 %

80 %

75 %

60 %

50 %

43,2 %

5,5 %

20,5 %

30,9 %

Kopējais skaits: 1 260

55 gadi un vecāki

45–54 gadi

36–44 gadi

Līdz 35 gadiem



2016. gadā no darbinieku kopuma 28 % strādāja nepilnu darba laiku (salīdzinājumā ar 25,6 % 2015. gadā un 23,3 % 2014. gadā). Tas apstiprina pakāpeniska nepilna darba laika pieauguma tendenci

darbinieku vidū jau vairākus gadus. Nepilnas slodzes darbu joprojām veic galvenokārt sievietes, kas ir 77,7 % no nepilnas slodzes darbu veicējiem 2016. gadā. Tas ir vēl izteiktāk attiecībā uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ko 87,8 % gadījumu izmanto sievietes. Attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu situācija ir mazliet līdzsvarotāka – šo līdzekli izmantojušas sievietes 72,8 % gadījumu. gadiem ilgi to

darbinieku īpatsvars, kuri izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, pastāvīgi pieaug (16,2 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 10,2 % 2011. gadā).

Pilna laika darbinieki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā

Nepilna laika darbinieki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā

Pilna laika darbinieki, kas atrodas atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ *

Nepilna laika darbinieki, kas atrodas atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ *

Darbinieki, kas atrodas bezalgas atvaļinājumā *

* Neviens AST/SC kategorijas darbinieks nav izmantojis atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ vai bezalgas atvaļinājumu, tāpēc šī darbinieku kategorija nav minēta.

Darbinieki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā

Darbinieki, kas atrodas ģimenes locekļa aprūpes atvaļinājumā

Darbinieki, kas atrodas bezalgas atvaļinājumā

7541

0

7951

0

AD

AST

AST/SC

AD

AST

AST/SC

70,5 %79,0 %100 %

70,1 %73,7 %100 %

29,5 %21,0 %0 %

29,9 %26,3 %0 %

17915410

1851434

(sadalīti pa darbinieku kategorijām) (sadalīti pa darbinieku kategorijām)

Vīrieši Sievietes Kopā

(no darbinieku kopuma)

19,9 %

2,3 % 0,9 %

63572 29

16,2 %

1,6 % 0,9 %

87284 50

10,9 %0,6 % 1 %

237 12 21

(sadalīti pa darbinieku kategorijām)

16

5

16

13

AD

AST

50,0 %

72,2 %

50,0 %

27,8 %

(sadalīti pa darbinieku kategorijām) (sadalīti pa darbinieku kategorijām)

36

22

622

1533

AD

AST

AD

AST

66,7 %78,6 %

88,2 %94,3 %

33,3 %21,4 %

11,8 %5,7 %



VĪRIEŠU UN SIEVIEŠU LĪDZTIESĪBU VEICINOŠĀS STRUKTŪRAS

Līdztiesības un dažādības nodaļa (EDU) Alberto ROSSETTI (nodaļas vadītājs)

Līdztiesības un dažādības nodaļa ir Personāla ģenerāldirektorāta sastāvdaļa. Nodaļai administrācijā ir būtiska nozīme, veicot šādus pienākumus:

u pārraudzīt un īstenot Parlamenta Prezidija noteikto līdztiesības un dažādības politiku;

u izstrādāt un koordinēt projektus un pasākumus, kas sekmē personu ar invaliditāti pilnīgu līdzdalību un iekļaušanu atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.d panta 4. punkta noteikumiem;

u veikt pētījumus un izstrādāt ziņojumus; apkopot un analizēt statistikas datus no dzimumu jautājuma skatpunkta; rīkoties tā, lai novērstu un izskaustu jebkādu diskrimināciju atbilstīgi Civildienesta noteikumu 1.d pantam;

u mudināt radīt atvērtu un iekļaujošu darba vidi; izstrādāt un koordinēt projektus, kas sekmē labāku profesionālās un personīgās dzīves līdzsvaru; piedalīties tādas politikas izstrādē un piemērošanā, ar kuru veicina cieņu darbavietā un kuras mērķis ir novērst jebkādu uzmākšanos darbavietā;

u organizēt informētības uzlabošanas pasākumus un apmācību; sniegt palīdzību darbiniekiem saistībā ar līdztiesības un dažādības jautājumiem.

Līdztiesības un dažādības nodaļa sniedz atbalstu un palīdzību par dzimumu līdztiesību un dažādību atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, kas vada Augsta līmeņa darba grupu. Šī nodaļa sniedz konsultācijas un palīdzību arī iecēlējinstitūcijai (AIPN), Vienlīdzīgu iespēju un dažādības komitejai (COPEC) un citām iekšējām struktūrām jautājumos, kas saistīti ar līdztiesības un dažādības uzlabošanu EP Ģenerālsekretariātā.

Līdztiesības un dažādības jautājumu koordinatori

Katrs ģenerāldirektors ieceļ divus līdztiesības un dažādības jautājumu koordinatorus, kuru uzdevums ir palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāta līdztiesības un dažādības politiku savā ģenerāldirektorātā. Koordinatori cieši sadarbojas ar Līdztiesības un dažādības nodaļu (EDU). Līdztiesības un dažādības jautājumu koordinatoru grupa (kurā ietilpst koordinatori un EDU) var izstrādāt dokumentus, dienesta vēstules un priekšlikumus, lai pievērstu ģenerālsekretāra un ģenerāldirektoru uzmanību svarīgiem vispārīgiem jautājumiem, kas ietilpst šīs grupas darbības jomā. Līdztiesības un dažādības nodaļa nodrošina grupas darba koordinēšanu un sekretariāta darbu.

Vienlīdzīgu iespēju un dažādības komiteja (COPEC) Chiara MALASOMMA, priekšsēdētāja

COPEC, kas izveidota 1987. gadā kopā ar konsultatīvo komiteju, sastāvā ir četri locekļi, kurus iecēlusi iecēlējinstitūcija, četri locekļi, kurus iecēlusi Personāla komiteja, un priekšsēdētājs. COPEC galvenais mērķis ir sekmēt iecietīgas un iekļaujošas darba vides izveidi Eiropas Parlamentā. Šajā nolūkā COPEC ierosina jebkādus pasākumus, lai nodrošinātu nediskrimināciju; sniedz atzinumus par regulām vai direktīvām, kas pieņemtas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem; uzrauga, lai pieņemtie noteikumi tiktu pareizi piemēroti, jo īpaši kā novērotāji dažādās konsultatīvajās komitejās.

Personāla komiteja Pilar ANTELO SANCHEZ, priekšsēdētāja

Personāla komiteja pārstāv darbinieku intereses attiecībās ar Eiropas Parlamenta administrāciju, jo īpaši karjeras, darba apstākļu, atalgojuma un sociālā nodrošinājuma, disciplināro pasākumu un tiesību aizsardzības jomās. Tā uztur pastāvīgu saikni starp EP administrāciju un tā darbiniekiem un palīdz nodrošināt EP dienestu veiksmīgu darbību. Tā nosūta savus pārstāvjus uz iekšējām padomdevējām komitejām, kā arī uz starpiestāžu komitejām un struktūrām, kur nepieciešama personāla pārstāvība. Personāla komiteja ir pārstāvēta arī profesiju delegācijās.

31,0 %69,0 % 920

Documents

SVTS - European Parliament · 2017. 7. 27. · Sieviešu tiesību aizsardzība prasa arī vīriešu ieguldījumu. ... lai gan domāšanas veidā, ... Sieviešu diena ir efektīvs