Būvinženieris Ingus Veiss, būvprakses sertifikāts Nr.3-01148, “Veisi”, Krogsils, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, t. 29144693,

e – pasts: ingus@veisi.lv

(apsekotājs un tā rekvizīti - fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta Nr. vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas Nr., būvkomersanta reģistrācijas apliecības Nr., juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta

adrese)

Tehniskās apsekošanas atzinums

Kultūras centrs; Zemes vien. kad. nr. 56960040446;

Ēkas kad.nr. 56960040446001, “Vālodzīte”, Vīpe, Vīpes pag., Krustpils nov. (būves nosaukums, zemes vienības kadastra numurs un adrese)

Krustpils novada pašvaldība, nod.maks.kods 90009118116

(pasūtītājs, līguma datums un numurs)

Veikt ēkas daļas tehnisko apsekošanu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15“Būvju tehniskā apsekošana”.

(apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums) Atzinums izsniegts 2017.gada 31.oktobrī

…………………………………………………………………………………………………………. (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)

1. Vispārīgas ziņas par būvi

1.1. būves veids 1261 – Ēkas plašizklaides pasākumiem

1.2. apbūves laukums (m2) 1275,5 m2

1.3. būvtilpums (m3) 3382 m3

1.4. kopējā platība (m2) 1122,4 m2

1.5. stāvu skaits Virszemes – 1, pazemes - 0

1.6. zemes vienības kadastra apzīmējums 56960040446

1.7. zemesgabala platība (m2 - pilsētās, ha - lauku teritorijās)

1,44 ha

1.8. būves iepriekšējais īpašnieks -

1.9. būves pašreizējais īpašnieks Krustpils novada pašvaldība, nod.maks.kods 90009118116

1.10. būvprojekta autors -

1.11. būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums

-

1.12. būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums)

-

1.13. būves konservācijas gads un datums -

1.14. būves atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas gads

-

1.15. būves kadastrālās uzmērīšanas lietas: numurs, izsniegšanas gads un datums

Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta Nr. 390001264972. Izdrukas datums: 17.09.2010.

2. Situācija

2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas

plānojumam Teritorijas izmantošana un tās atbilstība teritorijas plānojumam, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām

Apsekotā ēka atrodas uz zemesgabala Vīpes ciemā, netālu no Valsts vietējā autoceļa

V817 Trepe - Poļakas. Zemesgabals ir ar zemu apbūves blīvumu. Krustpils novada teritorijas plānojumā konkrētajam zemesgabalam noteiktais izmantošanas veids – Publiskās apbūves teritorija P. Teritorija tiek izmantota atbilstoši teritorijas plānojumam. Saskaņā ar šo teritorijas plānojumu zemesgabalu uz kura atrodas ēka Austrumu pusē šķērso ķīmiskā aizsargjosla ap ūdens ņemšanas vietu - Ūdenstorni.

2.2. būves izvietojums zemesgabalā Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums

Ap ēku lielāko daļu teritorijas aizņem zaļā zona – apstādījumi un piebraucamā ceļa

segums. Zemesgabalam var piekļūt no Dienvidu puses pa piebraucamo ceļu, kas ved apkārt ēkas perimetram līdz tās ieejai Ziemeļu un Rietumu pusēs. Zemesgabalam no Ziemeļu puses piekļaujas mežs, kas ir Vīpes ciema robeža. Uz zemesgabala atrodas apsekotā kultūras centra ēka un citai personai piederoša ēka. Apsekotā ēka ir brīvstāvoša.

Apgrūtinājumus skatīt Zemesgrāmatu apliecībā.

2.3. būves plānojums Līdzšinējais būves lietošanas veids, būves plānojuma atbilstība būves lietošanas veidam

Atbilstoši Statistikas likumam dzīvojamā ēka atbilst būves izmantošanas veidam – 1261

Ēkas plašizklaides pasākumiem; Plašizklaides pasākumu telpu grupa. (Kinoteātri, koncertzāles, operu ēkas (telpu grupas), teātri, sarīkojumu un universālās zāles, kas tiek izmantotas plašizklaides pasākumiem, cirki, mūzikas un deju zāļu ēkas (telpu grupas), apjumtas estrādes u.tml.).

Apsekošana veikta ēkas daļai, kurā plānota telpu pārplānošana. Apsekotajai ēkai ir viens virszemes stāvs. Apsekošanas laikā apsekotā ēkas daļa netika ekspluatēta. Ēkas daļas plānojums un iekārtojums daļēji atbilst attiecīgas ēku grupas plānojumam un izmantošanas veidam.

4. Būves daļas

(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums

atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām

Tehniskais nolietojums (%)

4.1. pamati un pamatne 40 Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie būvizstrādājumi, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales, ārsienu aizsardzība pret mitrumu. Gruntsgabala ģeomorfoloģiskais raksturojums; ģeodēziskais atskaites punkts (sienas vai grunts repers, marka, poligonometrijas punkts) absolūto augstuma atzīmju noteikšanai. Zemes virsas absolūto atzīmju robežas izpēte teritorijā. Veiktie lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi un palīgdarbi: izstrādnes, līmetņošana, laboratorijas analīze, to apjomi. Nogulumu veidi grunšu izpētes areālā, gruntis, kas veido ēkas pamatni, to aplēses pretestība.

Apsekotajai ēkai zem nesošajām kolonnām izbūvēti dzelzsbetona stabveida pamati. Tā

kā pamatu skatrakumi ēkas apsekošanas laikā netika veidoti, tad pamatu iebūves dziļums un gruntsūdens līmenis pie ēkas nav zināms.

Zem pašnesošajām ēkas ārsienām ir izbūvētas pamatu sijas, kas cokolstāva līmenī ir redzamas 190mm augstumā virs zemes līmeņa. No ēkas sienas tos norobežo hidroizolācijas slānis – bitumena mastika. Novērojamas vertikālas plaisas ēkas pašnesošajās sienās ēkas iekšpusē, kas liecina par ēkas nevienmērīgu sēšanos. Ieteicams veikt pamatu pastiprināšanu.

Neapmierinošā stāvoklī ir pamatu sija cokolstāva līmenī pie apsekotās ēkas daļas ārējā stūra (attēls F-1). Šajā vietā nodrupis stūris, plaisās ieauguši augi un mežavītenis.

Ēkas pamatus bija iespējams apsekot tikai cokola līmenī no ārpuses. Inženierģeoloģiskā izpēte apsekošanas laikā netika veikta. Tā kā ēkas nesošā konstrukcija ir apmierinošā stāvoklī, bez deformāciju pazīmēm, esošie pamati ir atbilstoši ekspluatācijas slodžu uzņemšanai. Pamatu tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

Inženiertopogrāfiskā uzmērīšana apsekošanas laikā nav veikta. Ēkai pa perimetru ir izbūvēta betona plākšņu apmale. Apmales virskārta laika apstākļu

ietekmē ir erodējusi un cietusi no organiskajiem apaugumiem (attēli F-1, F-2). Šuvju vietās aug zāle un pat krūmi. Ēkas aizsargapmale ir neapmierinošā stāvoklī.

Apsekošanas brīdī pamatu tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

F-2. Ēkas pamatu sija F-1. Nodrupusi pamatu sija un apmale

4.2. nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes

30

Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls (būvizstrādājums). Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji.

Apsekotās ēkas daļas ārsienas veido vieglbetona sienu paneļi, kas definējami kā

pašnesoši (skatīt sadaļu 4.4. Pašnesošās sienas). Paneļu biezums 250mm. Nesošo konstrukciju ēkas daļai (redzami elementi zālei un gaitenim) veido pa perimetru un ēkas vidū izvietotas kolonnas ar šķērsgriezuma izmēriem 250mm x 250mm, solis 2800mm x 6000mm un rīģeļi ar šķērsgriezuma izmēriem 250mm x 250mm (skatīt sadaļu 4.3. Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas).

Ēkas daļām ar vieglbetona paneļu ārsienām garensienās pārsedžu funkcijas pilda ārējo nenesošo sienu vieglbetona paneļu apakšējā daļa. Tā kā šī daļa ir bez redzamām deformāciju pazīmēm, tad pārsedzes ir atbilstošas uzņemamajām slodzēm, apmierinošā stāvoklī.

4.3. karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas

30

Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls.

Nesošo konstrukciju apsekotajai ēkas daļai veido pa perimetru izvietotas kolonnas ar šķērsgriezuma izmēriem 250mm x 250mm, solis 2800mm x 6000mm un rīģeļi ar šķērsgriezuma izmēriem 250mm x 250mm. Dzelzsbetona kolonnas balstās uz stabveida pamatiem un ir bez redzamām deformācijām. Starp kolonnu un pašnesošo ārsienu saduršuvē redzamas plaisas (attēls F-6). Tā kā kolonnas un rīģeļi ir bez redzamām deformāciju pazīmēm, tad var secināt, ka kolnnas un rīģeļi ir atbilstoši ekpluatācijas slodzēm un apmierinošā stāvoklī. Plaisas kolonnu/rīģeļu un pašnesošo sienas paneļu saduršuvēs radušās neatbilstošu pamatu zem sienām izbūves dēļ.

F-3. Pārsegums gaitenī

F-6. Kolonnas platums 250mm

F-4. Ārsienu paneļi fasādē

F-5. Ēkas nesošie elementi.

4.4. pašnesošās sienas 50 Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls.

Ēkas pašnesošās ārsienas veido 250mm biezi vieglbetona paneļi, kas balstās uz pamatu sijām. Ēkas pašnesošās starpsienas veido 120mm biezs ķieģeļu mūris un atsevišķās lokālās vietās ir izbūvētas 75mm biezas betona sienas. Novērojams liels daudzums vertikālu un horizontālu plaisu nesošo un pašnesošo konstrukciju sadurvietās. Raksturīgās plaisu novietošanās vietas ir gar ēkas konstrukcijas kolonnām un rīģeļiem. Tās radušās ēkas nevienmērīgas sēšanās dēļ. Plaisas ir ~1-3mm platas (attēli F-8 un F-9). Pašnesošās ārsienas ir balstītas uz pamatu sijām, bet starpsienas visticamāk balstītas uz grīdas.

Sienas vietām ievērojami cietušas mitruma ietekmē - redzami notecējumi, pelējums,

cietusi iekšējā un ārējā apdare nehermētiska jumta seguma dēļ. Esošās pašnesošās sienas ir neapmierinošā stāvoklī.

4.5. šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija

60

Ēkas pamatu līmenī redzama horizontālā hidroizolācija – bitumena mastika. Tā kā pašnesošās sienas zonā virs pamatu sijas ir bez redzamām mitruma atstātām pēdām, tad horizontālās hidroizolācijas stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. Redzama betona masas šuve starp pamatu siju (bitumena mastikas slāni) un sienas paneļiem. Vietām izdrupuši fragmenti. Ēkas starpsienu horizontālā hidroizolācija netika atsegta. Ievērojama sprauga veidojas arī starp ēkas betona aizsargapmali un pamatu siju. Spraugā sanestas smiltis un bioloģiskais apaugums. Neatbilstoša ir ēkas savietoto griestu šuvju hermetizācija. Redzami notecējumi, pelējums. Nav nodrošināts jumta hermētiskums.

Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas nav siltinātas. Visas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas ir neatbilstošas LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. Ieteicams siltināt ēkas ārsienas.

4.6. pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi

40

F-8. Plaisas pašnesošajā sienā

F-10. Pelējums un notecējumi uz ēkas sienām F-9. Plaisas platums 1-3mm.

F-7. Pašnesošās sienas biezums 250mm

Pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati. Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma korozija. Koka ēdes(mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti. Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija.

Ēkas pirmajam stāvam ir saliekamā dzelzsbetona dobumoto paneļu pārsegums, kas

reizē ir arī jumta konstrukcija. Uz pārseguma vietām redzamas mitruma pēdas, kuras radušās nehermētiska jumta seguma dēļ. Redzami notecējumi, pelējums (attēli F-11, F-12, F-13). Vizuālās apsekošanas laikā konstatētas plaisas pārseguma paneļu šuvēs. Tādi defekti kā virsnormatīvās izlieces pārseguma konstrukcijās netika konstatēti.

Kopumā pārsegumu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, izņemot vietas, kur nepieciešama tā apstrāde pret pelējumu pēc mitruma avota likvidēšanas.

4.7. būves telpiskās noturības elementi

30

Būves telpisko noturību nodrošina stabveida pamatu, sienu, kolonnu, rīģeļu un pārseguma elementu saistība. Vizuālajā apsekošanā netika konstatēti būves telpiskās noturības elementu būtiski bojājumi. Telpiskās noturības elementi ir apmierinošā stāvoklī.

4.8.

jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

60

Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem.

Ēkai ir savietots plakanais jumts. Jumta konstrukcija veidota no dobumotajiem

dzelzsbetona paneļiem. Ieklāts bitumena ruļļveida jumta segums. Izveidoti skārda nosegelementi uz parapetiem un jumta malām. Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Netiek nodrošināts ēkas daļas hermētiskums un notiek mitruma iekļūšana ēkas konstrukcijās. Jumta konstrukcijas nepilnības uzskatami redzamas ēkas interjerā (attēli F-11, F-12, F-13), kā arī zem ēkas jumta pārkares (attēls F-15). Ir vizuāli novēroti balti plankumi – izsālījumi, kas radušies ūdenim ilgstoši plūstot caur jumta un ārējās

F-13. Notecējumi ēkas stūros F-14. Savietotais plakanais jumts

F-12. Metāla sija telpas garenvirzienā. F-11. Mitruma ietekme uz pārsegumu

apdares materiāliem, veidojot nosēdumus uz virsmas.

Ēkai ir izbūvēta ārējā lietusūdens novadīšanas sistēma no cinkota skārda teknēm un

notekām (attēls F-15, F-16, F-17). Ēkas apmale apaugusi ar mežvīteņiem, kas palielina mitruma uzkrāšanos ēkas sienas tuvumā (attēls F-16). Kopumā lietus ūdens savākšanas sistēmas tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

4.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi

40

Balkonu, lodžiju, erkeru, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls.

Apsekotās ēkas daļas sānā ir izbūvēts lievenis un terase. Koka statņu un šķērskoku

konstrukcija ir apmierinošā stāvoklī. Terases sešu slīpņu jumtiņa konstrukcijai vienā pusē nav izbūvēta lietusūdeņu novadīšanas sistēma (attēls F-18), ir redzama jumta seguma sateknes (skārda lokšņu) pārkare pār vēja dēli. Terases un lieveņa noslēgelementi – vēja dēļi ir bojāti apkārtējās vides ietekmē. Kopumā jumtiņi un to konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī, izņemot vēja dēļus un neizbūvēto lietusūdens novadīšanas sistēmu.

Terases malā kā aizsargapmales kalpo ietves apmales, kas vietām ir zaudējušās savu

stabilitāti – izkustējušās no savas vietas. Tās nepieciešams nostiprināt. Terases segums –

F-15. Lietusūdeņu novadtekne un izsālījumi F-16. Notekcaurule

F-17. Lievenis F-18. Terases jumtiņš

F-19. Terase F-20. Cietis terases dēļu segums

krāsoti koka dēļi. Nepieciešama dēļu nomaiņa, jo esošais segums bojāts apkārtējās vides ietekmē (attēls F-20).

Ieejas mezglu betona lieveņi ir apmierinošā stāvoklī.

4.10. kāpnes un pandusi 30 Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīgkāpnes.

Apsekotās ēkas daļas ārpusē izbūvēts betona pakāpiens pie ieejas durvīm (attēls F-21).

Betona pakāpienam ir nodilusi virsma un malas, kā arī izveidojies bioloģiskais apaugums. Šis pakāpiens ir neapmierinošā stāvoklī.

Pie apsekotās ēkas daļas sānā esošā lieveņa ir izbūvētas divu pakāpienu kāpnes (attēls F-22). Augšējais pakāpiens ar flīžu apdari, apakšējais bez. Kopumā kāpnes ir apmierinošā stāvoklī.

4.11. starpsienas 30 Starpsienu veidi un konstrukcijas, skaņas izolācija

Pašnesošās starpsienas skatīt sadaļā „4.4. pašnesošās sienas”. Apsekotās ēkas nenesošās starpsienas no dažādiem materiāliem – ķieģeļu mūra un

betona (attēls 24). Sienu biezums attiecīgi 120mm un 75mm. Tās ir apmestas ar cementa bāzes apmetumu, krāsotas vai ar citu iekšējo apdari. Starpsienas visticamāk balstītas uz grīdas. Tām nav izbūvēti atbilstoši pamati.

Starpsienas ir apmierinošā stāvoklī.

4.12. grīdas 50 Grīdu konstrukcijas, seguma un virsseguma veidi. Skaņas un siltuma izolācija

F-21. Pakāpiens pie ēkas ārdurvīm

F-23. Starpsienas biezums 120mm F-24. Betona starpsiena ~75mm bieza

F-22. Kāpnes pie lieveņa

Apsekotajā ēkas daļā grīdas ir ar dažādiem grīdas segumiem – keramiskās flīzes, koka parketa flīzītes. Tās ir bojātas mitruma ietekmē, kas radies nehermētiska jumta seguma dēļ (attēls F-25). Grīdas neatbilst LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. Esošie grīdu segumi ir neapmierinošā stāvoklī.

4.13. ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas

50

Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes.

Apsekotajai ēkas daļai ir uzstādīti logi ar PVC rāmjiem un stikla pakešu aizpildījumu (attēls F-27). Logi ir atbilstoši LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. Apsekotās ēkas daļas gaitenim ir divu vērtņu koka logi, kas ir neatbilstoši LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. Nepieciešams veikt koka logu atjaunošanu vai nomaiņu.

Ēkas daļai izbūvētas metāla ārdurvis (attēls F-21), uz kurām mitruma ietekmē radušās korozijas pēdas. Ieteicams izbūvēt jumtiņu, kas pasargātu ārdurvis no tiešas laikapstākļu ietekmes.

4.14. apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi

40

Krāšņu, kamīnu, virtuves pavardu un dūmeņu veidi, konstrukcija, materiāls un apdare. Atbilstība ugunsdrošības prasībām.

F-25. Bojāts grīdas segums – parketa flīzes

segumzes F-26. Grīdas segums

– keramikas flīzes

F-27. PVC logi F-28. Aizmūrēta durvju aila

Apsekotajā ēkas daļā nav uzstādīta apkures krāsns vai dūmenis. Vienīgie apkures

elementi apsekotajā ēkas daļā ir uzstādītie metāla radiatori, kas ir apmierinošā stāvoklī. Gaitenī griestu līmeni izbūvēts siltumvads. Nepieciešama siltumizolācijas nomaiņa. Vizuāli apkures ierīces ir apmierinošā stāvoklī.

4.15. konstrukciju un materiālu ugunsizturība

25

Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma ugunsaizsarglīdzekļi, šo līdzekļu atbilstība standartiem, ugunsaizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā stāvokļa novērtējums ugunsizturības un dūmaizsardzības aspektā.

Apsekotā ēka veido vienu ugunsdrošības nodalījumu. Ēkai jāatbilst U3 ugunsnoturības

pakāpei. Saskaņā ar LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība” klasificējama kā IV izmantošanas veida ēka. Ēkas konstrukcijas ir atbilstošas U3 ugunsnoturības pakāpei.

Visā ēkā nepieciešams uzstādīt dūmu detektorus, norādes uz evakuācijas izejām, kā arī evakuācijas plānus.

4.16. ventilācijas šahtas un kanāli

50

F-29. Apkures caurule pie ēkas griestiem F-30. Apkures radiatori

F-31. Ventilācijas kanāli telpās F-32. Ventilācijas restes sienā

Apsekotajai ēkas daļai lokālās vietās ir izbūvēti skārda

ventilācijas kanāli (skatīt attēlus F-31, F-32 un F-33), kuri saglabājušies no ēkas pirmsākumiem – tie vairs nav izmantojami, jo nav iespējams panākt to hermētiskumu.

Ventilācijas kanāli ir neapmierinošā stāvoklī.

4.17. liftu šahtas -

Šādu elementu ēkā nav.

4.18. iekšējā apdare un arhitektūras detaļas

60

Iekšējo virsmu apdares veidi.

Iekšējo apdari ēkas daļā veido krāsots apmetums, flīzes, vietām tā ir ievērojami bojāta. Vizuāli novērojami mitruma pleķi un notecējumi, pelējums, atlupusi krāsa, mehāniski bojājumi (flīzēm un apmetumam) (attēli F-34, F-35). Iekšējā apdare apsekotajā ēkas daļā ir neapmierinošā stāvoklī.

4.19. ārējā apdare un arhitektūras detaļas

60

Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls.

F-35. Pelējuma pleķi

F-36. Plaisa paneļu šuvēs

F-34. Atlupusi krāsa

F-33. Ventilācijas kanāls

F-37. Plaisas aizpildījums ar montāžas putām

Ēkas ārējo apdari veido krāsots apmetums. Vietām pašnesošo paneļu saduršuvēs redzamas plaisas, to pielabojumi ar javu. Vietām plaisas aizpildītas ar montāžas putām un atlupis apmetums. Zem palodzēm nav pabeigts krāsojums. Uz apsekotās ēkas daļas gala fasādes redzami melni notecējumi (attēli F-36, F-37, F-21). Kopumā ārējās apdares stāvoklis ir apmierinošs.

4.20. citas būves daļas -

7. Kopsavilkums

7.1. būves tehniskais nolietojums Būves tehnisko rādītāju un ar tiem saistīto citu ekspluatācijas rādītāju stāvokļa pasliktināšanās

pakāpe noteiktā laika momentā attiecībā pret jaunu būvi dabas, klimatisko un laika faktoru ietekmē, kā arī cilvēku darbības dēļ. Noteiktā lieluma (procentos) pamatojums. Konstrukcijas vai to elementi, kas ir avārijas un pirmsavārijas stāvoklī. Izpētes materiālu analīzē konstatētais galveno nesošo konstrukciju tehniskais stāvoklis kopumā (apkopojums tabulā),piemērotība vai nepieciešamie priekšnoteikumi to turpmākajai ekspluatācijai. Būves plānojuma un iekārtojuma, kā arī izmantošanas apstākļu atbilstība mūsdienu labiekārtojuma prasībām.

Apsekotajai ēkai veikts vizuāls novērtējums. Ēkas plānojums atbilst esošo būvnormatīvu prasībām. Ēkas iekārtojums neatbilst pašreiz spēkā esošo būvnormatīvu prasībām. Apsekoto nesošo konstrukciju stāvoklis galvenokārt ir apmierinošs, izņemot atsevišķas konstrukcijas, kuras ir neapmierinošā stāvoklī.

Nr.p.k. Konstrukcija, elements Būves daļu tehniskais

nolietojums %

4.1. Pamati un pamatne 40

4.2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes 30

4.3. Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas 30

4.4. Pašnesošās sienas 50

4.5. Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija 60

4.6. Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi 40

4.7. Būves telpiskās noturības elementi 30

4.8. Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

60

4.9. Balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi 40

4.10. Kāpnes un pandusi 30

4.11. Starpsienas 30

4.12. Grīdas 50

4.13. Ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas 50

4.14. Apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi 40

4.15. Konstrukciju un materiālu ugunsizturība 25

4.16. Ventilācijas šahtas un kanāli 30

4.17. Liftu šahtas -

4.18. Iekšējā apdare un arhitektūras detaļas 60

4.19. Ārējā apdare un arhitektūras detaļas 60

4.20. Citas būves daļas -

7.2. secinājumi un ieteikumi Apstākļi, kuriem pievēršama īpaša vērība būvprojektēšanā vai atjaunošanas, pārbūves vai

restaurācijas darbu veikšanā. Nepieciešamie pasākumi (atjaunošana, pārbūve, restaurācija) būves turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai, galvenie veicamie darbi.

Veicot ēkas apsekošanu var secināt, ka ēkas stāvoklis kopumā atbilst apstākļiem kādos

ēka ir atradusies kopš uzcelšanas. Būve kopumā apsekošanas brīdī daļēji atbilst Latvijas būvnormatīviem. Apsekotās nesošās konstrukcijas ir ekspluatācijā drošas, atbilstošas ēkas ekspluatācijas slodzēm. Plānotā pārplānošana ir pieļaujama, ņemot vērā zemāk minētos ieteikumus.

Ieteikumi ēkas atjaunošanai: 1) ēkas pašnesošajās fasādēs pie pamatu sijas visā tās garumā zem jaunās

aizsargapmales izvietot siltumizolāciju ~1 metru platā joslā, lai novērstu iespējamu grunts cilāšanos nepietiekoša pamatu iebūves dziļuma dēļ;;

2) veikt ēkas jumta seguma nomaiņu pa visu jumta plakni, nodrošinot tā hermētiskumu; 3) ieteicams veikt ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, lai ēka atbilstu LBN

002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām; 4) pašnesošajās sienās esošās plaisas nepieciešams aizpildīt. Nenosegtās montāžas

putas nepieciešams izņemt, plaisu aizpildīt no jauna un izbūvēt atbilstošu apdari; 5) koka logus un durvis nepieciešams nomainīt vai atjaunot atbilstoši LBN 002-15 „Ēku

norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām; 6) ēkas terasei un lievenim ieteicams izbūvēt pilnvērtīgu lietusūdens novadīšanas

sistēmu; 7) pie ēkas ārdurvīm ieteicams izveidot aizsargjumtiņu un atjaunot ieejas pakāpienu; 8) atjaunot ēkas aizsargapmali; 9) ieteicams apsekotajā ēkas daļā izbūvēt jaunu piespiedu ventilācijas sistēmu; 10) visā ēkā nepieciešams uzstādīt dūmu detektorus; 11) nepieciešams veikt iekšējās apdares atjaunošanas darbus pilnā apjomā; 12) nepieciešams visā apsekotajā ēkas daļā veikt grīdas segumu atjaunošanu; 13) nepieciešams visai apsekotajai ēkas daļai atjaunot ēkas ārējo apdari pilnā apjomā;

Tehniskā apsekošana veikta 2017.gada 4.septembrī

Būvinženieris: Ingus Veiss, sert.nr. 3-01148

(izpildītāja paraksts un spiedogs (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs))