If you can't read please download the document
Upload
cutter
View
51
Download
5
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Indra Ciukša 2011.gada 17.februāris. Teritoriālās kohēzijas izpratne un īstenošanas iespējas. Saturs. Kas ir teritoriālā kohēzija? Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas šobrīd? Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Teritorils kohzijas izpratne un stenoanas iespjas
Indra Ciuka
2011.gada 17.februris
SatursKas ir teritoril kohzija?
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas obrd?
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?Kds ir Eiropas Savienbas starpvaldbu redzjums?Kdi ir Eiropas Komisijas prieklikumi?Kdas ir iespjas Latvij?
Kda ir vietjs attstbas (LEADER) pieejas nozme teritorilaj attstb?
Kas ir teritoril kohzija?
Teritorils kohzijas pirmskumsPirms
1999.gads
Pc Aizskums diskusijai par teritorilo kohziju Pieemta Eiropas Teritorils attstbas perspektva (ESDP)
Pieemti vairki btiski lmumi (piem., izveidots ESPON)
Teritorils kohzijas oficila atzanaLisabonas lgums (stjs spk 2009.gada 1.decembr) ieviesa teritorils kohzijas jdzienu
Lisabonas lgums 174. pants Lai veicintu ts visprju harmonisku attstbu, Savienba izstrd un veic darbbas, kas stiprina ts ekonomisko, socilo un teritorilo kohziju.Savienba jo pai tiecas mazint btiskas dadu reionu attstbas lmea atirbas un vismazk attstto reionu atpalicbu. aj kontekst paa uzmanba ir veltta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rpniecbas restrukturizcija, k ar reioniem, kuros ir btiska vai pastvga ekonomiska vai demogrfiska atpalicba, piemram, galjie ziemeu reioni ar mazu iedzvotju blvumu, k ar salas un prrobeu un kalnu reioni.
ES mroga diskusija un dokumenti 1999. gads pieemta Eiropas Teritorils attstbas perspektva, paredz uzstdjumus teritorils attstbas sekmanai 2007.gada maijs pieemta ES Teritorils attstbas darba krtba paredz uzstdjumus teritorils attstbas sekmanai2007.gada novembris pieemta ES teritorils attstbas darba krtbas Pirm ievieanas programma2007.gada decembris dalbvalstu vadtji paraksta Lisabonas Lgumu, kas ekonomisko un socilo kohziju papildina ar teritorilo kohziju2008.gada aprlis EK izplata anketu par teritorils kohzijas jdziena izpratni Lisabonas lguma kontekst 2008.gada oktobris EK public Zao grmatu Teritoril kohzija: teritorils daudzveidbas priekrocbu izmantoana, aizskot plaas dalbvalstu diskusijas2009.gada jnijs EK public Sesto progresa ziojumu par ekonomisko un socilo kohziju, kur iekauti sabiedrisks apsprieanas galvenie rezultti 2009.gada decembris stjas spk Lisabonas Lgums2010.gada jnijs apstiprinta ES stratija Eiropa 2020, atzst teritorils kohzijas nozmgumu 2010.gada novembris EK public Piekto ziojumu par ekonomisko, socilo un teritorilo kohziju Ieguldot Eiropas nkotn, iekaujot uzstdjumus Teritorils kohzijas sekman Kohzijas politikas ietvaros2011.gada maijs plnots pieemt prskatto ES Teritorils attstbas darba krtbu, ievrtjot jaunos izaicinjumus teritorilaj attstb
Diskusija par EK Zao grmatu
Saemts 391 viedoklis/atzinums no vism dalbvalstm, t.sk. no: 100 reionlajm iestdm 150 reionlajm un vietjm asocicijm pilstmekonomikas un socilajiem partneriempilsonisks sabiedrbas organizcijm ptniecbas iestdmprivtpersonmEiropas ParlamentaReionu komitejasEkonomikas un socilo lietu komitejas
ES diskusiju rezulttiNetika pankta vienoans par vienotu teritorils kohzijas defincijuPankta vienoans par principiem, kas raksturo teritorilo kohziju
Teritorils kohzijas izpratneMris veicint visu teritoriju saskaotu un ilgtspjgu attstbu, pamatojoties uz to iezmm un resursiem
Pamatprincipi: Resursu efektva izmantoanaSubsidiaritteIntegrta pieejaNozaru un jomu cieka sasaisteSadarbbaKoncentrcija
Latvijas izpratne (I) Teritoril kohzija: ir pamatprincipu kopums visu ES reionu ilgtspjgai un koordintai attstbaiattiecinma ne tikai uz Kohzijas politiku
vrsta uz: ldzvrtgu dzves kvalittes apstku nodroinanu reionosdarba vietu un pakalpojumu pieejambu iedzvotjiem
lielku nozmi pieir nacionlajm reionlajm politikm
nemaina KP skotnjo mri un finansjuma pieiranas nosacjumus
Latvijas izpratne (II) Nozmgkie pamatprincipi:
lielka valsts uzticans vietjam prvaldes lmenim rcbspjas palielinana
lielka vietj prvaldes lmea atbildba
vairku nozaru/ jomu cieka sasaiste vien teritorij
pilstu loma un pilstu-lauku sadarbba
teritorils sadarbbas paskumu stenoana
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas obrd?
Teritorils kohzijas sekmanas nosacjumi un iespjas Kohzijas politik ES mrogs
Kopienas kohzijas stratisks pamatnostdnes (2006)
teritorils kohzijas sekmanai ir jbt daai no plnot atbalsta
teritorilai kohzijai ir jem vr katras valsts individul situcija
teritorilai sadarbbai ir btiska nozme Eiropas teritorilo mru sasniegan
Nacionlais mrogs
1.mris (konverence)
Teritoriju ldzsvarota attstba noteikta k horizontla prioritte ievieot ES KF un struktrfondu aktivittes
Izveidota un tiek ieviesta ERAF prioritte Policentriska attstba
3.mris (teritoril sadarbba) Tiek ieviestas 8 teritorils sadarbbas programmas
Prioritte Policentriska attstbaMris - veicint valsts policentrisku attstbu
sniedzot atbalstu pilstvides un pilstreionu konkurtspjas, sasniedzambas/pieejambas un pievilcbas attstbai saska ar integrtm pavaldbu attstbas programmm
*
Chart1
309453278
2901159689
Kop darbbas programm "Infrastruktra un pakalpojumi" ir pieejami 3 210 621 967 EUR
Sheet1
Kop darbbas programm "Infrastruktra un pakalpojumi" ir pieejami 3 210 621 967 EUR
Prioritte "Policentriska attstba" - 9,64%309,453,278
Darbbas programmas "Infrastruktra un pakalpojumi" citas priorittes - 90,36%2,901,159,689
3rd Qtr1.4
4th Qtr1.2
3,210,612,967
Teritorils pieejas priekrocbasDod iespju koordint laik ar dadm nozarm saisttas investcijas
auj veikt kompleksas investcijas, kas skar vairkas nozares
Investcijas tiek balsttas uz relm teritoriju vajadzbm, kas identifictas to attstbas programms
Tiek palielinta vietjs plnoanas nozme, jo tiek sniegts atbalsts plnoanas dokumentu ievieanai
*
Pavaldbu projektu atlases konkursi*
Atbildg iestdeProjektu iesniegumu atlases beigu termi2008.gads2009.gads2010.gadsIIIIIIIVIIIIIIIVIIIIIIIV3.2.1.2.aktivitte Tranztielu sakrtoana pilstu teritorijsSM3.2.1.3.1.apakaktivitte Satiksmes drobas uzlabojumi apdzvots viets rpus RgasSM3.5.1.1. aktivitte denssaimniecbas infrastruktras attstba aglomercijs ar cilvku ekvivalentu lielku par 2000VidM3.5.2.1.aktivitte Paskumi centralizts siltumapgdes sistmu efektivittes paaugstinanaiEM3.6.1.1.aktivitte Nacionlas un reionlas nozmes attstbas centru izaugsmes veicinana ldzsvarotai valsts attstbaiRAPLM
Integrto projektu piemri*
Jelgavas pilstas domePrioritte: Pilsta ar msdiengu un ilgtspjgu dzves vidiProjekts: Transporta infrastruktras sakrtoana satiksmes drobas paaugstinanai un pilstas centra un apkrtjo teritoriju sasniedzambas uzlaboanaiAtbalstts darbbas:
Liels ielas posma rekonstrukcija
Komunikciju rekonstrukcija vai jaunu izbve (t.sk. esoo densvada rjo tklu un to atzaru pilna rekonstrukcija ielas sarkano lniju robes, jaunu densvada rjo tklu un to atzaru izbve, jaunu virszemes hidrantu izbve; esoo / jaunu kanalizcijas rjo tklu izbve posm starp Atmodas ielu un Mras ielu, paredzot kanalizcijas izvadus uz vism zemes vienbm, lietus dens kanalizcijas tklu rekonstrukcija un drenas ierkoana)(ielu sakrtoana + inenierkomunikcijas)
Valmieras pilstas domePrioritrs darbbas jomas: Infrastruktra UzmjdarbbaProjekts: Matu osejas rekonstrukcijaAtbalstts aktivittes:
Matu osejas rekonstrukcija posm no Rgas ielas ldz Valmieras pilstas robeai
Paplaintu raoanas telpu izbve Valmieras Biznesa un Inovciju inkubatora darbbas nodroinanai(ielu sakrtoana + uzmjdarbbas infrastruktras paplainana)
Teritorils kohzijas sekmanas nosacjumi un iespjas Kopj lauksaimniecbas politik ES mrogs
Kopienas stratisks pamatnostdnes lauku attstbai (2006)
ES lauku attstbas programma var sekmt teritorilo kohziju
Nacionlais mrogs
Lauku attstbas programmas 3.ass vrsta uz dzves kvalittes uzlaboanu lauku teritorijs un ekonomikas dadoanu
Atsevias Lauku attstbas programmas aktivittes tiek ieviestas saska ar LEADER pieeju
Izmakstais sabiedriskais finansjums daljum pareioniem un LAP asmZM dati, 2010.gada 10.decebris
Trkumi ldzinj teritoril atbalsta stenoan Sadrumstalots un nekoordints atbalsts
Nepietiekos atbalsts teritoriju specifisko prioritu stenoanai
Atsevios gadjumos formli pielietoti teritorilie principi un kritriji atbalsta snieganai nozaru atbalsta paskumos
Atbalsta projekti nav vrsti uz ienkumu ganu ilgk laika period
Mazs uzsvars uz uzmjdarbbas stimulanu un nodarbintbas celanu
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?
Kds ir Eiropas Savienbas starpvaldbu redzjums?
ES Teritorils attstbas darba krtba 2020TA 2020 ES lmea politisku uzstdjumu dokuments teritorils kohzijas stenoanai
Vrsts uz: Dadu teritoriju lielku ieguldjumu kopjo ES prioritu stenoanCieku sadarbbu starp teritorijm, mijiedarbbu starp politikm, teritorilo aspektu ievrtanu nozaru politiksTeritorils daudzveidbas atzanu un vietjs identittes stiprinanuTeritoril potencila atraisanu un optimlu izmantoanuTeritorilo solidarittiPlace based pieejas plaku izmantoanu
ES izaicinjumiGlobalizcija/ekonomisk krze
ES integrcija/reionu savstarpj atkarba
Demogrfiskie un socilie izaicinjumi
Izolts teritorijas, kas ietver ievainojamas socils grupas
Izaicinjumi enertikas jom
Klimata izmaias
Bioloisks daudzveidbas zudums, ievainojam daba un kultras mantojums
ES priorittesPolicentriska un ldzsvarota teritoril attstba
Kompleksa attstba pilsts, laukos, reionos
Teritoril savienojamba transports, IKT, enertika
Teritoril sadarbba prrobeu un transnacionlajos reionos
Globl konkurtspja, balstoties uz spcgu vietjo ekonomiku
Reionu ekoloisko un kultras vrtbu saglabana
Politiku rekomendcijas
Teritorilo dadbu atzana un ievrtana veidojot un stenojot politikas
Dadu nozaru un jomu cieka sasaiste
Teritorils ietekmes analze un uzraudzba
TK ievieanas mehnismi (I)ES lmenVeicint teritorilo attstbu ar fondu atbalstu
Nodroint teritorils attstbas novrtanu un uzraudzbu
Nodroint metodoloisku atbalstu un zinanu apmaiu politiku veidoan un uzraudzb
Veicint politiku veidoanu balstoties uz faktiem un analzi
Organizt ikgadjas konferences par teritorils attstbas jautjumiem
TK ievieanas mehnismi (II)Prrobeu, transnacionl, starpreionu lmen
Atvieglot projektu ievieanas nosacjumus
Sekmt teritorilo plnoanu ilgtermi (makro-reionu stratijas)
Sekmt zinanu un pieredzes apmaiu
TK ievieanas mehnismi (III)Dalbvalstu lmen
Izstrdt integrtas attstbas stratijas un piemrotus atbalsta paskumus
Iekaut teritorils kohzijas principus plnoanas dokumentos
Veikt teritorils attstbas novrtanu un uzraudzbu
Nodroint datu apkopoanu un uzraudzbu reionl iedaljum
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?
Kdi ir Eiropas Komisijas prieklikumi?
Teritoriju specifisko jautjumu risinana KP ietvaros
ES fondu plnoanas dokumentos jparedz pilstu atbalsta paskumi
Jnodroina cieka sasaiste starp ieguldjumiem pilsts un lauku teritorijs
Uzmanba jpievr ar teritorijm ar specifiskm eogrfiskm vai demogrfiskm problmm un makroreionu stratijm
Jsaglab un jstiprina teritoril sadarbba
Partnerbas principa uzlaboana KP ietvaros, LEDER pieejas premana
KP izstrd un ieviean ir jnostiprina dadu puu iesaiste t.sk., vietjs un reionls prvaldes, socilo partneru un sabiedrbas
KP ietvaros jstiprina vietjs attstbas (LEADER) pieeja, piedvjot attiecgu ES reguljumu (mra teritorijas, atbalstms jomas, finansjuma apjoms) padarot o pieeju pievilcgu potencilajiem atbalsta samjiem
Atbalsts jpiedv vietjo rcbas grupu stratijm, kas izstrdtas teritorijm ar noteiktu minimlo un maksimlo iedzvotju skaitu
Stratijm jatbilst nacionlajiem/ reionlajiem un ES lmea mriem
Vienlaikus jnodroina koordincija ar ldzgm darbbm, ko atbalsta lauku attstbas un zivsaimniecbas politikas ietvaros
Latvijas pozcija (I)
Jrespekt teritoril daudzveidba un atirgie izaicinjumi
Pilstas nav vieng reionls politikas mra teritorija, kurai jparedz ES fondu atbalsts
Atbalstms teritorijas un finansjums jnosaka nacionlaj lmen atbilstoi nacionlai reionls attstbas stratijai
Vietjs attstbas stratijas jizmanto par pamatu teritorils attstbas veicinanai
Jnostiprina teritoril sadarbba, vienkrojot programmu ievieanas nosacjumus
Atbalstm dadu puu iesaisti KP atbalsta programman un apgan, jo pai vietj prvaldes lmea iesaisti
Atbalstm ieceri sniegt KP atbalstu vietjo attstbas stratiju un iniciatvu stenoanai
Vietjs attstbas metode KP ietvaros, var tikt stenota divos virzienos: sniedzot atbalstu vietj lmea attstbas stratiju stenoanaisniedzot atbalstu zemk lmea (grass-roots level) attstbas stratiju izstrdei un sabiedrbai nozmgu vietjo iniciatvu stenoanai pc LEADER pieejas
Par vietjs attstbas pieejas ievieanas nosacjumiem jvienojas nacionl lmen
Latvijas pozcija (II)
Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?
Kdas ir iespjas Latvij?
Attstbas programmu loma: Apzinti attstbas resursi
Noteikta skaidra nkotnes izaugsmes vzija, priorittes, specializcija Komplekss atbalsts noteikto prioritu stenoanai
Ieguldjumi nozaru politiku stenoan uz vietmVietjs attstbas programmas pamats teritorilai attstbai
Pilstu attstbas vzijas
Reionls politikas ilgtermia mru rezultti un rdtji (LIAS 2030)kpint attstb atpalikuo reionu attstbas tempu, lai maksimli pietuvotos valsts vidj IKP lmenim, sekmjot reionlo atirbu samazinanos
veicint policentrisku apdzvojuma struktru, saglabjot pilstu/ lauku iedzvotju attiecbu 70/30
ierobeot Rgas plnoanas reiona iedzvotju patsvara palielinanosIedzvotju blvums plnoanas reionos 2008.gada skumIedzvotju blvums novados un pilsts 2008.gada skum
Teritorils attstbas perspektvaLatvijas ilgtermia uzstdjumi teritorils attstbas veicinanai Apdzvojuma struktraNacionlo intereu telpas
Reionls politikas pamatnostdnes 2011-2017Reionls politikas vidja termia rcbas virzieni:
Teritoriju atbalsta paskumifinansili un fisklievietjs/reionls attstbas priorittespakalpojumu grozs
Pavaldbu rcbspja/autonomijapavaldbu budetu finanu avotu palielinana un dadoanapavaldbu lomas palielinana uzmjdarbb
Reionls inovcijas sistmas veidoanateritoriju specializcijasadarbba starp izgltbas un zintnes institcijm, uzmjiem un vietjs prvaldes institcijm
Nepiecieams rcbas
Nodroint plakas atbalsta iespjas Latvija 2030 noteiktajm reionls politikas mra teritorijm, t.sk.:
izveidot un stenot specifiskas teritorils atbalsta programmas
dot iespjas atbalsta programmu ietvaros stenot vietjs attstbas stratijas un iniciatvas
atbilstoi teritoriju izaugsmes iespjm un resursiem, programmu ietvaros novirzt atbalstu:
uzmjdarbbas vides attstbai
mobilittes veicinanai starp valsts teritorijm
publisko pakalpojumu nodroinanai iedzvotjiem
Diskusijas jautjumi Kdas ir lauku teritorijs pastvos problmas un attstbas iespjas?
Kdi ir prioritri risinmie jautjumi lauku teritorijs? Kds rezultts btu sasniedzams?
Ar kdiem paskumiem laukos btu iespjams veicint uzmjdarbbu?
Kas btu mainms ldzinj pieej, sniedzot atbalstu valsts teritorijm, lai veicintu to straujku izaugsmi?
Kda ir vietjs attstbas (LEADER) pieejas nozme teritorilaj attstb?
LEADER pieejas priekrocbasSadarbba starp dadm iesaisttajm pusm
Iespja stenot vietjs iniciatvas
Socils un ekonomisks aktivittes stimulcija
Ieguldjums pavaldbu attstbas stratiju stenoan
Iespja nodroint dadu fondu koordinciju
LEADER pieejas premanas KP izaicinjumiSaturiskais ietvars (priorittes)
Teritorilais aptvrums, VRG sastvs, iedzvotju skaits
Papildintba ar vietjm attstbas stratijm
Koordinta fondu aktivitu ievieana viena stratija visiem fondiem
Diskusijas jautjumi (darbs grups) LEADER pieejas ldzinjais izvrtjums ieguvumi trkumi Cik lietdergi KP ietvaros btu stenot atbalsta aktivittes pc LEADER pieejas, kda btu pievienot vrtba? Ja LEADER pieeju prem KP, kdiem btu jbt atbalsta nosacjumiem, t.sk.: Vai btu jnosaka saturiskais ietvars atbalsta paskumiem, kas stenojamas caur LEADER pieeju? Kas ir svargks priorittes, kuru stenoanai btu piemrojama LEADER pieeja? K nodroint fondu aktivitu koordintu ievieanu VRG? K nodroint lielku papildintbu ar vietjs pavaldbas stratiju un stenojamm aktivittm? Kdm btu jbt VRG (teritorilais aptvrums, sastvs, iedzvotju skaits)?
Paldies par sadarbbu!
*Jautjums: Kda ir jsu 1.asocicija ar jdzienu teritoril kohzija?**Jautjums: Kdus teritorils attstbas atbalsta paskumus/aktivittes js ziniet?***************