Upload
hoangduong
View
226
Download
6
Embed Size (px)
Citation preview
iv. javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universitetis
socialur da politikur mecnierebaTa fakulteti
mariam toraZe
tician tabiZis publicistikaMA
Jurnalistikis doqtoris
akademiuri xarisxis mosapoveblad wardgenili
d i s e r t a c i a
naSromi Sesrulebulia iv.javaxiSvilis
saxelobis Tbilisis saxelmwifo universitetSi
samecniero xelmZRvanelebi -
filosofiis doqtori JurnalistikaSi,
profesori dali CikvilaZe;
filologiis doqtori,
profesori Tamaz jologua.
Tbilisi 2013
2
Sesavali
tician tabiZis saxeli mkiTxvelis cnobierebaSi asocirebulia mZafr
da elvare poeziasTan, modernistul-avangardistul mxatvrul ZiebebTan.
Mmagram farTo sazogadoeba naklebad interesdeba misi publicisturi Se-
moqmedebiT, romlis gacnobis gareSe SeuZlebeli iqneba tician tabiZis
personis srulyofilad danaxva.
iseTi rangis poetis daintereseba JurnalistikiT, rogoric tician
tabiZe iyo, mxolod moduri gataceba, cxadia, ar SeiZleboda yofiliyo.
misi publicisturi Semoqmedeba ar hgavs am sferoSi SemTxveviT
aRmoCenili adamianis trafaretul opusebs.
tician tabiZe, iseve rogorc sxvadasxva qveynis bevri gamoCenili
mwerali, JurnalistikaSi da publicistikaSi miizida sazogadoebrivi
azrovnebis am formisTvis niSandoblivma mkveTrma pirdapirobam, emoci-
urobam, polemikurobam.
simbolisturi Tu avangardistuli poeziis da publicistikis
Tanaarseboba tician tabiZis SemoqmedebaSi am pirovnebis farTo inte-
leqtualur SesaZleblobebsa da interesebze metyvelebs. Cans, rom tici-
an tabiZis talants TviTgamoxatvisTvis mravalferovani saSualebebi
sWirdeba.
tician tabiZis publicistika maxvili, emociuri da erudiciiT aR-
Wurvili azrovnebis produqtia. Ppublicisturi Janrebi gasaqans aZlevs
tician tabiZis aqtualur azrs, mis miswrafebas, Tavisufali fiqris
procesis Tanamonawile mkiTxvelic gaxados. tician tabiZis publicisti-
ka misi mkafio humanisturi msoflxedvis gamomJRavnebaa _ aq nebismieri
mosazreba, dakvirveba, informacia, faqti emsaxureba adamianisa da
sazogadoebis tkiviliani arsebobis warmoCenas.
aqtualoba
TanamedroveobaSi, CvenTanac da uxcoeTSic, mZafria interesi to-
talitarizmis epoqis, rogorc mZime istoriuli memkvidreobis mimarT. am
epoqis specifikis warmoCenas araerTi gamokvleva mieZRvna. gansakuTrebiT
aqtualuria im mwerlebis, poetebis, saerTod, Semoqmedi adamianebis
naazrevis - maT Soris publicisturis - kvleva, romlebic imsxverpla
3
sastikma epoqam da romelTa sicocxle xSir SemTxvevaSi swored am
naazrevs Seewira. mkiTxvelisTvis sainteresoa, raze fiqrobdnen da
msjelobdnen isini im mZime wlebSi.
me-20 saukunis dasawyisis presa zogadad, da konkretulad - tician
tabiZis publicistur-Jurnalisturi statiebi Tanamedrove Jurnalistikas
karnaxobs Tvalsawieris gafarToebas – dainteresebas adamianiT, misi be-
diT, misi Rirseuli arsebobiT, SromiT da SemoqmedebiT.
dRes aqtualuria tician tabiZis weris meTodologiis gacnoba, gaT-
valiswineba. Aamas isic gansazRvravs, rom avtori Tavis statiebSi war-
modgeba rogorc aqtiuri da avtoritetuli moqalaqe.
mecnieruli siaxle
naSromSi gamovlenili da Seswavlilia tician tabiZis raritetuli
publikaciebi – me-20 saukunis dasawyisSi gamomaval gazeTebSi _
,,barrikadi“, ,,rubikoni“, ,,baxtrioni“ da ,,saqarTvelo“ – dabeWdili saga-
zeTo statiebi, romlebic pirveli publikaciis Semdeg aRar gamoqveyne-
bula.
agreTve gaanalizebulia sxvadasxva akademiur gamocemebSi gamoqvey-
nebuli tician tabiZis publicisturi werilebi, rac, erTi mxriv, avsebs
misi Semoqmedebis Sesaxeb mkiTxvelis warmodgenas da, meore mxriv,
amdidrebs qarTuli Jurnalistikis istorias.
kvlevis mizani
kvlevis mizans warmoadgens tician tabiZis publicistikis Sinarsis
da Rirebulebis warmoCena, aqtualizacia da masSi areklili epoqis
problematikis gamokveTa.
kvlevis amocanebi
1. sabWoTa realobasTan tician tabiZis, rogorc publicistis,
adaptirebis fsiqologiuri motivebis gagebis cda
2. tician tabiZis publicisturi azrovnebis stilis zogierTi
Taviseburebis, azris gamoxatvis saxeobrivi da kompoziciuri
xerxebis ganxilva;
4
3. imis warmoCena, ras miiCnevda publicisti erovnuli identobisTvis
safrTxis Semqmnel epoqaSi yvelaze mniSvnelovnad qarTuli
cnobierebis SenarCunebisa da ganviTarebisTvis;
4. mweralTa da xelovanTa, agreTve studentobis socialuri
mdgomareobis, literaturisa da xelovnebis socialuri
funqcionirebis problemebis gamokveTa publicistis naazrevSi;
5. xelovnebisadmi miZRvnili statiebis specifikaze dakvirveba;
6. dakvirveba imaze, Tu ramdenad da rogor axerxebs Tavisufali
Semoqmedi totalitarul epoqaSi simarTlis gamoxatvas.
kvlevis meTodologia
kvlevisas gamoyenebulia dokumentis detaluri da imavdroulad
integrirebuli analizis meTodi; diskursis analizis meTodiT
dadgenilia tician tabiZis publicistikis Taviseburebebi; SedarebiTi
analizis meTodiT gamovlenilia paralelebi; kvlevis istoriuli
analizis meTodiT tician tabiZis publicistika ganxilulia misi epoqis
konteqstSi, agreTve Tanamedroveobis gadmosaxedidan.
naSromis struqtura
sakvalifikacio naSromi, Sesavlisa da daskvnis garda, Sedgeba eqvsi
Tavisagan. naSroms axlavs damowmebuli da gamoqveynebuli literaturis
sia.
pirveli Tavi eZRvneba sabWoTa realobasTan tician tabiZis
adaptaciis fsiqologiur motivebs; aqve warmodgenilia misi
publicisturi stilis da ostatobis zogadi daxasiaTeba.
Mmeore TavSi gaerTianebuli statiebi gamoxatavs tician tabiZis re-
fleqsias qarTul erovnul xasiaTze, saqarTvelos bedze, qarTul enaze.
Mmesame TavSi ganxilulia tician tabiZis raritetuli statiebi,
romlebic exeba qarTuli literaturuli cxovrebis organizebis rTul
5
problemebs, arsebiTad ki literaturis gadarCenis problemas sabWoTa
reJimis pirobebSi.
meoTxe TavSi saubaria im rariteuli statiebis Sesaxeb, romlebic
warmoadgens publicistis cdas, sazogadoebis da xelisuflebis yurad-
Reba mimarTos axalgazrda Taobis, kerZod, studentebis mwvave social-
uri problemebisaken.
mexuTe TavSi laparakia publicistur statiebze, romlebSic qarT-
vel xelovanTa mZime socialuri mdgomareobaa ganxiluli.
meeqvse TavSi msjelobis sagania tician tabiZis publicisturi
gamoxmaurebebi qarTuli Teatris, musikis, qandakebis, mxatvrobis
gansakuTrebuli mniSvnelobis mqone novatorul movlenebze.
I Tavi
publicistis SemoqmedebiTi individuloba epoqis
pirispir
epoqasTan adaptaciis fsiqologiuri motivebi
„... politikur ambebSi savsebiT naTlad ver verkveodi...
metismetad did xarks vuxdidiT arajansaR, bohemur artistizms, vqad-
agebdiT „xelovnebisTvis”...samma welma, romelmac ganvlo oqtombridan
saqarTveloSi sabWoTa xelisuflebis damyarebamde da siaxlovem axal-
gazrda bolSevik megobrebTan, romlebic saqarTveloSi iatakqveS mu-
Saobas eweodnen, SegnebaSi garkveuli sinaTle Seitana” “(tabiZe 1960: 23).
– sikvdilmisjilis Sewyalebis Txovnis intonaciiT aRbeWdili avtobio-
grafia misi avtoris – tician tabiZis „miwasTan dabrunebas“ amcnobda
sazogadoebas. am tragikuli Semobrunebis Semdeg bohemuri artistebi,
melanqoliuri pieroebi da aristokrati dendebi, imdroindeli
komunisturi nomenklaturis eniT rom vTqvaT, „mxatvruli inteligenciis
im saukeTeso warmomadgenlebad iqcnen, romelTac partiis brZnuli
politikis meoxebiT gadaWriT gawyvites kavSiri Zvel samyarosTan, aRi-
ares axali ideur – esTetikuri mrwamsi, aqtiurad Caebnen axali
6
cxovrebis mSeneblobaSi“ (saqarTvelos istoriis narkvevebi: 216). swored
am konteqstSi unda ganvixiloT tician tabiZis Jurnalisturi
moRvaweobis erTi aspeqti – sabWoTa publicisturi narkvevebis ciklis
Seqmna.
tician tabiZis poeturi msoflSegnebis mTavari Tviseba sicocxlis
siyvarulia _ „maS, gamarjveba, tkbilo sicocxlev!“ (qarTuli poezia:
564). magram sicocxlis winaSe aRtacebas Tan sdevda moaxloebuli sik-
vdilis umwvavesi winaTgrZnoba („jer ar momkvdara xom poezia, muzebi
ciskris karebs aReben, mxolod Cven sxva dro wamogvewia, albaT, Cvenc
male CagvaZaRleben“). Zaladobis, Tavisufali nebis uzurpirebis pirobeb-
Si, sikvdilis pirispir mdgomi poeti misi daZlevis, masze amaRlebis
Tu misgan gaqcevis aucileblobis winaSe aRmoCnda. tician tabiZis mier
am wlebSi Seqmnil narkvevebSi zogjer ufro yrud, zogjer ki yuris-
momWrelad gaismis sabWoTa propagandistuli paTetika, rac unda ganvix-
iloT rogorc Sinagani SfoTviT gamowveuli, gaucnobierebeli prevenci-
uli saSualeba, mimarTuli sicocxlisadmi muqaris Semcveli situaciis
aRsakveTad.
mosalodneli Tavdasxmis molodinSi, mZime moraluri presingis
pirobebSi individi uucxovdeba sakuTar Tavs, is mTlianad iTavisebs pi-
rovnebis im tips, romelsac mas sTavazobs sayovelTao Sabloni, gaurbis
Tavisuflebas da axdens arsebiTad Tavsmoxveul, magram moCvenebiTad ne-
bayoflobiT konformizacias. tician tabiZe narkvevebSi cdilobs mihyves
sabWoTa cxovrebis mdinarebas, aRfrTovandes sabWoTa aRmSeneblobiT da
daarwmunos sakuTari Tavi, rom aRmSenebloba namdvilia da bednierebis
momtani.
amasTan erTad, „aCrdilTa qveynidan“ dabrunebuli cisferyanwelis
Jurnalistur narkvevebSi gamovlinda realuri, nivTieri samyaros mona-
treba, romelSic garegnulad raRac TiTqos sasikeTod იcvleboda - „ax-
ali mcxeTa“, ,,axali kolxida”(tabiZe 1966, t.3: 31-37; 89-144) – „roca ixsne-
ba axali mcxeTa, roca safuZveli eyreba eris axal ekonomikur aRor-
Zinebas... unda ismodes axali gamarjvebis simRera Sromisa da Zmobis
kavSirisTvis, sabWoTa respublikebis SeduRebisa da saxalxo sax-
elmwifos ganmtkicebisTvis“ (tabiZe 1966, t.3: 35).
7
pirovnebis qvecnobieri samyaros Seswavlis gaRrmavebam Tanamedrove
fsiqologiaSi skefsisi gaaCina teqstis Riad mocemuli Sinaarsis mimarT
da gaamZafra interesi misi dafaruli plastebisadmi. Tu am rakursiT
ganvixilavT tician tabiZis narkvevebs, davinaxavT, rom frustraciisa da
sulieri gangaSis pirobebSi aRmoCenili pirovnebis fsiqikaSi (`viRaca
dadis xmalamowvdili...“) gaucnobiereblad erTveba ,,me”-s erT–erTi
damcavi meqanizmi – racionalizacia. am SemTxvevaSi teqstis avtors
eqmneba iluzia, rom is subieqturad gulwrfelia, sinamdvileSi ki Tavs
ityuebs da cru argumentaciis safuZvelze cdilobs Tavisi qcevis
namdvili xasiaTi dafaros racionalizaciiT (hieli, zigleri 1997:130-131).
tician tabiZis narkvevebis sabWoTa publicisturi paTosi TviTgadarCenis
instinqtis tragikul gamoZaxilad unda miviCnioT.
adamianis sulis gaxleCa sazogadoebriv cxovrebaSi momxdari
gaxleCis epicentria, amitom, Tuki gvsurs ufro detaluri warmodgena
viqonioT siRrmiseul realobaze, saWiroa ufro dawvrilebiT
ganvixiloT ganxeTqileba adamianis sulSi (toinbi 1991). tician tabiZis
faqiz, miamitur da mgrZnobiare naturaSi sulis gaxleCa, rogorc Cans,
swored „miwasTan dabrunebam“ gamoiwvia – codvilobis gancda, zneobrivi
marcxis mtanjveli grZnoba dabada, mtkivneuli refleqsiisken,
TviTCaRrmavebis da TviTSefasebisken ubiZga. magram es rTuli sulieri
Sinaarsic kvlav sabWouri ideologiuri sqemebiT da kliSeebiT,
demonstraciuli sabWouri egzaltaciiT ifareba, romlis miRma mainc
igrZnoba sakuTar Tavze Zaldataneba. „oqtombris Semdeg araTu axali
adamianebi daibadnen, – oqtombris win dabadebuli xalxic xelmeored
daibada da moinaTla axali cecxliT da niaRvriT... da mec Cems Tavze
vakvirdebi am meore adamians, axal kacs, axali grZnobiT da STabeWd-
ilebiT” („tolstois dReebi“, tabiZe 1966, t.3: 9).
“axali cecxliT“ naTloba tician tabiZisTvis tragikulad
dasrulda.
8
tician tabiZis publicisturi azrovnebis stilis ramdenime Tavisebureba
tician tabiZis narkvevTa kompoziciuri mTlianoba, rogorc Cans,
SemTxveviTi da uneblie movlena ki ar aris, aramed sruliad gaazrebu-
lia da mizandasaxulad aris miRweuli. Txrobis saSualebebi – siuJe-
turi xazis dinamiuri ganviTareba an mSvidi, statikuri pasaJebi, per-
sonaJTa ganlageba, svla warsulidan momavlisken da bevri sxva ram
gvaZlevs safuZvels, vifiqroT, rom nawarmoebis kompoziciuri simwyobre
da gamarTuloba tician tabiZis mier publicistikaSi poeziidan, litera-
turidan “gadmonergili” mwerluri ostatobis komponentebia.
narkvevTa kompoziciaSi yuradRebas ipyrobs nawarmoebis siuJetis
wyoba, agreTve siuJetisgareTa elementebi – lirikuli wiaRsvlebi,
analitikuri gansja, STabeWdilebebi da teqstis Tanafardoba frag-
mentTan, avtoris teqstebis erTobliobasTan, konteqstisa da qveteqstis
gaazreba, avtoris Sinagani samyaros spontanuri gamovlinebebi da sxv.
aRsaniSnavia narkvevis fragmentisa da teqstis, anu nawilisa da mTelis
mimarTebaTa Sinagani Tavisufleba, TamaSebrivi silaRe.
Sepirispirebebze damyarebuli azrovnebis stili, rogorc Cans,
saerTod damaxasiaTebelia tician tabiZisTvis. misi narkvevebis kompozi-
ciur struqturaSi erTmaneTs kveTs polaruli wyvilebis Semcveli ara-
erTi laitmotivi, romlebic axlisa da Zvelis dapirispirebis Taviseburi
variaciebia.
es laitmotivebia sicocxle da sikvdili, ocneba da sinamdvile, sa-
kuTari da sxvisi, tyuili da marTali, miTi da realoba, buneba da civi-
lizacia, romantizmi da realizmi, suli da materia da sxv. isini
kompoziciis iseT msxvil komponentebSi arian SeWrilni, rogorebicaa
peizaJebi, portretebi, istoriuli CanarTebi, an Tavs iCenen ambis Txro-
basa Tu intimur lirikul wiaRsvlebSi.
tician tabiZisTvis ucxoa weris mxolod aRweriTi an gansjiTi
manera, is qmnis dauviwyar tropebs, saxeebs, saxeTa mTel sistemas. Tu
`Zveli”, rogorc wesi, istoriis sakuTrebaa, mkvdaria da dangreuli, `ax-
ali” – momavlis safuZvelia, sicocxlisa da aRmSeneblobis simboloa. es
9
ori cneba – sicocxle da Seneba – erTmaneTs ejaWveba avtoris
cnobierebaSi.
`Zvelisa” da `axlis” ZiriTad laitmotivs erwymis meore polaruli
wyvili – ngreva da Seneba: `ramdenadac avi da sastiki iyo stiqia dan-
grevisa, imdenad didia axla aSenebis paTosi” (tabiZe 1966 t.3: 217).
Tu davukvirdebiT da Tvals gavadevnebT mwerlis azris moZraobas
da ganwyobaTa cvlas, erT kanonzomierebas aRmovaCenT – aSkarad for-
mulirebul, garegnul laitmotivSi – `Zveli” da `axali” – gamosWvivis
narkvevis kompoziciis faruli, Sinagani laitmotivi – romantizmi da re-
alizmi, anu samyaros romantikuli, amaRlebuli, istoriaze orien-
tirebuli xedva da yofiT damZimebuli Tanamedrove sinamdvilis aRqma.
kidev erTi laitmotivi aris miTi da realoba. tician tabiZe ix-
senebs berZnebis mier Seqmnil miTs argonavtTa mogzaurobisa kolxidaSi
oqros verZis mosataceblad, magram ixsenebs imisTvis, rom axal rea-
lobasTan Seapirispiros: `dRes xalxi TviTon daeufla Tavis simdidres,
safuZveli eyreba eris axal ekonomikur aRorZinebas”(tabiZe 1966, t.3: 35).
erT-erTi laitmotivi, opoziciuri wyvili, peizaJSi ganfenili sik-
vdili da sicocxlea.
sikvdili Tavisi saSineli naturalizmiT iWreba tician tabiZiseul
peizaJebSi, romlebic mkveTri ferebiTa da xmebiT Semzaravi ki-
nokadrebiviT aRibeWdeba mkiTxvelis warmosaxvaSi – tbis `napiri
Seyvarebul mijnurTa nacvlad daumarxav auarebel aTasobiT ltolvils
xedavda da mgalobeli mefsalmune berebis magier tyidan gamovardnili
afTrebi da turebi Rmuodnen da leSiT ver ZRebodnen” (tabiZe 1966, t.3:
203).
peizaJebis xatvis Tavisebureba, iseve rogorc istoriuli su-
raTebisa, imaSi mdgomareobs, rom naxatSi organulad “ewereba” adamiani.
buneba adamianisagan gancalkevebulad, misagan mowyvetiT ki ar ganix-
ileba, aramed, istoriis msgavsad, adamianis beds, mis tkivils ireklavs _
`unda TvaliT naxoT es nafuzari, gaoxrebuli, gapartaxebuli da mospo-
bili midamo, rom gaigoT, Tu ra gadautania aq xalxs da gaikvirvoT, rom
kidev darCenila mosaxleoba”(tabiZe 1966 t.3: 199-200).
10
tician tabiZisTvis, rogorc poetisTvis, damaxasiaTebelia istori-
ul-miTologiuri xilvebi. amjeradac, samogzauro narkvevSic, real-
isturi dakvirvebebi amgvar xilvebSi gadaizrdeba, romelTac Tavisi
egzotikuri personaJebi hyavs. Aaq peizaJebi xan narkvevis ideis gamokveT-
as da gaxsnas emsaxureba, xan ki kompoziciis erT-erTi yvelaze efeqturi
elementiT _ qveteqstiT itvirTeba da qmnis axal laitmotivs _ opozi-
ciur wyvils “sxvisi – sakuTari”. velze „kolosiviT“ amomarTuli
“martodmarto” araratis danaxvisas mwerals axsendeba ,,sakuTari” myin-
vari(tabiZe 1966, t.3: 207).
Tu sevanis tbis suraTebi dinji, statikuri aRweris xerxiT aris
daxatuli, mSenebare erevnis urbanistuli peizaJi sxva – temperamentiani,
mZafrad dinamikuri stiliT warmoisaxeba. agreTve Tavs iCens dapirispir-
eba – buneba da civilizacia, sadac es ukanaskneli ganadgurebas uqadis
bunebis ulamazes landSaftebs.
aq gamoCndeba leninis fataluri figura. Pportreti, rogorc
kompoziciis erT–erTi umniSvnelovanesi elementi, ar rCeba tician ta-
biZis “arsenalis” miRma. avtori ostaturad axerxebs sul ramdenime fra-
ziT warmogvidginos eleqtrofikaciis ideafiqsiT Sepyrobili leninis
SemakrTobeli portreti. Lleninis nebiT ruseTis `quCebi yumbarebiT gad-
axnulia, yoveli saxli omis banakad aris gadaqceuli, inteligencia sab-
otaJs eweva da cxovreba damdgara”; lenini ki – `patara tanis adamiani,
romelic ijda arc ise maRal skamze, erTianad wasuli iyo inteleqtis
daZabvaSi”(tabiZe 1966, t.3: 31).
detalurad damuSavebuli, monumenturi portretebi am narkvevebSi ar
Cans. keTilganwyobiT moxazuli siluetebis saxiT gaielveben ovanes Tu-
maniani, mixeil javaxiSvili, delegaciis sxva wevrebi, agreTve is `usax-
elo” adamianebi, romelTa energia da sicocxlis wyurvili hqmnida am
epoqas.
am narkvevebSic yvelaze saintereso da mniSvnelovania tician ta-
biZis _ mxatvris, Semoqmedis _ sulieri cxovrebis anarekli, romelic aq
moCans. miuxedavad imisa, rom avtori Segnebulad Tavs aridebs sakuTari
personis xazgasmul demonstrirebas, misi erTgvarad gaorebuli Sinagani
samyaro mainc mkafiod xilulia.
11
SeiZleba iTqvas, rom tician tabiZis narkvevebis kompoziciis
mravalferovan, ostaturad gamoyenebul da urTierTSexamebul elemen-
tebs erT mTlianobad kravs publicistis mkafio Tu uCinari avtoport-
reti.
II Tavi
erovnuli problematikis amsaxveli statiebi
me-20 saukunis dasawyisSi sul ufro da ufro gamokveTili
xdeboda erovnuli „me“–s TaviseburebaTa gacnobierebis, gansazRvris
moTxovnileba. qarTveli avangardistebis maSindeli Taoba ar yofila
nacional–nihilisturad ganwyobili da kosmopolituri. am
TvalTaxedviT sainteresoa tician tabiZis publicisturi da eseisturi
naazrevi. gansakuTrebul yuradRebas imsaxurebs publicisturi werili
„qarTuli idea“ (gazeTi „saqarTvelo“ – 1917).
niSandoblivia, rom tician tabiZis erT–erTi pirveli statia erov-
nuli TviTSemecnebis problemas eZRvneba. es aris Tormeti arabeska, ro-
melic lirikul, Tavisufal gansjas emyareba. am, erTi SexedviT, usiste-
mo, qaotur, amave dros publicisturi emociurobiT damuxtul etiudebs
,,qarTuli ideis” Zieba amTlianebs.
unda iTqvas, rom saqarTvelos fenomeniT aseTi intensiuri
daintereseba, rogoric am eseSia gamovlenili, Sefasebebis aseTi
radikalizmi da TviTSemecnebis ase gamZafrebuli survili erTi arcTu
umniSvnelo mizeziTac iyo ganpirobebuli; kerZod, imiT, rom moskovSi
xuTi wliT saswavleblad wasuli ticiani swored 1917 wels Camodis
ruseTidan da, rogorc Cans, mas jer ar ganelebia sakuTari qveynis mona-
trebis grZnoba, romlis fonze ufro Rrmad da winaaRmdegobrivad war-
marTula misi msoflmxedvelobis momwifebis procesi.
saqarTvelos fenomenis gaazrebas tician tabiZe upirvelesad
misi istoriis gaazrebas ukavSirebs. „saqarTvelos aRorZineba maSin
daiwyeba, roca vnaxavT da SeviswavliT Cven kvals da istorias“, – wers
igi.
12
istoriis miseuli gaazrebis kvintesencia ki aseTia: „sisxlis mdi-
nare saqarTveloSi ar ari metafora“. xolo am fonze awmyo ase gamoi-
yureba: „omianobis dros Sin rCebodnen jabanebi da kutebi, romelTac
moaSenes dRevandeli qarTveloba, vaglax, ari zari da ubedureba. CvenSi
dadian Ciyviani kretinebi, dadian da arxeinad aniaveben eris didebas... ar
aris siwminde, rom sawamlavi ar gadaasxan; ar aris siwminde, imaT ar
gaaorgulon...”. am Sefasebis Semdeg Znelia xsnaze, momavalze
fiqri.Mmagram mainc statiis paTosis ganmsazRvrelia ara uimedoba, ara-
med swrafva istoriis tvirTis CamoSorebisken, swrafva axali istoriis
Seqmnisa da masSi erovnuli SemoqmedebiTi Zalebis ganxorcielebisken.
tician tabiZis gansjas me–20 saukunis dasawyisis inteleqtualuri
da emociuri atmosferos zegavlena emCneva: aq Tavs iCens qarTuli mesi-
anizmis idea.
avtoris cnobiereba erTianad aris moculi daRupvisa da gadarCenis
ideiT da swored mas ukavSirdeba erovnuli mesianizmi. „droa Cvenc
daviwyoT „TeTr sisxlze“ laparaki da keTilSobil saxelze... gavigoT,
rom saqarTvelo mowveulia msoflio msaxurebisTvis, rogorc mxedari,
da mxatvari... saqarTvelo mexuTe maxarobeli aris. saqarTvelosgan wmin-
da saxarebaSi mtkicdeba buneba qriste – mxatvrisa“, – es is ideologe-
mebia, romelTac adamiani (an eri) Txzavs, raTa fsiqikas CamoaSoros
saukuneebis manZilze daleqili arasrulfasovnebis gancda, moaxdinos
Tavisi sisustis da damcirebis kompensacia; amasTan, unda gaviT-
valiswinoT istoriuli pirobebi, romelmac warmoSva saqarTveloSi
aseTi ideologiuri tendenciebi – maTi aRmoceneba ukavSirdeba poli-
tikurad, moralurad damTrgunveli Zalisadmi winaaRmdegobis gawevis,
misi wnexisgan gaTavisuflebis, misTvis upiratesobis damtkicebis moTx-
ovnilebas.
„ar aris eri, romelsac hqondes didi istoria da romlis gulSi ar
gaexicinos mesianistur fiqrebs“ – ebraelebi, Zveli elinebi, germania,
mesame romi, kelturi safrangeTi, ruseTi, poloneTi – avtori ver faravs
amgvar ,,aRlumSi” saqarTvelos monawileobis survils da radgan mesian-
izmi Tavisi arsiT momavlis rwmenas, molodins ukavSirdeba, tician ta-
biZis mesianizmic imediania – „viyviroT xma maRla, viyviroT cremlebiT:–
13
saqarTvelo auRebeli ilionia... bevrjer fiqrobdnen aRebas da dangrevas
Wkua–eSmaki ulisebi, TiTqos egonaT kidec rom daangries, magram isev
sdgas, isev Sendeba: – axali ilioni...“
rogorc aRvniSneT, avtoris cnobiereba daRupvis SiSiT da amasTa-
nave gadarCenis ideiT aris moculi. daRupvis molodini am SemTxvevaSi
raRac fobia ki ar aris, aramed sruliad racionaluri SiSia, romelic
biZgs aZlevs, ganapirobebs da warmarTavs brZolas gadarCenisTvis. es
brZola ki male sisxlian msxverpls moiTxovda. atmosfero ukve avismo-
maswaveblad iwamleboda erTa Serwymis absurduli marqsistuli Te-
oriiT, rac pirovnebasa da ers srul nivelirebas, gaqrobas uqadda da
araras winaSe Zrwolis, sasowarkveTis mtanjvel gancdas badebda.
qarTuli mesianizmi arsebiTad politikuri neoromantizmi ufro iyo,
vidre Sovinizmi an nacionaluri SezRudulobisa da egoizmis gamovline-
ba.
im dros gavleniani filosofosis nicSes mier gamokveTilma „ze-
adamianis“ miTma, romelSic Zlieri pirovnebis kulti SeerTebulia
„momavlis adamianis“ romantikul ideasTan(danto: 2000), qarTul
cnobierebaSi Taviseburi metamorfoza ganicada – moxda „adamianis“
Canacvleba „eriT“, romelic ukan Camoitovebs mankier, sicruiT savse
Tanamedroveobas da ukeTesi momavlis perspeqtivas gaxsnis. „verc senma,
verc siRaribem da siberem ver gatexa qarTveli eri. is isev mravldeba,
isev esizmreba mzeTunaxavi... is inaxavs rasiul silamazis upiratesobas“’
– wers tician tabiZe.
am eseSi xan optimizmi Warbobs („dRes sxva Jamia... kidev Senaxulia
simamace, Cven unda gvjerodes imisi saswaulis“), xan ki Tanamedroveobis
kritika totalur gulgatexilobad warmogvidgeba („vaglax, ari zari da
ubedureba...“). erovnuli nihilizmi da erovnuli narcisizmi uneblieT
kvebavs erTmaneTs.
me–19 saukunis qarTulma patriotulma msoflmxedvelobam me–20
saukunis dasawyisSi nawilobriv daTmo poziciebi. sakuTari qveynisadmi
ilia WavWavaZiseuli realisturi, praqtikul moqmedebaze da praqtikul
Sedegebze orientirebuli damokidebuleba, pragmatul–racionalisturi
14
azrovnebis wesi rig SemTxvevebSi egzaltirebulma miTisqmnadobam
Secvala.
statias “qarTuli idea” erTgvarad avsebs tician tabiZis publikacia
“maniфesti azias”(gazeTi ,,barrikadi”, №1 – 18.10.1920.). statiis mixedviT,
qarTuli kultura midrekilia evropisken – `axali qveynis... da poeziis
meridiani parizia, da samxreTiT tfiliss eyrdnoba... qarTulma poeziam
samudamoT datova muxambazis gza~.
evropa manifestis avtorisTvis inteleqtis, analizis, mtkice nebis
primatia. saqarTvelo ki misTvis foladis samSobloa, rac Zlier nebisy-
ofas, gonebis primats unda niSnavdes: `foladis simtkiciT sWedda is
Tavis nebisyofas. es saswaulis winagrZnobaa... azri Cveni epoqis – fan-
tasmagoriaa foladis~.
tician tabiZis azriT, evropa aziaSi saqarTvelos gavliT Seva da
amiT saqarTvelo samsaxurs gauwevs evropas – iqneba misi kulturis erT-
gvari gamtari, misi ideebis damnergavi – evropis mowinave simagre, for-
posti aziaSi. EaRsaniSnavia, rom publicistis es mosazreba Zalian mniS-
vnelovani da aqtualuria dRevandeli saqarTvelosTvis.
tician tabiZis statia „omis Tema qarTul mwerlobaSi“ (tabiZe 1966,
t.2: 5-12) erTgvari ”sargeblis” naxvis - „ferfliT amdgari saqarTvelos“
xilvis molodinSia dawerili, 1915 wels. saqarTvelo I msoflio omSi
„aRmoCnda Careuli“ da avtoris gansja, Cafiqreba omis sakiTxebze am
omSi saqarTvelos monawileobiT, saqarTvelos gaTavisuflebisTvis misi
mniSvnelobiT aris ganpirobebuli.
saqarTvelos mier ,,meSCanuri WaobisTvis” TavisdaRweva tician ta-
biZis - avangardistis mZafri ltolvis sagania, magram, cxadia, veraviTari
novacia ver ganxorcieldeba Tavisuflebis – pirovnebisa Tu eris
Tavisufali nebis aRsrulebis SesaZleblobis gareSe. Tavisufleba
SemoqmedebiTi Zalaa, mxolod mas SeuZlia axali cxovrebis, axali
sazogadoebis, axali samyaros Seqmna.
yvelaze antihumanur movlenad statiaSi miCneulia araTavisufleba.
Aavtoris azriT, arsebobs omze, sikvdilze uaresi boroteba – monoba,
anu gamudmebuli kvdoma.
15
omis filosofiis Sesaxeb Zalian saintereso statias aqveynebs 1915
wels geronti qiqoZe – „axali epoqis dasawyisi“ (qiqoZe 1919: 5-10). avtori
miiCnevs, rom didi omebi cvlian kacobriobis msoflgancdas, samyaroze
warmodgenas. aseTi iyo makedonelis, napoleonis omebi, aseTia pirveli
msoflio omic. geronti qiqoZis azriT, am omis Sedegi iqneba is, rom Tu
manamde batonobda individualizmi, pragmatizmi da hedonizmi, omma
gaaZliera stoicizmi, idealizmi, patriotizmi, cxovrebis ufro serio-
zuli da tragikuli gageba: „guSin kidev Cveni filosofia pragmatuli
iyo, Cveni zneoba individualisturi da egoisturi... Cveni Tvalebi, yurebi
da xelebi xarbad eZebda siamovnebas... udides bednierebas individualur
keTildReobaSi vxedavdiT da fufuneba arsebobis uaRres pirobad migvaC-
nda...“(qiqoZe 1919: 9).
geronti qiqoZis fiqrebis qveteqsti saqarTvelos momavals
ukavSirdeba. is imedovnebs, rom omi ganamtkicebs qarTul patriotizms,
SezRudavs qarTul egocentrizms: ,,omi saukeTeso saSualebaa socialuri
SerCevisa. Tanaswor pirobebSi is xalxi imarjvebs, romlis wevrebi
nakleb egoizms iCenen da mets Tavganwirulebas did erovnuli miznebis
miRwevaSi, nakleb partikularizms da met disciplinas moqmedebasa da
brZolaSi. omi aRmzrdelic aris...“ (qiqoZe 1919: 10).
tician tabiZis imedic I msoflio oms tyuilubralod ar
ukavSirdeboda: am omma gamoiwvia sami imperiis daSla da, SeiZleba
iTqvas, rom saqarTvelos damoukideblobac misi Sedegi iyo. magram, meore
mxriv, msoflio omma gza gauxsna totalitarul moZraobebs – bolSe-
vizms, faSizms da saqarTvelos xanmokle damoukideblobac erT–erTma am
moZraobam imsxverpla. ase rom, msoflio omi, sabolood, totaluri bo-
roteba aRmoCnda. swored ase iazrebda am oms zogierTi evropeli
mwerali, magaliTad, herman hese.
rogorc cnobilia, hese Tavidanve SeewinaaRmdega I msoflio oms. 1914
wels gamoqveynda misi statia „o, megobrebo, nu gamagonebT am xmebs“ (hese
1987: 54-58), romelic dasaTaurebuli iyo reCitativis striqoniT beTho-
venis mecxre simfoniis finalidan. didi kompozitoris idealebis kval-
dakval, mwerali aRelvebul sazogadoebas Caagonebda: „siyvaruli siZu-
lvilze maRla dgas, mSvidoba ki omze ufro keTilSobiluria“ (hese 1987:
16
54). msgavsma mowodebebma da, saerTod, heses mTelma antisaomarma mxat-
vrulma publicistikam, romelic ibeWdeboda misi redaqtorobiT gamoma-
val gazeTSi „doiCe internirter caitung“, mTeli germanuli presis
aRSfoTeba gamoiwvia. humanisti mwerlisaTvis ar daiSures cnobili
iarliyebi – „samSoblos moRalate“, „naZirala“, „dezertiri“. yovelive
aman da pirvel rigSi ki TviT omma mwerlis cnobierebaSi mZime
msoflmxedvelobrivi krizisi gamoiwvia.
erTmaneTis Tanamedrove ori moazrovnis – germanelis da qarTvelis
urTierTsapirispiro damokidebuleba I msoflio omisadmi sruliad aSka-
raa. Ggansxvaveba maT poziciebs Soris ganpirobebulia saqarTvelos da
germaniis mdgomareobis gansxvavebiT. qarTveli publicisti moelis Tavi-
si qveynis gaTavisuflebas, germanelisTvis ki es problema ar arsebobs.
igi oms aRiqvams ara qveynis politikuri interesebis TvalTaxedviT, ara-
med humanisti individuumis poziciidan. tician tabiZec, cxadia, human-
istia, magram misTvis mTavari qveynis interesebia. hesesTvis omis saS-
ineleba axlos arsebuli realobaa, ticianisTvis – Soreuli (geo-
grafiuli azriTac). am Soreul realobas tician tabiZe poeturad war-
mosaxavs, poetur – heroikul saburvelSi xvevs. omis amgvari roman-
tizaciisTvis biZgis mimcemi ki mtkivneuli patriotuli grZnobaa.
1928 wels daiwera tician tabiZis werili `saliteraturo qarTu-
lisTvis” (tabiZe 1966, t.2: 285-295). cnobilia, rom am wlebSi qarTuli
sazogadoeba aqtiurad msjelobda am Temaze. tragikomikuria, rom
mweralTa kavSiris yrilobaze `Zveli literatori”, saqarTvelos
kompartiis erT-erTi lideri - filipe maxaraZe aRmoCnda saliteraturo
qarTulis dacvis avangardSi, romlis azriTac, qarTuli ena im
droisTvis metad Seryvnili da damaxinjebuli iyo. Ees sakiTxi
saqarTvelos kompartiis centraluri komitetis plenumzec ganuxilavT.
tician tabiZes statiaSi mohyavs aseTi citata: `amx. kaxiani Tavis
moxsenebebeSi ambobs: `...proletarul mwerlobaSiac jer kidev mraval
defeqts aqvs adgili. literatura kidev moikoWlebs, qarTuli ena, stili
aSkarad sustia (gaugebaria, ras niSnavs `literatura moikoWlebs”, al-
baT is ideologiurad „moikoWlebda”, mweralTa stilsac, rogorc Cans,
propagandistuli simZafre aklda – m.t). Cven, komunistebi, enis siwmin-
17
deze unda vzrunavdeT. lenini werda, rom diadi rusuli ena daamaxinjes
da Seryvnes, radganac masSi Seitanes mravali iseTi sityva, romelic
sruliad gaugebaria muSisa da glexisTvis. Cvenc aseve energiulad unda
vicavdeT qarTuli enis siwmindes”.
cxadi xdeba, rom qarTveli bolSevikebi qarTuli enis siwmindeze
“zrunvisas” imeorebdnen rusi bolSevikebis Setevas “masebs daSorebuli”
rusuli inetligenciis winaaRmdeg, e.w `elitaruli” enis da stilis
winaaRmdeg.
tician tabiZe xedavda, rom ”enis siwmindisTvis brZolis” keTilSo-
bili idea sinamdvileSi iyo mxolod niRabi, romlis ukan bolSevikuri
grimasa imaleboda. Aenaze zrunvis egidiT bolSevikebi cdilobdnen enis
gaprimitiulebas, viTomda gaxalxurebas, mwerlebis da moazrovneebis
individualur stilTa nivelirebas, usicocxlo da unificirebuli, ide-
ologizebuli enis damkvidrebas. Ees is fenomenia, romlic groteskulad
warmosaxa jorj oruelma romanSi ,,1984” (orueli: 2011).
Eenaze kontrolis dawesebis bolSevikuri mcdelobis sapirispirod
publicisti ayalibebs pozicias, rom ena daculi unda iyos ara xelisu-
flebis dekretebiT, aramed qarTvel mweralTa SemoqmedebiTi Zalisx-
meviT. is miiCnevs, rom namdvili enobrivi kulturis ganviTarebis stimu-
lad SeiZleba iqces klasikuri literaturis gamocema da populariza-
cia, anu qarTuli saliteraturo enis mdidari tradiciebis dacva da aT-
viseba.
tician tabiZes mxedvelobidan ar rCeba enis dabinZurebis, Selaxvis
kidev erTi forma – `Tbilisis yizilbaSuri dialeqti”. tician tabiZe,
rogorc esTeti, evropuli poeziisa da zogadad evropuli kulturis
Tayvanismcemeli, ver egueba aRmosavluri kulturis epigonobis recidi-
vebs Tanamedrove literaturaSi, romlebsac ukavSirdeba saliteraturo
qarTulis Seryvna vulgarizmebiT, mdare leqsikis da frazeologiis
moZaleba.
18
III Tavi
werilebi qarTuli literaturuli cxovrebis
organizebis Sesaxeb
im droisTvis erT-erTi umniSvnelovanesi sakiTxi, romelsac tician
tabiZe, rogorc Jurnalisti da publicisti, wamowevs wina planze, aris
saxelmwifos mier gamomcemlobis dafinanaseba da wignebis gamocemis saq-
mis gaaqtiureba, rac, misi TqmiT, iyo `katastroful mdgomareobaSi~.
statiaSi ,,saxelmwifo gamomcemloba” (gazeTi ,,baxtrioni”, №2 - 10.07.1922.)
igi msjelobs imis Sesaxeb, rom saxelmwifo TviTon ar uzrunvelyofda
wignis gamocemas da mindobili hqonda es saqme mecenatebis kerZo
iniciativisTvis, es ki gamoricxavda gegmazomier sagamomcemlo
politikas da gzas uxsnida mdare literaturas.
aSkara iyo, rom Tu sagamomcemlo saqme `saxelmwifoebrivi masStabiT
ar dadgeboda~, am saqmes gagrZeleba ar ewera. kerZo gamomcemeli, cxadia,
mogebas eZebda, magram didi perspeqtiva arc mas hqonda. tician tabiZe
sinanuliT wers: `Cveni eri mcirea statistikiT da rac unda didi ar
iyos mkiTxvelis procenti, mainc ver Seiqneba iseTi mdgomareoba, rom
gamocemas mogeba SeeZlos~.
werilis avtoris gansakuTrebul SeSfoTebas iwvevs is, rom im
droisTvis jer klasikosebic ar yofilan gamocemuli, sul ramdenime
wigni gamoucia “qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebel sazoga-
doebas”. werilidan vigebT, rom mweralTa kavSirs memorandumiT mi-
umarTavs maSindeli saxalxo ganaTlebis ministrisTvis, raTa `gamomcem-
lobas saxelmwifo xasiaTi miscemoda~, magram gasabWoebis Semdeg
`faqtiurad gamomcemloba srulebiT SeCerda, radgan umTavresi texniku-
ri saSualebani, rogorc qaRaldi da stambebia, gaiflanga~.
rogorc vxedavT, statia mniSvnelovan informacias Seicavs imis
Sesaxeb, rom saqarTveloSi sabWoTa reJimis damyarebis Semdeg mweralTa
kavSirs waerTva wignebis damoukideblad gamocemis ufleba da teqnikuri
SesaZleblobebi.
19
statiaSi tician tabiZe qarTuli mwerlobis stimulirebis umTavres
pirobad miiCnevs mwerlobis profesiad aRiarebas, rac imas niSnavs, rom
mwerlebi sxvadasxva, maTTvis Seuferebeli samuSaos Zebnas ki ar
daiwyebdnen da bankebSi Tu kooperativebSi ki aRar imuSavebdnen, aramed
TavianT ZiriTad, mudmiv saqmianobad CaTvlidnen mwerlobas, wignebis Se-
qmnas da gamocemas.
avtorisTvis mwerlobas unikaluri mniSvneloba aqvs umZimes isto-
riul pirobebSi eris gadarCenisTvis, misi sulieri cxovrebis
TviTmyofadobis SenarCunebisTvis. is grZnobs gulgrilobas Tu mizan-
mimarTul umoqmedobas saxelmwifos mxridan da amitom amTavrebs statias
mwvaved, mtkivneuli sityvebiT: `is krizisi, romelic dRes arsebobs, miva
Tavis logikur daskvnamde da saqarTveloSi warsulis xseneba ar iqneba~.
avtorisTvis yvelaze sagangaSo is aris, rom maSindeli saxelmwifo
gamomcemlobis xelmZRvaneli pirdapir acxadebda, aravisTvis saWiro ar
aris wignebis gamocema, mainc aravin waikiTxavso; `Tanac umatebda, rom
kavkasiaSi unda SemoRebul iqnas laTinuri Sriftio“ (“amas cinizmis
xasiaTi hqonda~ – dasZens tician tabiZe).
mwerlebis umoqmedo pensionerebad qceva da qarTuli anbanis laTi-
nuriT Secvlis iniciativa, cxadia, antagonizms badebda qarTvel inteli-
gencias, qarTvel mwerlebsa da mmarTvel Zalebs Soris. `daibada un-
dobloba~ – ase gamoxatavs inteligenciis protestis grZnobas tician
tabiZe. Ddasafasebelia im wlebSi gamoCenili misi publicisturi pir-
dapiroba da siTamame.
`mwerlobis profesia isev gaxda SimSilis profesia ... isev daiwyo am
profesiis datoveba da sxvagan Tavis Sefareba. saqarTvelosTvisac da
saxelmwifosTvisac metad ufro saWiroa, rom mwerlebi SerCnen mwer-
lobas... am TaviTve unda dafiqreba, rom erT dRes mwerloba ar darCes
fiqciaT. es iqneba didi ubedureba” – aseT mwvave Sefasebas aZlevs ti-
cian tabiZe saxelmwifos mxridan mwerlobis Seviwroebas da erovnuli
katastrofis rangSi ahyavs mwerlobis mosalodneli gaqroba.
statiiT ,,qarTuli Jurnali” (gazeTi ,,rubikoni”, №7 – 11.03.1923.) ti-
cian tabiZe xelisuflebisgan moiTxovda axali qarTuli Jurnalis
daarsebas. Ees unda yofiliyo literaturuli procesebisaTvis stimulis
20
mimcemi seriozuli da mniSvnelovani organo, romelic maqsimalurad
gaaaqtiurebda da Semdgom asaxavda imdroindel samwerlo cxovrebas.
werilis avtori, erTi mxriv, ewinaaRmdegeba usicocxlo, sqolasti-
kur azrovnebas, romelsac Tavi ver dauRwevia warsulis tyveobisgan,
magram, meore mxriv, arasaxarbielod esaxeba im eris xvedri, romelsac
warsuli ar gaaCnia. axali Jurnali, tician tabiZis azriT, iqneboda
qarTuli kulturis istoriis da Tanamedroveobis gamaerTianebeli
cocxali sivrce.
tician tabiZis publicistur werilebSi faqizad moxelTebuli
StrixebiT ikveTeba dro. is, rogorc wesi, mZimea, damTrgunveli. zogjer
TvalnaTliv Cans Cveni inteligenciis imdroindeli damamcirebeli da
gausaZlisi yofa. `qarTveli mwerlis profesia – aris profesia SimSi-
lis. es ase iyo winad da asea axlac... ar unda CamoTvla im magaliTebs,
roca qarTveli mwerlebi kvdebodnen ukidures gaWirvebaSi da sardafeb-
Si~ - vkiTxulobT statiaSi ,,saagarako saxli” (gazeTi ,,rubikoni”, №9 -
03.04.1923.).
werilis avtoris mizania, e. w. `kompetenturi organoebisgan~ –
profkavSirTa sabWosa da `qarTuli kulturis moyvarulTa sazoga-
doebisgan~ miaRwios mweralTaTvis saagarako saxlis aSenebas an rome-
lime ukve arsebuli Senobis gadmocemas, raTa mwerlebs mSvid pirobebSi
muSaobis saSualeba mieceT.
tician tabiZe gamoTqvams metad mniSvnelovan da dReisTvisac aq-
tualur azrs, romelic SeuTavsebelia yovelgvar diqtaturasTan,
avtoritaruli mmarTvelobis mier adamianis Tavisuflebis SezRudvasTan,
daTrgunvasTan. im epoqaSi, rodesac saxelmwifo `gaRmerTda~, sax-
elmwifom STanTqa yvelaferi, publicisti Tvlida, rom saxelmwifo ar
aris TviTmizani.
Msaxelmwifos rolis arnaxul gaZlierebaze me-20 saukunis kacobri-
obis cxovrebaSi msjelobs espaneli filosofosi Oortega-i-gaseti
naSromSi ,,masebis ajanyeba” da am tendenciis zust gamoxatulebad miiC-
nevs italiis diqtatoris – musolinis lozungs: ,,yvelaferi sax-
elmwifosTvis, araferi saxelmwifos miRma, araferi saxelmwifos
winaaRmdeg”(ortega-i-gaseti 1991: 150).
21
Eepoqis ZiriTadi tendenciis sapirispirod tician tabiZe fiqrobs,
rom saxelmwifos mizani sakuTari Tavis gaZliereba ki ar unda iyos,
aramed man adamianis SemoqmedebiT Zalebs unda Seuqmnas gamovlenis
pirobebi.
tician tabiZis logikiT, saxelmwifo unda emsaxurebodes kulturas,
adamianebis sulier ganviTarebas, maTi Tavisuflebis gafarToebas.
statiaSi ,,momavali sezoni” (gazeTi ,,rubikoni”, №14 – 25.08.1923.) ti-
cian tabiZe gakvirvebas gamoTqvams erTi ucnauri garemoebis gamo:
xelisufleba mzrunvelobas iCens xelovnebis sxvadasxva dargebis war-
momadgenlebisadmi da “sabedisweroT mxolod mwerlebi arian gamartox-
lebuli, erTad erTi mwerloba ganicdis dRes ukanasknel agonias”.
ismis bunebrivi SekiTxva – ratom anebivrebda sabWoTa saxelmwifo
operis momRerlebs, saerTod, musikosebs, dramatuli Teatris re-
Jisorebsa da msaxiobebs, Teatraluri studiebis dasebs, mxatvrebsa da
moqandakeebs da ar wyalobda mwerlebs, literatorebs?
Teatraluri da musikaluri xelovneba masaze zemoqmedebis ufro
efeqtur da efeqtian saSualebebs flobs, vidre mwerloba, da advilad
SeuZlia adamianebs Seuqmnas sazogado keTildReobis, bednieri cxovrebis
iluzia. xelovnebis es dargebi amTlianebs mravalricxovan mayureblebs
an msmenelebs - darbazSi erTad yofnisas maT uCndebaT solidarobis
grZnoba, euflebaT erTsulovneba – yvela erTad icinis, mxiarulobs an
iwmends cremls, yvela erTad ukravs taSs, gaismis koleqtiuri SeZax-
ilebi... sanaxaobrivi Tu saSemsruleblo xelovneba koleqtivisTvis aris
gankuTvnili da koleqtiur grZnobebs iwvevs. saxviTi xelovnebis nimuSe-
bic mTeli sazogadoebisTvis gamoifineba. L
literatura ki, ase vTqvaT, individualisturia. literaturasTan
mkiTxvelis urTierToba mTlianad da Rrmad intimuria, anu Ees ur-
TierToba mkiTxvelis ganmartoebas gulisxmobs. ufro zustad, es aris
ori adamianis, mkiTxvelis da mwerlis ganmartoeba, rodesac isini,
yvelasgan SeTqmulebiviT gancalkevebulni, erTad fiqroben, Tavisuflad
azrovneben. Tavisufali azri ki diqtaturis yvelaze saSiSi mteria.
amitom gasagebia, rom avtoritaristi da koleqtivizmis mqadagebeli
bolSevikebi mxars uWerdnen xelovnebis “koleqtivistur” formebs, lit-
22
eraturas ki ufro ufrTxodnen, radgan igi ganmartoebuli adamianis
idumali fiqris, azrovnebis sivrceSi ganifineba.…
publicisti akvirdeba literaturisadmi sabWoTa xelisuflebis aT-
valwunebuli damokidebulebis gamovlinebebs da gulistkiviliT lapa-
rakobs “mwerlobis zedmetobaze” saqarTveloSi.
IV Tavi
werilebi axalgazrda Taobis problematikaze
qarTveli studentobis – saqarTvelos momavali inteleqtualuri
Taobis bedi tician tabiZes, rogorc Jurnalists da publicists, gan-
sakuTrebulad aRelvebs.
tician tabiZis publicistur statiebs xSirad axasiaTebs mZafrad
TanamgrZnobeli toni. `mxolod is vinc akvirdeba tfiliss, SeamCnevs, rom
aCrdiliviT dadian qalaqSi mSieri studentebi, umetesoba imaTgani, jer
kidev provinciidan Camosuli, qalaqs ver SeCvevian da TavianT sardafeb-
Si da CardaxebSi Rafaven suls~ - wers is statiaSi ,,Cveni studen-
toba”(gazeTi ,,rubikoni”, №16 – 28.10.1923.).
erovnul tragediad miiCnevs werilis avtori, rom studentebi amgvar
pirobebSi cxovroben da surs miapyros sazogadoebis da xelisuflebis
yuradReba am mZime situacias.
TvalSisacemia is garemoeba, rom tician tabiZe ar uSindeba menSe-
vikuri xelisuflebis mier studentebis mimarT gaweuli daxmarebis
pozitiur Sefasebas da ar iSurebs komplimentebs mis mimarT. ufro met-
ic, is ramdenjerme xazgasmiT Seapirispirebs menSevikuri mTavrobis yur-
adRebas studentobisadmi sabWoTa mTavrobis mier studentTa siduxWiris
gulciv ignorirebasTan.
Aadvili ar iyo im wlebSi bolSevikebis Sesaxeb aseTi simarTlis
Tqma: `mmarTveli partia... exmareba pirvel yovlisa Tavis partiul
xalxs... partiuli organizaciebi uniSnaven stipendiebs Tavis uRaribess
wevrebs... asi aTasze meti axalgazrdoba rCeba skolis gareSe da sabWoTa
mTavroba, romelmac ganacxada, rom aT welSi erTi werakiTxvis
23
ucodinari ar unda iyos sakavSiro respublikaSio, ara Tu mozrdilTa
werakiTxvis ucodinarobis likvidacias ver asdis, iZulebulia bavSvebi
dastovos Skolis gareSe...~
tician tabiZis am werilSi warmoCndeba mniSvnelovani istoriuli
figura – beniamin (benia) CxikviSvili. rogorc cnobilia, me-20 saukunis
dasawyisis socialur-demokratiuli moZraobis erT-erT liders benia
CxikviSvils saqarTvelos demokratiul respublikaSi ekava Tbilisis
meris Tanamdeboba (1919–1920 wlebSi). beniamin CxikviSvili 1921 wels sab-
WoTa ruseTis mier saqarTvelos okupaciis Semdeg menSevikuri mTavrobis
sxva wevrebTan erTad wavida emigraciaSi, xolo 1923 wels dabrunda
saqarTveloSi, raTa monawileoba mieRo 1924 wlis agvistos ajanyebaSi. is
daapatimres, sulierad ver gatexes da sikvdiliT dasajes 1924 wels.
beniamin CxikviSvilis saxelis da Rvawlis keTilad xseneba tician ta-
biZis principulobis, simarTlis erTgulebis STambeWdav gamoxatulebad
unda miviCnioT.
axali – bolSevikuri drois Sesaxeb tician tabiZe wers, rom is
`yvelaze uwin studentebs da poetebs moeCvena Tavis grimasiT~. tician
tabiZe studentebsa da poetebs Soris sulier naTesaobas amCnevda - isini
miaCnda yvelaze daucvel, realobasTan mourgebel adamianebad sabWoTa
saqarTveloSi.
me-19 saukunis qarTveli 60-ianelebis cnobilma Sexedulebam poetis
sazogadoebrivi daniSnulebis Sesaxeb (“rom erisa moZme viyo Wmunvasa da
sixarulSi”-ilia WavWavaZe) mniSvnelovani zegavlena moaxdina TviT mod-
ernistul-avangardistuli orientaciis qarTvel mwerlebzec. tician ta-
biZis es statiac, mTel mis publicistikasTan erTad, mowmobs, rom
cisferyanweli poeti, romelic adreul axalgazrdobaSi sakmaod gaucx-
oebulad aRiqvamda TergdaleulTa memkvidreobas, mogvianebiT maT
msgavsad mimarTavs SemoqmedebiT Zalisxmevas mtkivneuli erovnul-
socialuri problemebis gaazrebisa da gadaWrisaken.
statiaSi ,,studentobis tradiciebi”(gazeTi ,,rubikoni”, №2 –
28.01.1923.) yovelive progresulis saTaved tician tabiZe universitets
miiCnevs. mas axsendeba ilia WavWavaZis `mgzavris werilebi”, romelic il-
ias maZiebeli, Tavisuflebismoyvare sulis manifestaciaa, oTxi studen-
24
turi wlis Semdeg samSobloSi dabrunebuli axalgazrda adamianis Tama-
mi fiqris gamxelaa: `universitetma Sehqmna ilia WavWavaZis `mgzavris
werilebi”.
Tbilisis universitetis daarsebas tician tabiZe yoveli qarTvel-
isTvis `meore Sobad” aRiqvams da unda daijeros, rom saqarTvelo am
dRes dResaswaulad aqcevs, anu mas surs saqarTveloSi damkvidrdes
codnis, ganaTlebis, Tavisufali da progresuli azris hegemonia.
Ppublicistis fiqriT, Cveni universitetis studentoba unda gaxdes
Tavisuflebis damamkvidrebeli mTavari Zala, rogorc es evropaSi
xdeboda xolme – `me vxedav bednieri qarTveli studentebis manifesta-
cias haidelbergis maSxalebiT, roca isini veris raionidan mivlen
rusTavelis ZeglTan, romelic unda aimarTos, rogorc meore universi-
teti”. igulisxmeba, rom rusTavelis humanizmiT unda yofiliyo
nasazrdoebi saqarTvelos Tavisuflebis Semoqmedi axalgazrda Taobis
cnobiereba.
saganmanaTleblo sferoSi seriozuli problemebi iqmneboda im
TvalsazrisiT, rom studentTa sazRvargareT saswavleblad gasagzavni
stipendiebis daniSvnisa da gacemis saqmeSi sruli qaosi iyo gamefebuli,
araviTari racionaluri da samarTliani sistema ar arsebobda.
`revoluciis Semdeg miswyda kargi iniciativa am saqmeSi” – wers ti-
cian tabiZe statiaSi ,,stipendiebi”(gazeTi ,,rubikoni”, №8 – 25.03.1923.).
cnobilia, rom sabWoTa xelisuflebam Sewyvita rogorc universitetis,
aseve calkeuli mecenatebis mier studentebis sazRvargareT
saswavleblad gagzavna, maTi dafinanseba da xelSewyoba.
`daviT sarajiSvili ar arCevda niWierebaSi aravis da daxmarebas
uwevda iseT pirebsac, romlis ideologias ar iziarebda…”. daviT saraj-
iSvilis, rogorc mecenatis, ideologiur miukerZoeblobaze, toleran-
tobaze tyuilubralod ar akeTebs aqcents tician tabiZe – misi statia
iwereba epoqaSi, rodesac adamianis Rirseba ukve swored ideologiuri
sazomebiT fasdeboda.…
publicisti Tamamad warmoaCens da amxels axal mankier movlenas –
bolSevikuri mTavroba studentebis sazRvargareT mivlenas ideologiuri
principiT axorcielebs, unda, rom evropaSi gamozardos Tavisi
25
msoflmxedvelobrivi “Svilobilebi” da amgvar xalxs Tavis axloblebsa
da naTesavebSi eZebs: `am SemTxvevaSi adgili hqonda Zalian did miker-
Zoebas, Cven maSinac agviniSnavs da dResac gavimeorebT, rom mTavrobam
amas Sexeda ara rogorc xalxis saqmes, aramed rogorc Tavis partiis
saqmes”.
Zalian Tanamedroved gaismis tician tabiZis araerTi mosazreba,
fraza, magaliTad, `es sakiTxi kuluarebSi gadawyda~. samwuxarod,
dResac saubrobs qarTuli media da sazogadoeba klanur mentalitetze,
proteqcionizmsa da nepotizmze Cvens qveyanaSi. rogorc werilidan
vxedavT, es mavne tendenciebi ar yofila tipuri revoluciamdeli
qarTuli cnobierebisTvis. swored sabWoTa xelisuflebis pirobebSi
dainerga amgvari mankiereba. komunisturma reJimma am mxrivac mZime mo-
raluri daRi daasva qarTul sazogadoebas, romlis “waSla” dResac
rTuli problemaa.
V Tavi
werilebi qarTvel xelovanTa socialuri problemebis
Sesaxeb
`qarTvel artistebsa da mwerlebisTvis didi xnis ausrulebeli oc-
neba iyo hqonodaT TavianTi saxli, sadac maT SesZlebodaT erTmaneTTan
urTierToba da saerTo saqmiT daintereseba. TiTqmis yvela kulturul
qveynebSi aris aseTi saxlebi da klubebi da metia laparaki imaze, rom
amas udidesi mniSvneloba hqonda TviTeul eris xelovnebis aRor-
ZinebaSi~ – es sityvebi, romlebsac vkiTxulobT statiaSi ,,xelovnebis
sasaxle” (gazeTi ,,baxtrioni”, №15 – 16.10.1922.), mkiTxvelisTvis sevdismo-
mgvrelia imis gamo, rom maTSi gamosWvivis demokratiuli cnobierebis
mqone adamianis swrafva Cveni kulturuli cxovrebis evropeizaciisken,
rac SeuZlebeli iyo bolSevikuri diqtaturis pirobebSi.
unda aRiniSnos, rom es e. w. `nep~-is wlebia, rodesac sul ramdenime
wliT Seiqmna sabWoTa sistemis erTgvari liberalizaciis iluzia da
26
albaT swored amitom gaxda SesaZlebeli apelacia `kulturul qveyneb-
ze~ – im Tavisufal da civilizebul sivrceze, romelsac Sinaganad
eltvodnen da romelsac akuTvnebdnen kidec sakuTar Tavs qarTveli
`cisferyanwelebi~.
statiaSi `fondi xelovnebisTvis~ (gazeTi ,,baxtrioni”, №12 -
25.09.1922.) gamokveTilia avtoris principuli pozicia - mxolod
konkretuli adamianebis kerZo iniciativis meSveobiT SeuZlebelia
Tanamedrove xelovnebis gadarCena da, miT ufro, ganviTareba; Aaq
aucilebelia saxelmwifomac ikisros pasuxismgebloba. avtors aucile-
blad miaCnia `xelovnebis fondis~ Seqmna.
unda gaviTvaliswinoT, rom jer ar damdgara is dro, rodesac
SemoqmedebiTi kavSirebi mTlianad moeqca mmarTveli reJimis,
komunisturi partiis diqtatis wnexqveS da Camoyalibda am reJimis erT-
erT Zlier instrumentad, SemoqmedebiTi Tavisuflebis daTrgunvis
iaraRad da romelmac 1937 wlis represiebis dros umZimesi roli
Seasrula swored am xelovani adamianebis ganadgurebaSi.
xazgasmas saWiroebs erTi garemoeba _ tician tabiZe imas ki ar iTx-
ovs, rom saxelmwifom Tavis kmayofaze aiyvanos qarTveli xelovanebi, ar-
Cinos isini. avtoris survilia, xelovanebs SeeqmnaT iseTi pirobebi,
rodesac maT eqnebaT saSualeba, Tavisuflad ganaviTaron sakuTari
SemoqmedebiTi potenciali, icxovron da imuSaon Rirseulad _ sax-
elmwifosgan is moiTxovs ara wyalobas, aramed SemoqmedebiTi Sromis
xelSewyobas da adekvatur anazRaurebas.
am dros sabWoTa saxelmwifos jer bolomde ar gamouCenia Tavisi
namdvili saxe, jer ar damdgara is dro, rodesac materialuri anaz-
Raurebis safasurad moiTxoven ideologiur morCilebas, faqtobrivad,
monobas; jer kidev SesaZlebelia, poets gulubryvilod egonos, rom sab-
WoTa saxelmwifosgan uangaro daxmarebas miiRebs.
sainteresoa, rom am werilSi tician tabiZe arsebiTad wamoWris
masobrivi komerciuli xelovnebis problemas, romelic dRes kidev ufro
aqtualuri gaxda. is msjelobs, ra gavlena moaxdina e.w. `nep”-ma -
ekonomikaSi axali politikis gatarebam _ Tanamedrove kulturaze, xe-
27
lovnebaze da aRniSnavs, rom moxda maTi komercializacia, daqvemdebare-
ba, damorCileba masobrivi gemovnebisadmi.
tician tabiZe e.w. `nep”-is mier motanil, damkvidrebul xelovnebas
aRiqvams rogorc aReb-micemobis, wvrilburJuaziuli urTierTobebis
Tanmdev xelovnebis surogats. es `xelovneba~ saRdeba, iyideba, radgan
“momxmareblis” - farTo masebis gemovnebas akmayofilebs; iwyeba es-
Tetikuri gemovnebis degradireba, xelovnebis aRqmisTvis saWiro faqiz
mgrZnobelobas nTqavs nepmanuri fsiqologia, `nep”-is diqtati: `nepo”-m
moiTxova Tavis Janri xelovnebis da dRes mxolod kabares stilis xe-
lovnebas aqvs gasavali. xelovnebisTvis es yvelaze ufro saSiSaria, amas
SeuZlia xelovnebas sruliad daukargos Rirseba~.
meore saSiSroeba, romelic imdroindel qarTul xelovnebas emuqre-
boda, tician tabiZis azriT, iyo proletaruli kulturis (pro-
letkultis) moZaleba. rogorc cnobilia, es iyo Zaladoba xelovnebis
mimarT, romelic emsaxureboda xelovnebis mkveTr ideologizebas,
misTvis sworxazovani tendenciurobis Tavsmoxvevas (totalitarizmi da
literaturuli diskursi: 2010).
proletkultis ideologia eyrdnoboda `klasobrivi kulturis~
cnebas, romelic gulisxmobda, rom xelovnebis nebismier nawarmoebs unda
gamoexata erTaderTi klasis _ proletariatis _ interesebi da
msoflmxedveloba. proletariats esaWiroeboda sakuTari kulturis Seqm-
na, romelic plakaturad da paTetikurad gamosaxavda mSromelTa masebis
yoveldRiur standartizebul Sromas da yofas. `Cven uSualod
vuaxlovdebiT raRac marTlac axal kombinirebul xelovnebas, sadac
ukana planze aRmoCndebian wminda adamianuri demonstraciebi, ubadruki
Tanamedrove farisevluri saxiobani da kameruli musika. Cven mivemar-
TebiT saganTa aqamde arnaxuli obieqturi demonstraciisken, meqanizebu-
li brbosa da sulisSemZvreli Ria grandiozulobisken, romelic ar
cnobs arafers intimursa da liriuls~ (gastevi: 1919) – werda pro-
letkultis erT-erTi mTavari ideologi gastevi. es arsebiTad mo-
aswavebda totalitaruli reJimis diqtatis damyarebas kulturaze.
amgvar viTarebaSi tician tabiZe werda im gamouval mdgomareobaze,
romelic seriozul xelovnebas eqmneboda: `am SemTxvevaSi loRikurad
28
iSleba winaaRmdegoba. erTi mxriv, proletaruli kultura iTxovs mxo-
lod Tavis klasiur xelovnebas, meore mxriv, `nepo~ kidev Tavis
surogats, namdvili xelovneba ki _ is maradi Rirebulebis Semqmneli _
orive SemTxvevaSi gariyuli rCeba~.
Aamgvarad, tician tabiZe analitikurad akvirdeba da warmoaCens or
momakvdinebel saSiSroebas, romelTa winaSe aRmoCnda Tanamedrove
qarTuli kultura, xelovneba. Oorive es tendencia - xelovnebis `gasas-
aRebel saqonlad” qcevac da xelovnebis ideologizacia, ideologiur
iaraRad qcevac kulturis gamasobrivebas gulisxmobda. im periodis sab-
WoeTSi realur safrTxes, cxadia, xelovnebis ideologizacia ufro war-
moadgenda. proletaruli xelovnebis – maskulturis nairsaxeobis – meS-
veobiT diqtatorul reJims unda waremarTa adamianTa erTgvarovan, mda-
bio, agresiul masad Camoyalibebis procesi.
Ggasagebia, rom tician tabiZe antipaTiurad ekideba yovelgvar
maskulturas, romelic farTo masebis gemovnebas da moTxovnilebebs
aris morgebuli da moklebulia azris, grZnobis siRrmes da sifaqizes,
formis simdidres da daxvewilobas, imas, rac warmoadgens namdvili xe-
lovnebis arss da ris winaSec qeds ixridnen cisferyanwelebi.
`saWiroa meti dafiqreba, rom surogatma ar gamoacxados Tavis gege-
monia, romelic samudamoT daRupavs xelovnebas~ _ daaskvnis avtori. sam-
wuxarod, tician tabiZis es erTgvari winaswarmetyveleba axda _
surogatma marTlac moipova hegemonuri mdgomareoba.
rogorc vigebT werilidan ,,specebis kuriozi”(gazeTi ,,rubikoni”,
№15 – 23.09.1923.), ucxoeTidan xelovnebis sxvadasxva dargis gansaviTare-
blad sagangebod mowveul specialistebs `specebs” uwodebdnen. am
`specebis” anazRaurebis Sefardebas qarTveli profesionalebis mizerul
anazRaurebasTan miiCnevs tician tabiZe kuriozulad.
tician tabiZe, cxadia, kmayofilebas gamoTqvams imis gamo, rom Rir-
seuli materialuri anazRaureba aqvT Tbilisis stumrebs, romelTac isev
Cveni qveynis ganviTarebaSi SehqondaT wvlili, magram mas aRaSfoTebs
qarTvel xelovanTa diskriminacia, rac arsebiTad iyo maTi Semoqmedebi-
Ti srulfasovnebis auRiarebloba, maTi damcireba.
29
rogorc Cans, xelisuflebas undoda qarTvel xelovanTaTvis
arasrulfasovnebis grZnoba Caenerga, raTa Semdeg ufro advilad ganex-
orcielebina dabeCavebuli adamianebiT manipulireba.
VI Tavi
werilebi xelovnebaze
tician tabiZis sayuradRebo werili „zaqaria faliaSvili” (tabiZe
1966, t.2: 103-107), ar figurirebs qarTuli saopero xelovnebis
klasikosis – zaqaria faliaSvilisadmi miZRvnil im fundamentur musik-
ismcodneobiT SromebSi, romlebic ibeWdeboda 1940–50-ian wlebSi – ti-
cian tabiZis reabilitaciamde. es xarvezi dRemde Seuvsebelia.
werili analitikur-publicisturi xasiaTisaa da masSi araerTi mniS-
vnelovani mosazreba da samarTliani Sefasebaa gamoTqmuli, romlebic
dRes aqsiomatur WeSmaritebebad aRiqmeba, magram Tavisi droisTvis orig-
inaluri iyo. tician tabiZis werili mniSvnelovania imiTac, rom fali-
aSvilis garda aq saubaria rogorc qarTuli xalxuri, aseve profesiuli
musikaluri Semoqmedebis Zireuli Taviseburebebis Sesaxebac. qarTuli
profesiuli musikis fesvebs tician tabiZe qarTul xalxur musikaSi
eZebs.
tician tabiZis msjelobis diapazoni farToa - rodesac igi sau-
brobs qarTuli xalxuri musikis individualur specifikaze, paralels
avlebs qarTul xalxur poeziasTan - ixsenebs yivCaRis Sexvedras
qarTvel vaJkacTan muxranis velze, anda vefxvisa da moymis leqss da
qarTuli folkloris nimuSebs puSkinisa da Sileris baladebs utolebs.
Aaseve originaluria paralelebi vagneris da skriabinis – poetis
sayvareli kompozitorebis – grandiozul qmnilebebTan – `nibe-
lungebTan” da `promeTes himnTan”. avtori, rogorc yovelTvis, avlens
qarTuli kulturis TviTmyofadobis gamokveTisken da misi evropuli
xasiaTis da donis warmoCenisken swrafvas.
30
tician tabiZis emociuri teqsti aRbeWdilia avtoris rafinirebuli
musikaluri alRoTi da iSviaTi musikaluri wvdomiT. amave dros werili
gamsWvalulia publicisturi mizandasaxulobiT - gauRvivdes qarTul
sazogadoebas erovnuli siamayis grZnoba da sakuTari Zalebis da Sesa-
Zleblobebis rwmena. Aamitom ambobs tician tabiZe, rom genia eris bed-
nierebaa.
Tavis kidev erT gamoCenil Tanamedroves _ reJisor kote marjaniS-
vils uZRvnis tician tabiZe statias _ `durujis deklaracia~ (tabiZe
1966, t.2: 300-307),
kote marjaniSvilis pirovnebaSi da SemoqmedebiT figuraSi tician
tabiZes xiblavs am adamianis `novatoris buneba~, misi daudgromeli xasi-
aTi. tician tabiZes miaCnda, rom poeziaSi, xelovnebaSi stiqiuroba, spon-
tanuroba aris mTavari sawyisi da igi marjaniSvilis SemoqmedebaSic am
sawyiss xedavs da afasebs.
Ppoets da publicists izidavs reJisorisTvis damaxasiaTebeli
`gaafTreba da Tavganwiruloba~, anu is, ramac `cisferyanwelTa~ or-
denis poetur amboxs misca impulsi da swored amgvari Tanxmiereba ga-
napirobebda tician tabiZis aRfrTovanebas kote marjaniSviliT.N
`cisferyanwelTa~ SemoqmedebiT kredos da poetur msoflaRqmas, es-
Tetikas exmianeba tician tabiZis msjeloba marjaniSvilis Teatraluri
koncefciis Sesaxeb _ `misTvis Teatri ar iyo erTi romelime Teatri,
misTvis mTeli qveyana iyo erTi uzarmazari Teatri~. uneblieT gagax-
sendeba tician tabiZis poeturi striqoni leqsidan `qaldeas balagani~ _
`Cemi samSoblo _ saqarTvelo _ sxva Teatria~(tabiZe 1982: 495).
`cisferyanwelebisTvisac~ da kote marjaniSvilisTvisac samyaro, adami-
anTa cxovreba warmodgeboda Teatrad – sanaxaobad, saxiobad, niRbebis
TamaSad...
kote marjaniSvilis brZolam Teatraluri rutinis winaaRmdeg,
Teatris ganaxlebisken misma swrafvam gamoxatuleba hpova 1924 wels mis
garSemo Semokrebili axalgazrduli Teatraluri koleqtivis _ `duru-
jis~ SeqmnaSi. korporacia `duruji~ miznad isaxavda Teatris Semoqmedeb-
iTi cxovrebis da organizaciuli formebis gardaqmnas. igi brZolas
ucxadebda Zvel, dromoWmul Teatralur stils.
31
kote marjaniSvilis modernistuli ideebi stiqioniviT daatyda Tavs
imdroindeli Tbilisis dune da provinciul Teatralur cxovrebas da
tician tabiZe enTuziazmiT, SeiZleba iTqvas, erTgvari TavganwirviT
daudga gverdiT kote marjaniSvils. `Teatri ar aris is, rac nacion-
aluri sircxvilia: erovnul tipad miviRoT naleqi kintoebisa da yara-
CoRelebisa?.. es aris marTla Tavis dasamareba. Cven, `cisferyanwelebma~,
pirvelad SemoviReT `arSin mal alanis~ warmodgenis dangreva aqac da
provinciaSic... es Cveni esTetikuri da erovnuli siamayis moTxovnileba
iyo~ _ werda tician tabiZe axali Teatraluri koncefciis mxar-
dasaWerad. ,,icavda ra ,,durujis” pozicias, tician tabiZe evropuli
Teatris pozicias icavda” – wers Teatrmcodne vasil kiknaZe (kiknaZe 2003:
527).
`duruji~ upirispirdeboda primitiul Sexedulebas, romelic
Teatrs mxolod da mxolod gasarTobis funqcias utovebda da am
ubadruki Sexedulebis nacvlad amkvidrebda Teatris misiis humanistur
gagebas, Teatris maRal moqalaqeobriv paToss, maRalmxatvrulobas,
sadResaswaulo bunebas. `xelovnebis mizani sul ubraloa _ mianiWos
adamianebs sixaruli, STaberos maT mxneoba~(guguSvili 1971: 5) _ kote
marjaniSvilis es sayovelTaod cnobili sityvebi daedo safuZvlad
qarTuli Teatris axal esTetikas. tician tabiZem savsebiT gaiziara mar-
janiSvilis mier Teatraluri rutinisTvis dapirispirebuli sinTezuri
Teatris principi.
statiaSi tician tabiZe Cvens winaSe warmodgeba rogorc publicisti
da moazrovne, romelic saqarTveloSi evropuli kulturuli standartis
damkvidrebas cdilobs, radgan swored evropaa dinamiuri da individu-
alisturi; evropuli kulturis moTxovnaa, rom yovel xelovans Tavisi
gamorCeuli xma, saxe hqondes; swored evropuli arCevania swrafva siax-
lis da progresisken, rac anaTesavebda kote marjaniSvilisa da
`cisferyanwelebis~ SemoqmedebiT kredos. `Zvelis dangreva da uaryofa
ar aris danaSauli, _ erovnuli aRorZineba swored amazea damokidebu-
li... qarTveli eri imiT aris gamarjvebuli, rom yovelTvis ganaxlebis
gzas adgas, Torem isedac grZeli istoria nacrad aqcevda~.
32
Zveli Taobis Teatralebis dapirispireba kote marjaniSvilTan,
agreTve korporacia `durujTan~, Zalian hgavs e.w. `mamaTa da SvilTa
brZolas~ XIX s. 60-70-ian wlebSi, romlis ZiriTadi arsi iyo cxovrebis
patriarqalur-feodaluri wesis, kulturis, mwerlobis gaqvavebuli
formebis damcveli `mamebis~ da cxovrebis, kulturis ganaxlebisken
mswrafveli axali Taobis _ `Svilebis~ _ Seurigebeli dapirispireba. es
dapirispireba umTavresad literaturis sferoSi gamovlinda, magram
arsebiTad, moicavda mTel socialur cxovrebas da kulturas.
Ntician tabiZis inteleqtualur - SemoqmedebiTi Ziebebis Semajame-
bel formulasaviT JRers misi sityvebi, romlebSic qarTuli kulturis
modernizaciis da universalizaciis aucileblobaa gamokveTili: ”nu
viqnebiT karCaketilebi: msoflio radiusiT gaimarTos xazi qarTuli xe-
lovnebis da maT Soris, Teatrisac~.
sayovelTaod cnobilia 1930-ian wlebSi rusTavelis TeatrTan da-
kavSirebuli politikuri peripetiebi, imdroindeli mmarTveli wreebis
(upirvelesad lavrenti berias) sabediswero daintereseba am TeatriT _
misi SemoqmedebiTi koleqtiviT, repertuariT, yoveldRiuri cxovrebiT.
,,axmetels da bevr durujels Zvirad daujdaT maSindeli damoukide-
bloba. ,,durujis” gverdiT verc partiuli ujredi da verc komkavSiri
veras gaawyobdnen. beria Tavis werilSi pirdapir faSistur organizacias
uwodebs maT, radgan isini ar scnobdnen zemdgom organoebs”- vkiTx-
ulobT vasil kiknaZis wignSi(kiknaZe 2003: 540). tician tabiZis statia
,,rusTavelis Teatri” (tabiZe 1966, t.2: 308-317), 1930 welsaa dawerili da aq
ukve igrZnoba represiebis moaxloeba.
marjaniSvilis da axmetelis oponentebi acxadebdnen: `marTalia,
moxda erTgvari formis gadaxaliseba, ganaxleba, magram yvelaferi es
xdeba ucxo meTodiT da sad aris qarTuli erovnuli Teatrio~. statiis
avtori publicisturi simarTliT warmoaCens, rogor ikvreboda wre mar-
janiSvilisa da axmetelis garSemo. cnobilia, rom am orma novatorma re-
Jisorma mTlianad daangria Zveli patriarqaluri Teatris gaxevebuli
principebi da Zlieri reJisoris `diqtatura~ ganaxorciela. rogorc ti-
cian tabiZe wers, sabWoTa ideologiis poziciebidan es Sefasda rogorc
`mavne gadaxra~. amitom tician tabiZis Ria mxardaWera reJisorebisadmi,
33
romelTac ukve `mavneblobaSi~ sdebdnen brals da romelTagan erTi _
kote marjaniSvili _ sul male, faqtobrivad, gaZevebuli iqneboda
qarTuli Teatridan, xolo meore _ sandro axmeteli - daxvretili,
statiis avtoris Tamam nabijad unda CaiTvalos. cxadia, sabWoTa Teatris
`meurveebs~ arc reJisorTa namdvili da SeubRalavi avtoriteti mosdio-
daT TvalSi da arc maTi novatoruli evropeistuli Teatraluri eqsper-
imentebi.
`Teatri pirispir miadga...wyeul sakiTxebs _ es sakiTxebia: reper-
tuarisa, erovnulobisa da revolucionurobisa~ - wers tician tabiZe.
cxadia, rom samive es `wyeuli~ sakiTxi ukavSirdeboda sabWoTa xelisu-
flebis mier Teatris propagandistul manqanad qcevas.
literaturas da xelovnebas _ kinos, mxatvrobas, musikas da gan-
sakuTrebiT Teatrs sabWoTa ideologia yovelTvis akisrebda propagan-
distis funqcias. rodesac kinoxelovneba masebze Zlier zegavlenas jer
kidev ver axdenda, ar arsebobda masobrivi propagandis iseTi Zlieri
saSualeba, rogoricaa televizia, Teatris propagandistuli roli gan-
sakuTrebuli iyo. Teatri uSualo kontaqtSi Sedis publikasTan, mas
gaaCnia iseTi Zlieri iaraRi, rogoricaa sityva. sityvis meSveobiT Sesa-
Zlebeli xdeboda uxeSi zemoqmedeba `koleqtiur qvecnobierze~ da masebi
ufro advilad dasamorCileblebi da advilad samarTavebi xdebodnen.
cxadia, rusTavelis Teatric unda Camdgariyo sabWoTa xelisu-
flebis samsaxurSi da moexdina masebis konsolidacia komunisturi
ideebis garSemo. TeatrSi repertuari ise unda yofiliyo SerCeuli, rom
masebSi ganemtkicebina revoluciuri ganwyoba, SemarTeba.
meore mxriv, TeatrSi idgmeboda gasarTobi, sruliad ugemovno war-
modgenebi, romlebic izidavda farTo masebs imiT, rom ukmayofilebda
maT sicilis primitiul fiziologiur moTxovnilebas.
Ggasagebia, rom rafinirebuli literaturuli gemovnebis mqone
`cisferyanwel~ poets aRizianebs da Trgunavs rusTavelis Teatris mi-
zanmimarTuli degradaciac, msaxiobTa TamaSis vulgaruli manerac, rep-
ertuaris simwirec da mayureblis inteleqtualuri krizisic. modernisti
SemoqmedisTvis esTetikurad miuRebelia rogorc fsevdopaTetikuri sce-
34
nuri siyalbe da xelovnuri heroikul-isteriuli stili, aseve saeWvo ge-
movnebis vodeviluri piesebi da msaxiobTa TamaSis Sesabamisi manera.
rogorc statiidan Cans, saxelmwifos mxridan Teatris mimarT tar-
deboda iseTi politika, rom repertuaris gaubraloebiT, gaprim-
itiulebiT xalxis farTo masebis mozidva gamxdariyo SesaZlebeli da
advilad moxerxebuliyo seriozuli cxovrebiseuli problemebis miC-
qmalva, mtkivneuli Temebis sazogadoebis yuradRebis miRma datoveba.
Tanamedrove qarTveli Teatrmcodneebi ar kamaToben imaze, rom
raoden paradoqsuladac ar unda mogveCvenos, speqtakli “cxvris wyaro”
erTdroulad iyo pirveli qarTuli sabWoTa speqtaklic, romelic revo-
luciuri paTosiT iyo gamsWvaluli da amave dros pirveli qarTuli
evropuli rangis speqtaklic.
tician tabiZis statiaSi ,,cxvris wyaro” qarTul scenaze”(gazeTi
,,baxtrioni”, №21 - 15.07.1922.) Cans, rom axalma speqtaklma daamarcxa is
nihilizmi, romelic sufevda imdroindel qarTul TeatrSi. Teatris `sik-
vdilze TviTon reJisorebi da artistebic laparakobdnen ase daJinebiT~.
swored amitom tician tabiZe am movlenas ganixilavs rogorc gan-
sakuTrebulad mniSvnelovan erovnul-patriotul aqts.
tician tabiZe, rogorc Teatraluri kritikosi da Jurnalisti,
ubralod ki ar aRwers Teatralur faqtebs, aramed Tavisi koncefciis,
esTetikis prizmaSi gaatarebs movlenebs da amitom mZafr STagonebas da
stiqiur Zalas moiTxovs qarTuli Teatrisagan.
`cisferyanwelebi” da maT Soris tician tabiZec Tavidan
upirispirdebodnen akaki wereTels, rodesac uaryofdnen klasikur lit-
eraturas rogorc modernistebi da avangardistebi; swored akaki miaC-
ndaT im poeziis gansaxierebad, romelic unda daeZliaT da gadaelaxaT.
gasaTvaliswinebelia, rom rodesac isini gamoCndnen qarTul poeziaSi, aq
akakis epigonebi iyvnen gabatonebulni da ufro isini iwvevdnen
“cisferyanwelebis” gaRizianebas, vidre uSualod TviTon akaki. TandaTan
“cisferyanwelebs” simwife moemataT da ufro daafases akaki wereTeli.
statiaSi ,,akakis Zegli” (gazeTi ,,baxtrioni” №24, - 24.07.1922.) iakob
nikolaZis mier Seqmnili akaki wereTlis qandakebis TbilisSi dadgmasTan
dakavSirebiT wamoWrilia mniSvnelovani problema – qveyanaSi ar idgme-
35
boda qarTvel istoriul pirovnebaTa da sazogado moRvaweTa Zeglebi,
akakis Zegli mxolod gamonaklisi iyo. samagierod, komunistebi Zalisxme-
vas ar aklebdnen qveyanaSi TavianTi beladebis da sxvadasxva warmomav-
lobis revolucionerebis Zeglebis dadgmas. Znelia sabWoTa cenzuris
pirobebSi warmoidgino ufro Ria da gulwrfeli saubari am Temaze: `Cven
araferi gvaqvs sawinaaRmdego, rom yovel quCaze idgnen Zeglebi Tundac
ucxoelebis, romelTac TavianTi sicocxle SeuwiravsT kacobriobisTvis,
magram Cven gvaqvs ufleba moviTxovoT, rom umravlesoba am Zeglebisa,
iyos qarTvelebis...”. gansakuTrebiT mniSvnelovnad miaCnia statiis avtors
vaJa fSavelas da SoTa rusTavelis monumenturi Zeglebis dadgma.
tician tabiZe mourideblad mijnavs erTmaneTisgan qarTvel xalxs
da sabWoTa xelisuflebas da ocnebobs, rusTavelis, rogorc eris
sakraluri simbolos, monumenti erma komunistebis daxmarebis gareSe aR-
marTos piedestalze.
totalitaruli reJimebi Zalian aqtiurad cdiloben Secvalon ama
Tu im qveynis kulturuli landSafti. amisTvis pirvel rigSi iyeneben
arqiteqturas, qandakebas, monumentur mxatvrobas. amis dasturia leninis,
stalinis, mao Ze dunis, sxva `beladebis” mravalricxovani Zeglebi
sxvadasxva qveyanaSi.
tician tabiZe ibrZoda imisTvis, rom qveyanas, qalaqs SenarCuneboda
qarTuli saxe. ra Tqma unda, komunisturi simbolikis `mewyers” igi ver
SeaCerebda, magram mas surda, qveyanaSi nacionaluri kulturuli sim-
bolikac yofiliyo. arsebiTad, es iyo Taviseburi brZola erovnuli
TviTmyofadobis dasacavad totalitaruli reJimis pirobebSi.
tician tabiZe vrcel statiaSi ,,niko firosmani” (tabiZe 1966, t.2: 142-
163) am ucnauri biografiis pirovnebis da mxatvris Sromas wilnayarad
miiCnevs ucnobi agiografi avtorebisTvis damaxasiaTebel qristianul
TavmdablobasTan da sakuTari pirovnebis da Rvawlis srul nive-
lirebasTan.
tician tabiZe amCnevs erTgvar gaucxoebas firosmansa da saqarTve-
los Soris, firosmansa da im dros Soris, rodesac mas mouwia cxovreba:
`TiTqos is windawin momzadebuli iyo ... fantastiurad daSoreboda Cvens
Tanamedroveobas”.
36
Ees sazogadoebisTvis ucxod darCenili adamiani tician tabiZes war-
moudgeba rogorc fantasmagoriuli, zRapruli Tu miTologiuri per-
sonaJi, romelic providencialuri Zalebis mier iyo movlenili amqveynad,
raTa Tavis TavSi moulodnelad ganexorcielebina eris SemoqmedebiTi
potenciali.
Aavtori xazgasmiT aRniSnavs, rom sanam 1916 wels berlinidan ar
Camovida mxatvari dimitri SevardnaZe da TbilisSi ar danerga xelovan-
Ta evropuli kluburi Tanacxovrebis stili, manam aq aravis gaxsenebia
niko firosmanis arseboba.
tician tabiZe ganixilavs mankier socialur movlenas -
saqarTveloSi xSirad gulgrilad zurgs aqceven uniWieres adamianebs,
xolo sikvdilis Semdeg legendad aqceven maT.
tician tabiZis werilSi striqonebs Soris ikiTxeba Tbiliseli
mxatvrebis erTgvari SiSi firosmanis auxsneli, gaugebari pirovnebis
mimarT. isini gaurbodnen firosmanTan Sexvedras – gaurbodnen sakuTar
Tavs da sindiss, radgan, TviTon materialuri keTildReobiT uzrun-
velyofilebs da socialurad aRiarebulebs, uWirdaT firosmanisTvis
Tvalis gasworeba.
tician tabiZe mZafrad aRwers niko firosmanis sikvdilisSemdgom
sazogadoebriv aJiotaJs, im RonisZiebaTa erTgvar isteriul kaskads,
romelTac axorcielebdnen mxatvrebi, Jurnalistebi, xelovnebaTmcod-
neebi da sxvebi firosmanis saxelis ukvdavsayofad, arsebiTad ki sakuTa-
ri Secdomis gamosasworeblad.
`mTeli saqarTvelos win saSinel siRaribesa da araadamianur tan-
jvaSi gardaicvala ostati... vin icis, ramden xans moundeba lodini
saqarTvelos, rom kidev amovardes aseTi uecari madani kulturisa da
Semoqmedebisa. aseTi bednierebiT buneba iSviaTad asaCuqrebs xalxs... niko
firosmanma aseT gamwarebaSi dalia suli da mas ver gauges misma
Tanamedroveebma“ - wers tician tabiZe. swored es Tema _ `mTeli
saqarTvelos win“ adamianis sikvdili, gaucxoeba firosmansa da mis
Tanamedroveebs Soris – aris am teqstis laitmotivi. tician tabiZis
werilSi TvalnaTliv Cans, erTi mxriv, samxatvro sazogadoebis sicive
da, meore mxriv, mTeli sociumis indiferentizmi, rac aRmoCnda kidec
37
Semoqmedi adamianis Tavis TavSi Caketvis da gaucxoebis mizezi. tician
tabiZe xatavs firosmanis portrets da warmoaCens sakuTar Sinagan
cxovrebaSi danTqmuli adamianis bunebas.
tician tabiZis statia `niko firosmani“ 1926 wels aris dawerili.
cnobilia, rom imdroindel evropul, amerikul, rusul, qarTul prozaSi
xSirad gvxvdeba fsiqoanalitikuri skolis mamamTavrebis – froidis,
iungis da sxvaTa ideebis anarekli. swored 20-ian wlebSi iwereboda
mixeil javaxiSvilis da sxva qarTveli mwerlebis fsiqologizmiT aR-
beWdili moTxrobebi da romanebi, romlebSic avtorebi mizanmimarTulad
cdilobdnen moexelTebinaT adamianis sulis mTeli sirTule, amoecnoT
adamianis sulieri cxovrebis kanonzomierebebi Tu ucnaurobebi,
idumaleba.
amgvar idumalebiT savse, ucnaur adamianad gamoiyureba mxatvari
niko firosmani tician tabiZis werilSi.
tician tabiZes dakvirvebuloba, faqizi, adamianis sulis siRrmeebSi
Camwvdomi intuicia aZlevda imis saSualebas, rom Seeqmna mxatvris real-
isturi, utyuari portreti.
pirovnebaze dakvirvebis, misi qcevis analizis tician tabiZiseul
meTodTan axlosaa cnobili fsiqologis karl gustav iungis (iungi:
1995) analitikuri fsiqologiis ZiriTadi principebi, pirovnebis sulieri
wyobis iungiseuli analizi. iungis Teoriis Tanaxmad, ori tendencia –
eqstraversia da introversia Tanaarsebobs adamianSi, magram maT Soris
romelime xdeba xolme dominanturi. eqstraverti moZravia, aqtiuri mo-
saubrea, advilad amyarebs urTierTobebs da ar uWirs adamianebTan Se-
gueba, Tanacxovreba. gareSe faqtorebi misTvis gadamwyvetia. introverti,
piriqiT _ asocialuria, CaZirulia sakuTari fiqrebis, grZnobebisa da
sulieri gamocdilebis samyaroSi; is midrekilia gansjisken, TavSekave-
bisken, ganmartoebisken, survili aqvs, ganeridos gareSe da ucxo
obieqtebs, misi interesebi fokusirebulia sakuTar Tavze.
tician tabiZis werilSi TiTqos gaTvaliswinebulia es
dakvirvebebi adamianTa fsiqotipebze, saerTod, misi Tanadrouli
fsiqologiis xedvis rakursebi. statiis mTavari personaJis fsiqikaSi
zemoTnaxsenebi ori tendencia ebrZvis erTmaneTs. Mmas xSirad ecvleba
38
xasiaTi – xan impulsuria, mSfoTvare, agresiuli, mometebulad agznebu-
lia, metwilad ki depresiulia, sakuTar TavSi Caketili, Cumi, arakontaq-
turi, arakomunikabeluri, axasiaTebs socialur urTierTobaTa simcire,
rigidulia, anu uWirs, xSirad ki saerTod ar SeuZlia Secvalos raime,
rac obieqturad moiTxovs Secvlas, radgan uZneldeba garemosTan ur-
TierTqmedeba.
tician tabiZe gansakuTrebulad miapyrobs yuradRebas firosmanis
bavSvobas - mzrunvelobasmoklebuli martoxela bavSvis cnobierebaSi
samudamod aRibeWda cxovrebis simkacre da es mis aracnobiersac, cxadia,
daasvamda daRs.
werilis erT-erTi umniSvnelovanesi mxatvruli maxasiaTebelia kon-
trasti. aq TvalSisacemia, erTi mxriv, sazogadoebis sulieri siduxWire,
xolo meore mxriv, mxatvris Sinagani keTilSobileba, swrafva TviTganx-
orcielebisken, muSaobis wyurvili, Semoqmedi adamianis bunebrivi survi-
li, iyos Tavisi xelovnebiT bednieri.
tician tabiZes prozaikosis niWierebiT aqvs aRbeWdili mis mimarT
mtruli da damTrgunveli Zalebis pirispir Tavis TavSi Caketili, sa-
kuTari SemoqmedebiT moculi adamianis SeboWiloba, erTi mxriv, da meore
mxriv, misi gaxsniloba keTilganwyobili adamianebis mimarT.
Aavtori aanalizebs niko firosmanis mier ganvlil SemoqmedebiT
gzas da misi naxatebis erTgvar prezentirebas axdens – axarisxebs maT
Tematur-Sinaarsobrivi da mxatvruli TvalsazrisiT. igi mkiTxvels
sTavazobs mxatvris tiloebis sistematizacias, komentirebul katalogs.
tician tabiZis empaTia statiis gmiris mimarT imdenad Rrmaa, rom
TiTqos sakuTar cxovrebad da sikvdilad ganicdis mxatvris cxovrebas
da sikvdils: “rodis mokvda, ra pirobebSi, an vin damarxa, es aravin
icis” – es sityvebi mZafri intuiciis mqone adamianis tragikuli winaT-
grZnobiT aris dawerili, romelic aseve gaqra 1937 wlis erT dRes.
tician tabiZe da sxva qarTveli inteligentebi axali, sabWoTa
xelisuflebis pirobebSi cdilobdnen, qarTul kulturaSi cxo-
velmyofeli sawyisebi aRmoeCinaT da gaeZlierebinaT. maTi mizani iyo,
rac SeiZleba srulad, mTeli simdidriT warmoeCinaT qarTuli kultu-
39
ra, raTa qarTvel xalxs Tavisi erovnuli TviTmyofadobis SenarCuneba
SeZleboda internacionaluri diqtaturis pirobebSi.
niko firosmanSi tician tabiZem da misma Tanamoazreebma dainaxes
qarTveli xalxis sulieri da SemoqmedebiTi Zala da dasaxes igi xalxis
niWis da energiis simbolod. maT firosmanSi - xalxis SvilSi, ,,ubralo”
kacSi, ara elitis, aramed demosis warmomadgenelSi - eris amouwuravi
SesaZleblobebi ganWvrites; Mmisi figura aRiqves imis imedismomcem niS-
nad, rom qarTuli demosi didi potencialis mqonea.
SeiZleba iTqvas, rom es iyo ilia WavWavaZis Tvalsazrisis
moSvelieba Znel droSi - Tvalsazrisis, rom qarTveli xalxis gad-
amrCenia misi elitis Sevseba da gadaxaliseba xalxis wiaRidan.
statia “qimerioni” (gazeTi ,,barrikadi”,M№5 – 22.01.1922.) dawerilia
erTgvari mxatvruli daudevrobiT, uceremonio TavisuflebiTa da artis-
tulobiT; teqsti datvirTulia dokumenturi informaciiT, portretebiT,
saxeebiTa da saxelebiT, landebiT, istoriuli eqskursebiT, politikuri
SefasebebiT, pikanturi Wornarevi komentarebiTa da paTetikuri fra-
zebiT. vis ar gadaawydebiT aq – ruseTis samoqalaqo oms gamoqceul in-
teligentebs, bohemur da gabedul Semoqmedebs, akademikos poets,
gretxenisTvalebian germanel qals, kolombinas kostiums da niRabs Se-
farebul qarTvel poets; aqve arian `Zveli kokotkebi... Julikebi, speku-
liantebi, mxatvrebi, Jonglerebi, poetebi... rembo, andrei beli...~. rogorc
TviTon tician tabiZe ityoda, `da yvelaferi ireva qimerebSi... da ar aqvs
daTvla am qimerebs~.
statiis kompoziciur wyobas SeiZleba vuwodoT organizebuli qaosi,
saidanac TandaTan amoizideba da gamokveTil saxes iZens kafe `qimerioni~
Tavisi istoriiT da bohemuri yoveldRiurobiT, – rogorc xelovnebis
nimuSi da rogorc xelovanTa savane.
ruseTis revoluciis da samoqalaqo omis aCrdili Tan sdevs am
werils – aq ixatebian rusi emigranti mxatvrebi – sergei sudeikini da
saveli sorini, `romelnic ruseTis samoqalaqo omma gadmoyara
saqarTveloSi”. swored am gamanadgurebeli omis suraTebis fonze iqmneba
kontrasti: TbilisSi adamianebi Tavisuflad cxovroben, qmnian, Tavs bed-
nierad grZnoben.
40
susxiani ruseTis mkacri peizaJebi tician tabiZis mier apokalipturi
poeturi saxeebiT aris gacocxlebuli: `ruseTi sami wlis win – es iyo
raRac фantasmagoria, marTla astraluri mtveri gayinuli siciviT
sTovda maSin ruseTSi; samoqalaqo omis ganadgureba, Crdilo poliusis
okeanis sicive, SimSili dasuli misteriamde~. rusuli zamTris ul-
mobel klimats statiaSi erTvis da amZafrebs daundobeli, sastiki
politikuri klimati: `sisxliani `Ceka~, rogorc egviptis sasjeli, gad-
mocvenili emigrantebi, rogorc landebi raRac ara adamianuri teroris
qveS mTeli Tavis arsebiT gamoTqvamen raRac gaumeorebels. bibliis
dauTvlel gamogonebul koSmarebSi albaT verc erTi ver miaRwevs am
teroramde~.
“aRTqmul qveynad” eCvenebodaT ruseTidan Camosulebs Tbili da
stumarTmoyvare, Tavisufali saqarTvelo. tician tabiZe ixsenebs, rom
`kulturuli adamianebi kocnidnen miwas Cveni Tvalis win tfilisSi da
stiroden, roca xedavden eleqtronis sinaTles, TiTqo saflavSi
gamoRviZebuli xalxi ver itevden haers da sinaTles~.
rus da qarTvel xelovanTa urTierTobebis warmodgeniT publicisti
cdilobs gviCvenos ori qveynis urTierTobis optimaluri formac da
Sinaarsic. Tavisufali, demokratiuli saqarTvelo yovelgvari kom-
pleqsis, resentimentis gareSe amyarebs kavSirs rusul kulturasTan.
kulturebi erTmaneTs amdidreben, avseben, kulturebs ara aqvT
sazRvrebi, kulturaSi ar arsebobs metropolia da kolonia. 1921 wels,
ukve okupaciis Semdeg daweril statiaSi tician tabiZe dagvanaxebs, rom
saqarTvelos da ruseTis urTierToba okupantis da okupirebulis ur-
TierToba ki ar unda iyos, aramed Tanaswori da Tavisufali, kulturis
Semoqmedi pirovnebebis Tanaziaroba. aseTi Tvalsazrisi dResac metad
aqtualuria. statiis qveteqstSi ikiTxeba, rom ruseTi SiSismomgvreli
saxiT ki ar unda evlinebodes saqarTvelos, aramed unda uCvenebdes mas
Tavis kulturul saxes, romelic uTuod pativiscemas imsaxurebs.
`qimerionSi~ gaielveben portretebi, ufro xSirad ki Strixebi
portretebisTvis, daaxloebiT ise, rogorc kinokamera gadaiRebda
msubuqi garbeniT kafe `qimerionis~ dabindul interierSi msxdom adami-
anebs. simbolisturi emociuri momnusxvelobiT qmnis tician tabiZe kafes
41
realuri Tu virtualuri stumrebis mxatvruli saxeebis fantasmagoriul
kaskads.
`qimerioni~ nostalgiuri grZnobiTaa dawerili. kafes atmosfero
Zvirfasi warsulis ganumeoreblobis gancdas utovebs mkiTxvels. es war-
suli poeturad zeaweulia.
werilis stili msubuqia, Tavisufali da amiT kafes ideas ireklavs.
Aamgvari stiliT ixateba daudevari, niWieri da bednieri adamianebis
Wreli, Tavisufali samyaro – kafe `qimerioni~.
“qimerionis” saxiT tician tabiZe qmnis Tavisuflebis apologias ax-
laddamyarebuli bolSevikuri reJimis pirobebSi.
daskvna
tician tabiZisTvis, rogorc publicistisTvis, organulia saWir-
boroto, mwvave sazogadoebrivi Temebisadmi, problemebisadmi mZafri in-
teresi. mas gansakuTrebulad aRuZravs cnobiswadils socialuri
cxovrebis dinamika. es imiTac aris ganpirobebuli, rom misTvis ax-
lobeli iyo samyaros Secvlis, ganaxlebis avangardistuli paTosi.
mniSvnelovania dakvirveba tician tabiZis zogierTi narkvevis sab-
WoTa publicistur paTosze, rac unda ganvixiloT represiuli reJimis
pirobebSi, sikvdilis safrTxis winaSe aRmoCenili pirovnebis TviTgadar-
Cenis instinqtis aracnobier tragikul gamoZaxilad, agreTve adamianis
Sinagani SfoTviT gamowveul, gaucnobierebel prevenciul saSualebad,
romelic mimarTulia sicocxlisadmi muqaris Semcveli situaciis aRsak-
veTad.
tician tabiZis publicisturi azrovnebis stilis ganxilvas efuZneba
daskvna, rom mis narkvevebSi kompoziciuri elementebis siuxve (port-
retebi, peizaJebi, lirikuli wiaRsvlebi, istoriuli eqskursebi,
sinamdvilis cocxali suraTebi da sxv.), narkvevTa kompoziciuri sim-
wyobre da gamarTuloba tician tabiZis mier publicistikaSi poeziidan,
literaturidan “gadmonergili” mwerluri ostatobis komponentebia.
42
tician tabiZisTvis ucxoa weris mxolod aRweriTi an gansjiTi
manera, is qmnis tropebs, saxeTa mTel sistemas. Mmisi narkvevebis
kompoziciis mravalferovan elementebs erT mTlianobad kravs publi-
cistis mkafio Tu uCinari avtoportreti.
tician tabiZis gansjas saqarTvelos Sesaxeb me–20 saukunis da-
sawyisis inteleqtualuri da emociuri atmosferos zegavlena emCneva. aq
Tavs iCens qarTuli mesianizmis idea. avtoris cnobiereba erTianad aris
moculi saqarTvelos daRupvisa da gadarCenis ideiT da swored mas
ukavSirdeba erovnuli mesianizmi.
qarTuli mesianizmi arsebiTad politikuri neoromantizmis gam-
ovlineba iyo da ara Sovinizmis an nacionaluri SezRudulobisa da ego-
izmisa. saqarTvelos xsnis gzis Ziebisas tician tabiZe mkveTrad am-
JRavnebs Tavis dasavlur kulturul-politikur orientacias. Mmisi
azriT, evropa aziaSi saqarTvelos gavliT Seva da amiT saqarTvelo sam-
saxurs gauwevs evropas – iqneba misi kulturis erTgvari gamtari, misi
ideebis damnergavi – evropis mowinave simagre, forposti aziaSi.
EaRsaniSnavia, rom publicistis aseTi geopolitikuri xedva dResac
Zalian mniSvnelovani da aqtualuria saqarTvelosTvis.
tician tabiZis sagangebo da pozitiuri msjeloba omis fenomenis
Sesaxeb cxadyofs, rom avtoris interesi am sakiTxisadmi pirvel msof-
lio omSi saqarTvelos monawileobiT, saqarTvelos gaTavisuflebisTvis
misi mniSvnelobiT aris ganpirobebuli. yvelaze antihumanur movlenad
statiaSi miCneulia araTavisufleba. avtoris azriT, arsebobs omze, sik-
vdilze uaresi boroteba – monoba, anu gamudmebuli kvdoma.
sabWoTa reJimis damyarebam saqarTveloSi ukve sruliad sxva erov-
nuli problemebi wamoWra publicistis winaSe. tician tabiZe gan-
sakuTrebiT mwvaved grZnobs qarTuli enis gadarCenis problemas. igi
xedavs, rom Aenaze zrunvis egidiT bolSevikebi cdilobdnen enis gaprim-
itiulebas, viTomda gaxalxurebas, mwerlebis da moazrovneebis individ-
ualur stilTa nivelirebas, usicocxlo da unificirebuli, ideolo-
gizebuli enis damkvidrebas. swored amitom, umZimes istoriul pirobebSi
eris gadarCenisTvis, misi sulieri cxovrebis TviTmyofadobis SenarCu-
nebisTvis avtori aucileblobad miiCnevs da daJinebiT moiTxovs qarTu-
43
li saxelmwifo gamomcemlobis arsebobas da literaturuli pro-
cesebisaTvis stimulis mimcemi seriozuli da mniSvnelovani organos -
axali Jurnalis daarsebas, romelic iqneboda qarTuli kulturis isto-
riis da Tanamedroveobis gamaerTianebeli cocxali sivrce.
mweralTa yofis da SemoqmedebiTi cxovrebis pirobebis
gaumjobesebis problemas tician tabiZe farTo planiT xedavs. publicis-
ti, Tavisi epoqis ZiriTadi tendenciis sapirispirod, miiCnevda, rom sax-
elmwifos mizani sakuTari Tavis gaZliereba ki ar unda iyos, aramed man
adamianis SemoqmedebiT Zalebs unda Seuqmnas gamovlenis pirobebi. tician
tabiZis logikiT, saxelmwifo unda emsaxurebodes kulturas, adamianebis
sulier ganviTarebas, maTi Tavisuflebis gafarToebas.
studentTa TemiT publicistis dainteresebis siRrmiseul motivad
warmoCndeba is, rom igi studentobas yvelaze Tavisuflebismoyvare da
sazogadoebaSi Tavisuflebis damamkvidrebel socialur jgufad miiCnevs.
studentebis cxovrebis mZime pirobebs tician tabiZe maT mimarT xelisu-
flebis gulgrilobiT da uyuradRebobiT xsnis. gansakuTrebiT mankier
movlenad igi saxavs xelisuflebis studentobisadmi damokidebulebis
diferencirebas imis mixedviT, ideologiurad ramdenad axloblebi arian
isini misTvis. Ppublicisti gamokveTs sabWoTa xelisuflebis sa-
ganmanaTleblo politikis mzakvrul mizans - mas surs, studenti axal-
gazrdoba Tavisi ideologiis adeptad aqcios.
studentobisadmi miZRvnili statiebi, tician tabiZis mTel publi-
cistikasTan erTad, mowmobs, rom cisferyanweli poeti, romelic adreul
axalgazrdobaSi sakmaod gaucxoebulad aRiqvamda TergdaleulTa
memkvidreobas, mogvianebiT maT msgavsad mimarTavs SemoqmedebiT Zalisxme-
vas mtkivneuli erovnul-socialuri problemebis gaazrebisa da gada-
Wrisaken.
qarTvel xelovanTa socialuri problemebis ganxilvisas vlindeba
publicistis - demokratiuli cnobierebis mqone adamianis - swrafva Cve-
ni kulturuli cxovrebis evropeizaciisken, rac SeuZlebeli iyo bol-
Sevikuri diqtaturis pirobebSi. tician tabiZe analitikurad akvirdeba
da warmoaCens or saSiSroebas, romelTa winaSe aRmoCnda Tanamedrove
qarTuli kultura, xelovneba _ xelovnebis komercializacia, misi
44
`gasasaRebel saqonlad” qcevac da xelovnebis ideologizacia, ideolo-
giur iaraRad qcevac kulturis gamasobrivebas gulisxmobda. im periodis
sabWoeTSi realur safrTxes, cxadia, xelovnebis ideologizacia ufro
warmoadgenda. proletaruli xelovnebis meSveobiT diqtatorul reJims
unda waremarTa adamianTa erTgvarovan, mdabio, agresiul masad Camoyal-
ibebis procesi.
xelovnebisadmi miZRvnil statiebSi avtori avlens qarTuli kul-
turis TviTmyofadobis gamokveTisken da misi evropuli xasiaTis da do-
nis warmoCenisken swrafvas.Mme-20 saukunis qarTuli klasikuri musikis
fuZemdeblis - zaqaria faliaSvilis Sesaxeb dawerili emociuri statia
gamsWvalulia publicisturi mizandasaxulobiT - gauRvivdes qarTul
sazogadoebas erovnuli siamayis grZnoba da sakuTari Zalebis da Sesa-
Zleblobebis rwmena. amitom ambobs tician tabiZe, rom genia eris bed-
nierebaa.
qarTuli Teatris reformatoris – kote marjaniSvilis tician ta-
biZiseul Sefasebas gansazRvravs is, rom misTvis poeziaSi, xelovnebaSi
mTavari sawyisi stiqiuroba, spontanurobaa da igi marjaniSvilis
SemoqmedebaSic am sawyiss xedavs da afasebs. poets da publicists izi-
davs reJisorisTvis damaxasiaTebeli `gaafTreba da Tavganwiruloba~, anu
is, ramac `cisferyanwelTa~ ordenis poetur amboxs misca impulsi da
swored amgvari Tanxmiereba ganapirobebda tician tabiZis aRfrTovanebas
kote marjaniSviliT. Teatrze msjelobisas tician tabiZe warmodgeba
rogorc publicisti da moazrovne, romelic saqarTveloSi evropuli
kulturuli standartis damkvidrebas cdilobs.
TbilisSi iakob nikolaZis mier akaki wereTlis qandakebis dadgmis
pozitiuri Sefasebis paralelurad tician tabiZe TvalnaTliv warmog-
vidgens, Tu rogor aqtiurad cdilobs totalitaruli reJimi, Secvalos
qveynis kulturuli landSafti. komunistebi Zalisxmevas ar aklebdnen
qveyanaSi TavianTi beladebis da sxvadasxva warmomavlobis revolucion-
erebis Zeglebis dadgmas. aseT viTarebaSi tician tabiZe, rogorc publi-
cisti, ibrZoda imisTvis, rom qveyanas, qalaqs SenarCuneboda qarTuli
saxe.
45
tician tabiZe, rogorc publicisti, cdilobs axali, sabWoTa
xelisuflebis pirobebSi qarTul kulturaSi aRmoaCinos da gaaZlieros
cxovelmyofeli sawyisebi. is eswrafis mTeli simdidriT warmoCndes
qarTuli kultura, raTa qarTvelma xalxma Tavisi erovnuli
TviTmyofadobis SenarCuneba SeZlos internacionaluri diqtaturis
pirobebSi. niko firosmanis pirovnebisa da mxatvrobisadmi miZRvnil
vrcel statiaSi es Semoqmedi dasaxulia qarTveli xalxis sulieri da
SemoqmedebiTi energiis simbolod. man firosmanSi _ xalxis SvilSi,
,,ubralo” kacSi eris amouwuravi SesaZleblobebi ganWvrita. SeiZleba
iTqvas, rom es iyo ilia WavWavaZis Tvalsazrisis moSvelieba Znel droSi
_ Tvalsazrisis, rom qarTveli xalxis gadamrCenia misi elitis Sevseba
da gadaxaliseba xalxis wiaRidan.
nostalgiuri grZnobiTaa dawerili tician tabiZis werili `qimeri-
oni~. kafes atmosfero Zvirfasi warsulis ganumeoreblobis gancdas
utovebs mkiTxvels. simbolisturi emociuri momnusxvelobiT qmnis tician
tabiZe kafes stumrebis mxatvruli saxeebis fantasmagoriul kaskads da
Tavisuflebis apologias axladdamyarebuli bolSevikuri reJimis piro-
bebSi. 1921 wels, ukve okupaciis Semdeg daweril statiaSi tician tabiZe
dagvanaxebs, rom ruseTis da saqarTvelos urTierToba okupantis da
okupirebulis urTierToba ki ar unda iyos, aramed Tanaswori da
Tavisufali, kulturis Semoqmedi pirovnebebis Tanaziaroba. aseTi
Tvalsazrisi dResac metad aqtualuria.
Jurnalistika, publicistika tician tabiZisTvis mimzidveli da
saintereso aRmoCnda imiT, rom aqac, iseve rogorc literaturaSi, Tumca
gansxvavebuli xerxebiT da rakursebiT, ixateba cxovreba. publicistikaSi
tician tabiZem aRmoaCina imis SesaZlebloba, rom moexelTebina dro,
cocxali Tanamedroveoba da mravalganzomilebiani sinamdvile mkveTrad
subieqturi interpretaciis sagnad eqcia. misTvis Ppublicistika am
sinamdvilis mtkivneul problemebSi garkvevis, sakuTari moqalaqeobrivi
poziciis da mrwamsis demonstrirebis da sazogadoebrivi azris
formirebaSi uSualo monawileobis saSualebaa. is principuli, amave
dros TanamgrZnobeli Jurnalisti da publicistia, amkvidrebs ”human-
46
isturi Jurnalistikis” principebs - gulwfelad interesdeba adamianis
bediT da mkacr epoqaSi adamianur keTilganwyobas da siTbos inarCunebs.
weris sada, Stampebisgan absoluturad dazRveuli stili, mkafiod
gamovlenili inteleqtualizmi, warmosaxvis cocxali unari, simarTlis-
moyvareoba tician tabiZis, rogorc publicistis, arsebiTi Tvisebebia. Ees
gamorCeuli poeti warmogvidgeba rogorc drois mZafri SegrZnebiT aR-
Wurvili, emociuri da gamWriaxi publicisti.
damowmebani:
gastevi 1919: Гастев, Алексей. О тенденциях пролетарской культуры. Пролетарская
культура. 1919. http://aptechka.agava.ru/statyi/teoriya/manifest/proletcult1.html
guguSvili 1971: guguSvili, eTer. qarTuli sabWoTa Teatri. Tbilisi: xe-
lovneba, 1971.
danto 2000: Данто, Артур. Ницше как философ. Москва: Идея-Пресс, 2000.
iungi 1995: Юнг К.Г. Психологические типы. Санкт-Петербург: Ювента”,/ Москва: Про-
гресс- Универс, 1995;
kiknaZe 2003: kiknaZe, vasil. qarTuli dramatuli Teatris istoria. t.1,
Tbilisi: saari, 2003.
ortega-i-gaseti 1991: Ортега- и- Гассет, Хосе. Дегуманизация искусства. Москва: Ра-
дуга, 1991.
orueli 2011: orueli, jorj. 1984. Tbilisi: palitra L, 2011.
saqarTvelos istoriis narkvevebi: t. 8. Tbilisi: sabWoTa saqarTvelo,
1970.
tabiZe 1960: tabiZe, tician. rCeuli. Tbilisi: sabWoTa saqarTvelo, 1960.
tabiZe 1966: tabiZe, tician. werilebi literaturasa da xelovnebaze.
samtomeuli. t. 2. Tbilisi:literatura da xelovneba, 1966.
tabiZe 1966: tabiZe, tician. narkvevebi, Targmanebi. samtomeuli. t. 3. Tbi-lisi: literatura da xelovneba, 1966. tabiZe 1982: qarTuli poezia: t. 8. Tbilisi: nakaduli, 1982.
toinbi 1991: Тойнби, Арнольд. Постижение истории. Москва: Прогресс, 1991. toraZe 2010: toraZe, gulbaT. Mmusikis samyaroSi. Tbilisi: musikaluri
fondi, 2010.
47
totalitarizmi da literaturuli diskursi 2010: saerTaSoriso
samecniero konferencia. totalitarizmi da literaturuli diskursi. me-
20 saukunis gamocdileba. Mmasalebi. Tbilisi: literaturis institutis
gamomcemloba, 2010.
qiqoZe 1919: qiqoZe, geronti. erovnuli energia. Tbilisi: mTavrobis stamba,
1919.
heli, zigleri 1997: Хьелл Л., Зиглер Д. Теории личности. Санкт Петербург: Пи-
тер, 1997.
hese 1987: Гессе, Герман. Письма по кругу. Москва: Прогресс, 1987.
http://modernism.ge/