Ministru kabineta noteikumi Nr.126

Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§)

Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība

lauksaimniekiem

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un

lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai

tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu

(ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem

maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ

Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula

Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES)

Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un

Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr.

1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).

2. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:

2.1. vienoto platības maksājumu;

2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;

2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm;

2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām;

2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem;

2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām;

2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem;

2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem;

2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi;

2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem;

2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu.

3. Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus:

3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm;

3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm;

3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām;

3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām;

3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti.

4. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā

noteiktie gadījumi.

5. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014.

gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu

atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo

maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula

Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku

atbalsta dienestā iesniedz:

5.1. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1.

punktu pieņem zemkopības ministrs.

7. Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā

izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES)

Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības

pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam.

8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2.

punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu,

kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no

kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par

saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā

iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu,

un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti.

9. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu

3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma

valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno

īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus,

un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu

paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4.

apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:

10.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā

izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam

iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto

pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un

persona, kas saimniecību nodod;

10.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu

pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam

iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto

pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas,

uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas

saimniecību nodod.

11. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu

kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos

pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts

budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/201355. pantu.

12. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to

nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu.

2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma

2.1. Vienotais iesniegums 13. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz

Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4.

un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu

iesniedz līdz 2015. gada 15. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā norāda

atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu,

kurš konkrētajā laukā dominē (pārsniedz 50 procentus) attiecībā pret augiem, kas tajā dabiski iesējušies.

14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā sniedz

atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu,

kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 15. jūnijam un dominē līdz kārtējā gada 31.

augustam, pārsniedzot 70 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski.

15. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir 10 vai vairāk hektāru lauksaimniecības zemes, tai skaitā

lauksaimniecības zeme, kas netiek pieteikta tiešajiem maksājumiem, vienoto iesniegumu un lauku bloku

karti aizpilda Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas

Nr. 640/2014 11. pantam.

15. Lauksaimnieks vienoto iesniegumu un lauku bloku karti iesniedz Lauku atbalsta dienesta

elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas Nr. 640/2014 11. pantam.”

15.1 Lauksaimnieks, uz kuru neattiecas šo noteikumu 15. punkts, ir tiesīgs vienoto iesniegumu

iesniegt papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā par vienotā

iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā norāda Lauku atbalsta dienesta

klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma veidlapu un lauku bloku karti

papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 2016. gada 25. aprīļa triju darbdienu laikā pēc

pieprasījuma iesniegšanas.

16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā

pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās

ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība.

161. Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši

regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā

iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā,

tostarp par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Iesnieguma

saturs ir noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā.”

17. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 15. panta 2. punktu

lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām

vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem

maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts

līdz regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. apakšpunktā minētajam termiņam.

2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma 18. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu lauku

bloku precizēšanai par:

18.1. tādu jaunu lauksaimniecības zemes gabalu iekļaušanu lauku reģistrā vai lauku reģistrā

iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu precizēšanu, kuri kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst

regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem;

18.2. šo noteikumu 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētās ekoloģiski nozīmīgās platības

iekļaušanu vai precizēšanu lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgo platību slānī.

18. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes gabalu:

18.1. kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;

18.2. par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta

elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu

lauksaimniecības zemes gabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes gabala iekļaušanu lauku reģistrā,

ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un

4. punkta nosacījumiem. Iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā;

18.3. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz

0,3 hektāri, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32.

panta 2. un 4. punkta nosacījumiem.

18.1 Vienotajā iesniegumā deklarē tikai to šo noteikumu 116.2., 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto

ekoloģiski nozīmīgo platību, kura iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu

platību slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta

elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā

jau iekļautas ekoloģiski nozīmīgas platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikumam.”

19. Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši

regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā

iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes (tai skaitā par

lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem) iekļaušanu lauku reģistrā.

20. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz

mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloka platības.

21. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt

lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka

maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā

gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem.

2.3. Kontroles sistēma 22. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un

pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita

veiktās pārbaudes.

23. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm - Lauku atbalsta

dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauksaimniecības datu centram veikt pārbaudi

saimniecībā un pēc attiecīgās iestādesLauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma apliecina

atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

24. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar

pārbaudes rezultātiem.

25. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas

Nr. 1306/2013 64. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas

nosacījumu un saistību pārkāpums.

26. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem

rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu

saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā

regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko

izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar

kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu

(turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas

regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem

maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk –

regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

27. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam

atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem

maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto

atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

28. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai

saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc

pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu

dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to

samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

29. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda

kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta

7. punktam.

30. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni

saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai

nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai.

31. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku

atbalsta dienestāattiecīgajai kompetentajai kontroles iestādei paskaidrojumus vai precizētu informāciju

saistībā ar kontroles ziņojumu.

31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 16. panta 1. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka

lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 13. punktā minētajā iesniegumā

deklarēto platību ir:

31.1 1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina

par vienu procentu;

31.1 2. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina

par diviem procentiem;

31.1 3. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem.

3. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas

darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās) 32. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā

minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar

regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu.

32.1 Regulas Nr. 1307/2013 9. panta un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļas nosacījumi attiecas

uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo

noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

32.2 Par saistītām personām uzskatāmas:

32.2 1. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:

32.2 1.1. ja vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā

komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentus;

32.2 1.2. ja vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai kooperatīvās sabiedrības

daļupaju vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai

pašai personai;

32.2 2. komercsabiedrība vai kooperatīva sabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, ja

tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz ir vairāk nekā 50 procenti;kurai pieder vairāk nekā 50 procenti

no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības.

32.2 3. komercsabiedrība vai kooperatīva sabiedrība un zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ja tās

līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz ir vairāk nekā 50 procentu;

32.2 4. zemnieku vai zvejnieku saimniecība un šīs saimniecības īpašnieks;

32.2 5. atvasinātā publiskā persona un komercsabiedrība, ja atvasinātai publiskai personai pieder

vairāk nekā 50 procentu komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības.

32.2 6. divas vai vairākas juridiskas personas, kas pieder vienam īpašniekam.

33. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu

nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu

kopsumma nepārsniedza 5000 euro.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

34. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas:

34.1. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā

reģistrētas personas;

34.2. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas

lidlauku apsaimniekotāji;

34.3. pārvalda pastāvīgus sporta laukumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu

reģistrā reģistrētās personas;

34.4. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes

dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas

teritorijas;

34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās

personas;

34.6. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas

deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu

reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās

klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20.

decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību

statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas

par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas

Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18.

panta pirmo un otro daļu.

35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to

saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada 1. aprīlī vai 1. augustā.

36. Šo noteikumu 34. punktau prasību nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno lauksaimniecības,

veterinārijas un dārzkopības izglītības programmu grupas.

37. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu

lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto

personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā

platība ir vismaz 60 hektāri.

37.1 Ja tiešo maksājumu pretendenta vienotajā iesniegumā pieteiktā atbalsttiesīgā lauksaimniecības

zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri, vienotais iesniegums uzskatāms par regulas Nr. 1307/2013 9.

panta 2. punkta trešajā daļā minētā aktīva lauksaimnieka statusa pierādījumu.

38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo

maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir

lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no

lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma.

39. Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir:

39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas

Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

39.2. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas

Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi,

ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d"

apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts;

39.3. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)

Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013) 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a"

apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29., 31. un 37. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts,

kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību.

40. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

41. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas

saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo

noteikumu 34. punktā minētajos reģistros.

43. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas

nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada

15. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu.

44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma

saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka

statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina:

44.1. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā

noteiktajam kritērijam;

44.2. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā

noteiktajam kritērijam;

44.3. (svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159).

44.1 Iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta

pretendentu un tā saistītajām personām.

45. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu 44.

punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai

zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

46. Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks

nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

47. Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību,

atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par:

47.1. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli

un akcīzes nodokli;

47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības

nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

48. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās

vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts.

48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas

Nr. 1305/2013 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27.,

28., 29., 31. un 37. pantu.

4. Maksājuma samazinājums 49. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts

piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu

procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro.

50. Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku

atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita

iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas

nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

51. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā

darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības

veidu.

52. Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.

oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām,

kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei

lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

53. Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību,

nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem,

informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu

iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

5. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana 54. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir

mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai

neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam

nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60.

pantu.

55. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta

rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi

ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot

uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un

gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga

platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības

zemes platību.

56. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai

risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks

10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar

apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi.

6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi 57. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi:

57.1. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā;

57.2. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība

ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

58. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas

Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir

0,3 hektāri.

59. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a"

apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība:

59.1. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas

Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens

lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.2. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un

platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām

prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku

atbalsta shēmas maksājumam;

59.3. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts

saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un

saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;

59.4. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām

piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga

aizņem mazāk par 0,3 hektāriem;

59.5. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem

ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis

nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks,

piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam

pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā

valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības

zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto

atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu

kopsumma ir mazāka par 100 euro.

7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji 62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;

62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim

ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;

62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un

tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai

laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai

nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks

(izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu,

sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai

nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu

laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.

63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot

kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.

64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju

sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo

cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav

reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas

sistēma.

65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta

kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:

65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un

vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai

novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot

šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;

65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;

65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti

zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata

zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi

attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā

audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā

gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav

pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo

noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis

informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par

trim vai vairāk procentiem.

66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji,

tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada

15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita,

izņemot:

66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami

biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā

gada 15. septembrim;

66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās

darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir

noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas

tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kārtējā

gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada

1. oktobrim;

66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti

kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts

augu aizsardzības dienestā;

66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru

ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada

1. maijam;

66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide,

audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas

Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas

uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66.

punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas,

kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo

stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem

metriem.

69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru,

– ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo

ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli

to aizņemtajai platībai.

70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas

starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību

sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platībuas un lauku platības kopsummu, ko vienotajā

iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu

procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā

gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai

valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.

73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves,

celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.

8. Savstarpējā atbilstība 74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo

noteikumu 5. pielikumā.

75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides

stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo

noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto

maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.

8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi 76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus

lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju

klasifikatoru;

76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens

resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk

nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

76.3. pazemes ūdeņos aizliegts tieši vai netieši (izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem)

ievadīt šo noteikumu 5.1 pielikumā minētāsneievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās vielas un

šīs vielas saturošus produktus (tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas

līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, biocīdus),bīstamās

vielas, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek

noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī. Šo noteikumu 5.1 pielikumā minēto vielu un šo vielu

saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, lai nepieļautu šo vielu noplūdi un tiešu vai

netiešu emisiju pazemes ūdeņos, to tvertnēm, konteineriem, iepakojumam ir jābūt cieši

noslēgtiem, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos glabā uz pamata, kurā nav plaisas, lai

nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē.;

76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir

lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz

ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās

darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un

krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus,

sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens

plūsmu gultnē;

76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī

drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām

vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;

76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju –

iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj

līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot

ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz

30. jūnijam – pārējās teritorijās.

8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma 77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu

2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta

nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un

Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma

administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.

78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā

savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde

saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.

80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var

iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.

81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas

rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli

zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

9. Vienotais platības maksājums 82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas

Nr. 639/2014 35. pantu.

83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku

atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā

deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;

83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo

noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja

lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē

proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.

84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas

Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.

10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju

platību 85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku

atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā

saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC)

monitoringā.

86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā

iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), un

norāda kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas.

Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam

iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7.

pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu

(kg/ha);

86.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā

norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam

(minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 25 15 kg/ha).

87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi

vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu

noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8.

pielikums).

88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto

maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību

iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC

monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto

naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju

platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.

90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta

2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai

veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru

saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34.

panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu

informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.

11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības

praksi 92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas

Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.

93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina

Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.

94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt

lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par

pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai

izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007.

gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par

Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.

95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības

lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz

to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas

Nr. 834/2007 11. pantu.

96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības

praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām,

izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas

Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā

lauksaimniecības platībā.

11.1. Kultūraugu dažādošana 97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas

Nr. 639/2014 40. pantu.

98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d"

apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.

99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz

lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.

100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot

sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.

100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par

atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu.

101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie citur neminēti kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē"

vai "Dažādi kultūraugi nelielā platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no

kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta

pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši

regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.

102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas

elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.

103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas

un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai

tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka

kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā

deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai

ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.

11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji

104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar

regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 4342. pantu.

105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie

ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības

nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu,

par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par

mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to

buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par

to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to

dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas

nosacījumus.

106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām

ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir

kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē,

izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas

sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts

ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par

tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku

atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski

jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms

kārtējā gada 1. februāra.

106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta

dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot

pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.

106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta

dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"

publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par

trim vai vairāk procentiem.

106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem

lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja

statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja

apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai

attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta

dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē

informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

107. Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju

platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

108. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos

zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā

gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana 109. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2.,

3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.

109.1 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus

un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, vienotajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo

zālāju.

109.2 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus

un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai

kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, arī tad, ja šajā laikposmā zeme bija uzarta un

sākotnēji augušās zāles lopbarības vietā ir iesēta cita zāles lopbarība, vienotajā iesniegumā kārtējā gadā

deklarē kā ilggadīgo zālāju.

109.3 Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda vienotajā

iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 2.

pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu

aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta vienotajā iesniegumā.”

110. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo

lauksaimniecības zemi.

111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam

Lauku atbalsta dienests aprēķina, un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" publicē informāciju par:

111.1. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;

111.2. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara

attiecības izmaiņām.

112. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies par trim, bet ne

vairāk kā par pieciem procentiem, lauksaimniekam, kas piesakās uz šo noteikumu 2. punktā minēto

atbalstu, ir pienākums nepārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ja

vien nav saņemts Lauku atbalsta dienesta saskaņojums.

113. Šo noteikumu 112. punktā minēto saskaņojumu Lauku atbalsta dienests izsniedz

lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību vai

likvidējot vai samazinot mājlopu skaitu ganāmpulkā par vairāk nekā 50 procentiem pēc stāvokļa kārtējā

gada 15. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo datumu.

114. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par

pieciem procentiem:

114.1. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām

izmantojamu zemi;

114.2. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas

Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir

pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, par

pienākumupunktu informē lauksaimniekupar prasību pārveidot citām vajadzībām izmantojamu

zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;

114.3. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības

saņemšanas.

114.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas

uz lauksaimniekiem, kuri ilggadīgo zālāju platību ir pārveidojuši par zemi, kas nav izmantojama

lauksaimniecībā, atbilstoši valsts iestādes vai publiskas atvasinātas personas lēmumam par zemes

izmantošanas veida maiņu vai šo platību ir apmežojuši.

11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība 115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas

Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.

116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kas tiek uzturēta vismaz sešus mēnešus pēc kārtas kārtējā gadā un

vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kas aizsargājami saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

116.3. zeme 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā, ko aizņem grupā augoši koki un koku un krūmu

puduri;

116.4. 1–20 metru platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu

gadu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu

seguma, un tās var appļaut. Ja laukmali aizņem zālaugu sugas augi un tā izveidota gar aramzemē

sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs

116.5. dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10

metru platā joslā;

116.6. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613, sk. grozījumu 2.

punktu);

116.7. zeme, ko aizņem līdz kārtējā gada 15. septembrim labības vai labības un proteīnaugu

pasējā sētas šādas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene,

hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā

auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas

skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.8. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna (Medicago), ragainais

vanagnadziņš (Lotus corniculatus), āboliņš (Trifolium), tostarp sarkanais āboliņš, bastarda

āboliņš un baltais āboliņš, lauka pupas (Vicia faba), vīķi (Vicia), zirņi (Pisum), amoliņš

(Meliotus), austrumu galega (Galega), lupīna (Lupinus) un esparsete (Onobryschis). Slāpekli

piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli

piesaistošajiem kultūraugiem Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas

ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu

klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto

lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.9. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis,

vasaras ripsis viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, facēlija vai vasaras vīķi ––, kas iesēti

ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. augustam1. septembrim, un sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā

gada 15. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja vienotajā iesniegumā par

kārtējo un iepriekšējo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs un starpkultūras

augs pieder pie atšķirīgas sugas. Starpkultūru sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas

īpatsvars veido vismaz 20 procentus vai katra kultūrauga skaita īpatsvars veido vismaz 20

procentus.

117. Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas

Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktu, izmanto šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina

koeficientus.

118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punkta

prasību 2015., 2016. un 2017. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā

aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas šo noteikumu 11. pielikumā minētajos pagastos vai

novados.

119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem (laukmali, dīķikoku

un krūmu grupu), neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un

deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā.

120. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība,

ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā

vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.

121. Dīķus un koku un krūmu grupas uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai šie ainavas elementi

robežojas ar aramzemi vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp

aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

121.2. starp dīķi un aramzemi vai starp koku un krūmu grupu ir izvietota laukmale, kas

ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

122. Laukmales un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktu

uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala

robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā

piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais

zālājs vai ilggadīgais stādījums.

123. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

124. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

124.1 Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski

nozīmīgas platības veids neatbilst situācijai dabā vai ja netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par

ekoloģiski nozīmīgu platību, vai ja deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad

lauksaimnieka rīcībā esošu platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga

platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā

iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu deklarētās ekoloģiski

nozīmīgas platības lieluma sasniegšanai trūkstošo platību. Grupā augošus kokus, koku un krūmu

pudurus, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski

nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes brīdī ir identificējami saimniecībā un

lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai valdījumā.

12. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem 125. Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks par savas pirmās

dibinātās lauku saimniecības platību vai kontrolē esošās lauku saimniecības, kura ir pārņēmusi pirmo

dibināto saimniecību, platību, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto

iesniegumu, norādot, ka tas pretendē uz attiecīgo maksājumu. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar

kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt maksājumu gados jauniem lauksaimiekiem,

ja tā izveidota:

125.1. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;

125.2. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja:

125.2.1. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības

lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās maksājumam gados jauniem

lauksaimniekiem tiek uzsākts tās likvidācijas process, to pabeidzot ne vēlāk kā līdz kārtējā gada

15. oktobrim;

125.2.2. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi,

nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.

126. Regulas Nr. 1307/2013 50. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi

saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā

zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:

126.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai

saņemšanai;

126.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

126.3. Valsts ieņēmumu dienestā lauksaimniecisko darbību deklarē kā personas

saimnieciskās darbības jomu vai veidu.reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, norādot

lauksaimniecisko darbību kā personas darbības veidu Valsts ieņēmumu dienestā.

127. Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē:

127.1. viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja

gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.

decembrim tam pieder vairāk nekā vismaz 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

127.2. viens vai vairāki jauni lauksaimnieki vienpersoniski, reāli un ilgstoši kontrolē

individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts

iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tie ir

individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir

paraksta tiesības;

127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja

gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.

decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi –no

tiem pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jaunajiem

lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka

tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem piederošo kapitāldaļu skaits nav mazāks

par 51 procentu ir vairāk nekā 50 procentiem un ir saglabājtas viņu paraksta tiesības.

127.1 Vienotajā iesniegumā norāda šo noteikumu 127. punktā minēto jauno lauksaimnieku vārdu,

uzvārdu un personas kodu.

127.2 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas

apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, viens jaunais

lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts

iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tam pieder vismaz

50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības.

127.3 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē individuālajā (ģimenes)

uzņēmumā vai zemnieku saimniecībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta

saņemšanai 2015. un 2016. gadā, jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē tās lēmumus, ja kārtējā

gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim

tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

Kontrole var tikt īstenota vienpersoniski vai kopīgi ar personām, kas neatbilst nosacījumiem par gados

jaunu lauksaimnieku.

127.4 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas

apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, vairāki jaunie

lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts

iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder

vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta

tiesības. Ja kāds no gados jaunajiem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē

kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem

kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.

decembrim piederošo kapitāldaļu skaits ir vismaz 50 procentiem un katram atsevišķi – vismaz 20

procenti kā arī saglabājas paraksta tiesības.

128. Ja jaunais lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības,

maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību, kuru norāda

lauksaimnieks, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana

saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

129. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo

noteikumu 126.2. un 126.3. apakšpunktā minēto datu atbilstību.

130. Maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā

ar regulas Nr. 1307/2013 50. panta 8. punktu.

131. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 50. panta 9. punktam maksājumu gados jauniem

lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem.

131.1 Atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt individuālais (ģimenes) uzņēmums,

zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība ne vairāk kā piecus gadus un ne ilgāk kā līdz gadam, pēc

kura individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai kapitālsabiedrību vairs nekontrolē

neviens jaunais lauksaimnieks, kurš to kontrolēja no 22. maija līdz 31. decembrim gadā, kad tā pirmo

reizi tika apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam.

13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts 132. Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku

atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot izvēlēto brīvprātīgā saistītā atbalsta veidu.

132.1 Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo

noteikumu 14.1 pielikumā.

13.1. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm 133. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

133.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada

15. maija;

133.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par

lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

133.3. ganāmpulkā tiek veikta to pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku

pārraudzību vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim un izslaukums no govs, kurai pēdējā

standarta laktācijā, kas noslēgta pārraudzības gadā, no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā

gada 30. septembrim ir vismaz 5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500

kilogramu. Izslaukuma prasība netiek attiecināta uz pārraudzībā esošām slaucamām govīm, kuru

pirmā standarta laktācija tiek uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā

gada 30. septembrim.

133.3. pārraudzības gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim)

noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem

aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz

5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500 kilogramu. Prasību par

izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības

gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim) un kur pārraudzība veikta

vismaz līdz kārtējā gada 30.septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku

pārraudzību.

134. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic

saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku

barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu

uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā

pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par

piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts

saimniecībā.

135. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina,

dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas

attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

136. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām

govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no

Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

137. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi

identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas

Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām

ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/201431. pantā.

138. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 133. apakšpunktā minētajām

prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes

saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un

izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām.

Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā minēto kontroles ziņojumu un

iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

139. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam

izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu,

kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

140. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par

saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr.809/2014 2. panta 2. punktu.

13.2. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām 141. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā

gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

142. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

142.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

142.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15.

maija;

142.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos

aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību.

143. Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina,

dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

144. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un

kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu

centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

145. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai

reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4.

punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts

regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

146. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam

izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama

pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

147. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām

piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju

par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

148. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 141. un 142. punktā minētajām

prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic saimniecībās

pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai

saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai

saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu

centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas

Nr. 809/2014 43. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

13.3. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem 149. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 12.

pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo

šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

149.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir

sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas

16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.2. bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir

turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas

dienā;

149.3. zīdītājgovi, ko neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, un kura ir turēta lauksaimnieka

ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

150. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un

par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un

reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

151. Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2.

punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā

gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

152. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un

to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības

datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

153. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti

vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta

4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā

minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

154. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 149. un 150. punktā minēto atbilstību pārbaudi

saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 42. un 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu.

155. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam

izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās

veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

156. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem

piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju

par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

13.4. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām 157. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā

gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

158. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

158.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

158.2. pieder pie gaļas šķirnes vai kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes (13. pielikums) vai ir

iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

158.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos

aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

158.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1.

jūlija.

159. Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu

attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod

tiesības saņemt atbalstu.

160. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu

sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra

lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

161. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai

reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4.

punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts

regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

162. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām

piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju

par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

163. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 157. un 158. punktā minēto atbilstību pārbaudi

saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku

atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes

saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai

saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai

saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu

centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai.

164. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam

izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama

pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

13.5. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem 165. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

165.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja,

kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš;

165.2. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas,

augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

165.3. kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

166. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par

kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai.

167. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

167.1. kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu

hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

167.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti

enerģijas ieguvei.

168. Šo noteikumu 165.2. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta

dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

169. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par

lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.3.

apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un

izlietošanu.

170. Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu 165. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi

saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un

sagatavo kontroles ziņojumu.

171. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta

2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo

proteīnaugu hektāru skaitu kārtējā gadā.

172. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.6. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem 173. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes

ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un

noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

174. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

174.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par

vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

174.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir

iegūtas vismaz trīs tonnas kartupeļu cietes.

175. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo

noteikumu 173. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko

nosaka, dalot ar trīs to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam

piegādātājiem kartupeļiem.

175.1 Cietes ražotājs šo noteikumu 173. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim

iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

176. Šo noteikumu 175. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta

dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru,

kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto

kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 14. pielikumā norādīto zemūdens

svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

177. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs

norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

177.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša

transportlīdzekļa svaru;

177.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša

transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20

kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz.

Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts,

bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

178. Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas

apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam

kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta

dienestā, bet trešo uzglabā pats.

179. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:

179.1. piegādes datums;

179.2. apliecinājuma dokumenta numurs;

179.3. audzēšanas līguma numurs;

179.4. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

179.5. transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

179.6. transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

179.7. piegādātās kravas bruto svars;

179.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru

un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

179.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;

179.10. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;

179.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars;

179.12. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts.

180. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53.

panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo

cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā.

181. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas

informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites

informācijai.

182. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam saimniecībā

pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.1. apakšpunktam.

183. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu

daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma

dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites

informācijai.

13.7. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

184. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

184.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A)

kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;

184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A,B)

kategorijas sēkla;

184.3. kopējā sēklas kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par

vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

184.4. no viena hektāra ir iegūtas un sertificētas vismaz astoņas tonnas kartupeļu.

185. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku

apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru

atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132.

punktu.

185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir

platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības

dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

185.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā

informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas

kartupeļu apjomu.

185.3 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo

noteikumu 185.2 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 184.4. apakšpunktā noteikto

sēklas kartupeļu ražības rādītāju.

186. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu

noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19.

pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība

radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un

nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks,

lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas

varētu apsekot attiecīgo platību.

187. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto

atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.

188. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.

pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu,

kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

189. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41.

panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada

15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

189.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

189.2. kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

190. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas

Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī

kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.

13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un

lopbarības augu sēklām 191. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

191.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene,

daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene,

kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda

āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā,

baltā vai šaurlapu);

191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas

sēkla;

191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā

platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

191.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

191.5. no viena hektāra ir iegūts un sertificēts vismaz šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais

attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjoms.

192. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību

lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru

atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132.

punktu.

192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts

augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

192.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā

informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto

attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

192.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks

līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā

gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

192.4 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo

noteikumu 192.2 vai 192.3 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 14.2 pielikumā

noteikto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu ražības rādītāju.

193. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par

lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas

Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu,

ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības,

kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos,

lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības

dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu

191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

195. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.

pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu

aizsardzības dienestā.

196. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un

"h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15.

maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

197. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta

apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu 198. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

198.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.),

rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas

(Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum

Moench);

198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

labības sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

198.3. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem

šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam

platības maksājumam;

198.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

198.5. no viena hektāra ir iegūts un sertificēts vismaz šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais

attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjoms.

199. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei,

sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši

vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība,

kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā

pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

199.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā

informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto

attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

199.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks

līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā

gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

199.4 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo

noteikumu 199.2 vai 199.3 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 14.2 pielikumā

noteikto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu ražības rādītāju.”.

200. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu

noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr.640/2014 19. pantā minētā

neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies

nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi

laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to

pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas

varētu apsekot attiecīgo platību.

201. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu

198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

202. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.

pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to

saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

203. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un

"h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15.

maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

203.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

203.2. kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

204. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas

Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī

kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem 205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par

vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

205.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

206. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo

noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.

207. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta

2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto

atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi

208. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja

kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi

(Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta

vienotajam platības maksājumam.

209. Nosakot vasaras rapša un vasaras ripša atbalstiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu

saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 3. punktu.

210. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo

noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

211. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi un vasaras ripsi saskaņā ar regulas

Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī

kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša un vasaras ripša hektāru skaitu kārtējā gadā.

212. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem 213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus,

galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus,

burkānus, galda rāceņus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus,

melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus,

patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, parastās jeb dārza pupiņas,

skābenes, rabarberus, spinātus, vai mārrutkus, parastās dilles vai salātus;

213.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem

aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam

platības maksājumam;

213.3. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

214. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo

noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

215. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53.

panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo

dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām 216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

216.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus,

saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes,

upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes vai kazenes;

216.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu

stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam

platības maksājumam.

217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo

noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

218. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas

Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī

kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma 219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.

220. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas

Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

221. Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas

Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 15.

jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados,

lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221.

punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā

gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.

223. Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski

informē Lauku atbalsta dienestu.

224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo

noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai

turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 22. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par

izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to

izdara 25 dienu laikā pēc 22. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas

Nr. 640/2014 13. pantu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

225. Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15.

jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību

gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

226. Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus

priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no

šādiem nosacījumiem:

226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā

pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās

lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;

226.2. 2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst

regulas Nr. 1307/2013 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;

226.3. 2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo

maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks

būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam

atbalstam, ir vismaz 500 euro;

226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību

kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā

minētās vienības;

226.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai

mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

227. Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda,

ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību

gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

228. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada

1. maijam informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta

shēmā.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

229. Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam

nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma

saņemšanas.

230. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:

230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība

mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

230.2. kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas

Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.

230.1 Tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu,

kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes

hektārus, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. Persona, kas

pārņem tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu brīvā

formā par tiesību pārņemšanu un mantojumu apliecinošu dokumentu kopiju, uzrādot oriģinālu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts

atbalsts

15.1. Vispārīgie nosacījumi 231. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim

publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.

232. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē

tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta

un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr.1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un

reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes

Regulu (EK) Nr. 820/97.

233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:

233.1. atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas

nosacījumiem;

233.2. līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

233.1 Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta maksimālais apmērs

2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 16.1 pielikumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm 234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

234.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes

dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;

234.2. par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet

izmanto teļu zīdīšanai;

234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.

235. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232.

punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

235.1. pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku

atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu234.

punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;

235.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm,

lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā

iesniegumu (17. pielikums);

235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits

nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā

(kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles,

kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku

skaita;

235.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto

dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā

minētā iesnieguma iesniegšanas.

236. Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka

ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc

minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu

dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz

to Lauku atbalsta dienestā.

237. Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam

maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:

237.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31.

decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā

gadā;

237.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja

šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.

238. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā,

Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu

aprēķina metodiku:

238.1. realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot

realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem

ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796

kilogrami));

238.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar

slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju

skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.

238.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar zīdītājgovju

skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm 239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232.

punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar

Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

239.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā

iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;

239.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā

iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.

240. Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka

ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc

minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu

dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta

dienestā.

240.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar aitu māšu skaitu,

kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām

241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu,

kas:

241.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām

2006. gadā;

241.2. 2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

242. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests

aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība = Nplatība x 0,995

, kur Qplatība

Mplatība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme (euro/ha);

Nplatība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta apmērs par platībām

valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

243. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits

kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 241. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks

atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības

maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par laukaugu platībām 244. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par

hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām

2009. gadā.

245. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta

dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība= Nplatībax 0,995

, kur Qplatība

Mplatība– atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme (euro/ha);

Nplatība– kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām

apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība– kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 244.punktu.

246. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits

kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 244. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks

atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst

vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.6. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par kartupeļu cieti 247. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu

kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam

par kartupeļu cieti 2011. gadā.

248. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta

dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M tonna = N tonna x 0,995

, kur Q tonna

M tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme (euro/tonna);

N tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti

apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Q tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo

noteikumu 247. punktu.

16. Noslēguma jautājumi 249. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumus Nr. 139

"Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu

ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 65. nr.; 2014, 65., 174. nr.).

250. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus 2015. gadā piemēro tām aizsargājamām

ekoloģiski jutīgo zālāju platībām, kas kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku

identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pēc stāvokļa 2015. gada 1. martā.

251. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

252. Lauksaimniekam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumiem Nr. 139

"Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā tiešā atbalsta shēmu

ietvaros" ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā iesniegumu īpašā atbalsta saņemšanai par pienu

2013./2014. kvotas gadā (no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam), piegādes kvotas apjomu

nosaka pēc pielāgošanas.

253. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir mazāk nekā 10 hektāru lauksaimniecības zemes un kurš objektīvu

apstākļu dēļ nevar iesniegt vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās

sistēmā, var iesniegt vienoto iesniegumu papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku

atbalsta dienestā par vienotā iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā

norāda Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma

veidlapu un lauku bloku karti papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 25. aprīļa triju

darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126

Vienotā iesnieguma minimālās satura prasības

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Vienotajā iesniegumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz

atbalstu, jo īpaši:

1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas

numuru;

2) ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un (vai) lauku attīstības pasākumiem,

par kuriem lauksaimnieks iesniedz iesniegumu;

3) informāciju par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem,

norādot lauka numuru, lauku bloka numuru, lauka platību, zemes izmantošanas veidu (kultūras

kods) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;

4) lauku bloku karti, kurā nepārprotami identificējami lauksaimnieka rīcībā esošie

lauksaimniecības zemes gabali un nelauksaimniecības zemes gabali, kas pieteikti atbalstam;

5) norādi par to, ka uz lauksaimnieku attiecināmi šo noteikumu 3. nodaļas nosacījumi

(aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai nepieciešamā informācija);

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un par to, ka lauksaimniekam ir

zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrētajām tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības

pasākumiem, un viņš apņemas tos ievērot.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2. pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

EN

P s

lāp

ekli

pie

sais

toši

ku

ltū

rau

gi

BS

A p

ar p

rote

īnau

gie

m

BS

A p

ar v

asar

as r

apsi

un

vas

aras

rip

si

BS

A p

ar s

erti

ficē

tu l

abīb

as s

ēk

lu

BS

A p

ar s

erti

ficē

tu s

tieb

rzāļ

u,

lop

bar

ības

aug

u s

ēklu

BS

A p

ar d

ārze

ņie

m

BS

A p

ar a

ug

ļiem

un

og

ām

bio

loģ

isk

ās d

audzv

eid

ības

uzt

urē

šan

a

zālā

jos

vid

i sa

ud

zējo

šu m

eto

žu l

ieto

šan

a

dār

zkop

ībā

sau

dzē

joša

s v

ides

izv

eid

e, a

udzē

jot

aug

us

nek

tāra

ieg

uv

ei

rug

āju

lau

ks

ziem

as p

erio

dā

bio

loģ

isk

ā la

uk

saim

nie

cīb

a

mak

sāju

mi

apg

abal

iem

, k

uro

s ir

dab

as v

ai

citi

sp

ecif

isk

i ie

rob

ežo

jum

i

1. Graudaugi

1.1. Auzas 140 x x x x

1.2. Auzas ar

stiebrzāļu pasēju 141 x x x

1.3. Kvieši, vasaras 111 x x x x

1.4. Kvieši, vasaras, ar

stiebrzāļu pasēju 113 x x x

1.5. Kvieši, ziemas 112 x x x x

1.6. Mieži, vasaras 131 x x x x

1.7. Mieži, vasaras, ar

stiebrzāļu pasēju 133 x x x

1.8. Mieži, ziemas 132 x x x x

1.9. Rudzi 121 x x x x

1.10. Tritikāle, vasaras 150 x x x x

1.11. Tritikāle, vasaras,

ar stiebrzāļu

pasēju

152 x x x

1.12. Tritikāle, ziemas 151 x x x x

1.13. Griķi 160 x x x x x

1.14. Griķi ar

tauriņziežu pasēju 161 x x x x x

1.15. Graudaugu un

zirņu vai vīķu

maisījums ar

stiebrzāļu pasēju,

kur proteīnaugi >

50 %

446

x x x

1.16. Graudaugu un

zirņu vai vīķu

maisījums, kur

445

x x x x

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

proteīnaugi > 50

%

2. Zālāji

2.1. Stiebrzāļu un

lopbarības

zālaugu

maisījumi

2.1.1. Ilggadīgie zālāji3 710 x x x

2.1.2. Aramzemē sētu

stiebrzāļu vai

lopbarības

zālaugu maisījums

720 x x

2.2. Stiebrzāles

tīrsējā

2.2.1. Pļavas timotiņš

sēklas ieguvei 731 x x x

2.2.2. Pļavas auzene

sēklas ieguvei 732 x x x

2.2.3. Hibrīdā airene

sēklas ieguvei 733 x x x

2.2.4. Daudzziedu

viengadīgā airene

sēklas ieguvei

734 x x x

2.2.5. Sarkanā auzene

sēklas ieguvei 735 x x x

2.2.6. Ganību airene

sēklas ieguvei 736 x x x

2.2.7. Niedru auzene

sēklas ieguvei 737 x x x

2.2.8. Pļavas skarene

sēklas ieguvei 738 x x x

2.2.9. Kamolzāle sēklas

ieguvei 739 x x x

2.2.10

.

Citur neminētas

stiebrzāles 713 x x

2.2.11 Auzeņairene

sēklas ieguvei 761 x x x

3. Tauriņzieži, tai

skaitā pākšaugi

tīrsējā

3.1. Sarkanais āboliņš 723 x x x x x x

3.2. Baltais āboliņš 724 x x x x x x

3.3. Bastarda āboliņš 725 x x x x x x

3.4. Lucerna 726 x x x x x

3.5. Austrumu galega 727 x x x x x

3.6. Ragainais

vanagnadziņš 728 x x x x x

3.7. Amoliņš 729 x x x x x

3.8. Esparsete 714 x x x x x

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

3.9 Lauka pupas 410 x x x x x x

3.10. Zirņi 420 x x x x x x

3.11. Lupīna (saldā jeb

dzeltenā, baltā,

šaurlapu)

430 x x x x x x

3.12. Vīķi, vasaras 441 x x x x x x

3.13. Vīķi, ziemas 442 x x x x x x

3.14. Soja 443 x x x

4. Zaļmasas augi un

lopbarības

sakņaugi

4.1. Kukurūza

biogāzes ieguvei 791 x

4.2. Citur neminēta

kukurūza 741 x x x

4.3. Lopbarības bietes,

cukurbietes 831 x x

5. Eļļas augi un

šķiedraugi

5.1. Kaņepes 170 x x x x

5.2. Lini, šķiedras 310 x x x

5.3. Lini, eļļas 330 x x x

5.4. Rapsis, vasaras 211 x x x x

5.5. Rapsis, ziemas 212 x x x

5.6. Ripsis, vasaras 213 x x x x

5.7. Ripsis, ziemas 214 x x x

6. Dārzeņi

6.1. Sēklas kartupeļi 821 x x x

6.2. Cietes kartupeļi 825 x x x

6.3. Kartupeļi, kas

citur nav minēti 820 x x x

6.4. Tomāti 826 x x x x

6.5. Ziedkāposti 842 x x x x

6.6. Citur neminēti

kāposti (baltie vai

sarkanie

galviņkāposti,

rožu jeb Briseles

kāposti, galda

kolrābji,

sparģeļkāposti,

virziņkāposti jeb

Savojas kāposti,

lapu kāposti,

brokoļi, Pekinas

kāposti), izņemot

870 x x x x

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

lopbarības

kāpostus

6.7. Burkāni 843 x x x x

6.8. Galda bietes,

mangolds (lapu

bietes)

844 x x x x

6.9. Gurķi un

kornišoni 845 x x x x

6.10. Sīpoli, šalotes

sīpoli, maurloki,

lielloku sīpoli un

batūni

846 x x x x

6.11. Ķiploki 847 x x x x

6.12. Puravi 849 x x x x

6.13. Galda rāceņi,

turnepši 851 x x x x

6.14. Galda kāļi 856 x x x x

6.15. Selerijas 852 x x x x

6.16. Redīsi un melnie

rutki 853 x x x x

6.17. Pētersīļi 854 x x x x

6.18. Pastinaks 855 x x x x

6.19. Dārza ķirbis,

cukīni, kabači,

patisoni

857 x x x x

6.20. Vīģlapu, lielaugļu,

muskata ķirbis 858 x x x x

6.21. Parastās jeb dārza

pupiņas 859 x x x x

6.22. Skābenes 860 x x x x

6.23. Spināti 862 x x x x

6.24. Mārrutki 863 x x x x

6.25. Salāti 864 x x x x

6.25.1 Parastās dilles 874 x x x x

6.26. Topinambūri 865 x x x

6.27. Paprika 867 x x x

6.28. Baklažāni 868 x x x

6.29. Sparģeļi 869 x x x

6.30. Dārzeņi, ja

vienlaidu platībā

augošas BSA2

atbalsttiesīgās

dārzeņu

kultūraugu sugas

katra aizņem

mazāk par 0,3 ha

un kopējā

871 x x x x

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

saimniecības

aramzemes platība

nav lielāka par 10

ha8

7. Augļi un ogas

7.1. Zemenes 926 x x x x

8. Ilggadīgie

stādījumi

8.1. Ābeles 911 x x x x

8.2. Bumbieres 912 x x x x

8.3. Saldie un skābie

ķirši 932 x x x x

8.4. Plūmes 914 x x x x

8.5. Aronijas 918 x x x x

8.6. Smiltsērkšķis 919 x x x x

8.7. Avenes 921 x x x x

8.8. Upenes 922 x x x x

8.9. Sarkanās un baltās

jāņogas 933 x x x x

8.10. Krūmmellenes

(zilenes) 924 x x x x

8.11. Lielogu dzērvenes 934 x x x x

8.12. Ērkšķogas 927 x x x x

8.13. Krūmcidonijas 928 x x x x

8.14. Kazenes 929 x x x x

8.15. Dārza pīlādži 931 x x x x

8.16. Vīnogas 935 x x x x

8.17. Augļu koki un

ogulāji (izņemot

zemenes), ja

vienlaidu platībā

augošas BSA2

atbalsttiesīgās

augļu koku un

ogulāju sugas

katra aizņem

mazāk par 0,3 ha

950 x x x x

8.18. Citur neminēti

ilggadīgie

stādījumi4

952 x x x

8.19. Kokaugu

stādaudzētavas

lauksaimniecības

zemē

640 x

8.20. Rabarberi 861 x x x x

9. Īscirtmeta

atvasāji,

enerģijas augi

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

9.1. Apse 644 x

9.2. Kārkli 645 x

9.3. Baltalksnis 646 x

9.4. Miežabrālis 641 x

9.5. Klūdziņprosa 642 x

10. Pārējie

10.1. Garšaugi un

kultivēti

ārstniecības augi

(parastā dille,

fenhelis, baziliks,

timiāns, ķimenes,

estragons,

sierāboliņš, anīss,

majorāns, oregano

jeb raudene,

salvija, sējas

koriandrs jeb

kinza, izops,

kumelīte,

kliņģerīte,

cigoriņš,

piparmētra,

pupumētra,

vērmele, lofants,

naktssvece,

deviņvīru spēks,

ābolmētra,

citronmelisa,

tauksakne,

mārdadzis,

ehinācija,

ārstniecības

lupstājs,

dižzirdzene,

raspodiņš, sirds

mātere,

ārstniecības

gurķene)

848 x x x

10.1.1 Sierāboliņš 880 x x x

10.1.2 Kumelīte 881 x x x

10.1.3 Kliņģerīte 882 x x x

10.1.4 Cigoriņš 883 x x x

10.1.5 Ārstniecības

gurķene 884

x x x

10.1.6 Sējas koriandrs

jeb kinza 877 x x x

10.1.7 Ķimenes 878 x x x

10.1.8 Mārdadzis 879 x x x

10.2. Sinepe 215 x x x

Nr.

p.k.

Kultūraugi, zemes

izmantošanas

veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var

izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi

10.3. Sinepe ar

tauriņziežu pasēju 216 x x x

10.4. Facēlija 715 x x x x x

10.5. Facēlija ar

tauriņziežu pasēju 716 x x x x

10.6. Citi kultivēti

nektāraugi

(ežziede,

biškrēsliņš,

pūķgalve, melisa,

daglītis, dedestiņa,

kaķumētra)

930 x x x x

10.7. Papuve 610 x x

10.8. Dažādi kultūraugi

nelielā aramzemes

platībā jeb vairāki

kultūraugi, audzēti

vienlaidu laukā, ja

katrs no

kultūraugiem

attiecīgajā laukā

aizņem mazāk par

0,3 ha45

811 X X x x

10.9. Pārējie citur

neminētie

kultūraugi, sēti

tīrsējā aramzemē4

872 x x

10.10. Pārējie citur

neminētie

kultūraugi, sēti kā

kultūraugu

maisījums

aramzemē

873 x x

10.11. Lauksaimniecībā

izmantojamā

zeme, par kuru

kārtējā gadā nevar

saņemt atbalstu6

620

10.12. Ilggadīgie

stādījumi vai

aramzeme,

izņemot

aramzemē sētus

zālājus75, ko

lauksaimnieks

deklarē,

piesakoties mazo

lauksaimnieku

atbalsta shēmas

maksājumam

101 x

Piezīmes. 1 Kods – kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods. 2 ENP (slāpekli piesaistoši kultūraugi) – ekoloģiski nozīmīga platība ar slāpekli piesaistošiem

kultūraugiem, BSA – brīvprātīgs saistītais atbalsts. 3 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz 2014. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie

ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu

stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas,

ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie

ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās

darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni. 4 Persiki, aprikozes, plūškoki, irbenes, korintes, sausserži (ēdamo augļu šķirnes), kizili, aktinīdijas,

citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u.c. 54 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10

hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem

kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44.

panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101.

punktu.5 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2.

apakšpunktu. 6 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecības zemes

platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai

zāle nav pļauta, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis). 7 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2.

apakšpunktu.

2.1 pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Iesniegums jaunu lauku un ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanai

lauku reģistrā

Iesniegumā jaunu lauku un jaunu ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanai lauku reģistrā iekļauj sekojošu

informāciju:

1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru,

Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) informāciju par jauno lauku un jauno ekoloģiski nozīmīgo platību – novadu, pagastu, lauku bloka

numuru vai kadastra numuru;

3) norāda šo noteikumu 116.2, 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgās platības

veidu, kurš iekļaujams Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī;

4) nepieciešamības gadījumā pievieno piezīmes.

3.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācija

1. Informācija par klientu

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

Vārds

Uzvārds

Personas kods –

Firma (nosaukums)

Reģistrācijas

numurs

LAD klienta

reģistrācijas

numurs

Mobilā vai fiksētā

tālruņa numurs

E-pasta adrese

Deklarācijā iekļauta informācija par šādām atbalsta pretendenta saistītajām personām (norāda

personas vārdu, uzvārdu vai firmu un personas kodu vai reģistrācijas numuru):

Personu, uz kuru attiecas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo

maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 34. punktā minētās darbības jomas, uzskatīs par

aktīvu lauksaimnieku, ja tā iesniegs pierādījumus, kas sagatavoti atbilstoši paraugam šīs

deklarācijas I vai II daļā, vai norādīs atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10.marta noteikumu Nr.

126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punkta kritērijam.

2. Iesniegtais pierādījums

(Atbilstošo atzīmēt ar "X")

Deklarācijas I daļa

Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes

2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par

lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās

lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)

Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. panta

2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tā aizpilda deklarācijas I daļu.

Deklarācijas II daļa

Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10.

marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3837.

punktā noteiktajam kritērijam, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas

"c" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas II daļu.

Ja persona apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo

maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3738. punktā noteiktajam kritērijam, kas

atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktā noteiktajam –

kārtējā gadā atbalstam pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz

60 hektāri –, deklarācijas daļas nav jāaizpilda.

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums . . 2 0 . Paraksts

I daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a"

apakšpunktā noteiktajam kritērijam – gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem

ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:

(skatīt I daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija

1. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai

skaitā

,

1.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās

darbības

,

1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no

nelauksaimnieciskās darbības

,

1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko

darbību

,

2. postenis. Tiešie maksājumi ,

3. postenis. Tiešo maksājumu daļa no ieņēmumiem, kas gūti

no nelauksaimnieciskām darbībām, %

,

Aprēķina: (2. postenis : 1. postenis) x 100 %

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 3. postenī norādītais rādītājs ir 5 %

vai vairāk (tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no ieņēmumiem, kas gūti no

nelauksaimnieciskām darbībām).

I daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas I daļā, iepazīstieties ar

deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Ieņēmumus veido:

• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem

atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par

pēdējo noslēgto pārskata gadu, kuri nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (skatīt

skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks guvis no

lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:

• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti")

ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas

lauksaimniecības nolūkā;

• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar

šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa

pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības

darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna.Lauksaimniecības

produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa

Regulas Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības

produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr.

614/2009, 1. pielikumā (turpmāk – regula Nr.510/2014), un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī

"Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums

no nelauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās

darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta

maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko

darbību, par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju. Ja Lauku atbalsta dienesta

rīcībā ir informācija par personas saņemtajiem atbalsta maksājumiem par nelauksaimniecisko darbību,

tas šo summu personai paziņo.

2. postenī "Tiešie maksājumi" norāda Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par tiešo

maksājumu summu. To aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. panta 1. un 2. punktu.

II daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c"

apakšpunktā noteiktajam kritērijam un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr.

126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam

kritērijam, ka personas darījumdarbības vai personas galvenie mērķi ir lauksaimnieciskā darbība, ja

kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par

kuru ir pieejami šādi pierādījumi, ir vismaz viena trešā daļa no kopējā apgrozījuma pēdējā noslēgtajā

pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:

(skatīt II daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija

1. postenis. Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības, tai

skaitā:

,

1.1. postenis. Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās

darbības

,

1.2. postenis. Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko

darbību

,

2. postenis. Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības,

tai skaitā

,

2.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās

darbības

,

2.2. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko

darbību

,

3. postenis. Kopējais apgrozījums ,

Aprēķina: 1. postenis + 2. postenis

4. postenis. No lauksaimnieciskām darbībām gūtā

apgrozījuma daļa no kopējā apgrozījuma

,

Aprēķina: 1. postenis : 3. postenis

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 4. postenī norādītais rādītājs ir

0,3333 vai lielāks (kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām, ir vismaz

1/3 no kopējā apgrozījuma).

II daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas II daļā, iepazīstieties ar

deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Apgrozījumu veido:

• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem

atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir apgrozījums, ko lauksaimnieks saņēmis no

lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tas ir:

• neto apgrozījums no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības

produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un

turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• neto apgrozījums no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes,

ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa

pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests. Šo summu

norāda 1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību".

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības

darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna.Lauksaimniecības

produkti nav arī tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un apgrozījums no tiem

jānorāda 2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto

apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" un 1.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko

darbību" kopsummu.

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visu to apgrozījumu par

pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav iekļaujams 1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās

darbības" (skatīt skaidrojumu "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības").

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 2.1. posteņa "Neto

apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" un 2.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par

nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2.2. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta

maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav 1.3. postenī norādītie "Atbalsta maksājumi par

lauksaimniecisko darbību", par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.

4.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Deklarācija par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas

saistītas ar lauksaimniecisko darbību 1. Informācija par klientu

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

-

Firma (nosaukums)

Reģistrācijas numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs

E-pasta adrese

Gads, par kuru sniegta informācija

Nr.

p. k.

Darbinieka

personas

kods

Vārds,

uzvārds

Darba

alga

pirms

nodokļu

nomaksas

(euro)

Aprēķinātās

darba devēja

valsts sociālās

apdrošināšanas

obligātās

iemaksas

(euro)

Uzņēmējdarbības

riska valsts

nodeva

(euro)

Nostrādāto

stundu skaits,

veicot

lauksaimniecisku

darbību

Ar

darbaspēka

algošanu

saistītie

izdevumi

(4 + 5 + 6)

1 2 3 4 5 6 7 8

Gadā kopā

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums . . 2 0 1 5 . Paraksts

2. Deklarācijā minēto terminu skaidrojums un deklarācijas aizpildīšanas kārtība

Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:

• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana,

dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;

• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu

pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.

* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību

1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti

nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES)

Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu

pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009,

1. pielikumā. Ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

Darba alga pirms nodokļu nomaksas ir alga pirms darba ņēmēja nodokļu nomaksas. 4. ailē

norāda darba ņēmējam par lauksaimniecisku darbību veikšanu izmaksātās darba algas, kā arī par

ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirtās naudas summu. Attiecīgā summa atbilst veiktajam

lauksaimnieciskās darbības apjomam periodā, par kuru tiek iesniegta šī deklarācija.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda darba devēji, kuriem

saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai

saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir

kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir

nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Ar darbaspēka algošanu saistītos izdevumus aprēķina, saskaitot 4. ailē norādītās darba algas,

5. ailē norādītās aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 6. ailē

norādītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

7. ailē norāda stundu skaitu, ko darba ņēmējs ir nostrādājis, veicot lauksaimniecisko darbību.

Maksājuma samazinājums netiek piemērots summai par gadā kopā izmaksātajiem ar darbaspēka

algošanu saistītajiem izdevumiem (8. aile).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

5.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Obligātās apsaimniekošanas prasības (Pielikums MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi

1. Ūdens resursi

1.1. Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar

virszemes ūdensobjektiem (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)

Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu

lietošanu

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību

veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts

1.2. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (attiecas uz īpaši jutīgajām

teritorijām)

Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes

aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar

nitrātiem"3.1.1., 3.1.2., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts

2. Savvaļas putnu aizsardzība

2.1. Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu

daudzveidību un teritoriju

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts

2.2. Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu

izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu

noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts

2.3. Savvaļas putnu aizsardzības sistēma

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 1., 2., 3. (izņemot putnu olu lasīšanu un iegūšanu arī

tad, ja tās ir tukšas), 4. un 6. punkts

3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība

3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts:

3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpašs aizsargājamo

biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida

atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:

3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas

lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;

3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā;

3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa

apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes

vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts:

3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas

pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru

rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju;

3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa

apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes

vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža

zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas

aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un

ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes

lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. panta 1. punkts

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu

izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu

noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts

II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

4. Pārtikas nekaitīgums

4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz

pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma

iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18.,

19. un 20. pants

4.2. Higiēnas noteikumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas

produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un

"h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts

un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts.

Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām

vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas

produktos pielikums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka

Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku

izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)

Nr. 726/2004, 14. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz

maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar

ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants

4.3. Piena ieguve un pirmapstrāde

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka

īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I

nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3.

punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts,

III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas

B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts

4.4. Olu aprite

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka

īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas

1. punkts

4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz

barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un

"g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma

1. un 2. punkts

5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā

Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu

lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas

zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts

6. Cūku identifikācija un reģistrācija

6.1. Ganāmpulku un novietņu reģistrēšana

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 3. punkts

6.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 4.4. un 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24.., 28., 29. un 32. punkts

6.3. Cūku identifikācija

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 47., 49., 51., 52. un 53. punkts

7. Liellopu identifikācija un reģistrācija

7.1. Liellopu identifikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido

liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu

marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. 4.a, 4.b, 4.c un 4.d pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 42. punkts

7.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido

liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu

marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.58. un 27.69. apakšpunkts, 27.1, , 28.,

29., 31.,. un 32. un 44. punkts, kā arī 43.4. apakšpunkts

8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija

8.1. Aitu un kazu identifikācija

Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu

identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un

Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts

8.2. Informācijas sniegšana un novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana

Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu

identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un

Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK,3. un 5. pants

Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras

dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku

apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17., 18.,27.1., 28., 28., 29., 31. un 32. punkts, 27.1.,

27.5. un 27.6. apakšpunkts

9. Dzīvnieku slimības

9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas

pasākumi

9.1.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz

noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants

9.1.2. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz

noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12.,

13. un 15. pants

Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts

10. Augu aizsardzības līdzekļi

10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10.

panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos

labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē)

un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu

aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")

10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts

10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas noteikumi" 3., 9., 12. un 13. punkts

III. Dzīvnieku labturība

11. Teļu labturība

Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības

prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts

Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās

labturības prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un 15. punkts, kā arī 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkts

12. Cūku labturība

Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības

prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 3

0.,31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts

13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem

Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants

Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās

labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un

18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts

5.1 pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu saskaņā ar noteikumu 76.3. apakšpunktu –

Direktīvas 80/68/EEK spēkā esamības pēdējā dienā pielikumā minētās bīstamas vielas

I saraksts

1. Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kas veido šādus savienojumus ūdens vidē

2. Fosfororganiskie savienojumi

3. Alvorganiskie savienojumi

4. Vielas, kuras iegūst kancerogēnas, mutagēnas vai teratogēnas īpašības ūdens vidē vai ar tās

starpniecību

5. Dzīvsudrabs un tā savienojumi

6. Kadmijs un tā savienojumi

7. Minerāleļļas un ogļūdeņraži

8. Cianīdi

II saraksts

1. Šādi nemetāli un metāli, kā arī to savienojumi:

1.1. Cinks

1.2. Varš

1.3. Niķelis

1.4. Hroms

1.5. Svins

1.6. Selēns

1.7. Arsēns

1.8. Antimons

1.9. Molibdēns

1.10. Titāns

1.11. Alva

1.12. Bārijs

1.13. Berilijs

1.14. Bors

1.15. Urāns

1.16. Vanādijs

1.17. Kobalts

1.18. Tallijs

1.19. Telūrs

1.20. Sudrabs

2. Biocīdi un to atvasinājumi, kas nav uzskaitīti I sarakstā.

3. Vielas, kurām ir postoša iedarbība uz gruntsūdeņu garšu un (vai) smaržu, un savienojumi,

kas var izraisīt šādu vielu veidošanos šajos ūdeņos un padarīt tos nederīgus cilvēku patēriņam.

4. Toksiski un ķīmiski stabili silīcija organiskie savienojumi un vielas, kas ūdenī izraisa šādu

savienojumu veidošanos, izņemot tos, kuri ir bioloģiski nekaitīgi vai kuri ūdenī ātri sadalās

nekaitīgās vielās.

5. Fosfora neorganiskie savienojumi un elementārais fosfors.

6. Fluorīdi.

7. Amonjaks un nitrīti.

6. pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126

Informācija par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidu

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Saņemšanas datums

.

. 2 0

.

Veidlapu pieņēma

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Kultūrauga

kods

Kopējā

platība

(ha)

Kultūrauga izmantojums Uzņēmums, kura biogāzes ražotnei

piegādās ražu Plānotais

piegādājamais

daudzums

tonnās

zaļbarībai,

skābbarībai

(ha)

biogāzei

(ha)

cits

(ha) nosaukums reģistrācijas numurs

LV

LV

LV

LV

LV

LV

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums

.

. 2 0

. Paraksts

Vārds

Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments

sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati tiks izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

7. pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126

Vienotajam platības maksājumam un mazo lauksaimnieku atbalstam

deklarētās kaņepju sējplatības

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Saņemšanas datums

.

. 2 0

.

Veidlapu pieņēma

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Lauka numurs

(platību maksājumu iesnieguma

C daļas 4. ailē norādīts kultūras

kods 170)

Iesētā kaņepju šķirne

Izsētais kaņepju sēklu daudzums

(norāda ar precizitāti divi cipari

aiz komata), kg/ha

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) sniegtā informācija ir patiesa;

2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā

uz vienotā platības maksājuma saņemšanu par kaņepju platību.

Apņemos:

1) iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par piedalīšanos kaņepju

tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un samaksāt dalības maksu par vienotajam platības

maksājumam deklarēto kaņepju sējplatību;

2) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;

3) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;

4) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;

5) vienotajam platības maksājumam pieteiktajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos

augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām, kā to

paredz 2014. gada 17. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par

to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto

administrēšanas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 45. panta

4. punkts.

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Datums

.

. 2 0

. Paraksts

Vārds

Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments

sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

8.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

Personas kods/reģistrācijas Nr.

Lauku atbalsta dienests klienta

reģistrācijas numurs

Adrese

Bankas nosaukums, adrese

Bankas SWIFT vai BIC

kods

Bankas konta Nr.

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

E-pasta adrese

III. Informācija par platību

Kaņepju platība (ha), kas pieteikta vienotajam platības

maksājumam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)

.

Ar parakstu apliecinu, ka:

1)līdz kārtējā gada 30.jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto

summu;

2)sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;

3)apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt

anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.

IV. Datums un paraksts*

Datums

.

. 2 0

. Paraksts

Vārds

Uzvārds

V. Pieņēma

(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)

Datums

.

. 2 0

. Paraksts

Vārds

Uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments

sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

9.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Kultūraugu saraksts (Pielikums grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Nr.

p. k. Kultūraugu ģints, suga

Nosaukums latīņu

valodā Ietver sugas vai apakšsugas

1. Graudaugi

1.1. Auzas Avena Sējas auzas

1.2. Kvieši, vasaras Triticum Mīkstie kvieši, cietie kvieši, plēkšņu jeb speltas

kvieši

1.3. Kvieši, ziemas Triticum Mīkstie kvieši

1.4. Mieži, vasaras Hordeum

1.5. Mieži, ziemas Hordeum

1.6. Rudzi Secale

1.7. Tritikāle, vasaras Triticosecale

1.8. Tritikāle, ziemas Triticosecale

1.9. Griķi Fagopyrum

2. Pākšaugi

2.1. Zirņi Pisum Zirņi, dārza zirņi, cukurzirņi, lobāmie zirņi

2.2. Soja Glycine

2.3. Lupīna Lupinus Dzeltenā lupīna, šaurlapu lupīna, baltā lupīna

2.4. Seradella Ornithopus

2.5. Vīķi, vasaras Vicia Vasaras vīķi, lauka pupas, dārza (cūku) pupas

2.6. Vīķi, ziemas Vicia

2.7. Parastās jeb dārza

pupiņas

Phaseolus Dārza pupiņas, daudzziedu pupiņas jeb puķu

pupas, sviesta jeb Limas pupiņas

2.8. Lēcas Lens

2.9. Austrumu galega Galega

3. Eļļas augi un

šķiedraugi

3.1. Ķimenes Carum

3.2. Kaņepes Cannabis Sējas kaņepes

3.3. Lini

Eļļas lini, šķiedras lini

3.4. Rapsis, vasaras Brassica napus Vasaras rapsis, galda kāļi, lopbarības kāļi

3.5. Rapsis, ziemas Brassica napus Ziemas rapsis

4. Dārzeņi, sakņaugi,

zaļmasas augi

4.1. Kukurūza Zea Parastā kukurūza, cukurkukurūza

4.2. Malva Malva

4.3. Salāti Lactuca Dārza salāti, lapu salāti, galviņsalāti, romiešu

salāti, ledussalāti

4.4. Bietes Beta Cukurbietes, lopbarības bietes, galda bietes,

mangolds jeb lapu bietes

4.5. Burkāni Daucus

4.6. Pastinaks Pastinaca

4.7. Artišoks Cynara Artišoki, lapu artišoki

4.8. Topinambūrs Helianthus Saulespuķe, parastā saulgrieze, topinambūrs

4.9. Sīpoli Allium Puravi, dārza sīpoli, lielloku sīpoli, šalotes

sīpoli, ķiploki, maurloki, lociņi

4.10. Fenhelis Foeniculum

4.11. Sējas koriandrs Coriandrum

4.12. Parastā dille Anethum

4.13. Pētersīļi Petroselinum Lapu pētersīļi, sakņu pētersīļi

4.14. Selerijas Apium Sakņu selerijas, lapu selerijas, kātu selerijas

4.15. Cigoriņš Cichorium Lapu cigoriņš, sakņu cigoriņš, Vitlufa cigoriņš

4.16. Baziliks Ocimum

4.17. Piparmētra Mentha

4.18. Spināti Spinacia

4.19. Rukola Eruca sativa

4.20. Kāposti Brassica oleracea Ziedkāposts, galviņkāposts (baltais, sarkanais),

rožu jeb Briseles kāposts, kolrābis,

sparģeļkāposts, virziņkāposts, lapu kāposts,

brokoļi, kacenkāposts jeb lopbarības kāposts,

Pekinas kāposts

4.21. Rāceņi Brassica rapa Tīruma rācenis, lauka rācenis, ripsis

4.22. Redīsi Raphanus sativus Redīsi, melnais rutks, eļļas rutks (var.

oleiformis)

4.23. Mārrutki Armoracia rusticana Armoracia rusticana

4.24. Sareptas sinepes Brassica juncea Sareptas sinepes jeb zilganās sinepes

4.25. Melnās sinepes Sinapsis alba

4.26. Baltās sinepes Brassica nigra

4.27. Kartupeļi Solanum tuberosum

4.28. Tomāti Solanum

lycopersicum

4.29. Baklažāns Solanum melongena

4.30. Paprika Capsicum annuum

4.31. Čili pipars Capsicum baccatum

4.32. Gurķi Cucumis sativus

4.33. Arbūzs Citrullus lanatus

4.34. Melone Cucumis melo

4.35. Dārza ķirbis Cucurbita pepo Parastais ķirbis, kabači, patisoni, cukīni

4.36. Vīģlapu ķirbis Cucurbita ficifolia

4.37. Lielaugļu ķirbis Cucurbita maxima

4.38. Muskata ķirbis Cucurbita moschata Muskata ķirbis, sviesta ķirbis

4.39. Skābenes Rumex

5. Nektāraugi,

ārstniecības augi

5.1. Ežziede Echinops Apaļgalvas ežziede

5.2. Biškrēsliņš Tanacetum Parastais biškrēsliņš

5.3. Parastā raudene Origanum Parastā raudene, majorāns

5.4. Salvija Salvia Ārstniecības salvija

5.5. Mārsils jeb timiāns Thymus

5.6. Pūķgalve Dracocephalum

5.7. Mātere Leonurus

5.8. Melisa Lamiaceae

5.9. Kaķumētra Napeta

5.10. Izops Hyssopus

5.11. Gurķene Borago

5.12. Daglītis Echium

5.13. Dedestiņa Lathyrus

5.14. Facēlija Phacelia

5.15. Ārstniecības kumelīte Chamomilla

5.16. Ārstniecības kliņģerīte Calendula

6. Augļi un ogas

6.11. Zemenes Fragaria

10.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Svēruma un pārrēķina koeficienti

Nr.

p.k. Elements

Pārrēķina

koeficients

(m/koki uz m2)

Svēruma

koeficients

Ekoloģiski

nozīmīga platība

(ja piemēro abus

koeficientus)

1. Papuvē esoša zeme (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2

2. Platības, ko veido stiebrzāļu pasējs vai

zaļais segums (uz 1 m2) nepiemēro 0,3 0,3 m2

3. Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši

kultūraugi (uz 1 m2) nepiemēro 0,7 0,7 m2

4. Ainavas elementi:

4.1. aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku) nepiemēro 1,5 1,5 m2

4.2. aizsargājamās koku alejas (uz 1 m2) nepiemēro 2 2 m2

4.3. koku grupa/koku puduri (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2

4.4. dižakmeņi (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2

4.5. Laukmale (uz 1 m) 6 1,5 9 m2

4.6. dīķi (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2

11.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski

nozīmīgas platības prasības izpildes 1. Ainažu pagasts 35. Launkalnes pagasts 69. Stradu pagasts

2. Aiviekstes pagasts 36. Lazdonas pagasts 70. Straupes pagasts

3. Allažu pagasts 37. Lejasciema pagasts 71. Sunākstes pagasts

4. Alsviķu pagasts 38. Liepnas pagasts 72. Susāju pagasts

5. Amatas pagasts 39. Mazozolu pagasts 73. Tārgales pagasts

6. Ances pagasts 40. Mazzalves pagasts 74. Tīnūžu pagasts

7. Bērzkalnes pagasts 41. Mākoņkalna pagasts 75. Tomes pagasts

8. Birzgales pagasts 42. Mālupes pagasts 76. Ugāles pagasts

9. Daudzeses pagasts 43. Mārkalnes pagasts 77. Umurgas pagasts

10. Drabešu pagasts 44. Meņģeles pagasts 78. Usmas pagasts

11. Dundagas pagasts 45. Nītaures pagasts 79. Valgundes pagasts

12. Dunikas pagasts 46. Pasienes pagasts 80. Valkas pagasts

13. Dzērbenes pagasts 47. Pededzes pagasts 81. Valles pagasts

14. Embūtes pagasts 48. Piltenes pagasts 82. Veclaicenes pagasts

15. Engures pagasts 49. Plāņu pagasts 83. Viesītes pagasts

16. Ēdoles pagasts 50. Popes pagasts 84. Vijciema pagasts

17. Feimaņu pagasts 51. Puzes pagasts 85. Viļķenes pagasts

18. Goliševas pagasts 52. Raiskuma pagasts 86. Virešu pagasts

19. Ģibuļu pagasts 53. Ramatas pagasts 87. Zalves pagasts

20. Inčukalna pagasts 54. Rankas pagasts 88. Zaubes pagasts

21. Indrānu pagasts 55. Rendas pagasts 89. Zeltiņu pagasts

22. Ipiķu pagasts 56. Rugāju pagasts 90. Zentenes pagasts

23. Istras pagasts 57. Rumbas pagasts 91. Ziemera pagasts

24. Īvandes pagasts 58. Rundēnu pagasts 92. Zlēku pagasts

25. Jaunalūksnes pagasts 59. Sakas pagasts 93. Zvārdes pagasts

26. Jaunannas pagasts 60. Salacgrīvas pagasts 94. Zvārtavas pagasts

27. Jumurdas pagasts 61. Saulkrastu pagasts 95. Žīguru pagasts

28. Jūrkalnes pagasts 62. Seces pagasts 96. Ādažu novads

29. Kaives pagasts 63. Sērenes pagasts 97. Carnikavas novads

30. Kalna pagasts 64. Skaņkalnes pagasts 98. Mērsraga novads

31. Kaplavas pagasts 65. Skrundas pagasts 99. Rojas novads

32. Klintaines pagasts 66. Skujenes pagasts 100. Ropažu novads

33. Kolkas pagasts 67. Smārdes pagasts 101. Sējas novads

34. Ķūļciema pagasts 68. Staiceles pagasts

12.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts

1. Liellopu gaļas šķirnes

Nr. p. k. Gaļas šķirnes Saīsinājums

1. Šarolē SA

2. Herefordas HE

3. Aberdinangus AB

4. Limuzinas LI

5. Hailandes HA

6. Galovejas GA

7. Beļģijas zilā BZ

8. Hekes HK

9. Blondais akvitānietis BA

10. Aubrak AU

11. Pjemontas PM

12. Deksteras DR

13. Saleras SL

14. Shorthorn BS

15. Gaļas šķirņu krustojums XG

2. Liellopu kombinētās šķirnes

Nr. p. k. Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes Saīsinājums

1. Stepju pelēkā SP

2. Simentāles SI

3. Tiroles pelēkā TP

4. Montbeljardas MO

5. Šveices brūnā OB

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

13.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Gaļas un kombinēto vilnas–gaļas aitu šķirņu saraksts 1. Gaļas šķirnes

Nr.

p.k. Gaļas šķirnes Saīsinājums

1. Il de France IF

2. Tekselas T

3. Igaunijas baltgalve IB

4. Šarolē SA

5. Vācijas merino vietējā VMV

6. Swifter SW

7. Sufolkas S

8. Dorperas DOR

9. Dorsetas DRS

10. Persijas melngalve PM

11. Gaļas šķirņu krustojums XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr.

p.k. Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes Saīsinājums

1. Latvijas tumšgalve LT

2. Igaunijas tumšgalve IT

3. Lietuvas melngalve LM

4. Vācijas melngalve VM

5. Oksforddaunas OX

6. Hempšīras HEM

7. Haidšnukes ragainā pelēkā HRP

8. Somijas landrase SL

9. Soa SO

10. Gotlandes GOT

11. Romanovas R

12. Leisteres LEI

13. Jakoba JK

14.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais

kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai 5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes

saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu daudzums,

kas nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu daudzums,

kas nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

352 13,0 6533

384 14,6 5822

353 13,1 6509

385 14,7 5799

354 13,1 6486

386 14,7 5776

355 13,2 6463

387 14,8 5757

356 13,2 6439

388 14,8 5738

357 13,3 6416

389 14,9 5720

358 13,3 6393

390 14,9 5701

359 13,4 6369

391 15,0 5682

360 13,4 6346

392 15,0 5664

361 13,5 6322

393 15,1 5626

362 13,5 6299

394 15,2 5607

363 13,6 6276

395 15,2 5589

364 13,6 6252

396 15,3 5570

365 13,7 6229

397 15,3 5551

366 13,7 6206

398 15,4 5542

367 13,8 6182

399 15,4 5533

368 13,8 6159

400 15,4 5523

369 13,9 6136

401 15,5 5486

370 13,9 6112

402 15,6 5467

371 14,0 6089

403 15,6 5449

372 14,0 6065

404 15,7 5430

373 14,1 6047

405 15,7 5411

374 14,1 6028

406 15,8 5393

375 14,2 6005

407 15,8 5374

376 14,2 5981

408 15,9 5364

377 14,3 5963

409 15,9 5355

378 14,3 5944

410 15,9 5346

379 14,4 5921

411 16,0 5327

380 14,4 5897

412 16,0 5308

381 14,5 5879

413 16,1 5280

382 14,5 5860

414 16,2 5266

383 14,6 5841

415 16,2 5252

5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu

daudzums, kas

nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu daudzums,

kas nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

416 16,3 5234

455 18,2 4673

417 16,3 5215

456 18,3 4645

418 16,4 5206

457 18,4 4631

419 16,4 5196

458 18,4 4617

420 16,4 5187

459 18,5 4607

421 16,5 5150

460 18,5 4598

422 16,6 5136

461 18,6 4584

423 16,6 5121

462 18,6 4570

424 16,7 5107

463 18,7 4561

425 16,7 5093

464 18,7 4551

426 16,8 5075

465 18,7 4542

427 16,8 5056

466 18,8 4523

428 16,9 5042

467 18,9 4509

429 16,9 5028

468 18,9 4495

430 17,0 5000

469 19,0 4481

431 17,1 4986

470 19,0 4467

432 17,1 4972

471 19,1 4458

433 17,2 4963

472 19,1 4449

434 17,2 4953

473 19,2 4437

435 17,2 4944

474 19,2 4425

436 17,3 4930

475 19,3 4414

437 17,3 4916

476 19,3 4402

438 17,4 4902

477 19,4 4390

439 17,4 4888

478 19,4 4379

440 17,5 4874

479 19,5 4367

441 17,5 4860

480 19,5 4355

442 17,6 4846

481 19,6 4343

443 17,6 4832

481,6 19,6 4337

444 17,7 4818

482 19,7 4335

445 17,7 4804

483 19,7 4332

446 17,8 4790

483,2 19,7 4332

447 17,8 4776

484 19,8 4325

448 17,9 4762

484,4 19,8 4318

449 17,9 4748

485 19,9 4317

450 18,0 4720

486 19,9 4311

451 18,1 4706

486,4 19,9 4309

452 18,1 4692

487 20,0 4305

453 18,2 4685

488 20,0 4299

454 18,2 4679

489 20,1 4294

5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu

daudzums, kas

nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

5050 g

kartupeļu

svars ūdenī

(grami)

Cietes saturs

kartupeļos

(%)

Kartupeļu daudzums,

kas nepieciešams, lai

saražotu 1000 kg

cietes (kg)

490 20,1 4290

521 21,7 4170

491 20,2 4287

521,3 21,7 4168

492 20,2 4285

522 21,8 4165

493 20,3 4283

523 21,8 4160

494 20,3 4280

523,2 21,8 4159

495 20,4 4278

524 21,9 4155

496 20,4 4276

525 21,9 4150

497 20,5 4273

525,1 21,9 4150

498 20,5 4271

526 22,0 4145

499 20,6 4266

527 22,0 4140

500 20,6 4262

528 22,1 4135

501 20,7 4259

528,8 22,1 4131

502 20,7 4257

529 22,2 4130

503 20,8 4255

530 22,2 4125

504 20,8 4252

530,6 22,2 4122

505 20,9 4248

531 22,3 4119

506 20,9 4243

532 22,3 4114

507 21,0 4238

532,4 22,3 4112

508 21,0 4234

533 22,4 4111

509 21,1 4229

534 22,4 4108

509,9 21,1 4224

534,2 22,4 4108

510 21,1 4224

535 22,5 4103

511 21,2 4219

536 22,5 498

511,8 21,2 4215

537 22,6 493

512 21,3 4214

537,8 22,6 4089

513 21,3 4209

538 22,7 488

513,7 21,3 4206

539 22,7 483

514 21,4 4204

539,6 22,7 4080

515 21,4 4199

540 22,8 478

515,6 21,4 4196

541 22,8 476

516 21,5 4194

541,4 22,8 4075

517 21,5 4189

542 22,9 472

517,5 21,5 4187

543 22,9 466

518 21,6 4184

543,2 22,9 4066

519 21,6 4180

544 23,0 461

519,4 21,6 4178

545 23,0 456

520 21,7 4175

14.1 pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 10. marta

noteikumiem Nr. 126

Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs (EUR) (Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Nr.

p.k. Saistītā atbalsta nosaukums 2015. gads 2016. gads

2017.gads

1. Par slaucamām govīm 12 382 996 14 095 178 17 163 906

2. Par kazām 94 886 108 006 120 954

3. Par liellopiem 3 314 350 3 728 228 4 136 679

4. Par aitām 249 239 402 437 554 510

5. Par cietes kartupeļiem 207 146 207 146 207 146

6. Par sertificētām stiebrzāļu un

lopbarības augu sēklām 291 392 291 392 291 392

7. Par sertificētas sēklas kartupeļiem 160 218 160 218 160 218

8. Par sertificētām labības sēklām 730 833 730 833 730 833

9. Par vasaras rapsi un vasaras ripsi 1 431 801 1 894 275 1 003 315

10. Par augļiem un ogām 682 825 777 239 870 414

11. Par dārzeņiem 1 124 867 1 280 401 1 433 896

12. Par proteīnaugiem 3 620 880 4 115 280 4 608 620

13. Par miežiem 2 865 167 3 073 967 3 282 767

14.2 pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

Kultūraugu sugas t/ha

STIEBRZĀLES

Pļavas timotiņš 0.20

Pļavas auzene 0.25

Sarkanā auzene 0.26

Daudzziedu viengadīgā

airene

0.32

Hibrīdā airene 0.30

Ganību airene 0.27

Kamolzāle 0.10

Auzeņairene 0.25

Niedru auzene 0.26

Pļavas skarene 0.10

TAURIŅZIEŽI

Sarkanais āboliņš 0.10

Baltais āboliņš 0.05

Lucerna 0.10

Austrumu galega 0.15

Bastarda āboliņš 0.05

Facēlija 0.05

Ragainie vanagnadziņi 0.05

PĀKŠAUGI

Zirņi 0.50

Lauka pupas 1.20

Lupīna 0.40

Vīķi (vasaras) 0.40

LABĪBA

Mieži, vasaras 1.00

Kvieši, vasaras 1.10

Auzas 1.00

Griķi 0.40

Tritikāle, vasaras 1.00

Kvieši, ziemas 1.30

Rudzi 1.40

Tritikāle, ziemas 1.40

Mieži, ziemas 1.20

15.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr. 126

Apliecinājums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā Svarīgi!

• Iekļaušanai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā var pieteikties tikai 2015. gadā.

• Ja vēlaties piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku

atbalsta dienestā iesniedziet arī aizpildītu vienoto iesniegumu 2015. gadam, izdarot tajā atzīmi par

pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam, kā arī norādot apstrādāto

lauksaimniecības zemi.

• Par to, vai esat apstiprināts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, Lauku atbalsta dienests informēs

līdz 2016. gada 1. aprīlim.

• Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimniekiem,

kas ir apstiprināti mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, katru gadu jāiesniedz vienotais iesniegums,

apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai jānorāda

attiecīgās izmaiņas. Uzmanību! Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautajam lauksaimniekam

2016. gadā un turpmākajos gados ir jāsaglabā vismaz 2015. gada mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas

maksājumam atbalsttiesīgā platība.

• Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks nevar pretendēt uz vienoto platības

maksājumu, maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumu gados

jauniem lauksaimniekiem un brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem.

• Ja mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks turpmāk vēlas pieteikties vienotajam

platības maksājumam, maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi,

maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem vai brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem,

lauksaimniekam ir jāizstājas no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Iesniegumu par izstāšanos no

mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgajā gadā līdz 22.

maijam kopā ar vienoto iesniegumu. To var izdarīt vēl 25 dienu laikā pēc 22. maija, bet tad atbalsta

apmērs tiek samazināts.

• Lai izstātos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, lauksaimniekam par to rakstiski jāinformē

Lauku atbalsta dienests.

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

LAD klienta reģistrācijas

numurs

Atbilstošo atzīmēt ar "X":

1. Platību maksājumiem LAD esmu pieteicies 2011. gadā vai agrāk un pēc 2011. gada 18. oktobra

saimniecības atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50

procentiem.

Ja 1. punktā atbildējāt apstiprinoši, turpmākie punkti nav jāaizpilda.

2. Platību maksājumiem LAD 2015. gadā piesakos pirmo reizi.

3. Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta

shēmā, bija manā īpašumā pirms 2011. gada 18. oktobra.

4. Ja saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā, izveidota pēc 2011. gada 18. oktobra, lūdzu, norādiet attiecīgo

lauksaimniecības zemes iegūšanas veidu un informāciju par veikto darījumu:

Lauksaimniecības zeme, par kuru

iesniegts iesniegums dalībai mazo

lauksaimnieku atbalsta shēmā,

iegūta

Informācija par lauksaimniecības zemes iegūšanas darījumu, ja to

neapliecina ieraksts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā

vārds,

uzvārds/nosaukums

personas kods/

vienotais

reģistrācijas Nr.

LAD klienta

Nr., ja ir tālruņa Nr.

4.1. nopērkot

4.2. nomājot

4.3. saņemot mantojumā

4.4. saņemot kā dāvinājumu

4.5. cits veids (norādīt)

5. Apraksts par plānoto saimniecisko darbību un pierādījumi, ka saimniecības izveidošanas mērķis

ir lauksaimnieciskā darbība un ka, izveidojot saimniecību un piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta

shēmai, nav mākslīgi radīti apstākļi priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Ja

nepieciešams, pievienojiet to apliecinošus dokumentus (sadaļu neaizpilda tie lauksaimnieki, kas atbilst

Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība

lauksaimniekiem" 226. punktā minētajiem kritērijiem).

Pierādījuma informācija:

Ar parakstu apliecinu, ka neesmu mākslīgi radījis apstākļus mazo lauksaimnieku atbalsta saņemšanai.

Apliecinu, ka varu uzrādīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā pieteikto lauku robežas dabā un uzrādīt

zemes iegūšanas darījuma dokumentus. Apliecinājumā sniegtā informācija ir patiesa.

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums .

. 2 0 1 5 .

Paraksts

Vārds

Uzvārds

16.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Liellopu šķirņu saraksts 1. Angler Rotvieh (Angeln) – Rød dansk mœlkerace (RMD) – German Red – Lithuanian Red

2. Ayrshire

3. Armoricaine

4. Bretonne pie noire

5. Fries-Hollands (FH), Française frisonne pie noire (FFPN), Friesian-Holstein, Holstein, Black

and White Friesian, Red and White Friesian, Frisona española, Frisona Italiana, Zwartbonten van

België/pie noire de Belgique, Sortbroget dansk mœlkerace (SDM), Deutsche Schwarzbunte,

Schwarzbunte Milchrasse (SMR), Czarno-biała, Czerwono-biała, Magyar Holstein-Friz, Dutch Black

and White, Estonian Holstein, Estonian Native, Estonian Red, British Friesian, črno-bela, German Red

and White, Holstein Black and White, Red Holstein

6. Groninger Blaarkop

7. Guernsey

8. Jersey

9. Malkeborthorn

10. Reggiana

11. Valdostana Nera

12. Itäsuomenkarja

13. Länsisuomenkarja

14. Pohjoissuomenkarja

16.1 pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 10. marta

noteikumiem Nr. 126

Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta

maksimālais apmērs (EUR)

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Nr.

p.k. Atbalsta nosaukums 2015. gads 2016. gads

1. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm 1 982 133 867 400

2. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm 129 623 129 623

3. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par

platībām 5 016 115 2 169 646

4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par

laukaugu platībām 9 157 863 3 961 097

5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par

kartupeļu cieti 192 425 83 231

17.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par zīdītājgovīm

LAD klienta reģistrācijas numurs

Ganāmpulka reģistrācijas numurs L V

(jānorāda obligāti)

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

III. Informācija par zīdītājgovīm un telēm

Atbilstošo atzīmēt ar "X"

Gaļas liellopu ganāmpulks

Jauktais (piena un gaļas liellopu)

ganāmpulks

Kopējais govju skaits ganāmpulkā

Zīdītājgovju skaits ganāmpulkā ≥ 60 % (visas iesniegumā norādītās zīdītājgovis

ir vismaz 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita (kopējais

maksājumam pieteikto dzīvnieku skaits ir zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu

kopskaits))

Maksājumam pieteiktais sieviešu kārtas teļu (no 8 mēnešu vecuma) skaits ≤ 40

% (maksājumam pieteikto sieviešu kārtas teļu skaits nedrīkst būt lielāks par 40

% no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita)

IV. Maksājumam pieteiktie dzīvnieki

Nr.

p. k.

Zīdītājgovs identifikācijas

numurs

Nr.

p. k.

Teles identifikācijas

numurs

Teles dzimšanas

datums

Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu skaitu

ganāmpulkā vismaz sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas dienas. Apliecinu, ka sniegtā

informācija ir pareiza un, ja nepieciešams, laikus sniegšu ziņas par visām izmaiņām.

V. Datums un paraksts*

Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds

Pieņēma: (aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir

sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

18.pielikums

Ministru kabineta

2015.gada 10.marta

noteikumiem Nr.126

Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par aitu mātēm

LAD klienta reģistrācijas numurs

Ganāmpulka reģistrācijas numurs L V

(jānorāda obligāti)

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

III. Informācija par aitu mātēm

Nr.

p. k. Aitu mātes identifikācijas numurs Dzimšanas datums

1.

2.

3.

4.

Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto aitu māšu skaitu ganāmpulkā vismaz 100 dienu, skaitot no

16. jūlija. Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir pareiza un vēlos saņemt pārejas posma

valsts atbalstu par aitu mātēm.

IV. Datums un paraksts*

Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds

Pieņēma:

(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)

Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir

sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.