Tiesību konkurence

Juridisko metožu mācība

Latvijas UniversitāteLauris Liepa

Tiesību un tiesību normu konkurence

• Gadījums, kad vienam faktiskam sastāvam atbilst vairāk kā viens tiesiskais regulējums.

• Faktiskā sastāva aprakstam ir piemērojams vairāk kā viens tiesiskā sastāva apraksts.

Izšķir:

• Normu vai principu konkurence

• Tiesību normu kolīzija:1. Patiesa Kolīzija (konflikts);

2. Šķietama Kolīzija.

Šķietamā tiesību kolīzija

• Normu konkurence vēl nenozīmē normu kolīziju (konfliktu).

• Tiesību konkurence ir dabiska un neizbēgama parādība tiesību sistēmā.

• Likumdevējs risina konkurenci, lai izvairītos no kolīzijas (konflikta). – izņēmuma normas un atrunas.

• Sekas ideālā tiesību sistēmā: pats likums novērš savu rīkojumu pretrunu.

Šķietamā tiesību kolīzija

• Tiesību piemērošanas gaitā (subsumcija un iztulkošana) piemērotājs konstatē, vai konkurence ir risināma vai arī pastāv kolīzija (konflikts).

• Jāizvērtē, vai tiesisko sastāvu piemērošana rada faktiskā gadījuma regulējuma pretrunas.

Tiesisko seku nozīme

• Svarīgs apsvērums – paredzēto tiesisko seku piemērošanas rezultāts. No tiesisko seku piemērošanas atkarīgs, vai konkurence pārvēršas kolīzijā.

• NB! Paredzētas dažādas tiesiskās sekas. • Vienam faktiskajam sastāvam vairākas

normas var piemērot, ja no tām izriet dažādas, bet savstarpēji savienojamas tiesiskās sekas.

Juridiskais siloģisms

• Normu konkurences vērtējums pamatojas uz siloģisma analīzi.

• Faktiskais sastāvs piepilda tiesisko sastāvu.

• Lielā premisa – tiesiskie apstākļi. Mazā premisa – faktiskie apstākļi. Slēdziens = subsumcija.

Subsumcija

• Faktiskā sastāva detalizēta izvērtēšana, pamatojoties uz tiesību normas sastāva pazīmēm, lai noskaidrotu, vai faktiskais sastāvs F ir viens no normas sastāva gadījumiem N.

• F=N.

Iztulkošana (interpretācija)

• Piemērojama visos normu konkurences gadījumos;

• Izmantojama vispārējo tiesību principu “nošķiršanas” gadījumiem.

Interpretācija

• Iztulkot likumu nozīmē izzināt likuma teksta nozīmi tā, lai iegūtu visus faktus, vērtības un nepieciešamos priekšrakstus, kuriem būtu jābūt atspoguļotiem likuma tekstā.

• Likuma pienācīga izpratne.

Pretrunu risināšanas pamatnoteikumi

• Pretruna iekšējs – ārējs akts nav kolīzija.

• Pretruna starp normatīvu aktu un vispārējo tiesību principu?

• Pretruna nacionāls – starptautisks akts nav kolīzija.

• Normatīvu aktu konflikta risinājumi – normatīvi noregulēti.

Vietēja regulējuma pretruna starptautiskam

• Vispārēji atzīts starptautisko tiesību princips. Likumdevējs tiecas risināt ar t.s. Kolīziju normām. (piem. CL Ievada d.)

• Nav kolīzijas. APL 15.p.(3) Starptautisko tiesību normas

neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

Normu pakārtotība attiec. pret regulējuma objektu

LEX SPECIALIS DEROGAT LEGI GENERALI

APL 15.p:(7) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka

vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

Tiesību normu hierarhijas apsvērumi

LEX SUPERIOR DEROGAT LEGI INFERIORI

APL 15.p.

(6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

Tiesību akta izdošanas laika apsvērumi

LEX POSTERIOR DEROGAT LEGI PRIORI

APL 15.p (8) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko ārējo normatīvo aktu. Noteicošs ir ārējā normatīvā akta pieņemšanas datums.

Problēmgadījumi

Generali – specialiPriori – posteriori

APL 15. p.(9) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka jaunāku vispārējo un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (normatīvā akta) mērķi.

Teleoloģiskās tiesību normu iztulkošanas metodes piemērošana

APL 15.p. 10) Izlemjot, kurai no vienāda juridiskā spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu.

Problēmgadījumi – Konstitucionālās normas

• Priori – posteriori

Konkurences risinājumi Konstitucionālām normām nav piemērojami (skat Satv. tiesas judikatūru).

Vispārējo tiesību principu konkurējošs piemērojums

• Principi – principi:

• Principu piemērošanā nav hierarhijas.

• Principu piemērošanas nošķiršana.

Principu konkurence/ nošķiršana

• Vācijas Federālā Konstitucionālā Tiesa atzinusi principu kā ārpuspozitīvu, arī konstitūcijas devējam saistošu tiesību eksistenci un uzskatījusi sevi par kompetentu, izskaidrot pozitīvās tiesības, kas ir pretrunā ārpuspozitīvajām tiesībām, par spēkā neesošām.

Konkurence: principi – normas

• Satversmes tiesa izšķiras par labu principiem, gadījumā, ja pozitīvo tiesību normas pretrunā vispārējiem tiesību principiem. Skat. Satversmes tiesas lietu Nr 2002-21-01.

• APL: Ja iestādei jāpiemēro tiesību norma, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.