Tiesiska Savienība – no Parīzes līdz Lisabonai · . nsnnscos uiuiui ueum.meeu roroparororopapaa .eu.e.eueu is FUS t TJOT N V T VUB is t VNBJ J da s TO B t T s J VB JTT ½ UT

v tur ap ka n

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

© E

iro

pas

Sav

ien

īEi

rop

as S

avie

nro

pas

Lisabona, 2007. gada 13. decembris. Līguma parakstīšanas brīdis.

Luksemburga, 2005. gada 25. aprīlis.

Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās līguma parakstīšanas svinības.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

Roma, 1957. gada 25. marts.

EEK un Euratom līgumu parakstīšanas svinības.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

1951. gada 18. aprīlis. Ar Parīzes līgumu tiek izveidota EOTK — Beļģijas ārlietu ministrs Pauls

van Zēlands (Paul van Zeeland), Luksemburgas ārlietu ministrs Žozefs Behs (Joseph Bech),

Beļģijas ārējās tirdzniecības ministrs Žozefs Mēriss (Joseph Meurice), Itālijas ārlietu ministrs Karlo

Sforca (Carlo Sforza), Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman), Federālās

Vācijas kanclers un federālais ārlietu ministrs Konrāds Adenauers (Konrad Adenauer),

Nīderlandes ārlietu ministrs Dirks Stikers (Dirk Stikker), Nīderlandes ekonomikas

ministrs Johaness van den Brinks (Johannes van den Brink).

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

EIROPAS SAVIENĪBAS LĪGUMI

IET

ĪTI

E P

EO

Z

A U

N ST

ĀŠA

NĀ

S SPĒ

KĀ

HR

ON

OL

HR

ON

OĢ

IJA

EIROPAS SAVIENĪBA1951–2011: 60 GADI

TIESISKA SAVIENĪBA

Horvātijas pievienošanās līgums,

parakstīts 2011. gada 9. decembrī,

notiek ratifikācija

Lisabonas līgums, 2009. gada 1. decembris

Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līgums, 2007. gada 1. janvāris

Līgums par Konstitūciju Eiropai,

parakstīts 2004. gada 29. oktobrī,

nav stājies spēkā

Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas,

Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas pievienošanās līgums,

2004. gada 1. maijs

Nicas līgums, 2003. gada 1. februāris

Amsterdamas līgums, 1999. gada 1. maijs

Austrijas, Somijas, Zviedrijas pievienošanās līgums,

1995. gada 1. janvāris

Akts par grozījumiem Protokolā par EIB statūtiem:

Eiropas Investīciju fonds,

1994. gada 1. maijs

Līgums par Eiropas Savienību (LES),

1993. gada 1. novembris

Vienotais Eiropas akts, 1987. gada 1. jūlijs

Spānijas un Portugāles pievienošanās līgums,


Grenlandes līgums, 1985. gada 1. janvāris

Grieķijas pievienošanās līgums, 1981. gada 1. janvāris

Līgums par grozījumiem Protokolā par Eiropas Investīciju

bankas (EIB) statūtiem:

grozījumi norēķinu vienībā, pārrēķina metode,

1977. gada 1. oktobris

Līgums, ar ko groza dažus finanšu noteikumus,

1977. gada 1. jūnijs

Dānijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes

pievienošanās līgums,


Līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus:

“Pašu resursi”,


Līgums par izpildiestāžu apvienošanu,

1967. gada 1. jūlijs

Konvencija par Nīderlandes Antiļu salām,

1964. gada 1. oktobris

Konvencijas par dažām kopējām iestādēm:

Asambleja, Tiesa, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,


Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAK) dibināšanas līgums,


Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums,


Līgums par Eiropas Aizsardzības kopienas izveidi,

parakstīts 1952. gada 27. maijā,


Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK)

dibināšanas līgums,

1952. gada 23. jūlijs,

zaudēja spēku 2002. gada 23. jūlijā

© Eirop

as Savienība, 2011 —

ISBN 978-92-824-3471-0 —

doi:10.2860/24472 —

QC-32-11-757-LV-P

wwwwwwww.consiliuuum.euroropa.eeueuwww.wwwwwwwww.www.www.www.wwwwwww.www.wwwww.w.consconsconsconscononsconssconsconsconconsconsconscon iliuiliuiliuiliiliuiliuiliuiliuiliuiliuiliuiliuiui m.eum.eueum.eum.eueum.eum.eum.em.eum.eum.m.eum.eum eeuroroparoparoparopaoparopaparopaaparoroproparoparopaopaaapa.eueueu.eu.eu.eueuueueu.eu.e.euueu.eu.

Lisabona — 2007. gada 13. decembris

Nica — 2001. gada

26. februāris

Amsterdama — 1997. gada

2. oktobris

acquis

Māstrihta — 1992. gada 7. februāris

Vienotais Eiropas akts — 1986. gada

17. un 28. februāris

Roma — 1957. gada 25. marts

“…aizvien ciešāka Eiropas

tautu savienība”

Euratom

Parīze — 1951. gada 18. aprīlis

201201201201111111111111

595595955595111119199199199LīguLīgumii r iririiSavienīSavienības ba pamatpama āā

g.āā

Tos Tos apsapsp ieži žspspriežriežppp

un ž k taparar kskstaparap ksmata ā

d lībvalstudalībvalstu pārstāvji, atificēratificē

valstvalstu u u paru parlamenlamentitipppp pp pp un i apstiprinaap

kstaakEiropas Parlaments.s

Tiesiska Savienība – no Parīzes līdz Lisabonai

Eiropas Savienības līgumu vēsturisks pārskats

2012. GADA MARTS

PA

DO

MES Ģ

EN

ER

ĀLSEK

RET

AR

IĀ

TS

AR

HĪV

A SĒR

IJA

LV

CONSILIUM

LV.indd 1 28/06/12 15:47

http://www.wwwwwwwww.wwwwwww.wwwww.w.consconsconsconsconons

Informācija

Šo brošūru ir sagatavojis Padomes Ģenerālsekretariāts; tā paredzēta tikai informatīviem

nolūkiem.

Visu informāciju par Eiropadomi un Padomi var atrast šādās tīmekļa vietnēs:

www.european-council.europa.eu

www.consilium.europa.eu

vai arī var vērsties Padomes Ģenerālsekretariāta Sabiedrības informācijas dienestā,

kura adrese ir šāda:

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tālr. +32 22815650

Fakss +32 22814977

www.consilium.europa.eu/infopublic

Plaša papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa

(http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012. gads

ISBN 978-92-824-3515-1

doi:10.2860/88614

© Eiropas Savienība, 2012. gads

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Belgium

Iespiests uz papīra, kas balināts bez elementārā hlora (ECF)

LV.indd 2 28/06/12 15:48

http://www.european-council.europa.eu

http://www.consilium.europa.eu

http://www.consilium.europa.eu/infopublic

http://europa.eu



kg205052_LV_inside_b.indd 1 29/06/12 10:24


3

Saturs

Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

20. gadsimta 50. un 60. gadi – no dibināšanas līgumiem

līdz izpildiestāžu apvienošanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

20. gadsimta 70. gadi – līgumi par fi nansēm un iestādēm,

pirmais pievienošanās līgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

20. gadsimta 80. gadi – Vienotais akts un pievienošanās līgumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

20. gadsimta 90. gadi – Līgums par Eiropas Savienību un pievienošanās līgumi . . . . . . . 14

21. gadsimta līgumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

No Parīzes līdz Lisabonai – līgumu hronoloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21


4

Priekšvārds

Šajā brošūrā, aplūkojot dažādos līgumus, ir aprakstīta Eiropas veidošanas vēsture. Tā ir izstrā-

dāta kā papildinājums vēsturiskās sērijas plakātam “Eiropas Savienības līgumi” (arhīvs).

Brošūra ir domāta pasniedzējiem un pētniekiem, kā arī ikvienam, kas interesējas par Eiropas

integrācijas vēsturi.

Pielikumā tabulas veidā ir dota līgumu hronoloģija.

Līgumu teksti pilnībā ir pieejami tīmekļa vietnē:

http://eur-lex.europa.eu

Komentārus vai ierosinājumus varat sūtīt uz šādu e-pasta adresi:

[email protected].


http://eur-lex.europa.eu

mailto:[email protected]

5

Ievads

Līgumi ir Eiropas Savienības (ES) pamats. Tos apspriež un kopīgi pieņem dalībvalstu valdību

pārstāvji. Visas dalībvalstis tos paraksta un ratifi cē saskaņā ar saviem konstitucionālajiem

noteikumiem. Tie stājas spēkā tikai pēc minētā procesa un tikai tad, ja ir veiksmīgi pabeigts

katrs posms.

Aplūkojot šo līgumu vēsturi, mēs varam:

� izsekot Savienības kā ekonomiskas un politiskas kopienas attīstībai, kura iesaistās aizvien

jaunās un sarežģītākās jomās,

� vērot, kā katrā posmā dalībvalstis ir risinājušas jaunas iekšējas un starptautiskas prob-

lēmas, un

� parādīt, kā pakāpeniski veidojās Savienība, kas apvieno tautas un valstis, kuras tiesiskumu

ir atzinušas par pamatprincipu un pamatmērķi.


6

20. gadsimta 50. un 60. gadi – no dibināšanas līgumiem

līdz izpildiestāžu apvienošanai

Pēc Robēra Šūmana (Robert Schuman) 1950. gada 9. maija paziņojuma, kurā viņš aicināja

apvienot Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanu, Parīzē 1951. gada 18. aprīlī tika

parakstīts Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums. Pēc tam, kad

Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande (sešas

dibinātājvalstis) to ratifi cēja, tas 1952. gada 23. jūlijā stājās spēkā uz 50 gadiem. 2002. gada

22. jūlijā līgums zaudēja spēku.

Šī pirmā līguma tiešais mērķis bija izveidot tā laika stratēģisko izejvielu – ogļu un tērauda –

kopējo tirgu. Ar to bija arī iecerēts likt pamatus ekonomikas kopienai, kas pakāpeniski kļūtu

par politisku kopienu. Minētais līgums, ar ko izveidoja Augsto iestādi, Kopējo asambleju,

īpašu Ministru padomi un Tiesu, ir pašreizējās Eiropas Savienības iestāžu sistēmas pamatā.

Neilgi pēc EOTK izveides Francija nāca klajā ar pārvalstiskas militāras integrācijas projektu.

Tāpēc EOTK sešas dalībvalstis Parīzē 1952. gada 27. maijā parakstīja Līgumu par Eiropas

aizsardzības kopienas izveidi. Tajā bija paredzēta Eiropas armijas izveidošana. Tomēr Fran-

cijas Nacionālā asambleja tekstu neratifi cēja un 1954. gada 30. augustā atlika diskusijas uz

nenoteiktu laiku. Līgums par Eiropas aizsardzības kopienas izveidi tādēļ nestājās spēkā. Līdz

ar tā noraidīšanu tika pārtraukts arī ar to saistītais projekts Līgumam par Eiropas politisko

kopienu. Minēto projektu bija izstrādājusi EOTK ad hoc asambleja, un 1953. gada 10. martā

ar to iepazīstināja sešu dibinātājvalstu valdību pārstāvjus.


7

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma izveidot Eiropas aizsardzības kopienu uzsvars Eiropas vei-

došanā tika pārcelts uz ekonomiku. Pēc Mesīnas 1955. gada 1. un 2. jūnija konferences tika

izveidota komiteja, ko vadīja Beļģijas ārlietu ministrs Pols Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak), lai

sagatavotu Eiropas kopējā tirgus modeli. Šī komiteja izstrādāja divu tekstu projektus, kas ir

zināmi kā Romas līgumi, jo sešas dibinātājvalstis tos 1957. gada 25. martā parakstīja Romā.

Tie stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.

EEK un Euratom līgumu parakstīšanas ceremonija

(Sala degli Orazi e Curazi, Kapitolijs, Roma, 1957. gada 25. marts)

Ar pirmo no šiem līgumiem nodibināja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Ar to EOTK

līgumā defi nētos principus attiecināja uz jaunām jomām. EEK līgumā bija paredzēts izveidot

kopēju tirgu, kura pamatā būtu personu, pakalpojumu, preču un kapitāla brīva aprite, un

muitas savienību, kā arī ieviest kopēju politiku tādās jomās kā lauksaimniecība un tirdz-

niecība. Īstenojot ekonomikas mērķus, ar šo līgumu bija iecerēts veicināt politiskas Eiropas

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


8

veidošanu. Līgumslēdzējas valstis apliecināja, ka ir apņēmušās “likt pamatus aizvien ciešākai

Eiropas tautu savienībai” (EEK līguma preambula).

Ar otru līgumu nodibināja Eiropas Atomenerģijas kopienu (EAK vai Euratom). EAK mēr-

ķis ir koordinēt un apvienot pētniecības programmas kodolenerģētikā civilām vajadzībām.

Itālijas plakāts,

atzīmējot Romas

līgumu parakstīšanu,

1957. gada 25. marts

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


9

1957. gada 25. martā tika parakstīta arī Konvencija par dažām kopējām Eiropas Kopienu

iestādēm. Ar minēto konvenciju izveidoja visām trim kopienām – EEK, EAK un EOTK –

kopēju Asambleju, Tiesu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Saskaņā ar Protokolu par Nīderlandes Antiļu salām, ko Briselē parakstīja 1962. gada

13. novembrī un kas stājās spēkā 1964. gada 1. oktobrī, EEK līgumā noteikto aizjūras zemju un

teritoriju režīmu (1) sāka piemērot Nīderlandes Antiļu salām attiecībā uz naft as produktiem.

1967. gada 1. jūlijā – pēc “tukšā krēsla” krīzes, kad Francija atturējās no dalības Padomes un

tās struktūru sanāksmēs, – tika veikta pirmā nozīmīgākā iestāžu sistēmas reforma, proti, stājās

spēkā Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un Komisijas izveidi, kas pazīstams

kā izpildiestāžu apvienošanās līgums, ko sešas dibinātājvalstis parakstīja 1965. gada 8. aprīlī.

Kopš tā laika visām trim Kopienām bija viena Padome, viena Komisija un viens budžets. Ar

šī līguma 4. pantu tika ofi ciāli izveidota arī Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper), kuras

sastāvā ir dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji un kuras uzdevums ir sagatavot Padomes darbu un

izpildīt pienākumus, ko tai uzticējusi Padome.

(1) EEK līguma IV pielikums: Aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas Līguma IV daļas noteikumi.


10

20. gadsimta 70. gadi – līgumi par fi nansēm un iestādēm,

pirmais pievienošanās līgums

20. gadsimta 70. gados turpinājās iestāžu reformas un sākās fi nanšu reformas.

Pēc Padomes 1970. gada 21. aprīļa lēmuma, kas Kopienu fi nansējuma sistēmu, kura balstījās

uz valstu ieguldījumiem, aizstāja ar autonomu fi nansējuma sistēmu, tika parakstīti divi līgumi:

� 1970. gada 22. aprīlī – Luksemburgas līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus.

Tas stājās spēkā 1971. gada 1. janvārī. Eiropas Parlamentam tika piešķirtas dažas piln-

varas budžeta jomā, un tika izveidoti divi galvenie pašu resursu veidi – lauksaimniecības

nodevas un muitas nodokļi (2).

� 1975. gada 22. jūlijā – Briseles līgums, ar ko groza dažus fi nanšu noteikumus. Tas

stājās spēkā 1977. gada 1. jūnijā. Eiropas Parlamentam tika piešķirtas pilnvaras noraidīt

budžetu kopumā un Komisijai apstiprināt budžeta izpildi. Tika izveidota Revīzijas palāta.

Kopš abiem minētajiem līgumiem, ar kuriem grozīja Romas līgumu, budžeta pilnvaras kopīgi

pieder Padomei un Eiropas Parlamentam.

Arī 1975. gada 10. jūlija Līgumu par grozījumiem Protokolā par Eiropas Investīciju bankas

statūtiem parakstīja Briselē, un tas stājas spēkā 1977. gada 1. oktobrī. Starptautiskās monetā-

rās krīzes apstākļos šis līgums deva Eiropas Investīciju bankas (EIB) Valdei pilnvaras grozīt

norēķinu vienības defi nīciju un mainīt metodi norēķinu vienību konvertēšanai valstu valūtās.

(2) Padomes Lēmums 70/243/EOTK, EEK, Euratom (1970. gada 21. aprīlis) par fi nanšu ieguldījumu aiz-

stāšanu ar pašu resursiem.


11

Šajā pašā laikā 1972. gada 22. janvārī tika parakstīts Apvienotās Karalistes, Dānijas un

Īrijas Pievienošanās līgums EEK un EAK, kas stājās spēkā 1973. gada 1. janvārī. Ar Pado-

mes 1972. gada 22. janvāra lēmumu tika paredzēta arī pievienošanās EOTK. Vienlaikus pēc

noraidošā balsojuma 1972. gada 25. septembra referendumā Norvēģija izstājas no pievieno-

šanās procesa (3).

(3) Eiropas Kopienu Padomes 1973. gada 1. janvāra Lēmums, ar ko pielāgo tiesību aktus par jaunu dalīb-

valstu pievienošanos Eiropas Kopienām.

Edvards Hīts (Edward Heath) paraksta Apvienotās Karalistes Pievienošanās līgumu

(Egmonta pils, Brisele, 1972. gada 22. janvāris)

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


12

20. gadsimta 80. gadi – Vienotais akts un pievienošanās līgumi

1979. gads iezīmēja sākumu politisko režīmu maiņai Eiropas dienvidos. Lai stabilizētu Grie-

ķijas atjaunoto demokrātiju un stiprinātu tās ekonomiku, Atēnās 1979. gada 28. maijā tika

parakstīts Grieķijas Pievienošanās līgums Eiropas Kopienām. Tas stājās spēkā 1981. gada

1. janvārī. Arī Madridē un Lisabonā 1985. gada 12. jūnijā tika parakstīts Spānijas un Portu-

gāles Pievienošanās līgums, kas stājas spēkā 1986. gada 1. janvārī. Sešu valstu Eiropa, vēlāk

deviņu un desmit valstu Eiropa kļuva par divpadsmit valstu Eiropu.

Vienotā akta faksimils, kas glabājas Padomes arhīvā

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


13

Pēc Grenlandes valdības 1982. gada 23. februārī organizētā referenduma 1984. gada 13. martā

tika parakstīts Līgums par Grenlandi, kurā paredzēta Grenlandes izstāšanās no Kopienu

līgumiem un tai piemēro aizjūras teritorijas režīmu.

Divpadsmit valstis 1986. gada 17. februārī Luksemburgā un 28. februārī Hāgā parakstīja Vie-

noto Eiropas aktu, lai Eiropas veidošanai piešķirtu jaunu politisku un ekonomisku impulsu.

Līgums stājās spēkā 1987. gada 1. jūlijā. Komisijas tā laika priekšsēdētājs Žaks Delors (Jacques Delors) 1987. gada februārī, uzrunājot Eiropas Parlamentu, Vienotā akta mērķus aprak-

stīja šādi: “Īsumā, Vienotais akts ir pienākums vienlaikus izveidot lielu tirgu bez robežām,

nodrošināt lielāku ekonomisko un sociālo kohēziju, īstenot Eiropas politiku pētniecības un

tehnoloģiju jomā, stiprināt Eiropas monetāro sistēmu, sākt veidot Eiropas sociālo telpu un

veikt nozīmīgas darbības vides jomā.”

Vienotajā aktā tika paredzēta iekšējā tirgus izveide un preču, personu, pakalpojumu un kapi-

tāla brīva aprite no 1993. gada 1. janvāra. Tika paplašinātas Kopienu kompetences jomas

(vide, pētniecība, tehnoloģiju attīstība) un Padomes iespējas balsot ar kvalifi cētu balsu vairā-

kumu. Izveidojot piekrišanas un sadarbības procedūras, tika paplašinātas Eiropas Parlamenta

likumdošanas funkcijas. No šā laika pakāpeniski un ar katru jaunu līgumu palielinājās Eiropas

Parlamenta likumdošanas pilnvaras, ko tas kā otrs likumdevējs īsteno līdztekus Padomei,

kā arī kļuva vairāk tādu jomu, kurās Padome lemj nevis vienprātīgi, bet ar kvalifi cētu balsu

vairākumu.

Vienotajā aktā pirmo reizi tika minēta Eiropadome. Tajā bija iekļauti noteikumi par Eiropas

politisko sadarbību – sadarbība ārpolitikas jomā –, kas bija pilnībā nošķirti no noteikumiem,

kuri attiecas uz Kopienu jautājumiem.


14

20. gadsimta 90. gadi – Līgums par Eiropas Savienību

un pievienošanās līgumi

Pēc divām starpvaldību konferencēm (SVK), ko Romā atklāja 1990. gada 15. decembrī, Mās-

trihtā 1992. gada 7. februārī tika parakstīts Līgums par Eiropas Savienību. Tas stājās spēkā

1993. gada 1. novembrī.

Ar šo līgumu tika izveidota Eiropas Savienība ar trīs pīlāru sistēmu: trīs Eiropas Kopienas

(EK), kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietās un iekšlietās (TI).

Pirmajā pīlārā sāka veidot ekonomisko un monetāro savienību (EMS). Tādējādi 2002. gada

1. janvārī apgrozībā tika laista vienota valūta – euro. Tika paplašinātas Kopienas kompetences,

tās attiecinot uz vides, pētniecības, rūpniecības un kohēzijas politikas jomu. Likumdošanas

jomā koplēmuma procedūras ieviešana Eiropas Parlamentam piešķīra pilnvaras kopīgi ar

Padomi pieņemt tiesību aktus. Uz jaunām jomām tika attiecinātas piekrišanas un sadarbības

procedūras, kā arī Padomes balsojums ar kvalifi cētu balsu vairākumu. Revīzijas palāta, ko

izveidoja 1975. gadā, kļuva par piekto Eiropas iestādi, un tika izveidota Reģionu komiteja.

Otrajā pīlārā KĀDP ļāva apvienot un attīstīt Eiropas politiskās kopienas mehānismus un

acquis, kā arī sākt veidot kopīgu politiku drošības un aizsardzības jomās.

Trešajā pīlārā (TI) Līgums paredzēja noteikumus par ārējo robežu kontrolēm, terorisma

apkarošanu, Eiropola izveidi, kopējas patvēruma politikas izveidi, nelegālas imigrācijas apka-

rošanu un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un civillietās.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, ar 1993. gada 25. martā parakstītu aktu tika izveidots

Eiropas Investīciju fonds. Tas stājās spēkā 1994. gada 1. maijā.


15

Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līgums tika parakstīts 1994. gada 24. jūnijā

Korfu un stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī. Norvēģija, kas arī bija parakstījusi minēto

līgumu, tāpat kā 1972. gadā izstājās no pievienošanās procesa pēc 1994. gada 28. novembra

referenduma.

“Ģimenes foto”, Korfu Eiropadome

(1994. gada 24. jūnijs)

1996. gada 29. martā Turīnā tika atklāta jauna SVK, lai sagatavotu līgumu pārskatīšanu, kā

bija paredzēts Līguma par Eiropas Savienību N pantā. Tās noslēgumā 1997. gada 2. oktobrī

tika parakstīts Amsterdamas līgums, kas stājās spēkā 1999. gada 1. maijā. Tā mērķis bija

veikt pielāgojumus, kas bija vajadzīgi iestāžu struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesā. Tas

atspoguļoja arī dalībvalstu vēlmi Eiropas Savienību tuvināt iedzīvotājiem, un šim nolūkam

tajā bija paredzēti noteikumi par pārredzamību.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


16

Īpaši tika izcelti tādi jēdzieni kā noturīga izaugsme un vīriešu un sieviešu līdztiesība, bet

cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un tiesiskuma principi kļuva par priekšnosacījumu

tam, lai varētu pievienoties ES.

Vēlreiz tika paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras, koplēmuma procedūru attiecinot uz

jaunām jomām un piešķirot iespēju apstiprināt vai noraidīt izraudzītā Komisijas priekšsē-

dētāja iecelšanu amatā. Izveidojot Augstā pārstāvja amatu (4) un attīstot ciešākas saiknes ar

Rietumeiropas Savienību (RES), tika arī stiprināta KĀDP.

Ar Amsterdamas līgumam pievienotu protokolu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā tika

iekļauts Šengenas acquis (1985. gada 14. jūnijā parakstītais Šengenas nolīgums, 1990. gada

19. jūnijā pieņemtā Šengenas konvencija un vairāki īstenošanas pasākumi). Acquis aptver

divus sadarbības virzienus: ārējo robežu kontroļu saskaņošana un policijas un tiesu iestāžu

sadarbības stiprināšana. Tika paredzēta brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide. Notei-

kumi par vīzām, patvērumu, imigrāciju un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un civillietās

tika pārcelti no trešā pīlāra uz pirmo, kas nozīmē, ka uz tiem attiecas Kopienas metode.

Līgumā tika defi nēti arī nosacījumi, kas jāievēro, lai dalībvalstīm, kas to vēlas, ļautu īstenot

ciešāku sadarbību.

(4) Amats, ko pilda Padomes ģenerālsekretārs.


17

21. gadsimta līgumi

Amsterdamas līgumam pievienotā deklarācijā tika uzsvērts, ka “iestāžu stiprināšana ir obli-

gāts nosacījums, lai varētu pabeigt pirmās pievienošanās sarunas”. Tādēļ, kad 1998. gadā

sākās pievienošanās sarunas ar austrumu un dienvidu kandidātvalstīm, tika rīkota jauna

SVK, lai pārskatītu līgumus. 2001. gada 26. februārī tika parakstīts Nicas līgums, kas stājās

spēkā 2003. gada 1. februārī. Saistībā ar gaidāmo Eiropas Savienības paplašināšanos līdz

25 dalībvalstīm ar šo līgumu tika mainīta iestāžu struktūra. Čehijas Republikas, Igaunijas,

Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievieno-

šanās līgumu parakstīja 2003. gada 16. aprīlī Atēnās. Tas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

“Ģimenes foto” Nicas līguma parakstīšanas dienā

(Nica, 2001. gada 26. februāris)

Nicas līgumam pievienotajā Deklarācijā par Savienības nākotni bija paredzēts, ka 2004. gadā

notiks SVK. Lākenas Eiropadomes laikā 2001. gada decembrī tika sasaukts Konvents par Eiro-

pas nākotni, lai sagatavotu dokumentu, kurš “kalpos par pamatu diskusijām starpvaldību kon-

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


18

“Ģimenes foto” Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā

(Luksemburga, 2005. gada 25. aprīlis)

ferencē, kas pieņems galīgos lēmumus”. Konvents, ko vadīja Valērijs Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing), izstrādāja un ierosināja projektu Līgumam par Konstitūciju Eiropai. Šo

līgumu, par ko 2003. un 2004. gadā notika sarunas jaunā SVK, parakstīja Romā 2004. gada

29. oktobrī. Ar to bija iecerēts atcelt iepriekšējos līgumus, izņemot Euratom līgumu, un tos

aizstāt ar vienotu konstitucionālu dokumentu. Tomēr pēc noraidoša balsojuma 2005. gada

29. maija referendumā Francijā un 2005. gada 1. jūnija referendumā Nīderlandē ratifi kācijas

procesu pārtrauca.

2005. gada 25. aprīlī Luksemburgā parakstīja Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās

līgumu. Tas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Tā kā Līgums par Konstitūciju Eiropai nevarēja stāties spēkā, 2007. gadā sākās jaunas sarunas,

kuru rezultātā 2007. gada 13. decembrī tika parakstīts Lisabonas līgums, kas stājās spēkā

2009. gada 1. decembrī.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība


19

Lisabonas līguma mērķis ir uzlabot iestāžu efektivitāti un stiprināt Savienības demokrātis-

kumu. Kopš tā laika Savienības pamatā ir divi līgumi: Līgums par Eiropas Savienību (LES)

un Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), kas aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas

līgumu. Euratom līgums, ko arī grozīja ar Lisabonas līgumu, joprojām būs spēkā uz neno-

teiktu laiku (5).

Līdz ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienība ieguva tiesību subjekta statusu un tika izveidotas

divas jaunas iestādes – Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropadome ar priekšsēdētāju, ko

ievēl uz divarpus gadiem. Tika atcelta ar Māstrihtas līgumu izveidotā trīs pīlāru struktūra.

Tika grozīti balsošanas noteikumi Padomē, ieviešot divkārša balsu vairākuma (dalībvalstu un

iedzīvotāju) sistēmu. Koplēmuma procedūru padarot par parasto likumdošanas procedūru,

tika nostiprināta Eiropas Parlamenta likumdošanas loma, ko tas kā otrs likumdevējs īsteno

līdztekus Padomei. Līgumā ir iekļauta virkne noteikumu, kas paredzēti, lai stiprinātu Savie-

nības demokrātiskumu. Papildus Eiropas Parlamenta pilnvaru stiprināšanai ir arī noteikumi

par valstu parlamentu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā un par iedzīvotāju līdzdalību

(piemēram, pilsoņu iniciatīva (6)). Lisabonas līgumā ir atzīts, ka Eiropas Savienības Pamat-

tiesību hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.

Pirmo reizi ir paredzēta iespēja, ka kāda dalībvalsts var izstāties no Eiropas Savienības: “Jeb-

kura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām

prasībām.” (7)

Briselē 2011. gada 9. decembrī tika parakstīts Horvātijas Pievienošanās līgums. Ir paredzēts,

ka tas stāsies spēkā 2013. gada 1. jūlijā (8).

Pašlaik tiek izskatīti vairāki Lisabonas līguma grozījumi.

Turpinājums sekos…

(5) EOTK darbība beidzās 2002. gada 23. jūlijā.

(6) LES 11. panta 4. punkts.

(7) LES 50. panta 1. punkts.

(8) Ar nosacījumu, ka līdz tam laikam būs deponēti visi ratifi kācijas dokumenti.


20Plakāts “Eiropas Savienība, 1951.–2011. gads – tiesiskas savienības 60 gadi”,

publicēts 2011. gadā, 60 gadus pēc pirmā līguma (EOTK) parakstīšanas0iriropopasas S Savavieienīnībaba, 19195151.–20201111. gagadsds – t tieiesisiskskasas s savavieienīnībabass 6060 g g dadii”,,PlPlakakātātss “EEii

cēts 2011. gadā, 60 gadus pēc pirmā līguma (EOTK) parakstīšanaspublic

arh � v iv��tur�� ap�ka�� n

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

© E

iro

pas

Sav

iEi

rop

as S

avi

Eiro

pas

Sav

i©

nīb

aenee

Lisabona, 2007. gada 13. decembris. Līguma parakstīšanas brīdis.

Luksemburga, 2005. gada 25. aprīlis. Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās līguma parakstīšanas svinības.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

Roma, 1957. gada 25. marts. EEK un Euratom līgumu parakstīšanas svinības.

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

1951. gada 18. aprīlis. Ar Parīzes līgumu tiek izveidota EOTK — Beļģijas ārlietu ministrs Pauls van Zēlands (Paul van Zeeland), Luksemburgas ārlietu ministrs Žozefs Behs (Joseph Bech),

Beļģijas ārējās tirdzniecības ministrs Žozefs Mēriss (Joseph Meurice), Itālijas ārlietu ministrs Karlo Sforca (Carlo Sforza), Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman), Federālās

Vācijas kanclers un federālais ārlietu ministrs Konrāds Adenauers (Konrad Adenauer), Nīderlandes ārlietu ministrs Dirks Stikers (Dirk Stikker), Nīderlandes ekonomikas

ministrs Johaness van den Brinks (Johannes van den Brink).

© E

iro

pas

Sav

ien

ība

EIROPAS SAVIENĪBAS LĪGUMI

IEĪT

IE

PO

ZA

UN

STĀ

ŠAN

ĀS SP

ĒK

ĀH

RH

RO

NO

NO

LOĢ

IJA

EIROPAS SAVIENĪBA 1951–2011: 60 GADI TIESISKA SAVIENĪBA

Horvātijas pievienošanās līgums, parakstīts 2011. gada 9. decembrī,

notiek ratifikācija

Lisabonas līgums, 2009. gada 1. decembris

Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līgums, 2007. gada 1. janvāris

Līgums par Konstitūciju Eiropai, parakstīts 2004. gada 29. oktobrī,


Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas pievienošanās līgums,

2004. gada 1. maijs

Nicas līgums, 2003. gada 1. februāris

Amsterdamas līgums, 1999. gada 1. maijs

Austrijas, Somijas, Zviedrijas pievienošanās līgums, 1995. gada 1. janvāris

Akts par grozījumiem Protokolā par EIB statūtiem: Eiropas Investīciju fonds,

1994. gada 1. maijs

Līgums par Eiropas Savienību (LES), 1993. gada 1. novembris

Vienotais Eiropas akts, 1987. gada 1. jūlijs

Spānijas un Portugāles pievienošanās līgums, 1986. gada 1. janvāris

Grenlandes līgums, 1985. gada 1. janvāris

Grieķijas pievienošanās līgums, 1981. gada 1. janvāris

Līgums par grozījumiem Protokolā par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem:

grozījumi norēķinu vienībā, pārrēķina metode, 1977. gada 1. oktobris

Līgums, ar ko groza dažus finanšu noteikumus, 1977. gada 1. jūnijs

Dānijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanās līgums,


Līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus: “Pašu resursi”,


Līgums par izpildiestāžu apvienošanu, 1967. gada 1. jūlijs

Konvencija par Nīderlandes Antiļu salām, 1964. gada 1. oktobris

Konvencijas par dažām kopējām iestādēm: Asambleja, Tiesa, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,


Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAK) dibināšanas līgums, 1958. gada 1. janvāris

Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums, 1958. gada 1. janvāris

Līgums par Eiropas Aizsardzības kopienas izveidi, parakstīts 1952. gada 27. maijā,


Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums, 1952. gada 23. jūlijs,

zaudēja spēku 2002. gada 23. jūlijā

© Eirop

as Savienība, 2011 —

ISBN 978-92-824-3471-0 —

doi:10.2860/24472 —

QC-32-11-757-LV-Pwwww.consiliuuum.eurropa.eeuwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwww.............ccccccccccccccccoooooooooooooonnnnnnnnnnnnnnsssssssssssssiiiiiiiiiiiiiillllllllllllliiiiiiiiiiiiiiuuuuuuuuuuuuuummmmmmmmmmmmmm.............eeeeeeeeeeeeeeeeuuuuuuuuuuuuuuurrrrrrrrrrrrrrrroooooooooooooooppppppppppppppppaaaaaaaaaaaaaaa...........eeeeeeeeeeeeeeeeuuuuuuuuuuuuuuu

Lisabona — 2007. gada 13. decembris

Nica — 2001. gada 26. februāris

Amsterdama — 1997. gada 2. oktobris

acquis

Māstrihta — 1992. gada 7. februāris

Vienotais Eiropas akts — 1986. gada 17. un 28. februāris

Roma — 1957. gada 25. marts“…aizvien ciešāka Eiropas

tautu savienība”�� Euratom

Parīze — 1951. gada 18. aprīlis

�

2222000011111111111111111111

gg rriirriiSaSavivienenībībasas ppaammaattā

gg..āā

ToTos s aappss i žsspprriieežžppp

uunn žž k tkkstapparaks d līb ldalībvalstu pārstāvji, tifi ēratificēvvaallssttuu ppaarrllaammennti

pp pp pun ni pstiprinaap Eiropas Parlaments.ss



21

No Parīzes līdz Lisabonai – līgumu hronoloģija

Ievadpiezīmes

� Līgumu un atbilstīgu valstu ratifi kācijas instrumentu oriģināli – ja nav norādīts citādi

sadaļā “precizējumi” – ir deponēti Itālijas Republikas valdības arhīvā (Ārlietu ministrija,

Diplomātisko lietu birojs).

� Papildus iepriekšējā piezīmē norādītajam sadaļā “precizējumi” norāda dibināšanas līguma

būtību, to, vai līgumam pievieno pielikumus, līguma darbības termiņa beigas, neparak-

stītu līguma projektu, neratifi cētus līgumus, līgumos noteiktus piemērošanas izņēmumus.

� Jaunas autentiskās valodas, kuras nākušas klāt kārtējās paplašināšanās reizēs, ir izdalītas

treknrakstā brīdī, kad tās kļuvušas par jaunām autentiskām valodām.

� Līgumu ratifi kācijas datums dalībvalstīs ir diena, kurā deponē ratifi kācijas vai pievie-

nošanās instrumentus.

� Norādītie parakstītāji ir attiecīgo valstu pilnvarotie pārstāvji.

� Papildu informācija ir pieejama Eiropas Savienības Padomes Nolīgumu biroja datubāzē:

http://www.consilium.europa.eu/accords-recherche

� Šī hronoloģija apstājas pie Lisabonas līguma. Nākamie līgumi, ko pašlaik apspriež vai

ratifi cē (9), nav iekļauti. Tos pievienos nākamajā atjaunināšanas reizē.

� Brošūras beigās pievienots saraksts ar visu Eiropas Savienības ofi ciālo valodu ISO kodiem.

(9) Piemēram, Horvātijas Pievienošanās līgums, ko parakstīja 2011. gada 9. decembrī Briselē.


http://www.consilium.europa.eu/accords-recherche

22

1Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums

“Parīzes līgums”

Parakstīšanas datums un vieta

1951. gada 18. aprīlis, Salon de l’Horloge, Quai d’Orsay, Parīze, Francija

Parakstītāji

Konrāds ADENAUERS (Konrad ADENAUER), kanclers un ārlietu ministrs (DE)

Pauls VAN ZĒLANDS (Paul VAN ZEELAND), ārlietu ministrs; Žozefs MĒRISS (Joseph MEURICE), ārējās

tirdzniecības ministrs (BE)

Roberts ŠŪMANS (Robert SCHUMAN), ārlietu ministrs (FR)

Karlo SFORCA (Carlo SFORZA), ārlietu ministrs (IT)

Žozefs BEHS (Joseph BECH), ārlietu ministrs (LU)

Dirks STIKERS (Dirk STIKKER), ārlietu ministrs; Jans VAN DEN BRINKS (Jan VAN DEN BRINK), ekonomikas

ministrs (NL)

Spēkā stāšanās datums

1952. gada 23. jūlijs

Autentiskās valodas

FR

Precizējumi

– Dibināšanas līgums.

– Darbības termiņš beidzās 2002. gada 23. jūlijā.

– Līguma un atbilstīgu valstu ratifikācijas instrumentu, kā arī turpmāku pievienošanās instrumentu oriģināli

ir deponēti Francijas Republikas valdības arhīvā.


23

2Eiropas Aizsardzības kopienas dibināšanas līgums

“EAK līgums”


1952. gada 27. maijs, Salon de l’Horloge, Quai d’Orsay, Parīze, Francija

Parakstītāji

Konrāds ADENAUERS (Konrad ADENAUER), kanclers, ārlietu ministrs (DE)

Pauls VAN ZĒLANDS (Paul VAN ZEELAND), ārlietu ministrs (BE)

Roberts ŠŪMANS (Robert SCHUMAN), ārlietu ministrs (FR)

Alčide DE GASPERI (Alcide DE GASPERI), ārlietu ministrs (IT)

Žozefs BEHS (Joseph BECH), ārlietu ministrs (LU)

Dirks STIKERS (Dirk STIKKER), ārlietu ministrs (NL)


Nav stājies spēkā


DE, FR, IT, NL

Precizējumi

– Līguma un atbilstīgu valstu ratifikācijas instrumentu, kā arī turpmāku pievienošanās instrumentu oriģināli

ir deponēti Francijas Republikas valdības arhīvā.

– EAK līguma projekts bija saistīts ar projektu Līgumam par Eiropas Politiskās Kopienas statusu (EPK), kuru

pieņēma EOTK ad hoc Asamblejā 1953. gada 10. martā (izdots EOTK ārlietu ministriem 1953. gada 9. martā).

EPK līguma projekts zaudēja aktualitāti EAK noraidīšanas dēļ.


24

3–4–5Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums, EEK līgums (10)

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums,

EAK jeb Euratom līgums (11)

Konvencija par konkrētām kopīgām Eiropas Kopienu iestādēm


1957. gada 25. marts, Horatii un Curiatii zāle, Kapitolijs, Roma, Itālija

Parakstītāji

Pols Anrī SPĀKS (Paul-Henri SPAAK), ārlietu ministrs; Žans Šarls SNUĀ E D’OPĪRS (Jean-Charles SNOY ET D’OPPUERS), Ekonomikas ministrijas ģenerālsekretārs, Beļģijas delegācijas vadītājs starpvaldību konferencē (BE)

Konrāds ADENAUERS (Konrad ADENAUER), federālais kanclers; Valters HALŠTEINS (Walter HALLSTEIN), Federālās ārlietu ministrijas valsts sekretārs (DE)

Kristians PINO (Christian PINEAU), ārlietu ministrs; Moriss FORS (Maurice FAURE), Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks (FR)

Antonio SENJI (Antonio SEGNI), Ministru padomes priekšsēdētājs; Gaetāno MARTĪNO (Gaetano MARTINO), ārlietu ministrs (IT)

Žozefs BEHS (Joseph BECH), premjerministrs, ārlietu ministrs; Lambērs ŠOSS (Lambert SCHAUS), vēstnieks, Luksemburgas delegācijas vadītājs starpvaldību konferencē (LU)

Jozefs LINS (Joseph LUNS), ārlietu ministrs; Hanss LINTHORSTS HOMANS (Hans LINTHORST HOMAN), Nīderlandes delegācijas vadītājs starpvaldību konferencē (NL)




DE, FR, IT, NL

Precizējumi

EEK un Euratom – dibināšanas līgumi.

(10) Atšķirībā no citiem protokoliem, kas pievienoti EEK līguma oriģinālam, protokolu par Eiropas Eko-

nomikas kopienas Tiesas statūtiem parakstīja Briselē 1957. gada 17. aprīlī. Papildus grozījumiem, kas

minētajā protokolā tika veikti ar turpmākiem līgumiem, to grozīja arī ar Padomes Lēmumu (1988. gada

24. oktobris), ar ko izveido Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesu (OV L 319, 25.11.1988.).

(11) Euratom līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Atomenerģijas kopienas Tiesas statūtiem parakstīja

Briselē 1957. gada 17. aprīlī.


25

61962. gada 13. novembra Konvencija par Eiropas Ekonomikas kopienas

dibināšanas līguma grozīšanu, lai Nīderlandes Antiļām piemērotu minētā

līguma ceturtajā daļā noteikto īpašo asociācijas procedūru

“Nīderlandes Antiļu konvencija”


1962. gada 13. novembris, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Anrī FAJĀ (Henry FAYAT), ārlietu ministra vietnieks (BE)

Rolfs LĀRS (Rolf LAHR), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (DE)

Žans Marks BEŅĒ (Jean-Marc BOEGNER), vēstnieks, Francijas delegācijas vadītājs konferencē (FR)

Karlo RUSO (Carlo RUSSO), Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks (IT)

Eižēns ŠOSS (Eugène SCHAUS), valdības priekšsēdētāja vietnieks un ārlietu ministrs (LU)

Hanss VAN HAUTENS (Hans VAN HOUTEN), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (NL)

Vims LAMPE (Wim LAMPE), Nīderlandes Antiļu pilnvarotais ministrs

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1964. gada 1. oktobris

EK OV 150, 1.10.1964.


DE, FR, IT, NL

Precizējumi

Pievieno EEK līgumam protokolu par Nīderlandes Antiļās rafinētu naftas produktu importu.


26

7Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas

Kopienu Komisijas izveidi

“Izpildiestāžu apvienošanas līgums” (12)


1965. gada 8. aprīlis, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Pols Anrī SPĀKS (Paul-Henri SPAAK), premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs (BE)

Kurts ŠMIKERS (Kurt SCHMUECKER), ekonomikas ministrs (DE)

Moriss KŪVS DE MIRVILS (Maurice COUVE DE MURVILLE), ārlietu ministrs (FR)

Amintore FANFĀNI (Amintore FANFANI), ārlietu ministrs (IT)

Pjērs VERNERS (Pierre WERNER), valdības priekšsēdētājs un ārlietu ministrs (LU)

Jozefs LINSS (Joseph LUNS), ārlietu ministrs (NL)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1967. gada 1. jūlijs

OV 152, 13.7.1967.


DE, FR, IT, NL

(12) Dienās, kad tika parakstīts un stājās spēkā Izpildiestāžu apvienošanas līgums, attiecīgi tika parakstīs un

stājās spēkā dalībvalstu pārstāvju Lēmums par dažu Kopienu iestāžu un dienestu provizorisku izveidi

(EK OV 152, 1967. gada 13. jūlijs).


27

8Līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus Eiropas Kopienu

dibināšanas līgumos un Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu

Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi

“Līgums, ar ko groza dažus budžeta noteikumus”


1970. gada 22. aprīlis, Alcide de Gasperi ēka, Eiropas Parlaments, Luksemburga, Luksemburga

Parakstītāji

Pjērs ARMELS (Pierre HARMEL), ārlietu ministrs (BE)

Valters ŠĒLS (Walter SCHEEL), ārlietu ministrs (DE)

Moriss ŠŪMANS (Maurice SCHUMAN), ārlietu ministrs (FR)

Aldo MORO, ārlietu ministrs (IT)

Gastons TORNS (Gaston THORN), ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs (LU)

Hanss DE KOSTERS (Hans DE KOSTER), Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks (NL)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1971. gada 1. janvāris

OV L 2, 2.1.1971.


DE, FR, IT, NL


28

9Līgums par Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos Eiropas

Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai

“Līgums par Dānijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes pievienošanos EEK

un Euratom” (13)


1972. gada 22. janvāris, Palais d’Egmont, Brisele, Beļģija (14)

Parakstītāji

Gastons EISKENS (Gaston EYSKENS), premjerministrs; Pjērs ARMELS (Pierre HARMEL), ārlietu ministrs;

Jans VAN DER MĒLENS (Jan VAN DER MEULEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (BE)

Jenss Oto KRĀVS (Jens Otto KRAG), premjerministrs; Ivars NERGĀRDS (Ivar NØRGAARD), ārējās ekonomikas

lietu ministrs; Jenss Oto KRISTENSENS (Jens CHRISTENSEN), Ārlietu ministrijas ārējās ekonomikas lietu

ģenerālsekretārs (DK)

Valters ŠĒLS (Walter SCHEEL), ārlietu ministrs; H. G. ZAKSS (H.-G. SACHS), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis

Eiropas Kopienās (DE)

Moriss ŠŪMANS (Maurice SCHUMANN), ārlietu ministrs; Žans Marks BEŅĒ (Jean-Marc BOEGNER), vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (FR)

Džeks LINČS (Jack LYNCH), premjerministrs; Patriks HILERIJS (Patrick HILLERY), ārlietu ministrs (IE)

Emilio KOLOMBO (Emilio COLOMBO), premjerministrs; Aldo MORO (Aldo MORO), ārlietu ministrs; Džordžo

BOMBASEI FRASKANI DE VETORS (Giorgio BOMBASSEI FRASCANI DE VETTOR), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis

Eiropas Kopienās (IT)

(13) Saistībā ar pievienošanos EOTK sk. Eiropas Kopienu Padomes Lēmumu (1972. gada 22. janvāris) par

Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes

pievienošanos Eiropas Ogļu un tērauda kopienai, OV L 73, 27.3.1972. (dokumenti par Dānijas Karalis-

tes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos

Eiropas Kopienām).

(14) Tā kā Norvēģijas Karaliste pievienošanās līgumu nav ratifi cējusi, attiecībā uz pievienošanās līgumu un

citiem dokumentiem saistībā ar pievienošanos pieņēma Eiropas Kopienu Padomes Lēmumu (1973. gada

1. janvāris), ar kuru pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Kopienām (OV

L 2, 1.1.1973.).


29

Gastons TORNS (Gaston THORN), ārlietu ministrs; Žans DONDLENŽĒRS (Jean DONDELINGER), vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (LU)

Norberts SMELZERS (Norbert SCHMELZER), ārlietu ministrs; Tjerks VESTERTERPS (Tjerk WESTERTERP), ārlietu

valsts sekretārs; Māns SASENS (Maan SASSEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (NL)

Trigve BRATELI (Trygve BRATTELI), premjerministrs; Andreass KAPELENS (Andreas CAPPELEN), ārlietu ministrs;

Serens C. SOMERFELTS (Søren C. SOMMERFELT), ārkārtējs un pilnvarotais vēstnieks (Norvēģija)

Edvards HĪTS (Edward HEATH, M. B. E.), Parlamenta loceklis, premjerministrs, Padomes priekšsēdētājs,

pārvaldes ministrs; Aleks DAGLASS-HOUMS (Alec DOUGLAS-HOME, K. T.), Parlamenta loceklis, Viņas augstības

galvenais ministrs ārlietu un Sadraudzības jomā; Džefrijs RIPONS (Geoffrey RIPPON, Q. C.), Parlamenta loceklis,

Lenkasteras hercogistes kanclers (UK)


OV L 73, 27.3.1972. (dokumenti par Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās

Karalistes un Norvēģijas Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienām)


DA, DE, EN, FR, GA, IT, NL

Precizējumi

Referendums ar negatīvu iznākumu Norvēģijā 1972. gada 25. septembrī.


30

10Līgums, ar ko groza dažus noteikumus Protokolā par Eiropas Investīciju

bankas statūtiem (15) – pilnvaru piešķiršana Valdei mainīt norēķinu

vienības definīciju un pārrēķina metodi valstu valūtā


1975. gada 10. jūlijs, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Villijs DE KLERKS (Willy DE CLERCQ), finanšu ministrs (BE)

Pērs HEKERUPS (Per HÆKKERUP), ekonomikas ministrs (DK)

Hanss APELS (Hans APPEL), federālais finanšu ministrs (DE)

Žans Pjērs FURKĀDS (Jean-Pierre FOURCADE), ekonomikas ministrs (FR)

Čārlzs MARIJS (Charles MURRAY), Īrijas Finanšu ministrijas sekretārs (IE)

Emilio KOLOMBO (Emilio COLOMBO), Valsts kases ministrs (IT)

Žans DONDLENŽĒRS (Jean DONDELINGER), ārkārtējs un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas

Kopienās (LU)

Laurenss J. BRINKHORSTS (Laurens J. BRINKHORST), valsts ārlietu sekretārs (NL)

Maikls PELISERS (Michael PALLISER, KCMG), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas

Kopienās (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1977. gada 1. oktobris

EK OV L 91, 6.4.1978.



(15) Protokols par Eiropas Investīciju bankas statūtiem ir pievienots EEK līgumam.


31

11Līgums, ar ko groza dažus finanšu noteikumus Eiropas Ekonomikas

Kopienu dibināšanas līgumos un Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu

Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (16)

“Līgums, ar ko groza dažus finanšu noteikumus”


1975. gada 22. jūlijs, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Renāts VAN ELSLANDE (Renaat VAN ELSLANDE), ārlietu ministrs un ministrs sadarbībai ar jaunattīstības valstīm (BE)

Nīlss ERSBELLS (Niels ERSBØLL), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), federālais ārlietu ministrs (DE)

Žans Marī SUTŪ (Jean-Marie SOUTOU), Francijas vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (FR)

Gerets FICDŽERALDS (Garret FITZGERALD), ārlietu ministrs (IE)

Mariano RUMORS (Mariano RUMOR), ārlietu ministrs, Eiropas Kopienu Padomes priekšsēdētājs (IT)

Žans DONDLENŽĒRS (Jean DONDELINGER), ārkārtējs un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas

Kopienās (LU)

Laurenss J. BRINKHORSTS (Laurens J. BRINKHORST), valsts ārlietu sekretārs (NL)

Maikls PELISERS (Michael PALLISER, KCMG), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas

Kopienās (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1977. gada 1. jūnijs

OV L 359, 31.12.1977.



(16) Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu (1977. gada 5. aprīlis) par provizorisku Revīzijas palātas izveidi

(EK OV L 104, 28.4.1977.) parakstīja 1977. gada 5. aprīlī, un tas stājās spēkā 1977. gada 1. jūnijā.


32

12Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Francijas Republiku,

Itālijas Republiku, Īriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto

Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas

Federatīvo Republiku (Eiropas Kopienu dalībvalstīm) un Grieķijas

Republiku par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Ekonomikas

kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai

“Grieķijas pievienošanās līgums” (17)


1979. gada 28. maijs, Palais Zappeion, Atēnas, Grieķija

Parakstītāji

Vilfrīds MARTENSS (Wilfried MARTENS), premjerministrs, Anrī SIMONĒ (Henri SIMONET), ārlietu ministrs,

Jozefs VAN DER MĒLENS (Joseph VAN DER MEULEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (BE)

Nīlss Ankers KOFEDS (Niels Anker KOFOED), lauksaimniecības ministrs, Gunars RIBERHOLTS

(Gunnar RIBERHOLDT), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), ārlietu ministrs, Helmūts ZIGRISTS (Helmut SIGRIST),

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (DE)

Konstantins KARAMANLIS (Konstantinos KARAMANLIS), premjerministrs, Georgis RALLIS (Georgios RALLIS),

ārlietu ministrs, Georgis CONTOGEORGIS (Georgios CONTOGEORGIS), ministrs bez portfeļa, kurš ir atbildīgs par

attiecībām ar Eiropas Kopienām (EL)

Žans FRANSUĀ-PONSĒ (Jean FRANÇOIS-PONCET), ārlietu ministrs, Pjērs BERNĀRS-REIMONS (Pierre BERNARD-

REYMOND), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Liks DE LA BARS DE NANTEJS (Luc DE LA BARRE DE NANTEUIL),

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (FR)

Džons LINČS (John LYNCH), premjerministrs, Maikls O’KENEDIJS (Michael O’KENNEDY), ārlietu ministrs,

Brendans DILONS (Brendan DILLON), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (IE)

(17) Attiecībā uz pievienošanos EOTK sk. Eiropas Kopienu Padomes Lēmumu (1979. gada 24. maijs) par

Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Atomenerģijas kopienai, OV L 291, 19.11.1979. (dokumenti

par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai).


33

Džūlio ANDREOTI (Giulio ANDREOTTI), Ministru padomes priekšsēdētājs, Adolfo BATALJA (Adolfo BATTAGLIA),

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Eudžēnio PLADŽA (Eugenio PLAJA), vēstnieks, pastāvīgais

pārstāvis Eiropas Kopienās (IT)

Gastons TORNS (Gaston THORN), valdības priekšsēdētājs, ārlietu ministrs, Žans DONDLENŽĒRS

(Jean DONDELINGER), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (LU)

Kriss VAN DE KLĀVS (Chris VAN DER KLAAUW), ārlietu ministrs, Jans LIBERSS (Jan LUBBERS), vēstnieks,

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (NL)

Pīters KARINGTONS (Peter CARRINGTON), ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs, Donalds MEITLANDS

(Donald MAITLAND), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (UK)


OV L 291, 19.11.1979. (dokumenti par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām)


DA, DE, EL, EN, FR, GA, IT, NL


34

13Līgums, ar ko attiecībā uz Grenlandi

groza Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus

“Grenlandes līgums”


1984. gada 13. marts, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Leo TINDEMANSS (Leo TINDEMANS), Beļģijas Karalistes ārējo sakaru ministrs (BE)

Ufe ELEMANS-JENSENS (Uffe ELLEMANN-JENSEN), Dānijas ārlietu ministrs; Gunars RIBERHOLTS

(Gunnar RIBERHOLDT), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Dānijas pastāvīgais pārstāvis (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs (DE)

Teodors PANGALS (Theodoros PANGALOS), Grieķijas Republikas ārlietu valsts sekretārs (EL)

Rolāns DIMĀ (Roland DUMAS), Francijas Republikas Eiropas lietu ministrs (FR)

Pīters BERIJS (Peter BARRY), Īrijas ārlietu ministrs (IE)

Džūlio ANDREOTI (Giulio ANDREOTTI), Itālijas Republikas ārlietu ministrs (IT)

Kolete FLEŠA (Colette FLESCH), Luksemburgas Lielhercogistes valdības ārlietu ministre (LU)

Vims VAN ĒKELENS (Wim VAN EEKELEN), Nīderlandes ārlietu valsts sekretārs; H. J. K. RITENS (H .J. Ch. RUTTEN),

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Nīderlandes pastāvīgais pārstāvis (NL)

Džefrijs HAVS (Geoffrey HOWE Q.C.), Parlamenta loceklis, ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretārs (UK)


OV L 29, 1.2.1985.


DA, DE, EL, EN, FR, GA, IT, NL

Precizējumi

Ar Grenlandes līgumu EEK līgumam pievieno Protokolu par īpašo režīmu Grenlandei.


35

14Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo

Republiku, Grieķijas Republiku, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas

Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalisti (Eiropas Kopienu

dalībvalstis) un Spānijas Karalisti un Portugāles Republiku par

Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas

Ekonomikas Kopienai un Eiropas Atomenerģijas Kopienai

“Līgums par Spānijas un Portugāles pievienošanās EEK un Euratom” (18)


1985. gada 12. jūnijs, Kolonnu zāle, Karaļa pils, Madride, Spānija – Belém pils, Lisabona, Portugāle

Parakstītāji

Vilfrīds MARTENS (Wilfried MARTENS), premjerministrs; Leo TINDEMANSS (Leo TINDEMANS), ārējo sakaru

ministrs; Pauls NOTERDĀME (Paul NOTERDAEME), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (BE)

Pols SLITERS (Poul SCHLÜTER), premjerministrs; Ufe ELEMANS-JENSENS (Uffe ELLEMANN-JENSEN), ārlietu

ministrs; Jakobs Espers LARSENS (Jakob Esper LARSEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), federālais ārlietu ministrs; Gizberts PESGENS (Gisbert

POENSGEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (DE)

Janis HARALAMBOPULS (Yannis HARALAMBOPOULOS), ārlietu ministrs; Teodors PANGALS (Theodoros

PANGALOS), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, atbildīgais par EEK lietām; Aleksandrs ZAFIRIU (Alexandre

ZAFIRIOU), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (EL)

Felipe GONSALESS MARKESS (Felipe GONZÁLEZ MÁRQUEZ), valdības priekšsēdētājs; Fernando MORĀNS LOPESS

(Fernando MÓRAN LÓPEZ), ārlietu ministrs; Manuēls MARĪNS GONSALESS (Manuel MARÍN GONZÁLEZ), valsts

sekretārs attiecībās ar Eiropas Kopienām; Gabriels FERĀNS DE ALFARO (Gabriel FERRÁN DE ALFARO), vēstnieks,

Spānijas pārstāvniecības vadītājs Eiropas Kopienās (ES)

(18) Attiecībā uz pievienošanos EOTK sk. Eiropas Kopienu Padomes Lēmumu (1985. gada 11. jūnijs) par

Portugāles Republikas un Spānijas Karalistes pievienošanos Eiropas Ogļu un tērauda kopienai. OV

L 302, 15.11.1985.


36

Lorāns FABIUSS (Laurent FABIUS), premjerministrs; Rolāns DIMĀ (Roland DUMAS), ārējo sakaru ministrs;

Katrīna LALUMJĒRA (Catherine LALUMIÈRE), deleģētā ministre Eiropas lietās; Liks DE LABĀRS DE NANTEJS

(Luc DE LA BARRE DE NANTEUIL), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (FR)

Garets FICDŽERALDS (Garret FITZGERALD), Parlamenta loceklis, premjerministrs; Pīters BERIJS (Peter BARRY),

Parlamenta loceklis, ārlietu ministrs; Endrjū O’RURKS (Andrew O’ROURKE), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis

Eiropas Kopienās (IE)

Betino KRAKSI (Bettino CRAXI), Ministru padomes priekšsēdētājs; Džūlio ANDREOTI (Giulio ANDREOTTI), ārlietu

ministrs; Pjetro KALAMIJA (Pietro CALAMIA), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (IT)

Žaks F. POSS (Jacques F. POOS), valdības priekšsēdētāja vietnieks, ārlietu ministrs; Žozefs VEILANDS

(Joseph WEYLAND), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (LU)

Rīds LIBERS (Ruud LUBBERS), premjerministrs, vispārīgo lietu ministrs; Hanss VAN DEN BRUKS (Hans VAN DEN

BROEK), ārlietu ministrs; H. J. K. RITENS (H. J. Ch. RUTTEN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (NL)

Mario SOAREŠS (Mário SOARES), premjerministrs; Ruī MAČETE (Rui MACHETE), premjerministra vietnieks;

Žaims GAMA (Jaime GAMA), ārlietu ministrs; Ernanji Rodrigess LOPEŠS (Ernâni Rodrigues LOPES), finanšu un

plānošanas ministrs (PT)

Džefrijs HAVS (Geoffrey HOWE, QC), Parlamenta loceklis, ārlietu un Sadraudzības lietu valsts sekretārs;

Maikls BATLERS (Michael BUTLER), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienās (UK)


OV L 302, 15.11.1985. (dokumenti par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas

Kopienām)


ES, DA, DE, EL, EN, FR, GA, IT, NL, PT


37

15Vienotais Eiropas akts


1986. gada 17. februāris (Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Spānija, Francija, Īrija, Luksemburga,

Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste)

1986. gada 28. februāris (Dānija, Grieķija, Itālija), Hāga, Nīderlande

Parakstītāji

Leo TINDEMANSS (Leo TINDEMANS), ārējo sakaru ministrs (BE)

Ufe ELEMANS-JENSENS (Uffe ELLEMANN-JENSEN), ārlietu ministrs (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), federālais ārlietu ministrs (DE)

Karols PAPULIASS (Karolos PAPOULIAS), ārlietu ministrs (EL)

Fransisko FERNANDESS ORDONESS (Francisco FERNANDEZ ORDOÑEZ), ārlietu ministrs (ES)

Rolāns DIMĀ (Roland DUMAS), ārējo sakaru ministrs (FR)

Pīters BERIJS (Peter BARRY), Parlamenta loceklis, ārlietu ministrs (IE)

Džūlio ANDREOTI (Giulio ANDREOTTI), ārlietu ministrs (IT)

Roberts GEBELSS (Robert GOEBBELS), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (LU)

Hanss van den BRUKS (Hans van den BROEK), ārlietu ministrs (NL)

Pedro PIREŠS DE MIRANDA (Pedro PIRES DE MIRANDA), ārlietu ministrs (PT)

Linda ČOKERE (Lynda CHALKER), Ārlietu un Sadraudzības lietu ministrijas valsts sekretāre (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1987. gada 1. jūlijs

OV L 169, 29.6.1987.



Precizējumi

Groza EOTK, EEA un Euratom līgumus


38

16Līgums par Eiropas Savienību

“Māstrihtas līgums”


1992. gada 7. februāris, Statenzaal, Provinces nams, Māstrihta, Nīderlande

Parakstītāji

Marks EISKENSS (Mark EYSKENS), ārlietu ministrs; Filips MAISTATS (Philippe MAYSTADT), finanšu ministrs (BE)

Ufe ELEMANS-JENSENS (Uffe ELLEMANN-JENSEN), ārlietu ministrs; Anderss FOGS RASMUSENS (Anders FOGH

RASMUSSEN), ekonomikas ministrs (DK)

Hanss Dītrihs GENŠERS (Hans-Dietrich GENSCHER), federālais ārlietu ministrs; Teodors VAIGELS

(Théodor WAIGEL), federālais finanšu ministrs (DE)

Antonis SAMARASS (Antonios SAMARAS), ārlietu ministrs; Eftīmis HRISTODULU (Efthymios CHRISTODOULOU),

valsts ekonomikas ministrs (EL)

Fransisko FERNANDESS ORDONESS (Francisco FERNÁNDEZ ORDÓÑEZ), ārlietu ministrs; Karloss SOLČAGA

KATALĀNS (Carlos SOLCHAGA CATALÁN), ekonomikas un finanšu ministrs (ES)

Rolāns DIMĀ (Roland DUMAS), ārlietu ministrs; Pjērs BEREGOVUĀ (Pierre BEREGOVOY), ekonomikas, finanšu un

budžeta ministrs (FR)

Džerards KOLINZS (Gerard COLLINS), ārlietu ministrs; Bērtijs AHERNS (Bertie AHERN), finanšu ministrs (IE)

Džanni DE MIKELISS (Gianni DE MICHELIS), ārlietu ministrs; Gvido KARLI (Guido CARLI), valsts kases ministrs (IT)

Žaks F. POSS (Jacques F. POOS), premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs; Žans Klods JUNKERS

(Jean-Claude JUNCKER), finanšu ministrs (LU)

Hanss VAN DEN BRUKS (Hans VAN DEN BROEK), ārlietu ministrs; Vims KOKS (Wim KOK), finanšu ministrs (NL)

Žuans de Deušs PIŅERO (João de Deus PINHEIRO), ārlietu ministrs; Žoržs BRAGA DE MASEDO (Jorge BRAGA DE

MACEDO), finanšu ministrs (PT)

Daglass HĒRDS (Douglas HURD), ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs; Frensiss MODS (Francis MAUDE), Valsts

kases finanšu sekretārs (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1993. gada 1. novembris

OV C 191, 29.7.1992.


39



Precizējumi

Izveido Līgumu par Eiropas Savienību.

Groza EEK līgumu, izveidojot Eiropas Kopienu; groza EOTK un Euratom līgumu.

Līguma piemērošanas izņēmumi:

– Dānija un apvienotā Karaliste nepiedalās ekonomiskās un monetārās savienības 3. posmā (19);

– Dānija nepiedalās Eiropas drošības un aizsardzības politikas izveidē un piemērošanā, un jo īpaši pasākumos,

kuri pieņemti, pamatojoties uz ES līguma V sadaļu un kuriem ir ietekme aizsardzības jomā (20).

(19) Jo īpaši sk. divus protokolus, kas ar Līgumu par Eiropas Savienību pievienoti EK līgumam: Protokolu

par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Protokolu

par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju.

(20) Sk. jo īpaši Protokolu par Dānijas nostāju.


40

17Akts, ar ko groza Protokolu par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem,

pilnvarojot Valdi izveidot Eiropas Investīciju fondu

“Akts, ar kuru ļauj izveidot Eiropas Investīciju fondu”


1993. gada 25. marts, Padome, Brisele, Beļģija

Parakstītāji

Filips DE ŠUTĒTS DE TERVARĀNS (Philippe DE SCHOUTHEETE DE TERVARENT), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (BE)

Gunars RIBERHOLTS (Gunnar RIBERHOLDT), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (DK)

Johens GRĪNHĀGE (Jochen GRÜNHAGE), pastāvīgā pārstāvja vietnieks (DE)

Leonidass EVANGELIDIS (Léonidas EVANGELIDIS), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (EL)

Kamilo BARSIJA GARSIJA-VIJAMILS (Camilo BARCIA GARCÍA-VILLAMIL), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (ES)

Fransuā ŠĒRS (François SCHEER), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (FR)

Padraigs MAKKERNANS (Pádraig MAC KERNAN), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (IE)

Federiko DI ROBERTO (Federico DI ROBERTO), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (IT)

Žans Žaks KASELS (Jean-Jacques KASEL), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (LU)

Bens BOTS (Ben BOT), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (NL)

Žozē Sēzars PAULURO DAŠ NEVEŠS (José César PAULOURO DAS NEVES), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (PT)

Džons KERS (John KERR), vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī1994. gada 1. maijs

EK OV L 173, 7.7.1994.




41

18Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Francijas Republiku,

Grieķijas Republiku, Itālijas Republiku, Īriju, Lielbritānijas un

Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti,

Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Vācijas

Federatīvo Republiku, (Eiropas Savienības dalībvalstis) un Austrijas

Republiku, Norvēģijas Karalisti, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti

par Austrijas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Somijas Republikas

un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai

“Līgums par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos ES”


1994. gada 24. jūnijs, Svētā Georga kapela, Korfu, Grieķija (21)

Parakstītāji

Žans Liks DEHĀNE (Jean-Luc DEHAENE), premjerministrs; Villijs KLĀSS (Willy CLAES), ārlietu ministrs; Filips DE ŠUTĒTS DE TERVARĀNS (Philippe DE SCHOUTHEETE DE TERVARENT), vēstnieks, Beļģijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (BE)

Pols Nīrups RASMUSENS (Poul Nyrup RASMUSSEN), premjerministrs; Nilss Helvegs PETERSENS (Niels Helveg PETERSEN), ārlietu ministrs; Gunars RIBERHOLTS (Gunnar RIBERHOLDT), vēstnieks, Dānijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (DK)

Helmūts KOLS (Helmut KOHL), federālais kanclers; Klauss KINKELS (Klaus KINKEL), federālais ārlietu ministrs un kanclera vietnieks; Dītrihs FON KJAVS (Dietrich VON KYAW), vēstnieks, Vācijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (DE)

Andreass PAPANDREU (Andreas PAPANDREOU), premjerministrs; Karols PAPULIASS (Karolos PAPOULIAS), ārlietu ministrs; Teodors PANGALS (Theodoros PANGALOS), ārlietu ministra vietnieks (EL)

Felipe GONSALESS MARKESS (Felipe GONZÁLEZ MÁRQUEZ), valdības priekšsēdētājs; Havjers SOLANA MADARIAGA (Javier SOLANA MADARIAGA), ārlietu ministrs; Karloss VESTENDORPS I KABESA (Carlos WESTENDORP y CABEZA), valsts sekretārs attiecībās ar Eiropas Kopienām (ES)

Eduārs BALADŪRS (Édouard BALLADUR), premjerministrs; Alēns ŽIPĒ (Alain JUPPÉ), ārlietu ministrs; Alēns LAMASŪRS (Alain LAMASSOURE), deleģētais ministrs pie ārlietu ministra, atbildīgais par Eiropas lietām; Pjērs DE BUASJĒ (Pierre DE BOISSIEU), vēstnieks, Francijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (FR)

(21) Tā kā Norvēģija neratifi cēja pievienošanās līgumu, attiecībā uz pievienošanās līgumu un citiem doku-

mentiem saistībā ar pievienošanos pieņēma Eiropas Savienības Padomes Lēmumu 95/1/EK, ar kuru

pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 1, 1.1.1995.).


42

Alberts REINOLDS (Albert REYNOLDS), premjerministrs; Diks SPRINGS (Dick SPRING), premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs; Padraigs MAKKERNANS (Padraic McKERNAN), vēstnieks, Īrijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (IE)

Silvio BERLUSKONI (Silvio BERLUSCONI), Ministru padomes priekšsēdētājs; Antonio MARTINO, ārlietu ministrs; Livio KAPUTO (Livio CAPUTO), ārlietu valsts sekretārs (IT)

Žaks SANTĒRS (Jacques SANTER), premjerministrs; Žaks F. POSS (Jacques F. POOS), premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs; Žans Žaks KASELS (Jean-Jacques KASEL), vēstnieks, Luksemburgas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (LU)

Rīds LIBERS (Ruud LUBBERS), premjerministrs; Peters KOIMANSS (Peter KOOIJMANS), ārlietu ministrs; Bens BOTS (Ben BOT), vēstnieks, Nīderlandes pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (NL)

Gro HARLEMS BRUNTLANDS (Gro HARLEM BRUNDTLAND), premjerministrs; Bjorns TORE GODĀLS (Bjørn TORE GODAL), ārlietu ministrs; Grēte KNUDSENA (Grete KNUDSEN), tirdzniecības ministre un tirdzniecības flotes ministre; Eivins BERGS (Eivinn BERG), sarunu delegācijas vadītājs (Norvēģija)

Francs VRANICKIS (Franz VRANITZKY), federālais kanclers; Aloizs MOKS (Alois MOCK), federālais ārlietu ministrs; Ulrihs ŠTAHERS (Ulrich STACHER), Federālās kancelejas ģenerāldirektors; Manfrēds ŠEIHS (Manfred SCHEICH), Austrijas pārstāvniecības vadītājs Eiropas Kopienās (AT)

Anibāls KAVAKO SILVA (Aníbal CAVACO SILVA), premjerministrs; Žozē DURAO BAROZO (José DURÃO BARROSO), ārlietu ministrs; Vitors MARTINS (Vítor MARTINS), Eiropas lietu valsts sekretārs (PT)

Esko AHO (Esko AHO), premjerministrs; Perti SALOLAINENS (Pertti SALOLAINEN), ārējās tirdzniecības ministrs; Heiki HĀVISTO (Heikki HAAVISTO), ārlietu ministrs; Veli SUNDBEKS (Veli SUNDBAECK), ārlietu valsts sekretārs (FI)

Karls BILDTS (Carl BILDT), premjerministrs; Margareta af UGLASA (Margaretha af UGGLAS), ārlietu ministre; Ulfs DINKELSPĪLS (Ulf DINKELSPIEL), Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs; Franks BELFRĀGE (Frank BELFRAGE), Eiropas lietu ārējās tirdzniecības valsts sekretārs (SE)

Džons MEIDŽORS (John MAJOR), premjerministrs; Daglass HĒRDS (Douglas HURD), ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs; Deivids HĪSKOUTS-AMORIJS (David HEATHCOAT-AMORY), ārlietu un sadraudzības lietu ministra vietnieks (UK)


OV C 241, 29.8.1994. (dokumenti par pievienošanos)


ES, DA, DE, EL, EN, FR, GA, IT, NL, PT, FI, SV

Precizējumi

Norvēģija pārtrauca ratifikācijas procesu pēc 1994. gada 28. novembra referenduma, kura iznākums bija

negatīvs.


43

19Amsterdamas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību,

Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus

“Amsterdamas līgums”


1997. gada 2. oktobris, Burgenzaal, Aan De Dam Karaļa pils, Amsterdama, Nīderlande

Parakstītāji

Eriks DERIKE (Erik DERYCKE), ārlietu ministrs (BE)

Nilss Helvegs PETERSENS (Niels HELVEG PETERSEN), ārlietu ministrs (DK)

Klauss KINKELS (Klaus KINKEL), federālais ārlietu ministrs un kanclera vietnieks (DE)

Teodors PANGALS (Theodoros PANGALOS), ārlietu ministrs (EL)

Huans Ābels MATUTESS (Juan Abel MATUTES), ārlietu ministrs (ES)

Ibērs VEDRĪNS (Hubert VÉDRINE), ārlietu ministrs (FR)

Rafaels P. BĒRKS (Raphael P. BURKE), ārlietu ministrs (IE)

Lamberto DINI, ārlietu ministrs (IT)

Žaks F. POSS (Jacques F. POOS), premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un sadarbības ministrs (LU)

Hanss VAN MĪRLO (Hans VAN MIERLO), premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs (NL)

Volfgangs ŠISELS (Wolfgang SCHÜSSEL), federālais ārlietu ministrs un kanclera vietnieks (AT)

Žaims GAMA (Jaime GAMA), ārlietu ministrs (PT)

Tarja HALONENA (Tarja HALONEN), ārlietu ministre (FI)

Lēna Hjelma-Vallena (Lena HJELM-WALLÉN), ārlietu ministre (SE)

Daglass HENDERSONS (Douglas HENDERSON), ārlietu un sadraudzības lietu ministra vietnieks (“valsts

ministrs”) (UK)


OV C 340, 10.11.1997.




44

Precizējumi

Līgumu piemērošanas izņēmumi:

– Šengenas acquis tā integrācijas brīdī ES sistēmā ir Dānijai saistošs, tomēr minētajai valstij tas nav Kopienas

acquis (22). Dānijai ir tiesības nepiedalīties turpmākos pasākumos, ko Padome pieņem, pamatojoties uz

EK IV sadaļu. Tomēr tā var nolemt transponēt savos valsts tiesību aktos Padomes lēmumus, kuru mērķis ir

attīstīt Šengenas acquis, piemērojot EK līguma IV sadaļu (23).

– Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās Šengenas acquis vienošanās; tām nepiemēro Šengenas acquis brīdī,

kad to integrēja ES sistēmā. Tomēr tās var lūgt dalību dažos vai visos Šengenas acquis noteikumos (24).

Tās var arī izvēlēties piedalīties pasākumu pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz EK līguma IV

sadaļu (25).

(22) Sk. Amsterdamas līgumam pievienoto Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības

sistēmā.

(23) Sk. Protokolu par Dānijas nostāju.

(24) Sk. Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā.

(25) Sk. Amsterdamas līgumam pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju.


45

20Nicas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas

Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus

“Nicas līgums”


2001. gada 26. februāris, Salle de Bal, Palais Sarde, Piejūras Alpu prefektūra, Nica, Francija

Parakstītāji

Luijs MIŠELS (Louis MICHEL), premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs (BE)

Mogens LIKETOFTS (Mogens LYKKETOFT), ārlietu ministrs (DK)

Jozefs FIŠERS (Joseph FISCHER), federālais ārlietu ministrs un kanclera vietnieks (DE)

Georgis PAPANDREU (Georgios PAPANDREOU), ārlietu ministrs (EL)

Hoseps PIKĒ I KAMPS (Josep PIQUÉ I CAMPS), ārlietu ministrs (ES)

Ibērs VEDRĪNS (Hubert VÉDRINE), ārlietu ministrs (FR)

Braiens KOUENS (Brian COWEN), ārlietu ministrs (IE)

Lamberto DINI, ārlietu ministrs (IT)

Lidija POLFERE (Lydie POLFER), premjerministra vietniece, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministre (LU)

Joziass VAN ĀRCENS (Jozias VAN AARTSEN), ārlietu ministrs (NL)

Benita FERERO-VALDNERE (Benita FERRERO-WALDNER), federālā ārlietu ministre (AT)

Žaims GAMA (Jaime GAMA), valsts ministrs, ārlietu ministrs (PT)

Erki TUOMIOJA (Erkki TUOMIOJA), ārlietu ministrs (FI)

Anna LINDE (Anna LINDH), ārlietu ministre (SE)

Robins KUKS (Robin COOK), ārlietu un sadraudzības lietu ministrs (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī2003. gada 1. februāris

OV C 80, 10.3.2001.




46

21Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

“Lielās paplašināšanās līgums”


2003. gada 16. aprīlis, Atala stoja, Senā Agora, Atēnas, Grieķija

Parakstītāji

Gijs VERHOFSTADS (Guy VERHOFSTADT), premjerministrs; Luijs MIŠELS (Louis MICHEL), premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs (BE)

Vāclavs KLAUSS (Václav KLAUS), prezidents; Vladimirs ŠPIDLA (Vladimír ŠPIDLA), premjerministrs; Cirils SVOBODA (Cyril SVOBODA), premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs; Pavels TELIČKA (Pavel TELIČKA), Čehijas Republikas delegācijas vadītājs sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai un vēstnieks, un Čehijas Republikas pārstāvniecības vadītājs Eiropas Kopienās (CZ)

Anderss Fogs RASMUSENS (Anders Fogh RASMUSSEN), premjerministrs; Pērs Stigs MELLERS (Per Stig MØLLER), ārlietu ministrs (DK)

Gerhards ŠRĒDERS (Gerhard SCHRÖDER), federālais kanclers; Jozefs FIŠERS (Joseph FISCHER), federālais ārlietu ministrs un kanclera vietnieks (DE)

Arnolds Rītels (Arnold RÜÜTEL), prezidents; Kristīna OJULANDE (Kristiina OJULAND), ārlietu ministre (EE)

Konstantins SIMITIS (Konstantinos SIMITIS), premjerministrs; Giorgs PAPANDERU (Giorgos PAPANDREOU), ārlietu ministrs; Tass GIANICIS (Tassos GIANNITSIS), ārlietu ministra vietnieks (EL)

Hosē Marija ASNARS LOPESS (José Maria AZNAR LÓPEZ), valdības priekšsēdētājs; Ana PALASIO VALERESUNDI (Ana PALACIO VALLELERSUNDI), ārlietu ministre (ES)

Žans Pjērs RAFARĒNS (Jean-Pierre RAFFARIN), premjerministrs; Dominiks GALUZO DE VILPĒNS (Dominique GALOUZEAU DE VILLEPIN), ārlietu ministrs; Noels LENUĀRS (Noëlle LENOIR), deleģētais ministrs pie ārlietu ministra, atbildīgais par Eiropas lietām (FR)


47

Bērtijs AHERNS (Bertie AHERN), premjerministrs (Taoiseach); Braiens KOUENS (Brian COWEN), ārlietu ministrs (IE)

Silvio BERLUSKONI (Silvio BERLUSCONI), Ministru padomes priekšsēdētājs; Franko FRATINI (Franco FRATTINI), ārlietu ministrs (IT)

Tass PAPADOPULS (Tassos PAPADOPOULOS), prezidents; Georgs JAKOVU (George IACOVIOU), ārlietu ministrs (CY)

Vaira VĪĶE-FREIBERGA, prezidente; Einārs REPŠE, premjerministrs; Sandra KALNIETE, ārlietu ministre; Andris ĶESTERIS, sarunu vadītājs par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks (LV)

Aļģirds Mikols BRAZAUSKS (Algirdas Mykolas BRAZAUSKAS), premjerministrs; Antans VAĻONIS (Antanas VALIONIS), ārlietu ministrs (LT)

Žans Klods JUNKERS (Jean-Claude JUNCKER), premjerministrs, valsts ministrs; Lidija POLFERE (Lydie POLFER), ārlietu un ārējās tirdzniecības ministre (LU)

Pēters MEDĢEŠI (Péter MEDGYESSY), premjerministrs; Lāslo KOVĀČS (László KOVÁCS), ārlietu ministrs; Endre JUHĀSS (Endre JUHÁSZ), Ungārijas Republikas vēstnieks Eiropas Savienībā un sarunu vadītājs par Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (HU)

Edvards FENEKS ADAMI (Edward FENECH ADAMI), premjerministrs; Džo BORGS (Joe BORG), ārlietu ministrs; Ričards KAKJA KARUANA (Richard CACHIA CARUANA), sarunu delegācijas vadītājs (MT)

Jans Peters BALKENENDE (Jan Peter BALKENENDE), premjerministrs; Jakobs Geisberts DE HOPS SHEFERS (Jakob Gijsbert DE HOOP SCHEFFER), ārlietu ministrs (NL)

Volfgangs ŠISELS (Wolfgang SCHÜSSEL), federālais kanclers; Benita FERERO-VALDNERE (Benita FERRERO-WALDNER), federālā ārlietu ministre (AT)

Lešeks MILLERS (Leszek MILLER), premjerministrs; Vlodzimežs CIMOŠEVIČS (Włodzimierz CIMOSZEWICZ), ārlietu ministrs; Danuta HĪBNERE (Danuta HÜBNER), Ārlietu ministrijas valsts sekretāre (PL)

Žozē Manuels DURAO BAROZO (José Manuel DURÃO BARROSO), premjerministrs; Antonio MARTINS DA KRUZS (António MARTINS DA CRUZ), ārlietu ministrs (PT)

Janezs DRNOVŠEKS (Janez DRNOVŠEK), prezidents; Antons ROPS (Anton ROP), premjerministrs; Dimitrijs RUPELS (Dimitrij RUPEL), ārlietu ministrs (SI)

Rudolfs ŠUSTERS (Rudolf SCHUSTER), prezidents; Mikulāšs DZURINDA (Mikuláš DZURINDA), premjerministrs; Eduards KUKANS (Eduard KUKAN), ārlietu ministrs; Jāns FIGELS (Ján FIGEL), sarunu vadītājs par Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (SK)

Pāvo LIPONENS (Paavo LIPPONEN), premjerministrs; Jari VILENS (Jari VILÉN), ārējās tirdzniecības ministrs (FI)

Jērans PĒRŠONS (Göran PERSSON), premjerministrs; Anna LINDE (Anna LINDH), ārlietu ministre (SE)

Tonijs BLĒRS (Tony BLAIR), premjerministrs; Džeks STROVS (Jack STRAW), ārlietu un sadraudzības lietu ministrs (UK)


OV L 236, 23.9.2003. (dokumenti par pieņemšanu) un OV C 227 E, 23.9.2003 (pielikuma papildinājumi Aktam par pievienošanās nosacījumiem)


ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV


48

22Līgums par Konstitūciju Eiropai


2004. gada 29. oktobris, Horatii un Curiatii zāle, Kapitolijs, Roma, Itālija

Parakstītāji

Gijs VERHOFSTADS (Guy VERHOFSTADT), premjerministrs; Karels DE GIHTS (Karel DE GUCHT), ārlietu ministrs (BE)

Stanislavs GROSS (Stanislav GROSS), premjerministrs; Cirils SVOBODA (Cyril SVOBODA), ārlietu ministrs (CZ)

Anderss Fogs RASMUSENS (Anders FOGH RASMUSSEN), premjerministrs; Pērs Stigs MELLERS (Per Stig MØLLER),

ārlietu ministrs (DK)

Gerhards ŠRĒDERS (Gerhard SCHRÖDER), federālais kanclers; Jozefs FIŠERS (Joseph FISCHER), federālais ārlietu

ministrs un kanclera vietnieks (DE)

Juhans PARTSS (Juhan PARTS), premjerministrs; Kristīna OJULANDE (Kristiina OJULAND), ārlietu ministre (EE)

Kostass KARAMANLIS (Kostas KARAMANLIS), premjerministrs; Petrs G. MOLIVIATIS (Petros G. MOLYVIATIS),

ārlietu ministrs (EL)

Hosē Luiss RODRIGESS SAPATERO (José Luis RODRÍGUEZ ZAPATERO), valdības priekšsēdētājs; Migels Anhels

MORATINOSS KUJAUBE (Miguel Angel MORATINOS CUYAUBÉ), ārlietu un sadarbības ministrs (ES)

Žaks ŠIRAKS (Jacques CHIRAC), prezidents; Žans Pjērs RAFARĒNS (Jean-Pierre RAFFARIN), premjerministrs;

Mišels BARNJĒ (Michel BARNIER), ārlietu ministrs (FR)

Bērtijs AHERNS (Bertie AHERN), premjerministrs (Taoiseach); Dermots AHERNS (Dermot AHERN), ārlietu

ministrs (IE)

Silvio BERLUSKONI (Silvio BERLUSCONI), Ministru padomes priekšsēdētājs; Franko FRATINI (Franco FRATTINI),

ārlietu ministrs (IT)

Tass PAPADOPULS (Tassos PAPADOPOULOS), prezidents; Georgs JAKOVU (George IACOVIOU), ārlietu ministrs (CY)

Vaira VĪĶE-FREIBERGA, prezidente; Indulis EMSIS, premjerministrs; Artis PABRIKS, ārlietu ministrs (LV)

Valds ADAMKUS, prezidents; Aļģirds Mikols BRAZAUSKS (Algirdas Mykolas BRAZAUSKAS), premjerministrs;

Antans VAĻONIS (Antanas VALIONIS), ārlietu ministrs (LT)

Žans Klods JUNKERS (Jean-Claude JUNCKER), premjerministrs, valsts ministrs; Žans ASELBORNS

(Jean ASSELBORN), premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs un imigrācijas ministrs (LU)


49

Ungārijas pilnvarotie: Ferencs ĢURČĀŅI (Ferenc GYURCSÁNY), premjerministrs; Lāslo KOVĀČS (László KOVÁCS),

ārlietu ministrs (HU)

Lourenss GONCI (Lawrence GONZI), premjerministrs; Maikls FRENDO (Michael FRENDO), ārlietu ministrs (MT)

Jans Peters BALKENENDE (Jan Peter BALKENENDE), premjerministrs; Bens BOTS (Ben BOT), ārlietu ministrs (NL)

Volfgangs ŠISELS (Wolfgang SCHÜSSEL), federālais kanclers; Ursula PLASNIKA (Ursula PLASSNIK), federālā

ārlietu ministre (AT)

Mareks BELKA (Marek BELKA), premjerministrs; Vlodzimežs CIMOŠEVIČS (Włodzimierz CIMOSZEWICZ), ārlietu

ministrs (PL)

Pedro Migels DE SANTANA LOPEŠS (Pedro Miguel DE SANTANA LOPES), premjerministrs; Antonio Viktors

MARTINSS MONTĒRO (António Victor MARTINS MONTEIRO), ārlietu ministrs un ministrs jautājumos, kas saistīti

ar portugāļu kopienām ārzemēs (PT)

Anotons ROPS (Anton ROP), valdības priekšsēdētājs; Ivo VAIGLS (Ivo VAJGL), ārlietu ministrs (SI)

Mikulāšs DZURINDA (Mikuláš DZURINDA), premjerministrs; Eduards KUKANS (Eduard KUKAN), ārlietu ministrs (SK)

Mati VANHANENS (Matti VANHANEN), premjerministrs; Erki TUOMIOJA (Erkki TUOMIOJA), ārlietu ministrs (FI)

Jērans PĒRŠONS (Göran PERSSON), premjerministrs; Laila FREIVALDS, ārlietu ministre (SE)

Tonijs BLĒRS (Tony BLAIR), premjerministrs; Džeks STROVS (Jack STRAW), ārlietu un sadraudzības lietu valsts

sekretārs (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā VēstnesīNav stājies spēkā

OV C 310, 16.12.2004.


ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV


50

23Līgums starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti,

Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku,

Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras

Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas

Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes

Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku,

Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas

Republiku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas

Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par

Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

“Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līgums”


2005. gada 25. aprīlis, Abbaye de Neumünster, Luksemburga, Luksemburga

Parakstītāji

Karels DE GIHTS (Karel DE GUCHT), ārlietu ministrs; Didjē DONFĪ (Didier DONFUT), Eiropas lietu valsts sekretārs,

ārlietu ministra vietnieks (BE)

Georgijs PARVANOVS (Georgi PARVANOV), prezidents; Simeons SAKSEN-KOBURGS (Simeon SAXE-COBOURG),

premjerministrs; Solomons PASĪ (Solomon PASSY), ārlietu ministrs; Meglena KUŅEVA (Meglena KUNEVA),

Eiropas lietu ministre (BG)

Vladimirs MILLERS (Vladimír MÜLLER), Eiropas lietu ministra vietnieks; Jans KOHOUTS (Jan KOHOUT),

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Čehijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (CZ)

Frīss Arne PETERSENS (Friis Arne PETERSEN), pastāvīgais valsts sekretārs; Klauss GRUBE (Claus GRUBE),

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Dānijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (DK)

Hanss Mārtins BĒRIJS (Hans Martin BURY), deleģētais ministrs Eiropas jautājumos; Vilhelms ŠĒNFELDERS

(Wilhelm SCHÖNFELDER), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgais

pārstāvis Eiropas Savienībā (DE)

Urmass PAETS (Urmas PAET), ārlietu ministrs; Veino REINARTS (Väino REINART), ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks, Igaunijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (EE)


51

Janis VALINAKIS (Yannis VALINAKIS), ārlietu ministra vietnieks; Vasilis KASKARELIS (Vassilis KASKARELIS),

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Grieķijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (EL)

Migels Anhels MORATINOSS KUJAUBE (Miguel Angel MORATINOS CUYAUBÉ), ārlietu un sadarbības ministrs;

Alberto NAVARRO GONSALESS (Alberto NAVARRO GONZÁLEZ), valsts sekretārs Eiropas Savienības jautājumos (ES)

Klodija EŅERĒ (Claudie HAIGNERÉ), deleģētā ministre pie ārlietu ministra, atbildīgā par Eiropas lietām;

Pjērs SELALS (Pierre SELLAL), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Francijas Republikas pastāvīgais pārstāvis

Eiropas Savienībā (FR)

Dermots AHERNS (Dermot AHERN), ārlietu ministrs; Noels TRESIJS (Noel TREACY), ministra vietnieks (valsts

ministrs) Eiropas lietās (IE)

Roberto ANTONIONE, ārlietu valsts sekretārs; Roko Antonio KANGELOZI (Rocco Antonio CANGELOSI), ārkārtējais

un pilnvarotais vēstnieks, Itālijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (IT)

Georgs JAKOVU (George IACOVIOU), ārlietu ministrs; Nikolass EMILIU (Nicholas EMILIOU), ārkārtējais un

pilnvarotais vēstnieks, Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (CY)

Artis PABRIKS, ārlietu ministrs; Eduards STIPRAIS, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Latvijas Republikas

pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (LV)

Antans VAĻONIS (Antanas VALIONIS), ārlietu ministrs; Albins JANUŠKA (Albinas JANUSKA), Ārlietu ministrijas valsts

sekretāra vietnieks (LT)

Žans Klods JUNKERS (Jean-Claude JUNCKER), premjerministrs, valsts ministrs, finanšu ministrs; Žans ASELBORNS

(Jean ASSELBORN), premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs un imigrācijas ministrs (LU)

Ferencs ŠOMOĢI (Ferenc SOMOGYI), ārlietu ministrs; Etele BARĀTA (Etele BARÁTH), ministrs bez portfeļa Eiropas

jautājumos (HU)

Maikls FRENDO (Michael FRENDO), ārlietu ministrs; Ričards KAKJA KARUANA (Richard CACHIA CARUANA), ārkārtējais

un pilnvarotais vēstnieks, Maltas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (MT)

Bens BOTS (Ben BOT), ārlietu ministrs; Atzo NIKOLAI (Atzo NICOLAÏ), Eiropas lietu ministrs (NL)

Hūberts GORBAHS (Hubert GORBACH), kanclera vietnieks; Ursula PLASNIKA (Ursula PLASSNIK), federālā ārlietu

ministre (AT)

Adams Daniels ROTFELDS (Adam Daniel ROTFELD), ārlietu ministrs; Jaroslavs PETRASS (Jaroslaw PIETRAS), Eiropas

lietu valsts sekretārs (PL)

Diogo PINTO DE FREITAŠS DO AMARALS (Diogo PINTO DE FREITAS DO AMARAL), valsts ministrs un ārlietu ministrs;

Fernando Manuēls de MENDONSA D’OLIVEIRA NEVEŠS (Fernando Manuel de MENDONÇA D’OLIVEIRA NEVES), Eiropas

lietu valsts sekretārs (PT)

Trajāns BESESKU (Traian BĂSESCU), prezidents; Kelins POPESKU-TERIČANU (Călin POPESCU-TĂRICEANU),

premjerministrs; Mihajs Rezvans UNGUREANU (Mihai-Răzvan UNGUREANU), ārlietu ministrs; Leonards ORBANS

(Leonard ORBAN), sarunu vadītājs ar Eiropas Savienību (RO)

Božo CERARS (Božo CERAR), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (SI)

Eduards KUKANS (Eduard KUKAN), ārlietu ministrs; Jožefs BERĒŅI (József BERÉNYI), Ārlietu ministrijas valsts

sekretārs (SK)


52

Eika KOSONENS (Eikka KOSONEN), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Somijas Republikas pastāvīgais pārstāvis

Eiropas Savienībā (FI)

Laila FREIVALDS, ārlietu ministre; Svens Olofs PETERSONS (Sven-Olof PETERSSON), ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks, Zviedrijas Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (SE)

Džons GRANTS (John GRANT KCMG), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās

Karalistes pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā (UK)


OV L 157, 21.6.2005. (dokumenti par pievienošanos)


BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT,LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV


53

24Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu

“Lisabonas līgums”


2007. gada 13. decembris, Mosteiros dos Jeronimos, Lisabona, Portugāle

Parakstītāji

Gijs VERHOFSTADS (Guy VERHOFSTADT), premjerministrs; Karels DE GIHTS (Karel DE GUCHT), ārlietu ministrs (BE)

Sergejs STANIŠEVS (Sergei STANISHEV), premjerministrs; Ivailo KALFINS (Ivailo KALFIN), premjerministra

vietnieks un ārlietu ministrs (BG)

Mireks TOPOLĀNEKS (Mirek TOPOLÁNEK), premjerministrs; Karels ŠVARCENBERGS (Karel SCHWARZENBERG),

ārlietu ministrs (CZ)

Anderss Fogs RASMUSENS (Anders FOGH RASMUSSEN), premjerministrs; Pērs Stigs MELLERS (Per Stig MØLLER),

ārlietu ministrs (DK)

Angela MERKELE (Angela MERKEL), federālā kanclere; Franks Valters ŠTEINMEJERS (Frank-Walter STEINMEIER),

kanclera vietnieks, federālais ārlietu ministrs (DE)

Andruss ANSIPS (Andrus ANSIP), premjerministrs; Urmass PAETS (Urmas PAET), ārlietu ministrs (EE)

Bērtijs AHERNS (Bertie AHERN), premjerministrs; Dermots AHERNS (Dermot AHERN), ārlietu ministrs (IE)

Konstantins KARAMANLIS (Konstantinos KARAMANLIS), premjerministrs; Dora BAKOJANISA (Dora

BAKOYANNIS), ārlietu ministre (EL)

Hosē Luiss RODRIGESS SAPATERO (José Luis RODRÍGUEZ ZAPATERO), valdības priekšsēdētājs;

Migels Anhels MORATINOSS KUJAUBE (Miguel Angel MORATINOS CUYAUBÉ), ārlietu un sadarbības ministrs (ES)

Nikolā SARKOZĪ (Nicolas SARKOZY), prezidents; Fransuā FILONS (François FILLON), premjerministrs,

Bernārs KUŠNĒRS (Bernard KOUCHNER), ārlietu un Eiropas lietu ministrs (FR)

Romano PRODI, premjerministrs; Masimo D’ALEMA (Massimo D’ALEMA), premjerministra vietnieks, ārlietu

ministrs (IT)

Tass PAPADOPULS (Tassos PAPADOPOULOS), prezidents; Erato KOZAKU-MARKULIS (Erato KOZAKOU-

MARCOULLIS), ārlietu ministrs (CY)

Valdis ZATLERS, prezidents; Aigars KALVĪTIS, premjerministrs; Māris RIEKSTIŅŠ, ārlietu ministrs (LV)

Valds ADAMKUS (Valdas ADAMKUS), prezidents; Ģedimīns KIRKILS (Gediminas KIRKILAS), premjerministrs;

Petrs VAITEKŪNS (Petras VAITIEKŪNAS), ārlietu ministrs (LT)

Žans Klods JUNKERS (Jean-Claude JUNCKER), premjerministrs; Žans ASELBORNS (Jean ASSELBORN), ārlietu ministrs (LU)


54

Ferencs ĢURČĀŅI (Ferenc GYURCSÁNY), premjerministrs; Kinga GENCA (Kinga GÖNCZ), ārlietu ministre (HU)

Lourenss GONCI (Lawrence GONZI), premjerministrs; Maikls FRENDO (Michael FRENDO), ārlietu ministrs (MT)

Jans Peters BALKENENDE (Jan Peter BALKENENDE), premjerministrs; Maksime VERHĀGENS (Maxime VERHAGEN),

ārlietu ministrs (NL)

Alfreds GĪZENBAUERS (Alfred GUSENBAUER), federālais kanclers; Ursula PLASNIKA (Ursula PLASSNIK), federālā

ārlietu un Eiropas lietu ministre (AT)

Donalds TUSKS (Donald TUSK), premjerministrs; Radoslavs SIKORSKIS (Radosław SIKORSKI), ārlietu ministrs (PL)

Žozē SOKRATEŠS (José SÓCRATES), premjerministrs; Luišs Filipe AMADO (Luís Filipe AMADO), ārlietu ministrs (PT)

Trajāns BESESKU (Traian BĂSESCU), prezidents; Kelins POPESKU-TERIČANU (Cãlin POPESCU TĂRICEANU),

premjerministrs; Adrians ČOROJANU (Adrian CIOROIANU), ārlietu ministrs (RO)

Janezs JANŠA (Janez JANŠA), valdības priekšsēdētājs; Dimitrijs RUPELS (Dimitrij RUPEL), ārlietu ministrs (SI)

Roberts FICO (Robert FICO), premjerministrs; Jāns KUBIŠS (Ján KUBIŠ), ārlietu ministrs (SK)

Mati VANHANENS (Matti VANHANEN), premjerministrs; Ilka KANERVA (Ilkka KANERVA), ārlietu ministrs (FI)

Fredriks REINFELDS (Fredrik REINFELDT), premjerministrs; Sesīlija MALMSTRĒMA (Cecilia MALMSTRÖM), Eiropas lietu

ministre (SE)

Gordons BRAUNS (Gordon BROWN), premjerministrs; Deivids MILIBANDS (David MILIBAND), ārlietu un Sadraudzības

lietu valsts sekretārs (UK)

Spēkā stāšanās datums un publikācija Oficiālajā Vēstnesī2009. gada 1. decembris

OV C 306, 17.12.2007.


BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT,LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV


55

Eiropas Savienības ofi ciālās v

Oficiālās valod

1 Bulgāru valod

22 Spāņu valoda (español) es

3 Čehu valoda (čeština) cs

4 Dāņu valoda (dansk) da

5 Vācu valoda (Deutsch) de

6 Igauņu valoda (eesti keel) et

7 Grieķu valoda (ελληνικά) el

8 Angļu vavaloda (English) en

9 Franču valoda (français) fr

100 Īru valoda (Gaeilglge) ga

11 Itāļu valoda (italiano) it

12 Latviešu valoda (latviešušu vav loda) lv

13 Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) lt

14 Ungāru valoda (magyar) hu

15 Maltiešu valoda (Malti) mt

16 Nīdederlrlrlana diešu valoda (Nederlands) nl

17 Poļu vvalaloda (polski) pl

18 Portugāļu valollodad (português) pt

19 Rumāņu valododaa (română) ro

2020 Slovāku valoda (slovenennčina) sk

2121 Slovēņu valoda (slovenenščš ina) sl

22 Somumu valoda (suomi) fi

23 Zviedru valoda (svenska) sv


56

Padomes Ģenerālsekretariāts



Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

2012 – 55 lpp. – 17,6 x 25 cm

ISBN 978-92-824-3515-1

doi:10.2860/88614


KĀ SAŅEMT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi:• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

• Eiropas Savienības pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat

iegūt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 292942758.

Maksas izdevumi:• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu).

Maksas abonementi (piemēram, ikgadējie Eiropas Savienības Ofi ciālā Vēstneša izdevumi un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras krājumi):• izmantojot Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentus

(http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

LV.indd 3 28/06/12 15:48

http://bookshop.europa.eu

http://ec.europa.eu

http://bookshop.europa.eu

http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm

doi:10.2860/88614

ISBN 978-92-824-3515-1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tālr. +32 22816111

www.consilium.europa.eu

QC

-31-11

-40

7-LV

-C

CONSILIUM

LV.indd 4 28/06/12 15:48


Documents

Tiesiska Savienība – no Parīzes līdz Lisabonai · . nsnnscos uiuiui ueum.meeu roroparororopapaa .eu.e.eueu is FUS t TJOT N V T VUB is t VNBJ J da s TO B t T s J VB JTT ½ UT