Tūrisms un dabas aizsardzība

Tūrisma objektu popularizēšana

Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 2210) ir

Dāvida pils – pilskalns Šlīteres ciemā.

Zilo kalnu kraujā atrodas arheoloģijas piemineklis Dāvida ala. Veidojusies ~7 m augstā un 50 m garā vidusdevona Arukilas un Burtnieku svītas gaišo smilšakmeņu iezī.

Tautā un literatūrā par Dāvida alu tiek dēvēts pats iezis (Eniņš, 1994.).

Laika periodā no 1923. līdz 1990. gadam īpaši aizsargājamā dabas teritorija bija mazapmeklēta. Speciāla tūrisma infrastruktūra netika iekārtota. Tūrisma ceļvedī „Atceries Latviju” (Vanags, 1937.) sniegts apraksts par Zilajiem kalniem, Dāvida leju, Slīteri un bāku.

Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības.

Slīteres nacionālā parka likums

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

1.pants

Slīteres nacionālais parks (turpmāk - nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veicinātu ilgtspējīgu teritorijas saimniecisko attīstību.

Siena gubiņa Latvijas ainavā?

KONRĀDS UBĀNSSiena laiks. 1923.g.Audekls, eļļa. 54 x 65 cm

Cena: 16 000 LVL

Atskaites punkts

Skats no Gleznotājkalna

Broce, Rozentāls, Purvītis, Feders, (18., 19.gs., 20.gs.sākums)

• Sabiedrības un privātā interese?

ilgtspējība

• Daba – cilvēks - ekonomika

Dvietes paliene – zivju ķeršana palieņu pļavās? Tas jau no seniem laikiem ir tā bijis, prioritāte?

Atkritumu urnas dabas takās un apsaimniekošanas problēma? Kāpēc neaudzināt tūristu visu ņemt sev līdzi – tieši tā pat, kā atnesa?

Lauku labumi “nelaikā”?

Wwf.lv

Nelikumīga apbūve – arī tūrisma vārdā?

Reto sugu stāsti?

Maksas apsvērumi dabas objektos

Dažās ĪADT teritorijās, ja tajās ir pietiekami attīstīta tūrisma infrastruktūra vai pakalpojumi varētu prasīt ‘ieejas maksu’, tādējādi nodrošinot līdzekļus teritorijas atbilstošai apsaimniekošanai. Bet, protams, lielākajā daļā teritoriju, šī infrastruktūra un piedāvājums nav pietiekoši attīstīts...

Dabai nedraudzīgo tūrisma veidu saraksts?

wwf.lv

Velo celiņš cauri Piejūras dabas parkam?

Daba nevietā?

Dabas aizsardzības plāns• Par DAPiem. Lielākoties Latvijā dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti kā ‘ķeksīša’

dokumenti, taču to īstenošana bieži vien ir neiespējama, jo pašvaldībai ar to īsti nav jānodarbojas (to var darīt brīvprātīgi, taču valsts nepiešķir pašvaldībām finansējumu dabas aizsardzības plānu īstenošanai un lielākoties pašvaldībām tā nav prioritāte), Dabas aizsardzības pārvaldei nav pietiekamu resursu visu Latvijas liegumu un dabas parku apsaimniekošanai.

• Tādējādi teritorijas it kā tiek aizsargātas, taču, kā mēs zinām, daudzu sugu aizsardzībai ir nepieciešama tieši šī tradicionālā saimnieciskā darbība un teritorijas apsaimniekošana. Tādējādi mēs varam secināt, ka teritorijas tiek aizsargātas ‘uz papīra’.

• Manuprāt, ir tikai daži risinājumi. Viens – valsts nodrošina visu IADT dabas aizsardzības plānu īstenošanai nepieciešamo finansējumu (NEREĀLI!!!), otrs – valsts slēdz līgumus ar brīvprātīgām organizācijām (biedrībām vai nodibinājumiem), kas izveidoti teritoriju apsaimniekošanai, deleģējot funkciju (teritorijas apsaimniekošanu atbilstoši DAPiem) īstenošanai nepieciešamo finansējumu vismaz tik daudz, lai šī organizācija, piesaistot citu finansējumu, varētu nodrošināt savu pastāvēšanu.

• Tūrisms šajās teritorijās ir būtiska attīstības iespēja, un šīs organizācijas, balstoties uz ienākumiem no tūrisma saimnieciskās darbības, varbūt varētu vismaz daļēji segt ar darbību saistītos izdevumus.

Daba un tūrisms

• Dzīvosim draudzīgi!