Upload
acacia
View
48
Download
1
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Ūdeņu tiesiskais režīms. Dz ī v ī bas procesu pamats. Ra ž ošanas l ī dzeklis. P ā rvieto š an ā s veids. H 2 O. Pat ē ri ņ a priekšmets. Hidroelektro-ener ģ ija. Notek ū de ņ i. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Ūdeņu tiesiskais režīms
H2O
Dzīvības procesu pamats
Pārvietošanās veids
Hidroelektro-enerģija
Ražošanas līdzeklis
Patēriņa priekšmets
Notekūdeņi
Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem,
upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā ir upes baseins. Savukārt, sauszemes un jūras
teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem
saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju
baseinu apsaimniekošanas pamatvienība ir upju baseinu apgabals.
Upju baseinu apgabalus izveido, ņemot vērā šādus nosacījumus:
• nosaka atsevišķu upju baseinus un apvieno tos upju baseinu apgabalos, ņemot vērā iespēju nodrošināt optimālu upju baseinu apgabala pārvaldi;
• mazu upju baseinus var apvienot ar lielāku upju baseiniem vai savienot ar blakus esošiem mazu upju baseiniem;
• ja pazemes ūdensobjekts atrodas vairākos upju baseinos, to pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam;
• piekrastes ūdeņus nosaka un pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam.
Ūdeņu likumdošana regulē ūdeņu tiesiskās attiecības, t.i., attiecības ūdeņu objektu izmantošanas un
aizsardzības jomā, ar mērķi nodrošināt cilvēka tiesības uz tīru ūdeni un labvēlīgu ūdens vidi:
• uzturot optimālus ūdens lietošanas apstākļus;
• uzturot virszemes un pazemes ūdeņus tādā kvalitātē, kas atbilst sanitārām un ekoloģiskām prasībām;
• aizsargājot ūdeņu objektus no piesārņojuma, piegružošanas un izsīkšanas;
• novēršot vai likvidējot kaitīgo ietekmi uz ūdeņu objektiem;
• saglabājot ūdeņu ekosistēmas bioloģisko daudzveidību.
• veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;
• novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;
• uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi;
• nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu;
• nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu;• nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu;• nodrošina Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību;• sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai
pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija — tuva dabā pastāvošajam fona līmenim
Ūdens apsaimniekošanas likums:
Valsts ūdeņu fonds
Pēc ūdens objektu veidiem
Pēc ūdens sastāva
Pēc īpašuma tiesiskā statusa
Pazemes ūdeņi
Virszemes ūdeņi
Piekrastes ūdeņi
Saldūdeņi
Sālsūdeņi
Publiskie ūdeņi
Privātie ūdeņi
Ūdens objektu veidi
Pazemes ūdeņi
Virszemes ūdeņi
Virszemes ūdensteces
Virszemes ūdenstilpes
Ezeri, ūdenskrātuves, purvi, dīķi u.c.
Piekrastes ūdeņiBaltijas jūras josla
Rīgas līča josla
Upes, strauti, kanāli u.c.
Galvenais uzdevums, ko valsts noteikusi ūdeņu racionālā izmantošanā un aizsardzībā:
• nodrošināt, lai visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas – ūdeņu īpašnieki un lietotāji – ievērotu kārtību, kāda noteikta ūdeņu izmantošanai, pildītu pienākumus ūdeņu aizsardzībā;
• novērst un likvidēt ūdeņu kaitīgo iedarbību (plūdus, zemes pārpurvošanos u.tml.).
Latvijas Vides, ģeoloģijaLatvijas Vides, ģeoloģijass un meteoroloģijas aģentūra un meteoroloģijas aģentūra
(LVĢMA)(LVĢMA)
LVĢMALVĢMA::• izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu
apgabalam;• sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai
nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;• koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;• sniedz ES normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai;• sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu
projektus;• izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;• nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu
programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;
• koordinē pasākumu programmu īstenošanu;• saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas
apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā;
• sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;
• nodrošina konsultatīvo padomju darbību;• sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu
vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.
Ūdens apsaimniekošana sastāv no šādiem posmiem:
• tiesiskais posms; tiesiskais posms;
• izpildes posms. izpildes posms.
ŪŪdensdens resursu lietošana resursu lietošana ir virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana
iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana
lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes
ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas
darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un
kvantitāti.
Ūdens resursu lietotājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā
persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā
darbībā.
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
Ūdens ņemšanaŪdens patēriņš
Notekūdeņu novadīšana
569 571526
427402
357331
327320
283257
244 243229
211 226
642
596
531
407 435
334323
295 295258
224207 212 231
194 210
712695
650
513477
456428
404390
342
299297 299
283263 273
0
100
200
300
400
500
600
700
800
Ūdens ņemšana un patēriņš, notekūdeņu novadīšana
Ūdens ņemšana Ūdens patēriņš Notekūdeņu novadīšana
Ūdens resursu lietotājam ir tiesības: • lietot ūdeni un izmantot ūdensobjektus
personiskām vajadzībām un saimnieciskajai darbībai;
• veikt būvniecību ūdensobjektos vai to tuvumā un ierīkot ūdens resursu lietošanai nepieciešamās būves, ja saņemtas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas un ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi;
• pēc normatīvajos aktos paredzēto atļauju saņemšanas veikt darbības, kas ietekmē ūdensobjektus, ja šādas darbības tiek veiktas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām;
• saņemt informāciju par ūdensobjektiem noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem, apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādi un piedalīties apsaimniekošanas plāna sabiedriskajā apspriešanā.
Ūdens resursu lietotājam ir šādi pienākumi:• lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam
noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos ietvertās prasības;
• nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā;
• ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus;
• veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, arī ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu;
• ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdensobjektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;
• saņemt visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas ūdens resursu lietošanai;
• iesniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatus par ūdens resursu lietošanu;
• atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātajos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā;
• veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā;
• atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem, ja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīta ūdens resursu lietotāja atbildība par šiem zaudējumiem;
• pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdensobjekta un virszemes ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās, nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām.
Ūdeņu lietošanas veidi
Pēc ūdens izmantošanas mērķa
Pēc ekspluatācijas tehniskiem
nosacījumiem
Pēc atrašanas lietojumā
Pēc kārtības, kādā ūdeņu objekts
piešķirts lietojumā
Iedzīvotāju vajadzību apmierināšanaiĀrstniecībā, kūrortos un veselības nostiprināšanai
Lauksaimniecības vajadzībāmRūpniecības vajadzībām
Hidroenerģētikas vajadzībāmŪdenstransporta vajadzībām
Zivsaimniecības un medību saimniecības vajadzībāmĪpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu
vajadzībāmNotekūdeņu novadīšanai un ugunsdzēsības
vajadzībām
Ūdeņu vispārējā lietošana
Ūdeņu speciālā lietošana
Kopīgā lietošana
Atsevišķā lietošana
Pirmējā lietošana
Otrējā lietošana
Dabas resursu nodokli par ūdens resursu ieguvi un ūdeņu piesārņošanu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus un
maksu par ūdens resursu lietošanas veidiem, fiziskajām un juridiskajām personām nosaka ievērojot:
• ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ūdens resursu lietošanu, arī maksā par ūdens resursiem un videi nodarīto kaitējumu;
• principu — piesārņotājs maksā;• ka ūdens resursi lietojami racionāli,
sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu;
• ģeogrāfiskos, ģeoloģiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot maksājumu apmēra un maksas piemērošanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.
Ūdens aizsardzība
tai raksturīgas īpatnības, jo pastāv:
piesārņošana
piegružošana
izsīkšana
Šķīstošu vielu iepludināšana ūdeņu objektā
Nešķīstošu vielu (priekšmetu) izmešana ūdeņu objektā
Mākslīgi vai dabiski izraisīta ūdens resursa samazināšanās vai ūdens kvalitātes
pasliktināšanās
Viens no ūdeņu likumdošanas uzdevumiem ir arī novērst ūdeņuūdeņu kaitīgo iedarbību, kas
var izpausties dažādos veidos:
• plūdi, applūdināšana, augsnes pārmitrināšana;
• krastu, aizsargdambju u.c. būvju izskalošana;
• zemes pārpurvošanās un sasāļošanās;• augsnes erozija, gravu, noslīdeņu
veidošanās u.c. videi kaitīgas parādības.
Administratīvie pārkāpumi:• ūdens objektu patvaļīga aizņemšana, • ūdeņu patvaļīga lietošana, • ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošana, kā arī citi darījumi, ar
kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības.• ūdens piesārņošana ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām un
ķīmiskiem produktiem; ūdens piegružošana ar atkritumiem;• ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces
baseinos; • virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu
vai prasību pārkāpšana:• virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošana bez nepieciešamās
ūdens resursu lietošanas atļaujas vai atļaujas nosacījumu pārkāpšana.
• ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana (patvaļīga artēzisko urbumu ierīkošana vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana);
• ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana:• Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem
(piesārņošana ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem)