ULBROKAS BIBLIOTĒKA

PASĀKUMI 2014. GADĀ

Debesīs Ziemassvētki. Noskūpsti pasauli, Kas ļauj dzīvot te. (Jānis Anmanis)

Ulbrokas bibliotēkas decembra darāmo darbu sarakstā arī pašrocīgu dāvanu gatavošana. Ikgadēji tiek iepriecināti Stopiņu novada vientuļie pensionāri, invalīdi un personas, kurām nodrošināta aprūpe mājās.

Radošā dāvanu meistardarbnīca “Sirds gaišums” ir brīvprātīga Ulbrokas bibliotēkas lasītāju attieksme un atbildība dāvanu sagatavošanā vecākās paaudzes novadā dzīvojošiem līdzcilvēkiem. Tā katru gadu, pašiem iegūstot arī jaunas prasmes, tiek sagatavoti priekšmeti, lietas un dāvanas, lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks visiem ir ticības, sirsnības un līdzjūtības laiks. Šogad, izvērtējot lietu praktisko pielietojumu, domājām gan par drošību uz ceļa, gan par to, lai iegūtu skaistu eglītes rotu. Vairāk nekā desmit dalībnieki sagatavoja turpat četrdesmit atstarotājus, kas rūpīgi saiņoti, pēc iepriekš apzināta saraksta Sociālajā dienestā, tiks nogādāti vientuļo pensionāru dzīvesvietās. Dāvanu grozā pašdarināts atstarotājs, kāda cita novada iedzīvotāja dāvināta grāmata un Ziemassvētku rakstisks sveiciens … Un kas zina vēl kāds pārsteigums!

Paldies par iestāžu sadarbību un iedzīvotāju individuālo atbalstu!

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

Dāvanu nogādāšanas ceļš: http://stopini.lv/lv/galerijas/ulbrokas-bibliotekas-ziemassvetku-meistardarbnicas-tapusas-davanas-nogadatas-novada-sirmgalvjiem-2014gada-decembra-nogale

(22.12.2014., 30.12.2014.)

TROĻĻI UN CILVĒKI ZIEMEĻVALSTU BIBLIOTĒKU NEDĒĻAS „KRĒSLAS STUNDĀ”

„Kā trolli sauc, tā trollis klāt”. Līdzīgi latviešu parunai par velnu, skandināvu tautām ir savs izteiciens. Arī šogad Ulbrokas bibliotēka piereģistrējās „Krēslas stundai”. Kopumā šim un „Rīta stundas” pasākumam piereģistrējušies 325 Latvijas bibliotēkas. Šogad līderes šo pasākumu organizēšanas ziņā ir Lietuvas bibliotēkas, kam seko Zviedrija un Latvija – godpilnajā trešajā vietā.

Bieži, arī šogad pasākuma norise iekrita Mārtiņdienā. Te jāpiemin, ka arīdzan citās Ziemeļvalstīs šī ir

svinama diena. Zviedriem tā ir Mártensafton, dāņiem – Mortensdag, somiem – Mártinpäivä, igauņiem – Martinpäev. Un tāpat kā mums, 10. novembrī beidzas veļu laiks. Aizsākot troļļu tēmu – Viduslaikos ar troļļiem apzīmēja veļus.

Kopā ar pasākuma apmeklētājiem iepazinām troļļu tikumus un netikumus, izmantojot prezentāciju, kas veidota pēc kādas tīmekļa lietotājas informācijas. Papildinot prezentāciju, jāsaka, ka troļļi ir, ne tikai lieli un neglīti, bet arī bailīgi un dumji, līdzīgi latviešu velnam. Tie dzīvo kalnos, alās un biezos mežos. Tiem ir četri pirksti. Troļļi iet bojā gaismas ietekmē vai arī pārakmeņojoties. Cilvēkiem, jo īpaši kristiešiem, nav vēlams ar tiem tikties, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1276. gadā Ziemeļvalstīs ir izdots karaļa rīkojums, ka ar troļļiem nedrīkst saistīties. Ieskatu „troļļu kultūrā” mums sniedza sociālajā tīklā Instagram iesūtīto troļļu attēli.

Troļļi parādās grāmatās „Pērs Gints”, „Hobits”, „Notikumi pie ūdeņiem”, bet šogad pie mūsu klausītājiem nokļuva Stēfana Spjuta darba „Stallo” fragmenti. Lai noķertu autora radīto noskaņu noskatījāmies divus tīmekļa vietnes Youtube videofragmentus - https://www.youtube.com/watch?v=QbC2GuBpHZg un https://www.youtube.com/watch?v=zb1N_W2sYYc .

Trolli un cilveki ziemelvalstu bibliotekas nedelas Kreslas stunda-bilde1ml.jpg Sāmu folklorā Stallo (saukts arī par Stallu un Stalo) ir liels, cilvēkveidīgs radījums, kuram tīk ēst cilvēkus. Bet Stallo (arī daudzskaitlī), tāpat kā jebkuri troļļi, ir neveikli un muļķīgi, tādejādi cilvēki parasti ņem virsroku. Stallo ir arī daudzu pasaku varonis. Stēfana Spjuta romāns „Stallo” zviedru valodā pirmoreiz izdots 2012. gadā un uz tā vāka redzama ziemeļblāzma. Šī gada „Krēslas stundas” fragmentus no darba „Stallo” mums lasīja priekšā bibliotēkas domubiedrenes Vija Neimane un Tatjana Vilciņa. Paldies viņām par izjusto lasījumu! Šķiet, ikviens šoreiz sekoja līdz spraigajiem notikumiem un trolliskajam aprakstam šajā darbā.

Jāatzīmē, ka troļļu dzīvesveids un izdarības parādās arī bibliotēkā esošajos darbos – Selmas Lāgerlēvas grāmatas „Liljekrūnas dzimtene. Troļļi un cilvēki” nodaļā „Apmainītais bērns”, Siselas Bēe un Petera Madsena „troļļu” grāmatu sērijā, kā arī igauņu autora Eno Rauda „Naksitrallīšos”. Bet vairāk par troļļiem folklorā varam lasīt Neila Filipa grāmatā „Pasaules tautu pasakas”. Te ir gan ilustrācija, gan pasaka „Kā Pelnrušķis sacentās ar trolli.”

Tālāk pievērsāmies troļļu attēlojumam norvēģu pasakās – „Par pelnrušķi, kas nozaga trollim sudraba pīles, segu un zelta arfu”, „Trīs āzīši sprigainīši iet uz kalnu barībām baroties”, „Melnmelnais un baltbaltais”, „Tauku pods”, „Trīs māsas, kas bija zem kalna”, „Pupurītis”, „Zēns, kas pārvērtās par lauvu, ērgli un skudru”, „Pēra kungs”, „Tēvameita un mātesmeita”, „Atraitnes dēls”, „Dovres kaķis” un „Puisis un velns”.

Troļļi darbojas arī dāņu pasakās – „Labais zobens”, „izmuļķotais trollis”, „Hanss pie Viršukalna troļļa”, „Troļļu cīņa”, „Trollis un laiks”. Te minēts latviešiem tik pazīstamais velns – pasakā „Velna pusis” par puisi, kura iemīļotais teiciens ir „Pie velna”. Turpinot šo tēmu, pievērsāmies troļļu radiniekiem šeit Latvijā – raganām, rūķiem un velnam. Jāsaka, ka ragana sastopama tikai pasakā „Raganas apse”, bet rūķi Latvijā nedzīvo, tālab pievērsām uzmanību velna nedarbiem. Apskatot bibliotēkas krājumā esošās grāmatas, tika atlasītas ap 60 pasakas par velnu. Dažas no tām tematiski atkārtojas, piemēram, „Akmens košana, „Akmens saspiešana”, „Akmens spiešana”, vai – „Gudrais kalps”, „Gudrais puisis”, „”Gudrais zemnieks”. Velna pasaku tematika vien ir atsevišķa zinātniskā darba vērta.

Trolli un cilveki ziemelvalstu bibliotekas nedelas Kreslas stunda-bilde2 ml.jpg Turpinot velna tēmu, mana kolēģe Ieva bija sagatavojusi nelielu testu ar parunām, kur tukšās vietas bija jāaizpilda ar atbilstošu vārdu. Humora devu mēs ieguvām no pašām neparastākajām atbildēm, bet bija arī tādas, kuras, šķiet, zina ikviens, piemēram, „Kā velnu piemin, tā velns klāt”vai – „Iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš tev paņems visu roku.” Paldies Ievai arī par neparastajām galda kartēm, kurās arī bija iemitinājušies mazi trollīši.

Paldies lasītājai, bibliotēkas pasākumu cītīgai apmeklētājai un ceļotājai Ainai Krievelei, kura uz pasākumu bija paņēmusi līdz arī savu – mājas trollīti.

Paldies, arī bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem, kuri vēl joprojām un ar prieku izkrāso lapas ar troļļu ģimenes locekļiem.

Atsevišķs paldies visiem viesiem, kuri cītīgi apmeklē Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas „Krēslas stundas” Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā!

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Ieva Mūrniece

(27.11.2014.)

Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba dimensiju kopums

Novadpētniecības jaunās dimensijas atmiņu institūciju sadarbībā ir Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferences divu dienu darba saturs Dobeles novadā. Kā zināms, kultūras telpa ir visa sabiedriskā vide, kuras galvenais un nozīmīgākais komponents ir cilvēks. Plašākā nozīmē kultūra veido indivīda un sabiedrības vērtību, zināšanu un prasmju sistēmu, nodrošinot sabiedrības pastāvēšanu un vietējās identitātes veidošanu. Viens no pašvaldību publisko bibliotēku pamatuzdevumiem ir novadpētniecības darbs, kas sevī ietver novada teritorijas materiālu, galvenokārt, publikāciju apzināšanu, sistematizēšanu, glabāšanu, pieejamības nodrošināšanu un popularizēšanu.

Par jauna inovatīva un radoša satura veidošanu tiek runāts vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā “Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.- 2020. gadam “Radošā Latvija”” (2014), kas paredz stiprināt nacionālās identitātes un kultūras vērtību nozīmi sabiedrībā – katrā konkrētā novadā un pašvaldībā, veicinot sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību kultūras procesos, veidojot kultūras mantojuma saglabāšanu digitālā vidē, kur kvalitātes rosinoša ir sadarbība ar nozaru stratēģijām, kas ietver muzejus, bibliotēkas, arhīvus, kultūras pieminekļus, nemateriālo kultūras mantojumu, digitalizāciju, kultūrizglītību, literatūru, mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, filmas, arhitektūru un dizainu.

Divus gadus Ulbrokas bibliotēka ir strādājusi pieStopiņu novada kultūras mantojuma – novada jostas stāsts (2012) un seno māju apzināšanas projekts (2013) darbības, realizācijas un attīstības, kas konkrētajā apvidū idenficē un iezīmē noteiktas kultūrvērtības. Apzinātais saturs - iedzīvotāju darinātā josta, seno mājvietu un dažādu priekšmetu apzināšana, kultūrainavisko ēku foto fiksācija, kā arī vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstu pieraksti ir skatāmi interneta vidē vai globālajā tīmeklī, kā arī novadpētniecības darba mapēs, muzeja un bibliotēkas apkopotajos resursos.

Paveiktais kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darbs ir apkopots fotogrāfijās un atmiņu pierakstos, veidojot drukāto un digitālo saturu, http://www.zudusilatvija.lv/objects/subject/6088/, http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/projekti/senas-majvietas-stopinu-novada-2013gads, http://www.biblioteka.lv/MyLibrary/

LTV 1 kanālā video stāstā «No sētas uz sētu» Stopiņu novads vai tīmekļa vietnē http://www.youtube.com/user/ulbbibl08.

Vietējam saturam pētnieciskajā projektā “Senās mājvietas Stopiņu novadā” joprojām ir vairāku dimensiju darbības aspekts, kas atrodas mainībā un tālākā attīstībā, atrodot satura un darba formas arī pēc pētniecības materiālu apzināšanas.

Stāstā par “Kalēju” mājām joprojām ir svarīgi “saujā nest dvēselīti”, saglabājot dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera rakstniecības vidi, palīdzot pavasarīgi atdzimt, ziedēt un zelt “Kalēju” mājas esībai. “Lielkājas” ir tēlnieka Ulda Sterģa dzimtās mājas. Nacionālās un laikmetīgās identitātes mijiedarbība Ulda Sterģa Akmens rakstu darbnīcā un projekta “Senās mājvietas Stopiņu novadā” liecībās aktualizējās sarunā ar prozas meistariem Valdi Rūmnieku un Andreju Miglu par tematu “Kam rada tēlnieks – tautai, karaļiem vai sev?” Par šo novadpētniecības pieredzi citiem kolēģiem zināja stāstīt Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Ne tikai pašmāju piemērs darīja atbildīgu šo konferences darbu, ne

mazāk būtiski un svarīgi bija dzirdēt Latvijas labāko novadpētnieku darbu pieredzi un iestrādes.

Arhīvu, bibliotēku un muzeju sadarbība Latvijas vēstures izpētē ir daudz veiksmīgāka, ko pierāda vēsturiskās atmiņas un kultūras mantojuma zinātniski akadēmiskais skatījums un dokumentētā divu projektu darbība “Kārlim Ulmanim – 135” (2012), “1918 – 1920 gads LR Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” (2013). Konferences dalībniekus ar paveikto iepazīstina Irina Zeibārte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā. Plašāk par mutvārdu vēsturi zina stāstītLatvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsts” valdes priekšsēdētāja Māra Zirnīte, arī projekta „Nacionālā mutvārdu vēsture” koordinatore. Veiksmīgs piemērs entuziastu padarītajam darbam ir vairāku Dobeles novadu hroniku izveide, ko veikusi novada dzejniece Biruta Laijere.

Analītiski kritisks skats par novadpētniecības darbu kopumā ir LNB Letonikas un Baltijas centra galvenajai bibliogrāfei – pētniecei Kristīnei Zaļumai. Savā uzrunā viņa akcentē kompleksu novada kultūrvēsturisko notikumu izpēti, struktūrvienību sadarbības koncepciju un kultūras kanona izveidi. Svarīga ir novada novadpētniecības datubāžu veidošana, uzturēšana, ievērojot pēctecību novadpētniecības materiālu papildināšanā, ilgtermiņa saglabāšanā un pieejamībā. Ieteikums ikdienā izmantot pašmāju datubāzes “Latviešu atmiņas institūciju veidotās digitālās kolekcijas”, LNB digitālās bibliotēkas resursus, www.zudusilatvija.lv, www.nmkk.lv , www.lvva-raduraksti.lv vai svešzemju atmiņas institūciju veidotās digitālās kolekcijas www.europeana.eu. Šodienas kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka bibliotekārs ir informācijas pārvaldītājs, ne vairs tematisko mapju un drukāto resursu krājējs.

Uzskatāms piemērs ir „Historia.lv” – novadpētnieku sadarbības digitālā platforma vietējās vēstures materiālu apkopošanai, izpētei un pieejamības nodrošināšanai, ko īsteno Valters Grīviņš, vēsturnieks, portāla „Historia” galvenais redaktors. Atmiņas institūciju veiksmīga sadarbība vērojama arī Valmieras pilsētas muzeja un Valmieras integrētās bibliotēkas darbībā nacionālajā un lokālajā līmenī, atrodot katram darbā atšķirīgo un kopīgo, kur bibliotēka “nepēta novada vēsturi, bet tikai fiksē” notiekošo. Muzeja pamatprincipi ir krājums, pētniecība un komunikācija, bibliotēkas darbībā noteicošs ir katalogs internetā un datubāzes resurss. Savā pieredzē dalāsAlberts Rokpelnis, Valmieras muzeja pētnieks.

Visā notiekošajā, pilnīgi noteikti, latviešu tautas vienā no vērtību skalām par izcilu mākslas darbu kopumu ir iekļaujams kultūras kanona literāts Uldis Bērziņš, kas, konferences dalībniekusarLNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra projektu vadītājas Liegas Piešiņas gādību,aicina uz sarunu par lokālās un globālās dzejas vērtībām. “Izlokšņu spilvens” ir dzejnieka un tulkotāja Ulda Bērziņa pamatvērtība, vienlaicīgi aicinājums katram novadam, identitātes un vietējo vērtību meklējumos, iemācīties vietējo izlokšņu valodu. Uz jautājumu: “Cik vecai ir jābūt kultūrai, lai viņai pievērstu uzmanību?”, dzejnieks atbild, “tai nav un nevar būt vecuma.”Manuprāt, tas varētu būt izcilāko un ievērojamāko kultūras norišu dažādu dimensiju kopums.

2014. gada novadpētniecības konferenci Dobeles novada Bērzes pagasta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas" organizēja Dobeles novada Centrālā bibliotēka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Paldies, Stopiņu novada pašvaldībai par atbalstu un iespēju Sauriešu un Ulbrokas bibliotēku vadītāju dalībai novadpētniecības konferences darbā.

Daiga Brigmane,

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(20.10.2014.)

Apbrīnojamais gaišums un aizturētais asaru spēks

“.. Kārlim piepeši radās nepārvarama kāre ievērpt akmenī, kādā varenā tēlā to apbrīnojamo gaišumu un aizturēto asaru spēku, kas jaudās cilvēku sejās” (1914). Vēsturiski Latvijas stiprais balsts un brīvības simbols ir tēlnieka Kārļa Zāles monumentālās mākslas radītais Brīvības piemineklis, kas literatūrpētnieka Valda Rūmnieka un dramaturga Andreja Miglas rakstītāju spalvai kalpojis kā spēcīgas un stipras personības atspoguļojums grāmatā “Trīs zvaigznes” (2013).Dokumentēto materiālu izpētē, laikabiedru atmiņās ir rasts biogrāfisks romāns, kur tēla patiesā būtība ļauj iepazīt inteliģenta sirds latvieša dzīves gājumu. Dzīves gudrība, smags darbs un zināma deva raupjuma ir raksturlielumi, kas piedēvējami Kārļa Zāles personībai.

Ulbrokas bibliotēkas lasītāji ir līdzdalībnieki sarunai par tematu “Kam rada tēlnieks – tautai, karaļiem vai sev?” Sarunas rosinātāja ir minētā grāmata – biogrāfisks romāns par Kārli Zāli. Te jaušams nācijas stiprums, radošas personības darba, mākslas un cenas patiesā vērtība, kā arī uzticīgas draudzības apliecinājums. Darba pamatā ir raits stāstījums, spilgtas laikmeta ainas, iejūtīgas pārdomas un vēsturiskas liecības. Sulīgi un atspirdzinoši ir ikdienas ainiņu dialogi par ēdienu, dzērienu klātbūtni visā notiekošajā. Romāna lappusēs ievīta romantizēta 20. gadsimta pirmās puses mākslinieku dzīve un nozīmīgu personu klātbūtne – Ludolfs Liberts, Teodors Zaļkalns, arhitekts un dzīves draugs Ernests Štālbergs, savdabīgais baskājis Voldemārs Irbīte un daudzi citi.

Prozas meistari Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla iepazīstina lasītāju ne vien ar galvenā varoņa un viņu tuvāko draugu gaitām, bet arī norāda dažādas Eiropas mākslas parādības, kas ir un kļūst aktuālas mākslinieka dzīves laikā, Latvijas kultūras dzīves būtiskākos notikumus, kā arī sarežģīto politisko un ekonomisko situāciju, kas nenoliedzami saistīta ar tēlnieka Kārļa Zāles māksliniecisko darbību. Daudzu panākumu pamatā ir ne tikai Kārļa Zāles neizsīkstošās darba spējas, vēlme mācīties un smalka mākslinieciskā intuīcija, bet arī dzīvesbiedres Annas atbalsts, dzejnieka Raiņa domu un darbu klātbūtne.

Brīvības piemineklī (1935) un tajā veidotajās trīspadsmit skulpturālo tēlu grupās nolasāms cilvēces aizturētais asaru spēks un Latvijas vēsture — krustnešu iebrukums, latviešu nacionālās pašapziņas atmoda 19. gadsimtā, Brīvības cīņas. Grupā “Darbs” Kārlis Zāle attēlojis pats sevi.

No pirmās brīvvalsts laika pieminekļiem unikāls ir arī 1936. gadā atklātais Brāļu kapu komplekss Rīgā — Latvijas izcilākais un lielākais memoriālais ansamblis. Arī tā galvenais autors ir tēlnieks Kārlis Zāle. Memoriāls veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās (1915–1920) kritušajiem karavīriem.

Brāļu kapu ansamblis ar savu vareno māksliniecisko spēku un Brīvības pieminekļa arhitektoniskās un tēlnieciskās idejas ir Kārļa Zāles devums, kas apbrīnojamā gaišumā ar aizturētu asaru spēku veltīts Latvijai un tautai.

Dzīves noslēgumā, esot par Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcas vadītāju un pasniedzēju, Kāris Zāle saviem studentiem māca “..parādi savas zemes spēku, tās svētību un skaistumu! Parādi darba darītājus, viņu pūliņus, parādi ģimenes sargātāju māti, tēvzemes sargus, parādi visu to ar cieņu, ar siltām jūtām un godbijību, lai citi redzētu, kas mēs esam, un mūs varētu cienīt!”

Atklāts un aktuāls jautājums arī šodienas jūtienskārīgajā ikdienā un kultūras procesos kopumā. Kvalitatīvas dzīves telpas norādes meklējamas noteiktajās vērtībās un savstarpējā attieksmē. Ikgadējā Ulbrokas bibliotēkas lasītāju vērtējumā iezīmējas jaunas kvalitātes un pateicība lasīt priekā un lasīt veicināšanā. Nominācija – PUBLICITĀTE – tiek pasniegta “Kalēju” mājas saimniecēm Vijai un Ivetai Brūverēm par sadarbību, sabiedrības informēšanu un piesaistīšanu kultūrvides iespējām. Nominācija – ZINĀTKĀRAIS EKSPERTS - tiek pasniegta Elīnai Siliņai par aizrautīgu pieeju Lielās lasīšanas grāmatu simtniekam. Nominācija – LASOŠĀKĀ ĢIMENE - tiek pasniegta Vītolu ģimenei par ģimenes lasīšanas tradīciju veidošanu. Nominācija – VEIKSMĪGA INOVĀCIJA - tiek pasniegta Baibai Ūķeniecei par radošumu un personisko ieguldījumu grāmatzīmju izstrādē, ar aicinājumu un norādījumu citiem lasīt labu grāmatu. Tam seko Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūras” direktora Gunta Gailīša ielūgums, kas Ulbrokas bibliotēkas 2014. gada nominētos lasītājus nodrošina ar Brīvības pieminekļa apmeklējumu tā iekšienē. Savukārt šīs vasaras Pētera Brūvera iznākusī grāmata ”Mācos rakstīt jeb ātrs palīglīdzeklis poētisku tekstu apguvē” (2014), ir pateicība rakstniekiem un nomināciju ieguvējiem.

Pasākuma noslēguma daļā, rudens priekšnojautās baudot tēju, apzinām nacionālās rakstu zīmju vērtības un laikmetīgās identitātes mijiedarbību Ulda Sterģa Akmens rakstu darbnīcā mājās “Lielkājas”. Mājas pagalmā, kā seni tēli no gaismas svīduma iznirst dažādu formu un lieluma granīta bluķi, laukakmeņi. Vizuālajā materiālā vērojam latvju zīmju kalumus akmeņos - ugunszīme, auseklītis, saules, austras koka zīmes. Tās visas atgādina latvisko dzīvesziņu. Stopiņu novadā dzīvojoša tēlnieka Ulda Sterģa atbildība un tradīciju uzturēšana, lai ir piemērs savas esības apziņas veidošanai kultūrvides izpratnē. Tēlnieka dzimtas mājām ir vairāk nekā simts gadu sena vēsture, tās nav ārišķīgas, taču ar spilgtu dvēseli un radošu garu.

Fotogalerija: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/kam-rada-telnieks-tautai-karaliem-vai-sev

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(26.09.2014.)

Latgales šarms kopā ar Janīnu Kursīti

Latgales šarms.. šarms.. „savdabīga, neatvairāma pievilcība, valdzinājums”.. Manuprāt, šis ir ļoti precīzi izvēlēts nosaukums, jo divu dienu laikā Latgale apbūra 42 cilvēkus, dažus pirmo reizi, citus jau atkal, Ulbrokas bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes organizētajā ekskursijā.

Latgalē ir daudz ko apskatīt, tāpēc šķiet, ka nedaudz pietrūka laika, lai vienā vai otrā vietā pabūtu nedaudz ilgāk vai apskatītu arī vēl kādu maršrutā neiekļautu vietu. Tomēr apskatījām mēs daudz, sākot ar Kalsnavas arboretumu – koku un krūmu kolekciju –, kura apskate šķita kā pastaiga mežā, kuras laikā vēl uzzina par visu, ko redz, turklāt nelielais lietutiņš, manuprāt, vēl vairāk pastiprināja visu augu smaržu.

Lietus mūs pavadīja arī Andrupenes sētā, taču tas nemaz netraucēja sēdēt pie lielā saimes galda, ēst Latgales kulinārā mantojuma ēdienus un klausīties folkloras kopas „Sovoļņiki” muzicēšanā, kā arī izsmieties par mūsu pašu apdziedāšanu. Man šķiet, ka gandrīz katra braucēja mājās tagad ir kāds māla pods vai trauks no Ušpeļu darbnīcas, kurā par podu veidošanu visu klausījāmies latgaļu valodā. Šī ekskursija deva man iespēju atgriezties vietā, no kuras paveras viens no visskaistākajiem skatiem, - Mākoņkalnā. Vakara grandiozākais un iespējams pat gaidītākais apskates objekts – Latgales vēstniecība „Gors”. Jāsaka, ka par „Goru” gan radās dalītas jūtas. Jā, tas ir plašs, ļoti funkcionāls un māksliniekiem ir radīta maksimāli ērtāka vide, tomēr nezin kādēļ, tur atrodoties, neradās tā svinīguma un grandiziotātes sajūta, mute apbrīnā „nepalika pavērta”. Tomēr man patika nelielās detaļas, kā kāpņu telpu nosaukšana pēc notīm un uz stikla durvīm attēlotie latgaliešu valodas burti.

Savukārt svētdienas rītā apmeklētā Sarkaņu baznīca iespaidoja it visus. Miers, svaigs akas ūdens, neliela baznīciņa un pašu iezvanīts zvans pie tās. Šo noskaņu turpināja arī būšana Ludzā, tās sakoptība pārsteidza daudzus, uzkāpšana pilskalnā un brauciens ar plostu pa Ludzas ezeru ļāva apbrīnot Ludzas daiļumu. Atzīstu, skats no pilskalna ir vienlīdz skaists skatam no Mākoņkalna. Punkts uz „i” bija Naujienes novadpētniecības un etnogrāfijas muzejs, kurā atstājām savu devumu Latgalei – papildinājām Tautas atmiņu lādi, kā arī Augšdaugavas musturdeķim pievienojām vēl 120 rokdarbu gabaliņus.

Tikpat ļoti kā Latgale mani ieinteresēja arī tik dažādas personības, kas brauca vienā autobusā. Ļoti zinoši, inteliģenti, asprātīgi, dedzīgi, dziedāt mīloši cilvēki ar tūkstošiem stāstu azotē, kuros dalījās arī ar citiem. Kā sacīt jāsaka, „raiba” kompānija, taču, tajā pašā laikā apbrīnojami saliedēti, katrs ar savu spilgto personību neaizēnojot citus. Un visu neremdināmā vēlme vēl šī brauciena laikā uzzināt nākamā gada galamērķi, vēlme atkal ceļot šādu cilvēku kompānijā. Pat garie pārbraucieni ne brīdi nešķita garlaicīgi, pateicoties Janīnas Kursītes interesantajiem stāstiem un sarunām ar pašiem braucējiem. Šī man bija pirmā pieredze, ka cilvēkus ne tikai laiž pie mikrofona, bet pat aicina runāt, dalīties ar iespaidiem un braucienam atbilstošiem stāstiem, anekdotēm, dziesmām. To bagātināja gides Anitas stāsti, leģendas un dziesmu vācele, ar kuriem viņa dalījās, un solījums viesoties Stopiņos, lai arī citi novada iedzīvotāji dzirdētu vēl neizstāstītos stāstus un neizdziedātās dziesmas.

Varētu jau teikt, ekskursija kā ekskursija, taču tas būtu melots. Tās bija divas dienas baudīšanas – dabas, miera, skaistuma, tradīciju, folkloras, kultūras, viesmīlības, šmakovkas, kopābūšanas. Latgales šarma, absolūti savdabīga un neatvairāma valdzinājuma, baudīšanas. Pēc tik piepildītām dienām jau vairs atliek tikai viens: „Шишкин, Мишкин, Марушкин, Поехали домой!”

Ekskursijas vizuālais materiāls skatāms Ulbrokas bibliotēkas galerijā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/latgales-sarms-kopa-ar-janinu-kursiti

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas ceļotāju grupas viena no jaunākajām dalībniecēm Elīza Cimdiņa

(28.08.2014.)

Aklais randiņš - attiecībām, draudzībai un labam garastāvoklim!

Šīs vasaras ietvaros Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem tika piedāvāta iespēja iesaistīties lasīšanas akcijā “Aklais randiņš ar grāmatu”. Ne vienmēr grāmatas vāks spēj atspoguļot tās saturu,

tādēļ atsevišķas bibliotēkas grāmatas tika rūpīgi iesaiņotas, ar noteikumu, ka attīt tās drīkst vienīgi mājās. Šī literārā spēle rosināja mazliet citādāku pieeju lasīšanas procesam, paļaujoties tikai uz kodolīgu anotāciju un bibliotekāru ieteikumu.

Akcijas nolūks bija vēlēšanās aktualizēt bibliotēkas krājumu, atgādinot par grāmatām, kuras labi aizmirstas vai vispār palikušas neievērotas, jo tās nav izdotas atkārtoti, vai arī to ārējais noformējums nav pietiekami atraktīvs. Grāmatu piedāvājums bija diezgan plašs, pārsvarā aptverot pieaugušo un bērnu literatūras klasiku vai godalgotus autorus. Aklajā randiņā varēja doties ar Stefana Cveiga novelēm, Aleksandra Čaka prozu vai tādām grāmatām kā Luīzas Mejas Elkotas “Mazās sievietes”, Arunhati Rojas “Mazo lietu dievs”, Džīnas Vebsteres “Garkājtētiņš” un vēl daudzām citām.

Vairākiem lasītājiem azartu sagādāja vien mēģinājumi uzminēt, kuras grāmatas ir iesaiņotas. Interese par akciju bija diezgan plaša, bet ne visi bija gatavi riskēt. Paldies visiem lasītājiem, kas šo nestandarta iespēju izmantoja. Atsauksmes, kā jau nereti gadās, īpaši pēc aklajiem randiņiem, bija dažādas, visbiežāk tomēr pozitīvas; prieks, ka lielākā daļa lasītāju, kas jau bija devušies aklajā randiņā ar grāmatu, labprāt spēlē iesaistījās atkārtoti.

Ieva Nagle, Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre

(28.08.2014.)

Stopiņu novada bibliotekāru profesionālās pieredzes apmaiņas brauciens uz Līvāniem

22. augusta saulainā dienā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre Ivita Duļbinska un Sauriešu bibliotēkas vadītāja Kristīne Cimdiņa piedalījās Pierīgas novadu bibliotekāru profesionālās pieredzes apmaiņas braucienā uz Līvānu novada bibliotēkām un Latgales Mākslas un Amatniecības centru, kas atrodas Līvānos. Viesojāmies divās no deviņām novada bibliotēkās – Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā un Turku pagasta bibliotēkā, kas ir mazākā bibliotēka novadā.

Viesmīlīgi tikām uzņemtas Turku pagasta bibliotēkā, kas atrodas brīnišķīgā, jaunā, skaistā, majestātiskā ēkā ar nosaukumu Saieta nams. Saieta nams durvis vēra 2010. gadā. Tajā mājvietu raduši arī pagasta pašdarbības kolektīvi un amatierteātris.

Interesanta ir Turku pagasta nosaukuma leģenda. Domājams, ka Turku nosaukums cēlies tālajā 18.gadsimtā, kad krievu - turku kara laikā šeit tikuši izmitināti turku karagūstekņi.

Līvānos mūs laipni sagaidīja Līvānu Centrālās bibliotēkas direktore Inta Vērdiņa. Līvānu Centrālā bibliotēka ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas, tās ēka ir renovēta, var teikt, ka uzbūvēta pilnīgi no jauna un tagad to droši var saukt par Līvānu Gaismas pili. Īpaši skaisti bibliotēkas ēka izgaismojas diennakts tumšajā laikā, kad ir iedegts telpu apgaismojums. Bibliotēkas ēka aizņem trīs stāvus, tā ir mūsdienīga un moderna celtne, kas rotā Līvānu pilsētas vidi un priecē Līvānu pilsētas un novada iedzīvotājus ar sniegtajiem kvalitatīvajiem informacionālajiem pakalpojumiem. Tikām izvadātas pa bibliotēkas telpām un varējām priecāties par to skaisto un pievilcīgo interjeru un novērtēt Līvānu bibliotēkas kolēģu ieguldīto darbu un smelties atsevišķas idejas savam turpmākajam darbam.

Latgales Mākslas un Amatniecības centrā, kas atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā kādreizējās Līvānu muižas Līvenhofas vietā, aplūkojām ekspozīciju „Amatnieki Latgalē 19. un 20. gadsimtā”. Tajā skatāmi daudzi interesanti darbarīki un priekšmeti, ko radījuši amatnieki. Ekspozīcijā skatāma arī unikālā 94 metrus garā tautiskā Krustpils josta, kas tika darināta kā dāvana Līvānu pilsētai tās jubilejā. Vēsturiskā Latgales Mākslas un amatniecības centra ēka organiski savienojas ar jauno piebūvi, kurā mājvietu radis vēsturiskais Līvānu stikla muzejs, kas iepazīstina ar Līvānu stikla fabrikas vēsturi un kurā var aplūkot apmēram 3000 stikla mākslas darbus.

Paldies brauciena organizētājiem par interesanto programmu un saturīgi pavadīto dienu.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas sistēmbibliotekāre

Ivita Duļbinska

(28.08.2014.)

“.. saujā nest dvēselīti ..”

Šīs Pētera Brūvera dzejas rindas nolasāmas ne tikai dzejoļa krājuma “Aiz stikla”(2006) iekļautajos dzejoļos, bet ir domu un prāta projicētas atklāsmes intelektuālai dzejai kopumā, kā arī sirds un piederības stāsts savai dzimtajai vietai Stopiņu novadā.

24.aprīlis ir Pētera Brūvera (1957-2011) dzimšanas diena – šogad īpaši silta, saulaina, pavasarīgi steidzīga un cerīga. Dienu vēlāk dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera “Kalējos ”pulcējas novada bibliotekāri, lai, agrāk tik iecienītais mājas tuvumā esošais mežmalas ieloks, spētu priecēt un pulcēt atmiņām viesus un pašmāju ļaudis. Tikpat darba roku aicinošs ir pašmājas dārzs ar aizlauztu, trūdošu zaru mezglojumu, bet visu svētā un pavēlošā ir uguns pavarda iekārtošana, kura izveidi veic pašvaldības vadītāji – Jānis Pumpurs un Vita Paulāne. Ikviena klātbūtne un ieguldītais ir acīmredzams darbs bibliotēku apzināto kultūrvēsturisko viensētu sakārtošanā, uzturēšanā un novērtēšanā. Lieki piebilst, ka arī turpmāk mūsu uzdevums ir “saujā nest dvēselīti”,saglabājot rakstniecības vidi, palīdzot pavasarīgi atdzimt, ziedēt un zelt “Kalēju” mājas esībai.

Prieks, ka šim aicinājumam atsaucās novada bibliotekāri, kas ar šo profesiju saistīti zināmu savas dzīves daļu. Baiba Kurzemniece (Ulbroka) kā kultūras darbinieks bibliotēku un grāmatnīcu darbā pavadījusi turpat divdesmit gadus, īpaša vieta un sajūta ir Rakstnieku grāmatnīcas vide, Vija Kaļčeva (Upeslejas), savus septiņpadsmit gadus strādājusi Latvijas akadēmiskās nodaļas Misiņa bibliotēkā, kas ir vecākā un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve. Tatjana Vilciņa (Ulbroka) – savas vienīgās darba vietas iestādē Lauksaimniecības tehnikas zinātniskā institūtā strādājusi arī par bibliotekāri Tehniskās literatūras bibliotēkā.

Skolas bibliotekāra profesijai gandrīz četrdesmit gadus uzticīga ir Gunta Bruģētāja (Upeslejas,Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs), savukārt Ulbrokas bibliotēkas kolektīvā strādā – Daiga Brigmane, Ieva Mūrniece, Ieva Nagle, Ivita Duļbinska, Sauriešu bibliotēkas aroda māsas ir Kristīne Cimdiņa, Aija Sausiņa.

Liekas, ka šī gada Bibliotēku nedēļas aicinājums “veselības luksofors” Stopiņu novada bibliotekārēm ir nesis izaicinājumu, pārliecību un drosmi būt aktīvām vides sakārtotājām un novada identitātes veidotājām.

Paldies, Inesei Skrastiņai par klātbūtni, notikumos piedaloties, tos fotografējot un kārtojot. Paldies PA “Saimnieks” Ata Senkāna personā par sadarbību vides sakārtošanā. Paldies, “Kalēju” mājas sievietēm Pētera Brūvera mātei Vijai Brūverei un atraitnei Ivetai Brūverei par labvēlību, atklātību un sirsnību.

Talkas gaita vizuāli skatāma: http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/bibliotekaru-tiksanas-kaleju-majas

Jauks iesākums jaunas tradīcijas turpināšanai citugad!

Visu bibliotekāru vārdā un pateicībā par rozēm - Daiga Brigmane,

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(30.04.2014.)

LIETDERĪGAIS INTERNETS

Ulbrokas bibliotēka E-prasmju praktiskajās apmācībās novada iedzīvotājiem nodrošināja iespēju pilnveidot un atklāt informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) piedāvātās iespējas, kas sakārtotu zināšanu veidā atrodamas dažādu mājaslapu un sociālo tīklu tīmekļa vietnēs. Dalībnieki praktiski apskatīja Stopiņu novada ziņu un jaunumu mājaslapu, to struktūru. Komunikācijas iespēja un darbība sociālajos tīklos joprojām ir aktuāla saziņas forma, kas pieprasa apmācību lietotāja profila izveidei -Draugiem.lv, Skype, Youtube, Twitter, Facebook,

Flickr un citās tīmekļa vietnēs. Gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas un iemaņas darbam ar datoru nepieciešamas apmācībai par Valsts un pašvaldību e – pakalpojumu izmantošanas iespējām. Ikdienas norēķini nav iedomājami bez elektronisko pakalpojumu web lapām par komunālajiem pakalpojumiem – īres rēķinu apmaksa, elektrības, gāzes, televīzijas, telekomunikācijas un citu pakalpojumu pieeja interneta vietnēs atvieglo daudzu pašvaldību veidlapu un normatīvo aktu pieejamību.

Gadskārtējais projekts, apmācīt iedzīvotājus datora lietošanā un iedrošināt izmantot mūsdienu tehnoloģijas ikdienā, ir tikai viens solis no minētajām darbībām. Prasme un pārliecība jāiegūst sistemātiskā darbā un vēlmē iesaistīties elektroniskajos procesos, kas arvien ieņem nozīmīgu lomu savstarpējā komunikācijā. Aicinām ikvienu interesentu neapstāties pie jaunatklātā informācijas klāsta, bet turpināt ikdienā strādāt un pilnveidot savas e – prasmes.

E - apmācības nodarbinātībai un IKT karjerai šogad tika organizētas semināra nodarbībā par Dažādo valsts reģistru pieejamību un to efektīvu izmantošana, piedāvājot iespēju uzņēmējiem, iestāžu un pašvaldību darbiniekiem uzzināt dažādo datu pieejamību publiskajos reģistros un kā šo informāciju efektīvi izmantot.

Kopumā esam vērsuši uzmanību IKT prasmju nozīmei un attīstībai gan tiem, kas uzsāk datora un interneta lietošanu, gan tiem, kam e – prasmes kalpo nodarbinātībai, e – prasmju novērtēšanas metodēm un tiešsaistes rīkiem.

Vizuālo atainojumu par novada iedzīvotāju e – apmācību elektroniskajā vidē atradīsiet Ulbrokas bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļā galerijas http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/e-prasmes-2014

Daiga Brigmane,

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(31.03.2014.)

… es iešu pa mājām un visiem teikšu, ka nav nekas dārgāks par ceļiem šiem .. Imants Ziedonis. Ceļi, 1991.gads

Māju esības un saglabāšanas lieta ir goda lieta un atbildība Latvijas kopējā kultūrainavā. Protams, mainīga, svārstīga, tomēr noturīga cilvēcisko vērtību ziņā. Par to mudina domāt projektā „Senās mājvietas Stopiņu novadā” paveiktais, kā arī Imanta Ziedoņa latviskās kultūras pētnieciskā pieredze un dzejnieka dzīves laikā radītais latviešu literatūrā.

Patiesi, sirsnīgi un pašsaprotami Imanta Ziedoņa dzejas teksti Māras Upmanes – Holšteines un Jāņa Holšteina (Goran Gora) izpildījumā ir jaunradīti par nu jau iemīļotām un pazīstamām dziesmām. Dzejas teksts dziesmā „Ceļi” ir vienojošais vadmotīvs minētā projekta „Senās mājvietas Stopiņu novadā” padarītajam. Prieks par Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” darbību un dalību projekta noslēguma pasākumā mūsmājās Ulbrokā.

Sabiedrībā aktuālais identitātes jautājums Stopiņu novadā ir pierādījis, ka personas tāpatība var turpināties, arī mainoties tās ārienei, intelektuālajām spējām, atmiņai, saglabājot priekšstatu par sevi kā par vienreizēju lietu, kas atšķiras no citām, taču mijiedarbībā saglabā kultūrainavisko rokrakstu, cilvēku gājumu un notikumu virknējumu. Seno māju kontekstā, pašā Rīgas pievārtē atradīsiet koka ēkas, senus pagrabus, uzzināsiet notikumus un stāstus, kas raksturo vietu, laiku un cilvēkus Stopiņu novadā.

Projekta laikā paveiktais parāda pašvaldības nekustamā īpašuma esošo ēku „Līdumnieki” un „Rozes” likteni, kam laika rats ir nepielūdzams un dvēseliski skaudrs. Viensētas „Lazdiņas”, „Krastiņi”, „Šalkas” ir raksturīgas ar vērienīgu saimniekošanu agrāk, šobrīd - vēlme uzturēt seno laikmeta vēstījumu un ainavā iekļaut sirdij tīkamas lietas – ziedus, sadzīves priekšmetus.

Kultūrainavu saglabājoša ir saimnieka stādīta bērzu audze „Liepu” mājās, klēts ar senatnīgu darbarīku un priekšmetu elpu „Krīvu” saimniecībā. Savukārt autentiska koka guļbūves ēka rodama mūsdienīgi moderna ciemata „Vālodzes” individuālo māju apbūvē, kura celta 1930. gadā un nemainīga kalpo tās mājas iemītniekiem.

Dzīves laikā – māju „Birznieki” un „Mālkalni” pamatos liktie balsti kalpo tagadnes lietu kārtībai un veiksmīgai saimniekošanai.

Cerīga atkal meklēšana un ēkas „Saulīte” pārbūve sola saglabāt vēsturiskās atsauces un detaļas.

Akācijas un mājas ar šādu nosaukumu ir vienas no vecākajām 19. gadsimtā celtajām mājām Stopiņu novadā, kas savā dzīvē pieredzējušas daudz gan skaistā, gan sāpīgā izsūtījumā un atgriešanās priekā. Šīs mājas ļaudis arvien zina stāstīt par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igala un saimnieces Zelmas Leitlands satikšanos, kāzām un turpmākajām dzīves gaitām.

Dzejnieka Pētera Brūvera dzimtas mājām kalēja aroda nosaukums „Kalēji”. Mājā rodamas senlaicīgas un mūsdienu vērtības, kā arī dzejnieka radošā elpa.

Savukārt nozīmīga 20. gadsimta 50. - 70. gados radošās inteliģences – mākslinieku, gleznotāju saieta vieta ir „Brasliņu” mājas. Šeit radīta īpaša kultūras gaisotne, kas noteikusi dzīvesveidu, veicinājusi tradīcijas un dažādu koncerttērpu darināšanu.

Fantastiskas liecības par 20. gadsimta pirmās puses saimniecisko dzīvi ir vērojamas „Būmaņu” un „Lielkāju” māju darbībā, kas savulaik saistītas ar lauksaimniecības un lopkopības darbiem. Par to liecina viensētās atrodamie ledus pagrabi, kāpostu tvertnes, saimniecības ēkas – kūts, šķūnis, vāgūzis, ratnīca. Šeit piederīgie cilvēki dzīvo un saimnieko vairākās paaudzēs – Alekši no „Būmaņu” mājām jau sesto paaudzi.

Apzinātā šodienas seno māju realitāte ir gan lietišķa un saimnieciska, gan izmainīta un mainīga. Paldies, sešpadsmit māju īpašniekiem par dalību projektā un māju esības un saglabāšanas veikto darbu. Ir skaidrs, ka dokumentētās liecības – fotogrāfijas, priekšmetiskās liecības, atmiņu stāsti, lai arī daļēji zudušas, nedrīkst pilnīgi izzust. Tām ir lemts pārtapt jaunā kvalitātē, kas ir dokumentēts un veidots kā video stāsts. Paldies, Stopiņu novada deputātu redzējumam projektu attīstīt un atbalstīt finansiālai sadarbībai ar LU profesori folkloristikā Janīnu Kursīti un LTV1 komandu, kas apzināto materiālu par Stopiņu novada viensētām sagatavoja vizuālā formātā. Video stāsts „No sētas uz sētu” savu pirmizrādi piedzīvoja 18. februāra pasākumā kafejnīcā „Pie kamīna”. Sekosim tālākai notikumu attīstībai un video stāsta demonstrēšanai LTV1 kanālā.

Vizuālo materiālu par projekta „Senās mājvietas Stopiņu novadā” noslēgumu atradīsiet tīmekļa vietnes adresē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/no-setas-uz-setu-pirmizrade

Paldies par kopīgi padarītu darbu un apzinātu kultūrvēsturisko mantojumu,

Daiga Brigmane, projekta un Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(02.2014.)

Bibliotēkas lietu kārtība un dinamiskā darbība

Pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” sešgadīgo audzēkņu darbība bibliotēkzinību stundā ir apliecinājums bērnu lasītprasmei un interesei par lietām, kas atrodamas tepat mums apkārt. Gluži kā Visuma radītās likumsakarības arī bibliotēkas krājumā atrodamas noteiktā kārtībā kārtotas lietas. Visbiežāk tās ir grāmatas, dažādi preses izdevumi un audio/video dokumenti. Tā ir īpaši veidota grāmatu un citu resursu krātuve, kas pieejama tās iedzīvotājiem.

Mūsdienīgas bibliotēkas krājums un iespējamie pakalpojumi ir saistoši un interesanti visa vecuma lasītājiem, ja vien radīta vajadzīgā interese un vēlme kļūt gudrākiem. Visbiežāk iemīļojam grāmatas varoņus, klausoties priekšā lasīšanu. Līdz iztēlē zināmie tēli sāk dzīvot savu dzīvi, atklāt pasauli tās daudzveidībā un burvībā. Gluži kā Visums – tas ir viss, kas

pastāv, sākot ar vismazākajām radībām uz Zemes un beidzot ar vislielākajiem un tālākajiem veidojumiem Visuma telpā.

Dinamiskā sarunā noskaidrojam – Kas jāzina, lai lasītu? Kas veido bibliotēkas krājumu? Kas bibliotēkā interesē bērnus? Kāpēc joprojām lasītājiem mīļas ir Margaritas Stārastes senradītās grāmatas, un kādas ir 21. gadsimtā veidotās grāmatas iespējas? Tikpat dinamiska ir interaktīvās elektroniskās grāmatas „Raibā pasaule” saruna ar lasītāju, kuram jāveic dažādi uzdevumi. Visiem kopā tie tiek veikti raiti un aizrautīgi. Četru vecāko grupiņu „Kāpēcīši”, „Rūķēni”, „Saulītes” un „Gliemežīši” bērni ir ieinteresēti visā notiekošajā. Elektroniskā grāmata rosina darbībai istabā, uz ielas, mežā un Latvijas etnogrāfisko novadu atpazīšanā.

Bibliotēka jaunos lasītājus aicina ceļot un iepazīt vēsturiskās vietas Latvijā, lai savlaicīgi iepazītu Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas senās ielas, ēkas un tiltus. Katras grupiņas lietošanā nonāk galda spēle – puzle „Pirmais Rīgā!” un Margaritas Stārastes ilustrētas cepumu kārbas. Tikšanās ir iedvesmojusi gan jaunos lasītājus, gan ikdienas darba veicējus. Paldies par atbildīgu darbu, tīkamu rezultātu un gatavību skolas gaitām. „Ja laiks šajā brīnumu pasaulē aizskrējis tik ātri, tas nozīmē – bija tik interesanti!”, tā Viesu grāmatā ierakstījusi Lidija Gaiķena, „Rūķēnu” grupiņas skolotāja. Visu notiekošo fotogrāfijās var vērot tīmekļa vietnē Ulbrokas bibliotēkas galerijas http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/pienenite-bibliotekzinibu-stunda, lai gan visvairāk mūs priecē tikšanās klātienē.

Paldies, pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” pedagoģiskajam kolektīvam par sadarbību, uzcītību un uzticību vairāku gadu garumā.

Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

(02.2014.)

Grāmatu draugu trešā tikšanās

Trešā tikšanās ar Ulbrokas vidusskolas grāmatu draugiem Jaunajā gadā ir atkal redzēšanās Ēdamo grāmatu festivālā. Pasākumu organizē Ulbrokas bibliotēkas darbinieces, kuras norāda literatūras veida izvēli. Ieteikums un aicinājums pievērsties latviešu autoru darbiem un padarīt tos par saviem ir pasākuma viens no mērķiem. Otrs – jāspēj radīt interesi par izvēlēto literāro darbu. Izvēlētā darba priekšnesumā palīdz dialogs, atbilstoši tērpi un protams kulinārais izstrādājums, ko pēc labi padarīta darba, visi kopā kāri notiesā.

Lai gan kopējais komandu skaits nav liels, klātesošiem dalībniekiem ir apņēmība un labā griba radīt Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirnavas” ziemas pasakas noskaņu – to turpina Ērika Kūļa „Siena laika pasakā” dzīvojošie rūķi un Jura Zvirgzdiņa runcis Maurīcijs savos Rīgas piedzīvojumos.

Pusaudžu vecumam atbilstošu mūsdienīgu darbu latviešu literatūras klāstā izvēlēties nav viegli, bet Annai Marijai izdodas pārliecināt klases biedrus un sagatavot tekstu literārā darba prezentācijai. Par jaunās rakstnieces Lauras Dreižes literāro devumu „Nepabeigtais skūpsts” runā paveiktais un jauniešu izvēle atklāti runāt par attiecību tēmām ģimenē. Paldies, Ulbrokas vidusskolas 7.a klases komandai par uzdrīkstēšanos un piedalīšanos Ēdamo grāmatu festivālā Books2eat 2013 un latviešu autoru oriģinālliteratūras darbu popularizēšanu skolas jauniešu vidū. Pasākuma vizuālais atainojums redzams tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/books2eat-2014

Uzņēmība un pārliecība nepieciešama oriģinālliteratūras spēlē „Latviskā dzīves ziņa latviešu autoru darbos” izpildei, ko bibliotēka sagatavojusi kā nopietnu pārbaudījumu. Nepieciešams orientēties bibliotēkas krājumā, atrast norādīto grāmatu un veikt norādītos uzdevumus. Skaidrs, ka latviešu literatūras klasiķu devums 19., 20. un 21. gadsimta darbos ir zināms pārbaudījums, kad ar iegūto atziņu jāiepazīstina literāri tematiskās pēcpusdienas dalībnieki. Domājams, ka katram kaut neliela atziņa no dzirdētā kļūs tuva un saprotama. Man šobrīd gribas notvert Jāņa Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas sajūtu. Grāmata māca prieku par labo, ko dzīve dod, rada gaišu prātu, palīdz audzināt raksturu, iecietību, draudzību, atsaucību, līdzjūtību. Dziļas gudrības un cilvēkmīlestības rindas rodamas Jaunsudrabiņa vienkāršajos, sirsnīgajos tēlojumos un viņa «Baltās grāmatas» zīmējumos, kur uzgleznotas Latvijas ainavas. Bagāta un jauka ir viņa latviešu valoda, lauku sētas idille un latviskā dzīves ziņa. Tur rodama daļa no senās latviešu dzīves un darba ritma. Cilvēcīgās un gudrās domas izriet it kā pašas no sevis.

Paldies pasākuma dalībniekiem, pedagogiem un Ulbrokas vidusskolas bibliotēkai par sadarbību lasīt veicināšanā un lasīt aicināšanā!

Sekosim Lielās lasīšanas notikumiem jaunajā inovatīvajā projektā, ko piedāvā LTV1, veidojot diskusiju par literatūru, par labākajām, interesantākajām latviešu grāmatām veicina interesi par grāmatu lasīšanu un pārlasīšanu.

Uz tikšanos jaunos lasījumos!

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja, Daiga Brigmane

(01.2014.)