Korporatīvā pārvaldība: interešu konflikta un krāpšanas novēršana

Jeļena Alfejeva, Dr.iur.

zv.advokāte RSU, BAS Turība docētāja

1. Ievads Korporatīvā pārvaldība ir :

viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina efektivitātes palielināšanu un attīstību, stiprina investoru uzticību

uzņēmuma vadības, padomes, akcionāru un citu ieinteresēto personu mijiedarbības sistēma

pamats uzņēmuma mērķu un to sasniegšanas līdzekļu noteikšanai, kā arī darbības atbilstības kontrolei

pamats padomes, uzņēmuma vadības ieinteresētībai sekot uzņēmuma mērķiem atbilstoši uzņēmuma un tā akcionāru interesēm.

Liela daļa mūsdienu interešu par korporatīvo pārvaldību, ir saistīta ar interešu konfliktu starp ieinteresētajām personām mazināšanu.

2. Interešu konflikta un krāpšanas jēdzieni korporatīvajā pārvaldībā

fiziska persona vai organizācija

darbojas citas personas vai

organizācijas vārdā; un

tai ir vai vēlāk rodas

pamats slēptajai neobjektivitātei

vai paša interesei attiecībā uz veikto darbību; un

slēptā neobjektivitāte vai paša interese ir faktiski vai potenciāli pretrunā ar pārstāvamas fiziskas personas vai organizācijas interesēm, un

slēptā neobjektivitāte vai paša interese nav darīta zināma pārstāvamai fiziskai personai vai organizācijai.

LĒMUMS Objektīvi apsvērumi

Citu personu interešu ietekme

Starptautiskie audita standarti: korporatīvā krāpšana – tīšas darbības, ko veic viena vai vairākas vadošās personas, kam uzdota pārvaldība, darbinieki vai trešās personas, izmantojot maldināšanu, lai iegūtu netaisnīgas vai nelikumīgas priekšrocības.

Latvijas Republikas Krimināllikums paredz:

krāpšana (177.pants)

piesavināšanās (179.pants)

pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana (196.pants)

kukuļdošanu (323.pants)

neatļauta labumu pieņemšanu (198.pants)

komerciālo uzpirkšanu (199.pants) u.c.

mīti par krāpšanu

krāpšana mūsu organizācijā neeksistē;

krāpšana ir, bet tā ir nenozīmīga;

lielāku daļu krāpšanas gadījumu nav iespējams atklāt;

krāpšanas apkarošana un novēršana ir mūsu ārējo auditoru pienākums.

Vispārējais priekšstats nosaka, ka:

darbinieki ir uzticami;

kontrole novērsīs visu krāpšanu;

krāpšanu ir pienākums atklāt ārējam auditam.

3. Kaitējums no krāpšanas uzņēmumiem un ekonomikai

Deloitte: statistiski jebkuras organizācijas zaudējumi no krāpšanas ir 5 procenti no šīs organizācijas ienākumiem.

PWC: ekonomiskā noziedzība joprojām ir pastāvīgs drauds komercdarbībai un komercdarbības procesiem.

Krāpšanai ir daudz formu, katra ar savām īpašībām, draudiem un stratēģisko ietekmi.

Vērtējot krāpšanu

precīzi noteikt reālos zaudējumus no krāpšanas ir neiespējams uzdevums, jo krāpšana ir latenta parādība;

daži krāpšanas gadījumi nekad netiek atklāti vai arī tiek konstatēti tikai pēc vairākiem gadiem;

par vairākiem atklātiem krāpšanas gadījumiem nekad nav ziņots tiesībsargājošām institūcijām dažādu iemeslu dēļ (piemēram, uzņēmuma reputācijas dēļ), līdz ar to krāpnieki bieži vien netiek sodīti;

visbeidzot, nav institūciju vai organizāciju, kas īpaši nodarbotos ar informācijas vākšanu saistībā ar krāpšanu.

2012.gada ASV Krāpšanas sertificēto apkarotāju asociācijas (ACFE) ziņojums: balstīts uz 1388 darba krāpšanas gadījumiem pasaulē 2010.-2011.gg

vidēji organizācijas zaudējumi par vienu krāpšanas gadījumu – USD 140,000; vairāk, ka vienā piektajā daļā no šādu krāpšanas gadījumu zaudējumi ir ap USD 1,000,000;

ASV organizāciju zaudējumi katru gadu ir vidēji 5% no ienākumiem;

augstā līmeņa vadītāji mēdz izraisīt daudz lielākus zaudējumus. 77% ir izdarījušās personas, kas strādā vienā no sešām struktūrvienībām: grāmatvedība, operatīvas darbības nodrošināšana, pārdošana, augstā līmeņa vadība, klientu apkalpošana un iepirkumu;

aptuveni 87% no profesionālajiem krāpniekiem nekad nebija apsūdzēti vai notiesāti par krāpšanu vai saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un 84% nekad nav bijuši sodīti no darba devēja puses.

izmaksas saistībā ar krāpšanu ir tiešam nopietnas;

ir daudz lētāk novērst krāpšanu, nekā pēc tam to izmeklēt. Saskaņā ar minētās ASV organizācijas pētījumiem, tiek lēsts, ka uz katru zaudēto vienu ASV dolāru saistībā ar krāpšanu, uz izmeklēšanu tiek zaudēti vēl četri ASV dolāri.

4. Korporatīvās pārvaldības vadlīnijas interešu konflikta (krāpšanas) novēršanas kontekstā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development (OECD)) izstrādātie korporatīvās pārvaldības principi (Principles of Corporate Governance) ir starptautiski atzīts labākās prakses standarts.

valstij jāaizsarga akcionāru tiesības, jānodrošina savlaicīga un patiesa informācijas atklāšana visos būtiskajos jautājumos saistībā ar uzņēmumu, ieskaitot finansiālo stāvokli, darbības rezultātus, uzņēmuma piederību un pārvaldi.

politikas veidotājiem ir pienākums noteikt pietiekami elastīgos pamatus, lai ātri reaģētu uz sabiedrības vajadzībām, kas palīdz attīstīt jaunas iespējas, lai radītu vērtības un apzināt efektīvākos veidus, kā izmantot resursus.

funkciju sadalīšanai starp dažādām institūcijām jābūt skaidri paredzētai un tai jānodrošina sabiedrisko interešu ievērošana. Korporatīvas pārvaldības prasības un nosacījumi parasti tiek paredzēti vairākās tiesību nozarēs, tai skaitā korporatīvas tiesības, vērtspapīru tirgus regulēšana, uzskaites un audita funkciju standarti, maksātnespējas tiesības, līgumtiesības, darba tiesības un nodokļu tiesības – ir risks, ka tiesību avotu dažādība novedīs pie nejaušas dublēšanas un pat kolīzijām.

uzraudzības, regulējošām un tiesībaizsardzības iestādēm jāpiešķir nepieciešamas pilnvaras, tām jārīkojas godprātīgi un tām ir jābūt resursiem, lai izpildītu savus pienākumus profesionāli un objektīvi; lēmumiem jābūt pārskatāmām un pilnībā motivētām. Reglamentējošās funkcijas jādod institūcijām, kuru darbībā nav interešu konflikts un kuru darbības var pārsūdziet tiesā.

vairāk augsti kvalificēts personāls analītiķu, brokeru, reitingu aģentūru un citu personu analītisko un

konsultāciju darbu pārbaude uz interešu konfliktiem institucionāliem investoriem pilnvarotās personas statusā jāziņo par

interešu konfliktiem, kas var ietekmēt pamattiesības uz īpašumu attiecībā uz pārvaldāmām investīcijām

svarīgi novērst korporatīvā īpašuma prettiesisku izmantošanu, ļaunprātīgu rīcību darījumos ar saistītām personām

jāpiesaista pietiekošs vadībā neietilpstošu un ar spējām neatkarīgi lemt direktoru padomes locekļu skaits

mazākuma akcionāriem jābūt aizsargātiem no ļaunprātībām no akciju kontrolpaketes turētāju puses un interesēm

Informācijas atklāšana – kā paraugs OESD noteikumi "Iespējas saņemt informāciju par patiesajiem īpašniekiem un to struktūras kontrole"

atalgojuma politika direktoru padomes locekļiem, vadītājiem direktoru padomes locekļu kvalifikācijas prasības, ievēlēšanas procedūra,

dalība citu uzņēmumu direktoru padomēs, informācija par neatkarību darbinieku motivācija interešu konflikta novēršanā iekšējās kontroles sistēma korporatīvas rīcības kodekss jānosaka kritēriji padomes objektivitātei.

Nepienācīga interešu konfliktu pārvaldīšana noved pie korporatīvās krāpšanas.

Korporatīvā krāpšana ir iemesls vairākiem uzņēmumu maksātnespējas gadījumiem un tā kļuvusi par globālu problēmu.

Informācijas saņemšanas avots %

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Pamatojums korporatīvajai krāpšanai

pastāv iespēja – piemēram, nav kontroles vai kontroles sistēma nav efektīva, vai arī ir iespēja kontroli apiet;

ir stimuls vai spiediens krāpšanas izdarīšanai;

krāpnieks racionalizē krāpnieciskas darbības saskaņā ar savu personīgo ētikas kodeksu (racionalizācija vai atbalsts). Tas ir, dažiem indivīdiem piemīt attieksme, tēls vai ētiskās vērtības, kas ļauj viņiem apzināti un tīši veikt prettiesiskās darbības.

Krāpšanas apkarošana makro līmenī

pārkāpēju motivācijas samazināšana

sabiedrības izglītošana

iespēju samazināšana.

5. Interešu konflikts Latvijas tiesībās

Korporatīvas pārvaldības tiesiskais regulējums Latvijā pamatā ir paredzēts Komerclikumā

Tai skaitā ieviešot Eiropas Padomes 1976. gada 13. decembra Otro direktīvu Nr. 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

Komerclikums atšķir divus interešu konfliktu veidus: tiešie interešu

konflikti –

netiešie interešu konflikti –

kapitālsabiedrība

dibinātāji, dalībnieki (akcionāri) un valdes un

padomes locekļi

kapitālsabiedrība

personas, kas ir saistītas ar dibinātājiem,

dalībniekiem (akcionāriem), valdes un

padomes locekļiem

Darījumu apstiprināšana

Lai pārvaldītu interešu konfliktus, Komerclikums paredz speciālo regulējumu darījumiem:

starp kapitālsabiedrību un tās dibinātāju, dalībnieku vai personu, kura ar viņu saistīta;

starp kapitālsabiedrību un valdes vai padomes locekli vai personu, kura ar saistīta ar valdes vai padomes locekli;

starp padomes locekli un ar viņu saistīto personu un kapitālsabiedrību;

kur ir citu interešu sadursme starp akciju sabiedrības un valdes locekļa vai personas, kura ar viņu saistīta, interesēm.

Vēl par interešu konfliktu:

Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts

Gada pārskatu likums

Starptautiskie Finanšu pārskatu sagatavošanas standarti

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums

Finanšu instrumentu tirgus likums

Baltijas biržas NASDAQ OMX Korporatīvās pārvaldības principi un ieteikumu to ieviešanā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi

6. Krāpšanas (interešu konflikta) novēršana Latvijā Ministru kabineta rīkojums Nr.165 Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.-2014.gadam (24.04.2013.)

Mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu:

likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos,

noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus.

Lai uzlabotu situāciju ar investoru aizsardzības rādītāju – 2012.g jau veikti grozījumi

Jautājumi saistībā ar interešu konfliktu – nav aktuālais strīda priekšmets.

Darbs turpināms

Apkopojot informāciju no praktiskajiem procesiem kontekstā ar OECD vadlīnijām un ES tiesisko regulējumu, Latvijā šobrīd ir identificējamas sekojošās problēmas:

normatīvā regulējuma nepilnības;

juridiskās prakses trūkums;

izpratnes trūkums sabiedrībā par krāpšanas negatīvo ietekmi;

tiesībsargājošo institūciju nepietiekoša kompetence.

7. Nobeigums

Komerctiesību un korporatīvās vadības sistēmai ir jānodrošina konkurētspējīgi un stabili uzņēmumi, bet ar to saistītiem noteikumiem jābūt pielāgotiem mūsdienu sabiedrības vajadzībām un mainīgajai ekonomikas videi.

Eiropā – turpmākie uzlabojumi:

sekmējot un atvieglojot akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanos,

palielinot pārredzamību uzņēmumu un to akcionāru starpā,

uzņēmumiem vienkāršojot pārrobežu darījumu nosacījumus.

EK:

stratēģijā „Eiropa 2020” (IP/10/225)

2011.gada zaļā grāmata par ES korporatīvo vadību (IP/11/404)

sabiedriskā apspriešana tiešsaistē par Eiropas uzņēmējdarbības tiesību nākotni (IP/12/149).

Lai uzlabotu korporatīvo vadību, ES tiek plānots nodrošināt:

1). labāku pārredzamību uzņēmumu un to akcionāru starpā

2). iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt un atvieglot akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanos

3). iniciatīvas uzņēmējdarbības tiesību jomā, lai atbalstītu Eiropas uzņēmumus un sekmētu to izaugsmi un konkurētspēju

Tiesībaizsardzības iestādes Sabiedrībai ir jāzina, ka valsts ir gatava saukt pie atbildības

likumpārkāpējus Jāpilnveido darbs krāpšanas jomā, apgūstot citu valstu labāko

pieredzi Valsts policijai jāplāno policistu apmācības korporatīvās

pārvaldības jautājumos, kā arī attiecībā uz veicamiem pasākumiem ekonomisko noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.

Informēšanas kampaņa

ir nepieciešama sabiedrībā korporatīvās krāpšanas apkarošanai – jāpanāk, lai sabiedrības attieksme pret to paliktu adekvāta.

Uzņēmumi

caurspīdīgums, atklātība un finanšu pārskati (Transparency, Disclosure and Reporting),

atbilstības mehānismiem (Compliance mechanisms). nepieciešama iekšēja kontroles sistēma (uzņēmuma attīstības

stratēģija, darbības plānošana un organizācija, risku identificēšana un pārvaldīšana, atalgojuma sistēma), darbinieku izglītošana.

PALDIES PAR UZMANĪBU!

JAUTĀJUMI?

alfejeva@inbox.lv