UZDEVUMI UN VINGRINÂJUMI LATVIEÐU VALODAS … · 6 Lietvârds Mans bçrniòð, mazais bçrniòð, mana sirsniòa, mans labais draugs, mîïâ mâmiòa, skaistâ Madona, docents

DAUGAVPILS UNIVERSITÂTE

HUMANITÂRÂ FAKULTÂTELatvieðu valodas katedra

Regîna RimðaIrita Saukâne

UZDEVUMI UNVINGRINÂJUMI

LATVIEÐU VALODASPRAKTIKUMÂ

2003

ApstiprinâtsDU Mâcîbu padomes sçdç

2003. gada 17. martâ,protokols Nr. 64.

Uzdevumu un vingrinâjumu krâjums paredzçtsstudiju programmai “Humanitâro zinâtòu bakalaurs

latvieðu filoloìijâ (cittautu skolu beidzçjiem)”latvieðu valodas zinâðanu pilnveidei.

RecenzentiInga Pâvula, LU, mag. paed.Natâlija Trofimova, DU, Dr. paed.

RedaktoreVilma Ðaudiòa, DU, Dr. philol.

ISBN – 9984–14–210–8© DU izdevniecîba “Saule”,

noformçjums, 2003

SATURARÂDÎTÂJS

Lietvârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Prievârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

Îpaðîbas vârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Skaitïa vârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Vietniekvârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31

Darbîbas vârds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38

Divdabja formas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62

Vârdu saistîjums teikumâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 80

Atkârtojumam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 82

4 Lietvârds

51. – 10. uzdevums

LIETVÂRDS

1. uzdevums.Lietvârdus uzrakstiet vienskaitïa un daudzskaitïa ìenitîvâ!

Akmens, asmens, mçness, mçnesis, alnis, pase, vâze, klints,ðíçrslis, pâksts, torte, tirgus, adrese, nâss, uts, sekunde, uzacs,telts, loksne, auss, mute, gids, gide, balss, balle, balle*, debess,tumðmatis, aizkrâsne, rîkste.* balle ‘plaðs saviesîgs sarîkojums ar dejâm’ balle ‘kâda procesa intensitâtes mçrvienîba; vçrtçjuma mçrvienîba’

2. uzdevums.Lietvârdus uzrakstiet vienskaitïa ìenitîvâ!

Gatis, Valdis, Tâlivaldis, Janka, Uldis, Arnis, Sandra, Sandris,Vilnis, Edþus, Ulvis, Ingus, Inguss.Aleksis Jundzis, Gints Priede, Ilva Priede, Mikus Kalvîtis, JânisZutis.

3. uzdevums.Lietvârdus uzrakstiet vienskaitïa un daudzskaitïa datîvâ!

Pils, egle, plçsoòa, puika, puisis, rudens, izkapts, bezkauòa,kastanis, kastaòa, lauva, valsts, pïâpa.

4. uzdevums.Lietvârdus uzrakstiet vienskaitïa datîvâ!

Arnis, Gundars, Ance, Kriðs, Ingus.Dainis Beika, Ildze Beika, Una Ðibalte, Jurijs Ðibalts, ÞanisMarcinkus, Ella Marcinkus, Atis Sirmais, Gaida Sirmâ.

5. uzdevums.Lietvârdus uzrakstiet vokatîvâ!

Bite, bitîte, puisîtis, priede, cilvçks, direktors, direktore, profesore,policists, policiste, kaimiòð.

1. – 5. uzdevums

6 Lietvârds

Mans bçrniòð, mazais bçrniòð, mana sirsniòa, mans labais draugs,mîïâ mâmiòa, skaistâ Madona, docents Munda.Andris, Andrejs, Lida, Lidija, Zane, Zanîte, Edþus, Vitolds, Irçna,Emîlija, Dagne, Dagnis, Rudîte, Rodrigo, Intiòa, Mâris, Mârîtis,Mârîte.Mihails, Sergejs, Deniss, Jurijs, Tatjana, Irina, Larisa.Skolotâjs Kïaviòð, skolotâja Kïaviòa, konduktore Ravicka.Miíelis Brencis, Sofija Brence, Alberts Jakubâns, Olga Jakubâne,Vilis Marcinkus, Valentîna Marcinkus, Inârs Sirmais, Inâra Sirmâ.

6. uzdevums.Veidojiet uzrunas formas, izmantojot vârdus kungs,kundze!

Ïoti cienîjamâ, augsti godâjamie, Matisons, Matisone, Bergmanis,Bergmane, redaktors, redaktore, vçstnieks, vçstniece.

7. uzdevums.Atvasiniet lietvârdus! Skaidrojiet to nozîmes!

Ogot, zaïð, melns, cept, vest, viens, adît, kopçt, zinât, baudît,cilvçks, pelçks, ziedot, stumt, grûst, cûka.

8. uzdevums.No vârdiem iekavâs izvçlieties atbilstoðo, to lietojietvajadzîgajâ locîjumâ! Pievçrsiet uzmanîbu lietvârdunozîmei! Vai ir teikumi, kuros var lietot abus vârdus?

1. (piesâròojums – piesâròoðana)Apkârtçjâs vides … ir problçma, kas satrauc daudzu valstuzinâtniekus.Vides … daþviet sâk pârsniegt pieïaujamâs normas.Arî cilvçku vienaldzîgâ attieksme veicina dabas … .

2. (iesaiòojums – iesaiòoðana)Dâvanu … varam veikt mâjâs arî paði.Gaumîgs … liecina arî par paðu dâvinâtâju.


3. (atklâjums – atklâðana)Amerikas kontinenta … tik tieðâm var uzskatît par lielu ìeo-grâfisku … .Uz pieminekïa … ieraduðies gandrîz visi mazpilsçtas iedzîvo-tâji.

4. (sakârtojums – sakârtoðana)Ziedu … uz galda jâbût labi apskatâmam no visâm pusçm.Ziedu … mâkslu var apgût ikviens interesents.Ziedu … lielâs vâzçs svinîgiem pasâkumiem nedrîkst atstâtuz pçdçjo brîdi.Dokumentu ... daþkârt ir itin laikietilpîga.

5. (kârtojums – kârtoðana)Uz apaïa galda ziedu … liek centrâ.Mâkslîgajâ telpu apgaismojumâ ziedu … iespçjas ir lielâkas,jo var lietot daþâdus palîgmateriâlus.

6. (apgaismojums – apgaismoðana)Izvçloties telpu noformçjuma veidu, vispirms jâaplûko paðastelpas, to lielums, cilvçku daudzums, telpu … .Ielu ... naktîs bieþi vien ir nepietiekams.

7. (ieguve – iegûðana)Latvijâ joprojâm nerimstas diskusijas par naftas … Baltijasjûrâ.

9. uzdevums.No vârdiem iekavâs atvasiniet lietvârdus!

IViòð ir saòçmis (mantot) zemi un çkas. (Mantot) îpaðums irjâuztur kârtîbâ.(Skops) trîc par katru nieku. (Skopoties) nav laba iezîme.Kurmja (rakt) var traku padarît!(Pçrties) pirtî atjauno fiziskos un garîgos spçkus. Bçrnu (pçrt)nav atzîstama.Pat tâ (mazs) tev bija þçl!Tâ bija tik karsta (vçlçties) un pçkðòi ir (piepildît)!

6. – 9. uzdevums

8 Lietvârds

(Vçlçt) pagâjuðas, ievçlçta jauna Saeima. Par deputâtu (darboties)atkal raksta avîzes.Kas tâdu (izçst) var piebarot! Viesos pie Annas tantes bija liela(izçsties).Ar mâjas darbiem, ar mazu bçrnu iznâk tâda (noòemties).

IICilvçks nâk pasaulç lîdz ar savas (dzimt) (noslçpt) kâ brînums,kâ savu vecâku dzîves (piepildît). Viòa (patverties), (droðs) ga-rants ir viòa tçvs un mâte. Vçlâk mûsu dzîvç ienâk tâds (apzîmçt)kâ mâjas. Simtiem neredzamu pavedienu saista cilvçku ar dzim-to mâju (iekârtot) un mâjîgumu. Mâjas glabâ priekus un rûpestus,(bçrns) atmiòas, visslçptâkos (pârdzîvot). Mâjas ir viens no cilvç-ces (pastâvçt) un kultûras fundamentâlajiem simboliem, viensno cilvçka (bût) jçgveidotâjiem. Tâs nav tikai mûsu (atrasties)vieta, fiziskâs eksistences vieta. Mâjas ir (mist), (patverties) noârpasaules, tâs nodroðina cilvçkam patîbas iespçju.

/Pçc I. Ðuvajeva/

IIIArheoloìiskie (izrakt), vulkâna (izvirst), cilvçka (krietns, garîgs),atmosfçras (piesâròot), neparasts (piedâvât), atkârtots grâmatas(izdot), autora (skatît), Latvijas (valsts), teorçtiíu (atzît), daþâdi(grupas).Meþu (izcirst), koku (gâzt), ûdens (tecçt), malkas (vest), (nirt)ezerâ, (mest) tâlumâ, puíu (noziedçt), putnu (ligzdot), galda(klât).(Atrasties) vieta, sauszemes (noârdîties), (doties) ceïâ, (pârpû-lçties) darbâ, tûristu (pulcçties), (savaldîties, ârdîties) dusmâs.Garðîgs (dzert), (skriet) pilsçtas ielâs, èûskas (ðòâkt), (triekt) pretmûri, lauvas (rçkt).Mîksts (sçdçt), putnu (biedçt), amatnieka (mâcît), (kavçt) darbâ,vistu (perçt), mâsas (adît).(Veltît) dzejâ, meklçjam (darît), (kaitçt) izplatîba, ceïu (ierîkot),dabas objektu (aizsargât), akas (dziïð), zinâtnieka (dot), tiesneða(svilpt), motora (rûkt), tortes (griezt).


10. uzdevums.Uzrakstiet iedzîvotâju nosaukumu (vîrieðu un sievieðudzimtç, vienskaitïa un daudzskaitïa nominatîvâ)!

Kurzeme, Liepâja, Tukums, Talsi, Kuldîga, Aizpute, Latgale,Alûksne, Krâslava, Ludza, Varakïâni, Çrgïi, Limbaþi, Dundaga,Preiïi, Rûjiena, Bauska, Valka, Dobele, Lizums.

11. uzdevums.Veidojiet valstu iedzîvotâju nosaukumu (vîrieðu un sievieðudzimtç, vienskaitïa un daudzskaitïa nominatîvâ)!

Polija, Somija, Norvçìija, Francija, Indija, Laosa, Argentîna,Igaunija, Zviedrija, Portugâle, Kanâda, Afganistâna, Tadþikistâ-na, Turkmenistâna, Austrâlija, Âfrika.

12. uzdevums.Veidojiet deminutîvformas! Personvârdu deminutîvformassalîdziniet ar K. Siliòa “Latvieðu valodas personvârduvârdnîcu”! No vârdnîcas izrakstiet daþus, jûsuprât,interesantâkos atvasinâjumus!

IBulta, ezis, pumpuri, priedes, ïipa, ðíîvji, puika, papçþi, trauks,kaþoks, ûsas, spilvens, zoss, acs, ugunis, kartupeïi, nakts, lietus,mçness, purns, brokastis, alus, tirgus, segas, spaiòi, Ilze, Juris,Mikus.

IIBrûklene, ziedlapas, asns, skapji, suns, meitene, naþi, jaka, sniegs,deguns, pîle, auss, valstis, mazuïi, vidus, sirds, medus, ogas, ak-mens, mûþs, krâsns, spârni, kâja, viïòi, Inta, Valdis, Çriks.

13. uzdevums.Izvçlieties pareizo formu vai vârdu savienojumu!

1. … meþâ ir veselîgs gaiss.a) priedu, b) prieþu


10 Lietvârds

2. … Kârlim jâsçþ klusu.a) pïâpai, b) pïâpam

3. Skolotâja aizrâda: “ …, raksti kârtîgâk!”a) Marek, b) Mareks

4. Kaut mums bûtu vairâk … !a) nauda, b) naudas

5. Latvijas meþos mît … .a) aïòi, b) alòi

6. … stâstîjums tik interesants!a) Edþus, b) Edþa

7. Sportistu dzîvç ir daudz negaidîtu … .a) epizoþu, b) epizodu

8. Arî … sûtîsim ielûgumu.a) Ingum, b) Ingam

9. Netâlu no Jaunzçlandes atrodas … .a) jauns valsts, b) jauna valsts

10. … ir savçluðies mati.a) ðim puikam, b) ðai puikai

11. Nozaudçju … sarakstu.a) adresu, b) adreðu

12. Cik sarkanas lapas … !a) kïavam, b) kïavai

13. Turpat pie viesu nama atrodasa) maza pirtiòa, b) mazs pirtiòð

14. Arî rîtvakar man nebûs … .a) brîvs laiks, b) brîva laika

15. Lapsa beigâs lûdz: “…, nelec tik âtri!”a) zaíîtis, b) zaíît

16. Stâmerienes … nepiecieðams remonts.a) pilim, b) pilij

17. … acis bija prieka pilnas.a) mâtu, b) mâðu


18. Cik … ir tavâ kolekcijâ?a) dârgakmeòu, b) dârgakmeòi

19. … joslu pârvarçt nebija viegli.a) ðíçrðïu, b) ðíçrsïu

20. Tik karstu … grûti aizmirst.a) vçlçðanos, b) vçlçðanu

21. Ejam uz …!a) kafeinîcu, b) kafejnîcu

22. Ârzemnieki uzdâvinâja ... lielu naudas summu.a) Daugavpilî, b) Daugavpilim, c) Daugavpilij

23. Bijuðajâ ... laukumâ ir ierîkota zvçru izstâde.a) tirgû, b) tirgus, c) tirga

14. uzdevums.Vârdus iekavâs lietojiet atbilstoðâ locîjumâ vienskaitlî vaidaudzskaitlî! Pievçrsiet uzmanîbu vârda nozîmei!Norâdiet, kuros teikumos iespçjami abi varianti!

Bagâtajam Liedaram (nauda, naudas) vienmçr turçjâs.Vecajâ garâþâ pilns ar (dzelzs, dzelþi).Vai visus ceïð ved atpakaï uz (mâja, mâjas)?Arî mâsîcas (mâja, mâjas) vçtrâ norauts jumts.Cik kritalu pie skudru (pûznis, pûþòi)!Ðopavasar atkal dedzina (kûla, kûlas).Jûtot (rûpe, rûpes) par draugu, arî paði kïûstam labâki.Zîlnieces patieðâm zîlç kafijas (biezums, biezumi).Zivis elpo ar (þauna, þaunas).

15. uzdevums.Punktiòu vietâ ierakstiet pçc nozîmes atbilstoðu saliktenivai vârdu savienojumu!

Gadadiena – gada diena, kaípçdiòas – kaía pçdiòas, rokdarbi – rokudarbi, sivçnmâte – sivçna mâte, lapsaste – lapsas aste, vecmâte –vecâmâte.


12 Lietvârds

Meþìîòu tamborçðana, izðûðana – tie ir smalki …, un to veikðanainepiecieðama laba prasme.Mazâs … tikko uzklâtâ asfaltâ atstâj savus nospiedumus.Kaimiòu … atkal atskrçjuði trîs raibi sivçnteïi.Viss pïavas stûris vienâs …!Pirms Lîgo dienas … ierâdîja, kâ sien sieru.Ik dienas lauku cilvçki veic smagus … .Pie daþâm mâjâm dârzos pavîd sarkanâs … .Pasakâ lasâm: “Kaíis pamanîja … no þagaru kaudzes un,domâdams, ka pele, lçcis virsû”.Nesen pirmajam latvieðu kartogrâfam Matîsam Siliòam apritçja135. … .Tâ bija neparasti auksta 1997. … .… ir vidçjâ medicîniskâ izglîtîba.

16. uzdevums.Tulkojiet latvieðu valodâ! Lietvârdus sagrupçjietvienskaitliniekos un daudzskaitliniekos!

Òîñêà, ñóìåðêè, äðîâà, êîðü, ïåðèëà, ïåðâîöâåò âåñåííèé,ïàð (èñïàðåíèÿ), ãëèíà, ïåðõîòü, âçäîð, ïðàõ, äðîææè, èêðû,÷åðíèëà, òêàöêèé ñòàíîê, óãîëüíàÿ ìåëî÷ü, ãîð÷èöà, ñîêðî-âåííûå ìûñëè, êðîâíîå äåëî, ñåðäå÷íûå äåëà, ñóäîðîãè,çàáîëà÷èâàíèå, îïîëÿ÷èâàíèå.

17. uzdevums.Ierakstiet atbilstoðu vienskaitïa vai daudzskaitïa formasgalotni!

Sapulcçjuðies daþâd- pârliecîb- cilvçki.Lûk, kâd- temperatûr- gaidâm- Eiropas lielâkajâs pilsçtâs.Jauktâ lapu koku meþâ aug egl- un bçrz- .Vis- vectçva zem- savâ îpaðumâ ieguva vecâkais dçls.Neapdomîg- vârd- un rîcîb- var aizvainot cilvçku.

Lietvârds / Prievârds


18. uzdevums.Vârdus iesaistiet teikumos! Skaidrojiet skaitïa formulietojumu!

Doma – domas; ûdens – ûdeòi; sâpe – sâpes; nerâtnîba – nerât-nîbas; biezums – biezumi; siers – sieri, Kangars – kangari.

PRIEVÂRDS

19. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet prievârdu vai apstâkïavârdu!

1. Aptiekâ pârdod zâles … daþâdâm slimîbâm.2. Brîvdienâs mçs brauksim … Saldu.3. … darba dzîve nav iedomâjama.4. Âbols … âbeles tâlu nekrît.5. Rit diena … dienas, gads … gada.6. Dodoties uz skolu, mçs vienmçr ejam … parkam.7. … pilsçtu bija izveidots apbraucamais ceïð.8. … stundas beigâm ir vçl piecas minûtes.9. … darba sâkuma strâdnieki noliek darbarîkus … rokai.10. … pagâjuðâ gada mans draugs mâcâs vakarskolâ.11. … izrâdes mçs mçdzam pârrunât redzçto.12. Dodoties mâjup, es vienmçr eju … strûklaku … parka.13. Putni aizlidoja … meþu.14. Mûsu futbola komanda guva uzvaru … vieskomandu.15. … galda stâv grâmatu kaudze.16. Katram absolventam skola uzdâvinâja … grâmatai.17. … pilieniem sastâv jûra, gadi – … minûtçm.18. Lielâ mçría … viòð bija gatavs uz visu.19. Grûti braukt ar velosipçdu … vçju.20. … nakti uzkrita sniegs.


14 Prievârds

21. … pilsçtas bija uzcelts jauns stadions.22. Jânis ieradâs skolâ desmit minûtes … stundas sâkuma.23. Laiku… laikam lîst lietus, daþbrîd snieg slapjð sniegs.24. Cik cilvçku stâv rindâ ... jums?

20. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet prievârdu vai apstâkïavârdu!

1. Ziemâ … cimdiem salst rokas.2. Esi laipns … katru!3. … daþâm minûtçm beigsies stunda.4. Skolçni deþurçja … grafika.5. Zçni gâja … skolu … Daugavu.6. Mans brâlis aizbrauca … pilsçtu.7. … mâla un plastilîna bçrni izgatavoja daþâdas figûras.8. … darba nav maizes.9. … dârzu ir sçta.10. … universitâti un muzeju atrodas parks … strûklaku.11. … ielu aizbrauca automaðîna.12. Nâciet … telefona!13. Lielâ mçría … viòð bija gatavs uz visu.14. … meþa mçs ieraudzîjâm skaistu ezeru.15. … ceïa malu aug koki.16. Senlolotâ sapòa ... viòa atteicâs pat no ðî piedâvâjuma.17. ... novembra Didzis mâcâs citâ skolâ.18. ... mazpilsçtai izbraucâm divâs minûtçs.19. Parasti bçrni atgrieþas … skolas … pusdienlaiku.20. Klases audzinâtâja pastâstîja … ekskursiju.21. … nodarbîbas sâkumam bija tikai trîs minûtes.22. Ceïð veda … birzi.23. Brâlis izgâja no mâjas jau … stundas.24. … jaunajai skolai … parka atrodas muzejs.25. … ozola bija daudz zîïu.26. Tu sâc lasît ziòojumu pirmais, es turpinâðu ... tevis.


21. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet vârdu savienojumu!

INestâvi …, te stipri pûð! aiz mâjas stûra… ir pilnîgs bezvçjð. ap mâjas stûriTûlît … ceïð kïûst bedrains. gar mâjas stûriZiemâ taciòa ved … . pie mâjas stûraGarâm paskrçja èetri puiðeïi, viòi aizjoza …Ejiet gar sporta laukumu un tad … nogriezieties pa kreisi!

IIMazuïiem tâ patîk pieíerties mâtei … ! aiz rokas no rokasVai kâdreiz esi barojis aitiòu … ? pa rokai pie rokasPamâcies, un gan jau darbs ies … .Inta grib pievçrst lielâs mâsas uzmanîbu un rausta …Vasarâ muðu sitamâ pletne tâ nolikta, lai allaþ bûtu … .Krâsni neizdodas iekurinât, jo … trâpîjâs mitras pagales.

IIINo bailçm sametâs tumðs … . ap acîmBrâïa vçlçðanos jau … var nolasît. gar acîmPçc negulçtas nakts ir tumði loki … . no acîmSejâ … saskatâmas sîkas krunciòas. zem acîmSmagi slimo ne brîdi nedrîkst izlaist … .Trakâ âtrumâ joòojot, … pazibçja tikai mâju kontûras.

22. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet prievârdu! Lietvârdiempievienojiet galotni!

1. Brauciens ... ârzem- bija interesants.2. Laika ziòu dienests brîdinâja ... liet- un negais- .3. Daþiem cilvçkiem dators ir patîkamâks ... attiecîb- ... draug- .4. Visas problçmas ... pâris dien- tika atrisinâtas.


16 Lietvârds

5. ... meþ- un jûr- bija neliels ciemats.6. Nokïût ... mçrí- neïâva spçcîgais vçjð.

23. uzdevums.Tulkojiet vârdu savienojumus un iesaistiet teikumos!

Iâ øóòêó âëåçòü â îêíîïðåâðàòèòü â øóòêó ñòàòü â òÿæåñòü (êîìó-ëèáî)îí âåñü â îòöà êàê íè â ÷¸ì íå áûâàëîîíà ëèöîì â áðàòà

IIâûáðîñèòü çà äâåðü çà êèëîìåòð îòñþäàáðîñèòü çà îãðàäó çà îòñóòñòâèå óëèêäåðæàòñÿ çà ïåðèëà ñëåäèòü çà ìûñëüþ

IIIïåðåâåñòè íà äàòñêèé ÿçûêíà ìîèõ ãëàçàõóäàëèòü íà íåñêîëüêî ñàíòèìåòðîâðàçäåëèòü íà äâå ÷àñòèíàäåòü øàðô íà øåþ

24. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet prievârdu! Lietvârdiem unvietniekvârdiem pievienojiet galotni!

1. Îssavienojums notika strâdnieka vain- ... .2. Mâjâs viòð atnâca uzreiz ... man- .3. Roberts aizbrauca ... veikal- ... krâsu televizor- .4. Pçdçjâs rindâs neko nevarçja redzçt, tâpçc Antons piecçlâs ...

krçsl- un stâvçja ... pirkstgal- .5. ... katr- simts metr- maðîna apstâjâs.6. Pasâkums tika atcelts lektora slimîb- ... .7. Tante aizsûtîja krustdçlu ... pagrab- atnest ... turien- kâïus.

Prievârds / Îpaðîbas vârds


25. uzdevums.Tulkojiet!

ýòî ñâåðõ ìîèõ ñèë ïîä âå÷åðòðè äíÿ òîìó íàçàä ýòî ìíå íå ïîä ñèëóñòàùèòü èç-ïîä íîñà ñäåëàòü ïî ñâîåìóãîâîðèòü â íîñ ÷òî ìíå çà äåëî äî âàñèç-çà îòñóòñòâèÿ âðåìåíè ïîïàñòü ïîä ñóäïîáåäà íàä âðàãîì ïîáåäà íàä âðàãîìçàâåðíóòü çà óãîë â ÷åì äåëî?ïüåñà ïî ðîìàíó Ã. ßíîâñêîãî îí ðîñòîì ñ ìåíÿîí íèêîãäà ïðè äðóãèõ äîñòàâèòü ïî àäðåñóíàâåñòè ñåðåáðî íà ñòåêëî

ÎPAÐÎBAS VÂRDS

26. uzdevums.Îpaðîbas vârdus saistiet ar lietvârdiem! Pârnestajâ nozîmçlietotos vârdu savienojumus iesaistiet teikumos!

pamatîgs spriedumskrâðòs sunssulîgs jautâjumstruls bumbierisnikns meþâbolssûrs liktenisaizmugurisks skatiensíecerîgs îlensnîgrs joks

salsâbolsveèukspçtîjumssaulriets


18 Îpaðîbas vârds

27. uzdevums.Punktiòu vietâ ierakstiet atbilstoðu îpaðîbas vârdu arnoteikto vai nenoteikto galotni!

IVecâ gada vakarâ vçl uzsniga ... sniegs. ... Jeòèu priede cçla pret... debesîm ... ziemas cepuri. Tai blakus vçl augstâk slçjâs ... vâc-zemes egle, it kâ atbçgusi no ... dienvidiem. Aiz abiem skuju ko-kiem gluþi ... izskatîjâs Jeòèu dârzâ piesnigusî meþâbele.Pie vârtiem Veco gadu pavadîja ozols un liepa. Pâr pagalmu Jeò-èutçvs izraka ... takas, tâs sazarojâs lîdz kûtij, klçtij, lîdz pagrabam,bet tâlâk lîdz pirtij pie ... vîtoliem taka jau bija iemîta. Nevienstik ... sniegâ netaisîjâs braukt uz baznîcu vai tâlos ciemos.

(Pçc A. Dziïuma)

IITogad visur klaudzçja cirvji. Çkas bûvçja ... Vaèu saimnieks. ...darbs sâkâs jau pavasarî. Talkâ bija aicinâts meistars Vçrpelis.Tas bija ... vîrs ar ... rokâm. Vçlâk tieði viòð kïuva ... rîkotâjs, untâlu bija dzirdama viòa ..., ... balss.Arî citi kaimiòi sâka bûvçties. Liepa Jânis tur, aiz ... pïavas, atjau-noja pussabrukuðâs vectçva mâjas, tâs nosaukdams par Apalî-ðiem. Sâkumâ visi smçjâs par ... vârdu, bet vçlâk pierada un sâkapatikt. Kaut lçni, tomçr ... darbi virzîjâs uz priekðu, un saimnieksbija nolçmis lîdz rudenim visu dabût zem jumta.

(Pçc A. Dziïuma)

28. uzdevums.Izvçlieties pareizo variantu (variantus)!

1. No krâna netek ne pilîte … ûdens.a) karstab) karstâ

2. … atvilktni nav iespçjams atvçrt.a) augðçjob) augðçju


3. Kuru cilvçku varam saukt par … draugu?a) îstub) îsto

4. Ikvienam … vieta ir viòa mâjas, dzimtâ puse.a) vismîïâkab) vismîïâkâ

5. Atkal nebûtîbâ ir aizgâjusi … diena.a) kârtçjab) kârtçjâ

6. Laikrakstâ varam lasît jaunas atziòas par … dzîves veidu.a) veselîgub) veselîgo

7. Ðodien liec ap kaklu … ðalli, tâ ir siltâka.a) rûtainob) rûtainu

8. Lauku cilvçki ir … nekâ pilsçtnieki.a) izturîgâkib) izturîgâkie

9. Sportists ar 9. numuru ir … skrçjçjs.a) visâtrâksb) visâtrâkais

10. No tâlienes jûra izskatâs kâ … sniega lauks.a) baltaisb) balts

11. Tâ paða … rakstura dçï neviens negribçja strâdât pârî ar Ati.a) nesaticîgab) nesaticîgâ

12. Lûdzu, ielej man tçju krûzîtç ar... maliòu!a) dzeltenub) dzelteno

13. Paðu audzçtâs vînogas augustâ vçl ir … .a) zaïâsb) zaïas



14. Tçtim labâk garðo … vînogas, nevis kâda cita ðíirne.a) zaïâsb) zaïas

15. … runcis guï uz palodzes.a) svîtrainsb) svîtrainais

16. … slota tîri slauka.a) jaunâb) jauna

17. Pat … âbolâ gadâs târps.a) sarkanâb) sarkanajâ

18. … kokiem dziïas saknes.a) veciemb) vecajiem

19. Labs draugs ir tâ … manta pasaulç.a) labâkab) labâkâ

/Latvieðu tautas parunas/

29. uzdevums.Izvçlieties pareizo vârdu vai vârdu savienojumu!

1. Rîga ir vecâka pilsçta ... Daugavpils.a) pâr, b) par, c) nekâ.

2. Kaíim ir asâki nagi nekâ ... .a) suòam, b) sunim, c) suòa.

3. ... sauszemes dzîvnieks ir zilonis.a) pats lielais, b) vislielâks, c) pats lielâkais.

4. Es tâ arî neizlasîju ... .a) ðo biezo grâmatu, b) ðo biezu grâmatu, c) ðito biezo grâmatu.

5. Mana dzimðanas diena ir gada ... diena.a) jaukâka, b) jaukâkâ, c) paða jaukâkâ.


6. Tiem ... ziediem ir brîniðíîga smarþa.a) skaistiem, b) skaistajiem, c) skaistâkiem.

7. Tajâ ... pavasara dienâ mçs devâmies ekskursijâ.a) saulainajâ, b) saulainâ, c) vissaulainâ.

30. uzdevums.Ievietojiet teikumos îpaðîbas vârdus daþâdu salîdzinâmopakâpju formâs!

1. … vieta uz Zemeslodes ir Dienvidpols. auksts2. Indijas okeâns ir … ûdens baseins, Atlantijas liels

okeâns ir … nekâ Indijas okeâns, bet … okeânsuz Zemeslodes ir Klusais okeâns.

3. … ezers Daugavpils rajonâ ir Sventes ezers. tîrs4. Sauleskalns ir … nekâ Egïukalns. augsts5. Stropu ezers ir …, Sventes ezers ir … nekâ dziïð

Stropu ezers, bet Dridþa ezers ir … ezers Latvijâ.

31. uzdevums.Salîdziniet priekðmetus vai parâdîbas, lietojot vârdus par,kâ vai nekâ! Svîtriòu vietâ ierakstiet galotnes!

1. Rîts ir gudrâks …vakar-.2. Gauja ir straujâka … Daugav-.3. Daugava ir garâka … Gauj-.4. Ziemâ dienas ir îsâkas … vasar-.5. Ozoli aug kuplâki … bçrz-.6. Rîga ir vecâka … Daugavpil-.7. Ozols ir cietâks koks … bçrz-.8. Ðogad pavasaris ir siltâks … pagâjuðajâ gad-.9. Kaut arî ðî nedçïa nav garâka … cit-, liekas – tâ velkas veselu

mûþîbu.10. Ðis salûts nav krâðòâks … salût- 10. augustâ.



32. uzdevums.No vârdiem iekavâs atvasiniet îpaðîbas vârdus!

I(Sudrabs) mçness gaismâ laistîjâs (sniegs) lauki.Paskat, ðis lauva izskatâs tik (karalis)!Mîkla vçl ïoti (lipt), jâpieber milti.Viòð runâ tâdâ (skaïð) balsî.(Tauki) rokas aukstâ ûdenî grûti nomazgât.Te ir (kalns) apvidus, ceïð (putekïi), maðînas uz priekðu virzâslçni.Zied liepas, un visur izplatâs to (medus) smarþa.

IITik (zvaigzne) ðonakt, ðíiet, kâds ar (dot) roku izðíçrdîgi gan(spîdçt), gan (bâls) pogas piespraudis debesu seìenei.(Aizdomas), (bezgala), pat (baismas) klusums, un vienâ mirklîpie (nakts) debesîm uzplaiksnîjâs (uguns) lode.(Tuvu) birztalâ pilns ar (inde) sçnçm, tâpçc jâbût (acs), (piesar-gâties).Pîrâgam (zelts), (kraukðíçt) maliòa.Tas jau bija (velns) smaids – (viltus) un (blçdis).(Purvs) klajums, vien (kropls), (nîkulis) bçrziòi spîtîgi turas ðaizemç.Kaimiòu Juris jau (nauda) vecis, liekas, ka arî (skops) un (nevîþa).(Zibens) kustîba, un (sîks) meitenîte jau visiem priekðâ.Svârki mazliet (plats), dþemperis (garð) – tâds (smiekli) izskats.

(Pasaka) cena, diena; (târps) âbols; (eïïa) rokas; (dçt) vista; (dzelk-ðòi), (çrkðíi) krûms; (pinne), (rçta) seja; (utis) galva; (sproga),(cirta) mati; (þçlabas) skatiens; (puika) izlçciens; (naids), (izsmiet)skatiens.


33. uzdevums.Îpaðîbas vârdus iekavâs lietojiet ar nenoteikto vai noteiktogalotni! Kur nepiecieðams, veidojiet salîdzinâmo pakâpjuformas!Izceltajiem vârdiem uzrakstiet sinonîmus! Izrakstiet vârdaiet sinonîmus!

Vçl vasara nebija galâ. Vçl (balts) âboliòa lauki biðu sanoòas pilni.No ðîs (nemitîgi) sanoòas Velnam noreiba galva. Nolaidâs norei-buðais lejup no paugura gandrîz pie paðas Alûksnes. “Vai sasi-ties?” kâds ievaicâjâs, Velnam aiz muguras slçpdamies. Velnssâk apskatîties – kam tik (lîdzjûtîgs) sirds, tik (mîksts) vârdi? Stâvniedru Strazds – par muzikantu iztaisîjies! “Ja gribi, es uzspçlçðu!Dziesmâ klausoties, jebkura vaina sadzîst.” Sâkumâ dziesmeletrîsuïo kâ (jauns) apses lapa, tad aug augdama un nu jau kâ(spoþs) pavasara tçrce apvijas visapkârt. “Kur tu to òçmi?” Velnsiesaucas. “Vai stabuli, vai?” – “Nç, nç, to (jauks) spçlçðanas mâku!To (skaists) meldiòu!” “Trejas reizes Alûksnes (liels) ezeram ap-kârt aptecçju. Ezera acîs ielûkojos. Ar katru vilni ezers vienudziesmiòu izsvieda”. Strazdiòð noglâstîja savu (neparasts) stabuli.Tikmçr Velns pârdomâja: “Muïía Strazdiò, kamdçï gan tik (mil-zîgs) ezeram apkârt jâtek, lai iegûtu dziesmu, vai tad (mazâks)ezera nav?”Velns devâs atpakaï pie (mazs) ezeriòa, kuru pirms brîþa bijapamanîjis aiz pïavas. “Kâ tevi, (sîks) peïíît, sauc?” – “Kas numan, tâdam (maziòð), vârdu dos!” “Tiklîdz bûðu muzikants, estev dâvinâðu (brîniðíîgs) vârdu,” Velns bija vçlîgs. Un sâka kâtotap ezeriòu pirmo apli, bet drîz vien, cilpodams otru apli, kïuvanepacietîgs: “Kad tad tu man dziesmu dâvinâsi?” “Ko tu sacîji,(dîvains) gâjçj?” asi ieèaukstçjâs krastmalas grîslis. Velns tik no-spïâvâs. “(Melns, melns) ûdeòi! Ceïa gâjçjs (nelabs) çnu ûdenîmet!” noèaukstçja grîslis.Ezera ûdeòi patieðâm bija (melns). Velns saîdzis raudzîjâs (sekls)ezeriòâ, nesaprazdams, kâpçc viòam nesokas kâ tam (jauns,labsirdîgs) niedru Strazdulçnam.

/Pçc S. Kaldupes/


24 Lietvârds

34. uzdevums.Pirmajâ stabiòâ nosauktajâm cilvçka rakstura îpaðîbâmatrodiet atbilstoðu apzîmçjumu (frazeoloìismu) no otrâstabiòa!

1. Gïçvs, morâli nevarîgs, bezspçcîgs kâ tîtars2. Ïoti dusmîgs gaisa (vçja) pistole3. Attapîgs, gudrs, pieredzçjis, viltîgs karsta putra4. Vieglprâtîgs, nenopietns, nenosvçrts miega pûznis5. Iedomîgs, lielîgs, augstprâtîgs dusmu pûíis6. Nesavaldîgs, neapdomîgs, ïoti straujð kâ lupata7. Stûrgalvîgs, ietiepîgs, arî neapíçrîgs ciets pauris8. Tûïîgs, kûtrs, bez iniciatîvas nav ar pliku roku9. Lçns, neizdarîgs òemams

ar kâsi velkams, ar kruíi stumjams

35. uzdevums.Kâdas cilvçka rakstura îpaðîbas atklâj ðie frazeoloìismi?Frazeoloìismus iesaistiet teikumos!

Kâ ûdenszâle, aitas galva, pasaules lâpîtâjs, glums kâ zutis, kâaizmidzis, degunu nokâris, ieraujas kâ gliemezis èaulâ, zaía pas-tala, slinkuma maiss, kâ pûce.

SKAITÏA VÂRDS

36. uzdevums.Pasakiet, kad dzimuði cilvçki ar ðâdu personas kodu!

290545 – 10224 201219 – 11243310851 – 12345 050900 – 19512080380 – 10821 010101 – 21851

Îpaðîbas vârds / Skaitïa vârds


37. uzdevums.Izlasiet vai uzrakstiet skaitïus ar vârdiem! Lietvârdiempievienojiet galotni!

139 756 hektâr-300 000 grâmat-1 000 000 gad- pirms mûsu çras12 vîrieð- un 30 sieviet-pirms 15 100 gad-2,3 miljon- iedzîvotâj-

38. uzdevums.Izvçlieties pareizo variantu!

1. Ðis akmeòu krâvums ir vairâk nekâ … gadu vecs.a) tûkstotisb) tûkstoðc) tûkstots

2. Distanci sportists veica … minûtçs.a) deviòi, komats, èetrdesmit piecâsb) deviòi komats èetrdesmit piecâsc) deviòâs, komats, èetrdesmit piecâs

3. Vilciens atiet no 2. perona … .a) vienpadsmit un piecpadsmitâs minûtçsb) vienpadsmitos un piecpadsmit minûtçsc) vienpadsmit un piecpadsmit minûtçs

4. … ir komunâlo maksâjumu parâdi.a) Vienai treðdaïai pilsçtniekiemb) Vienai treðdaïai pilsçtniekuc) Vienai treþdaïai pilsçtnieku

5. Veco pagastskolu ir beiguði … .a) simtiem skolçnib) simtâm skolçnuc) simtiem skolçnu


26 Skaitïa vârds

6. To es atkârtoju jau … reizi!a) 5b) 5.

7. Baltijas jûras tuvumâ atrodas vairâk nekâ … kapulauki arakmens riòíiem.a) 30b) 30.

8. Visiem jâsapulcçjas pie 1. ìimnâzijas plkst. … !a) 815

b) 8.15

9. Vieslektors no Dânijas ieradâs tieði plkst. … .a) 10.30b) 10-30c) 10 30

10. Atbildes uz konkursa jautâjumiem gaidîsim lîdz … martam.a) 6-ajam

b) 6.c) 6.-ajam

11. Par laimi, rinda nebija liela – tikai … cilvçki.a) èetri, piecib) èetri piecic) èetri – pieci

12. Par visu pirkumu samaksâti … lati un 50 santîmi.a) trijib) trîs

39. uzdevums.Lokiet vârdu savienojumus!

3 studentes, 191 sportists, 2/3 skolçnu, 11 137 dienas, 2,5 miljoniiedzîvotâju, 1/100 lata, 2000. gads, 20. gadsimta 50. gadi.


40. uzdevums.Izlasiet vai uzrakstiet matemâtiskâs darbîbas ar vârdiem!

5 x 6 = 30 82 = 642 + 4 = 6 2,8 : 2 = 1,430 : 2 = 15 √36 = 610 – 6 = 4 10 : 3 = 3,33337 x 8 = 56 33 = 272/3 + 1/3 = 1 ³√27 = 37,5 – 0,5 = 7,0 25 =325√32 = 2 1,5 x 3 = 4,5

41. uzdevums.Izlasiet vârdu savienojumus! Lietvârdiem pievienojietgalotni!

100 g sviest- 16. stâvs½ kg milt- pie 15 cm pieskaitît 101 cmik pçc 10 min. par 18 haap 3 stund- 2,5 m audumapçc 21 km 15 t smaga krava3/10 m par 1, 5 kg âbol-16 g. 1000 g/m2

4 kg4. km

42. uzdevums.Izlasiet vârdu savienojumus un iesaistiet teikumos!Lietvârdiem pievienojiet galotni!

Kopð 20. gadsimt- No 1.09.1939. lîdz 8.05.1945.No 1. lîdz 8. jûlijam. 18. gadsimt- 50. gad- (dsk. L.)1. gs. p. m. ç. (L.) Jau 10 gad- aiz muguras11.09.1865. (L.) Jau gad- 10 ir pagâjuðiAp 1600. gad- Pirms 3,5 gad-


28 Skaitïa vârds

43. uzdevums.Uzrakstiet skaitïus ar vârdiem! Svîtriòu vietâ ierakstietgalotni!

I2/3 hektâr- ir apsçtas ar rudziem.Nopçrc 9% etiískâbi!Pçc 4,5 stund- viss bûs beidzies!Tas notika pirms 70. gad- .Tas notika pirms 70 gad- .Tas notika pirms gad- 70.Skolçni noskrçja 2 kilometr- 14 minût- .

9 minût- .21 minût- .20 minût- .25 minût- .

Grâmatu skaits bibliotçkâ sniedzas 10000.Stadionâ pulcçjâs 100 sportist- .

ap 100 sportist- .pâri par 100 sportist- .vairâk nekâ 100 sportist- .

Pirms vairâk nekâ 3500 miljon- gad- radâs dzîvîba.3. lielâk- valsts Eiropâ ir Francija, tâs teritorija ir 544 tûkst. km2.Pçdçjâ streikâ piedalîjâs 9000 cilvçk- .

ap 9000 cilvçk- .pâri par 9000 cilvçk- .vairâk nekâ 9000 cilvçk- .

Pçtera I valdîðanas pirm- 3 gad- jau bija jûtamas pârmaiòas Krie-vijas politikâ.Tçju, Rietumeiropas populârâko dzçrienu, lieto aptuveni 85%eiropieð- .3,5 litr- ûdens jâizðíîdina 2 ½ tçjkarotes sodas.Ir nepiecieðami 50 kg amonija sulfâta uz ha rudzu, bet 1 maiss“Kemiras” – uz 0,5 ha kartupeïu.


II1991. gad- pavasarî Latvijâ bija 12 851 aln-, 25 311 brieþ-, 12655 balt- zaí-, 17 595 pelçk- zaí-, 401 vilk-, 9882 caun- .Visvairâk aïò- mita Alûksnes virsmeþniecîbas teritorijâ, pelçk-zaí- – Bauskas virsmeþniecîbâ.Pirms I pasaules kara Latvijâ dzîvojâ vairâk kâ 2500000 cilvçk-,bet pçc tâ – 1300000.No 499 pagast- kara darbîba bija skârusi 283 pagast-, t.i., 56,7 %teritorij-.1785. gad- Rîgâ dzîvoja ap 24000 cilvçk-, bet pçc 200 gad- –vairâk nekâ 800000.Alekða Anteina darbâ “Bronza Latvijâ” (1988) apskatîti pirmiebronzas priekðmeti Latvijâ, kas datçti ar 1300.–1100. g. pr. Kr.un lîdz 1940. g.Interesantas liecîbas ir sniegtas Josifa Ðteimaòa rakstâ “Dzîveslîmenis Latgalç 19. gs. beigâs un 20. gs. sâkumâ.” 20. gs. 20. gad-kurpnieka alga svârstîjâs no 70 lîdz 120 lat- , bet drçbnieka – 60-140 lat- . Îres maksa par 1 istab- nepârsniedza 12 lat- mçnesî.Par îri bija jâmaksâ 20–30% no algas, ja ìimene îrçja 2 vai pat 3istab- . Pârtikas preces bija lçtâkas par rûpniecîbas, jo vairâk nekâ60% iedzîvotâj- bija nodarbinâti lauksaimniecîbâ, piem., 1 kgkartupeï- maksâja ap 8 santîm-, bet sviest- – Ls 2, 75.Senâkâs cilvçku mîtnes Latvijas teritorijâ konstatçjamas ar 9.gad- tûkst. pr. Kr.

44. uzdevums.Punktiòu vietâ ierakstiet skaitïa vârdu tûkstotis atbilstoðâformâ vienskaitlî vai daudzskaitlî!

Viòð loterijâ laimçja … latu.Viòð mantojumâ saòçma veselu … .Rîga ir dibinâta 1201. gadâ.Ðî pils ir … gadu veca. To apmeklçjuði tûristu … . Garâmbraucçjuskaits rçíinâms … .Jaunâ þurnâla metiens bija vairâki … eksemplâru. Pirmo … âtriizpirka.


30 Lietvârds

Latgales centrâlâs bibliotçkas fondos ir … grâmatu. Ðos … pâr-zina bibliotçkas darbinieki.

45. uzdevums.Skaitïa vârdus uzrakstiet ar vârdiem!

Par indoeiropieðu rakstu pieminekïiem

Vissenâkie ide rakstu pieminekïi ir hetu íîïraksti. Heti 2. g. t. sâku-mâ p. m. ç. Mazâzijâ izveidoja lielu valsti.Nâkamie ide rakstu pieminekïi attiecas uz atradumiem Krçtassalâ, kur atrasti divu veidu raksti, viens no tiem ir grieíu valodâ(ap 1500. g. p. m. ç.). Grieíi savu alfabçtu pâròçma no feniíieðiemun pirmie sâka konsekventi lietot atseviðías zîmes arî patskaòiem.Ap 7. - 8. gs. p. m. ç. arâmieðu alfabçtâ ir pierakstîta persieðuavesta – svçto rakstu krâjums. 1. g. t. p. m. ç. izveidojâs arî indieðusanskrits.Pirmie romieðu rakstu pieminekïi ir no 6. - 7. gs. p. m. ç. Arî ro-mieði, tâpat kâ grieíi un etruski, sâkotnçji rakstîja no labâs pusesuz kreiso.Pârçjâm Eiropas ide tautâm rakstu pieminekïi radâs tikai mûsuçras laikâ, proti, gotiem – 4. gs., armçòiem – 5. gs., îriem – 7. - 8.gs.Senâkie baltu tautu rakstu pieminekïi ir senprûðu valodâ – tâ irvâcu - prûðu Elbingas vârdnîca (ap 1400. g.). Lietuvieðu valodâsenâkais rakstu piemineklis ir 1547. g. izdotais katehisms.Pirmâ grâmata latvieðu valodâ esot izdota 1525. g., tomçr tâ navsaglabâjusies. Otrâ grâmata iznâkusi 1585. g. Karaïauèos.

/Pçc R. Bçrziòa/

Skaitïa vârds / Vietniekvârds


VIETNIEKVÂRDS

46. uzdevums.Vietniekvârdus lietojiet atbilstoðâ locîjumâ!

Labdien, Mâra!

(Mçs) jau treðo nedçïu dzîvojam pie Gaujas. Ja gribi (es) satikt,atbrauc pie (mçs). Arî (Tu) te patiks. Ja gribçsi, varçsi pie (mçs)palikt kâdu laiku. Iepazîstinâðu (Tu) ar savâm draudzençm. (Vi-òas) grib (Tu) redzçt un ar (Tu) iepazîties. (Mçs) te ir daudz inte-resanta. (Mçs) vidû ir viena lieliska sportiste. (Es) sagatavoju (Tu)pârsteigumu, iemâcîjos peldçt.

47. uzdevums.Vietniekvârdus lietojiet atbilstoðâ locîjumâ!

Kâda studenta dzîves stâsts

(Es) dzîves ceïð nav garð. (Tas) tikko pârsniedzis divu gadu des-mitu slieksni, (tas) apraksts nav lielâks par vienu lappusi. Îpaðusasniegumu (es) vçl nav, ja par (tâds) neuzskata iestâðanos augst-skolâ. Lai arî dzîvoju tâlu no (savs) mâjâm, tomçr (es) nejûtosvientuïð, jo (es) ir daudz draugu. Kopâ ar (tie) man ir labi. (Tie),tâpat kâ (es), ir maz brîva laika, un (tas) (mçs) mçìinâm pavadîtkopâ. Mâcîbas, draugi un (mçs) kopîgâ aizrauðanâs ir (tas), bez(kas) nav iedomâjama (mans) dzîve.Tagad augstskola ir (mans) otrâs mâjas. Îpaði jaukas ir vakarastundas, kad (mçs), studenti, sapulcçjamies (kâds) kopmîtnesistabâ un pârrunâjam (viss), kas (katrs) ir uz sirds. (Ikviens) ir kopastâstît. Atbalstot (viens otra), (mçs) ir vieglâk tikt galâ ar (da-þâds) grûtîbâm. (Es) pat negribas domât par (tas), ka pçc augst-skolas beigðanas (mçs) bûs jârisina (savs) problçmas bez (cits)palîdzîbas.

48. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðu vietniekvârdu!

1. Vai … kâds ir stâstîjis par jauno projektu?2. … pçc tu to vari nedarît.


32 Vietniekvârds

3. Tâ ir … biezâkâ grâmata, kâdu vien var atrast bibliotçkâ.4. Rît … bûs jâraksta diktâts.5. Vai … uzdâvinât kalendâru jaunajam gadam?6. … visu dçï jûs jau nu varçjât papûlçties!7. Ar … vçlas runât kâds cilvçks.8. Tiksim galâ … spçkiem?9. Vai … sen radâs ðî ideja?10. Tas ir vajadzîgs man … !11. Mûsu ìimene dzîvo … celtajâ mâjâ.

49. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðu vietniekvârdu!Izceltajiem vârdiem uzrakstiet sinonîmus!

Brîviòu saimnieka acs saskatîja tâlumâ sçdoðo Osi, ... pçc akme-òu celðanas ieturçja azaidu.“Jâ, dûðîgi ... ðorît esat locîjuðies”, pienâcis saimnieks nenocietâsnepaslavçjis, lai gan ... nebij gudri darîts, ... varçja iedomâties,ka par daudz jau padarîjuði.Ieraudzîja, ka Galiòam ir apsieta kâja.“Pagâns ... !” viòð iekliedzâs un apsviedâs ar muguru pretî. “Tutaèu esi ... kâju nocirtis!”“Taisni kâ bez nagiem strâdâ!” arî Bramanis uzbruka, “kâ naktîneizgulçjies, kâ snauzdams.”“Nava jau ... liels”, Galiòð viebdamies mçìinâja pasmaidît. “Tikaiar ... cirvja stûrîti íçru.”Saimnieks domâs dusmîgi pârlika: “..., zinâms, nedçïa nav ...,bet ...? Vai no ... bûs vçlâk mçslu mçzçjs?”“ ... nezinu, kâ ... gadîjâs,“ Galiòð mçìinâja taisnoties, ... vainudziïi apzinâdamies. “Tie pelçkie kârkli ir nejçdzîga suga, nemaznevar zinât, kur ... sâkums, kur beigas.”“Kad ... acu nav pierç,” Bramanis strostçja.... tagad vairs lîdzçja labas pamâcîbas, ka Galiòa kâja no ... veselanetika.


Mâjâs Brîviòu kungs pavçrâs nikni arî uz Bçrziòu Lienu – kur ...skrien pie ... palaidnes Oðu Annas. Beidzot ... atìidâs, ka pârstei-dzies – vai tad ... nebij ... pagastâ ... slava, ka bagâtais un gudraisBrîviòð nebïaustâs? Ne vârda neteicis, apvaldîtâ gaitâ gâja prom.

(Pçc A. Upîða)


... dçï mçs nokavçjâm koncerta sâkumu.Pret ... viòð ir vçl stingrâks.Vai jûs esat atklâjuði ... ko patîkamu?Meklçjiet ... talantu, un jûs atradîsiet.Domâjoðs cilvçks neveiksmju cçloòus sâk meklçt ... ... .Cilvçkam vajadzîgas pârdomas par to, ... esam un ... esam vaja-dzîgi ... zemei, ... ik dienas min ... kâjas.Var apgalvot, ka ... cilvçks, izvçloties ... vai citâdu dzîvesveidu,zinâmâ mçrâ ... nosaka ... dzîves ilgumu.Varbût ... ir reizçm neizdarîga un ... iemesla dçï izjût paðpârme-tumus?Un tâlâk es ... vairs nedzirdu.Vai ... ... sajûta ir arî ... ?Neradiet ... ... nomâktîbas stâvokli.Apciemojiet ... pçdçjâ laikâ aizmirstu paziòu – tâdu, ... nav îpaðiveicies.Izdariet ... patîkamu un ... jutîsieties labâk!

(Pçc “Kalendâra sievietçm 1990”)


Kas mudina ... tik izðíçrdîgi rîkoties ar ... laiku?Cilvçkiem ir tieksme iztçloties ... citâdu nekâ viòi ir patiesîbâ.Katram ir ... viedoklis par visdaþâdâkajâm dzîvçs norisçm, ...cilvçkiem un arî ... paðu.


34 Vietniekvârds

Ne ... gadîjumos var izlîdzçties ar jokiem vai vçlçjumiem “neòemtgalvâ”.Cilvçks diemþçl parasti nenovçrtç bagâtîbas, ... viòam pieder, ...saprot tad, kad daudz kas ir zudis.Nebût nav labi pierast pie ... cilvçka labestîbas izpausmçm.Otrs ... palîdz, bet mçs ... uztveram kâ kaut ko ... par sevi sapro-tamu.Vai morâlas tiesîbas gaidît palîdzîbu nav tikai tam, kurð ... brîdîatrodas pie ... iespçju galçjâs robeþas?Bet kâ lai nosaka, … tieðâm pienâkas palîdzîba?Optimisma formula ir vienkârða: kad tev liekas – ... vairs nav, at-skaties uz ..., ... tev vçl pieder, atskaties uz ... iespçjâm, kas ...noteikti ir.

(Pçc “Kalendâra sievietçm 1990”)

52. uzdevums.Izvçlieties vietniekvârdu, to lietojiet atbilstoðâ dzimtç,skaitlî un locîjumâ!

Apìçrbu, dvieïus, mutautus rotâ ar tamborçtâm meþìînçm –(viòð, tas) jâbût darinâtâm no piemçrotiem diegiem.Noòçmusi no auklas izþuvuðos dvieïus, kaimiòiene (viòð, tas)kârtîgi salocîja.Mâjâs viòi pârvilkâs tukðiem groziem, (viòð, tas) nebija nevienasogas.Pieauguðajiem pasaule neðíiet pârsteigumu pilna, tâpçc (viòð,tas) grûtâk iepriecinât.Cilvçka pârliecîba – vai (tas, viòð) nepiemît arî ïauns, ârdoðsspçks?Jaunâ kasete man ir ïoti iepatikusies, un es (viòð, tas) klausos itinbieþi.Gleznas nedrîkst izvest uz ârzemçm, ja (viòð, tas) ir liela mâk-slinieciskâ vçrtîba.Sagrieztos âbolus nedrîkst þâvçt saulç, (viòð, tas) ir jâtur çnâ.


53. uzdevums.Punktiòu vietâ ierakstiet vietniekvârdu kurð atbilstoðâdzimtç, skaitlî un locîjumâ!

ITos ozolus, … apkârtmçrs pârsniedz 5,8 m, iekïauj valsts aizsargâ-jamo diþozolu sarakstâ. Visbagâtâkais ar diþozoliem Latvijâ irKuldîgas rajons. Bçrzaunes pagastâ aug ozols, … profils redzamsuz piecu latu naudas zîmes. Izaugumiem bagâts ir stumbrs diþ-ozolam, … aug Íeguma pilsçtâ. Pie daþiem diþozoliem ir plâk-snîte, … norâdîts tâ apkârtmçrs. Ozolus, … ir tik varens augums,derçtu redzçt daudziem.

(Pçc J. Ceplîða)II

Latvijâ gliemeþi, … kopskaits ir itin prâvs, neizpelnâs lielu ievç-rîbu. Tomçr pçtnieki, … ir interese par katras sugas dzîvesveidu,var stâstît par daudziem neparastiem atklâjumiem. Visus glieme-þus var iedalît divâs grupâs: tie, … dabâ ieraugâmi ar neapbruòo-tu aci, un tie, … var ieraudzît, ievâkðanâ izmantojot speciâluspaòçmienus. Pavasarî gliemeþi, … çdienkartç pârsvarâ ir augi,pçc ziemas guïas aktîvi meklç barîbu.

(Pçc M. Rudzîtes)III

Kaut gan Saule ir tikai viena, tai daþâdu tautu uztverç ir atðíirîgsnovçrtçjums. Dienvidu tautas, … priekðstatos Saule ir barga,kareivîga, to nodçvçjuðas vîrieðu dzimtes vârdâ. Ziemeïu tautâm,… dzîves apstâkïi ir bargâki, Saule ðíiet maiga un laipna kâ mâte.Latvieðiem ïoti daudz ir dainu, … Saule salîdzinâta ar mâti. Mî-tiem, … stâstîts par Sauli, raksturîgi vairâki slâòi. Tautas ticçju-mos, … ir nozîmîgs izziòas avots, cilvçks mudinâts pret Sauliizturçties ar cieòu.

(Pçc V. Ancîða)


1. Neapstrîdams ir fakts, ka … pirmâ augstâkâ mâcîbu iestâdeLatvijâ ir Krâslavas garîgais seminârs.a) paða, b) pati


36 Vietniekvârds

2. Pa ðo laika sprîdi tev … nav zvanîjis.a) neviensb) nekas

3. Sârtiòu ìimenç aug divi dçli – kâ viòi palîdz … !a) viens otramb) cits citam

4. Daþkârt tautasdziesmâs lietoti tâdu putnu nosaukumi, kurusmûsdienâs vairs nelieto, lîdz ar to grûti pateikt, … no putniemkonkrçtajâ gadîjumâ ir domâts.a) kâdsb) kurð

5. Dainâs katram putnam ir ierâdîta sava vieta – … nozîmç, kapret noteiktu putnu ir bijusi kâda îpaða attieksme.a) ðisb) tas

6. … fantâzijas un melu savijumu nemaz nebija iespçjamsklausîties!a) ðob) ðito

7. Man aizmugurç negaidot ierunâjâs … sieviete.a) vienab) kâda

8. Klusâkâs sirdsdomas nevar uzticçt … .a) nevienamb) ne vienam

9. Vecâs mâmuïas labi zina, tieði … augi der pret noteiktu kaiti.a) kurib) kurie

10. Arâjiòi, ecçtâji,Sakâpuði kalniòâ,… vaicâjâs,Vai bûs gara vasariòa. (Latvieðu tautasdziesma)a) viens otramb) cits citam


11. Sekmju grâmatiòa, referâts – … ir palicis mâjâs.a) viss tasb) tas viss

12. … atcerçjies, viòð piebikstîja blakus sçdçtâjam.a) kaut – kob) kaut ko

13. Pçtniekus, … satikâm pie Âraiðu ezerpils, interesçja arî mûsuvçrojumi.a) kurosb) kurus


IÎí ñäåëàë ýòî áåç êàêîãî-ëèáî òðóäà.Îí íè ê êîìó íå îáðàùàëñÿ çà ïîìîùüþ.

ß íè ó êîãî íå ìîã ñïðîñèòü, áóäåò ëè çàâòðà ýêñêóðñèÿ.

ß çíàþ ÷åëîâåêà, èìÿ êîòîðîãî âû óïîìÿíóëè.Åñòü ó÷åíèêè, çà êîòîðûõ âñå äåëàþò èõ ìàìû – ñîáèðàþòïîðòôåëü è ðàçáðîñàííûå èìè âåùè.

Íå ñ êåì ïîñîâåòîâàòüñÿ; âîçâðàòèòñÿ íè ñ ÷åì; ñäåëàòü ïî-ñâîåìó; áóäü ÷òî áóäåò.

IIÑåãîäíÿ íèêòî íå ñäàâàë ýêçàìåí.

Êòî-íèáóäü èç çíàêîìûõ áûë íà êîíôåðåíöèè?

Ìíå íå÷åãî áûëî ïîäàðèòü.ß íè íà êîãî íå îáèæàþñü.

Îí íå âçÿë ñ ñîáîé â äîðîãó êíèãó.

ß íå óâåðåí, çíàåò ëè êòî-íèáóäü î ìîåì ïðèåçäå.

Â êàáèíåòå êòî-òî ðàáîòàë, ñëûøàëèñü ÷üè-òî øàãè.

55. uzdevums

38 Darbîbas vârds

DARBÎBAS VÂRDS

56. uzdevums.Darbîbas vârdiem nosakiet laiku un personu!

Pastaigâjâmies, zvejojât, sasveicinâs, noíeram, noíçrâm, pielî-mçjâm, zîmç, apkoposim, apkopsim, blâzmoja, saburzâs, izpil,noasinâjât, ðvîkâsi, iestiklo, izgludinâm, rçgojas, specializçsies,fotografçjaties, ietaupîja, rediìçju, ignorçja, sacenðamies, nesu.

57. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet patskani a, â!

Rçíin–m, atcer–s, peld–mies, palîdz–m, liek–s, sasveicin–ties,apòem–s, main–mies, piepild–s, debesis apmâc–s, studenti mâc–s, ûdens lîmenis te krît–s, te ceï–s.

58. uzdevums.Pârzîmçjiet shçmu burtnîcâ, katru teikumu ierakstietatbilstoðâ vietâ!

Tagadne1. pers.

vsk. 2. pers.3. pers.

1. pers.dsk. 2. pers.

3. pers.

Pagâtne1. pers.



3. pers.


Nâkotne1. pers.



3. pers.

1. Rîgas vilciens nekad nekavç. 2. Paldies, ka pakavçjât laikumûsu viesiem. 3. Vairâki pûtçju oríestri nokavçja ìenerâlmçìi-nâjuma sâkumu. 4. Mani aizkavçja klases audzinâtâja. 5. Dzelz-ceïa stacijas priekðnieks aizkavçja vilcienu ceïa remontdarbu dçï.6. Jûs nokavçsiet vilcienu, ja iesiet kâjâm. 7. Man ðíiet, mçs kavç-jam. 8. Slimojot skolçni iekavç mâcîbas. 9. Vai mçs nenokavçsimpçdçjo vilcienu? 10. Viòi nenokavçs, ja laikus izies no mâjâm.11. Es ïoti reti kavçju nodarbîbas. 12. Vai mçs jau nokavçjâm?13. Es ceru, ka skolotâja mani neaizkavçs pârâk ilgi. 14. Kâpçctu kavç stundas? 15. Es nokavçju uz treniòu tevis dçï. 16. Esmazliet nokavçðu. 17. Vai tu neiekavçji mâcîbas, braucot tik ilgâekskursijâ? 18. Jûs aizkavçjat visu pasâkuma gaitu! 19. Vai tunenokavçsi mçìinâjumu?

59. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðo darbîbas vârdaformu!

1. Kur tu ...............? kavçjas2. Mçs ............... attaisnojoðu iemeslu dçï. nokavçsies3. Piezvani man, ja tu ............... un nebûsi nokavçja

laikâ mâjâs.4. Kur viòi tik ilgi ...............? aizkavçjâs5. Es domâju, ka viòi kâ parasti ............... . pakavçðu6. Cik ilgi jûs tur ............... ? aizkavçjies7. Ðajâ muzejâ mçs ............... ilgâk. nenokavçjies8. Vakar vilciens ............... par 10 minûtçm. neuzkavçjâs


40 Darbîbas vârds

9. Tikai ............... ! nokavçjos10. Kâpçc tu tik bieþi ............... stundas? uzkavçsieties11. Vai es stipri ............... ? kavçjam12. Vçlâ pavasara dçï lauku darbi stipri nokavçjâties

............... .13. Mçs jau ............... . nokavçjâm14. Es tev ............... laiku. aizkavçsies15. Klausîtâji jau sapulcçjâs, bet lektors kavçjas

............... .16. Nevienâ pilsçtâ ekskursantu grupa pakavçsimies

............... ilgâk par vienu dienu.17. Vai jûs ............... sliktâ ceïa dçï? kavç

60. uzdevums.IDarbîbas vârdus uzrakstiet tagadnç!

Vai, kâ ðî kurpe (spiest, berzt) kâju! Papçdi (notrît) pavisam jçlu.Autobusâ tik daudz braucçju, visi (berzties, trîties) viens gar otru.Daiga (smelt) ûdeni no akas un (apliet) dârzu.Mûsu ìimene ik pavasari (sçt) èetras dobes burkânu.Mâte mâsai (sapît) bizi un (iesiet)matos lentu vai (savilkt) ar krâ-sainu gumiju.Rudeòos lauku ceïi ir grûti izbraucami, maðînas (iestigt).Pie debesîm (uzlekt) spoþs mçness.Mâra (piestumt) pie sienas krçslu, (uzkâpt) un (piekârt) gleznu.

IIDarbîbas vârdus rakstiet tagadnç 3. personâ! Atminietmîklas!

Kas (kost) bez zobiem?Dîíi (izsmelt), vârnas (salekt).Nasta (piekust), nesçjs (nepiekust).(Riet) kâ suns, (bïaut) kâ vçrsis, dzied kâ lakstîgala, tomçr navredzams.


Danco klçpî: jo vairâk (griezties), jo lielâks (tapt).Pa koku (skriet), zîdu (tît).

61. uzdevums.I konjugâcijas darbîbas vârdiem nosakiet laiku un personu!Uzrakstiet nenoteiksmç!

Berz, noberþ, cçrtam, izlaidîðu, sçja, nirâm, pârkod, spîdçs, stûma,kâpj, pârkoþ, apsûb, saliecu, steidzaties, nolieku, iesienu, sapûst,pûð, pûta, sarausîs, saraus, saplîst, pârplçð, bçgu, norâva, rakòâ-simies, pamodies, centîðos, nopïâvât, drûp, dzeï, grauþu, aizíçrâ-ties, kûst, pârpurvojas.

62. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðu darbîbas vârdutagadnç! Skaidrojiet sakâmvârdu nozîmi!

Slikts ritenis visvairâk ... . noíert neðaut... kâ cimds ar roku. spert kârtZvirbuïus ar lielgabalu ... . nekrist barotKatram sava kurpe ... . rieties nebâztPutniòu, kas agri dzied, ... vanags. rît nevajadzçtJo vepri ... , jo tauki ... . neíert spiestKur divi ... , tur treðais ... . èîkstçt pilçt... savu degunu, kur ... . satikt celtSlinks zirgs stiprâk ... nekâ mudîgais.Kaíis cimdiem peïu ... .Koks ... uz pirmâ cirtiena.Mazos blçþus ... , lielos ... godâ.

63. uzdevums.Pârveidojiet darbîbas vârdus pagâtnes formâ! Izceltodarbîbas vârdu vietâ lietojiet sinonîmus!

Daþu rîtu es aizskrienu paskatîties, kâ strâdâ pieauguðie. Cilvçkinostâjas viens otram pretî divâs rindâs un ar spriguïiem rokâs tâsit rakstâ, ka ir prieks skatîties un klausîties. Es ar paòemu dar-

Zâìis. Ðíîvis un karote. Krçsls un cilvçks.Atbalss. Kamols. Çvele.


42 Darbîbas vârds

barîku un zvetçju, cik spçka, bet man nemaz neveicas: te sprigulissapinas, te kâjas sameþìâs. Izjaucu visu rakstu. Lîdz rîtausmairiju nokuï, graudus saber kaudzç. Nu vajag iesçrt riju nâkamajamrîtam. Tçvs aicina kûlçjus atmiegâ un arî pats apguïas salmosnosnausties. Pçc tam visi iekoþ brokastis un iet uz nokoptajiemlaukiem, lai savâktu nopïauto labîbu. Tçvs, palicis viens rijâ, ieku-rina krâsni un skatâs, kâ dûmi ar liesmu pa tâs muti gâþas laukâ.Tad aizkrauj íieìeïus krâsns mutei priekðâ tâ, ka tikai daþas lies-mu mçlîtes spçj izspraukties pa ðíirbâm, un dodas piedarbâ vçtîtgraudus.

/Pçc K. Griguïa/

64. uzdevums.Pârveidojiet darbîbas vârdus tagadnes formâ!

Ziema sadzina kupenas pa malu malâm un uzcçla kalnus. Daþu-reiz uznâca tik liels aukstums, ka ûdens straumes, kas tecçja noakas spaiòa, nenokïuva vairs lîdz zemei, bet sasala gaisâ. Ledusstrautâ kïuva arvienu biezâks, un, kad izcirta âliòìus, zivis sanâcapie caurumiem veseliem bariem. Lîdakas viïòu zilâm mugurâmtagad mierîgi plunèâjâs starp citâm zivîm un neuzbruka tâm. Ir-bes, kas rudenî, pa labîbas laukiem dzîvodamas, pacçlâs spârnos,tikko kaut kur ieèabçjâs vârpas, tagad kâ vistas satecçja ðíûnîun kasîjâs pa salmiem, graudus meklçdamas. Neviens tâs nedzi-na projâm, bet saimnieks tâm vçl pakaisîja mieþus, un tâs nâcaðurp no krûmiem, no lauku eþâm, kur bija izkasîjuðas dziïas alas,lîdz zemei rakdamâs un zâïu sçklas lasîdamas ..

/Pçc E. Virzas/

65. uzdevums.Kur iespçjams, pârveidojiet darbîbas vârdus tagadnesformâ!

Reiz tçvam bija trîs dçli: divi gudri, bet treðais muïíis. Tçvs sûtîjisdçlus meþâ malku cirst. Gudrie brâïi ienîda muïíîti, un viendienviòi norunâja atstât muïíîti vienu meþâ – vai viòð zinâs ceïu at-rast? Bet muïíîtis drîz vien atnâca atpakaï.Otrâ dienâ pie tçva ieradâs kâds bagâts kungs un salîga muïíîtipar lielu algu zaíus ganît, kas vakarâ visi mâjâs jâpârdzenot.


Vakarâ pârnâca gudrie brâïi un sâka muïíîti izsmiet, teikdami,ka ðis nemaz nevarçðot zaíus ar skaitu noganît. Muïíîti viòi ne-maz ganos nelaida. Nâkoðâs dienas rîtâ kungs izskaitîja zaíusun gudrais dçls tos dzina uz birzi. Vakars pienâca âtri, bet nozaíiem ne vçsts. Nu gâja otrs gudrais dçls kungam zaíus ganît.Kungs ar skaitu nodeva viòam zaíus. Birzî tie aizskrçja katrs uzsavu pusi. Mâjâs nâkdams, brâlis satika vecenîti, tâ lûdza izrautslimo zobu. Tomçr gudrais dçls, tâpat kâ vecâkais brâlis, vecenîteiatteicâs palîdzçt. Tad nu gâja muïíîtis, kaut arî brâïi ilgi nebijapierunâjami viòu laist. Arî muïíîtis ceïâ satika vecenîti, kas lûdzâs:“Mîïo dçliò, palîdzi ðoreiz, izrauj zobu!” Muïíîtis arî paòçma unizrâva zobu. Tad vecenîte teica: “Tâ kâ tu man paklausîji, es tevdoðu ðo stabulîti; ja tu pûtîsi rupjo galu, zaíi skries katrs uz savupusi, ja pûtîsi smalko galu, tad viòi visi atskries atpakaï”. Muïíîtispapûta rupjo galu, un visi zaíi cilpoja katrs uz savu pusi. Pretvakaru muïíîtis pûta smalko galu, zaíi metâs atpakaï, ka èabçjavien. Tâ muïíim izdevâs tas, ar ko netika galâ gudrie brâïi.

/Pçc latvieðu tautas pasakas/

66. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðo darbîbas vârdaformu!

1. Viòð neteica ne vârda, … un aizgâja. iegrieþas2. ...., lûdzu, ðo auklu! atgriezîsies3. Kad brauksim ekskursijâ, … vairâkâs pilîs. nogrieþ4. Daþiem tâ vien gribas … otram. pârgriez5. Cikos tu ... mâjâs? griezâmies6. Ar rokâm veïu … nav viegli. izgriezt7. Visu nakti ... dejâ kâ neprâtîgi. iegriezt8. Mikus … uz otriem sâniem un ðòâc tâlâk. iegriezîsimies9. Ina atbild îsi, kâ ar nazi … . pagrieþas10. Ceïð ved garâm akmeòu kaudzei un … pagriezâs

lauku mâjâs. apgrieþas11. Pçc Ziemassvçtkiem Saule … uz pavasara

pusi.


44 Darbîbas vârds

67. uzdevums.Daudzpunktes vietâ teikumâ ierakstiet tam atbilstoðodarbîbas vârda formu!

1. Ðodien ir auksti, … galvâ cepuri! pârliksim2. Vai tu … vajadzîgo naudas summu? noliku3. Es neatceros, kur … savus cimdus. liksies4. … zem galvas spilvenu, lai çrtâka gulçðana. atliksim5. Vai tu reiz … mierâ? noliksies6. Ir jau vçls, … gulçt. atliki7. ... ðo sarunu uz vçlâku laiku. uzlikts8. Kad tu ... eksâmenu? izlikti9. Neskrien tik âtri, … gar zemi! paliksi10. Tas tev ir … par pienâkumu! paliec11. Man jau …, ka nebûs labi! aplikts12. Ceru, ka mçs netiksim … no dzîvokïa. izliki13. Cik ilgi tu pie mums …? liec14. Viòð … kâ viesulis. salikt15. Privâtîpaðums tiek … ar nodokli. pârliksi16. Es negrasos … rokas klçpî un gaidît. liksim17. … lietâ visu, ko protam un zinâm. aizliec18. … par mani kâdu labu vârdu! jâliekas19. Droði vien tu par ðo pirkumu … pamatîgu likâs

naudas summu. aizlikâs20. … prâtâ visas paziòas, varbût atminçsimies

vajadzîgo personu.

68. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet kâdu no norâdîtajiemdarbîbas vârdiem pareizâ formâ! Izrakstiet frazeoloìismusun noskaidrojiet to nozîmi!

Bâzt, nesnaust, vîst, vilkties, pamosties, gâzt, neizpaust, izmirkt, salt,raust, brist, pakampt, siet, likt, izkâpt, klîst, pabraukt, aizmigt, pie-celties, apmaldîties.


Braucot vilcienâ, es parasti ... , bet ðoreiz ... un ... garâm savaistacijai, ... kâdâ pieturâ, ... pa nezinâmâm ielâm, kamçr ... .Ðîs puíes siltajâ istabâ tomçr âtri ... .Ko tu visur ... savu degunu?Lietus ... kâ ar spaiòiem, mçs ... lîdz pçdçjai vîlîtei.Ðo noslçpumu, Ilze, nevienam ... .!Ir tik auksti, kâjas jau ... .Somas ir tik smagas, ka gandrîz ... pa zemi.Katru rîtu mçs ... laicîgi, bet ðorît aizgulçjâmies un ..., kadpulkstenis râdîja jau devîto stundu.Mâri, ... maisam galu ciet!Suns ... manu kumosu un prom bija.Tas tik sev visu ... . Kur ... , kad laiks bûs pie Pçtera iet?Ak, cik ilgi ... pa purvu, bet vçl neredz ne gala, ne malas.

69. uzdevums.I konjugâcijas darbîbas vârdus rakstiet tagadnç, kuriespçjams – arî pagâtnç! Izrakstiet frazeoloìismus unnoskaidrojiet to nozîmi!

IUpe (pârraut) aizsprostu, un ûdens (ðïâkties, plûst) ar brâzmainuspçku.Puse iesçtâ (salît, sapût) uz lauka.Vçjð nemitîgi (pûst), un (savilkties) lietus mâkoòi.Ðuvçja smagi (nopûsties) un (òemties) tâlâk: no jauna (sadiegt),(noðût), izgludina.Putni knâbî (satvert) zariòus, (vît) ligzdas.Daþi adîjumi mazgâjot (sarauties), bet citi – (izstiepties).Pârpildîtâ autobusâ braucçji (berzties) viens gar otru, kâ lai garâm(tikt, aizspraukties)?No zemes (lîst, spraukties) pirmie asni, (dîgt) pirmais zaïums,prieks (ielît) cilvçku acîs, un sirdis (tiekties) pçc labestîbas.Pielîdçjs (pielîst) un (censties) pieglaimoties.


46 Darbîbas vârds

Kas par balli – mâja (dûkt) kâ biðu spiets, visi dejo, skan mûzikaun neviens nepamana, ka virtuvç çdiens (piedegt), tad tik(attapties), kad deguns (saost) sviluma smaku.Saimniece (pârliet) sulu citâ burkâ, tâ (apgâzties, nokrist), unðíidrums (izlît) pa grîdu.Mâsa jau kâ pûíis, dusmâs (ðòâkt) mazulim: “(Nedîkt) tik skaïi,(rimties)! (Nemaut) kâ teïð!”Ar saldiem meliem viltnieki (apkrâpt, apzagt) vientieðus, (ap-cirpt) kâ aunus – jâ, tos, kuri paði (ïauties) apcirpties.

IIKur lai (òemt) kaut ûdens malku, ïoti (slâpt)!Nevaldâmi asaras (spiesties) acîs, Inta tâ (iekost) mçlç, ka mçle(sapampt), tomçr, lai lûst vai plîst, ðoreiz viòa noturçsies, nerau-dâs.Visu (skart) ziemas aukstâ elpa: (sastingt) zeme, (aizsalt) ûdeòi.Labâk (vilties) pats, nekâ (pievilt) otru.(Uznâkt) nepieredzçts negaiss, vçjð visus (gâzt) no kâjâm, patjumtus (raut) nost, ir tâds laiks, par kuru (mçgt) teikt, ka tâdâlabs saimnieks savu suni (nedzît) ârâ.Laiks paiet, un ikviena brûce (sadzît), sâpes (zust).Kad meli (nâkt) gaismâ, saimniece, liekule tâda, (notvîkt) sarkanakâ biete un (aizðauties, nozust) prom no citu acîm.(Dzelt) lapsene, un cilvçks (dzelt) – kura dzçliens sâpîgâks?Viòð ðoreiz (izlikties), patiesîbâ nebût nav tâds miera Mika.Kaíim mugurâ (izliekties) kûkums, peïu junkurs (izlaist, izstiept)nadziòus, un peles gaitâm pienâk gals.Cepetis (cepties), tikmçr palîdze (nokâst) kartupeïus, (sagriezt)dilles, (uzlikt) ðíîvjus, visu (pagût, paspçt) lîdz viesu atnâkðanai.Caurvçjð, durvis (aizcirsties), un papîri lido pa gaisu, (sajukt).

70. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet 1 - 2 darbîbas vârdus(vçlams I konjugâcijas darbîbas vârdus)! Svîtriòu vietâierakstiet vajadzîgo galotni!


1. To neviens ... zinât, un man kâ akmens ... no sirds.2. Pa trim dienâm stipendija ... kâ nebijusi.3. Ivaram jaun- kurpes ... kâju, bet Varim tieði otrâdi – pat ... un

... nost no kâjas, arî zil- zeíîtes ..., jo gumija ... . Nu puika ...kâ plçsts.

4. Tumsâ pa lîkumain- meþa stigu ejot, Dace ... ðausmâs, jo tekâds zars zem kâjâm ..., te ..., ka divas acis ..., un meiteneiatkal trîsas ... . Bet varbût tik bailçm liel- acis?

5. Nudien, jaun- zemnieki siena gatavoðanai ... vajadzîg- uzma-nîbu, atliek uz pçdçj- brîdi.

6. Vistas ... maz- dârziòu, cûkas vçl pçc tam ... un no iesçtâ nekas..., pçdçj- stâdiòð ... vasaras karst- saulç. Asaras ... skatoties,bet kur ..., kam ... . Tik uz dieva þçlastîbu vçl var ... .

7. Varçja ..., ka viss augums ... uzmanîbâ, viòð ... uz priekðu unkâri kâ izslâpuðais ... katru vârdiòu, kâ uz mûþu to sirdî ieslçg-dams.

8. Viòð tîðuprât ... man kâju priekðâ, es ..., ... pakausi, pat asinis... Es vçl viòam ... .

9. Pçc neparast- notikuma valodas ilgi ..., liel- un maz- vçl unvçl prâtâ ... dzirdçto un, stâstot tâlâk, ... . Tâ runas ... pa visupagastu.

10. Iestâjeksâmenu uzdevumi ... visu skolas kursu un reflektan-tiem ... grûtîbas.

11. Mâris uzreiz pçc darba ... mâjâs, mantas ... pa roku galam,... spîdîg- atslçgas, dusmîgs ... durvis un ... prom.

12. Paðâ karstâk- darba laikâ ... stipr- negaiss, zeme un debesis... kopâ. Tâ vasaras darbi jau ..., tagad nepadarîtais augaugumâ. No kura gala lai klât ...?

71. uzdevums.Darbîbas vârdiem pievienojiet atbilstoðu priedçkli unlietojiet vajadzîgajâ formâ!

IPurinât

1. Mâsa katru nedçïu ... segas un sedziòas.2. Draugu, kam rokas nolaiduðâs, daþkârt vajag ... .


48 Darbîbas vârds

3. Es vçlreiz ... âbeli, varbût nokritîs kâds âbols.Rimt

4. Pçc gadiem … sâpes, dusmas, aizvainojums.5. Tikai naktî vçjð ... .

Jaust6. Pirms pâris stundâm vçl neviens neko ... .7. Daudzi ..., bet visi cieta klusu.

Þût8. No pârdzîvotajâm briesmâm visa mute ... .9. Karstajâ saulç drçbes âtri … .

Jaukt10. Mâju ..., vietâ neko neuzcçla.11. Tumðie padebeði un zibeòoðana ... visus nodomus.12. Vçjð ... matus.

Snigt13. Klajumâ, meþâ – visur ... daudz sniega.14. Zeme ... balta.

Ðíîst15. Sâls labâk ... ûdenî nekâ soda.16. Maðînai bedrç iebraucot, dubïi ... uz visâm pusçm.

Vandît17. Kas ... visus manus papîrus?

Diegt18. Ielâpu ..., pieðût aizmirsu.19. Zaglçns nobijâs, ..., ko nagi nes.

IIRâpties

1. Lîdz slieksnim mazulis râpus ... .Raut

2. Viesulis … koku ar visâm saknçm.3. Vçjð ... visas lapas.4. Ðî uzstâðanâs ... daudzus.


Dzist5. Sveces liesmiòa pçkðòi ... .6. Slimnieks pa nedçïu acîm redzami ... .

Art7. Lîdz pusdienâm ... pusi lauka.8. Ar jauno arklu var ... dziïas vagas.

Kaist9. Jânis dusmâs viens divi ... .10. Pçc bites dzçliena âda ... .

Stiepties11. Kaíis ... un guï ar puspievçrtâm acîm.12. Mazais Uìis pa gadu labi ... .

Svilpt13. Skatîtâji ... galvenâs lomas tçlotâju.

Zvanît14. Larisa, ... man ap seðiem.

Slçpties15. Mazais brâlis ... aiz durvîm.

Sâlît16. Ziemai mçs ... pusmuciòu sçòu.

Lipt17. Celies, vai tad tu ... pie sola?18. Lapas ... kopâ, nevar pârðíirt.

Liet19. Pienu saimniece... kannâ.20. Ðai pudelç vajag vçl mazliet ... klât.

IIIÒemt

1. Pçteris ... lielu mantojumu.2. No bankas ... noguldîto naudu.3. Pçkðòi mani ... lielas bailes.

Kâpt4. Pâr ðo sçtu neviens zaglis nevarçs ... .

71. uzdevums

50 Darbîbas vârds

5. Jau tîòa vecumâ viòð ... likumu.Lît

6. Pusstundu tâ gâza, muca ... pilna.7. ... lietutiòð, viss atdzîvojâs.

Kaut8. Pirms Mârtiòiem ... melno gaili.9. Garmataino viòa draugs smagi ... .10. 1236. g. lietuvieði un zemgaïi ... Zobenbrâïu ordeni.

Krist11. Ðajâ jautâjumâ mûsu domas ... .12. Prâtâ ... laba doma.13. Izlûks nodevîbas dçï ... .

Kustinât14. Apsûnojuðu akmeni grûti ... .15. Pamçìini tu ..., varbût izdodas.

Klibot16. Ar kreiso kâju viòð mazliet ... .

Griezties17. Saldi ðòâkdams, ... uz otriem sâniem.18. Pret vakaru ... stiprs vçjð.

Turçties19. Premjerministrs ... pie varas tieði 10 gadu.20. Kâ man vajadzçja ... ðajâ situâcijâ?21. Ieteicams bieþâk ... svaigâ gaisâ.

Laizîties22. Kaíis iztukðoja pusdienu bïodiòu un apmierinâts ... .


1. Saulîte spîdçja tik silti, ka tauki burciòâ … .a) sakusa, b) izkusa, c) nokusa

2. Ûdens spainî … ledû.a) sasala, b) izsala, c) pârsala


3. Pirms Ziemassvçtkiem cilvçki … eglîtes.a) apgrezno, b) nogrezno, c) izgrezno

4. … ðíîvjus un ej gulçt!a) samazgâ, b) nomazgâ, c) izmazgâ

5. Pçrkot ðo mantu, es … .a) pârrçíinâjos, b) sarçíinâjos, c) izrçíinâjos

6. No kalna … tûkstoðiem akmeòu.a) izgruva, b) nogruva, c) piegruva

7. Ierçdnis nopietni neatbildçja, tikai … .a) norakstîjâs, b) izrakstîjâs, c) atrakstîjâs

8. Nozagto mantu zaglis sâkumâ veiksmîgi … no citu acîm.a) pabçdzinâja, b) nobçdzinâja, c) izbçdzinâja

9. No rîtiem ieteicams … ar mitru dvieli.a) noberzçties, b) pieberzçties, c) saberzçties

10. Karstajâ ûdenî dþemperis negaidot … .a) sapluka, b) nopluka, c) izpluka

11. Cirsmâ … kokus un sûta projâm.a) saðíiro, b) izðíiro, c) atðíiro

12. Vai viegli ziemas vidû … ceriòus?a) saziedinât, b) izziedinât, c) uzziedinât

13. Par laimi, lietus ûdens … zemç.a) izsûcâs, b) sasûcâs, c) nosûcâs

14. Labu … ar labu ir augstâkais morâles likums.a) atmaksât, b) nomaksât, c) izmaksât

15. Adot valdziòð nobruka, un cimda valnîtis … .a) noira, b) saira, c) izira

73. uzdevums.Kur iespçjams, darbîbas vârdus teikumos pârveidojietîstenîbas izteiksmes cieðamâs kârtas vienkârðajos vaisaliktajos laikos!

ITirgû firma “Kalnozols” ceï jaunu paviljonu. Firma izmanto Lat-vijâ raþotus materiâlus. Vadîtâjs sola, ka darbu pabeigs mçneða


52 Darbîbas vârds

laikâ. Tirgus apmeklçtâji noteikti priecâsies, jo celtne ir mûsdienîgaun gaumîga.

IIDaudzi cilvçki pavasarî savos dârziòos strâdâ ilgas stundas. Rokzemi un mçslo to, lai viss labâk augtu. Dobçs sçj bietes, stâdasîpolus un kartupeïus. Kad visu izdodas pabeigt, nâk vasara arcitiem priekiem un rûpçm.

IIIKas pateiks, cik cilvçks dzîvç cer un sapòo, iegûst un zaudç, cikpieviïas pats un pieviï citus? To neizmçrîs nekad. Jo tas vispârnav izmçrâms. Nepateiks neviens. Kad dzîves ritçjums beigsies,visus noslçpumus un atbildes viòð paòems lîdzi.

74. uzdevums.Izceltos teikumus pârveidojiet cieðamajâ kârtâ!

Latvieðiem pilsçtnieku uzvârdi zinâmi kopð 13. gs., turpretimzemniekiem uzvârdu lîdz dzimtbûðanas atcelðanai nebija. Balti-jas ìenerâlgubernators Pauluèi publicçja norâdîjumus, ka iz-vçlçties uzvârdu ir tiesîgs dzimtas vecâkais vîrietis. Vidzemçuzvârdus deva un ierakstîja protokolos pagasta tiesâ 1826. ga-dâ. Kurzemç uzvârdu doðanas procesu pabeidza tikai 1834. gadâ.Vidzemç vâcisko uzvârdu bija ap 20%. Daþkârt muiþas kalpotâ-jiem kâ uzvârdu pieðíîra palamu. Cik zinâms, vislielâkais vâ-cisko uzvârdu skaits (75%) bija Dobeles pagastâ. Krieviskus uz-vârdus bieþi pieðíîra personâm, kas atgriezâs no karadienesta.Augðzemç lîdzâs plaði izplatîtajiem latviskajiem uzvârdiem arizskaòu -âns bija uzvârdi ar poliskâm galotnçm.Tâ saucamajos Ulmaòa laikos veicinâja neglîto un sveðâdi skano-ðo uzvârdu latviskoðanu.

/Pçc M. Svarânes/

75. uzdevums.Novçrsiet kïûdas darbîbas vârda formu lietojumâ!

Nekârtnie darbîbas vârdi lokâs îpatnçji.Pçc daþâm dienâm pie Ledus halles atvçrsies jauna izstâþu zâle.


Durvis caurvçjâ piepeði atvçrâs.Visi gliemeþi iedalâs èaulgliemeþos un kailgliemeþos.Pavisam nemanot apçdâs vesela torte.Ðíiet, ka tas ir româns par manis paðas piedzîvoto un pârdzîvoto,tâpçc arî tik viegli lasâs.Talcinieki lasâs uz kartupeïu talku.Skaitïa vârds devîtais rakstâs ar garumzîmi.

76. uzdevums.Darbîbas vârdus iekavâs pârveidojiet atstâstîjumaizteiksmes formâs!

Arî 21. gs. sâkumâ japâòu mâja klusi (glabât) daudzo gadsimtutradîcijas. Nav viegli iekïût japâòu mâjâ. Ârzemnieks, kas dzîvoJapânâ, (netikt) vaïâ no sajûtas, ka viòð tomçr visu laiku (atrasties)it kâ aiz durvîm. Attieksme pret nejapâni krasi (mainîties) tad, javiòð runâ japâòu valodâ, – japâòi to (novçrtçt) ârkârtîgi augstu.Japâòu mâjas interjers laikam vispilnîgâk atklâj dzîves nacionâlosavdabîbu. Istabas (tikt) atdalîtas ar bîdâmâm starpsienâm. Ja-pâòu istabâs (nebût) ne krçslu, ne dîvânu, ne tradicionâlo gultu.Istabâs parasti stâv neliels zems galdiòð, plakani spilveni sçdç-ðanai un sienas skapji. Pa istabâm visi (staigât) zeíçs. Pat gleznuizstâdçs (gadîties) redzçt cilvçkus, kuri staigâ zeíçs. Tâda ir tra-dîcija – novilkt kurpes, kur vien tâs var novilkt.

/Pçc G. Eglîtes/

77. uzdevums.Kur nepiecieðams, darbîbas vârdu vienkârðo laiku vietâlietojiet saliktos un pamatojiet, kâpçc!

Pirmâs netieðâs ziòas par Daugavas lîbieðu pirti ap 1196.–1198. g.atstâja Indriía Livonijas hronika. Tâ stâsta arî par lîbieðu atteikða-nos no kristîgâs ticîbas. Senâko Latvijas pirts skicçjumu uzzîmçjaÐveices mâkslinieks F. R. Ðturns, kurð 1661. g. brauca cauri Latvi-jai.Tomçr arheoloìiskajos izrakumos uzietâs akmens krâsnis no 6.–7. gs. mudina domât, ka pirtis bija jau ievçrojami agrâk.


54 Darbîbas vârds

Skaidrs, ka pirts bija nepiecieðama katrâ lauku sçtâ. Ar to saistîjâsdarbs un sadzîve, arî daþâdi ticçjumi un paraþas. Latgalç daþkârtvairâki saimnieki pirti cçla kopîgi. 1822. g. Vidzemes guberòasvalde noteica, ka diviem saimniekiem jâceï tikai viena kopîgapirts. Ðo pavçli daudzviet nevarçja izpildît, jo viensçtas, kur dzî-voja zemnieki, bija diezgan atstatu cita no citas.Pirts apgaismoðanai un dûmu izlaiðanai izcirta vienu vai vairâkuslodziòus. Sâkotnçji tos aizbîdîja ar dçlîti vai koka kluci.Pirtij Latvijas lauku sçtâ bija garð attîstîbas ceïð vairâku gadsimtugarumâ, lîdz tâ izveidojâs tâda, kâdu to pazîstam ðodien.

/Pçc S. Cimermaòa/

78. uzdevums.Izlabojiet kïûdas darbîbas vârdu salikto laiku formâs!

Vai mçs ðorît jau esam sveicinâjuði?Mâris ir sasveicinâjis ar jauno pârvaldnieku.Es nekad nevarçjis iedomâties, ka Latvijâ ir tik daudz ârstniecîbasaugu.Kâpçc neviena ðuvçja lîdz ðim nesûdzçjusies par direktores pat-vaïu? Ina kâdreiz par to bija ierunâjusies, bet pârçjâs kolçìes ne-atbalstîja.Cik gaumîgi tu ðorît esi saìçrbta!Viòa viena pati norunâjusies minûtes èetrdesmit.Kurð tev palîdzçjis atvest visu kravu uzreiz?Mçs, skolas gadu draudzenes, itin bieþi esam apmainîjuðies arvçstulçm.

79. uzdevums.Vârdus iekavâs pârveidojiet vçlçjuma izteiksmç!

Ja (uzspîdçt) saule, es labprât (pasauïoties).Mçs labprât (sçòot) un (ogot).Ja (atbraukt) viesi no ârzemçm, kâdâ valodâ tu ar viòiem (saru-nâties)?Kaut rît (nelît) lietus!


Vai tu (nevarçt) man aizdot daþus santîmus?Ja es (saòemt) mantojumâ milzu naudu, es (apceïot) visu pasauli.Ja (pûst) vçjiòð, (mazinâties) svelme un (kïûst) vçsâks.Vasaras nogale bija lietaina , kaut (nesapût) visi kartupeïi!

80. uzdevums.Pabeidziet teikumus, lietojot vçlçjuma izteiksmes formas!Vârdus iekavâs pârveidojiet vçlçjuma izteiksmç!

Mûsdienâs daudzi izmanto datoru, lai ... .Katram nepiecieðams draugs, lai ... .Ja mçs bieþâk (smaidît), ... .Arheologi un citi interesenti pçta cilvçces pagâtni, lai ... .Labâk jâklusç, lai ... .Labi bûtu, ja … .Cilvçki lasa grâmatas, lai ... .Ja vairâk (rûpçties) par sevi, … .Ja vçlreiz (satikties) ar viòu, … .


Êðåñëà ïîäâèíóëè òàê, ÷òîáû óäîáíî áûëî ñìîòðåòü òåëå-âèçîð.Ó íåãî äîñòàòî÷íî âðåìåíè, ÷òîáû çàêîí÷èòü ðàáîòó ê êîíöóíåäåëè.

Ìû ïîøëè áû â òåàòð, åñëè ó íàñ áûëè áû áèëåòû.

82. uzdevums.Iesakiet, kas ir jâdara ðâdâs situâcijâs!

Pulkstenis jau ir 7.00 – ... .Pilsçtas paðvaldîbai nepietiek lîdzekïu ceïu remontam. –... .Starp draugiem ir radies pârpratums. – ... .Ogojot meþâ apmaldîjâmies. – ... .


56 Darbîbas vârds

Istabas puíçm dzeltç lapas. – ... .Vakaros Dina ilgi nevar aizmigt. – ... .Dzenîðu ìimenç gadu dzîvos skolniece no Beïìijas. – ... .Nevar izlemt, par ko balsot vçlçðanâs. – ... .Pirmkursniekiem liekas, ka studentu dzîve tomçr ir vienmuïa.–... .

83. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet a vai â!

Jâfotografçj-s, jâcenð-s, jâsasveicin-s, jâapìçrbj-s, jâmâc-s, jâpeld-s, jâârstçj-s, jâvçl-s, jâbrîn-s, jâpûl-as, jâapsprieþ-s, jâsasild-s.

84. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet darbîbas vârdus vajadzîbasizteiksmç!

Pirms viesu atnâkðanas ... savs dzîvoklis.Ar nevainojamu spodrîbu un kârtîbu ... svçtku noskaòa. ..., kapatîkamas atmosfçras radîðanâ galvenâ loma ir saimniekiem. ...lietâ izdoma, pieðíirot katriem svçtkiem îpaðu gaisotni.Viesiem ... , ka mçs par viòu ieraðanos priecâjamies. Saimniekuapìçrbam ... gaumîgam. Saimniekam un saimniecei nevajag ilgitçrzçt tikai ar vienu viesi, bet ... pret visiem vienâdi. Sveðinieki ...cits ar citu.Ciemiòiem katrreiz ... tieði norâdîtajâ laikâ. Virsdrçbes ... priekð-namâ. Tad ..., vai drçbes kârtîbâ, ... mati. Vispirms ... ar saimniekuun saimnieci, tad ar viesiem. Pazîstamos var sveicinât atseviðíi,tikai ..., lai nepârtrauktu iesâktâs sarunas. ... klâtesoðie un … partâdâm lietâm, kas tiem saprotamas un patîkamas. Jokojoties ...apdomîgam. Ja vietas pie galda nav noteiktas, tâs ... paðiem, betierâdîtâ vieta ... bez pretimrunâðanas. Ja tiek pasniegts tâdsçdiens, kâdu mçs nepazîstam, tad ..., kâ rîkojas citi. Pie galda ...no visâdâm neveiklîbâm. Ja tomçr kas atgadâs, tad íibele ... neuz-krîtoði.


85. uzdevums.Vârdus iekavâs pârveidojiet pavçles izteiksmesdaudzskaitïa 2. personas formâ!

Meitenes un zçni! (Òemt) rokâs lâpstas, slotas, grâbekïus un cirv-jus! (Braukt) ar zirgiem pçc ûdens! Visus traukus (pieliet) ar upesûdeni, lai dzer cilvçki un lopiòi! (Kurinât) krâsnis, lai visi skursteòikûpçtu! (Izkratît) gultas maisus, (izslaucît) istabas! (Atvçrt) vaïâdurvis, lai vçjð izpûstu putekïus un zirnekïu tîklus, lai saule spî-dçtu visos logos!

/Pçc A. Upîða/

86. uzdevums.Vârdus iekavâs pârveidojiet pavçles izteiksmesdaudzskaitïa 2. personas formâ!

1. (Pagaidît) mani! (Nesteigties)!2. (Labot) kïûdas! (Likt) komatus! (Locît) ðo vârdu!3. (Izturçties) saudzîgi pret dabu!4. (Neapskaust) to, kuram ir laimçjies loterijâ!5. (Sauïoties) apdomîgi!6. (Gût) prieku, tiekoties ar draugiem!7. (Ogot) vçsâ laikâ!8. Ieejot telpâ, (sasveicinâties)!9. (Izgulçties) labi! (Atpûsties)!10. (Noklausîties) ðo ierakstu! (Censties) galveno domu izteikt

îsi!11. (Elpot) dziïi!12. (Atvainoties)!13. (Noslaucît) putekïus ar mitru lupatiòu!14. (Slaukt) govis ar slaukðanas aparâtu!15. (Slaucîties) ar ðo frotç dvieli!16. (Grûst) durvis vaïâ no visa spçka!17. (Negrûstîties) autobusa pieturâ!18. (Uzklausît) daþâdus viedokïus!


58 Darbîbas vârds

87. uzdevums.Ko jûs ieteiktu (pavçles izteiksmes formâ) cilvçkiem, kuri:

Piemçram:lçni strâdâ Strâdâjiet èaklâk! Kustieties âtrâk! Neguríojieties!

ir slimiir skopiir nesavaldîgiâtri iztçrç naudurîkojas pârsteidzîgiir aizmârðîgipat naktî çd


1. a) Nâkiet pa vienam un apsçdieties!b) Nâciet pa vienam un apsçþietiesc) Nâciet pa vienam un apsçdieties!

2. a) Brauksiet tâlu, tâpçc saìçrbjieties silti!b) Brauksiet tâlu, tâpçc saìçrbjaties silti!c) Brauksiet tâlu, tâpçc saìçrbieties silti!

3. a) Kad palîdzat draugam, nedomâjiet, ka viòð ir jums parâdâ!b) Kad palîdziet draugam, nedomâjiet, ka viòð ir jums parâdâ!c) Kad palîdzat draugam, nedomâjat, ka viòð ir jums parâdâ!

4. a) Tiklîdz salabojiet velosipçdu, nekavçjaties, brauciet âtri!b) Tiklîdz salabosiet velosipçdu, nekavçjieties, brauciet âtri!c) Tiklîdz salabojat velosipçdu, nekavçjaties, brauciet âtri!

5. a) Apdomâjiet labi, pirms sakat aizvainojoðus vârdus!b) Apdomâjiet labi, pirms sakiet aizvainojoðus vârdus!c) Apdomâjiet labi, pirms sakât aizvainojoðus vârdus!


89. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet lîdzskani s vai z!

IVçjâ koki lû-t; nelû-tiet, ozoli!; ðim kokam nebija jâlû-t; koki liecas,bet nelû-t; egles nelû-tu, ja nebûtu vçtras; lû-t tas, kam jâlû-t.

IIÐis krçsls varçtu lû-t; lû-t nespçcîgâkais; reiz jâlû-t visiem kokiem;nelû-tu, ja pietiktu spçka; ugunsgrçkâ ielû-t jumts; ugunsgrçkâvar ielû-t jumts.

90. uzdevums.Teikumus pârveidojiet norâdîtajâs izteiksmçs! Raksturojietto nozîmi!

Mazais kaíçns noíçra peli.Uzrakstît îstenîbas izt. dar. k. sal. tagadnç

îstenîbas izt. cieð. k. vienk. pagâtnçvajadzîbas izt. vçlçjuma paveida vienk. tagadnçpavçles izt.

Kâdus laimes sapòus viòð tad redzçja par nâkamo dzîvi!Uzrakstît îstenîbas izt. dar. k. vienk. nâkotnç

atstâstîjuma izt. dar. k. sal. tagadnç

Zita stâsta, ka ðodien iesçja trîs dobes burkânu.Uzrakstît îstenîbas izt. cieð. k. vienk. pagâtnç

vajadzîbas izt. vçlçjuma paveida vienk. tagadnçatstâstîjuma izt. cieð. k. vienk. nâkotnç

Virtuvç uz grîdas ir izliets ûdens.Uzrakstît îstenîbas izt. dar. k. vienk. pagâtnç

atstâstîjuma izt. cieð. k. sal. tagadnç

Tu tagad slaucîsi istabu?Uzrakstît îstenîbas izt. cieð. k. sal. pagâtnç

vajadzîbas izt. vienk. tagadnçpavçles izt.


60 Darbîbas vârds


I1. Bija jâlien aukstâ ûdenî, lai … tur ievçluðos bumbu.

a) izvelk, b) izvelktu, c) izvilkt, d) izvilktu2. Katru rîtu mçs ... ar saviem kolçìiem.

a) sasveicinam, b) sasveicinamies, c) sasveicinâmies,d) sveicinâm

3. … ilgi karstajâ saulç, citâdi dabûsiet saules dûrienu!a) neizturieties, b) neuzturaties, c) neuzturieties,d) neuzturâties

4. Ar ko tu tikko ... pa telefonu?a) sarunâji, b) sarunâjies, c) sarunâ, d) runâji

5. ... brîvajâs vietâs un netrokðòojiet!a) apsçþieties, b) sçdieties, c) sçþaties, d) apsçdieties

6. Lai kâ cilvçks …, visu vienmçr izdarît laikâ ne katrs spçj.a) pûlas, b) pûlçjas, c) pûlçtos, d) pûlâs

7. Ârâ ir kïuvis vçsâks, tâpçc … labi silti, lai nesaaukstçtos!a) apìçrbieties, b) saìçrbjieties, c) saìçrbities, d) saìçrbieties

8. Daþâdu dabas faktoru ietekmç laiks Latvijâ bieþi ... .a) mainîjas, b) mainas, c) mainâs, d) izmainâs

9. Lai ... par savu veselîbu, nemaz tik daudz laika nav nepiecie-ðams.a) parûpçties, b) rûpçties, c) parûpçtos, d) rûpçtos

10. Mçs ... tikties vçlreiz un darbu pabeigt kopîgi.a) sarunâjamies, b) sarunâjâm, c) norunâjâmies,d) runâjamies

11. Pilsçtas svçtkos satiekas arî mazpazîstami cilvçki un ... citsar citu.a) sarunâjâs, b) sarunâja, c) sarunâ, d) sarunâjas


II1. Vai arî jûs … satikties pie strûklakas?

a) runâjat, b) sarunâjat, c) norunâjât, d) sarunâjâties2. Cilvçki parasti ... svarîgas lietas, bet aizmirst nenozîmîgus

faktus.a) atcerçjâs, b) atceras, c) atcerçjas, d) atcerâs

3. Suòus speciâli apmâca, lai tie … pçc noziedzniekiem.a) dzenâtos, b) dzîtu, c) dzenâs, d) dzîtos

4. Mârci, ..., lûdzu, kopâ ar mani!a) nofotografç, b) fotografç, c) nofotografçjies

5. Jâ, ðoreiz mçs ... pie Roþu laukuma.a) satiekamies, b) satiksimies, c) satiksim

6. Daudzi cilvçki arî mûsdienâs labprât ... lauku pirtîs.a) mazgâjas, b) mazgâjâs, c) mazgâ

7. Ne visi kolçìi var savstarpçji ... .a) satikt, b) satikties

8. Tu vienmçr ... vecâkus?a) klausi, b) klausies

9. Ciemiòi ... namamâtei un devâs projâm.a) pateica, b) pateicâs, c) pateicas

10. Ginta, lûdzu, ... grâmatu skolotâjai Pabçrzai!a) atdod, b) atdot

11. Ðo grâmatu es lûdzu ... pçc trim dienâm!a) atdod, b) atdot

91. uzdevums

62 Divdabja formas

DIVDABJA FORMAS

92. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðu divdabi!Skaidrojiet sakâmvârdu nozîmi!

Kas nav ..., tas nav arî ... . ievârîta bûdamsKas ..., tas ... . darâms paceïamsMucâ ..., pa spundi ... . piecieðamo pazaudçts... sçtai visi pâri kâpj. sabrukuðai nokavçtsVilkos ..., nemauj kâ teïð. nepiecieðamo sçjis... nav, bet pïaut grib. pçrts bçgdamsKâda putra ..., tâda jâizstrebj. audzis iedamsJa pirksi ..., tad drîz pârdosi ... . barots panesamsKamçr darbs vçl ..., nevar gavilçt.Nesien priekð cita rîkstes, tad pats tapsi ... .No vilka nagiem ..., lâèa nagos iekritîsi.Nelielies, turpu ..., lielies, kad nâksi atpakaï.

/Latvieðu sakâmvârdi/

93. uzdevums.Veidojiet divdabjus ar izskaòâm -oðs, -oða! Lietojietnoteikto vai nenoteikto galotni!

IEzerâ (augt) ûdensrozes patîk daudziem.Visapkârt (dunçt) troksnis traucç strâdât.Mâte saíçra aiz rokas (raudât, dîkt) bçrnu un râva prom, vçl bi-ja saskatâmas tikai (plîvot) matu lentas.Juris izlçca no (iet) vilciena un (drebçt) pirkstiem centâs atrastbrilles.Visi gaidîja kâdu (nomierinât) vârdu.Vasarâ zem (ðalkt) bçrziem, reibinoði (smarþot) pïavâ vai pie (bur-buïot) strautiòa ir tik patîkami atpûsties.Vai âtri (zust) atmiòâs patveras bûtîba?


IILai avotam (raudât) viïòusauklçt nav grût,kad nakts ir tumða un gara. /F. Bârda/

Manas dzimtenes svçtie bçrzistâv pulciòos zilgani bâliun klusi (plaukt) rokâmsvçtî (dîgt) zâli .. /F. Bârda/

.. tu droði ej pâr zvana lauskâm,un tâs bûs (glâstît) kâ samts. /O. Vâcietis/

Vai maz gribçji rokâ justPârslu – (kûst) zvaigzni? /V. Belðevica/

Putni! Putni!Mazie dziedâtâji. Bçrnu koru (aizlûzt) balssspars un liegums. /V. Brutâne/

94. uzdevums.Veidojiet divdabjus ar izskaòâm -ams, -âms! Lietojietnoteikto vai nenoteikto galotni!

IÐie salâti taèu vairs nav (çst).Lietainos rudeòos lauku ceïi daþkârt nav (izbraukt).Veïas (gludinât) dçlis stâv kaktâ aiz durvîm.Pienâcis kartupeïu (rakt) laiks.(Nest) bija tik smags, ik pçc brîþa gribçjâs atpûtinât rokas. Tadliec (nest) zemç!Pieberiet mîklai (cept) pulveri, tas uzlabos garðu!Zinot, ka satiksim sen neredzçtu draugu, mûs pâròem (neizsacît)prieks.


64 Divdabja formas

II(Adît) adatas, (ost) spirts, (pûst) mûzikas instrumenti, (uzgaidît)telpas, veïas (mazgât) maðîna, ceïa (braukt) daïa, uguns (dzçst)aparâts, (stâdît) kociòi, cietais un ðíidrais (kurinât), gaïas (griezt)dçlîtis, (dzert) ûdens.

IIIDzelzs (kalt), kamçr sarkana.Ko nevar pacelt, tas arî (nepanest).Notikuðas lietas (neatgriezt).Izrunâts vârds (neatsaukt).Izliets ûdens (nesasmelt).Mîlestîba, uguns un klepus (nenoslçpt).


95. uzdevums.Veidojiet divdabjus ar galotni -is vai izskaòu -usi!

Latvijas meteoroloìisko novçrojumu vçsturç visaukstâkâ (bût)1941./42. g. ziema, kas ilga 4,5 mçneðus. Togad stabila sniegasega Latvijas austrumos (izveidoties) jau oktobra 2. dekâdç. Rîgaslîcis bija (aizsalt) vairâk nekâ 3 mçneðus. Bet visilgâk sniega sega(saglabâties) 1924. g. Gaiziòkalnâ – lîdz 12. maijam. Viszemâkât0 februârî ir reìistrçta Daugavpilî – termometra stabiòð ir(noslîdçt) lîdz - 430 atzîmei. Jâatceras, ka laikziòi par ziemu sâkrunât, tiklîdz diennakts vidçjâ gaisa t0 ir zem nulles.Arî pavasaros ir novçroti daþâdi dabas untumi. Kâ (atzît)speciâlisti, sausâkais gada mçnesis ir maijs. Neparasti, ka 1938.un 1941. g. maijâ Latvijas lielâkajâ daïâ neesot (lît) visu mçnesi.Pats ilgâkais putenis atzîmçts Rîgâ – tas (sâkties) 1988. g. 24.aprîlî un (ilgt) 20 stundas no vietas.Viskarstâkâs dienas vasarâ (bût) 1943. g. 28. augustâ (+36,40)un 1992. g. 11. augustâ (+360). 1939. g. vasarâ bija (apmâkties)tikai 10 dienas. Pçrkona negaisi visbieþâk (dârdçt) 1954. g. vasarâ– 52 dienas.


Neparasti silts (bût) 1978. g. novembris, pat mçneða beigâsvairâkâs vietâs t0 sasniedza +150. Îsta viesuïvçtra jeb orkâns(brâzties) pâri visai Latvijai 1969. g. 2. novembrî. Vçja âtrumsbrâzmâs (sasniegt) 40 m/sek.

/Pçc “Dabas un vçstures kalendâra1993. gadam”/

96. uzdevums.Veidojiet lokâmos darâmâs kârtas divdabjus! Lietojietnoteikto vai nenoteikto galotni!

ILidmaðîna ir (nolaisties), un pasaþieri izkâpdami ar acîm meklçsagaidîtâjus.Ilgi stâvçdams, sveèturis ir (nosûbçt). Pârliec (nosûbçt) sveèturicitâ plauktâ!Viòð atkal dusmâs ir (iekaist). Dusmâs (iekaist) cilvçkam mierîgijâsaskaita lîdz desmit.Kâpçc tu esi tâ (satuntuïoties)? Vai tad es vienîgais, re, cik apkârt(satuntuïoties) cilvçku!

IIKarstajâ saulç (izþût) zeme vietvietâm pat (saplaisât). Tikai çnai-nâkajos nostûros (patverties) sulîgs zaïums. Zeme gaida valgmitâpat kâ (izslâpt) ûdeni. Putekïainais gaiss ir smacîgs, liekas, kaputekïi pat âdâ (ieçsties). Vien spçcîga lietusgâze varçtu atdzî-vinât gan (nonîkt) laukus, gan (nogurt, nobçdâties) lauku kopçjus.

IIIKad pelîte (paçst), tad miltiòi rûgti.(Paçst) pelei speíis ir par tauku.Kas (izsalkt), tam rûgta maize salda.(Izsalkt) pat rutku miza salda.(Paçst) (izsalkt) nesaprot.Katrs (nogatavoties) auglis nokrît no koka pats arî bez plûkðanas.



66 Divdabja formas

97. uzdevums.Veidojiet divdabjus ar izskaòâm -ts, -ta! Lietojiet noteiktovai nenoteikto galotni!

1. Mâmiòas (izcept) tortç bija daudz rozîòu un magoòu.2. Par (atbildçt) dzejoli es saòçmu labu vçrtçjumu.3. (Nopirkt) grâmatai bija koðs vâks.4. Veikalos bija daudz Lîvânos (raþot) stikla trauku.5. Es beidzot saòçmu ilgi (gaidît) vçstuli.6. (Nobraukt) ceïa posmâ nebija nekâdu starpgadîjumu.7. Par ilgi (krât) naudu es nopirku datoru.8. Nesen (iestâdît) âbeles zaros uzplauka pirmie ziedi.9. Vakar (nopirkt) biïeti neizdevâs samainît.

98. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet s vai z!

Aizve-ts, nogâ-ts, pârcir-ts, salau-ts, nosvie-ts, nome-ts, aizpû-ts, sagrau-ts, aizne-ts, ieko-ts.

99. uzdevums.Veidojiet daïçji lokâmos divdabjus!

Runcis, (murrât) un çst (prasît), glauþas pie kâjâm. Saimniece,(sarunâties) ar savu Minci, ver vaïâ ledusskapja durvis.Pretî nâk bariòð zçnu, skaïi (smiet, trokðòot).Studenti, (piedalîties) arheoloìiskajos izrakumos, paplaðina savaszinâðanas.(Sveicinâties) cilvçks cilvçkam skatâs acîs. (Sasveicinâties) mçsuzlûkojâm viens otru. Kaimiòienes (sasveicinâties) apjautâjas parpavasara darbiem.Dita aizmiga, mûziku (klausîties). Arî citas meitenes, (klausîties)lietus lâðu nemitîgajâ plîkðíçðanâ, nemanot bija aizmiguðas.(Lekt, skriet, saliekties un iztaisnoties), sviedrus (slaucît), trençjasnâkamie olimpieði. (Trençties) ârâ, pa vasaru visi ir labi iedeguði.Sportistes, savâ starpâ (sacensties), cînâs par uzvaru.


100. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet s vai z!

Cen-damies, lau-dams, cir-dams, ne-dams, plç-dams, nome-dams,ko-dams, aizve-dams, nosvie-dams.

101. uzdevums.Veidojiet nelokâmos divdabjus!

Vilcienâ (lasît, adît,sarunâties) âtrâk paiet laiks.Íenguri pârvietojas (lekt).Daþi cilvçki atpûðas (medît), (ogot) vai (ruðinâties) mazdârziòos,citi – vienkârði (izklaidçties) un neko (nedarît).Nupat redzçju mâsu (stâvçt) pie loga un (apliet) puíes.Pieliekamajâ dzird peles (grabinâties).(Bût) Rîgâ, apmeklçjiet Latvijas Etnogrâfisko brîvdabas muzeju.Ceïð liekas îsâks, (iet) divatâ.Kâdreiz bieþi manîjâm kaimiòu (iet) gar mûsu kâpostu lauku.

102. uzdevums.Nosakiet, kâds divdabis (ar izskaòu -dams vai -ot) irjâlieto! Kuros teikumos der abi?

(Lasît) avîzi, viòð aizsnaudâs. (Snaust) râdîjâs sapòi.Paði kïûstam labâki, (rûpçties) par citiem. (Rûpçties) par slimo,aizrit daudzas dienas.Dûðîgi (ravçt), darbu pabeigsim pâris stundâs.(Sçòot) gadâs arî apmaldîties. (Maldîties) pa meþu, pagâja stun-das trîs.(Pârliet) indîgu ðíidrumu, jâuzmanâs, lai nenopil ne lâsîte. (Pâr-liet) indîgu ðíidrumu, mçs uzmanâmies, lai nenopilçtu ne lâsîte.

Vaicâju saulîtei, Vaicâju ziedonim,vakarâ (norietçt): ar gulbjiem (aizbraukt):kad nâksi atkal kad nâksi atkalmûs sasildît? vainagus vît?

/F. Bârda/


68 Divdabja formas

.. jau sirmie mâkonîði lasâsun, (drûzmçties) meþmalâ,par kalnu izaug tumði baigu.Vçjð (aurot) pâr meþu brâþasVçl brîdis … brîtiòð … mirklis mazs –un (krustoties) ðaltis gâþas. /F. Bârda/

Bet, kas (lielîties) pârdotVed uz tirgu pelavas,Tas kâ pelus, vçjam (ârdît),Zûd no ïauþu piemiòas. /J. Alunâns/

103. uzdevums.Darbîbas vârdus iekavâs pârveidojiet atbilstoðâs divdabjuformâs!

ITukuma pilskalns

Reiz kâdai vecai sieviòai, (nâkt) mâjâs ar þagaru kaudzi uz ple-ciem, pie pilskalna (uznâkt) miegs. Viòa (nolikties) gulçt un(iemigt). Te tâ pa miegam mana, ka kâds cilvçks to ved, lîdz kamçrviòa nonâk lîdz kâdâm lielâm dzelzs durvîm. Vedçjs ar troksniatdara durvis, un no lielâ trokðòa uzmostas arî sieviòa. Nu viòaredz, ka atrodas kâdâ greznâ dzîvoklî. Tur viena gultiòa un ðûpu-lis ar bçrnu. Te (ienâkt) kâds cilvçks un (likt), lai viòa auklç bçrnu.Sieviòa gan no sâkuma (negribçt) to darît, bet vçlâk (apdomâties)arî dara. Pçc laiciòa atnâk tas pats nepazîstamais, kas sieviòuatveda, uzmet viòai kaut ko uz galvas un, (paòemt) aiz rokas,(izvest) atkal ârâ. Kad sveðais cilvçks (noòemt) no sieviòas acîmsegu, tâ (atrasties) tai paðâ vietâ, kur iepriekð (gulçt). Tad nunepazîstamais (iedot) sieviòai kurvi ar naudu, (piekodinât), laiviòa nevienam nesaka, kur naudu (dabût). Un no tâ laika sieviòakârtîgi (apmeklçt) pilskalnu, (pârnest) sev mâjâs kurvjus ar nau-du.

/Latvieðu tautas teika/II

1. Esmu (pieçsties) lîdz acîm, darbs vairs nav ne prâtâ.2. (Paçst) (neçst) nesaprot.


3. Ilgi (neçst) cilvçku labâk likt mierâ.4. (Neçst) prâts uz jokiem nenesas.5. (Çst) pat nemanîju, cik ðíîvis âtri iztukðojâs!6. Ejot uz mâjâm, pa ceïam nopirku (çst).7. Âbolu plâtsmaize bija tik garðîga, ka tika (apçst) lîdz pçdçjam

gabalam.8. Ieraudzîju mâsu garðîgi (çst) plâtsmaizi un iekârojâs arî paðam.

104. uzdevums.Darbîbas vârdus iekavâs pârveidojiet atbilstoðâs divdabjuformâs! Izceltajiem vârdiem uzrakstiet sinonîmus!

Ezîtis, (piespraust) pie krûtîm zeltainu kïavlapu, jau rîta svîdumâstâvçja pie durvîm. Ðurp (atnâkt) ciemiòus viòð aicinâja iekðâdoties.Susuriòu ìimenç (augt) bija smalkas valodas pratçji. Tie nebïâvavis, mutes kâ vârtus (atplçst), tikai klusus, maigus vârdus pa pîk-stienam izpîkstçja.Susuriòa paps ar Susuriòu mammu jau pirms laika bija (pielavî-ties) pie dzîru galda, gan medus rauðus, gan cepumus nogarðot(neaizmirst). “Rauga pamaz (ielikt), (sakristies), milti (piedegt),”ðvepstçja Susuriene.Ar Sienâþu papu atkal cita nediena. Tas nemaz negribçja nâktiekðâ lielajâ istabâ. Jaunie radinieki sîkmanîði vien râdoties. Vçlâk(plâtîties) vien (staigât) – viòam pilnas kabatas ar zelta naudu,vçl varot ielûzt kroga istabai grîda no pârlieku lielâ smaguma.“Vai! Vai! Pa kuru laiku Sienâzis bagâtîbu (sakrât), visu vasarunetika (redzçt) strâdâjam”, brînîjâs kâds putns ar aplam (atklât)dabu, nekad (nemâcçt) îstâ brîdî vârdus pietaupît.Beigu beigâs visi laimîgi (sasçsties) pie galda. Vecâ Susuriene pa-manîjâs vçl iebâzt kabatâ veselu sauju kraukðíîgu cepumu.Kad visi jau dzçra Seska (atstiept) trejdevîto alus kannu, nevienamprâts vairs nenesâs íildoties. (Dzert) saldo alutiòu, to nopeltiedroðinâjâs tikai Sienâzis – tâds râvains kâ Vaidavas ûdens esot.Nu Vçzis, pârlieku pie sirds (òemt) Vaidavas ûdens nopelðanu,lûkoties lûkojâs, kâ Sienâzim sânos iekniebt. (Netrâpît) sânos,


70 Divdabja formas

pârknieba kabatu. Pa visu klonu izkaisîjâs Sienâþa bagâtîba.Nu tikko (sâkt) jandâliòam galu neviens neòçmâs paredzçt.

/Pçc S. Kaldupes/

105. uzdevums.Darbîbas vârdus iekavâs pârveidojiet atbilstoðâs divdabjuformâs!

Prieks

Mçdz sacît, ka prieka ðai dzîvç esot mazâk nekâ bçdu, (norûpç-ties) seju daudz vairâk nekâ (smaidît). Prieka avoti (saskatît) netikai saskarsmç ar reâlajâm dzîves parâdîbâm.Vairums cilvçku, gadiem ritot, (zaudçt) spçju sapòot, jo realitâteir pârâk vienkârða un skarba. Kâ realitâtes un sapòu sajaukumsir tas, ko varçtu nosaukt par gaidîðanas prieku. Tas ir prieks, kosaistâm ar priekðâ (stâvçt), ar (gaidît) cerîbu piepildîðanos. Gai-dîðana un (paredzçt) notikuma “izgarðoðana”, papildinot to arfantâzijâm, mums ir (sniegt) daþreiz vairâk pozitîvo emociju nekâpats notikums. Mirkïa nogaidîðana, pirms atveram (gaidît) vçstuli,svçtku sajûta pirms (ilgoties) tikðanâs. (Gaidît) un prieku (rosinât)notikumus varam saukt par gaismas avotiem dzîvç.Priekâ (pacilât) gaidas seviðíi raksturîgas bçrniem. Ar priekâ (dre-bçt) sirsniòu viòi gaida dzimðanas dienas rîtu.Prieka (pâròemt) cilvçkam izmainâs arî attieksme pret citu (teikt)vârdiem. Mçs kïûstam iecietîgâki un piedodoðâki. (Ielîksmot) cil-vçks ir arî daudz labâkâs domâs par sevi.

/Pçc “Kalendâra sievietçm”/

106. uzdevums.Darbîbas vârdus iekavâs pârveidojiet atbilstoðâs divdabjuformâs! Nosakiet, pie kuras grupas pieder izveidotiedivdabji!

IJânim bija kauns, to (dzirdçt), bet patiesîba vien bija.(Dzirdçt) kaut ko pa ausu galam, viòð to tûlît aizmirsa.Te jau nekas nav (dzirdçt).


Dzîvç ne viss noris gludi – veiksmes mijas ar neveiksmçm, pçdç-jâm (ieilgt), ne vienam vien liekas, ka (zust) pamats zem kâjâm.(Ieilgt) neveiksmçs daþreiz grûti saskatît kâdu cerîbas stariòu.Vai cilvçks (domât) tur varçja ko izdomât?Iepriekð (padomât), viòð to nebûtu (teikt).Aivis Tomiòð, (bût) pilsçtas peldbaseina direktors, to ir pârveidojislîdz nepazîðanai. Viòð ir (bût) vairâkâs pilsçtâs un (iepazîties) arðâdu bûvju speciâlistiem.Cilvçku dzîvç valda (neizprast) liktenis.Tie vârdi man ilgi bija palikuði (neizprast).

IIJânis, (augt) dusmas (savaldît), cieta klusu.(Savaldîties) viòð atkal atsâka runât.Virs galvas (skriet) mâkoòi, acu priekðâ – lçni (slîdçt) atmiòuainas ..Atmiòu ainas, lçni (slîdçt) acu priekðâ, izraisa savâdas skumjas.Atmiòu ainas, kaut lçni, tomçr (aizslîdçt), un priecîgais saviïòo-jums zudis.(Nogurt) Rasma bezspçkâ viens divi aizmiga.Ak vai, kâ ðodien esam (nogurt)!(Lûgt) viòð skatîjâs acîs.(Lûgt) skatienâ bija tik daudz cerîbu.Nu vienreiz ir gana (lûgt)!(Lûgt) viesi apsçdâs norâdîtajâs vietâs.

107. uzdevums.No darbîbas vârdiem iekavâs veidojiet divus daþâdusdivdabjus! Ja nepiecieðams, pievienojiet priedçkli!

Muzeja direktors detalizçti stâstîja par ekspozîcijâ (redzçt) unfondos (atrast).Ðî kontaktligzda nemaz nav (labot).“Latvieðu Avîzçs” (1834. gadâ) bija publicçts (ieteikt) uzvârdusaraksts.


72 Divdabja formas

Zâle pïavâ jau sen ir (pïaut).(Plaukt) ziedi, cik daudz prieka jûs radât cilvçku sirdîs!Ðîs sveces (degt) kûp.(Apsûnot) akmeni dârzâ pârvietoja tuvâk vârtiòiem.(Mirgot) uguntiòas te pazuda, te parâdîjâs atkal.

108. uzdevums.Daudzpunktes vietâ ierakstiet atbilstoðu divdabi! Turpinietstâstîjumu!

IDaba poðas rudenim

2002. gada augusts ar svelmaini karsto un sauso laiku ieies laikavçrotâju vçsturç. Cilvçki, bet vçl vairâk augu un dzîvnieku valstsir ... pçc lietus. Kraukïi lielajâ karstumâ lido ar ... knâbjiem, aiz-gûtnçm ... gaisu un ... organismu. Daudzviet sîkie strauti ir ...,tâpçc dzîvniekiem jâmçro tâlâks ceïð lîdz ezeram vai upei.... pïavâ, vçl augustâ ... rosîba – dîc kukaiòi, lido tauriòi, râpovaboles. No tâlienes ... bitçm vçl medus ievâkðanas laiks. Kukaiòusîkðanai un dûkðanai pievienojas sienâþi ar savu ... vijoles spçli.Tie sisina, ... zâlçs un krûmos. Pïavâs zied raudupes un vçlpie-nenes, tâpçc tâs ir dzeltenîgas. Zied ne tikai pïavas, arî ûdens.Zilaïìes, zaïaïìes ir vareni ... ûdenstilpçs.Daïa dzîvnieku mazuïu jau ... patstâvîgas dzîves gaitas. ... vilcçnigan vçl cieði turas pie vecâkiem. Kâdu gabalu tie jau dodas lîdzisaviem audzinâtâjiem, bet drîz vien atgrieþas midzenî, kur gaidavecâku ... laupîjumu. Ik pa laikam var redzçt ... dzçrvju un gulbjubariòus. Ar skatienu tos ..., cilvçki bieþi jautâ: vai jau lido prom?Bûs agrs rudens?

(Pçc J. Brikmaòa)II

Tik ... skatienu, bet klusu ... , viòð îsu brîdi noraudzîjâs melî. ...neizdomâsi, ko teikt, taèu ðis vçl uzdroðinâs acîs lçkt.Viòam ..., uzreiz visi aprima – pat muðu varçja dzirdçt ... .Kaimiòð pus pa jokam, pus nopietni stâstîja, ka viòð ... tik lielulîdaku.


Pa mâjas logiem labi ..., kas tur iekðâ notiek. Par ... tomçr nevie-nam nevajadzçtu stâstît, jo tenkas âtri izplatâs.Zçns ilgi gaidîja tçvu ..., bet ... drîz vien aizmiga saldâ miedziòâ.

109. uzdevums.Izceltâs teikuma daïas vietâ lietojiet konstrukciju aratbilstoðu divdabi! Pievçrsiet uzmanîbu vârdu secîbaiteikumâ!

Piemçram: Sçòotâji pamanîja ezçnu, kas savçlies kamolâ.Sçòotâji pamanîja kamolâ savçluðos ezçnu.

Ûdeni, ko izlçji, nevar sasmelt.Ko izlçji, vairs nesasmelsi.Kas par nebijuðu var pârvçrst to, kas izdarîts?Zvejnieks dodas meklçt laivu, kas viònakt pazuda.To, ko stâstîja vijolnieks, bûtu labi dzirdçt ikvienam.Strâdnieki no ceïa novâca kokus, ko vçtra bija nogâzusi.Viòi staigâja pa meþu, kur bija piesnidzis sniegs, un klusâmsarunâjâs.Kas var atsaukt to, kas bijis sen?Ugunis, kas mirgoja tâlumâ, te iedegâs spilgtâk, te nodzisa pa-visam.Maðînâ, ko atrada pilsçtas nomalç, bija kontrabandas preces.Tur nav nekâ, ko slçpt.Dîíî, kas ar zâlçm aizauga, nemâjo neviena zivtele.Tas, ko nesu, bija smags.Zem lapâm, kas rudenî nobira, kaut kas kustas.Pacel papîru, ko zçns nometa!Tas, ko gaidâm, aizvien vçl nerâdâs.Laiks, ko gaidâm, – kâds tas bûs?


74 Divdabja formas

110. uzdevums.Izvçlieties pareizo darbîbas vârda formu!

1. Ir rudenîga pçcpusdiena, un cilvçki, savos piemâjas lauciòos…, rok kartupeïus.a) lîkòâjuði, b) lîkòâdami, c) lîkòâjoði

2. Apkârt raugoties, var redzçt daudzus … stâvus.a) noliekuðos, b) noliektus, c) noliekoðos

3. ... cilvçki cenðas âtri pielasît grozus un spaiòus.a) sarunâjuðies, b) sarunâjoðies, c) sarunâdamies

4. Arî tikko … lietutiòð neaptur èaklos racçjus.a) uznâkuðais, c) uznâcoðais, d) uznâkoðais

5. Kartupeïus …, ïaudis sakopj dârziòus un steidzas uz mâjâm.a) norakdami, b) norakuði, c) norokot

6. Kâdreiz laukos bija parasts ugunskurâ cept kartupeïus. Tâdipelnos … kartupeïi ir miltaini un garðîgi.a) cepuðies, b) cepdamies, c) cepoðies

111. uzdevums.No darbîbas vârdiem veidojiet iespçjamâs divdabju formas!Ja nepiecieðams, pievienojiet priedçkli! Veidojiet nelielustâstîjumu, izmantojot izveidotos divdabjus!

1. Kârtot, slaucît, stumt, likt, òemt.2. Augt, greznot, cirst, mirdzçt, priecâties.3. Barot, slaukt, rûpçties, vârît, riet.4. Sçòot, tîrît, liet, ieinteresçties, atrast.5. Braukt, pakot, steigties, aizmirst, fotografçt.

112. uzdevums.Nosakiet, kuros teikumos ir divdabja teiciens! Mainietdivdabja teiciena atraðanâs vietu teikumâ!

1. Mirdzçdams gaisa balons cçlâs aizvien augstâk.2. Mirdzçdams saules staros, gaisa balons cçlâs aizvien augstâk.3. Fotogrâfs bija pamanîjis tuvojamies briedi un paguva to nofo-

tografçt.


4. Fotogrâfs, pamanîjis tuvojamies briedi, paguva to nofotografçt.5. Pavisam apjucis, puisis raudzîjâs gan uz dâvanu, gan uz lai-

mes vçlçtâju.6. Apjucis puisis raudzîjâs gan uz dâvanu, gan uz laimes vçlçtâju.7. Zvejnieks ilgi sçdçja laivâ, gaidot parâdâmies palîgus.8. Kâds zinâja stâstît, ka zvejnieks laivâ jau sen gaidot palîgus.9. Ciemos bija tik labi, turklât vecâmâte bija sarûpçjusi mazmeitai

kârumu – dzçrveòu dzçrienu ar saldçjumu.10. Vecâmâte, sarûpçjusi mazmeitai kârumu, ar nepacietîbu gai-

dîja viòu ciemos.

113. uzdevums.Pârveidojiet teikumus tâ, lai tajos bûtu divdabja teiciens!Ja nepiecieðams, papildiniet teikumus!

1. Rudenî sârtos, skâbos âbolîðus vectçvs rûpîgi savâca un no-glabâja ziemai.

2. Vecâ gada vakarâ mâjinieki un ciemiòi lçja laimes, un visap-kârt skançja joki un smiekli.

3. Ûdens krâca un gâzâs dambîtim pâri, drîz vien applûda netikai mâju pagalmi, bet arî tuvçjâs pïavas.

4. Egïu un prieþu galotnes tiecâs arvien augstâk debesîs un iz-auga kâ vareni, sudrabzaïi vârti.

5. Tâlajâ ceïâ noguruðie tûristi ar interesi klausîjâs gida stâstîju-mu.

6. Mediíi ir konstatçjuði, ka ârstçðana dod labâkus rezultâtus,ja slimniekam ir iespçja ar kâdu izrunâties.

7. Tâlâksçdoðie sarosîjâs, jo gribçja skaidri dzirdçt lektora atbil-des.

114. uzdevums.Nosakiet tekstâ divdabja teicienus! Lietojiet pieturzîmesto atdalîðanai!

Jau bija aizlîgoti Jâòi, aizvadîta Pçterdiena, un dzeguze beigusiiezvanît vasaras atnâkðanu. Sausie krastmalas lîèi bija jau nopïau-ti, tur gulçja karstajâ saulç apvîtuðas smilgas un baltie vîgrieþu


76 Divdabja formas

ziedi reibîgi smarþodami karstajâ tveicç. Pati upe vîgrieþu unbaldriâna smarþu iemidzinâta vçl snauda priekðpusdienas klu-sumâ. Kad noþuva rasa, pïavâs saradâs siena grâbçjas, kas skaïirunâjoties ârdîja vakardienas pïâvuma vâlus. Pïava sakustçjâs,smarþoja, kûpçja. Tikko jauðami garaiòi plûda pret sauli, gaissvibrçja kâ viegls zîda audums izkârts zem gaiðajâm vasaras debe-sîm. Vai pçrkons dimdçdams bûtu sadrebinâjis pamali? Ïaudispacçla galvas. Vîri nenopïâvuði visu pïavu âtri izlçma – vakardie-nas biezais siena klâjiens jâsamet kaudzç. Viòi strâdâja kreklusnometuði stumdami tuvâk siena vâlus celdami kraudami. Priedavsbija slavens kaudþu krâvçjs, un Minna, kura uzkâpusi augðâ mîcî-ja sienu, bija dûðîga palîdze. Kaudze slçjâs arvien augstâk, arvienmazâk vietas palika diviem cilvçkiem. Tad Minna iekliegdamâslaidâs lejup. Sakarsusi viòa nokrita kaudzes çnâ. Visur plûdajaunâ siena smarþa izklîzdama pâr laukiem, dârziem ieplûzdamaarî atvçrto istabu durvîs un logos.

/Pçc A. Dziïuma/

115. uzdevums.No divdabjiem iekavâs izvçlieties atbilstoðo! Kurosteikumos iespçjams lietot abus? Ar pieturzîmçm atdalietdivdabja teicienus!

IDainis atskrçja no skolas un (nometis, nomezdams) visu pa rokugalam âtrâk meklçja çdamo. Kaut ko (iekodis, iekozdams) trakâsteigâ atkal aizdrâzâs. Traukus (novâkusi, novâcot) vecâmâtepamanîja, ka puika uz galda aizmirsis dzîvokïa atslçgu.

IITçvs (nocirtis, nocirzdams) meþâ Ziemassvçtku eglîti uz mâjâmdevâs pa tuvâko ceïu, kaut arî taciòa vçl nebija (izbrista, izbrie-nama). No skolas (atgrieþoties, atgriezuðies) bçrni sajûsmâ parlielo egli lçkâja un spiedza. To (izgreznojuði, greznodami) patsakâvâs.


116. uzdevums.Papildiniet teikumus ar divdabja teicienu! Turpiniet tekstu,veidojot teikumus ar divdabja teicieniem!

IPavasarî tçvs bija atvedis divus kucçnus. Nolçmâm tos nosauktpar Lâci un Diksi. Pa vasaru kucçni labi paaugâs. Lâcis izskatîjâspçc îsta lâcçna, bet Diksis skraidîja viòam apkârt un raustîja viòaausis.

/Pçc A. Dziïuma/

IIKâds izmanîgs puika sçdçja uz akas malas. Garâm gâja zaglis.Puika òçmâs raudât. Zaglis pienâcis prasa, ko ðis raudot. “Kâ laineraudu”, puika atteic, “es atnâcu pçc ûdens, bet lielâ sudrabakrûze iekrita akâ. Nu gan mâjâs es dabûðu kûlienu!”

/Pçc indieðu pasakas/


IÈîçåô Çóáàòûé è ëàòûøñêîå ÿçûêîçíàíèå

Âûäàþùèéñÿ ÷åøñêèé ÿçûêîâåä È. Çóáàòûé (1855–1931) âèñòîðèè ëèíãâèñòèêè õîðîøî èçâåñòåí êàê ñïåöèàëèñò âîáëàñòè èíäèéñêîé è êëàññè÷åñêîé ôèëîëîãèè. Ïîêà íåäî-ñòàòî÷íî îñâåùåíà åãî ðîëü â èññëåäîâàíèè ëàòûøñêîãîÿçûêà è â ðàçâèòèè ëàòûøñêîãî ÿçûêîçíàíèÿ.

È. Çóáàòûé áûë îäíèì èç ïåðâûõ èíäîåâðîïåèñòîâ, øèðîêîèçïîëüçîâàâøèõ â ñâîèõ èññëåäîâàíèÿõ äàííûå ëàòûøñêîãîÿçûêà. Îí áûë çíàòîêîì ëàòûøñêîãî ÿçûêà è ëàòûøñêîãîíàðîäíîãî òâîð÷åñòâà, èíòåðåñîâàëñÿ ðàçâèòèåì íàóêè îÿçûêå â Ëàòâèè.Èçó÷åíèþ ëàòûøñêîãî ÿçûêà È. Çóáàòûé ïîñâÿòèë íåñêîëü-êî íàó÷íûõ òðóäîâ, íàïðèìåð, «Îá àëëèòåðàöèè â ëàòûøñêèõè ëèòîâñêèõ íàðîäíûõ ïåñíÿõ». Íåñêîëüêî åãî íàó÷íî-ïî-ïóëÿðíûõ ñòàòåé îïóáëèêîâàíû â æóðíàëå «Àóñòðóìñ».


78 Divdabja formas

Äëÿ èñòîðèè ëàòûøñêîãî ÿçûêîçíàíèÿ èíòåðåñíî èññëåäîâà-íèå âëèÿíèÿ ÷åøñêîãî ÿçûêîâåäà íà ôîðìèðîâàíèå ëèíã-âèñòè÷åñêèõ âîççðåíèé ëàòûøñêèõ ëèíãâèñòîâ, â ÷àñòíîñòèÊ. Ìþëåíáàõà è ß. Ýíäçåëèíà. Èìååò çíà÷åíèå èññëåäîâàíèåïåðåïèñêè Ê. Ìþëåíáàõà è È. Çóáàòîãî, â êîòîðîé çàòðîíó-òû âàæíûå âîïðîñû ñðàâíèòåëüíî-èñòîðè÷åñêîãî ñèíòàêñèñàèíäîåâðîïåéñêèõ ÿçûêîâ.

/È. Äðóâèåòå/

IIÎ Äèíàáóðãñêîì òåàòðå

Èçâåñòíûé àêòåð è ðåæèññåð òåàòðà èìåíè Ïóøêèíà ÏåòðÌèõàéëîâè÷ Ìåäâåäåâ â 1856 ãîäó áûë ïðèãëàøåí íà ðàáîòóâ Äèíàáóðãñêèé ðóññêèé äðàìàòè÷åñêèé òåàòð è ïðîðàáîòàëçäåñü äâà ñåçîíà. Â ñâîåé êíèãå «Âîñïîìèíàíèÿ» îí òàêîïèñûâàë ãîðîä: «Äèíàáóðã 1856 ãîäà áûë îäíèì èç áåäíåé-øèõ è ãðÿçíåéøèõ ãîðîäîâ Ðîññèè. Êðåïîñòü îò Ôîðøòàäòàñòîÿëà â ÷åòûðåõ âåðñòàõ è ñîåäèíÿëàñü ïîñòðîåííîé â 1841ãîäó äàìáîé è øîññå. Áëèç äàìáû áûëî ãðîìàäíîå ìåñòî,çàñòðîåííîå íà äâà óãëà îäíîýòàæíûìè äåðåâÿííûìè äîìà-ìè, âûõîäÿùèìè íà óëèöó. Ïîñðåäè äâîðà ñòîÿëî êðàñèâîå,äåðåâÿííîå çäàíèå, ýòî áûë òåàòð».

Îí ïèøåò, ÷òî áûë ïîðàæåí ïðåêðàñíîé îòäåëêîé òåàòðà,õóäîæåñòâåííûìè äåêîðàöèÿìè, èçîáèëèåì ðîñêîøíûõ êîñ-òþìîâ â ãàðäåðîáå.

Òåàòð íàõîäèëñÿ íà óëèöå, ïîëó÷èâøåé íàçâàíèå «Òåàòðàëü-íàÿ». Îòêðûòèå íîâîãî òåàòðà ñîñòîÿëîñü â 1857 ãîäó ïüåñà-ìè «Êîìíàòà ñ äâóìÿ êðîâàòÿìè», «Êîìíàòà ñ îòîïëåíèåìè ïðèñëóãîé» è âîäåâèëåì «Íîæêà».

Â æóðíàëå «Àðòèñò» çà 1890 ãîä áûëà òàêàÿ ðåöåíçèÿ: «Äèíà-áóðãñêèé òåàòð ïðåèìóùåñòâåííî îïåðåòî÷íûé».Â 1903 ãîäó òåàòð áûë âîîáùå çàêðûò ïîä ïðåäëîãîì íåñîîò-âåòñòâèÿ ïðîòèâîïîæàðíûì ïðàâèëàì.

/À. Ñòûêàí/


118. uzdevums.Tulkojiet!I

Îíè øëè ïî òîíêîìó ëüäó, ïîêðûòîìó ñíåãîì.Ëåñ, ñîñòîÿùèé èç îäíèõ ñîñåí, íàçûâàåòñÿ áîðîì.Îäåò îí áûë íå ïî ïîãîäå.Â æóðíàëå îïóáëèêîâàíà ñòàòúÿ, íàïèñàííàÿ ïðîôåññîðîìÈâàíîâûì.Âñå ñåðüåçíî ãîòîâèëèñü ê çàñåäàíèþ, ñîñòîÿâøåìóñÿ íàïðîøëîé íåäåëå. Â äîêëàäå, íàïèñàííîì ïðåïîäàâàòåëåìêàôåäðû ðóññêîãî ÿçûêà, áûëè ðàññìîòðåíû òðóäíûå âîïðî-ñû ñèíòàêñèñà.Ñòóäåíòû çàäàëè ìíîãî âîïðîñîâ ïðåïîäàâàòåëþ, íàïèñàâ-øåìó èíòåðåñíûé äîêëàä ïî ôðàçåîëîãèè.

II1. Ñ òî÷êè çðåíèÿ ñåìàíòè÷åñêèõ îòíîøåíèé âñå ïàðû ëåê-

ñåì ëèòîâñêîãî è ëàòûøñêîãî ÿçûêîâ ðàçäåëåíû íà 3ãðóïïû: 1. – äåðèâàòû, èäåíòè÷íûå ïî ñâîåé ôîðìå è ïîñåìàíòèêå; 2. – äåðèâàòû, èäåíòè÷íûå ïî ñâîåé ôîðìå,íî ÷àñòè÷íî ðàçëè÷àþùèåñÿ ïî ñåìàíòèêå; 3. – äåðèâàòû,èäåíòè÷íûå ïî ñâîåé ôîðìå, íî ïîëíîñòüþ ðàçëè÷àþùèå-ñÿ ïî ñåìàíòèêå.

2. Â ñëîâàðå íàõîäèì ëåêñåìû, âîîáùå íå óïîòðåáëÿåìûåâ ñîâðåìåííîì ëèòåðàòóðíîì ÿçûêå.

3. Áîëåå ñòðîãèå êðèòåðèè èñïîëüçóþòñÿ ïðè çàèìñòâîâàíèèòåðìèíîâ ñî ñâîåîáðàçíûìè èíîÿçû÷íûìè ôîíåòè÷åñêè-ìè, ìîðôîëîãè÷åñêèìè è äðóãèìè ïðèçíàêàìè èç êîí-êðåòíûõ ñîâðåìåííûõ ÿçûêîâ.

4. Ôóíêöèè òîïîíèìà â äàííîé ñòàòüå àíàëèçèðóþòñÿ òîëü-êî íà ëåêñè÷åñêîì óðîâíå.

5. Ïîñòôèêñàìè íàçûâàþò àôôèêñû, íàõîäÿùèåñÿ ïîñëåêîðíÿ èëè îñíîâû. Îíè äåëÿòñÿ íà ñóôôèêñû è ôëåêñèè.

6. Íàó÷íàÿ ðå÷ü õàðàêòåðèçóåòñÿ îáèëèåì ñëîâ – òåðìèíîâ,òî÷íî âûðàæàþùèõ è îáîçíà÷àþùèõ íàó÷íûå ïîíÿòèÿ:ìàññà, ãåëèé, îòòàëêèâàíèå è äð.

7. Åñëè ñðàâíèòü òåðìèíîëîãèþ ðàçëè÷íûõ îáëàñòåé, òî êî-ëè÷åñòâî èíîÿçû÷íûõ çàèìñòâîâàíèé â íèõ íåîäèíàêîâî.

118. uzdevums

80 Vârdu saistîjums teikumâ

VÂRDU SAISTÎJUMS TEIKUMÂ

119. uzdevums.Vârdus iekavâs saskaòojiet dzimtç, skaitlî un locîjumâ arattiecîgajiem lietvârdiem!

1. Austrijas (skaists) kalni un ielejas priecç tûristus.2. Austrijas (skaists) ielejas un kalni priecç tûristus.3. Beidzot ieradâs (gaidîts) profesors un docente.4. Beidzot ieradâs (gaidîts) docente un profesors.5. Tikai tagad atradu (pazaudçts) pildspalvu un zîmuli.6. (Jauns) kanna un spainis ir pilni ar ogâm.7. (Jauns) spainis un kanna ir pilni ar ogâm.8. (Izsalcis) zçni un meitenes notiesâja ne vienu vien porciju sâ-

tîgâ çdiena.9. (Izsalcis) meitenes un zçni notiesâja ne vienu vien porciju sâ-

tîgâ çdiena.10. (Izsalcis) lapsa un vilks nav nekâdi draugi.11. (Izsalcis) vilks un lapsa nav nekâdi draugi.

120. uzdevums.Svîtriòu vietâ ierakstiet galotnes! No darbîbas vârdiemiekavâs veidojiet divdabju formas!

1. Diâna un Zita ir konduktor- .2. Ansis un Zita ir konduktor- .3. Jau agrâ pavasarî pilsçtas nomales pïavas ir zaï- .4. Lauki un pïavas visapkârt ir zaï- .5. Izstâdes paviljons un viesu mâja jau ir (uzcelt).6. Brâlis ar mâsu jau ir (atnâkt) un (apsçsties) 12. rindâ.7. Tu un es atnâc- vieni no pirmajiem.8. Tçvs un mâte jau ir (pârnâkt) no darba.9. Vçl pavisam maz sçòu ir (salasît).10. Daudz lîdzekïu ir (iztçrçt) robeþas nostiprinâðanai.11. Puse dalîbnieku jau ir (ierasties).12. Daïa ienâkuma deklarâciju ir (pârbaudît).13. Daïa naudas vçl nav (iztçrçt).


121. uzdevums.No izceltajiem darbîbas vârdiem iekavâs veidojietdivdabju formas! Pârçjos vârdus iekavâs lietojietvajadzîgajâ formâ!

1. Laikrakstam (“Izglîtîba un Kultûra”) ir daþâdi informatîvipielikumi.

2. (“Izglîtîba un Kultûra”) ir daþâdi informatîvi pielikumi.3. Daudzi labprât pârlasa Zigmunda Skujiòa (“Jâtnieks uz lo-

des”) un (“Zibens locîðana”).4. Daudzi labprât pârlasa Z. Skujiòa darbus (“Jâtnieks uz lodes”)

un (“Zibens locîðana”).5. Tu un es (braukt) uz skaisto Kurzemes vidieni.6. Gar parka celiòiem (izaugt) ozoliòi un nesen stâdîtâs liepas.7. Cik pûïu (ieguldît) darbâ, tik panâkumu (sagaidît).8. (Jauns) reþisors un reþisore gatavo Ziemassvçtku programmu.9. Individuâlajâ uzòçmumâ (“Kurzemes ozols”) izgatavo durvis

un logu râmjus.10. (“Kurzemes ozols”) izgatavo durvis un logu râmjus.11. Katra mçneða pirmajâ un otrajâ (datums) notiek komerciz-

stâde.12. Bçrzu un kïavu (sula) pavasarî ir îsts spçka dzçriens.13. Nesen (nopirkt) maizes kastei un sâls trauciòam jau ir no-

berzta krâsa.14. Mârîte un es tur nemaz neesam (bût).

122. uzdevums.Vârdus iekavâs lietojiet atbilstoðâ formâ vienskaitlî vaidaudzskaitlî!

1. Pirmais un otrais (kurss) eksâmenus jau ir nokârtojuði.2. Pie klçts zem jumta stâv jaunais un vecais (traktors).3. Cilvçkam parasti labâ un kreisâ (roka), tâpat arî (pçda) nav

pilnîgi vienâda garuma.4. (Jauns) firmas izpilddirektors un lietvede dokumentâciju kârto

latvieðu un angïu (valoda).5. Sâkumskolas skolçni ir sagatavojuði ziedu un lapu (kolekcija).


82 Lietvârds

6. 17. jûlijâ Ziemeïeiropas valstîs gaisa (temperatûra) bûs no +90

lîdz +210.7. Profesors konsultç (ceturtdiena).

ATKÂRTOJUMAM

123. uzdevums.Darbîbas vârdu formas uzrakstiet pareizi!

Rakstat, pardomasim, padzilinam, jadodas, salapiju, salidzinam,japiekeras, slaukamies, satiekas, iegipse, ieintrigeju, lielijaties,neðaubijos, liekas.

124. uzdevums.Darbîbas vârdu formas uzrakstiet tagadnç un pagâtnç!

Piekritu, fotografejamies, smelu, ieduru, lecu, izsargajaties, plom-bejat, izplapajaties, nepretendeju, aizvedam, velejam, klauvejam,apmacas, viesojas, debatejam.

125. uzdevums.Sveðvârdus uzrakstiet pareizi!

Restauracija, restaurators, etide, kredits, iluzija, angina, honorars,albums, privats, privatizacija, sistema, sistematisks, kantrimu-zika, muzikals, vandalis, vandalisms, biblioteka, bibliotekare.

126. uzdevums.Vârdus iekavâs uzrakstiet pareizâ formâ!

Pilsçtas (jaunais audumu veikals) vakar bija preèu pievedums.Ðodien ir daudz pircçju. (Ðis veikals) pârdevçjâm ir daudz darba.(Vecâkâ pârdevçja) ir jâpârdod (plâni zîda un kokvilnas audumi),bet (jaunâkâ pârdevçja) pârziòâ ir (vilnas audumi). Vecâkas sie-vietes parasti interesçjas par (daþâdi vilnas audumi). Nupat divas

Vârdu saistîjums teikumâ / Atkârtojumam


vecâkas kundzes iegâdâjâs 2,5 metrus (vienkrâsains vilnas audums).(Skaïie skolas jaunieði) vislabâk patîk (kokvilnas audumi) ar (koðiezîmçjumi). Lûk, (jauna meitene) nopirka (baltais zîda audums)ar (melni un sarkani punktiòi).

127. uzdevums.Vârdus iekavâs uzrakstiet pareizâ formâ!

Tiklîdz laiks kïuva (silts un jauks), mçs ar Jâni, paòçmuði vecâkasgultasdrçbes un segas, uzkâpâm (plaða kûtsaugða) un apgûlâ-mies (pçrnie salmi). Caur jumta spraugu mirdzçja (spoþas zvaig-znes) un bija dzirdamas putnu (vakara dziesmas). Klausoties(skaïâs klaigas), drîz vien aizmigu.Es pamodos, it kâ (slikts sapnis) bûtu nosapòojis. Visapkârt bijatumðs un kluss. (Tâls purvs) kliedza (atlidojuðâs dzçrves), rûcarubeòi, (pârplûduðas pïavas) pçkðíinâja pa (gara ziema) (novâjç-juðas pîles).

/Pçc K. Griguïa/

128. uzdevums.Izlabojiet kïûdas prievârdu lietojumâ!

1. Dârzkopji interesçjas par no citâm valstîm ievestajiem krâð-òumaugiem.

2. Referâtâ analizçðu situâciju lauksaimniecîbâ pa daþâdâm jo-mâm.

3. Nosauciet vârdus, kas sâkas uz burta “í”!4. Paòem, lûdzu, kopiju arî priekð manis!5. Es pie tâ tik tieðâm neesmu vainîgs.6. Humanitârâs fakultâtes Domes sçdç tiks izskatîts jautâjums

sakarâ ar stipendijâm.7. Jau vairâkus gadus Andrejs strâdâ kâ ðoferis uz smagâs auto-

maðînas.8. Jûnijâ ik dienu vârâm kompotu no rabarberiem.9. Viss ir darîts likumîgi – uz ostas pârvaldes rîkojumu.10. Pie gaïas konservu gatavoðanas jâievçro vairâki noteikumi.


84 Atkârtojumam


1. a) Valde pieòçma ieteikto risinâjumu.b) Valde pieòçma ieteikto lçmumu.c) Valde pieòçma ieteikto atrisinâjumu.

2. a) Jânîtis iegâja virtuvç.b) Jânîtis ienâca virtuvç.c) Jânîtis aizgâja virtuvç.

3. a) Mâte no klaipa pârgrieza biezu riecienu.b) Mâte no klaipa sagrieza biezu riecienu.c) Mâte no klaipa nogrieza biezu riecienu.d) Mâte klaipam nogrieza biezu riecienu.

4. a) Pazvani man ðovakar!b) Piezvani man ðovakar!c) Sazvani man ðovakar!d) Atzvani man ðovakar!

5. a) Daudziem tagad nav darba.b) Daudziem tagad nav darbu.c) Daudziem tagad nav darbs.

6. a) Es noðuvu jaunu kleitu.b) Es pieðuvu jaunu kleitu.c) Es saðuvu jaunu kleitu.d) Es uzðuvu jaunu kleitu.

7. a) Mums bieþi pietrûkst laiku.b) Mums bieþi pietrûkst laiks.c) Mums bieþi pietrûkst laika.

8. a) Cik slapjð ir tavs mçtelis!b) Cik slapð ir tavs mçtelis!c) Cik slapjs ir tavs mçtelis!

9. a) Nâkamnedçï beidzâs mâcîbas.b) Nâkamnedçï jâbeidzâs mâcîbâm.c) Nâkamnedçï beigsies mâcîbas.d) Nâkamnedçï jâbeidzas mâcîbâm.


10. a) Mâsa aizsûtîja vçstuli Mârim Vçtra.b) Mâsa aizsûtîja vçstuli Mârim Vçtram.c) Mâsa aizsûtîja vçstuli Mârim Vçtrai.

11. a) Magnolijas zieds ir tik krâðòð!b) Magnolijas zieds ir tik krâðòs!c) Magnolijas zieds ir tik krâðòis!

12. a) Kâ jûs vçrtçjat meþu izcirsðanu?b) Kâ jûs vçrtçjat meþu izcirzðanu?c) Kâ jûs vçrtçjat meþu izcirðanu?

13. a) Tik tâlam braucienam man nav naudu.b) Tik tâlam braucienam man nav naudas.c) Tik tâlam braucienam man nav nauda.

14. a) Notiek diskusijas par Latvijas zveiniecîbas nâkotni.b) Notiek diskusijas par Latvijas zvejniecîbas nâkotni.c) Notiek diskusijas par Latvijas zveijniecîbas nâkotni.

15. a) Pusdienlaikâ saule bija vis spoþâkâ.b) Pusdienlaikâ saule bija visspoþâkâ.c) Pusdienlaikâ saule bija vispoþâkâ.d) Pusdienlaikâ saule bija viss spoþâkâ.

16. a) Cik zvaigzòainas debesis ðonakt!b) Cik zvaigþòainas debesis ðonakt!c) Cik zvaigþnainas debesis ðonakt!d) Cik zvaigznainas debesis ðonakt!

130. uzdevums.Nosakiet, pie kuras vârdðíiras pieder izceltie vârdi!

I1. - Vai durvis ir ciet?2. - Jâ, es tâs cieði aizvçru.3. - Ciet klusu!4. Brokastîs mçs çdâm cieti novârîtas olas.5. Ðie sausiòi gan ir cieti!6. Vai tu ilgi cieti sâpes?


86 Atkârtojumam

II1. Atstâj durvis vaïâ!2. Mazajam Jancim dota pârâk liela vaïa.3. Vai Vaïa ir tâ tur skuíe?4. Sîkie lîdz vakaram pamesti savâ vaïâ.5. Daiga bija vienîgâ ar vaïâ palaistiem matiem.6. Suns cepumu ilgi vâïâ pa zemi.

131. uzdevums.Lieciet garumzîmes!

IMeteòi

Musmaja, Vidzemes augstienes ziemeïu nogaze, Metenis bija lieladiena – gan pats par sevi, gan vecmamuïas dzimðanas diena.Tadas parasti nevienam nesvinejam, bet 17. februarim visi gata-vojas jau laikus. Meteòos varija mieþus, tie bija vajadzigi svinibuedienam; musmaja ta bija zupa ar seðam cukas puskajam (tikmes maja bijam cilveku), divam pusausim (ciemiòiem, ja atbrauks)un pusi ðòukura. Klat vel cuku pupas un kartupeïi. Ðausmigsgardums!Pec tam visi ìerbas uz aru. Lielakam bernam (man) vecmamuïauzkara ðíersam par plecu ganu kuliti un ielika ar skaitu katrambraucejam vienu mieþu piragu. Un visi sviniga gajiena prom uzÐuòu kalnu, zem kura pïava gandriz vienmer rudeni appludaun sasala ledu, ko daþreiz pat noslaucija, lai leja ragaviòas aiz-lidotu talak.Pirmie vienmer nolaidas papa ar gaviïnieci vecmamuïu. Kad lai-das leja, vecmamuïa noskaitija: “Vizi, vizi, Meteniti, cukas kajakulite.”Mes, berni, vizinajamies un, ragaviòas kalna velkot, stridejamieslidz vakaram vai raudadami, kad kads kritot bija pastiprak sa-sities un ari visi piragi apesti.Daþreiz ciema atbrauca abi vecmamiòas braïi, tad Meteòu prog-ramma vel bagatinajas ar vizinaðanos mikstas ormaòa kamanaspa lielceïu, ormaòa pulkstenim zvanot.


Kad parbraucam maja, bija jau saklats vakariòu galds. Paedam.Tad papa òema cîtaru un speleja. Vispar Meteòi palikuði atmiòaka liela izeðanas un bernu prieku diena. Visa galda tik daudz unviss tik gards. Ari cukas ðòukurs tika atdots bernam – skrîveïam,kuru domaja vairak skolot, lai iznaktu rakstitajs. Musmaja tasvisvairak krita bralim, un kumoss – sunitim, jo Meteòdiena visimajdzivnieki bija seviðíi jaapmiïo un ar labu gardumu japaciena.

/Pçc M. Vanagas/

IIKa viss ðai pasaulç, ari valoda mainas. Vârdu krâjuma nemitigikaut kas nâk klât un kaut kas novîst, nokalst, aizmirstas, jo navbijusi vajadzîba pçc ta. Vardu krajuma izmaiòas noris arî aizgu-vumu rezultâta. Mçs zinam, ka ir tuvu radniecîgas valodas, irvalodas ar daþâdam radniecibas pakâpem. Ir daþadas – gan zi-nâtniskas, gan nezinâtniskas hipotçzes par to, ka radusies valodudaudzveidiba un kas tomçr visam ðîm valodam pamatâ ir kopigs.Ir mçìinâjumi atrast cilveku kopîgo pirmvalodu kâ pirmtçvu unpirmmâti visai cilvecei. Un tad pçtit, kâ valodas atðíîrâs, atdalîjas,sazarojas un sakuploja.Ðâ vai tâ, tomer ir skaidrs, ka pat bez îpaðas iedziïinâðanas valod-niecîbas finesçs varam bût neðaubîgi droði par to, ka visas dzîvasvalodas vienmçr vçstures gaita ir padziïinâjuðas savu vârdu kra-jumu ar jaunvardiem, jaunveidojumiem, atvasinâjumiem, aizgu-vumiem vai kalkâm, ko nu kuro reizi, vai ar visiem vienlaikus, tâjebkurâ laika sprîdi atrodot veidu un lîdzekli, ka izteikt vajadzigodzives realitâti.

/B. Ðiliòa/

132. uzdevums.Lieciet tekstâ pieturzîmes!

Daþi padomi ceïotâjiem

Pirms brauciena rûpîgi pârdomâjiet uz kâdu valsti dodaties unkâpçc pçc tam sastâdiet aptuvenu lîdzi òemamo lietu sarakstuievçrojot vienu ïoti bûtisku pamatprincipu – neko lieku!Bez visa pârçjâ ceïojuma laikâ iespçjams varçsiet iztikt taèu divaslietas – dokumentus un naudu – gan sargâjiet îpaði rûpîgi!


88 Atkârtojumam

Vispirms – par dokumentiem. Tev bûs nepiecieðama pase (ja pasesvçl nav, tad vecâku pilnvara kas apstiprinâta pie notâra), kâ arîvisi pârçjie ceïojuma dokumenti ieskaitot apdroðinâðanas polisiun transporta biïetes (autobusa vilciena lidmaðînas u. c.).Par naudu viss it kâ bûtu skaidrs bez komentâriem jo vairâk jolabâk. Ja brauciena cenâ ierçíinâta arî çdinâðana naktsmîtnesun ekskursijas tad gan pârâk neaizraujieties ja nu vienîgi mâjinie-kiem gribat atvest kâdu suvenîru vai paðam kas ïoti sakârojas ..Pirms brauciena mainot latus tâs valsts valûtâ uz kuru dodatiesvismaz aptuveni derçtu parçíinât cik naudas bûs nepiecieðams.Nav slikti ja lîdzi paíersiet kâdu “lieku” dolâru visâdiem gadî-jumiem.

/”Tilts” Nr.5/

133. uzdevums.Tekstu sadaliet teikumos un lieciet vajadzîgâs pieturzîmes!

Kâ pûce mâcîjusies runât

Dievs radîdams visus putnus katram pieðíîris savu valodu tikpûce palikusi bez valodas par to tâ noskumusi un nav zinâjusiko iesâkt pçdîgi viòa ilgi domâjusi un nolçmusi iet skolâ pie cil-vçka bet îsto dzîvokli nezinâdama tâ ieskrçjusi vistu kûtî noíçrusivistu un notiesâjusi gardu muti saimniece nâkusi vistas barot unvienu vistu neatradusi saukusi kur vista kur vista no saimniecespûce izbijusies un aizskrçjusi uz meþu saimnieces vârdus pûceneesot aizmirsusi un saukusi kur vist’, kur vist’ ko viòa vçl tagaddarot.

/Latvieðu tautas teika/

134. uzdevums.Tekstu sadaliet rindkopâs un teikumos! Lieciet vajadzîgâspieturzîmes!

Skolas kalna stâsts

Liela kalna pakâjç atradâs maza skola ne koki ðalca ap ðo kalnune vasarâ puíes ziedçja tikai pelçkas çnas kâ pelçkâ miglâ ietinu-ðâs lçni slîdçja apkârt tâpçc arî jaunais skolotâjs pamazâm visu


sâka redzçt pelçkos toòos tikai âbece kam uz vâka spoþi baltsgailis ar sarkanu seksti bija vienîgais koðums ðajâ pelçkajâ pasaulçte kâdu nakti notika negaidîti brînumi no âbeces vâka bija aizbç-dzis ðis krâðòais ausmas putns nu tikai skolotâjs aptvçra ka ilgojaspçc spoþi baltâ âbeces gaiïa ka gaida to atgrieþamies un ka pasau-le ir kïuvusi vienmuïâka bet nâkamajâ naktî noklab durvis atve-roties noklab aizveroties un pazuduðais gailis ir klât es tev atnesutrîs brînumsçkliòas priecîgi sauc rîta ausmas putns pirmo iesçjtajâ pagalmâ kur tu vçlies lai tevi visilgâk atceras otro iedod tamceïa gâjçjam kurð gribçs aiziet pasaulç bet treðo sçkliòu uzdâvinitam kurð atzîsies ka ir patiesi laimîgs viòð vçl pamâca es jau ganbrînumiem neticu bilst skolotâjs tomçr visas trîs sçkliòas paòemun rûpîgi noglabâ.

/Pçc S. Kaldupes/

135. uzdevums.Sakârtojiet vârdus tâ, lai veidotos sakâmvârds (tas sâkasar izcelto vârdu)!

Nerauj âbolu bûs zaïu nokritîs gatavs pats.Suni par aitu kad barot pie vçlu kûts vilks tad.Draugu pie pilnas daudz bïodas.Bet negrib çst grib kâjiòas slapinât zivtiòas kaíis.Asti jo glauda kaíi ceï jo.Nelaime atslçgas un nâk logu pa durvîm caurumu laime pa.Ïaunâ es viens labâk sabiedrîbâ nekâ.Prâts neredz drîz to acis ko aizmirst.Pasargâ ar pats ienaidniekiem tikðu mani draugiem no galâ.

136. uzdevums.Mainiet vârdu formu un sakârtojiet tos tâ, lai veidotossakâmvârds (tas sâkas ar izcelto vârdu)!

Sirds kam laimçties tas droðs.Spîdçt nâkt bçdas pçc prieki saule lietus pçc.No mute nekrist jumts cepts zvirbulis.


90 Atkârtojumam

Istaba tu kad degt nenodegt nesmejies cits ka pirts pats.Bet dzîvot kâ nedzîvo varçt gribçt kâ.Neprast tas nemirst bads kauns kas.Sirds ledus mutç medus.Actiòas neòemt mutîte redzçt pretî sirsniòa gribçt.Tirgus divas sievas tad ir gatavs zoss viena un.

137. uzdevums.Mainiet vârdu formu un sakârtojiet tos tâ, lai veidotossakâmvârds!

Cilvçks ja viòð pazît draugi gribçt tad skatîties kâdi.Atdarît acis neatvçrt kas maks.Kad lâcis nedalît meþs vçl âda.Lielgabals neðaut ar zvirbuïi.Vçders bût raibs dzenis kâ dzîve.Tâlums labâk draugs nekâ brâlis tuvums.Parâdi gulties bez labâk nekâ vakariòas ar celties.Acs un baïíis no sava izvilkt papriekðu no tad otrs skabarga.Lielâka zoss izskatîties kaimiòð vista vienmçr pats par.

138. uzdevums.Atrodiet izteicienam kreisajâ pusç pçc satura atbilstoðuizteicienu labajâ pusç!

I1. Veikals ir ciet. 1. Palaid mani!2. Laid mani vaïâ! 2. Viòu atbrîvoja.3. Durvis ir ciet! 3. Durvis ir atvçrtas.4. Turi abas acis un ausis vaïâ! 4. Es gribu gulçt.5. Mana balss ir ciet! 5. Nav laika!6. Viòð tika palaists vaïâ. 6. Iesnu dçï nevar paelpot.7. Ver vaïâ! 7. Atver!8. Ja pieturçsies sals, upe drîz 8. Durvis ir aizvçrtas (vai

bûs ciet. aizslçgtas).


9. Mans deguns ir ciet. 9. Bçrni visu dienu spçlçjâsvieni paði, bez uzraudzîbas.

10. Durvis ir vaïâ! 10. Es esmu aizsmakusi.11. Man acis krît ciet! 11. Esi uzmanîgs!12. Nav vaïas! 12. Veikals ir slçgts.13. Bçrni augu dienu spçlçjâs 13. Pârâk liels troksnis.

savâ vaïâ.14. Vai, ausis krît ciet! 14. Ja pieturçsies sals, upe drîz

aizsals.

II1. Malt niekus. 1. Modinât.2. Bez sava gala. 2. Lîkumains ceïð.3. Vairs neiet nekâdâ jçgâ. 3. Satumst.4. Celt augðâ. 4. Uz galda ir ïoti daudz

çdienu.5. Krist kârdinâðanâ. 5. Visur.6. Viòiem ir ðaura rocîba. 6. Nespçt atteikties no kaut kâ.7. Tas nav nekas liels. 7. Viòam ïoti sagribçjâs

saldumu.8. Galds lûst no pârpilnîbas. 8. Runât par kaut ko

nenozîmîgu.9. Asaras plûst aumaïâm. 9. Neveicas, iet slikti.10. Ceïð iet lîèu loèu. 10. Viòð ïoti sadusmojâs.11. Viòam uznâca kâre pçc 11. Ïoti daudz, bez skaita.

saldumiem.12. Sçòu ðogad pârpârçm. 12. Tas ir nesvarîgs, nebûtisks.13. Viòð no tiesas noskaitâs. 13. Viòiem ir grûti iztikt.14. Jau metas tumðs. 14. Rûgti, daudz raudât.15. Visâs malu malâs. 15. Sçòu ir ïoti daudz.


92 Atkârtojumam

139. uzdevums.Uzrakstiet ðiem izteicieniem citus pçc satura atbilstoðusizteicienus!

1. Sçdçt dîkâ.2. Òemt virsroku.3. Tas labu galu neòems.4. Izmirkt caurcaurçm.5. Nu ir cauri.6. Klupt virsû (kâdam).7. Viòð runâ bez jçgas.8. Lai tur vai kas.9. Pa otram lâgam.10. Viòð dzîvo pârticîbâ.11. Darbs jau galâ.12. Laika vçl atliku likâm.13. Ðermuïi skrien pâr kauliem.14. Ciest klusu.15. Grâmata nesen nâkusi klajâ.

931. – 10. uzdevums139. uzdevums

94 Lietvârds


Datorsalikums. Parakstîts iespieðanai 2.07.2003. g.Izdevçjdarbîbas reìistr. apliecîba Nr. 2-0197.Formâts 60x90/16; 6 iespiedl., 4,36 izdevn. l.

Pasûtîjuma Nr. 60. Metiens 250 eks.Iespiests DU izdevniecîbâ «Saule» —

Saules iela 1/3, Daugavpils, Latvija, LV–5400. 2003. g.

R. Rimða, I. Saukâne. Uzdevumi un vingrinâjumi latvieðuvalodas praktikumâ. – Daugavpils: Saule, 2003. – 96 lpp.

Maketçtâja: Marina StoèkaTeksta salicçjas: Vita Ðtotaka, Inese Kupre

Documents

UZDEVUMI UN VINGRINÂJUMI LATVIEÐU VALODAS … · 6 Lietvârds Mans bçrniòð, mazais bçrniòð, mana sirsniòa, mans labais draugs, mîïâ mâmiòa, skaistâ Madona, docents