Vienotîbå spéksLatvijas Brîvoarodbiedrîbusavienîbasinformatîvaisizdevums

INFLÅCIJANr. 2 (4) 2006

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba aicina aktîvi diskutét par nekustamå îpaßuma nodokli

Savienîbas eksperti uzskata, ka jå-pårskata valdîbas izstrådåtå nekusta-må îpaßuma nodok¬a apréÌinåßanasmetodika, jo tå pieñemta, neréÌino-ties ar iedzîvotåju reålo maksåtspéju,un ßåda nodok¬u reforma izraisîtu inf-låcijas kårtéjo Ìédes reakciju.

Plaßåk lasiet 4.lpp.

Kådu ce¬u iesimturpmåkajos septiños gados?

Sabiedriskajai apsprießanai nodotsNacionålås attîstîbas plåns 2007.-2013.gadam. Arî Latvijas Brîvo arod-biedrîbu savienîbå norisinåjås apa¬ågalda diskusija, kurå piedalîjås gan sa-vienîbas vadîba un daΩådu nozaruarodbiedrîbu vadîtåji, gan uzñéméjuun paßvaldîbas pårståvis, lai apmainî-tos viedok¬iem par plånå nospraustoLatvijas attîstîbas virzienu.

Plaßåk lasiet 5.lpp.

Vai tiesîbas uz izdienas pensijåm ir sociålå dialoga produkts?

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savie-nîba Aigaram Kalvîtim nosütîjusi vés-tuli, kurå paudusi noståju, ka Labk-låjîbas ministrijas ßå gada februårîizstrådåtå koncepcija par izdienaspensiju pieß˚irßanu neparedz izdie-nas pensiju sañéméju loka paplaßi-nåßanu un tådejådi ignoré citu mi-nistriju, sociålo partneru un sabied-rîbas viedok¬us.

Plaßåk lasiet 6.lpp.

Attiecîbas ar LatvijasKu©niecîbu uzlabojas

Latvijas Tirdzniecîbas flotes jürnie-ku arodbiedrîba (LTFJA) paßreiz irnoslégusi koplîgumu ar Latvijas Ku©-niecîbu (LK) par 24 ku©iem, kas strå-då zem citu valstu karoga. — obrîd iruzsåktas sarunas ar LK par koplîgumanoslégßanu par ku©iem — uz kuriemplîvo Latvijas karogs. Par ßo procesuun problémåm, kas saistîtas ar to,ståsta LTFJA prezidents Igors Pavlovs.

Plaßåk lasiet 7.lpp.

Cenu pieaugums jeb inflåcija müsu uzmanîbas degpunktå ir jau gandrîz divus gadus.Påris méneßus pirms Latvijas pievienoßanås Eiropas Savienîbai (ES) cenu pieaugumatempi såka strauji palielinåties. Ja iepriekß inflåcija visai stabili turéjås pie 3—4% robeΩas gadå, tad jau påris méneßus pirms Latvijas pievienoßanås ES ßis cipars såkalidojumu pa vertikåli, lîdz pat sasniedza jaunus rekordus — 7,8% pieaugumu 2004.gada augustå.Arî ßogad esam lîderi starp visåm ES valstîm inflåcijas pieauguma jomå, kas lielu godu Latvijai nedara.

Visvairåk inflåciju balstastingras valsts politikas trü-kums, lietu atståßana pår-svarå «paßplüsmå» cerîbas,ka pati dzîve visu noliks pievietas. Droßi vien kådu rîtumés pamodîsimies no ßîaugstås inflåcijas murga.

Tikai nav zinåms, kådu cenu par to samakså-sim un péc cik ilga laika tas notiks.

Ekspertu pétîjumi liecina, ka pédéjos gadosdarba mekléjumos no Latvijas ir izbraukußi nemazåk kå 50 000 cilvéku darbspéjîgajå vecumå— tas ir jütams zaudéjums Latvijas ekonomi-

kai. Èrijå vien oficiåli re©istréti 15 tükstoßi strå-dåjoßo no Latvijas, taçu Èrijas iestådes uzskata,ka patiesîbå ßis skaitlis ir divas vai pat trîs rei-zes lielåks. Pétîjumos arî prognozéts, ka tuvåka-jå laikå darba mekléjumos no Latvijas izbrauksvél vairåki desmiti tükstoßu cilvéku. Vai ßî izce-¬oßana nav ilgstoßas valsts ekonomiskås politi-kas rezultåts?

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba(LBAS) uzskata, ka sen jau ir pienåcis noteiktskaidru darba samaksas un darbaspéka politi-ku valstî. Ir mu¬˚îgi iedomåties, ka cilvéku re-sursi Latvijå ir neierobeΩoti un ka esoßajå de-mogråfiskajå situåcijå, kad nåcija noveco, mü-

su valsts sociålais budΩets nav nopietni ap-draudéts.

LBAS ir par aktîvu un mér˚tiecîgu rîcîbu inf-låcijas mazinåßanå, kopå ar darba devéjiem unvaldîbu Nacionålajå Trîspuséjå Sadarbîbas pa-domé apsprieΩot gan valsts budΩeta pårpaliku-ma izlietojumu — pagåjußajå gadå iekaséts par114 miljoniem latu vairåk, nekå paredz valstsbudΩets —, gan par darba samaksas politiku,gan par iespéjåm ierobeΩot valsts budΩeta téri-ñu bumu gada nogalé, gan par citiem inflåcijuierobeΩojoßiem un iedzîvotåju labklåjîbu veici-noßiem pasåkumiem.

Plaßåk lasiet 2., 3. lpp.

2aprîlis 2006 ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Egîls BaldzénsLBAS priekßsédétåja vietnieks

Inflåcija ir algas, pensijas un pabalstapirktspéjas samazinåßanås. Pédéjos di-vos gados inflåcija sasniegusi 14,3%!Ne jau velti 68% Latvijas iedzîvotåju

uzskata, ka tießi dzîves dårdzîbas pieau-gums ir müsu lielåkå nelaime. Tåpéc Latvi-jas Brîvo arodbiedrîbu savienîbai (LBAS) irsvarîgi analizét, kådu ietekmi straujais ce-nu kåpums un mazås algas atståj uz darbi-nieku un viña ©imeni. Arodbiedrîbas valdî-bas pieß˚irtos algu paaugstinå-jumus vérté kå nepietiekamus.Ja ñemam vérå naudas pirkt-spéjas kritumu, tie nav algu pa-augstinåjumi, bet tikai inflåcijasîslaicîgas kompensåcijas. Un al-laΩ — novélotas. Tå, pieméram,skolotåjs (augståkå pedago©is-kå izglîtîba, darba ståΩs lîdz 5gadiem) 2004. gada augustå «uzrokas» sañéma 127 latu lielu at-algojumu par savu darbu (par 1likmi — 21 stunda nedé¬å). Inf-låcija ßo algu lîdz 2006. gada 1.februårim jau bija samazinåju-si par 11,94 latiem, un reåli at-lika vien 115,06 lati. No 2006.gada februåra müsu skolotåjssañem uz rokas 143 latus, kasformåli ir par 16 latiem vairåknekå 2004. gada septembrî. Ta-çu, ñemot vérå dzîves dårdzî-bas pieaugumu, tas ir tikai par 2,50 latiemvairåk, jo arî 16 latu pielikuma vértîba ßajålaikå ir dilusi par pusotru latu. Neatkarîgieeksperti apliecina, ka martå gada inflåcijaméneßa laikå pieaugs par veselu procentu(galvenokårt elektrîbas tarifu kåpuma dé¬).Tåtad 1. aprîlî müsu skolotåjam no pieau-guma büs atlicis vairs tikai 1 lats un 30 san-tîmi. Tå izküp skurstenî tie daudzinåtie 20lati, kurus valdîba esot pielikusi skolotåjualgåm.

Eksperti ir apré˚inåjußi, ka Rîgå strådå-joßam cilvékam inflåcijas slogs ir ap 12%,bet, ja viñß lieto personîgo auto, tå pår-sniedz 14%. Tåtad daudziem inflåcijas ra-dîtie zaudéjumi ir ievérojami lielåki nekåmüsu apré˚inåtie vidéjie. Arî pieticîgais iz-

tikas minimums ir sasniedzis 112 latu ro-beΩu. Un ko ßajå situåcijå nozîmé mini-målå alga — 69,42 lati péc nodok¬u atvilk-ßanas? Vai tå ir ekonomiskå nepiecießamî-ba vai atbalsts énu ekonomikai? Bütîbå ze-ma minimålå alga un mazs ar nodokli ne-apliekamais minimums stiprina énu eko-nomiku, noplicina valsts budΩetu un armilzîgo neoficiålo ienåkumu masu izdaraievérojamu spiedienu uz cenu kåpumu.

Tießi tåpéc LBAS no valdîbas prasa mi-nimålås algas un neapliekamå minimumastrauju pieaugumu un uzsver, ka ßobrîd

valsts, ßo lémumu novilcinot, måkslîgi ie-saldé sabiedrîbas mazåk turîgås da¬asienåkumus un neoficiåli to izmanto kågalveno inflåcijas pieauguma ierobeΩotå-ju. Taçu pédéjo divu gadu pieredze pårlie-cinoßi pieråda — tå var stiprinåt vienîgiénu ekonomiku un veicinåt darbiniekuaizplüßanu uz citåm ES dalîbvalstîm. Nejau velti Lietuvå un Igaunijå inflåcija irkrietni zemåka, bet minimålå alga un ne-apliekamais minimums - ievérojami aug-ståks. Latvijå neapliekamais minimums ir32 lati, Lietuvå — 59 lati, bet Igaunijå — 90lati.

Vai Latvijå ir rezerves, kuras neizman-tojam? Protams, ir! Tå, pieméram, 2004.gadå uzñémumu vidéjå pe¬ña pieauga vi-

déji par 320% (izñemot bankas, apdroßi-nåtåjus), bet reålå alga — par 2,4%. Tåiekßzemes kopprodukts (IKP) divos gadospieauga par 18,7%, bet reålå alga — tikaipar 12,1%. Müsu darbaspéka izmaksas irtikai 12,4% no vidéjåm izmaksåm ES, betcenu lîmenis — 56,4%, IKP — 46,8%. Tå-tad darbaspéka izmaksas — algas, nodok-¬i, sociålås garantijas — ir daudzkårt ze-måkas nekå müsu preçu, pakalpojumucenas un IKP apjoms. Un ßî milzu starpî-ba ir müsu darba samaksas fonda rezerve.Vismaz da¬a no tås ir mér˚tiecîgi jåvirza uz

darba samaksas un sociålo ga-rantiju paaugstinåßanu.

Augstå inflåcija Latvijå zi-nåmå mérå ir ES vienotås eko-nomiskås telpas ietekme, kuråizpauΩas ekonomikas «savie-noto trauku» princips: jo zemå-kas cenas ir Latvijå, jo spécîgå-ku spiedienu uz tåm izdara ci-tas Eiropas Savienîbas dalîb-valstis; jo mazåk pati valsts re-gulé procesus, kuri ietekmédzîves dårdzîbu, jo lielåka irinflåcija. Lîdztekus énu ekono-mikai, jütamu iespaidu uz ce-nu pieaugumu atståj arî valstîieplüstoßie Eiropas Sociålå fon-da (ESF) lîdzek¬i, komercbankukredîti, investîcijas, kå arî ad-ministratîvi reguléjamo cenukåpums (gåze, elektrîba, sil-tums). Administratîvi reguléja-

mås cenas valsts bütîbå vairs nespéj regu-lét atbilstoßi monopoluzñémumu izmak-su patiesajam pieaugumam, jo par analî-zes pamatu tiek ñemti monopola iesnieg-tie, nereti praktiski nepårbaudåmie dati.Liela probléma ir arî valsts budΩeta lîdzek-¬i — desmitiem miljoni latu, kurus gadabeigås, gluΩi kå padomju laikos ßturméjot,vajadzîgi un arî bezjédzîgi téré valsts insti-tücijas. Íeit ir miljonu liela rezerve valstsattîstîbai, sociålajai politikai un budΩetadeficîta mazinåßanai. Gan arodbiedrîbu,gan komercbanku eksperti var tikai dau-dzinåt par ßo problému. Valstsvîri pagai-dåm izliekas nedzirdam...

Inflåcija nav neuzvarama — neuzvara-ma ir tikai müsu bezdarbîba!

INFLÅCIJA — IZAICINÅJUMS LATVIJAI

Juris Bi˚isAS «Latvijas Finieris» padomes priekßsédétåjs

Protams, inflå-cija kå tådagrauj stabili-tåti, traucé at-

tîstîbu un nåkotnesplånoßanu. Apskatotßo problému, bütiskiir izdalît to da¬u, koveido cenu izlîdzinå-ßanås ES atvértajåekonomiskajå telpåun kurai ir jåbüt. Pa-matå visu resursu ce-nas, izvértéjot trans-portéßanas attålu-mus, izlîdzinåsies,tostarp arî samaksapar darbu, ko mésLatvijå vélamies. Taçußis kåpums ir jåkom-pensé ar darba raΩî-guma pieaugumu.Droßi vien tå ir visg-rütåk pieñemamå li-kumsakarîba darbañéméjiem.

Bet diemΩél ir arî otra sadårdzinåjuma da¬a — pår-spîlétå vai absolüti nepamatotå, ko veido nesabalan-sétås piedåvåjuma un patériña attiecîbas — da¬as ie-dzîvotåju straujais pirktspéjas pieaugums uz kredître-sursu ré˚ina.

Manupråt, visnejédzîgåkais ir paßu kultivétais inf-låcijas gaidu efekts: «Vilks nåks, vilks nåks. Un beidzotarî atnåca... Mums taçu bija taisnîba!»

Bet varbüt bütu pareizåk domåt un darît, lai nenåk,un nepie¬aut to! Í˚iet, ka kårtéjå iespéja ßådi vértét sa-vu rîcîbu mums büs, radot gaisotni un darbojotiespårejå uz eiro.

Turklåt ¬oti svarîgi darba ñéméjiem arodbiedrîbupaspårné un darba devéjiem ir domåt, kå no visa sa-va darba godîgi maksåt nodok¬us, jo tikai tad valsts varsabalansét straujo attîstîbas tempu ekonomikå, kurßarî palielina inflåciju.

Mårtiñß GråvîtisLatvijas Bankas Sabiedrisko attiecîbu pårvaldes va-dîtåjs

Latvijas Banka (LB) atkårtoti iztei-kusi baΩas par cenu kåpumu, kasLatvijå aizsåkås 2003. gada beigåsun vértéjams kå nopietna problé-

ma. Inflåcija ir påråk augsta no daΩådiemviedok¬iem — pirmkårt, tå jütami skar ie-dzîvotåjus, îpaßi ar zemiem un fiksétiemienåkumiem, un, otrkårt, atståta “izsli-moßanai”, var nobremzét tautsaimniecî-bas attîstîbu, jo noturîgas izaugsmes pa-matå ir tießi zema inflåcija.

Saskañå ar valdîba lémumu 2005. ga-da jünijå tika izveidota starpministrijudarba grupa, lai izstrådåtu inflåcijas iero-beΩoßanas plånu. Tås darbå piedalîjås arîLB pårståvji. Viens no priekßlikumiem, kodarba grupa iek¬åva plånå, bija pievieno-tås vértîbas nodok¬a (PVN) samazinåßanapårtikas produktiem no 18% uz 5%. Tå ie-tekme bütu pietiekami nozîmîga — sa-gaidåmais inflåcijas samazinåjums ap 2%punktiem atkarîbå no tirgotåju rîcîbas uniespéjamå pieprasîjuma pieauguma péccitåm precém un pakalpojumiem. Taslabvélîgi ietekmétu mazturîgo iedzîvotåjureålo pirktspéju.

Latvijas Banka aktîvi izmanto tås rîcî-bå atlikußos darba rîkus cenu pieaugumamazinåßanå, taçu ar to vien var nepietikt.Lîdz ar lata piesaisti eiro, kas veikta sas-kañå ar valsts mér˚i 2008. gadå påriet uzES kopîgo valütu, procentu likmes inflå-cijas mazinåßanai vairs nelîdz — atliek ie-spéja ierobeΩot banku rîcîbå esoßos brî-vos naudas lîdzek¬us, nosakot obligåtåsrezerves, kas tåm jåglabå centrålajå ban-kå. Lai panåktu jütamu rezultåtu cenupieauguma mazinåßanå, jåiesaistås arî ci-tåm valsts institücijåm, nepa¬aujoties uzatseviß˚u pasåkumu efektivitåti, bet dar-binot plaßu pasåkumu kopumu.

Oskars Spurdziñß LR Finanßu ministrs

Galvenie pasåkumi, lai samazinåtu inf-låcijas lîmeni nåkamajos gados ir sai-stîti ar atbildîgas fiskålås politikas îs-tenoßanu, stingråku monetåro un

kreditéßanas politiku, kå arî konkurences unuzñéméjdarbîbas veicinåßanu. Turklåt irskaidrs, ka inflåcijas ierobeΩoßana prasîs zinå-

mu laika periodu, ko nosaka pieejamo mak-roekonomisko instrumentu raksturs.

Lai samazinåtu inflåcijas pieaugumu,straujas ekonomiskås izaugsmes laikå tiek îs-tenota ierobeΩojoßa fiskålå politika. Valdîbasizstrådåtais un Saeimas akceptétais likums«Par valsts budΩetu 2006.gadam» paredz iero-beΩotu fiskålo deficîtu. Papildus valdîba attei-cås no akcîzes nodok¬a degvielai paaugstinåßa-nas 2006.gadå, kå arî tika pagarinåts pårejasperiods pievienotås vértîbas nodok¬a pieméro-ßanai siltumener©ijas piegådém iedzîvotåjiem.

Valdîba paredz turpinåt uzsåkto fiskålokonsolidåciju, pakåpeniski samazinot valstsbudΩeta deficîtu.

Apzinoties, ka cenu kåpums lielåku iespai-du atståj uz mazåk turîgiem iedzîvotåjiem, val-dîba ir veikusi virkni pasåkumu, lai nodroßinå-tu minimålo ienåkumu paaugstinåßanu. Tå no2006.gada 1.janvåra minimålå méneßa darbaalga ir paaugstinåta lîdz 90 latiem, ar iedzîvo-tåju ienåkuma nodokli neapliekamais mini-mums paaugstinåts lîdz 32 latiem, bet nodok-¬a atvieglojuma apmérs par apgådîbå esoßåmpersonåm paaugstinåts lîdz 22 latiem ménesî.Turpmåks ir plånots turpinåt minimålås mé-neßa darba algas un ar iedzîvotåju ienåkumanodokli neapliekamå minimuma palielinåßa-nu, kå arî bütiski samazinåt iedzîvotåju ienå-kuma nodokli.

Cenas var nobremzét tikai kopîga rîcîba

Inflåcijas ierobeΩoßanaprasîs laiku

Jåpalielinås arî darba raΩîgumam

Gada vidéjå (HICP) Inflåcija 2005. gadå. (Péc Latvijas Bankas datiem)

3aprîlis 2006ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Kristîne Jançevska Baltic Screen

Salîdzinåjumå ar 2005. gada februåri ßo-gad patériña cenas Latvijå pieaugußaspar 6,9 procentiem. Íåda inflåcija ir lie-låkå visås Eiropas Savienîbas valstîs, lai

gan salîdzinåjumå ar janvåri, kad inflåcija bija7,6 procenti un aptuveni tåda bija turéjusiesvairåkus méneßus, ir vérojams samazinåjums.

Tas licis finanßu ministram Oskaram Spur-dziñam jau nåkt klajå ar paziñojumu, ka inflå-cijas rådîtåji ir stabilizéjußies un pamazåm såkpazeminåties. Pozitîvas tendences esot. To ap-liecinot degvielas palétinåßanås un telekomu-nikåciju pakalpojumu cenu kritums,ko izsaukusi jauno telekomunikåcijupakalpojumu sniedzéju ienåkßana Lat-vijas tirgü un lîdz ar to konkurencespalielinåßanås. Tiesa, ministrs ir visaipiesardzîgs savås nåkotnes prognozéspar inflåcijas rådîtåju tålåku samazinå-ßanos, jo procesi nenotiek tik strauji, kåvaldîba un tauta vélétos.

Arî ekonomikas eksperti, kå liecinaa©entüras LETA veiktå aptauja, nepa-redz strauju inflåcijas samazinåßanos.

Valsts lîmenî inflåcijas lielums vis-lielåkås raizes sagådå attiecîbå uz eiroievießanu, kas Latvijå varétu notikt jau2008. gadå, taçu kå Eiropas rekordisteiinflåcijas lieluma ziñå eiro ienåkßanamüsu valstî varétu aizkavéties par ga-du vai pat vairåkiem gadiem — ßåduviedokli nesen paudusi starptautiskåreitingu a©entüra «Standard andPoor’s».

Ko iedzîvotåjiem nozîmé tik lielainflåcija? Tas nozîmé, ka cenas turpinaaugt un par to paßu naudu viñi var ie-gådåties aizvien mazåk preçu un pa-kalpojumu. Reåli tas rada vidéjå dzîveslîmeña tålåku pasliktinåßanos.

Februårî pårtikas cenas palielinåju-ßås par 2,6 procentiem — tådå paßå lî-menî kå pérnå gada februårî. Lielå mé-rå tas saistîts ar sezonalitåti, jo dårgåkipalikußi dårzeñi un aug¬i, kuru cena vi-déji palielinåjås par 22,6 procentiem.Èpaßi dårgåki ir k¬uvußi gur˚i, tomåti un papri-ka. Dårgåki ir arî kartupe¬i un svaigås zivis, kåarî atspirdzinoßie dzérieni. Mazs mierinåjums,ka nedaudz létåki k¬uva atseviß˚i piena un ga-¬as produkti.

Straujåk nekå pérn palielinåjußås izmaksasmåjok¬u uzturéßanai, jo ir pieaugusi maksa parsiltumener©iju un atkritumu savåkßanu. No 1.marta ßajå sektorå izdevumu pieaugumu dosarî elektroener©ijas tarifu celßana, bet no 1.maija, iespéjams, arî gåzes padårdzinåßanås.Abu ßo resursu cenas palielinåßanås kårtéjoreizi radîs lavînveida efektu un cenu kåpumuitin visam.

Lai gan statistika liecina, ka pérn strauji au-gußas algas, inflåcijas dé¬ uzlabojumu savå ma-teriålajå situåcijå izjüt mazåk cilvéku, nekå tasvarétu büt. Turklåt iepriecinoßo statistikas rå-

dîjumu analîti˚i saista ne tik daudz ar algu pa-tiesu palielinåßanos, kå ar kopumå slavéjamovirzienu daudzviet tomér atteikties no aplokß-ñu algåm. Ka algas joprojåm tiek izmaksåtasbez nodok¬u atvilkßanas, liecina tas, ka vidéjåalga privåtajå sektorå ir zemåka nekå valstssektorå, kur finanßu disciplîna tiek uzraudzîtaun kontroléta stingråk.

Ekonomikas eksperti uzskata, ka inflåcijaslielumu turpmåk lielå mérå noteiks divi galve-nie faktori: ener©étikas cenas, kuras tießi paß-laik palielinås, un situåcija patériña kreditéßa-nas tirgü, kas k¬üst aizvien visaptveroßåks unnonåcis jau gandrîz lîdz tådai situåcijai, ka cil-

véki joko: ja tev nav kredîta bankå, tad tevisnav vispår.

Ekonomikas ekspertus uztrauc inflåcijasbîstami augstie rådîtåji, un viñi aicina valdîbubeidzot spert kådus so¬us inflåcijas ierobeΩoßa-nai un samazinåßanai. «Ekonomistu apvienî-bas 2010» prezidents Ojårs Kehris Ωurnålistiemir izteicies, ka cenu un algu spiråle turpina pa-lielinåties un inflåcijas palielinåßanås ved pietå, ka samazinås tautsaimniecîbas nozaru kon-kurétspéja.

Lîdzîgas baΩas paudis arî Latvijas Bankasprezidents Ilmårs Rimßévics. Tautsaimniecî-bas attîstîbas temps Latvijå ir ¬oti straujß —pérn iekßzemes kopprodukta izaugsme bija 10procenti, ßogad paredz aptuveni 8 procentus.Ilgstoßi saglabåjoties tik augstam inflåcijas lî-menim, kåds tas ir müsu valstî, situåcija var

k¬üt bîstama, jo var apdraudét tålåku sabalan-sétu tautsaimniecîbas pieaugumu.

Valsts centrålås bankas vadîtåjs noråda uzinflåcijas inerces risku (situåciju, kad raΩotåjiun pakalpojumu sniedzéji jau paredz noteiktuinflåcijas lîmeni un to iek¬auj savos izmaksuapré˚inos), lîdz ar to straujß uzlabojums navgaidåms.

I. Rimßévics ir izteicies, ka inflåciju bütu ie-spéjams samazinåt, ja valsts institücijas îsteno-tu konkrétus inflåciju pazeminoßus pasåku-mus un Latvijas Bankas monetårå politika bü-tu pietiekami rezultatîva, bet naftas cenu kå-pums bütu mazåks nekå pérn.

Jåteic, ka kopß lata piesaistes eiro, Lat-vijas Bankai vairs nav reålu ieroçu situåci-jas stabilizéßanai savas valsts iekßiené, jotai saistoßi ir Eiropas kopéjie lémumi.

Ekonomisti izeju no situåcijas redzkonkurences veicinåßanå (tås auglîgos re-zultåtus redzam telekomunikåciju jomå),bezdeficîta budΩeta veidoßanå, nodok¬upolitikas pårskatîßanå, uzkråjumu sti-muléßanå un kreditéßanas ierobeΩoßanå,kå arî administratîvi reguléjot cenas.

Viens no valdîbas iecerétajiem paså-kumiem inflåcijas mazinåßanai ir akcîzesnodok¬a palielinåßana. Taçu tå ir atlikta uznåkamo gadu. Eiropas eksperti pret ßo so-li izturas skeptiski, brîdinot, ka nodok¬upaaugstinåßana patiesîbå var izraisît pre-téju efektu un paaugstinåt inflåciju tülîtpéc eiro ievießanas, kas nenoliedzami ra-dîs iedzîvotåju neapmierinåtîbu un opozî-ciju starptautiskajai Eiropas valütai.

Paredzams, ka akcîzes nodokli nåkam-gad ieviesîs energoresursiem. Skaidrs, katas kårtéjo reizi radîs paßizmaksas sadår-dzinåßanos pilnîgi visås tautsaimniecîbasnozarés, jo energoresursi ir nepie-cießamim jebkurai raΩoßanai un pakalpo-jumiem. Ministru prezidents Aigars Kalvî-tis televîzijå gan nesen apgalvoja, ka ßisnodoklis neatståßot iespaidu uz måjsaim-niecîbåm. Tam grüti noticét, jo EiropasSavienîbas direktîva paredz akcîzes no-dok¬a ievießanu elektroener©ijai, oglémun kokam. Ja lîdzîgu baΩu nebütu arî val-

doßajås aprindås, tad nezin vai bütu izveidotadarba grupa, kas izvérté nodok¬a ietekmi uzpatérétåjiem un valsts budΩetu. Pirmås tica-mås prognozes varétu parådîties maijå.

Finanßu ministrs Oskars Spurdziñß uzsvé-ris, ka ßis gads inflåcijas samazinåßanå büs iz-ß˚iroßs.Valdîba jau îstenojot plånu patériña ce-nu lîmeñam samazinåßanai, tåpéc patlabannekådus jaunus pasåkumus neesot plånots ie-viest. Inflåcijas pieauguma stabilitåte gan råda,ka ar to, kas jau tiek îstenots, acîmredzot ir parmaz vai arî püliñi patiesîbå nedod gaidîto efek-tu un risinåjumi jåmeklé citur. DiemΩél müsuvalstî netiek ñemta vérå pasaules ekonomiskåpieredze, bet gan daudz kas tiek izlemts poli-tiskå lîmenî, neré˚inoties ar sekåm, ko ßådasneizsvértas darbîbas var radît valstij un tås ie-dzîvotåjiem.

Olga Lazdiña, gråmatvedeGrüti ir

iztikt, pat sa-liekot kopåalgu ar pen-siju. Cenaskåpj, bet no-dok¬us nesa-mazina. To-ties pensiju,kas lielåkapar Ls 100,apliek ar no-

dokli. Sañemu algu, bet maciñß jaudrîz vien ir atkal tukßs. Nevar saprast,kur nauda paliek! Vajadzétu diferencétnodok¬u likmi — jo lielåki ienåkumi,jo lielåks nodoklis.

Anna Plaude noliktavas pårzineEs ar sa-

viem ienåku-miem varuiztikt. Man irdårziñß, kurvaru audzét,ko pati vélos,un ziemå ie-kråjumi arî ir.Brî vd i e n å spiestrådåjucitus darbus,un beigås tîri

labi varu savilkt galus kopå. Grüti iettikai tiem, kas slinko.

Arnis Kursîtis projektu vadîtåjsC e n a s

celsies, jo jå-piemérojasEiropas Sa-vienîbas vi-déjåm ce-nåm. Uzska-tu, ka inflåci-ja nav nekasslikts. Pro-tams, dau-dziem ir grü-ti iztikt, jo vi-

ñi sañem zemas algas. Bet tie, kuriemalgas ce¬as un ir vairåk naudas, varvairåk nopirkt. Lîdz ar to palielinås ap-grozåmås naudas daudzums, kas po-zitîvi ietekmé Latvijas ekonomisko at-tîstîbu. Domåju, ka jåbaidås no ze-miem ienåkumiem, nevis no lieliemizdevumiem.

Jånis Boltåns grîdas segumu ieklåjéjs

Tå kå esdaudz smé-˚éju, nepatîk,ka ce¬as ciga-reßu cenas. Jamums drîzmaksås ciga-retes tik dårgikå Anglijå,tad büs jåat-met. Bija do-ma par auto-maßînas ie-

gådi, taçu degvielas cenas ir påråkdårgas, tåpéc jåatliek ßis pirkums. Arîar meiteni aiziet pasédét kaut kur,k¬üst arvien dårgåk.

Ikars Tunkelis meistarsSakarå ar

to, ka visamce¬as cenas,més par savudarbu arî pa-lielinåm sa-maksu. Vaja-dzétu palieli-nåt algas, jodaudzi tagadbraucu uz Èri-ju strådåt, bettas liekas ir iz-misuma solis.

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrîbas LAKRS priekßsédétåjs Juris Kalniñß

Inflåcija ßodien ir sekas tai val-sts politikai, kåda realizéta ie-priekßéjos gados. Faktiskitautsaimniecîbas nozaru at-

tîstîba ir notikusi péc neiejaukßa-nås principa – gan tirgus visu no-regulés. Un noreguléja arî!

Bet ßodien tå ir liela problémacilvékiem, kas pelna mazu vai patvidéji lielu un fiksétu algu un godî-

gi makså nodok¬us. Inflåcijas célo-ñi, manupråt, galvenokårt ir lielåénu ekonomika — nodok¬u ne-maksåßana un aplokßñu algas, kåarî banku kreditéßanas politika.

Tåpat ßobrîd sabiedrîbai navskaidrîbas par pasåkumu kopumu,kas mazinåtu inflåciju un tås ietek-mi uz cilvéku ienåkumiem unpirktspéju.

DiemΩél arodbiedrîbu prasîbasstraujåk palielinåt minimålo algu,ar nodokli neapliekamo minimu-mu u.c., kas tika izvirzîtas iepriekß-éjos gadus, kå arî 2005.gada 1.ok-

tobra protesta akcijas prasîbas navguvußas atsauksmi. Ja nu vienîgidaudzas partijas ßobrîd tås izman-to priekßvéléßanu laika solîju-miem, nepaskaidrojot, ko no solî-jumiem un kåpéc nav izpildîjußasiepriekßéjos gados. Bet kå var ne-solît!? Ja valdîba jau ßodien nevarpieñemt konkrétus lémumus dar-ba ñéméju interesés, tad nav jåbrî-nås, ka no Latvijas ¬oti daudz cilvé-ku aizbrauc pelnît iztiku. Bet tasnozîmé, ka valsts var nonåkt kåekonomiskå, tå sociålå bankrotapriekßå.

Jåmaina valdîbas attieksme pret darba ñéméjiem

Viedok¬iInflåciju nevar apkarot ar politiskiem lémumiem

Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîbå (LBAS) viesojåsekonomikas ministrs Kriß-jånis Kariñß, lai pårrunå-

tu valstî aktuålås sociåli ekono-miskås problémas un diskutétu ararodbiedrîbu pårståvjiem. K.Ka-

riñß uzskata, ka, lai uzlabotu kopé-jo situåciju valstî, nepiecießamakompleksa pieeja sociåli ekono-miskajåm problémåm, vispirmsrisinot divus sasåpéjußus jautåju-mus, par kuriem ne vienu reizivien runåjusi arî LBAS.

K.Kariñß paziñoja, ka nepiecie-ßams, pirmkårt, paaugstinåt neap-liekamo minimumu, kas ir ¬oti bü-tiska mazo algu sañéméjiem. Otr-kårt, Kariñß uzskata, ka jåpaaugsti-na arî minimålå alga, vienlaicîgilikvidéjot tås sasaisti ar konkrétuprofesiju, pieméram, skolotåju al-gåm, lai minimålås algas paaugsti-nåjums nenåk kå apgrütinåjumsvalsts budΩetam, bet tießi otrådi –kå ieguvums, jo valsts kasé tiktuiekaséta lielåka nodok¬u summa.

Sarunas laikå tika apspriests arîjautåjums par pievienotås vértîbasnodok¬a likmes samazinåßanu,kurai, kå atzina ministrs, paßlaikkoalîcijå atbalsta nav. «Visu mi-nistriju ekonomisti ir apré˚inåjußi,ka ßådam solim vismaz îslaicîgspozitîvs efekts inflåcijas mazinåßa-nå bütu, tåpéc jåatzîst, ka lielåko-ties nav iebildumu pret ßåda so¬abütîbu, bet gan pret iespéjama-jiem «robiem» valsts budΩetå,» at-zîst K.Kariñß.

4aprîlis 2006 ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîba (LBAS) uzskata,ka jåpårskata izstrådåtånekustamå îpaßuma no-

dok¬a apré˚inåßanas metodika, jodaudzi to nevarés samaksåt. «Paß-laik zemes tirgus cenas dramatiskiatß˚iras no tås kadastrålås vértî-bas, bet jåuzsver, ka ßîs situåcijas«vaininieki» lielåkoties ir fiziskaspersonas, kas nodarbojas ar ne-kustamo îpaßumu pirkßanu unpårdoßanu, spekuléjot uz straujipieaugoßo cenu starpîbu. Tai patlaikå müsu valstî vél aizvien ßådspe¬ñas güßanas veids netiek uz-skatîts par uzñéméjdarbîbu,»skaidro P.Krîgers.

Paredzéts, ka paßvaldîbas ne-piecießamîbas gadîjumå varés

sniegt nodok¬a atlaides, tomérLBAS uzskata, ka ßåda rîcîba navpareiza, jo paßvaldîbas veido bu-dΩetus gada såkumå. Lîdz ar toßåds modelis sagrauj jebkuras ie-spéjas paßvaldîbai plånot budΩe-tu, tai skaitå arî sociålo palîdzîbu.

Gan LBAS, gan Latvijas Paßval-

dîbu savienîba (LPS) Ministru ka-bineta sédé nopietni kritizéja val-dîbas såkotnéji piedåvåtås nekus-tamå îpaßuma nodok¬u likmes,kuras, pieméram, daudzdzîvok¬umåjåm Rîgå nodokli paaugstinåtu7,9 reizes, Jürmalå — 5,5 reizes,vienas — divu ©imeñu måjåm Rî-

gå — 6,2 reizes, rüpniecîbas uzñé-mumiem — 5,2 reizes, kultürasobjektiem — 7,1 reizi un tå jopro-jåm.

LBAS norådîja — pat ja més sa-mazinåtu nodok¬u likmi divas rei-zes (Finanßu ministrijas priekßli-kums) vai 3 reizes (Tieslietu mi-nistrijas piedåvåjums), nodoklistik un tå pieaugtu vismaz 2 reizes,neré˚inoties ar iedzîvotåju reålomaksåtspéju.

Íåda nodok¬u reforma izraisîtuinflåcijas kårtéjo ˚édes reakciju.Arî Andris Jaunsleinis (LPS) uzsvé-ra, ka likmi paaugstinåt vairåk kå20-30% gada laikå ir nepie¬aujami.

Esam pieteikußi arî savu dalîbuatbildîgajås darba grupås,» norådaPéteris Krîgers.

LBAS aicina aktîvi diskutét parnekustamå îpaßuma nodokli

«Més sagaidåm atbildîgu valsts institüciju rîcîbu, precîzus apré˚inus unsabiedrîbas iesaistîßanu diskusijå, lainekustamo îpaßuma tirgü beidzot tiktunodroßinåts lîdzsvars».

Rosina paaugstinåt minimålo algu un neapliekamo minimumu

Uztrauc speciålistuizbraukßana no valsts

Latvijas Metålistu arodbied-rîbas (LMA) kongreså kå såpî-gåkå ßî brîΩa probléma tika at-zîta speciålistu aizplüßana uzårvalstîm, kå arî zemås algas,kas ievérojami atpaliek no inf-låcijas. «Algu paaugstinåßanabütu viens veids, kå atturét cil-vékus no aizbraukßanas, betnereti uzñémumiem nåkas iz-ß˚irties — paaugstinåt algas vaisamazinåt ßtata vietas, kas no-zîmétu arî darba raΩîguma kri-ßanos. Tie ir jautåjumi, ko tur-pinåsim risinåt ar sociålå dialo-ga palîdzîbu,» kongreså pårru-nåto rezumé LMA Darba aiz-sardzîbas padomes priekßsédé-tåjs Stañislavs Drîksna.

Pårkåpumi SIA «Zieme¬vidzemesatkritumu apsaimniekoßanas organizåcija»

Latvijas Sabiedrisko pakal-pojumu darbinieku arodbiedrî-ba LAKRS SIA «Zieme¬vidzemesatkritumu apsaimniekoßanasorganizåcija» (turpmåk SIAZAAO) konstatéja darba kop-lîguma un darba kårtîbas notei-kumu neatbilstîbu normatîva-jiem aktiem. Balstoties uz orga-nizåcijå noslégto darba koplî-gumu, bija pamats uzskatît, kanotiek tîßa darba devéja vérßa-nås pret arodbiedrîbu un tåsbiedriem, neievérojot Latvijaslikumu normas. Par laimi arod-biedrîbas LAKRS aktîvas un ne-atlaidîgas rîcîbas rezultåtå dar-ba koplîgumå iestrådåtås pret-likumîbas tika atzîtas par spékåneesoßåm.

DiemΩél ßis nav vienîgaisdarbinieku diskriminéjoßaisnosacîjums minétajå uzñému-må. 2003.gada 15.augustå SIAZAAO tika apstiprinåti darbakårtîbas noteikumi, kuros pa-redzéts, ka darbinieka pie-nåkums ir ziñot darba devé-jam, ja viñß iesaistîjies arod-biedrîbå.

Arodbiedrîba LAKRS vérsåsValsts Cilvéktiesîbu birojå ar lü-gumu noteikt, vai minéto dar-ba kårtîbas noteikumu punktuvar vértét kå cilvéktiesîbu pår-kåpumu, uz ko sañéma atbildi,ka tas ir pretrunå ar tiesîbåmuz arodbiedrîbu brîvîbu.

Tagad arî Valsts darba ins-pekcija ir ierosinåjusi admi-nistratîvo lietu, kuras ietvarosSIA ZAAO tiks izdots administ-ratîvais akts.

Kas jåzina arodbiedrîbas biedram... Darba likums aizliedz intervijas laikå

uzdot darbiniekam jautåjumus, kas neattie-cas tießi uz izpildåmo darbu, kå, pieméram,par ©imenes ståvokli, reli©isko pårliecîbu,piederîbu pie politiskås partijas vai darbinie-ku arodbiedrîbas, par nacionålo vai etniskoizcelsmi u.c.

Darba devéji mé©ina apiet ßo noteiku-mu, paredzot darba lîgumå punktu, ka darbi-

nieka pienåkums ir paziñot darba devéjampar piederîbu pie arodbiedrîbas vai arî neka-véjoties ziñot par ieståßanos arodbiedrîbå.

Ja ßåds punkts tiek iek¬auts darba lî-gumå, tas ir Darba likuma un Fizisko perso-nu datu aizsardzîbas likuma pårkåpums.

Atcerieties, ka par tådiem gadîjumiemarodbiedrîbas biedram ir tiesîbas ziñot Val-sts darba inspekcijai!

Sagatavoja LBAS juriskonsults Alfréds Katlaps

...slédzot darba lîgumu

Darba likuma 110.pants noteic, kadarba devéjam ir pienåkums pirms darba lî-guma uzteikßanas darbiniekam — arodbied-rîbas biedram — sañemt attiecîgås arod-biedrîbas iepriekßéju piekrißanu.

Gadîjumos, kad darba devéjs uzsakadarbu, bet neprasa, vai darbinieks ir arod-biedrîbas biedrs, darbinieka paßa interesésbütu ziñot darba devéjam, kurå arodbiedrîbåviñß ir un ka ir nepiecießama arodbiedrîbaspiekrißana.

Jautåjumu par darbinieka piederîbuarodbiedrîbai darba devéjs ir tiesîgs uzdot ti-kai un vienîgi pirms darba lîguma uzteikßa-nas, kad tas vienlaikus ir arî viña pienå-kums.

Ja arodbiedrîba nepiekrît darba lîgumaizbeigßanai, darba devéjam nav tiesîbu uz-teikt darba lîgumu citå veidå, kå tikai, ie-sniedzot prasîbu tieså méneßa laikå nobrîΩa, kad arodbiedrîba sniegusi noraidoßoatbildi.

Sagatavoja LBAS juriskonsults Kaspars Råcenåjs

...sañemot darba uzteikumu

Nozaru ziñas

Latvija nav gatava maksåt 18% PVN siltumamPéteris Krîgers Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas priekßsédétåjs

LBASspeciålistu vidü iz-kristalizéjußies divi

veidi, kå celt iedzîvotåju labklåjî-bu. Viens no tiem ir palielinåt cil-véku ienåkumus, savukårt otrs —samazinåt iedzîvotåju izdevu-mus, panåkot, ka nodok¬i un pa-kalpojumu tarifi netiek paaugsti-nåti vai tiek paaugstinåti atbilsto-ßi iedzîvotåju maksåtspéjas lîme-nim.

LBAS uzskata, ka lielåkå da¬apaßvaldîbu un arî iedzîvotåju navgatavi maksåt 18% pievienotåsvértîbas nodokli (PVN) siltume-ner©ijai, jo tådéjådi apkures izde-vumi ir nesamérîgi lieli.

Reiz uz ßådu nodok¬a likmibüs jåpåriet, jo to prasa Eiropasdirektîvas, bet, kamér valstî navtådas maksåtspéjas, atbildîgajåmpersonåm politisko diskusiju ce¬åjåpårliecina Eiropas institücijas,ka pagaidåm tik lielu PVN nodok-li Latvijas valstî ieviest nevar.

LBAS uzskata, ka ßis jautåjumsvélreiz ir kårtîgi jåizdiskuté, ne-aizmirstot, ka galvenais ir aizstå-vét Latvijas iedzîvotåju intereses.

«JåpårliecinaEiropas institücijas, ka pagaidåmtik lielu PVN nodokli Latvijåieviest nevar».

K.Kariñß: «Nepiecießamakompleksa pieejasociåli ekonomiskajåmproblémåm».

P.K.: Såkßu ar to, ka man ßajå dokumen-tå gribétos vairåk konkrétîbas. Plånå parå-

dås lietas, parkuråm més(LBAS) esam cî-nîjußies 15 ga-dus, un tagadpékßñi tas vissnotiks!? Kådibüs ßie ce¬i, kasnodroßina cil-vékresursus? Parto més varamdiskutét, bet ne-varam atrast at-bildi ßai doku-mentå.

Ir veikta labasituåcijas analî-ze, bet navskaidri pateikts,kå, balstoties uzvalsts stiprajåmpusém, cînîsi-mies pret våja-jåm. Turklåt plå-

nå nav ne vårda par globalizåciju un tås ie-tekmi uz Latviju, kas liek domåt, ka müsuvalsts attîstîba tiek plånota atrauti no starp-tautiskås vides.

Un visbeidzot, manupråt, pilnîgi nepie-ñemama ir plånå iestrådåtå ideja paßvaldî-bu cilvékus pårcelt civildienesta ierédñustatuså. To nevar atbalstît! Tas ir absurds!

V.R.: Piekrîtu, ka plåns ir straté©isks, patpolitisks doku-ments. Lai tastiktu realizéts,mums ir nopie-tni jådomå parjaunießu izglîto-ßanu, jo paßlaikizglîtîbas latiñuesam nolaidußi¬oti zemu, un tasbremzé jaunießukonkurétspéjuEiropå.

Més uz savasådas izjütam kådienvidaustru-mu Åzijas attîs-tîba iespaidomüsu tirgu, unar tådu konku-renci cînîties irbezjédzîgi. Tå-péc nepiecießama uz zinåßanåm balstîta ra-Ωoßana, bet primårais ir izglîtîba. Tomér ie-priecinoßs ir fakts, ka NAP ir pirmais valstsattîstîbas dokuments, kur par valsts prioritå-ti izvirzîta labklåjîba.

A.H.: Par izglîtîbas un zinåtnes jomu ßaiplånå ir runåts diezgan daudz, arî par prak-tiskåm lietåm. Més gribétu izglîtîbå vairåklikt uzsvaru uz étiskåm un morålåm

vértîbåm, jo beztåm nevarésimizglîtot cilvékustådus, kådi vaja-dzîgi sabiedrîbasun valsts attîstî-bai. Savospriekßlikumosnoteikti centîsi-mies iestrådåtlielåku valsts at-bildîbu par izglî-tîbu.

V.K.: Nav îstiskaidrs, vai val-sts uzñemas at-bildîbu arî parveselîbas kvali-tåti un aprüpessistému. Te ir ru-nåts, ka noteiktskvalitåtes lîme-nis ir vajadzîgs,

bet kas tad par to ir atbildîgs? Lielåkais NAP trükums ir, ka nav nekådu

indikatoru, péc kuriem varétu prognozét,kådi mér˚i tiks sasniegti. Lîdz ar to uzskatu,

ka praktiskajamdarbam tas navderîgs, jo bez ßîsindikatoru da¬astas paliek tikaipolitiskas dekla-råcijas lîmenî.

E.B.: Te mangribétos piebilst,ka arî arodbiedrî-bu savienîba ko-på ar Darba devé-ju konfederåcijuir piedalîjusiesNAP izstrådesdarba grupås, unmums ir izdeviespårliecinåt, ka so-ciålo partneruviedoklis ir jåñem

vérå. Müsu priekßlikums bija kå indikatoruiek¬aut darba raΩîgumu, un tas arî tika ie-k¬auts. Més arî gribétu, lai plånå nav runa ti-kai par radoßajåm industrijåm, bet lai parå-dîtos arî tradicionålo nozaru attîstîba.

Visvairåk mani satrauc téze, ka jånodro-ßina par produktivitåti straujåka algu pieau-guma ierobeΩoßana. Tas faktiski nozîmé to,ka més jau plånå ieprogramméjam müsuatpalicîbu un ka algas nekad nebüs adekvå-tas.

E.Z.: Jau 90. gados tika pateikts, ka ir trîsva¬i, kas nosaka, kå valsts attîstås: cilvékre-sursi, administratîvå kapacitåte un infrast-ruktüra. Íobrîd paståv uzskats, ka administ-råcija ir tikai ministrijas, bet cilvéki reåli dzî-vo tajå telpå, ko pårvalda paßvaldîbas. Para-léli NAP paståv arî t.s. operacionålås pro-grammas, kas iek¬auj praktisku naudas sa-dali turpmåkajiem 7 gadiem. Un, lai gan ti-

ka solîts, ka nau-da netiks centra-lizéti menedΩéta,jåatzîst, ka paß-reizéjå decentra-lizåcijas izpratnémés daudz neat-ß˚iramies no Pa-domju Savienî-bas.

Arî re©ionå-lås reformas pa-matoßana ir sai-stîta ar ßîm trimlietåm, kuras esjau minéju. Ka-mér paßvaldî-båm nebüs tikliela administra-tîvå rîcîbspéja,lai radîtu infrast-ruktüru, kas no-tur cilvékresur-

sus, sistémiski nekas nemainîsies. Plånå bi-ja jåbüt konkrétai prioritåtei — paßvaldîbuinfrastruktüras attîstîba, kam apakßå ir reålsfinanséjums.

R.P.: Arî man liekas nepareizi, ka plånånav izvirzîtaskonkrétas priori-tåras nozareslabklåjîbas attîs-tîbai, un manineatståj sajüta,ka NAP ir lielåvélmju gråmata.Apsveicami, kaplåns deklaré ne-valstisko organi-zåciju iesaistîßa-nu lémumu pie-ñemßanas pro-cesos. Tomérman gribétos, lailémumu pie-ñemßanas pro-cesam bütu netikai deklaratîvsraksturs, bet arîlikumiskå båze.

Pretéjå gadîjumå tam nav jégas. E.Z.: Prioritåtes îstenîbå ir noteiktas, tikai

tås nav paustas vårdiem. Skaidrs ir tas, kanodok¬u sistéma nav izdevîga uzñéméjiem,un sléptå veidå nodok¬u sistémå ir iestrå-dåta prioritåte — îpaßumu attîstîba. Uzñé-méjiem ir jåpalîdz, atbalstot jau strådåjoßodarbinieku kvalifikåcijas paaugstinåßanu.

Turklåt mésesam nepamato-ti «uzpütußi»k o n t ro l é j o ß å sinstitücijas, kasapgrütina uzñé-méju darbu. Kadpatiesîbå rodaspapîrs? Papîrs ro-das tad, kad irneuzticéßanås,kas valda müsuvalstî.

P.K. Nobei-dzot gribétos at-gådinåt, ka ßî irtikai pirmå NAPredakcija, tåpécmés gribétu aici-nåt arî visus Lat-vijas iedzîvotåjusaktîvi iesaistîtiesplåna sabiedris-

kajå apsprießanå ar savu redzéjumu par val-sts attîstîbu. Jo kvalitatîvåka tå büs, jo lielå-kas iespéjas, ka, sekojot NAP kompasam, ai-ziesim pareizajå virzienå.

Pats NAP un informåcija par plånota-jåm sabiedriskajåm apspriedém pieejamainterneta måjas lapå www.nap.lv.

5aprîlis 2006ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Elîna EgleLatvijas Darba devéju konfederåcijas ©eneråldirektore

Latvijas Darba de-véju konfederåcija(LDDK) iesaistîjås Na-cionålå attîstîbas plå-na (NAP) izstrådé unpanåca ievérojamuatbalstu darba devéjuviedoklim, tomérLDDK biedri plånunevar viennozîmîgi at-balstît.

NAP projekts ßob-rîd drîzåk atbilst ilgter-

miña vîzijai, kurå lietoti ambiciozi paziñojumi bezargumentåcijas. Ir pasludinåtas rüpes par cilvéku,taçu par konkrétå cilvéka — Latvijas iedzîvotåja -labklåjîbu NAP tekstå ir teikts ¬oti maz. Projektucaurvij uzstådîjums nevis «valsts cilvékam», betgan «cilvéks valstij», kå totalitårisma laikos.

LDDK atbalsta virzîbu uz zinåßanåm balstî-tas tautsaimniecîbas veidoßanå, tåpéc jåñemvérå esoßo nozaru ieguldîjums IKP veidoßanå,un radoßo industriju izvirzîßana par turpmåkutautsaimniecîbas prioritåti ir kårtéjais skaistaistermins. Papildus jåpieß˚ir lielåks atbalsts arî tå-dåm konkurétspéjîgåm nozarém kå izglîtîba unveselîbas aprüpe, transporta pakalpojumi.

NAP ir jådefiné ne tikai vispårîgi mér˚i, betjånosaka risinåmie uzdevumi, realizåcijas me-hånismi, rezultatîvie rådîtåji un plånotais finan-séjums. Tå vietå rezultatîvo rådîtåju tabula neti-ka apspriesta ar sociålajiem partneriem, rådîtå-ji ir nepilnîgi un pretrunîgi. Pieméram, neskato-ties uz to, ka par galveno turpmåkås attîstîbaspamatu NAP pasludina izglîtoto cilvéku, jopro-jåm nav zinåms tas, cik naudas 2010.gadå plå-nots iztérét uz vienu izglîtojamo un vienu stu-dentu gadå. Íobrîd ßîs summas ir dramatiski ze-mas! Uzskatåm, ka darbs pie NAP pilnveides ob-ligåti jåturpina!

Nacionålais attîstîbasplåns — tikai vîzija,jeb — ko nevar celt,nevar nest

Måris Kuçinskis (LR Re©ionålås attîstîbasun paßvaldîbu lietu ministrs)

Nacionålais attîs-tîbas plåns (NAP) navtikai kårtéjais dekla-ratîvais dokuments,bet tajå rakstîtais nå-kamo septiñu gadulaikå pårvértîsies pardzîves realitåti. Paß-laik notiek NAP sa-biedriskå apsprießa-na, un tas, kådå veidåvislabåk îstenot NAPîstenoßanas uzrau-dzîbu, ir viens no jau-tåjumiem, kuru més

vélamies noskaidrot no iedzîvotåjiem.Plåns attieksies uz visiem Latvijas iedzîvotå-

jiem un ietekmés tos visus. Müsu mér˚is ir, lai2013. gadå més dzîvotu labåk. To varam sas-niegt, ja uzsvaru liekam uz modernajåm tehno-lo©ijåm, inovåcijåm, kå arî izglîtîbu. Més véla-mies aicinåt cilvékus paaugstinåt konkurétspé-ju un pilnveidot savas prasmes, tådé¬ liela uz-manîba tiks pievérsta müΩizglîtîbai. Mér˚is ir iz-glîtots cilvéks, kas strådå tehnolo©iski attîstîtåuzñémumå.

Vélos vélreiz uzsvért, ka sagatavotais NAPdaudzås jomås ir novatorisks vai pat revolucio-nårs. Tas paredz pavérsienu domåßanå, at-tieksmé, kå arî sabiedrîbas iesaisté. NAP centråir cilvéks, un Latvijas izaugsme tiks balstîta uzcilvéku zinåßanåm, prasmém, talantiem, kå arîspéju un vélmi to rîcîbå esoßo kapitålu, zinåßa-nas un tehnolo©ijas efektîvi izmantot.

NAP paredz pavérsienu domåßanå un attieksmé

Rita Pfeifere: «Mani neatståj sajüta, ka NAP ir lielå vélmju gråmata.»

Edgars Zalåns: «Plånå bija jåbütkonkrétai prioritåtei— paßvaldîbu infrastruktüras attîstîba.»

Astrîda Harbacéviça:«Més gribétu izglîtîbå vairåk liktuzsvaru uz étiskåmun morålåm vértîbåm.»

Valdis Keris: «Uz ßobrîdi praktiskajamdarbam NAP nav derîgs.»

Kådu ce¬u iesim turpmåkajos septiños gados?

Nacionålais attîstîbas plåns (NAP) ir politikas plånoßanas dokuments no 2007.lîdz 2013. gadam. Tas ir kompass, kas nosaka Latvijas galvenos attîstîbas virzie-nus un paråda valsts un sabiedrîbas svarîgåkos uzdevumus ce¬å uz tålåku mér˚ipoliti˚iem, ierédñiem un ikvienam Latvijas iedzîvotåjam. Paßlaik norisinås Nacio-nålå attîstîbas plåna sabiedriskå apsprießana. Arî Latvijas Brîvo arodbiedrîbu sa-vienîbå (LBAS) norisinåjås apa¬å galda diskusija, lai apmainîtos viedok¬iem par to,vai kompasa norådîtais virziens ir pareizs.

Diskusijå piedalås LBAS priekßsédétåjs Péteris Krîgers, LBAS priekßsédétå-ja vietnieks Egîls Baldzéns, Latvijas Izglîtîbas un zinåtnes darbinieku arodbied-rîbas priekßsédétåja Astrîda Harbacéviça, Latvijas Industriålo nozaru arod-biedrîbas priekßsédétåja Rita Pfeifere, Maßînbüves un metålapstrådes rüpnie-cîbas uzñéméju asociåcijas valdes priekßsédétåjs Vilnis Rantiñß, Latvijas Veselîbas un sociålås aprüpes darbinieku arodbiedrîbas priekßsédétåjsValdis Keris, kå arî Kuldîgas pilsétas domes un rajona padomes priekßsédétåjsEdgars Zalåns.

Egîls Baldzéns: «Izdevås pårliecinåt,ka sociålo partneruviedoklis ir jåñem vérå.»

Péteris Krîgers: Plånå parådås lietas,par kuråm més(LBAS) esam cînîju-ßies 15 gadus, un tagad pékßñi tas viss notiks!?

Vilnis Rantiñß: «NAPir pirmais valsts at-tîstîbas dokuments,kur par prioritåti iz-virzîta labklåjîba.»

6aprîlis 2006 ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Íogadu Eiropas Darbadroßîbas un veselîbasaizsardzîbas a©entüranolémusi veltît pa-

stiprinåtåm rüpém par strådåjoßiemjaunießiem lîdz 23 gadu vecumamjo, kå liecina statistika, nelaimesgadîjumi darbå par 50% bieΩåk skargados jaunus strådniekus galveno-kårt viñu nepietiekamås pieredzesdé¬, turklåt ßådu nelaimes gadîjumuskaits turpina pieaugt.

Íå gada Eiropas nedé¬a droßîbaiun veselîbas aizsardzîbai darbå«Droßs såkums», kas norisinåsies ßo-ruden no 23.—27.oktobrim, tiek vel-tîta jaunießiem, lai nodroßinåtu vi-ñiem droßu un nekaitîgu darba dzî-ves såkumu. Eiropas nedé¬as kam-pañas tradicionåli orientéjas uz uz-labotas profilakses veicinåßanu dar-ba vietas lîmenî, iesaistot visas attie-cîgås ieinteresétås puses. 2006. gadåkampaña veicinås arî aktivitåtes

skolås, koledΩås un plaßåkå pieau-gußo izglîtîbas municipålå sistémå,kå arî veicinås jautåjumu starp attie-cîgajiem politikas veidotåjiem izglî-tîbas jomå.

Paraléli visiem citiem kampañaspasåkumiem izsludinåta arî «Labåsprakses balva», kurai pieteikties vargan uzñémumi, gan nevalstiskås or-ganizåcijas.. Ar terminu labå praksesaprot praktisku, efektîvu risinåju-mu daΩådåm ar darba aizsardzîbu

saistîtåm problémåm, ko ir izstrådå-jis vai veiksmîgi izmanto kåds uz-ñémums, organizåcija vai valsts. At-ß˚irîbå no zinåtniskiem rakstiem unteorétiskiem pétîjumiem labå prak-se ir praktisks, efektîvs risinåjums,kas jau tiek pielietots un darbojas.

Sîkåka informåcija par kampañuun plånotajiem pasåkumiem ievie-tota Eiropas Darba droßîbas un ve-selîbas aizsardzîbas a©entüra måjaslapå www.osha.lv. K

opß 2003.gada 28.aprîlispasaulé tiek atzîméts kåVispasaules darba droßî-bas un veselîbas diena. Arî

Latvijas arodbiedrîbas ik gadu cen-ßas atgådinåt saviem biedriem partiesîbåm strådåt droßå vidé. Piemé-ram, Celtnieku arodbiedrîba un sa-biedrisko pakalpojumu darbiniekuarodbiedrîba «LAKRS» saviem uz-ñémumiem nosüta plaßu analîtis-ku informatîvo materiålu par nelai-mes gadîjumiem nozaré iepriekßéjågadå. Tajå arodbiedrîbas aicina 28.aprîli un gatavoßanos ßai dienai iz-mantot daΩådiem pasåkumiem:sapulcém darba vietås, apmåcîbaidarba aizsardzîbas jautåjumos undarba koplîgumu slégßanai, kå arîmudina pieminét kolé©us, kas cie-tußi nelaimes gadîjumos darbå.

Arî Latvijas MeΩa nozaru arodubiedrîba ßajå dienå cenßas pievérstdarba devéju, nodarbinåto un val-sts institüciju uzmanîbu cilvékaaizsardzîbai darba vidé. Íîs aroduorganizåcijas darba aizsardzîbas untiesîbu sektora vadîtåjs Åris Smil-dziñß aicina gan drukåtos, ganelektroniskos medijus savos izde-vumos un raidîjumos aktualizétdarba aizsardzîbas problémas.

Å.Smildziñß arî min interesantufaktu, ka Starptautiskå Arodbiedrî-bu konfederåcija par ßîs piemiñasdienas kopdziesmu ir izvéléjusiesdziesmu «Kas raud?», kas saraks-tîta, izmantojot latvießu tautasdziesmas «Kas tie tådi, kas dziedå-ja» melodiju.

2006. – jaunießu darba aizsardzîbas gads 28.aprîlis —Vispasaulesdarba droßîbas un veselîbasdiena

Mi˚elis Ragainis, måcås RTU Ener©étikas un telekomunikåciju fakultåtes ma©istrantüras 2.kurså

Es nevaru teikt, ka ¬oti orienté-jos darba aizsardzîbas jautåjumos,bet nepiecießamîbas gadîjumå zi-nu, kur meklét informåciju. Manß˚iet, ka likums katrå uzñémumåparedz cilvéku, kas zina darba aiz-sardzîbas principus.

Esmu dzirdéjis par darba aiz-sardzîbas noteikumu pårkåpu-miem, kad no liela augstuma nok-rita kåds nelegålais büvstrådnieks.Péc ßî gadîjuma uz darba vietu at-brauca darba inspektors, padzérakafiju kopå ar büvdarbu vadîtåju,un nekådas sankcijas nesekoja.

Armands Íenfelds, måcåsRTU Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes1.kurså

Ikvienam darbiniekam ir svarî-gi apzinåties risku savå darba vie-tå, bet ir jautåjumi, kuros jåorien-téjas tikai darba aizsardzîbas spe-ciålistam.

Man gan nav nåcies saskartiesar darba aizsardzîbas pårkåpu-miem, bet ir dzirdéti gadîjumi nodraugiem. Man ß˚iet, ka vairumågadîjumu daΩådu iemeslu dél gré-ko paßi darba ñéméji un neizman-to pieejamos darba aizsardzîbaslîdzek¬us, tåpéc nepiecießama pla-ßåka informåcija par piemériemno dzîves. masu medijos.

Vai tiesîbas uz izdienas pensijåmir sociålå dialoga produkts?Íå gada februårî Labklåjîbas

ministrijas izstrådåtå koncepcija

«Par izdienas pensiju pieß˚irßanu»

neparedz izdienas pensiju sañéméju

loka paplaßinåßanu.

Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîba (LBAS) Ministruprezidentam Aigaram Kalvî-tim nosütîtajå véstulé pau-

dusi noståju, ka Labklåjîbas minist-rijas (LM) ßå gada februårî izstrådå-tå koncepcija ir dokuments, kuråatspogu¬ota tikai LM konceptuålånoståja jautåjumå par izdienas pen-siju pieß˚irßanas kårtîbu un tajå ne-tika ñemti vérå nedz citu ministriju,nedz sociålo partneru, nedz sabied-rîbas viedok¬i. Bez tam koncepcijaaizståv tikai to personu intereses,kuriem jau ir tiesîbas uz izdienaspensijåm, vai tos, kuriem jautåjumspar minéto tiesîbu nodroßinåjumuSaeimå ir izskatîßanas un pieñem-ßanas stadijå. Pret påréjiem darbi-niekiem, kuriem darbs pat lielåkåmérå ir saistîts ar profesionålo ie-mañu zudumu, LM noståja ir ne-pårprotama: izdienas pensiju sañé-méju loku nepaplaßinåt. Valstî tur-pinås sabiedrîbai nepieñemama

prakse, kad valdîba jautåjumu parto darbinieku kategorijåm, kuråmbütu minétås tiesîbas, nerisinakompleksi un neizstrådå vienotupieeju ßås problémas risinåßanai.Tådéjådi tiek pårkåpts vienlîdzîbasprincips par atseviß˚u personu ka-tegoriju tiesîbåm uz izdienas pensi-jåm par darbu ar profesionålo ie-mañu zudumu un saglabåta sociålåspriedze sabiedrîbå.

LBAS jau vairåkkårt ir aicinåjusiatbildîgås institücijas pievérst ßaiproblémai attiecîgo uzmanîbu, ie-sniedzot tåm provizorisko profesijusarakstu, kuråm bütu jåparedz ßîstiesîbas, kå arî izstrådåjot attiecîgoslikumprojektus.

Savå véstulé LBAS aicina Kalvîßakungu nesasteidzinåt lémuma pie-ñemßanu par atbalstu koncepcijåietvertajam risinåjumam nepaplaßi-nåt izdienas pensiju sañéméju loku.

Brigita Fricsone, LatvijasIzglîtîbas un zinåtnes darbinie-ku arodbiedrîbas juriskonsulte

Atß˚irîbå no daudzu nozaru dar-binieku darba apståk¬iem pedagogadarba apståk¬us nav iespéjams uz-labot, ievießot modernas tehnolo©i-jas. Pedagogu darba specifika ir tie-ßå saskare ar bérniem, un tas ir

célonis profesionålo iemañu zudu-mam. Tåpéc valstij jånodroßina pe-dagogiem tiesîbas uz izdienas pen-sijas pieprasîßanu péc noteikta laikanostrådåßanas savos amatos. Neat-balståm Labklåjîbas ministrijas vie-dokli par izdienas pensijas sañémé-ju loka nepaplaßinåßanu.

Latvijas Veselîbas un soci-ålås aprüpes darbinieku arod-biedrîbas priekßsédétåja viet-niece Ruta Vîksna

Saskañå ar 2005..gada 19.jülijåvaldîbas pieñemtajåm pamatnos-tådném par neatliekamås medicî-niskås palîdzîbas operatîvå dienestadarbinieku sociålajåm garantijåm,LVSADA ir sagatavojusi projektu«Likums par neatliekamås medicî-niskås palîdzîbas operatîvå dienestadarbinieku sociålajåm garantijåm»,kurå ir iestrådåta arî sada¬a «Izdie-nas pensijas», paredzot ßo pensijupieß˚irßanu par darbu ekstremålosapståk¬os un profesionålo iemañuzudumu pirms vecuma pensijaspieß˚irßanas.

Tå kå jauna likuma pieñemßanair ilgstoßs process, LVSADA un Vese-lîbas ministrija meklé iespéjas jau2006.gadå izveidot izdienas pie-maksu sistému.

Vienlaikus LVSADA ir sagatavo-jusi arî otru projektu «Årstniecîbaspersonu izdienas pensiju likums»,kurå profesiju loks ar tiesîbåm uz iz-dienas pensiju ir paplaßinåts, ie-k¬aujot tajå ari anesteziolo©ijas, re-animatolo©ijas un tiesu medicînasårstniecîbas personas.

Aleksandrs Muhlinkins –Latvijas Dzelzce¬nieku un sa-tiksmes nozares priekßsédétå-ja vietnieks

Müs pårsteidz nekonsekventåLabklåjîbas ministrijas pozîcija parizdienas pensiju pieß˚irßanu un ne-

véléßanås meklét reålo risinåjumu,kå sociåli aizsargåt to profesiju dar-biniekus, kuru veselîbai un psihofi-ziolo©iskåm spéjåm valsts izvirzaîpaßas prasîbas. Tå vietå tiek piedå-våts saglabåt valsts noteiktås îpaßåsprasîbas ßo profesiju darbiniekiem,vienlaicîgi no valsts puses neradotviñiem nekådas adekvåtas valstsgarantijas.

Més uzskatåm, ka risinåjumamun garantijåm jåbüt konkrétåm, ne-vis tikai solîjumiem par gaißu nå-kotni. Més vélamies ßo jautåjumurisinåt pie apa¬å sarunu galda, nevispiketos vai streikos.

Såkusies véstu¬u akcija par darbinieku tiesîbåm uz izdienas pensijåm

Ja Jums nav vienalga, kå valstî tiek risinåts konceptuålaisjautåjums par tiesîbåm uz izdienas pensijåm, aicinåm atbals-tît Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas (LBAS) véstu¬u akci-ju un nosütît véstuli premjerministram A.Kalvîtim un SaeimasSociålo un darba lietu komisijas priekßsédétajai J. Stalidzånei.

Véstuli varat izdrukåt LBAS måjas lapå www.lbas.lv.!Kampaña «Droßs såkums»Kampaña «Droßs såkums» ir divi atß˚irîgi elementi:

Darbavietå: jaunie darbinieki — veicinåt riska

apziñu un paaugstinåt darba dro-ßîbas un veselîbas aizsardzîbas ris-ka apziñas lîmeni un zinåßanaspar to, ko darît, uzsåkot darbu;

darba devéji — nodroßinåt droßuun piemérotu darbu, måcîbas unuzraudzîbu, un apzinåties, kas jå-dara, jaunießiem uzsåkot darbu.

Izglîtîbas sistémå: skolas un koledΩas — veicinåt iz-

pratni par risku un darba droßîbuun veselîbas aizsardzîbu kå izglîtî-bas neatñemamu da¬u; sagatavotjaunießus pirmajai darba dienaiun viñu atbildîbai par ßiem jautå-jumiem turpmåkajå karjerå;

jaunießu organizåcijas — veicinåtriska apziñu un riska profilaksi kåneatñemamu organizåcijas darbî-bu da¬u; sagatavot jaunießus pla-ßåkai darba pasaulei;

profesionålås sagatavoßanas cent-ri — veicinåt izpratni par risku undarba droßîbu un veselîbas aizsar-

dzîbu kå bütisku apmåcîbas da¬u;sagatavot jaunießus darba dzîvei;

izglîtîbas institücijas — veicinåtdarba droßîbas un veselîbas aiz-sardzîbas jautåjumu iek¬außanuizglîtîbå un jaunießu nodarbinåtî-bas politikå, lîgumos un rîcîbå.

Kampaña «Droßs såkums» ietver: informåcijas materiålus visås ofi-

ciålajås ES dalîbvalstu valodås; apziñas lîmeña paaugstinåßanas

plakåtus un bukletus; daudzvalodu tîmek¬a vietni; jaunu video konkursu, lai atrastu

«Eiropas gada jauno filmu veido-tåju»;

Eiropas «Labås prakses balva»; îpaßus notikumus un pasåkumus

viså Eiropå, lai nodotu kampañasgalvenos paziñojumus visåm lie-låm un mazåm, sabiedriskåm unprivåtåm, vietéjåm, valsts unstarptautiskåm organizåcijåm. Ie-priekßéjås kampañås bija tüksto-ßiem notikumu viså Eiropas Sa-vienîbå, daudzus no kuriem koor-dinéja A©entüras valstu kontakt-punktu tîkls 25 ES dalîbvalstîs.

7aprilis 2006ARODBIEDRÈBAS AVÈZE

Latvijas Tirdzniecîbas flotesjürnieku arodbiedrîba (LTF-JA) paßreiz ir noslégusi kop-lîgumu ar Latvijas Ku©niecî-

bu (LK) ar 29 ku©u apkalpém, kasstrådå zem citu valstu karogiem.Íobrîd ir uzsåktas sarunas ar LK parkoplîguma noslégßanu ar ku©iem,kuriem plîvo Latvijas karogs. Tådé-jådi arî ßo jürnieku tiesîbas varétuaizståvét organizåcija, kas dibinåtapirms piecpadsmit gadiem un ap-vieno vairåk nekå 8 000 biedru. Parßo procesu un ar to saistîtåm pro-blémåm ståsta LTFJA prezidentsIgors PAVLOVS.

Uz LK piederoßajiem ku©iemstrådå aptuveni 1200 jürnieku, nokuriem vairåk nekå 70% ir müsuarodbiedrîbå. Zem Latvijas karogapaßreiz strådå 7 LK ku©i, attiecîbåuz kuriem més vélamies noslégtkoplîgumu. Lai izprastu ßî procesagaitu un tå nozîmîgumu, nedaudz

atskatîßos vésturé.No 1991. gada lîdz LK privatizå-

cijai 2002. gadå müsu arodbiedrîbassadarbîba ar Latvijas Ku©niecîbu bi-ja produktîva un vérsta uz abpuséjiracionålu dialogu. Péc LK privatizå-cijas mainîjås tås vadîba. Un turp-måkie notikumi diemΩél pasliktinå-ja müsu attiecîbas ar ku©niecîbu. Ta-jå laikå koplîgums starp LTFJA un LKaptvéra visus ku©niecîbas ku©us, jotie strådåja zem årzemju karogiem,un més kå Starptautiskås Transpor-ta darbinieku federåcijas (Interna-tional Transport Workers` Federa-tion) biedri bijåm tiesîgi slégt koplî-gumu ar ßiem ku©iem. Neilgi pécprivatizåcijas LK vadîba gribéja iz-mainît koplîguma nosacîjumus unsamazinåt to darbinieku algas, kuristrådåja uz refriΩeratorku©iem.Arodbiedrîba, protams, nepiekritaßîm izmaiñåm, bet LK vienpuséjimé©inåja samazinåt darba algas ßo

ku©u apkalpém. Més uzskatåm, kalîdz ar to tika pårkåpti koplîgumanosacîjumi. DiemΩél sarunu ce¬å ne-izdevås panåkt vienoßanos ar ku©-niecîbu, tåpéc bijåm spiesti rîkot di-vu dienu streiku uz ku©iem «Akadé-mi˚is Çelomejs» un «Akadémi˚isBoçvars». Péc smagåm pårrunåmtomér izdevås rast kompromisu arLK vadîbu. Konflikts bija atrisinåts,taçu plaisa starp arodbiedrîbu un LKpalika — més nebijåm apmierinåtiar ku©niecîbas mé©inåjumu samazi-nåt jürniekiem algas, bet viñi droßivien negaidîja tik radikålu rîcîbu noarodbiedrîbas puses. Vélåk — 2003.gadå - sekoja vél viens konflikts, kasrisinåjås jau ar tiesu darbiem. Tiesapéc müsu prasîbas arestéja divus ku-©us, kå arî rîkojåm Rîgas ostå divudienu streiku uz tankku©a «Taganro-ga». Bet lîdz ar to attiecîbas starparodbiedrîbu un Latvijas ku©niecîbubija k¬uvußas tik saspîlétas, ka par di-

alogu vairs nebija runas.2003. gada rudenî LK uzsåka 7

ku©u pårre©istréßanu Latvijas Ku©ure©istrå, t.i., zem Latvijas karoga. ÍoLK virzienu més atbalstîjåm. Saska-ñå ar Latvijas Darba likumu mumsbija tiesîbas noslégt koplîgumu, jouz ßiem ku©iem bija vairåk kå 70%müsu arodbiedrîbas biedru. Tomérkompånija izvéléjås citu ce¬u. Viñi«rekomendéja» jürniekiem ieståtiescitå Latvijå re©istrétå arodbiedrîbå,ja jürnieki gribot turpinåt darbu uzku©iem zem Latvijas karoga. Tådåveidå més zaudéjåm tiesîbas slégtkoplîgumu ar ßo ku©u komandåm.Nåkamajos divos gadus ßî lieta k¬u-va par diezgan asa konflikta iemeslustarp LTFJA un LK.

2005. gadå LK såkås demokråtis-ki procesi. Tå paßa gada beigås, kadmüsu arodbiedrîbai beidzås koplî-guma termiñß ar årvalstu karogu ku-©iem, més panåcåm vienoßanos, ka

koplîgums ar LTFJA atkal tiek slégtsar visåm ßîm apkalpém, bet LatvijasKu©niecîba ievéros visu likumdoßa-nu un strådåjoßo izvéles brîvîbu, slé-dzot koplîgumu attiecîbå uz ku©iem,kas strådå zem Latvijas karoga.

Attiecîbas ar paßu Latvijas Ku©-niecîbu pédéjå laikå ir strauji uzla-bojußås, tåpéc domåju, ka gaidåmåssarunas varétu virzîties ¬oti veiksmî-gi. Müsu pietiekami ilgajå arodbied-rîbas darba pieredzé visas problé-mas esam mé©inåjußi risinåt sarunuce¬å. Taçu, ja tas neizdodas, tad, ma-nupråt, spécîgai arodbiedrîbai irjåorganizé streiks, lai aizståvétu savubiedru intereses. Tåpéc vélos uz-svért, ka jürniekiem jåspéj paståvétpar savåm tiesîbåm. Nepiecießamî-bas gadîjumå viñiem jåbüt gataviemuz saliedétu un solidåru rîcîbu, laipanåktu pozitîvu rezultåtu unkompromisu attiecîbås ar darba de-véju.

Latvijas Kultüras darbiniekuarodbiedrîbu federåcija(LKDAF) pårståv kultürasnozaré strådåjoßo darba ñé-

méju intereses, aizståv to likumîgåstiesîbas, kå arî sniedz konsultåcijaspar darba likumdoßanas jautåju-miem. Tås biedru skaits sniedzas jauceturtajå tükstotî. LKDAF izveidotapirms 15 gadiem, un ßå gada 22.ap-rîlî notiks tås sestais kongress. Paraktualitåtém kultüras nozaré un fe-deråcijas darbîbå sarunåjåmies artås priekßsédétåju Aldi Miséviçu unjuriskonsulti Maiju Pastari.

Pédéjå laikå par notikumiemkultüras nozaré var dzirdét teju vai ikuz so¬a. Kå zinåms, liela aΩiotåΩa bi-jusi ap Kultüras ministrijas iecerétoLatvijas Nacionålå simfoniskå or-˚estra (LNSO) un akadémiskå kora«Latvija» reorganizåciju, Latvijas Na-cionålås operas solistu atalgojumu,Nacionålå teåtra aktieru un tehniskodarbinieku neapmierinåtîbu ar teåt-

ra nu jau bijußå direktora ViesturaRieksta darbîbu. Kå uzsver A. Misé-viçs, iespéjams, jautåjums par LNSOnebütu nonåcis lîdz tådai konfliktsi-tuåcijai, ja or˚estra darbinieki bütufederåcijas biedri. «LKDAF ir vieno-ßanås ar Kultüras ministriju par sa-darbîbu. Iecerétås pårmaiñas bezmüsu piekrißanas îstenot nedrîksté-tu. Mums bütu tiesîbas ßo reorgani-zåcijas procesu apturét,» skaidro fe-deråcijas vadîtåjs. Tå kå LNSO navLKDAF dalîborganizåcija, pamataiejaukties nebija. Pirms daΩiem ga-diem notika reorganizåcija Valstsa©entürå «Tautas måkslas centrs»,kur ir darbinieku arodbiedrîba -LKDAF dalîborganizåcija. Arodbied-rîbai iesaistoties reorganizåcijas pro-ceså, visi darbinieki darbavietas sag-labåjußi. Tießi tåpéc ßodien tik svarî-gi büt arodbiedrîbå, lai varétu ar pa-nåkumiem pretoties netaisnîgiemlémumiem «es tå nolému, un tåbüs» vai, citiem vårdiem runåjot, da-

lîba arodbiedrîbå izslédz iespéju, kadarba devéjs neré˚inås ar darba ñé-méja viedokli vai pat neuzklausa to.

Spilgts piemérs tam, ar ko bei-dzas neré˚inåßanås ar darbiniekuviedokli, bija nesenais konflikts starp

Latvijas Nacionålå teåtra darbinie-kiem un direktoru V. Riekstu. Vadîtå-ja nevéléßanås vai neprasme saru-nåties ar saviem darbiniekiem bei-

dzås ar neuzticîbas izteikßanu paß-am direktoram. A.Miséviçs: «V.Riek-sta lielåkå k¬üda bija darbinieku ne-informéßana. Zinot, kåda ir reålå si-tuåcija teåtrî, cilvéki to izpratîs. Jonezinåßana biedé, rada aizdomas,visådas nevajadzîgas idejas, kas jautå saspîlétai situåcijai par labu ne-nåk.»

LKDAF uzsver, ka ir jåievéro Ei-ropas Savienîbas direktîvas. Piemé-ram, direktîva par konsultéßanos ardarbiniekiem, to uzklausîßanu uninforméßanu. «Atbilstoßi müsu dzî-ves kvalitåtei vairs nedrîkst tå strådåt— es te tagad esmu direktors, skal-du un valdu, kå man ienåk pråtå. Ío-dien jårespekté ES normas, un ßîkonsultéßanås ir jåîsteno,» norådaA.Miséviçs. Darba ñéméjam ir tiesî-bas sañemt informåciju no admi-nistråcijas visos jautåjumos, kas skarnodarbinåtîbu un viñu darba attiecî-bas.

LKDAF juriste Maija Pastare pie-

bilst, ka arî Darba likuma 11.pantstagad ir papildinåts — tießi par ßo in-forméßanu un konsultéßanos. «Dar-ba devéjam ßie grozîjumi ir jåres-pekté, bet praksé més saskaramiesar gadîjumiem, kad tas netiek darîts.Apzinåti vai neapzinåti ßîs jaunås iz-maiñas reizém pat nav pamanîtas.Katru reizi, kad rodas konfliktsituåci-jas, par minétajiem grozîjumiem at-gådinåm. Íie ir gadîjumi, kad mésvaram palîdzét, darba devéjam no-rådot, ka ir tiesîbas un pienåkumi,kas jåievéro.»

«Aicinåjums ir tikai viens — laitie, kas vél nav arodbiedrîbas biedri,izlasot ßo rakstu, izdara vienîgo seci-nåjumu, ka nupat ir pédéjais laikspievienoties. Arodbiedrîba faktiski irvienîgå institücija, kas reåli var kåduaizståvét. Ja esi arodbiedrîbas biedrs,tevi nevar atbrîvot no darba, nesas-kañojot to ar arodbiedrîbu. Un arod-biedrîba savéjos aizståv,» sarunasbeigås uzsver LKDAF vadîtåjs.

Arodbiedrîba vienmér aizståvés savéjos

Imants Vikmanis, AS Latvijas ku©niecîba (LK) valdes priekßsédétåjs

Més esam ieintereséti uzklau-sît arodbiedrîbu izteiktos priekßli-kumus un veidot racionålu dialo-gu to apsprießanai. Izñémumsnav arî Latvijas Tirdzniecîbas flo-tes jürnieku arodbiedrîba (LTFJA),ar kuru müs vieno sadarbîba dau-

dzu gadu garumå. Paßreiz turpi-nås pårrunas par vél septiñiemzem Latvijas karoga strådåjoßiemku©iem. ˆemot vérå, ka ku©u eki-påΩas locek¬i ir gan LTFJA, ganLatvijas Nacionålås jürniekuarodbiedrîbas (LNJA) biedri, tiekprecizéta ekipåΩas locek¬u piede-rîba konkrétai organizåcijai. Turk-låt katrai arodbiedrîbai ir iedotiekipåΩu saraksti, kå arî netiek lieg-tas tiesîbas ar tåm kontaktéties,nosütît informåciju un veikt citasaktivitåtes, kas neietekmé jürnie-ku tießo darba procesu.

Te jåatceras, ka Latvijas Darbalikuma 10.pantå ir noteikts: « Ja irvairåkas darbinieku arodbiedrîbas,tås kopîgåm sarunåm ar darba de-véju pilnvaro savus pårståvjus pro-porcionåli katras arodbiedrîbasbiedru skaitam, bet ne mazåk kåvienu pårståvi katra. Ja sarunåm ardarba devéju izvirzîti vairåku arod-biedrîbu pårståvji, viñi pauΩ vieno-tu viedokli.» Tåtad tießi ku©u ekipå-Ωu locek¬u piederîbas tai vai citaiarodbiedrîbai kopsumma ir izß˚i-roßs faktors tås izvélé.

Vértés biedru skaitu

Jürnieku arodbiedrîbas attiecîbas ar Latvijas Ku©niecîbu uzlabojas

Lai aizståvétu savas tiesîbas, jürnieki — arodbiedrîbas biedri2005. gadå uz ku©a «Taganroga»rîkoja divu dienu streiku.

«Atbilstoßi müsu dzîves kvalitåtei vairsnedrîkst tå strådåt —es te tagad esmu direktors, skaldu un valdu, kå man ienåk pråtå».

ARODBIEDRÈBAS AVÈZE8aprîlis 2006

Sakaru nozaré strådåjoßie atpüßas sportojot, dejojot un dziedotZoja Semjonova — Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrîbas prezidente

Dzîvé ir jåbüt ne tikai dar-bam, bet arî priekam!Tießi tåpéc, ¬aujot cilvé-kiem atpüsties, kå arî ie-

pazît savus darbabiedrus un citussakaru nozaré strådåjoßos, müsuarodbiedrîba atbalsta daudzu spor-ta un kultüras pasåkumu, kå arî tu-våku un tålu ekskursiju organizéßa-nu. Lai uzzinåtu, kådas îsti ir arod-biedrîbas biedru vélmes un iecerespar nåkoßå gada sportiskajåm vaikultüras aktivitåtém, katru rudeniveidojam îpaßu «Vélmju kasti». Tajåikviens var uzrakstît savu sapni parkådu pasåkumu vai ideju par kå-dåm regulåråm sportiskajåm aktivi-tåtém. Cilvéku atsaucîba ik gadu irliela, pieméram, ßoruden tika ie-sniegti vairåk kå 140 patießåm inte-resanti priekßlikumi!

Protams, pagaidåm nav iespé-jams piepildît pilnîgi visas ieceres,tåpéc kopîgi ar darba devéju tiek iz-lemts, kuras no iesniegtajåm ide-jåm îstenojamas. Mums ir svarîgi,lai pasåkumi bütu interesanti ie-spéjami plaßam cilvéku lokam, tå-dé¬ pagaidåm nåkas atteikties notådåm mazliet neieraståm un bîsta-måm aktivitåtém kå gumijlékßanavai izpletñu lékßana.

Òoti iemî¬otas müsu arodbiedrî-bas biedru vidü ir sporta spéles —gan ziemas, gan vasaras méneßos.Tå kå ßogad par sniega trükumu sü-dzéties nevaréja, daudzi uzñémumi

izbaudîja ziemas priekus slépojot.Pieméram, Ûagarkalnå norisinåjåsjauks uzñémuma «Lattelekom» kal-nu slépoßanas pasåkums, kas îpaßuatsaucîbu izpelnîjås no jaunießu pu-ses. Lai gan — ne jau tikai gados ¬o-ti jaunie arodbiedrîbas biedri izbau-dîja slépoßanas priekus — Ûagarkal-nå ar slépém un déli brauca arî pie-cdesmit un seßdesmit gadîgi sportamî¬otåji!

No müsu organizétajiem kultü-ras pasåkumiem kå pazîstamåko

varam minét ikgadéjo Paßdarbnie-ku festivålu, kurß tradicionåli norisi-nås jau vairåk nekå desmit gadus.Íoruden festivåls notika Gulbenéun pulcéja visus tos sakaru jomåstrådåjoßos, kas véléjås uzståties arpriekßnesumiem, piedalîties izstådéar saviem rokdarbiem un fotogråfi-jåm vai vienkårßi jaukå gaisotné at-püsties. BieΩi Paßdarbnieku festivå-los piedalås arî müsu mazie måks-linieki — strådåjoßo bérni, kuru sa-gatavotie priekßnesumi vienmér iz-

pelnås skatîtåju atsaucîbu un sirsnî-gus aplausus.

Protams, paßdarbnieku festivålåneiztrükstoßi piedalås arî Latvijassakaru darbinieku arodbiedrîbaspaßdarbîbas ansamb¬i — tautas de-ju kolektîvs «Cîpars», temperamen-tîgå spåñu deju kopa «Colores» unvokåli instrumentålais ansamblis«No Comment», kuros aktîvi darbo-jas cilvéki, kurus vieno mîlestîba uzdeju un müziku.

Tå kå müsu arodbiedrîbas bied-

ri vélas izmé©inåt savus spékussportå, sacenßoties ar citu valstukomandåm, un arî paßdarbniekukolektîvi ar prieku uzståjas årzemés,Latvijas Sakaru darbinieku arod-biedrîba ir k¬uvusi par dalîborgani-zåciju starptautiskajå sakaru noza-res apvienîbå «Union SCIPT».

Tagad Latvijas sakaru darbinie-ku arodbiedrîbas biedri regulåripiedalås starptautiskos basketbola,futbola un volejbola turnîros, kå arîEiropas strådåjoßo sporta spéles.VisbieΩåkie müsu viesi, protams, irkaimiñvalstu komandas — lietuvie-ßi un igauñi. Un ar prieku varamteikt, ka müsu komanda ¬oti bieΩivar lepoties ar lîdera statusu!

Savukårt deju kolektîvs «Cîpars»sadraudzéjies ar dienvidu valstu de-ju kolektîviem. Nesen müsu dejotå-ji viesojås Grie˚ijas pilsétå Salonikiun pårsteidza grie˚us ar viñiem tikneierasto latvießu tautas deju untérpiem. Sirsnîga draudzîba izvei-dojusies arî ar portugå¬u dejotå-jiem, gan ciemojoties Portugålé,gan uzñemot portugå¬u dejotåjusLatvijå.

Arî pavasarim atnåkot, plåno-jam daudzus pasåkumus. Piemé-ram, ar spékiem mérosies Lattele-kom grupas basketbola komandasun pirmo reizi arodbiedrîbas ietva-ros tiks organizétas sacensîbas bil-jardå! Ceram, ka arî ßis pavasarisbüs jaukiem notikumiem bagåts unmüsu sakaru jomå strådåjoßie varéspéc padarîtå darba kårtîgi atpüstiesun kopå ar darbabiedriem jauki pa-vadît laiku.

Lai gan Lieldienas tiek sviné-tas ¬oti daudzås valstîs, atzî-méßanas tradîcijas daΩådåmtautåm ir atß˚irîgas. Latvijå

izplatîtåkås Lieldienu tradîcijas irolu kråsoßana un ripinåßana, kå arîsißanås ar olåm un ßüpoßanås, unkatra no ßîm nodarbém saistîta arkådu senu ticéjumu. Lükosim, kåLieldienas atzîmé Bulgårijå, Zviedri-jå un Karpatu ciemos dzîvojoßie!

Bulgårijå olas tradicionåli tiekkråsotas sarkanas, lai gan tagad bie-Ωi izmanto arî citas kråsas. Olu krå-soßana notiek Za¬ajå ceturtdienå,un péc dievkalpojuma olu aprok vî-na dårzå, lai Dievs pasargåtu vîno-gulåjus no krusas un dotu labu ra-Ωu. Dienu vai divas pirms Lieldie-nåm katra bulgåru ©imene süta då-vanu turku draugiem — maizes ku-kuli un desmit lîdz piecpadsmit sar-kanas olas. Turki savukårt dåvanasneséjam iedod nedaudz naudas.Agråkos laikos saimniece dåvinåjapa sarkanai olai katram viesim, bettagad olas Lieldienås sañem tikaibérni. Arî olu cîñas ir plaßi izplatîtatradîcija.

Zviedrijå tautas ticéjumi vésta,ka Lieldienås îpaßi aktîvas bijußasraganas, bet viñu burvestîbas —îpaßi iedarbîgas. Senåk Lieldienurîtå cilvéki nesteidzås kurt pavardu,jo uzskatîja, ka pirmå sieviete, nokuras måjas pace¬oties dümi, esotragana. Lai pasargåtos no ¬auna-jiem spékiem, ¬audis küra ugunsku-rus, ßåva gaiså no bisém, uz durvîmkråsoja krustus, zvaigznes un citassvétas zîmes, izkåra pår måjdzîvnie-kiem izkaptis un cirvjus, lai raganasnemocîtu lopiñus. Tagad Za¬ajå ce-turtdienå vai Lieldienu priekßvaka-rå zéni un meitenes pår©érbjas parraganåm un staigå no måjas uz må-ju. Ja viñi atnes Lieldienu véstulîti,

saimniekam jåpacienå bérni ar sal-dumiem vai jåiedod viñiem kådamonéta.

Zviedrijas rietumos Lieldienusvinétåji vél arvien sacenßas, kuramizdosies sakurt lielåku ugunskuru,bet ßaußanu gaiså ir aizståjusi ugu-ñoßana. Zviedrijas zieme¬os bija iz-platîta tradîcija, ka jauni puißi Liel-dienu rîtå ar bérzu Ωagariem pérameitenes, lîdz tås uzcienåja viñus arkådu stipråku dzeramo.

Karpatos Lieldienu laikå zéniaizrautîgi spélé cokatisju. Viñi ripi-na pa p¬avu spilgti kråsotas olas unmé©ina ar savu olu tråpît pretiniekaolai. Ja viena no olåm ieplîst, to ie-güst tas, kura ola palikusi vesela.Daudzos ciemos Lieldienu olu çau-malas met upîtés un strautos, lai pî-lém un zosîm bütu vairåk pécnåcé-ju. Íis ticéjums saistîts ar pagånis-ma laiku priekßstatu, ka olas simbo-lizé auglîbu. Lieldienu laikå dau-dzos Karpatu ciematos skan zvani,jo, vadoties péc ticéjumiem, zvanî-ßana palîdz bitém spietot.

Interesanta Karpatu tradîcija —polivanja — saistås ar pirmdienuun otrdienu péc Lieldienåm. Pirm-dien pa kaimiñu måjåm staigå vî-rießi un zéni, ap߬akstot ar üdenisievietes un meitenes. ͬakstîdamiüdeni, viñi sauc: Hristos voskres(Kristus ir augßåmcélies), bet sievie-tes viñiem atbild: voistinu voskres(Patiesi augßåmcélies). Otrdien pie-nåk sievießu un meiteñu kårta ˚er-ties pie polivanja. Uzskata, ka ßis ri-tuåls palîdz cilvékiem aizmirstdomstarpîbas un piedot aizvainoju-mus, turklåt tå esot slikta zîme, jatavai måjai laistîtåji paiet garåm.

Informåcijas sagatavoßanå iz-mantoti materiåli no Hanoveres lat-vießu Interneta måjas lapasw w w. l a t v i e s i - h a n o v e r e . d e .

Lieldienu laiks

Savu iesåkto darbu nevajaga atdot otram, jo tad atdodot arî savu laimi./E. P¬aviña, Koknese./

Avîze izdota Eiropas Sociålå fonda Nacionålås programmas projekta «LatvijasBrîvo arodbiedrîbu savienîbas kapacitåtes stiprinåßana» ietvaros.Avîzes izdoßanu lîdzfinansé Eiropas Sociålais fonds.

LLaattvviijjaass BBrrîîvvoo aarrooddbbiieeddrrîîbbuu ssaavviieennîîbbaaBruñinieku iela 29/31, Rîga LV 1001 LatvijaTålrunis: 7270351; fakss: 7276649E–pasts: lbas@lbas.lv www.lbas.lv

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrîbas biedristeidz baudît pédéjos ziemas priekus «Ûagarkalnå».

Lieldienas rîtu vajaga priekß sau-les lékta celties un iet uz avotumuti mazgåt. Tad atnåk atpaka¬,salasa skaidiñas, apskrej trîs rei-zes ap måju. Tad izslauka istabuun iet gulét. Ja visu to tå padara,tad visu gadu ir çakls. /J. Cinovskis, Snépele./

Kad, pirms Lieldienåmstrådåjot, pabeidz otrasmeitas såktu darbu, tadatñem tås brütgånu./M. Ítåle, Kaltene./

Lieldienas rîtå bez saulesjåizkurina kråsns, taddarbi veicas visiem papriekßu. /E. Laime, Tirza./

Lieldienas rîtå jåsalasaskaidiñas, tad pårvérßaspar naudu. /JaunåkåsZiñas, 1932. III, 26./

Veci ¬audis ståstîja, ka tie, kaslieldienås saulei lecot tekoßåüdenî muti nomazgåßot, tie va-sarå nenodegßot melni, tiem piedarba nenåkßot miegs. /Fr. Me-kons. Latv. Avîzes, 1870. 15./

Ja pirms Lieldienåm darbarîks no rokas izkrît, tadnåkoßå reizé ést nedabüs./Atbalss k. 1897. K. Kle˚eris, Skujene./