Vadlīnijas Mēreni mitru pļavu 6510 apsaimniekošanai...Vadlīnijas Mēreni mitru pļavu 6510 apsaimniekošanai Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV?000371 NAT-PROGRAMME”darba

Vadlīnijas Mēreni mitru pļavu 6510 apsaimniekošanai

Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV?000371 NAT-PROGRAMME”darba materiāls, kas vēl

būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un

tālākai izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

1

Contents 6510 Mēreni mitras pļavas .................................................................................................... 2

Īss apraksts ........................................................................................................................ 2

Ideāla mēreni mitra pļava un tās pazīmes ......................................................................... 3

Biotopam nozīmīgi procesi un struktūras .......................................................................... 9

Biotopa attīstība (sukcesija) .............................................................................................. 9

Ietekmējošie faktori un apdraudējumi ............................................................................ 11

Biotopa atjaunošana un apsaimniekošana ......................................................................... 13

Atjaunošanas un apsaimniekošanas piemēri .................................................................. 26

Aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas ................................................................. 26





2

6510 Mēreni mitras pļavas

Īss apraksts

Mēreni mitras (valgas) sugām bagātas pļavas nedaudz vai vidēji bagātīgi mēslotās augsnēs. Šie zālāji ir bagāti ar divdīgļlapjiem (pļavas platlapjiem jeb tām sugām, kas nav graudzāļu un grīšļu dzimtas sugas), tos nepļauj pirms graudzāļu ziedēšanas, un pļaušana notiek tikai vienu vai divas reizes gadā. Pļavās tradicionāli ir ganīts atālā vai tas nopļauts, tādēļ šajā tipā iekļauj arī pļavas, kurās notiek ganīšana un ir saglabājies šim biotopam raksturīgais sugu sastāvs. Šajā biotopā iekļaujami arī mitri zālāji ārpus upju palienēm, kuros dominē auglīgu augšņu augstās graudzāles: pļavas lapsaste Alopecurus pratensis, purva skarene Poa palustris, parastā skarene Poa trivialis, bezakotu zaķauza Bromopsis inermis. Ja minētie zālāji sastopami palienēs, tos iekļauj biotopā 6450 Palieņu zālāji. Biotops sastopams reti visā Latvijā. Parasti mēreni mitras pļavas saglabājušās nelielās platībās. Sliktā aizsardzības kvalitātē (maza sugu daudzveidība un veģetācijas struktūra) sastopami bijušo kultivēto zālāju un atmatās, kuri pēdējo 20-30 gadus pļauti 1-2 x sezonā ar siena savākšanu. Biotops ir trešais biežāk sastopamais dabisko zālāju veids Latvijā aiz 6270* Sugām

bagātām ganībām un ganītām pļavām un 6450 Palieņu zālājiem. Kopējā platība ir 5300 ha jeb 11.4 % no visiem dabiskajiem zālājiem (MM1. att). Neskatoties uz to, kopumā pēc izplatības Latvijā vērtējams kā reti sastopams, jo dabisko zālāju kopējā platība ir niecīga (0.7% no Latvijas teritorijas), un vidēji uz 2500 ha (viens kvadrāts MM1. attēlā) sastopami 0.5 ha šī biotopa. Latvijā ir 23 % no Eiropas Boreālā jeb ziemeļu reģiona (ietilpst Zviedrija, Somija, Igaunija, Lietuva) kopējās 6510 Mēreni

mitru pļavu platības (MM2. att.).

MM1. att. ES aizsargājama biotopa 6510 Mēreni mitras pļavas izplatība Latvijā (EC 2013a).

MM2. att. ES aizsargājama biotopa 6510 Mēreni

mitras pļavas platība ES Ziemeļu reģionā (EC 2013b).





3

Ideāla mēreni mitra pļava un tās pazīmes

Pļava ir ikgadēji pļauta vienu reizi sezonā ar siena savākšanu, tādēļ tā nav aizaugusi ar krūmiem, tajā nav biezas vecās zāles (kūlas), un augu sugu daudzveidība ir liela. Pļautā pļavā ir izteikts gan augsto graudzāļu stāvs, gan vidējais lakstaugu stāvs, bet atālā noganītā pļavā arī zemo (ložņājošo un rozetveida augu) stāvs. Pļavā ir daudz krāsaini ziedošu augu sugu, ar kurām barojas tauriņi, bites, kamenes u.c. kukaiņi. Zālājs nav nosusināts, nav rakti grāvji vai tie ir sekli, un būtiski nav mainījuši mitruma apstākļus.

MM3. att. Ideāla sugām bagāta mēreni mitra pļava.

Labi apsaimniekotas mēreni mitras pļavas pazīmes

Pļava

Vecā zāle (kūla) Kūla sedz ne mazāk par 10 % un ne vairāk par 30 % no zemes

Zelmenis Pilnziedā ļoti krāsaina pļava, platlapju attiecība ar graudzālēm vismaz 1:1

(graudzāļu nav vairāk par platlapjiem).

Augu sugas Liela ziedošo augu sugu daudzveidība – pļavas dzelzene, vidējā ceļteka,

pulkstenītes, pļavas plostbārdis, pastinaks, u.c.





4

Putnu sugas Ligzdo griezes, bagātīga pļavas dziedātājputnu fauna (zālājā, kas mazāks par 10

ha, griezes var nebūt)

Bezmugurkaulnieku

sugas

Bezmugurkaulnieku sugām bagāti zālāji, kuros sastopama lielākā daļa no pļavu sugām. Dominē tauriņi, dažādi plēvspārņi, daudz divspārņu un vaboļu. Mēreni

mitrās pļavās dažādās proporcijās var būt pārstāvētas visu citu zālāju sugas.

Ekspansīvas augu

sugas

Nav vai tikai līdz 10 % no zālāja platības dominē suņburkšķis, podagras gārsa, parastā vīgrieze, slotiņu ciesa u.c. ekspansīvas sugas

Meliorācijas grāvji Seklie meliorācijas grāvji (~20 cm dziļi) ir uzturēti, bet dziļo grāvju nav

Krūmi un koki Lielu dimensiju koki ir saglabāti, mazi krūmi ir vismaz līdz 10 % no platības, bet

ne vairāk par 30 %, ne augstāki par 1 m

Ideālu 6510 Mēreni mitru pļavu piemēri. Mēreni mitras pļavas izvietotas ļoti fragmentāri un izklaidus, tādēļ nevar nosaukt tādas vietas, kur tās lielākā platībā redzamas vienkopus. Visbiežāk tās sastopamas līdzenumos vai paugurainēs, kur augsnes salīdzinoši auglīgas, kā arī upju ielejās gan uz terasēm un to nogāzēm, gan palienes augstāk paceltajās vietās, kur pārlieks mitrums nesaglabājas visu vasaru. Zemgalē raksturīga šo pļavu sastopamība mazo upīšu ielejās, tomēr tur tās ļoti ietekmētas no pārliekā mēslojuma gan no piesārņotajiem palu ūdeņiem, gan no blakus esošām lauksaimniecības zemēm.

MM4. att. Mēreni mitra pļava Lielupes palienē pie Bauskas.

MM5. att. Mēreni mitra pļava ar pļavas auzeni un bagātīgi ziedošu pļavas gandreni Ventas ielejā pie Piltenes. Foto: S.Rūsiņa





5

MM6. att. Mēreni mitra pļava pie Āraišu ezera paugura nogāzē ar ļoti bagātīgu graudzāļu sugu sastāvu.

MM7. att. Mēreni mitra pļava ar bagātīgi ziedošiem platlapjiem Gaujas nacionālajā parkā Gaujas palienē.

Pēc veģetācijas sastāva un to noteicošiem apstākļiem ES aizsargājamam biotopam 6510 Mēreni mitras pļavas izdala divus variantus.

Tipiskais variants

(mēreni mitras augsnes)

Sugām bagātas pļavas mēreni mitrās (valgās), parasti mēreni auglīgās un auglīgās vāji skābās līdz neitrālās-bāziskās augsnēs. No augstajām

graudzālēm dominē augstā dižauza, pļavas auzene un pūkainā pļavauzīte, vidējo

lakstaugu stāvā dažādas platlapju sugas un bagātīga graudzāļu flora – parastais vizulis,

pļavas skarene, parastā smilga, parastā smaržzāle, sarkanā auzene u.c. Zelmeņa

augstums dižauzas zālājos līdz pat 2 m, bet citur 1‒1.5 m). Ražība vidēji ir 1.3‒3 (4) t/ha

siena.

Mitrais variants

(mitras labi aerētas augsnes)

Sugām salīdzinoši nabadzīgākas pļavas, veidojas mitrās ļoti auglīgās augsnēs

starppauguru pazeminājumos un mitrās līdzenās vietās (upju palienēs šo veģetāciju

iekļauj biotopā 6450 Palieņu zālāji). Veģetācijā lielākā nozīme ir pļavas lapsastei, purva skarenei un parastajai skarenei, mēdz

būt arī grīšļu sugas. No platlapjiem raksturīgākā ir garlapu veronika, dažādas madaru sugas, pļavas un purva dedestiņa

Ražība vidēji ir 1.5‒4 t/ha siena.





6

Augstā dižauza

Arrhenatherum elatius

Pļavas skarene

Festuca pratensis

Pļavas lapsaste

Alopecurus pratensis

Purva skarene

Poa palustris

Pļavas plostbārdis

Tragopogon pratensis

Divgadīgā cietpiene

Crepis biennis

Garlapu veronika

Veronica longifolia

Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus

Pastāvīgi mitras vietas Latvijā daudzviet ir nosusinātas ar slēgto drenāžu vai vaļējiem grāvjiem. Šādās vietās zālāji bijuši uzarti vai iekultivēti, un ne visi tādēļ atbilst ES





7

nozīmes biotopam. Lai iepriekš kultivētu zālāju vai atmatu atzītu par ES nozīmes biotopu 6510 Mēreni mitras pļavas, tam jāatbilst visiem uzskaitītajiem kritērijiem:

• Zālājā jābūt biotopam raksturīgajām augu sabiedrībām ar tām tipiskām dominējošām augu sugām;

• Ja velēna ir ļoti skraja un ir izteiktas atmatas vai kultivēta zālāja pazīmes, tad zālājā jābūt vismaz piecām dabisko zālāju indikatorsugām, kas sastopamas visā zālāja platībā, nevis tikai kādā tā daļā.

Augi un augājs. Augājs ir biezs, vidēji augsts līdz augsts (0.5‒1-2 m). Velēna blīva, labi izveidota. Augu sabiedrībām raksturīgi vairāki stāvi. Sūnu stāvs parasti vāji izveidots, jo to noēno lakstaugi. Noteicošais ir augsto graudzāļu stāvs. Tajā ietilpst pļavas lapsaste Alopecurus pratensis, augstā dižauza Arrhenatherum elatius, parastā

kamolzāle Dactylis glomerata, pļavas auzene Festuca pratensis, pūkainā pļavauzīte Helictotrichon pubescens, parastais miežubrālis Phalaris arundinacea, pļavas timotiņš Phleum pratense, parastā skarene Poa trivialis, purva skarene Poa palustris, augstie grīšļi, augstie lakstaugi, piem., pļavas plostbārdis Tragopogon pratensis, meža suņburkšķis Anthriscus sylvestris, sējas pastinaks Pastinaca sativa u.c. Labi izteikts arī vidējo lakstaugu stāvs ar parasto smilgu Agrostis tenuis, parasto smaržzāle Anthoxanthum odoratum, sarkano auzeni Festuca rubra, parasto sekstaini Cynosurus

cristatus, pļavas skareni Pa pratensis, šaurlapu skareni Poa angustifolia, pļavas dzelzeni Centaurea jacea, divšķautņu asinszāli Hypericum perforatum, pļavas zeltslotiņu Solidago virgaurea, pļavas skābeni Rumex acetosa u. c. Parasti (īpaši atālā ganītās pļavās) labi izteikts zemo lakstaugu stāvs, ko pamatā veido augi ar rozetveida lapām un augi ar gulošiem vai ložņājošiem dzinumiem, stublājiem: aitu auzene Festuca ovina, lauku zemzālīte Luzula campestris, mzā brūngalvīte Prunella vulgaris, mazā skābene Rumex acetosella, ložņu āboliņš Trifolium repens, šaurlapu ceļteka Plantago lanceolata, vidējā ceļteka P. media, pļavas liniņš Linum catharticum, pļavas

bitene Geum rivale, rasaskrēsliņi Alchemilla spp. u.c.

Parasti šajās pļavās aug vairākas graudzāļu sugas un neviena no tām nedominē. Lielā skaitā aug dažādas divdīgļlapju (platlapju) sugas. Auglīgās mēreni mitrās augsnēs lielāko segumu veido pļavas auzene Festuca pratensis, pļavas timotiņš Phleum

pratense un pļavas skarene Poa pratensis. Nereti liela loma ir parastajai kamolzālei Dactylis glomerata, tomēr liels tās īpatsvars (vairāk par 30‒50 % no zelmeņa) liecina par zālāja iepriekšēju kultivēšanu vai atmatas stadiju un pārāk lielu augsnes auglību, lai veidotos sugām bagāta pļava.

Auglīgās, siltās mēreni mitrās augsnēs, kādas sastopamas galvenokārt upju ielejās un lēzenu pauguru dienvidu un dienvidrietumu nogāzēs, veidojas augu sabiedrības, kurās liela loma ir augstajai dižauzai Arrhenatherum elatius, kas aug kopā ar vairākām citām graudzāļu sugām, bet neregulāri pļautās vietās tā var dominēt. Mazāk auglīgās mēreni mitrās augsnēs liela loma ir pūkainajai pļavauzītei Helictotrichon pubescens, kas dažkārt dominē. Šādās sabiedrībās vairāk zemo graudzāļu – parastā smaržzāle Anthoxanthum odoratum, parastā trīsene Briza media.





8

Mitrās, periodiski pārmitrās auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs ieplakās un mitrās nogāzēs veidojušās sugām bagātas augu sabiedrības, kurās kā līdzdominanti aug parastā ciņusmilga Deschampsia cespitosa, parastā vīgrieze Filipendula ulmaria, sāres grīslis Carex panicea, pļavas bitene Geum rivale, purva gandrene Geranium

palustre. Atkarībā no dominējošajām sugām augāja augstums variē no vidēji augsta līdz augstam.

Mitrākās pļavas ir nozīmīgs biotops dzegužpirkstīšu Dactylorhiza spp. un naktsvijoļu Platanthera spp. sugām, viens no biotopiem mānīgajai knīdijai Cnidium dubium, jumstiņu gladiolai Gladiolus imbricatus u. c. retām augu sugām.

Putni. Mēreni mitras pļavas 6510 ir svarīgas xxx putnu ekoloģiskām grupām (foto pielikumā):

1) Zālājos ligzdojošie putni, kuriem nav nozīmīgs ūdens tuvums (paipala, grieze, ķīvīte). Grieze Crex crex tikai palieņu zālājos sasniedz augstāko blīvumu, tādēļ tie ir nozīmīgi kā griezes donorteritorijas citiem biotopiem (Keišs 1997).

2) Zālāju dziedātājputni (pļavu čipste, lukstu čakstīte, dzeltenā cielava, brūnā čakste, dzletenā stērste, dzeltenā cielava, mazais svilpis, kārklu ķauķis, niedru stērste). Šīm sugām zālāji ir nozīmīgākā dzīves vide

3) Putni, kas zālājos tikai barojas (baltais stārķis, klijāns, lauka balodis, mazais ērglis)

4) Putni, kuri izmanto plašus palieņu zālājus pavasara un rudens migrāciju laikā (gulbji, zosis.....). Šiem putniem svarīgi tikai zālāji uz to migrācijas ceļiem – īsu aprakstu, kur tas Latvijā ir – vai shematisku karti, lai cilvēki aptuveni nojauš,vai viņu zālāji tur iekrīt

Bezmugurkaulnieki. Mēreni mitrās pļavās ir liela dienas tauriņu Rhopalocera, bišu un kameņu Apoidea, taisnspārņu Orthoptera, blakšu Heteroptera, cikāžu Cicadellidae, lapgraužu Chrysomelidae, smecernieku Curculionidae un daudzu citu kukaiņu sugu daudzveidība. Augu sugām bagātā pļavā sezonas laikā var novērot vismaz 30 sugu dienas tauriņu sugas. Šos pļavu biotopus tieši neapdzīvo īpaši aizsargājamas sugas, taču ziedošie augi pievilina, piemēram, tauriņus. Ja pļavas atrodas blakus cīrulīšu dižtauriņa Parnassius mnemosyne piemērotam meža biotopam, tad tauriņi barojas pļavās. Tāpat tajās var novērot zirgskābeņu zilenīti Lycaena dispar, kas var pārlidot lielus attālumus. Pie mežiem ar ošiem, var novērot ošu pļavraibeni Hypodryas maturna.

Vienā sezonas paraugā (ievācot kukaiņus gan pavasarī, gan vasaras vidū un beigās), kas ievākts ar entomoloģisko tīkliņu, var iegūt daudz vairāk kā 100 dažādu posmkāju (kukaiņu, zirnekļu, ērču) sugu un vairākus simtus īpatņu. No skrejvabolēm pļavām raksturīgas atklātu biotopu apdzīvotājas Poecilus ģints sugas. Raksturīgi, ka nav sugu, kuras būtu izteikti pārsvarā pēc eksemplāru skaita pār pārējām sugām, novērojama sugu polidominace jeb dažādu sugu eksemplāru līdzīgs daudzums.





9

Biotopam nozīmīgi procesi un struktūras Pļaušana

Pļaušana ir nozīmīgākais faktors, kas rada šim biotopam tipisko veģetācijas izskatu – sugu sastāvu, zelmeņa stāvojumu, visu sugu izlīdzināto daudzumu (to, ka nav vienas dominējošas augu sugas, bet zelmenī visām sugām ir neliels segums, tās ir polidominantas sabiedrības). Pļaušana rada vienlīdzīgas iespējas visām sugām to augšanai (pilnīgi atšķirīgi iedarbojas ganīšana, kas ir selektīva – dažas sugas nomācot, citu augšanu veicinot). Vairāk par pļaušanas ietekmi skatīt 7.1. un 7.2.nodaļā.

Augsnes barības vielas

Biotops var veidoties ļoti daudzveidīgos reljefa apstākļos – līdzenas vietas, pauguri un lēzenas pauguru nogāzes, seklas starppauguru ieplakas, upju ieleju terases un lēzenas terašu nogāzes (parasti ar ziemeļu vai rietumu ekspozīciju), upju un ezeru palienes, kuras applūst reti vai īslaicīgi. Augsnes mēreni mitras un mitras, kurās labvēlīgi mitruma apstākļi saglabājas visā veģetācijas sezonas garumā. Reljefa zemākajās vietās mitruma apstākļi periodiski var būt pārmitri.

Augnēm ir labi aerētas, ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju. Mitrākajās vietās tās var būt kūdrainas. Augsnes ir ar barības vielām bagātas – mēreni auglīgas un auglīgas līdz ļoti auglīgas.

Lai gan šis biotops veidojas vienās no dabisko zālāju auglīgākajām augsnēm, tomēr auglība nedrīkst būt pārmērīga, tad sugām bagātas pļavas nevar veidoties. Maksimālais fosfora daudzums augsnē var būt līdz 5 mg/100 g, bet optimālā gadījumā tam jābūt mazākam.

Biotopa attīstība (sukcesija)

Biotops Latvijā visdrīzāk veidojies gan dabiski, gan pēc aramzemes. Dabiski tas, iespējams, veidojies valgu un mitru platlapju un jauktu mežu vietā un upju palienēs savvaļas zālēdāju ganīšanās ietekmē. Sākotnēji veidojušās ganības, bet vēlāk, cilvēkam izmantojot teritoriju siena pļaušanai, tā pārveidojusies par pļavu biotopu. Mūsdienās lielākoties tomēr biotops veidojies tiešā cilvēka darbības ietekmē pēc aramzemes pamešanas, ilgstoši pļaujot atmatas, vai ekstensīvi pļaujot iepriekš kultivētus zālājus.

Tā kā mēreni mitru pļavu dominējošās graudzāles ir prasīgas pēc barības vielām, tās ieviešas arī nabadzīgāku augšņu zālāju biotopos, līdz ko tur augsne ir bagātinājusies, piemēram, īslaicīgas pamešanas vai smalcināšanas ietekmē. Tādos gadījumos nevar uzskatīt, ka ir izveidojies biotops 6510 Mēreni mitras pļavas, jo atsākot pareizu apsaimniekošanu, šīs prasīgās augu sugas atkal izzudīs, un atgriezīsies sākotnējā zālāju biotopa veģetācijas struktūra un sugu sastāvs. Tātad šādos gadījumos mēreni mitru pļavu augstās graudzāles ir jāvērtē kā ekspansīvas sugas, kuru ieviešanās zālājā liecina par eitrofikāciju (augsnes bagātināšanos ar slāpekli).





10

Pārtraucot apsaimniekošanu, 6510 Mēreni mitras pļavas aizaug ar baltalksni, āra bērzu, parasto apsi, parasto egli, blīgznu, bet mitrākajās vietās galvenokārt ar dažādām kārklu sugām, var ienākt arī platlapji ozols, osis, liepa u. c. Ļoti bieži vēl pirms pārkrūmošanās veidojas slāpekli mīlošu augstzāļu augājs ar smaržīgo kārveli Chaerophyllum aromaticum, podagras gārsu Aegopodium podagraria, meža suņburkšķi Anthriscus sylvestris.

Palielinoties augsnes barības vielām, pieaug augsto graudzāļu īpatsvars, un veidojas sugām nabadzīga bieza vienas vai dažu graudzāļu veģetācija. Parasti zālāju pārņem augstā dižauza Arrhenatherum elatius, parastā kamolzāle Dactylis glomerata, pļavas timotiņš Phleum pratense, mitrākās vietās pļavas lapsaste Alopecurus pratensis vai bezakotu zaķauza Bromopsis inermis, parastā vīgrieze Filipendula ulmaria, arī lielā nātre Urtica dioica. Šie augi spēj ātrāk un labāk uzņemt barības vielas, tādējādi izkonkurējot augumā mazākus augus. Šādi aizzēluši zālāji var saglabāties vairākus gadu desmitus, jo biezā lakstaugu sega neļauj attīstītites kokaugu sējeņiem. Tomēr ar laiku ienāk krūmi un koki, un tam palīdz grauzēju darbība, kas rada brīvas no lakstaugiem vietas.

Pie ekstensīvas zālāja izmantošanas, mēreni mitras pļavas ilgstoši var saglabāties (gadu desmitus) gandrīz nemainīgas, īpaši palienēs, kur tās applūst, un pali nodrošina gan mēslojumu, gan aerāciju.

Palienēs mitrākās vietās, ja palielinās mitruma daudzums un samazinās aerācija, var notikt pamitrināšanās, palielināties grīšļu daudzums, un var veidoties biotops 6450 Palieņu zālāji vai pat mitrāji ar augsto grīšļu un ūdeņu krastmalu veģetāciju. Ilgstoši paaugstināta gruntsūdens līmeņa ietekmē var notikt pārpurvošanās un zāļu purviem raksturīgu augu ieviešanās, piemēram, lakstaugu stāvā augstie grīšļi (slaidais, augstais, krastmalu grīslis), kā arī zāļu purvu sugas trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, purva vārnkāja Comarum palustre, purvāja purvpaparde Thelypteris palustris, parastā niedre Phragmites australis, spilves Eriophorum spp. u.c.

Ilgstoša pļavu izmantošana bez kopšanas (appļaušanas, sūnu ecēšanas u.tml.) un pilnībā bez mēslošanas vairāku gadu desmitu laikā noved pie veģetācijas izmaiņām. Lēnāk tas notiek auglīgās augsnēs, kur labi veidojas trūdvielas un izmantošana ir ļoti ekstensīva, pļaujot tikai reizi sezonā, ātrāk – skābākās un tikai mēreni auglīgās augsnēs, kur auglība samazinās straujāk. Augsnei kļūstot arvien nabadzīgākai ar barības vielām, samazinās augsto graudzāļu un platlapju īpatsvars, bet nozīmīgāks kļūst vidējo lakstaugu stāvs. Tas var kļūt līdzīgāks biotopam 6270* Sugām bagātas

ganības un ganītas pļavas.

Atkarībā no tā, kā tiek kombinēta pļaušana ar ganīšanu, veģetācija var ik pa gadiem mainīties un būt līdzīgāka biotopam 6510 Mēreni mitras pļavas (ja notiek tikai ganīšana un kombinējot ar mazintensīvu atāla noganīšanu) vai biotopam 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (ja dažus gadus pēc kārtas galvenā izmantošana ir ganība, vai atāla ganīšanas periods ir katru gadu un samērā ilgs (vairākas nedēļas).





11

Att. Mēreni mitru pļavu veģetācijas attīstība dažādu apsaimniekošanas faktoru ietekmē.

Ietekmējošie faktori un apdraudējumi

Uzaršana, iekultivēšana un mēslošana ir nozīmīgākais faktors, kas nozīmīgi samazinājis 6510 Mēreni mitru pļavu daudzveidību. Mūsdienās šis process kļūst arvien aktīvāks, palielinoties lauksaimniecības atbalstam zemniekiem, kuri intensīvi apstrādā savus laukus, kā arī atjauno meliorācijas sistēmas un ielabo zālājus.

Pamešana. Dabisko zālāju pamešana aizaugšanai samazina bioloģisko daudzveidību un pēdējos gadu desmitus ir bijis viens nozīmīgs apdraudējums arī mēreni mitrām pļavām, tomēr ne tik izteikts kā citiem dabisko zālāju biotopiem, jo šos dabiskos zālājus to salīdzinoši augstās ražības dēļ apsaimniekot joprojām ir ekonomiski izdevīgi.

Nosusināšana un upju regulēšana ir nozīmīgs faktors, kas negatīvi ietekmējis mitru pļavu izplatību upju un ezeru palienēs, kā arī starppauguru ieplakās. Lielā daļā nosusināto teritoriju ierīkotas aramzemes vai kultivēti zālāji. Mūsdienās upju regulēšana un grāvju atjaunošana un rakšana apdraud gan vietas, kas līdz šim bijušas pasargātas no meliorācijas, gan arī vietas, kurās pēdējo gadu desmitu laikā senāk iekultivētie zālāji ir jau tik tālu dabiskojušies, ka vismaz daļēji ir atgriezusies bioloģiskā daudzveidība. I

Bebru darbība. 6510 Mēreni mitras pļavas tipiskajam (mēreni mitrajam) variantam bebra darbība var tikai kaitēt, jo mitruma palielināšanās šis biotopa veidam nav vēlama. Biotopa mitro variantu, ja tas kādreiz nosusināts, mitruma palielināšanās var ietekmēt pozitīvi. Tomēr biotopa pastāvēšanai ļoti svarīga ir labi aerēta (ar skābekli





12

apgādāta) augsne, kas bebru uzpludinājumos bieži vien tā nav, jo mitrums ir pastāvīgs, tādēļ augsnē skābekļa trūkst. Bebriem aizdambējot meliorācijas grāvjus, rodas pastāvīgi applūdušas platības, kas pārlieku liela mitruma un pavājinātās augsnes aerācijas dēļ transformējas grīšļājos un niedrājos, izzūdot zālājiem raksturīgajām sugām.

Intensīva lauksaimniecība palienēm un pauguru nogāzēm piegulošajās teritorijās – palielina barības vielu ienesi, kas samazina biodaudzveidību gan mēreni mitrās, gan mitrās pļavās.

Meža cūku rakumi. Meža cūku rakumi nelielā platībā zālāja biodaudzveidībai nekaitē, jo tie palīdz radīt jaunas nišas sugām, kuras blīvā zālē nespēj konkurēt ar citām sugām. Taču intensīva rakšanā, kas ietekmē lielāko daļu zālāja un aizņem vairāk nekā 10-20 % no visa zālāja, biodaudzvediību ietekmē negatīvi gan tādēļ, ka tā rada atmatai līdzīgu veģetāciju (ietekme līdzīga uzaršanas ietekmei), gan tādēļ, ka apgrūtina apsaimniekošanu.

Invazīvu svešzemju un ekspansīvu vietēju augu sugu ieviešanās. Lielākoties svešzemju sugas ienāk un sāk dominēt atmatās un senāk kultivētos zālājos, bet ne dabiskos zālājos. Svešzemju sugu ieviešanās raksturīga tikai tajās mēreni mitrās un mitrās pļavās, kurās nesenā pagātnē bijusi uzaršana vai iekultivēšana. Pēc šīm darbībām velēna ir vāji izveidota, augu sugu skaits ir mazs, tādēļ tās nespēj konkurēt ar ienākošajām svešzemju sugām. Biežāk sastopama Kanādas zeltslotiņa, blīvā skābene, Sosnovska latvānis. Biotopam raksturīgās augstās graudzāles augstā dižauza, pļavas auzene, niedru auzene, pļavas lapsaste u.c. var kļūt ekspansīvas, nomācot pārējo sugu daduzveidību, ja palielinās augsnes auglība, piemēram, pamešanas vai zēls pļaušanas ar atstāšanu ietekmē. Rezultātā veidojas sugām nabadzīgas pļavas, kurās dominē viena vai dažas sugas. Pļavas lapsastei ir īpaši raksturīgi kļūt dominējošai, ja augsne kļūst pārlieku auglīga.

Slāpekļa nosēdumi no gaisa. Slāpeklis ar gaisa piesārņojumu nonāk zālājos. Latvijā līdz 2005. gadam slāpekļu nosēdumu daudzums bija niecīgs – 5-10 kg/ha. Mēreni mitrās un mitrās pļavās nozīmīgas izmaiņas augu sugu sastāvā un ekosistēmas funkcionēšanā sākas, ja slāpekļa nosēdumi sasniedz 20-30 kg/ha (Bobbink et al. 2003).

Nepareiza apsaimniekošana. Pēdējos desmit gados negatīvu ietekmi atstāja plaši izplatītā pļaušana ar zāles smalcināšanu (vai atstāšanu vālos vai izkliedētu). Tās ietekmē zālāji kļuva auglīgāki un mitrāki, tajos palielinājās lielo graudzāļu (kamolzāle, pļavas timotiņš u.c.) un liela auguma platlapju sugas (meža suņburkšķis, podagras gārsa, lielā nātre, mitrās vietās parastā vīgrieze), bet samazinājās sugu skaits, daudzviet šāda apsaimniekošana novedusi pat pie biotopa iznīkšanas un pārveidošanās par nezālieni.

Augsnes sablīvēšana. Augsnes sablīvēšanās notiek pakāpeniski nosusināšanas ietekmē, kā arī apsaimniekošanas rezultātā – traktortehnika mehāniski sablīvē augsni. Tas var būt nozīmīgs negatīvs faktors augsnē dzīvojošiem bezmugurkaulniekiem. Ilgtermiņā ietekmē arī veģetāciju, jo samazinās skābekļa piekļuve, un biotopam





13

rekasturīgās sugas izzūd, to vietā nāk pret sablīvēšanu un skābekļa trūkumu izturīgākas augas, piemēram, parastā ciņusmilga un ciņugrīslis.

Vai putniem vēl kas īpašs?

Specifiski apdraudējumi bezmugurkaulnieku daudzveidībai un sugu aizsardzībai. Galvenais apdraudošais faktors ir pļavu aizaugšana, kā rezultātā pakāpeniski izzūd lakstaugu stāvu apdzīvojošie posmkāji – kukaiņi un zirnekļi, savukārt augsnes fauna izmainās ļoti lēni. Pat pilnīgi aizaugušās lauksaimniecības zemēs sastopamas atklātiem zālājiem raksturīgās sugas. Minētos zālāju biotopus, iespējams, mēslo ar minerālmēsliem, tas fitofāgus ietekmē nebūtiski (Ritchie 2000). Invazīvie augi, piemēram, Kanādas zeltslotiņa, iespējams, ietekmē kukaiņu faunu, taču par to pētījumu Latvijā nav.

Biotopa atjaunošana un apsaimniekošana

Kādām mēreni mitrām pļavām atjaunošana ir nepieciešama?

Pirms zālāja atjaunošanas un apsaimniekošanas svarīgi saprast biotopa vēlamo stāvokli, novērtēt

pašreizējo stāvokli. Ja stāvoklis slikts, tad noskaidrot cēloņus un apzināt šķēršļus. Tikai tad var

ķerties pie atbilstošu metožu izvēles, apzinoties gan to priekšrocības, gan trūkumus. Ja nevar

sasniegt ideālo mērķi, jāizvērtē alternatīvas. Zālāja atjaunošana jāveic tikai tad, ja tūlīt pēc tās būs

nodrošināta pastāvīga apsaimniekošana.

Zālājam vajadzīga atjaunošana, ja ir kāda

vai vairākas no šīm pazīmēm:

nav apsaimniekots vairākus gadus;

pļauts ar smalcināšanu vai zāles atstāšanu

ilgāk nekā 5 gadus;

ir ļoti ciņains;

aizaudzis ar kokiem un krūmiem;

zelmenī dominē kāda vai vairākas no šīm

sugām: podagras gārsa, meža

suņburkšķis, ložņu vārpata, parastā

vīgrieze, lielā nātre, parastā kamolzāle,

pļavas timotiņš, dziedniecības pienene,

Zālājam NAV vajadzīga atjaunošana, ja ir

vismaz trīs pazīmes:

ir ekstensīvi pļauts ar siena vākšanu

vairākus gadus;

zelmenim var labi izšķirt divus-trīs stāvus –

augsto lakstaugu stāvu, vidējo un zemo jeb

rozetveida un gulošo augu stāvu, un ir liela

augu sugu daudzveidība, nevis tikai viena

vai nedaudzas dominējošas sugas;

no graudzālēm dominē nevis viena, bet

vairākas sugas – augstajā lakstaugu stāvā

pļavas auzene, augstā dižauza, pūkainā





14

nezāļu sugas parastā vībotne, tīruma usne,

zvērenes;

ir daudz invazīvo sugu: Kanādas

zeltslotiņa, blīvā skābene, topinambūrs,

Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna u.c.;

zelmeni veido sētās graudzāles pļavas

skarene, parastā kamolzāle, pļavas

timotiņš, pļavas auzene u.c. un tauriņzieži

sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš, sējas

lucerna u.c.

pļavauzīte u.c., vidējā stāvā sarkanā auzene

parastā smilga, parastā smaržzāle,

parastais vizulis u.c. un vienlaicīgi ir daudz

platlapju sugu;

zālājā plaši sastopamas vismaz 3-5 dabisko

zālāju indikatorsugas: mitrās vietās sāres

grīslis, ziemeļu madara, purva gandrene,

zeltainā gundega, zemā raudupe, pļavas

vilkmēle, Eiropas saulpurene u.c., mēreni

mitrās (valgās) vietās vidējā ceļteka,

matainā vēlpiene, parastais vizulis u.c.

Ja atjaunošana nav nepieciešama, ir jāizvērtē, vai esošā apsaimniekošana ir optimāla, vai tā jāmaina (skatīt xx.nodaļu par 6510 apsaimniekošanu). Ja atjaunošana nepieciešama, tad jāizvērtē atjaunošanas iespējas (skatīt 8.nodaļu).

Atjaunošanas iespējas

6510 Mēreni mitras pļavas ir veidojušās visauglīgākajās un lauksaimniecībai piemērotākajās augsnēs, kādas Latvijā dabiskos apstākļos sastopamas. Tādēļ vēsturiski izveidojies tā, ka šis biotops mūsdienās ir sastopams maz, jo ir pārveidots par tīrumiem vai sētiem un kultivētiem zālājiem.

Atjaunošanas iespējas atkarīgas no tā, cik lielā mērā zālājs ir pārveidots. Var izdalīt trīs atjaunošanas grūtības pakāpes. Tās neatšķiras no situācijas biotopā 6270* Sugām

bagātas ganības un ganītas pļavas, tādēļ grūtības pakāpju un atjaunošanas iespēju aprakstu skatīt nodaļā par 6270* biotopu. Biotopa 6510 Mēreni mitras pļavas atjaunošanas pasākumu komplekss atkarībā no zālāja stāvokļa apkopots tabulā.

Tabula. 6510 Mēreni mitru pļavu atjaunošanas pasākumi

Atjaunošanas pasākumi to ieviešanas secībā

Pasākuma apraksts nodaļā Nr.

Piezīmes

Zālāja stāvokļa izpēte

6. Vispirms jānoskaidro zālāja aizauguma pakāpe un raksturs, lai vēlāk izlemtu par koku un krūmu novākšanas metodēm; jānoskaidro augsnes ķīmiskās īpašības (augsnes reakcija, slāpekļa, fosfora un kālija saturs), lai saprastu, vai velēnas noņemšana būs





15

nepieciešama; biotopa mitrajam variantam jāizvērtē mitruma apstākļi un to atjaunošanas nepieciešamība

Krūmu un koku ciršana

8.3.1. Lielākoties mēreni mitras pļavas aizaug ar baltalkšņiem, apsēm, bērziem un mitrākās vietās ar melnalkšņiem un kārkliem. Visas šīs sugas spēcīgi dzen atvases, tādēļ jārēķinās, ka to pļaušana būs jāveic vairākus gadus. Vidzemes augstienē raksturīga aizaugšana ar eglēm.

Kūlas un sūnu novākšana

8.3.2. un 8.3.5.

Ilgstoši uzkrājusies kūla stipri maina augsnes apstākļus (tā kļūst mitrāka un auglīgāka), kas nelabvēlīgi ietekmē atjaunošanas iespējas, tādēļ ļoti nozīmīgi kūlu no zālāja novākt. Ja zālājs stipri ciņains, tad nopļaut un nogrābt kūlu gandrīz nav iespējams, tādēļ efektīvākais veids ir kontrolēta dedzināšana. Sūnas parasti šajā biotopā neieviešas lielā lakstaugu noēnojuma dēļ.

Krūmu sakņu frēzēšana

8.3.1. Pasākums parasti nepieciešams tikai tad, ja zālājs stipri aizaudzis ar atvases dzenošiem lapu kokiem vai krūmiem (parastā apse, āra bērzs, invazīva krūmu suga vārpainā korinte).

Zālāja virsmas nolīdzināšana

8.3.2. Ilgstoši pamesti zālāji var būt ļoti ciņaini un nelīdzeni (ar velēnu apauguši skudru pūžņi, kurmju rakumi, meža cūku rakumi, āpšu vai lapsu alas, izteikti ciņusmilgas un ciņugrīšļa ciņi), kas var nozīmīgi apgrūtināt pļaušanu. Pirms frēzēšanas vēlams nodedzināt vai citādi no zālāja novākt uzkrājušos kūlu un biotopam neraksturīgās sūnas, lai ar frēzēšanu tās nenonāktu augsnē un neradītu pārlieku eitrofikāciju.

Velēnas noņemšana

8.3.1. Pasākums nepieciešams zālājos, kuri ilgstoši mēsloti, vai pēc pamešanas biezi saaugusi podagras gārsa vai citas slāpekli mīlošas platlapju sugas, tādēļ augsne ir auglīga (virs 5 mg fosfora 100 gramos augsnes). Parasti tik auglīgā augsnē vairs nav sastopamas biotopam raksturīgās sugas, tādēļ nepieciešama sēklu ienešana.

Mitruma režīma atjaunošana

8.2. Mitruma režīma atjaunošana nepieciešama tikai biotopa mitrā varianta atjaunošanai iepriekš nosusinātās teritorijās.

Ekspansīvu un invazīvu augu sugu ierobežošana

8.3.4. un 5.pielikums

Mēreni mitrās pļavās ekspansīvas augu sugas visbiežāk ir parastā kamolzāle, pļavas lapsaste un slāpekli mīlošas platlapju sugas. Invazīvas augu sugas reti ieviešas šajā biotopā, jo biezā savvaļas augu sugu sega kavē invazīvo sugu ieviešanos. Ja ekspansīvo un invazīvo sugu ir nedaudz (sedz mazāk par 20 % no augāja), tad parasti pietiek ar atjaunojošu un uzturošu pļaušanu vai ganīšanu. Ja šīs sugas augājā dominē,





16

tad jāpielieto specifiskas šo sugu izskaušanas metodes.

Dabiskā zālājā iegūtu sēklu vai sēklas saturoša siena izklāšana platībās, kurās atjaunošana pasākumu ietekmē nozīmīgi bojāta velēna (aršana, frēzēšana u.c.)

8.4.3. Metode efektīva tad, ja augsnes ķīmiskās īpašības ir tādas, kādas tās raksturīgas biotopam labā aizsardzības stāvoklī. Ja augsne ir pārāk auglīga, tad pirms šī pasākuma jāveic velēnas noņemšana vai citi augsnes auglības samazināšanas pasākumi.

Atjaunojoša pļaušana vai ganīšana

8.3.3. Vispiemērotākā atjaunošanai ir pļaušana divas reizes sezonā ar siena novākšanu. Ja ir daudz ekspansīvo sugu, tad vēlama pļaušana līdz trim reizēm sezonā ar tūlītēju nopļautās zāles savākšanu, lai mazinātu ekspansīvo sugu daudzumu un novērstu to vairošanos ar sēklām.

Uzturoša pļaušana vai ganīšana

7.2. un 7.3.

Vispiemērotākā biotopa uzturēšanai labā aizsardzības stāvoklī ir pļaušana vienu reizi sezonā ar ganīšanu atālā vai pļaušana 2 reizes sezonā.

Mēreni mitru pļavu zālāju putniem piemērotu apstākļu radīšana

8.5.

Ieteicama, pieļaujama un nepiemērota apsaimniekošana

Augi un augājs

Piemērotākā apsaimniekošana ir pļaušana ar siena vākšanu vienu reizi sezonā un mērena noganīšana atālā, ko ieteicams to veikt īslaicīgi regulētos aplokos, nevis brīvi ganot visā zālāja teritorijā vairākas nedēļas. Ļoti piemērota arī pļaušana ar siena vākšanu vienu vai divas reizes sezonā. Pļaušanas reižu skaits atkarīgs no zālāja ražības. Jo tā lielāka, jo ieteicamāk pļavu pļaut divas reizes sezonā.

Nozīmīgi saglabāt tradicionālās siena pļaušanas un grābšanas metodes (siena apgrozīšana žāvēšanas laikā, kraušana zārdos, vaļēja siena vešana uz šķūni), kas palīdz izplatīties sugām. Savukārt ecēšana sekmē sūnu stāva iznīcināšanu un nodrošina labvēlīgu skābekļa režīmu augsnē, un līdz ar to arī neitrālas augsnes reakcijas saglabāšanos.

Pieļaujama, tomēr ne ieteicama ir tikai ganīšana bez pļaušanas. Šādā gadījumā veidosies biotops 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas. Tas tādēļ, ka sugu





17

sastāvs šādās augsnēs ir gandrīz vienāds gan pļavās, gan ganībās, tikai ganībās papildus veidojas specifisks bezmugurkaulnieku sugu sastāvs un veģetācijas vertikālā un horizontālā struktūra – pazudīs augsto lakstaugu stāvs, samazināsies bezmugurkaulnieku sugu skaits, kuras atkarīgas no bagātīgi ziedošiem lakstaugiem, mainīsies augu sugu sastāvs.

Ļoti nelabvēlīga veģetācijai ir vēlā pļaušana (pēc jūlija vidus) vai pļaušana ar zāles atstāšanu (ieskaitot smalcināšanu), jo abos gadījumos zālājs arvien vairāk bagātinās ar slāpekli, un pārvēršas par slāpekli mīlošu augu sugu veidotu vienmuļu augāju.

Nepieļaujama ir pļaušana biežāk par divām reizēm sezonā, jo tad veidojas zāliens (mauriņš), nevis pļava. Nepiemērota ir arī intensīva ganīšana, kas noved pie pārganīšanas – vēlēnas izbradāšanas, sugu daudzveidības krasas samazināšanās. Ar laiku šāds zālājs ir tik pat sugām nabadzīgs kā 2‒3 nedēļās reizi pļauts zāliens. Tajā ir tikai dažas augu sugas, piemēram, sarkanā auzene, parastā smilga, lielā ceļteka, maura skarene, maura sūrene, maura retējs. Par pļaušanas un ganīšanas metodēm skatīt ievadnodaļu!

Bezmugurkaulnieki Piemērotākā ir regulēta (adaptīva) ekstensīva pļaušana. Tā ietver individuāli plānotu apsaimniekošanu biotopu tipam, metožu mainīšanu, ja nav sasniegts vēlamais rezultāts, rotācijas izmantošanu apsaimniekošanā, apsaimniekošanas modificēšanu un tml. Izmantojot šo metodi iegūst veģetācijas struktūras un sugu sastāva ziņā ļoti dažādu (heterogēnu zālāju). Vēlamais pļaušanas laiks ir sākot no jūlija otrās puses, jo šais laikā visas aizsargājamās tauriņu sugas jau ir beigušas lidot. Vienā un tai pašā pļavā ganīšanu un pļaušanu var mainīt pa gadiem. Sausākos gados ieteicama pļaušana, mitrākos – ganīšana. Lielāku zālāju platību (sākot ar 0,5 ha) gadījumā, ieteicams katru gadu līdz 10 % no zālāja platības nenopļaut. Tas nepieciešams, lai uzturētu lakstaugu stublājus apdzīvojošo kukaiņu daudzveidību. Nenopļautās vietas plānot kā joslam gar zālāja malu, tomēr katru gadu šo joslu izvietojumu mainot, jo ilgstoši nepļaujot ieviesīsies krūmi. Krūmu un koku apauguma izciršana aizaugošās platībās ir nepieciešama, tomēr izciršanai jābūt tādai, lai, nepieciešamības gadījumā, izveidotu vai saglabātu joslas ar labvēlīgu mikroklimatu (New 1995). Šāda apauguma izciršana ir nepieciešama vietās, ja apsaimniekotais zālājs nerobežojas ar vēju aizturošām struktūrām – krūmu joslām, mežiem, dārziem.

Putni.


Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV?000371 NAT-PROGRAMME”darba materiāls, kas vēl būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama

pavairošanai, citēšanai un tālākai izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

18

Apsaimniekošanas veidu kopsavilkums 6510 Mēreni mitrām pļavām (katra apsaimniekošana izvērsta turpmākajās tabulās) kā putniem? (par katru apsaimniekošanas veidu detāls apraksts ievadnodaļā!)

Apsaimniekošanas

veids

Ieteicamā apsaimniekošana Pieļaujamā apsaimniekošana Nepiemērota un nepieļaujama

apsaimniekošana, kas iznīcina biotopu Pļaušana Pļaušana kā galvenā izmantošana ir

optimālākais apsaimniekošanas veids. Ieteicama arī pļaušana ar mērenu ganīšanu atālā. Pļauj 1-2 reizes sezonā (jūnija vidū-jūlija sākumā un otro reizi augustā vai atkarībā no veģetācijas attīstības) ar siena savākšanu un žāvēšanu zārdos, vaļēja siena vešanu. Putniem un bezmugurkaulniekiem nozīmīgās vietās pļauj pakāpeniski, vienā paņēmienā nopļaujot ne vairāk par xx ha. Pļauj ar putnu atbaidīšanas ierīcēm no lauka vidus uz malām.

Pieļaujama pļaušana vienu reizi divos gados, taču tad savākšana ir obligāta, un jārēķinās, ka sugu daudzveidība var samazināties.

Pļauj vairāk nekā 2 x sezonā vai retāk nekā 1 x 2 gados, pļauj ļoti zemu (3-5 cm), zāli smalcina vai atstāj uz lauka. Pļauj no lauka malām uz vidu, visu nopļauj vienā paņēmienā.

Ganīšana Ganīšana kā vienīgais izmantošanas veids nav ieteicama, jo tā ar laiku pārveido biotopu no pļavas ganībā (veidojas cits sugu sastāvs). Ganīšana ieteicama tikai atālā.

Ganīšana bez pļaušanas ir pieļaujama kā apsaimniekošana gadījumos, kad tikai pļaušana nav iespējama. Ganīšanai izmanto jauktu (ideālā gadījumā) vai vienas sugas ganāmpulku. Ganību slodze jāizvērtē atkarībā no zālāja ražības, orientējoši tā var būt 0.3-0.9 LU/ha. Jāveic regulēta ganīšana, sadalot zālāju vairākos aplokos, nogana 1-2-3 reizes sezonā. un tā, lai visu pavasara-rudens sākuma sezonu ganībā būtu ziedoši augi. Ekspansīvu sugu izplatīšanās gadījumā tās regulē ar intensīvāku ganīšanu, lopus concentrējot ar aplokiem šajās vietās. Putniem nozīmīgās vietās ganīšanu uzsāk tikai pēc 10.jūlija.

Neregulēta ganīšana – visu sezonu vienā aplokā, nesekojot līdz veģetācijas stāvoklim. Ganību slodze, kas rada nenoganīšanas efektu vai mērenu pārganīšanu (orientējoši mazāka par 0.1 vai lielāka par 0.9 LU/ha). Intensīva ganīšana, kas rada vienmuļu augāju ar pārganīšanas indikatoriem un krasi samazina bezmugurkaulnieku daudzveidību. Putnu daudzveidība niecīga, jo tos pārāk stipri traucē ganību dzīvnieki.




19

Mēslošana Mēslošana ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 25 kg slāpekļa uz 1 ha gadā vai līdz 50 kg slāpekļa uz 1 ha, ja to dara 1 reizi 2-3 gados. Palienēs, kur pali dabiski mēslo zālāju, mēslošana nav pieļaujama

Pieļaujama mēslošana ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 50 kg slāpekļa uz 1 ha gadā vai līdz 100 kg slāpekļa uz 1 ha, ja to dara 1 reizi 2-3 gados.

Mēslo ar šķidrajiem kūtsmēsliem vai minerālmēsliem vairāk par 50 kg slāpekļa uz ha

Hidromeliorācija Nenosusina vai uztur tikai seklās grāvju sistēmas, dziļajās grāvju sistēmās vismaz daļēji atjauno dabisko mitruma un palu režīmu, grāvjus aizberot vai aizdambējot

Uztur dziļās grāvju sistēmas Veido jaunas grāvju sistēmas

Koku un krūmu ciršana Kokus un krūmus izcērt, saglabājot krūmu segumu līdz 10 % vai parkveida situācijās līdz 30 %, īpaši saudzējot bagātīgi ziedošus kokus un krūmus (palielina putnu un kukaiņu daudzveidību). Parkveida zālājos saglabā senus bioloģiski vecus kokus un bagātīgi ziedošus kokus un krūmus.

Izcērt visus kokus un krūmus, neatstājot neko. Saglabā koku un krūmu segumu lielāku par 30 % no platības.

Atstāj aizaugšanai.

Dedzināšana Dedzina tikai zālāja atjaunošanai (1. atjaunošanas gadā)

Dedzina ne biežāk kā 1 x 5 gados. Dedzina biežāk nekā 1 x 5 gados

Sēklu piesēja Zālājā ar labu botānisku kvalitāti nepiesēj augus, atjaunošanai vai augu sugu daudzveidības palielināšanai piesēj sēklas, kas iegūtas no biodaudzveidības ziņā labas kvalitātes biotopa no tā paša reģiona, un kurā nav nevēlamu augu sugu.

neattiecas Piesēj komerciālos kultivēto zālāju graudzāļu un tauriņziežu sēklu maisījumus

Pļaušana Pļaušana Pļaušana ir piemērotākā metode Mēreni mitru pļavu 6510 uzturēšanai (detaļās par pļaušanu ievadnodaļā)

Mērķis Biotopa atjaunošanai

Augiem un augājam Putniem Tauriņiem u.c.

bezmugurkaulniekiem Vairākām vērtībām

Biežums 2-3 x sezonā 1-2 x sezonā 1 x sezonā 1 x sezonā 1 x sezonā

Laiks

Pēc nepieciešamības,bet pirmo reizi ne vēlāk par jūnija

beigām

1 x jūnija vidus-jūlija vidus, 2 x vadoties pēc veģetācijas

attīstības pēc 10.07

pa daļām, jūlijā (atstāt plankumiem vai joslām,

lai kukaiņiem ir, kur

pa daļām, jūlijā (atstāt plankumiem vai

joslām, lai kukaiņiem




20

baroties visu vasaru) ir, kur baroties visu vasaru)

Zāles

novākšana

Jāpļauj zemu – 5-7 cm. Obligāti jānovāc, pirmajās

pļaušanas reizēs var smalcināt, ja ciņu, krūmu u.c. apstākļu dēļ tā nav savācama

obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x 5 gados

Vismaz 1 x 2 gados

jānovāc

Obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x 5

gados

Obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x

5 gados

Novākšanas

veids

Ja daudz ekspansīvo vai invazīvo sugu, labāk novākt

nežāvētu, lai neizsējas šo sugu sēklas

Nenovākt zaļu, bet ļaut izžūt, lai paspēj nobriest un izsēties

sēklas, kraut zārdos (gubās) un vest prom pēc vairākām nedēļām (vākšana ruļļos

ierobežo sēklu izplatīšanos)

Nav nozīmīgu prasību Jāatstāj ciņi, jo tie ir

dzīvotnes gliemežiem

Nenovākt zaļu, bet ļaut izžūt, lai paspēj

nobriest un izsēties sēklas, kraut zārdos

(gubās) un vest prom pēc vairākām nedēļām

(vākšana ruļļos

Pļaušanas

veids

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos

rises. Ja tās veidojas, tad vajadzības gadījumā pļavu

nolīdzināt vai sašķīvjot

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos

rises un nesablīvētu augsni

Pļaušanas virziens no vidus uz malām ar putnu

atbaidīšanas ierīcēm Izvēlēties vieglu

traktortehniku, lai neveidotos rises un nesablīvētu augsni

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos rises un nesablīvētu augsni

Pļaušanas virziens no vidus uz malām ar putnu atbaidīšanas

ierīcēm Izvēlēties vieglu traktortehniku,lai

neveidotos rises un nesablīvētu augsni

Ganīšana

atālā vai

pavasarī

Pieļaujama, atkarībā no lokāliem apstākļiem pat ieteicama

Nepieciešama Nepieciešama Nepieciešama Nepieciešama

Svarīgi! Siena savākšana un novešana no pļavas ir nozīmīgākais faktors, kas nodrošina biotopam nepieciešamo barības vielu līdzsvaru augsnē.




21

Ganīšana

Ganīšana Ganīšana ir pieļaujama tikai tad, ja pļaušanu nav iespējams nodrošināt. Ganīšanai jābūt ekstensīvai ar appļaušanu (detaļās par ganīšanu ievadnodaļā)




Ganību slodze

Pēc vajadzības, krūmu ierobežošanai var veikt īslaicīgu ļoti intensīvu

ganīšanu (līdz melnai zemei)

0.1-0.3-0.8-0.9 LU/ha atkarībā

no zālāja ražības (jāseko, lai neparādās pārganīšanas

indikatori)

0.4 LU/ha 0.4 LU/ha Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganāmpulks Jaukts ganāmpulks,

atjaunošanas sākumā visefektīvākie ir liellopi

Jaukts ganāmpulks vai 1 sugas ganāmpulks, nav ieteicamas

aitas

Jaukts ganāmpulks, nav ieteicamas aitas

Nav ieteicamas aitas Atkarībā no galvenās

vērtības

Zāles augstums Nav nozīmīgs

20 % zem 5 cm, 20 % virs 5-30 cm, rudenī 5-15 cm

20 % zem 5 cm, 20 %

virs 5-30 cm, rudenī 5-15 cm

20 % zem 5 cm, 20 %

virs 5-30 cm, rudenī 5-15 cm

Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganību

appļaušana

Ļoti vēlama, ja negana visu sezonu

Ieteicama (nepieciešama, ja nav noganīts vairāk par 50 %)

Nav vēlama Nav vēlama Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganīšanas veids Atkarībā no zālāja stāvokļa

regulēti aplokos Regulēti aplokos Brīva ganīšanās Atkarībā no galvenās

vērtības Piebarošana

ganību sezonā nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Ganīšanas laiks

un biežums Atkarībā no zālāja stāvokļa Vasaras sezonā, regulētā

ganīšanā max 2 reizes

vasaras sezonā, regulētā ganīšanā max 1 reizi

vasaras sezonā, regulētā

ganīšanā max 1 reizi

Atkarībā no galvenās vērtības

Svarīgi! Piebarošana ganību sezonā ir nevēlama vasaras mēnešos, jo tad lopi zālāju nenoēd pietiekami. Piebarošana ir arī nevēlama pārējā gada laikā, ja to dara tieši biotopa teritorijā. Ziemas periodā, ja lopi uzturas zālājā visu gadu, piebarošana visbiežāk ir nepieciešama, taču tā jāorganizē ārpus biotopa (labākajā gadījumā) vai piebarošanas vietas jāizvieto izklaidus un jāmaina, lai piebarošanas vietā biotops netiktu pārmēslots, pārganīts un izdangāts,




22

un tādā veidā iznīcināts. Jāatceras, ka lielāka telpiskā mozaīka ganībās nenozīmē lielāku sugu daudzveidību. Parasti sugu piesātinājums (tas, cik dažādu sugu var atrast vienā laukuma vienībā, piem., 1 m2) lielāks ir pļavās nevis ganībās. Ja teritorijā ir retas un aizsargājamas augu vai putnu sugas, tad ganīšana ir jāveic ļoti uzmanīgi – jāseko līdzi, lai nenotiktu pārganīšana, aizsargājamām augu sugām vienu reizi dažos gados vēlams izveidot aplokus, kur lopi netiek iekšā līdz sēklu izsēšanai.

Mēslošana un barības vielu samazināšana augsnē

Mēslošana Mēslošana pieļaujama tikai ar kūtsmēsliem. (detaļās par mēslošanu ievadnodaļā)




Mēslošanas

nepieciešamība Nevēlama

Ieteicama/pieļaujama atkarībā no veģetācijas stāvokļa

Ieteicama Ieteicama Ieteicama/pieļaujama

atkarībā no veģetācijas stāvokļa

Minerālmēsli,

šķidrie

kūtsmēsli aizliegts

aizliegts aizliegts Nav ieteicams aizliegts

Kūtsmēsli aizliegts

Ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 25 kg/ha gadā

Ar pakaišu kūtsmēsliem

līdz 25 kg/ha gadā

Ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 25 kg/ha gadā

Ar pakaišu

kūtsmēsliem līdz 25 kg/ha gadā

Velēnas

noņemšana

Lietderīgi, ja augsnes virskārta ir ļoti auglīga (P vairāk par xx mg/kg, N

vairāk par xxmg/kg, K vairāk par xx mg/kg).

Ja zālājs labā stāvoklī, tad nav vajadzīga

Ja zālājs labā stāvoklī,

tad nav vajadzīga

Nav vēlama, jo iznīcina gliemežus u.c.

bezmugurkaulniekus

Nav vēlama, jo iznīcina gliemežus u.c. bezmugurkaulniekus

Svarīgi! Ekskrementi un urīns, ko lopi atstāj ganībās, ir ļoti nozīmīgi bezmugurkaulnieku daudzveidībai. Vasaras periodā lopus nedrīkst piebarot vai dabiska zālāja noganīšanas laikā dot piekļuvi arī kultivētam zālājam, jo tad lopi dabisku zālāju slikti noganīs, un vēlamais apsaimniekošanas

Comment [AP1]: Sk. ari pie citiem

zālājiem – ko tad, ja aizsarg.augi ir visā

platībā?

Comment [AP2]: Sk. koment.pie

citiem zālāju veidiem.




23

rezultāts netiks sasniegts. Mitrās vietās (biotopa mitrais variants) velēnas virskārtas noņemšana vēlama tikai 15-20 cm dziļumā, jo, to noņemot 50-60 cm dziļumā, iegūs samazinājumu barības vielām, taču būs paaugstināts gruntsūdenslīmenis un bezgaisa apstākļi augsnē, kas kavēs augu sugu ieviešanos

Hidromeliorācija

Hidromeliorācija Seklie grāvji (vid. 20 cm), kas rakti 20.gs. pirmajā pusē, parasti zālāja biodaudzveidību ietekmē pozitīvi, bet dziļie grāvji, kādus raka 20.gs. otrajā pusē tik ļoti mainīja

mitruma apstākļus , ka daudzviet biodaudzveidību nozīmīgi samazināja. (detaļās par hidromeliorāciju ievadnodaļā)




Slēgtā drenāža nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Seklu grāvju

uzturēšana

Vēlami vietās, kur tie bijuši vēsturiski


Vēlami vietās, kur tie

bijuši vēsturiski


Vēlami vietās, kur tie

bijuši vēsturiski

Dziļu grāvju

uzturēšana nevēlama

nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Jaunu

meliorācijas

sistēmu izveide

nevēlama

nevēlama nevēlama nevēlama Nevēlama

Svarīgi! Ja gruntsūdens līmenis nav jāpaaugstina, tad nedrīkst pieļaut bebru darbību, jo, atrodoties ilgstoši zem ūdens, zālājs iznīkst. Atjaunošanā pamitrināšana viena pati bez citiem pasākumiem var nedot rezultātu augāja atjaunošanā. Pēc pamitrināšanas parasti N daudzums augsnē samazinās, bet joprojām ir stipri lielāks par to daudzumu, kādam tam jābūt (kāds tas bijis pirms nosusināšanas). Pretēji N daudzumam, augiem pieejamā P daudzums parasti palielinās, īpaši vietās, kas iepriekš bijušas mēslotas ar minerālmēsliem, un sugu daudzveidība pat var turpināt samazināties, nevis palielināties1.

1 Klimkowska, A., R. van Diggelen, J. P. Bakker, and A. P. Grootjans. 2007a. Wet meadow restoration in Western Europe: a quantitative assessment of the effectiveness of several techniques. Biological Conservation 140:318–328.

Comment [AP3]: Sk. koment. pie

citiem zālāju veidiem. Ievadnodaļā

derētu izklāsts par šo tēmu, lai

praktisks cilvēks var iztēloties, kā to

vispār var paveikt. Ar piemēriem un

bildēm. T.sk. vai velēna jānoņem visā

platībā vai mozaīkveidā utt.

Comment [AP4]: Vai tas ir aktuāli

un vajadzīgi šim biotopa veidam?




24




25

Dedzināšana

Dedzināšana Dedzināšana ir ļoti piemērota metode atjaunošanā, bet regulāra, ikgadēja dedzināšana samazina biodaudzveidību. Dedzināšana ir bīstama kūdras augsnēs, jo var kļūt

nekontrolējama. (detaļās par dedzināšanu ievadnodaļā)




Dedzināšanas

nepieciešamība Derīga vecās kūlas

novākšanai

Nav vajadzīga Nav vajadzīga Nav vajadzīga Nav vajadzīga

Dedzināšanas

laiks

Agrs pavasaris, kad zeme vēl sasalusi (vai līdz

1. aprīlim)

- - - -

Dedzināšanas

biežums 1-2 gadus pēc kārtas

- - - -

Svarīgi! Dedzināšanas nepieciešamība rūpīgi jāizvērtē, konsultējoties ar dabas ekspertiem, un jāveic tikai kontrolēta dedzināšana (sakaņojot ar atbildīgajām institūcijām.



būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un tālākai

izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

26

Atjaunošanas un apsaimniekošanas piemēri

Latvijā biotops 6510 Mēreni mitras pļavas ir atjaunots piecos LIFE projektos: „Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai”, LIFE04NAT/LV/000198; “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana”, LIFE03NAT/LV/000082; “Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošana Natura 200 teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, LIFE06 NAT/LV/000196; “Dabas aizsardzības pasākumi Teiču reģionā”, LIFE00 NAT/LV/007127 un “Engure (EC, 2015). Monitorings šajā biotopā nav veikts nevienā no projektiem, un atjaunošanas pieredze nav dokumentēta.

Aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas

Uz biotopu 6510 Mēreni mitras pļavas attiecas gan pretrunas, kas vērojamas visos zālājos (9.nodaļa), gan specifiskas ar ganību zālājiem saistītu dabas vērtību apsaimniekošanas pretrunas, kas var veidoties, ja plānojot apsaimniekošanu, neizvērtē to ietekmi uz visām zālājā sastopamajām dabas vērtībām (tab.). Tabula. 6510 Mēreni mitru pļavu aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas

Dabas vērtība Pretrunas būtība risinājums Biotopi

Kuru biotopu saglabāt 62370* Sugām bagātas

ganības un ganītas

pļavas vai 6510 Mēreni

mitras pļavas

Abi biotopi var veidoties vienos un tajos pašos augsnes apstākļos, bet galvenais biotopus nodalošais faktors ir apsaimniekošanas veids. Ganīšana nodrošina biotopa 6270* pastāvēšanu, bet pļaušana – biotopa 6510 pastāvēšanu.

Jāvērtē no konkrētās situācijas. Katrā ziņā, ja konkrēts apsaimniekošanas veids nav iespējams, tad labāk ieviest to apsaimniekošanu, kāda tur iespējama, un saglabāt dabisku zālāju, lai arī biotopa veids laika gaitā varētu mainīties.

Augi Daudzas augu sugas zied vēlu vasaras otrajā pusē, tādēļ intensīva noganīšana vai agra pļaušana, neļaujot augiem izziedēt, var šīs augu sugas no zālāja izskaust.

Pļaušanas laikā jāatstāj ziedošu augu laukumi nenopļauti, ganībās jāsamazina ganību slodze vai daži laukumi jāatstāj nenoganīti (piemēram, iežogojot laukumus). Zālāja pļaušanas vai noganīšanas laiks katru gadu jāmaina (vienu gadu pavasarī, citu gadu pēc augu noziedēšanas utt.)

Jumstiņu gladiola Gladiolus

imbricatus

Jumstiņu gladiola zied vēlu (jūnija beigas-jūlija beigas) un tā izzūd, ja zālājs tiek intensīvi noganīts vai katru gadu agri pļauts.

Vēlams izvēlēties pļaušanu, atstājot ziedošu gladiolu laukumus nenopļautus. Laukumus katru gadu vēlams mainīt.

Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha

Zaļziedu naktsvijole necieš nomīdīšanu. Ja tikko izaugusi lapu rozete tiek bojāta, tā vairs neataug. Tai nepiemērota arī agra pļaušana, jo suga zied jūnijā un jūlijā.

Labākais risinājums ir atstāt nenopļautus laukumus, kur sugas eksemplāru visvairāk.

Tauriņi Tauriņu kāpuriem nepieciešami barības Pļaut vai ganīt zālājus pa



būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un tālākai

izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

27

augi, kurus, izmantojot tradicionālo pļaušanu un ganīšanu, nopļauj un noēd.

sektoriem vai ik gadu atstāt nepļautas vai neganītas joslas, kuras pa gadiem maina.

Putni Dažādām putnu sugām ir dažādas prasības pēc apsaimniekošanas. Visbiežāk ir tā, ka pļaušana līdz jūlija vidum samazina putnu skaitu pļavā, jo iznīcina ligzdas vai mazuļus.

Plānojot apsaimniekošanu, jānoskaidro, kādas punu sugas zālājā mīt, un vadoties no to prasībām, jāpieskaņo apsaimniekošanas veids (skatīt 8.5.1.tabulu 8.5. nodaļā). Ja iespējams, jāizvēlas tāds veids, kas ir labvēlīgs arī augu sugu daudzveidības saglabāšanai (piemēram, nevis vēla pļauja, bet pļaušana pareizā virzienā ar atbaidīšanas ierīcēm.

Documents

Vadlīnijas Mēreni mitru pļavu 6510 apsaimniekošanai...Vadlīnijas Mēreni mitru pļavu 6510 apsaimniekošanai Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV?000371 NAT-PROGRAMME”darba