VALODAS TEHNOLOĢIJU SPECSEMINĀRSIEVADS VISPĀRĪGAJĀ VALODNIECĪBĀLauma PretkalniņaAILab

TĒMA Vispārīgā valodniecība — valodniecības

apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus.

Tipoloģiskā valodniecība — valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus.

http://termini.lza.lv/

MOTIVĀCIJA: ATZIŅAS Dzimtā un dominējošā valoda ietekmē to, kā

mēs domājam: nav tā, ka valoda mums dažas idejas padarītu

nepieejamas vispār, bet ir tā, ka dzimtās valodas īpatnību dēļ dažas

idejas un entīšu konceptuālo dalījumu veidi mums šķiet daudz dabiskāki.

Cilvēks nejūt dzimtās valodas ietekmi uz domāšanas procesu, ja tam īpaši nepievērš uzmanību… bet, ja Tu spēj identificēt un apšaubīt

pieņēmumus, ko rada Tava dzimtā valoda, Tu esi labāks datorlingvists!

PIEMĒRI Biezpiens

latviski — līdztiesīgs piena produkts pienam, sieram, sviestam

angliski (curd cheese / quark) — siera paveids Modālie darbības vārdi

latviski — varēt, vajadzēt, spēt, utt. — «normāli» darbības vārdi, pilna formu sistēma; dažiem darb.v. var būt gan modāls, gan nemodāls lietojums — gribēt, vēlēties,

angliski — must, might, can, shall — nav pamatformas; strikts dalījums

Čomska bezkonteksta gramatikas ir lingvistiskas teorijas «blakusprodukts» vai šādi modelēt teikumus ienāktu prātā latvietim,

krievam, francūzim?

VALODU UNIVERSĀLIJAS Visu valodu lietotājiem ir līdzīgi runas orgāni un smadzenes.

Hierarhiska organizācija Daudznozīmība Antropomorfie nosaukumi (lietu salīdzināšana ar cilvēku — pudeles

kakls, galda kāja) Šķīrums: darbības vārdi un nomeni (lietvārdi, īpašības vārdi,

vietniekvārdi) Galīgs skaņu skaits Skaņu šķīrums: patskaņi un līdzskaņi Līdzskaņu šķīrums: troksneņi (p, t, s) un skaneņi (l, m, n, r) Vietniekvārdi Šķīrums: 1., 2., 3. persona.

Šis nav izsmeļošs saraksts, bet diez ko specifiski nesanāk…

VISPĀRĪGAS ATZIŅAS Valodas efektivitāte

minimālisms izteiksmes īsums, ilgtermiņā nav absolūtu sinonīmu

utt. redundanti elementi

mazā meitene ir apsēdusies — dzimte 3 reizes daudznozīmība

elementu atkalizmantošana jaunās situācijās Valoda ir mainīga

lietojumi mainās, bet efektivitātes vajadzība paliek

Valoda glabājas kolektīvajā apziņā neviens nezina visu valodu centieni mainīt valodu var neprognozējami

neizdoties

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS Cilvēka runas orgāniem ir ļoti plaša

artikulācijas telpa Izšķirt visas nianses ir grūti, tāpēc cilvēki pielāgojas

klausīties tikai noteiktas diferenciālās pazīmes Dažādās valodās diferenciālās pazīmes atšķiras

nav divu valodu ar vienādu skanisko struktūru apmēram 10–80 fonēmu

Diferenciālo pazīmju piemēri: garšs/īss patskatnis — latviešu ir, krievu nav tonis —- latviešu nav, ķīniešu ir aspirācija — latviešu nav, angļu ir (bet nešķir vārda

nozīmi)

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS IIEKSTRĒMIE PIEMĒRI

Papua Jaungvinejā ir valoda ar 6 līdzskaņiem un 5 patskaņiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Rotokas_language)

Dienvidāfrikā ir valoda ar vismaz 87 līdzskaņiem un 20 patskaņiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Taa_language)

Ir valodas ar skaņām, kuru veidošanai gaisu velk uz iekšu, nevis pūš uz āru

utt.

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SKAŅAS III

Starptautiskaisfonētiskaisalfabēts (IPA)

VALODU ATŠĶIRĪBA: RAKSTĪBU SISTĒMAS Ir valodas, kas nepieraksta patskaņus (arābu,

ivrits) Rakstu sistēmas pamatelements var atbilst:

skaņai (valodas, kas lieto latīņu alfabēta atvasinājumus),

zilbei (japāņu valoda — hiragana, katakana), jēdzienam/vārdam (japāņu — kandži, ķīniešu)

Arī ne visas skaņu bāzētās rakstības balstās uz latīņu alfabētu vai izmanto salīdzināmu elementu skaitu kirilicas atvasinājumi (bulgāru, krievu, reizēm

mongoļu) grieķu aramiešu izcelsmes rakstības (arābu, ivrits,

jidišs) devanagari varianti (tamilu, hindu, sanskrits)

VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA Dalījums pēc gramatisko nozīmju izteikšanas

veida Sintētiskās valodas — ar afiksiem (piedēkļi,

priedēkļi, galotnes) — apsēdinātsLatviešu, krievu, čehu, somu

Polisintētiskās valodas — visa teikuma jēga tiek izteikta ar morfēmām, teikums ≈ vārds.Daļa indiāņu, eskimosu un aborigēnu tautu valodu

Analītiskās valodas — ar atsevišķiem vārdiem — ir gājisAngļu, vācu

Izolējošās valodas — nav morfēmu, visu izsaka ar atsevišķiem vārdiemĶīniešu

Uzskata, ka tīru tipu nav.

VALODU ATŠĶIRĪBAS: MORFOLOĢIJA II Dalījums pēc morfēmu savienošanas veida

Fleksīvas valodas — morfēmu robežas izplūdušas, multifunkcionālas morfēmasGandrīz visas indoeiropiešu valodas

Aglutinatīvas valodas — skaidri nosakāmas morfēmu robežas, katram afiksam tikai viena gramatiskā nozīmeSomugru, japāņu, armēņu, persiešu

VALODU ATŠĶIRĪBAS: SINTAKSE Vārdu secības brīvums

saistīts ar morfoloģijas īpatnībāmLatviešu valodai ir viena no visbrīvākajām secībām

Neitrālā vārdu secībaS — teikuma priekšmets, V — izteicējs, O — papildinātājs

SOV (japāņu, latīņu, tamilu, basku) SVO (latviešu, angļu, ķīniešu, svahilu) VSO (arābu, havajiešu, īru) VOS OSV OVS

Un citi… artikulu lietojums sintaktiskie ekspletīvi (?) — It is raining.

VALODU ATŠĶIRĪBAS: DAŽĀDI Ir valoda, kurā ir ap 20 dažādām dzimtēm

(nomenu grupas). Ir valoda, kurā ir vairāk kā 40 lietvārdu

locījumu. Ir valoda, kurā ir divi gramatiskie laiki:

«tagadne» — tam, kas jau ir noticis un tam, kas notiek šobrīd

«nākotne» — tam, kas vēl notiks, kā arī sapņiem un domām

VALODU ATŠĶIRĪBAS: TĀLĀKIE LĪMEŅI Tā pat kā morfoloģija ir ļoti dažāda, arī jaunu vārdu

darināšanas iespējas ļoti atšķiras. Valodās ir dažāda apjoma vārdu krājumi

piemēram, valodās, ko nelieto zinātniskām publikācijām, zinātniskā stila izteiksmes līdzekļu nav

Valodās dažādi nodala jēdzienu robežas Vārdi, kam nav tiešu tulkojumu vai kam dažādām

nozīmēm ir dažādi tulkojumi Ir valoda, kurā ir tikai trīs krāsu nosaukumi Ir valodas, kurās lietvārdam ir gramatiskais laiks Japāņu valodā ir dažādi skaitļa vārdi atkarībā no

skaitāmajiem objektiem Latviski — domāt, norvēģiski — (a) ticēt nepārbaudāmai

lietai, (b) ticēt pārbaudāmai lietai, (c) domāt (process)

PALDIES! Jautājumi? Secinājumi?