Valodu apguves teorijas un metodes 20. un 21. gadsimtā

Vita Kalnbērziņa, dr.phil.

02.03.2010.

FUNKCIONĀLISMS (AUSTINS, HALIDEJS, HAIMS; 70. GADI)

• Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām; savstarpējās sadarbības pamatā veidojas kopīga vērtību sistēma.Katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības efektivitātes nodrošināšanā. (Ideju vārdnīca 1994).

Halideja saziņas konteksta modelis.Vārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti

(laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem un saziņas mērķi).

Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā kontekstā ar attiecību palīdzību, piem., vecāki bērniem, skolotāji skolēniem.

Sociālais konteksts

Attieksmes un motivācija

Personība: vecums, spējas, pieredze

Indivīda valodas apguves un mācību iespējas

Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences

Spoļska akulturizācijas modelis (1989)

Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot atšķirības pirmās un otrās valodas apguvē: • kāpēc mēs visi iemācāmies pirmo valodu, bet ne

visi apgūstam otro/svešvalodu,• kāpēc katram cilvēkam nepieciešams dažāds laika

posms valodas apguvei.

9.klases eksāmens mazākumtautību skolās piemērs

A līmenis Otrajā attēlā (.) ir redzama meitene, (.) kura cienājas ar torti. Viņai priekšā (.) stāv klāts galds, (.) un, manuprāt, (.) tas ir pikniks, jo aizmugurē (.) ir redzami arī citi cilvēki.

E līmenis

Ē, garastāvoklis ira, ka... otrajā attēlā (.) viņi aktīvi spēlē, nopietni (.), viņiem ļoti patīk... bet... pirmajā attēlā viņi ļoti nopietni.

piemērs

• Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro valodas apguves procesu, bet arī definē valodas apguves mērķi: funkcionālo (pragmatisko kompetenci).

• Ostina (1962) runas akta teorija (locution, illocution, perlocution) (izskanējušais izteikums, domātais izteikums, izteikuma rezultāts).

• Runas stilu var attēlot uz taisnes – no pilnīgi paredzama un formalizēta runas stila (frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai).

• Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas formalizēšana, standartizēšana.

• Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo reizi runas stilu relativizē un validē neformālo runāto valodu un dialektu.

Komunikācijas modeļi:• Lineārais modelis• Interaktīvais modelis• Transaktīvais modelis• Sistēmiskais modelis

Komunikatīvā pieeja

Process• 1.solis Skolotājs sasveicinās un izdala avīžu raksta kopijas par

futbolu, lūdz skolēnus tās izlasīt un atrast tekstā prognozes par spēļu rezultātiem:– ir pilnīgi iespējams, ka Dinamo pārspēs CSKA,– maz ticams, ka CSKA varēs iekļūt finālā,– Dinamo droši vien uzvarēs šajā spēlē.

• 2.solis Skolēni izraksta izteikumus un klasificē tos pēc formas un nozīmes.

• 3.solis Spēles. Sakārto teikumus pareizā secībā (no v. iespējamā uz

neiespējamo), tad salīdzina un apspriež rezultātus.• 4.solis Kārtis. Katram skolēnam izdala kārtis ar sporta

piederumiem un liek aprakstīt ar kādu sportu viņi varētu nodarboties.

• 5.solis Bilžu grāmata un karikatūras stāstu veidošanai.

• 6. solis Lomu spēle. Futbola trenerim jaatlaiž viens no

spēlētājiem. Spēlētājs ar to nav apmierināts. Attēlojiet sarunu, ievērojot hierarhiju.

• 7.solis Analizē rezutātus, apkopo iemācīto un

turpmāk mācāmo.

Ieguvumi• Komunikācija otrās valodas apguves procesā

(intervēt, iepirkties, analizēt savu pieredzi u.c.).• Kultūras apguves prasmes (novērot, klasificēt,

analizēt, prezentēt) (Birams).• Kooperatīvās pieejas veidošanās (skolēni veido

mācību programmu, vāc materiālus, māca un vērtē viens otru).

Problēmas:• skolēni iegūst runas plūdumu, taču gramatiskā

precizitāte viņiem ir katastrofāla,• skolēni ir iemācījušies risināt problēmas,

iepirkties, izklaidēties… un ignorēt gramatiku un pareizrakstību.

MINIMĀLĀ PROGRAMMA(ČOMSKIS 1990)

Valodas spējai ir vismaz divi pamatelelementi: kognitīvā sistēma, kas nodrošina informācijas uzkrāšanu un lietojuma sistēma, kas izmanto uzkrāto informāciju valodas uztverei un artikulēšanai (Čomskis 2000: 117-118).

Bahmana (1990) valodas lietojuma modelis

stratēģiskā kompetence

afekts

situācijas izpratne

valodas zināšanas

personiskās īpašības

Bahmana valodas lietojuma modelis• Izmaina stratēģiskās kompetences lomu no

problēmu risināšanas uz valodas kompetenci (mērķis, plāns, izvērtējums).

• Pievērš uzmanību afekta lomai valodā.

Kognitīvās un afektīvās stratēģijas valodas lietojumā

• Apzināta metakognitīvo stratēģiju izmantošana pazemina valodas snieguma efektivitāti (-.44).

• Uztraukums testa laikā samazina valodas efektivitāti (-.10).

• Uztraukums mācību laikā samazina valodas efektivitāti (-.22).

Minimālisms • palielina audiālo un multimediālo mācību

materiālu izmantošanas popularitāti: – izvirza mūzikas lomu valodu apguvē,– balstās uz frāžu atpazīšanu un to atkārtošanu, – izmanto emocionālās atmiņas (playback) funkciju.

• pamato valodas līmeņu nozīmi valodu apguvē.

Minimālisms piedāvā leksiskajai pieejai līdz šim trūkstošo teorētisko pamatojumu.

(Ričards un Rodžers, 2001)

Leksiskā pieeja

Leksiskās pieejas principi: • Valoda sastāv no gramatikalizētiem vārdiem,

nevis leksikalizētas gramatikas.• Pretnostatījums vārdi/gramatika ir

nezinātnisks, jo valoda sastāv no frāzēm.• Leksikās struktūras (sintagmas) ir tikpat

svarīgas kā gramatiskās struktūras.

• Sintagmas ir tā saucamās kolokācijas jeb nozīmes ziņā relatīvi cieši saistītu vārdu savienojumi.

Anta Trumpa, Adjektīvu semantiskā diferenciācija latviešu un lietuviešu valodā (2005)

• Dzimtās valodas lietotāji izmanto simtiem tūkstošu gatavu leksisku vienību (sintagmu), kas ir gatavas lietošanai un dod iespēju veidot ātru, nozīmīgu un gramatiski pareizu runu.

Luiss (1997, 2000) • Prāts var uzkrāt lielu informācijas daudzumu

ilgtermiņa atmiņā, bet īstermiņa atmiņa ir ierobežota, tādēļ valodas lietojuma pamatā ir gatavu frāžu kombinācija.

• Valodu mācās, nevis apgūstot skaņas vai struktūras un tās kombinējot, bet iemācoties sadalīt runas straumi (parsing).

• Gramatikas kompetence pilnveidojas, vērojot, veidojot hipotēzes un eksperimentējot (resp., pieļaujot kļūdas).

• Mēs varam lietot frāzes, pat nezinot atsevišķu sastāvdaļu nozīmi.

• Apguvi veicina saziņa ar ieinteresētu partneri, kura valodas lietojuma līmenis ir augstāks.

• Leksiskā pieeja ir veidota uz komunikatīvās valodas apguves pieeju.

Leksiskās pieejas soļi:1. Gatavu frāžu (izteicienu) meklēšana tekstā.2. Kolokāciju grupēšana: pamattēmas frāzes,

apakštēmas frāzes.3. Noderīgu frāžu meklēšana, salīdzināšana,

izmantošana, aizvietošanas rezultātu izvērtēšana (stils, attieksme, izteiksmes precizitāte).

4. Vārdu kombinācijas iespēju apzināta analīze un īpatnību apzināšana.

Procesabilitāte teorija (Pienemans 1998:45)Valodas apguvē pastāv noteikta secība;

sarežģītākas struktūras (sintagmas) nevar iemācīt, ja nav apgūtas vienkāršākas.

Valodas apguves līmeņi ir iepriekšparedzami:

receptīvā fāze (10 stundas līdz 6 mēneši) 500 vārdi sapratnes līmenī, atbildes jā un nē, norādījumu izpilde.

• Otrā fāze: nākamie 6 mēneši.Saprot 1000 vārdus, atbild ar vienu vārdu vai

frāzi, var uzdot jautājumus (kas kur, kāpēc)• Trešā fāze: nākamais gads. Saprot 3000 vārdu, atbild ar īsiem teikumiem vai

frāzēm, uzdod jautājumus un atbild uz tiem, var veikt saziņas funkcijas.

• Ceturtā fāze: vēl viens gads.6000 vārdu, salikti sakārtoti un pakārtoti teikumi,

garāki izteikumi, saziņa, spēja izteikt viedokli.• Piektā fāze: pēc 5-7 gadiem. Pilnīgi brīva saziņa, piemērošanās situācijai, dalība

diskusijā. Vārdu krājums atbilst dzimtās valodas lietotājam tajā pašā vecumā (CHILDES).

Brauns (1973) atklāja morfēmu apguves kārtību. To lietojums nav atkarīgs ne no vecuma, ne nacionalitātes, ne valodas.

Lai izskaidrotu šo parādību, nepietiek ar minimālo programmu un universālo gramatiku. Nepieciešama arī funkcionālās valodniecības un strukturālās valodniecības atziņas.

Secinājumi:• Valodu apguve ir dabiska parādība, ko nosaka valodas

daba, apguves apstākļi un apguvēja vajadzības.• Starpvaloda (un kļūdas) ir neatņemama valodas apguves

sastāvdaļa.• Valodas apguves rezultāts ir automatizēta saziņas

sistēma, kas sakņojas lietotāja ikdienas darbībā.• Valodnieki ir izstrādājuši desmitiem valodas mācību

metožu, kur katra piedāvā savu rutīnu kompleksu, kā valodas zināšanas ikdienā pārvērst runas darbībā.

LITERATŪRA• Manfred Pienemann, Language processing and second language development:

processability theory. (Studies in bilingualism, 15.) John Benjamins Publishing Company, 1998. Pp. xviii, 366.

• M.A.K Halliday. Language as Social Semiotic: The Social Interpretation of Language and Meaning. Baltimore, MD: University Park Press, 1978.

• Noam Chomsky (1995) The Minimalist Program, MIT Press, Cambridge, Mass.• Spolsky, B. (1989). Conditions for Second Language Learning. Oxford: Oxford

University Press.• Acquisition Order for Grammatical Morphemes (Brown, 1973)• Larsen-Freeman (2000) Techniques and Principles in Language Teaching. Date:

Tue, 21 May 2002• Saville-Troika, Introducing Second Language Acquisition Series Title: Cambridge

Introductions to Language and Linguistics 2005