VALSTS A/S “LATVIJAS DZELZCEĻŠ”

LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES

MUZEJS

2015. GADA DARBA PĀRSKATS

Ekspozīcija Stacijas dzīve

Er2 restaurācija

Staro Rīga

Saturs

Ievads ............................................................................................................................. 3

Krājuma darbs. ............................................................................................................... 4

Zinātniskās pētniecības darbs. ....................................................................................... 6

Muzeja pieejamība un izglītojošais darbs. ..................................................................... 7

Mājas lapa un sociālie tīkli. ......................................................................................... 11

Suvenīri. ....................................................................................................................... 12

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs skaitļos 2015.gadā ................................................ 13

Ievads

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūra, kas

dibināts 1994. gadā. Sākot no 2003. gada Dzelzceļa muzejs ir ieguvis valsts akreditēta

muzeja statusu. Muzeja administrācija, krājums un pamatekspozīcija atrodas Rīgā

Uzvaras bulvārī 2A. Muzejam ir ekspozīcija arī Jelgavā Stacijas ielā 3 un Ritekļu

krātuve Prohorova ielā (bij. Jelgavs depo). Muzejā strādā 11 darbinieki.

Muzeja pamatdarbība aptver Latvijas dzelzceļa vēstures pētniecību un

popularizēšanu. Muzejā krājumā atrodas gandrīz 20 tūks. vienību. Rīgā muzejā ir trīs

iekštelpu ekspozīcijas un plaša āra ekspozīcija. Dzelzceļa vēsture ir apkopota un izdota

vairākās grāmatās, kuru autori ir muzeja darbinieki, tāpat muzeja arhīvu izmanto

zinātnieki un pētnieki, kuru publikācijās ir neskaitāmas atsauces uz muzeja arhīva

materiāliem. Muzejs ir izveidoti vairākas izglītojošas filmas par dzelzceļu vēsturi.

Paralēli muzeja pamatdarbībai, nozīmīga loma ir telpu nomas pakalpojumiem.

Muzejā notiek izstādes, kultūras, mākslas un sabiedriski nozīmīgi pasākumi. 2015. gadā

muzejā notika 4 lielas izstādes un 30 Eiropas līmeņa pasākumi LR Eiropas

prezidentūras vajadzībām. Dorši var teikt, ka muzejs ir nozīmīgs kultūras dzīves un

telpu īres tirgus dalībnieks Rīgā. ieņēmumi no telpu īres sastāda aptuveni pusi no

muzeja ieņēmumiem. Jelgavā atrodas viena āra un trīs iekštelpu ekspozīcijas. Muzejs

uztur un ar savu auditoriju komunicē izmantojot mājas lapu www.railwaymuseum.lv,

sociālos tīklus facebook.com, twitter.com, draugiem.lv vietnēs.

Muzeja Stratēģijā 2013. – 2018. izvirzīts uzdevumu par dzelzceļa vēsturi

runāt vairāk, dziļāk, mūsdienīgāk un neaizmirstami, uzsverot, ka Latvijas

dzelzceļa tradīcijas ir nacionāla vērtība, kas jāzina, jāciena un jāsaglabā. Lai

realizētu šos uzdevumus, muzejs kopumā realizēja visus iecerētos projektus un uzsāka

jaunus.

Nozīmīgākie notikumi 2015 gadā:

Jaunas ekspozīcijas „Stacijas dzīve” atklāšana Rīgā;

Eiropas prezidentūras pasākumi muzejā;

Dzelzceļa modelisma izstāde ‘Mazā Liliputija’ 2015 Jelgavā;

Dalība starptautiskajā pasākuma „Muzeju nakts”’

Pirmo reizi dalība pasākumā „Staro Rīga”;

Muzejā notika 10 izstādes;

Muzeja pētnieki sagatavojoši 5 publikācijas un 3 jaunas lekcijas par

vēsturi,

Sagatavota video filma ciklā par ar izzūdošajām dzelzceļa profesijām.

2015. gadā turpinājās restaurācijas un krājumu papildināšanas darbi.

2015. gads muzejā aizvadīts veiksmīgi, ievērojot iepriekš pieņemto budžetu. Muzeja

kopējie ieņēmumi bija 117358 EUR, kas ir par 30899 EUR vairāk nekā 2014. gadā.

Tāpat par 25% pieauga kopējais apmeklētāju skaits, kas sastādīja 42226 apmeklētājus

kopā Rīgas un Jelgavas ekspozīcijās. Veiksmīgo muzeja darbību nodrošina A/S „Latvijas dzelzceļš” muzeja finansēšana,

dažādu atbalsta funkciju nodrošināšana (juridisko, finanšu, sabiedrisko attiecību,

personāla, ēku un teritorijas apsaimniekošanas, apsardzes u.c. funkcijas) un profesionāls

muzeja personāls.

Krājuma darbs.

Muzeja darba pamats ir tā krājums, kas ar savām 19363 vienībām ir plašākais

dzelzceļa vēstures mantojuma atspoguļojums, kas sevī glabā unikālas liecības no 19.gs

vidus. 2015. gads muzeja krājuma darbā lielā mērā aizritējis organizējot krājuma

primārās uzskaites pāreju uz elektronisku uzskaiti SAP, lai varētu atteikties no ar roku

rakstītas Krājuma uzskaites grāmatas un kartotēkas kartiņām. Tāpat uzsākta arī krājuma

priekšmetu datu pārnese no LDz uzskaites sistēmas uz Nacionālā muzeju krājuma

kopkataloga sistēmu (eksportēti dati par 1952 krājuma priekšmetu vienībām).

Tāpat gada garumā turpināts darbs pie krājuma papildināšanas. Kopumā tas

2015.gadā papildināts par 284 vienībām. Aizvadītajā gadā dāvinājumi un pirkumi bijuši

līdzīgā skaitā. Kā būtiskākais no pirkumos iegūtajiem krājuma priekšmetiem ir V.

Purvīša skolnieka Miervalža Ķemera glezna “Dzelzceļa pārbrauktuve Sarkandaugavā”

(1947.g.).

Savukārt no dāvinājumiem īpaši izceļams ir Lielbritānijas Latviešu

dokumentācijas centra un arhīva vadītājas Ineses Auziņas-Smitas dāvinājums –

fotogrāfijas, kas atspoguļo dzelzceļnieku veselības aprūpes iestāžu darbību Latvijā

20.gs. 20-30. gados.

Kopumā muzeja krājuma darbinieki pārskata gadā ir turpinājuši sistemātisku un

mērķtiecīgu Krājuma politikas īstenošanas darbu. Krājums tiek aktīvi izmantots

pētniecības, publicistikas un mākslas un citās jomās.

Dzelzceļa muzeja unikalitāte un īpašā vērtība slēpjas tā Ritekļu kolekcijā, kuras

uzturēšana un popularizēšana ir otra svarīgākā muzeja dzīves daļa. 2015. gadā

atjaunotas trīs krājuma vienības elektrovilciena ER2 galvas vagons un

motorvagons, kā arī šaursliežu (750 mm) sliežu autobuss. Visiem ritekļiem atjaunots

krāsojums, bet elektriskam vilcienam atjaunoti arī logu rāmji un to furnitūra, griestu

apšuvums. Elektrovilciena motorvagonam papildus restaurēta grīda un daļa sienas. Šie

darbi bija ļoti nozīmīgi, īpaša vērība tika vērsta uz logu restaurāciju, jo pirms darbu

uzsākšanas logu rāmji bija satrupējuši un tie nenodrošināja ūdens necaurlaidību. Šobrīd

ir ne tikai restaurēti logu rāmji un to furnitūra, bet arī nomainītas visas blīvgumijas.

Domājot par nākotni ir uzsākta salonvagonu būvniecības izpēte. Vasaras

sezonā veikta ritekļu apkope (mazgāšana), lai apmeklētāju skatu nepiesaistītu netīrie

putekļu notecējumi uz vagoniem un lokomotīvēm, kā arī labāk saglabātos paši ritekļi.

Gada sākumā tika plānots veikt arī sliežu ceļu lāgošanas un blietēšanas mašīnas

VPR1200 karkasa restaurāciju, bet tā kā elektrovilciena bojājumi bija ievērojamāki

nekā sākotnēji izskatījās līdzekļi tika novirzīti elektrovilcienu restaurācijai.

Elektrovilciens ER2 pirms un pēc restaurācijas. Foto: Līga Līce

Elektrovilciena ER2 loga rāmis un furnitūra pirms un pēc restaurācijas. Foto: Līga Līce

Zinātniskās pētniecības darbs.

Pētniecība ir laikietilpīgs process, kas rezultējas publikācijās, izstādēs,

ekspozīcijās, digitālajos materiālos. 2015.gadā Muzeja darbinieki turpina strādāt

pie šādām izpētes tēmām: Rīgas vagonbūves rūpnīcas elektrovilcieni;

Baltijas dzelzceļa vēstures neapzinātās lappuses;

Mazbānīša vēsture Latvijā;

Salonvagoni Latvijā 20.gs. sākumā;

Šķirošanas uzkalniņa darbības principi;

Latvijas dzelzceļa inženieri.

Dzelzceļu vēstures izpēte nodrošina muzeja profesionālu darbību, palīdz

popularizēt nozares vēsturi. Iegūstot informāciju, faktus, atmiņas, veidojas dzelzceļu

vēstures interpretācijas, kas dod iespēju mūsdienu paaudzei atklāt dzelzceļa transporta

nozares būtiskākos notikumus, sasniegumus, attīstību un to konsekvences Latvijas

saimnieciskajā un sociālajā dzīvē.

Muzeja darbinieki sniedz konsultācijas citiem pētniekiem un interesentiem.

2015.gadā Zinātniskais arhīvs un krājuma materiāli izmantoti 15 dažādiem pētījumiem

un publikāciju gatavošanai. Visbiežāk pētniekus interesē kādas atsevišķas stacijas,

dzelzceļa līnijas vēsture.

2015.gadā Latvijas Dizaineru savienības biedrs Gatis Vanags

izdeva grāmatu “BURTI.ZĪMES.VIDE”, kuras tapšanā

izmatots plašs materiālu klāsts no muzeja krājuma un

zinātniskā arhīva. Darbā ir dokumentēts un apkopots burtu

grafikas mantojumu vidē un parādīts tā vēsturiskais konteksts.

Viena gr;āmatas nodaļa veltīta uzrakstiem, kas lietoti

dzelzceļa saimniecībā.

Foto no G.Vanaga grāmatas prezentācijas materiāliem.

2015. gadā krājuma glabātāja I.Rezgoriņa sekmīgi aizstāvēja maģistra darbu

Latvijas dzelzceļa pārvaldes sistēma no 1990.gada līdz 1992.gadam. Maģistra darba

mērķis bija izpētīt, kā, atjaunojot Latvijas Republikas valstiskumu, tiek atgūta kontrole

pār dzelzceļa nozari, sadalās PSRS Ceļu satiksmes ministrijas pakļautībā esošais

Baltijas dzelzceļš un izveidojas Valsts Uzņēmums (VU ) “Latvijas dzelzceļš”. Darbā

analizēts pārejas periods, galvenās problēmas dzelzceļa neatkarīgas pārvaldes sistēmas

veidošanās procesā un pirmajos pastāvēšanas gados. Apjoma un tematikas ziņā plašāko

maģistra darbā izmantoto vēstures avotu bāzi sastāda nepublicēto avotu grupa, ko veido

Latvijas Valsts arhīvā (turpmāk LVA), Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā

(Российский Государственный Архив Экономики (РФАГ), VAS “Latvijas

dzelzceļš” arhīvā, VAS “Latvijas dzelzceļš” juridiskās daļas kancelejā un muzejā

iegūtie materiāli. Tēmas aktualitāte, secinājumi un apkopoto avotu klāsts ir darba

būtiskākais devums dzelzceļa vēstures pētniecībā. Par šo pētījumu I.Rezgoriņa saņēma

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Gada balvu par

pētījumiem Latvijas dzelzceļa transporta nozarē.

Muzeja pieejamība un izglītojošais darbs.

2015.gada spilgtākais notikums bija jaunas ekspozīcijas “Stacijas dzīve”

atklāšana. Ekspozīcijas saturu muzeja darbinieki vāca un izstrādāja vairāku gadu

garumā, bet tā māksliniecisko veidolu un interaktivitāti radīja scenogrāfs

E.Timma, SIA Best Production.

Ekspozīcijas vēsturisko ietvaru veido Saldus stacija. Tomēr, domājam, ka tajā

ieraudzītās, saklausītās un izmēģinātās lietas, atsauc atmiņā katram savu iecienīto

staciju. Bet tiem, kuri pieder paaudzei, kura stacijas ikdienu un braucienu ar vilcienu

nav izbaudījuši, varēs ļauties jaunām sajūtām. Ekspozīcijā ir iespēja izmēģināt kā

darbojas Morzes aparāts, komutators, uzzināt kas dzīvo stacijas otrajā stāvā, kas slēpjas

stacijas dežuranta skapī un kā ģērbās dzelzceļnieki pirms 100 gadiem. Pacietīgākie var

klausīties stāstus un uzburt savu iedomu staciju. Visu piedzīvoto izjust tieši un

nepastarpināti palīdz stacijai raksturīgās smaržas un skaņas.

Ekspozīcijas baneris, E.Timma, Foto F64

Ekspozīcijas mērķauditorija ir ģimenes ar bērniem. Auditorijas reakcija ekspozīcijā

apliecina, ka ieguldītais darbs ir attaisnojies. Muzeja atsauksmju grāmatā, presē un i-

netā var izlasīt par cilvēku sajūtām, pārdomām pēc ekspozīcijas apmeklējuma.

Foto: F64

Atsauksmes medijos:

Stacija diviem? Nē, ģimenei ar kaķi Autors: Undīne Adamaite. 2015. gada 21. aprīlis

http://www.diena.lv/kd/notikumi/stacija-diviem-ne-gimenei-ar-kaki-14095363 “Dzelzceļa muzeja jaunā ekspozīcija Stacijas dzīve interaktīvas izstādes jēdzienu

paceļ jaunā kvalitātē

"Pirmais vilciens, ko atceros, bija mazais bānītis, kas klunkuroja no Stukmaņiem uz

Vecgulbeni. (..) Pret kalnu kāpdams, tas kļuva pavisam gauss un ieslīdēja dziļā

ierakumā. Bieži redzēju, kā lielākie zēni nolec no vilciena kāpnēm un skrej tam līdzi,

noplūc pa puķei vai ceļmalas dadzim un reizēm pat steidzīgi palasa zemenes, kas auga

dzeltenās grants nogāzes aizvējā." Šīs rakstnieka Anšlava Eglīša atmiņas Dzelzceļa

muzeja jaunajā ekspozīcijā Stacijas dzīvevar klausīties retro austiņās uz ausīm, līdz ar

miniatūra vilciena pasažieriem – mazām lellītēm – skatoties pa logu, kā garām slīd

dažādas Latvijas ainavas.

10. aprīlī Latvijas Dzelzceļa muzejā atvērta tā jaunā ekspozīcija Stacijas dzīve. Izstādi

muzejs piesaka kā "interaktīvu izstādi visai ģimenei". Šis bieži pārspīlētais, vietā un

nevietā lietotais apzīmējums šoreiz tiešām atbilst patiesībai.

Te interesanti varētu būt gan vectētiņam, pensionētam inženierim, gan viņa

mazbērnam, kuram gribas nospiest katru pamanīto pogu. Izstāde uzrunā visu maņu

kopumu – smadzenes, degunu, ausis, acis, ādu. Tā noder gan kultūrvēsturiskai izziņai,

gan vienkārši priekam.”

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/stacijas-dzive-dzelzcela-muzeja.a51019/

2015.gadā muzejs piedalījās ar akcijās “Muzeju nakts” (16.maijs) un “Staro Rīga”

(18.-21.novembris). Skaitliski lielāks apmeklējums kā allaž bija Muzeju nakts

pasākuma. Tomēr dalība Staro Rīga akcijā ļāva muzejam popularizēt Ritekļu

kolekciju, kas tika īpaši izgaismota un apskatāma vakarā pēc muzeja tradicionālā

darba laika.

Foto: K.Grūslis

Dzelzceļa modelisma izstāde Mazā Liliputija 2015.

Jau 5 reizi skolēnu rudens brīvdienās Muzejs rīkoja dzelzceļa modelisma izstādi.

2015.gadā šī izstāde aizceļoja uz ekspozīciju Jelgavā, kur piedāvājām aplūkot modeļus

no muzeja un dzelzceļa entuziastu kolekcijām. Pirmo reizi darbībā bija skatāms

dzelzceļa modelis ar digitālo vadības sistēmu.

Filmu cikls Aizejošo laiku profesijas, sadarbībā ar VFS.

2015.gadā tika izveidota jauna izglītojoša īsfilma “Bremžu kurpju licējs”, režisors

G.Graiksts, VFS. Filma stāsta par Šķirošanas uzkalniņa darbu un bremžu kurpju licēja

lomu vilcienu sastādīšanas procesā. Filma tiks izmantota muzeja ekspozīcijā, kurā jau

ir eksponēta Šķirotavas uzkalniņa pults.

Muzejā, pateicoties sadarbībai ar citām organizācijām, 2015.gadā notika 4 lielas

izstādes: XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izstāde „Rakstu darbi”

(kurators A. Raudzepa) , izstāde EIROPAS PROFESIONĀLĀ LEĻĻU MĀKSLA

(kuratore I.Liepa) , Laikmetīgās mākslas izstāde “Lielāks miers, mazāks miers”

(kuratore H.Demakova), Art Riga 2015 (kuartore G. Maksimova)

2015.gada pirmajā pusē muzeja telpas tika izmantotas 25 Latvijas Eiropas

prezidentūras programmas pasākumiem. Kopumā Muzeja lielo Halli izmantoja 49

pasākumiem.

Mājas lapa un sociālie tīkli.

Dzelzceļa muzejs komunikācijai ar sabiedrību izmanto sekojošus kanālus: mājaslapa

www.railwaymuseum.lv, konti twitter, facebook un draugiem.lv vietnēs. Mājas lapā

pieejama informācija par muzeja darba laiku, cenām, jaunumiem, pastāvīgajiem

piedāvājumiem, krājumu, personālu, attēlu galerijas par jaunākajiem notikumiem,

krājuma kolekcijām. Unikālo apmeklējumu skaits 48914.

2015.gadā muzejs aktīvāk uzrunājis sabiedrību izmantojot facebook vietni. Tajā

publicēta informācija par visām muzeja aktivitātēm, pārpublicēti raksti par dzelzceļa

vēsturi un notikusi komunikācija ar dzelzceļa entuziastiem.

2015.gada rudenī muzeja mājas lapai publiskota angļu valodas versija, kurā tulkotas

visas pamatsadaļas. Pabeigts muzeja suvenīru katalogs. Tajā ievietoti visi suvenīri, ar

fotogrāfijām un aprakstiem. Muzejs aktīvi izmanto sociālos tīklu kontus Twitter un

Facebook.

2015. gadā muzeja sociālajai platformai facebook lapā ir 369 jauni sekotāji. Gads tika

uzsākts ar 127 personu lielu sekotāju loku, savukārt paša gada beigās tas sasniedza 496

sekotāju loku. Lielākais procentuālais īpatsvars no iegūtā sekotāju loka nāk no Latvijas,

otro un trešo vietu ieņem sekotāji no Krievijas un Lietuvas. Lapas sekotāju lokā atrodas

indivīdi no tādam valstīm kā Nīderlande, Polija, ASV, Beļģija, Apvienota Karaliste,

Itālija, Vācija, Kanāda, Japāna, Igaunija, Zviedrija utt. 2015.gadā trīs cilvēki izvēlējās

facebook lapu kā savu prioritāro komunikācijas platformu, uzdodot jautājumus par

pieejamiem muzeja pakalpojumiem, ka arī uzslavējot muzeja labo darbu.

2015.gadā 11 cilvēki muzeju novērtēja ar augstāko (5 zvaigžņu) atzīmi, savukārt 2

cilvēki novērtējā muzeju ar 4 zvaigznēm. Kopumā, uz 2015.gada beigām vidējā svērtā

muzeja novērtējuma atzīme sasniedza 4.8 zvaigznes.

2015.gada Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs facebook lapas saturu ir papildinājis ar

informāciju par muzejā gaidāmajiem jaunumiem: jaunās ekspozīcijas atklāšanu,

izstādēm un koncertiem. Tika turpināta 2014.gada uzsāktā rakstu sērija “Neliels ieskats

vēsturē” kuras ietvaros, ar laipnu galvenā redaktora atļauju, tika pārpublicēti Latvijas

Dzelzceļnieka raksti, kas veltīti dzelzceļa vēstures jautājumiem. Vairakkārt, sekotāju

uzmanība tika pievērsta drošības jautājumiem, ar satura palīdzību brīdinot viņu par

nepieciešamību būt ārkārtīgi uzmanīgiem dzelzceļa un sliežu tuvumā. 2015.gadā

vislielāko “patīk” skaitu ir ieguvis ievietotais albums, kas bija veltīts Rīgas centrālai

dzelzceļa stacija 20.gs. 70.-80.gados. Lielu atzinību no sekotāju puses ir ieguvuši raksti

no sērijas “Neliels ieskats vēsturē”, kas tika veltīti lauku platuma dzelzceļu

lokomotīvēm un staciju ēkām. Pastiprinātu interesi izraisīja lapā ievietotais video, kurā

var redzēt kā muzeja darbinieki pašrocīgi izmēģina muzeja palīgkrājumā esošo

velodrezīnu.

Suvenīri.

Muzeja suvenīru klāstā ir vairāk kā 30 dažādi priekšmeti. Skaitliski visvairāk tiek pirkti

suvenīri, kas maksā no 1- 3 EUR. Suvenīru TOP 10 veido muzeja vai LDz pasūtītie vai

radītie īpašie produkti.

2015.gadā muzejs izstrādāja suvenīrus jaunajai ekspozīcijai – šokolāde ar muzeja ēkas

cilni un īpašu uzlīmi, atsevišķu ekspozīcijā redzamu priekšmetu kopijas mērogā,

saliekama kartona tvaika lokomotīve.

Izveidots suvenīru katalogs muzeja mājas lapā, kurā redzams suvenīra foto, paraksts,

cena un izmēri.

0

100

200

300

400

500

600

700

800

Pārdoto suvenīru skaits

Pārdoto suvenīru skaits

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs skaitļos 2015.gadā

Apmeklētāji 2015 Jelgava Rīga Kopā piezīmes

Janvāris 56 1084 1140 Ziemassvētku laika tūristi

Februāris 239 1249 1488

Marts 252 1403 1655

Aprīlis 83 1979 2062 Atklāta jaunā ekspozīcija “Stacijas dzīve”

Maijs 2129 7974 10103 Muzeju nakts

Jūnijs 97 1848 1945

Jūlijs 98 3466 3564 Dziesmusvētku izstāde

Augusts 80 1764 1844

Septembris 204 5258 5462 Leļļu izstāde

Oktobris 689 3921 4610 Laikmetīgās mākslas izstāde; Mazā Liliputija

Novembris 133 5377 5510 Laikmetīgās mākslas izstāde; Starpo Rīga

Decembris 30 2813 2843 Art Riga

kopā 4090 38136 42226

Maijs* - lai pārējos mēnešos apmeklētāju skaits būtu pārskatām, maija mēneša statistikā nav norādīts

Muzeju nakts apmeklētāju skaits, kas Rīgas ekspozīcijā bija 5238.

Rīgas ekspozīcijā 2015.gadā ir pieaudzis ikdiena apmeklētāju skaits. Bez tam kopējo

apmeklētāju skaita kāpumu ietekmēja 4 lielu izstāžu norise muzejā un 2 akcijas. Kā

arī muzeja darba laika palielinājums (darbs 11 svētdienās vai svētku dienās).

Pieaudzis apmeklētāju pavadītais laiks muzejā. Lai uzlabotu apmeklētāju labsajūtu

173 178 149 281 279 214 377 228

1302

511 595141

439 399 520664 759

526

1137

772

1725

10781263

340

472 672734

1034

1698

1108

1952

764

2231

2332

3519

2332

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

Rīgas ekspozīcija 2015

Studenti, pensionāri Pieaugušie Bezmaksas apmeklētāji

muzejā ierīkots Bērnu stūrītis ekspozīcijā, kur bērni var justies brīvi, zīmēt, likt puzli,

skatīties multfilmas. Vecāki un vecvecāki apsēsties, atpūsties vai darboties kopā ar

bērniem. Uzstādīts karsto dzērienu aparāts, kas uzreiz ieguva apmeklētāju atsaucību.

Muzejs 2015.gadā bija atvērts vairāk nekā parasti, jo izstāžu un akciju laikā, strādāja

arī 9 svētdienās un 2 svētku dienās. Tabulā atainots mēneša apmeklētāju skaits

parastās darba dienās un svētdienās vai svētku dienās.

Apmeklētāju komentāri no atsauksmju grāmatas:

Pēdējā laikā labākais muzejs, kas redzēts.

Visvairāk patika sarunas pa telefonu. Cerams nākamreiz mums mūs drosme pačamdīt

kaķi.

Bērniem lieliska, atraktīva un interesanta iespēja iepazīt vilcienu ‘dzīvi’.

Ļoti interesants muzejs kurā garlaicība nemājo!

"It was a very spontaneous idea to walk in ... and such a great experience! We

explored the area of steam engines and railway with all senses."

"The museum is totally awesome; we walked through all the locomotives and

carriages at the outdoor exhibition and had a lot of fun."

"Great idea - the "speaking luggage". We like it very.

Ārvalstu tūristu viedoklis: http://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g274967-

d2512743-Reviews-Railway_History_Museum-Riga_Riga_Region.html#REVIEWS

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris

Svētdienas/parastais darba laiks

svētdienās parastais darba laiks

Maijs* - lai pārējos mēnešos apmeklētāju skaits būtu pārskatām, maija mēneša statistikā nav norādīts

Muzeju nakts apmeklētāju skaits, kas Jelgavas ekspozīcijā bija 2129.

Jelgavas ekspozīcijas statistikas analīze.

2015. gadā ekspozīciju apmeklēja par 1316 personām vairāk kā iepriekšējā gadā, kas

nozīmē, ka apmeklētāju skaits pieaudzis par aptuveni 30%. Novadītas 2 reizes vairāk

ekskursiju ar gidu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (40 ekskursijas 2015. gadā pret 20

ekskursijām 2014. gadā). Turpat trīskāršojies pieaugušo apmeklētāju skaits (442 2015.

gadā salīdzinājumā ar 150 2014. gadā), tāpat ekspozīciju apmeklējuši arī vairāk studenti

un pensionāri (2015. gadā-113, 2014. gadā-71.) Ārzemju apmeklētāju skaits,

salīdzinājumā ar 2014. gadu, pieaudzis par 10. Jānorāda, ka ekspozīcijas apmeklētāju

skaita lielāko daļu joprojām veido skolēni grupās, 2015.gadā stipri pieaudzis arī

bērndārznieku skaits, kuri apmeklējuši mūsu ekspozīciju un tajā vadītās nodarbības.

Sevišķi aktuāls tieši bērnudārziem bija Drošības stundas piedāvājums. Ļoti labi

apmeklēta bija arī izstāde “Mazā Liliputija”, kuras laikā ekspozīciju apmeklēja 543

cilvēki (izstāde ilga 4 dienas).

6 9 3 5 10 14 11 944

27 18 35 36 27 28 40 21 24

165

23 1849

215208

44 71 59 4448

171

486

108

120

100

200

300

400

500

600

700

800

Jelgavas ekspozīcija 2015

Skolnieki, stud., pensionāri Pieaugušie Bezmaksas apmeklētāji

Dažādi muzeja pakalpojumi pa mēnešiem

Grafikā atspoguļots darbinieku vadīto aktivitāšu izmantošanas skaits 2015.gadā.

Visbiežāk apmeklētāji vēlējušies redzēt dzelzceļa maketa demonstrējumus, kas

individuālajiem apmeklētājiem ir papildus maksas pakalpojums.

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

Drezīna Drošības h Dzimšanas dienas Modeļademonstrējumi

Ekskursija ar gidu

Dažādi muzeja pakalpujumi 2015

Gads Apmeklētāji Ekskursijas

Drošības

stundas

muzejā

Halles

nomas

līgumi

Muzejiskās

darbības

ieņēmumi

euro

Kopā

Ieņēmumi

euro

2013 28367 246 28 34 25960 21496 47456

2014 37021 367 24 23 34260 52199 86459

2015 42226 428 41 49 64683 52675 117358

Muzejiskās darbības ieņēmumus viedo: ieejas biļetes, maksa par gida pakalpojumiem,

krājuma priekšmetu izmantošana, maksa par fotosesijām, modeļa demonstrējumiem,

pārdotajiem suvenīriem u.c.

Direktore Ieva Pētersone

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

2013 2014 2015

Ieņēmumi 2013-2015

Nomas ieņēmumi Muzejiskās darbības ieņēmumi