Budžeta process un finanšu vadība

1

Saturs

• Valsts budžeta sistēma

• Gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošana

• Vidēja termiņa budžeta plānošana

• Fiskālā disciplīna

• 2014.- 2016.gada vidēja termiņa budžets

• Budžeta izdevumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm

2

Valsts budžeta sistēma

3

Normatīvie akti

Latvijas Republikas Satversme

Starptautiskie tiesību akti

Fiskālās disciplīnas likums

Likums par budžetu un finanšu vadību

Likums “Par pašvaldību budžetiem”

MK noteikumi, instrukcijas, ieteikumi

Iestāžu iekšējie noteikumi

4

BUDŽETS

Latvijas Republikas budžeta sistēma

5

Konsolidētais kopbudžets

Valsts konsolidētais budžets

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

Pašvaldību budžets

Pašvaldību pamatbudžets

Pašvaldību speciālais budžets

No valsts budžeta daļēji finansētu

atvasinātu publisku personu budžets*

Budžeta nefinansētu iestāžu budžets**

Lēmumu

pieņem

Saeima

EKS 95 korekcijas

Vispārējās valdības budžets saskaņā ar EKS 95 metodoloģiju

*piemēram augstskolas

** piemēram Civilās aviācijas aģentūra, Zāļu valsts aģentūra

Plānošanas sistēma

6

Valsts budžets kārtējam gadam un vidējam

termiņam

Fiskālās disciplīnas likums (nosaka fiskālās politikas pamatprincipus,

fiskālos nosacījumus)

Nacionālais attīstības plāns Valsts aizsardzības koncepcija

Institūciju darbības stratēģijas (nosaka nozaru politiku vidējā termiņā,

sasniedzamos politikas rezultātus)

ES dimensija (Konverģences programma,

ES normatīvie akti)

Likums par budžetu un finanšu vadību

(nosaka budžeta procesus)

Valsts līmeņa fiskālie nosacījumi

Valsts prioritātes

Valsts mērķi un politikas

Budžeta izstrādes un izpildes procedūras

Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošana

7

Lietotā terminoloģija

•likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta) un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu

Budžeta likumprojektu pakete

•izdevumi, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī

Bāzes izdevumi

•izdevumi valdības izvirzītām prioritātēm

Jaunās politikas iniciatīvas (JPI)

•sastāv no valsts pamatbudžeta kopējā izdevumu apjoma un valsts speciālā budžeta kopējā apjoma, ko aprēķina no bāzes izdevumiem un attīstības izdevumiem

Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms («mērķa griesti»)

•ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem nodalīts resursu un izdevumu kopums, kam gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā

Budžeta resors

8

Budžeta ieņēmumi, izdevumi un finansēšana

9

Ieņēmumi

•Nodokļu ieņēmumi • Nenodokļu ieņēmumi • Maksas pakalpojumi • Ārvalstu finanšu palīdzība

• Uzturēšanas izdevumi • Kapitālie izdevumi

Finansiālā bilance = Ieņēmumi - Izdevumi

Bilances finansēšana

• Aizņēmumi • Aizdevumi • Naudas līdzekļu atlikumi • Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve

Izdevumi (1) valsts pamatfunkcijām (2) ES un pārējā ĀFP

Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

A

B

Budžeta attīstības daļa: Jauno politikas iniciatīvu finansēšana

(NAP, valsts aizsardzības koncepcija)

Budžeta bāze: Budžeta līdzekļu daļa, kas nodrošina

valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī

A+B = Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms

10

Jaunās politikas iniciatīvas

11

Attīstības plānošanas dokumenti un Ministru kabineta rīkojumi un

protokollēmumi

Latvijas Nacionālais attīstības plāns

Valsts aizsardzības koncepcija

Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»

I. Jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem

II. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi

Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»

Prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas»

Valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi

Prioritātes un pasākumi valsts aizsardzības nodrošināšanai

Valsts aizsardzības pasākumu kopums un to īstenošanai

nepieciešamie resursi

Normatīvie akti

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību norādītie

uzdevumi

Budžeta process un iesaistītās puses

Finanšu ministrija, sadarbojoties ar EM un konsultējoties ar LB, aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes, aprēķina fiskālos ierobežojumus. Sadarbībā ar nozaru ministrijām aprēķina bāzes izdevumu apmērus. Izvērtē iesniegtās JPI un budžeta pieprasījumus. Sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu

Nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņo bāzes izdevumu aprēķinus. Sagatavo JPI priekšlikumus. Sagatavo budžeta pieprasījumus. Piedalās diskusijā MK par gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu

MK pieņem lēmumu par iespēju turpmākajos gados finansēt JPI. Pieņem lēmumu par konkrētajām atbalstāmajām JPI. Apstiprina maksimālos izdevumu apmērus budžeta resoriem. Uzklausa neatkarīgo iestāžu viedokļus par to budžetiem. Lemj par budžeta likumprojektu paketes iesniegšanu Saeimā (līdz 1.oktobrim, bet Saeimas vēlēšanu gadā - ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību)

Saeima pieņem budžetu 2.lasījumos, izskatot sākumā pavadošos likumprojektus, un tad valsts budžeta likumu. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam

Latvijas Valsts prezidents izsludina gadskārtējo valsts budžeta likumu

12

Valsts budžeta sagatavošanas kalendārais grafiks (1)

Darbība un atbildīgas puses Laiks

Ministru kabinets apstiprina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafiku

Kalendāra gada sākums

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām aprēķina bāzes izdevumus un iesniedz MK apstiprināšanai

Marts

MK apstiprina Latvijas Konverģences programmu (vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognožu apstiprināšana, budžeta mērķu, fiskālās politikas prioritāšu un budžeta bilances apjoma mērķa apstiprināšana)

Aprīļa beigas

Ministrijas izstrādā priekšlikumus JPI, pamatojoties uz Nacionālo attīstības plānu, valsts aizsardzības koncepciju, un izvērtējot nozares prioritātes, un iesniedz tās Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā izvērtēšanai

Jūnijs

Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs izvērtē ministriju iesniegtās JPI un iesniedz ziņojumu MK

Jūnijs - jūlijs

MK apstiprina aktualizētas makroekonomiskās attīstības prognozes, ieņēmumu prognozes, budžeta bilances mērķi

Jūlija beigas

MK pieņem lēmumu par atbalstāmajām JPI (un uzklausa neatkarīgas iestādes)

Augusts

13

Valsts budžeta sagatavošanas kalendārais grafiks (2)

Darbība un atbildīgas puses Laiks

Finanšu ministrija aprēķina un MK apstiprina maksimālos izdevumu apjomus budžeta resoriem

Augusts

Ministrijas iesniedz MK budžetu pavadošos likumprojektus Augusta beigas

Ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus Septembra sākums

MK izskata budžetu pavadošos likumprojektus Septembra vidus

Notiek MK un Latvijas pašvaldību sarunas par budžetu Septembra vidus

Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz MK apstiprināšanai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu

Septembra beigas

MK lemj par valsts budžeta iesniegšanu Saeimā (un uzklausa neatkarīgas iestādes)

Līdz 1.oktobrim

Saeimas komisijas izskata budžetu pavadošos likumprojektus. Budžeta likumprojektu pakete tiek pieņemta divos lasījumos

Novembra vidus

Valsts prezidents izsludina gadskārtējo valsts budžeta likumu Novembra beigas/decembra sākums

14

Fiskālā disciplīna

15

2013.gada 10.jūnija EK Ziņojums eirogrupai saistībā ar pievienošanos eirozonai paredz:

16

Latvija vēl aizvien ir konverģējoša ekonomika ar vidējo ienākumu līmeni nozīmīgi zemāku kā eiro zonā. Tāpēc ilgtspējīgas izaugsmes uzturēšana pie esošā valūtas maiņas kursa pret eiro prasīs stingras politikas turpināšanu. Īpaši jāuzsver, ka fiskālajai politikai jāsaglabājas piesardzīgai, atbalstītai ar apņēmīgu nesen pieņemtā Fiskālās disciplīnas likuma īstenošanu. Tas būs arī atslēgas elements, kas nodrošinās, ka algas aug atbilstoši produktivitātes izmaiņām, lai tādējādi novērstu iekšējo un ārējo nesabalansētību atkārtotu rašanos nākotnē.

Lai minimizētu risku, ka šādas nesabalansētības var atkārtoties, ir izšķiroši svarīgi saglabāt piesardzību un veidot tādu politiku, kas ierobežotu iekšzemes pieprasījuma spiedienu, kas var būt saistīts ar turpmākām spēcīgām kapitāla ieplūdes epizodēm vai pārlieku optimistiskām nākotnes izaugsmes perspektīvu gaidām. Cieša finanšu sektora uzraudzība un gatavība, ja nepieciešams, ieviest turpmākus regulatīvus pasākumus ir arī svarīga, jo īpaši attiecībā uz nerezidentu uzņēmējdarbību un aktīvu cenu burbuļu novēršanu.

Ilgspējīgas fiskālās politikas nosacījumu neievērošanas sekas

17

Padomes regula Nr. 1175/2011 Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi. Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa budžeta mērķa, valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti ieteikumi, tiek pieņemts lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES fondu regulu, var apturēt struktūrfondus.

Fiskālais līgums Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina fiskālajā līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas Savienības Tiesā. Tiesas spriedums ir saistošs . Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums, Eiropas Savienības Tiesa var noteikt sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no IKP.

Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes programmu nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst novirzīties no vidēja termiņa strukturālās bilances mērķa tikai apjoma, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju līmenī.

Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu apturēšana.

ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP.

Struktūrfondu apturēšana

Fiskālās politikas mērķi 2014.-2016.gadā – vispārējās valdības budžets atbilstoši EKS’95

metodoloģijai

18

-1,0 -0,4 -0,5 -0,4 -4,2 -9,8 -8,1 -3,6

-1,2 -1,6 -0,9 -0,9 -0,8

-0,7 -0,7

-2,0

-3,4

-6,1 -6,0

-3,7

-2,0 -0,4

-1,3

-1,0 -1,0 -0,9

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

Strukturālā vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

prognoze

Vidēja termiņa budžeta plānošana

19

Jēdzieni

Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm

Vidējs termiņš — triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi

20

Ietvara likuma mērķis un būtība

Tiek sagatavots katru gadu, nākamo trīs gadu

periodam, un to apstiprina Saeima

(likuma spēks)

Tiek sasaistīs ar attīstības plānošanas dokumentiem,

tādējādi nodrošinot pieejamo resursu sasaisti ar

valdības politikas prioritātēm vidējā termiņā

Pakļaujas Fiskālās disciplīnas likumā

noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot pārredzamu

un atbildīgu fiskālo politiku

Ietvara likuma darbības perioda pirmais gads tiek

detalizēti izvērsts gadskārtējā valsts budžeta likumā

21

Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (1)

• A. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums (informācija par trijiem gadiem): o IKP, potenciālā IKP prognozes;

o Vispārējās valdības bilances;

o Valsts budžeta ieņēmumi;

o Valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa resoriem.

• B. Valsts budžeta likums: o Likuma teksts – svarīgākie kopsavilkuma skaitļi, īpašie kārtējā gada budžeta

izpildes nosacījumi;

o 1.pielikums – kopsavilkuma skaitļi par ieņēmumiem, izdevumiem deficītu, būtiskākās ieņēmumu un izdevumu pozīcijas;

o 2.pielikums – detalizēta informācija par budžeta ieņēmumiem;

o 3.pielikums – kopsavilkums skaitļi par budžetiem, dalījumā pa resoriem, kā arī dalījumā pa izdevumiem pamatfunkcijām un izdevumiem ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;

o 4.pielikums – valsts pamatbudžets sadalījumā pa resoru programmām (apakšprogrammām);

o 5.pielikums – valsts speciālā budžets sadalījumā pa programmām (apakšprogrammām).

22

Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (2)

• C. Vidēja termiņa budžeta ietvara paskaidrojumi

(informācija par trijiem gadiem): o Makroekonomiskās attīstības scenārijs;

o Paskaidrojumi par ieņēmumu prognozēm;

o Paskaidrojumi par Likumā noteikto rādītāju aprēķināšanas metodēm.

• A. Valsts budžeta likuma paskaidrojumi: o Makroekonomiskās attīstības scenārijs;

o Ieņēmumu kopapjoms, aprēķini un analīze pa ieņēmumu veidiem;

o Izdevumu kopapjoms, līdzekļu sadalījums pa budžeta klasifikācijas

kategorijām, ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojums;

o Konsolidētā kopbudžeta projekts;

o Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins.

23

Svarīgākie informācijas resursi par budžetu (3)

• www.fm.gov.lv: o Budžeta likumi un to paskaidrojumi sākot no 2003.gada;

o Budžeta izpildes analīze;

o Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas materiāli.

• www.mk.gov.lv -> Ministru kabineta sēdes:

MK sēžu materiāli.

• www.kase.gov.lv o Saimnieciskā gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību

budžetiem sākot no 1997.gada;

o Mēneša pārskats par konsolidētā kopbudžeta izpildi sākot no 1998.gada.

• www.saeima.lv -> Likumdošanas datu bāze -> attiecīgais likumprojekts -> Atbildīgā komisija: o Komisijā iesniegtie priekšlikumi;

o Komisijas sēžu materiāli (priekšlikumu tabulas).

24

2014.- 2016.gada vidēja termiņa budžets

25

2014. – 2016.gada vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekts:

• nodrošina tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas paredz valsts finanšu stabilitāti

• nodrošina pamatu tautsaimniecības ilgtspējas realizēšanai, radot nozarēm attīstības iespējas

• nodrošina Latvijas Nacionālā attīstības plāna vidēja termiņa stratēģisko mērķu, prioritāšu, rīcības virzienu un valstiski svarīgu pasākumu īstenošanu

• nodrošina Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto valsts militārās aizsardzības stratēģisko pamatprincipu, prioritāšu un pasākumu, valsts aizsardzības nodrošināšanai, īstenošanu

• samazina nevienlīdzību starp iedzīvotāju grupām, nodrošināt līdzsvarotu attīstību, paredzot iespējas rūpēties par veselību, izglītību un iespējām pilnvērtīgi piedalīties kultūras, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē

26