Šajā numurā:jaunumi

nO PiErEDZES PŪra

Par mEDībām

SaimniEkOjam mEžā

nOtikumu mOZaīka

ar mEžu SirDī

PaSauLĒ

PraktiSki PaDOmi, PiErEDZE

14. -

15.

lpp.

• meža īpašniekiem − būtiski grozījumi aizsargjoslu likumā

• kas jāzina, ja jādodas uz VmD biroju

• Stāsts par Zvārdes pagasta „Vārpu” māju saimniekiem − markeviciem

• jānis mauliņš savu īpašumu mantojis no vectēva

• meža nozare var pamatoti lepoties ar tādiem ļaudīm kā Līgonis bambe

• briselē risina īpašumtiesību jautājumu

• Par redzēto izstāde Elmia Wood 2013

• Grāmatas „mūsu mazais pārgājiens” atvēršanas svētki tērvetē

• ”Pūpolos” izglītojas un gūst jaunu pieredzi

• Skolēni piedalās foto albuma „Latvija aug” tapšanā

• kokaugu plantācijas lauksaimniecībai neizmanto­jamo zemju apsaimniekošanai

• izveidoti vienoti medību infrastruktūras ierīkošanas noteikumi

• interesantas receptes ogu laikam

3 (39) 2O13 I n f O r m a t ī v s I z d e v u m s m e ž a ī p a š n I e k I e m

12 . -

13.

lpp.

10. -

11.

lpp.

8. -

9. l

pp.

6. -

7. l

pp.

4. -

5. l

pp.

2. -

3. l

pp.

vasara

Neskatoties uz to, ka ir vasara un darba pilnas rokas, aicinām meža īpašniekus atlicināt laiku un apmeklēt seminārus. Šobrīd tos organizējam tā, ka semināra pirmajā daļā tiek stāstīts par ak­tuālo, bet otrā daļā – apmeklēti konkrēti objekti dabā un mežā, sniedzot praktiskus piemērus.

Viens no tādiem semināriem, kas pulcināja kuplu apmeklētā­ju pulku, notika maija beigās Tukumā. Tēma bija „Ko darīt ar lauksaimniecībā neizmanto­tu zemi?” Semināra apmeklētā­ji bija tie zemes īpašnieki, kuri vēlas sakārtot savus īpašumus. Teorētiskajā daļā tika sniegta informācija par normatīvo ak­tu prasībām un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētniece Mudrītes Daugavietes stāstīja par pētījumiem un atzi­ņām lauksaimniecībā neizman­tojamo zemju apmežošanā. Praktiskie piemēri bija skatāmi meža īpašumā „Biltes”. Pagājušā

gada meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” ieguvējs Dzin­tars Laivenieks dalījās pieredzē par dabiski aizaugušu (ar da­žādām koku sugām), tagad jau jaunaudžu, kopšanu. Salīdzinot koptu un turpat blakus nekop­tu audzi, nepārprotami varē­ja redzēt, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs. Savukārt ko­kaudzētavas „Senči” īpašnieks Ralfs Ratkevičs dalījās pieredzē lauksaimniecībā neizmantoja­mo, neauglīgo zemju apmežo­šanā ar priedi un citām koku sugām, kur viņa pirmie priežu stādījumi jau krietni pārauguši pašu saimnieku.

Semināra dalībnieki bija ap­mierināti un gandarīti par ie­gūtajām zināšanām, atbildēm uz jautājumiem un praktiska­jiem piemēriem. Neatbildēts palika vien jautājums par ES atbalsta saņemšanas turpmāka­jām iespējām lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apme­

žošanai un jaunaudžu kopša­nai. Līdzīgi semināri par citām interesantām tēmām ir notikuši citur reģionos. Apmeklētāji bi­juši apmierināti ar dzirdēto un redzēto. Lūk, dažas atsauksmes:

„Patika, pirmkārt, atmosfēra, redzētais un dzirdētais.”

„Apmācībās stāstītais bija vieg li saprotams, bija interesanti.”

„Patika izsmeļošas un skaid-ras atbildes uz jautājumiem.”

„Daudz jauna uzzināju, skaisti un labi pavadīta diena.”

Arī turpmāk Valsts lauku tīkla pasākumu ietvaros līdzīgi bezmaksas semināri tiek plā­noti visā Latvijā. Laipni lūdzam sekot informācijai un apmeklēt seminārus. Par plānotajiem se­mināriem un citiem svarīgiem pasākumiem var uzzināt inter­neta vietnē: www.laukutikls.lv.

Sarmīte Grundšteine,MKPC Informācijas un

apmācību daļas vadītāja

Semināra „Kā efektīvi un videi draudzīgi apsaimniekot nelielu meža īpašumu” dalībnieki mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā „Pūpoli”

iEGŪSim ZināŠanaS, aPmEkLĒjOt SEmināruS!

Foto

: R. M

ežak

s

2

vasara

jaunumI

Grozījumi aizsargjoslu likumā, kurus Valsts Prezidents izsludi­nājis 2013. gada 8. maijā, dod meža īpašniekiem lielāku brī vī­bu attiecībā uz meža audzēšanu aizsargjoslā, kā arī precizē bīs ta­mo koku ciršanas kārtību.

Meža īpašniekiem, kuru me­žu šķērso elektrolīniju trases, ir jāzina sekojoši fakti par īpašuma apsaimniekošanu.

Elektrolīniju trase ir elektro­līniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas uzturama brīva no kokiem un krūmiem.

Aizsargjosla ir platība gar tra­si, kuras uzdevums ir aizsargāt elektrolīniju no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt tās drošu ekspluatāciju, kā arī pasargāt vidi un cilvēkus no elektrolīnijas ie­spējamās kaitīgās ietekmes.

Ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā kopējais aizsargjoslas pla ­tums būtiski tiek palielināts tikai 10−20 kilovoltu līnijām. No eso­šajiem 6,5 metriem uz katru pusi no līnijas malējiem vadiem līdz 30 metriem uz katru pusi no lī­nijas ass.

Gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 1 kilovoltam aizsargjosla ir 6,5 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 2,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.

vasara pIlnbrIedā

Šogad māte Daba mums ir sa ­gādājusi pārsteigumu – siltu un jauku vasaru. Reizēm jūtamies nedaudz apjukuši – viss zied rei­zē, pļavās vietām zāle neparasti lekna un bieza. Arī mežā vietām viss tā sakuplojis, ka pavasarī stādītos kociņus grūti sameklēt. Savukārt vietās, kur nav lietus bijis, izcirtumos sevi liek manīt sausums. Karstākā laikā ir pa­tīkami uzturēties koku ēnā. Un kur tad vēl jaukais gaiss, skaņas un smaržas, − īsta aromterapija, turklāt bez maksas!

Par darbiem runājot, vasarā arī mūsu senči meža darbos ne­gāja. Tam bija savs pamats – dzī­vojot saskaņā ar dabu, netrau ­ cēt dzīvi mežā. Mūsdienās to arī vajadzētu ievērot, protams, ja vien „nespiež kurpe”, un darbus atlikt uz vasaras otru pusi. Jūlija beigās un augusta sākumā var sākt kopt jaunaudzes, vēlams to darīt vecā mēnesī. Diezgan droši zināms, ka tiks atvēta vēl vie­na kārta ES atbalsta pasākumā „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” – lūgums sekot in­formācijai. Kā izziņas materiāls ar paskaidrojumiem un tabu­lām par jaunaudžu kopšanu, var noderēt pielikums „Jaunaudžu kopšana – investīcijas nākotnei.” Tas būs pieejams MKPC birojos, elektroniski mūsu mājas lapā www.mkpc.llkc.lv.

Lai arī lauksaimniecībā neiz­mantotās zemes šobrīd izskatās skaisti, jādomā par to turpmāko izmantošanu – lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, jo Izmai­ņas normatīvajos dokumentos paredz, ka no 2015. gada 1. janvāra platības, uz kurām būs iz veidojušās mežaudzes, būs Me ža likuma objekti. Tādēļ šajā „Čiekurā” vairāk informācija par iespējamiem risinājumiem.

Jauku turpmāko vasaru un uz tikšanos semināros!

Sarmīte Grundšteine„Čiekura” redaktore

Grozījumi aizsargjoslu likumāVarĒS iZVĒLĒtiES mEža

auDZĒŠanaS mODELiSaskaņā ar AS „Sadales tīkli”

datiem, elektrolīniju aizsargjoslu kopējā platība visos mežos vei­dos 28 tūkstošus ha. Šīs ir tās pla­tības, kurās meža īpašnieki varēs turpmāk pieņemt lēmumu, kādu meža audzēšanas modeli izvēlē­ties, neskatoties uz ciršanas ve­cumu un caurmēru, bet ievērojot nosacījumu, ka mežs ir jāatjauno.

Atšķirībā no iepriekšējās li­kuma redakcijas, tiek paredzē­ta iespēja, ka zemes īpašnieks var vienoties ar elektrolīnijas īpašnieku, ka zem elektrolīni­jas tiek audzētas, piemēram, ziemassvēt ku eglītes vai enerģē­tiskās kultūras, kas neapdraud elektrolīnijas drošību.

Aizsargjoslās ārpus gaisva-du elektrolīniju trasēm noteik­ta prasība, ka zemes īpašnieks kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu elektrolīnijas dar­bību. Ja mežaudzes augstums ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un me­ža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus.

Elektrisko tīklu gaisvadu līni­ju aizsargjoslās ārpus elektrolī­niju trasēm apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz

elektrolīnijas, un saskaņā ar attie­cīgā objekta aizsargjoslas noteik­šanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objek­tu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās, ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam va­dam un ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) koki ir pastāvīgi novirzī­jušies no vertikālās ass uz gais­vadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

b) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

c) lapu koka stumbra dia­metrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

d) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 met­riem;

e) lapu kokiem ir nesimet­risks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai me hāniski bojāta sakņu sis­tēma;

f) lapu koku attālums no za­ru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

g) bebru grauzti koki.

kOku cirŠanaS kārtībaKokus elektrolīniju trasē cērt

objekta īpašnieks par saviem līdzekļiem vai pēc savstarpējas rakstveida vienošanās − zemes īpašnieks.

Pienākumu uzturēt kārtībā aiz ­sargjoslas saskaņā ar savstarpēju vienošanos elektrolīnijas īpaš nieks var deleģēt zemes īpaš niekam vai lietotājam.

Elektrolīnijas īpašnieks saska­ņā ar attiecīgā objekta aizsarg­joslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, ku­rus nav nocirtis zemes īpašnieks un kuri ir potenciāli apdraudoši koki.

(Turpinājums 3. lpp.)

Elektrolīniju trase ir elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas uzturama brīva no kokiem un krūmiem

3

vasara

jaunumI

(Turpināts no 2. lpp.)Objekta īpašnieks mēnesi pirms

koku ciršanas uzsākšanas elektro ­līnijas aizsargjoslās ārpus elektro­līniju trasēm nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam un par koku ciršanas uzsākšanu pazi­ņo Valsts meža dienestam.

Ja kokus cērt meža īpašnieks, viņa pienākums ir pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža dienestam. Bet,

ja koku ciršana tiks veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļ­vidzemes biosfēras rezervāta ai­navu aizsardzības un neitrālo zo­nu, plānotajai darbībai jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.

Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situāci­jās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie

vai to zari traucē objekta darbī­bu, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma snieg­šanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsar­gājamā dabas teritorijā. Nedēļas laikā pēc koku nociršanas par to jāinformē zemes īpašnieks.

Uz Aizsargjoslu likumā minē­to elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām

neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas iz­raisīto negatīvo seku novēršanai

Plašāk ar grozījumiem Aiz­sargjoslu likumā var iepazīties: www.likumi.lv

Raksta sagatavošanā izman­tota informācija no www.mezai­pasnieki.lv.

Jānis Šmiukšis,MKPC Meža apsaimniekošanas

daļas vadītājs

Šogad rudenī plānota vēl viena pieteikumu kārtas atvēršana Lauku attīstības programmas 2007. − 2013. gadam pasākumam „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” ­ jaunaudžu kop­šanas, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņas un instrumentu iegā­des aktivitātēm. Šobrīd projekta pieteikumus uz šīm aktivitā­tēm iesniegt nav iespējams, jo iepriekšējā kārta noslēdzās šī ga­

iespējama vēl viena kārta ES atbalsta pasākumā „meža ekonomiskās vērtības uzlabošana”da aprīļa beigās. Pašlaik papildus finansējums ir paredzēts 400 tūkst. latu apmērā, taču ja izsludinātajā kārtā iesniegto projektu pieprasītā summa pārsniegs noteikto, tad iesniegtie projekti tiks vērtēti un daļa noraidīti. Lūgums sekot līdzi informācijai par jaunas kārtas atvēršanu “Čiekurā” vai sazinoties Meža konsul­tāciju pakalpojuma centra darbiniekiem arī www.mkpc.llkc.lv

klientiem par specifiskākiem jau­tājumiem ir iespēja konsultēties ar inženieriem.

Tagad Valsts meža dienesta klientiem ir priekšrocības, jo do ­kumentus var iesniegt jebkurā birojā, neatkarīgi no īpašuma at­rašanās vietas. Biroja darbinieki tos jau tajā pašā dienā nosūta uz attiecīgo biroju, kur sāk izskatīša­nu,” stāsta Inese.

kaS jāņEm VĒrāVēršoties birojā, jāņem līdzi

personu apliecinošs dokuments. Ja meža īpašnieks vēlas saņemt ciršanas apliecinājumu, ir jābūt derīgai meža inventarizācijai. Šogad vēl der meža inventarizā­cijas, kuras gatavotas 1999. ga ­dā un jaunākas. Jāņem vērā, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jānodrošina, lai īpa­šumā vai valdījumā tiktu veikta pirmreizēja meža inventarizācija, un dati jāiesniedz Valsts meža dienestā. Vismaz reizi 20 gados ir jāveic atkārtota meža inventa­rizācija. Valsts meža dienests pār­bauda meža īpašnieku iesniegtos meža inventarizācijas datus un, ja viss atbilst, reģistrē tos Meža valsts reģistra informācijas sistē­mā. Meža īpašniekam vienu rei­zi gadā ir tiesības saņemt Meža valsts reģistra aktuālo datu izdru­ku par savu īpašumu.

makSaS PakaLPOjumiValsts meža dienests biro­

jos sniedz normatīvajos aktos

meža īpašnieki laipni gaidīti VmD birojosnoteiktos maksas pakalpoju­mus (saskaņā ar cenrādi MK 2006.17.01. MK not. Nr.55). Piemēram, meža inventarizā­cijas datu pārbaude izmaiņu izdarīšanai Meža valsts reģistra datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma maksās 5 latus stundā, pieskaitot

transporta izmaksas. Šo pakal­pojumu izmanto diezgan daudz meža īpašnieku, īpaši, ja meža inventarizācijas ir taisītas agrāk un datos izveidojušās neprecizi­tātes. Diezgan bieži birojā vēr­šas, lai saņemtu dokumentu par meža un meža zemes kadastrālo vērtību, izmantojot Meža valsts reģistra aktualizētos datus. Tas maksās 10 latus. Par pārējiem pakalpojumiem informācija pie ejama Valsts meža dienesta mājas lapā. Jāatceras, ka birojos norēķināties ar skaidru naudu

vairs nevar. Visos birojos ir POS termināļi un samaksāt var ar naudas karti vai pārskaitījumu bankā.

Inese iesaka, ja vien ir iespē­jams, tomēr labāk atbraukt uz biroju un dokumentus sarakstīt uz vietas, jo birojā palīdzība ne­tiks atteikta un tad varētu izvai­

rīties no dažādām neprecizitā­tēm un nepilnībām.

Noslēgumā Inese aicina meža īpašniekus atcerēties – ja mežu nocērt, tas ir jāatjauno, mežau­dzes ir jākopj un par mežā veik­tajām darbībām ir jāsniedz pār­skats. Ja ir kādas neskaidrības, droši var nākt uz biroju. To at­rašanās vietas atrodamas VMD mājas lapā www.vmd.gov.lv.

Sarmīte Grundšteine,MKPC Informācijas un

apmācību daļas vadītāja

Pagājis vairāk nekā gads pēc Valsts meža dienesta (VmD) darba organizācijas izmaiņām, tāpēc devos uz Zemgales virs­mežniecības jelgavas biroju un sarunājos ar vecāko referenti inESi miLLEri.

Valsts meža dienesta biroju darbinieki informē un konsultē meža īpašniekus par mežsaim­niecības jautājumiem un attie­cīgo normatīvo aktu prasībām, izsniedz apliecinājumus koku ciršanai, sniedz atzinumus un maksas pakalpojumus.

„Uz biroju ikdienā nāk meža īpašnieki, firmu un citu iestāžu pārstāvji, lai iesniegtu un saņem­tu dažādus dokumentus, piemē­ram, ciršanas apliecinājumus, meža inventarizācijas, pārskatus u.c. Biroja darbinieki iesniegtos dokumentus nodod mežziņiem izskatīšanai, pārbaudei dabā un dokumentu vai atzinuma saga­tavošanai un nosūta atpakaļ uz biroju, kur klienti tos jau var sa­ņemt. Oficiālais iesniegumu iz­skatīšanas laiks ir viens mēnesis, bet iespējams arī īsāks laiks – tas atkarīgs no mežziņa noslodzes.

Uz biroju nāk arī mednieki, kuri iesniedz medību pārskatus, saņem atļaujas un sezonas kar­tes. Darbiniekiem ikdienā nākas daudz stāstīt un sniegt konsultā­cijas. Mūsu biroja priekšrocība ir tā, ka blakus ir virsmežniecība un

Zemgales virsmežniecības Jelgavas biroja vecākā referente Inese Millere labprāt palīdz, ja ir kādas neskaidrības dokumentu aizpildīšanā

4

vasara

saImnIekOjam mežā

katram, kam gadījies braukt cauri Zvārdei Saldus novadā, nav palikusi nepamanīta viensēta ceļa malā, kas kā krāšņa, sakopta oāze pēkšņi iznirst apkārtējā alkšņu pasaulē. tam visam pamatā ir šeit dzīvojošās ģimenes smagais darbs un apņēmība savu, no senčiem mantoto zemes stūri, aizmirstībai atkarot. Stāsts būs par Zvārdes pagasta „Vārpu” māju saimniekiem Valdi un Ļubu markeviciem.

DaĻa ZEmES

aiZauGuSi ar aLkŠņiEmSākās viss tālajā 1992. gadā,

kad domas par jaunu ēku šeit nebija pat vispārdrošākajos saimnieku sapņos. Tajā laikā, kad tapa iesniegums senču ze­mes atgūšanai, Zvārdē vēl atra­dās aviācijas mērķpoligons un saimniekoja padomju armija. Komandējošais sastāvs bija pār­liecināts, ka tā šeit paliks mūžīgi mūžos un par īpašnieku centie­niem atdabūt zemi tikai uzjaut­rinājās. Tomēr tolaik notikumi risinājās strauji. Jau tajā pašā gadā armija Zvārdi atstāja, un zeme, kāda nu tā tobrīd bija, tika atdota vecajiem īpašniekiem un to mantiniekiem. Arī „Vārpās” realitāte atklājās tāda, ka daļa lauksaimniecības zemju platības jau bija aizaugusi ar alkšņiem un pakāpeniski sāka aizaugt ar krū­

miem arī tās platības, kas kol­hozu laikos tika pļautas sienam. Kaut kas bija jādara, lai šo proce­su apturētu, tādēļ nākamajā ga­dā zeme tika uzarta un apsēta ar

mEžS – ViSuZticamākā bankakviešiem. Zeme šeit ir auglīga, tā bija ilgi atpūtusies, un visi prog­nozēja labu ražu. No ceļa puses tā arī izskatījies, bet reiz, paejot pāri pakalnītei uz meža pusi, atklājies šausminošs skats – visa labība bijusi kā norullēta ar ceļa rulli, bet atlikusī daļa kustējusies kā dzīva – tā burtiski ņudzējusi no mežacūkām un sivēniem, kas klāt pienākušajam lauka saimniekam nepievērsa nekādu uzmanību. Valdis sapratis, ka šoreiz „jālaižas” viņam, jo sa­tikšanās ar saniknotu sivēnmāti varētu beigties bēdīgi.

Sapratis arī ko citu – tāda stila lauksaimniecība, kad pats dzīvo pilsētā un atbrauc tikai laiku pa laikam apdarīt nepieciešamo, šeit, Zvārdē – zvēru paradīzē, nebūs iespējama. Vai nu jāmet lauksaimniecībai miers un jā­strādā tālāk algotais darbs, vai arī jāpārceļas dzīvot uz mežiem ieskauto īpašumu, kur tuvākie kaimiņi atradās kilometriem tālu, kur ceļa vietā bija tikai ar traktoru izbraucama stiga, kur elektrība un līdz ar to arī visas ērtības, kas ar to saistās, likās kā utopija.

Sāka bŪVĒt mājuVar tikai apbrīnot dzīves bied­

res Ļubas apņēmību un sīkstu­mu, kas šādai avantūrai piekrita. Ģimenē tajā laikā bija divi mazi bērni – Anatolijam bija septiņi gadi, Jānim – tikai divi. Ziemas

laikā viņa ar bērniem mitinājās pilsētā, bet vasarā visi dzīvoja uz vietas. Vakaros gaismu deva pet­rolejas lampas, tikai nekur neva­rēja nopirkt pašu petroleju. No

sākuma tās vietā lēja dīzeļdeg­vielu, bet tā degot ļoti kūpēja. Vē­lāk kaut kur izdevās dabūt aviā­cijas degvielu, savukārt tā dega ar ļoti augstu temperatūru, kādēļ lampas bieži plīsa. Iesākumā ne­bija arī akas. Pašu uzturam ūdens tika vests no Saldus, bet mājlopu vajadzībām – no vairāku kilo­metru attālā Odzēnu ezera.

1995. gadā Markevici sāka būvēt māju, jo dzīve vagoniņā tomēr bija pārāk ekstrēma pat visizturīgākajiem. Dzīvojamās ēkas lievenī Valdis rāda zīmīgu akmeni ar iekaltu gada skaitli – 1924. Tas nozīmē, ka māja, lai arī uzcelta pilnīgi no jauna, nav tapusi tukšā vietā – akmeņi ēkas pamatiem ņemti no vectēva mājas pamatu drupām. Mājas arhitektūru diktējusi dzīves ne­pieciešamība. Tai ir maksimāli daudz logu, lai būtu iespējams iegūt pēc iespējas vairāk dabī­gās dienasgaismas, jo uz elek­trību joprojām nav bijis nekādu cerību. Finansiāli liels atspaids celtniecībai bijuši ar alkšņiem aizaugušie lauki, tagad – mežs. Kokmateriālu cenas pēc pašrei­zējiem kritērijiem bijušas ļoti zemas – par kubikmetru taras kluču uzpircēji maksājuši tikai 6 latus. Toreiz arī citas cenas biju­šas daudz zemākas, latam bijusi daudz lielāka vērtība.

PaPiLDuS iEnākumi attīStībai nO mEža

Tādu saimniekošanas modeli „Vārpu” saimnieki turpina līdz pat šim laikam – pamatdarbs lauksaimniecībā, bet papildus ienākumi celtniecībai un attīstī­bai – no meža. Tagad pirms 20 gadiem cirstie alkšņi sen dabiski atjaunojušies, daļa vēl ar Eiropas Savienības atbalstu izkopta un drīz būs cērtama atkārtoti. Jāpie­krīt, ka šādā izpratnē baltalksnis ir ļoti izdevīgs koks – saimnieks savā mūžā var pagūt ievākt pat trīs tā ražas. Un mežs ir visdro-šākā un tā īpašniekam visdrau-dzīgākā banka – aizdevuma procentus nerēķina, tikai ar pa-teicību pieņem visu, ko cilvēks tā labā dara.

Pašlaik saimniecība ir krietni paplašinājusies: T−40 traktora vietā ir sapirkta jaudīgāka teh­nika un vienīgās govs vietā ir ap 300 aitu. Beidzot ir tikuši arī pie elektrības.

Veiksmīgā un stabilā saim­niekošana piesaistīja arī ārze­mēs dzīvojošo zemes kaimiņu uzmanību, kas vienlaikus bija arī Valda mammas skolasbied­ri. Cienījamos gados esošajiem ļaudīm pašiem īpašumus ap­saimniekot nepietika ne enerģi­jas, ne zināšanu, tāpēc viņi savus mežus pilnībā uzticēja Valdim.

Zvārdes pagasta „Vārpu” māju saimnieks Valdis Markevics ar četrkājaino draudzeni

Foto

: A. V

elver

e

Valdis Markevics 1997. gadā kopā ar dēlu Anatoliju mājas jaunceltnē

Foto

: V. M

arke

vica

arhī

vs

5

vasara

saImnIekOjam mežā

jānis mauliņš ir meža īpašnieks, kurš saimnieko Veclaicenes aiz ­sargājamo ainavu apvidū. īpašums „mauliņi­1” atrodas alūksnes no ­vada Veclaicenes pagastā. kopējā apsaimniekojamā platība ir 50 ha, no kuriem 30 ha ir meža zemes.

VEctĒVa mantOjumSJānis Mauliņš savu īpašumu

mantoja no vectēva. Jau no bēr­nu dienām viņš kopā ar tēvu, mežsargu, iepazina mežu. Tāpēc mežu lietas un darbi viņam ne­bija sveši, kad 1995.gadā viņš at­guva īpašumtiesības un uzsāka saimniekot vectēva mantojumā. Pirms tika sākta meža apsaim­niekošana, taksators veica meža inventerizāciju un izveidoja jau­nu meža apsaimniekošnas plā­nu, kurā norādīja, kad un kādas cirtes ir nepiecašamas. Pie plāna izveides taksators atkāja, ka me­žā ir veikta nelegāla koku ciršana ­ izzagtas resnās egles. Zagļi bija paņēmuši vērtīgos sortimentus, bet pārējo atstājuši. Tā kā zādzī­ba tika konstatēta vēlāk, palikusī koksne vairs nederēja malkas ieguvei. Zaudējumi novērtēti nedaudz vairāk kā 3000 Ls.

īPaŠumā ViSam jābŪt kārtībā

Pēc mantojuma atgūšanas, īpašumā vajadzēja sakārtot dauzdas lietas. Lai to būtu vieg­

bērniem mantojumā vēlos atstāt vērtīgu mežu

Pašlaik Markevicu ģimene bez sava meža apsaimnieko pāri par 100 ha ārzemēs dzīvojošo tau­tiešu meža. Pieaugušās audzes tiek nocirstas, nocirstās platības – termiņā atjaunotas un koptas.

SirDS DarbS Bez darba uz lauka un me­

žā ģimenei ir vēl arī kāds sirds darbs – tā ir kara laikā sagrautā Zvārdes baznīca. Kokos un krū­mos ieaugušās baznīcas drupas Valdis atrada pēc savas mammas apraksta. Nekādas norādes par to nebija, vieta grima aizmirstī­bā. Pēc Valda iniciatīvas nevietā ieaugušie krūmi tika izcirsti, zā­le appļauta. Tika rīkotas talkas, kurās piedalījās Mārtiņa Lutera draudzes locekļi un svētdienas skolas bērni. Tieši bērni zem sū­

nu segas atklāja vecās baznīcas flīzes, kuras tagad ir attīrītas. Ir atjaunots altāris. Vairākas reizes vasarā šeit, zem klajas debess, notiek dievkalpojumi. Pēdējo reizi tika aizlūgts par Zvārdes pagasta saglabāšanu pašreizējā veidolā, neļaujot izveidot jaunu militāru poligonu – šoreiz NA­TO vajadzībām. Tā pašlaik ir Markevicu ģimenes lielākā sāpe.

kā bŪS, rāDīS nākOtnEIepriekšējais gads ģimenei

izvērtās ļoti smags. Nodega pie mājās ilgi un pamazām veido­tā galdniecība, kuru pēc Saldus profesionālās vidusskolas absol­vēšanas vadīja dēls. Ugunsgrēka cēlonis tā arī netika noskaidrots, bet stundas laikā sadega viss – gan iekārtas, gan gatavie izstrā­

dājumi, gan materiāli. Līdzekļu, lai to atjaunotu no jauna, ģime­nei nav, un dēlam nācās meklēt algotu darbu citur.

Drīz pēc tam nāca jauns trie­ciens – gan presē, gan televīzijā izskanēja runas par Zvārdes mežu „piespiedu brīvprātīgu” atsavināšanu. Daļā Zvārdes pa­gasta paredzēts ierīkot NATO militāro poligonu atmīnētāju apmācībai. Rezultātā ar laiku Zvārdes meži tiktu attīrīti no spridzekļiem. Taču patiesība par plānoto atklājās vēlāk.

Militāristu intereses aptver tikai daļu īpašumu, ko tiek pie­dāvāts atpirkt par saprātīgām tirgus cenām. Daļa īpašnieku, kuri Zvārdē nedzīvo, turklāt pašreizējā brīdī visu cērtamo ir nocirtuši, piedāvājumam tikt

pie naudas labprāt arī piekrīt. Bet tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo uz vietas, kaut arī ārpus paredzētās poligona teritorijas, satraukums ir pamatots, jo ne­viens nespēj atbildēt, kādā veidā bumbu spridzināšana un pastā­vīga armijas klātbūtne ietekmēs viņu dzīvi.

Kā būs, to rādīs nākotne. Bet padoties Markevici nedomā. Pārāk liels un smags darbs šeit ieguldīts. Pārāk ilgs laiks tam veltīts – gandrīz puse apzinīgās dzīves. Lievenī kopā ar senču mājas akmeni iemūrēta daļiņa pašu sirds. Tas arī ir viņu visdro­šākais un uzticamākais pamat­akmens.

Alda Velvere,MKPC Dienvidkurzemes no-

daļas vadītāja vietniece

lāk izdarīt, Jānis izveidoja lielu īpašuma karti. Tajā atzīmēja salabotos ceļus, atjaunotos un jaunizveidotos grāvjus. Tā viss kļuva pārskatāms un viegli sa­protams. Karte palīdz saimnie­kot, jo tajā atzīmētas arī visas mitrās ieplakas un pakalni.

SaimniEkO ar aPDOmuJānim ir seši bērni, kuriem

viņš vēlas atstāt mantojumā vēr­tīgu mežu, tapēc savā īpašumā cenšas saimniekot, ievērojot ilt­gspējīgas meža apsaimniekoša­nas principus, un necērt daudz. Nogabalus sadala nelielās slejās. Nākamo sleju nocērt tikai tad, kad iepriekšējā ir atjaunojusies.

Neskatoties uz to, ka īpašu­mā, kas atrodas aizsargājamo ainavu apvidū, nav spēkā nekādi saimnieciskās darbības ierobe­žojumi, Jānis cenšas tos ievērot, lai saglabātu ainavu. Veicot gal­venās cirtes, saglabā mežmalu. Lai saglabātu raksturīgo ainavu, aizaugušo pļavu 2 ha lielumā transformēs par plantāciju me­žu un vēlāk tur atjaunos lauk­saimniecībā izmantojamu zemi. Tas arī nepieciešams, lai kaimiņi var turpinat nodarboties ar bio­loģisko lauksaimniecību.

mEžS ir jākOPjJāņa īpašumā ir 9 ha jaun­

audzes, kas regulāri tiek kopta. Jānis uzskata, ka nepietiek ar vienu kopšanas reizi, jaunaudze

ir jākopj tik daudz, cik nepiecie­šams. Ar jaunaudzes kopšanu Jānis nodarbojas pats par sa­viem līdzekļiem, jo uzskata, ka pārāk daudz veidlapu jāsapilda, lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu. Regulāri veic arī krājas kopšanas cirtes, lai palielinātu nākotnes meža vērtību.

cEntīGS SEmināru DaLībniEkS

Tā kā pēc izglītības Jānis ir inženieris­mehāniķis, jaunas zi­nāšanas gūst, apmeklējot pieeja­mos seminārus mežu īpašnie­kiem. Regulāri apmeklē MKPC rīkotos seminārus. Apmeklējis arī Pasaules dabas fonda de­monstrējumu teritorijas Latvijā,

lai iegūtu jaunas zināšanas un dalītos savā pieredzē ar citiem mežu īpašniekiem. Šogad arī pats savā īpašumā laipni uz­ņēma MKPC semināra dalīb­niekus un iepazīstināja ar savu saimniekošanu.

nākOtnES iEcErESLai varētu pilnvērtīgi apsaim­

niekot savu mežu, Jānis gribētu iegādāties dzelzs zirgu par „zirga cenu”. Tad varētu gan kaimņiem palīdzēt, gan pats sev malku mā­jās atvest.

Linda Vladimirova,MKPC Ziemeļaustrumu no-

daļas vadītājas vietniece

Meža īpašnieks Jānis Mauliņš (no kreisās) jaunas zināšanas gūst apmeklējot seminārus

Foto

: G. G

rīnšte

ins

6

vasara

ar mežu sIrdī

mežsaimnieks Līgonis bambe šogad bija viens no meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” saņēmējiem nominācijā „Par mūža ieguldījumu”. Viņš devis nozīmīgu ieguldījumu meža sēklkopībā un selekcijā, zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanā un zinātnisko objektu ierīkošanā, meža dzīvnieku, kā arī medību tēmas zinātniskajā izpētē. kolēģi viņu raksturo kā pārbagātu daudzām radošām idejām par Latvijas meža nozares apsaimniekošanas pilnveidošanu un attīstību.

jau bĒrnībā Patika DabaLīgonis Bambe dzimis 1933.

gadā mežsarga ģimenē Vidze­mes − Beverīnas novadā. Ģime­nē auga 6 bērni − 3 brāļi un Lī­goimanta jeb Līgonis un 2 mā­sas − Ilga un Vija. Vecāki puisim bija devuši ļoti interesantu vār­du, bet gadu gaitā viņa vārds pa­mazām pārtapa par Līgoni.

Jau bērnībā Līgonim patika daba, daudz tika palīdzēts tē­vam meža darbos − stādīt mežu, dastot kokus un doties medībās. Kara laikā bija no svara ko no­medīt, lai izdzīvotu. Kā atceras Līgonis, savu pirmo buku tēvam medībās uzdzinis 10 gadu vecu­mā. Pēc kara beigām nebija ofi­ciāla šaujamieroča, bija dabūta trīsstobrene no kāda Valdemār­pils virsmežziņa, par ko Līgo­

,,nO meža neesmu atkāpIes ne sOlI”nim ar tēvu katru mēnesi bija jāved buks ieroča devējam. Arī patronu nebija, tās taisīja paši, tāpēc šaujot nedrīkstēja pūdelēt, lai neiet zudumā ,,dārgās” pat­ronas. Līgoņa pirmais medību ierocis bija 30­to gadu modelis ,,Zauers” un, kā pats labi atceras, pirmais medījums bija rubenis. ,,Tā es sāku tās medības,” atceras Līgonis.

Tad reiz ziemā pa pēdām tika izsekota mežacūka. Kabatā tikai viena lode, ko tēvs piekodinājis neizmantot. Tomēr Līgonis ne­izturēja un šāva, un medījums bija rokā! Sapratis, ka viens ar to galā netiks, gājis uz māju pakaļ tēvam, lai palīdz ar zirgu atvest mājās. Tēvam nav teicis, kas par medījumu, tāpēc tēvs tikai noteicis: ,,Kas tad tu, zaķi ne­vari atnest mājās?”. Tomēr, kad aizbraukuši pakaļ medījumam, tāds kuilis esot bijis, ka pat par abiem knapi dabūjuši ragavās.

Tajos laikos Kurzemē, kur bi­ja apmetusies Bambes ģimene, galvenais medījums bija stirna, otrs − cauna, par kuras ādu varēja kādu rubli nopelnīt. Tad vēl bija zaķi, rudeņos − pīles un lauči.

Oficiāls mednieks Līgonis kļuva, kad bija students un studēja mežsaimniecību Rīgā. Tajos laikos, ja vēlējās kļūt par mednieku, viss bija vienkārši − aizgāja uz mednieku biedrību un par rubli saņēma apliecību un kļuva par mednieku. Nebija ne mācību, ne arī kādu eksāme­nu. Organizējās mednieku gru­pas no 25−30 cilvēkiem, īrēja autobusu un brauca medībās.

Darba GaitaS uGāLĒTolaik pēc studijām notika

jauno speciālistu sadale, sūtīja strādāt arī uz dažādām Padomu Savienības republikām. Arī Lī­gonim, tā kā viņam patika me­dības, esot bijis slepens sapnis braukt strādāt uz Krieviju. Bet viņu norīkoja strādāt uz Ugāles mežrūpniecības saimniecību jeb MRS, un, kā pats Līgonis tagad saka, – labi vien bija.

Tā 1956. gadā Līgonis kā jaunais speciālists uzsāka savas darba gaitas Ugāles mežsaim­niecībā kā kultūru, tad kā meža

izmantošanas inženieris, kur vi­ņa galvenais pienākums bija iz­rakstīt ciršanas biļetes, tā sakot, papīru darbs, jo cirsmu fondu gatavoja mežziņi.

Līgonis atceras, ka Ugālē bija interesantas vietas, kur neau­ga mežs. Izrādījās, ka augsnē ir oršteina slānis, kas nebija biezs, tomēr koku saknes nespēja tam izlauzties cauri. Priedes izauga apmēram metra augstumā – un viss! Tika uztaisīts arkls, ar ko uzlauza šo slāni, apstādīja, un re­zultātā izauga labs priežu mežs.

Šeit, Ugālē, Līgonis iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri

Līgonis Bambe - meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” laureāts

Foto

: no

L. B

ambe

s arh

īva

Foto

: no

L. B

ambe

s arh

īva

Foto

: no

L. B

ambe

s arh

īva

Pirmo zinātnisko stādījumu ierīkošana Kalsnavas MPS ap 1973. gadu

Līgonis Bambe (no kreisās) Vissavienības seminārā, vidū MPS direktors Antons Kažemaks, ap 1979. gadu

7

vasara

ar mežu sIrdī

Veroniku, kura arī bija mež­saimniece un jau strādāja MRS par galveno mežzini. Pēc nepil­na gada notika mežrūpniecības un mežsaimniecības apvienoša­na. Direktors strādāja ar čekas paņēmieniem, un, tā kā bija gaidāms ģimenes pieaugums, Bambes nolēma dzīves un dar­ba vietu mainīt, pārceļoties uz Mazsalacas pusi un uzsākot darbu Jumaras mežniecībā pie Valmieras, kur nostrādāja septi­ņus ar pusi gadus.

mEžSaimniEka Gaitu SākumS

Laba skola bija Jumaras mež­niecībā. Tolaik vajadzēja apme­žot mazvērtīgās lauksaimniecī­bas zemes. Tajā laikā sāka stādīt kokus. Mazās pīckiņas tagad jau ir izaugušas par lieliem ko­kiem. Līgonis stāstot rāda bil­des, kurās redzami viņa stādītie koki, piebilstot, ka šeit sākās viņa gal venais mežsaimnieka mūžs. Tajos laikos mežus stādī­ja ar mežeņiem. Pamazām sāka apgūt meža selekciju. Kā mežzi­nis Līgonis brauca pa mežiem, audzēs atlasīja izcilos kokus, tos inventarizēja un atestēja, vāca potzarus. Līgoņa sieva Veronika sāka apgūt potēšanu, praktizējot serdes – kambija salikuma me­todi. Galvenokārt tika audzēti priedes, egles, lapegles un ap­ses, mazliet arī melnalkšņa un baltalkšņa stādi, kuriem 2­3 cm augstumā veica potēšanu. Piepotējot dzinumu un gūstot ļoti labus rezultātus − pieauga ap 90% potējumu, kas deva labus pieaugumus. Šajā laikā Jumarā tika ierīkota pirmā sēklu plan­tācija.

Ģimenē auga meita Baiba, kurai bija jāuzsāk skolas gaitas, bet no Jumaras bija ļoti slikta sa­tiksme. Līgonis ar ģimeni atkal meklēja vietu, kur būtu tuvāk skola un darbs pašiem. Pārcēlās uz Jēkabpils MRS Seces mežnie­cību, bet, pateicoties dzīvesbied­rei, viņus drīz uzaicināja strādāt Kalsnavas mežu pētīšanas staci­jā. Mežu pētīšanas stacijai toreiz bija dots vērienīgs uzdevums − sēklu plantāciju ierīkošana. Bija jāsagatavo milzīgs daudzums visu koku potējumu visai Latvi­jai, lai varētu ierīkot plantācijas. Tika sākti masveidīgi potējumi, jo Kalsnavai bija jāapgādā ar stā­diem visi MRS.

Darba mŪžS bijiS raibSLīgonis sākumā bija kons­

truktors, bija jābūvē mazgaba­rīta čiekurkalte. Kad Kalsnavā tika izveidots meža sēklkopības centrālais punkts, Līgoni iecēla par tā vadītāju, kur viņš nostrā­dāja 11 gadus. Lai ierīkotu 2. pa­kāpes sēklu plantācijas vajadzēja ap 100 ha lielu platību. Kur tādu vienlaidus platību ņemt? Ap­braukājot mežus, Līgonis atrada krūmiem aizaugušas pļavas otr­pus Aiviekstei – Sāvienā. Minis­trijā tika akceptēts, ka šajā vietā var ierīkot sēklu plantācijas, un tā aizaugušo pļavu vietā tika ie­rīkoti pirmie 10 ha priežu sēklu plantācijas. Tagad Līgonis ar pa­matotu lepnumu stāsta: „Manis ieliktais pamats sēklu plantāciju ierīkošanā ir aktuāls vēl šobrīd, jo no šīm sēklu plantācijām vēl joprojām sēklas saņem visa Lat­vija, akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, un pat tiek ekspor­tēts.”

1982. gadā Līgonis tika uzai­cināts dibināt Teiču dabas re­zervātu. Teičos viss bija jāsāk no jauna, jāmeklē speciālisti štata vietām. Tika uzbūvēta kantora

ēka, dzīvojamās mājas. Atmo­das laikā Teiču dabas rezervātu pievienoja Dabas pārvaldei, bi­ja nostādne, ka jāmaina arī visi direktori. Ļaudonā izveidoja mežniecību, pēc tam likvidēja. Līgonis atgriezās Kalsnavas me­ža pētīšanas stacijā, kur strādāja par mežsaimniecības sektora vadītāju līdz pat aiziešanai pen­sijā 2009. gadā.

Kaut arī darba mūžs bijis raibs, Līgonis saka: ,,No meža neesmu atkāpies ne soli.”

nEnOGurStOŠS PELnītā atPŪtā

Arī pelnītā atpūtā būdams, Līgonis ir nenogurdināms, jo apsaimnieko savu 30 ha lielo me­ža īpašumu, gādājot malku. Bet, kad mežs cieta vējgāzē, Līgonis bija spiests nocirst kailcirti. Katru gadu Līgonis apmežo pa gaba­liņam mežam pieguļošo lauk­saimniecības zemi. Viņš uzskata, ka bērzi jāstāda pietiekoši reti, to pierāda arī pagājušās ziemas pie­redze. ,,Tādu snieglauzi, kāda bija pagājušajā ziemā, nebiju vēl savā mūžā ne novērojis, ne arī piedzī­vojis, ka ledus uz zariem noturas tik ilgi un no lielā svara lūst koku galotnes un koki.”

Nu jau daudzus gadus Līgo­nim ir ap 20 bišu saimes – medus tiek ievākts pašu ģimenes vaja­dzībām un dāvināts draugiem.

Klausoties Līgoņa stāstījumu par savām darba un dzīves gai­tām, bieži tiek pieminētas me­dības. Bērnībā tas bija iztikas avots, vēlāk arī darbs, jo paralēli darbam MPS Kalsnava viņš at­bildēja arī par medību saimnie­cību. Tā līdz pat zinātniskiem pētījumiem, piemēram, par stir­

nu, staltbriežu populācijas attīs­tības gaitu. Visbeidzot, medības bijis viņa vaļasprieks visa mūža garumā. Ir nomedītas četras sudraba, divas bronzas trofejas. Izstādēs bijuši brieža ragi.

Līgoņa un viņa sievas Vero­nikas darba turpinātāja ir meita Baiba, kura arī ir beigusi LLA Mežsaimniecības fakultāti. Bai­ba ir ieguvusi Dr. Biol. zin. grādu botānikas specialitātē un tagad strādā Latvijas Valsts mežzināt­nes institūtā ,,Silava” par vado­šo pētnieci meža ekoloģijas un mežkopības jomā.

Meža nozare var pamatoti le­poties ar tādiem ļaudīm kā Līgo­nis Bambe, jo viņš savā 53 gadu mežsaimnieka darba mūžā ir devis būtisku ieguldījumu gan meža selekcijā un sēklkopībā, gan meža dzīvnieku un dažādu medību tēmu zinātniskajā izpē­tē, gan zinātnisko objektu ierī­košanā un zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanā.

Ar „Zelta čiekura” laureātu ti kās un stāstījumu uzklau­sīja Aldis Bondars, kurš ar Līgoni Bambi strādāja ko­pā Ļaudo nas mežniecībā un kuram Līgonis bija pirmais darbaudzinātājs, kas ievadīja profesionālajās mež saim nieka darba gaitās.

Līgonis Bambe veicot zinātniskos pētījumus par stirnu populācijas attīstības gaitu

Līgonis Bambe pie vienas no akām − pazemes ūdeņu mērījumiem

Foto

: no

L. B

ambe

s arh

īva

Foto

: no

L. B

ambe

s arh

īva

8

vasara

nOtIkumu mOzaīkapasaulē

Lai dzīvošana un strādāšana laukos būtu pieņemama un iz­devīga arī lauku iedzīvotājiem – tā īsumā varētu formulēt gal­veno domu, ko Baltijas valstu meža īpašnieku organizāciju pārstāvji pauda sanāksmē Brise­lē. Sanāksmi par īpašumtiesību jautājumu organizēja Eiropas Privāto meža īpašnieku kon­federācija sadarbībā ar Baltijas valstu meža īpašnieku organi­zācijām. No Eiropas Parlameta deputātiem tajā piedalījās Kārlis Šadurskis un Radvile Morkunai­te­Mikuleniene. Lai arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas meža īpaš­nieku organizāciju prezentācijās iezīmējās nedaudz atšķirīgas katrā valstī aktuālākās jomas, problēmjautājumu raksturs bija līdzīgs – īpašumtiesību neie­vērošana, kas ierobežo iespējas saimniekot lauku apvidos.

Lietuvas Meža īpašnieku aso­ciācijas vadītājs Aļģis Gaižutis savā prezentācijā uzsvēra ES Pa­mattiesību hartas 17. pantu, kas saka, ka „...nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar no­teikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kom­pensāciju. Īpašuma izmantoša­nu var noteikt ar tiesību aktiem, ciktāl tas nepieciešams vispārē­jās interesēs”. Gaižutis uzsvēra, ka harta nosaka gadījumus, kad aprobežojumi ir attaisnojami, t.i, sabiedrības interesēs, kā arī par zaudējumiem tiek izmaksāta taisnīga un savlaicīga kompen­sācija. Pretējā gadījumā aprobe­

īpašumtiesību jautājums briselēžojumi tiek salīdzināti ar atsavi­nāšanu, kas nav demokrātiskas sabiedrības garā. Gaižutis uz­svēra, ka Lietuvā īpaši aktuāls ir jautājums par medību tiesībām, kas nepieder zemes īpašniekam, liedzot viņam iespēju piedalīties medību tiesību izmantošanā savā īpašumā. Kā otra aktuālā joma tika minēta infrastruktū­ras objektu ierīkošana un uztu­rēšana, kas ar zemes īpašnieku netiek saskaņota, nedz arī tiek izmaksātas kompensācijas par

zaudējumiem. Igauņu meža īpašnieku ap­

vienības vadītājs Prīts Pollumē prezentācijā norādīja, ka īpa­šumtiesības ir zemes apsaimnie­košanas stūrakmens. Zemes ap­saimniekošana ir vienlaicīgi gan dzīvesveids, gan iespēja dzīvot un izdzīvot laukos. Neskatoties uz to, ka pastāv Lauku attīstības programma, ja īpašumtiesības netiek respektētas vai arī tiek būtiski ierobežotas, saimnie­košanas dzīvotspēja nav iespē­jama. Prīts Pollumē norādīja uz problēmām aizsargājamo

teritoriju izveidošanā – meža īpašnieki netiek iesaistīti lēmu­mos par aizsargājamu teritoriju izveidošanu savos īpašumos. Nav arī skaidrs, vai īpašnieki saņems kompensācijas par ap­robežojumiem platībās ārpus NATURA2000 teritorijām. Pol­lumē raksturoja esošo nodokļu sistēmu kā kavējošu faktoru investīcijām mežsaimniecībā. Īpašniekiem ir jāmaksā pārlieku lieli nodokļi ­ gan zemes, gan ienākuma nodoklis par koku

pārdošanu. Ir iespēja saņemt at­vieglojumus nodokļu nomaksai, taču birokrātija, kas jāpievar, lai saņemtu atvieglojumus, ir pārāk sarežģīta, lai īpašnieki tam ķer­tos klāt. Tādējādi īpašnieki nav motivēti ieguldīt vēl papildus lī­dzekļus produktīvas mežaudzes izveidē.

Latvijas meža īpašnieku bied­rības vadītājs Arnis Muižnieks savā prezentācijā uzvēra to, ka zemes īpašniekam ir jābūt ie­spējai plānot savu saimniecisko darbību ilgtermiņā. Muižnieks norādīja uz faktoriem un ten­

dencēm, kas šobrīd neļauj ze­mes īpašniekam būt drošam, ka savā īpašumā varēs saimniekot netraucēti un plānot investīcijas, kas nākotnē netiktu apdraudē­tas. Attiecībā uz aprobežoju­miem saimnieciskai darbībai, tendence ir nenoliedzami pie­augoša. Kā negatīvus faktorus šajā procesā Muižnieks min zemes īpašnieku neiesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī ne­pilnības kompensāciju sistēmā, kas nekādā veidā nevairo zemes īpašnieka izpratni par dabas aiz­sardzību. Piemēram, pie esošās kārtības meža īpašnieks var pre­tendēt uz 60 eiro par ha, ja mežs ir NATURA 2000 tīklā, bet ga­dījumā, ja īpašums ir mazs, pro­jekta sagatavošanas izmaksas ir tik lielas, ka neatsver ieguvumu no kompensācijas. Tādēļ daļa meža īpašnieku nemaz nepiesa­kās uz šo kompensāciju, kas pēc būtības nav pareiza pieeja dabas aizsardzības jautājumu risināša­nā.

Semināra noslēgumā Eiropas Parlamenta deputāti Kārlis Ša­durskis un Radvile Morkunai­te­Mikuleniene pauda atbalstu viedoklim, ka īpašumtiesību ig­norēšana nav pieļaujama, kā arī gadījumos, kad īpašumtiesības tiek aprobežotas, īpašniekam ir jāsaņem pienācīga kompen­sācija par zaudējumiem vai ne­gūtiem ienākumiem. Deputāti norādīja arī uz šādas tikšanās lietderību, kas ļauj vairāk ie­dziļināties specifiskās jomās, ar kurām ir saistīts Eiropas Parla­menta deputātu ikdienas darbs.

Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku

biedrība

mEža īPaŠniEki DEfinĒ kritĒrijuS atbaLStam

(Turpinājums 9. lpp.)

Latviju Briselē pārstāvēja: (no kreisās) A. Grasmane, K. Šadurskis, S. Boķe, A. Muižnieks, Ž. Bacāns

Jūnija beigās Latvijas Meža īpašnieku biedrība organizēja se­mināru meža īpašnieku apvie nību un kooperatīvu pārstāvjiem, lai kopīgi definētu kritērijus un no­sacījumus atbalsta pasākumiem mežsaimniecībā Lauku attīstības programmai 2014. − 2020.gadam.

Pašreizējā plānošanas periodā meža atbalsta pasākumu īsteno­šanā meža īpašnieki ir saskāru­šies ar vairākiem šķēršļiem, kas

ir kavējuši pasākumu īstenošanu. Tālab jo svarīga ir meža īpašnieku organizāciju iesaiste nosacījumu izstrādē tieši šobrīd, lai meža īpaš­niekiem projektu sagatavo šana būtu pēc iespējas vienkāršāka un tādējādi pasākumu īstenošana notiktu bez kavēšanās.

PriEkŠLikumi atbaLSta PaSākumiEm

Sanāksmē tika izstrādāti priekš ­

likumi šādiem atbalsta pasāku­miem:

1. Pasākums „Ieguldījumi me­ža ekosistēmu noturības un eko­loģiskās vērtības uzlabošanai”:

• jaunaudžu kopšana;• mazvērtīgu audžu nomaiņa;• valdošās koku sugas maiņa.Uzsvars šajā pasākumā tiek likts

uz pēc iespējas vienkāršu pro jekta sagatavošanas procedūru, lai re­zultātā tiktu izkopts pēc iespējas

vairāk jaunaudžu platību.2. Pasākums „Infrastruktūra,

kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pie lāgošanu” (meliorācijas sistē­mu rekonstrukcija un renovācija).

3. Pasākums „Meža ieaudzē­šana”:

• meža ieaudzēšana, papildi­not daļēji aizaugušās lauksaim­niecības zemes, un to kopšana;

Foto

: LM

IB

9

vasara

nOtIkumu mOzaīkapasaulē

(Turpināts no 8. lpp.)

Jūnija sākumā Zviedrijā, Jon­kopingas pilsētas tuvumā, no­risinājās Vispasaules mežsaim­niecības izstāde Elmia Wood 2013. Izstādē vairāk kā 800 sten­dos bija pārstāvēti dažādi uzņē­mumi, norisinājās tehnikas un aprīkojuma demonstrējumi, kā arī informatīvi pasākumi.

Izstāde elmIa WOOd 2013Pārstāvēto uzņēmu darbības

jomas ietvēra visas meža ap­saimniekošanas darbības, daļēji arī koksnes apstrādi un pārstā­di, t.sk., meža stādu audzēšana, jaunaudžu aizsardzība pret dzīv­nieku postījumiem, meža mē­rinstrumenti, mazgabarīta mež­izstrādes tehnika, dažādu jaudu

• meža ieaudzēšana un kopšana.Šis priekšlikums ir vērsts uz to,

lai tās platības, kas šobrīd netiek produktīvi izmantotas, ir daļēji aizaugušas, kā arī nav piemērotas lauksaimnieciskai ražošanai da­žādu faktoru dēļ tiktu pārvērstas produktīvā ražošanā, proti, kvali­tatīvā mežaudzē.

4. Pasākums „Profilakse un at jaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža uguns­grēki, dabas katastrofas un kata­

strofāli notikumi”.Ņemot vērā līdzšinējo piere­

dzi, kad meža īpašnieku aktivi­tāte nebija pārāk augsta kaut arī dati liecināja par vēja, sniega un citu faktoru rezultātā bojātu me­žaudžu esamību, priekšlikums ietver ideju diferencēt atbalsta likmi: mazākām platībām – lie­lāka atbalsta likme, lai meža īpaš­nieki tiktu stimulēti  pēc iespējās ātrāk likvidēt postījumu sekas arī relatīvi nelielās platībās.

 5. Citi pasākumi:• Atbalsts uzņēmumu radīša­

nai un attīstībai.Ņemot vērā, ka vēl joprojām

trūkst kvalitatīvu pakalpojumu sniedzēju jaunaudžu kopšanai, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīva pa­kalpojuma pieejamību. Priekšli­kums ietver jaunu uzņēmumu dibināšanu, esošo uzņēmumu at ­tīstību, paredzot arī apmācību darbiniekiem, kā arī mazgabarīta tehnikas un instrumentu iegādi.

• Ražotāju grupu izveide.Šajā pasākumā paredzēts atbalsts

meža īpašnieku koopera tīvu attīstī­bai pirmajos to darbības gados.

• Sadarbība.Pasākums paredz atbalstu ho­

rizontālai vai vertikālai sadarbī­bai kādā nozarē starp pētniecis­kiem institūtiem un ražotājiem jaunu metožu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai.

Informācija no www.mezaipasnieki.lv

šķeldošanas tehnika, mežizstrā­des tehnika un aprīkojums, ino­vatīvi piedāvājumi mežizstrādes un mežsaimniecības darbiem, mazjaudas pārvietojamie gateri, malkas gatavošanas un saiņo­šanas iekārtas un citas ar mežu saistītas jomas. Plašāka infor­mācija: www.lennartsfors.com;

www.vimek.se; www.mantisro­bot.com; www.terri.se.

Zemāk fotoattēlos redzami daži no izstādes Elmia Wood eksponātiem, kas varētu intere­sēt privāto mežu īpašniekus un apsaimniekotājus.

Raimonds Bērmanis,MKPC direktors

Ražotāja Lennartfors “riteņu zirgs” ar hidromanipulatoru

Kvadracikls, piemērots kokmateriālu sortimentu izvešanai

Neliels Vimek pievedējtraktors

„Dzelzs zirgs” aprīkots baļķu vešanai Foto: J. Šmiukšis

10

vasara

nOtIkumu mOzaīka

Vasaras sākumā meža konsultā­ciju un pakalpojumu centra un Pasaules Dabas fonda izveidotajā mežsaimniecības demonstrēju ­mu teritorijā (mDt) „Pūpoli”, Valsts lauku tīkla atbalsta programmas ietvaros notika kārtējais semi­nārs – „kā efektīvi un videi drau ­zīgi apsaimniekot nelielu meža īpašumu”.

Pasākums norisinājās visās trīs demonstrējumu teritorijā ietilps­tošajās saimniecībās, kuras atro­das Jaunjelgavas novada Jaun­jelgavas pagastā, Vecumnieku novada Kurmenes pagastā un Neretas novada Mazzalves pagastā. Kopējā demonstrējumu te ritorijā ietilpstošo mežu platība – 23,2 hek­tāri. Pasākumu vadīja Meža kon­sultāciju un pakalpojumu centra

kā Labāk aPSaimniEkOt nELiELu mEža īPaŠumu?

Sēlijas nodaļas vadītāja vietniece Jekaterina Blaua un mežzinis Al dis Bondars. To, ka sabiedrī­bā pieaug interese par efektīvu un videi draudzīgu nelielu meža īpašumu apsaimniekošanu, pie­rādīja kuplais apmeklētāju skaits. Lai izglītotos un iegūtu jaunu pieredzi, bija ieradušies vairāk nekā trīsdesmit meža īpašnieki,

studenti, mācībspēki un citi in­teresenti no Daugavpils, Rīgas, Madonas, Gulbenes, Līvāniem, Kārsavas, Aglonas, Ilūkstes, Rē­zeknes, Aknīstes, Preiļiem un Krustpils. Semināra dalībnieki iepazinās ar izlases un kopšanas cirtes izpildes praktiskajiem pie­mēriem dabā, kā arī uzzināja par iespējām, riskiem un kļūdām,

apsaimniekojot nelielu īpašumu pēc nekailciršu mežsaimniecības principiem. Pasākuma laikā uz­manība tika pievērsta arī norma­tīvo aktu prasībām, kuras pašreiz ir spēkā un meža īpašniekiem ir saistošas.

Kopš dibināšanas 2011. gadā demonstrējumu teritorijā noti­kuši vienpadsmit pasākumi, ku ­ros piedalījušies vairāk nekā divi simti interesentu. Nākamais se-minārs plānots oktobrī, kad de­monstrējumu teritorijā ar savām lekcijām viesosies pārstāvji no SIA „Manta­tehnika”, A/S „Sada ­les tīkli” un mežzinātnes insti­tūta „Silava”. Papildinformāciju iegūsiet apmeklējot vietni: www.draugiem.lv/pupoli/

Raimonds Mežaks, MDT „Pūpoli” pārvaldnieks

Maija vidū Tērvetes dabas parkā notika grāmatas „Mūsu mazais pārgājiens” atvēršanas svētki. Grāmata veltīta skolēnu pētniecības un izziņas konkur­sam „Mūsu mazais pārgājiens”, kura ideja sakņota Imanta Zie­doņa un Rimanta Ziedoņa grā­matā „Mežu zemē Latvijā. Aici­nām ceļā!”.

Konkursa dalībnieki veic li­teratūras un citu informācijas avotu izpēti par meža nozares devumu savā pagastā, novadā, pilsētā vai Latvijā. Viņi dodas izpētes pārgājienā vai ekskursi­jā, sagatavo radošu izpētes dar­bu – pārgājiena vai ekskursijas aprakstu brīvā stāstījumā, esejas vai citā literārā formā, papildi­not aprakstu ar stāstnieku lie­cībām un vizuālo informāciju (zīmējumiem, kartēm, fotoattē­liem u.c.).

Grāmatā apkopoti skolēnu zīmējumi, atziņas, apraksti un pārgājienu maršrutu kartes, kā arī iekļauta informāciju par konkursa uzdevumiem, mēr­ķiem un dalībniekiem. Pub­licists Ēriks Hānbergs, kurš ir ilggadējs žūrijas priekšsēdētājs, lasot konkursantu iesniegtos darbus, pierakstījis piedzīvotos „pārsteigumus mežā, kokos un citādības”.

Grāmata ar Latvijas Nacionā­lās bibliotēkas un Rīgas domes

Izglītības, kultūras un sporta de­partamenta Izglītības pārvaldes starpniecību tiks dāvināta visām Latvijas publiskajām un skolu bibliotēkām.

Vienlaicīgi ar grāmatas atvēr­šanas svētkiem notika ilggadīgā konkursa žūrijas priekšsēdētāja, grāmatas  autora, tautā iemī­ļotā un cienītā rakstnieka un publicista Ērika Hānberga as­toņdesmitās dzimšanas dienas svinības. Gan ar nopietnām, gan draiskām dziesmām publiku pārsteidza Dobeles Valsts ģim­nāzijas zēnu ansambļa  „KPTT” atraktīvais priekšnesums. Meža mātes aicināti, svētku viesi bau­dīja Tērvetes sila un pasākuma burvību.

Kā lielu un noslēpumā turētu pārsteigumu gan Ēriks Hān­bergs, gan citi pasākuma viesi

piedzīvoja kāpienu uz 25 metru augsto skatu laukumu dižākajā koka skatu tornī Latvijā, kura kopējais augstums ir 39 metri.

Tērvete ir viena no vietām  mūsu dzīves mazajā pārgājienā, kurā daudzi no mums atgriežas atkal un atkal. Iespējams, to da­rīs arī grāmatas „Mūsu mazais pārgājiens” atvēršanas svētku dalībnieki.

Māra MīkuleZM Meža departaments

Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļa

Grāmatas “mūsu mazais pārgājiens” atvēršanas svētki

Zemkopības ministrija (ZM) izsludina jau par tradīciju kļuvu­šo konkursu Lat ­vijas skolu jaunat­

nei „Mūsu mazais pārgājiens”, ko šogad atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas publiskajām un skolu bibliotē­kām. Konkursā aicināti piedalī­ties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi un mazpulki.

Šogad pirms došanās ceļā „Mū su mazais pārgājiens” aici­nām ielūkoties Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmatā „Mežu zemē Latvijā. Aicinām

ceļā!” un izvēlēties kādu rosināju­mu kā moto savam ceļojumam.

Konkurss notiek laika posmā no 2013. gada 11. jūnija līdz 4. oktobrim. Katrā grupā labākie konkursa darbu autori un klases audzinātāji (interešu izglītības pulciņa vai mazpulka vadītāji) tiks aicināti rudenī uz konkursa noslēguma kopā sanākšanu. Uz­varētāji katrā vecuma grupā balvās saņems apmaksātus transporta pakalpojumus ekskursijai pašu izvēlētā maršrutā. Nolikums un pieteikuma anketa publicēti ZM mājas lapā www.zm.gov.lv.

Māra Mīkule,ZM Meža departaments

Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļa

iZSLuDinātS jaunS kOnkurSS „mŪSu maZaiS PārGājiEnS”

Grāmatas „Mūsu mazais pārgājiens” autori − publicists Ēriks Hānbergs un Māra Mīkule

Foto

: ZM

arhī

vs

Semināra dalībnieki mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā „Pūpoli”

Foto

: R. M

ežak

s

11

vasara

nOtIkumu mOzaīka

LatVija auG, mĒS fOtOGrafĒjamnu jau trešo pavasari astoņi skolēni piedalās foto albuma „Lat ­vija aug” tapšanā. katru gadu bērni fotogrāfējas vienās un tajās pašās jaunaudzēs, sa cenšoties ar sava vecuma priedītēm, eglītēm un bērziem − kurš kuru pāraugs.

Šī ideja man radās, dzīvojot mežā, vecā mežsarga mājā, un vērojot, cik nemanāmi izaug jaunais mežs.

Kādu dienu, atgriežoties no darba, ceļa malā, kas ved uz mājām, sila vietā mani sagai­dīja izcirtums un meža cirtēju ugunskuri. Bērni arī pārdzīvo­ja, jo bijām ar mežu saraduši. Atceros, toreiz teicu – tāds jau ir meža liktenis, izaugt un tikt nocirstam.

Šajā vietā jauno mežu ie­stādīja jau nākamajā pavasarī. Kādus gadus trīs, varbūt pat vairāk, tur nekā, izņemot zā­li, nemanīja. Tad vienubrīd parādījās mazi kociņi un vēl pēc gadiem, kas tik nemanā­mi paskrien – izcirtuma vietā zaļoja kupla jaunaudze. Tagad pagājuši astoņpadsimit gadi, tur aug priedes, kuras noliekt nav iespējams. Kļuva mazliet žēl, ka neesam šīs pārvērtības

meža abc noslēdzies17. un 18. maijā ar 2013. gada

Meža dienu devīzi „Kopā nākot­nes mežam!” Kurzemes meža nozares speciālisti, interesenti, skolēni un meža īpašnieki – vai­rāk nekā 2000 apmeklētāju – pulcējās lielākajā un, manuprāt, interesantākajā Meža dienu pa­sākumā Kurzemē − Meža ABC. To organizēja Kuldīgas meža īpašnieku biedrība „Meža kon­sultants”. Šogad pasākumu vel­tījām Meža dienu 85. dzimšanas dienai un Latvijas 95. dzimšanas dienai.

17. maijā pasākumā piedalījās skolēni, un to organizējām ar mērķi ieinteresēt un izglītot sko­lēnus par meža audzēšanas ciklu un procesiem mežā. Skolu atsau­cība šogad bija negaidīti liela – pasākumā dalību pieteica vairāk nekā 140 klases ar vairāk kā 3000 skolēniem no visas Kurzemes, vislielākā atsaucība bija no Kuldī­gas un Ventspils novadu skolām.

Tas nozīmē, ka šādi pasākumi bērniem ir ļoti vajadzīgi. Lai no­teiktu, kuras klasītes Meža ABC varēs piedalīties, „Meža konsul­tanta” pūcīte izlozēja 69 klases ar aptuveni 1200 skolēniem.

18.maijā notika pasākums me­ža īpašniekiem, ģimenēm, visiem interesentiem. Tas bija burvīgs meža ceļojums visai ģimenei kopā. Meža nozares speciālisti darbojās brīvprātīgi, veltot pasā­

kumam savu laiku un zināšanas. Tā bija lieliska iespēja satikties ar meža nozares dažādu institūci­ju un uzņēmumu speciālistiem Kurzemē un visai sabiedrībai stāstīt par savu lielāko mīlestību – mežu.

Skolēnu klasēm bija jāsagatavo mājas darbs – uz koka ripas uz­zīmēts vēlējums Meža ABC viesu grāmatai. Brīnišķīgi darbi! Savu­kārt katrai ģimenei bija iespēja

atstāt vēlējumu Meža ABC viesu grāmatā, kas tapusi sadarbībā ar AS Latvijas Finieris! Līdz 30. jū­lijam šie vēlējumi ir apskatāmi izstādē „Mežs krāsās, skaņās, sajūtās” Kuldīgas Mākslas namā.

Mana vislielākā pateicība visiem 69 uzņēmumiem un organizāci­jām, kas atbalstīja un piedalījās pa­sākumā. Vislielākā pateicība gan­drīz 200 kolēģiem, kas nesavtīgi strādāja šajās dienās meža pieturās. Visu apmeklētāju vārdā mana mī­lestība un pateicība Meža attīstības fondam un SIA „Vika Wood” par pasākuma finansēšanu.

Tikai kopā iespējams paveikt lielas lietas, tikai sadarbojoties mēs varam veidot pasākumu, kura de­vīze ir „Kopā nākotnes mežam!”. Paldies visiem par atbalstu!

Sigita Vaivade, projekta Meža ABC vadītāja

Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants”Noslēgumā pasākuma Meža ABC pieturu dalībnieki pulcējas kopīgam foto

kopā ar bērniem iemūžināju­ši fotogrāfijās. Taču to varēja izdarīt citur. Aprakstīju savu ideju un kā projektu iesniedzu AS “Latvijas valsts meži”. Man izdevās fotoalbuma “Latvija aug” veidošanai saņemt nelie­lu ziedojumu, un tagad katru gadu izvēlēto skolu klasītes tiek vestas uz vienu un to pašu valsts mežu jaunaudzi, kas stā­dīta tajā pašā gadā, kad bērni dzimuši.

Pirmo reizi bērni tika foto­grafēti sešus septiņus gadus vecā jaunaudzē. Katrs izvēlējās kociņu, kurš patika, un pie tā tika fotografēts. Skolēni savu kociņu atcerējās arī nākama­jā gadā, tāpēc tas īpaši nebija jāiezīmē. Lai būtu interesan­

tāk, katrs tiek portretēts divas reizes – gan tuvplānā, gan visā augumā kopā ar savu kociņu. Lai būtu personiskāk, katrs bērns uzraksta pāris teikumi­ņus, kas viņam gada laikā bijis pats svarīgākais. Tiek uzņemts arī visas klases kopējais foto. Māksliniece sagatavo divas lappuses albumam, kuru bērni saņems kā dāvanu devītās kla­ses izlaidumā. Fotografējam arī skolotājas. Pie klases bildes būs vēstījums par to, kas gada laikā katrā jaunaudzē noticis, raugoties mežsaimnieka acīm.

Jaunajos gados priedītes, eglītes un bērziņi stiepjas ga­rumā ļoti ātri. Tāpēc, ja varētu sākt vēlreiz, es izvēlētos bērnus pirmo reizi vest uz tikko stā­

dītu jaunaudzi – tad sacensī­ba augšanā būtu spraigāka un aizraujošāka. Tagad kociņi ātri izraujas līderos. Šajā pavasa­rī piekritu ietvert projektā arī kādu Madonas skolas pirmo klasīti, kur bērni paši stādīja jaunaudzi un tika fotografēti kopā ar savu kociņu − stādiņu, kuru turēja rokā.

Fotoalbums „Latvija aug” katram absolventam būs dāva­na, kuras vērtība, gadiem ejot, augs. Tā būs arī neuzkrītoša liecība tam, cik nemanāmi skrien laiks un cik svarīgi ir to piepildīt.

Anita Jaunbelzere, biedrības „Latvija aug”

valdes priekšsēdētāja

12

vasara

praktIskI padOmI

Pagājušā gada nogalē ar mež­saimniecību sais­t īto nevalstisko or ganizāciju pār­stāvji tikšanās laikā Zemko ­pības ministrijā

vien prātīgi uzskatīja, ka nolūkā paaugstināt meža nozares pro­duktivitāti, ir jāplāno lauksaim­niecībā neizmantotās zemes ap mežošana ilgtermiņā. Lauk­saimnieku nevalstisko organi­zāciju pārstāvji uzsvēra, ka lauk­saimniecības zemes apmežoša­na nav vēlama, tomēr pieļauja­ma platībās ar zemu auglību un platībās, kur būtu nerentabli nodarboties ar lauksaimniecī ­bas kultūru audzēšanu.

Tas nozīmē, ka zemes īpašnie­kiem būtu jāizvērtē savas zemes auglība, novietojums, mikrok­limats, pašreizējais stāvoklis un iespējas, lai jau tuvākajos 5 līdz 10 gados, kā arī tālākā nākotnē varētu efektīvi un rentabli saim­niekot. Platībās, kur nav iespēja­ma intensīva, mūsdienīga lauk­saimniecības produkcijas ražo­šana, nepieciešams nodarboties ar kokaugu audzēšanu.

DažāDu SPEciaLiZāciju PLantācijaS

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā ir mēģināts apkopot esošo pieredzi lauksaimniecības zemju izmantošanā kokaugu au­dzēšanai. Pasaulē, no tīri prak­tiskā, ekoloģiskā un ainaviski­estētiskā viedokļiem raugoties, uzskata, ka šādās platībās iespē­jams audzēt vairāku lietderīgu specializāciju plantācijas un stā­dījumus:

• papīrmalka īscirtmeta plan tā­cijās (egle, priede, bērzs, baltalks­nis, melnalksnis, apse, hibrīdapse u.c.);

• enerģētiskās koksnes plan­tācijas (kārkli, vītoli, alkšņi, bērzs, apse );

• finierkluču ieguve (bērzs, melnalksnis u.c.);

• būvmateriālu ieguve (prie­de, egle, bērzs, apse, ozols, meln­alksnis, lapegle u.c.);

• tehnisko izejvielu plantāci­jas (miecvielu ražošanai − ie­vas, kārkli; krāsvielām − irbe­ne, kārkli u.c.; ārstnieciskām izejvie ­ lām − vilkābele, plūš­

kokaugu plantācijas lauksaimniecībai neizmantojamo zemju apsaimniekošanai

koks, smilšērkšķis u.c.; pinumu izgatavo šanai − klūdziņu kārkli u.c., laz das; Ziemassvētku koci ­ņiem − egles, baltegles u.c.);

• nektāraugu plantācijas (plat­lapu liepa, parastā liepa, kļavu sugas, kārklu sugas, akācijas u.c.);

• lazdu riekstu plantācijas (da­žādu sugu lazdas u.c.);

dažādu mērķu aizsargstādī­jumi (lauku, dārzu, bišu dravu, dīķu u.c.).

Katrs no specializēto mežau­džu, plantāciju vai stādījumu veidiem var kalpot vairākiem mērķiem, veidojot mistrotus stā dījumus.

Koku sugu izvēli noteiks plan­tācijas mērķis, klimats, attiecīgās platības augsnes auglība, aug­snes mehāniskais sastāvs, blī­vums, mitruma režīms, reljefs, kā arī mikroklimats.

īScirtmEta PLantācijaS – ātrai iEnākumu GŪŠanaiKā perspektīvu virzienu sa­

mērā ātrai ienākumu gūšanai no platības vienības var minēt īs­cirtmeta plantācijas, kas nozīmē lielas intensitātes mežsaimnie­cisku ražotni, kuras uzdevums ir saīsināt noteiktu sortimentu izaudzēšanas laiku. Šo plantā­ciju ierīkošanas un kopšanas pasākumu komplekss būtiski atšķiras no klasiskajām ilga cirt­meta mežaudžu izaudzēšanas metodēm: tām piemērotas tikai auglīgas augsnes, tās intensīvi jākopj, jāmēslo un jāaizsargā. Šo plantāciju ierīkošanai izmanto­jams tikai selekcionēts stādma­teriāls. Rindām jābūt tais nām un tādā atstatumā, lai varētu ērti pārvietoties traktoragregāti. Stā­dījumiem jābūt samērā bieziem, sliktie eksemplāri kopšanas gai­tā jāizvāc, tādējādi nodrošinot kokiem pietiekošu augšanas telpu līdz cirtmetam. Īscirtme­ta plantāciju intensīva kopšana jāveic 1­3 reizes: pirmajā reizē iz­cērt ~ 25 % , otrajā − 20−25 % , bet nākošajā reizē nocērt kailcirtē vai arī turpina veikt kopšanu, un izcirsto kociņu daudzums atka­rīgs no plantācijas mērķa. Šādās plantācijās audzē ātraudzīgas koku sugas: bērzu, baltalksni, melnalksni, apsi, hibrīdapsi, bet no skujkoku sugām − parasto egli.

bĒrZa PLantācijaSPatlaban lauksaimniecības ze ­

mēs Latvijā arvien vairāk tiek ierīkotas bērza plantācijas papīr­malkas un finierkluču ieguvei. Tomēr pagājušā gada nogale parādīja, ka arī bērza plantāci­jas var tikt ievērojami bojātas sniegliecēs un ledus lauzēs. Tas nozīmē, ka stādījuma biezība jāprojektē ar mērķi, lai bērza slaiduma koeficients (augstuma un caurmēra attiecība) būtu ne mazāks par 1. Latvijas zinātnie­ku pētījumi par bērza stādījumu produktivitāti dažādās augsnēs liecina, ka aluviala augsnē jau 15 gadīgas bērza plantācijas sa­sniedz 150 m3 no hektāra, viegli un vidēji podzolētā augsnē 45 gadīgā stādījumā − 330 m³/ha, velēnu karbonātu augsnē 50 ga dīgā stādījumā – 439 m³/ha, smagā māla augsnē 35 gadīgā bērza stādījumā krāja sasnie­gusi 200 m³/ha, bet pārmitrā augsnē 60 gadīgā stādījumā ti­kai − 227 m³/ha. Tas nozīmē, ka augsnes izvēlei ir būtiska loma bērza plantāciju produktivitātes nodro šināšanai.

Audzējot egles, parasti izvē­las vidēji nabadzīgas līdz vidēji bagātas augsnes, kurās augsnes reakcija ir skāba, bet minimā­lais gruntsūdens līmenis nepār­sniedz 30­50 cm no zemes vir­mas pat pavasaros un rudeņos. Produktīvām egļu īscirtmeta plantācijām jāizvēlas bagātākas augsnes ar noregulētu mitruma režīmu.

EGĻu PaPīrmaLkaS īScirtmEta PLantācijaSLaika posmā no 1978. ­ 1983.

gadam LVMI “Silava” zinātnieki izstrādāja tehniskos noteiku ­mus egļu papīrmalkas īscirtme­ta plantāciju projektēšanai un ierīkošanai, paredzot, ka inten­sīvi apsaimniekotas egļu audzes saimniecisko gatavību sasniegs 40 gados (vidējais koka caur­mērs 16 cm) un krāja šajā vecu­mā būs 300 m³/ha (papīrmalkas iznākums − 250 m³/ha). Tomēr prakse parādīja, ka minerālo ba­rības vielu iznese no platības ir ļoti liela un nepieciešama plan­tācijas papildus mēslošana, kā to bija paredzējuši zinātnieki, bet kas praksē netika izdarīts. Mūsu pētījumi liecina, ka egļu plan­

tācijas lauksaimniecības zemēs ir ļoti produktīvas un 40 gadu vecumā var sasniegt pat līdz 500 m3 no hektāra.

EnErģĒtiSkāS kOkSnES PLantācijaS

Enerģētiskās koksnes plan­tācijas ir ātri augošu koku un krūmu stādījumi, kas biomasu ražo siltuma enerģijas iegūšanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei. Lat­vijā šādas enerģētiskās koksnes plantācijas ierīko no dažādu su­gu kokiem – kārkliem, baltalk­šņiem, bērziem, hibrīdapsēm. Enerģētisko koku sugu plantā­ciju ierīkošanas biezums – līdz 25 tūkstošiem stādvietu uz 1 ha, cirtmets kārkliem 3−7 gadi, alk­šņiem, atsevišķu sugu hibrīdap­sēm 5−10 gadi, bet bērziem 10−15 gadi pie sabiezināta stā­dījuma vai dabiski apmežojušās platībās (līdz 7000 kociņu/ha). Latvijā pašlaik tiek intensīvi ie ­rīkotas kārklu plantācijas, kā stādmateriālu izmantojot dažā­du šķirņu kārklus.

PLantācijaS finiErkLuču un bŪVmatEriāLu iEGuVEi

Finierkluču un būvmateriā­lu ieguvei kokaugu plantāciju aprites laiks būs krietni lielāks, tomēr ievērojami mazāks kā mūsu klimatiskajos apstākļos noteiktajiem attiecīgo koku sugu cirtmetiem pie noteikuma, ka plantāciju kopšanas intensitāte ir augsta. Koku stumbru kvalitā­tei jāatbilst attiecīgo sortimentu standartiem, it sevišķi tas sakāms par finierkluču sortimentu.

Šeit vispiemērotākās koku su­gas – priede, bērzs, melnalksnis, ozols, kļava, liepa u.c.

Priede ir viena no visizturī­gākajām koku sugām un lieliski panes gan sausas, mazauglīgas platības, gan smagas māla aug­snes. Plantācijas visieteicamāk ierīkot vidēji bagātās augsnēs ar vidēji dziļu gruntsūdens līmeni.

Melnalksnis – vērtīga, ātri au goša koku suga, labi augs la­bās līdz ļoti bagātās augsnēs ar augstu līdz vidēji augstu grunts­ūdens līmeni, bet vēlams, lai gruntsūdens būtu tekošs. Vie­tās, kur ir stāvošs, uzpludināts ūdens, melnalksnis neaugs vai izaugs slimīgs, kokā ieviesīsies sakņu un stumbra trupe.

13

vasara

praktIskI padOmIApse un hibrīdapse vislabāk

augs labās līdz ļoti bagātās aug­snēs ar vidēji augstu līdz vidēji zemam gruntsūdens līmeni, augsne var būt ar māla piejau­kumu vai pat māls.

Saldais ķirsis labi augs bagā­tās līdz ļoti bagātās augsnēs ar vidēji augstu gruntsūdens lī­meni (vidēji tāpat kā ozolam). Augsnes skābumam būtu jābūt tuvu neitrālam. Šeit jāsaka, ka saldo ķirsi var droši stādīt re­publikas dienvidrietumu rajo­nos (Kuldīgas, Talsu, Tukuma rajona dienvidu daļā, Liepājas

rajonā, Ventspils, Saldus un Dobeles rajonos), jo šeit ir pieejams attiecīgs stādmate­riāls. Republikas vidus daļā un ziemeļdaļā zinātniekiem vēl jāpastrādā un jāpārbauda dažu saldā ķirša provenienču atbils­tība bargākiem klimatiskiem apstākļiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu ierīkot lielas sal­dā ķirša plantācijas republikas ziemeļu rajonos ar Kurzemes izcelsmes stādmateriālu. Pie­redze rāda, ka šādiem stādiem ir vāja ziemcietība un tie ļoti cieš bargās ziemās, it sevišķi, ja stiprs sals vērojams marta mēnesī.

kārkLu kLŪDZiņu PLantācijaS

Kārklu klūdziņu plantācijām visbiežāk izmanto klūdziņu kārklu, sarkano kārklu, vilnaino kārklu u.c. šķirnes, kuras iespē­jams pielietot dažādu pinumu izgatavošanai. Plantāciju ierī­košanas biezums – līdz pat 125 tūkst. stādu uz 1 ha. Klūdziņu kārklu plantācijas nepieciešams katru gadu apgriezt, lai iegūtu pēc iespējas vairāk klūgu no 1 ha. Peļņa atkarīga no pārdotās produkcijas (dažādi pinumi) daudzuma.

ZiEmaSSVĒtku kOciņu PLantācijaS

Tās parasti veido samērā bie­zas – no 4500 līdz pat 10 000 kociņu uz 1 ha. Ieteicamākās šķirnes – baltegles (Korejas bal­tegle, Balzāma baltegle, Garzvī­ņu balzāma baltegle), asā egle u.c. skujkoku šķirnes. Pēc LVMI „Silava” pētījuma Ziemassvētku kociņu plantācijas ierīkošanas izdevumi atmaksājas 7­8 gadu laikā. Ienākumus var sākt iegūt sākot no 4.−5. gada pēc plan­tācijas ierīkošanas, bet pārrēķi­not uz visu audzēšanas periodu (7−9 gadi) iespējams iegūt peļņu ap 1400­2200 Ls no 1 ha.

tEhniSkO iZEjViELu PLantācijaS

No tehnisko izejvielu plantā­cijām pašreiz Latvijā ierīkotas tiek vienīgi smilšērkšķu, kārklu klūdziņu un Ziemassvētku ko­ciņu plantācijas.

Smilšērkšķu plantācijas veido samērā retas – ap 1250 stādu (stādīšanas shēma (2x4 m) uz 1 hektāra. Vīrišķo un sievišķo augu attiecībai jābūt 1: 8, lai nodrošinātu normālas ražas. Izveidotas selekcionētas šķir­nes, piemēram – “Botaņičeskaja Ļubiteļskaja”, “Podarok Sadu”,

“Lučistaja”, “Otradnaja”, “ Mos­kvička”, “Botaņičeskaja” u.c. Pēc A. Brūveļa atziņām, plantācijas ierīkošana atmaksājas 5. gadā pēc stādīšanas, bet sākot ar 6. gadu dod peļņu ap Ls 1500 no 1 hektāra ik gadus.

Pēdējā laikā samērā populā­ras kļuvušas pīlādžu plantācijas. Pīlādžu plantāciju biezība ir ap 500 un vairāk kociņu uz 1 ha. Tie spēj piemēroties gandrīz jeb kuriem augšanas apstākļiem. Piemērotākās ir mitras, trūdvie­lām bagātas augsnes. Ir selekcio­nētas samērā daudz ēdamo pī lā­džu šķirnes, piemēram, „Alaja Krupnaja”, „Burka”, „Businka”,

„De sertnaja”, „Granatnaja”, „Con ­zenta”, „Likjornaja”, „Saharnaja”, vietējās selekcionētās pīlādžu šķirnes, piemēram, „Pūres Nr. 1” u.c. Pēc I. Drudzes atzinuma, at­sevišķu pīlādžu šķirņu ražība var svārstīties no 50 līdz pat 100 kg ogu no 1 koka.

Gan kā tehniskās izejvielas (dabīgas krāsvielas ražošanai), gan kā ārstniecības augu plan­tācijas var stādīt parasto irbeni (Viburnum opulus). Pēdējos ga­dos selekcionētas daudzas šķir­nes – „Otbornaja iz Ļeņingrada”, „Souzga”, „Uļgeņ”, „Krasnaja grozdj” u.c. Plantācijas ierīko irdenās, bagātās augsnēs ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju, ap 800 krūmu uz 1 ha ( 3x4 m).

Pasaulē iecienītas ir korinšu (Amalanchier arborescens, Ala­evis u.c) un šo sugu šķirņu plan­tācijas. Vislielākās komerciālās korinšu plantācijas ir Kanādā, arī ASV. Iecienītas šķirnes ir „Ataglow”, „Ballerina”, „Bluff”, „Buffalo” u.c. Parasti plantācijās stāda no 400­800 krūmu uz ha, atkarībā no šķirnes izmēriem. Latvijā pagaidām vēl nav piere­dzes irbeņu plantāciju ierīko šanā.

Bagātīgi ziedošas koku (pa­rastā liepa, saldais ķirsis, kļava u.c.) un krūmu ( kārkli, vītoli u.c.) sugas, kuras izmantojamas kā nektāra avots dravniecībā, vis­biežāk stāda gan kā rindu vai joslu stādījumus, gan kā piemis­trojumu cieto lapu koku (ozols, osis) audzēs.

Lazdu riekstu plantācijas pa­rasti tiek veidotas kā vējlauzēju aizsargstādījumi, kuri reizē kalpo arī riekstu ieguvei. Lazdu plan­tāciju ierīkošanas biezība – ap 500 ­ 600 krūmu uz 1 ha, stādīša­nas attālumi – 5x5 m līdz 4x4 m.

Visi minētie stādījumi, kuri kalpo kā atsevišķu mērķu plan­tācijas (tehnisko izejvielu, nektā­raugu utt.), var kalpot vairākiem mērķiem, tos attiecīgi saistot sa­vā starpā.

Visā pasaulē pašlaik populā­ras ir daudzmērķu plantācijas, kas vienlaicīgi sniedz ienāku­mus un labumus dažādos vei­dos. Konsultācijas un ieteiku­mus jums var sniegt LVMI Si­lava zinātnieki: M. Daugaviete, D.Lazdiņa, K.Liepiņš, M. Zeps u.c. Plašāka informācija: www.silava.lv.

Mudrīte Daugaviete,LVMI „Silava”

vadošā pētniece

Hibrīdapses plantācija saimniecībā „Gaiļi”, ierīkota 90-to gadu beigās, koki jau sasnieguši ievērojamas dimensijas

14

vasara

nO pIeredzes pūra

Vasara ir tas laiks, kad jāuzkrāj saules gaisma un vitamīni visam turpmākajam gadam. Saulīti, pēc zinātāju domām, vislabāk baudīt jūras malā, bet ekoloģiski tīrus vitamīnus jāmeklē mežā, jo meža ogas ir visbagātīgākā vese­lības krātuve. Bet ko darīt, ja ar acīm šķiet, ka vēl ēstu un ēstu, bet vēders vairs neņem pretī? Vienu daļu, protams, var ievie­tot saldētavā un arī ziemā baudīt svaigā veidā. Taču arī saldētavas nav bezgalīgi lielas. Protams, tad jāķeras pie ievārījumu, džemu, biezeņu, vienā vārdā – zaptes – vārīšanas.

Vienkāršās receptes zina katra mājasmāte – ogas katlā, pieber cukuru un vāra. Ja grib mazāk saldu, daļu cukura aizstāj ar ie­vārījumu cukuru – būs tikpat biezs, turklāt vēl nepelēs. Ja grib viendabīgu masu, vāra uzreiz no sākuma līdz beigām, ja vēlas iecukurotas ogas, vārīšanu veic pamazām, vairāku dienu garu­mā. Bet varbūt var paeksperi­mentēt un pamēģināt ko neie­rastāku? Šajā rakstā esmu apko­pojusi interesantākās receptes gan no interneta, gan kulinārijas grāmatām. Esmu izmantoju­si arī savas un savu draudzeņu „pārbaudītās vērtības”. Varbūt arī jums no tā kas noder!

aVEnES un mELLEnES

Tās ir meža veltes, kas mūs iepriecina jūlijā. Bez parastā ave­ņu džema, kuru ļoti daudzi at­zīst par savu mīļāko ievārījumu, avenes var vārīt kombinācijā ar citām ogām – mellenēm (tie­šām ļoti garšīgi!) un zilenēm (uz 1 kg ogu – 0,5 kg cukura), ogu attiecība pēc paša izvēles. Man no bērnības visas slimošanas reizes saistās ar aveņu­upeņu ievārījumu. Abu šo ogu sviedrē­jošās īpašības pazemina tempe­ratūru. Šāds džems ir bagātīgs C vitamīna avots. Meža avenes var vārīt arī kopā ar dārza ērkšķo­gām. Aveņu aromāts, protams,

OGaS. OGaS? OGaS!!!būs mazāk izteikts, bet nebūs arī asās ērkšķogu garšas, kas ne visiem patīk. Eksotiski izklausās aveņu­apelsīnu (0,5 kg apelsīnu, 0,7 kg aveņu, 1,2 kg cukura), kā arī aveņu­kokosriekstu ievārī­jums (1kg aveņu, 1 iepakojums ievārījuma cukura „1+3”, kokos­riekstu pārslas pēc garšas).

Mellenes man vislabāk garšo, ja tās vārītas bez cukura. Šāds ievārījums gan ir šķidrs, to pa­rasti pilda pudelēs un cukuru pievieno tikai pirms ēšanas. Bet vai kādreiz esat garšojuši mel­leņu „vīriešu zapti”? Uz 1,5 kg melleņu ņem 0,5 kg skābu ābo­lu, 0,5 kg sīpolu, 0,5 kg cukura, 0,5 l etiķa, 1 ēdamkaroti sinepju, 1 tējkaroti malta muskatrieksta un 0,5 tējkarotes smaržīgo pipa­ru. Šāds džems jāvāra apmēram 75 minūtes: iesākumā uz ātras uguns, pēc tam uz lēnas. To lie­to kā piedevu gaļas ēdieniem. Mellenes var vārīt arī dzērveņu vai jāņogu sulā (līdzīgi kā ze­menes). No 3 glāzēm skābo ogu iegūst sulu, pagatavo no tās sīru­pu un šajā sīrupā minūtes četr­desmit vāra 1 kg melleņu. In­teresanti izklausās arī melleņu­ābolu povidla (0,5 kg melleņu, 0,5 kg ābolu, 0,6 kg cukura). Ja vēlas viendabīgas konsistences masu, izsautētus ābolus izberž caur sietu, bet mellenes pirms vārīšanas saspaida. No sākuma masu vāra bez cukura, kamēr tās tilpums samazinājies par ¼ daļu, tad pievieno cukuru un turpina vārīt līdz bieza krējuma konsistencei.

Kazenes gatavo līdzīgi ave­nēm, var vārīt arī abas kopā.

brŪkLEnES

Vasaras nogalē nogatavojas brūklenes. Ja ogas vāra vienas pašas, iegūtā masa ir ar ļoti spē­cīgu garšu, to lielākoties lieto kā piedevu pie gaļas ēdieniem. Populārāks ir brūkleņu­ābolu ievārījums, un arī tas ziemai labi uzglabājas bez cukura. Ma­na bijusī kolēģe Guna gatavo

fantastiski garšīgu „veco laiku brūkleņu zapti”. Šim ievārīju­mam ņem vienādās attiecībās plūmes, bumbierus, ābolus un brūklenes. Cukuru liek pēc gar­šas. Ja garša atbilst vēlmēm, bet ievārījums pašķidrs, pievieno želejcukuru. Bagātākai garšas buķetei var piebērt arī krustnag­liņas un kanēli. Ne katrs zina, ka no brūklenēm var gatavot arī že­leju. Ņem 1 l izspiestās sulas, tai pievieno aptuveni 0,8 kg cukura un maisa, kamēr cukurs izkusis. Ja ogas ļoti gatavas, daļu cukura var aizstāt ar želejcukuru. Bet, ja nesarec, arī iegūtais sīrups ir vienkārši fantastisks – zinu no pieredzes! Interesanti izklausās arī brūkleņu-burkānu ievārī-jums (uz 1 kg brūkleņu – 2­3 burkāni, 1,3 kg cukura un 0,5 l ūdens). Pagatavotajā sīrupā ogas vāra 20­25 minūtes, tad pievie­no sagrieztus burkānus, vāra, kamēr tie mīksti. Burkānu vietā var ņemt arī kabačus vai ķirbjus. Specifiska garša ir brūkleņu un kadiķogu ievārījumam. Uz ki­logramu ogu maisījuma vajag 850 g cukura. Pirms vārīšanas ogas ieteicams samalt, apbērt ar cukuru un ļaut atsuloties. Tad masu uzvāra, pilda sterilizētās burkās un pasterizē 100 grādu temperatūrā – 0,5 l burkas 10 minūtes, litra burkas – 15 mi­nūtes.

PīLāDžOGaS

Rudens pusē fantastiski skais­tas nogatavojas arī pīlādžogas, bet ne visi zina, ko ar tām iesākt, jo kuram gan noslēpums, ka pī­lādžogas ir rūgtas. Bet Gunas ga­tavotais pīlādžu ievārījums ne­maz nav rūgts, un to viņa panāk, ogas pirms vārīšanas 24 stundas mērcējot aukstā ūdenī un pēc tam vēl uz vairākām stundām ievietojot saldētavā (literatūrā ir atrodams arī alternatīvs vari­ants – ogas pirms pagatavošanas blanšē verdošā sālsūdenī). No saldētavas izņemtās ogas uzreiz ber vārošā cukura sīrupā. Šādu ievārījumu vāra vairākas dienas: uzvāra, ļauj atdzist, kad saimnie­cei brīvs brīdis, uzvāra atkal, un tā, kamēr sīrups biezs un ogas iecukurojušās. Pēc patikas var pievienot arī citrona sulu un kanēli. Ja vēlas pīlādžu aromātu mīkstināt, tos var vārīt kopā ar āboliem vai bumbieriem, ekso­tisks izklausās pīlādžu­meloņu ievārījums.

mELnā PLŪŠkOka OGaS

Reti kurš ir garšojis un kur nu vēl pats gatavojis melno plūš­koka ogu želeju. Visus cilvēkus varot iedalīt 2 grupās – vieni par šo izstrādājumu ir sajūsmā, taču otri visai asās un specifiskās gar­šas dēļ no tā izvairās. Pamēģiniet un nosakiet, pie kuras kategori­jas piederat jūs! To gatavo tāpat kā brūkleņu želeju, tikai skābu­mam varbūt noderēs citrona su­la vai citronskābe.

(Turpinājums 14. lpp.)

15

vasara

par medībām un meža dzīvnIekIem

Jāatceras, ka melnā plūškoka augļi ļoti labi stiprina imūnsis­tēmu!

DZĒrVEnESPēdējā dabas dāvana nogata­

vojas purvos, un tā ir dzērvene. Lielākoties tās mēs visi ziemai uzglabājam svaigā veidā, vien­kārši aplietas ar aukstu ūdeni, bet var vārīt arī ievārījumu – gan dzērvenes tīrā veidā, gan kombi­nējot ar āboliem, bumbieriem,

Medību infrastruktūra (me­dību torņi, dzīvnieku baro t a­vas, tilti, laipas, šaušanas sti ­dziņas, dzīvnieku piebarošanas lauciņi) nepieciešama, lai no­drošinātu drošu medību saim­niecības organizēšanu, kā arī veiktu dzīvnieku piebarošanu.

2013. gadā AS „Latvijas valsts meži” (LVM) ir izveidoti vienoti medību infrastruktū­ras ierīkošanas noteikumi, kas turpmāk izslēgs interpretācijas iespējas Medību tiesību nomas (MTN) līgumu administrēšanā.

Ieviešot nosacījumus prak­sē, ir noteikta šāda turpmākā rīcība:

• tiks izsūtīta vēstule – pazi­ņojums par medību infrastruk­tūras ierīkošanas nosacījumiem (pielikumā nosacījumi un vie­nošanās paraugi);

• vienošanās pie MTN līgu­ma par medību infrastruktū­ras ierīkošanas nosacījumiem;

• vienošanās pie MTN līgu­ma par dzīvnieku piebaroša­nas lauciņiem;

• mednieki veic barotavu iz ­vērtēšanu atbilstoši nosacīju­miem un informāciju iesniedz LVM;

• mednieki veic medību tor­ņu izvērtēšanu atbilstoši no­sacījumiem un, ja iespējams, neatbilstošos pārceļ;

• barotavu un piebarošanas lauciņu inventarizācija;

• tiek izsūtīta informatīva vēs­tule ar mikroliegumu shēmu un cita veida nomu shēmu;

• uzskatāma materiāla izvei­de par medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumiem.

Vienotu nosacījumu izveide dod ieguvumu gan LVM, gan

izveidoti medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumi

nošanos ar LVM. Ārpus esošā gada cirsmām apšu pārdošanai piemēro „Procedūru malkas pārdošanai iedzīvotāju pašpatē­riņam”. Ciršanai izvērtē kokus ar zemāku koksnes kvalitāti. Zvēru piebarošanai aizliegts cirst apses, kuru diametrs lielāks par 50 cm, kā arī uz 1 ha cērt ne vairāk kā 5 apses.

Medību infrastruktūras ie­

rīkošanas noteikumi un cita plašāka informācija atrodama LVM mājas lapā www.lvm.lv sadaļā Profesionāļiem.

Informācija sagatavota sa­darbībā ar LVM. Attēli no www.lvm.lv.

Gunta Priedcēlāja,MKPC Zemgales nodaļas

mežsaimniecības konsultante

Nepareizi izvietots stāvtornis dzinēju medībām

Pareizi izvietots stāvtornis dzinēju medībām

brūklenēm. Bet varbūt vēlaties pamēģināt dzērveņu­riekstu ievārījumu? Uz 1 kg dzērveņu ņem 200 g lazdu riekstu vai val­riekstu, 1,4 kg cukura un 2 glā­zes ūdens riekstu blanšēšanai. Vispirms 20­25 minūtes ūdenī vāra riekstus, sietā notecina, tad

pašiem medniekiem. Mežau­dzēs tiks samazināti postījumu riski (piemēram, barotavas ne­atradīsies jaunaudzēs), tātad nebūs prasības pret mednie­kiem par zaudējumu atlīdzi­nāšanu. LVM saudzēs medību infrastruktūru, kura ierīkota atbilstoši nosacījumiem, kā arī neapmežos piebarošanas lau­ciņus, kuri būs saskaņoti un par kuriem būs parakstīta vie­nošanās.

Lai izveidotu medību in­frastruktūras objektus, ir ne­pieciešami koki būvniecībai. LVM tos atļauj izmantot tikai reģistrēta medību iecirkņa te ­ri torijā un tikai tiem medību tiesību lietotājiem (MTL), kas me­dību tiesības nomā no LVM. Iesniegumus koku pārdošanai mežsaimniecības pieņem reizi gadā.

Kokus medību infrastruk­tūras būvniecībai ar caurmēru 1,3 m augstumā no sakņu kak­la mazāku par 10 cm (sausiem kokiem mazāku par 14 cm) atļauts izmantot bez maksas, ja ir veikta saskaņošana ar at­tiecīgā meža iecirkņa vadītāju. Bet, ja medību infrastruktūras būvniecībai paredzēts izman­tot kokus, kas 1,3 m augstumā no sakņu kakla ir lielāki par 10 cm (sausiem kokiem virs 14 cm), tad šos kokus pārdod pēc ikgadēji noteiktā cenrāža. Cenrādis, kā arī iesnieguma paraugs atrodams LVM mājas lapā.

Zvēru piebarošanai LVM ap ­saimniekotajos mežos ir iespē­jams nocirst apses. Ja to plāno esošā gada LVM ražošanas cirsmās, tad apses cērt bez mak­sas, balstoties uz rakstisku vie­

kopā ar ogām ber vārošā cu­kura sīrupā. Vāra, kamēr ogas kļūst caurspīdīgas un sīrupā sāk grimt. Dzērvenes der arī kā pie­deva gaļas ēdieniem un rīsiem, makaroniem. Guna gatavo ļoti interesantas garšas dzērveņu mērci („ketčupu”). Dzērvenes tiek samaltas, tām pievieno me­du, mārrutkus, ķiplokus, ingve­ru, vispār – visu, kas nu kurai saimniecei pašai iet pie sirds. Šādu biezeni parasti gatavo tū­lītējai lietošanai, lai maksimāli tiktu saglabāti vitamīni.

Ja vien cilvēkam pavārmāk­sla nav hobijs, diez vai kādam izdosies pagatavot visus iespē­jamo konservu veidus! Turklāt internetā var atrast vēl bezgalīgi daudz citu recepšu. Un tūlīt taču sāksies sēņu sezona (par sēņu receptēm nākamajā „Čiekurā”)! Bet kaut ko no dabas piedāvātā klāsta taču varam saglabāt arī ziemai. Tādēļ – pie darba, saim­nieces!

Alda Velvere,MKPC Dienvidkurzemes nodaļas vadītāja vietniece

(Turpināts no 13. lpp.)

16

vasara

InteresantI

Čiekursinformatīvais izdevums

Čiekurs izdots Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros

Izdevējs: SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov. LV3018Tālr. 63050477, fakss 63050450mkpc@mkpc.llkc.lv; www.mkpc.llkc.lv

Izdevumu iespiešanai sagatavoja SARMĪTE GRUNDŠTEINE, MKPC Informācijas un apmācību daļas vadītājaTālr. 63050477, mob. 29133563, ciekurs@mkpc.llkc.lvMāksliniece – D. BrinkmaneDruka – SIA Microdot

meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļas

Sia LLkc meža konsultāciju pakalpojumu centrsRīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov. LV3018 Tālr. 63050477, fakss 63022264 mkpc@mkpc.llkc.lv www.mkpc.llkc.lv

mkPc nodaļa biroji Vārds, uzvārds tālrunis

Cēsu nodaļaCēsu birojs Laila Šestakovska 28323647Siguldas birojs Laila Šestakovska 28323647

Dienvidkurzemes nodaļaLiepājas birojs Uldis Šēnbergs 63491241, 29285111Saldus birojs Alda Velvere 63824065, 20222041

Dienvidlatgales nodaļaKrāslavas birojs Jānis Dzalbs 65620019, 26459513Daugavpils birojs Toms Vaitkevičs 25468419

Limbažu nodaļa Limbažu birojs Jānis Zvaigzne 64022679, 28307178Ludzas nodaļa Ludzas birojs Ludvigs Karvelis 65722009, 29411165Madonas nodaļa Madonas birojs Mairita Bondare 64822528, 28381176Preiļu nodaļa Preiļu birojs Astrīda Rudzīte 65381781, 26410476Rēzeknes nodaļa Rēzeknes birojs Jolanta Latišenko 28692818Rīgas reģionālā nodaļa Iecavas birojs Agris Kauliņš 26498315

Sēlijas nodaļaJēkabpils birojs Jānis Sēlis 26465432Aizkraukles birojs Jekaterina Blaua 65122579, 26534704

Zemgales nodaļaJelgavas birojs Sergejs Repņikovs 29283108Dobeles birojs Sergejs Repņikovs 29283108

Ziemeļaustrumu nodaļaGulbenes birojs Linda Vladimirova 64474022, 26314426Balvu birojs Linda Vladimirova 26314426

Ziemeļkurzemes nodaļaKuldīgas birojs Valdis Usne 26438175Talsu birojs Valdis Usne 26438175

Ziemeļvidzemes nodaļa Valmieras birojs Andris Vīrs 64250210, 26108426

Apmācību centrs “Pakalnieši”Madonas novads, Vestienas pagasts

Danuta Kiopa 64828108, 26141853

Čiekura

jaunumi mežu apsaimniekošanā

Darījumu līgums – formalitāte vai glābšanas riņķis? Praktiski padomi rudens darbos

nākamajā numurā

„Lauksaimniecībā neizmantoto zemju ap­mežošana.” Tajā meža ieaudzēšana apska­tīta plašāk − kā telpas elementa veidoša­nās un iekļaušanās esošajā dabas apstākļu mozaīkā.

Drukātā formā tas būs pieejams PDF de­monstrējumu teritorijās, MKPC birojos un se­mināros, elektroniski – PDF un MKPC mājas lapās www.pdf.lv un www.mkpc.llkc.lv.

Izmaiņas normatīvajos do­kumentos paredz, ka no 2015.gada 1. janvāra 0,5 ha un lie­lākas platības, uz kurām ir iz­veidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5m un kurās mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par me­žaudzes minimālo šķērslauku­mu, būs Meža likuma objekti. Tas nozīmē, ka lauksaimnie­cībā neizmantojamo zemju īpašniekam jāpieņem kāds no lēmumiem: (1) ieaudzēt me­žaudzi; (2) ieaudzēt plantāciju mežu; (3) ierīkot enerģētiskās koksnes plantāciju; (4) atstāt visu pa vecam.

Ja šobrīd par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi jāmaksā nekustamā īpašu­ma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā, tad pēc platības un do­kumentu sakārtošanas, saskaņā ar 2003.gada 11.februāra MK noteikumiem Nr.76 “Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aiz­ņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes”, jūs varat pretendēt uz nodokļu atlaidi:

• skuju kokiem − 40 gadu; • cietajiem lapu kokiem − 40

gadu;• mīkstajiem lapu kokiem

(izņemot baltalksni) − 20 gadu;• baltalksnim − 10 gadu.

Lai pārveidotu lauksaimnie­cībā neizmantojamo zemi, pie­mēram, par mežu, ir jādodas uz pašvaldību. Zemes īpašnie­

jaunS infOrmatīVaiS matEriāLS „LaukSaimniEcībā nEiZmantOtO ZEmju aPmEžOŠana”

ko darīt ar lauksaimniecībā neizmantotu zemi?

kam jāpārliecinās, vai plānoto darbību konkrētajā teritorijā neierobežo normatīvie akti: konkrētās pašvaldības teritori­jas plānojums vai arī aizsargā­jamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie nor­matīvie akti u.c.

Gadījumā, kad aizaugušās platībās ir meliorētas, meža ieaudzēšanai saskaņā ar Me­liorācijas likuma 4.pantu ir nepieciešami tehniskie notei­kumi. Tātad ar iesniegumu un robežplānu, kurā iezīmēta apmežojamā zeme, jādodas uz tuvāko Valsts SIA „Zemko­pības ministrijas nekustamie īpašumi”. Kontaktinformācija atrodama www.zmni.lv.

Pēc iepriekšminēto formali­tāšu sakārošanas var sākt ieau­dzēt mežu vai plantāciju mežu. Ar ko tie atšķiras?

Kā rīkoties, ja lauksaimniecī-bas zeme ir dabiski aizaugusi?

Var uzaicināt meža inventari­zācijas veicēju. Ja audze atbildīs meža definīcijai (mežs – ekosis­tēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas

ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vai­naga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platī­bas), tad meža inventarizācijas veicējs reizē ar inventarizāciju

mežniecībā iesniegs pietei­kumu zemes lietošanas veidu maiņai, kurš pēc pārbaudes tiks iesniegts VZD izmaiņu izdarī­šanai īpašuma robežplānos.

Rita Daščiora,MKPC Rīgas reģionālās nodaļas mežsaimniecības konsultante

koku skaits t.gab/ha meža ieaudzēšana Plantāciju mežsPriede 3000 Ne mazāk kā 1000Egle, bērzs, melnalksnis un apse 2000 800Baltalksnis 2000 500Pārējās sugas Nav ierobežots 500

cirtmets gados Saskaņā ar Meža likuma 9. pantu /101,81,71,41/ Neattiecas meža likuma 9. pants

Pasaules Da bas Fonds sa darb ībā ar WWF un LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu cen­tru (MKPC) izdevis in formatīvu mate­riālu zemes un me ža īpašniekiem