Vides parskats FINAL - Lielvārdes novadslielvarde.lv/images/extrainfo/6634021/attach/... · 2016-07-08 · • Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (apstiprināts

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017. gadam

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

V IDES PĀ RS KA TS

Attēlā: Lobes ūdensdzirnavas

IZSTRĀD ĀJA: „NK KONS ULTĀC IJU BIROJS”

2011.GAD S

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. - 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K A I S I E T E K M E S U Z V I D I N O V Ē R T Ē J U M S

2

Saturs

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017. gadam ..................................................................... 1

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ................................................................................................... 1

Saturs ............................................................................................................................................................ 2

Izmantotie saīsinājumi .................................................................................................................................. 4

Ievads ........................................................................................................................................................... 5

1. Plānošanas dokumenta mērķi un kopsavilkums, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem .................. 6

1.1. Lielvārdes novada attīstības programmas mērķi un kopsavilkums .......................................................... 6

1.2. Lielvārdes novada attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem .......................... 6

2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti ... 13

3. Situācijas analīze ...................................................................................................................................... 15

3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts ................................................................................................................. 15

3.1.1. Klimats .............................................................................................................................................. 15

3.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve ............................................................................................................................ 15

3.1.3. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ................................................................................................ 15

3.1.4. Meži .................................................................................................................................................. 16

3.1.5. Virszemes ūdeņi un purvi ................................................................................................................. 16

3.1.6. Derīgie izrakteņi ................................................................................................................................ 17

3.1.7. Aizsargājamas dabas teritorijas ........................................................................................................ 18

3.1.8. Dabas un kultūras pieminekļi............................................................................................................ 20

3.1.9. Ainavas .............................................................................................................................................. 20

3.2. Vides kvalitāte ......................................................................................................................................... 20

3.2.1. Gaisa kvalitāte................................................................................................................................... 20

3.2.2. Ūdens apgāde un kvalitāte ............................................................................................................... 21

3.2.3. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana................................................................................................ 23

3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................. 25

3.2.5. Vides riski .......................................................................................................................................... 25

3.2.6. Trokšņi .............................................................................................................................................. 28

3.2.7. Sabiedrības drošība........................................................................................................................... 28

4. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots ............................................................. 29

5.Vides stāvoklis teritorijās, kuras var ietekmēt plānošanas dokuments ...................................................... 30

5.1. Ar transporta un tehnisko infrastruktūru saistītās teritorijas ................................................................. 30

5.2. Ar komunālajiem pakalpojumiem saistītas teritorijas ............................................................................ 31

5.3. Lauksaimniecības teritorijas.................................................................................................................... 32

5.4. Ar tūrisma attīstību saistītās teritorijas ................................................................................................... 32

6. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas ............................................................................... 34

7. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības mērķi ....................................... 36

8. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ............................................ 38


3

8.1. Tiešās un netiešās ietekmes .................................................................................................................... 38

8.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes ........................................................................................... 38

8.3. Pastāvīgās ietekmes ................................................................................................................................ 39

8.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkums .......................................................................................... 39

9. Risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai................................................................... 41

10. Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums ..................................................................................... 42

11. Iespējamie kompensēšanas mehānismi .................................................................................................. 43

12. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums .......................................................................... 44

13. Paredzētie pasākumi monitoringa nodrošināšanai ................................................................................. 45

14. Kopsavilkums ......................................................................................................................................... 47

15. Izmantotā literatūra ............................................................................................................................... 49

PIELIKUMI .................................................................................................................................................... 52


4

Izmantotie saīsinājumi

BSP-5 bioloģiskā skābekļa patēriņš

ES Eiropas Savienība

CO2 oglekļa dioksīds

CO oglekļa oksīds

dB decibels

dnn diennakts

h stunda

ha hektārs

HES hidroelektrostacija

ĪADT īpaši aizsargājama dabas teritorija

kg kilograms

ĶSP ķīmiskā skābekļa patēriņš

l litrs

LR Latvijas Republika

LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

m metrs

m/s metri sekundē

MK Ministru kabinets

NAI notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Nkop kopējais slāpeklis

NOP noturīgie organiskie piesārņotāji

NOx slāpekļa oksīds (-i)

NVO nevalstiskā(-s) organizācija(-s)

Pkop kopējais fosfors

SAP sadzīves atkritumu poligons

sek sekunde

SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SO2 sēra dioksīds

SVAV sintētiskās virsmas aktīvās vielas

SVID analīzes matrica (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi)

t tonna

tūkst. tūkstotis

VAS valsts akciju sabiedrība

VI Veselības inspekcija

Vjl virs jūras līmeņa

VZD Valsts zemes dienests

VVD Valsts vides dienests


5

Ievads

Vides pārskats ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros „Lielvārdes novada attīstības programmas 2011. – 2017.gadam” (turpmāk tekstā attīstības programma) izstrādes laikā ar mērķi novērtēt šī plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2009.gada 1.jūlijā ir izveidots Lielvārdes novads, tajā apvienojot agrāko Lielvārdes novadu, Lēdmanes pagastu un Jumpravas pagastu. Katrai no šīm pašvaldībām ir izstrādāta attīstības programma, taču apvienojoties vienā novadā, ir jābūt izstrādātai jaunai attīstības programmai visam novadam. Vienlaicīgi, pēdējo gadu laikā valsts un starptautiskajā mērogā notikušās izmaiņas gan sociālajos, gan ekonomikas aspektos nosaka nepieciešamību izstrādāt novada attīstības programmu atbilstoši dominējošām attīstības tendencēm un saskaņā ar teritorijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības virzieniem.

Lielvārdes novada attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3 lēmumu Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”, kā arī ar Lielvārdes novada domes 2011.gada 26.janvāra sēdes Nr.1. lēmumu Nr.39 „Par grozījumiem Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3. lēmumā Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”.

Attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas sastāv no esošās situācijas un SVID analīzes, stratēģijas un investīcijas plāna daļām. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novēŗtējuma procesā sagatavotais Vides pārskats ir „Lielvārdes novada attīstības programmas 2011. – 2017.gadam” sastāvdaļa.

Vides pārskatu sagatavoja SIA “NK konsultācijas birojs” saskaņā ar LR likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un LR MK 2004.gada 23. marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Vides pārskatā analizēts esošais vides stāvoklis Lielvārdes novadā un plānošanas dokumenta nozīme vides problēmu risināšanā. Plānošanas dokumenta analīze parādīja, ka attīstības programmā piedāvātie risinājumi nākotnē var dot pozitīvu ieguldījumu novada attīstībā, vienlaikus novēršot esošās vides problēmas. Plānošanas dokumentā ir meklēts kompromiss starp novada ekonomisko izaugsmi un vides aizsardzības prasībām.


6

1. Plānošanas dokumenta mērķi un kopsavilkums, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

1.1. Lielvārdes novada attīstības programmas mērķi un kopsavilkums

Attīstības programmas mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Lielvārdes novada attīstību, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības. „Attīstība” šajā plānošanas dokumentā ir saprotama kā kvalitātes jēdziens, kas ietver idejas un risinājumus turpmākai novada izaugsmei, vienlaicīgi nodrošinot līdzsvaru starp sociāliem, ekonomikas un vides aspektiem.

Attīstības programmas uzdevumi ir sekmēt koordinētu un sabalansētu rīcību kopumu, kas nodrošina racionālu finanšu līdzekļu izmantošanu un to koncentrēšanu izvirzīto attīstības mērķu sasniegšanai. Attīstības programma ir stratēģisks dokuments, kas nosaka būtiskākos novada attīstības virzienus un rīcības.

Attīstības programma sastāv no šādām daļām:

▪ 1.daļa – Esošās situācijas un SVID analīze:

· Esošās situācijas analīze raksturo novada dabas un cilvēkresursus, apskata

tautsaimniecību, infrastruktūru, vides stāvokli, izglītības, kultūras un publiskās pārvaldes

jomas.

· SVID analīze apskata novada stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.

▪ 2.daļa – Stratēģiskā daļa:

· Sadaļa „Resursi un specializācija” identificē novada unikālos resursus, kā arī specializāciju,

kas raksturo novadu 2010.gadā un uz kādu novads tiecas 2030.gadā.

· Vīzija ilustrē attīstības mērķi, uz ko tiecas Lielvārdes novads.

· Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti

identificē novada attīstības prioritātes ilgtermiņā (2030.gads) un vidējā termiņā. Šajā

sadaļā uzstādīti arī attīstības kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi.

· Investīciju plānā uzskaitīti visi pašvaldības attīstības projekti, kas ar pašvaldības lēmumu

tiks uzsākti vaijau tiek realizēti, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, mērķus

un rīcības virzienus.

· Rīcības plānā uzskaitītas projektu idejas, ko pašvaldība ir iecerējusi realizēt.

Stratēģiskajā daļā analizēta arī attīstības programmas saskaņotība ar citiem plānošanas dokumentiem, rīcības virzienu ietekme uz vidi, aprakstīts programmas izstrādes process, kā arī aprakstīts veids, kā tiks ieviesta un uzraudzīta programma.

▪ Pielikumi. Informatīvi materiāli, kas kalpo kā attīstības programmu papildinošs, informatīvs

materiāls.

Lielvārdes novada attīstības programmas stratēģiskā daļa un investīcijas plāns ir izstrādāts vidējam termiņam no 2011.gada līdz 2017.gadam.

1.2. Lielvārdes novada attīstības programmas saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

Attīstības programmas izstrāde veikta balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem:

LR normatīvie akti (likumi un noteikumi), kas regulē un ir saistoši attīstības plānošanas dokumentu un Vides pārskata

izstrādei:

• LR likums „Par pašvaldībām” (19.05.1994. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (18.12.2008. ar grozījumiem līdz 16.09.2010.);

• LR likums „Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums „Reģionālās attīstības likums” (21.03.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);


7

• LR likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums „Vides aizsardzības likums” (02.11.2006. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.199.3 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR likums “Par piesārņojumu” (15.03.2001. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

• LR MK Noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (22.07.2003. ar grozījumiem līdz 03.07.2007.);

• LR MK Noteikumi Nr. 157 „Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (23.03.2004. ar grozījumiem līdz 10.11.2009.);

• LR MK Noteikumi Nr. 212 „Par dabas liegumiem” (15.06.1999. ar grozījumiem līdz 25.01.2011.);

• LR MK Noteikumi Nr. 83 „Par dabas parkiem” (09.03.1999. ar grozījumiem līdz 25.06.2009.);

• LR MK Noteikumi Nr.131 „Par dendroloģiskajiem stādījumiem” (20.03.2001. ar grozījumiem līdz 25.06.2009.);

• LR MK Noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. (30.06.2009.).

Latvijas attīstības plānošanas dokumenti:

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā);

• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013.gadam (apstiprināts ar Ministra kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564);

• Reģionālās politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.198);

• Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203);

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar MK 2002.gada 15.augusta rīkojumu Nr.436);

• Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 29.10.2007. rīkojumu Nr.669).

Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti:

• Rīgas reģiona attīstības stratēģija 2000.-2020.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2008.gada 22.decembrī);

• Rīgas reģiona attīstības programma 2005-2011.gadam(apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2005.gada 7.janvārī);

• Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005-2025.gadam (apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2007.gada 2. februārī);

• Rīgas plānošanas reģiona inovatīvās attīstības programma 2005-2010.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2005. gada 7.janvārī);

• Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils (projekts).

Lielvārdes novada un blakus esošo novadu attīstības plānošanas dokumenti:

Novadi Teritoriālās vienības Teritorijas plānojumi Attīstības programmas

Apstiprināts Grozījumi Apstiprināta

Lielvārdes novads

Jumpravas pagasts 19.04.2006 - 26.01.2005

Lēdmanes pagasts 14.12.2005 - 16.02.2005

Lielvārdes novads 25.08.2004 26.08.2009 30.10.2002

Ikšķiles novads - 18.10.2006 procesā 1998


8

Novadi Teritoriālās vienības Teritorijas plānojumi Attīstības programmas

Apstiprināts Grozījumi Apstiprināta

Ķeguma novads

Ķeguma novads 15.02.2006 21.12.2009 2009

Birzgales pagasts 28.12.2006 30.04.2009 22.06.2006

Ogres novads

Krapes pagasts 22.11.2006 - 20.01.2011

Ķeipenes pagasts 21.12.2006 - -

Lauberes pagasts 01.06.2006 - -

Madlienas pagasts 12.07.2006 20.05.2009 -

Mazozolu pagasts 30.11.2006 - -

Meņģeles pagasts 26.08.2008 - -

Ogres novads 27.04.2006 12.07.2007 -

Suntažu pagasts 08.02.2006 - -

Taurupes pagasts 25.04.2006 - -

Skrīveru novads - 2006. - -

Avots: Rīgas plānošanas reģions un Skrīveru novada dome

Nozaru attīstības dokumenti (plāni, koncepcijas, pamatnostādnes, programmas un stratēģijas):

Tautsaimniecība un komercdarbība

• „Konkurētspējas un inovācijas ietvara programma 2007.-2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);

• „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes

2010. – 2016. gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.413);

• „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2005.gada 23.marta rīkojumu Nr.188);

• „Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010. – 2015. gadam” (apstiprināta 2010.gada 16.martā);

• „Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013. gadam”(apstiprināta ar

Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);

• „Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes 2004.-2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120).

Izglītība un sports


9

• „Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada

27.septembra rīkojumu Nr.742);

• Koncepcija „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās

izglītības kvalitātes nodrošināšanā”(apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumu

Nr.629);

• „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5);

• „Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada

27.augusta rīkojumu Nr.589);

• „Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.-2018.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada

20.aprīļa rīkojumu Nr.246);

• „Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.631);

• „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2007.gada

23.februāra rīkojumu Nr.111; grozījumi – Ministru kabineta 2009.gada 9.decembra rīkojumu Nr. 832);

• „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.542);

• „Sporta politikas pamatnostādnes 2004. – 2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada

15.septembra rīkojumu Nr.632);

• „Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada

31.oktobra rīkojumu Nr.838);

• Koncepcija „Par valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju iekļaušanu programmā „Valsts aizsardzība,

drošība un integrācija NATO”” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 21.aprīļa rīkojumu Nr.259).

Kultūra

• „Kultūras centru darbības attīstības programma 2009. – 2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2009.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.223);

• „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam „Nacionāla valsts”” (apstiprinātas Ministru kabineta sēdē

2006.gada 18. aprīlī).

Transports un sakari

• „Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. Gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada

12.jūlija rīkojumu Nr.518)

• „Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programma (2000.-2015)” (apstiprināta Transporta

attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes 2002.gada 25.februāra sēdē)

• „Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada

13.aprīļa rīkojumu Nr.209)

• Koncepcija „Platjoslu tīklu attīstības stratēģija 2006. – 2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra rīkojumu Nr.839);


10

• „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.248).

Vides aizsardzība un dabas resursi

• „Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.-2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministra kabineta

2009.gada 11.marta rīkojumu Nr.187);

• „Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 4.februāra

rīkojumu Nr.81 ar grozījumiem, kas pieņemti ar Ministru kabineta 2006.gada 22.decembra rīkojumu Nr.996);

• „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830);

• „Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programma 2007.-2011.gadam”( apstiprināta ar Ministru

kabineta 2007.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.371);

• „Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010. gadam” (apstiprināta ar 2005. gada 6. aprīļa

rīkojumu Nr.220) (dokuments nav aktuāls pēc 3 mēnešiem, atbilstoši MK norādei)

• „Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam” (apstipri-

nāts ar Ministru kabineta 2005.gada 31.marta rīkojumu Nr.206);

• „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam”(apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada

29.decembra rīkojumu Nr.860);

• „Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 31. jūlija

rīkojumu Nr. 517);

• „Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam” (apstiprinātas ar MK 2008.gada 13.oktobra rīkojumu

Nr.613);

• „Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma” (apstiprināta MK 2000.gada 16.maijā, protokols Nr.23,

22§);

• „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa

saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma 2007.-2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta


• „Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006-2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta


• „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa

rīkojumu Nr.273) ;

• „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada

29.decembra rīkojumu Nr.860);

• „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada

1.augusta rīkojumu Nr.571);

• „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta .2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835);


11

• Programma „Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā 2003.-2010.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2003.gada 19.decembra rīkojumu Nr.800);

• „Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes

nodrošināšanai” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.232);

• „Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma

samazināšanai” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.181);

• „Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes

aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (apstiprināta ar Ministra

kabineta 2004.gada 18.marta rīkojumu Nr.163);

• „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2007.gada

20.novembra rīkojumu Nr.718);

• „Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam”(apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr. 558).

Lauku attīstība

• “Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam” (Apstiprināta ar 28.06.2010. Eiropas Komisijas

lēmumu)

• „Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam” (apstiprināts ar MK 2006.gada 17.oktobra

rīkojumu Nr.797)

Veselība

• „Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003);

• Pamatnostādnes „Veselīgs uzturs” 2003. – 2013.gadam (apstiprinātas ar 2003.gada 4.septembra Rīkojumu

Nr.556);

• Pamatnostādnes „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009. – 2014. Gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.468);

• Pamatnostādnes „e-Veselība Latvijā” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta rīkojumu

Nr.560);

• Pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada

18.maija rīkojumu Nr.326).

Sociālā palīdzība un sociālā aprūpe

• Programma „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personām ar garīga rakstura

traucējumiem 2009.- 2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta rīkojumu Nr.157);

• „Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005. – 2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta


• Plāns „Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.jūnija

rīkojumu Nr. 324);


12

• Programma „Vardarbības ģimenē mazināšanai 2008. – 2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta


• „Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta


• „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544);

• „Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2009. –

2011. gadam”(apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 3.septembra rīkojumu Nr.605);

• „Sociālās drošības tīkla stratēģija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 18.augusta rīkojumu Nr. 490).

Sabiedrība un valsts pārvalde

• „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr. 305);

• „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2005. gada 15. Februāra rīkojumu Nr.98);

• „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008. – 2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2008. gada 30. jūnija rīkojumu Nr. 366).

Drošība un sabiedriskā kārtība

• „Nacionālās drošības koncepcija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdēs protokolu Nr.

44).

Attīstības programmes Vides pārskata izstrādes procesā ir ņemti vērā arī ar vides politiku saistītie Eiropas Savienības plānošanas dokumenti (detalizētāku informāciju skatīt Vides pārskata 7.nodaļā):

· Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programma “Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle” (2002) ; · Konvencija par Eiropas dzīvas dabas un dabisko dzivotnu aizsardzibu – Bernes konvencija (1979); · Konvencija par starptautiskas nozimes mitrajiem, ipaši ka udensputnu dzives vidi – Ramsares

konvencija (1971); · Konvencija par biologisko daudzveidibu – Riodežaneiro konvencija (1992); · Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972); · Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (1979) · Eiropas Padomes Direktiva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzivotnu, savvalas faunas un

floras aizsardzibu - Biotopu direktīva (1992).


13

2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti

Vides pārskats ir sagatavots atbilstoši LR 2001.gada 30.maija likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un LR 2004.gada 23.marta MK noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Vides pārskata projekta sagatavošanai ir izmantota:

· Lielvārdes novada domes rīcībā esošā informācija;

· publiski pieejamā informācija un pētījumu rezultāti par vides stāvokli novadā;

· Vides Valsts dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes rīcībā esošā informācija par vides stāvokli Lielvārdes novadā;

· starptautiskajā tīmeklī pieejamie informāciju avoti un datu bāzes, t.sk. VA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dati.

Vides pārskata projekta sagatavošanas procesā organizētas tikšanās ar pašvaldības speciālistiem, valsts un pašvaldību institūciju speciālistiem, iegūstot visu informāciju, kāda nepieciešama šī pārskata izstrādei.

Vides pārskata projekta izstrādē ir izmantoti šādi vides politikas veidošanas un ieviešanas pamatprincipi:

· Alternatīvu izvērtēšanas princips – nepieciešams izvērtēt, kā plānošanas dokumentā paredzētās rīcības un to iespējamās alternatīvas ietekmēs vides resursus un to kvalitāti;

· Atklātības princips – SIVN ir atklāts process, kas paredz interešu grupu un institūciju iesaisti, iedzīvotāju informēšanu, organizējot sabiedrisko apspriešanu un publicējot iegūtos rezultātus;

· Ilgtspējības princips – esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

· Integrācijas princips – SIVN procedūra tika uzsākta vienlaikus ar Attīstības programmas izstrādi, kas nodrošina vides prioritāšu integrēšanu plānošanas dokumentā un ļauj izvairīties no konceptuālām kļūdām. Šādā gadījumā SIVN palīdz veikt piedāvāto rīcības virzienu analīzi un identificēt tās rīcības, kam no vides viedokļa nepieciešama papildus izpēte par to ietekmi;

· Piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību;

· Starppaaudžu taisnīgums – pašreizējai paaudzei ir jāsaglabā vai jāvairo sociālais, dabas un cilvēku radītais kapitāls un jādod nākamajām paaudzēm iespējas attīstīties.

Atbilstoši VPVB prasībām, Vides pārskata projekts komentāru un priekšlikumu sniegšanai tika nosūtīts šādām institūcijām:

· Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei;

· Dabas aizsardzības pārvaldei;

· Veselības inspekcijas atbilstošai struktūrvienībai;

· Rīgas plānošanas reģiona administrācijai;

· Lielvārdes novada pašvaldībai;

· Vides pārraudzības valsts birojam.

Vides pārskata sabiedriskā apspriešana tika organizēta vienlaikus ar Lielvārdes novada attīstības programmas sabiedrisko apspriešanu no 2011.gada 8.aprīļa līdz 20.maijam. Paziņojums par attīstības programmas un Vides pārskata sabiedrisko apspriešanu, t.sk. sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm Jumpravā (10.05.2011.), Lielvārdē (11.05.2011.) un Lēdmanē (12.05.2011.) tika publicēts Lielvārdes novada ziņās un ievietots Lielvārdes novada mājas lapā www.lielvarde.lv, kā arī VPVB mājas lapā www.vpvb.gov.lv.


14

Ar izstrādāto attīstības programmu un Vides pārskatu bija iespējams iepazīties Lielvārdes novada domē,

Jumpravas pagasta pārvaldē, Lēdmanes pagasta pārvaldē, Lielvārdes bibliotēkā, Lāčplēša bibliotēkā, Kaibalas pamatskolā, kā arī Lielvārdes novada mājas lapā – www.lielvarde.lv un Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā

www.vpvb.gov.lv. Pēc attīstības programmas apstiprināšanas, 14 dienu laikā tiks sagatavots un publicēts informatīvs ziņojums par to, kā plānošanas dokumentā ņemti vērā Vides pārskatā iestrādātie ieteikumi. Minētais ziņojums tiks publicēts pašvaldības mājas lapā www.lielvarde.lv.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri, kā arī priekšlikumi tika iestrādāti Vides pārskata gala redakcijā, kas tika iesniegts VPVB atzinuma saņemšanai.


15

3. Situācijas analīze

Lielvārdes novada attīstības programmas ietvaros ir sagatavots detalizēts novada fizioģeogrāfiskais raksturojums, kā arī vides kvalitātes raksturojums (skat. Attīstības programmas I daļas “Esošā situācija un SVID analīze” 2. un 8. nodaļu).

3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts

Šajā sadaļā aprakstīti būtiskākie vides stāvokli raksturojošie elementi.

3.1.1. Klimats

Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas klimatiskajā zonā. Klimats ir raksturojams kā mēreni silts un samērā sauss.

Gada vidējā temperatūra Lielvārdes novadā ir ap 5,6°C, janvārī ap -6,1°C – -1,2°C, jūlijā ap 16°C – 19,4°C. Bezsala periods pie Daugavas ilgst 130 – 140 dienas, veģetācijas periods – 170 – 180 dienas. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ap 600 – 780 mm. Dienu skaits gadā ar nokrišņiem sasniedz 117 – 144. Vairāk nokrišņu ir pagasta ziemeļu daļā, kur ir lielāki virsmas absolūtie augstumi un pauguraināks reljefs.

Ziemā grunts sasalums smilšmālā sasniedz ap 1 m dziļumu, smiltī un mālsmiltī – līdz 1,2 m.

Ledus novada upēs parasti veidojas novembra trešajā nedēļā un iziet marta beigās.

Valdošie vēji ziemā pūš no dienvidiem – dienvidrietumiem, vasarā – no rietumiem un ziemeļrietumiem. Novadā vidējais gada vēja ātrums, salīdzinoši ar Latviju kopumā, ir neliels: -3,4 līdz 3,9 m/s (skatīt pielikumu Nr1.). Stipri vēji (virs 15 m/s) ir 10 – 45 dienas gadā.

3.1.2. Ģeoloģiskā uzbūve

Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas nolaidenuma DA daļā un Lejasdaugavas senlejā. Novada ziemeļu daļa atrodas ap 85 metrus virs jūras līmeņa, pakāpeniski nolaižoties līdz Daugavai novada dienvidu daļā. Daugava šeit atrodas 31 – 33 metrus virs jūras līmeņa.

Lejasdaugavas senleja ir sekla kanjonveida ieleja ar diviem stāviem, no kuriem apakšējo veidojusi Daugava, bet augšējo, vairākus kilometrus plato senleju – liela ledāju kušanas ūdeņu straume, kas šeit plūda ledus laikmeta beigu posmā. Daugavas ielejas augšējā stāva krasta terase Lielvārdes novada pusē ir 6 – 20 metrus augsta, lēzena un neizteikta. Savukārt apakšējā stāva terase ir 10 – 30 metrus augsta, daudzviet veidojot ainaviskus stāvkrastus. Daugavas un tās sāngravu krastos vietām izveidojušies zemi augšdevona Daugavas svītas dolomītu un dolomītmerģeļu atsegumi, Lielvārdes pilsētā pat veidojot izteiksmīgo Rumbiņas ūdenskritumu.

Kvartāra nogulumu kompleksa uzbūve novadā ir sarežģīta un to nosaka nogulumu uzkrāšanās apstākļi un devona iežu virsmas īpatnības. Novada teritoriju klāj kvartāra periodā veidojusies morēna un aluviālie – upju veidotie nogulumi. Daugavas senlejā kvartāra iežu segas biezums nepārsniedz dažus metrus, savukārt novada ziemeļu daļā – 10 – 40 metri.

Zem kvartāra iežiem ieguļ pamatieži, kuru augšpusē atrodas augšdevona Katlešu, Daugavas un Ogres svītu ieži – galvenokārt dolomīti un dolomītmerģeļi, arī karbonātiski māli un smilšakmeņi. Devona pamatiežus novada teritorijā izmanto ūdens resursu un dolomītu ieguvei. Kristāliskais pamatklintājs sastāv no kristāliskiem iežiem, kas ir sašķelti ar daudziem pārrāvumiem.

Lielvārdes novadam samērā specifisks ģeomorfoloģiskais process ir Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgā līmeņa izraisītā Daugavas krastu erozija, kas izpaužas, galvenokārt, Lielvārdes pilsētas austrumu daļā. Šī procesa rezultātā, piemēram, ir noskalota daļa no tādiem vērtīgiem kultūras pieminekļiem kā Dieva kalns un Lielvārdes pilskalns. Mazākām novada upēm ir raksturīgi plūdi, kas atsevišķos gadījumos noved pie plašāku upju palieņu teritoriju applūšanas. Lielāka mēroga plūdi, ko varētu radīt Daugavas pārplūšana, tika novērsti līdz ar Daugavas HES kaskādes izbūvi.

3.1.3. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Lielvārdes novada lauksaimniecībā izmantotās zemes 2010.gada sākumā aizņēma 11 246 ha, kas atbilst 49,9% no novada platības. Šī proporcija ir augstāka kā vidēji valstī – lauksaimniecībā izmantotā zeme aizņem 33,2% no Latvijas platības. Lauksaimniecībā izmantotā zeme novadā ir sadalīta 1 155 lauku blokos.


16

Vislielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars ir aramzemei, kas aizņem 68,3% jeb 7 684,7 ha no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Salīdzinoši mazāk – 20,6% jeb 2 321,2 ha aizņem ganības, 9,2% jeb 1 033,5 ha – pļavas un 1,8% jeb 206,4 ha – augļu dārzi.

Pēdējos gados visā Latvijā novērojama tendence, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme pilnībā netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai. Līdzīgi tas ir arī Lielvārdes novadā, kur no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm lauksaimnieciskajā ražošanā Lēdmanes un Lielvārdes pagastos netiek izmantoti gandrīz 10% no šo zemju platības, bet Jumpravas pagastā – gandrīz 20%. Lauksaimnicībā izmantojamās zemes resursi degradējas novecojošās novadgrāvju un meliorācijas sistēmas dēļ.

3.1.4. Meži

Meži klāj aptuveni 76 km2 (33,8%) novada platības, kas ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (45%). Augstāks mežu

platības īpatsvars ir Jumpravas pagastā (42,2%), kamēr Lēdmanes un Lielvārdes pagastos meži aizņem ap 27 – 30% platības.

Salīdzinoši zemais mežu īpatsvars novadā ir skaidrojams ar salīdzinoši labu augsnes kvalitāti, kuras dēļ agrākās mežu platības laika gaitā pārveidotas par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Novads ir bagāts ar dižkokiem – pēc LVĢMC datiem 22 koki ir valsts aizsargājamie dabas objekti. Novada mežu masīvos atrodas aizsargājamie augi: daudzgadīgā mēnesene, jumstiņu gladiola, augstais gaiļpiesis un dzegužpuķe, kuru atrašanās vietu inventarizācija valsts mežos tiek veikta kopš 2002.gada. Valsts meža inventarizācijas rezultātā ir noteikti trīs mikroliegumi, no tiem viens atrodas Jumpravas pagasta un divi – Lēdmanes pagasta meža teritorijā.

Lielvārdes novada mežos dzīvo arī visi Latvijā sastopamie savvaļas dzīvnieki, tai skaitā arī aizsargājamie. Saskaņā ar Latvijas Sarkano grāmatu aizsargājami ir ūdrs un sermulis, saskaņā ar ES direktīvām un Bernes konvenciju aizsargājami ir vilks, baltais zaķis, ūdrs, meža cauna, lūsis. Apdraudētās un aizsargājamās putnu sugas ir melnais stārķis, mazais ērglis, mednis, meža balodis, vidējais dzenis un zaļā dzilna.

Valsts mežus apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība, Lēdmanes pagastā pašvaldības mežus apsaimnieko SIA “Dēlis”.

3.1.5. Virszemes ūdeņi un purvi

1 058 ha jeb 4,7% no Lielvārdes novada teritorijas atrodas zem ūdens.

Lielākā un ūdeņiem bagātākā upe Daugava plūst gar Lielvārdes novada dienvidu malu 24 kilometrus garā posmā. Daugavu posmā aptuveni līdz Dzelmēm līdz novada dienvidrietumiem uzpludinājis Ķeguma HES dambis. Ķeguma HES atrodas apmēram 5 kilometrus lejpus Lielvārdei. Upes platums pie robežas ar Skrīveru novadu ir ap 330 – 550 m, bet pie Lielvārdes Daugavas platums pārsniedz 1 kilometru. Ūdenskrātuves vidējais dziļums ir 6,3 m. Vidējā Daugavas gada notece pie Lielvārdes ir 20,45 km

3, bet vidējais caurplūdums

– 9 840 m3/s.

Lēdmanes pagasta teritoriju šķērso Ogres, Lobes un Aviekstes upes. Tās plūst pa maz pārveidotām, samērā seklām kanjonveida ielejām ar stāvkrastiem un nelieliem Ogres svītas smilšakmeņu un dolomītu atsegumiem. Ogres upes ieleja ir 100 – 270 metrus plata, 6 – 8 metrus dziļa, pašas upes platums ir 15 – 30 metri. Aprēķinātais Ogres upes 30 dienu minimālais caurplūdums ziemā ir 71 m

3/s, vasarā – 3,19 m

3/s. Uz

upēm izbūvētas hidroelektrostacijas: Aviekstes HES (30 kW), kas kopš 2006.gada nedarbojas un nav sertificēta un Lobes dzirnavu HES (līdz 1 milj. kWh gadā). 2000.gadā, ar pagarinājumu līdz 2005.gadam, bija izsniegta būvatļauja Dzelmes HES izbūvei uz Ogres upes, kas spētu ražot līdz 4 milj. kWh gadā, bet Dzelmes HES izbūve nav realizēta.

Bioloģiskās daudzveidības rādītāji Daugavas baseina upēs ir salīdzinoši mazāki kā citās Latvijas upēs, ko, galvenokārt, nosaka apstāklis, ka hidroelektrostaciju kaskādes būvniecības rezultātā ceļotājzivju sugu migrācija un vairošanās Daugavas baseina lielākajā daļā nav iespējama.

Lielvārdes novadam ir saistoši LR MK 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”, kur par prioritārajiem zivju ūdeņiem ir noteikti šādi upju posmi:

· Daugava – karpveidīgo zivju ūdeņi: no valsts robežas līdz grīvai;

· Ogre – lašveidīgo zivju ūdeņi: no Ērgļiem līdz Ogresgalam.

Lilevārdes novadā oficiālas peldvietas nav izveidotas, bet ir iedzīvotāju un tūristu iecienītas atpūtas vietas pie Daugavas krasta. Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem peldvietu ūdens kvalitātes monitorings bijušajā


17

Ogres rajonā 2009.gadā tika veikts deviņās peldvietās, tai skaitā Lielvārdes novadā – vienā no atpūtas vietām (skatīt 3.1.5. – 1.tabulu).

3.1.5. – 1.tabula

Peldvietu atbilstība ūdens kvalitātes rādītājiem Ogres rajonā

Peldvietas

nosaukums

Atrašanās vieta Mikrobioloģiskā

kvalitāte

Daugavas upe Ķeguma novads, Ķegums Atbilst

Daugavas upe Lielvārdes novads, Lielvārde Atbilst

Daugavas upe Ogres novads, Ogre Atbilst

Jaunogres ezers Ikšķiles novads, Ikšķile Atbilst

M. Juglas upe Ikšķiles novads Atbilst

Ogres upe, peldvieta pie dambja Nr. 2

Ogres novads, Ogre Atbilst

Ogres upes vecā gultne Ogres novads, Ogre Atbilst

Plaužu ezers Ogres novads, Ķeipenes pagasts Atbilst

Selēku ezers Ikšķiles novads Atbilst

Avots: www.vi.gov.lv

Minētajās peldvietās ūdens kvalitāte kopumā bija laba, jo 2009.gadā monitoringā esošajās Ogres rajona Daugavas upju baseina peldvietās peldēšanās ierobežojumi netika noteikti. Ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte atbilda normatīvo aktu prasībām (51.).

Aviekstes dzirnavezers ir mākslīgi veidots un atrodas Lēdmanes pagasta teritorijā. Vidējais ezera dziļums ir 2,4 metri, bet maksimālais dziļums – 5,0 metri. Šeit mīt asaris, līnis, līdaka, rauda, zutis, ālants, kā arī karpa (55.).

Purvi Lielvārdes novadā aizņem tikai 62,9 hektārus – 0,3% no novada platības. Šis rādītājs ir daudzkārt zemāks kā vidēji Latvijā (ap 5%), kas skaidrojams ar novada reljefa īpatnību, jo šeit nav plašāku beznoteces ieplaku.

Kopumā ūdenstilpes un ūdensteces ir nozīmīgas ne tikai ar saldūdens krājumiem, zivju bagātību, tūrisma un rekreācijas vietām, bet daudzām no tām ir izcila estētiskā vērtība, tāpēc rūpīgi plānotai un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai ir liela nozīme šo vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

3.1.6. Derīgie izrakteņi

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotajā derīgo izrakteņu krājumu bilancē par 2009.gadu norādīts, ka Lielvārdes novadā ir trīs derīgo izrakteņu atradnes un tās visas atrodas Jumpravas pagastā (sk. 3.1.6. - 1.tabulu).

3.1.6. – 1.tabula

Informācija par derīgajiem izrakteņiem, atradnēm, izmantošanu un krājumiem Lielvārdes novadā

Derīgais

izraktenis

Atradnes

nosaukums

Uzņēmējsabiedrība, licences

izmantošanas periods Izmantošana

Krājumi

01.2008.

Krājumi

01.2009.

Krājumi

01.2010.

Dolomīts Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”

06.03.2008. – 05.03.2018. Šķembām, būvniecībai

219,17 186,01 103,73

Dolomīts Lauciņi SIA „Ikšķiles olis”

23.08.2007. – 22.08.2017. Šķembām 294,70 198,37 180,08

Smilts - grants Dzelmes VAS „Latvijas autoceļu

uzturētājs” 26.05.2008. – 20.06.2015.

Būvniecībai un ceļu būvei

72,01 63,97 54,75

Smilts - grants Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”

06.03.2008. – 05.03.2018. Būvniecībai,

šķembu ražošanā 73,60 68,41 56,10

Smilts – grants un

smilts Lauciņi

SIA „Ikšķiles olis”, 23.08.2007. – 22.08.2017.

Būvniecībai 66,50 50,86 48,68

Avots: LVĢMC


18

Lielvārdes novada teritorijā ir iespējams iegūt arī kūdru, kas ekonomiski izmantojama ir tikai nelielos daudzumos Lēdmanes pagasta Grēperu purvā un Jumpravas pagasta teritorijā esošajos purvos. Novada teritorijā, kristāliskajā pamatklintājā, lielā dziļumā (940 – 1200 m), atrodas dzelzrūdas iegulas.

3.1.7. Aizsargājamas dabas teritorijas

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā pieejamās informācijas, Lielvārdes novadā ir trīs dabas pieminekļi, viens dabas parks, viens dabas liegums un trīs mikroliegumi (sk. 3.1.7. – 1.tabulu).

3.1.7. – 1.tabula

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Lielvārdes novadā

Aizsargājamā

dabas teritorijas

kategorija

Nosaukums Kods Aizsardzībā

kopš (gads)

Platība

(ha)

Lēmums Natura 2000

teritorija

Dabas piemineklis

Rembates parks

7058 2001 11,3 LR MK / Noteikumi Nr.131 par

dendroloģiskajiem stādījumiem, 2001.gads

Nav

Dabas piemineklis

Rumbiņas ūdenskritums

(Ietilpst

Lielvārdes

parka

teritorijā)

4128 2001 1,1 LR MK / Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeom.

dabas pieminekļiem, 2001.gads

Nav

Dabas piemineklis

Lielvārdes parks

7057 1957 4,4 LR MK / Noteikumi Nr.131 par

dendroloģiskajiem stādījumiem 2001.gads

Nav

Dabas parks Ogres ieleja

(atrodas

Ērgļu, Ogres,

Ķeguma un

Lielvārdes

novados)

3045 2004 7516,0

(872,6 –

Lielvārdes

novada

Lēdmanes

pagastā)

LR MK / 08.04.2004 Noteikumi Nr.267

"Grozīj. MK Not.Nr.83" 2004.gads

Ir

Dabas liegums Daugava pie Kaibalas

5272 2004 579,0 LR MK / 08.04.2004 Noteikumi

Nr.266"Grozīj. MK Noteikumi Nr.212"

2004.gads

Ir

Mikroliegums 906 2,1 Ir kā daļa no dabas parka “Ogres ieleja”

Mikroliegums 907 3,7 Ir, kā daļa no dabas parka “Ogres ieleja”

Mikroliegums Dzelmes 46 Ir

Avots: LVĢMC

Dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti liegumam „Daugava pie Kaibalas” (Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāns 2008. – 2018.gadam) un dabas parkam „Ogres ieleja” (Dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns 2008. – 2018.gadam).

2009.gada 30.jūnijā MK apstiprināja MK noteikumus Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” atrodas Lielvārdes un Ķeguma novadā. Liegums ietver 7 km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma hidroelektrostacijas aizsprosta starp Dzelmēm un Kaibalu. Liegums


19

dibināts 2004.gadā ūdensputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas aizsardzībai un tas iekļauts NATURA 2000 sarakstā. Lieguma teritorija iekļauta ES putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Liegumā ietvertajā Daugavas posmā atrodas vairākas salas un plašas seklūdens platības, kuras pavasaros un rudeņos veido nozīmīgas migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietas. Pavasara migrācijas laikā upē vienlaicīgi var novērot līdz pat 3000 dažādu ūdensputnu, tai skaitā ziemeļu un mazos gulbjus, sējas un baltpieres zosis u.c. sugas. Zemajās, mitrajās piekrastes pļavās ligzdo ormanīši un griezes. Lieguma slīkšņās noris lielākais zivju nārsts visā Ķeguma ūdenskrātuvē. Uz lieguma salām sastopamas pļavas un ilgstoši saimnieciski neskarti meži, kuri atbilst aizsargājamiem biotopiem un, kuri nodrošina piemērotus dzīves apstākļus virknei retu un aizsargājamu augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugu (48.).

Kopumā lieguma teritorijā konstatēti 4 aizsargājami biotopi un 38 retas un aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku, zivju, nēģu un putnu sugas, no kuram 23 ir aizsargājamas Latvijā, 17 Eiropas Savienībā, piecu sugu aizsardzības nodrošināšanai iespējams veidot mikroliegumus un 22 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (49.).

Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāns 2008. – 2018.gadam izstrādāts, lai iespēju robežās saskaņotu teritorijas dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, tūrisma attīstības un vietējo iedzīvotāju intereses. Plāna izstrādes laikā veikta teritorijas izpēte, izstrādāti apsaimniekošanas pasākumi, zonējums (48.).

MK noteikumos Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteikti ierobežojumi dabas lieguma teritorijā, kas jāņem vērā teritorijas apsaimniekošanā (29.).

Par draudiem šai teritorijai uzskatāmi nepietiekami attīrītie notekūdeņi, kas ieplūst Daugavā pie Dzelmēm, stihisks tūrisms un atpūta pie dabas, dabisko Daugavas palieņu pļavu aizaugšana un sadzīves atkritumi no tuvējās Rīgas – Daugavpils šosejas. Lai netraucētu migrējošos putnus, nepieciešams ierobežot motorizētu ūdenstransporta līdzekļu pārvietošanos, galvenokārt, laikā no 1.marta līdz 1.maijam, vietām vispār aizliedzot ieslēgt motoru (49.).

Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” robežas ir iezīmētas Lielvārdes pilsētas un lauku teritorijas un Jumpravas pagasta teritorijas plānojumos, tā robežu shēma un apraksts doti pielikumā Nr.2.

Dabas parks „Ogres ieleja” atrodas Lielvārdes, Ērgļu, Ķeguma un Ogres novados, tā kopējā platība ir 7516,0

ha, no tiem 872,6ha – Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā. Liegums veidots, lai aizsargātu vienu no izcilākajām cilvēka nepārveidotām dabiskajām upju ielejām Latvijā, tai skaitā arī Ogres upes vecupju aizsardzībai un saglabāšanai. Dabas parku raksturo liela biotopu daudzveidība, tai skaitā Latvijā ļoti retās parkveida pļavas un platlapju – ozolu, gobu un ošu mežus. Dabas parkā konstatēti 11 īpaši aizsargājami biotopi, vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas.

Dabas parka teritorijā atrodas divi mikroliegumi, kas veidoti īpaši aizsargājama biotopa – nogāžu un gravu mežu, kā arī daudzgadīgās mēnesenes aizsardzībai.

Dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānā 2008. – 2018.gadam noteikts, ka, domājot par teritorijas aizsardzības mērķiem, būtu jāņem vērā dabas parka „Ogres ieleja” izteikti lineārais raksturs, teritorijas platība, kas ir viena no lielākajām Latvijas īpaši aizsargājamajām teritorijām, pašreizējie zemes izmantošanas veidi un attīstības perspektīva. Līdz ar to primāri teritorijā kā vienots komplekss būtu jāaizsargā tieši upes ieleja, nodrošinot tās nepārtrauktību un novēršot fragmentāciju. Vienlaicīgi, Dabas aizsardzības plānā rekomendēts atteikties no būvniecības Ogres un tās pieteku ielejās, teritorijas plānojuma dokumentos noteikt aizsargjoslu no Ogres un tās pieteku ielejas augšējās krants. Ieteikts arī nepaplašināt apdzīvotās teritorijas gar upi, saglabājot pēc iespējas netraucētu vidi. Inženierģeoloģiska rakstura apsvērumu dēļ rekomendēts jaunbūves izvietot pat ne tuvāk par 50 metriem no ieleju augšējās krants. Par īpašu draudu uzskatāmi mazo HES attīstības plāni, kas lielā mērā likvidētu Ogres un tās pieteku dabas vērtības, līdz ar to, dabas aizsardzības plānā ir rekomendēts pārtraukt mazo HES attīstību (49.).

Dabas parka „Ogres ieleja” robežas ir iezīmētas Lēdmanes pagasta teritorijas plānojumā, tā robežu shēma un apraksts doti pielikumā Nr.3.

Mikroliegums „Dzelmes” atrodas Lielvārdes novada Jumpravas pagastā. Mikroliegums „Dzelmes” veidots, lai aizsargātu lakstaugu pioniersabiedrības kaļķainās augsnēs.

Pēc LR MK 2001.gada noteikumiem Nr.131 „Par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”, Lielvārdes novadā ir noteikti šādi dabas pieminekļi – aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi:


20

· Rembates parks – atrodas Lielvārdes pilsētas teritorijā. Parka robežas ir iezīmētas Lielvārdes novada teritorijas plānojumā (1.lapā), tā robežu shēma un apraksts doti pielikumā Nr.4.

· Lielvārdes parks – atrodas Lielvārdes pilsētas teritorijā. Parka robežas ir iezīmētas Lielvārdes novada teritorijas plānojumā (1.lapā), tā robežu shēma un apraksts doti pielikumā Nr.5.

LR MK 2001.gada noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” Lielvārdes novadā nosaka šādu dabas pieminekli – aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas objektu:

· Rumbiņas ūdenskritums – atrodas Lielvārdes parka teritorijā. Tā atrašanās vieta ir iezīmēta Lielvārdes novada teritorijas plānojumā (1.lapā).

3.1.8. Dabas un kultūras pieminekļi

Lielvārdes novadā atrodas salīdzinoši liels skaits dabas un kultūras pieminekļu, kas izraisa interesi no tūrisma un zinātnes viedokļa. Šie pieminekļi uzskaitīti pielikumā Nr.10.

Novadā atrodas 12 valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arhitektūras un mākslas pieminekļi, septiņi valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi, divi valsts aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi un divi valsts aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis.

Valsts aizsardzībā esošo dižkoku skaits nav precīzi noteikts un, prognozējams, ka līdz ar vairāku sugu dižkoku minimālā izmēra samazināšanu saskaņā ar 2010.gada 16.marta MK noteikumiem Nr.264 valsts aizsardzībā esošu dižkoku skaits Lielvārdes novadā ir lielāks nekā uzskatīts līdz šim. Pašlaik novadā apzināti 22 īpaši aizsargājamie koki, no tiem Jumpravas pagastā – divi, Lēdmanes pagastā – 18 un Lielvārdē – divi (45.).

Salīdzinoši liela daļa novadā esošo pieminekļu ir koncentrēti vienuviet – Lielvārdes parkā un tā tiešā tuvumā. Šeit atrodas 12 valsts un vietējas nozīmes dabas un kultūras pieminekļi. Šī teritorija kalpo kā savdabīgs novada identitātes un reprezentācijas simbols.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pielāgošanu novada sociālekonomiskās dzīves attīstībai apgrūtina tas, ka nav izstrādāti kultūras pieminekļu saglabāšanas un tālākas izmantošanas plāni, nav pietiekami izpētītas un fiksētas kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās un arhitektoniskās vērtības, daļai arhitektūras pieminekļu finansējuma dēļ nav nodrošināti pienācīgi apstākļi mantojuma vērtību saglabāšanai.

3.1.9. Ainavas

Izteiksmīgākie ainavas elementi Lielvārdes novadā ir upju ielejas. Plaša, atklāta ainava vairāk raksturīga teritorijai 3 – 5 kilometrus plašā joslā gar Daugavu, novada ziemeļu un austrumu daļai raksturīga mozaīkveida ainava ar lēzeniem pauguriem.

Novadu raksturojošs ainavas elements ir Daugavas upes koridors ar plašiem, atvērtiem skatiem. Līdztekus populārajiem skatu punktiem pie Lielvārdes baznīcas un pilskalna, nepietiekami novērtētas, izcilas ainavas vērtības atrodamas arī citur, tai skaitā pie Kaibalas un Dzelmēm.

Īpaša novada ainavas vērtība ir Ogres upes un tās pieteku ielejas ar daudzveidīgu, bieži pirmatnīgu ainavu, kas padara Ogres upi par īpaši pievilcīgu vietu ūdenstūrismam.

Bez upju ielejām novada ziemeļu daļai raksturīga mežāru ainava, kur pamatstruktūru veido mežu zemes ar ārēm – mazākām pļavām. Mežu teritorija šeit pēdējo 100 gadu laikā ir palielinājusies, apmežojoties agrākajai atklātajai ainavai. Kopš 2000.gada meži fragmentēti ar daudzām cirsmām.

3.2. Vides kvalitāte

3.2.1. Gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāti var ietekmēt stacionārie un mobilie gaisa piesārņojuma avoti.

Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi, iestāžu katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas, gāzes ekspluatācijas iecirkņi.

Organizācijas ar stacionāriem gaisa piesārņojuma avotiem LVĢMC sniedz valsts statistikas pārskatu „2-Gaiss”. Saskaņā ar 2009.gada pārskatiem (sk. pielikumu Nr. 6) nozīmīgāko gaisa piesārņojumu Lielvārdes novadā rada katlu mājas. Novada katlu mājas kā kurināmo pārsvarā izmanto dabas gāzi un koksni, kas, salīdzinājumā ar mazutu, šķidro kurināmo un oglēm gaisa piesārņojuma ziņā ir videi daudz labvēlīgāks kurināmā veids.


21

2009.gadā Lielvārdes novadā lielākās piesārņojuma emisiju daļu sastāda oglekļa dioksīds (CO2) – 1 429,2 t,, kā arī oglekļa oksīds (CO) – 12,6 t un slāpekļa oksīds (NO) – 7,59 t. Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar gāzes ekspluatāciju, degvielas uzglabāšanu un uzpildi radīja nelielas metāna, un citu ogļūdeņražu emisijas. Sēra dioksīda (SO2) emisiju daudzums ir nebūtisks (40.).

Lielvārdes novadā esošie mobilie gaisa piesārņojuma avoti ir autotransports un dzelzceļa transports. Saskaņā ar darba “Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. Autoceļš A6” datiem satiksmes intensitāte uz galvenā valsts autoceļa A6 ir 6 917 automašīnas diennaktī, tomēr trūkst informācijas par atmosfēras piesārņojuma apjomu.

Lielvārdes novadā gaisa piesārņojumu rada arī dzelzceļa transports, bet nav konkrēti dati par piesārņojuma apjomu. CO2 emisijas uz vienu pasažiera kilometru dzelzceļam ir robežās no 45 līdz 130 g, savukārt automašīnām tās ievērojami pārsniedz 100 gramus uz vienu nobraukto pasažieru kilometru.

Lielvārdes novadu šķērso gāzes vads Rīga – Daugavpils. Kaibalā atrodas gāzes regulēšanas stacija, kas rada nelielu gaisa piesārņojumu: metāna emisiju daudzums 2009.gadā bija 0,013 t (40.).

3.2.2. Ūdens apgāde un kvalitāte

Lielvārdes novadā artēziskais ūdens tiek iegūts no devona perioda Pļaviņu, Daugavas, Ogres un Amatas svītu iežiem 40 – 170 metru dziļumā. Artēziskā ūdens apgādes urbumu raksturojošie lielumi dažādos horizontos ir šādi:

ūdensgūtnes horizonts D3 pl – D3 dg D3 ar – D3 am

urbuma dziļums 42 – 78 m 121 – 170 m

urbuma debits 0,5 – 8 l/sek 0,5 – 5,5 l/sek

ūdens dziļums 4,6 – 24 m 10,7 – 17,5 m

ūdens mineralizācija 340 – 600 mg/l 350 – 365 mg/l

ūdens cietība 5,4 – 8,2 mg ekv./l 6,4 – 6,5 mg ekv./l

dzelzs daudzums ūdenī 0,1 – 3,8 mg/l 1,7 – 1,9 mg/l.

Daudzviet tiek iegūts arī seklāks (līdz 12 m) gruntsūdens no kvartāra nogulumiem, šim nolūkam visbiežāk izmantojot fluvioglaciālo smilts nogulumu slāņus. Šī gruntsūdens līmeņa dinamiku nosaka atmosfēras nokrišņi un ūdens līmenis upēs. Morēnas līdzenumā šo gruntsūdens horizontu veido fluvioglaciālie smilts nogulumi, kuru biezums ir apmēram 2 m. Atkarībā no iežu rupjuma filtrācijas koeficients ir 0,5-10 m/dnn. Praktiski visur gruntsūdens noteces virziens ir uz upju ielejām, kur vairākās vietās izveidojušies avoti.

Lielvārdes novadā pilsētas un ciematu ūdens apgādes vietu daudzums ir šāds: Lielvārdē ir 8 ūdens ņemšanas vietas, Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs katrā tiek izmantots viens urbums, Lēdmanē un Jumpravā ir arī pa vienam rezerves urbumam. Pārējos ciemos un lauku saimniecībās ūdensapgāde ir no akām vai lokāliem urbumiem. Individuālai ūdens apgādei viensētās un nelielās apdzīvotās vietās izmanto grodu akas, ūdensapgādes urbumus, kuri nav dziļāki par 20 metriem. Šis iegūtais ūdens daudzums netiek instrumentāli uzskaitīts un reģistrēts.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus Lielvārdē un Lēdmanē sniedz SIA „Lielvārdes Remte”, Jumpravā – Jumpravas pašvaldības aģentūra. Centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidotas Lielvārdes pilsētā, Lēdmanes ciemā, Jumpravas ciemā un Dzelmēs. Centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus Lielvārdes pilsētā saņem 3 696 iedzīvotāji (52,5%), Lēdmanes ciemā – 650 iedzīvotāji, Jumpravas ciemā – 754 iedzīvotāji un Dzelmēs – 106 iedzīvotāji. Kopumā novadā centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus izmanto 5 206 jeb 45,7% novada iedzīvotāju. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu saņēmēju skaits kopš 2007.gada Lielvārdes novadā palielinājies. Neskatoties uz to, ka centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu saņēmēju skaits ir palielinājies, 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu Lielvārdes pilsētā vērojams gandrīz divkāršs patērētā ūdens apjoma samazinājums (skatīt 3.2.2. – 1.tabulu) (41., 42.). Tas ir saistīts ar divu lielu uzņēmumu darbības pārtraukšanu (SIA „Lāčplēša alus” un SIA „Triāls”), kā arī vismaz piecu ēdināšanas uzņēmumu darbības samazināšanu vai pārtraukšanu. Būtiski samazinājies arī budžeta iestāžu ūdens patēriņš, jo gan skolā, gan bērnudārzā ir veikta virtuves modernizācija, kā rezultātā tika uzstādītas ūdens taupošas ierīces.


22

3.2.2. – 1.tabula

Ūdens izmantošana Lielvārdes novadā (2009. un 2007.gads)

Teritorija

2009.gads, tūkst.m3/gadā

2007.gads,

tūkst.m3/gadā

Kopā Ražošanas

vajadzībām

Komunālām un

sadzīves

vajadzībām

Kopā

Jumpravas pagasts 81,382 0 81,382 62,395

Lielvārdes pilsēta 218,121 0 218,121 332,241

Lēdmane 39,992 0 39,992 36,400

Lielvārdes lauku teritorija 4,806 4,806 0 40,874

Kopā 344,301 4,806 339,495 471,910

Avots: LVĢMC, pašvaldības dati

Lielvārdes novadā, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, dzeramā ūdens kvalitāti ietekmē paaugstināts dzelzs jonu saturs, kas pārsniedz ES un Latvijas standartus (0,4 mg/l). 2009.gadā Veselības inspekcijas auditmonitoringa programmas ietvaros tika izmeklēti seši Lielvārdes dzeramā ūdens paraugi, kuros noteikti ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji. Četros no sešiem paraugiem ir konstatēts paaugstināts dzelzs saturs un duļķainība (50.).

3.2.2.-2.tabula

Dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstība Lielvārdes novadā (2009.gads)

Nr.

p.k.

Ūdensapgādes uzņēmums

(diennaktī piegādātā ūdens

daudzums)

Ūdens

lietotāju

skaits

Paraugu ņemšanas vieta Paraugu

skaits

Konstatētā

neatbilstība

1. Jumpravas pagasta pašvaldības aģentūra,

200 m3

900 Jumpravas vidusskolas sanmezglā, Jumprava, Ozolu iela 14

1 dzelzs 0,55 mg/l

duļķainība 5,1NTU

2. SIA “Lielvārdes Remte”

100 m³

650 Lēdmanes skolas virtuvē 1 dzelzs 0,58 mg/l

duļķainība 5,04 NTU

3. SIA „Lielvārdes Remte” Spīdolas ielas ŪAS

240 m3

1600 Mūzikas skolas sanitārās telpas krāns

1 -

4. SIA „Lielvārdes Remte” Raiņa ielas (Centra) ŪAS

220 m3

1800 Biroja sanitārās telpas krāns, Raiņa 11 a

1 -


150 m³

889 Veikala noliktavā, E.Kauliņa aleja 5

1 dzelzs 1,24 mg/l



250 m³

2100 Avotu pamatskolas tualetē, Avotu iela 2

1 dzelzs 1,3 mg/l


Avots: Veselības inspekcija

Dzeramā ūdens kvalitāti nevar uzlabot tikai ar atdzelžošanas iekārtas uzstādīšanu, bet jāveic arī ūdensapgādes trases rekonstrukcija, jo pārsvarā esošā infrastruktūra ir novecojusi. Pašvaldībai nepieciešams apzināt novadā esošo ūdens apgādes urbumu un sistēmu stāvokli, vienlaicīgi piesaistot ES vai investoru līdzekļus to sakārtošanai.


23

3.2.3. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

Novadā atrodas sešas komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (skatīt 3.2.3. – 1. tabulu). Kopumā novadā centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pakalpojumus izmanto 46,2% iedzīvotāju.

3.2.3. – 1.tabula

Komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Lielvārdes novadā

Iekārtas atrašanās vieta Mājsaimniecības

(lietotāji)

Jauda Tips Būvniecības gads

Lielvārdes pilsētas attīrīšanas iekārtas

3 696 885 m3 / dnn Bioloģiskā 2008

Jumpravas attīrīšanas iekārtas 710 700 m3 / dnn Bioloģiskā 1974

Lēdmanes attīrīšanas iekārtas 600 300 tūkst m3 gadā Bioloģiskā 1974

Dzelmes attīrīšanas iekārtas 100 50 m3 / dnn Mehāniskā 1970ie

Kaibalas attīrīšanas iekārtas 158 30 m3 / dnn Bioloģiskā 2008

Jumpravas speciālās internātpalīgskolas attīrīšanas iekārtas

- 20 m3 / dnn Bioloģiskā 1991

Kopā 5 264

Avots: LVĢMC

Lielvārdes pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas 2008.gadā ir rekonstruētas, līdz ar to tiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšana saskaņā ar normatīviem (skatīt 3.2.3. – 2.tabulu). Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jauda Lēdmanē un Jumpravā pārsniedz pašreizējo nepieciešamību. Vienlaicīgi, Lēdmanē un Jumpravā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, tās nenodrošina notekūdeņu attīrīšanu normatīvos noteiktajā kārtībā, tāpēc nepieciešama arī maģistrālo ūdensvadu maiņa. Dzelmēs ūdens attīrīšanai izmanto 1970jos gados izbūvētas nosēdakas, kas ir tehniski nolietojušās. Nepietiekami attīrīts notekūdens no Dzelmēm nokļūst Daugavā, tieši dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”, kas ir Natura 2000 teritorija. Pārējos ciemos un lauku saimniecībās notekūdeņiem izmanto dažādas hermetizācijas pakāpes notekūdeņu savākšanas tvertnes/bedres.

3.2.3. – 2.tabula

Ūdens novadīšana Lielvārdes novadā (2009.gads)

Nosaukums

Kopā novadītie

notekūdeņi,

tūkst.m3/

gadā

tai skaitā

Ar

attīrīšanu

normatīvi

tīri

Ar

attīrīšanu

normatīvi

netīri

Bez attīrīšanas

normatīvi tīri

Bez attīrīšanas

normatīvi netīri

Jumpravas pagasts 81,382 0 81,382 0 0

Lielvārdes pilsēta 218,121 218,121 0 0 0

Lēdmane 39,992 39,992 0 0 0

Lielvārdes lauku teritorija 4,806 4,806 0 0 0

Kopā 344,301

Avots: LVĢMC, pašvaldību dati

Pēc LVĢMC datiem Lielvārdes novadā un jo īpaši Jumpravas pagasta Dzelmēs nepilnīgas notekūdeņu attīrīšanas rezultātā Daugavas baseinā tiek novadītas dažādas piesārņojošās vielas, kas veicina ūdensteču un ūdenstilpņu aizaugšanu (42.).


24

3.2.3. – 3.tabula

Lielvārdes novadā saražotais un Daugavas baseinā novadītais paliekošais piesārņojums (2009.gads)

Nosaukums

Vielu daudzumi: t/gadā

Kopā Suspendētās vielas BSP5 ĶSP Naftas produkti

SVAV

Jumpravas pagasts 3,98957 0,6336 0,40683 1,924 0,00046 0

Lielvārde 18,19 1,25 0,48 8,27 0 0

Kopā 22,17957 1,8836 0,88683 10,194 0,00046 0

Avots: LVĢMC

Pēc LVĢMC datiem redzams, ka, nepilnīgas notekūdeņu attīrīšanas rezultātā Daugavas baseinā tiek novadīts piesārņojums: suspendētās vielas, bioloģiskā skābekļa patēriņa daudzums (BSP-5), ķīmiskā skābekļa patēriņa lielums (ĶSP), kopējā fosfora daudzums (Pkop) un kopējā slāpekļa daudzums (Nkop), kas ir atšķirīgs pagastā un pilsētā gan pēc novadītā notekūdeņu apjoma, gan arī pēc to attīrīšanas pakāpes. Piesārņojums ar smagiem metāliem nav konstatēts (42.).

3.2.3. – 4.tabula

Lielvārdes novadā saražotais un Daugavas baseinā novadītais paliekošais piesārņojums (2009.gads)

Vielu daudzumi : t/gadā

Nosaukums Kopā Pkop P-PO4 Nkop N-NH4

N-NO2 N-NO3

Jumpravas pagasts

3,98957 0,05125 0,04689 0,51326 0 0,00063 0

Lielvārde 18,19 0,68 0 7,51 0 0 0

Kopā 22,17957 0,73125 0,04689 8,02326 0 0,00063 0

Avots: LVĢMC

Nepilnīgas notekūdeņu attīrīšanas iemesli ir novecojušas tehnoloģijas lielākajā daļā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un nepareiza attīrīšanas iekārtu ekspluatācija. Tā rezultātā tiek piesārņotas nozīmīgākās Lielvārdes novada ūdensteces: Daugava un Ogre. Šīs upes sākas ārpus novada teritorijas un to ūdens kvalitāti lielākoties nosaka piesārņojums, kas radīts ārpus novada teritorijas, tomēr arī Lielvārdes novads atstāj ietekmi uz caurplūstošā ūdens kvalitāti. Ietekmi uz Daugavas ekosistēmu rada bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkums Dzelmēs, kas negatīvi ietekmē vidi Natura 2000 teritorijā – dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”. Negatīvu ietekmi uz upju ekosistēmām atstāj arī mājas, kas atrodas tuvu dabiskajām ūdenstecēm un kuras nav pieslēgtas centralizētajam kanalizācijas tīklam. Tā kā Lielvārdes novada vērtīgākās dabas aizsargājamās teritorijas aizsargā tieši upju ekosistēmas (Natura 2000 teritorijas „Daugava pie Kaibalas” un „Ogres ieleja”), īpaši jācenšas novērst ūdens piesārņojuma nokļūšanu šajās teritorijās.

Ūdensobjekti D419 Ogre no Līčupes līdz Lobei un D427 SP Daugava no Aiviekstes līdz Ogrei ir iekļauti MK 2011.gada 31.maija noteikumu Nr.418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem” 1.pielikumā, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā, un saskaņā ar šo MK noteikumu 6.punktu, „publiskās personas un privātpersonas lieto vai apsaimnieko ūdens resursus ... ūdensobjektos, kā arī izmanto vai plāno izmantot teritorijas to sateces baseinā tā, lai novērstu vai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu un pakāpeniski uzlabotu tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības” (57).

Pēc Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2010.-2015.gadam riska izvērtējuma būtiskākie riska cēloņi Ogres upē no Līčupes līdz Lobei (ūdensobjekts D419 Ogre) ir izkliedētais piesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi, savukārt, Daugavā no Aiviekstes līdz Ogrei (ūdensobjekts D427 SP Daugava) – punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni) un izkliedētais piesārņojums (56.).

Pēc Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna 2010.-2015.gadam noteikti šādi plāna mērķi: - virszemes ūdeņiem:

• nepasliktināt virszemes ūdensobjektu stāvokli,


25

• censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos virszemes ūdensobjektos, • izpildīt aizsargājamām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus,

• samazināt piesārņojumu ar prioritārajām vielām un pakāpeniski novērst īpaši bīstamo vielu noplūdi virszemes ūdeņos.

- pazemes ūdeņiem: • nepieļaut pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos, • censties līdz 2015.gadam sasniegt labu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli visos ūdensobjektos, • rīkoties tā, lai piesārņojošo vielu koncentrāciju palielināšanās pazemes ūdeņos nekļūtu par stabilu tendenci, • izpildīt aizsargājamajām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus, • novērst vai samazināt piesārņojuma nonākšanu pazemes ūdeņos (56.).

3.2.4. Atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības koncepciju Lielvārdes novadā savāktie sadzīves atkritumi tiek transportēti un apglabāti sadzīves atkritumu poligonā (SAP) „Getliņi”. Sadzīves atkritumi tiek izvesti uz SAP nešķirotā veidā. 2010.gadā Lielvārdes novada Lielvārdes pilsētā Dravnieku ielā 9A iznomāta zeme atkritumu šķirošanas laukuma izveidei, kas kalpos par pamatu tālākai šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Lielvārdes novadā nav pieņemti saistošie noteikumi atkritumu apsaimniekošanā. Lielvārdē, Lielvārdes pagasta teritorijā un Lēdmanē atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA „Lielvārdes Remte”, kam ir noslēgts līgums ar SIA „L & T Hoetika”, bet Jumpravas pagastā ir noslēgts līgumu ar SIA „Marss”. Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti arī SIA „Ķilupe” pakalpojumi.

Lielvārdē, Lielvārdes pagastā un Jumpravas pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēguši aptuveni 80% iedzīvotāju. Lēdmanes pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēdzis salīdzinoši mazāks skaits iedzīvotāju un rezultātā šeit sadzīves atkritumi pārslogo publiski pieejamās atkritumu novietnes.

Pēc LVĢMC datiem 2009.gadā Lielvārdes pilsētā un pagastā un Lēdmanes pagastā tika izvestas 1 392 tonnas sadzīves atkritumu (43.). Jumpravas pagastā gadā tiek izvesti aptuveni 1 990 m

3 sadzīves atkritumu. Savākto

sadzīves atkritumu daudzums 2005.gadā pašreizējā Lielvārdes novada teritorijā bija 6 041 m3. Šo rādītāju

nevar objektīvi salīdzināt ar 2009.gada datiem, jo 2009.gadā saražoto atkritumu daudzums lielākoties norādīts tonnās nevis kubikmetros.

Lielvārdes novadā atrodas normatīvo aktu prasībām neatbilstoša sadzīves atkritumu izgāztuve "Krātuves" 1,37 ha platībā, kam nepieciešams veikt rekultivāciju. Attīstības programmā 2011.gadā ir paredzēta izgāztuves rekultivācija un pēcrekultivācijas monitoringa ierīkošana ar četriem gruntsūdeņu monitoringa urbumiem.

3.2.5. Vides riski

3.2.5.1. Potenciāli piesārņotās vietas

„Noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālā plānā 2005.-2020.gadam” ir definēti noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP), kas ir halogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās. NOP satur agrāk plaši izmantotie hlororganiskie pesticīdi un rūpniecībā izmantojamie ķīmiskie produkti, bet kā blakusprodukti noturīgie organiskie piesārņotāji var rasties arī degšanas un rūpnieciskās ražošanas procesā. NOP samazināšanā valsts nozīmes prioritāte noteikta ir: - iekārtu un atkritumu iznīcināšanai, kas satur polihlorētos bifenilus; - noturīgo organisko piesārņotāju emisijas samazināšanai; - noturīgo organisko piesārņotāju pesticīdu likvidēšanai. Daudzas no NOP samazināšanas problēmām jau ir atrisinātas, jo saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus uzņēmumiem bija jāiznīcina līdz 2010.gadam. Lielvārdes novadā esošie uzņēmumi, kas atskaitās LVĢMC par gaisa piesārņojuma emisijām, atļautos limitus nepārsniedz (skatīt 3.2.1.sadaļu). NOP saturošus pesticīdus Latvijā neražo, netirgo un lauksaimniecībā neizmanto, līdz ar to turpmāk grunts un gruntsūdeņi netiks piesārņoti ar hlororganiskiem pesticīdiem (54).


26

Lai noteiktu grunts un gruntsūdeņu piesārņojumu, tiek veikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPV) apzināšana. Tā rezultātu novērtēšanas kārtība ir noteikta LR MK 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.483 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”.

Pēc LVĢMC pieejamās informācijas Lielvārdes novadā piesārņotu vietu nav, bet ir 15 potenciāli piesārņotās vietas (skatīt pielikumā Nr.7), kuras pārsvarā atrodas Jumpravas un Lēdmanes pagastā (47.). Lielākā daļa uzņēmumu, kas potenciāli varētu radīt piesārņojumu, darbojas automobiļu tehniskās apkopes un remonta nozarē. Kā potenciāls piesārņojuma avots ar NOP ir slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuves "Krātuves", kur attīstības programmā ir paredzēta rekultivācija un pēcrekultivācijas monitoringa ierīkošana ar četriem gruntsūdeņu monitoringa urbumiem.

3.2.5.2. Tehnogēno un ekoloģisko katastrofu risku objekti un teritorijas

LR Ministru kabinets 2010.gada 28.septembrī apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna projektu, kurā paredzēti preventīvie, gatavības un seku likvidācijas pasākumi praktiski visiem Latvijas valstī iespējamiem apdraudējumu veidiem, ietverot kā dabas, tā tehnogēnās katastrofas. Tehnogēno katastrofu risks saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur teritoriju un šo produktu pārvietošanu, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Latvijā pieaug gan dažādu kravu tranzīta plūsma caur valsts teritoriju, gan cilvēku pārvietošanās no citām valstīm uz vai caur Latviju. Līdz ar to pieaug tehnogēno (transporta) avāriju risks. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plāna projektu Lielvārdes novadā identificēti šādi valsts nozīmes riskus radoši objekti:

· valsts nozīmes autoceļš (A6 Rīga-Daugavpils);

· valsts nozīmes dzelzceļa līnija;

· maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils un Lielvārdes novada Kaibalā esošā gāzes regulēšanas stacija;

· Ķeguma HES un Pļaviņu HES;

· Meži (22.).

Valsts nozīmes autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki) ir nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorija. Valsts galvenajam autoceļam raksturīga intensīva tranzīta kustība un pa to tiek pārvadātas arī bīstamas kravas – auto degviela, gāze, ķīmiskas vielas, u.c.. Notiekot ceļu satiksmes negadījumam, šīs kravas var nokļūt apkārtējā vidē, radot ievērojamu piesārņojumu un akūtus draudus cilvēku veselībai vai pat dzīvībai. Šādā gadījumā ir iespējamas arī ugunsgrēka draudi. Šie riski tieši var skart teritoriju vairāku desmitu metru attālumā no autoceļa, bet netieša izplatība var sasniegt simtiem metru. Autoceļš A6 rada paaugstinātu bīstamību gājējiem. Pēdējos gados Lielvārdes teritorijā ir veikti vairāki uzlabojumi, kas šos riskus samazina: iekārtots regulējams krustojums (Lāčplēša-Ausekļa ielā), kā arī vairākas labiekārtotas gājēju pārejas. Autoceļš A6 nosaka paralēlo ielu un ceļu ierīkošanas nepieciešamību. Pēc P80 ceļa rekonstrukcijas 2012.gadā tranzīta satiksme pārvietosies pa šo ievērojami drošāko un no apdzīvotām vietām atvirzīto ceļu.

Dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, kas šķērso Lielvārdes novada dienvidu daļu, ir stratēģiskas (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija un pa to tiek pārvadātas bīstamās kravas, t.sk. nafta un naftas produkti, ķīmiskās kravas, turklāt ievērojami lielākā apjomā kā pa autoceļiem. Bīstamo kravu pārvadāšanas avārijas gadījumā sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz par katastrofālām, īpaši apdzīvotās vietās. Avārijas situācijas izpausmes šeit neatšķiras no autoceļa riskiem, bet mērogi var būt daudz lielāki un sekas – smagākas. Risku mazināt var situācija, ka dzelzceļa infrastruktūra ir relatīvi izolēta no apkārtnes, atšķirībā no autoceļa. Kompleksa riska avots ir autoceļu un četras dzelzceļa šķērsojuma vietas – dzelzceļa pārbrauktuves (Rembates iela un Lēdmanes iela Lielvārdes pilsētā, autoceļa V978 šķērsojums pie Kaibalas un pašvaldības ceļa šķērsojums aiz Kaibalas), kur negadījuma iespējas ir ievērojami paaugstinātas. Tās var mazināt ar pārbrauktuvju tehniskā stāvokļa uzlabošanu u.c. drošības uzlabošanas pasākumiem.

Vērā ņemams tehnogēnā katatrofu riska avots ir maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils un Lielvārdes novada Kaibalā esošā gāzes regulēšanas stacija. Maģistrālā gāzes vada atzars uz gāzes regulēšanas staciju “Kaibala” ar diametru 200 mm un spiedienu virs 1,6 MPa apgādā Lielvārdes pilsētu ar dabasgāzi. Pastāv cauruļvada plīsuma varbūtība ar tam sekojošu sprādzienu un ugunsgrēku, kā rezultātā var iet bojā cilvēki, kā arī rasties gaisa piesārņojums. Lai samazinātu šāda negadījuma potenciālās sekas, maģistrālajam gāzes vadam ir noteikta drošības aizsargjosla, kā arī noteikti būvniecības un citi ierobežojumi. Lielvārdes novada teritorijā atrodas arī augsta (P<0,6 Mpa), vidēja (P<0,4 Mpa) un zema (P<0,005 Mpa) spiediena gāzesvadu sadales tīkls.


27

Ķeguma HES un Pļaviņu HES ir Lielvārdes novadam tuvākās A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves. Viens no aktuālākajiem novada iedzīvotāju drošības apdraudējumiem var rasties, ja notiek Daugavas kaskādes HES dambju pārrāvumi lielu plūdu, terora aktu, zemestrīces vai turbīnu bojājumu rezultātā, kas var izsaukt ķēdes reakciju, izraisot aizsargdambju pārrāvumus upes lejtecē esošajās HES krasi pieaugoša ūdens spiediena rezultātā. Pļaviņu HES ar ūdenskrātuves tilpumu 603 milj. m

3 dambja pārrāvuma

gadījumā Lielvārdes pilsētas un novada teritorija tiktu daļēji appludināta. Lai mazinātu plūdu draudus plānota ūdens līmeņa pazemināšana Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuvēs Pļaviņu HES dambja pārrāvuma gadījumā. Plūdi ir saistīti ar tādu infekcijas slimību uzliesmojumu risku, kā zarnu infekcijas, hepatīts A, leptospiroze, enterovīrusu infekcijas un citas. Pēc plūdu likvidēšanas nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai (piemēram: aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija). Plūdu draudu gadījumā jāveic iedzīvotāju apziņošanu un evakuāciju no bīstamās zonas, atbilstoši Ogres rajona izstrādātajiem civilās aizsardzības plānam.

Mežu masīvu klātbūtne nosaka potenciālu mežu ugunsgrēku risku sausā laikā, tomēr meži Lielvārdes novadā aizņem salīdzinoši mazāku platību nekā vidēji Latvijā, tāpēc bīstamu mežu ugunsgrēku risks tiek klasificēta kā vidējs (skatīt pielikumu Nr.8). Mežu masīvi novada teritorijā atrodas tālu no apdzīvotām vietām. Meža ugunsnedrošo laikposmu visā valsts teritorijā katru gadu nosaka Valsts meža dienests ar rīkojumu. Meža ugunsnedrošais laikposms atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un parasti ilgst no sniega nokušanas līdz rudens lietavām. Valsts meža dienests organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu. Pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma, kad Valsts meža dienesta ugunsdzēsības spēki nespēj meža degšanu ierobežot, palīdzību ugunsgrēku ierobežošanā sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki un pašvaldību iestādes.

Potenciālu tehnogēno risku var radīt NBS bāzes „Lielvārde” darbības atjaunošana. Lidlauks neatrodas Lielvārdes novada teritorijā, bet lidmašīnu pacelšanās vieta plānota virs Lielvārdes novada. Vienlaicīgi, vienīgais NBS bāzes „Lielvārde” pievadceļš ir Rembates ielas posms Lielvārdē no dzelzceļa līdz Ķeguma novada teritorijai 1,1 km garumā, kas pieder Lielvārdes novada pašvaldībai, un Lielvārde – Misiņi – NBS Gaisa spēku aviācijas bāze 4 km garumā, kas pieder Ķeguma novada pašvaldībai. 2009.gadā bāzes attīstības projekta ietvaros uzsākta lidlauka rekonstrukcija, kas plānota realizēt līdz 2012. gadam.

Potenciālas augsts vides piesārņojuma risks ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkaime, kur piesārņojums var rasties neattīrītu vai nepietiekami attīrītu ūdeņu noplūdes gadījumā. Kanalizācijas sistēmas bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas, kā arī ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt piesārņota vide, tai skaitā virszemes ūdeņi. Notekūdeņu noplūdes vietās, īpaši ūdeni ilgstoši nenovadot, rodas labvēlīgi apstākļi dažādu infekcijas perēkļu slimību ierosinātāju izplatībai, kas saistīta ar infekcijas perēkļu izveidošanās risku. Ļoti bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīra ūdens cauruļvados, kas saistīta ar infekcijas slimību uzliesmojumu risku.

Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet Latvijā ir izdalītas vairākas konstatētās un potenciālās seismogēnās zonas, kur iespējamas zemestrīces. 1998.gadā izstrādāta Latvijas vispārējās seismiskās rajonēšanas karte (skatīt pielikumu Nr.9). Lielvārdes novadu neskar tektonisko lūzumu zona, bet netālu no Pļaviņu HES atrodas Aizkraukles un Piebalgas lūzumi, kas zemestrīces gadījumā, bojājot Pļaviņu HES, var radīt plūdus Lielvārdes novadā.

Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus un citus objektus var apdraudēt vētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, kas var radīt elektronisko sakaru līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un kabeļu bojājumus elektrovilcienu līnijās. Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas, mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi (nogāzti koki, konstrukcijas).

Nokrišņu daudzums 50 mm un vairāk 12 stundu laikā var izsaukt ūdens līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus u.c.. Plūdus var izraisīt pavasara pali un vasaras – rudens lietus plūdi lielākajās upēs. Atkarībā no laika apstākļiem, Daugavā un Ogrē pavasarī var veidoties ievērojami ledus sastrēgumi, kas rada strauju ūdens līmeņa celšanos. Vienlaicīgi, Ķeguma HES un Pļaviņu HES ļauj regulēt Daugavas līmeni, šādi izslēdzot dabisko plūdu risku Lielvārdes novadam pieguļošajā Daugavas posmā.

Stipra snigšana ar sniega segas palielināšanos 12 stundās par 6 – 14 cm un vairāk, putenis un apledojums var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta avārijas, elektropārvades un elektronisko sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, mežu postījumus

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi dabas un tehnogēnās katastrofas gadījumā norādīti Valsts civilās aizsardzības plānā (22.).


28

3.2.6. Trokšņi

Lielvārdes novada teritorijā paaugstinātu trokšņa līmeni rada transports. Ražošanas procesu radītais trokšņa fons ir nenozīmīgs.

Nozīmīgākie troksni radošie objekti Lielvārdes novadā ir valsts nozīmes autoceļš A6 un dzelzceļš. Autosatiksme pa A6 autoceļu rada ievērojamu troksni visos diennakts periodos, maksimumu sasniedzot rīta un vakara stundās, kad iedzīvotāji pārvietojas uz darbu un no tā. Ja vieglā automašīna vai mikroautobuss, atkarībā no tehniskā stāvokļa, riepu tipa un braukšanas režīma, rada 40 – 65 dB lielu trokšņa līmeni, tad kravas transporta radītais troksnis var būt 80 dB un pat lielāks. Autoceļa radītā trokšņa ietekme ir vērtējama kā būtiska vidēji līdz 500 m attālumam no autoceļa. Kritiskākā situācija tiek radīta tām ēkām, kas atrodas tiešā trokšņa avota tuvumā – šādas ēkas uzņem lielu daļu trokšņa emisijas un kalpo kā trokšņa barjera citām ēkām, kas atrodas aiz tām.

Pēc autoceļa P80 izbūves trokšņu līmenis uz A6 autoceļa līdzvērtīgi samazinātajai satiksmes (īpaši tranzīta satiksmes) intensitātei varētu samazināties, taču troksnis, savukārt, pieaugs autoceļa P80 apkaimē.

Cits trokšņa raksturs ir dzelzceļa transportam. Atbilstoši vilcienu kustības grafikam, novērojami salīdzinoši īsi ievērojami paaugstināta trokšņa līmeņa periodi, starp kuriem ir ilgāki intervāli. Atšķirībā no autotransporta kustība pa dzelzceļu diennakts laikā ir vienmērīgāka, tomēr dienas laikā, pieaugot pasažieru pārvadājumu apjomam, intensitāte paaugstinās.

Par potenciāli nozīmīgu trokšņa avotu var kļūt NBS bāze „Lielvārde”, kas gan neatrodas pašvaldības teritorijā, bet, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, lidmašīnas pacelsies un nolaidīsies pāri Lielvārdes pašvaldības teritorijai. Lielvārdes novada teritorijas plānojuma tehniskās infrastruktūras kartēs ir redzamas aprēķinātās lidlauka radīto trokšņa līmeņu sadalījuma zonas. 70 un 75 dB zonas, kas uzskatāmas par ievērojamām trokšņainības teritorijām, skar neapdzīvotas vietas lauku teritorijas rietumu daļā. Paaugstināta trokšņa zonas – 55 – 65 dB – šķērso Lielvārdes pilsētas austrumu daļu un Lielvārdes pagasta teritorijas rietumu daļu 1 – 2,5 km platā joslā. Šai joslā periodiski – vairākas reizes diennaktī būs dzirdams zemu lidojošu lidmašīnu radītais troksnis, bet tas nesasniegs vērtības, kas radītu nopietnu diskomfortu (Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, Ir noteikts, ka trokšņa iedarbības līmenis – 80dB 8 stundas dienā neprasa speciālu rīcību, pieņemot, ka tā iedarbības risks ir niecīgs) (52.). Pēc 21.11.2006. MK noteikumiem Nr.966 "Kārtība, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā" virs apdzīvotām vietām, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 10000, militārās aviācijas gaisa kuģi lidojumus veic ne zemāk par 150 metriem (500 pēdām) virs augstākā šķēršļa. Tomēr jārēķinās, ka lidlauka darbības rezultātā daļai šīs teritorijas varētu samazināties nekustamā īpašuma vērtība. Šobrīd nav precīzu ziņu, kad tieši lidlauks varētu sākt darbību un kāds būs tā darbības režīms. Papildu slodzi radīt arī lidlauku apkalpojošo transporta tīklu darbība lidlauka tiešā tuvumā, kas var nelabvēlīgi atsaukties uz tuvumā esošo ēku stāvokli un cilvēku labsajūtu.

3.2.7. Sabiedrības drošība

Lielvārdes novadā Civilās aizsardzības plāns nav izstrādāts. Novads darbojas bijušā Ogres rajona teritorijas četru pašvaldību izveidotajā civilās aizsardzības darba grupā, kurā ietilpst pašvaldību vadītāji, izpilddirektori, atbildīgo institūciju pārstāvji (ugunsdzēsēji, zemessardze, pašvaldības policija). Novadam saistošs ir Valsts civilās aizsardzības plāns, par kura izpildi, atbilstoši kompetencei, ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas (22.).

Pašvaldība līdzfinansē Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbību Lielvārdes novada teritorijā. Lielvārdē Lāčplēša ielā 33 atrodas ar atbilstošu materiāli tehnisko bāzi aprīkots postenis.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un iedzīvotāju drošībai izveidota Lielvārdes novada pašvaldības policija. Policijas dienesta telpas atrodas Lielvārdē, bet iedzīvotājus pieņem arī Lēdmanes un Jumpravas pagastu pārvalžu ēkās. Vienotai izpratnei par sabiedrisko kārtību novada teritorijā pašvaldība 2009.gada 25.novembrī pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.33 „Par sabiedrisko kārtību Lielvārdes novada administratīvajā teritorijā” (apstiprināti sēdē Nr.11, lēmums Nr.1).


29

4. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots

Lielvārdes novada attīstības programma atspoguļo novada vidēja termiņa attīstības prioritātes laika posmā no 2011.gada līdz 2017.gadam.

Novada stratēģija vērsta uz ražošanas attīstību, kas balstīta uz videi draudzīgām un jaunām tehnoloģijām.

Ilgtermiņa prioritāte IP2: „Nodrošināt kvalitatīvu un ilgtspējīgu dzīves un atpūtas telpas izveidi iedzīvotājiem un

novada viesiem” paredz uzlabot, labiekārtot un attīstīt dzīvojamo fondu un publiskās ēkas, uzlabot un attīstīt novadā esošo infrastruktūru, izveidot atraktīvu tūrisma piedāvājumu, kā arī veikt pasākumus vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

Ilgtermiņa prioritāte IP3 „Stimulēt darba telpas attīstību, sekmējot cilvēkresursu piesaisti un paaugstinot iedzīvotāju

labklājības līmeni.” paredz attīstīt uzņēmējdarbības vidi, efektīvi izmantot brīvās teritorijas un ēkas, piesaistot investīcijas un izveidojot jaunas darba vietas, vienlaicīgi, izstrādājot novada ražošanas politiku un plānojot pasākumus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas un atkritumu saimniecības attīstībai.

Neizstrādājot Attīstības programmu, nevarētu nodrošināt novada līdzsvarotas un stratēģiska attīstības plānošanu, kas kavētu Lielvārdes novada ekonomisko un sociālo izaugsmi. Tas varētu novest pie nelietderīgas un haotiskas pieejamo resursu, tai skaitā finanšu līdzekļu, tērēšanas. Nekvalitatīvs plānošanas process var novest pie nepārdomātas un haotiskas būvniecības, kas apdraudētu ne tikai esošos bioloģiski vērtīgos biotopus, bet arī ievērojami aizkavētu centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla attīstību, kas var novest pie nekontrolētas notekūdeņu novadīšanas virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, kas negatīvi ietekmētu novadā esošās Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000. Palielināts ūdens piesārņojums veicinātu virszemes ūdeņu eitrofikāciju, kā rezultātā samazinātos to bioloģiskā daudzveidība un pieaugtu risks cilvēku saslimstībai ar infekcijas slimībām.

Nereglamentēta zemes gabalu sadalīšana, apbūve, kā arī derīgo izrakteņu ieguve un atkritumu deponēšana apdraud gan putnu migrāciju, gan reto augu sugu atradnes, gan aizsargājamos biotopus, tā degradē kultūrainavu kopumā.

Nerespektēti riska faktori apdraud īpašumu un cilvēku drošību un avārijas gadījumā var novest pie smagām negadījumu sekām plašākā areālā. Tas jo īpaši attiecināms uz nacionālas un starptautiskas nozīmes satiksmes maģistrālēm – pieaugot to noslogojumam un neparedzot drošības uzlabošanas pasākumus, var pieaugt satiksmes avāriju risks.

Ja plānošanas dokuments netiktu īstenots, tiktu negatīvi ietekmēta novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Šo dzīves kvalitāti nosaka attīstības programmas izvirzītie mērķi: sakārtota infrastruktūra, dabiska un droša dzīves, darba un atpūtas telpa, augsta novada konkurētspēja un veiksmīga attīstība, iedzīvotāju sociālais nodrošinājums, konkurētspējīgi uzņēmēji.


30

5.Vides stāvoklis teritorijās, kuras var ietekmēt plānošanas dokuments Lielvārdes novada attīstības programmā plānotas šādas vidējā termiņa prioritātes un rīcības virzieni, kuru īstenošana var radīt ietekmi uz vidi:

Vidēja termiņa prioritāte VTP2.1. Dzīvojamā fonda un publisko ēku apsaimniekošanas uzlabošana, labiekārtošana un

attīstība:

· R2.1.: Sakārtot un attīstīt ēku infrastruktūru.

Vidēja termiņa prioritāte VTP2.2. Infrastruktūras uzlabošana un attīstība:

· R2.3.: Attīstīt pašvaldības ielu un ceļu infrastruktūru.

· R2.4.: Uzlabot sabiedriskā transporta satiksmi.

· R2.5.: Uzlabot siltumapgādes infrastruktūru.

· R2.6.: Uzlabot ūdens un kanalizācijas infrastruktūru.

· R2.7.: Nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu.

· R2.8.: Veicināt alternatīvās enerģijas ražošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

· R2.9.: Pilnveidot publisko infrastruktūru.

Vidēja termiņa prioritāte VTP2.3. Novada popularizēšana, atraktīva tūrisma piedāvājuma izveide, tūristu piesaiste:

· R2.10.: Veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību.

· R2.11.: Veicināt tūrisma pakalpojumu attīstību.

Vidēja termiņa prioritāte VTP2.4. Vides saglabāšana un ilgtspējīga attīstība:

· R2.13.: Veicināt sabiedrības informētību un aktivitāti vides saglabāšanā.

· R2.14.: Uzlabot vides kvalitāti.

5.1. Ar transporta un tehnisko infrastruktūru saistītās teritorijas

Lielvārdes novadu šķērso divi nozīmīgi valsts autoceļi: galvenais autoceļš A6 un reģionālais autoceļš P80, kā arī vairāki vietējie autoceļi.

Galvenais autoceļš A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) pieder Eiropas nozīmes ceļu tīklam E22 un šķērso novadu R – A virzienā ap 23 km garā posmā. Autoceļš ir asfaltēts un salīdzinoši labā tehniskajā stāvoklī, laika posmā līdz 2013.gadam šeit nav plānotas investīcijas. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa pakāpeniski pieauga no 4 955 automašīnām 1996.gadā līdz 8 679 automašīnām 2007.gadā. 2009.gadā tā samazinājās līdz 6 917 automašīnām diennaktī, kas atbilst 2004.gada satiksmes intensitātei. Intensīvā tranzīta satiksme rada paaugstināta trokšņa un piesārņojuma zonu, satiksmes drošības risku un sadala apdzīvotās vietas, kas nosaka transporta ātruma ierobežojumus, tā samazinot autoceļu efektivitāti. Līdzās autoceļam A6 Lielvārdes pilsētā izveidots veloceliņš un divas velonovietnes Lielvārdes pilsētā un viena Lēdmanē, kuru apsaimnieko pašvaldība.

Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē satiksmes intensitāte uz A6 ceļa samazināsies, jo tiks pilnveidotas alternatīvas braucienam no Rīgas virzienā uz Daugavpili: autoceļa P85 (Rīgas HES – Jaunjelgava) otrā Daugavas krastā asfaltēšana līdz Jēkabpilij un autoceļa P73 (Vecumnieki – Nereta – Subate) asfaltēšana, kā arī autoceļa P80 rekonstrukcija, kuras rezultātā tranzīta satiksme uz Rīgu tiks novirzīta no A6 ceļa.

Reģionālais autoceļš P80 (Tīnūži – Koknese) šķērso Lēdmanes pagasta Z daļu R – A virzienā ap 11 km garā posmā. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa ir zema – 2001.gadā 108 automašīnas, 2007.gadā – 428 automašīnas. Līdz 2010.gadam ceļš bija ar grants segumu, bet no 2010.gada līdz 2012.gada rudenim ar ES Kohēzijas fonda atbalstu notiek ceļa un ar to saistīto satiksmes būvju rekonstrukcija. Jau sākotnēji tas ticis plānots kā ātrsatiksmes autoceļš, tāpēc atrodas atstatus no apdzīvotām vietām. Pēc rekonstrukcijas reģionālais autoceļš P80 kļūs par asfaltētu ātrsatiksmes ceļu ar daudzlīmeņu krustojumiem un vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kas lielā mērā aizvietos A6 autoceļu, pārņemot no tā tranzīta autosatiksmi. Pēc autoceļa P80 rekonstrukcijas pabeigšanas 2012.gada rudenī uzlabosies Lēdmanes ciema un apkaimes saikne ar Rīgu un tranzīta satiksme pārvietosies pa šo ievērojami drošāko un no apdzīvotām vietām atvirzīto ceļu.


31

Vietējās nozīmes valsts autoceļi pārsvarā ir sliktā stāvoklī – lielākā daļa neasfaltēti vai ar novecojušu, bedrainu asfalta klājumu.

Lielvārdes novadā ir blīvs pašvaldībai piederošo autoceļu un ielu tīkls. Pašvaldības autoceļu kopgarums ir 163,1 km, bet tikai 6,96 km (4,3%) no tiem ir asfaltēti. Ceļi starp pagastu centriem: Lielvārdi un Lēdmani un starp Lēdmani un Jumpravu ir ar grants segumu.

Lielvārdes novadā esošo ielu kopgarums ir 50,57 km un 86,7% no novada ielu kopgaruma ir Lielvārdes pilsētas ielas. Lielvārdes pilsētā ir 77 ielas, Jumpravā – 13, Lēdmanē – 4 un Dzelmēs – 2, bet ar asfalta segumu ir tikai aptuveni puse no novada ielu kopgaruma. Ielu un ar tām saistītās infrastruktūras stāvoklis Lielvārdē kopumā ir slikts, tām ir novecojis asfalta segums, nefunkcionējoša vai neesoša lietus ūdens kanalizācija, daudzviet trūkst ielu apgaismojuma. Pašvaldības finansējums ekonomiskās krīzes iespaidā ceļu un ielu uzturēšanai ir samazinājies.

Lielvārdes novada attīstības programma, saskaņā ar rīcībām R2.3. „Attīstīt pašvaldības ielu un ceļu infrastruktūru” un R2.4. „Uzlabot sabiedriskā transporta satiksmi”, paredz vairāku Lielvārdes pilsētā esošo ielu rekonstrukciju, pašvaldības autoceļa "Plēsumi - Lielvārde - Rozītes" vienkāršotu rekonstrukciju, un virkni satiksmes drošības uzlabojumu novada teritorijā, kā arī sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izveidi skolēnu pārvadājumiem.

Nozīmīga loma Lielvārdes novadā ir dzelzceļa satiksmei, Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija šķērso novadu dienvidu daļā aptuveni 17 km garā posmā. Dzelzceļš izbūvēts 1858. – 1861.gados un ap to izveidojusies Lielvārdes pilsēta un Jumpravas ciems. Pasažieru vilcieni Lielvārdes novadā apstājas trīs dzelzceļa stacijās: Lielvārdē, Kaibalā un Jumpravā. 2010.gada oktobrī darbadienās Rīgas virzienā no Lielvārdes stacijas dienā kursē 20 vilcieni, no Kaibalas un Jumpravas – 9. Attālums no Lēdmanes ciema līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai ir aptuveni 16 km, bet autoceļš ir ar grants segumu un Lēdmanes pagasta iedzīvotāji nevar ērti nokļūt uz dzelzceļa stacijām ar sabiedrisko transportu. Novada teritorijā ceļi šķērso dzelzceļu četrās vietās: divās vietās Lielvārdes pilsētā un pa vienai Kaibalā un Jumpravā. Šīs dzelzceļa pārbrauktuves ir salīdzinoši drošas, tomēr to tehniskais stāvoklis ir slikts, jo īpaši intensīvi izmantotajai pārbrauktuvei pie Lielvārdes stacijas, tāpēc ir paredzēta šīs pārbrauktuves tehniskā stāvokļa uzlabošana sadarbībā ar valsts institūcijām.

Lielvārdes novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils, Kaibalā atrodas gāzes regulēšanas stacija. Maģistrālā gāzes vada atzars un gāzes regulēšanas stacija „Kaibala” apgādā Lielvārdes pilsētu ar dabasgāzi. Maģistrālajam gāzes vadam nav lielas nozīmes novada teritorijas attīstībā un stratēģiskajā plānošanā, tomēr ir jārēķinās ar cauruļvada plīsuma varbūtību un ar tam sekojošu sprādzienu un ugunsgrēku risku, kā rezultātā var iet bojā cilvēki, kā arī rasties gaisa piesārņojums.

Viena no attīstības programmas rīcībām ir R2.8. „Veicināt alternatīvās enerģijas ražošanu un atjaunojamo

energoresursu izmantošanu”. Novadā pieejami vairāki potenciālie izmantojamie atjaunojamo energoresursu veidi – vējš, ūdens, saules starojums, biomasa, ģeotermālā enerģija jeb zemes siltums. Atjaunojamie energoresursi var tikt izmantoti tieši vai arī pastarpināti, piemēram, no biomasas iegūstot transporta degvielas un cita veida šķidro kurināmo. Attīstības programma paredz veicināt šo resursu izmantošanu, veicot alternatīvās enerģijas ražošanu. Pašreiz novadā nav konkrētu alternatīvās enerģijas ražošanas projektu, tomēr, plānojot šādu ražošanu, jāņem vērā novadā esošās ĪADT, īpaši aizsargājamajie biotopi un īpaši aizsargājamo dzīvnieku populācijas, īpaši putnu migrāciju un ligzdošanas vietas, lai neatstātu negatīvu ietekmi uz vidi un ainavu kopumā.

5.2. Ar komunālajiem pakalpojumiem saistītas teritorijas

Attīstības programmā plānotā ūdenssaimniecības sistēmas attīstība, galvenokārt, paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu, lai nodrošinātu novada iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Pašreiz Lielvārdes novadā iegūtais artēziskais ūdens neatbilst normām paaugstinātā dzelzs jonu satura un duļķainības dēļ. Saskaņā ar attīstības programmā ietverto informāciju un esošās situācijas analīzi, dažādām Lielvārdes novada apdzīvotajām vietām nepieciešami atšķirīgi komunālo pakalpojumu attīstības projekti:

· Lielvārdes pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas 2008.gadā ir rekonstruētas, līdz ar to tiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšana saskaņā ar normatīviem.

· Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jauda Lēdmanē un Jumpravā pārsniedz pašreizējo nepieciešamību. Šīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās un nenodrošina notekūdeņu attīrīšanu normatīvos noteiktajā kārtībā. Nepieciešama arī maģistrālo ūdensvadu maiņa.


32

· Dzelmēs ūdens attīrīšanai izmanto 1970jos gados izbūvētas nosēdakas, kas ir tehniski nolietojušās. Nepietiekami attīrīts notekūdens no Dzelmēm nokļūst Daugavā, tieši dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”, kas ir Natura 2000 teritorija.

· Pārējos ciemos un lauku saimniecībās notekūdeņu savākšanai izmanto dažādas hermetizācijas pakāpes notekūdeņu savākšanas tvertnes/bedres.

Tā kā Lielvārdes novada vērtīgākās dabas aizsargājamās teritorijas aizsargā tieši upju ekosistēmas (Natura

2000 teritorijas „Daugava pie Kaibalas” un „Ogres ieleja”), īpaši jācenšas novērst ūdens piesārņojuma nokļūšanu šajās teritorijās.

Attiecībā uz siltumapgādes sistēmu attīstības programmā paredzētie uzdevumi ir galvenokārt saistīti ar ēku efektivitātes uzlabošanu, veicot māju siltināšanu u.c. energotaupīšanas pasākumus, kā arī ar siltumapgādes infrastruktūras uzlabošanu, jo siltumapgāde ir viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem Lielvārdes novadā. Lai samazinātu CO2 emisijas, paaugstinātu energoefektivitāti un samazinātu siltumenerģijas patēriņu, notiek izglītības iestāžu ēku (Lielvārdes mūzikas skola, Lēdmanes pamatskola un Jumpravas vidusskola) renovācija.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā plānotās aktivitātes ir saistītas ar dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību, paredzot vairāku mājsaimniecībā radušos atkritumu veidu savākšanu un šķirošanu. Līdz 2010.gada beigām sadzīves atkritumi tiek izvesti uz SAP „Getliņi” nešķirotā veidā. 2010.gadā Lielvārdes pilsētā iznomāta zeme atkritumu šķirošanas laukuma izveidei, kas kalpos par pamatu tālākai šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Lielvārdes novadā atrodas normatīvo aktu prasībām neatbilstoša sadzīves atkritumu izgāztuve "Krātuves" 1,37 ha platībā, kurai nepieciešams veikt rekultivāciju. Attīstības programmā 2011.gadā ir paredzēta izgāztuves rekultivācija un pēcrekultivācijas monitoringa ierīkošana ar četriem gruntsūdeņu monitoringa urbumiem.

5.3. Lauksaimniecības teritorijas

Lielvārdes novadā attīstītākā tautsaimniecības nozare ir lauksaimniecība – galvenokārt, augkopība, piensaimniecība un lopkopība. Šīs nozares attīstību labvēlīgi ietekmē lauksaimniecības zemes pieejamība – Lielvārdes novadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes ir salīdzinoši vairāk (11 246 ha – 49,9% no novada platības) kā vidēji Latvijā (33,2%) tai skaitā vairāk kā pusi no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem aramzeme (7 685 ha). Arī tautsaimniecībā lielākais uzņēmumu skaits novadā ir lauksaimniecības nozarē (2008.gadā – 118 uzņēmumi).

Ņemot vērā attīstības programmā noteikto novada specializāciju un esošo situācijas aprakstu, novads ir piemērots lauksaimniecības nozares attīstībai. Attīstības programmas sadaļa par novada specializāciju paredz, ka Lielvārdes novadu par pievilcīgu darba telpu veido tādas ražošanas attīstība, kas balstīta uz videi draudzīgām un jaunām tehnoloģijām, īpaši uzsverot, ka novads ir piemērots lauksaimniecības attīstībai.

5.4. Ar tūrisma attīstību saistītās teritorijas

Attīstības programmas sadaļā par novada specializāciju norādīts, ka novada kultūras tradīcijas un dabas (ainavas) resursiem ir pietiekams potenciāls, lai veidotu Lielvārdes novadu par tūrisma pakalpojumu centru. Lielvārdes novadā ir daudzpusīgs tūrisma un atpūtas piedāvājums, izmantojot Daugavas un Ogres upes resursus, A.Pumpura muzeja pakalpojumus, dabas teritoriju krāšņumu un dažādas iespējas brīvā laika pavadīšanai, apmeklējot mākslas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumus.

Iecienītākais un apmeklētākais kultūras tūrisma objekts Lielvārdes novadā ir A.Pumpura Lielvārdes muzejs, kur tūristu skaits 2006.gadā bija 17 517, 2007.gadā – 16 741, 2008.gadā – 20 717, 2009.gadā – 12 499. Iecienīti kultūras tūrisma objekti Lielvārdes novadā ir arī Uldevena pils, Lielvārdes viduslaiku pils drupas, Jumpravas "Gaiļu" dabas taka, Rumbiņas ūdenskritums, Lielvārdes muižas parks ar koka skulptūrām, Lēdmanes tautas nams/ krogs, Senlietu istaba Jumpravas kultūras namā, Vangusalu Dīnamarkas akmens, Piemiņas akmens Katrīnai un citām Latvijas zintniecēm.

Novadu raksturojošs ainavas elements ir Daugavas upes koridors ar plašiem, atvērtiem skatiem. Līdztekus populārajiem skatu punktiem pie Lielvārdes baznīcas un pilskalna, nepietiekami novērtētas, izcilas ainavas vērtības atrodamas arī citur, tai skaitā pie Kaibalas un Dzelmēm. Vienlaicīgi, jāņem vērā, ka 7 km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma hidroelektrostacijas aizsprosta starp Dzelmēm un Kaibalu ietver dabas liegums „Daugava pie Kaibalas”, kas dibināts ūdensputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas


33

aizsardzībai. Tāpēc, lai netraucētu migrējošos putnus, tūristiem un arī citiem interesentiem nepieciešams ierobežot motorizētu ūdenstransporta līdzekļu pārvietošanos, galvenokārt, laikā no 1.marta līdz 1.maijam, vietām vispār aizliedzot ieslēgt motoru.

Īpaša novada ainavas vērtība ir Ogres upes un tās pieteku ielejas ar daudzveidīgu, bieži pirmatnīgu ainavu, kas padara Ogres upi par īpaši pievilcīgu vietu ūdenstūrismam – vienu no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem Latvijā. Šajā teritorijā ir izveidots dabas parks „Ogres ieleja”, kas ir viena no izcilākajām cilvēka nepārveidotām dabiskajām upju ielejām Latvijā ar lielu biotopu daudzveidību. Dabas aizsardzības plānā noteikts, ka domājot par teritorijas aizsardzības mērķiem, būtu jāņem vērā tieši upes ieleja, nodrošinot tās nepārtrauktību un novēršot fragmentāciju, saglabājot pēc iespējas netraucētu vidi.

Tūrisma piedāvājums Lielvārdes novadā šobrīd ir vērsts uz kultūrvēsturiskiem objektiem, mazāk attīstīts ir atraktīvs dabas tūrisma pakalpojumu piedāvājums. Novada upju ielejas ir bagātas ar retiem augiem un putniem, kā arī ģeoloģiskas nozīmes objektiem, bet daudzviet nepieciešama to sakopšana un ekotūrisma infrastruktūras (vienotas informācijas norādes, takas, atpūtas vietas ar atkritumu urnām, putnu novērošanas torņi u.c.) izbūve un uzstādīšana, kas būtu piemērotas putnu un dzīvnieku vērošanai, tādējādi veicinot ekotūrisma attīstību. Lielvārdes novads sadarbojas ar Ogres novada tūrisma informācijas centru un Andreja Pumpura muzejā darbu uzsācis tūrisma informācijas punkts, kas nodrošina tūristus ar nepieciešamo informāciju. Lielvārdes novadā ir vairākas nakšņošanas vietas: 4 viesnīcas, 2 brīvdienu mājas, 3 jauniešu mītnes un 3 telšu vietas, bet varētu būt lielāks piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Neskatoties uz plašām un daudzpusīgām tūrisma attīstības iespējām, jebkura tūrisma veida attīstīšanai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra. Attīstības programma paredz šādas infrastruktūras izveidi un pilnveidi rīcībās R2.10. „Veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību” un R2.11. „Veicināt tūrisma pakalpojumu attīstību”. Plānotie uzdevumi paredz ceļu un pievedceļu kvalitātes uzlabošanu, autostāvvietu izveidi, uzstādot nepieciešamo aprīkojumu, tai skaitā arī informācijas stendus, ceļa zīmju un norāžu kvalitatīvu nodrošinājumu, tūrisma informācijas centru izveidi, naktsmītņu, ēdināšanas, transporta un gidu pakalpojumu pilnveidi, kā arī noteikumos paredzēto peldvietu aprīkojumu nodrošinājumu. Plānota veloceliņu un velonovietņu izbūve, kas arī sekmētu ekotūrisma attīstību.


34

6. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas

Attīstības programmas rīcības virziena R2.3. „Attīstīt pašvaldības ielu un ceļu infrastruktūru” sekmīga realizācija ir nozīmīga ne tikai tūrisma attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šī rīcība novadam ir ļoti nozīmīga saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tai skaitā, uzlabotu kravas pārvadājumu drošību. Pašlaik kravu pārvadājumiem, galvenokārt, tiek izmantots autoceļš A6, kas līdz ar to ir nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorija. Šim ceļam ir raksturīga intensīva tranzīta kustība un pa to tiek pārvadātas arī bīstamas vielas. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā šīs bīstamās vielas var nokļūt apkārtējā vidē, radot ievērojamu piesārņojumu un akūtus draudus cilvēku veselībai vai pat dzīvībai. Šie riski tieši var skart teritoriju vairāku desmitu metru attālumā no autoceļa, bet netieša izplatība var sasniegt simtiem metru. Autoceļš A6 rada paaugstinātu bīstamību gājējiem. Pēdējā laikā Lielvārdes teritorijā ir veikti vairāki uzlabojumi, kas šos riskus samazina: iekārtots regulējams krustojums (Lāčplēša – Ausekļa ielā), kā arī vairākas labiekārtotas gājēju pārejas. Attīstības programmā 2012.gadā paredzēta P80 ceļa 2.kārtas rekonstrukcija, kas novirzīs tranzīta satiksmi pa ievērojami drošāko un no apdzīvotām vietām atvirzīto ceļu.

Novada teritoriju šķērso stratēģiska valsts nozīmes dzelzceļa līnija, pa kuru tiek pārvadātas bīstamās kravas, t.sk. nafta un naftas produkti, ķīmiskās kravas, turklāt ievērojami lielākā apjomā nekā pa autoceļiem. Bīstamo kravu pārvadāšanas avārijas gadījumā sekas var būt pat katastrofālas, jo īpaši apdzīvotās vietās. Avārijas situācijas izpausmes būtiski neatšķiras no autoceļa radītajiem riskiem, taču dzelzceļa gadījumā katastrofas mērogi var būt daudz lielāki un sekas – smagākas. Kompleksa riska avots ir četras dzelzceļa šķērsojuma vietas – dzelzceļa pārbrauktuves (Rembates iela un Lēdmanes iela Lielvārdes pilsētā, autoceļa V978 šķērsojums pie Kaibalas un pašvaldības ceļa šķērsojums aiz Kaibalas), kur negadījuma iespējas ir ievērojami paaugstinātas, jo īpaši intensīvi izmantotajai pārbrauktuvei pie Lielvārdes stacijas, tāpēc attīstības programmā paredzēta šīs pārbrauktuves tehniskā stāvokļa uzlabošana sadarbībā ar valsts institūcijām.

Attīstības programmā paredzētie pasākumi dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzlabojumiem, labiekārtošanai, attīstībai un infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai veicami atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. Lielvārdes novada teritorijas plānojumos nav paredzēta apbūve vietās, kurās ir konstatēti īpaši aizsargājamie biotopi. Dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti dabas parkam „Ogres ieleja” un liegumam „Daugava pie Kaibalas”, pēdējam ir arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros ir atzīmēts ĪADT funkcionālais zonējums, noteiktas aizliegtās vai pieļaujamās saimnieciskās darbības. Tā kā dabas aizsardzības plānam ir tikai ieteikuma, bet ne likuma spēks, tad bieži vien dabas aizsardzības plānā paredzētos pasākumus nedrīkst realizēt, ja tie ir pretrunā ar MK 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kuros noteikti saimniecisko darbību ierobežojumi.

Attīstot saimnieciskajai darbībai paredzētās teritorijas, tai skaitā attīstot alternatīvās enerģijas ražošanu, ir iespējama būtiskāka ietekme uz vidi. Lielvārdes novada attīstības programmā plānotā alternatīvās enerģijas ražošana var atstāt ietekmi arī uz ĪADT. Patreiz novadā nav konkrēti alternatīvās enerģijas ražošanas projekti, tomēr, plānojot šādu projektu attīstību nākotnē, ir nepieciešams iegūt pilnvērtīgu informāciju par to iespējamo ietekmi uz vidi. Piemēram, izmantojot saules enerģiju, biomasu un ģeotermālo enerģiju, gaidāma nebūtiska ietekme uz vidi, bet, plānojot vēju ģeneratoru būvniecību, var rasties negatīva ietekme uz putnu migrāciju un ligzdošanu, kā arī ekosistēmu kopumā, ja netiek plānoti konkrēti risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Ir jāņem vērā dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāna rekomendācija pārtraukt ĪADT mazo HES attīstību, kas lielā mērā radītu negatīvu ietekmi uz vidi, likvidējot Ogres upes un tās pieteku dabas vērtības (49.).

Attīstības programma plāno pilnveidot atkritumu apsaimniekošanu novadā, veicinot sadzīves atkritumu šķirošanu. Lielvārdes novadā atrodas normatīvo aktu prasībām neatbilstoša sadzīves atkritumu izgāztuve "Krātuves", kam nepieciešams veikt rekultivāciju. Attīstības programmes rīcības plānā 2011.gadā ir paredzēta izgāztuves rekultivācija un pēcrekultivācijas monitoringa ierīkošana ar četriem gruntsūdeņu monitoringa urbumiem.

Lai realizētu attīstības programmā plānoto tūrisma attīstību, ir jāveic pasākumi, kas uzlabotu vides stāvokli. Novadā ieteicams veidot labiekārtotas autostāvvietas, tajās nodrošinot atkritumu savākšanu, izvietot vienota stila norādes dabas objektiem un ĪADT ar informāciju par aizliegtajām darbībām katrā konkrētajā ekoloģiski jūtīgajā teritorijā.


35

Patreiz nav iespējams izvērtēt plānotās apbūves un citas saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šādām darbībām nepieciešams detālais plānojums, kura ietvaros tiktu veikts šādas darbības stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.


36

7. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības mērķi

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā „Mūsu kopējā nākotne” (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987.). Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā „attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai” (54.).

Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.

Galvenie starptautiskie vides aizsardzības mērķi un principi ir noteikti ANO Riodežaneiro deklarācijā „Par vidi un attīstību” (1992.), citos starptautiskos līgumos un nacionālajā likumdošanā – „Vides aizsardzības likumā” (2006.). ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir viens no būtiskākajiem ES stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem, kas nosaka ES virzību uz ilgtspējīgu attīstību.

Starptautiskie mērķi vides aizsardzības jomā ir ietverti starpvalstu konvencijās un Eiropas Kopienas direktīvās:

· Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību– Bernes konvencijas (1979.) mērķi ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība. Īpaši akcentēta apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzība (5.). Minētās Konvencijas prasību izpildē Latvijā nozīmīga vieta ir arī Lielvārdes novadam, kura teritorijā atrodas dabas parks „Ogres ieleja” un dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” u.c. ĪADT, kas ir bagātas ar retiem augiem un putniem.

· Konvencijas par starptautiskās nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencijas (1971.) izpratnē mitrāji ir platības ar purviem, dumbrājiem vai ūdeņiem, kuri var būt dabiski vai mākslīgi veidojušies, pastāvīgi vai īslaicīgi. Mitrāju aizsardzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu piemērotu dzīves vidi ūdensputniem (6.).

· Kovencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972.) definē jēdzienu „dabas mantojums” un nosaka uzdevumus tā aizsardzībai. Valsts pienākums ir tās teritorijā nodrošināt kultūras un dabas mantojuma identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizēšanu un saglabāšanu nākošajām paaudzēm (8.). Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi un nepieciešamības gadījumā arī starptautiskā palīdzība un sadarbība.

· Konvencijas par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencijas (1992.) uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana. Galvenais uzdevums dalībvalstīm – bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un tās ilgtspējīgas izmantošanas jautājumu integrēšana jau esošajās valsts stratēģijās, plānos un programmās un nepieciešamo stratēģiju un citu dokumentu izstrādāšana (7.).

ES ir izstrādātas Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (Biotopu direktīva) un Eiropas Padomes Direktīva 79/409/EEC „Par savvaļas putnu aizsardzību” (Putnu direktīva). 92/43/EEC direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskos biotopus un savvaļas faunu un floru ES esošo dalībvalstu teritorijā (3.). 79/409/EEC direktīvas mērķis ir visu ES dalībvalstu teritoriju apdzīvojošo savvaļas putnu sugu ilgtermiņa aizsardzība un saglabāšana (4.). Abās direktīvās noteiktās prasības putnu un biotopu aizsardzībā Latvijā ir nostiprinātas ar Latvijā patreiz spēkā esošajiem dabas aizsardzības tiesību aktiem un tajos noteiktajiem ierobežojumiem un aprobežojumiem gan attiecībā uz privāto zemes īpašnieku, gan pašvaldību, gan valsti kā zemes īpašnieku.

Uz Lielvārdes novada attīstības programmu ir attiecināmi vairāki starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi ir noteikti Eiropas 6. Vides aizsardzības rīcības programmā „Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”. Uz attīstības programmu ir attiecināmi sekojoši šīs rīcības programmas mērķi:

· klimata izmaiņu jomā – stabilizēt siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līmenī, kas neizraisa klimata izmaiņas;

· dabas un bioloģiskā daudzveidības jomā – aizsargāt un atjaunot dabiskās ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas un globālā mērogā;


37

· vides, veselības un dzīves kvalitātes jomā – sasniegt tādu vides kvalitāti, ka cilvēka radītais piesārņojums, tai skaitā, dažādi starojumi, nepalielina ietekmi vai risku sabiedrības veselībai;

· dabas resursu un atkritumu jomā – nodrošināt, ka atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu patēriņš nerada papildus slodzi videi, un panākt, ka ekonomisko izaugsmi nosaka nevis resursu izmantošanas, bet gan izmantošanas efektivitātes pieaugums (1.).

Valsts vides politikas mērķi ir definēti Nacionālā vides politikas plānā, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2004.gada 4.februāri. Uz Lielvārdes novada attīstības programmu ir attiecināmi šādi vides politikas plāna mērķi:

- saistībā ar gaisa kvalitāti:

- nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa mērķiem atbilstošu gaisa kvalitāti, uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša, īpašu uzmanību veltot ražošanas uzņēmumiem;

- saistībā ar ūdens kvalitāti:

- uzlabot pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti, novērst to tālāku piesārņošanu un pakāpeniski samazināt esošo piesārņojumu,

- veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot pazemes ūdens resursu saglabāšanai un eitrofikācijas apdraudētām ūdenstilpēm,

- aizsargāt ūdens ekosistēmas, kā arī no ūdens atkarīgās sauszemes ekosistēmas un mitrājus,

- nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem;

- atkritumu apsaimniekošanas jomā:

- veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībā;

- bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai:

- saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību,

- saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību (11.).

Tā kā attīstības programma skar svarīgas dabas teritorijas, tad jāņem vērā arī Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā noteiktie mērķi:

- veicināt tradicionālas ainavas struktūras saglabāšanos;

- nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu (14.).

Lielvārdes novadā ir jārada kompromiss starp teritorijas ekonomisko izaugsmi, sociālā taisnīguma un dabas aizsardzības prasību ievērošanu, ņemot vērā novadā esošās ĪADT dabas aizsardzības plānus un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Ilgtspējīgas attīstības principa īstenošanu īsumā var raksturot kā nepārtrauktu pārmaiņu procesu, kurā novada teritorijas esošo fizisko resursu izmantošana, ieguldīto investīciju, cilvēkresursu izmantošana un dažāda veida institucionālas pārmaiņas tiek īstenotas saskaņā ar šodienas nepieciešamībām, vienlaicīgi ievērojot arī nākotnes attīstības vajadzības.

Izstrādājot attīstības programmu, Lielvārdes novada izvirzītie stratēģiskās attīstības mērķi un ilgtspējīgas

attīstības principi ir ņemti vērā.


38

8. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums

Veicot analīzi, tika izvērtēts, kādi būs attīstības programmas īstenošanas tiešie un netiešie rezultāti (skatīt 8.1 un 8.2.dadaļu) un kādā veidā tie skars vidi. Attīstības programma ir stratēģisks dokuments, kurā iezīmēti Lielvārdes novada attīstības mērķi un virzieni, nevis konkrēti projekti un aktivitātes. Līdz ar to tika vērtēta novada stratēģiskās attīstības iespējamā ietekme uz vidi.

Lielvārdes novada attīstības programmas ietvaros plānotās rīcības, kas var radīt ietekmi uz vidi, ir, galvenokārt, saistītas ar transporta, tūrisma, alternatīvās enerģijas ražošanas un komunālās saimniecības infrastruktūras attīstību. Komunālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība lielākoties radīs pozitīvu ietekmi uz vidi. Netiešās ietekmes ir saistītas ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, ar uzņēmējdarbības attīstību, vides un infrastruktūras sakārtošanu, kā arī tūristu skaita pieaugumu.

Jāatzīmē, ka vairākas no ietekmēm ir neskaidras, jo patreizējā plānošanas stadijā nav pieejama pietiekoši detalizēta informācija par konkrētiem investīciju projektiem.

8.1. Tiešās un netiešās ietekmes

Tiešās ietekmes ir izmaiņas vidē, kuras paredzētās darbības realizācijas rezultātā nepastarpināti iedarbojas uz vidi. Paredzētās darbības realizācija var ietekmēt:

- vietējo ūdensteču un ūdenstilpju ūdens kvalitāti;

- kultūras pieminekļus u.c. tūrisma apskates objektus;

- gruntsūdens līmeni;

- putnu migrācijas un ligzdošanas vietas, kā arī ekosistēmu kopumā, ja pirms alternatīvās enerģijas ražošanas uzsākšanas netiek veikta detalizēta izpēte un noteiktas tā izbūvei piemērotākās tehnoloģijas un vietas.

Netiešās ietekmes veidojas mijiedarbības rezultātā starp vidi un tiešām ietekmēm:

- pēc autoceļa P80 izbūves trokšņu līmenis un gaisa piesārņojums uz A6 autoceļa līdz ar samazināto satiksmes intensitāti varētu samazināties, taču tas pieaugs autoceļa P80 apkaimē;

- uzlabojot sabiedriskā transporta sistēmu un nodrošinot optimālu pakalpojumu sniegšanu visa novada teritorijā, iespējams samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanas apjomu, kas samazinātu gaisa piesārņojumu;

- transporta infrastruktūras sakārtošana atpūtas vietās, nodrošinot ar atbilstošiem ceļiem un informāciju par atpūtas vietām ar labiekārtotām autostāvvietām, var samazināt ietekmi uz dabiskajiem biotopiem un vides degradāciju kopumā;

- rekultivējot sadzīves atkritumu izgāztuvi „Krātuves”, var mazināties ietekme uz gruntsūdeņiem un vidi kopumā;

- pēc dabas aizsardzības plānos paredzēto pasākumu īstenošanas ĪADT varētu samazināt negatīvo ietekmi uz vērtīgajiem augiem, dzīvniekiem un putniem, īpaši putnu ligzdošanas laikā.

8.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes

Attīstības programmā paredzētās darbības pēc to ietekmes ilguma var iedalīt īslaicīgas, vidēji ilgas un ilglaicīgas (paliekošas).

Īslaicīgās ietekmes

- būvniecības laikā – troksnis, putekļi, būvgruži un zemsedzes bojājumi;

- satiksmes traucējumi būvniecības laikā;

- ar būvniecību saistītās darbības, kas rada īslaicīgu paaugstinātu gaisa piesārņojumu.


39

Vidēji ilgas ietekmes

Vidēji ilgas ietekmes var būt saistītas galvenokārt ar vides piesārņojumu, kuru var izraisīt, piemēram, ēku būvniecība, kas uzsākta pirms vides infrastruktūras izbūves, kravas automašīnu plūsmas radītais vides piesārņojums, jebkāds grunts un gruntsūdens piesārņojums.

Ilglaicīgās ietekmes

Ilglaicīgu ietekmi rada transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras uzlabojumi, alternatīvās enerģijas ražotnes, jebkāda saimnieciskā darbības uzsākšana. Šādi pasākumi rada ietekmi ne tikai konkrētajā pasākuma realizācija vietā, bet atstāj ietekmi arī uz apkārtējās teritorijas vides kvalitāti un teritorijas attīstību.

8.3. Pastāvīgās ietekmes

Realizējot attīstības programmu, var paredzēt, ka uzlabosies transporta un komunālās saimniecības kvalitāte. Rezultātā samazināsies gaisa piesārņojums, troksnis, vibrācijas piesārņojums, kam parasti ir pastāvīga ietekme tieši uz infrastruktūras objektiem tiešā tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tomēr, jāņem vērā, ka, palielinoties infrastruktūras ekspluatācijas intensitātei, iespējams piesārņojuma slodzes pieaugums, kas var ietekmēt arī apbūves teritoriju attīstību dzīvojamās vai sabiedriskās apbūves vajadzībām.

Realizējot plānotos investīciju projektus ūdenssaimniecības sakārtošanā, sagaidāms mazāks gruntsūdeņu un upju piesārņojums.

Realizējot plānotos investīciju projektus energoefektivitātes uzlabošanā, sagaidāms mazāks kurināmā patēriņš, līdz ar to mazāks gaisa piesārņojums.

Pirms alternatīvās enerģijas ražotņu izbūves ir jāveic detalizēta izpēte par to iespējamo ietekmi uz ĪADT, īpaši aizsargājamajiem biotopiem un īpaši aizsargājamo dzīvnieku populācijām un nosakot ražotņu izbūvei piemērotākās vietas.

Pastāvīgu labvēlīgu ietekmi uz ekosistēmu var dot antropogēnās slodzes samazināšana, veidojot videi draudzīgu tūrisma un atpūtas vietu infrastruktūru un pakalpojumus.

8.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkums

Realizējot Lielvārdes novada attīstības programmu, sagaidāmas gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes uz vidi. Paredzams, ka īstenojot ar komunālo pakalpojumu infrastruktūras attīstību saistītos projektus, ietekme uz vidi būs pozitīva. Plānojot energoresursu taupīšanu, veicot ēku siltināšanas pasākumus, siltumapgādē arvien mazāk izmantos kurināmo, līdz ar to samazināsies izmeši un uzlabosies gaisa kvalitāte. Realizējot investīciju projektus ūdenssaimniecības sakārtošanā, tai skaitā, notekūdeņu novadīšanā uz NAI un tās jaudas optimizēšanā, tiks samazināts gruntsūdeņu piesārņojums.

Darbībām, kas saistītas ar transporta infrastruktūras modernizāciju, sagaidāma diferencēta ietekme uz vidi, jo, palielinoties satiksmes intensitātei, iespējama gaisa piesārņojuma palielināšanās. Negatīva ietekmi uz bioloģisko daudzveidību var atstāt tāda ceļu infrastruktūras attīstība, kuras rezultātā tiek sadrumstalotas mežu un lauksaimniecības zemju platības, vienlaicīgi bojājot augsnes zemsedzi ar tur esošajiem biotopiem. Pirms šādu projektu realizācijas ir nepieciešams izvērtēt un izvēlēties maksimāli vidi saudzējošākas metodes un tehnoloģijas.

Ja alternatīvās enerģijas ražotnes izbūvei ir veikta detalizēta izpēte par tās iespējamo ietekmi uz ĪADT un noteiktas tā izbūvei piemērotākās tehnoloģijas un vietas, tad ir iespēja mazināt plānotās ražotnes negatīvo ietekmi uz putnu migrācijas un ligzdošanas vietām, kā arī ekosistēmu kopumā. Tomēr, ja kā alternatīvās enerģijas ražošana tiek plānota vēju ģeneratoru uzstādīšana, tā negatīvi var ietekmēt dabas un ainavu daudzveidību, sadrumstalojot lauksaimniecības zemju platības un bojājot augsnes zemsedzi ar tur esošajiem biotopiem. Tāpēc pirms darbu uzsākšanas nepieciešams izvērtēt un izvēlēties maksimāli piemērotākās vietas šo objektu būvniecībai. Vēja ģeneratoru izbūve veicama saskaņā ar izstrādātajiem teritorijas plānojuma dokumentiem. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un nesadrumstalotu ainavu, ieteicams vēja ģeneratorus izvietot kompaktās grupās, pēc iespējas samazinot attālumu starp blakus esošām turbīnām.


40

Plānojot atkritumu apsaimniekošanu ar sadzīves atkritumu šķirošanu un bīstamo atkritumu savākšanu, tiktu mazināta negatīvā ietekme un slodze uz vidi. Attīstības programmā 2011.gadā paredzētā sadzīves atkritumu izgāztuves "Krātuves" rekultivācija mazinātu gruntsūdeņu piesārņojumu un vides degradāciju.

Attīstot lauksaimniecību, nozīmīgs ir tās attīstības virziens. Ja pieaugošā apmērā tiek izmantotas intensīvas lauksaimniecības tehnoloģijas, lielā apjomā izmantojot pesticīdus un minerālmēslojumu, var tikt negatīvi ietekmēta augsne un tuvējās ūdenskrātuves, gruntsūdeņi, gaiss, ĪADT un citas dabas vērtības. Ja, kā attīstības programmā paredzēts, tiek attīstīta lauksaimniecība, kur izmanto videi draudzīgas lauksaimnieciskās tehnoloģijas un tiek audzēta ekoloģiski tīra produkcija ar augstu pievienoto vērtību, šāda attīstība radītu pozitīvu ietekmi uz ekosistēmu.

Tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstībai var būt diferencēta ietekme uz vidi, jo pieaugot tūristu skaitam, var tikt palielināta slodze uz vidi, bet, pareizi plānojot un īstenojot attīstības programmā izvirzītos uzdevumus, kopumā paredzama pozitīva ietekme uz vidi. Detalizēta ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un bioloģisko daudzveidību vērtējama pirms konkrētu darbību uzsākšanas.


41

9. Risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai

Lai attīstības programmā plānotās darbības rezultātā varētu samazināt vai novērst iespējamās ietekmes uz vidi, nepieciešams realizēt dažādus pasākumus un izvēlēties optimālākos risinājumus.

Attīstot satiksmes infrastruktūru, rūpniecības un saimnieciskās darbības teritorijas, tai skaitā attīstot alternatīvo enerģiju ražotnes, katrā konkrētā gadījumā, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums un/vai ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas piemērojams paredzētajai darbībai. Nepieciešams izvērtēt un izvēlēties vidi maksimāli saudzējošas metodes un tehnoloģijas, paredzot attiecīgās nozares labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu izmantošanu.

Ņemot vērā attīstības programmā plānoto novada vīziju un prioritātes, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību, plānošanas dokumentā ir ietverti ar vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem saistīti nosacījumi: veidot ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, pielietojot inovatīvās tehnoloģijas, ražošanas procesā iesaistot atbilstošus profesionālus speciālistus un kvalificētu darbaspēku.

Attīstības programmā ir noteikti arī šādas rīcības:

- R2.13. Veicināt sabiedrības informētību un aktivitāti vides saglabāšanā;

- R2.14. Uzlabot vides kvalitāti.

Vides kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama vides uzraudzības pasākumu realizācija, kas nodrošinātu stingru uzņēmumu vispārējās darbības un vides aizsardzības prasību kontroli, kā arī sanācijas pasākumu realizēšanu piesārņotajās teritorijās.

Plānojot tūrisma attīstību Lielvārdes novadā, jāmeklē risinājumi potenciālo rekreācijas vietu labiekārtošanai un atpūtnieku plūsmas regulēšanai: jāveic vienota stila norāžu zīmju un informatīvo stendu izvietošanu ar attiecīgajām norādēm un izglītojošo informāciju par aizliegtajām darbībām konkrētajā teritorijā, jāveido labiekārtotas autostāvvietas, kurās nodrošināta atkritumu savākšana un jāizbūvē gājēju takas no autostāvvietām uz kultūras un dabas objektiem. Publiski pieejamā peldvieta jāveido ar drošu pieeju ūdeņiem un ievērojot normatīvos aktos paredzētās informācijas un drošības pasākumu nodrošinājumu.

Lai saglabātu ĪADT un citas ekoloģiski jūtīgas dabas teritorijas, plānojot jebkādas rīcības, stingri jāievēro attiecīgi regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī būtu nepieciešams izstrādāt to apsaimniekošanas izmaiņu novērtēšanas metodiku. Plānojot apbūvi, jānodrošina upju dabisko ieleju un mežu ilgtspējīga pastāvēšana un publiskā pieejamība, nepieļaujot nepamatotu publiski pieejamo mežu platību pārvēršanu privātās blīvas apbūves teritorijās. Potenciālo ietekmi uz vidi un vides riskus ievērojami var samazināt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteikto aizsargjoslu prasības, kas noteiktas arī novada teritorijas plānojuma kartēs.

Kopumā var secināt, ka Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam īstenošana nav pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī ar Lielvārdes novada teritorijas plānojumu, ja tiek ievēroti iepriekš aprakstītie risinājumi ietekmju uz vidi mazināšanai.


42

10. Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums

Tā kā attīstības programmā nav paredzētas alternatīvas, tad, veicot programmas stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu un izstrādājot Vides pārskatu, ir izvēlēta un novērtēta tā saucamā nulles alternatīva, respektīvi, attīstības programma netiek izstrādāta. Šī alternatīva nav uzskatāma par optimālu, jo tādējādi:

1. Tiks kavēta saimnieciskā darbība un infrastruktūras attīstība novadā;

2. Tas var novest pie nepārdomātas un haotiskas būvniecības, kas ne tikai var apdraudēt dabas teritorijas un vērtīgos biotopus, bet arī būtiski kavēt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu attīstību, kas, savukārt, var novest pie nekontrolētas notekūdeņu novadīšanas virszemes vai gruntsūdeņos;

3. Neorganizēta tūristu plūsma ĪADT var apdraudēt tur esošos īpaši aizsargājamos augus un ekosistēmu kopumā;

4. Tiks kavēta novada ekonomiskā attīstība un sociālo problēmu risināšana.

Attīstības programma ir izstrādāta, ņemot vērā gan normatīvo aktu prasības, gan starptautiskos un nacionālos vides aizsardzības mērķus. Līdz ar to tajā paredzēto darbību realizācija ir uzskatāma par piemērotāko alternatīvu pie nosacījuma, ka tiek realizēti 9. sadaļā aprakstītie risinājumi ietekmju samazināšanai.


43

11. Iespējamie kompensēšanas mehānismi

Saskaņā ar LR 1993.gada 3.marta likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, ja paredzēto darbību rezultātā tieši tiek ietekmētas ES prioritārās sugas un biotopi, tad nepieciešams izstrādāt kompensēšanas pasākumus, kurus jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Lielvārdes novada attīstības programma neparedz saimnieciskās darbības Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), kas tieši un neatgriezeniski negatīvi ietekmētu ES prioritārās sugas un biotopus, līdz ar to kompensācija likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” izpratnē nav nepieciešama.

Attīstības programma ir izstrādāta, ņemot vērā vides aizsardzības normatīvo aktu, starptautiskos un nacionālos vides politikas mērķus, kā arī prasības, ko nosaka atbildīgās vides institūcijas.


44

12. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums

Lielvārdes novads atrodas pie Daugavas upes, kas ieplūst Baltijas jūrā, tāpēc nepieciešams ņemt vērā iespējamo pārrobežu ietekmi uz citām Baltijas jūras valstīm. Attīstības programmā nav paredzētas darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt Baltijas jūras ūdens kvalitāti. Plānošanas dokumenta realizācija nākotnē tieši samazinās Lielvārdes novada radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu, jo tā paredz sakārtot novadā esošos kanalizācijas tīklus, novadot notekūdeņus uz NAI un optimizēt NAI jaudu, kas samazinās piesārņoto notekūdeņu radīto slodzi uz Daugavas upi un Baltijas jūru.


45

13. Paredzētie pasākumi monitoringa nodrošināšanai

LR 1998.gada 14.oktobra likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka, ka kompetentā institūcija (šajā gadījumā – Vides pārraudzības valsts birojs) MK noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, nosaka termiņus kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, tai skaitā, vides pārskatā neparedzētu ietekmi (monitoringa ziņojums).

Saskaņā ar LR 2006.gada 15.novembra likumu „Vides aizsardzības likums” vides monitoringu organizē un veic valsts un pašvaldību iestādes un komersanti saskaņā ar vides normatīvo aktu prasībām. LR MK 17.02.2009. MK noteikumi Nr.158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai" attiecībā uz pašvaldībām noteikts, ka pašvaldību institūcijas vides monitoringu organizē vai veic par pašvaldību budžeta līdzekļiem, ja nepieciešams novērtēt vides kvalitātes izmaiņas, lai īstenotu pašvaldību saistošos noteikumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

LR MK noteikumi Nr.158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai" atbilstoši kompetencei jāorganizē vai jāveic:

1. gaisa monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti;

2. ūdens monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdeņu aizsardzību;

3. zemes monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām;

4. bioloģiskās daudzveidības monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (32.).

Lai izvērtētu valsts vides monitoringa datus un iegūtos rezultātus, kā arī noteiktu nepieciešamos monitoringa novērojumus, pašvaldībai ieteicams sadarboties ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi. Daļa no monitoringa aktivitātēm saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ietilpst atbildīgo valsts institūciju kompetencē.

Atbilstoši attīstības tendencēm Eiropā, Latvijā un novadā, izmaiņas Lielvārdes novada attīstības programmā tiek plānotas ne retāk kā vienu reizi divos gados. Izmaiņas attīstības programmā var tikt veiktas biežāk, ja rodas tāda nepieciešamība. Lielvārdes novada dome ir atbildīga par apstiprināto izmaiņu iestrādi attīstības programmā. Plānojot ikgadējo budžetu, Lielvārdes novada dome var veikt izmaiņas attīstības programmas investīciju plānā reizi gadā, neveicot visas attīstības programmas aktualizāciju.

Monitoringa uzdevums ir konstatēt programmas īstenošanas rezultātā radušās tiešās un netiešās ietekmes uz vidi un nepieciešamības gadījumā pārskatīt programmā izvirzītos uzdevumus, rīcības un investīciju plānu.

Monitoringa ziņojumā jāpievērš uzmanība sekojošiem vides aspektiem:

- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

- vidi degradējošo un piesārņojošo darbību samazināšanas nodrošināšana;

- dzeramā ūdens kvalitātes nodrošinājums un dzeramā ūdens zudumu samazināšana;

- attīrīto notekūdeņu nodrošinājums, palielinot pieslēgumu skaitu attīrīšanas iekārtām;

- ūdens urbumu aizsardzības režīma nodrošināšana grunts un pazemes ūdeņu piesārņojumu novēršanai;

- Daugavas ūdens kvalitātes nodrošinājums novadot pietiekami attīrītus notekūdeņus;

- kvalitatīva atkritumu apsaimniekošana visā novada teritorijā;

- gaisa kvalitātes pie novada teritorijā esošajiem piesārņojuma avotiem.

Monitoringa ziņojuma sagatavošanai izmanto Valsts Centrālās statistikas pārvaldes un pašvaldības rīcībā esošo statistiku, valsts monitoringa programmu informāciju, kā arī monitoringa datus no īpaši aizsargājamām teritorijām. Daļai attīstības programmā iekļauto projektu, saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, būs jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums.


46

No Lielvārdes novada attīstības programmas stratēģijā minētajiem indikatoriem monitoringa ziņojumā ir ieteicams iekļaut informāciju par šādiem rādītājiem:

- Atjaunoto un rekonstruēto pašvaldības autoceļu un to posmu garums, tai skaitā ar melno segumu;

- Atjaunoto un rekonstruēto pašvaldības ielu un to posmu garums, tai skaitā ar melno segumu;

- Izbūvēto un rekonstruēto centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu garums;

- Dzeramā ūdens kvalitāte, dzeramā ūdens zudumi apgādes tīklos;

- Ūdens kvalitāte novada upēs, tai skaitā peldvietā un prioritārajos zivju ūdeņos;

- Siltumenerģijas zudumu samazināšana, tai skaitā renovēto un nosiltināto ēku skaits;

- Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu skaits novadā;

- Gaisa piesārņojuma izmeši no stacionāriem avotiem;

- Trokšņu līmenis;

- Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pasākumi vides piesārņojuma samazināšanai, tai skaitā atkritumu šķirošana;

- Tūristu skaits;

- Tūrisma un atpūtas objektu skaits, tai skaitā pašvaldības tūrisma informācijas centra izveide;

- Realizēto attīstības un investīciju projektu skaits.


47

14. Kopsavilkums

Vides pārskats ir sagatavots Lielvārdes novada attīstības programmas 2011. – 2017.gadam izstrādes laikā, šīs programmas stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros.

Vides pārskatu sagatavoja SIA “NK konsultāciju birojs” saskaņā ar LR 1998.gada 14.oktobra likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Ņemot vērā Administratīvi teritoriālo reformu, kā arī izmaiņas attīstības tempos sociālajos un ekonomikas aspektos un izmaiņas attīstības plānošanas sistēmā valstī, ir nepieciešams izstrādāt Lielvārdes novada attīstības programmu atbilstoši tā attīstības tendencēm, valsts sociālekonomisko aspektu izaugsmes tempiem un saskaņā ar teritorijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības virzieniem vidēja termiņa plānošanas periodam no 2010. līdz 2017.gadam.

Attīstības programmas mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu novada attīstību, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības. Plānošanas dokumentā līdzsvarota un ilgtspējīga novada attīstība ir saprotama kā kvalitātes jēdziens, kas ietver idejas un risinājumus turpmākai novada izaugsmei, vienlaicīgi nodrošinot līdzsvaru starp sociāliem, ekonomikas un vides aspektiem.

Lielvārdes novada attīstības programma sastāv no esošās situācijas raksturojuma, SVID analīzes un stratēģiskās daļas, kas ietver arī investīciju plānu un rīcības plānu.

Attīstības programma ir stratēģisks dokuments, kurā norādīta Lielvārdes novada attīstības vīzija, prioritātes, izvirzītie mērķi un rīcības virzieni, nevis konkrēti projekti ar konkrētām aktivitātēm. Līdz ar to, veicot dokumenta analīzi, tika izvērtēta Lielvārdes novada stratēģiskās attīstības iespējamā tiešā vai netiešā ietekme uz vidi.

Lielvārdes novada attīstības programmas ietvaros plānotās rīcības, kas var radīt tiešu ietekmi uz vidi, ir, galvenokārt, saistītas ar transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras un ražošanas attīstību. Netiešās ietekmes ir saistītas ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, ar uzņēmējdarbības attīstību, vides un infrastruktūras sakārtošanu, kā arī tūristu skaita pieaugumu.

Realizējot attīstības programmu, sagaidāmas gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes. Paredzams, ka īstenojot ar komunālo pakalpojumu infrastruktūras attīstību saistītus projektus, tiem būs pozitīva ietekme uz vidi:

- Renovējot un nosiltinot ēkas un samazinot siltuma zudumus, uzlabosies gaisa kvalitāte;

- Veicot pasākumus sadzīves atkritumu šķirošanā, tiks mazināts vides piesārņojums;

- Uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte un samazināsies ūdens zudumi, kā arī tiks samazināts gruntsūdeņu, ūdenstilpņu un ūdensteču piesārņojums, kam parasti ir pastāvīga ietekme uz infrastruktūras tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Īstenojot darbības, kas saistītas ar transporta infrastruktūras modernizāciju un teritoriju attīstību, sagaidāma diferencēta ietekme uz vidi, jo paralēli pozitīvai ietekmei, ko radīs infrastruktūras sakārtošana, ir iespējama gaisa piesārņojuma palielināšanās, palielinoties satiksmes intensitātei.

Attīstot saimnieciskās darbības teritorijas, tai skaitā attīstot alternatīvās enerģijas ražošanu, ietekme uz vidi var būt atšķirīga atkarībā no izvēlētā enerģijas ražošanas veida. Piemēram, izmantojot saules enerģiju, ietekme uz vidi sagaidāma nebūtiska, bet plānojot vēju ģeneratoru būvniecību, var rasties negatīva ietekme uz vidi, ja netiek ņemti vērā katrā konkrētā gadījumā piemērojamie risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Jāņem vērā dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānā ieteiktā rekomendācija pārtraukt šai teritorijā mazo HES attīstību, kas lielā mērā radītu negatīvu ietekmi uz vidi, likvidējot Ogres upes un tās pieteku dabas vērtības.

Attīstot tūrisma un rekreācijas infrastruktūru, to pareizi plānojot un īstenojot, kopumā paredzama pozitīva ietekme uz vidi. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un bioloģisko daudzveidību detalizēti vērtējama pirms konkrētu darbību uzsākšanas. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka palielinoties rekreāciju teritorijas apmeklēšanas intensitātei, iespējama arī slodzes paaugstināšanās uz ekosistēmu.

Lai varētu samazināt vai novērst iespējamās ietekmes uz vidi, nepieciešams realizēt dažādus pasākumus un izvēlēties optimālākos risinājumus.


48

Attīstot satiksmes infrastruktūru, rūpniecības un saimnieciskās darbības teritorijas, jāveic teritorijas izpēte un, ja nepieciešams, jāveic teritorijas sanācijas pasākumi. Katrā konkrētā gadījumā, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums un/vai ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas piemērojams paredzētajai darbībai, jāparedz attiecīgās nozares labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu izmantošanu.

Ņemot vērā attīstības programmā plānoto novada vīziju un prioritātes, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību, plānošanas dokumentā ir ietverti ar vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem saistīti nosacījumi: veidot ekonomiku ar augsti pievienoto vērtību, pielietojot inovatīvās tehnoloģijas, ražošanas procesā iesaistot atbilstošus profesionālus speciālistus un kvalificētu darbaspēku.

Viena no attīstības programmas vidēja termiņa prioritātēm ir: Vides saglabāšana un ilgtspējīga attīstība,

kuras uzdevumi mērķa sasniegšanai ir definēti šādi:

- Veicināt sabiedrības informētību un aktivitāti vides saglabāšanā;

- Uzlabot vides kvalitāti.

Sabiedrības videi draudzīgas domāšanas un dzīvesveida veicināšanas viens no pasākumiem ir sadzīves atkritumu šķirošana un to nodošana dalītai atkritumu deponēšanai vai otrreizējai pārstrādei, tā mazinot atkritumu „slodzi” uz vidi un neradot degradētas – ar atkritumiem piesārņotas teritorijas. Vides kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama vides uzraudzības pasākumu realizācija, kas nodrošinātu arī uzņēmumu stingru vispārējās darbības un vides aizsardzības prasību kontroli, kā arī sanācijas pasākumu realizēšanu piesārņotajās teritorijās, tai skaitā sadzīves atkritumu izgāztuves rekultivēšanu.

Lai saglabātu ĪADT un citas ekoloģiski jūtīgas dabas teritorijas, it īpaši upju ielejas, plānojot jebkādas rīcības, stingri jāievēro attiecīgo regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī 2009.gada 30.jūnijā apstiprinātos MK noteikumus Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Vienlaicīgi, jāņem vērā dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānā ieteiktās rekomendācijas dabas aizsardzības jomā.

Plānojot uzņēmējdarbības vides attīstību un efektīvu brīvo teritoriju un ēku izmantošanu uzņēmējdarbības veikšanai, tai skaitā tūrisma uzņēmējdarbības attīstībā, pašvaldībai jānodrošina upju ieleju un mežu ilgtspējīga pastāvēšana un publiskā pieejamība, nepieļaujot nepamatotu publiski pieejamo upju ieleju un mežu platību pārvēršanu privātās blīvas apbūves teritorijās. Jāmeklē risinājumi potenciālo rekreācijas vietu labiekārtošanai un atpūtnieku plūsmas regulēšanai – jāveido labiekārtotas autostāvvietas, tajās nodrošinot atkritumu savākšanu un izvietojot informāciju par aizliegtajām darbībām konkrētajā teritorijā, veidojot izglītojošo informāciju ar attiecīgām vienota stila norādēm un informatīvajiem stendiem.

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam īstenošana nav pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī ar Lielvārdes novadā spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem, ja tiek ievēroti iepriekš aprakstītie risinājumi ietekmju uz vidi mazināšanai.


49

15. Izmantotā literatūra

1. Eiropas Savienības 6. Vides aizsardzības rīcības programma „Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”. Eiropas Komisija, 2002.

2. ANO Riodežaneiro deklarācija „Par vidi un attīstību”, 1992.

3. Eiropas Padomes Direktīva 1992/43/EEK „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” (Biotopu direktīva), 1992.gada 21.maijs.

4. Eiropas Padomes Direktīva 1979/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību” (Putnu direktīva), 1979.gada 2.aprīlis.

5. Konvencija par Eiropas dzivas dabas un dabisko dzivotnu aizsardzibu – Bernes konvencija, 1979.

6. Konvencija par starptautiskas nozimes mitrajiem, ipaši ka udensputnu dzives vidi – Ramsares konvencija, 1971.

7. Konvencija par biologisko daudzveidibu – Riodežaneiro konvencija, 1992.

8. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija, 1972.

9. Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, 1979.

10. Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

floras aizsardzību – Biotopu direktīva, 1992.

11. Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008., Rīga, 2004.

12. Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam, Rīga, 2009.

13. Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013.gadam, Rīga, 2007.

14. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 1999.

15. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012.gadam, Vides ministrija, Rīga, 2006.

16. LR Saeima, likums „Vides aizsardzības likums” 15. 11.2006.

17. LR Saeima, likums "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" 18.12.2008.

18. LR Saeima, likums „Sugu un biotopu aizsardzības likums” 16.03.2000.

19. LR Saeima, likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 30.10.1998.

20. LR Saeima, likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 02. 03.1993.

21. LR Saeima, likums „Par piesārņojumu” 29.03.2001.

22. LR MK rīkojums Nr.582 „ Valsts civilās aizsardzības plāns” (28.09.2010.)

23. LR MK noteikumi Nr.966 "Kārtība, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā" (21.11.2006.)

24. LR MK noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (16.03.2010.)

25. LR MK noteikumi Nr. 157 „Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (23.03.2004)

26. LR MK noteikumi Nr. 212 „Par dabas liegumiem” (15.06.1999.)

27. LR MK noteikumi Nr. 83 „Par dabas parkiem” (09.03.1999.)

28. LR MK noteikumi Nr.131 „Par dendroloģiskajiem stādījumiem” (20.03.2001.)

29. LR MK noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (30.06.2009.)

30. LR MK noteikumi Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" (06.07.2010.)


50

31. LR MK noteikumi Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”(12.03.2002.)

32. LR MK noteikumi Nr.158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” (17.02.2009.)

33. Rīgas reģiona attīstības programma 2005. – 2011.gadam, Rīga, 2005.

34. Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2000. – 2020.gadam, Rīga, 2000.

35. Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. – 2013.gadam, Rīga, 2007.

36. Lielvārdes novada 2009.gada 26.augusta saistošie noteikumi Nr.3 „Par Lielvārdes novada teritorijas plānojumu”

37. Lielvārdes un Lielvārdes lauku teritorijas (Lielvārdes pagasta) teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas apstiprināti ar Lielvārdes novada domes 2002.gada 27.novembra saistošiem noteikumiem Nr.2 „Lielvārdes novada teritorijas plānojums”

38. Jumpravas pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas apstiprināti ar Jumpravas pagasta padomes 19.04.2006. saistošiem noteikumiem Nr.4 (protokols Nr.4, lēmums Nr.2) „Jumpravas pagasta teritorijas plānojums”

39. Lēdmanes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas apstiprināti ar Lēdmanes pagasta padomes 14.12.2005. saistošiem noteikumiem Nr.7 (prot.Nr.15 §18) „Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums”.

Elektroniskie informācijas avoti:

40. Valsts statistikas pārskats „Nr.2 – Gaiss” [tiešsaiste]- [atsauce 04.01.2011.] Pieejams: http://oas.vdc.lv:7779/gaiss.html

41. Valsts statistikas pārskats „Nr.2 – Ūdens” [tiešsaiste]- [atsauce 06.01.2011.] Pieejams: http://oas.vdc.lv:7779/2ud.html

42. Valsts statistikas pārskats „Nr.2 – Ūdens” [tiešsaiste]- [atsauce 06.01.2011.] Pieejams: http://www.lursoft.lv/exec?Act=ud2_stat_index

43. Valsts statistikas pārskats par bīstamiem un sadzīves atkritumiem 3-A [tiešsaiste]- [atsauce 07.01.2011.] Pieejams: http://vdc2.vdc.lv:8998/atkritum.html

44. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas [tiešsaiste] - [atsauce 23.12.2010.] Pieejams: http://vdc2.vdc.lv:8998/iadt.html

45. Īpaši aizsargājamie koki [tiešsaiste] - [atsauce 20.12.2010.] Pieejams: http://vdc2.vdc.lv:8998/dkoki.html

46. Mikroliegumi [tiešsaiste] - [atsauce 20.12.2010.] Pieejams: http://vdc2.vdc.lv:8998/ml.html

47. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas [tiešsaiste] - [atsauce 27.12.2010.] Pieejams: http://oas.vdc.lv:7779/p_ppv.html

48. Latvijas dabas fonds [tiešsaiste] - [atsauce 10.01.2011.] Pieejams: http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28831

49. Dabas aizsardzības pārvalde [tiešsaiste] - [atsauce 05.01.2011.] Pieejams: http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/

50. Veselības inspekcija [tiešsaiste] - [atsauce 15.01.2011.] Pieejams: Dzeramā ūdens monitorings http://www.vi.gov.lv/?sadala=352

51. Veselības inspekcija [tiešsaiste] - [atsauce 12.01.2011.] Pieejams: Peldūdens monitorings http://www.vi.gov.lv/?sadala=511

52. Veselības inspekcija [tiešsaiste] - [atsauce 11.02.2011.] Pieejams:Troksnis http://www.vi.gov.lv/?sadala=511

53. Lielvārdes novada publiskie dokumenti [atsauce 20.12.2010.-15.01.2011.] Pieejams: http://www.lielvarde.lv/page/207

54. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija [atsauce 20.12.2010.-15.01.2011.] Pieejams: http://www.vidm.gov.lv/


51

55. Ezeru datu bāze [tiešsaiste] - [atsauce 11.01.2011.] Pieejams: Aviekstes dzirnavezers http://www.ezeri.lv/database/2487/

56. VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” - [atsauce 27.08.2011.] Pieejams: http://www.meteo.lv/public/30298.html

57. 31.05.2011. MK noteikumi Nr.418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem"- [atsauce 27.08.2011.] Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=231084


52

PIELIKUMI

Documents

Vides parskats FINAL - Lielvārdes novadslielvarde.lv/images/extrainfo/6634021/attach/... · 2016-07-08 · • Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (apstiprināts