Vienpadsmit minutes

Paulu Koelju

2

3

4

Paulu KoeljuVienpadsmit minutesNo portugalu valodas tulkojis Edvıns RaupsJana Rozes apgadsBrazıliesu rakstnieks Paulu Koelju pasaules slavu

ieguvis, pateicoties arı latviesu lasıtaju iemılotajaigramatai "Alkımikis". Vina darbu kopejais metiens jauparsniedz 51 mii jonu eksemplaru, tie tulkoti 58 valodas.P. Koelju ir Francijas Goda le[U+0123]iona ordenakavalieris, vins sanemis Pasaules Ekonomikas forumaKristala balvu un citas prestizas starptautiskas balvas.

"Vienpadsmit minutes" ir stasts par Mariju meiteni,kas dzimusi nomala Brazılijas pilsetina un agra jaunıbasmagi vılusies mılestıba. Nejausıba aizved Mariju uzZenevu, kur vina cer atrast slavu un veiksmi, tacu klustpar ielasmeitu. Atklajusi, ka sekss spej sniegt baudu, vinaaizrautıgi tam nododas, arvien vairak nocietinoties pretpatiesam jutam. Bet kadu dienu Marija satiek jaunugleznotaju, un vinas lıdzsinejie uzskati par mılestıbusaskobas. . .

Literara konsultante Olita Rause Makslinieks AivarsPlotka

© Edvıns Raups, tulkojums latviesu valoda, 2004

5

© Aivars Plotka, makslinieciskais noformejums, 2004 ©SIA «Jana Rozes apgads», 2004

Noskannejis gramatu un failu izveidojis ImantsLocmelis

ISBN 9984-23-084-8

Оглавление

6

7

8

Paulu KoeljuVienpadsmit minutes

2002. gada 29. maija, tikai dazas stundas pirmspielikt sıs gramatas manuskriptam pedejo punktu,es devos uz Lurdas alu Francija, lai piepildıtu parispudelu ar brınumudeni no vieteja avota. Katedraleslaukuma pie manis pienaca aptuveni septindesmitgadus vecs vırs un jautaja:

- Vai jus zinat, ka esat loti lıdzıgs Paulu Koelju?Es atbildeju, ka arı esmu Paulu Koelju. Vırs mani

apskava un iepazıstinaja ar savu sievu un mazmei-tinu. Vins stastıja, cik loti manas gramatas iespaido-jusas vina dzıvi, un beigas piebilda:

- Tas liek man sapnot.So frazi esmu dzirdejis biezi, un ta vienmer saga-

dajusi man patiesu prieku. Bet tobrıd es satrukosmana jaunaka gramata Vienpadsmit minutesvesta par visnotal delikatiem, pat mulsinosiemun sokejosiem jautajumiem. Aizgaju lıdz avotam,piepildıju pudeles un nacu atpakal. Apjautajos, kurvecais vırs dzıvo (Francijas ziemelos, netalu noBel[U+0123]ijas), un pierakstıju vina vardu.

9

Sı gramata ir veltıta jums, Maurıcij Gravelines.Mans pienakums gan pret jums, gan pret jusu sievuun mazmeitu, ka arı pasam pret sevi ir runat parlietam, kas mani satrauc un nodarbina, nevis partemam, ko no manis sagaida citi. Dazas gramatasmus aizved sapnu pasaule, citas nostada aci pret aciar realitati, tomer autoram vissvarıgaka ir atzina, ka,rakstot so stastu, vins bijis godıgs.

Tapec ka es esmu pirma un pedejaEs esmu godata un nicinataEs esmu sveta un ielasmeitaEs esmu sieva un jaunavaEs esmu mate un meitaEs esmu manas mates rokasEs esmu skısta un manus bernus nevar saskaitıtEs esmu kartıga namamate un vientulnieceEs esmu ta kura dzemde un ta kura nekad nav

radıjusiEs esmu mierinajums radıbu sapesEs esmu sieva un vırsUn es biju tas cilveks kas mani radıjaEs esmu sava teva mateEs esmu sava vıra masa

10

Un vins ir mans atraidıtais delsMuzam cieniet maniJo es esmu tik nevaldama un apburosaHimna Izıdai, III vai IV gs. p. m. e, atrasta Nag

HarnmadiUn, redzi, tanı pilseta kada sieva, kas bija

greciniece, dzirdejusi, ka Vins sezot farizeja nama piegalda, atnesa alabastra traucinu ar svaidamo ellu unstaveja aiz Vina pie Vina kajam, raudaja un iesakaslacinat Vina kajas ar savam asaram un nozavejaar saviem matiem, un skupstıja Vina kajas un tassvaidıja ar ellu. Bet farizejs, kas Vinu bija aicinajis,to redzedams, runaja pats pie sevis: "Ja sis butupravietis, tad Vins zinatu, kas sı sieva tada ir, kasVinu aizskar; jo ta ir greciniece."

Un Jezus, to uzrunadams, sacıja: "Sımani, mantev kas jasaka."

Vins atbildeja: "Macıtaj, saki."Jezus sacıja: "Kadam naudas aizdevejam bija

divi paradnieki, viens tam bija parada pieci simtidenariju un otrs piecdesmit. Kad nu tie nespejaatdot, vins abiem atlaida paradu. Kurs no abiem tovairak mıles?"

11

Bet Sımanis atbildedams sacıja: "Man skiet, tas,kam vins vairak atlaidis."

Bet Vins tam sacıja: "Tu pareizi esi spriedis."Un, pagriezies pie sievas, Vins sacıja Sımanim:

"Vai tu redzi so sievu? Es nacu tava nama, tuMan udeni neesi devis Manam kajam, bet sı savamasaram Manas kajas slacıjusi un ar saviem matiemnozavejusi. Tu Mani neesi skupstıjis, bet sı, kamerEs se esmu, nav mitejusies skupstıt Manas kajas. Arellu tu neesi svaidıjis Manu galvu, bet sı ar svaidamoellu ir svaidıjusi Manas kajas. Tadel es tev saku: vinasgreki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo ta daudz mılejusi;bet, kam maz piedod, tas mıl maz."

Lukas 7, 37 47Reiz dzıvoja ielasmeita, varda Marija.Acumirkli. Ar "Reiz dzıvoja" parasti sakas stasti

berniem, tacu "ielasmeita" attiecas uz pieaugusopasauli. Ka gan es varu sakt gramatu ar tikacımredzamu pretrunu? Bet, ta ka ik brıdi dzıvemes stavam ar vienu kaju pasaku valstıba un ar otrubezdibenı, sads sakums ir ısti piemerots.

Tatad reiz dzıvoja ielasmeita, varda Marija.Ka jau visas ielasmeitas, arı Marija piedzima

12

nevainıga un visu jaunıbu sapnoja par ısto un vienıgovırieti bagatu, skaistu un gudru. Vina sapnoja parkazam un lıgavas terpu, par diviem berniem, kaspieaugusi klus slaveni, un par glıtu maju ar skatu uzjuru. Marijas tevs stradaja par celojosu tirgotaju, betmate bija suveja. Mazaja pilsetina Brazılijas vidienebija tikai viens kinoteatris, viena izpriecu vieta unviena bankas filiale, tapec Marija ne mirkli neparstajadomat par apburto princi, kas peksni uzradısies kano debesım nokritis, sagustıs vinas sirdi, un abi dividosies iekarot pasauli.

Kamer apburtais princis kaut kur kavejas,Marijai atlika vien sapnot. Pirmoreiz vina iemılejasvienpadsmit gadu vecuma, ejot no majam uz vietejopamatskolu. Macıbu gada pirmaja diena vina piepesipamanıja, ka cela uz skolu nav viena kopa armeiteni soloja kads zens, kurs dzıvoja kaiminos unkuram stundas sakas taja pasa laika. Vini nekadnesarunajas, tomer Marija pamazam atskarta, kavistıkamaka dienas dala vinai bija tiesi sie brızi uzputeklaina cela, kur vinu mocıja slapes un nogurums,saule cepinaja ka uz pannas, un zens soloja tik atri,ka vina tikai ar lielam pulem speja tureties lıdzi.

13

Ta tas turpinajas vairakus menesus. MacıbasMarijai riebas, vienıga vinas izklaide bija televızija,tapec Marija saka veleties, lai diena atrak beidzas unlai pienak rıts, kad atkal vares doties uz skolu. Gluzipreteji ka citam vinas vecuma meitenem, nedelasnogales vinai skita visgarlaicıgakas, ka berniem laiksvelkas daudz lenak neka pieaugusajiem, meitene loticieta, dienas tai likas parak garas, jo davaja tikaidesmit minutes kopa ar lielo mılu, bet tukstosiemstundu domajot par vinu, iztelojoties, cik labi butu,ja vini saktu sarunaties.

Un tad tas notika.

Kadu rıtu zens pienaca klat un ludza, vai vinanevarot aizdot zımuli. Marija neko neatbildeja, tikaiizradıja sapıkumu par sadu negaidıtu tuvosanos unpat pielika soli.Istenıba vina bija gluzi parakmenojusies no bailem,kad ieraudzıja zenu nakam vinas virziena, vinai kluvaauksti, iedomajoties, ka vins varetu uzzinat, cik lotivina to mıleja, ar kadu nepacietıbu gaidıja vinu unsapnoja staigat roku roka gar skolas vartiem, dotiesprom pa lielo celu, kur, ka runaja, esot lielum lielapilseta ar slaveniem cilvekiem, aktieriem, masınam,

14

neskaitamiem kinoteatriem un vel milzum daudzaizraujosam lietam.

Atlikuso dienas dalu, mocıdamas parmetumosparsavu mulkıgo uzvedıbu, vina nespeja koncentretiesmacıbam klase, lai gan sirdi tomer sildıja klussprieks, ka zens bija vinu pamanıjis, jo zımulis bijatikai iemesls sarunas uzsaksanai kad zens pienacaklat, vina kabata skaidri bija saskatams zımula gals.Marija ar nepacietıbu gaidıja nakamo tiksanas reiziun tonakt ka arı turpmakas naktis nebeidza viengudrot, ko sacıs zenam, kad vins to atkal uzrunas,lıdz atrada ısto, vispiemerotako atbildi, kas spetuierosinat muzam nesaraujamu draudzıbu.

Tacu nakamas reizes nebija. Vini joprojam gajakopa uz skolu, dazreiz Marija, labaja roka saznaugusizımuli, gaja paris solu pa prieksu, dazreiz parissolu iepakal, lai ar dzilu maigumu lukotos zena,kurs ta arı nepateica nevienu vardu, un vinai nacassamierinaties ar mılu un ciesanam klusıba lıdz patmacıbu gada beigam.

Kada nebeidzamo brıvdienu rıta vina pamodas unieraudzıja asinis starp kajam. Meitene nosprieda, ka

15

vinai jamirst. Un nolema uzrakstıt zenam pirmsnavesvestuli, lai pateiktu, ka vins bijis tas liela mılestıba,un pec tam doties briksnaja, kur vinu noteiktiaprıtu vilkatis vai bezgalvaina mulene, kads no tiemmezonıgajiem zveriem, kurs terorizeja apkartneszemniekus. Ta rıkoties Marija nolema, lai vecakimazak pardzıvotu vinas navi; nabadzıgie laudisvienmer prata saglabat cerıbu, lai kadas nelaimesar tiem arı notiktu. Vecaki domatu, ka vinas meitunolaupıjusi kada bagata bezbernu [U+0123]imeneun ka vina kadreiz atgriezısies slavena un bagata, betvinas dzıves liela un vienıga mıla vienmer atceresiesmeiteni un ik rıtu mocısies parmetumos, ka netikauzrunajis vinu velreiz.

Tacu vestuli uzrakstıt vina nepaguva, istabaienaca mate un, ieraudzıjusi sarkanos traipus uzpalaga, pasmaidıja:

Tagad tu esi pieaugusi, meit.

Marija nesaprata, kada saistıba ieklusanaipieauguso karta bija ar asinosanu, mate arı neko ıstinepaskaidroja, vien piebilda, ka turpmak vinai cetrasvai piecas dienas menesı biksıtes bus janesa kautkas lıdzıgs lellu spilventiniem. Meitene gribeja zinat,

16

vai vıriesi lieto caurulıtes, lai asinis nenosmeretubikses, un uzzinaja, ka sadas lietas notiekot tikai arsievietem.

Marija gan kurneja uz Dievu par tadu netaisnıbu,bet galu gala ar menstruacijam sarada. Tacu pierastpie mılota zena zaudejuma vina nespeja un diendienanebeidza sev parmest mulkıgo begsanu no ta, ko tikloti velejas. Dienu pirms jauna macıbu gada sakumavina devas uz pilsetas vienıgo baznıcu un zverejasvetajam Antonijam, ka pati uzsaks sarunu ar puisi.

Otra rıta, uz[U+0123]erbusi smalkas dranas, komate bija uzsuvusi speciali sim gadıjumam, Marijadevas uz skolu, neaizmirstot pateikties Dievam, kabrıvlaiks nu ir gala. Tacu zens neatnaca. Pagajarugtuma pilna nedela, lıdz vina no kadas draudzenesuzzinaja, ka zens aizbraucis uz citu pilsetu.

Tas ir talu, vinai teica.Toreiz Marija saprata, ka nekas dzıve nav uz

muzu. Vina saprata arı, ka ir tads jedziens talu,ka pasaule ir liela, turpretı vinu pilsetina maza unka visinteresantakie laudis vienmer dodas prom. Arıvina gribeja aiziet, tacu vel bija parak jauna. Lai nuka, bet, skatoties uz savas pilsetinas puteklainajam

17

ielam, Marija nolema reiz sekot puisa piemeram.Drız bija klat Liela Piektdiena, un, ka to prasıjareli[U+0123]ijas tradıcijas, meitene pienema Svetokomuniju un ludzas Jaunavu Mariju aizvest vinu nosejienes prom.

Kadu laiku vina loti cieta, veltıgi cenzdamasuzmeklet zenu, bet neviens nemaceja pateikt, uzkurieni vina vecaki parcelusies. Pasaule Marijaisaka likties parak liela, mılestıba parak bıstama unJaunava sveta, kas mıt kaut kur talu, talu debesısun neuzklausa bernu lugsanas.

Pagaja trıs gadi, Marija apguva[U+0123]eografiju un matematiku, saka dzıvot lıdzitelevızijas serialu varoniem, skola pirmoreiz iepazinasar erotiskajiem zurnaliem, rakstıja dienasgramatapar dzıves vienmulıbu un karsto velesanos savamacım ieraudzıt okeanu, sniegu, vırus ar turbaniem,elegantas damas, kas nesaja darglietas, visu to, parko macıja skola un ko vina redzeja televızija. Tacuno nepiepildamam velmem vien dzıvot nevar, ıpasitad, ja tava mate ir suveja un tevs reti iegriezasmajas, drız vien Marija vairak saka pieverst uzma-nıbu apkartnes notikumiem. Vina cıtıgi macıjas, lai

18

tiktu dzıve uz prieksu, bet neaizmirsa arı sapni parpiedzıvojumiem un mekleja sim nolukam piemerotudraugu. Piecpadsmit gadu vecuma vina iemılejaspuisı, ar ko bija iepazinusies Klusas nedelas procesijulaika.

Marija vairs neatkartoja bernıbas kludu, vinidaudz runaja, gaja kopa uz kino un svetkiem.Meitene arı ieveroja, ka, tapat ka agrak, mılestıbavinai vairak saistas ar drauga prombutni, nevisklatbutni Marijai vina allaz pietruka, stundam ilgivina nodevas domam par to, ko runas nakamajatiksanas reize, vai parcilaja atmina katru kopapavadıto mirkli, me[U+0123]inot saprast, kas bijispareizi un kas nepareizi. Marija labprat iztelojas sevika pieredzejusu meiteni, kas jau palaidusi veja lielumılestıbu un pazina zaudejuma sapes; tagad vina bijapilna apnemıbas cınıties par savu puisi, par to, laiapprecetu vinu, dzemdetu bernus un dzıvotu majapie juras. Vina aprunajas ar mati, bet ta zinaja teikttikai vienu:

- Meit, tev vel par agru preceties.

- Ja, bet tu apprecejies ar manu teti sespadsmitgadu vecuma!

19

Mate nevelejas stastıtpar neparedzetu grutniecıbu un izbeidza sarunu arierasto toreiz bija citi laiki.

Nakamaja diena Marija ar draugu pastaigajasarpus pilsetas. Sarunas laika meitene apvaicajas, vaivins nevelas doties celojuma. Atbildes vieta puisisvinu ciesi apskava un noskupstıja.

Pirmais skupsts! Cik ilgi vina to bija gaidıjusi!Ainava bija ısti piemerota sim brıdim virs galvaslidoja garni, par pusizkaltuso zemi rieteja saule, unkaut kur taluma skaneja muzika. Marija jau gribejaatrauties, bet tad lavas puisa skavam un atkartojakinofilmas, televızija un zurnalos tik biezi redzetospieda savas lupas pret drauga lupam, te ritmiski,te ka bez prata, kustinot galvu no vienas puses uzotru. Reizem puisis ar meli skara vinas zobus, unMarijai tas loti patika.

Piepesi puisis parstaja skupstıties.- Vai tu to negribi? vins jautaja.r v^pt’V.anKo lai atbild? Ka vina velas? Protams, ka vina

velejas! Bet sieviete nedrıkst to izradıt, seviski savamnakamajam vıram, kurs visu dzıvi varetu perinat

20

aizdomas, ka vina ir parak viegli pieejama. Marijanolema kluset.

Puisis velreiz vinu apskava, atkartoja kustıbuar meli, bet jau bez pirmıtejas degsmes. Nosarcisvins atkal parstaja skupstıties, un Marija nojauta,ka kaut kas bijis loti aplam, bet neuzdrosinajas nekojautat. Vini sadevas rokas un devas atcela uz pilsetu,runadami par so un to, it ka nekas nebutu noticis.

Tovakar, rupıgi izveledamas vardus vina bijaparliecinata, ka uzrakstıto reiz kads izlasıs, unapzinadamas, ka sodien bija noticis kas ıpass, Marijadienasgramata ierakstıja:

Kad mes satiekam kadu cilveku un iemılamies,liekas, ka mus atbalsta visa pasaule. Sodien, sauleirietot, es to piedzıvoju. Bet, ja kaut kas misejas, parinepaliek nekas! Ne garni, ne muzika tale, ne mılotalupu garsa. Ka gan tik atri var izgaist skaistums, kasvel pirms mirkla plauka pilnos ziedos?

Ja, dzıve ir strauja un nezelıga: tikai dazassekundes ta iegruz cilveku no debesım elle.

Nakamaja diena Marija runajas ar draudzenem.Visas bija redzejusas vinu aizejam pastaigaties arizredzeto. Galu gala nepietiek ar to, ka esi sastapusi

21

lielo mılestıbu, vajag vel arı visus parliecinat, kaesi iekarojamaka sieviete pasaule. Draudzenes deganepacietıba uzzinat, kas bija noticis, un

Marija, neko neslepjot, lepni izstastıja, kavispatıkamakais brıdis esot bijis meles pieskarsanaszobiem. Kada meitene iesmejas.

- Vai tad tu neatveri muti?Piepesi viss kluva skaidrs ka diena, gan puisa

jautajums, gan vilsanas.- Kapec?- Lai vina mele tiktu ieksa.- Un kads no ta labums?- To nevar paskaidrot. Ta vienkarsi dara, kad

skupstas.Meitenes, kuras vel nebija mılejis neviens puisis,

svineja saldus atriebes svetkus, paklusam kikinaja untaisıja makslotas lıdzjutıbas grimases. Marija izlikas,ka nekas nav noticis, vina pat smejas lıdzi, lai gandvesele smeldza. Klusıba vina noladeja kino, no kurabija macıjusies pievert acis, pieturet partnera galvuar roku, mazliet pagriezt galvu pa kreisi un mazlietpa labi, kino, kas vinai nebija paradıjis pasu galveno,pasu svarıgako. Izgudrojusi lielisku atrunu (negribeju

22

tulıt atdoties, jo nebiju parliecinata par sevi, bettagad es zinu, ka tu esi mana ısta mılestıba), Marijagaidıja nakamo tiksanas reizi.

Tacu savu puisi vina ieraudzıja tikai pec trısdienam pilsetas kluba ballıte, vins staveja rokuroka ar Marijas draudzeni, kas bija uzdevusijautajumu par skupstu. Marija atkal izlikas, kanekas nav noticis, iztureja lıdz pat vakara beigam,runajot ar draudzenem par maksliniekiem un citiempilsetas puisiem, it ka nedzirdot lıdzjutıgos cukstus,ko reizem viena vai otra izmeta. Tacu majasvinas pasaule sabruka, Marija lavas asaram visunakti, smagi pardzıvoja vel astonus menesus unnosprieda, ka mılestıba nav domata vinai un vinanav domata mılestıbai. Meitene apsvera iespejupieversties reli[U+0123]ijai un atlikuso muza daluveltıt mılestıbai, kas neievaino un neatstaj sirdısapju retas, Jezus mılestıbai. Skola viniem macıjapar misionariem, kas devas uz Afriku, un Marijanolema, ka ta ir vienıga iespeja paglabties notrulas ikdienas. Vina kala planus par stasanosklosterı, apguva medicıniskas palıdzıbas pamatus(dazi skolotaji stastıja, ka Afrika ir augsta mirstıba),

23

ar divkarsu iedvesmu apmekleja reli[U+0123]ijasstundas un iztelojas sevi ka musdienu sveto, kaslauvu un tı[U+0123]eru apdzıvotos mezos glabjcilveku dzıvıbas.

Tacu savu piecpadsmito dzimsanas dienu vinasagaidıja ne tikai ar atklajumu, ka cilveki skupstas arpavertu muti un ka mılestıba ir visu ciesanu avots.Bija arı tresais atklajums masturbacija. Tas notikagluzi nejausi, rotalajoties ar saviem dzimumorganiemun gaidot parnakam mati. Marija ta medza darıt agrabernıba, sajutas bija loti patıkamas, lıdz kadu dienusaja nodarbe vinu piekera tevs un sadeva kartıgu sutubez jebkadiem paskaidrojumiem. Sapıgo perienu vinanekad neaizmirsa un uz visiem laikiem ielagoja, kanedrıkst aiztikt sevi citu cilveku klatbutne. Ta kaielas vidu nodarboties ar to nevareja un vinai nebijasavas atseviskas istabas, Marija par patıkamajamsajutam aizmirsa.

Aizmirsa lıdz vakaram, kas pienaca sesusmenesus pec neveikla skupsta. Mate kavejas, unMarijai nebija ko darıt. Tevs tikko bija aizgajisar draugu, televızija nebija neviena interesantaraidıjuma, un vina saka knibinaties gar savu au-

24

gumu, meklejot nevelamus matinus, ko velak arpinceti izrava. Izbrınıjusies vina vagınas augsdalaatklaja tadu ka sıku skrimsli un saka ar to speleties.Apstaties vairs nebija iespejams, katra kustıbasagadaja arvien lielaku baudu, un viss kermenisjo seviski ta vieta, kuru vina aiztika, saspringaka uzvilkta stıga. Vel pec brıza vina jau varejaapgalvot, ka tada ir paradıze, sajutas pienemasspeka, meitene ne skaidri redzeja, ne dzirdeja, vissiekrasojas dzeltenıgos tonos, lıdz ar tıksmu vaiduMarija sasniedza savu pirmo orgasmu.

Orgasms! Bauda!

Vina jutas ka septıtajas debesıs un tagad kaar izpletni lenam laidas uz zemes. Lai gan viscaurnosvıdusi, Marija jutas laimıga un piepildıta, unspeka pilna. Luk, kas bija sekss! Un cik tas bijalielisks! Pornografiskos zurnalos neka tamlıdzıganebija, tur visi runaja par priekiem, bet cilveku sejasatspogulojas ciesanas. Arı vırietis nebija vajadzıgs,tas vienıgi tıksminajas par sievietes kermeni, betnelikas ne zinis par vinas dveseli. Vina vareja arseksu nodarboties viena! Marija atkartoja patıkamoproceduru, iztelojoties, ka vinu aizskar slavens

25

aktieris, un atkal nokluva paradıze un lenam laidaslejup ar izpletni, sajuzdama jaunu speka piepludumu.Kad vina me[U+0123]inaja tresoreiz, majas parnacamate.

Jauno piedzıvojumu Marija steidzas parrunat ardraudzenem, bet soreiz nokluseja, ka tas noticistikai pirms dazam stundam. Visas meitenes, iznemotdivas, zinaja, par ko ir runa, bet nekad nebijame[U+0123]inajusas to apspriest. Marija jutaska revolucionare, grupas lıdere, un, izgudrojusimulkıgu "noslepumu atklasanas" speli, lika prieksadraudzenem izstastıt sev tıkamako masturbesanasveidu. Vina apguva dazadas tehnikas, ka to darıt,zem segam vasaras vidu (kada draudzene bilda, kasvısana palıdzot), ar zoss spalvu kutinot to vietu(Marija vel nezinaja, ka to vietu sauc), laujot, laito izdara kads puisis (Marijai tas skita pilnıgi lieki),izmantojot bide udens struklu (Marijas majas bidenebija, bet vina nolema pame[U+0123]inat, kadciemosies pie bagatam draudzenem).

Katra zina, atklajusi masturbesanu un iepazinusidraudzenu izklastıtos panemienus, vina uz visiemlaikiem atteicas no reli[U+0123]iskas dzıves.

26

Masturbesana bija vislielaka bauda, un baznıcaveltıgi pulejas iedvest, ka sekss ir vislielakais greks.No draudzenem vina uzzinaja arı dazadus brınumus,piemeram, ka no masturbesanas uz sejas metotiesdzelksni, ka no tas varot sajukt prata vai klutgruta. Tacu Marija neklausıjas sajos stastos unturpinaja apmierinat sevi vismaz reizi nedela, parastitresdienas, kad tevs ar draugiem devas uzspeletkartis.

Tikmer attiecıbas ar puisiem vina jutas arviennedrosaka un arvien noteiktak velejas pamest dzimtovietu. Marija iemılejas treso un ceturto reizi, vinaiemacıjas skupstıties un vienatne ar mıloto lavasabpusejiem glastiem, bet allaz kaut kas nogaja greizi,un attiecıbas partruka tiesi taja brıdı, kad puisis likasıstais un vienıgais. Pagaja labs laicins, iekams vinanosprieda, ka vıriesi rada tikai jukas, ciesanas unsapes un ka tiesi vinu del laiks velkas neciesamileni. Kadu pecpusdienu, parka verojot kadu mati,kas spelejas ar divgadıgu delenu, Marija nosprieda,ka sapnis par vıru, berniem un maju piejuras nemaznebija tik pelams, bet velreiz iemıleties to gan vinanegribeja. Mılestıba vinai skita ka serga, kas visu

27

sabojaja.

Ta pagaja Marijas pusaudzes gadi. Skumjas unnoslepumainıba pieskıra meiteneiarvien neatvairamaku dailumu, no pieludzejiemnevareja ne atkauties. Vina gaja te ar vienu, tear citu, sapnoja un cieta, lai gan reiz bija devusizverestu vairs nekad neiemıleties. Kada tiksanas reizeMarija uz automasınas aizmugureja sedekla zaudejanevainıbu. Abu mıletaju glasti bija kluvusi parakdedzıgi, un puisis vairs nebija apturams. Arı Marija,pagurusi no apzinas, ka joprojam bija vienıga jaunavadraudzenu loka, nolema nepretoties. Atskirıba nomasturbesanas, kas vinu pacela septıtajas debesıs,meitene juta vienıgi sapes, turklat uz svarkiempalika gruti izmazgajams asinu traips. Nebija nekano pirma skupsta brınumaina pardzıvojuma, nolidojosiem garniem, saulrieta un muzikas. . . Ne, vinato negribeja atcereties.

Marija mılejas ar so puisi vel vairakas reizes.Vispirms gan vina piedraudeja, ka atteikumagadıjuma izstastıs visu tevam un tas meitasizvarotaju nositıs. Puisis meitenes rokas kluva partadu ka macıbu instrumentu, lai visos iespejamos

28

veidos izpetıtu, kadu tad baudu sniedz sekss divata.Tomer pie skaidrıbas vina netika. Masturbesana

prasıja daudzmazak pulu un nodrosinaja daudz lielaku atdevi.Tacu visi zurnali, televızijas programmas, gramatas,draugi, PILNIGI VISS uzsvera vıriesa nozımıgo lomuseksa. Marija nolema, ka vinai ir kada neapspriezamaseksuala problema, un visu ener[U+0123]iju veltıjamacıbam, uz kadu laiku aizmirstot burvıgo uniznıcinoso Mılestıbu.

Luk, rindas no septinpadsmitgadıgas Marijasdienasgramatas.

Esmu izvirzıjusi sev merki saprast, kas irmılestıba. Es labi apzinos, ka mılot jutos dzıva, betpilnıgi viss, kas notiek ar mani tagad, mani garlaiko,lai cik interesants arı skistu.

Tacu mılestıba ir arı briesmıga. Esmu daudzreizredzejusi, ka cies manas draudzenes, un negribu, laikaut kas tads piemekletu mani. Draudzenes, kas reizsmejas par manu nevainıbu, tagad jauta, ka manizdodas tik labi tikt gala ar puisiem. Es smaidu unneko nesaku. Es zinu, ka sıs zales ir sliktakas par pasuslimıbu, es vienkarsi nevienu nemılu. Jo dienu, jo

29

skaidrak es saskatu, ka vıriesi ir trausli, nepastavıgi,nedrosi un dıvaini. . . Man sevi piedavajusi pat dazudraudzenu tevi, bet es vienmer atteicos. Ja kadreizjutos soketa, tad tagad es domaju, ka tada ir vıriesudaba.

Lai gan es joprojam censos saprast, kas irmılestıba, un joprojam ciesu to cilveku del, kamuzticeju savu sirdi, varu teikt, ka tie, kas pieskarasmanai dveselei, neprata pamodinat manu miesu, untie, kas pamodinaja manu miesu, neprata pieskartiesmanai dveselei.

Marijai palika devinpadsmit, vina pabeidzavidusskolu un samekleja darbu kada audumutirgotava. Veikala ıpasnieks vina iemılejas, bet apto laiku Marija jau bija apguvusi prasmi izmantotvırieti, nelaujot izmantot sevi. Vina nekad nelava sevpieskarties, lai gan allaz izturejas kardinosi un lotilabi apzinajas sava skaistuma varu.

Skaistuma vara bet kada gan bija neglıtu sieviesupasaule? Marijai bija dazas draudzenes, kuramballıtes neviens nepieversa uzmanıbu un nejautaja:"Ka tev iet?" Lai cik tas butu neticami, sıs meitenesnemaz tik augstu neverteja to mılestıbas mazuminu,

30

ko tas sanema, atraidıtas vinas cieta, nebilzdamas nevarda, un, domajot par nakotni, nevienam necentasizpatikt un dzıves jegu raudzıja atrast kaut kur citur.Vinas bija daudz neatkarıgakas un dzıvoja saskana arsevi, lai gan Marijas iztele vinu pasaule bija kaut kasbriesmıgs.

Marija apzinajas savu skaistumu un nekadneklausıjas mates padomos, bet vienu no tiemtomer allaz atcerejas meitin, skaistums nav muzıgs.Tapec Marija savu prieksnieku uzmanıgi turejarokas stiepiena attaluma, ta nodrosinot ieverojamualgas kapumu. Tiesa, vinai nebija ne jausmas, cikilgi saimnieks bus miera tikai ar cerıbam iedabutvinu gulta, tacu paslaik vina pelnıja labi, un tasbija galvenais. Marija sanema arı piemaksas parvirsstundam, sefam patika, ka meitene grozıjastepat tuvuma, vai arı vins baidıjas, ka Marija,ejot majas, sastaps savu lielo mılestıbu. Divdesmitcetrus menesus Marija stradaja dienu diena, maksajavecakiem uzturnaudu, lıdz beidzot tas brıdis bijaklat! Vina bija iekrajusi pietiekami daudz naudas,lai atvalinajuma laika vienu nedelu pavadıtu savasapnu pilseta, makslinieku un pastkarsu pilseta

31

Riodezaneiro!Prieksnieks piedavaja Mariju pavadıt

un samaksat visus izdevumus, bet vina sameloja, kamate izvirzıjusi vienu negrozamu noteikumu ta kameita nolemusi doties uz bıstamako vietu pasaule,vinai jadzıvo pie bralena, kas trenejas dziudzitsa.

- Turklat, Marija turpinaja, kungs nedrıkstatstat veikalu bez uzraudzıbas.

- Nesauc mani par kungu, saimnieks atbildeja,un Marija vina acıs pamanıja labi zinamu liesminu tabija mılestıba.

Patiesıba sis atklajums meiteni izbrınıja, vina bijadomajusi, ka saimnieks velas tikai seksu, kamer vinaacis vestıja gluzi ko citu es varu tev piedavat majuun [U+0123]imeni, un mazliet naudas vecakiem. Parnakotni vajadzeja domat, un Marija nolema piemestmalku ugunskura.

Vina teica, ka loti skums pec darba, ko tikloti mılot, ilgosies pec kole[U+0123]iem, ar kuriemkopa esot tik patıkami (meitene ar noluku nevienunenosauca varda, laujot minet, ka "kole[U+0123]i"varetu nozımet arı prieksnieku), un apsolıja rupe-ties par maku un drosıbu. Bet viss bija citadi. Vina

32

nevelejas nevienu, pilnıgi nevienu, kas varetu sabojatvinas pirmo nedelu tik karotaja brıvıba. Un Marijagribeja izbaudıt visu peldeties jura, sarunaties arsvesiniekiem, petıt veikalu skatlogus un vienmer butgatavıba, ka nez no kurienes iznirs apburtais princis,lai vinu nozagtu un aizvestu lıdzi.

Kas tad ir viena nedela? Marija valskıgi bilda,ceredama, ka kludas. Ta paies zibenıgi, es drız busuatpakal un atkal kersos pie saviem pienakumiem.

Lai gan neapmierinats, saimnieks pec nelielascınas ar sevi piekrita Marijas iebildumiem. Sobrıdvins jau kala slepenus planus bildinat meiteni tulıtpec tas atgriesanas no Riodezaneiro un negribeja butparak straujs.

Pec cetrdesmit astonu stundu celojuma arautobusu Marija apmetas leta viesnıca Kopakabana(ak, Kopakabana! ak, sı pludmale, sıs debesis. . . )un, neizkramejusi somas, uzvilka tikko nopirktobikini peldkostımu, lai saja makonainaja diena dotosuz pludmali. Kadu brıdi verojusi okeanu, kas vinaiedvesa bailes, Marija nokaunejusies metas udenı.

Pludmale neviens nepamanıja, ka sı bija meitenespirma tiksanas ar okeanu, ar dievieti Jemanza,

33

ar juras straumem, ar vilnu putam, ar Afrikuun tas lauvam vinpus Atlantijas okeana. Iznakotno udens, vinu uzrunaja sieva, kas tirgojas arsvaigam sviestmaizem, skaists ne[U+0123]eris, kursapvaicajas, vai meitenei nav brıva pecpusdiena, unvel kads vırietis, kas nerunaja ne varda portugaliski,bet ar zestiem piedavaja iedzert glazıti kokosriekstudzeriena.

Negribedama atteikt, Marija nopirka sviestmaizi,bet runat ar svesiniekiem izvairıjas. Nepagaja nepiecas minutes, kad vina sadruma. Tagad tacu vinavareja darıt visu, ko gribeja, tad kapec vina uzvedastik neciesami? Neatradusi pienacıgu atbildi, vinaapsedas un gaidıja, kad no makoniem izlıdıs saule.Marija mazliet brınıjas par savu drosmi un par aukstoudeni vasaras vidu.

Vırietis, kas nerunaja portugaliski, pienaca pievinas velreiz un piedavaja solıto dzerienu. Marijajutas labi, ka nevajadzeja sarunaties, vina malkojakokosriekstu dzerienu, smaidıja, un svesiniekssmaidıja pretim. Kadu brıdi vini baudıja so ertosaskari bez vardiem uz smaidu atbildot ar smaidu-, lıdz vırietis izvilka no kabatas mazu vardnıcu

34

sarkanos vakos un ar dıvainu akcentu teica: skaista.Marija pasmaidıja. Tiesa, vina gribeja sastapt savusapnu princi, bet tam butu jaruna vinas valoda unjabut druscin jaunakam.

Skirstıdams gramatinu, vırietis nepadevas:Vakarinot kopa?Un papildinaja:- Sveice!Vel vins piebilda vardus, kas skaneja ka paradızes

balsis jebkura valoda:- Darbs! Dolari!Marija nezinaja tadu restoranu ar nosaukumu

Sveice, un vai tad bija iespejams, ka sapni piepildıtostik atri? Sobrıd labak butu neuzticeties: liels paldiespar ielugumu, es esmu aiznemta, un dolari man navvajadzıgi.

Vırietis no vinas sacıta nesaprata ne varda unacım redzami uztraucas.Pec vairakiem savstarpejiem smaidiem vırietis kautkur aizgaja un atgriezas ar tulku. Tas palıdzejanoskaidrot, ka svesinieks ieradies no Sveices (Sveicenebija restorans, bet valsts) un ka vins gribetuieturet vakarinas kopa ar Mariju, lai piedavatu darbu.

35

Tulks, kas stadıjas prieksa ka arzemnieka palıgs undrosıbnieks viesnıca, kur bija apmeties svesinieks, nosavas puses piebilda:

- Es jusu vieta piekristu. Sis vırs irpazıstams impresarijs, kurs mekle jaunus talantusdarbam Eiropa. Ja velaties, es jus varu iepazıstinatar cilvekiem, kas vina piedavajumu pienemusi unkluvusi bagati, vini ir precejusies, un vinu berniemnedraud grutıbas vai bezdarbs.

Lai nostiprinatu iespaidu par sevi ka par izglıtotucilveku, vins it ka starp citu izmeta:

- Turklat Sveice razo lielisku sokoladi unpulkstenus.

Vienıga ar makslu saistıta pieredze Marijai bijaudens pardevejas loma vina bija memi uznakusi untikpat memi nogajusi no skatuves kada ludzina parKristus ciesanam, ko katru gadu Svetaja nedelauzveda pilsetas dome. Autobusa nebija izdevieskartıgi izguleties, tomer vina priecajas par juru.Sviestmaizes no dabiskiem un ne tik dabiskiem pro-duktiem bija apnikusas, bet vieglo apjukumu, koradıja svesa vieta, vareja kliedet, vienıgi atrodot kadudraugu. Marija jau agrak bija piedzıvojusi situacijas,

36

kad vırietis solıja visus pasaules labumus, bet nemaznegrasıjas tos pildıt. Tapec vina zinaja, ka stastspar aktrises karjeru bija izdomats tikai, lai meiteniieintri[U+0123]etu.

Tacu Marija nesaubıjas, ka so izdevıbu vinaidavajusi sveta Jaunava, un bija parliecinata, ka vinaijaizmanto katra brıvdienu sekunde, un vakarinaslepna restorana nozımeja guzmu jaunumu, ko varesstastıt, atgriezoties majas. Tapec vina pienemaielugumu ar noteikumu, ka tulks vinus pavadıs, joMarija bija nogurusi nepartraukti smaidıt un izlikties,ka visu saprot.

Bija tikai viens, bet, skiet, neparvarams skerslisMarijai nebija piemerota terpa. Sievietes nemedzstastıt par tik personiskiem sıkumiem (damai vieglakatzıt, ka vinu nodevis vırs, neka atklat savasgarderobes noslepumus), bet Marijai nebija kozaudet, vina nepazina sos cilvekus un diez vai kadreiztos vel satiks.

Es tikko ierados no ziemelaustrumiem, un mannav restoranam piemerota terpa, vina teica.

Ar tulka palıdzıbu svesinieks vinu nomierinaja,tas esot nieks, un paludza Marijas viesnıcas adresi.

37

Tovakar Marija sanema kleitu, kadu vel sava muzanebija redzejusi. Pie kleitas klat bija arı kurpes, kasvaretu maksat tikpat, cik vina nopelnıja gada laika.

Marija saprata, ka te sakas cels, par kuru vina bijasapnojusi visu bernıbu un pusaudzes gadus, cels arano Brazılijas vidienes, prom no sausuma un puisiembez nakotnes, prom no godıgas, bet mazas pilseteles,no vienmulas un garlaicıgas dzıves vinai nebijaiebildumu klut par princesi saja pasaule! Svesinieksbija piedavajis darbu un dolarus, neticami dargukurpju pari un kleitu ar neskaitamiem volaniem.Vel pietruka tikai kosmetikas. Saja lieta izlıdzejaviesnıcas apteksne, kas zinaja arı teikt, ka ne visiarzemnieki esot en[U+0123]eli un ne visi vietejiebıstami bruncu mednieki.

Padomi Mariju neintereseja,vina uzvilka svesinieka atsutıtas dranas un vairakasstundas pavadıja pie spogula, mazliet nozelodama,ka nav panemusi fotoaparatu, lai so mirkli iemu-zinatu. Piepesi vina aptvera, ka tiksanas laiks jau irklat, un ka Pelnruskıte skriesus steidzas uz sveiciesaviesnıcu.

Vina paspeja norunataja laika, bet tulks drız

38

vien parsteigtajai meitenei pazinoja, ka grasas dotiesprom.

- Par valodu neuztraucieties! Svarıgi, lai vinsjustos labi jusu klatbutne.

- Bet ka gan tas bus iespejams, ja vinsnesapratıs, ko es saku?

- Tiesi tas jums palıdzes. Galvenais ir patıkamasstravas, nevis vardi.

Marija ısti nesaprata, ko nozımeja "patıkamasstravas". Vinas puse cilveki satiekoties vienmerlietoja vardus un teikumus, jautajumus un atbildes.Meilsons, ta sauca viesnıcas tulku un drosıbnieku,apgalvoja, ka Riodezaneiro un pareja pasaule tas irdivas dazadas lietas.

- Vinam nav vajadzıga saprasanas, bet ganlabsajuta. Vins ir atraitnis bez berniem, un vinampieder naktsklubs, tapec arı vırs mekle brazılietes,kas gribetu paradıt sevi arzemes. Es teicu, ka justam neesat piemerota, bet vins palika pie sava, patuzstaja, ka esot iemılejies, redzot jus iznakam noudens. Vinam patika arı jusu bikini.

Tulks ietureja pauzi.- Godıgi sakot, ja gribat seit atrast mılako,

39

noperciet citu bikini. Sis ir parak vecs modelis unnevienam, iznemot sveicieti, nepatiks.

Marija izlikas, ka nav dzirdejusi. Meilsonsturpinaja:

- Vins grib kaut ko vairak par parastu deku.Vins uzskata, ka jus esat talantıga un varat klut parkluba mıluli. Vins gan nav redzejis jus dziedam vaidejojam, bet to var iemacıties.

Toties ar skaistumu ir japiedzimst. Eiropiesi visiir vienadi, atbrauc surp un doma, ka visas brazılietesir jutekliskas un dejo sambu. Ja jums rodas nopietnainterese, iesaku vispirms parakstıt lıgumu un toapstiprinat Sveices vestniecıba, kamer vel neesatatstajusi valsti. Rıt es busu pludmale pretim viesnı-cai, meklejiet mani, ja rodas kadas saubas.

Sveicietis ar platu smaidu Marijai noradıja uztaksometru, kas vinus jau gaidıja.

- Ja vins grib kaut ko vairak un jus tampiekrıtat, parasta cena ir trıssimt dolaru par nakti.Letak nepiekrıtiet.

Atbildet Marija nepaspeja. Vina jau traucas uzrestoranu ar vırieti, kurs savu sakamo nevis pateica,bet paradıja. Sarunas vardi bija loti vienkarsi:

40

- Stradat? Dolari? Brazıliesu zvaigzne?

Tikmer Marija apdomaja viesnıcas drosıbniekatulka piebildi, ka par vienu nakti var prasıt trıssimtdolaru! Ta bija vesela bagatıba! Vinai nebus jaciesmılestıbas del, vina kardinas sveicieti tapat kaauduma veikala ıpasnieku, apprecesies, rupesies parberniem un vecakiem. Ko vina vareja zaudet?Sveicietis bija vecs un, iespejams, drız atstieps kajas,un vina klus bagata. Ta vien skita, ka Sveicevıriesiem ir daudz naudas, bet maz sieviesu.

Vakarinu laika vini daudz nesarunajas, tikaiapmainıjas smaidiem, Marija pamazam saprata, kasbija "stravas", un sveicietis jau vilka lauka albumuar pierakstiem svesa mele. Albuma bija sievietesbikini peldkostımos (protams, tie bija labaki nekavinas bikini), izgriezumi no zurnaliem, brosurinaspar modi, kuras Marija saprata tikai vienu vardu"Brazil", un tas pats bija kludaini uzrakstıts vaiviniem skolas nemacıja, ka so vardu raksta ar burtu"s"? Bailes no iespejama piedavajuma Marija daudzdzera, vina vel ne ar vienu nebija gulejusi par naudu,bet noniecinat trıssimt dolaru arı nebija prata darbs,un alkohols saja lieta krietni palıdzeja, galu gala

41

tuvuma neviena pazıstama nebija. Bet sveicietisuzvedas ka ısts kavalieris, allaz pieturot kreslu, kadvina sedas vai celas. Vakaram tuvojoties beigam,Marija bilda, ka jutas nogurusi, un sarunaja tiksanospludmale nakamaja diena (vina bakstıja pulkstenı,radot vajadzıgo laiku, un ar rokam atdarinaja vilnusjura, leni, leni sakot rıt-dien!).

Sveicietis likas apmierinats, iemeta acis pulkstenı(iespejams, ka sveiciesu razojuma) un piekritanorunatajam laikam.

Marija nespeja aizmigt. Vina sapnoja, ka vissbijis sapnis. Pamodusies vina parliecinajas, ka ta nav:vienkarsaja istaba uz kresla malas guleja kleita, ariskaisto kurpju paris bija tepat, un rıt bija norunatatiksanas pludmale.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts taja diena,kad Marija satika sveicieti.

Viss, itin viss manı brıdina, ka es grasos pienemtkludainu lemumu, bet kludas ir tada pati rıcıbaka jebkura cita. Ko pasaule grib no manis? Lai esneriskeju? Lai es atgriezos majas, ta arı nesanemusidrosmi pateikt dzıvei ja?

Vienpadsmit gadu vecuma es jau reiz kludıjos,

42

toreiz, kad zens man ludza aizdot zımuli. Kops talaika es esmu sapratusi, ka dazkart dzıve otra iespejavairs netiek dota un ka labak pienemt to, ko pasaulepiedava. Protams, ka tas ir riskanti. Bet vai sobrıd esriskeju vairak, neka cetrdesmit astonas stundas brau-cot autobusa, kad jebkura brıdı vareja notikt avarija?Ja es gribu but godıga pret visiem, vispirms man irjabut godıgai pasai pret sevi. Ja es gribu atrast ıstumılestıbu, vispirms lıdz mielem jaizbauda nejausasmılestıbas. Trucıga dzıves pieredze man iemacıjusi,ka cilveks saja dzıve nav noteicejs, viss ir iluzija ganmaterialaja, gan garıgaja lauka. Cilveks, kas zaudejisko tadu, kas tam skitis nepazaudejams (ka tik biezijau bija noticis ar mani), nonak pie secinajuma, kaıstenıba vinam nekas nepieder.

Un, ja man nekas nepieder, man nav arı jaterelaiks, uztraucoties par lietam, kas nav manejas.Sodiena janodzıvo ta, it ka ta butu pirma (vaipedeja) diena muza.

Nakamaja diena, piepalıdzot Meilsonam, kurstagad sevi deveja ne tikai par viesnıcas drosıbniekuun tulku, bet arı par meitenes a[U+0123]entu,Marija pazinoja, ka pienems ielugumu, ja sanems

43

Sveices vestniecıbas apstiprinatu lıgumu. Sada pra-sıba sveicieti neparsteidza, vins apliecinaja, ka tasietilpst arı vina intereses, jo talaja zeme laujotstradat tikai tam arzemniecem, kas pieprotot kautko neparastu, ko neprot sveicietes. Dabut sadudokumentu neesot liela problema, jo nejau katrasveiciete prot dejot sambu. Visi kopa devas uzpilsetas centru. Par palıdzıbu lıguma noslegsanadrosıbnieks, tulks un a[U+0123]ents viena personapieprasıja avansu trısdesmit procentus skaidra naudano meitenei solıtajiem piecsimt dolariem.

Tas ir tikai vienas nedelas avanss. Vienas nedelas,jus saprotat? Turpmak jus katru nedelu pelnısietpiecsimt dolaru, bez atvilkumiem, jo es prasukomisijas naudu tikai par pirmo maksajumu.

Lıdz sim brıdim celojumi, domas par dosanospasaule, tas viss skita ka sapnis, un sapnot ir loti ertinekas no planota tacu nav jaizpilda. Tadejadi mesizvairamies no jebkada riska, likstam un grutıbamun vecumdienas par neıstenotajam cerıbam vienmervaram vainot kadu citu, parasti musu vecakus,bernus vai vırus.

Piepesi Marijai paveras iespeja, par ko vina bija

44

sapnojusi, tacu labak tas nemaz nebutu bijis! Kalai vina tiek gala ar svesas dzıves briesmam unizaicinajumiem? Ka lai pamet ierasto vidi? Kapecsveta Jaunava vinai lemusi tik talu celu?

Marija mierinaja sevi ar domu, ka pienemtolemumu var mainıt jebkura brıdı, ka viss ir bijistikai nepardomats joks, neparasts un, atgriezotiesmajas, stastısanas verts. Galu gala vina dzıvojatukstos kilometru talu, kabata bija trıssimt piec-desmit dolaru un, ja rıt no rıta vina izdomassakramet somas un begt, svesinieks nekad neuzzinas,kur vina paslepusies.

Vakara pec konsulata apmeklesanas Marijanolema pastaigaties gar juru, paverotbernus, volejbola speletajus, nabagus un dzerajus,pardevejus, kas tirgojas ar ıstiem Brazılijas tautasmakslas prieksmetiem (razotiem Kına), cilvekus, kasskreja un vingroja, lai aizbegtu no vecuma, arzemjuturistus, mates ar mazuliem, pensionarus, kaspromenades gala speleja kartis. Vina bija ieradusiesRiodezaneiro, pavadıjusi vakaru augstakas klasesrestorana, ieguvusi a[U+0123]entu, nopelnıjusikleitu un apavu pari, ko vinas dzimtene neviens,

45

pilnıgi neviens nespetu atlauties.

Tacu ko darıt talak?

Marija raudzıjas jura. Geografijas zinasanas lavadomat, ka, dodoties taisni, vina nonaktu Afrika, kurselvas dzıvo lauvas un gorillas. Pagriezoties mazlietuz ziemeliem, vina varetu spert kaju apburosajakaralvalstı, ko sauc par Eiropu, kur ir Eifela tornis,eiropiesu Disnejlenda un skıbais Pizas tornis. Ko ganvina vareja zaudet? Ka jebkura brazıliete, Marijaprata sambu, vel pirms bija iemacıjusies pateiktmamma. Atgriezties vina vares vienmer, bet jebkuraiespeja tiek dota tikai vienreiz, par to vina bijaparliecinata.

Dzıve Marija lielakoties bija teikusi ne, kadgribejas sacıt ja, vina bija nolemusi baudıt, kopati spej kontrolet, piemeram, dazus piedzıvojumusar vıriesiem. Tagad vinu gaidıja nepazıstamais,kaut kas tik nepazıstams ka sı jura pirmajiemjuras braucejiem, par ko vina tika macıjusies skola.Protams, vina vareja pasacıt ne, bet vai visu atlikusodzıvi sis solis nebus janozelo? Vai tad vina joprojamneskuma pec zena, savas pirmas mılestıbas, kamneaizdeva zımuli? Ne vina paspes pateikt, bet varbut

46

soreiz pame[U+0123]inat teikt ja?Uz to mudinaja pavisam vienkarsi iemesli vina

bija meitene no laukiem, vinai nebija nekadas dzıvespieredzes, iznemot samera labu izglıtıbu un apzinu,ka vina ir skaista. Bet ar to bija par maz, lai dotospasaule.

Marija ieraudzıja cilveku barinu, kas smejas unveroja juru, bet iet peldeties baidıjas. Pirms divamdienam arı Marija juta lıdzıgas bailes, tacu tas bijapagaisusas. Vina gaja udenı, kad vien gribejas, itka vina seit butu dzimusi. Varbut tapat notiks arıEiropa?

Marija klusu ludzas, prasıdama svetajai Jaunavaipadomu, untulıt jutas daudz drosaka un parliecinata, ka vinaslemums ir pareizs. Atgriezties vina vares vienmer,bet diez vai katru dienu radısies iespeja dotiestaluma. Bija verts risket, ja vien lielais sapnis izturescetrdesmit astonas stundas majupcela autobusa bezgaisa atvesinatajiem un ja vien sveicietis nepar-domas.

Marija bija ta aizravusies ar sapniem par nakotni,ka, velreiz izdzirdejusi no sveiciesa aicinajumu doties

47

vakarinas, kluva mazliet sentimentala un sanemavina rokas. Svesinieks tulıt tas atrava nost, un Marijagan ar bailem, gan atvieglojumu saprata, ka vissnotika pa ıstam.

- Zvaigzne samba! vırietis sacıja. Skaistabrazıliesu zvaigzne samba! Braucam pec nedelas!

Viss bija burvıgi, bet sis pec nedelas nekadinebija aptverams. Marija paskaidroja, ka bez[U+0123]imenes piekrisanas vina nekur nebrauks.Sveicietis kluva nikns un vicinaja gaisa parakstıtadokumenta kopiju. Pirmoreiz pa so laiku Marijaipalika bail.

- Lıgums! sveicietis izmeta.Marija, kura jau sen bija izlemusi lugt

atlauju vecakiem, nolema aprunaties ar savua[U+0123]entu Meilsonu, galu gala vina tam bijasamaksajusi par padomu sniegsanu.

Tacu Meilsons tobrıd bija aiznemts ar kadasvacietes ievilinasanu savos tıklos. Vaciete pludmalebija saulojusies lıdz pusei kaila, parliecinata, kaBrazılija ir visliberalaka valsts pasaule. Vina it ka patneieveroja, ka pludmale bija vienıga, kas saulojas arkailam krutım, un parejie atputnieki nezinaja, kur likt

48

acis. Marijai bija japapulas pieverst sev uzmanıbu.- Un ja nu es pardomaju? vina izmisıgi jautaja.- Es nezinu, kas ir rakstıts lıguma, bet vins var

jus arestet.- Vins mani nekad neatradıs!- Taisnıba. Tad nav par ko uztraukties!Tikmer sveicietis, kas bija samaksajis piecsimt

dolaru, nopircis kleitu un kurpes, izmaksajis divasvakarinas un norekinajies par izdevumiem konsulata,saka uztraukties. Ta ka Marija neatkapas no velmesrunat ar vecakiem, vins izlema nopirkt divas biletesuz lidmasınu un kopa ar Mariju doties uz vinasdzimto vietu lai tikai viss tiktu nokartots cetrdes-mit astonas stundas un vini varetu doties cela uzEiropu nakamaja nedela, ka bija paredzets. Turpinotuz smaidu atbildet ar smaidu, Marija saka saprast,ka dokumentos visi pienakumi un tiesıbas bija stingrinoteiktas un ka nekad nevajag jokot ar tadam lietamka jutas, kardinajumi vai lıgumi.

Mazajai pilsetinai tas bija liels parsteigums un vellielaks bija lepnums ieraudzıt skaisto meiteni Marijuierodamies arzemnieka pavadıba, ar lıgumu, kas vinupadarıs par Eiropas zvaigzni. Tagad to zinaja visi

49

kaimini, un skolas draudzenes prasnaja:- Ka tev tas izdevas?- Man paveicas, atbildeja Marija.Draudzenes gribeja zinat, vai tiesam

Riodezaneiro ta vienmer notiek, jo arı televızijasserialos vinas bija redzejusas lıdzıgus gadıjumus.Marija izvairıjas no tiesas atbildes. Vina gribeja velvairak palepoties un parliecinat draudzenes, ka vinabija ıpasa meitene.

Pec tam atbrauceji devas uz Marijas maju. Tesveicietis velreiz izradıja bukletus ar, pec meitenesdomam, nepareizi uzrakstıtu vardu Brazılija un celaprieksa lıgumu. Marija tikmer skaidroja, ka vinai irsavs a[U+0123]ents un ka vina nodomajusi klutpar aktrisi. Mate, ieraudzıjusi trucıgos peldkostımus,kuros bija [U+0123]erbusas fotografijas redzamasmeitenes, tulıt atdeva bildes atpakal sveicietim unnolema neko nejautat. Matei rupeja tikai tas, laimeita butu laimıga un bagata.Un, ja ne laimıga, tadvismaz bagata.

- Ka vinu sauc? mate gribeja zinat.- Rodzers.- Rozerio! Man ir bralens ar sadu vardu!

50

Sveicietis smaidıjaun sasita plaukstas, apliecinadams, ka neko nebijasapratis.

Marijas tevs iestarpinaja:- Vins ir apmeram mana vecuma.Mate ludza vinu nejaukties meitas dzıve. Ka

jau suveja, vina ar klientiem medza parspriest visusjaunumus, iekrajot milzıgu pieredzi mılas un precıbulietas, tapec deva sadu padomu:

- Mılo meit! Labak but nelaimıgai ar bagatuvıru neka laimıgai ar nabagu, un kaut kad nakotnetev ir lielas iespejas klut par nelaimıgu bagatnieci.Bet, ja nekas nesanak, kap autobusa un brauc majas.

Lai gan Marija bija meitene no laukiem, pratazina vina bija paraka gan par mati, gan par nakamovıru, tapec atbildeja mazliet izaicinosi:

- Mammu, no Eiropas nevar atbraukt arautobusu. Turklat es gribu klut par aktrisi unnegrasos preceties.

Mate paskatıjas uz meitu gandrız vai izmisusi:- Tu zini, ka turp aizbraukt, zinasi arı,

ka atbraukt. Aktrises profesija nav slikta, kameresi jauna un skaista, bet skaistums noriet jau ap

51

trısdesmit gadiem. Tapec izmanto iespeju, sameklekadu godıgu, iemılejusos vırieti un, ludzu, apprecies!Par mılestıbu nelauzi galvu, arı es sakuma nemılejutavu tevu, bet par naudu var nopirkt visu patıstu mılestıbu. Un ielago, ka tavs tevs nav nekadsbagatnieks!

Tas bija sliktakais padoms, ko vareja dotdraudzene, bet labakais padoms, ko vareja dot mate.Pec cetrdesmit astonam stundam Marija jau bijaatpakalcela uz Rio, tiesa, pirms tam neaizmirsusiiegriezties viena pati vecaja darbavieta, lai iesniegtuatlugumu un uzklausıtu audumu tirgotaju.

- Es zinu, ka slavens francu impresarijs nolemisaizvest tevi uz Parızi. Es negribu staties cela tavailaimei, bet, iekams vel neesi aizbraukusi, man ir tevkas sakams.

Vins iznema no kabatas aukla iekartu medaljonu.- Tas ir musu Svetas Dievmates brınumainais

medaljons. Parıze vinai ir baznıca, aizej uz to unizludzies no Dievmates aizsardzıbu. Skaties, kas terakstıts.

Ap Jaunavas telu bija dazi vardi: "Ak, Marija, kasbez greka tapusi gruta, ludzies par tiem, kas Tava

52

prieksa krıt celos! Amen!"

- Izruna sos vardus vismaz vienreiz diena. Un. . .vins saminstinajas, bet bija jau par velu. Un zini, kaes tevi gaidısu. Es palaidu garam iespeju pateikt sosvienkarsos vardus es mılu tevi, bet es gribu, lai tu tozinatu.

Palaidu garam iespeju. Marija loti labi zinaja, kotas nozımeja. Toties vardi es mılu tevi, ko savosdivdesmit divos gados vina bija dzirdejusi ne reizivien, skiet, bija zaudejusi nozımi. Tie nekad nebijaatnesusi ko nopietnu un dzilu, kas partaptu ilgakasattiecıbas. Marija pateicas par vardiem un noglabajatos apzinas dzıles (nekad jau nevar zinat, ko dzıvesagatavojusi, tapec ir loti labi zinat, kur atrodasrezerves izeja), nomuteja savu bijuso saimnieku arskıstu skupstu un neatskatıjusies devas prom.

Vini atgriezas Rio, un nepilnas dienas laikaMarija dabuja pasi izbrauksanai no valsts. Brazılijaesot loti mainıjusies, Rodzers, izmantojot dazusportugalu vardus un neskaitamas zımes, centaspateikt, un Marija to iztulkoja ka agrak vinibutu kepajusies muzıbu. ısa laika ar Meilsona,tulka/drosıbnieka/ a[U+0123]enta, palıdzıbu tika

53

nokartotas arı visas parejas vajadzıbas tik talamcelam drebes, kurpes, kosmetika, viss, par ko tadameitene ka vina vareja tikai sapnot. Vakara pirmsizlidosanas uz Eiropu vini aizgaja uz klubu, kurRodzers redzeja Mariju dejojam. Vins bija lotiapmierinats ar savu izveli, vina prieksa tiesamdejoja Cologny kabare pirma lieluma zvaigzne!Skaista, melnıgsneja meitene ar dzirkstosam acım unmelniem matiem ka grauna putnina sparni! (Tas bijaBrazılijas dzunglu putnins, ar kuru vietejie rakstniekimedza salıdzinat melnus matus.) Darba atlauja noSveices konsulata bija dabuta, cemodani sakartoti,un nakamaja rıta vini devas cela uz sokolades,pulkstenu un siera zemi. Marija klusıba bija apnemu-sies darıt visu, lai Rodzers vina iemıletos, galu galavins nemaz nebija tik vecs un nebija arı neglıts vainabags. Ko vel vareja veleties?

Apsolıtaja zeme Marija ieradas pargurusi, un jaulidosta vinas sirds bailes saravas vina bija palikusipilnıgi viena, atkarıga no siem cilvekiem vinai lıdzas,sı zeme, valoda un aukstums vinai bija svess.Rodzera uzvedıba mainıjas ar katru nakamo brıdi,vins vairs necentas izpatikt, un, kaut arı nekad nebija

54

centies meiteni noskupstıt vai noglastıt vinas krutis,vina skatiens bija parverties lıdz nepazısanai. Rodzersizmitinaja Mariju neliela viesnıca un iepazıstinaja arvel vienu brazılieti, jaunu, skumıgu meiteni Vivianu,kas sagatavosot Mariju darbam.

Nenemot vera, ka Marijai sı bija pirma darbapieredze arzemes, Viviana bez ceremonijam vailıdzjutıbas nopetıja jaunpienaceju no galvas lıdzkajam. Vina neapvaicajas par passajutu, bet tulıtkeras pie lietas.

- Nelolo iluzijas! Sis vırs dodas uz Brazılijuvienmer, kad kada vina dejotaja apprecas, un, karedzams, tas notiek itin biezi. Vins zina, ko tugribi, tikpat labi ka tu pati tu esi ieradusies mekletpiedzıvojumus, naudu vai vıru.

Ka vina to zinaja? Vai tad visas meitenes meklevienu un to pasu? Vai arı Viviana lasıja citu cilvekudomas.

- Visas meitenes mekle kadu no sım trimlietam, Viviana turpinaja, parliecinot Mariju, ka protlasıt domas. Kas attiecas uz celojumiem, tad te irparak auksts, lai kaut ko pasaktu, turklat celojumiemnekad nepietiks naudas. Runajot par naudu, tev bus

55

janostrada gads, lai nopelnıtu bileti majupcelam,pirms tam nomaksajot rekinus par viesnıcu un esanu.

-Bet. . .- Zinu, zinu ta tu nebiji domajusi. Bet

tu jau neuzdevi nekadus jautajumus, tapat kacitas meitenes. Ja tu butu uzmanıgaka un izlasıtudokumentu, ko parakstıji, tad zinatu, kur noklusi unko darısi, jo sveiciesi nemelo. Saviem merkiem tieizmanto klusesanu.

Marijai likas, ka zem kajam pazud zeme.- Visbeidzot, par vıru. Meitenes apprecesanas

Rodzeram nozıme lielu ekonomisku triecienu, tapecmes nedrıkstam runat ar klientiem. Ja tu gribesirıkoties saja virziena, tev bus loti jariske. Te nav Ruede Berne, kur lautini cits citu uzmekle.

Rue de Berne?- Vıriesi te ierodas ar sievam, un tie

nedaudzie turisti, ieraudzıjusi [U+0123]imeniskogaisotni, metas prom meklet sievietes citur. Tu protidejot. Ja iemacısies dziedat, tavi ienakumi pieaugsun pieaugs arı citu meicu skaudıba. Tapec labak patneme[U+0123]ini dziedat. Un neplapa pa telefonu!Noteresi pat to mazuminu, ko busi nopelnıjusi.

56

- Bet vins man solıja piecsimt dolaru menesı!- Dzıvosi redzesi!No Marijas dienasgramatas, rakstıts otraja

nedela Sveice.Aizgaju uz klubu un iepazinos ar "deju skolotaju"

no kaut kadas Marokas. Vins lika man iemacıtieskatru soli no ta, ko uzskatıja par "sambu". Brazılijasis skolotajs nebija speris kaju. Jau pirmaja vakara,nelaujot atpusties pec gara celojuma ar lidmasınu,bija jasmaida un jadejo. Mes esam sesas meitenes,kas ısti nezina, ko te dara, un ir nelaimıgas.Apmekletaji dzer, sit plaukstas, suta gaisa skupstusun paslepus rada nekıtrus zestus. So robezu tieneparkapj.

Vakar sanemu algu, vienu desmito dalu no ta,ar ko biju rekinajusies, parejo saskana ar lıgumuizlietos celojuma un dzıvosanas izdevumu segsanai.Viviana ir izskaitlojusi, ka, ja ta turpinasies, seit busjapavada vismaz gads, un tas nozıme, ka saja laikapar begsanu nav ko domat.

Bet vai vispar bija jega begt? Esmu tikkoieradusies un neko vel neesmu paspejusi uzzinat. Unkada vaina bija dejosanai septinus vakarus nedela?

57

Agrak es to darıju prieka pec, tagad naudas unslavas del. Kajas man nesagada problemas, grutakir noturet smaidu lupas.

Man ir iespeja izveleties uzskatıt sevi parnezelıgas dzıves upuri vai par dekaini, kas devusiesbagatıbu meklejumos.

Marija nolema but dekaine, kas devusiesbagatıbu meklejumos, nolika mala jutas, parstaja panaktım raudat un centas aizmirst, kas vina bija unko piedzıvojusi agrak. Marija uzzinaja, ka vinai irgana daudz gribasspeka, lai izliktos par brıvu meiteni,kurai nav nekadas vajadzıbas pec kada ilgoties. Jutasvareja pagaidıt, tagad bija svarıgi nopelnıt daudznaudas, iepazıt sveso valsti un atgriezties majas kauzvaretajai.

Turklat Marijas tuvakaja apkartne viss bija kaBrazılija, gandrız ka dzimtaja pilsetina. Sievietesrunaja portugaliski, sudzejas par vıriesiem, biezipacela balsi, sunıja darba devejus un darba ieradas arnokavesanos, iedomajas, ka ir visskaistakas pasaule,un stastıja pasakas par saviem sapnu princiem, kasparasti mita kaut kur talu vai tiem nebija naudas,vai arı tie partika no vinu zelastıbas. Gluzi preteji

58

tam, ko vina bija iedomajusies, petot Rodzera allazlıdzi nesatos bukletus, visa sı vide bija tiesi tada,ka aprakstıja Viviana, taja valdıja [U+0123]ime-niska kartıba. Meitenes nedrıksteja pienemt nekadusielugumus vai doties pastaigaties ar klientiem, darbalıgumos vinas bija re[U+0123]istretas vienıgi kasambas dejotajas. Ja vinas piekera ar zımıti, uz kurasbija telefona numurs, nacas skirties no piecpadsmitdarbadienu algas. Marija tomer bija cerejusi uz kautko daudz krasainaku un aizraujosaku un ar katrudienu arvien vairak skuma un garlaikojas.

Pirmajas piecpadsmit dienas vina tikpat kanepameta mitekli, kur dzıvoja, galvenokart taiemesla del, ka te neviens nerunaja portugaliski,kaut arı vina centas izrunat katru frazi lo ti le ni.Mariju loti parsteidza ari tas, ka sai pilsetai, atskirıbano Brazılija pienemtas kartıbas, bija divi nosaukumivietejie to sauca par Zenevu, bet vinas tautietes parZenebru.

Pec daudzam jo daudzam garlaicıbas maktamstundam Marija sava istabina, kura nebija pattelevizora, nosprieda:

a) vina nekad nesasniegs, ko iecerejusi,

59

ja nepratıs izteikt savas domas. Tapec vajadzejaiemacıties vietejo valodu;

b) ta ka visas meitenes loloja vienadus sapnus,Marija nolema ar kaut ko atskirties. Bet vinai velnebija ne plana, ne metodes, ka to panakt.

NoMarijas dienasgramatas, rakstıts cetras nedelas pecierasanas pilseta ar diviem nosaukumiem.

Esmu te jau veselu muzıbu, valodu vel neprotu,tapec dienas pavadu, klausoties radio atskanotumuziku, slaistoties pa istabu, domajot par Brazıliju,gaidot, kad pienaks laiks doties uz darbu, un darbagaidot, kad pienaks laiks atgriezties majas. Vardusakot, tagadnes vieta es dzıvoju nakotne.

Kadreiz tala nakotne es nopirksu bileti unatgriezısos Brazılija, apprecesos ar audumu veikalaıpasnieku, klausısos draudzenu launajas valodas, kasprot vien aprunat citu neveiksmes, kaut pasas nekadnav riskejusas. Nu, ne! Ta es nedrıkstu atgriezties!Es labak metısos lauka pa lidmasınas logu, kad talidos pari okeanam.

Bet lidmasınas logus jau nevar atvert (tas bijakas tads, ko es nebiju gaidıjusi, cik bedıgi, ka nevar

60

ieelpot svaigu gaisu!), tapec es nomirsu tepat. Bet,pirms nomirt, es vel mazliet pacınısos. Ja vien esnebaidıtos apmaldıties svesaja pilseta, tad dotos,kurp acis rada.

Jau nakamaja diena Marija iestajas rıta celienafrancu valodas kursos, te vina iepazinas ar dazaduticıbu, uzskatu un vecuma laudım, ar vıriesiem, kasnesaja krasainas dranas un daudzus zelta rinkusap rokam, ar sievietem, kuru seju vienmer aizsedzaplıvurs, ar berniem, kas allaz visu apguva atrak nekapieaugusie, lai gan vajadzetu but otradi, pieaugusodzıves pieredze tacu bija daudz lielaka. Marijalepojas, ka cilveki pazina vinas valsti, zinaja, kasir karnevali, samba, futbols un slavenakais cilvekspasaule Pele. Sakuma vina labprat centas iemacıtpareizo izrunu Pele! Pelee!! bet tad atmeta ar roku,jo arı vinas vardu visi izrunaja nepareizi Maria, kajau to dazdien medz darıt arzemnieki, uzskatot, katiem ir neapsaubama taisnıba.

Pecpusdienas Marija devas ielas vingrinatiesfrancu valoda un iepazıt so pilsetu ar diviemnosaukumiem. Vina atklaja tiesam lielisku sokoladi,sieru, kadu vel nekad nebija edusi, pamanıja milzıgu

61

struklaku ezera vidu, sniegu, so brınumu, pa kurunebija staigajis neviens vinas dzimtas pilsetinas iedzı-votajs, redzeja starkus un restoranus ar kamınu(tajos gan vina nekad neiegaja, bet uguns, ko vinapamanıja, davaja patıkamu sajutu, ka viss ir kartıba).Marija bija parsteigta, ka ne visas veikalu izkartnesvestıja, ka te pardod pulkstenus, vina nopetıja arıbankas, lai gan nesaprata, kapec tik nelielam skaitamcilveku vajag tik daudz banku. Ielukojoties vina turretu reizi manıja kadu cilveku, bet nevienam nekonejautaja.

Pec trıs menesu ilga centıga darba Marijasbrazılietes asinis jutekliskas un kaislıgas darıja savu.Meitene iemılejas kada araba, ar ko viena kursamacıjas francu valodu. Kad bija pagajusas trısnedelas, kadu vakaru vina nolema mest visu piemalas un aizbraukt uz kalniem netalu no Zenevas.Nakamaja vakara, tiklıdz meitene bija atgriezusiesdarba, Rodzers aicinaja vinu sava kabineta.

Marija vel nebija aizverusi kabineta durvis,kad jau bija atlaista par slikta piemera radısanukole[U+0123]em. Rodzers histeriski klastıja, kavins atkal esot apvests ap sturi, ka brazıliesu

62

sievietem nevarot ticet un tamlıdzıgi. Ak Dievs, sıapmatıba visus merıt ar vienu merauklu! Nelıdzejaarı aizbildinasanas, ka meiteni mocıjusi augstatemperatura lielas klimata atskirıbas del. Rodzersturpinaja zeloties, vinam atkal esot jaatgriezasBrazılija meklet aizvietotaju, un vinam noteiktiesot vajadzejis taisıt sovu ar dienvidslavu muzikuun dejotajam, kas esot daudz skaistakas unuzticamakas.

Lai gan Marija bija jauna, nekada mulke vinanebija. Turklat arabu draugs bija stastıjis par Sveicesloti stingro darba likumdosanu, un Marija, kuraslielaka algas dala palika naktskluba, varetu vieglipieradıt, ka vinu izmanto ka verdzeni.

Meitene atgriezas Rodzera kabineta, soreizrunadama ciesama francu valoda, turklat neaizmirsapieminet arı vardu advokats. Un iznaca no kabinetaar krietnu devu lamu un pieciem tukstosiem dolaruka kompensaciju, tadu naudu vina nebija redzejusipat sapnos, un tas viss, pateicoties burvju vardinamadvokats. Tagad neviens netrauces satikties ararabu, vina nopirks dazas davanas, nofotografessniegu un ka uzvaretaja atgriezısies majas.

63

Vispirms Marija steidza piezvanıtmates kaiminienei, lai pazinotu, ka ar vinu viss irkartıba, ka vina ir laimıga un ka vinu gaida lieliskakarjera. Pec tam vajadzeja tikt vala no istabinas,ko vinai ıreja Rodzers, tapec nekas cits neatlika kadoties pie araba, zveret muzıgu mılestıbu, pieverstiesvina reli[U+0123]ijai un appreceties, kaut arı butujanesa jocıgais drebes gabals ap galvu. Galu gala visiarabi bija bagati, un ar to pilnıgi pietika.

Tacu arabs jau bija talu prom, iespejams, SaudaArabija, valstı, par kuru Marija neko nezinaja, unsirds dzilumos vina pateicas Svetajai Jaunavai, kanevajadzeja nodot savu ticıbu. Tagad Marijas dzıveiSveice bija pavisam cita vertıba, vina itin labiprata franciski, vinai bija nauda majupcelam undarba atlauja, kura vina bija klasificeta ka sambasdejotaja. Nemot vera, ka sliktakaja gadıjuma vinavares apprecet audumu tirgotaju, Marija nolemadarıt to, kas noteikti izdotos, pelnıt naudu ar savuskaistumu.

Vel Brazılija Marija bija lasıjusi gramatu parkadu ganu, kas bagatıbas meklejumos sastapas ardazadam grutıbam, un sıs grutıbas vinam palıdzeja

64

sasniegt iecereto. Marijas gadıjums bija lıdzıgs. Vinabija pilnıgi parliecinata, ka tika atlaista no darba,lai piepildıtu savu ısto likteni un klutu par modeludemonstretaju.

Marija noıreja mazinu istabinu (bez televizora,jo, kamer vina vel nepelnıja lielu naudu, vajadzejataupıt) un nakamaja diena devas apstaigat modelua[U+0123]enturas. Visas a[U+0123]enturas pie-prasıja profesionalas fotografijas, tacu tas bijaieguldıjums vinas karjera jebkurs sapnis maksajadargi. Marija iztereja ieverojamu naudas summu,maksajot lieliskam fotografam, kurs runaja maz,bet prasıja daudz. Meistara studija bija milzıga[U+0123]erbtuve, un Marija fotografam pozejagan atturıgos, gan ekstravagantos terpos untada bikini, ko apskaustu pat vinas vienıgaispazina Riodezaneiro tulks, drosıbnieks un bijusaisa[U+0123]ents Meilsons. Marija paludza vairakaspapildu fotografijas un kopa ar sajusmas pilnu vestulipar dzıvi Sveice aizsutıja tas [U+0123]imenei.Majinieki domas, ka vina ir bagata, ka vinai piedernenovecojosa garderobe un ka vina ir kluvusi parmazas pilsetinas ieverojamako meitu. Ja viss notiks,

65

ka vina iztelojas (Marija bija izlasıjusi daudz gramatupar "pozitıvo domasanu", tapec vinai nebija nekadusaubu, ka viss notiks, ka iecerets), tad majas vinusagaidıs ar orkestri, un pilsetinas laudis liks meramsaprast, ka Marijas varda janosauc iela vai laukums.

Ta ka Marijai nebija dzıvesvietas pieraksta, vinanopirka prieksapmaksas mobilotelefonu un turpmakas dienas gaidıja zvanu pardarba piedavajumiem. Vina eda kıniesu restoranos,jo tie bija letaki, un, kavedama laiku, alkaini macıjas.

Laiks nepieludzami riteja, bet telefons kluseja.Mariju parsteidza, ka neviens vinai neuzbazaspastaigas gar ezera krastu, atskaitot dazus narkotikutirgonus, kas allaz grozıjas viena vieta, zem tilta,kas savienoja skaistu, senu darzu ar pilsetas jaunakodalu. Vina jau saka apsaubıt savu skaistumu,lıdz kada kafejnıca nejausi sastapa bijuso darbakole[U+0123]i. Ta pastastıja, ka vainıgi esotsveiciesi, kas nevelas nevienu traucet, jo seviskiarzemniekus, baidıdamies, ka vinus arestes par"seksualu uzmaksanos" saskana ar likumu, kas visamsievietem seit liek justies pavisam bedıgi.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts vakara, kad

66

vinai pietruka speka doties lauka, turpinat dzıvot ungaidıt telefona zvanu, kas ta arı neatskaneja.

Sodien gaju garam atputas parkam. Ta ka esnedrıkstu teret ne grasi, man ir iespeja labak paverotcilvekus. Ilgu laiku staveju pie amerikanu kalniniem.Vairums cilveku tajos kapa, lai izjustu patıkamusiespaidus, bet, kad tie saka kusteties, no bailemgribeja lekt lauka.

Ko sie laudis gribeja? Vai tad nav jabutgatavam doties lıdz galam, ja esi nolemis mekletpiedzıvojumus? Vai arı tie domaja, ka daudz pratıgakbutu griezties uz vietas kada karuselı, nevis trauktiesaugsa un leja?

Sobrıd esmu parak vientula, lai domatu parmılestıbu. Tacu man japarliecina sevi, ka sis brıdisparies, ka es sasniegsu savu merki un ka es esmuseit tapec, ka ta velejos. Mana dzıve tie ir amerikanukalnini. Dzıve vienmer ir skarba un apzilbinosa spele,ta ir ka leciens ar izpletni, risks, ta nozıme krist unatkal celties, ta ir ka alpınisms, velesanas uzraptiessavas butıbas virsotne, vilsanas un sarugtinajums, javirsotni neizdodas sasniegt.

Ir gruti but tik talu no [U+0123]imenes,

67

no valodas, kura vari izteikt visas jutas unpardzıvojumus, bet, sakot no sodienas, kad man busgruti, es vienmer atceresos so atputas parku. Ja esaizmigtu un piepesi atmostos amerikanu kalninos, koes justu?

Tiesa, sakuma es justos ka ieslodzıta, baidıtosno lıkumiem, gribetu vemt un kapt lauka. Bet, ja esticetu, ka sis trakais cels ir mans liktenis, ka parso elles masınu valda Dievs, nebeidzamais murgsparverstos sajusma. Tas klutu par drosu un uzticamuatrakciju, kas reiz beigsies. Bet, kamer es vel esmucela, man platam acım javero ainava un no sajusmasjaspiedz.

Lai gan domas, ko Marija rakstıja, likas gluzipratıgas, vina nespeja saviem padomiem sekot.Depresijas brızi kluva arvien biezaki, telefonsjoprojam kluseja. Marija kaveja laiku, vingrinotiesfrancu valoda, pirka dargus zurnalus par slaveniemaktieriem, bet drız vien atklaja, ka izterejusi kaudzinaudas, un nolema apmeklet tuvako biblioteku.Kundze, kas izsniedza gramatas, teica, ka zurnalusuz majam nedodot, bet labprat ieteica dazus macıbubukletus francu valodas talakai apguvei.

68

- Gramatam man neatliek laika, Marija iebilda.- Neatliek laika? Un ko jus darat?- Daudz ko. Macos francu valodu, rakstu

dienasgramatu un. . .- Un ko vel?Marija jau gribeja teikt, ka gaida telefona zvanu,

bet apravas.- Jus vel esat jauna, jums vel visa dzıve prieksa.

Lasiet! Izvelieties sev tıkamu gramatu un lasiet.- Es jau esmu daudz izlasıjusi.Piepesi Marija atcerejas drosıbnieka Meilsona

reiz sacıtos vardus par stravam. Bibliotekarelikas laipna un sirsnıga kundze, kas gruta brıdıvaretu palıdzet. Marijai vajadzeja iekarot vinasuzticıbu, intuıcija teica prieksa, ka vinas varetu klutdraudzenes. Un Marija nolema piekapties:

Es labprat lasıtu vel. Palıdziet man izveletieskadu gramatu.

Sieviete atnesa Mazo princi. Taja pasa vakaraMarija keras pie lasısanas, ieraudzıja zımejumugramatas sakuma, kur bija redzama cepure betrakstnieks apgalvoja, ka ta nav taisnıba, ka bernite redzot cusku ar ziloni vedera. "Laikam es nekad

69

neesmu bijis berns," Marija nodomaja. "Es te gluzilabi saskatu cepuri." Ta ka televizora nebija, Marijaiztele celoja lıdzi princim un allaz noskuma, kadbija runa par mılestıbu. Vina bija sev aizliegusipat domat par so temu, jo baidıjas, ka izdarıspasnavıbu. Gramata tiesam bija loti interesanta, janenem vera skumıgas, romantiskas aininas ar princi,lapsu un rozi, un Marija pat aizmirsa pec katrampiecam minutem parbaudıt, vai nav izladejusasmobila telefona baterijas. Vina paniski baidıjas, kaneuzmanıbas del palaidıs garam savu lielo iespeju.

Marija saka biezak apmeklet biblioteku, runatiesar kundzi, kas skita tikpat vientula ka vina, prasıjapadomus, apspriedas par dzıvi un gramatu autoriem,lıdz kadu dienu pamanıja, ka vinas nauda tikpat kabeigusies. Pec divam nedelam vinai nepietiks naudas,lai nopirktu bileti majupcelam.

Ta medz gadıties, ka dzıve nogaida, kameriestajas visgrutakais brıdis, un tad paradas nojaukakas puses. Telefons beidzot iezvanıjas.

Bija pagajusi trıs menesi, kops Marija bijaielagojusi varda advokats nozımi, un divi menesi,kops vina dzıvoja par sanemto kompensaciju, lıdz

70

kada modelu a[U+0123]entura interesejas, vai paso numuru joprojam sazvanama senjora Marija.Atbilde bija atturıgs ja. To vina bija iemacıjusiesjau sen, lai neizradıtu parmerıgu dedzıbu. Marijaipavestıja, ka nez kadam arabam, savas valsts modesprofesionalim, esot loti iepatikusas vinas fotografijasun vins veletos meiteni ielugt uz kadu modes skati.Nesena vilsanas vel bija prata, bet arı vajadzıba pecnaudas nekur nebija pagaisusi.

Vini norunaja tiksanos loti lepna restorana.Kungs, ko vina ieraudzıja, bija daudz elegantaks unapburosaks par to, kurs Mariju pavisam nesen bijaapvedis ap sturi. Kungs vaicaja:

Vai jus zinat, kam pieder sı glezna? Zanam Miro.Vai jus zinat, kas ir Zans Miro?

Marija kluseja, it ka vinu vairak interesetu ediens,kas krietni atskıras no tiem, ko vina baudıja kıniesurestoranos. Un pati sev piekodinaja nakamreizbiblioteka japaludz gramata par Miro.

Arabs nelikas miera:- Bet so galdu bija iecienıjis Federiko Fellıni.

Vai jus kaut ko zinat par Fellıni filmam?Marija atbildeja, ka vina tas dievina. Arabs

71

gribeja zinat kaut ko sıkak. Marija nolema, ka vinaskulturas lımenis neiztures so parbaudıjumu, un tiesipajautaja:

- Vai kungs neveletos pieversties modes skatei?Es negrasos telot, protu atskirt vienıgi kokakolu nopepsi.

Skita, ka meitenes atklatıba kungam patika.- Mes par to aprunasimies pec vakarinam pie

kadas glazıtes.Iestajas pauze, kuras laika tie viens otru petıja un

me[U+0123]inaja uzminet sarunas biedra domas.- Jus esat loti skaista, arabs ieminejas. Ja

jus piekristu iedzert ar mani kadu glazıti viesnıcasnumura, es jums iedotu tukstos franku.

Marija tulıt visu saprata. Ko lai vaino? Vaimodelu a[U+0123]enturu? Vai pati sevi, kanepajautaja kaut ko vairak par sım vakarinam?Ne, vainıga nebija ne a[U+0123]entura, ne vina,ne arabs tada bija dzıve. Un piepesi vinai lotipietruka dzimta pavarda, Brazılijas, mates siltuma.Vina atcerejas Meilsona padomu pludmale, kad vinsnosauca cenu trıssimt dolaru. Toreiz sı summavinu sajusminaja, ta bija daudz lielaka, neka vina

72

butu cerejusi sanemt par vienu nakti ar vırieti. Bettagad Marijai iedzela sirdı, ka nebija neviena, pilnıgineviena, ar ko aprunaties. Svesa pilseta, viena savosdivdesmit divos gados, kas it ka

6ibija itin labi nodzıvoti, bet nepalıdzeja pienemt

pareizo lemumu.- Ludzu, ielejiet man vel vınu.Arabs ieleja Marijai vınu, bet vinas domas

saudıjas atrak neka Mazais Princis no planetas uzplanetu. Ja, vina bija ieradusies piedzıvojumu unnaudas meklejumos, varbut cereja atrast vıru unzinaja, ka galu gala sanems sadus piedavajumus.Vina vairs nebija nevainıga un bija pieradusi pievıriesu uzvedıbas. Tacu vina joprojam ticeja modelua[U+0123]enturam, kinozvaigznes karjerai, cerejasastapt bagatu vıru, nodibinat [U+0123]imeni,sapnoja par berniem, mazberniem un skaistam dre-bem, iztelojas savu triumfalo atgriesanos dzimtajapilseta. Visas grutıbas vina cereja parvaret ar savuinteli[U+0123]enci, sarmu un gribasspeku.

Tacu te par vinas galvu nogazas ıstenıba. Unvina saka raudat arabam par lielu parsteigumu.

73

Vırietis svarstıjas. No vienas puses, vins baidıjasno skandala, bet, no otras puses, gribeja klausıtvıriskajam instinktam, kas lika meitenei palıdzet.Vins pamaja oficiantam, lai samaksatu rekinu.Marija vinu aptureja:

- Pagaidiet! Ielejiet man vel vınu un laujietmazliet parau-

dat.Marija iedomajas par zenu, kas vinai bija

ludzis zımuli, par puisi, kas bija skupstıjis vinassakniebtas lupas, vina atcerejas, ar kadu priekupirmoreiz ieraudzıja Riodezaneiro, vıriesus, kurusbija izmantojusi, neko nedodot pretim, un savaszudusas kaislıbas un mılestıbas. Vinas dzıve skitabrıvıbas apdvesta, bet ıstenıba bija nebeidzamasgaidas pec brınuma, pec patiesas mılestıbas vaipiedzıvojuma, kas beigtos tikpat romantiski, ka vinabija redzejusi filmas un lasıjusi gramatas. Kadsrakstnieks bija teicis, ka cilveku nespejot mainıt nelaiks, ne zinasanas un tikai mılestıba varot likt so topardomat. Mulkıbas! Tas, kurs to rakstıjis, pazinistikai vienu monetas pusi.

Tiesa, mılestıba vienmer spejusi parverst cilveka

74

dzıvi lıdz nepazısanai. Bet sai monetai bija arıotra puse, un ta cilveka dzıvi speja pilnıba izsistno sliedem to sauca par izmisumu. Iespejams,ka mılestıba liek kadam mainıties, bet izmisumsto paveic daudz atrak. Ko Marijai darıt? Vaibegt projam un atgriezties Brazılija, klut parfrancu valodas skolotaju un appreceties ar audumutirgotaju? Vai arı spert vel vienu soli talak, vel vienunakti palikt svesa pilseta, kur vina nevienu nepazinaun neviens nepazina vinu? Vai sı viena nakts, sı vieglinopelnıta nauda neaicinas turpinat iesakto celu, lıdzpienaks brıdis, kad apstaties vairs nevares? Kas ıstisobrıd notika vai ta bija lieliska izdevıba vai arı SvetasJaunavas parbaudıjums?

Araba acis lenam slıdeja par Zana Miro gleznu,par vietu, kur reiz sedejis Fellıni, par meitenigarderobe, kas uzmanıja klientu virsdrebes, parklientiem, kas naca un gaja.

-Vai tad jus nezinajat?- Ielejiet vel mazliet vına! Marija caur asaram

atbildeja.Vina velejas, kaut nepienaktu viesmılis un

neatklatu, kas

75

te notika, savukart viesmılis, kas visur bija klatar acs kaktinu, nevareja vien sagaidıt, kad vırietis armeiteni samaksas rekinu, jo restorans bija parpildıtsun cilveki staveja rinda.

Pec brıza, kas likas ka muzıba, Marija beidzotsacıja:

- Tu teici tukstos franku par vienu iedzersanu?Marija nepazina savu balsi.- Ja, atbildeja arabs, jau sakdams nozelot savu

priekslikumu. Bet es nekada zina negribetu. . .- Samaksa rekinu, un iesim iedzert uz tavu

viesnıcu.Un atkal Marija pati sev likas ka svesiniece. Sada

tonı vina vel netika runajusi, lıdz sim vina bija bijusilaipna, izglıtota un jautra meitene. Bet sı laipnaun izglıtota skita nomirusi uz viesiem laikiem, vinugaidıja gluzi cita ıstenıba, kur viena "iedzersana"maksaja tukstos franku vai, merot universalakavaluta, ap sessimt dolaru.

Un viss notika tiesi ta, ka bija sagaidams. Vinaaizgaja ar arabu uz viesnıcu, dzera sampanieti,piedzeras lıdz nemanai, papleta kajas, sagaidıja,kamer arabs sasniedza orgasmu (vinai pat neienaca

76

prata spelet lıdzi), nomazgajas marmora vanna,sanema naudu un atlavas ar taksi aizbraukt majas.

Vina iekrita gulta un aizmiga navıga miega.No Marijas dienasgramatas, rakstıts nakamaja

diena.Es atceros visu, iznemot brıdi, kad pienemu

lemumu. Dıvaini, bet manı nav ne mazakas vainasapzinas. Agrak es uzskatıju, ka meitenem, kas dodasgulta par naudu, dzıve liegusi jebkadu citu iespeju,bet acımredzot ta nav. Es vareju pateikt gan ja, ganne, neviens man neko neuzspieda.

Ejot pa ielu, es veroju cilvekus. Vai tad viniizvelas savas dzıves? Vai arı vinu dzıves, tapat kamanejo, izvelejas liktenis? Majsaimniece, kas sapnojaklut par modeli, bankas ierednis, kas gribeja butmuzikis, zobarsts, kurs slepus bija uzrakstıjis gra-matu un gribeja nodoties literaturai, meitene, kasar lielako prieku stradatu televızija, bet speja atrastvienıgi kasieres darbu lielveikala.

Kapec lai es sevi zelotu? Es neesmu upuris, jovareju piecelties un aiziet no restorana ar neskartulepnumu un tuksu maku. Es varetu sniegt moralesstundas tam vıram, kas sedeja man iepretim un

77

neredzeja, ka vina prieksa ir princese, kura butujaiekaro, nevis janoperk. Man bija bezgalıgs skaitsiespeju, bet, ka jau lielaka dala cilveku, es lavu, laimanu celu izvelas liktenis.

Es neesmu vienıga, lai gan mans liktenis citiemvaretu skist svess un pat nelikumıgs. Bet laimesmeklejumos mes visi esam vienadi: ierednis/muzikis,zobarsts/rakstnieks, kasiere/aktrise,majsaimniece/modele. Mes visi esam nelaimıgi.

Tatad viss notiek ta! Vai viss ir tik vienkarsi?Vina dzıvoja svesa pilseta, nevienu nepazina, untas, kas vakar bija vienas vienıgas mokas, sodiendavaja milzıgu atvieglojumu nevienam nekas nebijajapaskaidro.

Marija nolema, ka pirmoreiz pec daudziemgadiem atlausies visu dienu veltıt domam par sevi.Lıdz sim vina bija uztraukusies par citiem parmati, par skolasbiedriem, par tevu, par modelua[U+0123]enturas darbiniekiem, par francu valodasskolotaju, par viesmıli, par bibliotekari vai pargluzi svesiem cilvekiem uz ielas. Ko tie domaja?Istenıba tie nedomaja neko, katra zina ne par vinu,nozelojamu arzemnieci, kuras pazusanu nepamanıtu

78

pat policija.Marijai tas bija lıdz kaklam. Vina agri piecelas,

ierastaja vieta padzera rıta kafiju un apmeta loku apezeru. Pa celam vina sastapa beglu demonstraciju.Kada sieviete, kas bija izvedusi pastaiga mazu suneli,sacıja, ka tie esot kurdi. Arı soreiz Marija negribejaizlikties gudraka, neka bija, un jautaja:

No kurienes kurdi ir?Dıvaina karta sieviete nezinaja atbildi. Tada bija

dzıve. Cilveki medza runat ta, it ka visu zinatu,bet neprata atbildet uz uzdoto jautajumu. Marijaiegaja interneta kafejnıca un tımeklı uzzinaja, kakurdi nak no Kurdistanas, neesosas valsts, kasiestiepjas gan Turcijas, gan Irakas teritorija. Vinaatgriezas iepriekseja vieta, bet sieviete ar sunelijau bija aizgajusi. Acımredzot dzıvniekam pietrukapacietıbas, lai pusstundu raudzıtos spelejosa undziedosa cilveku pulı ar lentem un lakatiem.

"Tada esmu arı es. Precızak, tada es biju.Cilveks, kas izlikas visu zinam, cilveks, kas slepasklusesana. Lıdz tas arabs mani nokaitinaja unes sanemu drosmi pateikt, ka protu atskirtvienıgi atspirdzinoso dzerienu pudeles. Vai vinu

79

tas parsteidza? Vai vins mainıja domas par mani?Nenieka! Iespejams, mana negaidıta rıcıba vinamlikas kas jauns. Es zinu, ka vienmer piedzıvoju sakavi,kad gribu izlikties gudraka, neka esmu. Nu reizpietiek!"

Marija atcerejas modelu a[U+0123]enturu. Vaivini zinaja, ko arabs gribeja, tada gadıjuma vina atkalbija nokluvusi mulkes loma, vai arı tiesam domaja,ka vins piedavas darbu sava zeme?

Lai butu ka budams, saja pelecıgaja rıta Marijavairs nejutas tik vientula. Zeneva gaisa temperaturabija nokritusies gandrız lıdz nullei, kurdi gajademonstracija, tramvaji apstajas pieturas precızipec saraksta, skatlogos tika izliktas darglietas, valaveras bankas un, kamer ubagi vel guleja, sveiciesidevas uz darbu. Marija vairs nejutas tik vientulatapec, ka lıdzas soloja vel kada sieviete, kurugaramgajeji, visticamak, neredzeja. Agrak vina tonebija pamanıjusi, bet te nu vina bija.

Marija uzsmaidıja neredzamajai sievietei, kasnedaudz atgadinaja Sveto Jaunavu, Jezus Kristusmati. Sieviete atsmaidıja, iesakot turet acis vala,dzıve nebut viss neesot tik vienkarsi. Marija nelikas

80

ne zinis, vien iebilda, ka ir pieaugusi un patiatbildes par saviem lemumiem. Visuma sazverestıbai,kas butu versta pret vinu, Marija neticeja. Vinaskaidri un gaisi zinaja, ka seit dzıvoja laudis, kasbija gatavi maksat tukstos franku par vienu nakti,par pusstundu starp vinas kajam. Un nakamajasdienas vinai vajadzeja izlemt, vai panemt tos tuk-stos frankus, kas glabajas majas, un nopirkt biletiatpakalcelam uz dzimto pilsetinu, vai vel mazlietuzkaveties un nopelnıt tik daudz naudas, lai varetunopirkt vecakiem maju, skaistas dranas un biletes uzvisam pasaules vietam, kuras vina gribeja apskatıt.

Neredzama sieviete lıdzas velreiz uzsvera, ka vissnebut nav tik vienkarsi. Marija paludza nejauktiesvinas domas tiesa, bija priecıga, ka uzradusiescelabiedrene. To, ka dzıve ir sarez[U+0123]ıta,Marija zinaja pati.

Velreiz, bet jau daudz rupıgak vina apsveraiespeju atgriezties Brazılija. Skolas draudzenes, kastalak par dzimto pilsetinu nebija sperusas kaju, zinasstastıt, ka vina padzıta no darba, ka vinai nekad navbijis talanta, lai klutu par visa pasaule pazıstamukinozvaigzni. Mate radıs skumju seju, jo apsolıta

81

uzturnauda nebus sanemta, lai gan vestules Marijaapgalvoja, ka naudu nozagusi pasta darbinieki. Bettevs visu muzu skatısies acıs, it ka parmezdams"es jau to zinaju." Marija atsaks darbu audumuveikala un appreces ta saimnieku vina, kas lidojusiar lidmasınu, edusi Sveices sieru, iemacıjusies francuvalodu un staigajusi pa sniegu.

Tacu bija arı cita dzıve, kura par vienu"iedzersanu" maksaja tukstos franku. Iespejams, tadzıvot nevajadzes parak ilgi, turklat arı skaistumsnebija muzıgs. Marija cereja, ka pec gada vinabus sapelnıjusi tik daudz naudas, ka atgus zaudetoun atgriezısies pasaule soreiz pati diktedama spelesnoteikumus. Vina tikai nezinaja, ar ko ısti sakt, pie kakerties vispirms. Savulaik, "draudzıgaja" naktskluba,kada meitene piemineja vietu, ko sauca par Rue deBerne. Patiesıba tas bija pirmais, ko vina pateica,iekams paradıja, kur nolikt celasomas.

Marija samekleja kadu no lielajiem informacijasstendiem, kas bija atrodami viscaur Zeneva. Sıpilseta darıja visu, lai tas viesi neapmaldıtos, tapecso stendu viena puse bija sıks pilsetas plans, bet otrareklamas vai uzzinas.

82

Netalu staveja kads vırs, un Marija apvaicajas,kur atrodas Rue de Berne. Vırs zinkarıgi nopetıjaMariju un savukart apvaicajas, vai tiesi so vietu vinameklejot. Varbut meiteni interesejot cels uz Berni,Sveices galvaspilsetu.

Ne, Marija parliecinosi atbildeja. Es mekleju toielu, kas atrodas Zeneva.

Vırs velreiz nopetıja Mariju no galvas lıdz kajamun steidzas prom, neteicis ne varda. Parliecinats,ka vinu filme televızijas programmai, kura cilvekiuzjautrinas, verojot, ka citus apmulko. Zeneva navliela pilseta, un pec piecpadsmit minutem Marijakarte atrada mekleto vietu.

Vinas neredzama draudzene, kas visu laiku bijaklusejusi, tagad me[U+0123]inaja vest meiteni pieprata te nebija runa par morali, bet par uziesanu uzneatgriezeniskas takas.

Marija vinai domas atbildeja. Ja reiz vina spejanopelnıt naudu, lai aizlidotu no Sveices, vina spesatrisinat arı citas problemas. Turklat neviens cilveks,ko vina sava dzıve bija sastapusi, ta arı nebijanokluvis uz cela, pa kuru tiesam veletos iet. Tadabija dzıves ıstenıba.

83

Mes esam asaruieleja, Marija sacıja neredzamajai draudzenei. Sapnuparasti ir daudz, bet dzıve ir nezelıga, nepieludzamaun skumja. Vai tu gribi sacıt, ka laudis mani nosodıs?Bet neviens neko neuzzinas, sis ir tikai viens posmsmana dzıve.

Ar maigu, bet skumıgu smaidu neredzamadraudzene nozuda.

Marija devas uz atrakciju parku, nopirka bileti uzamerikanu kalniniem, spiedza no sajusmas un bailemtapat ka citi un labi saprata, ka nekadas briesmasnedraud sı bija tikai atrakcija. Pusdienas vina edajapanu restorana. Marijai nebija ne jausmas, ko vinaeda, tacu vina zinaja, ka tas maksa dargi un ka vinato var atlauties. Tapat ka daudz ko citu. Marijabija lıksma, nevajadzeja ne gaidıt telefona zvanus,ne skaitıt katru franku.

Pecpusdiena Marija modelu a[U+0123]enturaatstaja zinu, ka tiksanas bijusi loti veiksmıga unka vina ir loti pateicıga. Ja sı a[U+0123]entura irnopietna, tad pasutıs vel citas fotografijas. Ja tapiedava sieviesu pakalpojumus, tad sarunas jaunastiksanas.

84

Marija skersoja tiltu un atgriezas sava mazajadzıvoklıtı. Vina nolema, ka tai nekad nebustelevizora, kaut arı pietiktu naudas. Marijai bija citiplani domat, izmantot visu brıvo laiku domasanai.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts taja pasavakara (ar piebildi lapas mala neesmu ıstiparliecinata).

Esmu sapratusi, kapec vırietis maksa sievieteinaudu, vins grib but laimıgs.

Vins tacu nemaksas tukstos franku vienaorgasma del. Vırietis grib but laimıgs. Es arı gribubut laimıga, visi to grib, bet nezin kapec laimıgs navneviens. Ko es zaudesu, ja uz kadu laiku nolemsuklut par. . . Ja, ir gruti domat par so vardu, kur nuvel uzrakstıt. . . Bet lai notiek. . . Ko es zaudesu, jauz kadu laiku nolemsu klut par ielasmeitu?

Es zaudesu godu. Lepnumu. Cienu pret sevi.Taisnıbu sakot, es nekad neesmu pazinusi sos trısvardus gods, ciena un lepnums. Es neludzu, lai manidzemde, es neesmu izjutusi, ko nozıme mılestıba, esvienmer esmu kludıjusies. Tagad es nelausu dzıveiizlemt mana vieta.

Nakamaja diena zvanıja no a[U+0123]enturas

85

un ludza paradıt fotografijas. Vini gribeja zinat, kadnotiks modes skates, jo no katra lıguma sanemakomisijas naudu. Marija pavestıja, ka arabs visunokartos pats, nojauzdama, ka a[U+0123]enturaneko nezina.

Biblioteka Marija paludza gramatas par seksu.Ja esi nopietni nolemusi stradat darbu, par ko nekonezini, tikai vienu gadu, Marija sev solıja, vispirmsjaiemacas uzvesties, jaapgust, ka sniegt baudu, laipretı sanemtu naudu.

Diemzel bibliotekare atzina, ka viniem esottikai dazas zinatniskas gramatas, jo sı esot valstsiestade. Marija iemeta aci zinatnisko gramatu saturaradıtajos un atdeva gramatas atpakal. Te nebija nevarda par laimi. Tikai par erekciju, par iegusanu,par impotenci, par lietam, kas Mariju skebinaja.Tiesa, uz brıdi vina itin nopietni apsvera domuizlasıt Sievietes frigiditates psiholo[U+0123]iskosaspektus. Lıdz sim Marija bija sasniegusi orgasmutikai masturbacijas cela, lai gan atdoties vırietimvinai loti patika.

Tacu vina te nebija nakusi baudu, bet gan darbumeklet. Marija pateicas bibliotekarei un devas uz

86

veikalu izdarıt pirmos ieguldıjumus karjerai, kas jauiezımejas pie apvarsna.

Vina iegadajas drebes, kas likas gana seksıgas, laipamodinatu jebkura vıriesa velesanos. Pec tam vinadevas uz vietu, ko bija atradusi karte. Rue de Bernesakas pie baznıcas (sakritıba! Turpat netalu bijajapanu restorans, kur vina vakar vakarinoja!), talakparadıjas skatlogi ar letiem pulksteniem, bet ielasvina gala bija naktsklubi, tie pasi, ko vina mekleja,bet kas ap so stundu bija slegti. Marija nolemapastaigajoties velreiz apmest lıkumu ap ezeru, bezliekas kautresanas nopirka piecus pornografiskoszurnalus, lai uzzinatu, kas vinu sagaida, un vakarapuse atkal devas uz Rue de Berne. Tur vina uz labulaimi izvelejas baru ar brazılietei vilinosu nosaukumuCopacabana.

Es vel neko neesmu izlemusi, vina sevi mierinaja.Tas bija tikai eksperiments. Pirmo reizi savasuzturesanas laika Sveice Marija jutas tik brıvi un labi.

Meklejat darbu, noteica saimnieks, kas aiz letesmazgaja glazes un pat necentas, lai vina jautajumsskanetu ka jautajums. Bara bija vairaki galdini, kautkas lıdzıgs deju laukumam viena sturı, ka arı dazi

87

pret sienu atbalstıti dıvani. Nekas nesanaks. Ir jabutvismaz darba atlaujai, jo mes ieverojam likumu.

Marija paradıja savu darba atlauju, un vıriesagarastavoklis manami uzlabojas.

- Vai tev ir pieredze?Marija nezinaja, ko atbildet. Ja sacıs ja, vins

jautas, kur stradajusi ieprieks. Ja sacıs ne, vins tovareja atraidıt.

- Es rakstu gramatu.Sı doma radas pati no sevis, it ka neredzama

balss gribetu palıdzet. Marija redzeja, ka vırs bijapamanıjis vinas melus, bet neko neteica.

- Paruna ar meitenem, pirms kaut ko izlem.Mums jau ir sesas brazılietes, un tu uzzinasi visu,kas nepieciesams.

Marijai gribejas teikt, ka vinai nevajag nekaduspadomus un ka arı lemumu vina vel nav pienemusi,bet saimnieks jau bija devies uz otru bara galu,nepiedavadams pat glazi udens.

Saka ierasties meitenes, ieraudzıjisdazas brazılietes, saimnieks tas ludza parunat arjaunpienaceju. Neskita, ka vinas to veletos, unMarija nojauta, ka runa ir par konkurenci. Bara saka

88

nudzet un dukt, atskaneja pirmas brazıliesu dziesmas(ne velti so vietu sauca Copacabana). Ieradasmeitenes ar aziatiskiem vaibstiem un meitenes,kas izskatıjas ka tikko nokapusas no sniegotajiemun romantiskajiem Zenevas pievartes kalniem. Bijapagajusas divas stundas, Marija bija loti izslapusi, arıcigaretes jau gaja uz beigam, un vinu mocıja sajuta,ka pienemusi nepareizu lemumu, galva nepartrauktiduneja tikai viena fraze ko es te daru? Ne barasaimnieks, ne meitenes par vinu nelikas ne zinis, unMariju jau saka parnemt dusmas, kad beidzot vienano brazılietem pienaca klat.

- Kapec tu atnaci uz sejieni?Marija vareja izstastıt pasacinu par gramatas

rakstısanu vai runat patiesıbu ka gadıjuma arkurdiem vai Zanu Miro.

- Tapec, ka baram tads nosaukums. Istenıbaes nezinu, ar ko sakt, ne arı to, vai vispar gribu sakt.

Skiet, ka sads tiess un atklats paskaidrojumsbrazılieti izsita no sliedem. Vina iemalkoja kaut kolıdzıgu viskijam, klausıjas bara skanoso brazıliesumuziku, mazliet pazelojas par ilgam pec majam unpiebilda, ka sovakar bara nebus daudz lauzu. Tikko

89

esot beidzies liels starptautisks kongress netalu noZenevas. Visbeidzot, pamanıjusi, ka Marija nekurnav aizgajusi, meitene teica:

- Tas ir loti vienkarsi. Tev jaievero tikai trıslikumi. Pirmkart, neiemılies neviena, ar ko strada vaiguli. Otrkart, netici solıjumiem un pieprasi naudu,pirms keries pie lietas. Treskart, nelieto narkotikas.Un sac tulıt pat. Tu pardomasi, ja atgriezısiesmajas, nepargulejusi ar vırieti, un otrreiz surp vairsneatnaksi.

Marija bija gatavojusiestikai parrunam, informacijai par iespejamo darbu, bettagad vina nokluva aci pret aci ar sajutam, kas likapienemt tulıteju lemumu, ar izmisumu!

- Labi. Es saksu sodien.Vina neatzinas, ka bija sakusi jau vakar.

Brazıliete aizgaja pie bara iepasnieka, ko vina devejapar Milanu, un tas tulıt ieradas pie Marijas.

-Vai tev ir skaista apaksvela?Sadu jautajumu vina nebija gaidıjusi. Ne vinas

mılakie, ne arabs, ne vinas draudzenes, kur nuvel kads svesinieks, vinai nebija uzdevusi sadujautajumu. Tacu tada reiz bija dzıve sajas vietas, te

90

lieki neplapaja.- Man ir gaisi zilas apaksbiksıtes. Un es esmu

bez krustura, vina izaicinosi noteica.Bet atbilde bija parmetums:- Rıt tu vilksi melnas apaksbikses, krusturi

un garas zekes. Iz[U+0123]erbsanas te ir ritualasastavdala.

Parliecinajies, ka vina prieksa ir iesaceja, Milansnezaudeja laiku un izskaidroja parejas rituala detalas.Copacabana allaz centas atstat patıkamas vietasiespaidu, ta nebija nekada priekamaja. Vıriesi teiegriezas, lai sastaptu vientulas un skumstosassievietes. Ja kads tuvotos tavam galdam un neviensvinu neaizturetu (te pastaveja arı tads jedziens kaıpass klients, uz kuru pretendeja noteikta meitene),visticamak,tas piedavatu:

- Vai nevelaties iedzert?Marija vareja atbildet ar ja vai ne. Vina vareja

brıvi izlemt, ar ko pavadıt vakaru, bet vairak ka vienureizi atteikt nebija velams. Atbildot apstiprinosi,Marija izvelesies auglu kokteili, kas gluzi nejausiizradısies visdargakais dzerienu karte. Alkoholu vinanedrıksteja pasutıt un nedrıksteja dzerienu izveli

91

uzticet klientam.Ja vinu uzlugtu dejot, Marijai bija japiekrıt.

Klienti lielakoties bija pazıstami un, iznemotıpasos klientus, par kuriem Milans neko sıkaknestastıja, nekadas problemas nesagadaja. Katrumenesi policija un Veselıbas ministrija pieprasıjaveikt asins analızes, lai noverstu seksuali transmisıvoslimıbu izplatısanos. Prezervatıvu lietosana te bijaobligata, lai gan neviens nevareja izsekot, ka tiekvai netiek ieverots sis noteikums. Arı skandali nebijapielaujami, Milans bija precets vırs, kuram rupejasava reputacija un naktskluba laba slava.

Milans turpinaja skaidrot rituala noteikumus.Pec dejas vini atgriezas pie galda, un klientsit ka negaidıti uzaicinaja meiteni doties uzviesnıcu. Parasta cena bija trıssimt piecdesmitfranku, no kuriem piecdesmit pienacas Milanam pargaldina izıresanu atlauts panemiens, ka izvairıtiesno juridiskam sekam un apsudzıbas par seksapakalpojumiem iedzıvosanas nolukos.

Marija gribeja iebilst:- Bet es nopelnıju tukstos franku par. . .ıpasnieks sakustejas uz

92

promiesanu, bet brazıliete, kas staveja turpat lıdzas,steidzıgi piebilda:

- Saimniek, vina joko!Un, pieversoties Marijai, laba, skanıga

portugaliesu mele teica:- Sı ir dargaka vieta Zeneva. Vairs nekad

ta nesaki. Vins zina tirgus cenas un zina, kaneviens neliksies gulta par tukstos frankiem. Ja nuvienıgi ıpasie klienti, bet tad meitenei ir jabut ıpasisagatavotai.

Milana acis ka velak izradıjas, tas piederejadienvidslavam, kurs te dzıvoja jau divdesmit gadus,liecinaja, ka saubam nav vietas:

- Cena ir trıssimt piecdesmit franku.- Ja, tada ir cena, atbildeja pazemota Marija.Vispirms vins jauta, kada krasa ir vinas

apaksvela. Tadnosaka cenu vinas augumam.Pardomam nebija laika, jo noradıjumu dosana

turpinajas. Marija nedrıksteja pienemt ielugumusuz majam vai uz viesnıcam, kam bija mazak parpiecam zvaigznem. Ja klientam nebija kurp meitenivest, Marijai ar taksometru bija jabrauc uz piecus

93

kvartalus attalu viesnıcu, lai sievietes no citiem Ruede Berne naktsklubiem vinu nepazıtu. Marija tamneticeja un domaja, ka patiesais iemesls bija bailesno meitenes parvilinasanas uz citu naktsklubu, kurvarbut piedava darbu labakos apstaklos. Tacu savasdomas vina patureja pie sevis, lai atkal neizceltosstrıds ka ieprieks par cenam.

- Es atkartoju velreiz. Tapat ka policisti, arı tudarba laika nedrıksti dzert. Nu man jaiet, tulıt barasaksies rosıba.

- Saki paldies, brazıliete portugaliski mudinaja.Marija pateicas. Vırs pasmaidıja, bet vins vel

nebija beidzis uzskaitıt noteikumus:- Es kaut ko piemirsu. Laiks no dzeriena

pasutısanas brıza lıdz promiesanai nedrıkst parsniegtcetrdesmit piecas minutes. Nekados apstaklos.Sveice, kur visapkart ir pulksteni, precızs grafiksjaievero pat dienvidslaviem un brazıliesiem. Unatceries, ka par tavu komisijas naudu es baroju savusbernus.

To Marija iegaumeja.Milans ieleja vinai gazetu mineraludeni ar citronu

dzerienu bez pulem vareja noturet par dzinu ar

94

toniku un ludza pagaidıt.

Pamazam naktsklubu piepildıja klienti. Vıriesiienaca, pameta apkart skatienu un vienatne apsedas.Tulıt paradıjas kada no skaistulem. It ka butusvetki un visi viens otru pazıtu jau sen, unsovakar butu nolemusi mazliet izklaideties pec grutasdarbadienas. Ikreiz, kad vırietis dabuja kompaniju,Marija atviegloti noputas, lai gan nu jau jutas daudzlabak. Varbut tapec, ka te bija Sveice, varbut tapec,ka joprojam cereja uz piedzıvojumiem, naudu unkas zina arı vıru. Varbut tapec un tas vinai tikkoienaca prata -, ka vina pirmoreiz pec daudzamnedelam vakara bija devusies ielas un nokluvusivieta, kur speleja muzika un kur reizem vareja dzir-det portugalu valodu. Marija izklaidejas kopa armeitenem, smejas, dzera auglu kokteilus un jautricaloja.

Neviens vinu neapsveica un neveleja panakumusjaunaja profesija. Tas bija saprotami, galu gala vinabija konkurente, pretiniece, kas uzgluneja tam pasammedıjumam. Bet Marija jutas lepna, nevis nospiesta,vina cınıjas ar nagiem un zobiem, vina nebijabezpalıdzıga. Kad vien gribeja, vina vareja atvert

95

durvis un aiziet, un aizgajusi vienmer atceretos, kavinai pietika drosmes atnakt surp, piedavat sevi undiskutet par lietam, kas agrak pat sapnos neradıjas.Katru mılu brıdi vina pie sevis atkartoja es neesmuliktena upuris. Vina riskeja, vina parkapa pati savasrobezas, vina dzıvoja dzıvi, ko sirds dzilumos vecumakreslainaja pavenı varetu atcereties ar ilgam lai cikabsurdi tas izklausıtos.

Nez kapec Marija bija parliecinata, ka pie vinasneviens nepienaks, un rıt viss liksies ka vajpratıgsmurgs, ko vina nekad neuzdrosinasies atkartot. Vinatikko bija sapratusi, ka tukstos frankus par vienunakti maksa tikai vienreiz un daudz pratıgak butunopirkt bileti atpakalcelam uz Brazıliju. Aiz garalaika Marija saka rekinat, cik meitenes nopelnıja. Janaktı bija trıs klienti, tad par cetram darba stundamvinas sanema tikpat, cik Marija par divu menesudarbu audumu veikala.

Vai tas bija pietiekami? Labi, tukstos franku parvienu nakti, iespejams, ta bija iesacejas veiksme.Katra zina ierindas ielasmeitas ienakumi bija daudz,daudz lielaki, neka vareja nopelnıt, pasniedzot francuvalodas stundas vinas dzimtene. Un vienıgais, ko

96

vajadzeja darıt, bija nıkt bara, dejot, paplest kajasun tas arı viss. Pat runat nevajadzeja.

Nauda tiesam bija labs iemesls, Marija domaja,bet vai ar to pietika? Vai cilveki, kas seit uzturejas,apmekletaji un meitenes, arı izklaidejas? Vai viniemtas izdevas? Vai tiesam pasaule tik loti atskıras nota, kas vinai tika macıts skola? Ja lietoja prezer-vatıvu, nebija nekada riska, turklat neviens tevi seitnepazina. Uz Zenevu, ta Marijai teica francu valodaskursos, brauca tikai laudis, kas medza staigat pabankam. Bet brazıliesiem visvairak patık staigat paveikaliem, jo seviski Maiami vai Parıze. Trıssimtfranku diena, piecas dienas nedela.

Vesela bagatıba! Ko sıs meitenes joprojam temekleja? Menesa laika vinas vareja sapelnıt naudu,lai atgrieztos dzimtene un nopirktu vecakiem maju.Varbut vinas te strada pavisam nesen?

Vai arı un Marija nodrebeja no sıs domas vai arıvinam te patika?

Marija velejas kaut ko iedzert, sampanietis pecvakardienas butu ısti vieta.

Vai jus pienemsiet dzerienu?Marijas prieksa staveja apmeram trısdesmit

97

gadus vecs vırietis lidotaja uniforma.

Pasaule izskatıjas ka paleninata filma, Marijailikas, ka vina izslıd no sava kermena un paskatasuz to no arpuses. No kauna vina gribeja zeme ielıst,bet ar visiem spekiem cınıjas pret sarkanumu vaigosun ar galvas majienu pateica ja. Vina pasmaidıja,sapratusi, ka ar so brıdi vinas dzıve noticis neat-griezenisks luzums.

Auglu kokteilis, saruna: ko jus te darat, ara tikauksts, vai ne? Man patık sı muzika, ziniet, es doduprieksroku ABBA, sveiciesi mazliet pavesi laudis, jusesat no Brazılijas? Pastastiet par savu zemi. Jums irkarnevals. Brazılietes ir loti skaistas, jus to zinajat?

Japienem komplimenti, jasmaida un varbutjaizliekas mazliet biklai. Atkal deja, bet ar vienuaci javero Milans, kas ik pa brıdim rada uz savurokaspulksteni. Vıriesu odekolona smarza, Marijasaprot, ka bus japierod pie smarzam. Labi, ka ta irodekolona smarza. Vini dejo ciesi kopa. Vel viensauglu kokteilis, un laiks tikmer rit. Vai Milans kautko nerunaja par cetrdesmit piecam minutem? Vinapaskatas pulkstenı, vırietis jauta, vai vina kadugaidot, Marija atbild, ka pec stundas atgriezısies dazi

98

draugi. Seko ielugums doties prom. Viesnıca, trıssimtpiecdesmit franku, dusa pec seksa (vırietis, mazlietintri[U+0123]ets, piebilst, ka citas neiet dusa). Tanav Marija, tas ir cits cilveks vinas kermenı, kas nekonejut un mehaniski izpilda kaut kadu ritualu. Vina iraktrise. Milans ir iemacıjis visu, pat to, ka jaatvadas.Vina pasaka paldies, arı klients jutas neveikli un irsamiegojies.

Marija cınas, vina grib atgriezties majas, bet irjaiet uz klubu un jaatdod piecdesmit franki. Pectam vel viens vırietis, atkal kokteilis, jautajumi parBrazıliju, viesnıca, dusa soreiz bez komentariem.Marija dodas uz baru, saimnieks panem komisijasnaudu un saka, ka vina var iet. Sodien klientu irmaz. Marija nesauc taksometru, bet dodas pa Ruede Berne kajam, vero citus naktsklubus, skatlogusar pulksteniem, baznıcu uz stura, kas arı soreizir slegta. . . Neviens vinai nepievers uzmanıbu. Kavienmer.

Ir auksts, bet Marija to nejut. Vina neraudun nedoma par nopelnıto naudu, tas ir kas lıdzıgstransam, ko vina jut. Dazi cilveki piedzimst, laidzıvotu vieni. Tas nav ne labi, ne slikti, ta ir dzıve.

99

Marija pieder pie siem cilvekiem.Vina sanemas, lai pardomatu sodien notikuso.

Sı bija vinas pirma diena, bet vina sevi jau uzskatapar profesionali, it ka vina to butu darıjusi jausen, visu muzu. Mariju parnem savadas, siltas jutaspret sevi, vina ir apmierinata, ka nebija aizbegusi.Tagad japienem lemums, ko darıt talak. Ja vina gribturpinat so celu, tad vinai jabut vislabakajai lıdz simvinai tas nebija izdevies.

Tacu dzıve Marijai loti atri iemacıja, ka izdzıvotikai stiprakie. Bet but stiprakajam nozıme but arıvislabakajam. Citas iespejas nebija.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts pec nedelas.Es neesmu kermenis, kuram ir dvesele, es esmu

dvesele, kuras redzamo dalu sauc par kermeni.Preteji tam, ko varetu gaidıt, mana dvesele bija manlıdzas visas sıs dienas. Ta neko neteica, neparmetaun neraudaja par mani. Ta vienkarsi mani veroja.

Sodien es sapratu, kapec ar mani ta ir noticis: jaulabu laiku es neesmu domajusi par mılestıbu. Skiet,ka ta bega no manis, ka tai nebija nekadas nozımesmana dzıve un ka to neviens negaidıja. Bet, ja esnedomasu par mılestıbu, es nebusu nekas.

100

Kad nakamaja diena es atgriezos Copacabana,uz mani jau skatıjas ar lielaku cienu. Es sapratu,ka daudzas meitenes pec pirmas nakts vairs nespejturpinat. Ta, kura iztur un turpina, klust par taduka sabiedroto, domubiedri. Par meiteni, kas saprottas grutıbas un iemeslus, precızak, jebkadu iemeslutrukumu, kas lika izveleties sadu dzıvesveidu.

Visas meitenes sapno, ka ieradısies vırietis, kasvinas saskatıs ıstu sievieti, domubiedri un iejutıgudraudzeni. Un katra tiksanas reize jau pirmajasminutes saprot, ka nekas tads nav iespejams.

Es zinu, ka man jaraksta par mılestıbu. Manjadoma, jadoma un velreiz jaraksta par mılestıbu.Vai arı mana dvesele neiztures.

Lai gan Marija tiesam domaja, ka mılestıba irkaut kas nozımıgs, vina nespeja aizmirst padomu,ko sanema pirmaja naktı, tapec mılestıbu centasizdzıvot vismaz dienasgramata. Citada zina vinaizmisıgi pulejas but labaka, me[U+0123]inaja ısalaika iegut pec iespejas vairak naudas un atrastlabu iemeslu, kapec vina nodarbojas ar to, ar konodarbojas.

Tas bija visgrutakais noskaidrot, kads bija ıstais

101

iemesls.

Vina to darıja, nepieciesamıbas spiesta. Ne, negluzi. Jebkurs cilveks grib nopelnıt naudu, bet nekurs katrs izvelas piebiedroties sabiedrıbas pabiram.Vina to darıja tapec, ka gribeja iegut jaunu pieredzi.Vai tiesam? Sı pilseta jaunu pieredzi piedavaja atlikulikam, piemeram, vareja macıties slepot vai braukt arlaivu pa ezeru, tacu Mariju tas neintereseja. Vina todarıja tapec, ka nebija ko zaudet visa vinas dzıve bijaviens vienıgs neparejoss sabrukums.

Ne, neviena no sım atbildem nebija patiesa, tadjau labak aizmirst visu un dzıvot vien talak, ka ir.Marijai bija daudz kopıga ar citam ielasmeitam unsievietem, ko vina bija sastapusi sava dzıve, visuvinu lielakais sapnis bija appreceties un iegut drosupamatu zem kajam. Tas, kuras ta nedomaja, bijavai nu precejusas (tresa dala Marijas pazinu jau bijaprecejusas), vai izbaudıja nesenas skirsanas auglus.Sı iemesla del arı tapec, lai labak iepazıtu sevi,Marija ar vislielako nopietnıbu centas noskaidrot,kapec vinas kole[U+0123]es izvelejusas so profesiju.

Neko seviski jaunu vina nedzirdeja un sastadıjaatbilzu sarakstu:

102

a) meitenes sacıja, ka japalıdz vıram uzturetmaju (un greizsirdıba? Un ja nu kluba ienak vıradraugs? Bet Marijai pietruka drosmes uzdot sadusjautajumus);

b) vinas sacıja, ka janoperk maja matei (Marijasiemılota atruna, kas skita tik cela, bet ıstenıba bijavisizplatıtaka);

c) dazas teica, ka jasakraj nauda atpakalcelam(so atrunu dievinaja kolumbietes, taizemietes,peruanietes un brazılietes, lai gan bija so naudujau daudzas reizes sakrajusas un allaz izterejusas,baidıdamas ıstenot sapni);

d) citas sacıja, ka dara to baudas del (Tasgan ısti nesaskaneja ar atmosferu un izklausıjasnepatiesi);

e) bija arı tadas, kas sacıja, ka nevar atrast citudarbu (arı ta nebija patiesa atruna, Sveice bija daudzbrıvu darbavietu, vareja stradat par apkopejam,autovadıtajam vai pavarem).

Marija neatrada nevienu gana labu iemeslu unpartrauca me[U+0123]inajumus izprast apkartejopasauli.

Marija parliecinajas,

103

ka bara ıpasniekam Milanam bijusi taisnıba neviensvinai ne reizi vairs nebija piedavajis tukstos frankuspar dazam kopa pavadıtam stundam. Tomer neviensarı neatteicas maksat trıssimt piecdesmit frankus,visi jau tapat zinaja cenu un prasıja tikai tapec, laimeiteni pazemotu vai arı lai izbegtu no nevelamiemparpratumiem.

Kada Marijas kole[U+0123]e pamacıja:prostitucija atskiras no citiem darbiem ar to, kaiesacejas pelna labak par pieredzejusam meitenem.Tapec vienmer izliecies par iesaceju.

Marija joprojam nezinaja, kas bija ıpasieklienti, kurus piemineja pirmaja vakara, par tiemmeitenes kluseja. Ar laiku Marija apguva dazas nosvarıgakajam sı amata gudrıbam, piemeram, nekadnejautat par personisko dzıvi, smaidıt un runatpec iespejas mazak, nekad nesarunat tiksanos arpuskluba. Vissvarıgako padomu deva kada filipıniete,varda Nia:

- Orgasma laika vienmer ir javaid. Tas klientarada uzticıbu.

- Kapec? Vini tacu maksa par baudu.- Tu maldies. Vırietis savas acıs nav ısts

104

vecis tad, kad vinam saslejas„ bet gan tad, kad vinssievieti spej apmierinat. Un, ja vins spej apmierinatielasmeitu, tad ir parakais vecis visa rajona, ta vinsiedomajas.

Pagaja sesi menesi. Marija bija iemacıjusiesvisu, kas tai bija jazina. Piemeram, to, kaCopacabana stradaja. Sis naktsklubs atradas vienano dargakajiem Rue de Berne kvartaliem, un taklienti parasti bija firmu vadıtaji vai ıpasnieki, kasdrıksteja parrasties majas velu vakara, aizbildinotiesar lietiskam vakarinam. Bet sıs lietiskas vakarinasnedrıksteja ieilgt pec pulksten divdesmit trijiem.Ielasmeitas parsvara bija vecuma no astonpadsmitlıdz divdesmit diviem gadiem un kluba stra-daja apmeram divus gadus, tad vinas aizvietojajaunpienacejas. Pec tam meitenes parcelas uz Neon,pec tam uz Xenium, un, sievietes vecumam pieaugot,vinas darbalaiks dila un ienakumi samazinajas.Gandrız visas beigas nokluva Tropical Extasy, kurlava stradat arı tam, kas bija vecakas par trısdes-mit gadiem. Nonakusas seit, sievietes tik tikko spejanopelnıt esanai un dzıvokla ırei, apkalpojot parisstudentu diena (parasta takse bija tik niecıga, ka par

105

to vareja nopirkt tikai letu vına pudeli).

Marija bija pargulejusi ar daudziem vıriesiem.Vinu neintereseja ne to vecums, ne tas, ka tie[U+0123]erbas, bet ja vai ne bija atkarıgs novıriesa smarzas. Vina neiebilda pret cigaresu aro-matu, bet atraidıja vıriesus, kuri lietoja letussmarzudenus, nemazgajas vai kuru drebes bijapiesukusas ar dzerienu smaku. Copacabana bijaklusa un mierıga vieta, un, iespejams, Sveice bijavispiemerotaka valsts ielasmeitam, ja vien vinambija uzturesanas un darba atlauja, ja bija kartıbadokumenti un tika kartıgi maksati socialie nodokli.Milans vienmer atkartoja, ka nevelas, ka vina bernisavu tevu ieraudzıtu dzeltenas preses lappuses,tapec, parbaudot lıguma stradnieces, bija stingrakspar policistu.

Kad bija parvareta pirmas vai otras nakts barjera,sı profesija kluva tada pati ka citas smagas pules,konkurences cına, sava lımena spodrinasana, darbagrafika ieverosana, cına ar stresu, sudzıbas parklientiem un atputa svetdienas. Daudzas ielasmeitasbija ticıgas, tas piekopa savus ritualus, mises unlugsanas, un tam bija ıpasi randini ar Dievu.

106

Tacu Marijarakstıja dienasgramatu, lai nepazaudetu dveseli. Sevpar lielu parsteigumu vina bija atklajusi, ka vis-maz katrs piektais klients nevelejas seksu, bet ganmazliet aprunaties. Vini samaksaja par dzerienu, parviesnıcu, un, kad pienaca laiks iz[U+0123]erbties,pazinoja, ka tas nav nepieciesams. Vini gribejaparunat par smago darbu, par neuzticıgo sievu,sudzejas par vientulıbu un sarunas partnera trukumu(Marija sıs sajutas pazina loti labi).

Sakuma Marija bija parsteigta. Lıdz kadu vakaruvina devas uz viesnıcu kopa ar bagatu francuzi, kursmedıja talantus svarıgiem amatiem (francuzis par torunaja ar patiesu aizrautıbu), un dzirdeja no klientasadu stastu:

Vai tu zini, kas ir visvientulakie cilveki pasaule?Tie ir dazada lımena vadıtaji, kuru karjera ir labinokartota, kuri sanem lielisku atalgojumu, baudagan augstakstavoso, gan padoto uzticıbu. Viniemir [U+0123]imenes, ar ko tie kopa pavada svetkus,berni, kam tie palıdz pildıt majasdarbus, un tad kadudienu ierodas tads ka es un izsaka piedavajumu vaijus gribetu mainıt darbu un pelnıt divreiz vairak? Un

107

sis vırs, kuram pilnıgai laimei netrukst neka, klustpar nozelojamu radıbu. Kapec? Tapec, ka vinamnav ar ko aprunaties. Vins labprat pienemtu manupiedavajumu, bet vins nevar par to apspriesties ardarba kole[U+0123]iem, kas visiem spekiem censtospierunat vinu palikt un nekur neiet. Vins to nevarapspriest ar sievu, kas vinam bijusi lıdzas galvureibinosaja karjera, ir pieradusi pie drosıbas sajutasun neko nesaprot no riska. Vinam nav neviena, kasvinu uzklausıtu, tacu vinam japienem svarıgakaislemums dzıve. Vai vari iedomaties, ka vins jutas?

Ne, sis cilveksnoteikti nebija visvientulakais pasaule, Marija tamnevareja piekrist, jo visvientulakais cilveks pasaulebija vina. Tomer Marija piekrita savam klientam,cerot uz lielaku dzeramnaudu, ko arı sanema. Taibrıdı vina iedomajas, ka jaatrod veids, ka sadusklientus atbrıvot no vinus nospiedosa smaguma. Tasnozımeja censties uzlabot pakalpojumu kvalitati, kasnestu arı papildus ienakumus.

Sapratusi, ka dveseles atbrıvosana no spriedzesbija tikpat ienesıgs vai vel ienesıgaks darbs parmiesas apkalposanu,

108

Marija atkal saka apmeklet biblioteku. Vinaludza gramatas par laulıbas, psiholo[U+0123]ijas,politikas problemam, un bibliotekare loti priecajasmeitene, pret kuru vina juta lielas simpatijas, bijatikusi vala no domam par seksu un beidzot pie-versusies svarıgakam lietam. Marija regulari lasıjaavızes un daudz laika veltıja ekonomikas lappusem,jo klienti galvenokart bija biznesmeni. Marija lasıjapraktiskas psiholo[U+0123]ijas gramatas -jo klientiallaz prasıja padomus. Marija studeja rakstus parcilveka jutu pasauli jo klienti allaz par kaut kocieta. Vina bija ielasmeita, bet savadaka nekaamata masas, vinu cienıja, un pec sesu menesudarba vinai bija izmekleta un plasa klientura, parko nacas izbaudıt gan naidu un greizsirdıbu, gankole[U+0123]u apbrınu.

Seksa zina neka jauna nebija. Marija, kaparasti, pavera kajas, pieprasıja uzvilkt prezervatıvu,mazliet pavaideja, lai dabutu lielaku dzeramnaudu(pateicoties filipınietei Niai, Marija uzzinaja, ka parvaidiem vareja sanemt piecdesmit frankus un patvairak), un pec padarıta darba iegaja dusa, lai zemudens mazliet noskalotu dveseli. Neka neparasta.

109

Nekadu skupstu skupsts ielasmeitam bija sveta unneaizskarama lieta. Nia bija iemacıjusi, ka skupstijataupa lielajai mılestıbai, ka pasaka par dusososkaistuli. Skupstam bija jaatmodina vina no sapnaun jaatved atpakal pasaku zeme, kur Sveice atkalkluva par sokolades, govju un pulkstenu valsti.

Nevareja but ne runas arı par orgasmu, bauduvai uzbudinajumu. Cenzdamas but labaka par citam,Marija noskatıjas vairakas pornografiskas filmas, laiatrastu kaut ko noderıgu darbam. Tajas tiesam bijadaudz ka interesanta, bet Marija neuzdrosinajas toizmantot prakse, jo sadas lietas prasıja laiku. BetMilans prasıja, lai meitenes satiktos ar trıs vıriesiemviena naktı.

Pec pusgada Marijas bankas rekina bija sessimttukstosu franku, vina eda visdargakajos restoranos,nopirka televizoru (vina to nekad neskatıjas, betvinai patika, ka tas ir maja) un nopietni domajapar iespeju parcelties uz labaku dzıvokli. Vina varejaatlauties pirkt gramatas, bet joprojam apmeklejabiblioteku, tas bija vinas tilts uz ısto pasauli,daudz stabilaku un drosaku. Vina labprat sarunajasar bibliotekari, sievieti, kas patiesam priecajas

110

par Mariju. Bibliotekarei skita, ka Marija beidzotiemılejusies vai atradusi darbu, lai gan neko nejautajasveiciesu ierastas kautrıbas un atturıbas del (tas ganbija tıras blenas, Marija parliecinajas, ka Copacabanaun gulta sveiciesi bija tikpat neapvaldıti, jautri unneaprekinami ka citi lautini plasaja pasaule).

No Marijas dienasgramatas, rakstıts kada siltasvetdienas pecpusdiena.

Visi vıriesi, ısi un gari, nikni un bikli, patıkami unatbaidosi, viena zina ir stipri lıdzıgi naktskluba tieienak nobijusies. Pieredzejusie savas bailes paslepjzem skalas runasanas, sasaistıtie nekadi nespejatraisıties un sak zupot cerıba, ka savadas sajutasizzudıs. Bet man nav ne mazako saubu, iznemotloti, loti nedaudzus gadıjumus, ka vini visi trıc bailes.Un tie ir sie ıpasie klienti, ar kuriem Milans manineiepazıstinaja.

No ka klienti baidas? Istenıba butu jabaidas man.Jo es dodos naktı, eju uz svesu vietu, esmu fiziskivajaka un bez ierociem. Vıriesi ir loti dıvaini, esnerunaju tikai par tiem, kas nak uz Copacabana, betpar visiem vıriesiem, ko lıdz sim esmu sastapusi. Vinivar tevi sist, blaut uz tevi, draudet, bet pasi vai mirst

111

no bailem no sievietes. Varbut ta nenotiek ar tam, kovini apprec, bet vienmer bus kada sieviete, kas vinosuzdzıs bailes un liks paklauties visam iegribam. Kautarı ta butu vinu mate.

Vıriesi, kurus Marija iepazina Zeneva, darıjavisu, lai izskatıtos pasparliecinati, it ka tie spetupavelet savai dzıvei un visai pasaulei. Bet Marija vinuacıs redzeja bailes no sievas, bailes, ka neiestasieserekcija un ka vini nebus kartıgi veci kaut vaiielasmeitas prieksa, kurai tie vel maksaja naudu. Javini, piemeram, veikala nopirktu kurpes, kas tiemnepatık, vini atgrieztos ar ceku roka un pieprasıtuapmainıt kurpes pret citam. Bet, ja naktsklubatie samaksaja par sievietes pakalpojumiem un tiemneiestajas erekcija, otrreiz vini te nespera kaju.Doma, ka notikuso uzzinas arı citas sievietes, viniemsagadaja milzıgu kaunu.

"Kauneties vajadzetu man, ka nepratu uzbudinatvırieti. Tomer kauns ir viniem!"

Lai izvairıtos no sadiem apgrutinajumiem, Marijalika klientiem pilnıgu mieru. Kad tie likas parakdaudz dzerusi vai galıgi sagurusi, vina izvairıjas noseksa un veltıja uzmanıbu glastiem un masturbacijai.

112

Dıvaini, bet sevis apmierinasana tiem loti patika, laigan ar to vini vareja nodarboties arı majas.

Vajadzeja but acıgai, lai klients nepaspejnokauneties. Sie vıri, kas bija tik vareni unaugstpratıgi darba un tika gala ar uznemejiem,klientiem, piegadatajiem, aizspriedumiem, liekulıbu,bailem un nomaktıbu, bija ar mieru maksat trıssimtpiecdesmit Sveices franku, lai tikai tiktu vala pasi nosevis vismaz vienu nakti.

"Vienu nakti? Vienu stundu, Marija, tu parspıle.Istenıba tas ir cetrdesmit piecas minutes. Un, ja velatskaitam drebju novilksanu, samakslotu prieksspeliun paplapasanu par so un to, laiks saruks lıdzvienpadsmit minutem tiesi tik daudz bija vajadzıgsplikam seksam."

Vienpadsmit minutes. Pasaule griezas ap kaut kotadu, kas ilga tikai vienpadsmit minutes!

Un katru dienu, kas ilga divdesmit cetrasstundas, so vienpadsmit minusu del (ja vien mesnemam par pilnu apgalvojumu, ka vıri mılejas arsievam katru dienu, kas ir blenas un salti meli)vıriesi precejas, gadaja par [U+0123]imeni, pacietabernu raudas, pinas paskaidrojumos, kad parak velu

113

parnaca majas, ieplestu muti blenza uz duciem,simtiem citu sieviesu, ar kuram labprat pastaigatosgar Zenevas ezeru, pirka sev dargas drebes un veldargakas drebes sievam, maksaja ielasmeitam, lai sa-nemtu to, ka viniem pietruka, vardu sakot, balstıjamilzıgu industriju, ko veidoja kosmetika, vingrosana,edieni, pornografija un vara. Un, kad vini satikas arcitiem vıriesiem, tie nekad nerunaja par sievietem,lai gan parasti tiek uzskatıts tiesi pretejais. Vıriesisarunajas par darbu, naudu un sportu.

Ar civilizaciju kaut kas nebija kartıba Un pievainas nebija Amazones dzunglu izcirsana, ozonacaurumi, pandu izmirsana, cigaretes, vezi izraisosapartika vai cietumos valdosa kartıba ka to attelojaprese.

Ne, tas bija darbs, ar ko vina nodarbojas, sekss.

Tacu Marija nebija ieradusies Sveice, lai glabtucilveci. Vina bija ieradusies piepildıt rekinu banka,izturet sesus vientulıbas menesus un vel sesusmenesus izveletaja darba, lai varetu sutıt ikmenesanaudas parvedumus matei (mate nomierinajas,uzzinot, ka nauda nepienaca Sveices pasta vainasdel, tatad Brazılija pasts darbojas labak) un lai

114

varetu nopirkt visu, ko sirds karoja. Marija parcelasuz daudz labaku dzıvokli ar centralapkuri, lai ganvasara jau bija sakusies. Pa dzıvokla logu varejaredzet baznıcu, japanu restoranu, lielveikalu un jaukukafejnıcu, kura vina medza iegriezties, lai palasıtuavızes.

Citadi nekas nebija mainıjies, vajadzeja vien pildıtsev doto solıjumu un izturet mazliet vairak parpusgadu tik ierasta darba. Aiziet uz Copacabana,iedzert auglu kokteili, mazliet padejot (ko jusdomajat par Brazıliju?), tad uz viesnıcu, vispirmspaprasıt naudu, aprunaties un meistarıgi aizskartıstos punktus gan miesas, gan dveseles, galvenokartjau dveseles. Sniegt padomus intımos jautajumos,pusstundu izlikties par draudzeni, bet vienpadsmitminutes pavadıt, paplesot un atkal aizverot kajas,pie reizes centıgi vaidot un telojot baudu. Paldies,ceru jus satikt nakamaja nedela, jus esat ısts vırietis,es noklausısos jusu stastu lıdz galam uakamreiz.Lieliska dzeramnauda, ziniet, tas nav vajadzıgs, jusman sagadajat patiesu baudu.

Unnekad nedrıksteja aizmirst, ka iemıleties aizliegts.

115

Tas bija pats svarıgakais un sapratıgakais padoms,ko draudzene brazıliete bija Marijai devusi, pirmskaut kur pazuda laikam jau iemılejas. Divu menesulaika Marijai jau vairakas reizes tika piedavata roka,un vismaz trıs bija loti nopietni piedavajumi. Kadasfinansu firmas direktors, lidmasınas pilots, ar kuruvina bija pargulejusi pirmaja naktı, un kabatas nazuun auksto ierocu veikala ıpasnieks. Visi trıs piedavajavinai pamest so darbu, pretı sanemot lielisku maju,nakotni, bernus un varbut arı mazbernus.

Un tas viss tikai par vienpadsmit minutem diena?Tas nebija iespejams. Pec Copacabana iegutaspieredzes Marija zinaja, ka vina nebija vienıgavientulniece. Cilveks spej izturet vienu nedelu bezudens, divas nedelas bez partikas, daudzus gadus bezjumta virs galvas bet vientulıbu vins nespej izturet.Tas ir visgrutakas mocıbas un vissmagakas ciesanas.Un sie vıriesi, tapat ka daudzi citi, kas Mariju gribejasava gulta, cieta no sıs postosas sajutas. No ta, kanevienam saja pasaule vini nebija vajadzıgi.

Lai izvairıtos no mılas kardinajumiem, Marijasavusirdi uzticeja vienıgi dienasgramatai. Naktskluba vina

116

ielaida tikai savu kermeni un pratu, kas ar katrudienu kluva arvien asaks un redzıgaks. Galu galavina saprata, ka noklusanai Zeneva un uz Rue deBerne bija kads svarıgs iemesls, kads virsuzdevums.Lasot biblioteka panemtas gramatas, Marija allazparliecinajas, ka neviens pietiekami skaidri un gaisineraksta par sım nozımıgajam vienpadsmit minutem.Varbut tas bija vinas liktenis lai cik dıvaini pirmajabrıdı tas skistu uzrakstıt gramatu, izstastıt savustastu, savus piedzıvojumus?

Tiesi ta, piedzıvojumus. It ka aizliegts vards,neviens to neuzdrosinajas izrunat, bet kari meklejafilmas, ko radıja un atkartoja cauru diennakti.Piedzıvojumi bija tas, ko vina mekleja. Un sisvards saistıjas ar tuksnesiem, ar celojumiem patalam zemem, ar noslepumainiem vıriesiem, kasuzsaka sarunu uz ku[U+0123]a klaja upes vidu,ar lidmasınam, kinematografijas studijam, indianuciltım, galeram un Afriku.

Marijai iepatikas doma par gramatu, vina patizdomaja nosaukumu Vienpadsmit minutes.

Marija iedalıja klientus trıs grupas. Terminatorutips (par godu kadai filmai, kas vinai loti patika)

117

kluba ieradas jau krietni buras, izlikdamies, kanevienu neredz, un iedomadamies, ka visi uz viniemskatas, tie dejoja maz un tulıt mudinaja dotiesuz viesnıcu. Tad bija Skaistulu tips (arı par godukadai filmai), vini centas but laipni, eleganti unpretimnakosi, it ka pasaule apstatos bez vinulaipnıbam. It ka tie butu gajusi pa ielu un tikai nejausiiegriezusies kluba. Sı tipa parstavji sakuma vienmerbija loti mılıgi, bet hotelı kluva nedrosi un tiesi tapecdaudz prasıgaki neka Terminatori. Visbeidzot bijaKrusttevi (protams, ari filmai par godu), vini pretsievietes kermeni izturejas ka pret parastu preci.Tie bija vispatiesakie, vini daudz dejoja, sarunajas,neatstaja dzeramnaudu, tie zinaja, ko pirka un ciktas maksa, un nekad neiekrita tıklos, ko izlika ielas-meitu veiklas meles. Sie vıri bija vienıgie, kas labizinaja varda piedzıvojumi vissmalkakas nianses.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts diena, kadMarijai bija menesreizes un vina negaja uz darbu.

Ja sodien man kadam butu jaizstasta sava dzıve,es to varetu pasniegt ta, ka mani uzskatıtu parpatstavıgu, drosu un laimıgu sievieti. Tomer tanebutu patiesıba. Man bija aizliegts pats galvenais.

118

Man bija aizliegts pieminet daudz svarıgaku vardupar vienpadsmit minutem mılestıbu.

Agrak es uzskatıju, ka mılestıba ir abpusejavienosanas par sava veida verdzıbu. Meli. Tu vari butbrıva tikai tad, kad lıdzas ir mılotais vırietis. Kuramtu pilnıgi uzticies, ar kuru juties nepiespiesti un kurumıli no visas sirds.

Brıvi jutas vienıgi tas, kurs mıl no visas sirds.Tapec, neskatoties uz to, ko es varu izturet,

paveikt vai uzzinat, nekam citam nav jegas. Es ceru,ka sis laiks paies atri un es varesu velreiz saktmeklet pati sevi. Es ceru, ka reiz sevi ieraudzısuatspogulojamies kada vırietı, kurs mani sapratıs unneliks ciest.

Bet vai es negvelzu pedejas mulkıbas? Mılestıbaneviens nevienu neapspiez. Katrs pats ir atbildıgs parsavam jutam, un mes nedrıkstam vainot kadu citu.Es esmu mılejusi un daudz cietusi, zaudejot mılotovırieti. Sodien es esmu parliecinata, ka neviensnevienu nepazaude, jo neviens nevienam nepieder.

ısta brıvıba nozıme zinat, ka tev ir vissvarıgakaispasaule un tai pasa laika tev tas nepieder.

Tacu bija pagajusi trıs menesi, pienacis rudens

119

un tuvojas arı kalendara iezımetais datums bijapalikusas vel devindesmit dienas. Tas nozımeja, kadrız bus laiks atgriezties majas. Viss pagajis tik atriun arı tik leni, Marija domaja. Laiks plust divasdimensijas, un viss ir atkarıgs no vinas garastavokla.Jebkura gadıjuma vinas piedzıvojums drız beigsies.Protams, vina vareja turpinat, bet nevareja aizmirstneredzamas sievietes skumıgo smaidu, pastaigajotiesgar ezeru, vinas vardus, ka viss nav tik vienkarsi,ka izskatas. Kaut arı Marija juta kardinajumuturpinat darbu, kaut arı vina bija gatava jebkadiemizaicinajumiem sava cela, ilgie vienatne pavadıtiemenesi Marijai bija iemacıjusi, ka ir kads noteiktsbrıdis, kad visam jamet miers. Pec devindesmitdienam vina atgriezısies Brazılijas vidiene, nopirksnelielu saimniecıbu (Marija bija nopelnıjusi vairak,neka cerejusi), dazas govis (Brazılijas, nevis Sveices)un uzaicinas vecakus dzıvot pie sevis. Vina nolıgsparis stradnieku, un darbi iekustesies.

Lai gan Marija uzskatıja, ka brıvıbas visıstakapieredze ir mılestıba un ka neviens nevienamnepieder, sava sirdı vina joprojam aukleja atriebıbasjutas. Ta bija butiska sastavdala vinas triumfalajai

120

parnaksanai majas. Iekartojusi saimniecıbu, Marijaaizbrauktu uz pilsetu, aizietu uz banku, kur stradajavinas bijusais iemılotais (kurs tagad dzıvoja ar vinaslabako draudzeni), un noguldıtu banka lielu naudassummu.

"Sveika! Ka tev klajas? Vai tu mani neatceries?"vins jautatu.

Vina izliktos, ka pulas atcereties, un pec mirklapateiktu, ka neatceras vis. Ka vina veselu gadu bijusiEI RO PA (so vardu vina izrunatu loti leni, lai visivar labi saklausıt). Precızak, SVEI CE (tas skanetudaudz eksotiskak un kardinosak neka Francija), ta irvalsts, kur ir labakas bankas pasaule.

Tad vina prasıtu, kas ir sis puisis. Un vins saktustastıt par skolas laikiem. Marija iesauktos ak ja! esatceros! bet vinas seja runatu pilnıgi pretejo. Ta nuatriebıba butu paveikta. Tad vajadzes smagi stradat,lai sakartotu saimniecıbu ta, ka darbs ritetu gludi unvina varetu nodoties galvenajam. Proti, atrast savuısto mılestıbu, vırieti, kurs vinu bija gaidıjis visus sosgadus, bet kuru satikt vinai ta arı nebija izdevies.

Marija nolema atmest nodomu uzrakstıt gramatuar nosaukumu Vienpadsmit minutes. Vina gribeja

121

visu uzmanıbu veltıt saimniecıbai un nakotnesplaniem, citadi atgriesanas butu jaatliek, un tas butumilzıgs risks.

Tovakar Marija aizgaja pie savas labakas unvienıgas draudzenes bibliotekares. Vina paludzagramatas par lopu audzesanu un saimniecıbasvadısanu. Laga sieviete atzinas:

- Ziniet, pirms daziem menesiem, redzot, kajus meklejat gramatas par seksu, es saku bazıtiespar jums. Ta jau ir, ka daudzas skaistas meitenesaizraujas ar domu par viegli iegustamu naudu unaizmirst, ka reiz klus vecas un var palaist garamizdevıbu atrast savu ısto vırieti.

- Vai jus runajat par prostituciju?- Tas ir loti stiprs vards.- Es jau teicu, ka stradaju galas importa

un eksporta uznemuma. Un tomer. Ja man butuizdevıba nodarboties ar prostituciju un ja es zinatu,ka jebkura brıdı varu apstaties, vai tad sekas bututik smagas? Jaunıba tacu daudzi sastrada kludas.

- Arı narkomani ta saka; galvenais esot zinat,kad apstaties. Tacu neviens neapstajas.

- Jus esat skaista sieviete un esat dzimusi valstı,

122

kas ciena savus pilsonus. Vai ar to pietiek, lai jus butulaimıga?

- Es lepojos, ka speju parvaret visus skerslus.Vai turpinat so sarunu? Lai notiek! Sai meitenei

nenaks par launu uzzinat kaut ko par dzıvi.- Man bija laimıga bernıba, es macıjos labakajas

Bernes skolas, ierados stradat Berne, satikos unapprecejos ar vırieti, kuru mıleju. Es darıju visuvina laba, un vins darıja visu mana laba. Pienacalaiks, un vırs aizgaja pensija. Tagad vins bija brıvsun vareja laiku izmantot pec saviem ieskatiem, betvina acis kluva arvien grutsirdıgakas iespejams, vinsvel nekad nebija domajis tikai par sevi. Mes nekadnopietni nestrıdejamies, musu dzıve riteja bez lieliempardzıvojumiem, vins nekad netika mani krapis unsabiedrıba nekad nepazemoja. Mes dzıvojam parastudzıvi, tik parastu, ka vırs bez darba jutas lieks unnevajadzıgs un pec gada nomira, saslimis ar vezi.

"Ta ir patiesıba, bet meitene to var nepareizisaprast," iztrukas sieviete.

- Lai ka nu butu, labak dzıvot bezparsteigumiem, vina pabeidza. Citadi mans vırs butuaizgajis daudz agrak. Kas to lai zina?

123

Marija aizgaja, apnemusiesuzzinat visu iespejamo par saimniecıbas vadısanu.Vakars bija brıvs, un vina nolema pastaigaties.Pilsetas augstakaja dala vina uzgaja mazu dzeltenıguplaksnıti, uz kuras bija uzzımeta saule un uzrakstıts:"Cels uz Santjago." Ko tas nozımeja? Otrpus celambija bars, un Marija taja iegriezas pec informacijas.Vina bija radusi jautat visu, ko nezinaja.

- Nav ne mazakas jausmas, atbildeja meiteneaiz letes.

Vietina bija visai smalka, kafija te maksajatrısreiz dargak

neka parasti. Ta ka nauda vinai bija un vina bijajau ienakusi bara, Marija pasutıja kafiju un nolemadazas stundas veltıt, lai studetu biblioteka panemtasgramatas. Ar sparu atskırusi gramatu, vina drızvien pagura no garlaicıbas un nespeja koncentretieslasısanai. Par saimniecıbam daudz interesantak butuaprunaties ar klientiem, tie vienmer zinaja labakosveidus, ka apieties ar naudu. Marija samaksaja parkafiju, piecelas un pateicas apkalpotajai, atstaja labudzeramnaudu (manticıbas del, vina ticeja jo vairakdosi, jo vairak sanemsi) un devas uz durvju pusi.

124

Peksni, neko nezinot par sı brıza lielo nozımi, vinaizdzirdeja frazi, kas uz visiem laikiem mainıja vinasnakotnes planus par saimniecıbas vadısanu, vinasdomas par laimi, par sievietes dveseli, vinas attieksmipret vıriesiem un vinas vietu dzıve.

- Pagaidiet mazliet!Marija parsteigta paskatıjas atpakal. Seit bija

cienıjams bars, nevis Copacabana, kur vıriesiem bijatiesıbas sadi uzsaukt, lai gan sievietes vienmer varejaatbildet es iesu, un jus man netraucesiet!

Vina jau grasıjas nelikties ne zinis, tomerzinkare nema virsroku, un Marija paskatıjas balssvirziena. Skats, ko vina ieraudzıja, bija visaineparasts. Aptuveni trısdesmit gadus vecs vırietis(varbut vajadzetu teikt trısdesmit gadus vecsjauneklis; pasaule, kura vina dzıvoja, atri novecoja)gariem, izlaistiem matiem, nometies celos uz grıdas,visapkart izmetatu otu ielenkts, zımeja kadu kunguar anısa glazıti lıdzas. Marija ienakot nebija vinuspamanıjusi.

- Vel neejiet prom. Es tulıt pabeigsu so portretuun labprat gleznotu jus.

Marija atbildeja un atbildot radıja Visuma

125

iztrukstoso posmu:.Mani tas neinterese.- Jus izstarojat gaismu. Atlaujiet uzmest vismaz

skici!Kas bija skice? Un ko vins domaja ar "gaisma"?

Marijajoprojam bija gana paslepna, un vinai patiktu

redzet savu portretu, ko gleznojis vera nemamsmakslinieks! Un vina saka fantazet. Ja nu vinstiesam ir slavens gleznotajs? Vina tiktu iemuzinatauz audekla! Vinas portretu izstadıtu Parıze vaiSalvadora de Baija! Vina klutu par le[U+0123]endu!

Tacu ko gan sis vırs darıja dargaja un, iespejams,labi apmekletaja bara, kur visapkart valdıja lielaknada?

Uzminejusi Marijas domas, viesmıle klusu bilda:- Vins ir loti pazıstams makslinieks.Intuıcija vinu nebija pievılusi. Marija centas

savaldıties un saglabat vesu pratu.- Vins te biezi medz iegriezties un vienmer

ar kadu svarıgu klientu. Makslinieks saka, ka vinampatıkot sejienes atmosfera un ta vinu iedvesmojot.Vins glezno ieverojamus pilsetas laudis, un tas ir

126

pilsetas merijas pasutıjums.Marija pieversa uzmanıbu vıram, kurs tika

gleznots. Un viesmıle atkal uzmineja vinas domas:- Sis kungs ir kımikis, kurs izdarıjis

revolucionarus atklajumus. Nesen vins sanemaNobela premiju.

-Vel neaizejiet, gleznotajs no jauna ludza. Espabeigsu portretu piecu minusu laika, tikmer kautko pasutiet uz mana rekina.

Sı pavele vai lugums Mariju gluzi vai hipnotizeja,vina apsedas un pasutıja anısa kokteili (ta ka Marijamaz ko saprata no alkohola, vina pasutıja to, kodzera sis Nobela laureats). Marija veroja gleznotajustradajam. "Es neesmu ieverojama pilsetniece,tatad vina uzmanıbu piesaistıja kaut kas cits. Betvins nepavisam nav mans tips," Marija nevilsusnodomaja, atkartodama vardus, ko vienmer sevskandinaja, stradajot Copacabana. Sie vardi bijavinas glabins, vinas apzinata aizsardzıba pret sirdsierociem.

Tikusi ar sevi skaidrıba, Marija nosprieda, ka vararı mazliet uzgaidıt. Iespejams, ka meitenei aiz letesbija taisnıba un sis vırs vareja atvert vinai durvis uz

127

jaunu, nezinamu pasauli. Par so pasauli vina vienmerbija sapnojusi, vinas muza sapnis tacu bija klut parmodeli.

Marija veroja, cik veikli un atri maksliniekspabeidza darbu, audekls acımredzot bija loti liels,bet rupıgi salocıts, un Marija nespeja saskatıt citasuzgleznotas sejas. Un ja nu sı bija jauna iespeja? Sisvırietis (vina nolema sacıt vırietis, nevis jauneklis, lainesaktu justies parak veca saviem gadiem) nelikasno tadiem, kas izsaka lıdzıgus priekslikumus, lai kopapavadıtu tikai vienu nakti. Ka solıjis, makslinieks pecpiecam minutem bija pabeidzis darbu, pa to laikuMarija centas sakopot domas par Brazıliju un gaisonakotni. Marija pratoja, ka vinai nav ne mazakasvelesanas iepazıties ar jauniem cilvekiem, kas varejaapdraudet visas ieceres.

- Paldies, jus varat kusteties, gleznotajsuzrunaja kımiki, kurs it ka pamodas no sapna.

Un, pieversdamies Marijai, gluzi vienkarsi sacıja:- Aizejiet taja sturı un jutieties erti! Gaisma ir

brıniskıga.It ka liktenis par visu butu padomajis, it ka

ta butu visdabiskaka lieta pasaule, it ka vina jau

128

sen butu pazinusi so cilveku vai arı redzejusi sobrıdi sapnı un tagad zinatu, ko darıt ıstenıba,Marija panema anısa kokteili, somu, gramatas parsaimniecıbas vadıbu un devas uz vıriesa noradıtovietu. Tas bija galdins pie loga. Gleznotajs panemaotas, lielu audeklu, vairakas mazas stikla burcinas arkrasam, cigaresu pacinu un nometas vinas prieksa uzceliem.

- Kadu brıdi pacentieties nekusteties!- Tas ir par daudz lugts, mana dzıve vienmer

ir bijusi kustıba.Marija uzskatıja, ka pateikusi brıniskıgu frazi, bet

puisis tai nepieversa nekadu uzmanıbu. Izturetiesdabiski bija gruti, makslinieka skatiens Marijumulsinaja, tapec vina raudzıjas lauka pa logu. Turbija redzams cels un laukums.

- Kas ir sis Cels uz Santjago7 . vina apvaicajas.- Tas ir svetcelnieku cels. Viduslaikos pa so

celu naca laudis no visas Eiropas un devas uz kadupilsetu Spanija, uz Santjago de Kompostelu.

Makslinieks nolocıja gabalu audeklaun sagatavoja otas. Marija turpinaja sarunu, lai gannezinaja, ko ısti sacıt.

129

- Jus gribat teikt, ka es noklusu Spanija, jadosos pa so celu?

- Pec diviem vai trim menesiem. Vai es drıkstuko lugt? Ludzu, klusejiet! Tas neaiznems vairak pardesmit minutem. Un nonemiet no galda saini!

- Tasir gramatas, Marija mazliet dusmıgi atbildeja, au-toritara tona aizskarta. Sim maksliniekam vajadzejasaprast, ka vina prieksa atrodas izglıtota sieviete, kaspavadıja laiku bibliotekas, nevis ieperkoties. Tikmervırietis panema gramatas un novietoja uz grıdas bezjebkadam ceremonijam.

Marijai neizdevas vinu iespaidot. Un vinai arınebija noluka iespaidot gleznotaju, nakts darbastundas vel nebija sakusas, un kardinasanas prasmivina pietaupıs velakam laikam, tiem vıriesiem, kaslabi maksaja par vinas pulem. Ar so maksliniekupıties nebija nekadas jegas, varbut vinam nebijapat tik daudz naudas, lai uzlugtu meiteni uz kafiju.Trısdesmitgadıgam vırietim nevajadzetu nesat matuslıdz pleciem, tas izskatas smieklıgi. Bet kapecvina domaja, ka gleznotajam nav naudas? Viesmıleteica, ka vins ir pazıstams makslinieks vai arı tas

130

bija kımikis, kurs bija pazıstams? Marija nopetıjamakslinieka [U+0123]erbu, ne, pec ta neko daudznevareja pateikt, dzıve bija iemacıjusi, ka nevızıgi[U+0123]erbusies un tas bija sis gadıjums bieziizradıjas naudıgaki neka tie, kas staigaja uzvalkosun kaklasaites.

"Kapec es vispar domaju par so vıru? Maniinterese tikai glezna."

Desmit minutes nebija liela cena par iespeju klutnemirstıgai kada glezna. Marija ieveroja, ka vinatiek gleznota lıdzas premetajam kımikim, un mirkliiedomajas, vai makslinieks beigas neprasıs kaut kadusamaksu.

Pagrieziet galvu uz loga pusi!Un velreiz vina paklausıja, neko nejautajot, un

tas nemaz nebija vinas daba. Marija veroja garamejosos laudis, plaksnıti ar cela uzrakstu un domajapar gadsimtiem, ko sis cels bija pieredzejis cels,kas bija spejis tureties pretı progresam, parmainampasaule un cilvekos. Varbut sis cels bija laba zıme,un glezna varetu piedzıvot lıdzıgu likteni un priecetlauzu acis muzeja vel piecsimt gadu. . .

Vırietis saka veidot uzmetumus. Jo raitak vinam

131

vedas darbs, jo straujak Marija zaudeja sakotnejoprieku. Vinai skita, ka vina nevienam nav vajadzıga.Ienakot bara, Marija bija pasparliecinata sieviete,kas spejıga pienemt grutu lemumu, pamest ienesıgudarbu un uznemties milzıgu risku vadıt saimniecıbusava dzimtene. Bet tagad vina it ka sapluda visapasaules nedrosıba, ta ıpasa sajuta, ko nedrıkstejaatlauties neviena ielasmeita.

Beidzot vina saprata, kapec jutas tik neveikli.Pirmoreiz daudzu menesu laika kads uzlukoja vinunevis ka prieksmetu vai pat ka sievieti, bet kaut kadıvaini, to varetu aprakstıt apmeram ta vins veromanu dveseli, manas bailes, manu trauslumu, manunespeju cınıties ar pasauli, par kuru es neko nezinu,tomer izliekos par to valdam.

Acımredzot vina joprojam murgoja, smieklıgi.- Es gribetu. . .- Ludzu, nerunajiet! vırietis vinu partrauca. Es

redzu jusu gaismu!Kaut ko tadu vinai neviens nebija teicis. "Es

redzu tavas stingras krutis, es redzu tavus apalosgurnus, es redzu so tropu skaistumu," vai labakajagadıjuma, "es redzu, ka jus gribat pamest so

132

nodarbi, laujiet, un es jums sagadasu labakus dzıvesapstaklus." Marija bija radusi dzirdet tikai sadasatsauksmes, bet "jusu gaismu"?. . . Varbut vinsrunaja par vakara gaismam?

- Tikai jums piemıtoso gaismu, maksliniekspapildinaja, aptverdams, ka meitene nav sapratusi.

Man piemıtosa gaisma. Ko lai saka? Skiet,neviens nebija tik talu no realitates ka sis nevainıgaismakslinieks, kurs pat savos, iespejams, trısdesmitgados neko nesaprata no dzıves. Zinams, ka sievietesnobriest atrak neka vıriesi, un Marija tiesa, vinanepavadıja nomoda cauras naktis, lai risinatu savasdveseles filosofiskos konfliktus, vienu lietu zinajaskaidri un gaisi: vinai nepiemita nekas tads, komakslinieks sauca par gaismu un ko vina saprataka ıpasu mirdzumu. Vina bija tads pats cilvekska citi, vina pardzıvoja savu vientulıbu klusıba,me[U+0123]inaja attaisnot katru savu soli, izlikasstipra, kad bija vaja, un izlikas vaja, kad bija stipra,vina atraidıja mılestıbu, lai varetu stradat bıstamudarbu, kas nu jau bija gala, vinu gaidıja lieli nakotnesplani un mocıja nozela par pagatni. Sadam cilvekamnemaz nevareja piemist ıpass mirdzums. Ar saviem

133

vardiem makslinieks tikai gribeja panakt, lai vinanekustas un apklust, un laimıga raugas pa logu katada mulkıte.

"Jusu gaisma. Vins vareja izveleties kaut ko citu,piemeram, jusu lieliskais profils."

Ka maja ieklust gaisma? Pa atvertiem logiem.Un ka gaisma ieklust cilveka? Pa atvertu mılestıbaslogu. Bet Marijas mılestıbas logs pavisam noteiktibija aizverts. Sis vırs, visticamak, bija vajs gleznotajs,vins neko nesaprata.

- Pabeidzu! vins pazinoja un saka savakt savuspiederumus.

Marija nepakustejas. Vina gribeja lugt atlaujuieskatıties glezna, bet mazliet baidıjas, ka vinuuzskatıs par slikti audzinatu. It ka vina neuzticetosotra padarıtajam. Tacu zinkarıba ierunajas pilnabalsı. Marija paludza atlauju paskatıties, unmakslinieks piekrita.

Uzzımeta bija tikai seja. Ja, ta bija lıdzıga vinassejai, bet, ja kadu dienu vinai naktos skatıt so gleznu,nezinot, kas ir modelis, drosi vien vina apgalvotu, kaglezna redzama dama ir daudz stipraka par vinu unka no tas staro gaisma kaut kas tads, ko Marija nekad

134

nebija redzejusi spogulı.- Mani sauc Ralfs Harts. Ja velaties, es jums

varu izmaksat vel vienu dzerienu.- Ne, paldies.Diemzel skita, ka tiksanas iegulst skumji

pazıstamas sliedes. Vırietis centas pavedinat sievieti.- Ludzu, divus

anısa kokteilus! gleznotajs pasutıja, nepieversdamsuzmanıbu Marijas iebildumiem.

Ko lai vina dara? Turpinat lasıt garlaicıgogramatu par saimniecıbas vadıbu, iet pastaigatiesgar ezera krastu, ka vina to bija darıjusi jau simtiemreizu, vai parunat ar cilveku, kurs vina redzeja savadugaismu, un tiesi taja diena, kas kalendara iezımejapedejas devindesmit dienas vinas "pieredzes mek-lejumiem"?

- Ko jus darat?Tas bija jautajums, ko

vina nevelejas dzirdet. Jautajums, kas lika izvairıtiesno daudziem randiniem, kad viena vai otra iemesladel kads vırietis gribeja tuvoties vinai. Tiesa, nemotvera sveiciesu pieklajıbu, tas notika loti reti. Ko ganlai vina atbild?

135

- Es stradaju naktskluba.Darıts. No vinas pleciem nokrita neaprakstams

smagums, un vina pateicas visam, ko bijaiemacıjusies kops ierasanas Sveice. Piemeram, jautat(kas ir kurdi? kas ir Santjago cels?) un atbildet(stradaju naktskluba), neinteresejoties, ko par todoma citi.

- Manuprat, es esmu jus redzejis.Marija nojauta, ka vins ir noskanots iet talak, un

izgarsoja savu sıko uzvaru. Gleznotajs, kurs pirmsparis minutem izskatıjas pilnıgi parliecinats par savurıcıbu un komandeja vinu ka mazu bernu, tagad atkalbija kluvis par tadu pasu vırieti ka visi citi. Nedrosssvesas sievietes klatbutne.

- Un sıs gramatas?Vina paradıja. Saimniecıbas vadıba. Skiet, vırietis

vairs nezinaja, ko lai doma.- Vai jus stradajat seksa joma?Marijai bija jariske. Vai tiesam

vina [U+0123]erbas ka ielasmeita? Katra zina vinaivajadzeja iegut laiku. Marija domas parbaudıja savuap[U+0123]erbu, nupat sakas lieliska spele, un vinainebija ko zaudet.

136

- Kapec vıriesi doma tikai par to?Gleznotajs salika gramatas atpakal soma.- Sekss un saimniecıbas vadıba. Divas loti

garlaicıgas padarısanas.Ko? Tas bija negaidıts izaicinajums. Ka gan vins

vareja runat ko sliktu par vinas nodarbosanos? Labi,vins vel nezinaja, par ko Marija ısti stradaja, vinstikai taustıjas, bet palikt bez atbildes arı nedrıksteja.

- Man atkal skiet, ka nav neka garlaicıgakapar gleznosanu. Sastindzis prieksmets, partrauktakustıba, fotografija, kas nekad nebus lıdzıgaori[U+0123]inalam. Mirusi bilde, par ko jel kadainterese ir tikai pasiem gleznotajiem, laudım, kas seviuzskata par loti svarıgiem un izglıtotiem, bet kasneieklaujas parejas pasaules ramjos. Vai jus esat kodzirdejis par Zanu

Miro? Es neesmu par vinu neko dzirdejusi,atskaitot vienu reizi restorana, kur mani bijauzaicinajis kads arabs. Un ko tas mainıja manadzıve? Pilnıgi neko.

Vina gribeja uzzinat, vai nebija aizgajusi paraktalu, bet taja brıdı atnesa dzerienus, un saruna tikapartraukta. Kadu laiku abi sedeja klusedami. Marija

137

pratoja, ka butu laiks doties prom, varbut RalfsHarts domaja to pasu. Bet vinu prieksa staveja pilnasglazes ar so briesmıgo dzerienu, un tas bija iemeslsvel kadu laicinu palikt kopa.

- Kapec gramata par saimniecıbas vadıbu?- Ko jus ısti gribat jautat?- To, ka esmu bijis Rue de Berne. Kad jus

pateicat, kur stradajat, es atcerejos, ka esmu jusredzejis taja dargaja naktskluba. Tomer gleznojot espar to neiedomajos jusu gaisma bija loti stipra.

Marija juta, ka grıda aizslıd zem vinas kajam.Pirmoreiz vinai bija kauns par to, ko vina darıja, laigan tam nebija nekada iemesla. Vina stradaja, laiuzturetu sevi un savu [U+0123]imeni. Vinam ganvajadzetu kauneties iet uz Rue de Berne. Lai nu ka,bet visa burvıba tagad bija zudusi.

- Paklausieties, Harta kungs. Kaut arı esesmu brazıliete, tomer dzıvoju Sveice jau devinusmenesus. Un esmu iemacıjusies, ka sveiciesi irnoslegta tauta, jo dzıvo loti maza valstina. Tie citscitu pazıst, ka mes varejam parliecinaties, tapecnekad neapvaicajas, ka kuram iet. Jusu sacıtais bijanevieta un loti netaktisks. Ja gribejat mani pazemot,

138

lai justos labak, velti zaudejat laiku. Paldies parkokteili. Tas ir neticami riebıgs, bet es to izdzersulıdz galam. Un pec tam uzsmekesu cigareti. Untad piecelsos un aiziesu. Bet cienıtais kungs vardoties prom tulıt pat, jo tik slavenam maksliniekamneklajas sedet pie viena galda ar ielasmeitu. Ja, esesmu prostituta, skaidrs? Nevainojama, no kajamlıdz galvai, no augsas lıdz apaksai, tikai un vienıgiprostituta. Un mans tikums ir nekrapt ne sevi, necienıto kungu. Jo nav verts, kungs nav pelnıjis patmelus. Iedomajieties, ka slavenais kımikis, kas sezrestorana vina gala, uzzinatu, kas es esmu?

Marija jau saka pacelt balsi.

- Prostituta! Un zinat ko? Tas man laujjusties brıvai. Pec devindesmit dienam es pametu soDieva atstato zemi, man ir kaudze naudas, es esmuizglıtojusies, protu izveleties labu vınu, mana somair piebazta ar fotografijam, kuras redzams sniegs, unes zinu visu par vıriesu dabu!

Viesmıle sabijusies klausıjas. Bet kımikis, skiet,nepieversa viniem uzmanıbu. Iespejams, ka pie sımrunam bija vainıgs alkohols, varbut atskarsme, kamirkli velak vina atkal bus sieviete no Brazılijas

139

vidienes, varbut tas bija milzıgs prieks atzıties, parko vina stradaja, un pasmieties par satriektajiemklausıtajiem, par nosodosajiem skatieniem unsasutusajiem zestiem.

- Vai jus sapratat, Harta kungs? No augsaslıdz apaksai, no kajam lıdz galvai es esmu prostituta,un ta ir mana labaka ıpasıba, tas ir mans tikums!

Harta kungs kluseja. Vins pat nepakustejas.Marijas pasparliecinatıba atgriezas.

- Jus esat gleznotajs, kurs neko nesajedzno saviem modeliem. Varbut tas tur kımikis, kaspusaizmidzis nıkulo pie galda un ne par ko neliekaszinis, ıstenıba ir parasts dzelzcelnieks. Un arı visiparejie cilveki, ko esat uzgleznojis, patiesıba ir gluziciti laudis. Citadi jus nekad neteiktu, ka redzat"ıpasu gaismu" sieviete, kas ir tikai un vienıgiprostituta, ka jus to noskaidrojat darba gaita.

Vardus par prostitutu Marija izrunaja loti leni unskala balsı. Kımikis pamodas, viesmıle atnesa rekinu.

- Tam, ko es par jums teicu, nav nekadasakara ar prostitutu, bet ar to, ka esat sieviete, Ralfs,nepieversdams uzmanıbu rekinam, arı atbildeja leni,uzsverdams katru zilbi, bet daudz klusaka balsı.

140

Jums piemıt mirdzums. Gaisma, ko rada lielsgribasspeks, tada cilveka gaisma, kurs spej upuretsvarıgas lietas, vinaprat, vel svarıgaku lietu laba. Sıgaisma ir acıs, sı gaisma atmirdz jusu acıs.

Marijai nolaidas rokas.Gleznotajs nepienema vinas izaicinajumu. Vina bijagribejusi tikai parliecinaties, ka vırietis grib pavedinatvinu, neko vairak. Marijai bija aizliegts domat vismaznakamajas devindesmit dienas -, ka pasaule ir arı in-teresanti vıriesi.

- Vai jus redzat anısa likiera kokteili savaprieksa? gleznotajs turpinaja. Tas, ko jus redzat, irtikai anısa kokteilis. Savukart es, kurs radis nopietniattiekties pret savu darbu, redzu augu, no kura tasradies, negaisus, ko sis augs parcietis, rokas, kasnoravusas so stadu, celojumu ar ku[U+0123]i pariokeanam, visas smarzas un krasas, ar kuram sisaugs piesucies, iekams to iemerca alkohola. Ja kadudienu es gleznosu musu vakarinas, es gleznosu visu,ko tikko aprakstıju, bet jus, stavot gleznas prieksa,redzesiet parastu anısa likiera glazıti.

Un arı, kad jus verojat celu un domajat parSantjago celu es zinaju, ka jus domajat, es gleznoju

141

jusu bernıbu, jaunıbas gadus, jusu pagatne palikusossapnus un nakotnes ilgas, jusu gribu ta mani saistavisvairak. Kad jus paskatıjaties uz savu portretu. . .

Marija grasıjas pamodinat sevı sargu, zinadama,ka velak var but par velu.

- Es ieraudzıju so gaismu. . . Kaut arı manaprieksa bija tikai jums lıdzıga sieviete.

Atkaliestajas nomacoss klusums. Marija paskatıjas pulk-stenı.

- Pec dazam minutem man jaiet. Kapec jusdomajat, ka sekss ir apnicıgs?

- Jums tas jazina labak neka man.- Es arı zinu, jo sekss ir mans darbs. Un es ar

to nodarbojos katru dienu. Bet jus, trısdesmit gadusvecs vırietis. . .

- Divdesmit devinus.- Jauns, pievilcıgs un slavens. Jums sai

lieta visam vajadzetu but kartıba, kalab gan jumspiestaigat uz Rue de Berne ielu.

- Tas bija nepieciesams. Ja, es pargulejuar dazam jusu kole[U+0123]em, bet ne jau tapec,ka man butu problemas atrast sievieti. Problema ir

142

manı.Taja brıdı Mariju skara greizsirdıbas asmens, un

vina ne pa jokam sabijas. Tagad tiesam vajadzejadoties prom.

- Tas bija mans pedejais me[U+0123]inajums.Bet nu es esmu padevies, Ralfs bilda, vakdams kopapa grıdu izmetatas mantas.

- Vai tas ir fiziskas dabas problemas?- Ne, it nemaz. Tikai intereses trukums.Kaut kas tads nebija iespejams.- Samaksajiet rekinu, un iesim pastaigaties. Var

but, ka lıdzıgas problemas ir daudziem, bet nevienspar tam neruna. Man patık, ka esat tik atklats.

Vini devas pa Santjago celu, kas vijas vispirmsaugsup, tad lejup, leja bija upe, aiz upes ezers,aiz ezera kalni, aiz kalniem kada attala vietaSpanija. Pa so celu naca laudis, kas pec pusdienamatgriezas darba, mates ar bernu ratiniem, turisti,kas fotografeja skaisto struklaku ezera vidu, musul-manes aizsegtu seju, puisi un meitenes, kaspastaigajas, melsot niekus, svetcelnieki, kas devusiesmeklet le[U+0123]endam apvıto pilsetu Santjagode Kompostelu, pilsetu, kura ıstenıba, iespejams,

143

nemaz nepastaveja, bet kurai cilveki ticeja, laipieskirtu dzıvei jegu. Un pa so celu, kas pirmsdaudziem gadiem bija redzejis tik daudz lauzu,gaja arı garmatains vırietis ar smago somu, kurabija neskaitamas otas, krasu karbas, audekli unzımuli, un nedaudz jaunaka meitene, kuras somasavukart bija gramatas par saimniecıbas vadısanu.Vini neuzdeva viens otram jautajumu, kapec kopadevusies svetcelojuma, ta bija passaprotama lieta.Tapat ka tas, ka vırietis par sievieti zinaja visu, betsieviete par vırieti pilnıgi neko.

Tapec sieviete nolema uzdot jautajumus, un vinavaicaja par visu, ko gribeja zinat. Sakuma gleznotajsbija visai mazrunıgs, bet Marija zinaja, ka izvilinat novıriesiem katru sıkumu. Un vins saka stastıt, ka bijisdivreiz precejies (divdesmit devinu gadu vecuma!),daudz celojis, saticies ar valdniekiem un slaveniemaktieriem un piedalıjies neaizmirstamas ballıtes.Dzimis vins bija Zeneva, bet dzıvojis gan Madride,gan Amsterdama, gan Nujorka, bet vislabak vinampatikusi kada pilsetina Francijas dienvidos, Tarba,ta nebija ieklauta turistu celvezos, bet izpelnıjusiesvina ieverıbu ar kalniem un iedzıvotaju sirsnıbu.

144

Vina talants tika atzıts divdesmit gadu vecuma,kad ieverojams makslas pazinejs iegriezas paest vinadzimtas pilsetas japanu restorana, kur bija izstadıtasjaunekla gleznas. Puisis nopelnıja lielu naudu, bijajauns un vesels. Vins vareja darıt visu, kas ienacaprata, doties uz jebkuru pasaules malu, satikties, arko velejas, vins bija izbaudıjis visu, ko vien vırietisvareja gribet, tomer, neskatoties uz naudu, slavu,sievietem un celojumiem, bija vientuls un nelaimıgs,un vina vienıgais dzıves mierinajums bija darbs.

- Vai sievietes jums lika ciest? Marija vaicajaun tulıt aptvera, cik mulkıgs bija sis jautajums, gluzika norakstıts no rokasgramatas Kas sievietem jazina,lai iegutu vırieti.

- Ne, nekad. Es biju loti laimıgs abas laulıbas.Starp mums bija savstarpeja ciena un saskana. Tacupec kada laika man zuda interese par seksu. Esjoprojam mıleju, joprojam alku pec drauga, betsekss. . . Kapec mes vispar runajam par seksu?

- Tapec, ka es, ka jus pats teicat, esmuielasmeita.

- Mana dzıve tiesam nav neka ıpasa. Ja nuvienıgi tas, ka es guvu panakums, budams jauns.

145

Ta nenotiek biezi, jo seviski glezniecıba. Ka arı tas,ka sodien varu gleznot, ko vien gribu, un sanemtpar to lielu naudu. Kritikus tas dara trakus, viniiedomajas, ka ir vienıgie, kas saprot makslu. Daudzimani uzskata par cilveku, kurs zina atbildes uz visiemjautajumiem, un, jo vairak es kluseju, jo gudraksliekos vinu acıs.

Gleznotajs turpinaja savu dzıvesstastu. Katrunedelu vins tika aicinats pagodinat ar savu klatbutnikadu pasakumu viena vai otra pasaules mala. Vinambija sava a[U+0123]ente Barselona vai vina zina,kur tas ir? Ja, Marija zinaja, tas bija Spanija.Sı a[U+0123]ente nodarbojas ar visu, kas bijasaistıts ar naudu, izstadem, ielugumiem, bet nekadneuzstaja, ja Ralfs ko negribeja darıt.

Galu gala pec tik daudziem darba gadiem vinsbija ieguvis stabilu vietu makslas tirgu.

- Vai jus vel klausaties, ko es stastu? gleznotajabalsı jautas nedrosıba.

- Jusu dzıve loti atskiras no citu cilveku dzıvem.Jebkurs gribetu kaut brıdi pabut jusu ada.

Tagad bija Ralfa karta uzzinat kaut ko parMariju.

146

- Manı ir trıs cilveki, viss atkarıgs no ta, kaspie manis versas. Nevainıga Meitene plati ieplestamacım raugas uz vırieti un izliekas sajusminata parvina panakumiem varas un slavas lauka. LiktenıgaSieviete metas uzbrukuma tiem, kas jutas ne-drosi, un sada veida parnem vadıbas grozus savasrokas, atbrıvojot vırieti no velesanas darboties, jovinam tas vairs nav nepieciesams. Un vel es esmuLıdzjutıga Mate, gadıga padomu deveja, kas armilzıgu nopietnıbu uzklausa stastus pa vienu ausi tieieksa, pa otru ara. Kuru no sım sievietem jus gribatiepazıt?

- Jus.

Marija izstastıja visu. Vina to darıja pirmoreiz,kops bija pametusi Brazıliju, un vinai to vajadzejadarıt. Marija secinaja, ka pat vinas ne gluzi parastanodarbe nebija spejusi sagadat spilgtus, emocionaluspardzıvojumus, atmina bija palikusi vien nedela Rioun pirmais menesis Sveice. Tas, ko vina tiesamparzinaja, bija majas un darbs, majas un darbs.

Stasta beigas abi atkal sedeja kada bara, soreizotra pilsetas mala, talu no Santjago cela, pratojot,ko gan liktenis tiem bija paredzejis.

147

- Vai es kaut ko neizstastıju? Marija jautaja.- Tikai to, ka lai pasaka "uz redzi".Ja, sis bija ıpass vakars. Marija juta nemieru,

tadu ka sasprindzinajumu, it ka vina butu atverusidurvis, kuras neprata aizvert.

- Kad es varesu apskatıt gleznu?Ralfs pasniedza savas a[U+0123]entes vizıtkarti

Barselona.- Piezvaniet vinai sesu menesu laika, ja

vel busiet Eiropa. Gleznu Zenevas sejas, slavenuun nezinamu lauzu sejas, pirmoreiz izstadıs kadaBerlınes galerija. Pec tam ta uzsaks celojumu paEiropu.

Marija atcerejas kalendaru, atlikusas devindesmitdienas un briesmas, kas vinai draudeja, nodibinotkadas attiecıbas vai ciesakas saites.

"Kas ir svarıgak saja dzıve? Dzıvot vai izlikties,ka tu dzıvo? Risket un pateikt, ka sis bija skaistakaisvakars, ko esmu piedzıvojusi saja pilseta? Unpateikties, ka vins mani uzklausıja bez aizradıjumiemun komentariem? Vai arı uzvilkt brunas, stiprasgribas un ıpasas gaismas sievietes brunas, un dotiesprom, nebilstot ne varda?"

148

Ejot pa Santjago celu un ieklausoties sava balsı,kas vestıja par vinas dzıvi, Marija bija aptverusi, kair laimıga sieviete. Varbut ar to bija gana? Vai tadta nebija liela liktena davana?

- Es jus apmeklesu, Ralfs Harts sacıja.- Nedariet to! Es drız dosos uz Brazıliju. Turklat

ne jums, ne man nav ko piebilst pie sacıta, mes jauvisu esam izrunajusi.

- Es jus apmeklesu ka klients.- Tas bus man liels pazemojums.- Es jus apmeklesu, lai jus varetu mani glabt.To vins bija sacıjis jau sakuma, runajot par

vienaldzıbu pret seksu. Marija gribeja atzıties, ka arıvinu sekss neinterese, bet savaldıjas, parak daudzvina bija runajusi nolieguma teikumos. Pratıgak butukluset.

Cik patetiski! Vina atkal bija kopa ar puiseli,tikai sis neludza aizdot zımuli, bet gan brıtinupaterzet. Marija parskirstıja pagatnes lappuses unpirmoreiz sev piedeva. Ne jau vina bija vainıga, betgan tas nedrosais puisens, kas padevas jau pirmajame[U+0123]inajuma. Toreiz vini bija berni, un bernita medza rıkoties vainıgs nebija neviens no viniem,

149

un Marija atviegloti uzelpoja. Vina nebija nodevusisavu pirmo iespeju, un tas bija patıkami. Sadi miseklinotika ar visiem, ta bija dala no cilveka iniciacijasrituala, no ievesanas pieauguso pasaule, un tur nekonevareja darıt.

Tacu tagad viss bija daudz savadak. Par spıtiprata apsverumiem es dodos uz Brazıliju, es stradajunaktskluba, mums nebija laika kartıgi iepazıties, esesmu vienaldzıga pret seksu, es neko negribu zinatpar mılestıbu, man jaapgust saimniecıbas vadısana,es neko nesaprotu no makslas, mes dzıvojam pilnıgidazadas pasaules dzıve meta izaicinajumu, un vaja-dzeja izveleties. Vina vairs nebija berns.

Marija izvelejas klusesanu. Vina paspiedagleznotajam roku, ka prasıja sıs zemes tradıcijas, undevas uz majam. Ja sis bija tas vırietis, kuru vinaveletos, tad klusesana vinu nenobiedes.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts taja pasadiena.

Sodien, ejot gar ezeru pa so savado Santjagocelu, mans celabiedrs, kads gleznotajs, pavisam nocitas pasaules, iemeta udenı akmeni. Taja vieta, kurakmens iekrita udenı, izveidojas mazi aplısi, kas auga

150

auguma un pletas pa udens virsmu, lıdz sastapa kadunejausi garam peldosu pıli, kurai par akmeni nebijane jausmas. Tacu pıle nesatrukas no negaidıta vilnaun lavas udens rotalam.

Arı man, dazas stundas ieprieks ieejot svesakafejnıca un izdzirdot kada svesinieka balsi, likas,ka Dievs saja vieta iemetis akmeni. Gan mani,gan vırieti, kurs kafejnıcas sturı gleznoja, skaraneparastas ener[U+0123]ijas vilni. Mes abi sajutamakmens radıto vibraciju. Ko darıt talak?

Gleznotajs zina, kad atradis modeli. Muzikis zina,kad vina instruments ir labi uzskanots. Un es zinu,ka seit, saja dienasgramata, dazus teikumus neesmurakstıjusi es, bet gan ta sieviete, kas izstaro gaismuun kas ıstenıba tomer esmu es pati, kaut arı esatsakos to atzıt.

Protams, es varu ta turpinat. Bet es varu arıka pıle ezera izklaideties un rotalaties ar peksniatskrejusiem vilnısiem.

Sim akmenim ir vards, un tas ir kaislıba. Ar tovar izteikt divu cilveku tiksanas skaistumu, tadastiksanas, kas izsit pamatus zem kajam. Bet tas nebutnav viss. Sis vards ir satraukums, kas mıt negaidıtaja,

151

kas mıt griba rıkoties ar degsmi, parliecıba, ka tulıtpiepildısies kads sapnis. Kaislıba suta signalus, kaspalıdz atrast celu dzıve, mans uzdevums ir atsifretsos signalus.

Es gribetu ticet, ka esmu iemılejusies. Cilveka,kuru nepazıstu un kurs neietilpa manos planos. Visisie paskontroles un mılestıbas noliegsanas menesibija novedusi pie preteja rezultata es aizgaju lıdzipirmajam cilvekam, kurs izturejas pret mani savadakneka citi.

Par laimi, es nepanemu vina telefona numuru, esnezinu, kur vins dzıvo, un nevaresu vainot sevi, kaneesmu izmantojusi kartejo lielo izdevıbu.

Un, ja ta arı butu, ka esmu vinu zaudejusi, sıbija viena no laimıgakajam dienam mana muza. Espienemu pasauli tadu, kada ta ir. Laimıga diena tasir gandrız brınums.

Kad tovakar Marijaieradas Copacabana, gleznotajs vinu tur jau gaidıja.Vins bija vienıgais apmekletajs. Milans, kas sekojasıs brazılietes dzıvei ar patiesu zinkari, saprata, kameitene kauju ir zaudejusi.

- Vai gribat iedzert?

152

- Man jastrada. Es negribu zaudet darbu.- Es esmu klients. Mans piedavajums ir

profesionals.Sis jaunais vırietis, kurs kafejnıca jutas tik

dross par sevi, tik veikli parvaldıja otu, satikasar izcilam personıbam, vins, kuram Barselona bijaa[U+0123]ente un kurs noteikti pelnıja lielu naudu,tagad atklati izradıja savu vajumu. Vinam te nevaja-dzeja but, te nebija Santjago ielas romantiskakafejnıca. Vakara burvıba izkupeja ka nebijusi.

- Tatad, vai jus pienemsiet dzerienu?- Es to pienemsu citreiz. Sodien es jau esmu

aizrunata.Milans dzirdeja teikuma beigas. Vins bija vılies,

meitenenelava sevi ievilinat mılestıbas solıjumu lamatas.

Un tomer, kad visnotal vienmula nakts bijagala, vins sev jautaja kapec brazıliete bija devusiprieksroku vecam vecim, garlaicıgam gramatvedimun apdrosinasanas a[U+0123]entam?

Tiesa, ta bija vinas darısana. Komisijas nauduvina bija samaksajusi, un Milanam bija gluzivienalga, ar ko Marija likas gulta.

153

No Marijas dienasgramatas, rakstıts pec naktsar sirmgalvi, gramatvedi un apdrosinasanasa[U+0123]entu.

Ko sis makslinieks grib no manis? Mes tacu esampreteja dzimuma, no dazadam valstım un kulturam!Vai vins iedomajas, ka es zinu par baudu vairak nekavins, un grib kaut ko iemacıties?

Kapec vins pateica tikai es esmu jusu klients?Tik viegli butu pateikt ko citu, piemeram tu manpietruki, mes kopa pavadıjam brıniskıgu vakaru. Esatbildetu tada pasa gara (esmu tacu profesionale).Kapec vins nesaprata, ka esmu uztraukusies? Galugala es esmu sieviete, trausla butne, un naktsklubaesmu pavisam cits cilveks.

Vins ir vırietis. Makslinieks. Vinam vajadzetuzinat, ka cilveciskas butnes dizakais merkis irtiekties pec augstakas mılas. Mılestıba nav jameklecita cilveka, ta mıt musos pasos. Mes totikai pamodinam. Un, lai mılestıbu pamodinatu,nepieciesams otrs cilveks. Visums lauj mums justvienıgi tad, kad mums ir kads, ar ko dalıties jutas.

Vai vins ir noguris no seksa? Es arı. Un tomerneviens no mums nezina, ko tas ısti nozıme. Mes

154

laujam nokalst un iznıkt vienai no skaistakajamlietam pasaule. Vinam butu jaglabj mani, man butujaglabj vins bet vins man neatstaja izveles iespeju.

Mariju maca bailes. Pec tik ilgas savaldısanasun sasprindzinajuma vina nojauta, ka dveselesvulkans grasas eksplodet, un, kad tas notiks, vinavairs nebus spejıga valdıt par savam jutam. Kasbija sis nozelojamais makslinieks, kurs tik skaistiprata melot meitenei, ar kuru kopa bija pavadıjistikai dazas stundas, kurs vinai pat nepieskaras unneme[U+0123]inaja pavedinat vai vareja but vel kaslaunaks?

Kapec vinas sirds sita trauksmes zvanus? Tapec,ka arı gleznotajs, skiet, jutas tapat. Bet, ne, Marijabija piekrapta! Ralfs Harts vienkarsi gribeja satiktsievieti, kas spetu pamodinat vina sen apdzisusuugunskuru. Gribeja parverst vinu seksa dieviete arıpasu gaismu (te vins bija godıgs), kas vinu panemtupie rokas un paradıtu celu atpakal uz dzıvi. Vins patnevareja iedomaties, ka Marija pret seksu juta tadupasu vienaldzıbu, ka arı vinai ir sarez[U+0123]ıjumidzıve (pec tik daudziem vıriesiem vina vairs nespejasasniegt orgasmu akta laika) un ka todien vinai bija

155

lieli plani, ka atgriezties majas ar uzvaru.Kapec Marija domaja par vinu? Kapec domaja

par cilveku, kas sobrıd, iespejams, gleznoja citusievieti, klastot, ka tai piemıt ıpasa gaisma un kavina varetu klut gleznotaja seksa dieviete?

"Man bija patıkami sarunaties ar vinu, tapec arıdomaju par vinu."

Smieklıgi! Vai vina domaja arı par bibliotekari?Ne. Vai vina domaja par filipınieti Niu, vienıgosievieti no Copacabana, kurai Marija mazliet spejaizkratıt sirdi? Ne. Un tie bija cilveki, ar kuriem vinabija kopa un kuru vidu jutas erti.

Marija me[U+0123]inaja domat par karstumu,kas pienemas speka, vai lielveikalu, kur vakar taarı neaizgaja. Vina uzrakstıja garu vestuli vecakiem,sıki jo sıki aprakstot, kadu zemes gabalu gri-betu pirkt, tas [U+0123]imenei varetu patikt. Betatgriesanas datumu nenoradıja, tikai lika saprast, katas notiks pavisam drız. Marija aizmiga, pamodas,atkal aizmiga un atkal bija augsa. Peksni vinasaprata, ka gramata par saimniecıbas vadısanu bijalaba sveiciesiem, bet ne brazıliesiem vinu pasaulesbija tik atskirıgas.

156

Vakara gaita Marija nomanıja,ka sasprindzinajums un dveseles vulkana izvirdumsbija mazliet pierimusi. Vina jutas jau daudz labak,sıs piepesas kaislıbas vina bija piedzıvojusi ne reizivien, un nakama diena tas vienmer pazuda kauz rokas majienu. Cik labi! Vinas pasaule atkalbija tada pati ka agrak! Mılosa [U+0123]imene,vırietis, kas vinu gaidıja un rakstıja arvien biezak,stastıdams, ka audumu veikals plauktin plaukst. Javina sovakar pat nolemtu pasutıt bileti uz Brazıliju,vel paliktu nauda, lai iegadatos kadu mazu zemesplekıti. Sliktakais jau bija aiz muguras, vina bijaparvarejusi valodas barjeru, vientulıbu, pirmo vakarurestorana ar arabu, vina bija iemacıjusies parliecinatdveseli, lai neparmet vinai to, ko ta darıja ar savumiesu. Vina zinaja, ko grib, un bija gatava uz visu,lai to sasniegtu. Un saja sapnı nebija vietas vıriesiem.Vismaz ne tiem, kas nerunaja vinas mates valoda vainedzıvoja vinas dzimtaja pilseta.

Kad zemestrıce bija noklususi, Marija saprata, kataja daleji vainojama arı vina. Jo vina ıstaja brıdınepateica: "Es esmu tik vientula! Es esmu tikpatnozelojama ka tu! Vakar tu redzeji manu gaismu,

157

un tas bija visskaistakais un vienkarsakais, ko vırietisman sacıjis, kops esmu Zeneva!"

Radio atskanoja vecu, pazıstamu dziesmu Visasmanas mılestıbas nomirst pat vel nedzimusas. Ja, tatas bija, tads bija vinas liktenis.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts divas dienaspec tam, kad viss jau bija iegajis vecajas sliedes.

Kaislıba cilvekam atnem speju est, gulet, stradat,un tu nekur nevari rast mieru. Daudzi no tas baidas,jo kaislıba sagrauj sava cela visus vecos prieksstatus.

Tacu neviens negrib radıt haosu sava pasaule.Tapec daudzi cilveki iemacas cınıties ar sımbriesmam, vini spej saglabt savu trudoso namu. Tieir savu laiku nodzıvojusu lietu inzenieri.

Citi laudis doma pilnıgi preteji: tie atdodaskaislıbai bez domasanas, tie cer, ka sı kaislıbaatrisinas visas vinu likstas. Visu atbildıbu parsavu laimi vai visu vainu par iespejamo nelaimitie uzkrauj otra cilveka pleciem. Vini allaz staigadazus centimetrus virs zemes, kad noticis kaut kasbrıniskıgs, un bezpalıdzıgi nokar galvu, kad kaut kasnegaidıts sagravis vinu sapnus.

Tureties pa gabalu no kaislıbas vai akli atdoties

158

tai kas tavu dzıvi posta mazak?Es nezinu.Tresaja diena, ka augsamcelies no mironiem,

Ralfs Harts bija klat. Vins gandrız nokaveja, Marijajau sarunajas ar citu kluba apmekletaju, tacu,ieraudzıjusi gleznotaju, laipni atvainojas un pazinoja,ka vinu gaidot cits klients.

Tikai tagad Marija saprata, ka bija gaidıjusi vinuvisas sıs dienas. Un tagad vina bija ar mieru pienemtvisu, ko liks prieksa liktenis.

Vina neko sev neparmeta, vina bija apmierinataun laimıga un vareja atlauties so prieku. Galu galavina pametıs so pilsetu, un mılestıba bija tikaineticams sapnis. Un, ta ka vina neko negaidıja, vinadabus visu, ko var sagaidıt no sı dzıves brıza.

Ralfs apjautajas, vai vina nevelas dzerienu,un Marija paludza auglu kokteili. Saimnieks,izlikdamies, ka mazga glazes, nesapratne verojabrazılieti. Kas vinai lika mainıt domas? Vins cereja,ka tie nesedes dzerdami visu vakaru, un atvieglotiuzelpoja, kad Ralfs uzludza meiteni dejot. Ritualstika ieverots, bazam nebija pamata.

Marija juta vina roku ap gurniem, vina pieglausto

159

vaigu un priecajas par skalo muziku, kas liedzajebkadu iespeju runat. Viens auglu kokteilis bijaparak maz, lai atgutu drosmi, tapec vini parmijatikai dazus pieklajıbas vardus. Vajadzeja nogaidıtvai vini dosies uz viesnıcu? Vai vini mılesies? Tasnebutu gruti, Marija tacu bija pazinojusi, ka sekssvinai ir vienaldzıgs, un naktos tikai izpildıt savuprofesionalo pienakumu. Tas palıdzetu nogalinatjebkadas iespejamas kaislıbas pedas vina nesaprata:kapec bija tik ilgi sevi mocıjusi pec pirmas tiksanas?

Sonakt vina bus Zelsirdıga Mate. Ralfs Hartsgluzi vienkarsi bija izmisis cilveks ka daudzi miljonisaja pasaule. Vina izpildıs labi savu uzdevumu, vinaieveros scenariju, ko pati bija sacerejusi, kad sakastradat Copacabana, vinai nebija par ko uztraukties.Atrasties tik tuvu sim vırietim bija bıstami, Marijajuta vina smarzu un ta vinai patika, Marija juta vinaapskavienu un tas vinai patika, Marija zinaja, ka bijagaidıjusi vinu, un tas vinai nepatika.

Pec cetrdesmit piecam minutem vini bijaizpildıjusi visas prasıbas, un Ralfs devas pie klubasaimnieka:

Es vinu nemsu lıdzi uz visu nakti. Es samaksasu

160

par trim klientiem.Saimnieks paraustıja plecus un nodomaja, ka

brazıliete tomer iekritıs mılestıbas tıklos. SavukartMarija brınıjas, jo izradıjas, ka Ralfs parzinaja visuslikumus.

- Ejam uz manam majam.Marija nosprieda, ka varbut tas bija labakais

lemums. Kaut ari tas runaja pretı Milana likumiem,Marija nolema, ka sis vakars bus iznemums. Beidzotvina ne tikai atklas, vai vins bija vai nebija precejies,bet arı uzzinas, ka dzıvo slaveni makslinieki, un kadudienu savas mazas pilsetinas avıze publices rakstulai visi zina, ka Eiropas perioda vina biezi grozıjusiesintelektualu un makslinieku aprindas.

"Ir gan stulba atruna!" vina nodomaja.Pec pusstundas vini ieradas Cologny ciema

netalu no Zenevas. Te bija baznıca, maiznıca, merijaviss, ka pienakas. Un patiesam divstavu maja, nevisdzıvoklis! Pirmais noverojums: tatad arı naudasiekrajumi vinam varetu but atbilstosi lieli. Otrsnoverojums: vins nekad nevestu mani surp, ja butuprecejies, vienmer bus kada redzıga acs.

Tatad vins ir bagats un viens!

161

Vini iegaja plasa zale ar kapnem uz otro stavu,bet devas taisni, kur majas viena sparna bija divasistabas ar skatu uz darzu. Pirmaja istaba bijaedamgalds un sienas noklatas ar gleznam. Otraistaba bija dazi dıvani, kresli, ar gramatam piebaztiplaukti, netıri pelnutrauki un glazes, kas te acım-redzot staveja jau labu laiku.

- Es uzvarısu kafiju.Marija noraidosi papurinaja galvu. Ne, kafiju

nevajag. Vel tu nedrıksti but citads. Es esmuizaicinajusi demonus, rıkojoties preteji saviemsolıjumiem. Man ir janomierinas, sodien es pilduielasmeitas, draudzenes vai Zelsirdıgas Mates lomu,lai gan pati savas acıs esmu mılumu alkstosameitene. Kad viss bus gala ja, tad tu man varesiuzvarıt kafiju.

- Dzilak darza ir mana studija, mana dvesele.Te, starp gleznam un gramatam, man skiet, te irmanas smadzenes.

Marija atcerejas savas majas. Viniem nebijadarza. Un nebija gramatu, jo tas vini nema nobibliotekas par brıvu. Viniem nebija arı gleznu, vienıgiSanhajas cirka akrobatu plakats, kuru prieksnesumu

162

Marija bija gribejusi redzet.Ralfs panema karafi ar viskiju un piedavaja

iedzert.- Ne, paldies.Ralfs ieleja glazıti sev un tulıt izdzera viena

panemiena, bez ledus. Vins saka runat par smalkamlietam, un, jo vairak vins runaja, jo Marijai kluvainteresantak. Vina saprata, ka vırietis baidıjas no ta,kam bija janotiek, paliekot divata. Vina atkal kluvasituacijas noteiceja.

Ralfs ieleja sev vel vienu glazıti un, it kapiebilzdams kaut ko nenozımıgu, sacıja:

- Tu man esi vajadzıga.Pauze. Ilgs klusuma brıdis. Ludzu, tikai

nepartrauc so klusumu, paklausısimies, ka tas skan.- Tu man esi vajadzıga, Marij. Tevı ir gaisma,

kaut gan man liekas, ka tu man joprojam netici undoma, ka es censos tevi pavedinat. Ludzu, nejautakapec es? Kas tevı tads ıpass?

Tevı nav neka ıpasa, neka tada, ko es varetuizmantot ka attaisnojumu sev. Tomer un tas ir dzıveslielais noslepums es speju domat vienıgi par tevi.

- Es tev to nejautasu, Marija sameloja.

163

- Ja man vajadzetu izskaidrojumu, es teiktuluk, sı sieviete mana prieksa ir uzvarejusi ciesanasun parvertusi tas pozitıva, radosa ener[U+0123]ija.Bet ar to nepietiek, lai visu izskaidrotu.

Atkapsanas cela vairs nebija. Ralfs turpinaja:- Un es? Man ir radoss darbs, manas gleznas

iekaro visas pasaules galerijas, es esmu ıstenojissavu sapni, mans dzimtais ciems mani mıl ka delu,bijusas sievas necensas izspiest naudu vai kadus cituslabumus, es esmu vesels un labi izskatos, man ir viss,ko vırietis var veleties, bet es jautaju: kas notiek armani? Es stavu tik tikko pazıstamas sievietes prieksa,ko nejausi satiku kafejnıca, un saku: tu man esivajadzıga. Vai tu zini, kas ir vientulıba?

- Ja, es zinu.- Tacu tu nepazısti tadu vientulıbu, kad tev

ir visas iespejas satikt, ko vien gribi, kad tevi visurgaida un ieludz uz dazadiem pasakumiem, kokteilavakariem, teatra pirmizradem. Kad nepartrauktizvana telefons un skaistas, gudras un skolotasmeitenes, kas dievina tavu makslu, ludzas kopapaest vakarinas. Un tad kaut kas tev liek teiktneej, tu nespesi izklaidei ies, tu visu vakaru centısies

164

atstat iespaidu, tu me[U+0123]inasi parliecinat sevi,ka vari pavedinat jebkuru uz sıs pasaules. Un espalieku majas. Ieeju sava studija un me[U+0123]inuatcereties gaismu, ko redzeju tevı. Es to saredzu tikaitad, kad stradaju.

- Un ko es tadu varu dot, ka tev vel nav?Marija jautaja, mazliet aizskarta par pieminetajamcitam sievietem, tacu neaizmirsa, ka Ralfs galu galair samaksajis par vinas klatbutni.

Ralfs izdzera treso glazıti. Marija iztele pavadıjaso malku, vina sajuta, ka alkohols apdedzina vinarıkli, vina kun[U+0123]i, ieplust asinıs un piepusdrosmes buras. Ari Marija jutas ka noreibusi, lai gannebija dzerusi nevienu lasıti. Ralfa Harta balss kluvaapnemıgaka:

- Labi. Es nevaru nopirkt mılestıbu, bet tu teici,ka zinot visu par seksu. Iemaci man kaut ko! Varbutiemaci kaut ko par Brazıliju. Vienalga ko, lai tikai esvaretu but tev lıdzas.

Ko talak?- Es pazıstu tikai divas pilsetas Brazılija savu

dzimto pilsetu un Riodezaneiro. Runajot par seksu,man liekas, ka es tev neko nevaru iemacıt. Man ir

165

nepilni divdesmit trıs gadi, tu esi sesus gadus vecakspar mani, un tava dzıve ir bijusi daudz raibaka. Vıriesiman maksa par to, ko grib vini, nevis es.

- Es esmu darıjis visu, ko vien vırietis var darıtar vienu, divam, trıs sievietem vienlaicıgi, bet manskiet, ka es daudz neko neesmu iemacıjies.

Atkal klusums, soreiz bija Marijas karta runat.Bet arı Ralfs nenaca talka, tapat ka pirmıt vina.

- Vai tu mani gribi ka profesionali?- Es tevi gribu ta, ka tu mani gribi.Ne, kapec vins to teica? Tiesi to, ko vina gribeja

dzirdet? Atkal zemestrıce, vulkans, negaiss. Vinavairs nespes izbegt pati no savam lamatam, vinazaudes so vırieti, ta arı ısti neiepazinusi.

- Marij, tu zini, ko es gribu. Iemaci man! Varbuttas mani glabs, glabs arı tevi, un mes atgriezısimiesuz pareiza cela. Tev ir taisnıba, es esmu tikai sesusgadus vecaks par tevi, bet man liekas, ka es butunodzıvojis vairakus muzus. Mes esam augusi pavisamdazadas pasaules, bet abi esam izmisusi. Un tikaikopa mes varesim rast mieru.

Kapec vins ta runaja? Tas nebija iespejams, untaja pasa laika ta bija taisnıba. Vini bija tikusies

166

tikai vienu reizi un jau nespeja dzıvot viens bez otra.Kas gan varetu notikt, ja vini turpinatu satikties,ta butu katastrofa! Marija bija gudra meitene,daudzus menesus vina bija lasıjusi gramatas un petı-jusi cilvekus, vinai bija merkis dzıve, bet bija arıdvesele, kuras gaismu vel vajadzeja iepazıt.

Vina bija nogurusi no sevis. Protams, celojumsatpakal uz Brazıliju loti vilinaja, bet vina vel daudzko nezinaja par sevi. Ralfs Harts, kas bija pienemisneskaitamus izaicinajumus, kas zinaja visu, tagadludzas pec glabina. Un kam? Vinai, prostitutai,Zelsirdıgajai Matei absurds!

Sadus un lıdzıgus lugumus Marijai bija izteikusiarı citi vıriesi. Daziem bija grutıbas sasniegt erekciju,citi gribeja, lai pret tiem izturas ka pret maziemberniem, citi pieprasıja telot sievu, jo apzina, kasievai ir neskaitami mılakie, tos uzbudinaja. Laigan vina vel nebija tikusies ar ıpasajiem klientiem,tomer zinaja par milzıgo fantazijas pasauli, kas mitacilveka dvesele. Bet sie laudis bija pieradusi pie savaspasaules, neviens vel nebija ludzis aizved mani prom.Gluzi otradi, tie gribeja Mariju panemt lıdzi.

Kaut arı sie neskaitamie vıriesi Marijai vienmer

167

atstaja naudu, bet atnema spekus, nevarejaapgalvot, ka vina no tiem neko nebija macıjusies.Tomer, ja kads no viniem tiesam mekletu mılestıbuun sekss butu tikai neliela piedeva sajos meklejumos,ko Marija gribetu sagaidıt? Kas butu pats svarıgakaispirmaja tiksanas reize?

Un kas vinai pa ıstam patiktu?- Sanemt davanu, Marija sacıja.Ralfs Harts nesaprata. Davanu? Vins tacu bija

samaksajis uz prieksu, taksometra, vins zinaja ritualanoteikumus. Ko vina ar to gribeja teikt?

Piepesi Marija aptvera, kadam noskanam javaldastarp vırieti un sievieti sada brıdı. Vina panema Ralfupie rokas un aizveda uz citu istabu.

- Mes neiesim uz gulamistabu, vina piebilda.Marija nodzesa gandrız visas gaismas, apsedas

uz paklaja un ludza Ralfu apsesties pretim. Vinapamanıja kamınu.

- Iededz kamınu.- Ir tacu vasara.- Iededz kamınu. Tu teici, lai es mus vedu cauri

naktij, un es to daru.Marija skatıjas uz Ralfu stingri un parliecinati,

168

cerot, ka vins atkal pamanıs vinas gaismu. Skita,ka vins pamanıja. Ralfs devas uz darzu, savacaklepıti lietu izmirkusu zaru un pakera vecas avızesto liesmam vajadzeja izzavet un aizdedzinat malku.Pec tam vins devas uz virtuvi, lai panemtu viskiju,bet Marija vinu aptureja.

- Vai tu pajautaji, ko es gribu?-Ne.- Atceries, ka cilvekam, kas ir tev lıdzas,

jalauj izveleties. Nekad neaizmirsti par so cilveku.Noskaidro, vai vina velas viskiju, dzinu vai kafiju.Jauta!

- Un ko tu gribetu dzert?-Vınu. Un es gribu, lai tu man piebiedrojies.Ralfs nolika viskija karafi un atgriezas ar vınu.

Kamına jau spraksteja uguns, Marija nodzesalampas, kas vel dega, un lava istabu izgaismot tikailiesmam. Vina uzvedas ta, it ka sen zinatu, ka jasperpirmais solis. Proti, vajadzeja apliecinat otra cilvekaklatbutni.

Marija atvera sominu un iznema pildspalvu, kobija iegadajusies lielv-eikala. Dereja jebkura manta.

- Nem, ta ir tev. Es to nopirku, lai pierakstıtu

169

idejas par saimniecıbas vadısanu. Divas dienas escıtıgi stradaju, izmantojot so pildspalvu. Ta vel glabamanus sviedrus, manu sanemsanos, manu gribu, untagad es to davinu tev.

Marija ar liegu kustıbu ielika pildspalvu Ralfaroka.

- Es neesmu nopirkusi, ko tu gribetu, betes tev atdodu kaut ko savu. Ta ir davana. Cienasapliecinajums cilvekam, kas ir lıdzas, aicinajumssaprast, cik man svarıgi atrasties vinam lıdzas.Tagad vinam pieder maza dalina no manis, ko esmuatdevusi no brıvas un piepesas gribas.

Ralfs piecelas, aizgaja lıdz plauktam un atgriezasar kadu prieksmetu rokas. Vins to pasniedza Marijai.

- Tas ir elektriska vilciena vagons, kas mantika uzdavinats bernıba. Vienatne es ar to nedrıkstejuspeleties, tevs teica, ka tas esot dargs un atvestsno Savienotajam Valstım. Man atlika tikai ceret ungaidıt, kad vinam sagribesies uzstadıt vilcienu istabasvidu, bet svetdienas vins parasti gaja uz operu.Tapec vilciens iztureja manu bernıbu, bet nesniedzanekadu prieku. Augsstava man ir noglabatas sliedes,lokomotıve, majinas un pat instrukcija. Man bija

170

vilciens, kas nebija mans, es nekad nespelejos ar to.Es veletos, kaut tas butu salauzts ka citas

manas rotallietas, kuras nemaz neatceros; sı lausanaskaislıba ir veids, ka berns atklaj pasauli. Betneskartais vilciens vienmer atgadina bernıbu, kurasman, izradas, varbut nemaz nav bijis. Sis vilciensbija parak dargs. Vai aiznema manam tevam parakdaudz laika. Vai arı, liekot kopa vilcienu, tevs baidıjasizradıt savu mılestıbu pret mani.

Marija pieversa skatienu ugunij kamına. Kaut kasbija noticis, un ne jau vına vai majıgas gaisotnes del.Iemesls bija davanas.

Arı Ralfs pieversas ugunij. Vini kluseja,ieklausıdamies liesmu svirkstos. Iedzera vınu, it kavairs nebutu nozımes vel kaut ko teikt vai darıt. Vinibija seit, kopa, un skatıjas viena virziena.

- Mana dzıve ir daudz neskartu vilcienu, Marijapec kada laika bilda. Un viens no tiem ir mana sirds.Es ar to arı spelejos tikai tad, kad pasaule izlikasliedes, un ne vienmer tas bija piemerots brıdis.

- Bet tu esi mılejusi.- Ja, es mıleju. Es loti mıleju. Tik stipri, ka

nobijos un aizbegu, kad mılotais paludza pieminas

171

davanu.- Es nesaprotu.- Nav svarıgi. Es tevi macu, jo esmu atklajusi

kaut ko jaunu. Tas ir davanas. Atdot otram kaut kotadu, kas ir tavs. Nevis lugt, bet atdot kaut ko sevnozımıgu. Tev ir mans dargums pildspalva, ar kurues pierakstıju dazus sapnus. Man ir tavs dargumsvilciena vagons, dala no tas bernıbas, kas tev gajusisecen. Es esmu panemusi druscinu tavas pagatnes,bet pie tevis ir druscina manas tagadnes. Vai navjauki?

Vina runaja mierıgi, nemirkskinot acis unnebrınoties par savu uzvedıbu, it ka vienmer butuzinajusi, ka pareizi jarıkojas sadi, nevis citadi.Marija lenam piecelas, panema zaketi no paklaja unnoskupstıja Ralfu uz vaiga. Ralfs Harts neizradıja nemazako pazımi, ka veletos celties, vins ka hipnotizetsveras ugunı un drosi vien domaja par tevu.

- Es nekad neesmu sapratis, kapec esmusaglabajis so vagonu. Bet tagad zinu lai kadu vakaruto atdotu tev, sezot pie iedegta kamına. Skiet, kavisa maja tagad ir tads ka vieglums.

Ralfs pavestıja, ka nakamaja diena sliedes,

172

lokomotıves un zalu zirnısus, kas imiteja skursteni,atdos kadam bernunamam.

- Varbut sodien sis vilciens ir liels retums unmaksa lielu naudu, Marija ieminejas, lai tulıt patnozelotu. Runa jau nebija par to. Vajadzeja tikt valano ta, kas musu sirdım izmaksa parak dargi.

Pirms vina nebija pateikusi vel kaut konepiemerotu, Marija noskupstıja gleznotaju velreizun devas uz durvım. Makslinieks nenoversa skatienuno uguns, tapec Marija, cik vien izmekleti prazdama,ludza pavadıt sevi lıdz durvım.

Kad Ralfs piecelas, Marija paskaidroja, ka vinanegribejusi atraut makslinieku no apceres pie uguns,bet brazıliesiem esot savads aizspriedums pirmoreizciemojoties kadas majas, ciemini nedrıkst atvadotiespasi atvert durvis. Citadi tie nekad neatgriezısies sajamaja.

- Tacu es gribetu atgriezties.- Zini, kaut ari mes neno[U+0123]erbamies

un nesapludam viena vesela, un pat nepieskaramiesviens otram, mes tomer nodarbojamies ar mılestıbu.

Marija iesmejas. Ralfs piedavaja aizvest vinumajas, bet meitene atteicas.

173

- Rıt es tevi apciemosu Copacabana.

- Ne, nedari ta. Pagaidi vienu nedelu! Eszinu, ka gaidıt ir loti gruti, bet man ir japierod pienotikusa. Pie ta, ka tu esi kopa ar mani, kaut arıneesi lıdzas.

Marija atkal gaja viena caur tumsu un aukstunakti, ka jau daudzreiz Zeneva to bija darıjusi.Parasti sıs pastaigas saistıjas ar skumjam, vientulıbu,velesanos atgriezties Brazılija, ilgam pec valodas,kura tik ilgi nebija runats, ka arı ar finansialiemaprekiniem un grafikiem.

Tacu sodien vina gaja, lai satiktos ar sevi, arsievieti, kas cetrdesmit minutes sedeja ar vırieti piekamına un staroja ka apburta, pieredzes un gudrıbasaplaimota. Sıs sievietes seju vina bija redzejusi pirmslaba laika, kad pastaigajas gar ezeru un nespejaizlemt pienemt vai nepienemt dzıvi, kas nebija vinas.Toreiz vina radıja loti skumju vaigu. Vel vienureizi sıs sievietes seju vina redzeja uz parlocıtagleznas audekla. Un tagad sı sieviete atkal bija klat.Marija aptureja taksometru tikai pec krietna laika,kad ma[U+0123]iska sajuta bija vinu pametusi unatstajusi vienu. Ka parasti.

174

Marija nolema neko nedomat, lai nesabojatuskaisto vakaru un lai visu labo nepastumtu malasmeldzıga trauksme. Ja sı otra Marija patiesameksisteja, ta noteikti atgriezısies.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts naktı, kadvinai uzdavinaja vilciena vagoninu.

Velesanas tuvoties kadam ir dzila un patiesavelesanas. Talaka notikumu gaita rodas dazadasatbildes reakcijas, vırietis un sieviete iesaistas spele,bet to, kas notika vispirms, pievilksanas speku, kasvinus vienoja, nav iespejams izskaidrot. Ta ir tıra unneskarta velesanas, skısta.

Un sıs tıras un neskartas velesanas laika vırietisun sieviete iemılas dzıve. Vini dzıvo godbijıba unpateicıba ik mirkli un vienmer ir gatavi svinet tiemdavato svetıbu.

Sadi cilveki dzıvo bez steigas, tie necensasapsteigt notikumus ar nepardomatu rıcıbu. Tie zina,ka neizbegamais nekur nepaliks un patiesais vienmeratradıs celu pie viniem. Kad ıstais brıdis ir klat, tienesvarstas, nezaude iespeju un nelaiz garam nevienuburvıbas mirkli, jo zina katras nodzıvotas sekundesvertıbu.

175

Nakamajas dienas Marija saprata, ka atkaliekluvusi lamatas, no kuram tik loti centas izbegt,bet soreiz tas vinu neskumdinaja. Pat otradi, vinajutas brıva, vinai nebija ko zaudet.

Lai cik romantiska butu sı situacija, Marijazinaja, ka drız Ralfa Harta acıs vina bus tikaiparasta ielasmeita, kamer vins vienmer paliks slavensmakslinieks. Zinaja, ka vinas majas atradas tala,ekonomisku problemu nomocıta zeme, kamer vinsdzıvoja paradıze un vina dzıve bija sakartota unaizsargata jau no dzimsanas. Vins bija guvis izglıtıbulabakajas pasaules koledzas un muzejos, bet Marijaar pulem bija pabeigusi vidusskolu. Tadi sapni kasis nekad ilgi neturpinajas. Marijai bija pietiekamibagata pieredze, lai saprastu, ka tikai retu reizi dzıvegaja roku roka ar sapniem. Bet tagad vinai vieslielakoprieku sagadaja doma, ka vinai nav nepieciesamaıstenıba, ka vinas laime nav atkarıga no apkartnotiekosa.

"Ak Dievs, cik es esmu romantiska!"

Veselu nedelu Marija domaja, ka iepriecinat RalfuHartu, vins bija atdevis meitenei pascienu un gaismu,vertıbas, ko vina jau uzskatıja par zaudetam. Bet

176

vienıgo iespeju atlıdzinat Ralfam vina saskatıja seksa,ko vins uzskatıja par Marijas specialitati. Ta kanaktskluba rutına bija gauzi vienmula, Marija nolemasmelties iedvesmu citur.

Vina piedalıjas dazu pornografiskofilmu uznemsana, bet arı te nebija neka interesantaja nenem vera biezaku partneru mainu. SarugtinataMarija pirmoreiz, uzturoties Zeneva, nolema nopirktgramatas, lai gan joprojam uzskatıja, ka nav jegasaiznemt majas vietu ar mantam, kas pec izlasısanasvairs nav noderıgas. Vina devas uz gramatnıcu, kobija redzejusi, staigajot ar Ralfu pa Santjago celu,un jautaja, vai taja ir kaut kas par seksu.

Pat loti, loti daudz, atsaucas pardeveja. Ta vienskiet, ka cilvekus nekas cits neinterese. Mums ir ıpasaseksa nodala, bet arı katra romana, ko jus redzatvisapkart, bus atrodama vismaz viena seksa aina.Nav svarıgi, vai ta ir paslepta krasna mılas stasta vainopietna traktata par cilveka uzvedıbas ıpatnıbam,fakts paliek fakts cilveki doma tikai un vienıgi parto.

Balstoties uz savu pieredzi, Marija zinaja, kameitenei nebija taisnıba. Cilveki sava fantazija

177

iedomajas, ka visi doma tikai par seksu, unlabprat tam ticeja. Tie ieveroja dazadas dietas,valkaja parukas, stundam sedeja pie friziera vaisvıda sporta zales, vilinosi [U+0123]erbas, lai tikaiuzskiltu velamo dzirkstelıti. Un talak? Kad pienacalaiks likties gulta vienpadsmit minutes, un sveiki!Nekadas izdomas, nekadas cerıbas uz paradızi; pecbrıza dzirkstele jau bija zaudejusi speku un ugunsapdzisusi.

Tacu ar blondo meiteni, kas uzskatıja, kagramatas viss ir paskaidrots, nebija jegas strıdeties.Marija velreiz pajautaja, kur atrodas ıpasa nodala,un tur uzgaja gramatas par gejiem, lezbietem,mukenem, kas nevelama gaisma radıja baznıcu,ilustretas gramatas par Austrumu seksa tehniku, kaslava iepazıties ar neticami neertam pozam. No plasaklasta Mariju aizrava tikai viena gramata Svetaissekss. Jacer, ka tas bus kaut kas ıpass.

Vina nopirka gramatu, aizgaja majas, noregulejaradio uz staciju, kas vienmer palıdzeja domat (joraidıja nomierinosu muziku), un keras pie lasısanas.Gramata bija vairaki zımejumi, kuros attelotas pozasspetu izpildıt tikai cirka makslinieki. Gramata bija

178

bezgala garlaicıga.Savu profesiju Marija bija apguvusi itin labi un

zinaja, ka ne viss bija atkarıgs no ta, kada pozatu nodarbojies ar seksu, un ka lielakoties jebkuravariacija notika dabiski un nepiespiesti, gluzi kasperot solus deja. Tomer vina piespieda sevi lasıt.

Pec divam stundam vina saprata divas lietas.Pirmkart, vinai drız bus jadodas uz Copacabana,

tapec vajadzeja paest vakarinas.Otrkart, cilveks, kas bija sarakstıjis so gramatu,

neko nezinaja par apskatamo jautajumu. PilnıgiNEKO. Viena vienıga teorija, Austrumu nieki,nejedzıgi rituali un stulbi ierosinajumi. Autors bijameditejis Himalajos (Marijai gribejas noskaidrot, kurtas atrodas), apmeklejis jogas kursus (Marija bijadzirdejusi par tadiem), daudz lasıjis, par ko liecinajacitati, bet galveno ta arı neprata pateikt. Sekssnebija teorija, vıraka kvepinasana, jutıgie punkti,klanısanas un sveicinasanas. Ka gan sis cilveks(taisnıbu sakot, sieviete) drıksteja rakstıt par temu,ko pat Marija, budama profesionale saja nozare,nebija lıdz galam izpratusi? Varbut vainıgi bijaHimalaji, varbut nepieciesamıba sarez[U+0123]ıt

179

lietu, kuras skaistums slepas tiesi kaisle unvienkarsıba. Ja sı sieviete speja publicet un pardottik mulkıgu sacerejumu, varbut bija verts atgrieztiespie domas par savu gramatu Vienpadsmit minutes?Tas nebutu ne cinisks, ne liekulıgs, tikai patiessdzıvesstasts, nekas vairak.

Tacu Marijai nebija ne laika, ne intereses.Ener[U+0123]ija bija jataupa, lai iepriecinatu RalfuHartu, ka arı lai apgutu saimniecıbas vadıbu.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts, kad vinabija nolikusi mala garlaicıgo gramatu.

Es satiku vırieti un iemılejos. Es lavu valukaislıbai viena iemesla del: es neceru ne uz ko. Pectrıs menesiem es busu talu prom, vins paliks tikaiatminas, to es zinu, tacu ilgak vairs nespeju dzıvotbez mılestıbas. Mans mers ir pilns.

Ralfam Hartam,ta sauc so vırieti, es rakstu vestıjumu. Es neesmuparliecinata, vai vins atgriezısies naktskluba, kur esstradaju, bet pirmoreiz dzıve mani tas neuztrauc.Man pietiek, ka mılu vinu, ka varu but kopa ar vinudomas un davinat sai skaistajai pilsetai vina solus,vina vardus un mılumu. Kad pametısu so valsti, tai

180

bus sava seja un vards, un atminas par kamınu. Vissparejais, ko esmu seit piedzıvojusi, visas grutıbas,ko esmu parvarejusi, bus nieks salıdzinajuma ar sımatminam.

Es gribetu izdarıt vina laba to pasu, ko vinsizdarıja mana laba. Pec ilgam pardomam esmusapratusi, ka mana iegriesanas kafejnıca nebijanejausa; visas svarıgas tiksanas dveseles izkarto jaulaikus, vel pirms fiziskas saskarsmes.

Parasti sadas tiksanas notiek, kad esam nonakusilıdz kaut kadai robezai, kad emocionalaja pasauleatliek vien nomirt un augsamcelties. Tiksanas irnoliktas un gaida tevi, diemzel lielakoties mesizvairamies no tam. Bet, ja izmisums nem virsrokuun mums vairak nav ko zaudet vai arı dzıve mussavaldzina lıdz nepratam, luk, tad musu acım paverasnezinamais un pasaule nostajas uz citam sliedem.

Mes visi protam mılet, sada davana mums piemıtno dzimsanas. Ir cilveki, kas to dara tiesam labi,bet lielakajai dalai mılet jaatceras, jaiemacas nojauna. Un visiem bez iznemuma bus jadeg pagatnesemociju sarta, jaatdzıvina prieki un bedas, kritieniun atgusanas, lıdz klus saskatams pavediens, kas

181

rodams ikviena jauna tiksanas reize un rada pareizocelu. Ja, sads pavediens eksiste.

Pec tam fiziskie augumi apgust dveseles valodu,un so augumu sarunu mes saucam par seksu. Luk, toes varu dot vırietim, kas pamodinaja manu snaudosodveseli, lai gan pats savu nozımıgo lomu vel ıstineapjaus. To vins man ludza, un to vins sanems.Es gribu vinu darıt laimıgu.

Dazkart dzıve ir loti skopa, paiet dienas unnedelas, menesi un gadi, bet dvesele nav nekaduparmainu. Tacu, ja durvis reiz tiek pavertas un tanotika Marijas un Ralfa Harta dzıve pa atverto ejuiegazas ısta lavına. Vienu brıdi tev nav neka, bet jaunakamaja brıdı ir vairak, neka vari panemt.

Beigusi rakstıt dienasgramatu, Marija pec divamstundam ieradas darba, un vinu pasauca Milans,kluba saimnieks:

- Tatad tu satiecies ar to gleznotaju?Ralfs noteikti bija pastavıgais apmekletajs,

Marija to saprata, kad vins bez jautasanas samaksajaprecızu naudu par trıs klientiem. Marija tikkomanami piekrıtosi pamaja ar galvu, cenzdamas radıttadu ka noslepumainıbas auru, bet Milans par to

182

nelikas ne zinis. Vins so dzıvi pazina labak nekaMarija.

- Iespejams, ka tu esi nobriedusi nakamajamsolim. Ir kads ıpasais klients, kas vienmer jauta pectevis. Bet es saku, ka tev nav pieredzes, un vins manuzticas. Varbut pienacis laiks pame[U+0123]inat.

ıpasais klients?- Un kads tam sakars ar gleznotaju?- Ari vins ir ıpasais klients.Tatad visu, ko vina bija darıjusi ar Ralfu

Hartu, jau bija izme[U+0123]inajusi un darıjusikada no vinas kole[U+0123]em. Marija iekoda sevlupa un neko neteica; vina bija pavadıjusi skaistunedelu un negribeja aizmirst to, ko bija rakstıjusidienasgramata.

- Vai man bus jadara tas pats, ko es darıju argleznotaju?

- Es nezinu, ko jus darıjat. Bet sodien atsakiesno dzeriena, ja kads piedava. ıpasie klienti maksalabak, un tu to nenozelosi.

Darbs sakas ka vienmer. Taizemietes turejaskopa, kolumbietes, ka parasti, izskatıjas pargudras,trıs brazılietes (ieskaitot Mariju) izlikas garlaikotas, it

183

ka pasaule nebutu neka jauna un interesanta. Vel tebija viena austriete, divas vacietes, bet parejo trupuveidoja sievietes no bijusas Austrumeiropas staltas,gaisam acım un skaistas, vinas vienmer apprecejasatrak neka citas.

Saka nakt klienti krievi, sveiciesi, vaciesi, visiloti aiznemti uznemeji, kas speja maksat parvisdargako prostitutu pakalpojumiem dargakajaspasaules pilsetas. Klientam apsezoties pie galda,Marija allaz paskatıjas uz Milanu. Ne, vinasklients vel nebija ieradies. Marija priecajas: sonaktnevajadzes ieplest kajas, paciest smakas, iet dusane vienmer apsildıtas vannas istabas. Vinai tikaibus jaapmaca kads no seksa noguris vırins, ka tadısti jamılejas. Un, kartıgi apdomajot, ne kura katrasieviete butu tik radosa, lai izdomatu rotalu ardavanam.

Taja pasa laika vina sev jautaja: "Kapec,izme[U+0123]inajusi visu iespejamo, sie vıri gribatgriezties sakuma?" Labi, ta nebija vinas darısana.Klienti maksaja labi, un Marija bija seit, lai tosapkalpotu.

Bara ienaca puisis, kas bija jaunaks par Ralfu

184

Hartu. Skaistulis melniem matiem, nevainojamiemzobiem, zakete, kadas medza nesat kıniesi, bezkaklasaites un ar augstu apkakli. Apaksa bija pavilktsnevainojami balts krekls. Skaistulis devas pie bara,paveras uz Marijas pusi un pienaca klat.

- Varbut iedzersiet?Milans piekrıtosi pamaja, un vina aicinaja

jaunkungu apsesties. Palugusi auglu kokteili, Marijagaidıja ielugumu uz deju, bet svesais vırietisnodomaja stadıties prieksa:

- Es esmu Terensijs, es stradaju ierakstukompanija Anglija. Ta ka es zinu, ka seit cilvekiemvar uzticeties, ceru, ka arı mes pratısim nodibinatlabas attiecıbas.

Marija jau grasıjas stastıt par Brazıliju, betklients vinu aptureja.

- Milans teica, ka jus zinat, ko es gribu.- Es nezinu, ko jus gribat, bet es protu savu

darbu.Rituals netika izpildıts. Vırietis panema Mariju

pie rokas,pasniegdams tukstos franku, un vini devas uz

taksometru. Uz mirkli Marija atminejas arabu, ar

185

kuru bija edusi vakarinas slavenu gleznu greznotalepna restorana. Sı bija otra reize, kad vina sanematik lielu naudas summu, tacu nekada apmierinajumanebija. Marija uztraucas.

Taksometrs apstajas pie vienas no dargakajamviesnıcam pilseta. Terensijs sasveicinajas ar portje,un bija redzams, ka jutas te ka majas. Viesnıcasistabas logs izgaja uz upi. Jaunais vırietis atvera,iespejams, loti izmekleta vına pudeli un pasniedzaMarijai pilnu glazi.

Kamer Terensijs dzera, Marija to veroja. Ko ganjauns, bagats vırietis gribeja no prostitutas? Vinskluseja, un arı Marija kluseja, cenzdamas uzminet,kas ıpasajam klientam varetu patikt. Vina saprata,ka nedrıkst uznemties iniciatıvu, ka ir jagaida majiensun japieskanojas notikumu gaitai velamaja atruma.Ne jau par katru nakti maksaja tukstos franku.

- Mums laika ir gana, Terensijs bilda. Tikdaudz, cik vajadzes. Jus varat palikt pa nakti, jagribat.

Satraukums atgriezas. Vırietis neskita satruciesun, atskirıba no citiem klientiem, runaja neparastimierıgi. Vins zinaja, ko grib. Vins izvelejas lielisku

186

muziku lieliska skaluma un lieliska istaba, no kuraslieliska loga paveras skats uz lieliskas pilsetas ezeru.Gerbies vins bija lieliski piegriezta uzvalka. Istabassturı guleja neliela celasoma, skita, ka celosanaivinam nekas daudz nebija vajadzıgs vai arı ka vinsbija ieradies Zeneva tikai uz so vienu nakti.

- Es gulesu majas, Marija atbildeja.Vırietis acumirklı izmainıjas. Laipnas kavaliera

acis ieguva aukstu, ledainu spıdumu.- Sedies te! vins teica, noradıdams uz kreslu

pie rakstamgalda.Ta bija pavele! ısta pavele. Marija paklausıja un

dıvaina karta jutas uzbudinata.- Apsedies taisni! Izstiep mugurkaulu ka

skolnieki klase! Ja neklausısi, sanemsi sodu.Sods! ıpasais klients! Marija visu saprata,

iznema no sominas tukstos franku un uzlika uzrakstamgalda.

- Es zinu, ko jus gribat, Marija bilda, ciesiskatıdamas ledaini zilo acu dzıles. Es neesmu tamgatava.

Skita, ka vırietis atkal kluva normals, vinssaprata, ka sieviete runaja taisnıbu.

187

- Iedzeriet vınu, Terensijs teica. Es jums nekoneuzspiedısu. Jus varat vel mazliet uzkaveties vai arıtulıt doties prom.

Marija nedaudz nomierinajas.- Man ir darbs. Man ir saimnieks, kas mani

aizstav un man uzticas. Ludzu, nestastiet vinamneko!

Ta nebija ne sevis zelosana, ne lugums, ta bijaMarijas dzıves ıstenıba. Nekas vairak.

Arı Terensijs kluva tads pats ka ieprieks, neparak maigs, ne arı skarbs, vienkarsi viens no tiemklientiem, kas zinaja, ko grib. Vins it ka atguvas notransa, no kadas vel ısti nesakusas izrades.

Vai bija verts tagad doties projam, ta ari nekadneuzzinot, kas bija ıpasais klients?

- Sakiet ko jus ısti gribejat?- Jus jau zinat. Sapes. Ciesanas. Un lielu baudu."Sapes, ciesanas un liela bauda, parasti tas

ir nesavienojamas lietas," Marija domaja. Tomervina izmisıgi gribetu tam ticet, gribetu savas dzıvesbedıgako pieredzi parverst pozitıvas jutas.

Terensijs panema vinu pie rokas un pieveda pieloga. Ezera vina puse vareja redzet katedrales torni,

188

Marija to atcerejas no tas reizes, kad ar Ralfu Hartupastaigajas pa Santjago celu.

- Vai jus redzat so upi, ezeru, majas, baznıcu?Pirms piecsimt gadiem viss vairak vai mazak bijatiesi tads pats.

Tikai toreiz pilseta bija pilnıgi tuksa, Eiropaplosıjas nezinama slimıba, un neviens nesaprata,kapec ta prasıja tik daudz upuru. Laudis iesaucaso slimıbu par melno meri, par Dieva sodu, ko tasuzsutıjis pasaulei par cilveku grecıgo dabu.

Un tad dazi cilveki nolema upureties cilveceslaba. Un vinu upuris bija tas, no ka tie visvairakbaidıjas, fiziskas ciesanas. Dienu un nakti vinistaigaja pa siem tiltiem un celiem, saustıdami savumiesu ar patagam un kedem. Vini cieta Dieva vardaun slaveja Dievu ar savam ciesanam. Drız tie saprata,ka sada dzıve dara tos laimıgakus, neka cepot maizi,apstradajot laukus vai barojot lopus. Sapes vairsnebija ciesanas, ta bija bauda par cilveces izpirksanuno grekiem. Sapes kluva par prieku, par dzıves jegu,par baudu.

Terensija acis no jauna atguva auksto mirdzumu.Vins panema naudu, ko Marija bija nolikusi uz

189

rakstamgalda, noskaitıja simt piecdesmit franku unielika meitenes somina.

- Par saimnieku neuztraucies. Te bus komisijasnauda, un es apsolu, ka neko neteiksu. Tagad variiet.

Marija tomer panema visu naudu.- Es nekur neiesu!Tas bija vıns, arabs no restorana, skumji

smaidosa sieviete, doma par dosanos prom nosıs noladetas vietas, bailes no mılestıbas vıriesaizskata, vestules matei par jauko dzıvi, kas piedavajaneskaitamas darba iespejas, puisens, kas ludza aizdotzımuli, cına ar sevi, vainas apzina, zinkare, nauda,savu speju robezu meklesana, varbutejo iespejuzaudesana. Tagad ta bija cita Marija. Marija, kasnedeva davanas, bet upureja sevi.

- Manas bailes ir pargajusas. Turpinasim.Sodiet mani, ja es klustu nepaklausıga! Es esmumelojusi un nodevusi cilveku, kas mani sargaja unmıleja! Es esmu bijusi netaisna.

Marija bija iejutusies spele. Vina runaja tiesi to,ko vajadzeja runat.

- Meties uz celiem! Terensijs paveleja zema un

190

biedejosa balsı.Marija paklausıja. Neviens vel nebija ta izturejies

pret vinu, un vina nezinaja, vai tas bija labi vai slikti.Bet Marija gribeja, lai ta notiek, lai vinu pazemo parpielautajam kludam. Vina to bija pelnıjusi. Tagadvina iejutas pilnıgi jauna loma, sieviete, kuru vinanepazina.

- Es tevi sodısu. Tu nekam nederi un nezininoteikumus. Tu neko nesaproti no seksa, dzıves unmılestıbas.

Runajot Terensijs kluva par diviem dazadiemcilvekiem. Viens no tiem rami skaidroja noteikumus,kamer otrs lika justies nozelojamakajai butneipasaule.

- Vai tu zini, kapec es to daru? Tapec, kanav lielakas baudas ka iepazıstinat kadu ar tamnezinamu pasauli. Atnemt nevainıbu, ne, ne miesai,bet dveselei. Vai tu saproti?

Vina saprata.- Sodien tu drıkstesi uzdot jautajumus. Bet

nakamreiz, atveroties musu teatra aizkaram, lugatiks nospeleta bez partraukumiem. Jebkads miseklisnozımes, ka musu dveseles nesaskan. Atceries: tas

191

ir teatris. Tev jaspele loma, kuru tu nekad neesiuzdrosinajusies spelet. Un pec laicina tu sapratısi,ka sıs lugas personazs esi tu pati. Lai to sasniegtu,tev ar izdomu un centıbu jatelo sı loma.

- Bet ja es nevaresu izturet sapes?- Nekadu sapju nav. Itin viss parversas prieka

misterija.Lugas noteikumos ietilpst lugums: "Ludzu,

nedari ta, man loti sap!" Vai ari: "Stajies! Es vairsnespeju izturet!" Lai izvairıtos no briesmam, katramgadıjumam nodur galvu un neskaties man acıs!

Marija, tupedama uz celiem, nodura galvu unraudzıjas grıda.

- Lai izvairıtos no smagiem fiziskiemkaitejumiem speles laika, mums bus divas norunas.Ja viens no mums saka "dzeltens", tas nozıme,ka nezelıba mazliet japiebremze. Ja saka "sarkans",spele japartrauc.

- Jus teicat viens no mums?- Lomas tiek mainıtas. Mes viens bez otra

nevaram iztikt, jo nav iespejams pa ıstam pazemot,ja pats neesi bijis pazemots.

Tie bija sausmıgi vardi, kas naca no tumsas,

192

dublu un puvuma parnemtas pasaules. Tomer Marijabija gatava doties talak, vinas miesa uzbudinajumaun bailes drebeja.

Piepesi Terensija roka maigi pieskaras vinasgalvai.

- Tas bija viss.Vins ludza tai piecelties. Ne kaut ka ıpasi laipni,

bet arı bez pirmıtejas agresivitates. Marija uzvilkazaketi, vina vel trıceja. Terensijs to redzeja.

- Uzsmekejiet, pirms dodaties prom.- Viss kartıba. Nekas nav noticis.- Nekam arı nebija janotiek. Viss vel tikai notiks

jusu dvesele, un nakamaja tiksanas reize jus busietsagatavota.

- Un sis vakars maksaja tukstos franku?Vırietis neatbildeja. Vins arı aizsmekeja, un abi

kopa izdzera vınu, klausoties muziku un baudotklusumu, lıdz pienaca brıdis kaut ko teikt. Marijabija parsteigta par saviem vardiem:

- Nesaprotu, kapec man tik loti gribas iekaptsajos dublos.

- Tie ir tukstos franki.- Ne, tas nav tas.

193

Skita, ka atbilde Terensiju apmierinaja.

- Arı es uzdevu sev sadu jautajumu. Markızsde Sads ir sacıjis, ka cilveka dzıve vissvarıgakas ir taspieredzes, kas vinam sagada galejas sajutas. Tikaita mes kaut ko iemacamies, jo tas prasa no mumsvisu musu drosmi. Ja saimnieks pazemo kalpu vaivırs pazemo savu sievu, tas nozıme, ka sie kungiir vienkarsi glevi vai ari atriebjas par gruto dzıvi,tie ir cilveki, kas nemedz ieklausıties sava dveseleun necensas noskaidrot, no kurienes rodas velmeatbrıvot sevı zveru, saprast, ka sekss, sapes, mılestıbair cilveka galejo sajutu pieredze. Un tikai tas, kurspazıst Sıs robezas, zina, kas ir dzıve. Viss parejais irtikai laika nosisana, vienmuls darbs, vecums un nave,un tu ta arı ısti nesaproti, ko esi te darıjis.

Atkal iela, atkal aukstums, atkal velesanasklainot. Terensijs kludıjas. Vina demoni nebijavajadzıgi, lai satiktu Dievu. No kroga iznacastudentu barins, mazliet iereibusi, skaisti un veselıbakusajosi, pavisam drız tie pabeigs universitati unsaks to, ko sauca par ısto dzıvi. Darbs, laulıbas,berni, televızija, sarugtinajums, nozela par zaudeto,sabrukums, slimıbas, vecums, atkarıba no citiem,

194

vientulıba, nave.

Kas tad bija noticis? Arı Marija ilgojas miera,lai dzıvotu savu ısto dzıvi. Sveice pavadıtais laiks,stradajot darbu, kads vinai nekad nebutu ienacisprata, bija tikai gruts dzıves posms, ar kadu vismazvienreiz muza sastopas jebkurs cilveks. Saja grutajadzıves posma Marija apmekleja Copacabana klubu,guleja ar vıriesiem par naudu, atkarıba no klientaspelejot Nevainıgas Meitenes, Liktenıgas Sievietesvai Lıdzjutıgas Mates lomu. Tas bija tikai darbs,ko vina paveica maksimali profesionali dzeramnaududel, un ar minimalu interesi lai pie kada nepierastu.Devinus menesus turejusi grozos pasauli ap sevi, vinapavisam ısu brıdi pirms atgriesanas dzimtaja zemeatklaja, ka spej mılet, neprasot neko pretı, un kaprot ciest bez jebkada iemesla. It ka dzıve tısambutu izvelejusies so kurlo un dıvaino vidi, lai kautko iemacıtu par sıssaules noslepumiem, mijkresliemun gaismu.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts naktı, kadvina pirmoreiz sastapa Terensiju.

Vins citeja markızu de Sadu, par kuru lıdzsim nebiju dzirdejusi ne varda, tikai dazas atzinas

195

par sadismu, piemeram: mes iepazıstam sevi, tikaiiepazıstot savas galejas robezas. Un ta ir taisnıba.Bet vins arı kludıjas, jo nav svarıgi uzzinat pilnıgivisu par sevi. Dievs radıja cilveku ne tikai, lai tasaugtu gudrıba, bet arı, lai artu zemi, gaidıtu lietu,setu kviesus, novaktu razu un ceptu maizi.

Manı ir divas sievietes. Viena velas visuspriekus, mılestıbu un piedzıvojumus, ko dzıve spejsniegt. Otra velas but ikdienas verdzene, kalpot[U+0123]imenei un lietam, kas ir planojamas unizpildamas. Es esmu majsaimniece un ielasmeita, divicilveki viena miesa, un tie abi cınas viens pret otru.

Sievietei ieskatıties sevı ta ir bıstama unriskanta rotala. Dieviskais dancis. Kad abasmanas butıbas satiekas, mes esam divas dieviskasener[U+0123]ijas, divas pasaules, kas viena otraipieskaras. Un, ja tiksanas laika netiek ieverotapienacıga atturıba, viena pasaule otru sagrauj.

Marija atkal bija Ralfa Harta majas viesistaba,vini abi sedeja uz grıdas pie kamına un dzeravınu, un vakardienas notikumi ar anglu uznemejunebija nekas vairak par sapni vai murgu, atkarıbano garastavokla. Vina bija atgriezusies meklet dzıves

196

jegu, sagatavojusies spert vistrakako soli sava muzaun atdot savu sirdi, neko neprasot pretı.

Gaidot so brıdi, vina bija krietni izaugusi, daudzko sapratusi. Beidzot vina bija atklajusi, ka mılestıbanebut nav tas, ko vina bija iedomajusies. Kata nav nebeidzamu notikumu virtene, ko izraisamılas varenais speks aplidosana, saistıbas, precıbas,berni, gaidısana, virtuve, izklaides parki svetdienas,atkal gaidısana, kopıgas vecumdienas, vıra aiziesanapensija, kas pieliek punktu gaidısanai, slimıbas,sajuta, ka nu jau ir par velu ıstenot kopıgus sapnus.

Marija paskatıjas uz vırieti, kuram bija nolemusiatdot visu, kas tai bija, un kuram bija nolemusinemuzam neatklat savas jutas. Jo sım jutam nebijane fiziskas, ne kadas citas formas. Vırietis likas patsomulıbas iemiesojums, it ka vina dzıve butu saciesloti aizraujoss posms. Vins smejas, stastıja par savuneseno celojumu uz Minheni, kur ticies ar svarıgamuzeja direktoru.

- Direktors interesejas, kad bus gatava glezna arZenevas cilveku sejam. Es atbildeju, ka esmu saticisvienu no galvenajiem gleznas personaziem un ka sıseja man vel jauzglezno. Sieviete, kas izstaro gaismu.

197

Bet es negribu runat par sevi, es gribu apskaut tevi.Es tevi velos.

Velesanas. Velesanas? Velesanas! Tas bija sıvakara atspersanas punkts, kaut kas tads, ko vinalieliski parzinaja!

Piemeram, ka uzkurinat velesanos, attalinotiekares objektu.

- Tad velies mani! Tas jau ir tas, ko mes daram.Tu esi tikai metru no manis, tu biji naktsklubaun samaksaji par maniem pakalpojumiem. Tevir tiesıbas pieskarties man. Bet tu neuzdrosinies.Paskaties uz mani! Paskaties uz mani un iedomajies,ka es varbut nemaz negribu, ka tu skaties uzmani. Me[U+0123]ini izteloties, kas ir zem manamdrebem.

Darba laika Marija vienmer valkaja melnuapaksvelu un nesaprata citas Copacabana meitenes,kas pulejas piesaistıt vıriesu uzmanıbu ar dekolteun spilgtam krasam. Marija uzskatıja, ka vıriesaiekardinasanai vajadzeja [U+0123]erbties ka tamsievietem, ko vins varetu satikt biroja, tramvaja vaisievas draudzenes majas.

Ralfs skatıjas uz Mariju. Ralfs ar acım

198

iz[U+0123]erba Mariju, un vinai tas patika. Patikajust, ka vinu iegust bez pieskarsanas, ar acım, it kavini butu restorana vai stavetu rinda uz kino.

- Iedomajies, ka mes esam dzelzcela stacija,Marija turpinaja. Es gaidu vilcienu pavisam tuvu tevblakus, bet tu mani nepazısti. Nejausi musu acissastopas un mes nenoversam skatienu. Tu nesaproti,ko es gribu pateikt, tu esi inteli[U+0123]ents vırietis,tu proti saskatıt gaismu cilvekos, bet neesi ganajutıgs, lai saprastu, ko sı gaisma izstaro.

Marija bija iemacıjusies spelet teatri. Vina bijacerejusi atri aizmirst prasıga angla seju, bet vinstepat vien bija un vadıja vinas izteli.

Es ciesi raugos tavas acıs. Varbut es sev jautaju:"Vai tiesam es vinu kaut kur esmu redzejusi?" Betvarbut es esmu vienkarsi apjukusi. Varbut es baidosbut nepieklajıga un ja nu sis kungs mani pazıst? Tades vinam davaju brıtinu saubam, lıdz noskaidrojas,ka mes patiesam esam pazıstami vai arı ka noticisparpratums.

Bet varbut taja brıdı es gribu pasu vienkarsakouz pasaules satikt vırieti? Varbut es censos aizbegtno mılestıbas, kas sagada tikai ciesanas. Varbut es

199

gribu atriebties par nesen notikusu nodevıbu un esmuatnakusi uz dzelzcela staciju, lai iepazıtos ar pirmopretimnaceju. Varbut es gribu but ielasmeita tikai uzvienu nakti, lai ienestu parmainas sava garlaicıgajadzıve. Tostarp, es varu but arı ısta prostituta, kas tedara savu darbu.

Marija strauji apklusa. Piepesi vina vairs nekonesaprata. Domas vina bija atgriezusies vakarnaktsviesnıca pie speles ar pazemosanu "dzeltens,""sarkans," sapes un liela bauda. Tas viss uzjundıjadveseli, radot acımredzamu nepatiku.

Ralfs to pamanıja un me[U+0123]inaja piedabutMariju atgriezties dzelzcela stacija:

- Kad mes bijam nejausi sastapusies, vai tu arımani gribeji?

- Nezinu. Mes nesarunajamies, un tu to nezini.Atkal neliels apjukums. Katra zina teatra

spelesana liela mera palıdzeja; prieksplana izvirzıjasıstais personazs, un visi viltus teli, kas mıt katra nomums, pakapas mala.

- Ja, es skatos tiesi tev acıs, un tu nezini, kodarıt. Vai tuvoties? Bet ja nu tevi atraida? Ja nu essaucu pec policijas? Bet varbut aicinu iedzert kafiju?

200

- Es esmu atcela no Minhenes, Ralfs Hartsierunajas, un vina balss tonis bija gluzi citads, it kavini tiesam butu satikusies pirmoreiz. Es gatavojugleznu kolekciju par daudzajam seksa sejam. Pardaudzajam maskam, ko laudis nesa, lai izbegtu noıstas satiksanas.

Protams, vins zinaja, ka jaspele teatris. Milanstacu teica, ka gleznotajs ir ıpasais klients.Brıdinajuma zvans bija atskanejis, bet Marijaivajadzeja laiku pardomam.

- Muzeja direktors man jautaja: "Un kas busjusu darba pamata?" Es atbildeju: "Sievietes, kasjutas tik brıvas, lai mıletos par naudu." Direktorsiebilda: "Nu ne, mes tadas sievietes saucam parprostitutam!" Mana atbilde: "Labi, lai butu pros-titutas. Es izpetısu vinu dzıves un uzgleznosu kaut kointelektualaku, piemerotaku [U+0123]imenem, kasmedz apmeklet jusu muzeju. Tas ir tikai kulturasjautajums, vai ne? Maka tıkama veida pasniegtgruti aptveramas lietas." Direktors nepiekapas:"Sekss vairs nav nekads tabu. Ta jau ir tikloti novazata tema, ka pateikt kaut ko jaunu irgruti." Atbildeju: "Vai jus zinat, kas rada seksualas

201

velmes?" "Instinkti," bilda direktors. "Ja, instinkti,"es apstiprinaju. "To zina visi. Un nav iespejamsizveidot labu izstadi, ja mes runajam par zinatni.Bet es gribu runat par to, ka vırietis izskaidro sopievilksanas speku. Ka to, piemeram, izskaidrotufilosofs?" Direktors ludza, lai es minu kadu piemeru.Un es teicu ta: "Ja, braucot majas ar vilcienu, maniuzlukotu kada sieviete, es saktu ar vinu runat. Esteiktu, ta ka mes neesam pazıstami, mes varetudarıt visu, par ko esam sapnojusi, ıstenot vistrakakasfantazijas un pec tam, nebaidoties satikties velreiz,atgriezties majas pie sievas vai vıra." Un taddzelzcela stacija es ieraudzıju tevi.

- Tik aizraujoss stasts, ka pariet visa gribesana.Ralfs Harts iesmiedamies piekrita. Vıns bija

beidzies, un vins aizgaja uz virtuvi pec vel vienaspudeles. Marija veroja kamına uguni, vina zinaja,kas bus talak. Un tomer vina ar prieku izbaudıja somajıgo atmosferu, aizmirsa par anglu uznemeju unatkal velejas atdoties.

Ralfs pieleja divas glazes.- Klau, tikai zinkarıbas pec. Ka tu butu beidzis

stastu par direktoru?

202

- Ta ka manam sarunbiedram vajadzetu butintelektualim, es citetu Platonu. Un Platons maca,ka cilveces sakumos vıriesi un sievietes nav bijusitadi ka sodien. Ir bijusi tikai viena butne, nelielaauguma un ısu kaklu, bet galvai bijusas divas sejas,kas skatıjusas katra uz savu pusi. It ka divi cilvekibutu saspiesti kopa ar muguram un tiem butu divipreteji dzimumi, cetras kajas un cetras rokas.

Tacu grieku dievi bija greizsirdıgi. Tie uzskatıja,ka radıba ar cetram rokam strada parak labi. Kadivas uz pretejam pusem verstas sejas vienmernodrosinaja modrıbu un nelava nemanıti uzbrukt.Ka uz cetram kajam bija vieglak nostavet unnostaigat lielakus gabalus. Un pats bıstamakaissadai divdzimumu butnei nevajadzeja partneri, lai uzzemes vairotu sev lıdzıgus.

Tad Zevs, Olimpa galvenais dievs, lema: "Man irplans, ka siem mirstıgajiem atnemt dalu vinu speka."

Un ar zibens skepu parskela radıbu divas dalas,radıdams vırieti un sievieti. Ta zemes iedzıvotajuskaits strauji pieauga, bet cilveka speki kluva vajaki.Cilveki bija apjukusi, viniem no jauna vajadzejameklet pazuduso otru pusi, no jauna pieklaut to sev

203

klat un saja saklaviena atgut bijusos spekus un spejupamanıt nodevıbu, atgut izturıbu garos pargajienosun pacietıbu smagos darbos. Apskavienu, kura divicilveki atkal klust par vienu, mes saucam par seksu.

- Vai tas ir patiess stasts?- Ta vismaz domaja Platons, grieku filosofs.Marija sajusminata skatıjas uz Ralfu, vakarnakts

notikumi bija izkupejusi ka dumi. Vina redzeja vırieti,kura piere staroja gaisma, taja pasa gaisma, ko vinsbija skatıjis Marija, un kura acis, stastot so dıvainole[U+0123]endu, aizrautıba mirdzeja. Un tas bijaprieka, nevis iekares spozums.

- Vai es drıkstu ko jautat?Ralfs atbildeja, ka vina varot jautat visu, ko grib.- Kapec dazas butnes pec tam, kad

dievi sadalıja cetrkajaino radıbu, apskausanos tiecasuzskatıt par kaut ko parastu, par kaut ko lıdzıguparastam darbam, kas cilvekiem nevis vairo speku,bet to atnem?

-Vai tu runa par prostituciju?- Tiesi ta. Vai tu vari pateikt, kad sekss parstaja

but kaut kas svets?- Es to varu me[U+0123]inat, ja velies, Ralfs

204

atbildeja. Bet es nekad neesmu domajis par to un,manuprat, neviens par to nav domajis. Iespejams, kasaja jautajuma nav izpetes materialu.

Sasprindzinajums bija tik liels, ka Marijaneiztureja:

- Vai tev kadreiz ir ienacis prata, ka sievietes,teiksim, prostitutas, arı spej mılet?

- Ja, man ir ienacis prata. Man tas ienacaprata pirmaja diena, kad mes sedejam kafejnıca un esieraudzıju tavu gaismu. Tobrıd, apsverdams iespejuielugt tevi uz kafiju, es biju ar mieru ticet visam, arıtam, ka tu mani varetu atgriezt pasaule, no kuras esaizgaju pirms daudziem gadiem.

Begt projam bija par velu. Marijai, skolotajai,tagad steigsus vajadzeja glabt sevi, citadi vinametısies ap kaklu sim vırietim, skupstıs vinu un lugsnekad nepamest.

Parunasim vel par dzelzcela staciju, vina sacıja.Es gribeju teikt, parunasim par so viesistabu, parto dienu, kad mes te bijam pirmoreiz un tu atzinimanu esamıbu, pasniedzot davanu. Tas bija pirmaisme[U+0123]inajums tuvoties manai dveselei, un tunezinaji, vai ta pavers tev durvis. Bet, ka jau sacıts

205

taja le[U+0123]enda, mes, cilveciskas butnes, tikamsadalıtas divas dalas un tagad no jauna raugampec apskaviena, kas mus vienotu. To prasa musuinstinkts. Un to prasa arı musu saprats, lai mesvaretu izturet visas cela sastaptas grutıbas. Es gribu,lai tu skaties uz mani, un gribu, lai tu to dari,man nemanot. Pirma velesanas ir pati galvena, jota ir apslepta, aizliegta, neapjausta velesanas. Tunezini, vai tava prieksa sez pazaudeta pusıte, es arıto nezinu, bet kaut kas mus pievelk. Un ir loti, lotisvarıgi ticet, ka mes esam viens otra pazaudetaspusıtes.

No kurienes es to visu nemu? Acımredzot nosavas sirds dzılem. Jo es gribetu, lai vienmer butubijis ta. Acımredzot es sos sapnus nemu no sava lielasievietes Marijas sapna.

Vina mazliet nolaida vienu kleitas pleca lencıti.Ta, lai viena maza dalina, viena intıma dalina novinas krutsgala taptu redzama.

-Velesanas nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, kotu iztelojies.

Ralfs Harts skatıjas uz sievieti melniem matiemun drebem tada pasa krasa, un sı sieviete sedeja uz

206

grıdas vina viesistaba. Sieviete, kas bija apsesta ardıvainam domam, piemeram, iekurt kamınu vasarasvidu. Ja, vins labprat iztelojas, ko slepa vinas dranas,krusu apalumi bija labi redzami un novertejami, tikainebija saprotams, kapec vina nesaja krusturi. Varbutto lika darba pienakumi. Krutis nebija ne lielas,ne mazas, tas bija jaunas. Meitenes skatiens nekoneizteica; ko vina te darıja? Kapec vins uztureja sosbıstamos, mulkıgos sakarus, ja vins vareja dabut,kadu sievieti vien gribeja? Vins bija bagats, slavens,jauns un skaists. Vins dievinaja savu darbu, vins bijamılejis savas sievas, un tas bija mılejusas vinu. Galugala vins bija no tiem laudım, kas drıksteja kliegtpilna kakla: "Es esmu laimıgs!"

Tacu Ralfs Harts nebija laimıgs. Kamer daudzijo daudzi nogalinaja maizes kumosa del, cınıjas parjumtu virs galvas un darbu, kas tiem nodrosinatupieklajıgu dzıvi, vinam bija viss, un tas vinu vertavel nozelojamaku. Ja vins pavilktu strıpu apaksapavadıtajiem gadiem, varbut atrastos divas vai trısdienas, kad vins no rıta, ieraugot sauli vai lietu,justos priecıgs, vienkarsi priecıgs, neko neveloties unneplanojot, neko neludzot pretı. Visu parejo dzıvi

207

vins bija izterejis sapnos, zaudejumos un uzvaras,velme parspet pasam sevi, pacelt augstak latinu, itka gribot kaut ko pieradıt tikai nebija zinams, kam.

Vins veroja skaisto, melna [U+0123]erbtosievieti, ko vins nejausi bija sastapis. Tiesa, vins tobija manıjis arı ieprieks, naktskluba, un tulıt ieverojis,ka vina tur neiederas. Sı sieviete ludza, lai vinu velas,un vins arı velejas, pat loti, loti bet tas nebija vinaskrutis vai vinas augums, ta bija vinas klatbutne. Vinsgribeja meiteni apskaut un palikt sezam pie kamına,klusuma verojot uguni un dzerot vınu, izsmekejotvienu otru cigareti, un tas arı bija viss, kas vajadzıgs.Dzıve sastaveja no vienkarsam lietam, un vins bijanoguris nepartraukti meklet un nezinat, kas jamekle.

Tacu, ja vins to izdarıtu, ja vinspieskartos Marijai, viss mirkla burvıgums butu zudis.Neskatoties uz gaismu, ko vina izstaroja, Ralfs nebijaparliecinats, vai vina saprata, cik tas ir labi ta sedetun sedet, un sedet. Lıdzas. Vins bija samaksajis? Ja,un vins maksatu vel, cik vajag, kamer pienaktu brıdis,kad vini abi apsestos ezera krasta un vins runatupar mılestıbu un klausıtos atbildes vardos. Labaknerisket, neparsteigties un neko neteikt.

208

Ralfs Harts beidza spıdzinat sevi un pieversasspelei, ko vini tikko bija radıjusi. Sievietei vinaviesistaba bija taisnıba: netruka ne vına, ne cigaresu,ne uguns, ne kompanijas bet pietruka cita veidareibuma, citu liesmu kveles.

Sı sieviete nesaja kleitu ar lencıtem, vina bijaatsegusi vienu kruti, un vins vareja novertet vinasaugumu, drızak brunu neka gaisu. Un vins so sievietigribeja. Loti gribeja.

Marija samanıja parmainas Ralfa acıs. Parliecıba,ka tevi velas, vinu uzbudinaja vairak par visu. Tamnebija neka kopıga ar parastajiem prieksstatiem esgribu mıleties ar tevi, es gribu preceties, es gribu, laitev ir orgasms, es gribu delu, es gribu atbildet partevi. Ne, velesanas bija pilnıgi brıva sajuta, viena patitrısedama gaisos, ta piepildıja dzıvi ar velmi pec kautka un ar to pietika, sı velme noslaucıja sava prieksavisu, sagrava kalnus un samitrinaja vinas kajstarpi.

Visa pamata bija velesanas aizbraukt no savaszemes, atklat pilnıgi jaunu pasauli, iemacıties francuvalodu, parvaret aizspriedumus, ilgoties pec laukumajam, justies ka sievietei tikai tapec, ka vırietis uztevi skatas. Lenam, ar labi aprekinatam kustıbam

209

Marija nolaida otru kleitas lencıti, un [U+0123]erbsnoslıdeja no vinas auguma. Tad vina atpogajakrusturi. Ta nu vina sedeja, lıdz pusei pilnıgi kaila,me[U+0123]inot izteloties, vai vırietis tulıt metısiesvinai virsu, glastıs vinu un zveres muzıgu mılestıbuvai arı bus tik izcili juteklisks, ka izdzıvos seksualobaudu, tikai veloties vien.

Pasaule ap viniem kluva savadaka, troksniizgaisa, kamıns, gleznas, gramatas kaut kur pazuda,to visu aizvietoja dıvains reibonis, caur kuru kamigla regojas velmes objekts, un nekam citam nebijanozımes.

Vırietis pat nepakustejas. Pirmaja brıdı vina acısparadıjas kautrıba, bet ta acumirklı nozuda. Vinspetıja sievieti, acis nenolaidis, un sava izteles pasauleglastıja vinu ar meli, samıleja, apskava, maigumssapluda ar nezelıbu, vini kopa kliedza un vaideja.

Bet ıstaja pasaule vini kluseja ka memi, neviensno viniem nepakustinaja ne roku, un Mariju tasuzbudinaja lıdz nepratam. Arı vina sava iztelevareja veleties, ko gribeja. Un vina ludzas maiguspieskarienus, vina izpleta kajas, kunksteja te mılus,te rupjus vardus, it ka tie nozımetu vienu un to

210

pasu, vina izbaudıja vairakus orgasmus, pamodinajakaiminus, uzcela kajas visu pasauli, vinas klaigasnebija apturamas. Luk, vinas vırietis, kurs davajavislielako baudu un prieku, kura prieksa nevajadzejaizlikties, ar kuru vareja izrunat visas seksualasproblemas un ar kuru vina gribetu mıleties visu nakti,visu nedelu, visu muzu.

Uz abu pierem izspiedas sviedru lases. Tas nokamına, vini domas teica viens otram. Bet ganvırietis, gan sieviete savas fantazijas bija sasniegusigalejo robezu, veselu muzıbu visskaistako mirklu, kovini bija izbaudıjusi kopa. Tagad vajadzeja apstaties.Tikai viens solis, un visa burvıba pajuks ka ziepjuburbulis.

Lenıtem jo beigas vienmer ir daudz grutakasneka sakums vina pacela krusturi un paslepa krutis.Pasaule atgriezas sava vieta, pamazam no velmjudumakas iznira istabas prieksmeti, Marija pacelaarı kleitu un apseja jostu. Vina pasmaidıja un liegipieskaras Ralfa vaigam. Ralfs sanema vinas roku,mazliet pieglauda vaigam, nesaprazdams, cik ilgiroka jatur vai cik stipri ta jasaspiez.

Marija juta velesanos atzıties mılestıba. Bet tas

211

vareja visu sabojat, tas vareja nobiedet vinu vai patlaunak, tas vareja likt arı vinam atzıties mılestıba.Marija to negribeja. Vinas brıva mılestıba pieprasıjaneko nelugt un neko negaidıt.

- Kam ir dota speja just, zina, ka vargut baudu, arı nepieskaroties otram cilvekam. Svetasdejas solus spej veidot arı vardi un skatieni. Betvilciens ir pienacis, un mums jadodas katram uz savupusi. Es ceru, ka varesu tevi pavadıt lıdz.. .Ja, lıdzkurienei?

- Lıdz Zenevai, Ralfs atbildeja.- Tas, kurs prot noverot un iepazıt cilveku,

pec kura visu muzu ilgojies, zina, ka seksualaener[U+0123]ija mutulo pirms nodarbosanas arseksu. Lielaka bauda ir nevis sekss, bet kaisle, ar kosekss tiek ıstenots. Kad kaisle sasniegusi augstakopunktu, sekss nosledz mılas deju, bet nekad navuzskatams par pasu galveno.

- Tu runa ka ısta mılesanas profesore.Marijai vajadzeja runat. Ta

bija vinas aizsardzıba, vinas prasme izteikties lavatai neuznemties nekadu atbildıbu:

- Tie, kas ir iemılejusies, mılejas visu laiku. Pat

212

tad, kad nemılejas. Bet, augumiem sastopoties, tiegluzi vienkarsi lıst pari malam ka parpildıti trauki.Vini var palikt kopa stundam un dienam. Sakt mılasdeju viena diena un beigt citu dienu vai arı nebeigtnemaz. Tik liela ir vinu bauda. Neka kopıga arvienpadsmit minutem.

-Ko?- Es tevi mılu.- Es tevi arı.- Piedod. Es nezinu, ko runaju.- Es arı.Marija piecelas, noskupstıja vinu un aizgaja.

Soreiz vina pati atvera durvis, jo brazıliesu parazanoteica, ka saimniekam japavada ciemins un jaatverdurvis tikai pirmaja reize.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts nakamajarıta.

Vakar vakara, skatoties uz mani, Ralfs Hartspavera manı kadas durvis, it ka vins butu zaglis. Betaizejot vins neko nebija panemis lıdzi, gluzi otradi,vins bija atstajis manı rozu smarzu. Un es zinaju, kanevis zaglis, bet lıgavainis maiu bija apciemojis.

Katram cilvekam ir sava velesanas, un tas varda

213

vins dzıvo. Ta ir dala no vina dveseles bagatıbas.Velesanas ka emocijas var kadu atgrust, bet parastita atved pie tevis ısto cilveku. Mana dvesele izvelejastik stipras emocijas, ka tas var saindet visus un visu,kas ir ap mani.

Katru dienu es izvelos patiesıbu, ar kuru gribudzıvot. Es censos but noderıga, lietiska un prasmıga.Bet es katru dienu labprat gribetu izveletiesto velesanos, ko izvelejas mans draugs. Ne jaupienakuma del, ne tapec, lai mazinatu vientulıbu, bettapec, ka ta ir labi. Ja, loti labi.

NaktsklubaCopacabana pastavıgi stradaja apmeram trısdesmitastonas sievietes, bet tikai ar vienu, filipınieti Niu,Marijai izveidojas kaut kas lıdzıgs draudzıbai. Parastimeicas iztureja no pusgada lıdz trıs gadiem, tas bijapats ilgakais. Kada sanema piedavajumu preceties,citu izvelejas par mılako, vel kada vairs nespejapiesaistıt klientu uzmanıbu, un Milans pieklajıgi devamajienu meklet darbu citur.

Tapec bija loti svarıgi ieverot kartıbu unnepavedinat vıriesus, kas bija ieradusies, lai satiktukadu noteiktu meiteni. Tas bija gan negodıgi,

214

gan vareja klut arı loti bıstami. Pagajusaja nedelakada kolumbiete klusu un mierıgi izvilka nokabatas bardas dzenamo asmeni, uzlika to uzskaistas dienvidslavietes glazes un nesatricinamabalsı pazinoja, ka sakroplos vinai seju, ja ta velreizme[U+0123]inas tuvoties bankas direktoram, kas tebiezi iegriezas. Dienvidslaviete atrunajas, ka vırietisbijis brıvs un pats vinu izvelejies, ta ka atteikt navbijis iespejams.

Vakara sis vırietisienaca naktskluba, sasveicinajas ar kolumbieti, betaizgaja pie dienvidslavietes galdina. Vini iedzera,uzdejoja, un dejas laika Marija uzskatıja, ka ta bijaparak uzkrıtosa provokacija, dienvidslaviete savaikonkurentei piemiedza ar aci, sak: "Vai tu redzeji?Vins izvelejas mani!"

Sı acs piemiegsana nozımeja vel daudz ko citu:vins izvelejas mani tapec, ka es esmu skaistaka,tapec, ka pagajusaja nedela es biju ar vinu un vinampatiku, tapec, ka es esmu jaunaka. Kolumbiete nekoneteica. Kad pec divam stundam dienvidslavieteatgriezas, kolumbiete apsedas vinai blakus, izvilka nokabatas bardas nazi un iesnapa kole[U+0123]ei seja

215

netalu no auss. Ne parak dzili, lai butu bıstami, tacupietiekami, lai paliktu reta uz visu muzu ka pieminapar so vakaru. Pretinieces sakeras, asinis skıda uzvisam pusem, un parbiedetie klienti aizbega.

Kad atbrauca policija, lai noskaidrotu, kasnoticis, dienvidslaviete paskaidroja, ka sagriezusiesuz stikliem, kad glaze nokritusi no plaukta (baragan plauktu nebija). Tas bija klusesanas likums vaiomerta, ka to deveja italiesu prostitutas: mıla vainave, viss, kas bija jaatrisina, uz Rue de Berne arıtika atrisinats bet bez valsts varas iejauksanas. Seitlikumus noteica pasi.

Policija zinaja par omertuy redzeja, ka meitenemelo, bet neko neteica kaut kadas prostitutasuzturesana cietuma Sveices nodoklu maksatajiemizmaksatu parak dargi. Milans pateicas policijaipar tik drızu iejauksanos, piebilzdams, ka tas bijisparpratums vai konkurentu sarıkota akcija.

Kad kartıbas sargi aizgaja, Milans abamvaininiecem paludza vairs te neradıties. Copacabanatacu bija draudzıgs, turpat vai [U+0123]imenisksklubs (to dzirdot, Marija izbrınıjas) un tam vajadzejarupeties par savu reputaciju (Marijas acis no izbrına

216

kluva vel platakas). Seit nebija vietas kautiniem, pir-maja vieta bija likums par godıgu klientu sadali.

Nakamais likums noteicaklusesanas ieverosanu, "ka Sveices banka", Milansmedza teikt. Galvenokart tapec, ka saja naktsklubaklientiem vareja uzticeties, tos izvelejas, lıdzıgi kabanka izvelas savus klientus, nemot vera summuklienta rekina, terinus un atsauksmes.

Dazreiz gadıjas kada klume, pavisam retu reizikads nesamaksaja, uzmacas vai draudeja meitenem,bet pa siem daudzajiem gadiem, kamer Milans celaun attıstıja savu klubu, ar savu darbu iegustotpelnıtu atzinıbu, vins bija iemacıjies noteikt, kamatlaut un kam neatlaut surp nakt. Meitenes ta arınesaprata, kadi bija Milana kriteriji, vertejot klientus,bet ne reizi vien vinas noveroja, ka tiek atteiktslabi [U+0123]erbtam kungam, sakot, ka sovakarklubs ir parpildıts (lai gan vietu bija diezgan) un busparpildıts arı rıtvakar (proti, ludzu, neatgriezieties).Tapat meitenes bija redzejusas ar bardu noaugu-sus, sporta drebes terpusos vırus, kurus Milans arprieku aicinaja uz sampaniesa glazi. Copacabanasaimnieks neverteja cilvekus pec areja izskata un

217

nekad nekludıjas.

Lai darbs ietu no rokas, visam pusem bijajabut apmierinatam. Vairums klientu bija preceti vaiienema svarıgus amatus kada uznemuma. Arı dazassievietes, kas te stradaja, bija precetas, vinam bijaberni, un vinas apmekleja skolas vecaku sapulces.Riska nebija: ja kads kadu bija redzejis Copacabana,tad ari pats bija kompromitets un nedrıksteja nekoteikt. Ta darbojas omerta.

Nekadu draudzıgo attiecıbu starp meitenemnebija, parasts biedriskums. Neviena par savudzıvi daudz nestastıja, un retajas sarunas arkole[U+0123]em Marija nesaklausıja ne rugtumu, nevainas apzinu vai skumjas, ja nu vienıgi savadu attu-rıbu. Bet meitenu skatieni bija tadi ka izaicinosi, itka vinas lepotos ar sevi, metot izaicinajumu pasaulei,it ka vinas butu neatkarıgas un parliecinatas.Jau pec pirmas nedelas ikviena jaunpienaceja tikauzskatıta par profesionali un sanema instrukcijas.Tas noteica: nekad neizjaukt laulıbu (ielasmeitanedrıksteja apdraudet [U+0123]imenes pavardu);nekad nepienemt uzaicinajumu satikties arpusdarbalaika; uzklausıt greksudzes, bet nedot nekadus

218

padomus; stenet orgasma laika (to darıja visas,lai gan neviens vinam to ıpasi nelika, "profesio-nals triks"); nesveicinat policistus uz ielas; uzmanıt,lai vienmer butu kartıba darba atlauja un veselıbasparbaudes lapas; visbeidzot, daudz neiedzilinatiesmorales un likumıbas jautajumos, kas saistıti ar vinudarba specifiku. Vinas bija tas, kas bija, ta nu tas ir.

Pirms kluba saka nakt pirmie apmekletaji,Marija vienmer bija redzama ar gramatu rokas,un drız vien vinu iesauca par intelektuali. Sakumameitenes gribeja noskaidrot, vai tie bija mılestıbasromani, bet, ieraudzıjusas virsrakstus par tiksausam un garlaicıgam temam ka ekonomija,psiholo[U+0123]ija un pedeja laika arı saimniecıbasvadıba, likas miera un lava Marijai vienatne remdetzinasanu slapes.

Lai gan Marijai bija daudz pastavıgu klientu,uz Copacabana vina gaja katru dienu, arı tad,kad apmekletaji nenaca, tadejadi iekarojot Milanasimpatijas un kole[U+0123]u greizsirdıbu. Meicasmeloja, ka brazıliete esot augstpratıga un godkarıgaun domajot tikai par naudu. Sis pedejais parmetumsbija pilnıgi nevieta, un Marijai reizem gribejas

219

pajautat, vai cienıtajam kole[U+0123]em bija kadscits iemesls surp nakt.

Tacu aprunasana vel nevienu nav nogalinajusi, tair jebkura veiksmıga cilveka dzıves sastavdala. Marijasıs runas nenema vera un visu uzmanıbu veltıjadiviem galvenajiem merkiem atgriezties Brazılija uniegadaties saimniecıbu.

Par Ralfu Hartu vina domaja no rıta lıdz vakaramun pirmoreiz dzıve speja but laimıga, kad mılotapersona nebija aizsniedzama. Tiesa, vina mazlietnozeloja par atzısanos, ta vareja visu zaudet. Bet kogan vina vareja zaudet, ja neko nebija lugusi pretı?Marija atcerejas, ka sitas vinas sirds, kad MilansRalfu Hartu nosauca par ıpaso klientu (varbut izbi-jusu). Ko tas nozımeja? Marija jutas nodota ungreizsirdıga.

Protams, greizsirdıba bija dabiska paradıba, laigan dzıve daudzkart vinai bija pieradıjusi, ka neviensnevienam nepieder. Ja kads iedomajas pretejo, vinsmanıja pats sevi. Tomer apspiest greizsirdıbu irgruti, vel grutak ir par to gudri spriedelet vaime[U+0123]inat sev iestastıt, ka ta ir vajumapazıme.

220

Visstipraka mılestıba parasti ir ta, kas nekaunassava vajuma. Lai nu ka, bet, ja mana mılestıbair ısta (nevis izklaide, sevis manısana vai laikanosisana, lai gan laiks saja pilseta staveja uz vietas),ta uzvares greizsirdıbu un tas radıtas ciesanas joarı ciesanas ir dabiska paradıba. Tie, kas nodar-bojusies ar sportu, zina lai sasniegtu augstus merkus,katru dienu jabut sagatavotam noteiktai sapju unkrenku devai. Sakuma tas skiet nevajadzıgi unapgrutinosi, bet velak saprotam, ka tas ir viensno labas passajutas prieksnoteikumiem. Un pienakbrıdis, kad bez noteiktas sapju devas vingrinajumsnedod velamo rezultatu.

Tacu sapes nedrıkst konkretizet, nedrıkst tampieskirt kada cilveka vardu un nepartraukti domatpar vinu; paldies Dievam, Marija zinaja par sımbriesmam un prata izvairıties no tam.

Tomer ik pa brıdim Marija piekera sevi piedomam par Ralfu. Varbut vinam bija skitis mulkıgsstasts par dzelzcela staciju un apspiestajam velmem?Varbut vins aizgajis uz visiem laikiem, tapec kavina atzinas mılestıba? Lai saudzetu savas skaistakasjutas un tas neparverstu ciesanas, Marija izgudroja

221

kadu panemienu. Lıdzko vinas prata pazibeja kasskaists saistıba ar Ralfu Hartu vai tas bija kamıns vaivıns, vai kads jautajums, ko vini labprat iztirzatu, vaivienkarsi tıksmas alkas uzzinat, kad vins atgriezısies,Marija partrauca daramo, uzsmaidıja debesım unpateicas, ka ir dzıva un neko negaida no mılotacilveka.

Turpretim, ja vinas sirds saka parmest mılotaprombutni vai dazus klumıgus vardus, ko tas pateica,kad vini bija kopa, Marija sev teica: "Ak, tev gribaspar to domat? Nu, labi! Doma vien, bet es tikmerpadarısu ko svarıgaku!"

Unvina turpinaja lasıt vai, ja bija uz ielas, pieversauzmanıbu apkartnei krasam, cilvekiem, troksniem,galvenokart troksniem, ko radıja vinas soli, lappusuparskirsana, masınam, sarunu fragmentiem -, lıdznepatıkamas domas pagaisa. Ja pec piecam minutemtas atgriezas, vina atkartoja so proceduru, un sliktasatminas, uzklausıtas, bet laipni atraidıtas, atkapasuz krietnu laicinu.

Viena no "sliktajam domam" bija iespeja, ka vinivairs neredzesies. Tomer, mazliet pavingrinoties un

222

izradot apbrınojamu pacietıbu, vina tas iemanıjasparverst par "labajam domam" aizbraucot vinasatmina Zeneva saglabas jauna vıriesa seju, vıriesa,kuram bija gari mati, kas neatbilda nekadam modesprasıbam, berniskıgs smaids un skala balss. Kad pecdaudziem gadiem vinai prasıs, kada bija pilseta, kuravina dzıvoja jaunıba, Marija vares atbildet: "Skaista,taja vareja mılet un but mıletai."

No Marijas dienasgramatas, rakstıts kada nodienam, kad Copacabana bija maz klientu.

Iepazıstot tik daudzus cilvekus, kas apmekleso iestadi, esmu secinajusi, ka seksu medz lietottapat ka jebkuru citu narkotiku lai aizbegtu noıstenıbas, aizmirstu problemas vai atslabinatos. Un,tapat ka jebkura narkotika, arı sı nodarbe ir kaitıgaun postosa.

Ja cilveks velas lietot narkotikas vai tas butusekss vai kaut kas cits -, ta ir vina darısana. Vinarıcıbas sekas bus labakas vai sliktakas atkarıba nota, kadu narkotiku vins bus izvelejies. Bet, ja mesrunajam par iespejam uzlabot dzıves kvalitati, tadmums jasaprot, ka "ta nekas" nebut nav tas pats,kas "labi".

223

Lai gan mani klienti ta nedoma, es uzskatu, kaar seksu nevar nodarboties jebkura laika. Ikvienano mums ir apslepts pulkstenis, un, lai nodarbotosar seksu, abu cilveku pulkstena radıtajiem jaradaviens un tas pats laiks. Tas nenotiek katru dienu.Tie, kas ir iemılejusies, jutas labi arı bez seksa.Bet, ja cilveki dzıvo kopa un grib justies labi, tiempacietıgi un neatlaidıgi jasaskano savu pulkstenuradıtaji, izmantojot rotalas un teatralas izrades.Tikai ta iespejams saprast, ka mılesanas ir kaut kasvairak neka satiksanas. Mılesanas ir dzimumorganuapskausanas.

Svarıgs ir itin viss. Cilvekam, kas aizraviesdarbos, katrs dzıves mirklis ir jau piepildıts, un vinsnejut vajadzıbu pec seksa. Kad sekss tomer notiek,cilveks vairs nezina mera, vına kauss ir tik pilns, kadabiska karta plust pari malam, tas ir neizbegami,jo vins ir paklausıjis asinu balsij, jo saja brıdı, jo tikaisaja brıdı vins vairs nespej kontrolet sevi.

P. S. Parlasıju uzrakstıto. Ak Dievs! Es klustuparak intelektuala!

Pabeigusi rakstıtdienasgramatu un sagatavojusies vel vienai naktij,

224

kura bus jaspele Lıdzjutıga Mate vai NevainıgaMeitene, Marija ieraudzıja pa Copacabana durvımienakam Terensiju, anglu uznemeju, ıpaso klientu.

Milana acis apmierinajuma iemirdzejas, meitenenebija vinu pievılusi. Bet Marija acumirklı atcerejasvardus, kas nozımeja tik daudz un nenozımeja neko,sapes, ciesanas un liela bauda.

- Es atbraucu no Londonas, lai satiktu tevi.Emu daudz domajis par tevi.

Marija pasmaidıja, bet tikaitapec, lai sevi iedrosinatu, un cereja, ka Terensijsto nepamanıs. ıpasais viesis atkal neieveroja ritualu,neko nepiedavaja un tulıt apsedas pie galdina.

- Macot citus, arı skolotajs allaz iemacas kojaunu.

- Es zinu, ko jus ar to domajat, Marija bilda.Vina atcerejas par Ralfu Hartu, un tas vinu

kaitinaja. Tas, ka vina atcerejas. Vinas prieksa bijacits klients, vinai tas bija janem vera un jadara viss,lai klientam izpatiktu.

- Vai tu gribi turpinat?Tukstos franku. Nezinama pasaule. Saimnieka

skatiens.

225

Parliecıba, ka vina vares apstaties, kad viengribes. Jau noliktais datums, kad jalido uz Brazıliju.Cits vırietis, kurs nekad vairs neatnaks.

- Vai jus steidzaties? Marija jautaja.Ne, vins nesteidzoties. Un ko vina gribot?- Es gribu savu dzerienu, savu deju un cienu

pret manu profesiju.Kadu brıdi vins svarstıjas, bet ta bija teatra

Paklaut un paklauties sastavdala. Vins izmaksajadzerienu, uzdejoja, izsauca taksometru, pa celamiedeva Marijai naudu un apstajas pie tas pasasviesnıcas. Ieejot pa durvım, vins sveicinaja italiesusveicaru ar tadu pasu kustıbu ka pirmaja reize. Arıistaba bija ta pati ar skatu uz upi.

Terensijs nosvirkstinaja serkocinu, un tikai tadMarija pamanıja, ka istaba visas malas ir sveces.Terensijs saka tas aizdedzinat.

- Ko tu gribi zinat? Kapec es esmu tads?Manuprat, es daudz nekludısos, ja teiksu, ka arı tuesi sajusma par vakaru, ko mes pavadıjam kopa. Vaigribi zinat, kapec arı tu esi tada?

- Es domaju par to, ka Brazılija mums iraizspriedums, kas liedz ar vienu serkocinu aizdegt

226

vairak par trim svecem. Un jus to neieverojat.Terensijs so piebildi izlikas nedzirdam.- Tu esi tada pati ka es. Tu seit neesi tukstos

franku del, tevi moka vainas apzina un atkarıba, tevimoka dazadas iedomas un nedrosıba. Tas nav nelabi, ne slikti, tada ir cilveka daba.

Vins panema televizora talvadıbas pulti unmainıja programmas, lıdz apstajas pie kada zinukanala, kur radıja kara beglus.

- Vai tu redzi? Vai tu kadreiz esi skatıjusiesraidıjumus, kuros cilveki visas pasaules prieksaapspriez savas personiskas problemas? Vai tu esistavejusi pie avızu kioska un palasıjusi virsrakstus?Cilveki tıksminas par ciesanam un sapem. Sadsskatıjums uz pasauli ir sadistisks, un mazohistisksir secinajums, ka mums nekas par to nav jazina, laivaretu dzıvot laimıgi. Taja pasa laika mes skatamiescitu cilveku tra[U+0123]edijas un pat jutam tiemlıdzi.

Vins velreiz abiem ieleja sampanieti, izsledzatelevizoru un turpinaja aizdedzinat sveces, nenemotvera Marijas piemineto aizspriedumu.

- Es atkartoju: tada ir cilveka daba. Kops mus

227

izraidıja no paradızes, mes vai nu ciesam, vai liekamciest, vai arı verojam citu cilveku ciesanas. Tur nekanevar darıt.

Kaut kur taluma nogranda perkons, tuvojasspecıgs negaiss.

- Es jums nepiekrıtu, Marija iebilda. Man irgruti iedomaties, ka jus esat mans saimnieks un esjusu verdzene.

Lai piedzıvotu ciesanas, nav jaspele teatris, dzıvepati piedava gana daudz iespeju.

Terensijs bija aizdedzinajis visas sveces. Vienuvins nolika galda vidu, saleja sampanieti un piedavajakaviaru. Marija dzera atri, domadama par tukstosfrankiem rokassomina, par dıvaino svesinieku, kasvinu apbura un vienlaikus uzdzina drebulus, un parmaku apspiest savas bailes. Vina zinaja, ka nevarstaties pretı sim vırietim un ka ar vinu kopa nevienanakts nebus tada pati ka iepriekseja.

- Apsedies!Balss svarstıjas starp piemılıgu un uzstajıgu. Vina

paklausıja, caur augumu izskreja karstuma vilnis. Sopaveli vina jau pazina un jutas daudz drosak.

"Tas ir tikai teatris, un man tikai jaiejutas saja

228

luga."Klausıt pavelem bija loti erti. Nekas nebija

jadoma, tikai japaklaujas. Marija paludza velsampanieti, bet Terensijs atnesa snabi; tas iedarbojasstraujak, labak atslabinaja, un arı kaviars tampiestaveja labak.

Marija atvera pudeli, bet dzera tikpat ka viena,ieklausıdamas perkona dardos. Pasaule sadarbojas arviniem, lai viss izdotos, skita, ka arı zemes un debessspeki rada savu tumsako pusi.

Terensijs no skapja iznema mazu dzeltenucemodanu un nolika uz gultas.

- Nekusties!Marija sastinga. Terensijs atvera cemodanu un

iznema divus parus hrometu rokasdzelzu.- Ieplet kajas!Marija paklausıja. Nevarıga pec pasas velesanas,

paklaudamas no brıvas gribas. Vina manıja, kaTerensijs raugas vinas kajstarpe, drosi vien petamelnas apaksbiksıtes, garas zekes, augsstilbus,iztelojas apmatojumu un kaunuma lupas.

- Piecelies!Marija pieleca no kresla. Vina tikko turejas kajas

229

un saprata, ka bija daudz vairak piedzerusies, nekadomaja.

- Neskaties uz mani! Noliec galvu un izradicienu savam pavelniekam!

Vina vel ısti nebija noliekusi galvu, kad gaisa it kapati no sevis nosvıksteja smalka pataga, ko Terensijsbija iznemis no dzeltena cemodanina.

- Dzer! Turi galvu uz leju, bet dzer!Marija iztuksoja vienu, divas, trıs glazes vodkas.

Tas vairs nebija teatris, bet ıstenıba, jo vina nekonespeja kontrolet. Vina jutas ka prieksmets, kaparasts darbarıks, un sı paklavıba savada karta lavajusties pilnıgi atbrıvotai. Vina vairs nebija skolotaja,kas maca un mierina, un uzklausa greksudzes. Galugala ta, kas uzbudina. Vina bija vienkarsa Brazılijaslauku meitene, kas nonakusi vıriesa mezonıga spekanagos.

- Novelc drebes!Ta bija sausa pavele, bez degsmes un tomer

nebija neka erotiskaka. Turedama galvu nolaistu kazımi, ka vina dzird un paklausa, Marija atpogajakleitu un lava tai noslıdet uz grıdas.

- Tu neuzvedies, ka pieklajas! Vai tu to zini?

230

Gaisa atkal nosvıksteja pataga.- Tu esi pelnıjusi sodu. Vai tik jauna meitene ka

tu drıkst runat man pretı? Tev vajadzetu krist celosmana prieksa!

Marija grasıjas mesties celos, bet patagas svıkstsvinu aptureja. Pirmoreiz pataga skara miesu, guzu.Mazliet dedzinaja, bet svıtras, skiet, nepalika.

- Es neteicu mesties celos. Vai tad es teicu?-Ne.Atkal vinas guzu skara patagas cirtiens.- Saki ludzu, nedari ta, kungs!Un vel viens cirtiens. Tagad dedzinaja vairak. Uz

kadu sekundes simtdalu vinas prata iesavas domatulıt pat visu partraukt; tacu vilinaja arı turpinajums,ne jau naudas del, bet atsaucoties Terensija vardiempirmaja reize ka cilveks sevi iepazıst tikai tad, kadiepazıst savu speju robezas.

Un tas, kas notika tagad, bija kaut kas pilnıgijauns. Turpinat vai neturpinat speli, to vina varejaizlemt velak, bet sobrıd vina vairs nebija meitene artrıs merkiem dzıve, meitene, kas pelnıja naudu arsavu miesu, kas zinaja daudzus aizraujosus stastusun pazina vırieti, kuram bija kamıns majas. Seit vina

231

nebija nekas, un nebut nekam nozımeja atlautiesvisu, ko gribi.

- Novelc visas drebes un pastaigajies no vienaspuses uz otru, lai es varu tevi apskatıt!

Marija atkal paklausıja, zemu nodurtu galvu,neteikdama nevienu vardu. Vırietis, kas vinu veroja,bija ap[U+0123]erbies, pilnıgi bezkaislıgs, gluzisvess, nemaz vairs lıdzıgs cilvekam, ar kuru vinasarunajas pa celam no naktskluba; Uliss, kas ieradiesno Londonas, Tesejs, kas nokapis no debesım,cilveku nolaupıtajs, kas iebrucis visdrosakaja pilsetapasaule, cilveks bez sirds. Marija novilka biksıtes unkrusturi, vina vienlaicıgi jutas gan bezspecıga, ganpasargata. Gaisa no jauna nosvıksteja pataga, soreizneskarot vinas miesu.

- Nepacel galvu! Tu esi seit, lai tevi pazemotuun paklautu jebkuram manam iegribam! Saprati?

- Ja, kungs.Vins panema rokudzelzus un aplika ap Marijas

delnu locıtavam.- Un tu sanemsi, kas tev pienakas! Kamer

iemacısies uzvesties!Terensijs ar plaukstu uzsava pa Marijas ciskam.

232

Soreiz bija sapıgi, un Marija iekliedzas.- Ak, tu gribi sudzeties! Pats labakais vel tikai

bus!Iekams Marija kaut ko speja aptvert, vinas mute

bija aizbazta ar adas sprudu. Tas netrauceja runat,pateikt dzeltens vai sarkans, bet tagad vina saprata,ka vinas liktenis bija sa vıriesa rokas. Vins varejadarıt ar Mariju, ko gribeja, aizbegt nebija iespejams.Vina bija kaila, ar aizbaztu muti, rokudzelzos, un pavinas venam, visticamak, pluda snabis, nevis asinis.

Vel viens plikis pa ciskam.- Nestavi! Kusties!Marija staigaja, paklausıdama pavelem stat! pa

labi! sedies! ieplet kajas! Reizi pa reizei vins uzsavatai pa dibenu arı bez jebkada iemesla, un Marijaisapeja, vina jutas pazemota, un pazemojums bijadaudz stipraks neka sapes. Marijai likas, ka vinaatrodas cita pasaule, kura neka nebija, gandrızreli[U+0123]iska sajuta, pilnıga sevis iznıcinasana,kalpıba, gribas, velmju un ego pazımju izzusana.Vina bija uzbudinata un mitra, nesaprotot, kasnotiek.

- Nometies velreiz celos!

233

Turot visu laiku galvu uz leju ka padevıbas unpazemıbas zımi, Marija ısti neredzeja, kas notika.Tacu vina apjauta, ka kaut kur tur, cita galaktika,uz citas planetas, sis vırietis saka aizelsties, vinsbija piekusis vicinat patagu un ar plaukstu pliketpa ciskam, turpretim Marija iepluda arvien lielaksspeks un ener[U+0123]ija. Kauns bija zudis, unvina nekautrejas izradıt savas velmes, vina kunksteja,ludza pieskarties dzimumorganiem, bet vırietis tavieta sagraba vinu un iemeta gulta.

Rupji bet Marija zinaja, ka sı rupjıba neko sliktunenodarıs, vins iepleta tai kajas un katru pieseja piesavas gultas malas. Vinas rokas bija saslegtas aizmuguras, vinas kajas bija plasi ieplestas, vinas mutebija aizbazta kad vins beidzot vinu iegus? Vai tadvins neredzeja, ka vina bija gatava ka plume, ka vinagribeja kalpot un but vina verdzene, vina dzıvnieks,vina darbarıks un ka vina darıtu visu, ko vins liktu?

Vai tu gribi, lai es tevi novedu lıdz galam?

Marija redzeja, ka vins pielika pletnes galupie vinas kajstarpes. Berzejot katu augsup lejup,tas pieskaras klitoram, un Marija pilnıba zaudejakontroli par sevi. Vinai nebija ne jausmas, cik ilgi

234

ta turpinajas un cik pletnes vai plaukstas cirtienusvina dabuja, bet piepesi klat bija orgasms, tadsorgasms, ko ne duciem, ne simtiem vıriesu nebijaspejusi atmodinat visu so daudzo menesu laika. Tabija gaismas eksplozija akli melna bezdibenı varbutta bija vinas dvesele, kur asas sapes un bailes mijasar pilnıgu baudu. Marija bija aizsviesta talu prom norobezam, ko pazina, un kunksteja un kliedza pilnabalsı, ko apslapeja spruds mute, vina raustıjas gulta,juzdama, ka rokas griezas rokudzelzi un potıtes berzadas sloksnes, vina kustejas tik dedzıgi, ka vel nekadnebija kustejusies, tiesi tapec, ka pakusteties nebijaiespejams, kliedza, ka vel nekad nebija kliegusi, tiesitapec, ka pakliegt nebija iespejams un neviens vinunevareja dzirdet. Luk, tas bija sapes un bauda,patagas kats berzeja klitoru arvien specıgak, lıdzorgasms kapa lauka pa muti, pa kajstarpi, pa visamporam, pa acım, visa vinas miesa bija viens vienıgsorgasms.

Tas bija kaut kas lıdzıgs transam, no kura Marijapamazam saka atguties, arı patagas kats vairs nebijastarp kajam, tikai mati vel mirka vienos sviedros.Maigas, gadıgas rokas tikmer nonema rokudzelzus

235

un atseja adas sloksnes no kajam.Te nu vina bija, apjukusi, nespejot paskatıties

vırietim acıs, nokaunejusies par sevi, par saviemkliedzieniem, par savu grandiozo orgasmu. Terensijsglastıja vinas matus un smagi elpoja, vins bija taluno ekstazes, bauda bija tikusi tikai sievietei.

Marijaguleja pilnıgi ap[U+0123]erbta vıriesa rokas, kursno neskaitamajam pavelem, kliedzieniem un teatrainscinesanas bija parguris. Vina nezinaja, ko teikt,ko darıt talak, Marija jutas drosa, aizsargata, galugala sis vırietis vinu bija iepazıstinajis ar vel nezinamovinas dveseles dalu, vins bija tas lielais aizstavis unskolotajs.

Marija saka raudat, un Terensijs pacietıgi gaidıja,lıdz vina nomierinasies.

- Ko jus ar mani izdarıjat? vina snuksteja.- Tikai to, ko tu pati gribeji.Marija paskatıjas uz Terensiju, vinai sis vırietis

bija vajadzıgs par visu vairak pasaule.- Es tev neko nespiedu darıt ar varu, es

nedzirdeju tevi sakam dzeltens, mana vara bijatik liela, cik tu to lavi. Nekadas piespiesanas vai

236

santazas, tikai tava griba. Neko daudz es nespeju,tikai pagrust tevi uz tavas brıvıbas pusi, kaut arı tubija mana verdzene un es tavs kungs.

Rokudzelzi. Adas sloksnes ap kajam. Sprudsmute. Pazemojums, kas bija daudz stipraks parsapem. Un tomer vinam bija taisnıba ta bija pilnıgasbrıvıbas sajuta. Marija kusaja ener[U+0123]ija unspeks, un vinu mazliet izbrınıja nogurusais vırietisblakus.

- Vai jus sasniedzat orgasmu?- Ne, Terensijs atbildeja. Kunga pienakums

ir paklaut verdzeni. Un verdzenes bauda kungamsagada prieku.

Neko tadu Marija nebija piedzıvojusi, nekas tadsrealaja dzıve nenotika, par to neviens nerunaja. Seitbija fantazijas pasaule, kura no vinas staroja gaisma,bet vinas vırietis sedeja blavs un iztuksots.

- Tu vari iet, ja gribi, Terensijs bilda.- Es negribu iet, es gribu saprast.- Te nav ko saprast.Marija piecelas un, starodama sava kailuma daile,

ieleja divas glazes vına. Aizsmekeja divas cigaretesun vienu pasniedza vırietim lomas bija mainıtas, vina

237

bija kundze, kas apkalpoja savu vergu, pateicotiespar sagadato baudu.

- Es tulıt ap[U+0123]erbsos un iesu. Bet pirmstam es gribetu parunaties.

- Mums nav par ko runat. Es dabuju, kogribeju, un tu biji lieliska. Esmu piekusis, un rıt manjaatgriezas Londona.

Vins apgulas un aizvera acis.Marija nezinaja, vai vins teloja vai ne, bet tas

nebija svarıgi. Vina ar baudu izsmekeja cigareti,lenam izdzera vınu un, piekalusi skatienu logam,veroja ezeru. Marija velejas, lai kads otra krastavinu redzetu kailu, plaukstosu, apmierinatu unparliecinatu.

Vina ap[U+0123]erbas un neatvadıjusiesaizgaja. Soreiz nebija svarıgi, kas atvera durvis, jovina nebija drosa, ka velejas atgriezties.

Terensijs noklausıjas, ka aizcertas durvis, brıtinunogaidıja, lai parliecinatos, ka Marija neatgriezısies,sacıdama, ka kaut ko aizmirsusi, un tikai pec tampiecelas un aizsmekeja vel vienu cigareti.

Sai meitenei ir sava odzina, vins nodomaja.Vina iztureja patagu, lai gan ta bija vienkarsaka,

238

senaka un maigaka spıdzinasana. Uz mirkli vinsatcerejas savu pirmo pieredzi saja savadaja satiksmestarp divam butnem, kas velejas tuvoties, bet toiespeja,vienıgi nodarot ciesanas viens otram.

Simtiem, tukstosiem precetu vıriesu aiz sısviesnıcas sienam sava ikdienas dzıve piekopasadomazohismu. Tie gaja uz darbu, naca majas,sudzejas par katru sıkumu, ladeja sievu vai pasitika noladeti. Vini jutas nozelojami, bet visciesakajaveida saistıti ar savu nelaimi, nenojausot, ka arvienu rokas majienu, ar vienu ardievu pietiktu, lainomestu no pleciem so smago nastu. Terensijs to bijapiedzıvojis ar savu sievu, slavenu anglu dziedataju.Vins dzıvoja greizsirdıbas mokas, rıkoja skandalus,katru dienu lietoja nomierinosus lıdzeklus, bet naktısmirka alkohola. Vins mıleja sievu, tapec nespejaizskaidrot savu rıcıbu, arı sieva vinu mıleja un arınespeja izskaidrot savu uzvedıbu. Sı agonija, kovini viens otra izsauca, it ka bija nepieciesama, laidzıvotu.

Reiz kads muzikis, ko Terensijs uzskatıja par lotidıvainu, jo vins skita normals so eksotisko lauzuvidu, studija aizmirsa gramatu. Tas bija Leopolda

239

fon Zahera-Mazoha darbs Barga Venera. Terensijsto saka lasıt un lasot labak izprata sevi.

Skaista sieviete iz[U+0123]erbas un panemagaru patagu ar mazu katu, ko saznaudza plauksta."Tu pats gribeji," vina bilda. "Tagad es tevi iepersu!""Dari ta!" mılotais cuksteja. "Es tevi ludzu!"

Terensija sievai aiz studijas stikla sienasbija me[U+0123]inajums. Vina bija lugusi izslegtmikrofonus, kas parasti bija ieslegti, lai skanuoperatori varetu labak dzirdet me[U+0123]inajumanotiekoso, un vinai paklausıja. Terensijs skatıjas unpeksni iedomajas, ka vinai varetu but bijis randinsar pianistu. Vins saprata, ka sı doma dara vinutraku, bet vins jau bija pieradis pie ciesanam un vairsnevareja bez tam dzıvot.

"Es tevi iepersu," romana, kas bija vina rokas,sacıja kaila sieviete. "Dari to! Es tevi ludzu!"

Terensijs bija skaists, vinam bija liela ietekmeierakstu studija. Kapec gan vins bija spiests dzıvottadu dzıvi?

Tapec, ka vinam ta patika. Vins bija pelnıjisciesanas, jo dzıve bija bijusi loti laba pret vinu, vinsnebija cienıgs visu so labumu naudas, cienas un

240

slavas. Terensijs domaja, ka darbs vinu nes pretimdienai, kad vins klus atkarıgs no panakumiem, untas vinu biedeja. Ne vienu vien kole[U+0123]i vinsbija redzejis krıtam no slavas augstumiem.

Vins izlasıja gramatu lıdz galam. Un saka lasıtvelreiz visu, kam bija kads sakars ar so noslepumainosaiti starp sapem un baudu. Sieva atrada vinanomatos videoierakstus, vina nosleptas gramatas unjautaja, ko tas nozıme, vai vins bija slims? Terensijsliedzas, paskaidroja, ka vins mekle vizualo materialukadam darbam. Un it ka starp citu piebilda:

Varbut mes varetu pame[U+0123]inat?Vini pame[U+0123]inaja. Sakuma

loti bikli, smeldamies zinıbas pornografijas veikalosnoperkamas rokasgramatas. Pamazam vini apguvajaunus panemienus, nonakot pat lıdz riska robezai,bet vinu laulıbas saites kluva arvien stiprakas. Vinijutas ka apslepta, aizliegta un nosodama zinataji.

Ar laiku vinu pieredze kluva par ıstu makslu,paris izgudroja jaunus rıkus, adas saites un metalakniedes. Sieva kapa uz skatuves zabakos ar metalaapkalumu, turot roka pletni, un publika spiedzano sajusmas. Jaunais disks ieguva pirmas vie-

241

tas popularako dziesmu aptaujas Anglija un drızvien iekaroja visu Eiropu. Terensijs bija parsteigts,ka jaunatne tik dabiski pienema vina personiskosmurgus, acımredzot te speji un nekaitıgi uz aruizlauzas katra cilveka uzkrata vardarbıba.

Par muziku grupas jauno simbolu kluva pletne,to atteloja uz krekliniem, tetovejumos, novelkamasbildıtes un pastkartes. Laba izglıtıba, ko Terensijsbija ieguvis, pamudinaja vinu meklet celoni saisabiedrıbas interesei ta vins vareja labak izprast patssevi.

Ta nebija patiesıba, ko Terensijs tika stastıjissıvakara ielasmeitai, ne jau pret melno navi moceklicınıjas. Gluzi vienkarsi jau kops neatminamiemlaikiem cilveks zina, ka ciesanas, kuram bez bailemesi skatıjies acıs, ir bilete uz dveseles brıvıbu.

Jau Senaja E[U+0123]ipte, Roma un Persijacilveki nesaubıjas, ka upurejoties tie izglabj savu zemiun sevi pasu. Kına lielu dabas katastrofu laika sodıjaimperatoru, jo vins bija dievisko speku parstaviszemes virsu. Sparta, Senaja Griekija, labakos kareiv-jus reizi gada pera no rıta lıdz vakaram. Tas notikasvetkos par godu dievietei Dianai, un pulis izkliedza

242

uzmundrinosus saucienus, lai tie turas ar cienu, jodieviete vinus sagatavoja kara dzıvei. Dienas beigaspriesteri apskatıja retas uz kareivju muguram un pectam pare[U+0123]oja pilsetas nakotni.

Tuksnesa tevi, sena kristiesu kopiena, kasdzıvoja ceturtaja gadsimta Aleksandrijas klosteraapkaime, sevis saustısanu izmantoja ka lıdzeklidemonu izdzısanai vai arı lai pieradıtu, ka garıgajosmeklejumos miesa ir lieka. Par to liecina neskai-tami piemeri no sveto dzıves sveta Roza skrejacaur rozudarzu, lai tas miesu sadzeltu erkski;svetais Domingoss Lorikatuss regulari pera sevi pirmsguletiesanas; mocekli labpratıgi devas lena navepie krusta vai lava saplosıt sevi meza zveriem. Unvisi apgalvoja, ka parvaretas sapes speja sagadatreli[U+0123]iskas ekstazes mirklus.

Neseni, vel neapstiprinati petıjumi norada, karetas attıstıjas senıte ar halucinogenam ıpasıbam, kasarı izsauca vızijas. Bauda bijusi tik liela, ka sı prakseatri izplatıjas aiz klosteru sienam un iekaroja visupasauli.

1718. gada tika publicets Traktatspar passaustısanos, kura bija aprakstıts, ka iegut

243

baudu caur sapem, nenodarot kaitejumu miesai. Sıgadsimta beigas Eiropa bija vairakas vietas, kurpulcejas cilveki, lai ciestu un tadejadi sasniegtu laimi.Ir karalu un princesu saraksti, kas vergiem lika sevipert, lıdz valdnieki atklaja, ka baudu sniedz ne tikaisapju nemsana, bet arı dosana citiem. Tiesa, sisprocess bija nogurdinosaks un ne tik patıkams.

Terensijs smekeja un izbaudıja savadu prieku,zinot, ka lielaka dala cilveku nekad nesapratıs vinapardomas.

Bet kada tam nozıme: piederıba slegtam klubamnozımeja piederıbu izredzetajiem. Vins velreizatcerejas, ka laulıbas dzıves mokas parvertas laulıbasdzıves brınuma. Vina sieva zinaja par Zenevasapmeklejumiem, bet nebut neuztraucas, gluzi otradi,saja ciesanu pilnaja pasaule vina priecajas par savuviru, kurs pec grutas darba nedelas kaut nedaudzspeja sevi iepriecinat.

Terensijs smekeja, skatıjas pa logu uz ezeru, unvina atgriezas dzıvesprieks. Meitene, kas tikko bijaaizgajusi, visu saprata. Vinu dveseles sava zina bijatuvas, lai gan lıdz mılestıbai bija talu, jo Terensijsmıleja savu sievu. Tomer vinam patika izteloties, ka

244

ir brıvs, un sapnot par jaunam attiecıbam.Vel tikai vajadzeja panakt, lai vina iemacas pasu

grutako klut par Veneru Bargo, Valdnieci un Kundzi,kas bez zelastıbas pazemo un soda. Ja vina izturesparbaudıjumu, Terensijs bija gatavs atvert sirdi unlaut vinai ienakt.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts vel degvınaun baudas reibuma.

Man nebija ko zaudet, un es dabuju visu. Esparstaju but, kas es esmu, un atradu savu ısto seju.

Iepazinusi pazemojumu un pilnıgu paklausanos,es kluvu brıva. Es nezinu, vai esmu slima vai tas bijasapnis vai iznemuma gadıjums. Tomer es zinu, kavaru bez ta iztikt, bet labprat to piedzıvotu velreiz,atkartotu so pieredzi, lai varu doties vel talak.

Sapes mazliet mani nobiedeja, bet tas nebija tiklielas ka pazemojums, sapes bija tikai iemesls. Tajabrıdı, kad pirmo reizi vairaku menesu laika es izjutuorgasmu kaut gan man bija bijusi neskaitami vıriesiun kadas tikai divainıbas tie nedarıja ar manu miesu!es jutos tuvak Dievam vai tas maz iespejams? Esatcerejos stastu par melno meri, par mocekliem, kassevi saustıja, veltot sapes cilveces glabsanai, un guva

245

no ta baudu. Es negribeju glabt ne cilveci, ne vinu,ne sevi. Es vienkarsi cietu un baudıju.

Sekss ir maksla valdıt par nevaldamo.Tas nebija teatris, vini tiesam bija dzelzcela

stacija pec Marijas luguma, jo vinai garsoja pica,kas bija noperkama tikai seit. Kadreiz tacu drıkstejaatlauties mazus untumus. Ralfam vajadzeja atnaktdienu atrak, kad vel vina bija sieviete, kas ilgojaspec kamına, vına un mılestıbas. Bet dzıve bijalemusi citadi, sodien vinai pat nebija vajadzıbaskoncentreties uz skanam un apkart notiekoso, kavina to parasti medza darıt. Vina vairs nedomajapar Ralfu, vina bija atklajusi kaut ko daudzinteresantaku.

Ko lai dara ar so vırieti vinai blakus, kas eda,iespejams, vinam pretıgu picu un nosita laiku,pacietıgi gaidıdams, kad vares vest vinu uz savammajam? Kad Ralfs ienaca kluba un piedavaja iedzert,Marija jau gribeja atteikt, velejas teikt, ka zaudejusiinteresi un gaida citu cilveku. Tomer vina loti gribejaar kadu aprunaties par pagajusas nakts notikumiem.

Vina bija me[U+0123]inajusi dalıties pardomasar dazam ielasmeitam, kas apkalpoja ıpasos klientus,

246

bet neviena negribeja runat, vinas baidıjas noMarijas, kas bija kluvusi par eksperti un atri iemacıjasvisu jauno. No visiem pazinam tikai Ralfs Hartsvaretu vinu saprast, galu gala Milans gleznotajudeveja par ıpaso klientu. Bet sis ıpasais klientsraudzıjas vina ar mıla mirdzosam acım, un tasuzdevumu sarez[U+0123]ıja, labak jau neteikt neko.

- Ko tu zini par ciesanam, pazemojumu un lielubaudu?

Marija tomer atkal nenoturejas.Ralfs parstaja gremot picu.- Es zinu visu. Bet mani tas neinterese.Atbilde bija tiesa un atra, un Marija apstulba.

Tatad visi to zinaja, tikai vina ne? Ak Dievs, kas tapar pasauli!

- Es esmu iepazinis savus tumsasdemonus, Ralfs turpinaja. Nokluvu lıdz pasamdzılem, izme[U+0123]inaju pilnıgi visu ne tikai sajajoma vien. Tacu, kad mes pedejoreiz tikamies, essasniedzu savas galejas robezas ar velmju, nevissapju palıdzıbu. Pakavejos dveseles dzıles un sapratu,ka saja dzıve vel ir loti daudz ka laba un mılama.

Vins gribeja teikt: "Pie laba piederi arı tu. Ludzu,

247

neej pa so celu!" Bet vinam pietruka drosmes. Vinstikai izsauca taksometru un lika vinus aizvest lıdzezera krastam, kur pirms veselas muzıbas, pirmastiksanas diena, vini bija pastaigajusies. Sı rıcıbaMariju izbrınıja, bet vina neiebilda. Instinkts teicaprieksa, ka vinai ir ko zaudet, bet apzinu joprojamreibinaja ieprieksejas nakts notikumi.

Marija attapas no miegainuma, kad vinipiebrauca pie darza ezera krasta. Lai gan bija vasara,saulrieta jau kluva vesi.

- Ko mes te daram? Marija jautaja, kapjot arano masınas. Te ir vejains, es sakersu iesnas.

- Es daudz domaju par tavu jautajumudzelzcela stacija. Ciesanas un bauda. Novelc apavus!

Marija atcerejas, ka dazkart arı klienti ludza topasu un uzbudinajas tikai no vinas kaju aplukosanas.Vai tiesam piedzıvojumu vel bija par maz?

- Es saaukstesos, Marija iespıtejas.- Dari, ko es saku! Ralfs neatlaidas. Tu nedabusi

iesnas, ja mes te netulasimies. Uzticies man, ka esticu tev!

Nebija nekada lo[U+0123]iska iemesla ta domat,bet Marija saprata, ka vins me[U+0123]ina palıdzet.

248

Varbut tapec, ka bija jau dzeris no kada loti rugtabikera un negribeja, lai arı vina ietu pa so celu. Betvina nealka palıdzıbas, vina jutas erti jaunatklatajapasaule, kura ciesanas vairs nebija skerslis. Tacutepat lıdzas bija domas par Brazıliju, kur diez vaiatradısies partneris, kas saprastu so tik atskirıgopasauli, un, ta ka Brazılija bija svarıgaka par visu,Marija noava apavus. Zeme bija ka noberta sıkiemakmentiniem, kas uzplesa zekes, bet tas nekas, vinanopirks jaunas.

- Novelc zaketi!Vina vareja pateikt ne, bet kops vakardienas

vakara lielakais prieks bija atbildet apstiprinosi, laikas ar vinu notika. Marija novilka zaketi, kadu laikuaugums vel saglabaja siltumu, bet drız vien vinu sakaparnemt aukstums.

- Ejam! Pa celam aprunasimies.- Tas nav iespejams! Zeme ir ka noseta ar

asiem akmeniem.- Tiesi tapec. Es gribu, lai tu sajuti sos

akmenus, lai tie lıdz sapem noberz tavas kajas, joizskatas, ka tu, tapat ka es, zini, kas ir ciesanas kopaar baudu, un sı pieredze tev jaizrauj no dveseles!

249

Marija gribeja teikt: "Man ta nav jaizrauj, manta patık." Tomer vina saka nesteidzıgi iet uz prieksu,kaju pedas drız vien dega ka ugunıs no aukstuma unakmens skepelem.

- Kadas izstades sakara es nokluvu Japana,toreiz lıdz ausım biju iegrimis taja, ko tu sauc parciesanam, pazemojumu un baudu. Tolaik es domaju,ka atpakalcela nav, ka es iesu arvien talak un talakun manas dzıves vienıgais saturs bus sodıt un tiktsodıtam.

Galu gala mes esam tikai cilveki, vainıgi jau nodzimsanas, mus parnem bailes, kad laime klust arroku aizsniedzama, un vairak par visu mes velamiessodıt citus tik vaji, nenoverteti un nelaimıgi mesjutamies. Maksat par saviem grekiem un sodıt citusgreciniekus ak, vai ta nav saldaka bauda? Ir gan!

Sapes un aukstums trauceja ieklausıties Ralfavardos, bet Marija loti centas.

- Es pamanıju nospiedumus uz tavam plaukstulocıtavam, Ralfs teica.

Rokudzelzi. Lai apsleptu pedas, Marija bijauzvilkusi vairakas rokasspradzes, bet redzıga acszinaja, ko mekle.

250

- Redzi, ja tas, ko tu nesen piedzıvoji, liektev spert so soli, es nebusu tas, kurs trauces. Tikaiatceries, ka ısta dzıve ir kas pavisam cits.

- Par kadu soli tu runa?- Sapes un bauda. Sadisms un mazohisms. Sauc

to, ka gribi. Ja tu aiziesi pa so celu, es loti cietısu,es atceresos musu velmju vakaru, musu tiksanos,pastaigu pa Santjago celu un tavu gaismu. Tavupildspalvu es noglabasu ıpasa vieta un, skatotieskamına liesmas, vienmer atceresos tevi. Bet es nekadvairs tevi nemeklesu.

Marija nobijas, vina saprata, ka jadod pretspars,jasaka taisnıba un jabeidz izlikties, ka vina zinavairak neka vins.

- To, ko es nesen, tas ir, vakar vakara,piedzıvoju, es vel nekad nebiju piedzıvojusi. Un manibiede doma, ka savu ısto es varbut varu sastapt tikaipasa degradacijas bezdibena mala.

Runat bija gruti, aukstuma zobs neturejas uzzoba, un neciesami sapeja kajas.

- Izstade, kas notika Kumano apgabala, ieradaskads malkascirtejs, Ralfs turpinaja stastu, it ka nekonebutu dzirdejis. Manas gleznas vinam nepatika,

251

toties caur tam vins bija atsifrejis, ka es dzıvojuun ko jutu. Nakamaja diena malkascirtejs atnaca uzviesnıcu un jautaja, vai mana dvesele ir apmierinata.Ja ta bija apmierinata, tad man jaturpina cels, kastai patika. Ja nebija apmierinata, tad jaiet vinamlıdzi uz paris dienam.

Vins man lika staigat pa akmeniem, tapat ka eslieku staigat tev. Vins lika sajust aukstumu. Vinsmani piespieda saprast sapju skaistumu bet to sapju,ko rada daba, nevis cilveks. Sı macıba ir tukstos gaduvecu, un vins to sauca par Sugendo.

Vırs teica, ka nebaidoties no sapem, un tas esotlabi. Lai valdıtu par dveseli, vispirms jaiemacas valdıtpar miesu. Vins atzinas, ka dazreiz sapes liekotrıkoties nepareizi un tas esot loti slikti.

Sis neskolotais malkascirtejs iedomajas, ka pazıstmani labak neka es, un tas mani kaitinaja, lai ganfakts, ka gleznas speja izteikt tiesi to, ko es jutu,mani loti pacilaja.

Asa akmens skautne pargrieza Marijai kajaspedu, bet aukstums bija pienemies speka un miesa itka iemigusi. Marija tikai ar pulem speja sekot RalfaHarta vardiem. Kapec saja Dieva svetıtaja pasaule

252

vıriesi arvien centas radıt vinai tikai sapes? Svetassapes, sapes un baudu, sapes ar paskaidrojumiemun bez paskaidrojumiem, vienmer sapes, sapes. . .

Savainota peda uzmina uz vel viena asa akmens,bet Marija apspieda kliedzienu un turpinaja iet.Sakuma vina bija apnemusies saglabat passavaldıbu,patstavıbu un to, ko vins deveja par gaismu.Turpretim tagad vina spera solus loti lenam, gankun[U+0123]is, gan prats meta kulenus: vinabaidıjas, ka vinai klus slikti. Varbut vajadzejaapstaties, jo tas viss tacu bija mulkıgi, bet vinaneapstajas.

Vina neapstajas cienas del pret sevi. Vina izturesso pastaigu kailam kajam, cik ilgi vajadzes, tas tacuneturpinasies visu muzu. Piepesi prata iesavas citadoma ja nu rit vina nevares ierasties Copacabana,tapec, ka asinos kajas vai arı vina bus sakerusigripu un gules majas ar augstu temperaturu? Marijaatcerejas klientus, kuri vinu gaidıja, Milanu, kas vinaiuzticejas, naudu, ko vina zaudes, lauku maju unvecakus, kas ar vinu leposies. Tacu ciesanas drız vienaizdzina jebkadas domas, un vina paklausıgi sperasoli aiz sola, nepratıgi veledamas, lai Ralfs noverte

253

sos pulinus un beidzot pasaka pietiek, vari uzvilktapavus.

Tacu Ralfs, svess un tals, nelikas par vinasciesanam ne zinis, it ka sis butu vienıgais veids,ka atsvabinat Mariju no ta, ko vina lıdz galam velnepazina, kas vinu kardinaja un vareja atstat daudznopietnakas retas neka rokudzelzi. Marija zinaja, kaRalfs censas palıdzet, tacu milzıgas pules, uzveicotkatru nakamo metru un izradot savu gribasspeku,liedza domat jebkadas gan seklas, gan dzilas domas,tas bija kailas sapes, kas piepildıja visu telpu, kasvinu biedeja un lika domat par robezu, ko vina nespessasniegt.

Un tomer vina spera nakamo soli.Tad vel vienu.Skita, ka sapes ieplust dvesele un ka ta ir

garıga paradıba. Katra zina ta nebija teatra izradepieczvaigznu viesnıca, kura vina piedalıjas kaila,degvına apreibinata, uzkozdama kaviaru un pletneskatu starp kajam. To nevareja salıdzinat ar so auk-stumu un pastaigu basam kajam pa akmeniem, kasgriezas pedas. Marija bija apjukusi, vina nespejaparmıt ne vardu ar Ralfu Hartu, vinas pasaule sobrıd

254

eksisteja tikai sıki un griezıgi akmeni, kas starpkokiem iezımeja taku.

Marija jau gribeja padoties, kad vinas augumuparnema dıvainas sajutas, it ka vina butu sasniegusisavu speju robezu, tuksu telpu, kura vina it kalidinajas pati virs sevis un neko nejuta. Vai tabija sajuta, ko piedzıvoja mocekli? Sapju vina puseMarija atklaja izeju uz citu apzinas lımeni, kuranekam citam nebija vietas ka vien dabai, kas bijanepieludzama, un vinai kas bija neuzvarama.

Viss skita ka sapnı mijkreslı iegrimusais darzs,tumsais ezers, klusejosais vırietis, dazi parısi, kaspagaja garam, bet neieveroja, ka vina ir basa unparvietojas ar lielam grutıbam. Marija nezinaja, vaitas bija no aukstuma vai no ciesanam, bet piepesivina vairs nejuta savu miesu, vina nokluva stavoklı,kura nebija ne velmju, ne bailu, tikai noslepumainska gan to labak nosaukt? miers. Sapju robeza velnebija vinas robeza. Vina vareja iet vel talak.

Marija domaja par cilvekiem, kas cieta, to nemaznegribedami, kas neludza sev ciesanas, kamer vinatiesi otradi izaicinaja savas ciesanas, tam gan vairsnebija nozımes, jo miesas robezas jau bija parvaretas,

255

no vinas pari bija palikusi tikai dvesele, gaisma,tuksuma paveids, ko reiz kads nosaucis par Paradızi.Dazas ciesanas mes varam aizmirst, vien spejotpacelties pari sapem.

Nakamais, ko Marija atcerejas, bija Ralfs,kas vinu uzmeta pleca, ieprieks ievıstot savazakete. Acımredzot vina bija pa[U+0123]ıbusi noaukstuma, bet tas bija nieks; vina bija laimıga, vinanejuta bailes, un vina bija uzvarejusi. Vina nebijapazemojusies sı vıriesa prieksa.

Minutes sastajas stundas. Acımredzot vina bijaaizmigusi Ralfa rokas, jo pamodas vel joprojam naktıkada istaba, kur, iznemot televizoru kakta, vairakneka nebija, balts un tukss.

Ienaca Ralfs ar karstu sokoladi.- Viss kartıba, vins pazinoja. Tu sasniedzi to,

kas tev bija jasasniedz.- Iedod man vınu, es negribu sokoladi! Un

es gribu nokapt leja uz musu vietu pie kamına, arvisapkart izsvaidıtam gramatam.

Vina teica musu vieta. Ta nebija paredzets.Marija apskatıja savas kajas, neliels iegriezums,

dazi sarkani nospiedumi, kas pec dazam stundam

256

pazudıs. Ar nelielam grutıbam vina nokapa pakapnem, nekam nepieversot lielu uzmanıbu, un devasuz sturi, kur pie kamına bija noklats paklajs, nezkadel seit vina allaz bija jutusies labi, it ka ta butuvinas vieta saja maja.

- Malkascirtejs teica, ka fiziskas piepules laika,atdodot visu kermena speku, prats iegust dıvainugarıgu speju, kaut ko lıdzıgu gaismai, ko es redzejutevı. Ko tu juti?

- To, ka sapes ir sievietes draugs.- Tas ir bıstami.- Ka sapem ir robeza.- Tas ir glabins. Neaizmirsti to!Marijas prats vel bija mazliet apjucis, par vinu

valdıja tads miers, ka parkapjot savu speju robezas.Ralfs vinai bija paradıjis cita veida ciesanas, bet arıtas bija sagadajusas savadu baudu.

Ralfs panema lielu mapi un atvera. Tur bijazımejumi.

- Prostitucijas vesture. Tu man to ludzi, kadsatikamies.

Ja, vina bija to lugusi, bet tas bija tikai ieganstslaika pavadısanai, intereses izradısanai. Tagad tam

257

nebija nekadas nozımes.- Visu so laiku es esmu klejojis pa nezinamiem

udeniem. Par kaut kadu vesturi es nemaz nedomaju,man galva bija tikai cilveku runas par senakoprofesiju pasaule. Tacu vesture ir, pat divas vestures.

- Un sie zımejumi?Redzot, ka Marija neko nebija sapratusi, Ralfs

Harts jutas mazliet vılies, bet tulıt sanemas.- Es izliku uz papıra visu, ko izlasıju, izpetıju

un iemacıjos.- Parunasim par to citreiz. Es negribu mainıt

temu, es gribu saprast sapes.- Tu tas sajuti vakar, un sapes tev atklaja

baudas virsotnes. Tu tas sajuti sodien, un sapestev lava sastapt mieru. Tapec es saku: nepierodipie tam, ar sapem ir viegli sadzıvot, un tas irvarenas narkotikas. Tas ir ik uz sola, sleptas ciesanas,atraidıta mıla, ko mes vainojam, ja tiek iznıcinatidzıves lielakie sapni. Sapju patiesais vaigs musbiede, tacu, ieterptas upuresanas vai atraidısanasdranas, sapes kardina. Tiesa, tas var saukt arı parglevulıbas dranam. Lai ka cilveks atteiktos no sapem,tas vienmer atrod veidu, ka palikt kopa ar tam,

258

iemılet tas, padarıt tas par savas dzıves neatnemamusastavdalu.

- Neticu. Neviens negrib ciest.

- Ja tu saprastu, ka iespejams dzıvot bezciesanam, tas butu milzıgs solis uz prieksu, tacues saubos, ka kads tev ticetu. Taisnıba, ka neviensnegrib ciest, bet gandrız visi tiecas pec sapemun ciesanam, lai justos attaisnoti, skısti, pelnıjusikaiminu, vıru, delu vai Dieva cienu. Par to tagadnedomasim, atceries vien to, ka pasauli virza ne jaubaudas meklejumi, bet atteiksanas no visa, kas irsvarıgs.

Vaikareivis dodas kara, lai nogalinatu ienaidnieku? Ne,vins dodas kara, lai mirtu par savu valsti. Vai sievaipatık izradıt vıram, ka vina ir laimıga? Ne, vina gribpanakt, lai vırs redzetu, cik loti vina ziedo sevi, cikloti cies, lai vins butu laimıgs. Vai vırs dodas uzdarbu, uzskatot, ka atradıs dzıves piepildıjumu? Ne,vins lej sviedrus un asaras savas [U+0123]imeneslaba. Un talak berni atsakas no saviem sapniem, laiiepriecinatu vecakus; vecaki atsakas no savas dzıves,lai iepriecinatu bernus. Sapes un ciesanas apliecina

259

mılestıbu, kurai vajadzetu nest tikai prieku.

- Pietiek.

Ralfs apklusa. Sis bija piemerots bridis, laimainıtu temu, un citu pec cita vins saka radıtzımejumus. Pirmaja brıdı Marija neko nesaprata,te bija cilveku aprises, dazadi keburi, krasas,[U+0123]eometriskas un saraustıtas lınijas. Betpamazam vina saka saprast Ralfa sacıto, katru varduvins pavadıja ar izteiksmıgu zestu, un katra nakamafraze Mariju iegruda pasaule, kuras esamıbu vina lıdzsim bija noliegusi iegalvojot sev, ka tas ir tikai nelielsposms vinas dzıve, tikai iespeja nopelnıt naudu.Nekas vairak.

Ja, es uzzinaju, ka ir ne tikai viens, betdivi stasti par prostitucijas vesturi. Pirmo stastutu zini loti labi, jo tas ir tavs stasts. Jauna,skaista meitene, izvelejusies dazadus iemeslus, vaiarı tie bija iemesli, kas izvelejas vinu, nolema,ka vienıga izdzıvosanas iespeja ir savas miesaspardosana. Dazas skaistules beigas kluva par valstuvadıtajam, piemeram, Mesalına Roma, citas kluvale[U+0123]endaras, piemeram, Bovarı kundze, citasdievinaja piedzıvojumus un likstas, piemeram,

260

spiedze Mata Hari. Tacu lielaka dala no meitenemta arı nesagaidıja savu slavas stundu, nedz arıpiedzıvoja kadu sevisku liktena izaicinajumu, tas, kabija, ta palika vienkarsas meicas, nakusas raudzıtpec vıra, trakulıbam, atzinıbas, bet iekritusas gluzicita ıstenıba; ienirusas dulkainaja udenı tikai uzbrıdi, vinas pierada; iedomajusas, ka spej valdıt parsituaciju, vinas neko nespeja mainıt.

Makslinieki jau vairak neka trıs tukstosus gadukal skulpturas, glezno vai raksta gramatas. Tapatarı ielasmeitas cauri laikiem dara savu darbinu bezlielam izmainam. Vai gribi zinat sıkumus?

Marija piekrıtosi pamaja ar galvu. Vina gribejaiegut laiku, tikt gala ar sapem. Arvien vairak sakaskist, ka kaut kas loti slikts bija pametis vinu, kamervina gaja pa asajiem ezermalas akmeniem.

Par ielasmeitam stastıts klasiskajos tekstos,e[U+0123]iptiesu hieroglifos, sumeru rakstos,Vecaja un Jaunaja Derıba. Tacu ka organizetaprofesija ta saka veidoties sestaja gadsimta pirmsKristus, kad Senas Griekijas likumdevejs Solonsnodibinaja valsts kontroletus bordelus un saka ievaktnodokli par tirdzniecıbu ar miesu. Atenu uznemıgie

261

laudis priecajas: kas reiz bija aizliegts, tagad kluvalegals. Savukart prostitutas tika iedalıtas atkarıba nomaksata nodokla lieluma.

Visletakas deveja par pornai, tas bija bordelasaimnieka verdzenes. Nakamas bija peripatetica,meitenes, kas klientus kera uz ielas. Bet visdargakasun labakas bija hetaira, "pavadones", kas tirgotajuspavadıja celojumos, apmekleja lepnus restoranus,vinam bija pasam sava nauda, tas deva padomus uniesaistıjas pilsetas politiskaja dzıve. Ka redzi, toreizviss notika tapat ka sodien.

Seksuali transmisıvo slimıbu del viduslaikos. . .Klusums. Bailes no gripas. Uguns kamına. Vairak

par visu sobrıd Marija velejas sasildıt miesu undveseli. Stasts vinu neintereseja, vina negribeja todzirdet tas lika izteloties, ka pasaule ir apstajusies,ka viss nemitıgi atkartojas un ka cilveks nekad nespespienacıgi novertet seksu.

- Skiet, ka tevi mans stasts nesaista?Marija sanemas. Galu gala vina bija nolemusi sim

vırietim atdot sirdi, lai gan vairs nebija drosa par to.- Mani neinterese tas, ko es zinu. Istenıba man

klust tikai skumjak. Tu teici, ka esot arı cits stasts?

262

- Tas ir stasts par pilnıgi pretejo par svetoprostituciju.

Miegainıba tulıt pazuda, un Marija uzmanıgiieklausıjas.

Sveta prostitucija? Pelnıt naudu ar seksu un klutDievam arvien mılakai?

- Sengrieku vesturnieks Herodots raksta parBabiloniju: "Tur ir speka dıvaina paraza. VisamSumera dzimusam sievietem bija pienakums vismazreizi dzıve doties uz dievietes Istaras templi unatdoties kadam svesiniekam ka izradot viesmılıbu,un par letu samaksu."

Marija nolema velak pajautat, kas ta bijapar dievieti. Varbut dieviete spetu palıdzet atgutzaudeto, lai gan Marija ısti nezinaja, kas tas bija.

- Dievietes Istaras ietekme izplatıjas pa visiemVidejiem Austrumiem, pa seno Sardıniju, Sicıliju unVidusjuras ostam. Daudz velak, Romas imperijaslaika, mineta dieviete Vesta, kas pieprasıja absolutunevainıbu vai pilnıgu atdosanos. Lai sveta ugunsneapdzistu, Vestas templa sievietes nodarbojas arjauneklu un karalu ievadısanu seksa zinıbas, vinasdziedaja erotiskas himnas, prata nonakt transa

263

stavokli un veltıja savu ekstazi Visumam, tadejadinodrosinot savdabıgu sazinu ar dievieti.

Ralfs Harts paradıja kada sena sacerejumafotokopiju ar zemsvıtras tulkojumu vacu valoda.Tulkojot katru rindinu, vins to lenam nolasıja:

Dienas, kad sezu pie tavernas durvım, es, dievieteIstara,

esmu prostituta, esmu sieva un mate, dievıba.Esmu tas, ko sauc par Dzıvi,lai gan jus to saucat par Navi.Esmu tas, kas jazina visiem,lai gan jus mani sıku tverat.Es esmu tas, ko jus meklejat,un tas, ko jus iegustat.Es esmu tas, ko jus izkaisat zeme -un pa gabaliem lasat kopa.Marija klusu nozagojas, un Ralfs Harts iesmejas;

vina atgriezas dzıvıbas ener[U+0123]ija, vinasgaisma atkal saka mirdzet. Tagad bija jaturpinastasts, jarada zımejumi, jaliek vinai justies mıletai.

Pec aptuveni diviem tukstosiem gadu svetaprostitucija izzuda, un neviens nezina, kapec.Varbut pie vainas bija slimıbas, varbut, mainoties

264

reli[U+0123]ijam, mainıjas arı sabiedrıbas tikumi.Vardu sakot, svetas prostitucijas vairs nav un

nebus. Sodienas pasaule valda vıriesi, un apzımejumsprostituta kalpo vien ka kauna zıme, ko varpiekarinat jebkurai sievietei, kas parkapusi kautkadas normas.

Vai tu rıt atnaksi uz Copacabana7 .Ralfs nesaprata jautajumu, bet acumirklı

piekrita.No Marijas dienasgramatas, rakstıts vakara, kad

vina basa bija staigajusi pa Anglu darzu Zeneva.Man ir vienalga, vai tas kadreiz bijis svets vai ne,

bet ES IENISTU SAVU DARBU. Tas sagrauj manudveseli, es vairs nezinu, kas es esmu; tas maca, kasapes ir atlıdzıba un ka par naudu var nopirkt visu,un ka nauda visu attaisno.

Es nepazıstu nevienu, kas butu laimıgs. Maniklienti loti labi saprot, ka maksa par to, kas tiempienaktos par velti, un tas ir nomacosi. Klubameitenes loti labi saprot, ka pardod to, ko labpratveletos atdot par vienu glastu un mirkli patiesas bau-das, un tas ir postosi. Man nebija viegli pateikt sosvardus, atzıt, ka biju nelaimıga un neapmierinata,

265

galu gala man ir jaiztur vel dazas nedelas.Tacu es vairs nespeju izlikties vienaldzıga, telot,

ka viss ir kartıba, ka sis darbs ir tikai neliels posmsmana dzıve. Es to gribu izsvıtrot no atminas. Esgribu mılet, un tas arı viss. Mılet.

Dzıve ir parak ısa vai parak gara, lai es varetuatlauties to dzıvot tik slikti.

Ta nav vina maja. Un ta nav arı vinas maja.Tas nenotiek ne Brazılija, ne Sveice, bet gan parastaviesnıca, kas varetu atrasties jebkura pasaules malaun ir mebeleta, tapat ka visas parastas viesnıcas.It ka censoties radıt majıgumu, kas tikai vel vairakatgruz.

Ta nav viesnıca ar burvıgu skatu uz ezeru, aratminam par sapem un ciesanam, par ekstazi. Sısviesnıcas logi raugas uz Santjago celu, un tas irsvetcelnieku, nevis moceklu cels. Te laudis satiekaskafejnıcas ielas malas, te ierauga gaismu, sarunajas,sadraudzejas un iemılas. Lıst, un saja nakts stundate neviens nestaiga. Daudzus gadus, gadu desmitusun gadsimtus te pludusas lauzu straumes, bet tagadir kluss. Varbut arı celam vajag atvilkt elpu, mazlietatpusties no tik daudziem soliem, kas to min katru

266

mılu dienu.Vina nodzes gaismu un aizvelk aizkarus.Vina

ludz vinam iz[U+0123]erbties un iz[U+0123]erbjaspati. Fiziska tumsa nekad nav pilnıga, un, kad acis irmazliet apradusas, vina pamana, ka nez no kurienesir izlauzies sıks gaismas starins. Vina pamana arıvıriesa siluetu. Pirmaja reize vina bija atkailinajusiestikai lıdz pusei.

Vinapanem divus rupıgi salocıtus kabatlakatinus, izmaz-gatus un vairakas reizes izskalotus, lai nepaliktune minas no odekolona vai ziepju aromata. Vinapietuvojas vırietim un ludz aizsegt acis. Vırietis brıdipretojas, kaut ko stasta par elli, kurai gajis cauri.Vina apgalvo, ka tam nav nekada sakara ar elli,ka vinai tikai vajadzıga pilnıga tumsa, lai pasniegtumacıbstundu. Lıdzıgi tam, ka vins vakar bija macıjissapes. Vırietis palaujas un aizsien acis. Arı vina darato pasu, gaismu vairs nemana, iestajusies pilnıgatumsa, un vini sadodas rokas, lai noklutu lıdz gultai.

Ne, negulsimies. Apsedısimies, ka vienmer, viensotram pretı, varbut mazliet ciesak blakus, ta, lai mani

267

celgali pieskaras taviem.

Vina vienmer to bija gribejusi. Un vienmer bijapietrucis pasa svarıgaka laika. Vina to neizdarıja near savu pirmo mılestıbu, ne ar vırieti, kas pirmaisvinu ieguva. Nedz ar arabu, kurs samaksaja tukstosfranku, iespejams, ceredams uz ko vairak, neka vinaspeja dot, lai gan arı ar tukstos frankiem bija parmaz visam vajadzıbam. Vina to neizdarıja ne arvienu no daudzajiem vıriesiem, kas bija velusies vinaipari, nakusi un gajusi caur vinas kajstarpi, reizemdomajot tikai par sevi, reizem arı par vinu, reizempar romantiskiem sapniem, reizem instinktıvi kautko atdarinot, jo bija dzirdejusi, ka ta dara visi vıriesiun, kas nedara, neesot ısts vırietis.

Vina doma par savu dienasgramatu. Vinai visa kabijis gana, un vina velas, lai atlikusas nedelas paietuka viena diena. Tapec vina atdodas sim vırietim, jotikai ta vares ieraudzıt pati savas sleptas mılestıbasgaismu. Pirmais greks nebija Ievas apestais abols,bet gan doma, ka Adamam noteikti jaizbauda tiesitas pats, ko bija izbaudıjusi vina. Ieva baidıjas dzıvottalak viena, vinai vajadzeja atbalstu, tapec vinaivajadzeja dalıties savas sajutas.

268

Tacu dazkart neko sadalıt nevar. Nedrıkstbaidıties no okeana, kura pasi esam ielekusi; bailesizjauc visu speli. Lai to saprastu, ir jaiziet cauriellei. Mılesim cits citu, bet necentısimies savu mılakopaklaut.

Es mılu vırieti, kas sez man pretı, jo vins mannepieder, un es nepiederu vinam. Mes atdodamiesviens otram no brıvas gribas, un man tas jaatkartodesmitiem, simtiem, tukstosiem reizu, kamer es patitam noticesu.

Kadu brıdivina doma par savam kole[U+0123]em ielasmeitam.Vina doma par mati, par draudzenem. Vinas tic, kavıriesa kaisle ilgst tikai vienpadsmit minutes dienaun ka vini ir ar mieru maksat par to. Ne, ta tas nav.Vırietis ir tads pats ka sieviete, vins cer kadu satikt,cer atrast dzıves jegu.

Vai mate uzvedas tapat ka vina? Vai arı matetelo orgasmu, gulot ar tevu? Vai Brazılijas vidienesievietes joprojam nedrıkst izradıt, ka tam patıksekss? Tik maz vina zina par dzıvi un par mılestıbu,un sis ir brıdis, kad vina, aizsietam acım un ar visupasaules laiku sevı, atklaj visa pirmsakumu, un viss

269

sakas tiesi tur un tiesi ta, ka vina to grib.

Pieskariens. Vina aizmirst par ielasmeitam unklientiem, par tevu un mati, vina atrodas pilnıgatumsa. Visu pecpusdienu vina bija domajusi, kovaretu davat cilvekam, kurs vinai bija atdevispascienu un licis saprast, ka dzıve prieka meklesanair svarıgaka par sapju nepieciesamıbu.

Es gribetu sniegt vinam laimi iemacıt mankaut ko jaunu, ka vakar vins bija man macıjispar ciesanam, ielasmeitam un svetajam prostitutam.Vins ir laimıgs, kad spej kaut ko iemacıt, tadmaci mani, vadi mani. Es gribetu zinat, kanotiek tuvosanas miesai, pirms pieskarties dveselei,saplusanai un orgasmam.

Vina izstiepj roku vina virziena un ludz, lai vinsdara tapat. Vina cukst dazus vardus, atzıstas, kasonakt, saja nevienam nepiederosaja vieta, vinamvajadzetu iepazıt vinas adu, robezu starp vinu unpasauli. Vina ludz pieskarties, izjust adu ar pirkstiem,jo kermeni dazkart saprotas atrak neka dveseles.Beidzot vins pieskaras, arı vina tam pieskaras, betabi ka norunajusi izvairas no tam auguma vietam,kur seksuala ener[U+0123]ija uzplaukst visstraujak.

270

Pirksti skar vinas seju, vina jut vieglu krasassmarzu, kas nekad neizgaisıs, kaut arı vins mazgaturokas simtiem reizu. Sıs smarzas te bija, kadvins piedzima un ieraudzıja pirmo koku, pirmomaju, un savos sapnos nolema tos uzgleznot. Arıvinam vajadzeja sajust vinas rokas smarzu, bet vinanezinaja, kada ta ir, tacu negribeja jautat. Sobrıdpasaule ir vinu miesa, parejais ir klusums.

Vini glasta viens otru. Vina ta varetu pavadıtvisu nakti, tas ir tik patıkami, un nav nekadasvajadzıbas nonakt lıdz seksam. Un tiesi saja brıdı,varbut tiesi tapec, ka nav nekadas vajadzıbas, vinasajut karstumu kajstarpe un zina, ka tur paradıjiesmitrums. Pieskaroties vinas dzimumorganiem, vinsto jutıs, bet tagad vina nezina, vai tas ir labi vaislikti, ta ir vinas miesas dabiska atbilde glastiem, unnav nekadas vajadzıbas dot majienu, lai vins glastate vai citur, atrak vai lenak. Vıriesa rokas pieskarasvinas padusem, vinai sacelas spalvinas uz rokam, unvina grib atgrust vina rokas, tacu to nedara. Varbuttas ir sapes, ko vina jut. Un vina atkarto vıriesa kustı-bas, vina padusem ir pavisam cits klajums, varbutatskirıgo dezodorantu del, ko vini lietoja, bet par ko

271

gan vina doma? Vinai nav jadoma. Tikai japieskaras.

Vıriesa pirksti velk rinkus ap vinas kruti, kamedıjot dzıvnieku. Vina velas, lai vins kustetos atrak,lai pieskartos galiniem; vıriesa rokas netiek lıdzi vinasdomam, bet varbut tiesi tapec vins kardina, laujbaudıt un kavejas veselu muzıbu, iekams nonak pietiem. Krusgali ir cieti, vins mazliet paspelejas, liekotuzmesties zosadai uz vinas adas un kajstarpe ielıtvel lielakam siltuma un mitruma vilnim. Tagad vinarokas jau slıd pa vinas vederu, izmetot nelielu lıkumu,tas sasniedz vinas kajas un pedas, rokas slıd uz augsuun uz leju pa gurnu iekspusi, vins jut auguma karstodvasu, bet netuvojas, tas ir tikai maigs pieskariens,vieglaks par vieglu, un tiesi tapec jo reibinosaks.

Tikmer arı vina dara to pasu, vinas rokas gandrızpeld pa vina kaju spalvam, arı vina, pietuvojusiesvıriesa dzimumorganiem, sajut miesas karsto dvasu.Piepesi vina mistiska karta it ka ir atguvusi nevainıbuun ka pirmoreiz atklaj vıriesa augumu. Vina pieskarasloceklim. Tas nav ciets, ka vina bija iedomajusies,vina ir tik mitra,un vinai tas skiet netaisnıgi, betvarbut vırietim vel ir vajadzıgs laiks, kas zina.

Un vina glasta locekli, ka vien jaunavas to prot

272

darıt, ielasmeitas to sen ir aizmirsusas. Vırietis tulıtatbild, loceklis piebriest vinas rokas, un vina palielinaspiedienu, labi zinadama, kur japieskaras, vairakapaksdala, nevis augsa, vinai tas stingri jaaptver arpirkstiem un jaatvelk adina. Vırietis ir uzbudinats,loti uzbudinats, vins pieskaras vagınas lupinam, kasir mitras ka purvs, un vina ar mokam ciesas, lainelugtu darıt to stiprak un lai nelugtu iebazt vinapirkstus. Bet vırietis ta nedara, vins apziez klitoruar skidrumu, kas gazas no vinas klepja, un atsakrinkveida kustıbas, ka ap krutsgaliem. Sis vırietispieskaras vinas augumam gluzi ka vina pati.

Viena vıriesa roka aizslıd lıdz vinas krutij, tair labi, tik labi, ka vina velas apskauties. Bettas nenotiek, vini peta viens otra augumu, unviniem vajag laiku, daudz laika. Protams, vini varetumıleties, tas butu visdabiskakais, ko vien varetuiedomaties, un, iespejams, vini justos lieliski, betviss ir tik jauns un nebijis, ka viniem nakas savaldıtsevi, lai neko nesabojatu. Vina atceras vınu, ko bijadzerusi pirmaja vakara, lenam, izbaudot malku pamalkam, izjutot, ka tas sasilda un paver citu skatuuz dzıvi, ka atbrıvo un dara laimıgu.

273

Tiesi tapat vina velejas malkot so vırieti, lai uzvisiem laikiem aizmirstu letos vınus, kurus izdzerviena raviena, kuri spej reibinat, bet pec kuriem sapgalva un dvesele paliek tuksums.

Vina partrauc kustıbas, maigi savij pirkstusar vina pirkstiem un izdzird vaidu. Vina gribetuvaidet pretim, bet savaldas, karstums aizplust pavisu augumu, un tapat drosi vien notiek ar vırieti.Ener[U+0123]ija, neizladejusies orgasma, izskıstuz visam pusem, sasniedz smadzenes un paralizejebkadu velesanos aiziet lıdz galam, bet tas irtiesi tas, ko vina grib apstaties, apstaties puscela,izsvaidıt baudu pa visu kermeni, appludinat pratu,atdzemdinat pienakumu un velesanos, atgrieztiesnevainıba.

Vina nonem apsejus no savam un vıriesaacım. Iededz lampu uz naktsgaldina. Vini irkaili un nesmaida, tikai raugas viens otra. "Esesmu mılestıba, es esmu muzika," vina doma."Uzdejosim!"

Tacu neko tadu vina nepasaka, saruna vijasap trivialam lietam, piemeram, kad mes atkalsatiksimies, un vina nozıme datumu, iespejams, pec

274

divam dienam. Vırietis uzaicina vinu uz izstadi,bet vina saubas. Tas nozımetu iepazıties ar vıriesapasauli, ar vina draugiem, uzzinat, ko vini runa undoma.

. Vina atsakas. Bet vırietis nojaus, ka vinagribeja sacıt ja, tapec uzstaj, vins lieto vismulkıgakosargumentus, bet tas pieder pie dejas, ko vini tagaddejo, un viss beidzas ar to, ka sieviete piekapjasjo vina ta gribeja. Vins grib norunat satiksanoskafejnıca, kura bija iepazinusies. Vina iebilst, kabrazıliesi ir loti manticıgi un ka nebutu velamssatikties taja pasa vieta, jo tas varetu nozımet kadacikla beigas un visu izpostıt.

Vırietis ir apmierinats, ka vina nevelas sı ciklabeigas. Vini vienojas par kadu baznıcu, no kurasredzama pilseta un kura atrodas Santjago cela mala,cela, kas ir dalina no noslepumaina svetcelojuma,kam tie abi tic kops satiksanas brıza.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts vienu dienupirms bilesu iegadasanas uz Brazıliju.

Reiz dzıvoja putns. To greznoja divi lieliski sparniun burvıgas, krasnas un zaigojosas spalvas. Tas bijaradıts brıvıbai un dzıvei debesıs, radıts, lai priecetu

275

ikvienu, kas to uzlukoja.Kadu dienu putnu ieraudzıja jauna meitene

un iemılejas taja. Aiz brınumiem pavertu mutivina veroja katru putna apmesto loku, vinassirds nepratıgi dauzıjas, acis savilnojuma mirdzeja.Meitene ludza, lai putns nem vinu lıdzi, un ta tie lidi-najas debesıs, laimıgi un neviena netrauceti. Meitenenebeidza apbrınot savu draugu, vina to cienıja unslavinaja.

Bet tad vina iedomajas ja nu putnam ienak prataaizlidot talu kalnos! Un meitene nobijas. Nobijas,ka ar citu putnu nekad nejutısies tik labi. Vina bijagreizsirdıga greizsirdıga, ka putns prata lidot.

Un meiteni saka mocıt vientulıba.Kadu dienu vina nosprieda: "Es izliksu slazdu.

Un, kad putns atlidos, vins te paliks uz visiemlaikiem."

Putns, kurs arı bija iemılejies, nakamaja dienaatlidoja un iekrita slazda. Meitene vinu ieslodzıjaburı.

Meitene nebeidza vien apbrınot putnu. Allazvinas mılestıba bija rokas stiepiena attaluma.Draudzenes, to redzot, teica: "Tu esi laimıga. Tev

276

ir viss, ko velies." Bet pamazam saka notikt dıvainasparvertıbas ta ka putnu vairs nevajadzeja ne saukt,ne meklet, vina zaudeja interesi par to. Nespedamslidot un ıstenot savu sutıbu, putns saguma, spalvaszaudeja spozumu, un brasais lidonis kluva neglıts.Meitene vairs neskatıjas uz ta pusi, labi, ka velpabaroja un uzkopa burıti.

Kadu dienu putns nomira. Meitene dzili noskumaun seroja. Bet par buri vina bija aizmirsusi, vinaatcerejas tikai pirmo dienu, kad putns lepni lidojamakonos.

Ja vina prastu ieskatıties sevı, meitene uzzinatu,ka to bija savilnojis nevis putna fiziskais kermenis,bet ta brıvıba un sparnu speks.

Zaudejusi putnu, meitene zaudeja arı dzıves jegu,un drız vien pie vinas durvım klauveja nave. "Kapectu atnaci?" vina jautaja navei.

"Lai tu atkal varetu lidot debesıs kopa ar putnu,"nave atbildeja. "Ja tu butu izlaidusi putnu no buraun lavusi tam lidot, apbrıns un mılestıba, ko tujuti,augtu auguma. Bet tagad tev jaizlıdzas ar mani, laisavu putnu ieraudzıtu velreiz."

Jaunu dienu Marija iesaka ar darbu, ko pedejos

277

menesos tik biezi bija atlikusi, vina iegaja celojumubiroja un nopirka bileti uz Brazıliju, uz datumu, kurubija iezımejusi kalendara.

Eiropa vel bija japavada divas nedelas. Un, kadtas beigsies, Zeneva klus par kada vıriesa seju, kursvinu mıleja un kuru mıleja vina. Rue de Berne bustikai vards, slavinajums Sveices galvaspilsetai. Vinaatceresies savu istabu, ezeru un francu valodu, visastas dullıbas, ko divdesmit trıs gadus veca meitene(vakar bija vinas dzimsanas diena) spej sastradat,kamer saprot, ka ir arı robeza.

Vina neieslodzıs putnu burıtı, nedz arı lugslidot lıdzi uz Brazıliju. Vins bija vienıgais patiesaisun ıstais notikums svesuma pavadıtajos menesos.Sadam putnam japaliek brıvıba un japartiek no ilgampec laika, kad vini lidoja divata. Arı vina bija putns.Un paturet Ralfu Hartu sev lıdzas nozımetu vienmeratcereties naktis Copacabana. Bet ta bija pagatne,nevis nakotne.

Marija nolema ardievas teikt tikai vienreiz,kad pienaks 4 aizlidosanas brıdis. Nebija jegasnepartraukti ciest, atceroties, ka drız jau maniste nebus. Ta vina apmanıja savu sirdi un devas

278

pastaigaties pa Zenevu. Skita, ka vina vienmerpazinusi sıs ielas, kalnu, Santjago celu, Monblanatiltu un barus. Ar skatu vina pavadıja kaijas upe,tirgotajus, cilvekus, kas izskreja no kantoriem ieturetbrokastis, pieversa uzmanıbu ta abola krasai ungarsai, ko vina paslaik eda, veroja lidmasınas nolai-zamies tale, varavıksni udens strukla, kas slacasno ezera vidus, pamanıja garamgajeju kautro,apslepto prieku, iekares skatienus un skatienus bezdegsmes, daudz skatienu. Saja nelielaja pilseta, kasbija lıdzıga daudzam pilsetam pasaule, vina bijanodzıvojusi gandrız gadu. Un tikpat labi te varejabut Brazılijas vidiene, ja ne sı ıpasa arhitektura untik daudzo banku. Te bija gadatirgi un ikdienastirgi. Saimnieces, kas strıdejas par cenam. Studenti,kas atprasıjas no lekcijam, teikdami, ka jadodas pieslimas mates vai teva, un tagad pastaigajas upmalaun skupstıjas. Te bija cilveki, kas jutas ka majas,un cilveki, kas jutas ka svesuma. Te bija avızes,kas rakstıja par skandaliem, un cienıjami zurnaliuznemejiem, kuri, starp citu, visbiezak bija redzamilasam par skandaliem.

Marija aizgaja uz

279

biblioteku, lai atdotu rokasgramatu par saimniecıbasvadıbu. Vina neko nebija sapratusi, bet grutos brızos,zaudejot savaldısanos un krıtot izmisuma, gramataallaz bija atgadinajusi par dzıves merki. Ta bijaka kluss celabiedrs, dzeltenos vakos bez zımejuma,ar neskaitamiem grafikiem, ta bija ka baka pedejonedelu tik drumajas naktıs.

"Es vienmer kalu planus par nakotni un vienmeresmu parsteigta par tagadni," vina sev sacıja. Undomaja, ka vinai bija izdevies saprast sevi caurneatkarıbu, izmisumu, mılestıbu un sapem, lai pec tikilga partraukuma atkal sastaptu mılestıbu, un vinabija apmierinata, ka viss noticis tio^t ta.

Savadi bija tas, ka atskirıba no darbabiedrenem,kas medza stastıt par baudu un ekstazi, ko izjutusas,pargulot ar vırieti, Marijai sekss nebija iemacıjis nekolabu vai sliktu. Tas neatsketinaja nevienu mezglu,Marija nespeja gut apmierinajumu dzimumaktalaika, sekss vinai bija kluvis par tik ikdienisku unvulgaru nodarbi, ka, iespejams, vina nekad neiepazısallaz karoto gaiso liesminu vai atkal sastapsanasapskavienu ka to sauca Ralfs Harts.

Bet varbut gluzi vienkarsi bez mılestıbas (reizem

280

vina piekrita tam, ko klastıja mates, tevi unromantiski romani) nekada bauda gulta nebijaiespejama.

Allaz nopietna bibliotekare (ko Marija uzskatıjapar savu labako draudzeni, kaut vinai pasai tonekad nebija teikusi) soreiz bija neparasti labanoskanojuma. Vina brokastoja un piedavaja arıMarijai kadu sviestmaizi. Marija atteicas, sakot, kair tikko paedusi.

- Jus ilgi lasıjat so gramatu.- Es neko no tas nesapratu.- Vai jus atceraties, ko reiz man ludzat?Ne, Marija neatcerejas. Bet, ieraugot skelmıgo

smaidu pretim sedosas sievietes seja, tulıt iedomajas,kas tas varetu but. Sekss.

- Ziniet, kad jus versaties pie manis ar sojautajumu, es nolemu apskatıties, kas mums ısti irpar so temu. Tiesam, loti maz. Bet jaunatne irjamaca, un es pasutıju dazas gramatas, lai musujaunajai paaudzei nebutu javersas pie gauzi dulkai-niem avotiem, piemeram, ielasmeitam.

Bibliotekare noradıju uz gramatu gredu sturı, tasbija rupıgi iesainotas bruna papıra.

281

- Es vel neesmu tas saskirojusi, bet paguvuiemest aci. Tas ir sausmas, ko es tur izlasıju!

Marija vareja iedomaties, ko sieviete stastıspar apkaunojosam pozam, sadomazohismu untamlıdzıgam lietam. Tagad vajadzetu teikt, kajaatgriezas darba, bet vina bija aizmirsusi, kur stradabanka vai veikala. Meli vinai atri aizmirsas unvienmer bija smaga nasta.

Marija pateicas par viesmılıbu, deva zımi, kagrasas iet projam, bet draudzene tikai runaja talak:

- Jus arı sausminatos. Piemeram, vai juszinajat, ka klitors ir pavisam jauns atklajums?

Atklajums? Jauns? Vel sonedel vinas klitorampieskaras vırietis, kura rokas, skiet, muzam bijazinajusas, kur to meklet, kaut arı valdıja akla tumsa.

- Klitora esamıbu oficiali atzina 1559.gada, kad arsts Realdo Kolumbo publiceja gramatuDe re anatomica. Tukstos piecsimt gadu klitorsnekur nebija pieminets. Sava gramata Kolumbo toapraksta ka jauku un derıgu mantinu. Vai jus tampiekrıtat?

Sievietes iesmejas.- Pec diviem gadiem, 1561. gada, italiesu

282

medikis Gabriels Fallopio, pazinoja, ka atklajeja lauripienakoties vinam. Se tev! Divi zinosi vıri, protams,ka italiesi, strıdas, kurs pirmais klitoru ierakstıjispasaules vestures ailes!

Saruna kluva interesanta, bet Marija apzinatinegribeja iedzilinaties tema, vinas kajstarpe noatminam vien atkal kluva mitra pieskarieni, acuapseji, rokas, kas slıd par augumu. Izradas, vina velnebija mirusi seksam, Ralfs Harts to kada brınumainaveida bija paveicis. Cik labi but dzıvai!

Bibliotekare tikmer arvien vairak aizravas.- Diemzel pret so atklajumu vel ilgi neizturejas

ar vajadzıgo cienu, sieviete skaidroja, it ka butunez kada specialiste klitorolo[U+0123]ija vai arıka so zinatni sauca. Prese itin biezi paradas zinaspar meitenu kroplosanu dazas Afrikas ciltıs, liedzotnelaimıgajam tiesıbas uz baudu, un tas nav nekadsjaunums. Vel devinpadsmitaja gadsimta tepat Eiropaveica klitora likvidacijas operacijas, jo ticeja, kamazais un nenozımıgais sieviesu anatomijas organs ircelonis histerijai, epilepsijai, vıra krapsanas nosliecemun neauglıbai.

Marija jau stiepa roku, lai atvadıtos, bet

283

bibliotekare nebija apturama.-Vel sliktak. Musu dargais Freids, psihoanalızes

dibinatajs, uzskatıja, kasievietes orgasmam ja sieviete ir normala javirzas noklitora uz vagınu. Attıstot so tezi, vina uzticamakiesekotaji nekautrejas apgalvot, ka seksualas baudaskoncentresanas klitora liecinot par infantilismu vai,tas jau pavisam traki, par biseksualitati.

Tacu mes visas zinam, ka sasniegt orgasmu tikaiar atdosanos ir loti gruti. Kad vırietis tevi iegust, tasir patıkami, bet baudas augstumi slepjas taja zirnıtı,ko atklaja italietis!

Pavirsi klausoties bibliotekares stastıjuma,Marija piepesi nodomaja, ka Freida diagnoze varetubut pareiza un attiekties uz vinu vina bija infantila,vinas orgasms nevirzıjas uz vagınas pusi. Bet varbutFreids maldıjas?

- Un G punkts ko jus par to domajat?- Piedodiet, kur tas atrodas?Kundze nosarka, ieklepojas, tomer sanemas

drosmi atbildet:- Tulıt pie ieejas, pirmaja stava, pie galeja loga.Geniali! Vina aprakstıja vagınu ka eku!

284

Iespejams, sopaskaidrojumu vina bija izlasıjusi gramata

jaunam meitenem kad pie jusu durvım pieklauves unienaks, jus sapratısiet, ka pasaule tas ir jusu augums.Masturbejot Marija vienmer deva prieksroku Gpunktam, tada veida it ka sapinot sevi, sagadajotbaudu ar agonijas piegarsu, pat nelielu nepatiku.

Ja, vina vienmer devas uz pirmo stavu pie galejaloga!

Bibliotekare negrasıjas rimties, skiet, ka jaunajabrazıliete vina saskatıja savas zaudetas seksualitatesuzticamıbas personu, tapec Marija pamaja ar rokuun aizgaja, me[U+0123]inot velreiz koncentreties uzkadu nenozımıgu sıkumu, jo sodien nekadi negribejasdomat par skirsanos, klitoriem, atgutu jaunavıbu vaiG punktu. Vina pieversa uzmanıbu troksniem zvanuskanam, sunu rejam, tramvaju dardiem pa sliedem,soliem, elpai, ka arı neskaitamajam izkartnem, kaspiedavaja visu, ko sirds karo.

Vina vairs nevelejas atgriezties Copacabana.Sirdsapzina gan lika nostradat nosprausto laiku lıdzgalam, bet tam nebija nekadas jegas vina bijasakrajusi pietiekami daudz naudas. Saja pecpusdiena

285

vina ies iepirkties, aprunasies ar bankas ieredni, savuklientu, kurs bija apsolıjies palıdzet naudas lietas,iedzers kafiju un aizsutıs pa pastu dazas mantas, kasneietilpa bagaza. Savadi, nez kadel vina jutas mazlietskumji. Varbut tapec, ka vel bija jagaida divasnedelas, jaiemacas dıki pavadıt laiku un skatıtiesuz pilsetu ar citam acım, priecaties par visu, kaspiedzıvots.

Vina pienaca pie krustojuma, ko bija skersojusisimtiem reizu. No sejienes bija redzams ezers,struklaka un skaists pulkstenis no ziediem darzavidu otrpus ietvei. Pulkstenis bija viens no pilsetassimboliem, un tas vinai nelava melot, jo. . .

Piepesi laiks un pasaule apstajas.Ko nozımeja sis stasts par nesen atgutu

jaunavıbu, ko vina izdomaja no pasa rıta?Pasaule skita ka sasalusi, likas, ka sis mirklis

nekad nebeigsies, vina staveja aci pret aci ar kaut koloti svarıgu un vinas dzıvei nozımıgu, vina nevarejano ta aizbegt, tie nebija nakts sapni, kurus vinasolıjas pierakstıt, bet nekad neatcerejas. . .

"Ne par ko nedomat. Pasaule ir apstajusies. Kasnotiek?"

286

DIEZGAN!Putns, skaistais stasts dienasgramata par putnu

vai tas bija par Ralfu Hartu?Ne, tas bija par vinu!PUNKTS IR PIELIKTS!Bija vienpadsmit un vienpadsmit minutes no rıta,

un saja brıdı Marija staveja ielas mala. Vina jutas kasvesiniece sava ada, vinas miesa un dvesele rosıjasnesen atguta nevainıba, bet sı atdzimsana bija tiktrausla, ka draudeja izzust kuru katru mirkli. Vinapilnıgi noteikti bija redzejusi elli, varbut arı debesis,bet nu sis piedzıvojums bija gala. Vina nevarejagaidıt ne divas nedelas, ne desmit vai septinas dienas,vajadzeja skriesus mesties prom, jo puku pulkstenis,fotografejosie turisti un rotalas ejosie berni tikko bijalejusi gaismu par vinu un atklajusi skumju celoni.

Un celonis bija: vina negribeja atgriezties.Un tam par iemeslu nebija ne Ralfs Harts, ne

Sveice vai piedzıvojumu kare. Patiesais iemesls bijadaudz vienkarsaks nauda.

Nauda! Gabalins ıpasa papıra skaidras krasas,par ko varot nopirkt jebko, tam ticeja Marija, tamticeja visi, iekams nebiji pakeris krietnu zuksni un

287

devies uz banku, cienıjamu, tradıcijam bagatu unkonfidencialu Sveices banku, lai pieklajıgi apvaicatos:"Kungs, vai es varu piepirkt klat dazas stundas savaidzıvei?" "Ne, kundze, mes tas tikai uzperkam."

No aizsapnosanas Mariju pamodinaja bremzukauciens, vadıtaja lamas un kada laipna angludzentlmena lugums, lai vina pakapjas atpakal, gajejuvirziena degot sarkana gaisma.

"Es tacu neko jaunu neesmu atklajusi. To zinavisi."

Bet nezinaja. Marija paskatıjas apkart cilvekinodurtam galvam skrien uz darbu, uz skolu, uznodarbinatıbas a[U+0123]enturu, uz Rue de Berneun purpina pie sevis: "Es vel varu pagaidıt. Ja, manir sapnis, bet tas sodien var pagaidıt, jo man japelnanauda." Protams, Marijas darbs bija visu noladets,lai gan bija runa tikai par sava laika pardosanu,tapat ka to darıja visi. Par nodarbosanos ar kaut konepatıkamu, tapat ka to darıja visi. Par neizturamulautinu paciesanu, tapat ka to darıja visi. Par savaburvıga auguma un brıniskıgas dveseles atdosanunakotnes varda, kas nekad nepienaca. Par vardiem,ka nekad nav gana, un ta sacıja visi. Par to, ka

288

jaiztur vel mazliet, tapat ka to darıja visi. Par to,ka japagaida vel, janopelna vel, ka jaatliek sapnuıstenosana uz velaku laiku, jo sobrıd vina bija lotiaiznemta, vinai bija tik lieliska izdevıba, klienti,kas gaidıja, godıgi klienti, kas maksaja no trıssimtpiecdesmit lıdz tukstos frankiem par nakti.

Un pirmoreiz muza, neskatoties uz labumiem,ko vareja nopirkt, piemeram, par vel viena gadalaika nopelnıto naudu, Marija apzinati, pardomati unneparprotami sai iespejai pateica ne.

Marija nogaidıja, kamer iedegsies zala gaisma,skersoja ielu un apstajas pie puku pulkstena. Vinaatcerejas Ralfu, ta kaisle degoso skatu taja naktı, kadvina lava noslıdet vienai kleitas lencıtei, sajuta vinarokas glastam krutis, klepi, seju, sajuta tik pazıstamomitrumu, paveras uz milzıgo udens struklu talumaun, nepieskaroties nevienai kermena dalai, sasniedzaorgasmu. Te, visu acu prieksa.

Neviens gan nemanıja, visi bija loti, loti aiznemti.Tikko Marija iegaja pa durvım, Nia, vienıga

ielasmeita, ar kuru brazılietei bija tuvakas attiecıbas,ko varetu saukt arı par draudzıbu, vinu pasaucapie sevis. Nia sedeja kopa ar austrumnieku, un abi

289

smejas.- Paskaties! vina sauca. Paskaties, ko vins grib,

lai es izdaru ar vinu!Austrumnieks ar sazverniecisku skatienu un

smaidinu uz lupam pacela tadas ka cigaru karbasvacinu. Milans pa gabalu me[U+0123]inaja uzmestaci, vai tur nebija slirces vai narkotikas. Nebija vis,tikai kas tads, par ko vins pat nezinaja, ka tas dar-bojas. Katra zina nekas sevisks.

- Ta mantina ir no pagajusa gadsimta! Marijaiesaucas.

- Un ir arı no pagajusa gadsimta, austrumniekspiekrita, mazliet sasutis par nievajoso attieksmi. Tair simt gadu veca un maksa veselu bagatıbu.

Marija redzeja tikai visadus varstulus, metalakontaktus, saslegumus, rokturi un baterijas. Tasizskatıjas pec veca radio "ieksam", gaisa slejas divivadi, kuru galos bija iestiprinati pirksta lieluma stiklastienısi. Neka tada, kas varetu maksat milzu naudu.

- Ka tas darbojas?Niai nepatika Marijas jautajums. Vina uzticejas

brazılietei, bet cilveki speja mainıties katru mılu brıdiun ja nu Marija meta aci uz vinas klientu?

290

Vins jau man izskaidroja. Ta ir Violeta rıkste.

Un tulıt pat aicinaja austrumnieku doties prom,vina savu izveli bija izdarıjusi. Bet vıru, skiet, aizravapatiesa interese par vina rotallietu.

-Ap 1900. gadu tirgu paradıjas baterijas, untradicionala medicına saka izme[U+0123]inajumusar elektrıbu, lai spetu arstet psihiskas slimıbas unhisteriju. Elektrıbu izmantoja arı putısu nodzısanaiun adas veselıga izskata veicinasanai. Vai jusredzat sos divus galus? Tos pievienoja seit, vırinsnoradıja uz deniniem. Un baterijas nodrosinaja tadupasu statiskas elektrıbas ladinu, ar kadu reizemsastopamies loti sausa laika.

Brazılija tadu paradıbu ka statiska elektrıbanepazina, bet Sveice ta bija parasta lieta. PirmoreizMarija par to parliecinajas taksometra, kad, atverotdurvis, vina izdzirdeja sprakski un sanema stravastriecienu. Vina domaja, ka ta bija masınasvaina, parmeta soferim un teica, ka nemaksasotpar braucienu, kamer soferis parada nepalika,nosaukdams vinu par stulbu. Vırietim bija taisnıba,vainıga nebija masına, bet loti sausais gaiss. Pecvairakiem stravas triecieniem Marija saka baidıties

291

pieskarties metala prieksmetiem, lıdz kada lielveikalaieraudzıja rokasspradzi, kas izladeja kermena uzkratoelektrisko ladinu.

Marija versas pie austrumnieka:- Bet ta ir loti nepatıkama sajuta!Nia akai izradıja neapmierinatıbu ar Marijas

piebildi. Lai izbegtu no jebkadiem varbutejiemparpratumiem ar savu, iespejams, vienıgo draudzeni,vina aplika roku ap vıriesa pleciem, it ka sakotredziet, vins ir mans!

- Tas ir atkarıgs no ta, kura vieta to piestiprina,austrumnieks skali iesmejas.

Un tulıt pagrieza aparata rokturi, stikla stienısikluva violeti. Tikpat zibenıgi vins tos pielika pieabam meitenem, atskaneja sprakskis, bet sitiensvairak kuteja neka sapeja.

Pienaca Milans.- Ludzu, nedarbiniet aparatu seit!Vırs ielika stienısus atpakal kaste. Filipıniete

izmantoja brıdi, lai mudinatu klientu doties uzviesnıcu. Austrumnieks radıja sapıkusu vaigu, klatpienakusı brazıliete par Violeto rıksti interesejasvairak neka sieviete, kas vinu ta vien vilka prom.

292

Vins uzvilka zaketi, ievietoja ladıti adas portfelı unteica:

- Sodien tos atkal razo, un tie kluvusi parmodes mantinu ıpasu baudu cienıtajiem. Bet taduska manu varesiet atrast tikai dazas medicıniskoaparatu kolekcijas, muzejos vai antikvariatos.

Milans un Marija saskatıjas, nezinot, ko teikt.- Vai tu esi redzejis ko tadu?- Sada veida ne. Es nesaubos, ka tas

tiesam maksa veselu bagatıbu, musu kungs ienemaugstu amatu kada naftas kompanija. Esmu redzejissavadakus, modernus.

- Ko ar tadu dara?-Vini to iebaz sevı. . . Un ludz sievietei pagriezt

rokturi. Tadejadi stravas trieciens ker no iekspuses.- Kapec vini nedara to vienatne?- Seksa pilnıgi visu var izdarıt viens pats.

Bet man nav nekadu iebildumu, ka tiem labakpatık, ka so pakalpojumu izdara sieviete. Citadi mansnaktsklubs bankrotetu un tev vajadzetu stradat pardarzenu pardeveju. Starp citu, tavs ıpasais klientspazinoja, ka sovakar atkal bus klat. Ludzu, atsakivisus piedavajumus.

293

- Es atteiksu. Un arı vina piedavajumu. Esaizeju, tapec atnacu atvadıties.

Milans neizradıja parsteigumu.- Makslinieks?- Ne. Copacabana.Visam ir sava robeza,

un es lıdz tai nonacu sorıt, verojot puku pulksteniezermala.

- Un kas ir tava robeza?- Lauku majas Brazılijas vidiene. Es zinu, ka

varetu nopelnıt vel, stradajot vel vienu gadu, kadagan tur starpıba, vai ne?

Tacu ir gan starpıba. Es varu palikt sajos slazdosuz visiem laikiem ka tu un tavi klienti, ka uznemeji unstjuarti, ka talantu mednieki un ierakstu kompanijuıpasnieki, ka visi tie vıriesi, kurus esmu pazinusi unkuriem esmu pardevusi savu laiku, bet neviens nevarman to pardot atpakal. Ja es te paliksu vel vienudienu, es paliksu vel vienu gadu. Ja es te paliksu velvienu gadu, es vairs nekad netiksu projam.

Milans neuzkrıtosi lika saprast, ka vins saprot unpiekrıt visam, ko Marija teica. Bet vins nedrıkstejaneko teikt skali, lai netraumetu citas meitenes, kasstradaja vina laba. Milans bija laga vırs. Kaut arı vins

294

nedeva savu svetıbu, vins arı neme[U+0123]inajaparliecinat brazılieti, ka vina kludas.

Marija pateicas un paludza dzerienu glazisampaniesa, auglu kokteili vinai bija lıdz kaklam. Ja,vina te vairs nestradaja, vina drıksteja iedzert. Jakaut ko vajagot, Milans teica, lai zvanot drosi, vinate vienmer busot gaidıta.

Marija gribeja samaksat, bet Milans nelava,teica, ka sampanietis ir uz iestades rekina. Marijaneiebilda. Sai iestadei vina bija devusi daudz vairakneka glazi dzeriena.

No Marijas dienasgramatas, rakstıts, atgriezotiesmajas.

Precızu datumu neatceros, bet kadu svetdienunolemu iegriezties baznıca un apmeklet misi. Pecilgas gaidısanas piepesi aptveru, ka esmu nepareizavieta ta bija protestantu baznıca.

Grasıjos doties prom, bet macıtajs jau sakasprediki un man skita neerti celties kajas. Ta bijaısta svetıba, ko es sanemu. Tik loti es biju izslapusidzirdet ko tadu.

Macıtajs runaja apmeram ta:"Visas pasaules valodas medz sacıt apmeram

295

vienadi ko acis neredz, par to sirds kluse. Esapgalvoju, ka nav lielakas aplamıbas par so. Jutas,ko censamies apspiest vai aizmirst, ir jo tuvak sirdij,jo talak to celonis. Svesuma visniecıgakas atminaspar dzimto pusi mes glabajam ka zeltu. Talu promno mılota cilveka mes ik pretimnaceja saskatam vinavaibstus.

Evan[U+0123]eliji, visu reli[U+0123]iju svetieteksti ir sarakstıti svesuma, meklejot izpratnipar Dievu, ticıbu, kas uzmundrinatu tautas,svetcelojumu, kura varetu doties pa pasauli klıstosasdveseles. Ko Dievs velas no mums, to nezinajanedz musu senci, nedz sodien to zinam mes. Tapecmes rakstam gramatas un gleznojam gleznas -jonegribam un arı nevaram aizmirst, kas mes esam."

Beidzoties dievkalpojumam, es piegaju piemacıtaja un pateicos. Es teicu, ka esmu arzemniecesvesa zeme, un pateicos par atgadinajumu, ka sirdsvienmer atceras to, ko acis vairs neskata. Mana sirdsir pilna, tapec es dodos prom.

Marija panema divus cemodanus un nolika uzgultas; tie vienmer bija bijusi pie rokas, gaidot,kad reiz viss beigsies. Vina bija iztelojusies, ka tos

296

piepildıs ar daudzam davanam, jaunam kleitam,fotografijam, kuras redzams sniegs un lielakasEiropas galvaspilsetas, tas vinai atgadinas laimıgolaiku, kura vina bija iepazinusi viesmılıgako undrosako valsti pasaule. Tiesa, vinai bija dazasjaunas kleitas, fotografijas ar sniegu, kas reiz uzkritaZeneva, bet tas arı viss. Ierodoties Sveice, Mari-jai bija vairaki sapni. Nopelnıt daudz naudas,iepazıt dzıvi un izzinat sevi, nopirkt vecakiem laukumajas, atrast vıru un iepazıstinat [U+0123]imeni arvietu, kur vina dzıvojusi. Brazılija vina atgriezısies,nopelnıjusi tiesi tik daudz naudas, lai ıstenotu vienuno sapniem, bet ta arı neapciemojusi kalnus un veljo sliktak ta arı neizpratusi sevi. Bet Marija bijaapmierinata, vina zinaja, ka atkal viens posms vinasdzıve bija beidzies.

Un so brıdi, kad jaapstajas, pamana tikai retais.

Kopuma bija bijusi tikai cetri lieli piedzıvojumidejo-sana kabare, francu valodas macısanas, prostitutasdarbs un bezcerıga mılestıba. Cik cilveku var lepotiesar tik bagatu dveseles dzıvi gada laika? Neskatotiesuz skumjam, Marija bija laimıga, turklat so skumju

297

celonis nebija ne Sveice, ne prostitucija vai nauda, sısskumjas sauca Ralfs Harts. Vina nekad neatzıtos, betsirds dzilumos tomer alka preceties ar so vırieti, kursdrosi vien jau gaidıja baznıca, lai iepazıstinatu Marijuar saviem draagiem, glezniecıbu, ar savu pasauli.

Vina nolema neierasties uz tiksanos un apmestieskada viesnıca netalu no lidostas, jo izlidosana bija rıtno rıta. Sakot no sa brıza, katra minute kopa ar RalfuHartu butu gads ciesanu nakotne par katru vardu,ko vina nebutu pateikusi, par vina roku mılumu, parvina balsi, par vina atbalstu un stastiem.

Marija no jauna atvera cemodanu un iznemaelektriska vilciena vagoninu, ko Ralfs bija uzdavinajispirmaja naktı savas majas. Kadu bridi vina skatıjasuz to, tad izmeta papırkurvı; sis vilcienins nebijacienıgs redzet Brazıliju, tas bija bijis lieks un netaisnspret bernu, kas vienmer bija ilgojies ar to rotalaties.

Ne, vina neies uz baznıcu. Ja nu vins kaut kojauta un vina atbild taisnıbu ka dodas prom? Ralfssaktu lugties, lai vina paliek, apsolıtu visu, lai tikaivinu nezaudetu, atzıtos mılestıba, ko jau tapat bijapieradıjis kopa pavadıtajos brızos. Bet Marija bijaiemacıjusies dzıvot brıvıba, citada veida attiecıbas

298

nemaz nebutu iespejamas, un varbut tiesi tapec viniviens otru mıleja zinot, ka nav viens otram vajadzıgi.Vıriesi vienmer satrukstas, kad sieviete saka es gribubut atkarıga no tevis. Marija labprat vedis lıdzi brıvaRalfa Harta telu iemılejusos, allaz piederosu tikaivinai un gatavu izdarıt jebko vinas laba.

Lai izlemtu, iet vai neiet, vel bija daudzlaika. Tagad vajadzeja pardomat praktiskakas lietas.Cemodanos nesagaja tik daudz mantu, un vinanezinaja, kur tas likt. Marija nolema palauties uzmajas saimnieka lemumu, gan vins zinas, kur liktsos virtuves elektriskos piederumus, leta bodıtenopirktas gleznas, dvielus un gultas segas. Marijanevareja to visu vest uz Brazıliju, kaut gan vecaki bijanabadzıgaki par jebkuru Sveices ubagu. Jo mantasvienmer atgadinas par notikumiem, ar kuriem tassaistıtas.

Marija pameta dzıvokli un aizgaja lıdz bankai,lai iznemtu naudu, visus noguldıjumus. Ierednis, kasarıdzan bija ar vinu gulejis, bilda, ka ta esot sliktadoma un ka franki varetu turpinat nest ienakumus,un procentus vina varot sanemt arı Brazılija. Turklat,ja vinu apzagtu, butu veja vairaku menesu darbs.

299

Marija brıdi saubıjas, vina domaja ka to vienmermedza darıt -, ka varbut ierednis tiesam gribpalıdzet. Tomer pec neliela pardomu brıza Marijanosprieda, ka sai naudai nebus lemts parversties velcitos vertıgos papırinos. Sıs naudas uzdevums bijaparversties lauku saimniecıba, vecaku jaunaja maja,lopu ganampulka un daudzos citos daramos darbos.

Marija iznema visu lıdz pedejam sentavo unielika speciali sim gadıjumam nopirkta somina, kopiestiprinaja pie jostas zem drebem.

Pec tamvina devas uz turisma a[U+0123]enturu, lugdamas,lai pietiktu speka visu izdarıt lıdz galam. Uz izteiktovelesanos mainıt izlidosanas datumu vinai aizradıja,ka rıtdienas reisam paredzeta nosesanas Parıze unparsesanas uz citu lidmasınu. Kada tam nozıme!Marija velejas but pec iespejas talak no sejienes,kamer nebija pardomajusi.

Vina aizgaja lıdz tiltam, nopirka saldejumu,lai gan saka palikt vesaks, un parlaida acisZenevai. Viss tagad skita savadaks, it ka vina tikkobutu ieradusies un gatavotos apmeklet muzejus,vesturiskus piemineklus, modernus barus un resto-

300

ranus. Cilveki ir jocıgi. Apmetusies jauna vieta, tiedoma, ka iepazıs pilsetu velak, un galu gala ta arıneiepazıst to.

Marija domaja, ka jutısies laimıga, beidzotatgriezoties dzimtene. Bet nejutas. Vina domaja,ka jutısies skumji, pametot pilsetu, kas tik labi bijaizturejusies pret vinu. Bet nejutas. Vienıgais, ko vinapaslaik speja, bija nobirdinat dazas asaras, nobijusiespati no sevis, jaunas, gudras meitenes, kurai nekanetruka, bet allaz misejas, pienemot kadu lemumu.

Marija loti cereja, ka soreiz vinai izradısiestaisnıba.

Baznıca bija pilnıgi tuksa, kad Marija ienaca,un vina klusuma vareja verot skaistas vitrınas,ko apspıdeja pagajusas nakts negaisa nomazgatasdienas gaisma. Vinas prieksa slejas altaris ar tuksukrustu tas nebija vis moku rıks, uz kura kads cilveksnoasino lıdz navei, bet gan atdzimsanas simbols,kura gaisma moku rıks zaudeja tra[U+0123]iskasvarıguma un sausmu iespaidu.

Marija priecajas, ka neredz arı gleznas, kurasattelotas en[U+0123]elu ciesanas, to uzplestas retasun asinis. Te bija vieta, kur laudis pulcejas, lai

301

paklanıtos neizzinamajam.Vina apstajas pie monstrances, kur glabajas

Jezus Kristus miesas, Jezus, par kuru vina nebijadomajusi tik sen un kuram joprojam ticeja. Marijanometas celos. Dievam, Svetajai Jaunavai, Jezumun visiem svetajiem vina apsolıja, ka nemainıs savasdomas un dosies prom, lai kas arı sodien notiktu.Sis solıjums bija vajadzıgs, jo Marija labi zinaja,cik viltıgi mılestıba medz izlikt lamatas, sagrozotsievietei galvu.

Mirkli velak vina sajuta roku, kas pieskarasplecam, un pieglauda pie tas galvu.

Ka juties?Labi, vina atbildeja bez jebkada smaguma balsı.

Loti labi. Iesim iedzert kafiju.Sadevusies rokas ka divi iemılejusies, kas sen

nebija tikusies, vini izgaja no baznıcas. Viniskupstıjas visu acu prieksa, dazi cilveki sasutusiatskatıjas, bet vini smejas par savu slikto uzvedıbuun par velmem, ko sis sasutums izraisıja, tie zinaja,ka cilveki ıstenıba gribetu darıt to pasu, ko vini. Tiesito arı nozımeja sasutums.

Vini iegaja gluzi parasta kafejnıca, kas tovakar

302

nebija vis gluzi parasta, jo taja sedeja iemılejiesparıtis, un tie bija vini. Parıtis sarunajas par Zenevu,par gruto francu valodu, par baznıcas vitrazam unpar smekesanas kaitıgumu, lai gan abi smekeja unpat negrasıjas atmest so netikumu.

Ralfs deva zımi, ka samaksas par kafiju, unMarija neiebilda. Bija laiks doties uz izstadi, kurMarija iepazinas ar Ralfa pasauli, ar maksliniekiemun bagatniekiem, kas izskatıjas vel bagataki, nekabija, ar miljonariem, kas izskatıjas pec nabagiem,ar cilvekiem, kas uzdeva jautajumus par agraknekad nedzirdetam lietam. Laudis jusmoja parvinu, apbrınoja vinas francu valodu, interesejas parBrazılijas karnevaliem, futbolu un muziku. Tie bijaizglıtoti laudis, patıkami un atraisıti.

Ejot projam, Ralfs piedavaja satiktiesnaktskluba. Marija nepiekrita, vinai esot brıvs vakarsun vina labprat aizietu vakarinas.

Vini atvadıjas un norunaja satiksanos Ralfamajas, lai dotos uz burvıgu restoranu mazajaCologny ciemata laukuma. Te vini biezi bija braukusigaram ar taksometru, bet ta arı nebija piestajusi.

Pec tam Marija atcerejas savu vienıgo draudzeni

303

un nolema aiziet uz biblioteku, lai atvadıtos.Pa celam vina iekluva satiksmes sastreguma,

kas ilga vai veselu muzıbu, lıdz kurdi (atkal kurdi!)pabeidza demonstraciju un automasınas varejaatsakt ierasto kustıbu. Tacu Marija neuztraucas,tagad vina atkal bija noteiceja par savu laiku.

Biblioteka vina ieradas, kad to jau vera ciet.- Piedodiet, ka biju parak valsirdıga, bet

man nav nevienas draudzenes, ar ko parrunat dazusjautajumus, Marijai ienakot pa durvım, bibliotekareatzinas.

Sai sievietei nebija draudzenu? Vai tiesam varvisu muzu nodzıvot viena vieta, katru dienu satiktiesar visdazadakajiem cilvekiem un neatrast nevienu, arko varetu aprunaties? Beidzot vina bija atradusi taduka vina, drızak, tadu ka visi citi.

- Es daudz domaju par izlasıto, par to, kas irklitors. . .

"Nu ne! Vai tad nebija neka cita, par ko domat?"- Protams, man ir loti patıkami ar vıru visada

zina, bet sasniegt orgasmu mılesanas laika vienmernacies loti gruti. Ka jus domajat, vai tas ir normali?

- Vai tas ir normali, ka kurdi iet

304

demonstracijas katru dienu? Ka iemılejusas meitenesbeg no sava sapnu princa? Ka cilveki doma par lielumaju, nevis par mılestıbu? Ka sievietes un vıriesipardod savu laiku, nespejot to nopirkt atpakal? Taka ta tomer notiek, tad nav svarıgi, ko es par todomaju vai nedomaju viss ir normali. Musu acıs parnormalu tiek atzıts pilnıgi viss, kas nav dabisks, kas irpretruna ar musu dveseli, lai gan Dieva acıs tie skistumaldu celi. Mes pasi sagadajam sev elli, tukstosiemgadu to celam, lai tagad varetu ne bez pulem dzıvottik slikti, cik vien iespejams.

Marija paskatıjas uz bibliotekari un pirmoreizpa visu so laiku apvaicajas, kads ir vinas vards(Marija zinaja tikai vinas uzvardu). Sievieti saucaHeidi, un sı sieviete trısdesmit laulıbu gados nekadnebija uzdevusi sev jautajumu vai tas ir normali, ka,mılejoties ar vıru, vina nespeja sasniegt orgasmu?

- Es nezinu, vai man vajadzeja to visulasıt! Dzıvot nezina, iespejams, butu labak. Agrakuzskatıju, ka sievietes sapnu augstakais piepildıjumsir uzticams vırs, dzıvoklis ar skatu uz ezeru, trıs berniun sabiedrisks darbs. Iepazıstoties ar jums un izlasotsıs gramatas, es esmu sakusi parvertet savu dzıvi.

305

Sakiet vai ar citiem cilvekiem arı ta notiek?- Es varu apgalvot, ka ta tas notiek arı ar

citiem, Marija sacıja, juzdamas arkartıgi pieredzejusisalıdzinajuma ar so zinatkaro sievieti.

- Vai jus gribetu dzirdet ko vairak?Ar vieglu galvas majienu Marija piekrita.- Protams, jus vel esat par jaunu, lai

saprastu sıs lietas. Tomer varbut tiesi tapec labpratieklausısieties mana dzıves stasta, lai neatkartotumanas kludas.

Tatad par klitoru. Ka tas gadıjies, ka mans vırstam nekad nav pieversis uzmanıbu? Vins domaja, kaorgasms rodas vagına, un man vajadzeja pielikt lielaspules, loti lielas pules, lai vins domatu, ka jutu to, koman vajadzetu just. Protams, es jutu baudu, bet tabija cita veida bauda. Un tikai tad, kad berze notikavirspuse. . . Jus mani saprotat?

- Saprotu.- Tagad es zinu, kas par lietu, un vina noradıja

uz kadu gramatu uz vinas galda, kuras virsrakstuMarija nespeja saskatıt. Klitoru un G punktu savienonervu savijums. Vıriesi tam nepievers uzmanıbu,viniem pats galvenais ir ieiesana. Vai jus zinat, kas

306

ir G punkts?- Parunasim par to citreiz, sacıja Marija, soreiz

jau telodama Nevainıgo Meiteni. G punkts atrodaspirmaja stava, pie galeja loga.

- Tiesi ta! bibliotekares acis iemirdzejas.Parliecinieties pati cik daudzi jusu draugi ir dzirdejusipar to? Neviens! Kaut kas neticams! Tapat ka klitoruatklaja tas italietis, G punkts ir musu gadsimtaatklajums. Drız par to rakstıs visas avızes un visi parto zinas! Vai jus spejat iedomaties, kadu parmainulaika mes dzıvojam?

Marija ieskatıjas pulkstenı, un Heidi saprata, kavinai jaruna ziglak, lai paspetu izskaidrot sai jaunajai,skaistajai meitenei, ka arı sievietem ir tiesıbas uzlaimi un piepildıjumu dzıve un ka nakamas paaudzesvaretu plukt auglus no siem neparastajiem zinatnesatklajumiem.

- Doktors Freids sai teorijai nepiekrita, jovins nebija sieviete. Vins domaja, ka musu orgasmamjarodas vagına tapec vien, ka vina orgasms radaspenı. Jaatgriezas pie pamatiem, pie ta, kas mumsvienmer nodrosinajis baudu, pie klitora un G punkta!Daudzas sievietes dzimumakta laika nespej gut ap-

307

mierinajumu, tapec, lai sasniegtu pilnıgu laimi, esjums ieteiktu mainıt pozu. Noguldiet savu mıloto unkapiet vinam virsu! Jusu klitoram bus lielaka saskarear vıriesa kermeni, un jus, nevis vins, iegusiet to, kogribejat. Tas ir, to, ko esat pelnıjusi!

Marija tikai izlikas, ka nepievers Heidi uzmanıbu.Tatad vina nebija vienıga! Tatad vinai nebijaseksualu problemu, atrisinajums slepas sievietesanatomija! Vina gribeja noskupstıt Heidi, jutot, kano sirds novelas liels, milzıgs akmens. Cik labi, kavina sıs gudrıbas uzzinajusi jaunıba! Sı patiesam bijalaimıga diena.

Heidi noslepumaini pasmaidıja.-Vini nemaz nezina, ka arı mums ir erekcija!

Klitors piebriest tapat ka penis!Vini drosi vien bija vıriesi. Ta ka saruna bija loti

intıma, Marija nolema risket:- Vai jus kadreiz esat parkapusi laulıbu?Bibliotekare sastinga ka lemeta. Acıs pazibeja

gandrız vai svetie uguni, seja piesarka tumsi sarkana,un nevareja saprast no niknuma vai no kauna. Pecısa brıza cınins starp velmi stastıt vai telot bija gala.Vajadzeja tikai mainıt temu.

308

- Atgriezısimies pie jautajuma par erekciju.Klitors! Tas klust ciets, vai jus to zinajat?

- Kops bernıbas.Heidi bija vılusies. Bet varbut sava bernıba vina

tam nebija pieversusi uzmanıbu.- Redziet, kad ar pirkstu aplo ap klitoru,

neaizskarot ta galinu, baudas vilni var jus apgazt.Atcerieties to! Vıriesi, kas ar cienu izturas pretsievietes kermeni, tulıt keras pie klitora galina, bettas dazreiz var but pat sapıgi, vai ne? Tapec, kadpirma vai otra reize ir garam, nemiet grozus savasrokas: sedieties vırietim virsu, apdomajiet, kur un kajaizdara spiediens, palieliniet vai samaziniet ritmu,ka jums skiet patıkamak. Turklat atklata saruna arınekad nenaks par launu, ta vismaz teikts gramata,ko es lasu.

- Un vai jums ir bijusi atklata saruna ar vıru?Heidi velreiz izvairıjas no tiesas atbildes, sakot, ka

tie bijusi citi laiki. Daudz svarıgak vinai skita dalıtiessava jaunaja pieredze.

- Iztelojieties savu klitoru ka pulkstena radıtajuun ludziet draugam to kustinat no vienpadsmitiemuz vieniem un atpakal. Vai jus saprotat?

309

Ja, Marija saprata, par ko sieviete runaja, lai ganne visam piekrita. Tacu gramata rakstıtais nebijatalu no patiesıbas. Kad piemineja pulksteni, Marijapaskatıjas, cik bija pareizs laiks, un pazinoja, ka vinasuzturesanas atlauja Sveice beigusies un vina atnakusiatvadıties. Heidi tam nepieversa uzmanıbu.

- Varbut jus gribat izlasıt gramatu par klitoru?- Ne, paldies. Man ir citas lietas, par ko domat.- Jus nenemsiet nevienu jaunu gramatu?- Ne. Es atgriezos dzimtene, tapec gribeju

pateikties, ka vienmer esat bijusi tik saprotosa unlaipna pret mani. Uz redzesanos!

Vinas paspieda viena otrai roku un noveleja laimi.Tulıt pec tam, kad Marija aizgaja, Heidi

nesavaldıjas un uzsita ar duri pa galdu. Kapec vinabija palaidusi garam tik izdevıgu brıdi, lai dalıtos jareiz tik talu vinas bija aizgajusas ar kadu noslepuma,ko galu gala vina panems lıdzi kapa? Ja reiz meiteneipietika drosmes apvaicaties, vai vina kadreiz nebijanodevusi vıru, tad kapec gan neatbildet? Jo seviskitagad, kad vina bija atklajusi jaunu pasauli, kurasievietes beidzot speja atzıt, ka sasniegt vaginaloorgasmu ir loti gruti.

310

"Nekas, tas nav svarıgi. Dzıve tacu nav tikaisekss."

Ja, tas nebija pats svarıgakais, bet tas bijasvarıgi. Heidi pameta skatu apkart, lielaka dala nosım neskaitamajam gramatam pauda kadu mılasstastu. Vienmer vienu un to pasu stastu pariemılesanos, satiksanos, zaudejumu un iemılesa-nos no jauna. Dveselu saplusana, skaistas vietas,romantisks piedzıvojums, ciesanas, raizes, un tikairetumis atskan balss mani kungi, iepazıstiet labaksievietes kermeni. Kapec gramatas par to nerakstıjaatklati?

Iespejams, ka nevienu tas ısti neintereseja.Veci vienmer mekleja kaut ko jaunu un joprojamatgadinaja pirmatnejos medniekus, kas paklausacilveku rases atrazosanas instinktam. Bet sievietes?Spriezot pati pec savas dzıves, varu apgalvot, kavelme sasniegt labu orgasmu kopa ar partneri ilgsttikai pirmos gadus, velak sı velme mazinas, betsievietes neko nesaka, vinas doma, ka ta ir vinuvaina. Un melo, ka nespej izturet vıra uzmaksanos,kad tas pieprasa seksu katru nakti. Bet sadi meli tikaivairo citu sieviesu raizes.

311

Pec tam vinas ar ıpasu sparu pieversas visam,kas nav saistıts ar seksu, berniem, virtuvei, dienasrezımam, majasdarbiem, rekinu apmaksai, spriedelepar tolerantu attieksmi pret vıra mılakajam, domapar brıvdienu celojumiem, kuros visa verıba tiekpiegriezta berniem, doma par draudzıgu sadzıvosanuvai pat par mılestıbu, bet tikai ne par seksu.

Vajadzeja but atklatakai pret jauno brazılieti, kasvaretu but vinas meita, jauka, nevainıga meitene, velpar jaunu, lai saprastu skarbo ıstenıbu. Imigrante,kas dzıvo talu no majam, smagi strada netıkamudarbu un cer sastapt vırieti, ar ko varetu appreceties,lai notelotu dazus orgasmus, atrastu patverumu,turpinatu so noslepumaino cilveku rasi un pec tamizmestu no galvas tadas lietas ka orgasms, klitors vaiG punkts (ko atklaja tikai divdesmitaja gadsimta!).But labai sievai, but labai matei, gadat, lai majasneka netrukst, slepus dazkart masturbet, atcerotiesvırieti, kas naca pretı pa ielu, kaisli uzlukojot vinu.Ta visa bija ariskıba. Kapec pasaulei bija vajadzıgasvisas sıs ariskıbas?

Tapec jau vina neatbildeja uz jautajumu vai juskadreiz esat krapusi savu vıru?

312

Tadas lietas cilveks panem lıdzi kapa, Heididomaja. Vırs bija vienıgais vırietis vinas dzıve, laigan par seksu bija palikusas tikai talas atminas. Vinsbija lielisks dzıvesbiedrs, godıgs, celsirdıgs, labestıgs,vienmer rupejas par [U+0123]imeni un gadaja, laivina klatbutne ikviens justos laimıgs. Ideals vırietis,par kadu sapnoja visas sievietes, un tiesi tapec vinaikluva tik nelagi no domas, ka reiz vina bija velejusiescitu vırieti un bijusi ar vinu kopa.

Heidi atcerejas so tiksanos. Vina brauca majasno mazas kalnu pilsetinas Davosas, kad lavınauz vairakam stundam aptureja vilcienu satiksmi.Vina piezvanıja uz majam, lai neviens neuztraucas,nopirka dazas avızes un sagatavojas ilgai gaidısanaistacija.

Tad vina pamanıja, ka lıdzas sedeja vırietis armugursomu un gulammaisu. Tas bija iesirms kungsar saule iedegusu seju, vins vienıgais nebedajas parvilciena kavesanos un, plati smaidıdams, raudzıjasapkart pec kada sarunbiedra. Heidi atvera avızi,bet ak, sı noslepumaina dzıve! vinas acis uz mirklisastapas ar sa kunga acım un nepaguva laicıginoversties. Vins jau naca klat.

313

Heidi, cik laipni vien speja, gribeja paskaidrot, kalasa loti svarıgu rakstu, bet svesinieks jau bija sacisrunat. Vins klastıja, ka ir rakstnieks, kurs atgriezasno tiksanas un ka vilciena kavesanas del drosi viennokaves arı lidmasınu majup. Kad vini ieradısiesZeneva, vai vina nepalıdzetu sameklet viesnıcu?

Heidi pacela acis. No kurienes gan uzradiessis omulıbas iemiesojums, kas nezaude jautrıbu,zinadams, ka nepaspes uz lidmasınu un nıks sajadrankıgaja vilcienu stacija, kamer viss nokartosies?

Tikmer vırs turpinaja runat, it ka vini butu senipazinas. Vins plapaja par saviem celojumiem, parmakslas radısanas noslepumu un vinai par lielamsausmam par visam sievietem, ko sava muza bijasaticis un mılejis. Heidi ik pa brıdim piekrıtosi pamajaar galvu, un vırs runaja talak. Reizi pa reizei tasatvainojas par runas pludiem un ludza arı vinai kautko pastastıt par sevi, bet Heidi speja pateikt tikai esesmu vienkarss cilveks, mana muza nav neka ıpasa.

Piepesi vina saprata, ka velas, lai vilciens nekadneierastos. Saruna bija tik aizraujosa, vina uzzinajapar lietam, kas vinas pasaule bija ienakusas tikaicaur dailliteraturu. Heidi zinaja, ka vini nekad

314

vairs nesatiksies, un sanema drosmi (ka tas varejanotikt, to vina nevares paskaidrot ari velak) unuzdeva jautajumus par visu, kas vinu intereseja.Vinas laulıba bija pienacis gruts brıdis, vırs vinainekur nelava iet, un Heidi nezinaja, ka darıtvinu laimıgu. Svesinieks deva dazus vera nemamuspaskaidrojumus, pat izstastıja kadu notikumu, tacubija acımredzams, ka runat par vinas vıru vinamnepatık.

Jus esat loti interesanta sieviete, vins bilda, unsadu frazi Heidi vairs nekad netika dzirdejusi.

Heidi nezinaja, ka uzvesties. Svesinieks tulıtpamanıja vinas apmulsumu un saka runat partuksnesiem un kalniem, par zudusam pilsetam unpuskailam sievietem, par sievietem ar aizsegtamsejam, par karavıriem, piratiem un gudrajiem.

Pienaca vilciens. Vini apsedas ciesi lıdzas, Heidivairs nebija preceta sieviete, kurai ir maja ezerakrasta un trıs mazi berni, bet gan izslapusipiedzıvojumu mekletaja, kas pirmoreiz muza braucauz Zenevu. Vina veroja kalnus un upi un jutas laimıgalıdzas vırietim, kas vinu gribeja ievilkt gulta (parko gan citu vıriesi vareja domat) un darıja visu,

315

lai vinu savaldzinatu. Vina iedomajas ari par citiemvıriesiem, kuri bija sapnojusi par to pasu, bet kuriemvina nebija devusi ne mazako cerıbu. Sorıt pasaulebija mainıjusies, sorıt vina bija trısdesmit astonusgadus veca pusaudze, apzilbusi no kada svesiniekacentieniem vinu pavedinat. Un nebija neka skaistakapasaule.

Heidi muza paragraja rudenı, kad skita, ka vissiespejamais jau ir noticis, neprasot atlauju, dzelzcelastacija, vinas dzıve bija ienacis sis vırietis. Vini izkapaZeneva, un Heidi paradıja, kur atrodas viesnıca(pavisam vienkarsa, svesinieks it ka attaisnojas,jo vinam jadodas prom nakamaja diena un vinsnebija paredzejis vel vienu dienu uztureties tikdargaja Sveice). Vırietis ludza atnakt lıdz istabai, laiparliecinatos, vai viss ir kartıba. Heidi zinaja, kas vinusagaida, bet piekrita. Vini aizvera durvis, skupstıjasmezonıga kaisle, vins norava vinai dranas, un, mansDievs, cik lieliski vins pazina sievietes kermeni! Kajau vırietis, kurs pazina daudzu sieviesu raizes unbedas.

Vini mılejas visu vakaru, burvıgais mans izzuda,tikai iestajoties tumsai, un Heidi pateica vardus, ko

316

diez vai butu gribejusi teikt:Man jaiet majas, vırs mani gaida.Vırietis aizsmekeja, kadu brıdi tie sedeja

klusuma, un neviens neuzdrosinajas pateikt ardievu.Heidi piecelas un neatskatıjusies aizgaja, labizinadama, ka vardiem nebutu jegas, lai ko vini sacıtu.

Heidi vinu vairs nesatika, bet saja izmisumarudenı vismaz dazas stundas vina atkal bijabijusi vienkarsi sieviete, nevis uzticıga sieva, majassaimniece, mılosa mate, priekszımıga darbiniece unuzticama draudzene.

Vel dazas dienas pec tam Heidi vırs brınıjas, kavina kaut kas esot mainıjies vai nu skumjaka kluvusi,vai priecıgaka, nevarot saprast. Bet jau pec nedelasviss iegaja vecajas sliedes.

"Zel, ka to neizstastıju brazılietei," Heidi pratoja."Bet vina drosi vien nesaprastu, meitene vel dzıvojapasaule, kur cilveki bija godıgi un zvereja muzıgumılestıbu."

No Marijas dienasgramatas.Es nezinu, ko vins nodomaja, kad tovakar atveru

durvis ar diviem cemodaniem rokas.Nebaidies, tulıt pat budu. Es negrasos parvakties

317

uz sejieni. Ejam vakarinas!Ne varda neteicis, vins palıdzeja ienest bagazu.

Un, nebilstot ne ko tas nozıme? ne ka es priecajostevi redzet! vins sagraba mani un saka skupstıt,spaidıt manu augumu, manas krutis un kajstarpi, itka butu gaidıjis so brıdi gadiem ilgi un tagad baidıjaspazaudet.

Vins norava man zaketi, kleitu, iz[U+0123]erbakailu, un seit, priekstelpa, bezjebkadiem sagatavosanas ritualiem, bez vardiem, kasbutu labi un kas slikti, vejam velkot pa durvjapaksu,mes pirmoreiz mılejamies. Es iedomajos, ka varbutvajadzetu vinu apturet, palukot pec ertakas vietas,pateikt, ka mums vel ir daudz laika musu jutekliskaspasaules izpetei un apgusanai, bet taja pasa laika esgribeju, lai vins drızak ienak manı, vırietis, kuru es velnekad nebiju ieguvusi un kuru vairs nekad neiegusu.

Tapec es speju mılet vinu ar visu savu speku,vismaz vienu nakti izbaudıt to, ko nekad nebijuizbaudıjusi un, iespejams, vairs nekad neizbaudısu.

Vins noguldıja mani uz grıdas, ieguva mani,pirms es vel biju kluvusi mikla, bet sapes netrauceja,gluzi otradi, es ta gribeju, lai vins saprot, ka piederu

318

vinam, ka vinam nav japrasa atlauja. Es te nebiju, laikaut ko macıtu vai pieradıtu, ka mans jutekliskumsir labaks vai lielaks neka citam sievietem, es te biju,lai pateiktu vinam, ka es vinu gaidıju un ka es arıgribeju to pasu. Man loti patika, ka vins it nemazneieveroja likumus, ko bijam sava starpa noteikusi,un ka velejas, lai mus vada tikai instinkti, tevina unmatıtes instinkti. Mes bijam ienemusi visparastakopozu es apaksa, kajas iepletusi, vins augsa, nakdamste ieksa, te ara, kamer es vinu uzlukoju bez jebkadasvelesanas kaut ko telot, vaidet vai tamlıdzıgi, estikai gribeju stingri turet acis vala, lai atceretoskatru sekundi, redzetu, ka mainas vina seja, justu,ka vina rokas ples manus matus, ka vins koz unskupsta. Nekadu prieksdarbu vai glastu, nekadassagatavosanas vai izkroplojumu tikai vins manı unes vina dvesele.

Vins naca ieksa un ara, te atrak, te lenak, dazreizpierima, lai mani apskatıtu, bet neko nejautaja,vins zinaja, ka sis bija vienıgais veids, ka musudveseles sobrıd speja sarunaties. Ritms pienemasspeka, es zinaju, ka noliktas vienpadsmit minutestuvojas beigam, bet es gribeju, lai tas ilgst muzıbu,

319

jo tas bija tik labi, mans Dievs, cik labi tikt iegutaiun nepiederet! Musu acis joprojam bija plasi vala,lıdz es pamanıju, ka musu skatieni izplust un ka mesnonakam it ka cita dimensija, kur es esmu liela mate,Visums, mılota sieviete, sveta prostituta no senajiemritualiem, par kuriem vins man stastıja, dzerot vınupie iedegta kamına. Vina orgasms vairs nebija talu,vina rokas ciesi saznaudza manas rokas. Kustıbas velvairak pienemas speka, lıdz pienaca brıdis, kad vinsskali iekliedzas nevis ievaidejas vai sakoda zobus, betiekliedzas! Iekaucas! Vins reca ka dzıvnieks! Galvapazibeja doma, ka kaimini izsauks policiju, bet manitas neuztrauca, es jutu milzıgu baudu, jo cilveki sadirıkojas kops laika gala, kad pirmais vırietis sastapapirmo sievieti un tie pirmoreiz mılejas, vini kliedza.

Vina augums sabruka par mani, es nezinu, cikilgi mes gulejam apskavusies, es glastıju vina matus,ka to biju darıjusi tikai vienreiz, kad mes bijampatverusies viesnıcas istabas tumsa, es jutu, kavina satraukta sirds pamazam nomierinas un atgustparasto ritmu, kamer vina pirksti arkartıgi uzmanıgistaigaja pa manam rokam un lika sacelties katraispalvinai uz manas adas.

320

Acımredzot vins domaja par kaut ko lietisku,proti, par sava kermena, kas guleja uz manis, svaru,jo pavelas uz saniem un sanema manas rokas. Unmes skatıjamies uz griestu lampu, kura dega trısspuldzıtes.

Labvakar! es teicu.Vins pabıdıja mani ta, lai mana galva guletu uz

vina krutım. Vins glastıja mani vel loti ilgi, pirms arıpateica labvakar.

- Kaimini drosi vien visu dzirdeja, es budu,ısti nezinadama, ko teikt, jo atzıties mılestıba nebijajegas, mes abi to jau zinajam.

- Pa durvju apaksu velk aukstums, skanejaatbilde, kaut gan vins vareja pateikt cik burvıgi!

- Iesim uz virtuvi.Mes piecelamies, un es ieraudzıju, ka vins pat

nebija novilcis bikses, tikai penis karajas lauka.Es uz[U+0123]erbu zaketi uz kailas miesas. Mesaizgajam uz virtuvi, vins pagatavoja kafiju, izsmekejadivas cigaretes, es vienu. Pie galda vins ar acım sacıjapaldies, es tapat atbildeju, ka arı gribu pateikties, betmusu mutes palika slegtas.

Beidzot vins sanema drosmi un apvaicajas par

321

cemodaniem.- Es lidoju atpakal un Brazıliju, rıt,

pusdienlaika.Sievietes tulıt saprot, ka vırietis vinai kluvis

nozımıgs. Betvai vıriesiem piemita sada saprasana? Vai arı man

vajadzeja teikt, ka vinu mılu, ka es gribetu palikt arvinu kopa un lai vins paludz nebraukt prom?

- Paliec, ja, vins bija sapratis, ka drıkst to sacıt.- Nevaru. Es esmu apsolıjusi.Ja es ta nedarıtu, vins noticetu, ka musu laime

bus muzıga. Bet ta nebija, ta bija maza dalinano kadas meitenes sapniem, kas dzıvo tala zemeun ir devusies iekarot lielpilsetu (nemaz jau netik lielu), kas izcietusi simtiem grutıbu un satikusimıloto vırieti. Tatad sıs bija laimıgas beigas visamparciestajam grutıbam, un manas atminas par dzıviEiropa vienmer beigsies ar stastu par vırieti, kas manimıleja un kas vienmer paliks mans, jo es biju dalinavina dveseles.

Ak, Ralfi Tu pat nezini, cik loti es tevi mılu.Es domaju par to, ka mes vienmer iemılamies tajapasa mirklı, kad pirmoreiz ieraugam ilgi gaidıto

322

cilveku, lai gan prats varetu arı pretoties, un messakam cıninu pret saviem instinktiem. Cıninu, komes nemaz nevelamies. Lıdz pienak brıdis, kad meslaujam emocijam uzvaret sevi, ka tas bija tonakt armani, kad es basam kajam gaju pa parku, nosalusi,bet sapratusi, cik loti tu mani mıleji.

Ja, es tevi loti mılu, es nekad nevienu ta neesmumılejusi. Tiesi tapec es tagad aizbraucu, citadi sapnisparverstos ıstenıba, velme iegut, panakt, lai tavadzıve pieder tikai man. . . Galu gala sapnis klutu parto, kas mılestıbu parvers verdzıba. Tapec lai paliektikai sapnis! Mums jabut loti uzmanıgiem pret to, komes panemam no kadas valsts vai dzıves.

- Tev nebija orgasma, vins teica, laimainıtu tematu, vins bija pati uzmanıba un centasnesarez[U+0123]ıt situaciju. Ralfs baidıjas manizaudet, vins cereja, ka prieksa vel vesela nakts unvinam izdosies mani atrunat.

- Orgasma nebija, bet bija milzıga bauda.- Tomer butu labak, ja tu justu orgasmu.- Es vareju izlikties, lai tu butu apmierinats,

bet tu neesi pelnıjis melus. Tu esi ısts vırietis, RalfHart, visa sa varda daile un spozuma. Tu prati mani

323

atbalstıt un man palıdzet, tu pienemi manu atbalstuun palıdzıbu, un mes nejutamies pazemoti. Ja, esbutu gribejusi orgasmu, bet ta nebija. Tacu es jopro-jam dievinu auksto grıdu, tavu degoso kermeni unspeku, ar kadu tu manı ienaci.

Sodien es biju aizgajusi atdot gramatas, unbibliotekare jautaja, vai es kadreiz esmu runajusipar seksu ar savu partneri. Es jau gandrız pateicuar kuru partneri? par kada veida seksu? Bet vinato nebija pelnıjusi, vina izturejas ka en[U+0123]elispret mani.

Patiesıba Zeneva man ir bijusi tikai divi partneri.Viens no tiem pamodinaja sliktako manı, jo es topielavu, un tagad nozeloju. Otrs esi tu, kurs man lavaatgriezties dzıve. Es labprat tev paradıtu, kura vietapieskarties manam kermenim, ar kadu speku un cikilgi, un es zinu, ka tu to neuztvertu ka parmetumu,bet gan ka iespeju uzlabot musu dveselu savstarpejosaskarsmi. Mılas maksla ir loti lıdzıga glezniecıbai,ar ko tu nodarbojies. Ta prasa tehniku un pacietıbu,un jo seviski praktiskas nodarbıbas. Ta prasa drosmi,jo ir jaiet talak par to, ko cilveki parasti deve parmılesanos.

324

Pietiek! Liela pamacıtaja atkal bija klat, bet esto negribeju. Par laimi, Ralfs zinaja, kas jadara.Ta vieta, lai saprotosi piekristu, vins aizsmekeja jautreso cigareti pusstundas laika un teica:

- Pirmkart, sovakar tu paliksi te.Tas nebija lugums, bet pavele.- Otrkart, mes mılesimies velreiz, ne tik

dedzıgi, bet ar vel lielaku patiksanu. Jo es arı gribetu,lai tu mazliet labak izprastu vıriesus.

Labak izprast vıriesus? Es tacu ar viniem esmugulejusi turpat katru nakti! Ar ebrejiem, baltajiem,melnajiem, aziatiem, musulmaniem, katoliem,budistiem. Vai tad Ralfs to nezinaja?

Man kluva vieglak. Es priecajos, ka sarunaievirzıjusies diskusijas gultne. Kadu brıdi es jausaku domat, vai nelugt Dievam piedosanu unnelauzt solıjumu. Bet ıstenıba nelava aizmirsties,piekodinadama sargat sapni neskartu un neiekrist lik-tena izliktajas lamatas.

- Ja, labak izprast vıriesus, Ralfs atkartoja,nomanıdams manı ironiju. Tu runa par sieviskasseksualitates ıpatnıbam, par to, ka varetu palıdzetcelojuma pa savu kermeni, par pacietıbu un laiku.

325

Ta tas ir, es piekrıtu, bet vai tev ir ienacis prata, kames esam atskirıgi? Vismaz taja zina, kas attiecasuz laiku? Kapec tu nesudzies Tam Kungam?

Kad mes iepazinamies, es ludzu dazas pamacıbasseksa, jo mana velesanas bija zudusi. Vai tu zini,kapec? Tapec, ka pec zinama laika mana dzıve bijaiestajies posms, kad jebkadas seksualas attiecıbasbeidzas ar skumjam un izmisumu. Es sapratu, kanespeju mılotajam sievietem davat tadu pasu baudu,kadu vinas davaja man.

Man loti nepatika mılotas sievietes, bet es izlikosvienaldzıga, aizsmekedama cigareti.

- Man nebija speka kadai pateikt iemaciman savu kermeni. Tacu, satiekot tevi, ieraugot tavugaismu un acumirklı iemıloties, es sapratu, ka manvairs nav ko zaudet un man ir jabut godıgam ganpret sevi, gan pret sievieti, kuru es gribu sev lıdzas.

Cigarete garsoja lieliski, man loti sagribejasmazliet vına, bet es nevelejos parraut sarunaspavedienu.

- Kapec vıriesi vienmer doma tikai par seksu,nevis dara lıdzıgi tev, izpetot, ka es jutos?

- Kurs tev teica, ka mes domajam tikai

326

par seksu? Istenıba viss ir citadi. Vıriesi gadiem ilgicensas parliecinat sevi, ka sekss tiem ir nozımıgs.Mes macamies no prostitutam un jaunavam, stastamsavus piedzıvojumus visiem, kas ir ar mieru klausıties,gadiem ejot, izvelamies arvien jaunakas mılakas, untas viss tikai tapec, lai pieradıtu, ka mes esam tadi,kadus sievietes grib mus redzet.

Vai zini, ko es gribu teikt? Tas visas ir blenas.Mes neko nezinam. Mes uzskatam, ka sekss unejakulacija ir viens un tas pats, lai gan tas navviens un tas pats, ka jau tu teici. Mes nespejamto iemacıties, jo pietrukst drosmes palugt iemaciman savu kermeni! Mes netiekam talak par primitıvoinstinktu, kas nodrosina sugas izdzıvosanu, tas arıviss. Izklausısies neticami, bet vai tu gribi zinat, kasvırietim ir svarıgaks par seksu?

Es iedomajos, ka ta varetu but nauda vai vara,bet neko neteicu.

- Sports. Un zini, kapec? Tapec, ka vırietissaprot otra vıriesa kermeni. Sporta cilveki verosarunu starp kermeniem, kas savstarpeji saprotas.

- Tu esi jucis!- Iespejams. Bet tam, ko tikko apgalvoju, ir

327

jega. Vai tu kadreiz esi pieversusi uzmanıbu tam, kajutas vıriesi, kas ar tevi guleja?

- Ja, pieversu. Vini visi bija tik nedrosi unbailıgi.

- Tas bija kaut kas vairak par bailem. Vini bijaievainojami. Vini ısti nesaprata, ko dara, zinaja tikaito, ko sabiedrıba, draugi un pasas sievietes uzskatıjapar svarıgu. Sekss, sekss, sekss, luk, kas ir dzıvespamats, ta kliedz reklamas saukli, cilveki, filmas,gramatas. Skiet, ka neviens nesaprot, par ko ir runa.Vini zina tikai vienu ta ka instinkts ir stipraks parmums, tam ir jaklausa. Bez iebildem.

Pietiek! Es centos dot pamacıbas seksa, laipasargatu sevi, un vins darıja to pasu. Bet, lai cikviedi butu musu vardi, musu attiecıbas tie vienmerkluva pliekani un kaitinosi, jo viens allaz gribejaiespaidot otru. Es pievilku vinu sev klat. Nebijasvarıgi, ko vins gribeja sacıt vai ko es domaju parsevi, dzıve daudz ko man bija ieradıjusi. Pasaulessakuma itin viss bija mılestıba, ziedosanas. Bet teparadıjas cuska un teica Ievai tu zaudesi to, koziedoji. Ta notika ar mani, es tiku izraidıta noparadızes jau skolas laika un ne mirkli neparstaju

328

meklet iespeju pateikt cuskai, ka tai nebija taisnıbaka vajag dzıvot, nevis turet sveci zem pura. Bettaisnıba allaz izradıjas cuskai.

Es nometos celos, pastumu mala vina drebesun ieraudzıju vina snaudoso, vienaldzıgo locekli.Skiet, ka Ralfs nelikas ne zinis par to, un essaku skupstıt vina kaju iekspusi, sakot no pedam.Loceklis lenam atsaucas, es tam pieskaros un ielikumute, nesteidzoties, lai tam pat neienaktu pratapavele klausies, sagatavojies darbam! skupstıju to armatisku mılestıbu, kas neko neprasa pretı, un tiesitapec panacu to, ko gribeju. Ralfs uzbudinajas, vinssaka spaidıt manus krusgalus, virpinadams tos kataja tumsaja naktı, un es atkal gribeju vinu sev starpkajam vai mute, vai ka vien vins gribeja mani iegut.

Vins pat nepapulejas novilkt man zaketi; vins likabrasa poza parliekties par galdu, ar kajam joprojamstavot uz grıdas. Un ieguva lenam, bez drudzainas,it ka baidoties mani zaudet, kaisles; sirdı arı vins bijasapratis, ka viss bija vien sapnis un ka sapnis, neviska ıstenıba, tas arı paliks uz laiku laikiem.

Es jutu vina locekli sevı, vina rokas uz savamkrutım un gurniem, vins pieskaras man ta, ka vien

329

sieviete to prastu. Taja brıdı es sapratu, ka messaderam kopa, vins prata iejusties sievietes ada,ka, piemeram, sobrıd, un es pratu iejusties vıriesaada, ka, piemeram, sarunas laika, mes savstarpejimudinajam tikties divas apmaldıjusas dveseles, divusfragmentinus, kas pietruka, lai pabeigtu Visumu.

Kamer vins mani vienlaicıgi ieguva un glastıja,es jutu, ka vins to nedara tikai ar mani, bet ar visuVisumu. Mes bijam maigi, mes savstarpeji sapratamviens otru, un mums bija laiks. Ja, viss bija pareizies atnacu ar diviem cemodaniem, es gribeju lidotprom, un vins bez varda runas mani nogaza garzemi un ar speku un bailem ieguva. Bet bija arı labizinat, ka sı nakts nekad nebeigsies, un seit, uz mazavirtuves galdina, orgasms nebija pasmerkis, bet gansıs tiksanas sakums.

Vina loceklis manı apstajas, kurpretim pirkstiturpinaja strauji kusteties, un es piedzıvoju trısorgasmus pec kartas. Pirmaja brıdı es gribeju vinuatgrust, bauda bija tik liela, ka nodarıja sapes, betes noturejos, pienemu visu, ka bija, un speju izturetvel vienu vai divus orgasmus, vai vel kadu. . .

Un piepesi manı uzspraga kaut kas lıdzıgs

330

gaismai. Es vairs nebiju es, bet kada butne, kas bijabezgalıgi paraka par visu, ko es zinaju. Kad vina rokaizsauca ceturto orgasmu, es nonacu vieta, kur vissskita iegrimis bezgalıga miera, bet piekta orgasmalaika es iepazinu Dievu. Tad vins no jauna ievirzıjasavu locekli manı, vina pirksti neparstaja darboties,un ar vardiem mans Dievs/ es biju gatava atdotiesjebkam paradızei vai ellei.

Bet ta bija paradıze. Un es biju zeme, kalni,tı[U+0123]eri un upes, kas skreja uz ezeriem, esbiju ezeri, kas parvertas jura. Ralfa kustıbas kluvaarvien atrakas, sapes mijas ar baudu, es gandrıziekliedzos pietiek! es vairs nespeju izturet! bet tasnebutu godıgi, jo sobrıd mes bijam viens cilveks.

Es lavu vina loceklim triekties manı, cik ilgibija nepieciesams, vina nagi bija iecirtusies manosgurnos, un te nu es guleju, knupus uz virtuvesgaldina, domadama, ka nav labakas vietas pasaule,kur nodarboties ar mılestıbu. Atkal iecıkstejas galds,velreiz vina elpa kluva straujaka, vina nagi vel ciesakiecirtas manı, un mana pecpuse ener[U+0123]iskisitas pret vina locekli, miesa pret miesu, kauls pretkaulu, un es no jauna tuvojos orgasmam, arı vins, un

331

nekas no ta, pilnıgi nekas nebija meli!- Aiziet!Vins zinaja, ko saka, un es zinaju, ka ir ıstais

brıdis, mans kermenis atslaba, un es parstaju but esnedz es ko dzirdeju, nedz redzeju, garsa mute bijazudusi es speju tikai just.

- Aiziet!Un es aizgaju kopa ar vinu. Tas nebija

vienpadsmit minutes, ta bija vesela muzıba, it kames abi butu pametusi savus kermenus un, vienotisapratne un draudzıba, dzila lıksmıba pastaigatosparadızes darzos. Es biju sieviete un vırietis, vinsbija vırietis un sieviete. Laiks bija apstajies, vissskita iegrimis klusuma, lugsana, pasaule un dzıve bijaparvertusies par kaut ko svetu bez varda, bez laika.

Bet laiks atgriezas, es izdzirdeju vina kliedzienuun kliedzu lıdzi, galda kajas ar speku sitas pret grıdu,un mums pat prata neienaca uztraukties, ko par todomaja kaimini.

Vins iznaca no manis bez brıdinajuma uniesmejas, es sajutu konvulsijas, pagriezos pret vinuun arı iesmejos, mes apskavamies, it ka sı butu pirmamılesanas reize.

332

Sveti mani! vins ludza.Un es paklausıju, ısti nesaprazdama, ko daru. To

pasu es ludzu vinam, un Ralfs teica lai svetıta ir sısieviete, ko es tik loti mılu! Tie bija skaisti vardi, mesvelreiz apskavamies un ta arı palikam, nesaprazdami,ka gan kaut kas tads var notikt ar sievieti un vırietivienpadsmit minutes.

Mes nebijam nogurusi. Aizgajam uz viesistabu,Ralfs uzlika, lai skan, kadu disku, iekurinaja kamınuun pasniedza vınu. Tas bija viss, ko es velejos.

Es atveru kadu gramatu un lasıju:Laiks piedzimt un laiks mirt,laiks destıt un laiks izraut destu,laiks nogalinat un laiks dziedet,laiks sagraut puteklos un laiks celt no jauna,laiks raudat un laiks smieties,laiks vaidet un laiks dejot,laiks sviest akmenus un laiks savakt akmenus,laiks apskaut un laiks skirties,laiks meklet un laiks zaudet,laiks sargat un laiks dzıt prom,laiks saraut gabalos un laiks sasut,laiks kluset un laiks runat,

333

laiks mılet un laiks ienıst,laiks karam un laiks mieram.Tas skaneja ka atvadu sveiciens. Bet tas bija

skaistakais atvadu sveiciens mana muza.Es vinu apskavu, vins apskava mani, un mes

apgulamies uz grıdsegas pie kamına. Joprojamvaldıja pilnıbas sajuta, it ka es vienmer butu bijusigudra un laimıga sieviete, kas sava muza visusasniegusi.

- Ka gan tu vareji iemıleties ielasmeita?- Savulaik es to tiesam nesapratu. Bet sodien,

mazliet apdomajoties, es varu teikt, ka centos iekarottavu dveseli, jo cınu par tavu miesu es jau bijuzaudejis.

- Un greizsirdıba?- Pavasarim nav iespejams pateikt-nac un ilgsti,

cik nepieciesams. Pavasarim var tikai pateikt nac unsvetı mani ar savu cerıbu un paliec, cik ilgi vari.

Veja izkaisıti vardi. Bet man vajadzeja tosdzirdet, un vinam vajadzeja tos pateikt. Esneatceros, kura brıdı aizmigu. Un es sapnoju nevispar kadu vietu vai cilveku, bet par smarzu, kas bijavisur.

334

Kad Marija pamodas, pa atvertajam zaluzijamjau spraucas saulesstari.

"Es ar vinu mılejos tikai divas reizes," Marijadomaja, skatıdamas uz lıdzas guloso vırieti. "Betman ir tada sajuta, it ka mes vienmer butu bijusikopa un ka vins lieliski pazıtu manu dzıvi, manukermeni, manas gaisas un tumsas puses."

Marija piecelas, lai aizi etu uz virtuvi un uzvarıtukafiju. Ieraugot priekstelpa divus cemodanus, vinavisu atcerejas solıjumu, lugsnu baznıca, savu dzıvi,sapni, kas tik loti gribeja klut par ıstenıbu un zaudetsavu burvıbu, lielisko vırieti, mılestıbu, kura miesa undvesele sapluda viena, atzinu, ka bauda un orgasmsir divas dazadas lietas.

Vina vareja palikt. Vinai nebija ko zaudet, ja nuvienıgi iluzijas. Marija atcerejas dzejola rindu laiksraudat un laiks smieties.

Bet bija arı cita rinda laiks apskaut un laiksskirties. Marija pagatavoja kafiju, aizvera virtuvesdurvis un piezvanıja, lai izsauktu taksometru. Vinasakopoja visus savus dveseles spekus, kas vinu bijaatvedusi tik talu, kas bija vinas gaismas avots, kasvinai pateica prieksa laiku, kad jadodas prom, kas

335

vinu aizsargaja un lika noglabat muzıga atmina soburvıgo nakti. Marija ap[U+0123]erbas, panemacemodanus un izgaja pa durvım, klusıba cerot, kaRalfs pamodısies un lugs vinu palikt.

Bet Ralfs nepamodas. Gaidot taksometru piemajas durvım, garam gaja ciganiete ar milzıgu pukupuski.

-Vai gribat kadu nopirkt?Marija nopirka. Sıs pukes bija zıme, ka pienacis

rudens un vasara palikusi aiz muguras. Tagad labulaicinu Zenevas ielas nebus redzami kafejnıcu galdini,parkos nestaigas un nesaulosies tik daudz cilveku.Marija rıkojas pareizi. Vina devas prom, jo ta bijavinas izvele, un te nebija ko parmest.

Marija ieradas lidosta un izdzera vel vienu kafiju.Lıdz reisam uz Parızi bija jagaida cetras stundas, unvina nepartraukti domaja par to, ka tulıt atversiesdurvis un ienaks Ralfs Harts, jo pirms aizmigsanasvina bija pateikusi izlidosanas laiku. Filmas parasti tanotika pedeja brıdı, kad sieviete jau kapa lidmasına,pie trapa paradıjas izmisis vırietis, kas vinu sagrabaun noskupstıja, aizvedot atpakal sava pasaule, lid-ostas darbinieku lıdzjutıgo un smaidoso skatienu

336

pavadıts. Uz ekrana redzams uzraksts Beigas, unskatıtaji drosi zina, ka mıletaju pari gaida skaista unlaimıga dzıve.

"Filmas nekad neparada, kas notiek pec tam,"Marija domaja, cenzdamas nomierinaties. Laulıbaivirtuve, berni, arvien retaks sekss, pirma mılakasvestulıte, skandals, solıjumi, ka tas nekad vairsneatkartosies, otra mılakas vestulıte, vel viensskandals un draudi skirties, soreiz vıra atbilde navtik parliecinosa, vins apmierinas ar apgalvojumu, kamıl vinu. Tresa vestulıte no tresas mılakas, un vinadod prieksroku klusesanai, izliekas, ka neko nezina,jo pilnıgi iespejams, ka vırs var pateikt es tevi vairsnemılu, vari iet, kur acis rada.

Ne, filmas to nerada. Tas beidzas, iekams sakasısta dzıve. Labak nedomat.

Marija izlasıja vienu, divas, trıs avızes. Skiet, kabija pagajusi vesela muzıba saja lidostas uzgaidamajatelpa, kad beidzot izzinoja vinas reisu, un Marijaiekapa lidmasına. Aizspradzejot drosıbas jostu, vinavel iztelojas slaveno ainu, kad uz pleca nogulstkada roka, vina atskatas un ja, tas ir vins, platismaidıdams!

337

Bet nekas nenotika.

ısa lidojuma laika no Zenevas uz Parızi Marijaguleja. Vinai nebija laika domat, ko sacıt majas, kadustastu izdomat, vina zinaja, ka vecaki bus laimıgipar to vien, ka meita ir atgriezusies, ka viniem bussaimniecıba un nodrosinatas vecumdienas.

Mariju pamodinaja piezemesanas atsitiens pretzemi. Kamer lidmasına lıkumoja pa lidlauku, stjuarteizstastıja, ka Marijai bus jaiet uz citu terminali,proti, lidmasınas uz Brazıliju starteja no F terminala,bet vini izkapa C terminalı. Bet lai neuztraucoties,atceltu reisu nebija, un laika vinai atliku likam. Jarodas saubas, pareizo celu atrast palıdzes zemes die-nests.

Lidmasınai tuvojoties izkapsanas vietai, Marijaiedomajas, vai nebutu verts kadu dienu pavadıt sajaskaistaja pilseta, lai velak varetu radıt fotografijasun stastıt, ka vina pazıst Parızi. Turklat vinaivajadzeja laiku, lai sakopotu domas, pabutu vienaun noglabatu dzili sirdı vakarnakts atminas tas node-res, kad vajadzes atgut dzıvesprieku. Ja, Parıze, tabija lieliska doma. Marija jautaja stjuartei, kad irnakamais reiss uz Brazıliju, ja vina negribetu lidot

338

sodien.Stjuarte paskatıjas bilete un ar nozelu sacıja, ka

sis tarifs neatlaujot parcelt lidojumu reisus. Marijamierinaja sevi ar domu, ka vienai pasai staigat patik skaistu pilsetu butu nomacosi. Vina saglabajaaukstasinıbu un stingru gribu, ilgas pec kada cilvekavai slaveni skati nedrıksteja traucet vinas planiem.

Marija izkapa un izgaja policijas kontroli. Vinasbagaza taisna cela tika nosutıta uz citu lidmasınu,ta ka nebija nekadu raizu. Durvis atveras, pasazieriiegaja sagaidıtaju telpa un apskavas ar sievu vaimati, ar berniem, ka nu kurs. Marija izlikas, ka tasuz vinu neattiecas, tomer domas par vientulıbu vinunepameta. Tacu soreiz vinai bija kads noslepums,sapnis, kas dzıvi darıja vieglaku un skumjas saldakas.

Parıze bus vienmer.Tas nebija turistu gids. Tas nebija taksometra

soferis. Marijas kajas drebeja, dzirdot so balsi.- Parıze bus vienmer?- Ta ir fraze no filmas, ko es dievinu. Vai tu

gribetu redzet Eifela torni?Ja, vina gribeja. Loti gribeja. Ralfam bija sarkanu

rozu puskis un gaisma acıs, ta pati gaisma, ko vina

339

bija redzejusi pirmaja diena, kad Ralfs vinu gleznojaun aukstais vejs drebinaja kaulus.

- Ka tu te ieradies pirms manis? vina jautaja,lai sleptu parsteigumu. Atbildei nebija nozımes, betvajadzeja kaut ka atgut elpu.

- Es redzeju, ka tu lasıji avızes uzgaidamajatelpa. Es vareju pienakt klat, tacu esmu romantikis,nelabojams romantikis. Un nolemu izlidot uz Parıziar tieso reisu, lai pastaigatos pa lidostu, lainepacietıba gaidıtu trıs stundas, lai ik pa brıdimpetıtu atlidojuso lidmasınu sarakstu, lai nopirktupukes, lai pateiktu Rika vardus mılotajai no filmasKasablanka un iztelotos tavas parsteiguma ieplestasacis. Un lai parliecinatos, ka tiesi to tu gaidıji uncereji, ka pasaule nav tik stipras gribas, kas spetumainıt lielas mılestıbas speles noteikumus. Nav tacugruti but tik romantiskam ka filmu varonim, vai ne?

Marija nezinaja, vai tas bija gruti vai viegli, unvinai tas nebija no svara. Tapat ka tas, ka vinupirma mılas nakts bija bijusi tikai pirms dazamstundam, ka tikai vienreiz, dienu ieprieks, bijaredzejusi vina draugus un pazinas, ka vins bijapastavıgs klients naktskluba, kura vina stradaja,

340

un ka aiz muguras vinam bija divas laulıbas. Tienebija nevainojami uzticıbas apliecinajumi. Tomervinai bija nauda, lai nopirktu maju, jaunıba, kas velgaidıja savu piepildıjumu, milzıga dzıves pieredze unnenovertejama dveseles brıvıba. Tapec, ka vienmer,kad liktenis izvelejas vinas vieta, Marija nolema risketvelreiz.

Vina noskupstıja Ralfu, un vinai bija pilnıgivienalga, kas notiek pec uzraksta Beigas viena vaiotra filma. Ja kads iedomatos izstastıt vinas stastu,Marija tikai gribeja lugt, lai tas saktos ka jau dazdienpasakas:

Reiz dzıvoja. . .PECVARDSKa jau visi cilveki un saja gadıjuma es

nebaidos visparinat arı es seksa sakralo jegu izpratuloti velu. Mana jaunıba sakrita ar neierobezotasbrıvıbas laiku, ar nozımıgiem atklajumiem un dau-dziem parspılejumiem, kas sekoja konservatıvam,represıvam periodam,-tada bija cena par sı laikagalejıbam, kas tiesam atstaja nopietnas sekas cilvekupratos.

So parmerıbu laikmeta (mes runajam par

341

septindesmitajiem gadiem) amerikanu rakstnieksErvings Volless sarakstıja gramatu par Amerikascenzuru, aprakstot juridiskas viltıbas, ko vara izman-toja, lai kavetu gramatas par seksu Septinas minutesizdosanu.

Vollesa romana ir loti skopas zinas par gramatu,kas izjauca tik plasas diskusijas par cenzuru. Temapar seksualitati te aizskarta pavisam nedaudz. Esilgi domaju, par ko gan bija rakstıts saja aizliegtajagramata, varbut es varetu uzrakstıt ko lıdzıgu?

Tacu Volless sava romana tik biezi atsaucasuz neesoso gramatu, ka mans uzdevums kluvaarvien apgrutinosaks, proti, pagalam neiespejams. Espatureju tikai gramatas nosaukumu (ta ka Vollessattiecıbas ar laiku bija parak konservatıvs, es so laikasprıdi mazliet pagarinaju) un domu, ka par seksajautajumiem jaruna loti nopietni, ka jau to darıjusidaudzi rakstnieki.

1997. gada, tulıt pec kadas konferencesMantuja, Italija, no tas viesnıcas dezuranta, kurabiju apmeties, sanemu manuskriptu. Parasti essadus sutıjumus nelasu, bet sis bija iznemumagadıjums patiess stasts par brazıliesu ielasmeitu,

342

par vinas precıbam, domstarpıbam ar likumu unpiedzıvojumiem. 2000. gada, caurbraucot Cırihei, esso ielasmeitu, kuras segvards bija Sonja, sameklejuun izstastıju, ka man patika vinas stasts. Ieteicuto aizsutıt savai izdevejai Brazılija, bet rezultatunebija, sekoja atteikums. Sonja, kas tolaik dzıvojaItalija, iekapa vilciena un atbrauca uz Cırihi, lai tiktosar mani. Vina mus mani, manu draugu un zurnalaBlick reportieri ieludza doties uz Langstrasse, vietejoielasmeitu rajonu. Es nezinaju, ka Sonja jau bijabrıdinajusi kole[U+0123]es par musu ierasanos, un,man par lielu parsteigumu, vinas velejas, lai ierakstuautografus daudzas savas gramatas loti dazadasvalodas.

Saja laika es jau biju nolemis rakstıt gramatupar seksu, lai gan vel nebija nedz vienota sizeta,nedz galvena varona; es biju iecerejis rakstıtvairak par konvencionaliem svetuma petıjumiem, betLangstrasse apmeklejums iemacıja skaidri un gaisi lairakstıtu par seksa sakralo pusi, vispirms vajadzejasaprast, kapec sodien redzama tikai ta profana puse.

Saruna ar zurnalistu no Sveices izdevumaL^Ilustreees pastastıju par improvizeto autografu

343

vakaru Langstrasse rajona, un vins par to publicejaapjomıgu rakstu. Varbut sı raksta iespaida auto-grafu pecpusdiena Zeneva ierakstus gramatas ludzavairakas ielasmeitas. Viena no vinam piesaistıjaıpasu uzmanıbu, un kopa ar manu a[U+0123]entiun draudzeni Moniku Antunesi mes aizgajamiedzert kafiju, kas parvertas par vakarinam un veldaudzam tiksanas reizem turpmakajas dienas. Tadzima pavediens, kas mani aizveda pie gramatasVienpadsmit minutes.

Velos pateikties Annai fon Plantai, manaiSveices izdevejai, kas palıdzeja sagadat svarıgaszinas par ielasmeitu likumıgo stavokli saja valstı.Velos pateikties sievietem Cırihe (segvardi): Sonjai,kuru pirmoreiz sastapu Mantuja (kas zina, varbutkadreiz vinas gramata ieraudzıs dienasgaismu!),Martai, Antenorai un Izabellai. Sievietem Zeneva (arısegvardi): Amijai, Lusijai, Andrei, Vanesai, Patrikai,Terezai un Annai Kristınai.

Pateicos Antonellai Sarai, kas lava izmantotfragmentus no savas gramatas Zinatne par kaisli, laipaspilgtinatu Marijas dienasgramatu.

Visbeidzot pateicos Marijai (segvards), kas

344

sodien dzıvo Lozanna, ir precejusies un audzina divasbrıniskıgas meitas. Stasts, ko Marija daudzas jodaudzas tiksanas reizes uzticeja man un Monikai, irsıs gramatas pamata.

Paulu Koelju

SIA "Jana Rozes apgads", K. Barona iela5, Rıga, LV-1050. Re[U+0123]. nr. 40003573956.Iespiests un iesiets a/s "Preses nams", Balastadambı 3, Rıga, LV-1081.

345

PDF Generation

Generated on 9 марта 2012 г. by fb2pdf version3.14

http://www.fb2pdf.com/