LIETOTĀJA PRASĪBASIepirkumam „Būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana Rīgas

vēstures un kuģniecības muzeja filiāles – Latvijas Fotogrāfijas muzeja – telpu pielāgošanai muzeja vajadzībām ēkā Mārstaļu ielā 6, Rīgā”

(iepirkuma identifikācijas Nr. VNĪ/2016/2/4-1/AK-2)

1. ARHITEKTŪRAS APJOMU RISINĀJUMS

Funkcionāli lietderīgs plānojums ar publiski pieejamo daļu, ekspozīcijas zālēm, muzeja krātuvēm, darba telpām un laboratoriju, koplietošanas un inženiertehniskajām telpām.Tehniskais rekonstrukcijas projekts saskaņojams ar būves lietotāju, Pasūtītāju, plānošanas un arhitektūras uzdevumā norādītajām institūcijām un Rīgas pilsētas būvvaldi. Projekta sastāvā jābūt visām sadaļām, lai pilnībā realizētu ēkas rekonstrukcijas darbus, veiktu iekšējo inženierkomunikāciju izbūvi, atbilstoši Vispārīgiem būvnoteikumiem, lietotāja uzdevumam un lietotāja prasībām.

ĀRĒJĀS NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJASJumtsParedzēt visa jumta seguma nomaiņu, veicot kondensāta un vēja barjeras izbūvi, siltināšanu un jumta seguma iestrādi atbilstoši siltumtehniskām normām.Paredzēt atbilstošu jumta sniega slodzes nodrošinājumu. Paredzēt jumta seguma un jumta lietus ūdens kanalizācijas tīklu ar apsildes kabeļu iebūvi.Ailu aizpildījumsLogi, ārdurvis, vitrīnas/fasāžu sistēmas atbilstoši siltumtehniskām normām.Fasādes apdare Atbilstoši ēkas funkcijai un teritorijas racionālai izmantošanai, siltumtehniskām normām. SlodzesPārbaudīt ēkas pārsegumu un kāpņu nestspēju, rekonstrukcijas gaitā veikt varbūtēji nepieciešamos konstrukciju pastiprināšanas darbus, nodrošinot pieļaujamās slodžu vērtības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem.Iekštelpu apdareArhitektūras sadaļā jāparedz interjera risinājumus, t.sk. aprīkojumu atbilstoši telpas funkcijai. Risinājumiem jābūt racionāliem un tehniski ekonomiski pamatotiem, materiālus un krāsas saskaņot ar lietotāja pārstāvi. Grīdas – paredzēt segumu atbilstoši telpu funkcijām. Precizēt materiālus un krāsas saskaņojot ar lietotāja pārstāvi.Sienas – atbilstoši telpu funkcijām. Precizēt materiālus un krāsas saskaņojot ar lietotāja pārstāvi.Griesti – atbilstoši telpas funkcijām. Precizēt materiālus un krāsas saskaņojot ar lietotāja pārstāvi.Visām Būvprojektā paredzētajām krāsām ir jābūt noteiktām atbilstoši NCS vai RAL sistēmām, ja tas tehniski nav iespējams, tad jānorāda konkrētā ražotāja krāsu kataloga nosaukums un krāsu kods.

Īpašas prasības

Paredzēt izmantot tikai Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā sertificētus materiālus un izstrādājumus, kuru ražotāja garantijas termiņš ir ne mazāks par 2 gadiem.Rekonstrukcijas projekta risinājumiem jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, būvakustiskās īpašības, ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.Jānodrošina, lai tehniskie risinājumi ir savstarpēji saskaņoti visās Būvprojekta sadaļās, piemēram, arhitektūras - būvkonstrukciju, ūdensapgādes, kanalizācijas, ugunsdzēsības ūdensapgādes, siltumapgādes, vēdināšanas, aukstumapgādes, elektroapgādes, vājstrāvas tīklu u.c. sadaļās. Būvprojekta sadaļu savstarpējā saskaņošana ietver sistēmu novietojumu, krustošanās vietu noteikšanu un savietojamību. Būvprojektā jānorāda nepieciešamie augstumi zem mehāniskajām, elektroapgādes un vājstrāvas instalācijām, attālumi no sienām vai griestiem, kā arī iekārtu svars. Būvprojektā obligāti jānorāda elektroapgādes un vājstrāvas tīklu savstarpējās mijiedarbības novēršana.Krājumu telpas projektēt, ievērojot 2006.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumus Nr.956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”.

Vides pieejamības pasākumiRekonstruējot ēku muzeja vajadzībām, projektā paredzēt nepieciešamos pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai saskaņā ar LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, paredzot ērtu piekļūšanu personām ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslu un ratiņu lietotājiem. Ēkas ieeju un telpas paredzēt aprīkot ar labi uztveramām, kontrastējošām, izgaismotām zīmēm un norādēm, atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību. Stāvu grīdu līmeņi veidoti līdzeni, līmeņu maiņu pandusa sākumā un beigās kā arī kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu marķē ar spilgtu, kontrastējošu ne mazāk kā 5 cm platu svītru visā kāpņu vai pandusa platumā. Ēku nodrošināt ar pasažieru liftu. Minimālie lifta kabīnes izmēri ēkā ir ne mazāki kā 1100 mm x 1400 mm. Publiski pieejamo telpu zonā un korpusu darba, telpu zonā paredzēt izvietot tualešu telpas, kas pieejamas ratiņkrēslu lietotājiem, tualetes kabīnes minimālais platums 1,6 m, garums 1,8 m. Visās telpās, izņemot tualetes un noliktavu telpas, jāparedz apgaismojums, kas nodrošina pareizu krāsu toņu izšķirtspēju.Evakuācijas ceļi un izejas.Nodrošināt cilvēku, tai skaitā personu ar īpašām vajadzībām izkļūšanu no ēkas telpām un stāviem uz āru, rekonstrukcijas laikā ierīkojot drošus evakuācijas ceļus un izejas, saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Inženiertehniskie risinājumi un prasībasKatras atsevišķas rekonstrukcijas projekta sadaļas autoram ir jāiepazīstas ar visām Tehnisko specifikāciju sadaļām, jo ir iespējamas tādas inženierkomunikāciju sadaļu nianses, kas ir aprakstītas citās Projektēšanas uzdevuma sadaļās un ir saistītas, vai arī kā citādi ietekmē konkrētajā sadaļā aprakstītos darbus.

2. VIENOTĀS DROŠĪBAS SISTĒMAS KONCEPCIJAS VISPĀRĪGS APRAKSTS

Ņemot vērā objekta funkcionalitāti un vispārējās drošības prasības, ir nepieciešams veidot objekta vienoto drošības sistēmas koncepciju, kas ietver vienotas drošības sistēmas risinājumu. Vienotā drošības sistēmā jāparedz vismaz šādu sistēmu integrāciju:ugunsdrošības signalizācijas un trauksmes izziņošanas sistēma;krājumu telpu un speciālo telpu gāzes ugunsdzēsības sistēma;apsardzes signalizācijas sistēma;piekļuves kontroles sistēma;videonovērošanas sistēma.Šīm sistēmām jāparedz:

kopēju vadības kontroli un datubāzi;visu sistēmas sastāvdaļu pilnu kontroli un kopēju program -nodrošinājumu;visu notikumu (par trauksmēm, sistēmas stāvokli, personu pārvietošanos u.c.) informācijas saglabāšanu sistēmas datubāzē;informācijas arhivēšanu no datubāzes uz ārējiem datu nesējiem (CD, DAT u.c.);nepieciešamās informācijas izdrukas iespējas no sistēmas datubāzes;vismaz 8 darba staciju pieslēgumu;sistēmas vadīšanu gan lokāli, gan attālināti, izmantojot TCP/IP protokolu;sistēmas programmnodrošinājuma aizsardzība ar piekļūšanas kodiem (parolēm);iespēju sistēmas lietotājus (operatorus) iedalīt dažādos prioritātes līmeņos;kā pamattīklu integrācijai izmantot atsevišķu tīklu, bet vajadzības gadījumā

ar iespēju pieslēgties pie LAN&WAN datu tīkla, izmantojot TCP/IP. RS 485 vai ETHERNET datu apmaiņas līnijas starp centrālo paneli un moduļiem;

rezerves barošanas avotus, kuri 24 stundas nodrošina sistēmas darbību elektro barošanas pārtraukuma gadījumā;visu apsardzes signalizācijas kontrolpaneļu, moduļu, barošanas bloku, kodatslēgu, detektoru korpusu, kabeļu nozarkārbu, kā arī piekļūšanas kontroles sistēmas nolasītāju, kodatslēgu, korpusu u.c. aprīkošanu ar drošības slēdžiem (tamper) ar 24h kontroli un atbilstību starptautiski atzītām kvalitātes prasībām;notikumu novērošanu personālo datoru monitoros ar grafiskās programmas palīdzību, kura nodrošina:

ugunsdrošības signalizācijas un trauksmes, krājumu telpu un speciālo telpu gāzes ugunsdzēsības sistēmas,apsardzes signalizācijas sistēmaspiekļuves kontroles sistēmastrauksmju attēlojumu reālajā laikā;trauksmes paskaidrojošā teksta automātisku attēlošanu katrai trauksmei;trauksmes gadījumā automātisku attiecīgā stāva plāna attēlošanu;sistēmas stāvokļa dinamisku attēlojumu reālajā laikā.

Automātiskā gāzes ugunsdzēsības sistēmaAizsargājamās telpas - krājumu telpas un speciālās telpas.

Aizsargājamās telpās nodrošināt pietiekošu blīvumu, lai gāzes izlaišanas gadījumā, aprēķinātā gāzes koncentrācija telpā saglabātos 10 minūtes.

Iekārtas darbības princips-Iekārtai paredzēt:

Automātisko – gāzes izlaišana aizsargājamā telpā notiek automātiski, nostrādājot no dūmu detektoriem aizsargājamā telpā;Distances – gāzes izlaišana notiek, nostrādājot pogai postenī, kas atrodas blakus panelim;

Iekārtas izvietošanaUgunsdzēsības sistēmu paredzēt aizsargājamā telpā, izvietojot tur gāzes balonu, vai novietojot to aizsargājamās telpas tuvumā.Elektrotehniskajā daļā tiek izmantotas sekojošas iekārtas:

Dūmu detektori, kas uzstādīti aizsargājamās telpās.Ugunsdzēsības panelis uzstādīts pie aizsargājamās zonas durvīm.Atkārtotāja panelis uzstādīts apsardzes telpā.Distances palaišanas pogas pie ieejas aizsargājamā telpā.Skaņas apziņošanas sirēna pie ieejas aizsargājamā telpā un aizsargājamā telpā.Gaismas tablo "GĀZE! NEIENĀKT!”. Virs aizsargājamās telpas ieejas durvīm.Gaismas tablo "GĀZE! ATSTĀT TELPU!". Uzstādīts aizsargājamā telpā.Bloķējošā poga gāzes izplūdes aizturei.Gala slēdzis (magnētiskais kontakts). Uz aizsargājamās telpas durvīm.Mehāniskais durvju aizvērējs uz aizsargājamās telpas durvīm.

Ugunsdrošības signalizācijas sistēmas prasībasPretendentam jāpiedāvā tāds ugunsdrošības signalizācijas sistēmas (turpmāk – USS) risinājums, kas paredz integrāciju kopējā vienotā drošības sistēmā, nodrošinot vairāku sistēmu sadarbspēju un kopēju vadību.Pretendents USS ietvaros izstrādā un uzstāda evakuācijas ceļu un avārijas apgaismojuma sistēmu.USS izbūve jāparedz uz adrešu-analogās sistēmas bāzes, kas paredz modernākos šā brīža risinājumus ēku ugunsdrošībā un atbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem, kā arī visiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem:LVS CEN/TS 54-14:2005 "Ugunsgrēka atklāšanas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas. 14.daļa: Norādījumi plānošanai, projektēšanai, montāžai, nodošanai ekspluatācijā, lietošanai un ekspluatācijai".Ugunsdrošības signalizācijas panelim jābūt uzstādītam ēkas apsardzes postenī, kurā tiktu atspoguļots USS stāvoklis (trauksme, bojājums, kļūda u.tml.).Jābūt paredzētai iespējai saslēgt paneļus vienotā tīklā, izmantojot RS485 protokolu.USS uzbūvi jāparedz veidot cilpas veidā, lai nodrošinātu detektoru un paneļa kvalitatīvu apmaiņu ar informāciju un lai spētu saglabāt sistēmas darbspēju kabeļa bojājuma gadījumā,Trauksmes gadījumā USS jāspēj vadīt un uzraudzīt vismaz tādas sistēmas kā:ventilācijas sistēma;dūmu un karstuma kontroles sistēma;trauksmes izziņošanas sistēma;piekļuves kontroles sistēma;apsardzes signalizācijas sistēma;integrēta IP video novērošanas sistēma;avārijas apgaismojums.Trauksmes gadījumā rādījumiem uz paneļa un signalizācijas iekārtu aktivizēšanai ir jābūt attēlotiem arī monitorā apsardzes postenī, izmantojot grafisko kopējās pārvaldības programmu.Ugunsdrošības signalizācijas un trauksmes izziņošanas panelim ēkā ir jābūt saslēgtam kopā vienotā komunikāciju tīklā.

Visiem trauksmes un servisa signāliem ir jābūt atspoguļotiem panelī.Nepieciešamības gadījumā apsardzes darbiniekam ir jābūt iespējai iedarbināt trauksmes ierīces no kopējās pārvaldības programmatūras, tai skaitā arī apsardzes signalizācijas, piekļuves kontroles sistēmas un video novērošanas iekārtas.Trauksmes gadījumā vizualizācijas programnodrošinājumam ir jānodrošina:uzrādīt precīzu trauksmes avota atrašanās vietu;atvērt attiecīgā stāva plānu un apzīmēt devēju, kas rāda trauksmi; attēlam tiešsaistē ir jābūt automātiski parādītam tajā pašā monitorā no stāvā vai telpā ierīkotas video novērošanas kameras;

Trauksmes izziņošanas sistēmas prasībasTrauksmes izziņošanas sistēmai (turpmāk – TAS) jābūt izstrādātai saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu noteikumiem ar mērķi nodrošināt informācijas par iespējamā ugunsgrēka vai citas avārijas situācijas translēšanu visās ēkas telpās, kā arī, lai nodrošinātu iespēju izmantot tās cilvēku evakuācijas vadībai un audio ziņojumiem par citām ārkārtas situācijām. TAS jāparedz šādi vadības režīmi:automātiskais (no automātiskās ugunsdrošības un trauksmes izziņošanas sistēmas vai stacionārās automātiskās ugunsdzēsības sistēmas trauksmes signāla);manuālais vietējais (no apsardzes posteņa ēkas pirmajā stāvā, kur izvietotas sistēmas vadības ierīces);manuālais tālvadības (no automātiskās ugunsdrošības un trauksmes izziņošanas sistēmas manuālajām pogām).TAS veido sertificētas iekārtas, kuras sastāv no šādiem pamata moduļiem:modulis, kas paredzēts energoneatkarīgā atmiņā ierakstītā balss ziņojuma automātiskajai pārraidei, kā arī balss ziņojumu pārraidei caur mikrofonu. Iniciācijas signāls automātiskā ziņojuma pārraidei ir signāls no adrešu kontroles paneļa;zonu paplašināšanas modulis;jaudas pastiprinātājs, ar aizsardzību pret īssavienojumu;selektoru stacija;selektoru stacijas paplašinātājs;rezerves barošanas avoti (atbilstoši kopējai patērētāju ietilpībai);mūzikas centrs.Jāparedz moduļa, kas paredzēts energoneatkarīgā atmiņā ierakstītā balss ziņojuma automātiskajai pārraidei, jaudas 100% rezervēšanas iespējas.Visi nepieciešamie signāli par TAS stāvokli tiek translēti uz ugunsdrošības signalizācijas paneli, kas atrodas apsardzes postenī.TAS elektroapgāde tiek nodrošināta no atsevišķas elektrosadales grupas. Elektrobarošanas līnijas izbūvē jāparedz kabeļa ievilkšana ar ugunsizturību ir vismaz 30 minūtes. Pamata elektroapgādes trūkuma gadījumā sistēmas barošana automātiski tiek pārslēgta uz nepārtrauktas barošanas blokiem (UPS). Sistēmas darbu gaidīšanas režīmā 24 stundu laikā nodrošina UPS.TAS funkcijas un iekārtu izvietojums:saņemot trauksmes signālu par ugunsgrēku no kontrolpaneļa, ēkā vispirms jāatskan brīdinājuma signālam un pēc tam runas paziņojumam par nepieciešamību evakuēties no ēkas telpām;paziņojums tiek translēts cikliski ar 30 sekunžu intervālu, nepieciešamības gadījumā atbildīgais personāls var padot runas ziņojumu visā ēkā vienlaicīgi vai atsevišķās zonās;

TAS iekārtas var tikt izmantotas vispārēja rakstura informācijas un paziņojumu translēšanai, izmantojot sistēmas mikrofonus;ugunsgrēka gadījumā TAS iedarbināšanas brīdī automātiski tiek atslēgta citas informācijas translēšana caur sistēmas ierīcēm;skaļruņu skaitam un izvietojumam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām, un to jauda ir jāaprēķina tā, lai jebkurā telpā tiktu saņemts saprotams runas paziņojums ar skaņas spiediena līmeni no 65 līdz 120 dB(A);visas trauksmes izziņošanas zonas tiek sadalītas divās neatkarīgās līnijas – ja skaļruņi vienā līnijā nedarbojas, izziņošanu jebkurā zonā nodrošina otras līnijas skaļruņi;visu izziņošanas zonu kontrolei, kā arī bojājumu noteikšanai un novēršanai tiek izmantotas atbilstošas līniju kontroles plates.

Apsardzes signalizācijas sistēmas prasības.Sistēmai jābūt kā adrešu sistēmai un trauksmes gadījumā uz datora ekrāna jāizvada stāva plāns, kur norādīta precīza sistēmas devēja nostrādes vieta, kā arī nepieciešamā informācija (vietas apraksts, rīkošanās instrukcija, kontaktpersonas u.tml.). Trauksmes gadījumā ziņu par trauksmes situāciju iespējams nosūtīt arī pa e-pastu vai sms. Jāparedz izveidot attālinātu darba staciju, izmantojot datortīklu, lai attālināti varētu sekot līdzi sistēmas stāvoklim un, vajadzības gadījumā, vadītu to.Sistēmai ir jābūt brīvi savienojamai un integrējamai ar pārējām objektā izmantojamām drošības sistēmām( piekļuves kontroles sistēmu, videonovērošanu, ugunsdzēsības un ugunsdrošības sistēmām.)Sistēmai jāspēj nodrošināt:

- visu notikumu reģistrāciju (par trauksmēm, sistēmas stāvokli, personu pārvietošanos u.c.), saglabājot informāciju sistēmas datu bāzē;

- arhivēt informāciju no datu bāzes uz ārējām atmiņu iekārtām (CD, DAT vai citām);

- iespēju izdrukāt nepieciešamo informāciju no sistēmas datu bāzes;- vismaz 8 darba staciju pieslēgumu;- sistēmas vadīšanai gan lokāli, gan attālināti, izmantot TCP/IP protokolu;- sistēmas programmnodrošinājumam jābūt aizsargātam ar piekļūšanas kodiem

(parolēm);- iespējai sistēmas lietotājus (operatorus) iedalīt dažādos prioritātes līmeņos.

Apsardzes signalizācijas sistēmai paredzēt uzstādīt kontroles paneli, vadu un bezvadu paplašināšanas paneļus. Visi paplašināšanas moduli, LCD tastatūras pieslēdzas kopējai centrālajai ierīcei - kontroles panelim kas savukārt pieslēgts datoram caur kopēju LAN tīklu. Datorā uzstādīta grafiska programma, kura īsteno visu paneļu apvienošanu vienotajā sistēmā ar novērošanu un vadību. Apsardzes centrālo pulti uzstādīt apsardzes dežuranta vietā.Ar apsardzes signalizāciju paredzēt aizsargāt:- galvenās ieejas/izejas, evakuācijas izejas, kāpnes;- tehniskās telpas;- dienesta telpas; - gaiteņus un darba telpas;- izstāžu zāles;- krātuves;- citas zāles.

Šo telpu pieslēgšana/ atslēgšana apsardzei tiek īstenota no apsardzes kompleksa centrālā posteņa, vai no vadības tastatūras.

Veidot maksimāli strukturizētu, loģisku, saskaņā ar lietošanu veidotu apsardzes sistēmu, ļaujot katru individuālo apsardzes zonu lietotājam pieslēgt/ atslēgt LCD tastatūrā ar individuālu paroliApsardzei pielietot: - durvju magnētiskos kontaktus;- kustības detektorus (PIR),- telpu apjomu kontrolēt ar infrasarkanajiem kustības detektoriem.- krātuves un citu nozīmīgu telpu apjomu kontrolēt ar mikroviļņu kustības

detektoriem.- visās telpās stiklu plīšanas detektori (GB) - Paredzēt katrā ekspozīcijas, izstāžu zālē kā minimums 4 bezvadu vibrācijas

detektoru pieslēgumu iespēju, nozīmīgu eksponātu kontrolei (paredzēt detektoru piegādi)

- Paredzēt katrā ekspozīcijas, izstāžu zālē, kasē personalizētu mobilas trauksmes pogas signāla uztvērēju/ raidītāju, signāla translēšanai uz apsardzes posteni.

Sistēmas vadību realizēt no personālā datora ar speciālas programmas palīdzību, paredzot iespēju to veikt gan apsardzes telpā, gan attālināti, nodrošinot iespēju:- veidot apsardzes zonas, rajonus;- saglabāt visus notikumus atmiņā;- veikt notikumu izdruku;- sistēmas elementus attēlot un vadīt grafiskajās kartēs reālajā laikā;- fiksēt trauksmi reālajā laikā;- dot ziņu par notikumu uz GSM tīklu, telefonu tīklu, e-pastu, internetu.

Piekļuves kontroles sistēmas prasības Paredzēt izbūvēt IP piekļuves kontroles sistēmu, izmantojot mūsdienīgas piekļuves kontroles sistēmas iekārtas.Iekārtām vienlaicīgi jādarbojas kā IP balstītiem piekļuves vadības blokiem un bez kontakta karšu nolasītājiem. Vadības bloki pieslēgti iekšējām LAN tīklam, kas nodrošina centralizēto piekļuves kontroles sistēmu ar augsta līmeņa drošību.Gaiteņos, koridoros vai ārpus telpām blakus durvīm izvietoti durvju vadības bloki, tiem ir pievienoti elektromagnētiskie sprūdi un magnētiskie kontakti. Durvis, kas aprīkotas ar piekļuves kontroles sistēmu:- visās tehnisko telpu ieejas (serveru telpa, el. sadales telpa, ventilācijas telpa

u.t.t);- ieejas ēkā, kuras paredzētas kā papildizejas/ieejas;- ieejas krātuvēs; - ieejas izstāžu, ekspozīciju telpās;- ieejas garderobēs un palīgtelpās;- ieejas dienestu telpās un citās telpās.

Lai nodrošinātu automātiskās piekļuves kontroles sistēmas atslēgšanu ugunsdzēsības signalizācijas ieslēgšanās gadījumā projektā paredzēt kabeļu E30 ieguldīšanu no ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas līdz durvīm ar. El. sprūdu, kas aprīkotas ar piekļuves kontroles sistēmu un izvietotas uz evakuācijas ceļiem, Durvīm ar noteikto ugunsdrošo līmeni, piemērot elektrosprūdu ar ugunsdrošības līmeni E30.

Videonovērošanas sistēmas prasības

Videonovērošanas sistēma bāzēta uz TCP/IP tīkla aprīkojuma. Videonovērošanas sistēmas galvenos vadības blokus – videonovērošanas serverus paredzēt izvietot ēkas telekomunikāciju iekārtu un tīkla komutācijas skapī vājstrāvas serveru telpā. Papildus komutācijas skapji paredzēti videonovērošanas kamerām, kuriem kabeļu trases līdz pieslēgšanas vietai ir lielākas par 100 metriem. Skapjos paredzēt uzstādīt komutācijas paneli un tīkla komutatoru, uz kuriem pieslēgtas kameras. Skapji savienoti ar centrālo skapi izmantojot optisko šķiedru kabeli, kas dod savstarpēju pieslēgumu no 1Gbit/sek. līdz 10Gbit/sek. pa vienu dzīslu. Visās iekšējas kamerās barošanu nodrošina 24 portu tīkla komutatori ar PoE (15W – maks. 30W) funkciju. Izstrādājot tehnisko projektu paredzēt videonovērošanas iekārtām nepieciešamo zemējumu un pārsprieguma aizsardzību, saskaņā ar objekta infrastruktūra.Videonovērošanas sistēma nodrošina:- Videoieraksta sistēmas arhīva ietilpība paredzēta 30 dienām. Skapī

videonovērošanas tīkla kabeļus paredzēts pievienot pie komutācijas paneļiem 24xRJ45 kat.6 ērtākai videonovērošanas sistēmas apkalpošanai. Videonovērošanas ieraksta sistēma (videonovērošanas serveris) nodrošina šādas iespējas:

- ierakstīt kadrus ar dažādas saspiešanas metodi (H.264, MPEG-4 & MJPEG);- ierakstīt video, izmantojot t.s.” kustības detekciju”, kā arī integrējot ar citām

sistēmām veikt ierakstu aktivizējoties apsardzes devējam, piekļuves kontrolei u.tml.;

- objektā diennakts apsardzes postenim esošo darba staciju aprīkot ar videonovērošanas sistēmas programmatūru, paredzot vienotu video novērošanas pārvaldības sistēmu. Papildus jāveic sistēmas projektēšana un komponenšu izvēle, lai sistēmas elementus varētu integrēt kopējās ēkas pārvaldības drošības sistēmā.

- Integrācijai jānotiek tādā līmenī, lai no pārvaldības sistēmas būtu iespējams pārlūkot video kameras tiešraidi, skatīties video ierakstu, izvēlēties kamerā iestatītās prepozīcijas, kā arī jāparedz video kameru attēlošanu programmatūras grafiskajos plānos.

- jāveido integrācija kopējā apsardzes sistēmā, lai videokameras varētu piesaistīt konkrētai apsardzes vai ugunsgrēka zonai un, rodoties trauksmei šajās zonās, automātiski programmas logā atveras kameras videoattēls. Grafiskajā lietotāja programmā - plānos, līdzās apsardzes, piekļuves un ugunsgrēka signalizācijas komponentiem, jāatrodas arī ikonām ar kamerām un, vajadzības gadījumā, iespējai kameras ierakstu aktivizēt no programmas.

- mainīt ieraksta kvalitāti un kadru daudzumu sekundē;- nepieciešamības gadījumā caurskatīt videoieraksta arhīvu netraucējot sistēmas

darbībai;- videonovērošanas sistēmas arhīva uzturēšana;- informāciju ierakstīt uz citiem datu nesējiem (CD, DVD u.tml.) ar iespēju to

nolasīt citos datoros;- iespējams attālināti kontrolēt aktuālo situāciju, administrēt un skatīt

videoieraksta arhīvu;Pie apsardzes dežuranta, vadītāja kabinetā uzstādīt datori ar LCD monitoru, lai

attālināti novērot kameras un administrēt video serveri. Visas uzstādītās videokameras ir krāsainas ar parametriem ne zemākiem kā:- Matricas izšķirtspēja 2 Mpix CMOS - Dienas/Nakts iespējas Supreme Night Visibility - Videonovērošanas punktā paredzēt optiskā signālā pārveidi uz ethernet tīklu;

- Videonovērošanas punktā paredzēt vienu spēka dubultrozeti;- Paredzēt attālinātas pieslēgšanās iespēju sistēmai no viedtālruņa vai datora

izmantojot datortīklu;- Videokamerām jābūt ar antistatisku objektīvu - jānodrošina kameru kalpošanu bez regulāras objektīvu tīrīšanas;- Novērošanas sistēma nepieciešamības gadījumā var raidīt skaņas signālu

izmantojot iebūvētos skaļruņus;- Kamerām jābūt aprīkotām ar šoka detektoru tiklīdz kāds mēģinās piekļūt,

aizskart vai bojāt kameras, par to uzreiz saņems paziņojumu, piemēram, apsardzes darbinieks;

- Paredzēt ciparu videonovērošanas kameras ar iebūvētu web serveri, PoE (Power on Ethernet) barošanu.

Video novērošanas kameras kontrolē:- Ēkas galvenās ieejas durvis;- Ēkas koridorus, vestibilus, kāpnes;- Krātuves;- Zāles;- Ēkas fasādes;- Iekšējo pagalmu.

Ārējās videokameras tika montētas pie sienām. Uzstādīšanas augstums ir no 3 līdz 4 metriem. Ārtelpās uzstādāmās kameras ievietot aizsargapvalkā (ar kronšteinu), kas nodrošina kameru darbību apkārtējās vides temperatūras diapazonā -350C līdz +500C bez papildus sildierīcēm. Videokameru apvalkiem pēc mitrumizturības jāatbilst klasei IP 65.Video novērošanas sistēma jāpiegādā komplektā ar visām licencēm un programmām, kuras nepieciešamas pilnvērtīgai sistēmas darbībai, to ekspluatācijai un integrācijai kopējā ēkas pārvaldības sistēmā.Jāparedz, ka visa sistēmā iekļautā programmatūra ir bez maksas. Nav ierobežojumu uz lietotāju skaitu, kameru skaitu vai licencēm; Tehniskā projekta izstrādes laikā precizēt nepieciešamību visas vai daļu videokameras aprīkot ar inteliģentas video analīzes funkciju (IVA), kas varētu samazināt cilvēcisko faktoru vai neuzmanības kļūdas.

Projektētājam ir jāparedz tāda tipa licenču un programmatūras skaitu, lai visas licences un programmatūra nebūtu atsevišķi ekspluatācijas laikā jāpapildina 2 gadu laikā no ekspluatācijā nodošanas brīža, šis nosacījums ir spēkā, ja 2 gadu laikā sistēma netiek papildināta vai izmainīta.

Lokālā datoru telefonu tīkla prasībasVisu uzstādāmo iekārtu izvietojumu precizēt montāžas laikā pēc arhitekta, pasūtītāja norādījumiem.Pēc telpu izmantošanas programmas izstrādes saskaņā ar pasūtītāja, arhitekta norādījumiem precizēt nepieciešamo telefonu skaitu objektā, tai skaitā objekta iekšējo telefonu skaitu. Uz šo datu un tehnisko pilsētas telefonu tīkla iespēju bāzes precizēt un uzstādīt iekšējo telefonu tīkla centrāli ar izeju uz pilsētu.Projekta risinājumi var tikt precizēti pēc pasūtītāja, arhitekta norādījumiem.

Telefona un datora sistēmas.Datoru un telefonu tīklu veidot kā strukturizētu kabeļu sistēmu uz vienotas kabeļu bāzes, izmantojot viena ražotāja Cat.6 UTP LSZH kabeļus, komutācijas komponentes un savienošanas vadus. Strukturizēta kabeļu sistēma nodrošina telefonu un/vai datoru

pieslēgumus visās telpās. Ekspozīciju zālēs paredzēt vismaz 2(divus) datora pieslēguma punktus katrā telpas sienā.Telpās uzstādīt 2xRJ45 Cat.6 un 1xRJ45 Cat.6 pieslēguma ligzdas. Rozetēm ir jābūt viena dizaina ar elektrobarošanas rozetēm un tām jābūt marķētām ar laminētiem marķējumiem. Katram tīkla kabeļa galam (rozetēm un arī komutācijas paneļos) ir jābūt marķētam un numurētam. Rozešu izbūves augstums vienāds ar spēka rozešu izbūves augstumu, to izvietojums precizējams darba gaitā. Ēkas pieslēgumu pie telekomunikācijas operatoru ārējiem tīkliem risināt Tehniskā projekta izstrādes stadijā saskaņā ar operatoru izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un Pasūtītāja norādījumiem. Ēkai jāparedz nodrošināt telekomunikācijas pakalpojumus vismaz no diviem operatoriem, piemēram, SIA”LATTELECOM” un AS ”LATVENERGO”.Strukturētie datu un telefonu tīkli jāprojektē atbilstoši LVS EN 50173, LVS EN 50174, ISO/IEC 11801. Projektējot datu pārraides un telefonu tīkla stāvu sadales/ievada telpu, jāvadās pēc ISO/IEC 18010 un J-STD-607-A standartiem. Stāvu telekomunikāciju telpas jāprojektē, vadoties no TIA/EIA-568-B prasībām.Izveidojot iekšējo telekomunikāciju sistēmu, izmantotai aparatūrai, kabeļu tīklam un komponentiem jāatbilst šobrīd spēkā esošām standarta prasībām.

Principiālie risinājumi Ēkā jāizbūvē vienots telekomunikācijas tīkls (balss pārraides un datu pārraides) līdz gala lietotājam. Tīklu veidot tā, lai ēkā varētu nodrošināt sakaru pakalpojumus, izmantojot VoIP tehnoloģiju (SIP) - reālā laika IP infrastruktūru.Sadales telekomunikāciju tīklu veidot uz pasīvo (kabeļu, skapju, savienotāju u.c.) un aktīvo (komutatoru, signāla pārveidotāju u.c.) elementu bāzes. Projektā telekomunikācijas tīkla pasīvo daļu (kabeļu, savienotāju, ligzdas - tīklojumu) realizēt ar viena ražotāja komponentēm, nodrošinot ražotāja standartiem atbilstošu telekomunikācijas sistēmas sertificēšanu un ražotāja garantiju 25 gadi. Aktīvas aparatūras komponentes ražotāju jāsaskaņo ar Pasūtītāju.

Maģistrālo telekomunikāciju tīklu veidot uz pasīvo (kabeļu, skapju, savienotāju u.c.) un aktīvo (komutatoru, signāla pārveidotāju u.c.) optisko elementu bāzes.Ēkā paredzēt datu centru, kurā atradīsies datu serveri. SkapjiGalvenajā vājstrāvas telpā (datu centrā) uzstādīt ēkas sadales skapjus un aktīvās aparatūras izvietošanas skapjus (telefona centrālei un centrāliem komutatoriem). Sadales skapjus sazemēt saskaņā ar aprīkojuma un iekārtu ražotāja rekomendācijām, pieslēdzot tos pie potenciālu izlīdzinošās kopnes telpā. Kopne jāparedz EL sadaļas projektā.Datu centrā serveru un komunikāciju izvietotajām iekārtām ir jānodrošina to pielietošanai piemērota vide.Datu centra telpā ir jānodrošina šādi parametri: Zemākā gaisa temperatūra + 18 CAugstākā gaisa temperatūra + 25CZemākais gaisa relatīvais mitrums 30 %Augstākais gaisa relatīvais mitrums 60 %Aprēķina parametri +22C RH 50%

Strukturēto kabeļu instalācija tiek veikta PVC caurulēs, kuras aizsargā kabeļus no mehāniskiem bojājumiem un nodrošina aizsardzību pret trešās personas nesankcionētu mehānisku ielaušanos kabeļu tīklā.

Caurules pieļaujamais vājstrāvas kabeļu daudzums nedrīkst pārsniegt 70%, no cauruļu kopējās kabeļu ietilpības.Strukturizētās kabeļu sistēmas materiāliem un izveidotajam tīklam jāatbilst ISO/IEC 11801, EIA/TIA 568B un EN 50173 Class D standartos noteiktajām prasībām, tās atbilstību visām 6. kategorijas nepieciešamajām tehniskajām normām un savietojamību ar atbilstošiem standartizētiem tīkla aktīvajiem elementiem. Izveidotā tiklā visām komponentēm jābūt vienas firmas ražojumiem. Kabeļu tīklu nepieciešams pārbaudīt – testēt izmantojot sertificētu testeri, rezultāti iesniedzami pasūtītājam kopā ar izpilddokumentāciju. Strukturizētās kabeļu sistēmas ražotāja garantijai jābūt vismaz 15 (piecpadsmit) gadi. Strukturizētās kabeļu sistēmas montāžu var veikt tikai ražotāja sertificētu speciālistu vadībā.

Katrā ēkas stāvā nodrošināt vietu vājstrāvu komunikācijām, kurās nepieciešams uzstādīt nokomplektētu stāva kabeļu tīkla sadales skapi (stāva sadalei). Katram stāva sadales skapim jāsastāv no:

19” komutācijas skapja līdz 48U - augstumā, stāva sadales skapju dziļums 800mm un serveru skapju dziļums 1000mm,

19” RJ45 komutācijas paneļa (ar 16, 24, 32 vai 48 ligzdu pieslēgvietām),

19” optisko dzīslu komutācijas paneļa, ventilācijas bloku ar termostatu, 19” elektroenerģijas barošanas paneļa.

Katra stāva komutācijas skapi jānodrošina ar zemējumu atbilstoši IEC 50174-1. Katra stāva skapī jāparedz vieta aktīvai komutācijas aparatūrai.

KontaktligzdasKontaktligzdas jāparedz uzstādīt darba vietu tuvumā. Paredzēt pieslēguma vietas tīkla printeriem un faksa aparātiem, nodrošināt katrai standarta darba vietai divas RJ45 CAT.6 pieslēguma ligzdas.Katra stāvā jāparedz vairākas bezvadu tīkla iekārtu pieslēguma vietas tā, lai nodrošinātu bezvadu tīkla pārklājumu visās stāva telpās. Bezvadu iekārtām jābūt ar POE tipa barošana, centralizētu RF un AP vadību. Grīdas kārbu, kabeļu kanālu daudzumu un nepieciešamību saskaņot ar Pasūtītāju Tehniskā projekta izstrādes stadijā. Tāpat visu rozešu uzstādīšanas vietas, nepieciešams saskaņot ar Pasūtītāju Tehniskā projekta izstrādes laikā. Kontaktligzdas paredzēt vienā montāžas blokā ar EL kontaktligzdām.

Datu pārraides aktīvā tīkla aparatūraDatu pārraides komutatorus jāizvieto tā, lai nodrošinātu vajadzīgo pieslēgumu skaitu. Bezvadu komutatorus izvietot, lai nodrošinātu vajadzīgo pārklājumu un datu apjomu visā ēkā. Visu aktīvo iekārtu tipus un izvietojumu jāsaskaņo ar pasūtītāju.

3. ELEKTROSISTĒMU REKONSTRUKCIJAS BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANAI UN REALIZĀCIJAI

Projektēšanas uzdevums paredzēts iekšējo un ārējo elektroapgādes tīklu rekonstrukcijas tehniskajam projektam.Iekšējo un ārējo elektroapgādes tīklu tehniskais projekts jāizstrādā, pielietojot Latvijas Republikā spēkā esošos LBN normatīvus un LVS EN standartus un citus normatīvus, kas nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem.

Elektroapgādes sistēma:Paredzēt objekta elektroapgādi ar minimālo jaudu 130,0kW.Barošanas avotus organizēt no diviem transformatoriem (T1 vai T2).Paredzēt automātisko rezerves ieslēgšanas ierīci (ARI), kas atslēdzot kādu no transformatoriem (T1 vai T2), nodrošina ēku un ēkas patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģiju. Paredzēt UPS un dīzeļģenerātoru automātiskā darba režīmā kritiskās slodzes barošanai elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā.Paredzēt objekta elektroapgādes sistēmu TN - C – S.Barošanas spriegums U=3x400/230V.Pieslēgšanas vieta - atbilstoša spēka sadale ar ARI.

Iekšējā elektroapgāde. Iekšējā elektroapgādes tīkla projektā paredzēt:Veco elektroapgādes tīklu demontāža.Ēkas iekšējo 0,4kV maģistrālo tīklu.Ēkas iekšējo 0,4kV elektrības spēka un kontaktligzdu tīklu.Ēkas iekšējo elektro apgaismes tīklu.Ēkas drošības un evakuācijas apgaismojuma tīklu.Lifta elektroapgādes tīklu.Apkures sistēmas elektroapgādi un automatizāciju.Ventilācijas iekārtu elektroapgāde un automatizācija.Pieslēguma vietu pārvietojamai aparatūrai liela mēroga pasākumiem ar kontroluzskaiti. Vājstrāvu tīkla elektroapgādi un automatizāciju.Pārsprieguma sistēmu.Zemēšanu un potenciālu izlīdzināšanu.Caur UPS un dīzeļģenerātoru barojuma kritiskās slodze sevī ietver elektroapgādi:

- drošības un evakuācijas apgaismojumam, - videonovērošanas sistēmām,- piekļuves kontroles sistēmām,- liftam,- apkures sistēmām,- ATS un datortīklu nodrošinājumam,- VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un datoriem,- apsardzes signalizācijas sistēmai,- centralizētas izziņošanas sistēmai,- ugunsgrēka signalizācijas sistēmai un tās automātikai,- datoriem apsardzes telpā.

Ēkas iekšējais 0,4kV maģistrālais tīkls: Veikt objekta elektroapgādei galvenās 0,4 kV elektrosadales novietojuma izvēli. Veikt objekta kritiskās slodzes barošanas elektroapgādei paredzētā dīzeļģenerātora un UPS un UPS automātikas elektrosadales novietojuma izvēli. UPS un dīzeļģenerātora jaudu un izpildījuma veidu noteikt projektēšanas gaitā.Minimālās prasības UPS iekārtai:UPS sistēmas tips – brīvi stāvoša modulāra tipa iekārta.Online divkāršā konvertācija.Decentralizēta paralēlā arhitektūra.“Safe swap” sistēma moduļu nomaiņai pilnīgā online darbības režīmā.

Katrs UPS sistēmas jaudas modulis ir pilnīgi neatkarīga UPS iekārta ar savu taisngriezi, invertoru, elektronisko bypass, bateriju lādētāju un vadības paneli. Signalizācija par UPS stāvokli no releja kontaktiem:

- UPS Vispārīgā kļūda- UPS darbojas no baterijām- UPS darbībā BY- PASS režīmā

Jānodrošina UPS tīkla uzraudzība ar SNMP palīdzību. SNMP uzraudzībā jābūt pieejamiem datiem par fāzu slodzi, ieejas un izejas spriegumiem, baterijas statusu, temperatūru.UPS jāspēj nosūtīt SNMP vismaz par paštesta kļūdām un baterijas problēmām.Frekfence 50 Hz.

Katram ievadam paredzēt atsevišķu komercuzskaiti. Ēkas dažādu pielietojumu zonās paredzēt lokālas barošanas grupu sadales.Izveidot katra stāva daļai atsevišķu elektro pievadu, kurā ietilpst spēka tīkli, apgaismojuma tīkli un rezervētās elektroapgādes tīkli. Barošanas sadales novietot pēc iespējas publiski nepieejamās zonās vai ar ierobežotu piekļuvi (aizslēdzamas).Publiskās vietās apgaismojuma tīklus barot no atsevišķiem sadalēm.Visus datora tīklus barot no atsevišķam neatslēdzamām sekcijām.Paredzēt pieslēguma vietu ar atsevišķu kontroluzskaiti pārvietojamai aparatūrai liela mēroga pasākumiem ar pieslēguma spēju 50,0 A 1. stāvā, telpā (vestibils).Elektroinstalācija:Kopējie dati:Ēkas elektroenerģijas patērētājiem tiek nodrošināta L1L2L3NPE sistēma, kas ļauj visus patērētājus sazemēt (TN-S), pielietojot atsevišķas potenciāla izlīdzināšanas kopnes, lai pievienotu zemēšanas vadītājus;Elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktligzdu, kā arī citu elektroierīču izpildījumu paredzēt saskaņā ar telpu klasifikāciju, kur tās tiks uzstādītas,Kabeļu tipi:Elektrības tīkls jāprojektē ar vara tipa kabeļiem;Kabeļus ar ugunsizturīgo izolāciju paredzēt:

liftu el. pievadiem,ugunsdzēsības el. pievadiem,ugunsdzēsības signalizācijai,ventilācijas atliegšanas automātikas ķēdei.

Kabeļu montāžas veidi:Kabeļu montāža jāparedz atbilstoši arhitektūras risinājumu nosacījumiem.Garantētā tīkla kabeļus, kā arī vājstrāvas un vadības kabeļus uz kabeļu trepēm un renēm jāatdala no darba tīkla kabeļiem.Vietās kur elektrības kabeļi šķērso pārsegumus un sienas ir jānodrošina to, ka blīvējuma ugunsdrošības pakāpei jāatbilst sienas vai pārseguma ugunsdrošības pakāpei.Elektrosadales:Kopējie dati:visām sadalēm jāparedz rezervei gan fiziski, gan jaudas ziņā - 20%;sadaļu izpildījumam (IP) jāatbilst attiecīgās telpas klasifikācijai, kur tā uzstādīta;sadalēm tehniskajās telpās jābūt IP54 izpildījumā;sadalēm jābūt ar korpusu no materiāla ar zemu halogēna saturu;sadaļu skapju durvis publiskās zonās jāaprīko ar slēdzeni.

Pieslēgumu vietas, elektro iekārtu izvietojumu un tipu saskaņot un precizēt projektēšanas gaitā.Zemēšana:Visās sadalēs jāparedz zemēšanas kopni.0,4 kV el. sadaļu aprīkojums:Sadaļu standarta krāsojumu saskaņot ar Pasūtītāju.Kopumā 0,4 kV elektrības sadalēs jāparedz:automātiskus aizsargslēdžus vai drošinātāj-blokslēdžus visiem izejošiem kabeļiem;nepieciešamie slēdži, vadības releji, kontaktori u.c.;telpās ar paaugstinātu bīstamību vai mitru tehnoloģisko procesu patērētāju el. barošanu paredzēt caur noplūdstrāvas aizsargslēdžiem, kas atslēdz bojāto elementu no el. tīkla, ja noplūdes strāva sasniedz 30mA.Elektrosadales AVK, ŪK, liftu un citu inženieru sistēmu iekārtu elektroapgādei:Jāparedz spēka pievadus citu inženier sistēmu elektrības Patērētājiem.Nepieciešamas prasības pievadam izsniedz attiecīgās sistēmas projektētājs vai ekspluatācijas organizācija.El. spēka un kontaktligzdu sistēma:Projektā jāparedz spēka un kontaktligzdu sistēmas:ēkas vispārējas nozīmes elektrības kontaktligzdas;ēkas elektrības kontaktligzdas datoru darba vietām;ēkas elektrības kontaktligzdas pārvietojamām mākslas instalācijām;ēkas elektrības kontaktligzdas un tiešie savienojumi visiem vājstrāvas patērētājiem;ēkas vēdināšanas un siltummezgla iekārtu elektrības apgādi;ēkas tehnoloģisko iekārtu elektrības apgādi;ēkas ugunsdrošības signalizācijas sistēmas.Ugunsgrēka gadījumā visiem piespiedu vēdināšanas agregātiem ir jāparedz automātiskā atslēgšana VAS projekta sadaļā.Ēkā jāparedz pielietot elektrības kontaktligzdas ar zemējuma kontaktu. Koplietošanas telpās (hallēs, kāpņu telpās, gaiteņos) jāparedz vispārējas nozīmes zemapmetuma kontaktligzdas, kuru izpildījumu jāsaskaņo ar atbildīgo arhitektu.Tehniskajās telpās jāparedz vispārējas nozīmes kontaktligzdas..El. apgaismes sistēma:Tehniskā projektā jāparedz sekojošas mākslīgās apgaismes sistēmas:ēkas vispārējais apgaismojums;darba vietas un lokālais apgaismojumsēkas avārijas un evakuācijas apgaismojums;ēkas fasādes un teritorijas apgaismojums;Projektā mākslīgajam apgaismojumam visā ēkā paredzēt gaismekļus ar ekonomiskiem spuldžu veidiem vai LED tipa gaismekļiem.Ekspozīcijas zālēs eksponātu izgaismošanai uz griestiem izbūvēt trīsfāzu sliedes, kuras var komplektēt vienlaicīgi, ja tas nepieciešams, ar sekojošiem gaismas ķermeņiem: led gaismas ķermeņi ar koriģētu apgaismojuma laukumu;

luminiscento lampu gaismas ķermeņiem;gaismas ķermeņi ar dažādām lampām, cokols E27, lampu diametrs līdz R80;

Apgaismes līmenis:Apgaismes līmenis jāparedz atbilstoši LVS EN 12464-1 standarta rekomendācijām.Gaismekļu tipi:Gaismekļu izpildījumam (IP) jāatbilst attiecīgās telpas klasifikācijai, kur tā uzstādīta.Apgaismes vadība:

Publiskās vietas apgaismojuma sistēmas vadība jāparedz centralizēta ar scenārija ieslēgšanas iespējām.Ārējais apgaismojums jānodrošina ar automātisko ieslēgšanu, atkarīgi no ārējā apgaismojuma līmeņa.Pārējās vietās paredzēt apgaismojuma lokālo ieslēgšanu.Avārijas un evakuācijas apgaisme:ēkā tiek paredzēts avārijas apgaismojums, kas sastāv no evakuācijas ceļu apgaismojuma, avārijas apgaismojuma; evakuācijas ceļu apgaismojumam jānorāda evakuācijas virzienu un jāizgaismo evakuācijas ceļu; lifta vadības telpā, sadales telpā, siltummezgla telpā, sūkņu telpā kopā ar evakuācijas apgaismojumu jāparedz arī avārijas apgaismojums ar neatkarīgiem barošanas blokiem; avārijas un evakuācijas apgaismojuma gaismekļi ir jāpieslēdz 230V tīklam, tajos papildus drošībai jābūt iebūvētai baterijai 1,5 stundas darbībai avārijas režīmā, kā arī diodei, kura deg, ja gaismekļi pieslēgti pie tīkla. avārijas un evakuācijas apgaismes gaismeklim ir jāatbilst LVS EN 60598-2-22 prasībām;evakuācijas gaismeklim ar uzrakstu „IZEJA” ir jādeg cauru diennakti.

Arhitektūras risinājumi.Konstruktīvo risinājumu sadaļa:Izstrādājot elektrosistēmu rekonstrukcijas tehnisko projektu jāsaglabā un nepieciešamības gadījumā jāatjauno arhitektoniski konstruktīvās un interjera apdares detaļas.Nepieciešamās elektrosistēmu tehniskās iekārtas izvietojamas tehniskajās telpās, ēkas publiski neeksponējamās palīgtelpās, pielietojot mūsdienīgas, normatīvo aktu prasībām atbilstošas tehnoloģijas.Paredzot elektrosistēmu vadu, iekārtu, kas izvietoti grīdās, sienās, griestos montāžu, jāparedz šo plakņu apdares izveidi pirms rekonstrukcijas stāvoklī, ietverot šos darbus būvdarbu apjomos.Kabeļu izvietojums jāparedz ievērtējot arhitektoniski konstruktīvās un interjera apdares detaļas. Jāizstrādā nesošo konstrukciju šķērsojumu, sienu aizdares un grīdas kanālu risinājumi, nemainot ēkas iekštelpu arhitektonisko un estētisko izskatu.Jāparedz galvenās sadales telpas, dīzeļģenerātora un UPS iekārtu telpas ugunsdrošības nodrošināšanai nepieciešamo konstruktīvo elementu ietveršana tehniskā projekta risinājumos (ugunsdrošās durvis, lūkas u.c.).Citi nosacījumi:Projekta sastāvā jāiekļauj darba organizācijas sadaļa.

Elektrosistēmu rekonstrukcijas būvprojekta sastāvs. Arhitektūras un būvkonstrukciju risinājuma daļa:telpu stāvu plāni, griezumi;apdares risinājumi (plāni, griezumi, apdares risinājumi);atsevišķu mezglu risinājumi, kuri nepieciešami elektrosistēmas pilnīgai izbūvei.Elektrosistēmu daļa:vispārējie norādījumi, paskaidrojuma raksts;galvenā elektroapgādes shēma;maģistrālie, el.rozešu apgaismojuma tīkli (plāni, griezumi, risinājumi);galvenās sadales shēma;

pārējo grupu sadaļu shēmas;materiāli specifikācijas.Ekonomiskā daļa:iekārtu un konstrukciju kopsavilkums;būvdarbu apjomu sarakstu;izmaksu aprēķinu (tāmi), Darbu organizēšanas projekts.būvlaukuma organizācijas shēma;darbu organizācijas apraksts;darbu veikšanas shēma.Prasības tehniskajam projektam.Pasūtītājam nododams Rīgas pilsētas būvvaldē akceptēts Būvprojekts pilnā apjomā papīra formātā un CD. CD jāietver visi projekta rasējumi vektor datu formā.

Šis tehniskais uzdevums nosaka, kādu kvalitāti un standartus Pasūtītājs sagaida no Piegādātāja izpildītiem darbiem. Šeit ietvertā informācija var nebūt pilnīga un tajā var nebūt nepieciešamo elementu detalizēta apraksta katra atsevišķa inženiertehniska risinājuma sadaļā. Pretendentiem, pamatojoties uz šīm prasībām un objektu apskates rezultātā iegūto informāciju, ir jāizstrādā inženiertehniskos projektus un saskaņā ar tiem jāizstrādā Piedāvājumu, pašiem nosakot konkrētu būvdarbu izpildes izmaksas un iespējamo neparedzēto darbu izmaksas.

4. PATĒRIŅA ŪDENSAPGĀDES, KANALIZĀCIJAS UN UGUNSDZĒSĪBAS KRĀNU SISTĒMAS

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasVecās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas demontāža ēkā.Visu stāvvadu un pievadu nomaiņa pret jauniem (no pagraba līdz mansarda stāvam), līdz pieslēgumam pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam.Izveidot patēriņa ūdens uzskaites mezglu.Paredzēt atdalošo noslēgarmatūru izbūvi ūdensapgādes stāvvadiem katrā stāvā, kā arī pirms katra patērētāja.Materiāls patēriņa ūdensvadam – Uponor daudzslāņu kompozītcauruļu sistēma;Visiem aukstā ūdensvada cauruļvadiem paredzēt pretkondesāta izolāciju;Ēkā izbūvet sadzīves kanalizācijas sistēmu. Cauruļvadus izbūvēt no plastmasas materiāla. Diametri robežās no D110 – 50mm. Paredzēt revīzijas un tīrīšanas lūkas. Visus cauruļvadus montēt ar kritumu. Tehniskajās telpās paredzēt trapus grīdā. Kanalizācijas sistēmas atgaisošanai montēt atgaisotājus.. Vietās, kur kanalizācijas cauruļvadi šķērso pārsegumu, ierīkot pretuguns aploces. Nodrošināt piekļuvi pie revīzijām. Nepieciešamības gadījumā kanalizācijas sistēmai paredzēt trokšņu izolāciju.Lietus kanalizāciju no ēkas jumta novadīt gar fasādi ar ārējo noteku palīdzībuPieslēgumu veidu, vietas ūdensapgādei un kanalizācijai saskaņot un precizēt projektēšanas gaitā.Sanitāro mezglu aprīkojumsKonsolveida sēdpodi ar iebūvētu skalojamo kasti un slēptiem pievadiemRoku mazgātnes ar puskāju vai nerūsošo sifonu, visi pievadi slēpti.Spogulis virs izlietnēmVienrokas jaucējkrāni, Bidetas ar jaucējkrānu

Dušas telpas ar trapu grīdā, vannas aizkaru, atlokāmo sēdekli,WC papīra un salvešu turētāji, pakaramie

Ugunsdzēsības krāniLikvidēt veco, vairākām mājām kopējo ugunsdzēsības ūdensvaduVisu stāvvadu un pievadu nomaiņa pret jauniem (no pagraba līdz mansarda stāvam), līdz pieslēgumam ugunsdzēsības ūdensvada apgādes sistēmai.Atkarībā no garantētā spiediena pilsētas ūdensvada sistēmā, nepieciešams izvērtēt iespēju projektēt iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu bez ugunsdzēsības sūkņiemUgunsdzēsības ūdensvada apgādes sistēmas izvēle, projektēšana, izbūve.Ugunsdzēsības ūdensvada apgādes sistēmas, varbūtēji nepieciešamās, elektroapgādes un automātikas sistēmas projektēšana, izbūve.Paredzēt atdalošo noslēg armatūru izbūvi Ugunsdzēsības krānus aprīkot atbilstoši LR spēkā esošiem ugunsdrošības normatīvajiem aktiem.Ugunsdzēsības krānu skapjus izvietot gremdēti nišās saskaņā ar arhitektonisko risinājumu. Cauruļvadus montēt no nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļvadiem

Patēriņa ūdensapgādes, kanalizācijas un ugunsdzēsības krānu sistēmasapgādes rekonstrukcijas būvprojekta sastāvs.

Arhitektūras un būvkonstrukciju risinājuma daļa:telpu stāvu plāni, griezumi, apdares risinājumi (plāni, griezumi, apdares risinājumi);atsevišķu mezglu risinājumi, kuri nepieciešami sistēmas pilnīgai izbūvei.Ūdensapgādes daļa:vispārējie norādījumi, paskaidrojuma raksts;galvenā apgādes shēma;maģistrālie, tīkli (plāni, griezumi, risinājumi);galvenās ūdensapgādes sadales shēma, aksenometrija;materiāli specifikācijasEkonomiskā daļa:iekārtu un konstrukciju kopsavilkums;būvdarbu apjomu sarakstu;izmaksu aprēķinu (tāmi), Prasības tehniskajam projektam.Pasūtītājam nododams Rīgas pilsētas būvvaldē akceptēts Būvprojekts pilnā apjomā papīra formātā un CD. CD jāietver visi projekta rasējumi vektor datu formā.Šis tehniskais uzdevums nosaka, kādu kvalitāti un standartus Pasūtītājs sagaida no Piegādātāja izpildītiem darbiem. Šeit ietvertā informācija var nebūt pilnīga un tajā var nebūt nepieciešamo elementu detalizēta apraksta katra atsevišķa inženiertehniska risinājuma sadaļā. Pretendentiem, pamatojoties uz šīm prasībām un objektu apskates rezultātā iegūto informāciju, ir jāizstrādā inženiertehniskos projektus patēriņa ūdensapgādes, kanalizācijas un ugunsdzēsības krānu sistēmai un saskaņā ar tiem jāizstrādā Piedāvājumu, pašiem nosakot konkrētu būvdarbu izpildes izmaksas un iespējamo neparedzēto darbu izmaksas.

5. AUTOMĀTISKA INDIVIDUĀLĀ SILTUMMEZGLA (ISM) IZGATAVOŠANAI, UZSTĀDĪŠANAI UN PIESLĒGŠANAI PILSĒTAS

CENTRĀLAI SILTUMA APGĀDES SISTĒMAI UN TELPU SILTUMAPGĀDEI PamatinformācijaAtslēgt ēku no koplietošanas siltuma mezgla.Izveidot jaunu individuālu ISM ir jāuzstāda individuālā telpā.Demontēt esošo apkures sistēmu (cauruļvadi, radiatori).Demontēt esošo siltā ūdens apgādes sistēmu.Projektēt, izbūvēt telpu siltumapgādi.

Siltummezgla (ISM) projektēšana, izgatavošana, uzstādīšanaSiltumnesēja parametri siltumtīklos - ūdens ar temperatūras grafiku 130 - 70 0C pie ārējas gaisa temperatūras: - 20,7 0C ziemas periodā un 70 - 30 0C vasaras periodā.Tam ir jāstrādā pēc neatkarīgās shēmas ar plākšņu vienpakāpes siltummaini apkurei un plākšņu siltummaini karstajam ūdenim. Siltumnesēja temperatūras grafiks ēkas apkures sistēmā: 90 - 70) 0C, karstā ūdens padeves sistēmā: + 55 0C. Aprēķinu aukstā ūdens temperatūra vasaras periodā: + 10 0C.

Prasības ISM aprīkojumamISM jābūt aprīkotiem ar:

- apkures un karstā ūdens regulatoriem;- cirkulācijas sūkņiem apkurei un karstā ūdens piegādei - ar frekvenču

pārveidotājiem, piemēram „Magna” no „Grundfos” vai tehniski atbilstoši un pamatoti iekārtu citi analogi ar autoadapt funkciju;

Cirkulācijas sūkņiem jābūt ar mitro rotoru, ar keramiskiem gultņiem (2 gab.) un ar darba riteņiem no nerūsējošā tērauda. Sūkņu trokšņu līmenim jābūt ne lielākam par 41 dB; trokšņu līmenim telpās blakus siltummezglam jābūt ne lielākam par 30 dB pie visu sūkņu (apkures un karstā ūdens) maksimālā ražīguma.Apkures un karstā ūdens kontūrā paredzēt :

- iekārtu automātiskai atgaisošanai;- spiediena starpības regulatoru;- papildus spiediena reduktoru uz piebarošanas līnijas (piebarošanas līnijai jābūt

ar Dn ne mazāku, kā 20 mm);- spiediena devējus cirkulācijas sūkņiem;- ūdensskaitītāju uz piebarošanas padeves līnijas ar M-Bus izeju;- plākšņu lodēto karstā ūdens siltummaini;- plākšņu lodēto siltummaini apkurei;- ultraskaņas siltumenerģijas skaitītājiem: kopējais un otrs tieši apkurei ar M-

Bus moduli;- aukstā ūdens skaitītāju ar M-Bus izeju;- manometru uz aukstā ūdens padeves cauruļvada (iekšējiem manometriem

siltummezglā jābūt metroloģiski pārbaudītiem un ar verificēšanas sertifikātiem);

- ultraskaņas katlakmeņu attīrīšanas aparātu karstā ūdens siltummainim;- demontējamo plūsmu mērītāja uzstādīšanas vietu apkures cirkulācijas kontūrā;- membrānas izplešanas trauku (tvertni);- pieslēgumu ēkā esošiem inženiertīkliem (aukstais ūdens, karstais ūdens un

apkure) un pieslēgumu maģistrāliem siltuma tīkliem;

- ārējo termodevēju ēkā un papildus termodevēju apkures atpakaļgaitas cauruļvadā pirmajā un otrajā kontūrā;

- piedāvājumā paredzēt vismaz viena rezerves sūkņa (katrai modifikācijai) piegādi;

- iespēju paplašināšanas moduļu uzstādīšanai (papildus regulēšanas kontūra, M-Bus u. t.t.);

- impulsa skaitīšanas ūdensskaitītājiem;- iebūvētu WEB serveri;- RJ45 izeju un iebūvētu TCP/IP protokolu;- Automātiskai regulēšanai jābūt unificētai visiem ISM (viens ražotājs).

Elektroniskajam regulatoram ir jānodrošina:- vismaz 4 temperatūras režīmus dienas laikā apkurei un

karstajam ūdenim;- nedēļas, mēneša un dienas laika programmu apkurei un

karstajam ūdenim;- proporcionālu un diferenciālu (integrālu) regulēšanu;- apkures temperatūras regulēšanu atkarībā no ārējas

temperatūras;- lokālais datu arhīvs ir lielāks par vienu gadu ar intervālu ne

lielāku par vienu stundu;- iespēja pieslēgt papildus nošķirtus signālus;- pieslēgt GSM sistēmu ar modemu;- serveru daļa: Open Sourse OS;- elektroregulatoram ir jādarbojas tiklā pēc BAC NET protokola.

Tālvadības parametru kontroles vadības blokam ir jānodrošina sekojošo siltumenerģijas parametru tālvadību un kontroli (no katra skaitītāja ar datorprogrammas palīdzību, izmantojot Internet pieslēgumu):

- šī brīža siltumnesēja patēriņš;- siltumenerģijas kopējais patēriņš;- siltumnesēja daudzuma kopējais patēriņš;- turpgaitas un atpakaļgaitas cauruļvadu temperatūra (siltumtrases un apkures

iekšējā kontūrā;- karstā ūdens temperatūra pēc sildītāja;- šī brīža siltumnesēja spiediens apkures kontūrā;- šī brīža spiediens siltumtrases padeves un atpakaļgaita caurulēs;- aukstā ūdens un piebarošanās ūdens skaitītāju radījumi.

Kopējās prasībasIzvēloties materiālus, izstrādājumus un iekārtas vai to adekvātus analogus (saskaņā ar projektu norādījumiem), jāparedz tikai tādu celtniecības materiālu, izstrādājumu un iekārtu pielietošana, kuras ir sertificētas atbilstoši Latvijas Valsts nacionālajiem standartiem vai Latvijas Valsts nacionālo standartu statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem.Materiālus un komponentus ISM jāizvēlas saskaņā ar sekojošiem noteikumiem:

- siltumnesēja maksimālais spiediens siltumtīklos 1,6 MPa,- mājas apkures sistēmā, karstā ūdens padeves sistēmā un aukstā ūdens padeves

sistēmā maksimālais spiediens 1,0 MPa,- ISM komponentiem (visiem ) spiediena kritums primārā kontūrā - līdz 40 kPa,- ISM un apkures sistēmas komponentiem spiediena kritums otrajā kontūrā -

līdz 40 kPa,

- ISM karstā ūdens siltuma mainim sekundāra kontūra spiediena kritums - līdz 10 kPa,

- plākšņu siltummaiņa platēm jābūt ražotām no skābesizturīga nerūsējoša tērauda ar marku AISI 316 vai analogu, lodēšanas materiāls - varš,

- cirkulācijas sūkņu tips (apkurei un karstā ūdens padevei) - centrbēdzes arvismaz trim ātrumiem, karstā ūdens cirkulācijas sūkņiem jābūt ar bronzas korpusu.

- ISM noslēgarmatūrai jābūt ražotai pēc Eiropas standartiem EN448 un jāatbilstLatvijas Republikas standartiem, normām un prasībām: metinātais tērauda lodveida ventilis (Pn 25, 1300C ) siltumapgādē ( tips „Naval” vai analogs ) un vītņu lodveida ventilis (Pn 16, 1200C) ISM noslēgarmatūrai,

- filtriem jābūt no čuguna vai tērauda ar nerūsējošā tērauda sietiņu 0,8-1,0 mm,- manometriem jābūt ar klasi 1,6, termometriem jābūt ar relatīvo kļūdu 1,0,- ISM jābūt siltumizolētiem,- ISM ir jābūt paredzētai iespējai veikt iekšējās apkures sistēmas skalošanu ar

speciālās īscaurules šļūtenes palīdzību. Šļūtenes diametram jābūt tādam, kāds ir iekšējās apkures sistēmas diametrs, bet ne lielākam par Dn 40 mm,

- ISM cauruļvadiem jābūt elektriski metinātiem taisnšuves caurulēm no tērauda. Cauruļvadu zemākajos punktos ir paredzēti ventiļi ar Dn 25 mm (ne mazāku) ūdens izlaišanai, bet cauruļvada augstākajos punktos - ventiļi ar Dn 15 mm sistēmas atgaisošanai.

Elektopieslēguma kabelim jābūt ar vara dzīslas vajadzīgo šķērsgriezumu, bet ne mazāku par 2,5 mm2. Elektroinstalācijai jābūt ar aizsargapvalku. Elektropieslēgumam jābūt aizsargātam no atslēgšanas no nepiederošo personu puses un elektrosadales skapim jābūt ar Ip44 aizsardzības klasi. Visām siltuma mezgla metāla konstrukcijām jābūt iezemētām. Elektropieslēguma shēmai jābūt saskaņotai un jāatbilst spēkā esošam prasībām.

Telpu siltumapgāde.Demontēt esošo apkures sistēmu (cauruļvadi, radiatori).Telpu siltumapgādi veidot, apgādi dalot pa stāviem, ja telpu arhitektoniskajam plānojumam nepieciešams, vēl papildus dalot pa telpu grupām, veidojot katram stāvam, vai telpu grupai atsevišķu priekšgaitas un atpagaļgaitas pievadus, veidojot pieslēgumu kolektorus ar atdalošiem ventiļiem un balansēšanas vārstiem uz katra apkures atzarojuma. Apkures sistēmā pielietot paneļ vai konvektora tipa Purmo radiatorus.Izvēle radiatoru tipam, veidam, izmēriem saskaņā ar arhitektonisko risinājumu.Radiātoriem termogalvas, priekšgaitas un atpakaļgaitas regulatori, atgaisotāji.

Sastādīt apkures sistēmas hidrauliskās balansēšanas aprēķinu, pēc kura veikt izbūvētās sistēmas regulēšanu.Cauruļu materiāls apkures sistēmā - Uponor daudzslāņu kompozītcauruļu sistēma.

Karstā ūdens apgādeDemontēt esošo karstā ūdens apgādes sistēmu.Izbūvēt jaunu karstā un cirkulācijas ūdensvada sistēmu.Cauruļu materiāls karstā ūdens apgādes sistēmā - Uponor daudzslāņu kompozītcauruļu sistēma, paredzot cauruļvadiem siltuma izolāciju.

Arhitektūras risinājumi.

Konstruktīvo risinājumu sadaļa:Izstrādājot automātiska individuālā siltummezgla (ISM), telpu siltumapgādei un karstā ūdens apgādei rekonstrukcijas tehnisko projektu jāsaglabā un nepieciešamības gadījumā jāatjauno arhitektoniski konstruktīvās un interjera apdares detaļas.Nepieciešamās tehniskās iekārtas izvietojamas tehniskajās telpās, ēkas publiski neeksponējamās palīgtelpās, pielietojot mūsdienīgas, normatīvo aktu prasībām atbilstošas tehnoloģijas.Paredzot cauruļvadu, iekārtu, kas izvietoti grīdās, sienās, griestos montāžu, jāparedz šo plakņu apdares izveidi pirms rekonstrukcijas stāvoklī, ietverot šos darbus būvdarbu apjomos.Cauruļvadu izvietojums jāparedz, ievērtējot arhitektoniski konstruktīvās un interjera apdares detaļas. Jāizstrādā nesošo konstrukciju šķērsojumu, sienu aizdares un grīdas kanālu risinājumi, nemainot ēkas iekštelpu arhitektonisko un estētisko izskatu.Jāparedz ISM telpas ugunsdrošības nodrošināšanai nepieciešamo konstruktīvo elementu ietveršana tehniskā projekta risinājumos (ugunsdrošās durvis, lūkas u.c.).Citi nosacījumi:Projekta sastāvā jāiekļauj darba organizācijas sadaļa.

Automātiska individuālā siltummezgla (ISM), telpu siltumapgādes un karstā ūdens apgādes rekonstrukcijas būvprojekta sastāvs. Arhitektūras un būvkonstrukciju risinājuma daļa:- telpu stāvu plāni, griezumi, - apdares risinājumi (plāni, griezumi, apdares risinājumi);- atsevišķu mezglu risinājumi, kuri nepieciešami sistēmas pilnīgai izbūvei.

Elektrosistēmu daļa:- vispārējie norādījumi, paskaidrojuma raksts;- galvenā apgādes shēma;- maģistrālie, tīkli (plāni, griezumi, risinājumi);- galvenās apkures sadales shēma, aksenometrija;- materiāli specifikācijas.

Ekonomiskā daļa:- iekārtu un konstrukciju kopsavilkums;- būvdarbu apjomu sarakstu;- izmaksu aprēķinu (tāmi).

Prasības tehniskajam projektam.Pasūtītājam nododams Rīgas pilsētas būvvaldē akceptēts Būvprojekts pilnā apjomā papīra formātā un CD. CD jāietver visi projekta rasējumi vektor datu formā.Šis tehniskais uzdevums nosaka, kādu kvalitāti un standartus Pasūtītājs sagaida no Piegādātāja izpildītiem darbiem. Šeit ietvertā informācija var nebūt pilnīga un tajā var nebūt nepieciešamo elementu detalizēta apraksta katra atsevišķa inženiertehniska risinājuma sadaļā. Pretendentiem, pamatojoties uz šīm prasībām un objektu apskates rezultātā iegūto informāciju, ir jāizstrādā inženiertehniskos projektus ISM, kā arī telpu siltumapgādei un saskaņā ar tiem jāizstrādā Piedāvājumu, pašiem nosakot konkrētu būvdarbu izpildes izmaksas un iespējamo neparedzēto darbu izmaksas.

6. VIZUĀLĀS PREZENTĀCIJAS Ēkā paredzēt izmantot mūsdienīgu vizuālās prezentācijas tehniku uz FullHD un digitālajiem signāliem. Paredzēt vadu trases un kārbas, sadales skapju novietojumu,

saskaņot apgaismojuma, vēdināšanas un citu inženiertehnisko sistēmu sadarbību un nepieciešamību.Tehnikas izvēli jāpielāgo izvēlētās telpas izmēram un funkcionālajām vajadzībām, attiecīgo risinājumu nepieciešams saskaņot ar Pasūtītāju. Paredzēt visus nepieciešamos kabeļus vizuālās tehnikas pieslēgšanai.Aprīkojuma vispārējais apraksts. Aprīkojuma galvenās sastāvdaļas:stacionāri pie griestiem/sienas instalēts vadāms( izrullējams) ekrāns un datu video projektors, kurš var attēlot signālu no: stacionāra datora; portatīvā datora pieslēguma vietas;centralizētas video apraides LAN tīklā (funkcionalitāte atrunājama atsevišķi);stacionāri instalēta audio sistēma:audio signāla atskaņošanai no datora un pieslēguma vietas;bezvadu mikrofona pieslēgšanai;viens bezvadu mikrofona komplekts; sienā vai galda virsmā iemontēta unificēta pieslēguma vieta;sienā vai galda virsmā iemontēts stacionārs iekārtu vadības panelis (8-10 taustiņi, skaļuma regulators), kas nodrošina: iekārtu centralizētas pārvaldības un uzturēšanas iespējas;pēc nepieciešamības citu papildus funkcionalitāti, piemēram, automatizētu apgaismojuma un žalūziju kontroli, aprīkojuma lietotāju autorizāciju, automātisku iekārtu izslēgšanu pēc pasākuma beigām, neautorizētas iekārtu atvienošanas signalizāciju u.c.Nepieciešamais aprīkojums:projekcijas:datu video projektors (1280x800 vai 1920x1200 izšķirtspēja, LAN un RS232 vadība, spilgtums sākot no 3500 Lum);ekrāns;apskaņošanas:audio mikseris un komutators, jaudas pastiprinātājs;skaļruņi 6 līdz 10 gab.;bezvadu mikrofona komplekts.