2012. gada marts

Viïakas novadâVIÏAKAS NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS

Nr.3 (18)

Pavasara mçneða marta otrajâ sestdienâ Viïakas

Kultûras namâ Sievieðu dienas noskaòâs nu jau cetur-

to reizi dziesmâs un teatralizçtâs saspçlçs par mîlestî-

bu, draudzîbu u.c. pavasarîgi siltâm tçmâm pulcçjâs

kopâ èetru novadu – Viïakas, Balvu, Baltinavas un

Rugâju dziedâtâji un teâtra spçlçtâji.

Pavasarîgas izjûtas – tâs ienâk sirdî nevaicâjot vai

drîkst. Kâ skaists, plaukstoðs zieds sirds atveras un dâvâ

mums savu skaistumu, savu burvîgo smarþu.

Arî dziedâtâjiem no Viïakas, Medòevas, Þîguriem,

Baltinavas, Rugâjiem un Kubuliem sirdis atvçrâs dâvâjot

skatîtâjiem skanîgas un brîniðíîgas pavasara melodija,

dziedâðanas stafeti nododot «no sirds uz sirdi».

Dziesmu stafetç iejaucâs nepacietîgas astoòas mîloðas

sievietes. Viïakas dramatiskâ kolektîva atraktîvâs dâmas,

iejutuðâs katra savâ îpaðâ tçlâ, izspçlçja -caur ko iet

mîlestîba uz vîrieti.

Viena no sirdîm pasâkumâ izrâdîjâs nozagta un uz lai-

ku izliençta lîgavai no Medòevas pagasta, ko veiksmîgi

apspçlçja Medòevas dramatiskâ kolektîva dalîbnieki.

Es skatos un brînos. Kâ tik skaists smaids viòai?

Tâ viòas dvçsle zied.

Kâ tik skaista balss viòai?

Tâ viòas dvçsle dzied.

Gan vokâlo ansambïu dziedâtâjus, gan skatîtâjus ap-

bûra Larisas Kïaviòas izjustais dziedâjums. Savas sirds

dziesmas skatîtâjiem dâvâja arî Viïakas jaunie ìitâristi.

Dzîvç nav nejauðîbu, mçs satiekam tos cilvçkus, kurus

jâsatiek. Mâcâmies otrâ ieraudzît to pasaules skaistumu,

kas mît katrâ ziediòâ, rasas lâsç, varavîksnç vai naksnîgâs,

zvaigþòotâs debesîs. Visas ðîs dârgumu krâtuves ir ikkatrâ

no mums.

Ar bagâtu sirdi kopâ pasâkumâ sadziedâjâs un

saspçlçjâs:

1. Viïakas KN vokâlais ansamblis «Cansone»,

vadîtâja Ilona Bukða

2. Kubulu pagasta jauktais vokâlais ansamblis,

vadîtâja Anastasija Loèmele

3. Medòevas TN vokâlais ansamblis «Melodija»,

vadîtâja Inita Raginska

4. Þîguru KN vokâlais ansamblis «Relako»,

vadîtâja Daiga Elksnîte

5. Rugâju Dâmu vokâlais ansamblis, vadîtâja Agi-

ta Kukurâne

6. Viïakas KN Ìitâristu ansamblis, vadîtâjs Vilis

Cibulis

7. Baltinavas novada vokâlais ansamblis, vadîtâja

Marija Bukða

8. Medòevas TN Dramatiskais kolektîvs, vadîtâja

Skaidrîte Ðaicâne

9.Viïakas KN Dramatiskais kolektîvs, vadîtâja Ine-

ta Lindenberga

10. Larisa Kïaviòa

Pasâkuma noslçgumâ vakara vadîtâja Ineta Linden-

berga aicinâja kolektîvu vadîtâjus veidot un piepildît

draudzîbas sirdi. Un protams koncerts izskaòçja ar kopçjo

dziesmu par mîlestîbu un ar domâm jau par nâkoðajiem

DZIESMU KARIEM Viïakâ!

Viïakas Kultûras nama vadîtâja

A. Jevstigòejeva

Mçs sapòojam, mçs jûtam, mçs gribam iz-

pausties! Un tâpçc Viïakas novada bibliotçka

piedâvâ daudz daþâdu iespçju Mums kopâ

pavçrt durvis un katram paòemt gabaliòu no

Mums.

9. martâ bibliotçkâ sanâca kupls skaits Viïakas

un Susâju pagasta sievieðu (21), lai mâcîtos pilnvei-

dot adîðanas un pçrïoðanas prasmes. Adîtâjas,

Mârîtes Meijeres iedroðinâtas, centâs izadît «pirmos

zâbaciòus» mazbçrniem. Tâ radâs koðas bitîtes, ze-

menîtes un citi jauki zâbaciòi mazuïiem.

Bet kurai gan dâmai, lielai vai mazai, nepatîk iz-

greznoties ar paðas darinâtu rotu? Pçrïotâjas no ko-

ðâm bumbâm, kristâliòiem un pçrlîtçm veidoja pie-

spraudes. Kâdai tie varbût bija pirmie soïi pçrïu

mirdzuma pasaulç, bet daþas – M.Pitkevièa, Â.Ðai-

câne, M.Dortâne, E.Pranckune, A.Zaremba jau

varçja palepoties ar iepriekðçjâ nodarbîbâ veidotâm

kaklarotâm.

Pasniedzçja Valda Brice palîdzçja izvçlçties

pçrlîtes, gan pamâcîja kâ labâk pieðût stiprinâjumu

pie broðas, gan kâ pareizi veidot rotas kompozîciju.

Tâ nodarbîba pagâja sirsnîgâs sarunâs un rezultâts

lielisks, jo katra dalîbniece bija gandarîta par pa-

veikto un priecîga par jauno aksesuâru, ko varçs

piespraust pie tçrpa. Lielisku iedvesmu varçja smel-

ties no Bçrzpils pagasta rokdarbnieèu veikuma, ska-

tot bibliotçkas izstâþu zâlç pçrïu rotu izstâdi

«Pçrïoðana – dzîvoðana», kura bija skatâma no 1.-

10.martam. Izstâdç redzamie darbi pierâdîja, ka

pçrïoðana ir îsta mâksla.

Sajûsmas pilni skatîtâji vçrtçja vairâkus desmi-

tus (71) kaklarotu, piesprauþu, gredzenu un rotu

komplektus. Katrs skatîtâjs varçja izcelt trîs labâkos

darbus, atdodot tiem savu þetonu.

Paldies Bçrzpils pagasta pçrïoðanas pulciòa

vadîtâjai Ivetai Useniecei par radoðo fantâziju un

daiïu rotu virknçjumu, pârçjâm rokdarbniecçm –

Anitai Ðusterei, Adrijai Dreimanei, Baibai Apðenie-

cei, Antrai Zelèai, Vitai Reinei-Riþai, Lonijai

Stepânei, Andai Keibeniecei, Lolitai Sergevièai un

Anitai Antuhai par neaizmirstama skaistuma bur-

vîbas radîðanu.

Nekas nenotiek nejauði, jebkura satikðanâs ir

kaut kâ sâkums. 9. marta nodarbîbu apmeklçja arî

Genovefa Logina no Lazdulejas pagasta, kura bija

atvedusi savu darinâto rotu klâstu un piekrita

dalîties ar Viïakas rokdarbniecçm pçrïoðanas noslç-

pumos. Nodarbîba ar Loginas kundzi notiks sest-

dien, 31.martâ plkst.12.00 bibliotçkas telpâs.

Savukârt pirmdien, 26. martâ plkst. 13.00 Jûs

aicinâm iemâcîties izgatavot aromâtiskas ekozie-

pes. Ar zinâðanâm un pieredzi dalîsies skolotâja An-

dra Koròejeva.

2. aprîlî plkst. 13.00 notiks auduma ziedu-pçrïu

kaklarotu veidoðanas nodarbîbas vadîs Evita Za-

remba.

Îstenosim vienu sapni pçc otra, darîsim savu ik-

dienu neparastâku un krâsainâku, uz tikðanos ra-

doðâ gaisotnç Viïakas novada bibliotçkâ!

V. Circâne

Viïakas novada bibliotçkas direktore

Sadziedâðanâs svçtki Viïakas kultûras namâ

«Tikai iespçja îstenot savu sapni dara dzîvi interesantu.»

P. Koelju

2

Viïakas novadâ

Tuvojoties 25. martam, manâ ìimenç ðis da-

tums ienâk ar smeldzîgâm atmiòâm. Ne vienu

vien reizi esmu gribçjusi pierakstît vecmâmiòas

Tatjanas Pereverzevas (Staòislavas Bukovskas)

atmiòas. Protams, viòa nelabprât kavçjas ðo no-

tikumu atmiòâs, bet kâdâ vakarâ to izdarîju. Ti-

kai ðie notikumi ir saraustîti, ne jau katru brîdi

var, un kur nu vçl 12 gadus pierakstît, kas noti-

cis.

Vecmâmiòa stâsta: «Dzîvojâm Sila ciemâ Viïa-

kas apriòíî. Ìimenç bijâm 2 brâïi un 3 mâsas.

Vecâkais brâlis ìimenç vairs nedzîvoja, jaunâkais

brâlis bija kritis karâ. Mâsa Helçna 1949.gadâ ap-

precçjâs. 25.marta vakarâ bijâm mçs divi: es un

tçvs. Mâte ar mâsu bija aizbraukuðas ciemos pie

precçtâs mâsas. Ap 7 vakarâ istabâ ienâca karavîri

un abiem ar tçvu pateica, lai nekavçjoties sa-

kravâjas. Lîdzi atïâva òemt, ko var paòemt, bet cik

tu daudz paòemsi savâ pauniòâ. Aizveda uz Vecu-

mu staciju. Kaimiòi bija brîdinâjuði mammu un

mâsu, lai mâjâs nerâdoties, jo mçs abi ar tçvu jau

aizvesti. Kaimiòi, labu gribçdami, gribçja paslçpt,

bet mamma nebija ar mieru, ka paliek bez ìimenes.

Tâ pa ceïam uz mâjâm apcietinâja arî viòas.

Visu nakti mçs pavadîjâm Vecumu stacijâ. No

rîta vilciens sâka kustçt. Braucâm divas nedçïas.

Ceïâ bija ïoti grûti. Stacijâs, kur apstâjâs, iedeva

kaut ko paçst. Pa ceïam vilciens apstâjâs tikai liela-

jos klajumos, tad izlaida ârâ.

Gala stacija bija Omskas apgabala Isiïkuïas pil-

sçta. Ðeit ìimenes tika dalîtas, kuri tika aizvesti uz

meþa darbiem, kuri uz kolhoziem. No Isiïkuïas ve-

da nevis ar zirgiem, bet gan ar buïïiem. 35 km gâ-

jâm kâjâm. Pa ceïam nebija ne ko dzert, ne çst. Pa-

dzerties varçja tikai pie tâm akâm, kurâs dzçra go-

vis.

Pie saimniekiem deva dzîvoklîðus. Sâkumâ, kur

apmetâmies kolhozs bija ïoti, ïoti nabadzîgs. Bla-

kus kolhozs bija turîgâks un priekðsçdçtâjs uz-

zinâja, ka ir labi strâdnieki, piedâvâja darbu un

aizgâjâm uz blakus kolhozu. Mani paòçma par pie-

na savâcçju.

Dzîvot bija ïoti, ïoti grûti. Sava nekâ nebija.

Mammîte sasaluðus kartupeïus vârîja, samîcîja,

piejauca klât saulespuíu eïïu, cepa plâcenîðus.

Krâsniòu nekâdu îpaðu nebija, tikai bleía plîts.

Maizîti deva tikai 300 g dienâ uz vienu cilvçku.

Vienâ reizç mammîte palûdza, lai aizeju pçc mai-

zes. Iedeva, kamçr lîdz mâjâm visas garoziòas apç-

du. Mammîte raudâdama teica: «Meitiò, ko mçs vi-

si çdîsim!». Mammîtei bija skaists, balts dvielîtis.

Paòçmu to, gâju pie saimniekiem, nokritu ceïos un

lûdzu, lai iedot maizîti. Krievu sievas bija atsau-

cîgas.

Tçtis no lielajiem kreòíiem pçc gada nomira.

Ziemas bija bargas, kâdas drçbîtes bija mugurâ,

ar tâdâm bija jâdzîvo. Zeíîtes plânas, ârâ auksts.

Vienâ dienâ atskrienu uz mâjâm, sasildos un atkal

ârâ, bet tad ieskrienu istabâ, kâ rauju zeíes, tâ no-

rauju visu âdu. Mâmiòa ârstçja. Es raudu, viòa

lîdzi, bet saârstçjos.

Strâdâju visâdus darbus. Vienu reizi, savâcot

pienu no slaucçjâm, braucu ar buïïu pajûgu, kurâ

bija 18 lielas piena kannas. Pa ceïam vilki buïïus

izbiedçja un mans pajûgs palika bez vilcçjiem. Tâ

es pati pajûgu vilku lielu gabalu. Lîdz pusceïam,

netâlu no fermas nokritu. Fermas strâdnieces ierau-

dzîja, skrçja palîdzçt. Prasîja, kas noticis. Izstâstîju,

ka pati vilku pajûgu. Tâ es ilgu laiku nogulçju

mâjâs veseïodamâs.

Lîdz 1956. gadam skaitîjos kâ ieslodzîjumâ.

1956. gadâ apprecçjos. Ðajâ gadâ ìimenes sâka at-

brîvot no ðî gûsta. 1957.gadâ visi – mâmiòa, mâsi-

òas atbrauc uz Latviju, bet es paliku Krievijâ. Pie-

dzima trîs meitas un visa ìimene 1961.gadâ atbrau-

câm uz Latviju.

Tagad manos dokumentos rakstîts: nepamatoti

izsûtîta.

Vecmâmiòas atmiòas pierakstîja mazmeita

Terçzija Babâne

1949. gada 25. martu atceroties…Veselîbas ministrija ir uzsâkusi aktîvu un mçrítiecîgu darbu,

lai samazinâtu sekundâro neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas

(turpmâk – NMP) izsaukumu skaitu, par mçríi izvirzot 2012.gadâ

samazinât izsaukumu skaitu vismaz par 2544 izsaukumiem.

2011.gadâ sekundârie NMP izsaukumi1 veidoja 27,7% no kopçjâ

izsaukumu skaita. Minçtie izsaukumi ir nelietderîgs NMP resursu iz-

mantojums un bûtiski ietekmç NMP dienesta operativitâti un iespçjas

âtri nokïût negadîjuma vietâs, kur jâpalîdz patieðâm kritiski smagiem

pacientiem vai cietuðajiem. Lai informçtu iedzîvotâjus par me-

dicîniskâs palîdzîbas saòemðanas iespçjâm 2012.gadâ janvârî ir

uzsâkta sociâla kampaòa «Jûties ðvaki? – Ne vienmçr ir tik traki!»

Informçjam, ka nelielu traumu vai vieglu saslimðanu gadîjumos

iedzîvotâjiem, lai saòemtu vajadzîgo palîdzîbu vai konsultâciju un sa-

mazinâtu sekundâro NMP izsaukumu skaitu, iespçjams:

4sazinâties ar savu ìimenes ârstu (telefonkonsultâcijas, apmeklçt ìi-

menes ârstu akûto pacientu pieòemðanas laikâ 2, pieteikt ìimenes ârsta

mâjas vizîti);

4 paðam doties uz tuvâko ârstniecîbas iestâdi (pie deþûrârsta, uz stei-

dzamâs medicîniskâs palîdzîbas punktu, slimnîcas uzòemðanas nodaïu);

4 ârpus ìimenes ârsta darba laika darba dienâs no 17.00-8.00,

brîvdienâs un svçtku dienâs visu diennakti ir iespçja zvanît uz Veselîbas mi-

nistrijas un Nacionâlâ veselîbas dienesta izveidoto Ìimenes ârstu konsul-

tatîvo tâlruni 66016001 un saòemt kvalificçtu mediía padomu vienkârðâku

saslimðanu gadîjumos. Zvanot uz minçto tâlruni, konsultâcijas tiek sniegtas

par daþâdiem medicîniskiem jautâjumiem – kâ rîkoties paaugstinâtas tem-

peratûras un saaukstçðanâs gadîjumâ, paaugstinâta asinsspiediena,

vemðanas, caurejas, vçdera, ausu sâpju, daþâdu traumu un lûzumu gadîju-

mos, saules (tajâ skaitâ, solârija) apdegumu gadîjumos;

4 saòemt informâciju par valsts apmaksâtajiem veselîbas aprûpes pa-

kalpojumiem (piemçram, kâdus ârstnieciskos pakalpojumus apmaksâ

valsts, informâciju par pacienta iemaksâm un no pacientu iemaksâm

atbrîvotajâm kategorijâm u.c.), zvanot uz Nacionâlâ veselîbas dienesta bez-

maksas informatîvo tâlruni 80001234 (darba laikâ) vai mâjas lapâ

www.vmnvd.gov.lv.

Steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti

1. lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:

4 «Priekules slimnîca» – Aizputes 5, Priekule, Priekules novads, LV-

3434, tâlr.63459115, 63461361;

4 «Sarkanâ Krusta Smiltenes slimnîca» – Dakteru iela 14, Smiltene,

Smiltenes novads, LV-4729, tâlr.64772303, 64773355;

4 «Saulkrastu slimnîca» (lîmeni piemçro septiòus mçneðus kalendâra

gadâ) - Ainaþu iela 34, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160,

tâlr.67951275, 67952700.

2. lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:

4 «Aizkraukles slimnîca» – Bçrzu iela 5, Aizkraukle, Aizkraukles no-

vads, LV-5101, tâlr.65133899, 65133873;

4 «Limbaþu slimnîca» – Klostera iela 3, Limbaþi, Limbaþu novads, LV-

4001, tâlr.64024044, 64070150;

4 «Ludzas rajona slimnîca«- Raiòa iela 43, Ludza, Ludzas novads, LV-

5701, tâlr.65707094, 65707090;

4 «Rîgas rajona slimnîca» (lîmeni piemçro èetrus mçneðus kalendâra

gadâ) - Lakstîgalas iela 13, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150,

tâlr.67972808, 67971329;

4 «Saldus medicînas centrs» - Slimnîcas iela 3, Saldus pilsçta, Saldus

novads, LV-3801, tâlr.63881055, 63881562.

3.lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:

4 «Bauskas slimnîca» - Dârza iela 7/1, 7/2, Bauska, Bauskas novads, LV-

3901, tâlr.63923153, 63923433;

4 «Rîgas rajona slimnîca» (lîmeni piemçro astoòus mçneðus kalendâra

gadâ) - Lakstîgalas iela 13, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, tâlr.67972808,

67971329;

4 «Saulkrastu slimnîca» (lîmeni piemçro piecus mçneðus kalendâra

gadâ) – Ainaþu iela 34, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160, tâlr.

67951275, 67952700;

4 «Ziemeïkurzemes reìionâlâ slimnîca» - V.Ruìçna iela 7, Talsi, LV-

3201, tâlr.63223350.

Papildus Nacionâlais veselîbas dienests slçdz lîgumu par steidzamâs me-

dicîniskâs palîdzîbas punkta pakalpojumu sniegðanu ar:

4 «Bçrnu klîniskâ universitâtes slimnîca» – Rîga, Vienîbas gatve 45,

LV-1004, tâlr.67064498.

Latgale: Rçzeknes veselîbas aprûpes centrs Rçzekne, 18.

Novembra iela 41, LV-4601, 64603327; 64603330 (pieauguðajiem,

bçrniem) Darbdienâs no 15.00-19.00, Sestdien no 8.00-15.00.

Daugavpils: Bçrnu veselîbas aprûpes centrs Daugavpils,

18.Novembra iela 19, LV-5403, 65425151 (pieauguðajiem, bçrniem)

, Darbdienâs no 12.00-19.00, Sestdien no 9.00-14.00.

SIA medicîniskâ firma «Dinas» Daugavpils, Varðavas iela 43 a,

LV-5404, 65435234; 65451949, pieauguðajiem, Darbdienâs no 12.00-

19.00, Sestdienâs no 8.00-13.00.

Mâjas vizîtes deþûrârsts nodroðina:

l bçrniem lîdz 18 gadu vecumam;

l I grupas invalîdiem;

l personâm, kurâm nepiecieðama paliatîvâ aprûpe (pacientiem ar no-

teiktâm diagnozçm);

l pacientiem, kuri saòem veselîbas aprûpi mâjâs atbilstoði normatîva-

jiem aktiem;

l pacientiem, kuriem nepiecieðama ilgstoða plauðu mâkslîgâ ventilâcija;

l pacientiem, kuri ir vecâki par 80 gadiem (pacienta iemaksa 2Ls);

l pacientiem ar gripas saslimðanu gripas epidçmijas laikâ (pacienta ie-

maksa 2Ls).

Jubilejas gads ðogad ir arî Ðíilbçnu sociâlâs

aprûpes mâjai, kura nosvinçja 10 gadu jubileju

kopð savas pastâvçðanas.

2002. gada 21. janvârî tika slçgta Ðíilbçnu slim-

nîca, lai çka nepaliktu novârtâ, tika izveidota

Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâja, kura savu darbîbu

sâka nâkoðajâ dienâ – 22. janvârî. Pirmie divi iemît-

nieki bija slimnîcas pacienti. Ðobrîd ðis skaits ir

krietni palielinâjies, un uz ðî gada februâri institû-

cijâ dzîvo 22 iemîtnieki, kuri saòem ilgstoðas so-

ciâlâs aprûpes pakalpojumu.

Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas 10 gadu jubilejâ

Viïakas novada domes priekðsçdçtâjs Sergejs Mak-

simovs un Ðíilbçnu pagasta pârvaldnieks Andris Me-

þals darbiniekiem pasniedza pateicîbas rakstus. Pa-

teicîbas rakstus saòçma Ina Bukða, Silvija Smiltena,

Ârija Rudziða, Nellija Maderniece, Alempiada Koz-

lova un Vera Serda par ilggadçju un paðaizliedzîgu

darbu Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjâ. Lai paildzi-

nâtu svçtku noskaòu darbinieki devâs vienas dienas

pieredzes apmaiòas braucienâ uz Malnavas pagasta

sociâlâs aprûpes centru «Mûsmâjas», kurð savu dar-

bîbu uzsâka 2009.gadâ un Rçzeknes pilsçtas domes

Sociâlâs aprûpes pârvaldes Pensionâru sociâlo pa-

kalpojumu centru, kurð sniedz pakalpojumu vairâk

nekâ 200 personâm. Pieredzes apmaiòas brauciena

mçríis bija iepazîties ar citu institûciju sniegto pa-

kalpojumu klâstu un smelties idejas, lai sniegtu mak-

simâli kvalitatîvu sociâlâs aprûpes pakalpojumu.

Laiks paskrçja nemanot. Viesoðanâs laikâ tika

izrâdîtas telpas, pârrunâts ar darbiniekiem, iemîtnie-

kiem, tika pastâstîts par aprûpes, izklaides iespçjâm

katrâ no aprûpes institûcijâm. Darbinieki labprât da-

lîjâs savâ starpâ ar pieredzi, zinâðanâm un idejâm.

Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas darbinieki guva ie-

spaidus un vçrtîgas idejas, ko noteikti pielietos sava

darba praksç.

Pateicamies par veltîtu laiku un viesmîlîbu Mal-

navas pagasta sociâlâs aprûpes centram «Mûsmâ-

jas» un Rçzeknes pilsçtas domes Sociâlâs aprûpes

pârvaldes Pensionâru sociâlo pakalpojumu centram.

Bûsim priecîgi redzçt ciemiòus arî pie sevis!

Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas vadîtâja

Lîna Barovska

Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjai 10 gadi!

IEDZÎVOTÂJU ZINÂÐANAI!

Valsts robeþsardzes Viïakas pârvalde vçlas

vçrst sabiedrîbas uzmanîbu uz to, ka no 21.marta

stâsies spçkâ grozîjumi Latvijas Republikas valsts

robeþas likumâ. Izmaiòas Latvijas Republikas

valsts robeþas likumâ noteiks tâdu kârtîbu, ka tâm

personâm, kuras ir deklarçjuðas dzîvesvietu piero-

beþas joslâ, bûs tiesîgas uzturçties pierobeþas joslâ

ar identitâti apliecinoðu dokumentu un bez spe-

ciâlâs caurlaides attiecîgâ novada (pilsçtas) vai

blakus esoðâ novada (pilsçtas) pierobeþas joslâ.

Turpmâk pierobeþa bûs noteikta gar ârçjo sausze-

mes robeþu un ne ðaurâku par 30 kilometriem,

sâkot no valsts robeþas. Lîdz ðim pierobeþa bija

noteikta arî gar iekðçjâm robeþâm (Latvijas – Igau-

nijas robeþa un Latvijas – Lietuva robeþa).

Turpmâk, tas ir, no 21.marta, personai uzturoties

pierobeþâ uz robeþsarga pieprasîjumu bûs jâuzrâda

identitâti apliecinoðs dokuments, kâ arî tiesîbas uz-

turçties Latvijas Republikâ. Pienâkums uzrâdît

tiesîbas uzturçties Latvijas Republikâ attieksies uz

tâm personâm, kas nav Latvijas Republikas pavalst-

nieki. Minçtais nosacîjums neattiecas uz personu,

kas ir valsts pârvaldes iestâdes vai paðvaldîbas

amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (ama-

ta) pienâkumus pierobeþâ, var uzrâdît dienesta (dar-

ba) apliecîbu, kas paredzçta attiecîgâs iestâdes

darbîbu reglamentçjoðos normatîvajos aktos.

Personai, kurai tiks anulçta terminçtâ caurlaide,

bûs pienâkums atstât pierobeþas joslu 24 stundu

laikâ pçc lçmuma paziòoðanas. Lçmuma par ter-

minçtâs caurlaides anulçðanu apstrîdçðana vai

pârsûdzçðana neapturçs tâ izpildi.

1Sekundârie neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas izsaukumi – izsaukumi, kad

nav apdraudçjuma cilvçka veselîbai vai dzîvîbai.2

Saskaòâ ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr. 1046

«Veselîbas aprûpes organizçðanas un finansçðanas kârtîba» 44.4.apakðpunktu ìimenes

ârstam kopîgi ar mâsu vai ârsta palîgu (feldðeri) jânodroðina noteikts pieòemðanas

laiks pacientiem bez iepriekðçja pieraksta (akûtiem pacientiem) katru dienu ne mazâk

par vienu stundu.

3

Viïakas novadâ

Jaunumi bezakcîzes degvielas pieðíirðanai

lauksaimniekiem

ZM informç, ka ir apstiprinâti ZM priekðlikumi

bezakcîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanai periodam no 2012.

gada 1. jûlija lîdz 2013. gada 30. jûnijam. Nolemts bezak-

cîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanai saglabât paðreizçjo ieòç-

mumu slieksni uz vienu lauksaimniecîbâ izmantojamâs

zemes hektâru. Tiks saglabâti paðreiz spçkâ esoðie at-

vieglojumi arî 2012./2013. saimnieciskajam gadam. Sâkot

ar 2012. gadu, Iedzîvotâju ienâkuma nodokïa gada ie-

nâkumu deklarâcijas VID ir jâiesniedz no 1. marta lîdz

1.jûnijam. Lai lauksaimnieks varçtu saòemt bezakcîzes dîzeï-

degvielu jau no 2012. gada 30. jûnija, piesakoties LAD

bezakcîzes dîzeïdegvielas saòemðanai, lauksaimniekam

bûs jâiesniedz VID iesniegtâ Iedzîvotâju ienâkuma no-

dokïa gada ienâkumu deklarâcija par 2011. gadu. Ja dek-

larâcija netiks iesniegta LAD, dîzeïdegviela tiks pieðíirta

ne âtrâk kâ no 2012. gada 1. septembra. Grozîjumi MK

noteikumos stâsies spçkâ pçc to publicçðanas laikrakstâ

«Latvijas Vçstnesis».

Lauku atbalsta dienests uzsâk bioloìiskâs

lauksaimniecîbas gala maksâjumus

Lauku atbalsta dienests (LAD) informç, ka ar ð. g. 28.

februâri tiek veikti gala maksâjumi lauksaimniekiem, kuri

ir izpildîjuði atbalsta saòemðanas nosacîjumus agrovides

apakðpasâkumâ «Bioloìiskâs lauksaimniecîbas attîstîba»

(BLA) un «Bioloìiskâs daudzveidîbas uzturçðana zâlâ-

jos» (BDUZ). Izvçrtçjot pieejamos finanðu resursus, kas

paredzçti vides un lauku ainavas uzlaboðanai un kuri

novirzîti agrovides apakðpasâkumu realizçðanai, 2011. ga-

da BLA un BDUZ atbalsta likmçm netiek piemçrots sa-

mazinâjuma koeficients. 2011. gada BLA atbalsta likmes

laukaugiem ir

75,54 Ls/ha, nektâraugiem, pastâvîgajâm pïavâm un

ganîbâm – 96,53 Ls/ha, kartupeïiem – 222,44 Ls/ha, dâr-

zeòiem, garðaugiem un piemâjas dârziem 249,72 Ls/ha,

augïu kokiem un ogulâjiem –

293,09 Ls/ha. BDUZ 2011. gada likme ir 86,03 Ls/ha.

Sîkâka informâcija par valsts un Eiropas Savienîbas at-

balsta likmçm pieejama LAD mâjaslapâ www.lad.gov.lv

sadaïâ ES atbalsts/Tieðie maksâjumi/ Atbalsta likmes.

Ganâmpulks, kas tiek izmantots

saimnieciskâs darbîbas veikðanâ, nav

jânorâda mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ

Valsts ieòçmumu dienests (turpmâk – VID) informç,

ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ nav jânorâda îpaðumâ

esoðs govju, jaunlopu vai savvaïas dzîvnieku ganâmpulks,

kas ir noðíirts saimnieciskâs darbîbas veikðanai un tiek

izmantots saimnieciskajâ darbîbâ.

VID informç, ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ, proti,

deklarâcijas 8.punktâ «Îpaðums (lieta vai lietu kopîba),

kas nav minçts deklarâcijas citos punktos», ja to vçrtîba

pçc personas ieskatiem pârsniedz 10 000 latu, personâm,

kuras ir saimnieciskâs darbîbas veicçji (zemnieku saim-

niecîbu îpaðnieki, individuâlie komersanti) vai SIA îpað-

nieki, kuri nodarbojas ar govju un jaunlopu ganâmpulku

vai savvaïas dzîvnieku audzçðanu, mantiskâ stâvokïa dekla-

râcijâ nav jânorâda informâcija par ganâmpulkiem, kas ir

noðíirti saimnieciskâs darbîbas veikðanai un tiek izman-

toti saimnieciskajâ darbîbâ.

VID informç, ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijas 8.punktâ

«Îpaðums (lieta vai lietu kopîba), kas nav minçts deklarâcijas

citos punktos» ir jânorâda tâds îpaðums, kuru veido:

FF viena lieta, kuras vçrtîba pârsniedz 10 000 latus vai

to ekvivalentu ârvalstu valûtâ atbilstoði Latvijas Bankas

noteiktajam valûtas kursam,

FF vai lietu kopums, kas tiesiskâ ziòâ var tikt atzîts

par vienîbu jeb vienu paðu lietu, kuru kopçjâ vçrtîba

pârsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ârvalstu valûtâ

atbilstoði Latvijas Bankas noteiktajam valûtas kursam.

Piemçram, gleznu kolekcija, antikvâras lietas, ðíirnes

dzîvnieki. VID atgâdina, ka mantiskâ stâvokïa deklarâ-

cijas var iesniegt lîdz 2012.gada 1.jûnijam. Informâcija

par fizisko personu mantiskâ stâvokïa deklarçðanu pie-

ejama VID mâjaslapâ, kurâ pieejami arî bieþâk uzdotie

jautâjumi un atbildes. Iedzîvotâji informâciju par mantis-

kâ stâvokïa deklarçðanu, tai skaitâ par iepriekð nedekla-

rçtu ienâkumu deklarçðanu, var saòemt:

FF zvanot uz VID informatîvo tâlruni 1898,

FF uzdodot jautâjumus, izmantojot VID mâjaslapâ

esoðo jautâjumu uzdoðanas formu,

FF klâtienç ikvienâ VID klientu apkalpoðanas centrâ.

VID Sabiedrisko attiecîbu daïa

(tel.: 67028691, 67028695, 26558389)

AKTUALITÂTES LAUKSAIMNIEKIEM

IZGLÎTÎBA/KULTÛRA

Top konfekðu puðíi Rekovâ13.martâ pulksten 13:00 Rekavas bibliotçkâ pulcçjâs

seðas pagasta iedzîvotâjas, lai papildinâtu zinâðanas un

apmainîtos ar savâm prasmçm.

Tika izgatavoti puðíi, kas nevîst. Krâsu un formu

izvçle ïauj radît dâvanu ar îpaðu nozîmi, sasaucoties ar

saldâ puðía saòçmçja profesiju, hobijiem, dzîves notiku-

miem. Sakarâ ar to, ka vairâkumam no dalîbniecçm ðis

bija pirmais ðâda veida darbiòð un iepriekð netika domâts

par saòçmçju, tika veidoti tradicionâli puðíi.

Konfektes tika ietçrptas arî krâsainajos kreppapîra

tçrpos, lai pârtaptu par pavasara vçstneðiem - koðajiem

krokusiem, kas rotâs ikvienas no mums tuvâko svçtku

galdu vai arî ikdienu padarîs krâsainâku.

Paldies Tatjanai Vasiïjevai, kas padalîjâs ar savu flo-

ristikas kursos iegûto prasmi ðâda veida puðíu izgata-

voðanâ.

Rekavas bibliotçkas vadîtâja Anita Kokorevièa

Ir kultûrvçsturiskâ mantojuma krâtuve, kur var

ieraudzît izteiksmîgu un detalizçtu Viïakas vçstures

stâstu, kâ arî krâjas informâcija par Viïakas nova-

du. Muzejs atrodas 1913.gadâ celtajâ bijuðajâ ka-

toïu draudzes mâjâ – tautâ saukta «Gaismas zâle»,

Balvu ielâ 13. 2013. gadâ varçs svinçt savas pastâ-

vçðanas simtgadi.

oo Muzeja galvenâ ekspozîcija 315 attçlos ar pa-

skaidrojoðiem tekstiem atspoguïo svarîgâkos Viïakas un

tâs apkârtnes vçstures notikumus no vissenâkajiem lai-

kiem lîdz mûsdienâm. Îpaði izdalîtas ziòas par vairâ-

kiem pazîstamiem cilvçkiem ,kuru vârdi saistîti ar

Viïaku un novadu,

oo par Viïakas paðvaldîbu un tâs vadîtâjiem daþâdos

vçstures posmos,

oo par Latvijas valsts amatpersonu vizîtçm Viïakâ,

oo apskatâma plaða naudas zîmju kolekcija,

oo stends ar liecîbâm par otro pasaules karu u.c.ek-

sponâti.

Ar lielu interesi apmeklçtâji ieiet «Baltajâ istabâ».

Tur izvietoti Viïakas katoïu, pareizticîgo un luterâòu

draudþu vadîtâju portreti, sâkot ar 19.gs.beigâm. Apska-

tâmi sakrâli priekðmeti un daþas ïoti retas garîgâ rakstu-

ra grâmatas, kâ arî materiâli par Latgales kultûras darbi-

nieku Jâni Cibuïski, Viïakas Romas katoïu baznîcas

çrìelniekiem un kora vadîtâjiem.

Nâkamâ telpa iekârtota ar novadnieka bîskapa Kazi-

mira Duïbinska personîgajâm lietâm – mçbelçm, amata

tçrpiem ,svçtbildçm. Tâs muzejam atdâvinâja bîskapa

radiniece Anna Annuðkâne.

Fotogrâfijâs apskatâmi Kazimira Duïbinska un otra

mûsu novadnieka bîskapa Valeriana Zondaka dzîves

svarîgâkie notikumi.

Muzejâ îpaða telpa atvçlçta mûsu novada raksturîga-

jiem ,jau daïçji aizmirstiem senajiem darba rîkiem un

sadzîves priekðmetiem – vairâki no tiem îsti retumi.

Citâ telpâ izvietotas fotogrâfijas un retas mâcîbu grâma-

tas stâsta par Viïakas pirmâs –Erþepoles skolas vçsturi.

Atspoguïota arî bijuðâs Viïakas slimnîcas vçsture.

Muzeja darbîba vçrsta uz muzeja krâjuma vei-

doðanu un pieejamîbu apmeklçtâjiem.Uz 2011. gada

31.decembri krâjumâ iekïautas 1315 vienîbas:

Pamatkrâjumâ – 514

Palîgkrâjumâ – 745

Muzeja krâjums veidojies daudzu gadu garumâ. At-

bilst muzeja misijai, komplektçðanas pamatâ ir mçrí-

tiecîgs darbs. Liels darbs tiek veikts muzeja materiâlu

apstrâdç, dokumentçðanâ, sakârtoðanâ, datçðanâ un sis-

tematizâcijâ.

Muzejâ tiek rîkotas daþâdas izstâdes- tematiskâs uz

valsts svçtkiem, atceres dienâm, saulgrieþu svçtkiem,

ekspresizstâdes – pçc ekskursantu pieprasîjuma.

Muzejâ skatâma Jâòa Laicâna izstâde

«Filumçnija»

Kas ir filumçnija? Ienâc muzejâ uzzinâsi, ka tâ ir

sçrkociòu etiíeðu kolekcionçðana. Tulkojumâ no latîòu

valodas vârds «filumçnija» nozîmç «gaismas mîlç-

ðana».

Vairâk par ðo kolekciju un daudz ko citu uzzinâsiet

iegrieþoties Viïakas novada muzejâ Balvu ielâ 13

2011.gadâ muzejs apmeklçtâjiem bija atvçrts 215

dienas, to apmeklçja 788 apmeklçtâji, novadîtas 60 ek-

skursijas (muzejs+pilsçta)

Augsti vçrtçjams ir pensionçtâs vçstures skolotâjas,

novadpçtnieces, grâmatu autores «Viïaka un tâs ïaudis

gadsimtu ceïos» Leontînas Maksimovas devums muze-

ja veidoðanâ un tâ darbîbâ.

Nenovçrtçjams ir mâkslinieka Jâòa Laicâna nesav-

tîgais devums muzeja ekspozîcijas un izstâþu nofor-

mçðanâ, seno fotogrâfiju un dokumentu restaurâcijâ.

Muzeja vadîtâja M. Boldâne

Ðíilbçnu pagasta Jaunieðu iniciatîvu centrâ «Zva-

niòi» jau no mâcîbu gada sâkuma 7. – 11. klases

skolçni apgûst ìitârspçli. Darbojas 2 grupas: 13 jaun-

ieðus mâcu es, un 5 mâcâs kopâ ar Raimondu Loginu.

Skolçni darbojas 1 reizi nedçïâ 3, daþreiz 4 stundas.

Lielâkâ daïa jaunieðu ir nopirkuði savas ìitâras, kuriem

nav, izmanto jaunieðu centra.

Visiem jaunieðiem ir vçlçðanâs labi apgût ìitârspçli,

tâpçc bez iemesla neviens nekavç nodarbîbas.

Lûk, ko saka paði jaunieði:

Feride Loèmele – «Mçs ar nepacietîbu gaidâm katru

otrdienu, kad notiek ìitârspçle.»

Sabîne Koniðeva – «Mûsu ir ïoti daudz, jo visi vçla-

mies iemâcîties spçlçt ìitâru.»

Dâvis Serds – «Ir prieks, ka jau pats proti kaut ko

nospçlçt.»

Andis Sliðâns – «Zçni uzskata, ka ìitâras skaòâm var

apburt jebkuru meiteni.»

Daira Loèmele – «Man patîk, ka mûzika, îpaði

ìitârspçle, nomierina, atbrîvo no stresa.»

Laila Logina – «Es uzskatu, ka ar mûziku var izteikt

savas emocijas.»

Kristîne Loèmele – «Bçrnîbâ man bija sapnis iemâ-

cîties spçlçt ìitâru, un tas pamazâm piepildâs.»

Guna Sliðâne – «Mçs esam draudzîgs kolektîvs.»

Valdis Serds – «Bez komentâriem, man patîk!»

Arturs Kuzmins un Artûrs Buklovskis – «Jûtamies

labi, un tas ir galvenais!»

Agnese Supe – «Es ïoti priecâjos, ka sâku spçlçt ìi-

târu.»

Viktorija Bistrjakova – «Es vçl tikai sâku mâcîties.»

Lai mums visiem kopâ izdodas piepildît savu sapni –

apgût ìitârspçli!

Ðíilbçnu pagasta Jaunieðu iniciatîvu centra

«Zvaniòi»vadîtâjs Vilis Cibulis

Foto no personîgâ arhîva

Ìitârspçles nodarbîbas

Jaunieðu iniciatîvu centrâ

«Zvaniòi»

Viïakas novada muzejs

Viïakas novadâ

Viïakas novada domes informatîvais izdevums «Viïakas novadâ«Abrenes iela 26, Viïaka, Viïakas novads, LV–4583

dome@vilaka.lv, tâlr.64507224, 26540024. Atbildîgâ par izdevumu Terçzija Babâne

Drukâts: SIA «Latgales Druka»

Palûdz pavasari,

Lai tas spçku aizdod.

Palûdz puteòiem,

Lai gadiem pçdas jauc.

Palûdz paðai sirdij – tâ vislabâk zinâs,

Kâdus gadus atpakaï lai sauc.

Gadu straumç nestas aiziet dienas,

Dzîves jûrâ saplûst vienuviet.

Lai vçl ilgi mirdz Tev ceïa zvaigzne,

Darbi veicas, gaiðas dienas rit.

50 Juris Sprukulis (03.03.Viïakas pilsçta)

Oïegs Smirnovs (10.03.Viïakas pilsçta)

Staòislavs Aleksâns (Susâju pagasts)

Vilis Jeromâns (Susâju pagasts)

Jânis Pitkeviès (Susâju pagasts)

Elita Bukovska (01.03.Medòevas pagasts)

Irçna Maèa (Þîguru pagasts)

Ilmârs Sliðâns (05.03.Ðíilbçnu pagasts)

Liïa Vîksna (14.03. Ðíilbçnu pagasts)

55 Vladimirs Satarovs (01.03.Viïakas pilsçta)

Zoja Marcinkevièa (02.03.Viïakas pilsçta)

Aivars Serdâns (21.03.Kupravas pagasts)

Zigrîda Tjagune (27.03. Kupravas pagasts)

Arnolds Bizuns (11.03.Vecumu pagasts)

Pçteris Makarovs (10.03. Vecumu pagasts)

Svetlana Putnâne (Þîguru pagasts)

Aleksandrs Veselovs (Þîguru pagasts)

Ârija Vîksna (Þîguru pagasts)

Anatolijs Baronovs (Susâju pagasts)

Juris Logins (15.03. Ðíilbçnu pagasts)

Terçzija Puþule (23.03. Ðíilbçnu pagasts)

60 Imants Sprudzâns (06.03.Viïakas pilsçta)

Irçna Logina (03.03.Viïakas pilsçta)

Ludmila Mazitâne (Þîguru pagasts)

Aivars Garais (15.03. Kupravas pagasts)

Taisija Pavlova (09.03. Kupravas pagasts)

Gunârs Circenis (Susâju pagasts)

Marijanna Kokorevièa (18.03. Medòevas pagasts)

65 Jâzeps Saide (15.03.Viïakas pilsçta)

Jânis Puþuls (08.03.Viïakas pilsçta)

Lucija Krauja (15.03.Viïakas pilsçta)

Irçna Zaremba (03.03. Medòevas pagasts)

70 Valentîns Kokoreviès (16.03.Vecumu pagasts)

Irmîna Sliðâne (04.03.Ðíilbçnu pagasts)

Helçna Zelèa (23.03.Medòevas pagasts)

75 Lidija Saèivko (06.03. Viïakas pilsçta)

Çvalds Klimoviès (08.01. Medòevas pagasts)

Jevdokija Rieviòa (18.03. Ðíilbçnu pagasts)

80 Antoòina Bondareva (10.03.Vecumu pagasts)

Valentîna Igovena (Þîguru pagasts)

Klavdija Daniela (21.03. Kupravas pagasts)

Janîna Kaimiòa (31.03. Medòevas pagasts)

Anele Klimovièa (28.03.Medòevas pagasts)

Antonija Bukða (19.03. Ðíilbçnu pagasts)

85 Valija Stricka (22.03.Viïakas pilsçta)

Jâzeps Dvinskis (18.03. Viïakas pilsçta)

Domicella Circene (14.03.Ðíilbçnu pagasts)

Marija Makarova (25.03.Vecumu pagasts)

90 Klaudija Stepanova (04.03.Vecumu pagasts)

100 Domicella Lepnâne (14.03. Medòevas pagasts)

Pastâstiet mazliet par sevi?

Dzimusi un augusi Ðíilbçnu pagasta Rekavâ. Beigusi

Rekavas v-skolu. Man ir 37 gadi, dzîvesbiedrs Aldis,

audzinâm 2 meitas un dçlu.

Kas Jûs esat pçc profesijas , kur to ieguvât?

Pçc profesijas esmu skolotâja. Beigusi Rçzeknes

Augstskolas Pedagoìijas Fakultâti

Kâ nonâcât Balkanu dabas parkâ?

Vienmçr esmu centusies dzîvot harmonijâ ar sevi, lai tas,

ko tu dari sniegtu labu rezultâtu. Ja jûti, ka ðis lîdzsvars sâk

zust, tâtad kaut kas ir jâmaina. Vai nu tâ ir domâðana un

dzîves uztvere, vai profesija. Manâ gadîjumâ bija iespçja sâkt

strâdât citu darbu un nevienu dienu to neesmu noþçlojusi.

Pastâstiet mazliet par ðo vietu?

Vietçjâs nozîmes dabas parks «Balkanu kalni» 32 ha

platîbâ izveidots 1996. gadâ. Tâ izveidotâjs ir Jânis Alek-

sandrovs. Balkanu mâju 1931. gadâ Kangaru pamatskolas

vajadzîbâm par savu naudu uzcçla Sergejs un Marija

Aleksandrovi – Jâòa Aleksandrova vecâki, turîgi Ðíilbçnu

pagasta zemnieki. 20. gs. 80. gados skolu likvidçja, un çka

palika novârtâ. 1990. gadâ J. Aleksandrovs atguva savâ

îpaðumâ tçva celto mâju un kopâ ar dzîvesbiedreni Dev-

gasiju Aleksandrovu sâka saimniekot «Balkanos». Sâkot-

nçji saimnieks neplânoja ierîkot muzeju, vienkârði sâka ar

apkârtnes sakopðanu, iestâdîja retu koku un krûmu sugas.

Teiksmainâ egïu meþâ iztîrîja pirmo ekskursiju taku, pa

kuru tagad var aiziet lîdz 1919. gada meþabrâïu ieraku-

miem un dziïai gravai, kurâ, kâ vçsta teika, nogrimusi

baznîca. Bijuðajâ pamatskolas çkâ ierîkoja novadpçt-

niecîbas muzeju. Blakus muzejam rûpîgi iekopa ârstnie-

cîbas augu un garðaugu kolekciju. Pirmie apmeklçtâji – 3

x 3 nometnes dalîbnieki – ieradâs 1996. gada 10. jûlijâ.

Sâkumâ muzejs bija Aleksandrovu ìimenes îpaðums,

bet 2006. gadâ par Balkanu dabas parka îpaðnieku kïuva

Ðíilbçnu pagasta padome. Ðobrîd gleznainajâ apkârtnç ir

izveidotas trîs dendroloìiska rakstura marðrutu takas, ku-

ras sevî ietver bçrzu birzi, egïu meþu, stâvas nogâzes,

augstus paugurus un gravas. Atseviðíos taku posmos ir

sastopami skudru pûþòi, zvçru alas, kâ arî ar vçsturiskiem

notikumiem saistîtas ierakumu vietas.

Saglabâti arî parauglauciòi, kur kopj augu un garðaugu

kolekciju. Izveidotas distanèu slçpoðanas trases, te orga-

nizç slçpoðanas sacensîbas.

Kas sniedz gandarîjumu ðajâ darbâ?

Vislielâko gandarîjumu sniedz tas, ka tu pavasarî

âbelçm izgriez biezi saauguðos zarus, nobalsini stumbrus

un rudenî zari slîgst no âbolu raþas. Gandarîjumu sniedz

brîdis, ka pârstâdot jasmînu, tas ar divreiz lielâku spçku

sadzen atvases un tu zini, ka visai drîz tâ reibinoðâ smarþa

tev liks aizmirsties.

Vienmçr esmu tiekusies pçc skaistâ – gan apkârtnç,

gan interjerâ, gan apìçrbâ, gan attiecîbâs ar lîdzcilvçkiem,

it visâ. Strâdâjot Balkanu dabas parkâ, to visu var realizçt.

Patîkami, ka parka apmeklçtâji atzinîgi novçrtç padarîto,

protams ne bez izòçmumiem. Gandarîjums par paveikto

jau arî dod spçku darboties un radît aizvien ko jaunu.

Vasaras ir tâs, kurâs visvairâk ir vajadzîgas darba

rokas, kas Jums palîdz?

Balkanu dabas parku ir iecienîjuði ne tikai tûristi, bet

arî vietçjie ïaudis.

Dabas parks «Balkanu kalni» ir ainaviski skaista vieta

ar izteiktu reljefu. Te ir aplûkojami daþâdu sugu un ðíiròu

koki, kuri nebeidz pârsteigt ar krâðòo un mainîgo lapojumu.

Visâ parka teritorijâ ir izvietotas koka un akmens

skulptûras. Ko ir veidojuði gan vietçjie, gan viesmâksli-

nieki, gan arî pati daba.

Garðaugu dârzâ parka apmeklçtâji iepazîst aromâtu

pasauli, ir iespçja nobaudît daþâdas zâïu tçjas.

Noguruði ceïotâji var atpûsties piknika vietâs, sakurinot

ugunskuru, uzceïot telti, bet rîtu sagaidît ar putnu èalâm un

izpeldçðanos dîíîti, vai arî pavadît nakti atpûtas bâzç.

Ziemâ dabas parks «Balkanu kalni» aktîvâs atpûtas

cienîtâjiem piedâvâ distanèu slçpoðanas trasi.

Ideâla vieta brîvdabas pasâkumu rîkoðanai, ir estrâde.

Vai Balkanu dabas parku apmeklç tûristi?

Lai izaugtu koks ,zem kura var paslçpties no lietus vai

saules , ir vajadzîgi gadi, bet lai ðo koku nocirstu , ir ne-

piecieðamas vien minûtes. Tieði tâpat ir arî ar parku, tas ir

jâkopj un jâveido. Bet jâdara tas ir ar mîlestîbu. Tâpçc

priecâjos par jebkuru strâdnieku, kas nâk talkâ pârstâdît,

ravçt, pïaut, tîrît, bet dara to ar îpaðu mîlestîbu pret dabu.

Daþreiz pat ir tâ, ka tu iestâdi pilnîgi nepiemçrotas sugas

koku, pavisam nepiemçrotâ vietâ un augsnç- bet tas aug,

un tikai tâdçï, ka tu to dari ar mîlestîbu un cerîbu.

Kâdu ceïu mçro tûristi, lai apmeklçtu mûsu puses

skaistumus?

Nu jau pâris gadus ir moderni ceïot ne tikai uz ârze-

mçm, bet arî apceïot Latgali. Daudzas tûrisma aìentûras,

firmas organizç vairâku dienu marðrutu tieði pa pierobeþu.

Balkanu dabas parks arî ir iekïauts ðai marðrutâ, tâpçc

tûristi te ir pabijuði no visas Latvijas, un ne tikai. Ir bijuði

ciemiòi no Igaunijas, Lietuvas, Vâcijas, Krievijas.

Kâda ir Balkanu dabas parka nâkotnes vîzija?

Nâkotnç Balkanus vçlçtos redzçt kâ tûrisma objektu,

uz kuru cilvçki vçlçtos atbraukt vçl un vçl. Tâpçc noteik-

ti bûtu jâpadomâ par tâdâm lietâm kâ daþâdas sareþìîtîbas

ðíçrðïu trase bçrniem, savdabîgs rotaïu laukums. Ïoti

priecâtos, ka parkâ strâdâtu vietçjais mâkslinieks un ap-

meklçtâji varçtu redzçt kâ top gleznas vai kokgriezumi.

Noteikti centîðos to panâkt. Joprojâm ziemas periodâ ne-

varam piedâvât naktsmîtnes tûristiem, jo nav apkures.

Aktîvâ tûrisma piekritçji labprât vçlçtos baudît pirti.( Pirts

aprises jau redzamas.) Sporta metodiíim ir savs redzç-

jums par iespçjâm Balkanu kalnos. Bez ðaubâm, plânot

jau var un daudz, bet cik tas ir reâli, tas ir cits jautâjums.

Ar ko Jûs nodarbojaties brîvajâ laikâ?

Ja dzîvi dala trîs daïâs- mâcîbas, darbs un atpûta, tad

es paðlaik izdzîvoju darba periodu, kurâ cilvçks intensîvi

strâdâ, rada un veido, tâpçc brîvo laiku cenðos pavadît

lietderîgi t.i. veltu sevi ìimenei, jo mana lielâkâ vçrtîba

ir, bija un bûs mana ìimene. Kopâ peldam slçpojam,

skrienam, apceïojam Latviju. Ïoti labprât , bet reti sanâk,

adu, tamborçju, ðuju.

Ko Jûs novçlçtu novada ïaudîm?

Novada ïaudîm novçlu stipru veselîbu, dzîvesprieku un

radoðu domâðanu. Kur to òemt? No dabas. Tuvojas pavasaris.

Izvçlieties kïavu un bçrzu sulas, nevis krâsainos dzçrienus

no veikala plauktiem- ietaupîsiet naudu un veselîbu! Çdiet

bçrzu pumpurus, diedzçjiet graudus un çdiet asnus, gatavo-

jiet nâtru un pieneòu salâtus un redzçsiet, ka viss notiek.

SSSSvvvveeeeiiiiccccaaaammmm mmmmaaaarrrrttttaaaa jjjjuuuubbbbiiii llllâââârrrruuuussss VVVViiii ïïïïaaaakkkkaaaassss nnnnoooovvvvaaaaddddââââ!!!!

Viïakas novadâ ir ïoti daudz skaistu vietu, kur

gribâs atgriezties vçl un vçl. Iegrieþoties Balkanu da-

bas parkâ, jûtos kâ pasaku meþâ, it seviðíi ziemas

sniegainajos vakaros Uz sarunu aicinâju Balkanu da-

bas parka vadîtâju Viju Kuïðu.

INTERVIJA