VIRUSOLOĢIJA(VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS

VIROĪDI, PRIONI, ssDNS VĪRUSI

Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses (Nov., 2011)

Redaktori: A.M.Q. King , E. Lefkowitz , M.J. Adams , E. B. Carstens

1327 lpp, USD 400

http://www.ictvonline.org/index.asp?bhcp=1

6, kārtas, 87 dzimtas, 348 ģintis, apm. 3000 klasificētu un tikpat neklasificētu sugu

VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA

Vīrusu iedalījums augstākajās sitemātiskajās kategorijās (tipos) ir balstīts uz to replikācijas īpatnībām.

Iedalījuma autors: viens no revertāzes atklājējiem, 1975. g. Nobela prēmijas laureāts Deivids Baltimors (1938.)

D. Baltimora (ķīmiskā) vīrusu klasifikācija ICTV klasifikācija

Tips NS Replikācija Kārta (-virales)

I dsDNS puskonservatīvi, caur DNS Herpes-, Caudi-, Ligamen-

II ssDNS puskonservatīvi, caur DNS

III dsRNS caur RNS (konservatīva ?)

IV ssRNS (+) puskonservatīvi, caur RNS Nido-,Picorna-Timo-

V ssRNS (-) puskonservatīvi, caur RNS Mononegali-

VI divas ssRNS(+)

par genomu garākas DNS starpstadija

VII dsDNS par genomu garākas RNS starpstadija

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA

• Viroīdi

• Prioni

• ss DNS vīrusi

Inovīrusi

Mikrovīrusi

Parvovīrusi

Dependovīrusi

Geminivīrusi

VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS

Viroīdu struktūras elektronu mikroskopā

Citrus exocortis viroidhttp://www.dpvweb.net/dpvfigs/d226f05.jpg

Viroīdu RNS PAA gēlā

Kartupeļu vērpes viroīds

Potato spindle-tuber viroid PSTVd356-360 nt.

Kokosriekstu viroīds

Coconut cadang-cadang viroid CCCVd246-247 nt.

Krizantēmu pundurainības viroīds

Chrysanthemum stunt viroid CSVd 354-356 nt.

Avokādo apdegumu viroīds (ribozīma aktivitāte)

Avocado sunblotch viroid ASBVd254-256 nt.

Dažas izplatītākās no apm. 30 viroīdu grupām

Cadang-cadang viroīds

atklāts 1975. gadā,

Filipīnās iznīcinājis > 30 miljonus kokospalmu

Kartupeļu vērpes viroīds (potato spindle-tuber viroid) ik gadus rada ap 5 milj. $ lielus zaudējumus ASV fermeriem.

80.-to gadu sākumā krizantēmu pundurainības viroīds apdraudēja LZA Botāniskā dārza kolekcijas.

VIROĪDU RNS STRUKTŪRA

VIROĪDU RNS STRUKTŪRA

Potato spindle tuber viroid, a Pospiviroidae

Peach latent mosaic viroid, an Avsunviroidae Avocado SunBlotch ViroiD

http://schaechter.asmblog.org/schaechter/2009/08/smallest-things-considered.html

VIROĪDU RNS REPLIKĀCIJA

• Šūnas kodolā vai kodoliņā.

• Ripojošā gredzena mehanisms.

• Arī klonēti viroīdi (to DNS forma) izraisa tipiskos infekcijas simptomus.

VIROĪDU IESPĒJAMAIS IEDARBĪBAS MEHĀNISMS

• Konkurence ar šūnas 7S RNS SNRP (small ribonucleoprotein partcles ) veidošanā un mRNS transportā uz citoplazmu.

• Specifisku proteīna kināžu / fosfatāžu aktivēšana.

• Metilēšanas procesu modifikācija.

• Ribozīmu aktivitāte: mRNS šķelšana (ASBVd)

• RNS interference

PRIONI

Skrēpija grupas slimības

Dzīvnieks Slimība

Aitas, kazas, grauzēji

Skrēpijs (scrapie) pazīstama Anglijā kopš 1732.g.

Ûdeles Infekcioza encefalopātija (1947.g.)

Brieži, alņi Hroniskas novājēšanas sindroms (1978. g)

Govis Govju spongiformā (sūkļveida) encefalopātija (smadzeņu saslimšana) G.Wells et al. , 1987

Cilvēks Kreicfeldera-Žakoba slimība (CJS): sporādiskā, iedzimtā, jatrogēnā (pārnesta ar asins vai smadzeņu preparātiem), variantā (jaunā) Kuru (Forbe cilts Jaungvinejā) Gerstmana-Štrauslera-Šeinkera sindroms Fatālā ģimenes insomnija (bezmiegs)

Prions : centrālo nervu sistēmu iznīcinošu neārstējamu (skrēpija grupas) slimību izraisītājs; infekcioza proteīna daļiņa, kur neinaktivē nukleīnskābes noārdoši faktori.

http://www.biologie.uni-duesseldorf.de/Institute/Physikalische_Biologie/Research/Topics/

Spongiformo encefalopātiju (SE) izpētes vēsture

Parādīta aitu niezes (scrapie,SC) eksperimentāla transmisija starp aitām un kazām tām intraokulāri ievadot SC inficētu aitu muguras smadzenes (J.Cuille, P. Chelle) - 1936

Postulēta saistība starp SC un neirodeģeneratīvu cilvēku saslimšanu kuru (W.Hadlow) - 1956

Parādīta kuru eksperimentāla transfekcija pie intracerebrālas inokulācijas (C.Gajdusek) - 1966Parādīta Kreicfelda Jakoba slimības (CJD) eksperimentāla transfekcija šimpanzēm - 1968Gerstmana Štrauslera sindroma eksperimentāla transfekcija - 1981

K. Haidušeks (Carleton Gajdusek, 1923 -2008)

1976. gadā saņēma Nobela prēmiju, par pētījumu, kas raksturoja kuru kā jauna tipa infekcijas slimību.

Spongiformo encefalopātiju (SE) izpētes vēsture

Spongiformo encefalopātiju mikromorfoloģija

Spongiformo encefalopātiju mikromorfoloģija

A. sCJD- spongiforma vakuolizācija; B. Familial insomnia- astrocitu proliferācija; C. GSS- multicentru plaki ; D. vCJD – “florid”(ziedveida) plaki ar blīvu serdes PrP amiloīda sakopojumu , kuru ietver vakuolas

Prionu proteīnu agregāti

Cilvēka prionu slimību izplatība (James A. et al. , 2000)

Kuru (D.Gajdusek, V.Zigas,1957), no 1957- 82.g. 2 500 gadījumu;

Sporādiskā Kreicfelda Jakoba slimība (sCJD; 1:1.000.000, Creutzfeldt,1920,A.Jacob,1921);

Ģimenes Kreicfelda Jakoba slimība (fCJD; Alpera sindroms zīdaiņiem, 1:100.000.000);

Jatrogēnā Kreicfelda Jakoba slimība (iCJD, 10% no visiem, kopā ~60 gadījumu);

Jaunā varianta, variantā Kreicfelda Jakoba slimība (nvCJD, vCJD; 1. x-1996, ~100 gadījumu);

Fatālais (ģimenes) bezmiegs (FFI; P.Gambetti, 1991, ~30 gadījumu).

S.Prusiners postulē ‘proteinaceous infectious particle’- prionu proteīnu (PrP) hipotēzi

- 1982 Nobela balva medicīnā

1997.g.

Pirmie Anglijā reģistrētie trako govju slimības (BSE) gadījumi - 1985

Klonēts un sekvenēts PrP gēns PRNP - 1986

Izveidoti transgēnu dzīvnieku modeļi ar ‘knock out’ PrP gēnu (C.Weissmann)

-1992

Postulēta transmisīva jaunā varianta CJD (vCJD , nvCJD) eksistence jauniem cilvēkiem

-1996

Prionu hipotēzes un vCJD vēsture

S. Prusiners (Prusiner, 1942.) 1982. gadā izvirzīja prionu hipotēzi,

1997. gadā viņam par to piešķīra Nobela premiju

Ar BSE slimu dzīvnieku smadzeņu preparāti

PRIONS :

infekcioza proteīna daļiņa, kuru neinaktivē nukleīnskābes noārdoši faktori

Prionus veido lielākoties, iespējams, tikai PrPSc molekulas

Skrēpija grupas slimības izraisošs faktors

PrPSc (27 - 30 kD; skrēpija) forma veidojas no normāla smadzeņu šūnu membrānas proteīna PrPC (33 - 35 kD; šūnas forma).

PrPC loma smadzeņu darbībā nav zināma

Citas pataloģijas, kas saistītas ar proteāžu rezistentu, amiloīda tipa proteīna agregātu uzkrāšanos nervu sistēmā:

• Alcheimera slimība• Hantingtona slimība• Parkinsona slimība• Amiotrofiskā laterālā skleroze

REPLIKĀCIJAS MATRICA

STRUKTŪRAS MATRICA

PRIONU AGREGĀTU VEIDOŠANĀS MODEĻI

Prionu proteīna gēns atrodas cilvēka divesmitajā, peles otrajā hromosomā.

Priona proteīna gēna PRNP struktūra

Priona proteīna gēna PRNP produkts

Proteīns 253 aa garš , membrānā noenkurots ar glikozilfosfatidilinozīta grupu. Magnetiskās rezonanses spektri uzrāda trīs - A, B un C spiralizētus rajonus, Asn-N-glikozilētas grupas . Disulfīda tiltiņš starp 179. un 214. poziciju veido cilpu starp B un C domēniem. 129 pozicijā svarīga Met/Met , Met/Val vai Val/Val homo- vai heterozigozitāte

PrP un PrP struktūras atšķirības c Sc

Īpašība PrP PrP

Proteāžu rezistence Nav Stabila serde: 90-231 a.sk. atliekas178. aminoskābe Asparagīns AsparagīnskābeDisulfīda tiltiņš Ir Ir N-term. signālpeptīds un 57 a.a. Ir NavC-terminālais hidrofobais raj. Ir NavGlikozilēšana 2-N saistītas 2-N saistītas 2-N saistītas Fosfatidilinozīts C galā Nav IrSekundārā struktūrā dominē -spirāles -slāņiSedimentācija Monomērs Multimēru agregāti

c Sc

Eksistē daudzas normālā PrP topoloģiskās formas: Ctm, Ntm, sec, bet patoloģiskajām formām izšķir daudzas “subkonformācijas” - vismaz 17

PRIONU PROTEĪNA TELPISKĀ STRUKTŪRA

Prionu proteīna celulārās formas struktūra

PRIONU PROTEĪNU TELPISKĀ STRUKTŪRA

Saslimšanas izraisīšanai pietiek, ja peles smadzenēs tiek ekspresētas tikai

PrPC centrālais domēns (106 a.sk.).

Iespējama citu gēnu (Prnd) produktu līdzdalība amiloīda agregātu

veidošanā.

Priona proteina nozīme encefalopatijas

izcelsmē

Pr n-p +/+ Pr n-p 0/0

Ieguvums no trūkuma. Normālas peles saslimst ar skrēpiju, peles, kurām prionu proteīna gēns inaktivēts – nē.

PELE PELE

KĀMIS KĀMISKāmja PrPSc

Peles PrPSc

SKRĒPIJS

SKRĒPIJSK-PrP+/+

K-PrP+/+

P-PrP+/+P-PrP+/+

Slimība nesākas

Slimība nesākas

SUGU BARJERA

Charles Weissmann (1931)

PELE PELE

KĀMIS

Kāmja PrPSc

Peles PrPSc

K-PrP+/+

P-PrP 0/0P-PrP+/+

Slimība nesākas

SUGU BARJERA

Slimība nesākas

PELE PELE

KĀMIS

Kāmja PrPSc

Peles PrPSc

K-PrP+/+

K-PrP +/+P-PrP+/+

SKRĒPIJS

SUGU BARJERA

Slimība nesākas

SUGU BARJERA

Prionu iespējamā izplatīšanās organismā

FDC= follikulārāsdendrītiskāsšūnas

Liellopu spongiformās encefalopātijas izplatība Lielbritānijā

Līdz 2013.g.jūlijam Lielbritānijā liellopiem apstiprināti 184.623 BSE gadījumu, bet epidēmijas maksimums bija 1993.g. 1000 gadījumu/nedēļā

SBO- specified bovine offal

MBM- meat and bone meal

Vai vCJD ir jauna cilvēku slimība ?

Visos vCJD gadījumos novērota viena, no pārējām trim CJD formām, atšķirīga PrPSc

uzkrāšanās.

To raksturo:

• glikozilēšana abās iespējamajās pozīcijās;

• specifiska hidrolīzes aina ar proteināzi K;

• uzkrāšanās limoforetikulārajā sistēmā.

Visos vCJD gadījumos saslima cilvēki, kam endogēnā PrPC polimorfajā 129. aminoskabes saitā abas allēles kodē metionīnu.

http://w3.aces.uiuc.edu/AnSci/BSE/

Vai vCJD ir BSE izpausme cilvēkā ?

Netiešie pierādījumi:

• epidemioloģiski novērojumi;

• BSE raksturīga salīdzinoši zema sugu barjera;

• PrPSc BSE un vCJD gadījumos ir līdzīgi glikozilēts dod līdzīgu proteināzes K hidrolīzes fragmentu spektru;

• BSE un vCJD PrPSc izraisa identisku prionu uzkrāšanos un slimības klīnisko ainu pelēs.

Iespējamā spongiformoencefalopātiju terāpija

1. Dekstrāna sulfāts, pentozāna polisulfāts pagarina skrēpija inkubācijas periodu dzīvniekiem

2. Amfotercīns B pagarina skrēpija inkubācijas periodu

3. Prolīna tridekapeptīds (iPrP13) kavē beta struktūru veidošanos, pagarina skrēpija inkubācijas periodu dzīvniekiem

4. Antivielas pret hipotētisku “X proteīnu”, kurš veicina PrPSc veidošanos

5. Limfotoksīna -receptora lietošana pret folikulārajām dendrītiskajām šūnām, kurās prionu proteīni savairojās vispirms

Populārākie preventīvie pasākumi pret spongiformajām encefalopātijām

dzīvniekiem1987 g. - 1990.g. ASV , Lielbritānija ,EC - BSE apsekošana1988.g. Lielbritānija - proteinu sastāva ierobežošana dzīvnieku uzturā 1989.g. EC - sākas eksporta ierobežošana 1990.g EC - dezinfekcijas noteikumi – 133 grādi, 20 min, 3 bar1988.g Lielbritānija - izkauj apmēram 2 miljonus liellopu1996.g EC - želatīna lietošanas kontrole 1997.g. EC - medikamentu un kosmētisko līdzekļu papildierobežojumi2000.g. EC - aizliegums lietot riska subproduktus no 1 g.v.dzīvniekiem cilvēku uzturā2001.g. EC - pilnīgs aizliegums lietot dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu un zivis) fermās 2001.g. EC - >30 mēn. vecu lopu testēšana uz BSE, izmeklējot smadzenes uz proteāžu rezistentiem proteīniem (PrP) pirms to nonākšanas uztura ķēdē

19.11.2003. MK noteikumi Nr.653 "Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses un apkarošanas noteikumi" [stājas spēkā 26.11.2003.; zaudējis spēku 01.05.2004.]

Animals suspected of a TSE shall be examined in accordance with Article 12.2 of Regulation (EC) No 999/2001 of the European Parliament and of the Council laying down rules for the prevention, control and eradication of certain transmissible spongiform encephalopathies (the TSE Regulation).

2007/182/EC: Commission Decision of 19 March 2007 on a survey for chronic wasting disease in cervids (notified under document number C(2007) 8602007. gada 1. jūlijā stājās spēkā Regula (EK) Nr. 722/2007, ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 999/2001 par GSE. Regula 722/2007 tuvināja ES riska iedalījuma sistēmu kārtībai, kas noteikta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā. Saskaņā ar to valstis iedala 3 grupās: nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks vai nenosakāms GSE risks.

Testi uz spongiozo encefalopātiju

BioloģiskieIzmeklēja apm.1g smadzenes un kā pozitīvo kontroli lietoja 1/100.000 pozitīvo smadzeņu paraugu atšķaidījumus. Pozitīvās kontroles smadzenes saturēja 1LD 50 uz 0.5 mg smadzeņu audu.

“Surogātu”Erythroid differentiation-related factor - downregulation (B)(G.Miele,2001)Proteīns 14-3-3 (CSF)Kreatinfosfokināzes izoenzīms BB (CSF)ProteinX=caveolin-1, vara jonu saistībaNeironu specifiskā enolāze (CSF)

SeroloģiskieE.G.& G. Wallac - divsaitu nekonkurējoša imunometriska metode , lietojot divas monoklonālās antivielasPrionics (Cīrihe)- uz imunoblota principu ar monoklonālu antivielu detektēts proteāzes rezistents proteīna fragmentsEnfer(Īrija) - hemiluminescenta ELISA ar poliklonālām anti-PrP antivielāmPlatelia (CEA,Bio-Rad,ASV,Francija) -sendviča tipa imunometode uz PrP, ko veic ar divu monoklonālo antivielu palīdzību , izmeklējamo materiālu iepriekš denaturējot un koncentrējot

Testi uz spongiozo encefalopātiju

PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA

Imuno (Western) blots un monoklonālas antivielas

PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA

SIFT metode ( Scanning for Intensively Fluorescent Targets) metode prionu proteīnu

agregātu atrašanaiSpectrum der Wissenschaft, April, 2001, S. 40 -49.

PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA

Fluorescences korelācijas spektroskopija SIFT metodes izvērtēšanai (R.Riglers, 1971. - 91.)

Prioniem līdzīgās, citoplazmā lokalizētās pārmantojamās

proteīnu struktūras raugos:

PSI – veidojas no Sup35 proteīna, kas sekmē nonsense supresiju

URE3 – veidojas no Ure2 proteīna, kas izmanto ureidodzintarskābi uracila sintēzei

Prioniem līdzīgās proteīnu struktūras raugos

Prioniem līdzīgās proteīnu struktūras raugos

Prions are a common mechanism for phenotypic inheritance in wild yeastsSusan Lindquist et al., Nature, Feb. 16, 2012, v.482, 364-370

Prionu loma raugu adaptācijā

Arī eikariotu šūnās prioniem līdzīgām struktūrām var būt adaptīva loma: pretvīrusu aizsardzība

MAVS – mitochondrion antiviral signalling protein;

IRF3 – Interferon Regulatory Factor;

RIG-I: retinoic acid-inducible gene 1 protein or DEAD-box protein 58 (DDX58), ATP-dependent RNA helicase activating MAVS and triggering an antiviral response

CARD – caspase activating and recruitment domainF. Hou, L. Sun, H. Zheng, B. Skaug, Q.-X. Jiang, Z. J. Chen

MAVS Forms Functional Prion-like Aggregates to Activate and Propagate Antiviral Innate Immune Response; Cell, V 146, (3), (5 August 2011) 448-461

ssDNA vīrusu saimnieku loks:

Baktērijas, (bakteriofāgi, piem.: Inoviridae, Microviridae); Zīdītājdzīvnieki (Parvovirdae,); Putni (cirkoīrusiem līdzīgie vīrusi); Augi (dvīņu vīrusi, banānu cerošanās vīrusam līdzīgie vīrusi).

ssDNS vīrusi

ReplikācijaVisu ss DNA vīrusu replikācijai notiek ar replikatīvās formas (RF): ds DNA starpniecîbu. RF veidojas drīz pēc infekcijas, acīm redzot, ar saimniekšūnas DNS reparācijas fermentu līdzdalību.

Šūnās gredzenveida SS DNA vīrusu genomi tiek pārveidoti ccc ds DNA struktūrā šūnas kodolā, kur veido kompleksus ar nukleosomām. (Minihromosomas)

ssDNS vīrusi

Dz. InoviridaeBez apvalka, pavedienveida, spirāliska simetrija, ~ 100 - 2000 nm, ~20 - 16 nm, bez apvalkagredzenveida DNS, ~6 - 7 kb;

Ģ.: Inovirus, (lokans) 750 - 1950 x 6 - 8 nm, īstās baktērijas (f1, fd, M13). Dzimumspecifiska infekcija, baktērijas nelizē

Ģ.: Plectovirus (maza nūjiņa) 70 - 300 x 10 - 15 nm, arhebaktērijas

ssDNS baktēriju vīrusi

Ģ.: Inovirus

Ģ.: Inovirus

Ģ.: Inovirus

Ģ.: Inovirus

Ģ.: Inovirus

CTX

f1

RS1- defektīva CTXversija

Vibrio cholerae toksīnu producē genomā integrēts pavedienveida fāga CTXf ~6,9 kb genoms

2003, 6, p.35-42

CTXreplikācijas ciklsRstR represors, veidojas ap 107 fāgu/ml

2003, 6, p.35-42

Dz. MicroviridaeBez apvalka, ikosaedriski, kubiska simetrija, ~5 - 6 kb;

Ģ.: Microvirus, (ļoti mazs) T1, diametrs 22 (kapsīds) vai 33 (projekcijas) nm, enterobaktērijas (X 174 - 5386 b., pirmais sekvenētais genoms)

Ģ., Ģ: Spiromicrovirus, Bdellomicrovirus, Chlamydiamicrovirus

Ģ.: Microvirus

Ģ.: Microvirus

Ģ.: Microvirus

Pirmais sekvenētais genoms: Sanger F, Air GM, Barrell BG et al. (February 1977). "Nucleotide sequence of bacteriophage X174 DNA". Nature 265 (5596): 687–95.

Pirmais no oligonukleotīdu blokiem efektīvi savāktais vīrusa genoms

Smith, Hamilton O.; Hutchison, Clyde A.; Pfannkoch, Cynthia; Venter, J. Craig (2003). "Generating a Synthetic Genome by Whole Genome Assembly: ϕX174 Bacteriophage from Synthetic Oligonucleotides". Proceedings of the National Academy of Sciences 100 (26): 15440–5.

Pirmais sintētiskais vīrusa genoms

Cello J, Paul AV, Wimmer E. Chemical synthesis of poliovirus cDNA: generation of infectious virus in the absence of natural template. Science. 2002;297(5583):1016–8.

ssDNS dzīvnieku vīrusi

Dz.: Parvoviridae,diametrs18 -26 nm, ap 5,5 kb. DNS

Ap.dz.: Parvovirinae Parvovirus (- DNS), FPV, CPV, CPV-1a, CPV-2aErythrovirus (+/- DNA), eritrocītu priekšteči B19 cilvēka vīruss, virēmijas laikā titrs asins plazmā sasniedz 1014/ml; infekciozā eritrēmaDependivirus AAV (1-4), 19. hromosoma, Rep proteīns un integrācija.Amdovirus (Aleutu ūdeļu slimība), Bocavirus (cilvēkam – 2005.g.)

Ap. dz.: Densovirinae Denso, Itera, Contra - virusinficē kukaiņus

Parvovirus FPV - feline parvovirus, atklāts 1974. gadā.

CPV - canine parvovirus, pazīstams kopš 1978. gada, domājams, ka FPV mutants (atšķiras 2 aa VP2 kapsīda proteīnā), kas pielāgojies replikācijai jaunā saimniekā

CPV-2a, CPV-2b - sākotnējā celma CPV-2 varianti, kas parādījās attiecīgi 1981. un 1984.-1990. gados un pilnīgi izspieda iepriekšējos celmus no populācijas, ģenētiski būdami no tiem atšķirīgi tikai par ~ 0,2 %.

Erythrovirus Ikosaedrisks, ~22 nm, bez apvalka.Lineāra ssDNS, ap 5,5 kb gara, virionos aptuveni vienādās proporcijās iekļauta viena vai otra ķēde (+/- DNS).B19 cilvēka vīruss, inficē eritrocītu priekštečus, vairojas aktīvi dalošos šūnu kodolos, virēmijas laikā titrs asins plazmā sasniedz 1014/ml. Spēj pārvarēt placentas barjeru.

ssDNS dzīvnieku vīrusi

Parvovīrusu genoma galu paškompementaritāte nepieciešama replikācijā.RF DNA tiek izdarīts vienpavediena pārrāvums (nick) (NS1 proteīns parvovīrusos) un jaunveidoto ssDNA iesaista virionā, ko veido apvalka [coat] proteīns.Iekšējo poliadenilēšanas saitu replikāze ignorē tikai retikulārās sistēmas šūnās, tur veidojas jauni virioni.

Parvovīrusu replikācija: ripojošā cilpa

http://dnareplication.cshl.edu/content/free/chapters/28_cotmore.pdf

ssDNS dzīvnieku vīrusi

INFEKCIOZĀS ERITĒMAS KLĪNISKĀ AINA

ssDNS dzīvnieku vīrusi

INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA

Pēc: http://www.microbiologybytes.com/virology/Parvoviruses.html

Sārtus izsitumus veidojošās bērnu slimības

Pirmā: masalas (rubeola)Otrā: šarlaks (baktēriju infekcija)Trešā: masaliņas (rubella) Ceturtā: "Filatova-Dujuka slimība" ???Piektā: infekciozā eritēma (pļaukas sindroms) Sestā: roseola infantum (HHV6; "exanthema subitum")

ssDNS dzīvnieku vīrusi

INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA

ssDNS dzīvnieku vīrusi

Dependivirus

AAV, Adenoasociētā vīrusa genoma struktūra.

Dependivirus

Adenoasiociātā vīrusa dzīves cikls.

Replikācija iespējama tikai adenovīrusa (helpera) klātbūtnē.

Bez palīgvīrusa notiek specifiska integrācija 19. hromosomas garajā plecā.

Adenovīrusa un AAV daļiņas elektronu mikroskopijā

ssDNS augu vīrusi

Dz.: Geminiviridae - ģintis: Masterivirus, Curtovirus, Topocuvirus, Begomovirus

- diametrs 22 nm, 2,6 - 5,8 kb gredzenveida vienpavediena genoms.

graudzāles, pārnēsā lapu sprīžmeši, viens genoms, 2.6 - 2.8 kbdivdīgļlapji, 44 dzimtas, lapu sprīžmeši, viens genoms, 2.7 - 3.0 kbdivkomponentu, dipartiti šaurs saimn. loks 2-dīgļlapjos, baltspārnu mušiņa Bemsia tabaci, ~5,6 - 5,8 kb

ViralZone

Geminiviridae

http://dnareplication.cshl.edu/content/free/figures/DNARep_Ch13_F1.jpg

Maize streak mosaic virus, Beat curly top virus

Geminiviridae

http://dnareplication.cshl.edu/content/free/figures/DNARep_Ch13_F1.jpg

Tomato pseudo- curly top virus, Bean golden mosaic virus

Bean golden mosaic virusIMP Images

VIGS – virus induced gene silencing