Upload
moira
View
73
Download
3
Embed Size (px)
DESCRIPTION
VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI). Vīrusu ģenētika. Vīrusu ģenētika. Mutāciju tipi: bioķīmiskais raksturojums; fenotipiskā izpausme. Vīrusu mutāciju biežums - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
VIRUSOLOĢIJA(VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)
Vīrusu ģenētika
Vīrusu ģenētika.
Mutāciju tipi:bioķīmiskais raksturojums;fenotipiskā izpausme
Vīrusu mutāciju biežums
Mijiedarbības starp vīrusiem un starp vīrusu un šūnu
fenotipiskā sajaukšanāsreasortimentspalīgvīrusi interference restrikcija - modifikācija
Lītiskais un lizogēnais attīstības cikls, imunitāte
Transdukcija
Mutāciju tipi:
viena nukleotīda nomaiņa:tranzīcija vai transversija;misssense, nonsense vai
klusējošās;
nukleotīdu insercijas vai delēcijas;
rekombinācija;
genoma mutācijas:translokācijas;inversijas;delēcijas;duplikācijas.
Vīrusu ģenētika
Nulles mutācijas:
gēna inaktivēšana (nonsense, missense)
nonsense supresija
E.coli sup D, E, F, P tRNS
amber UAG ser, glu, tyr, leuochre UAA (UCG) (CAA) (UAU) (UUG)opal UGA
Temperatūras jutības (ts) mutācijas: nosacīti letālas (missense)
Saimnieku loka mutācijas
Plaka lielums, rezistence, enzīmu mutācijas. “karstie” mutanti, attenuētie (novājinātie mutanti)
J.W. Drake, B. Charlesworth, D. Charlesworth, J. F. CrowRates of Spontaneous MutationGenetics, Vol. 148, 1667-1686, 1998
G –genoma lielums (b.p.); Ge – kodējošā genoma lielums;b – mutāciju biežums uz vienu b.p. replikācijas ciklā;g – mutāciju biežums uz vienu genomu replikācijas ciklā;eg – mutāciju biežums uz vienu kodējošā genoma ekvivalentu replikācijas ciklā;
Mutāciju biežums
Mutāciju biežums
Mutāciju biežums
Mutāciju rezultāts
R.Sanjua, et al. (2004)The distribution of fitness effects caused by single-nucleotide substitutions in an RNA virus (VSV) PNAS, 101, 8396–8401
HOMOLOGĀ REKOMBINĀCIJA
Kopijas izvēle (copy choice) mehānisms vīrusu replikācijā
Pavedienu apmaiņas (strand exchange) mehānisms eikariotu šūnu replikācijāMutāciju kartēšana, atlase pēc pazīmes atjaunošanas
(marker rescue) īpašībām, saimniekšūnas genomu fragmentu iekļaušana vīrusā
REASORTIMENTSfragmentētu genomu saturošiem vīrusiem
Iespējas vakcīnas izstrādei, izmantojot gripas vīrusa genoma reasortimentu
Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika
Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika
Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika
Fenotipiskā sajaukšanās
Vīrusu ģenētika
Palīgvīrusi
Vīrusu ģenētika
HIMĒRĀS VĪRUSVEIDĪGĀS DAĻIŅAS
Interference
Defektīvās daļiņas konkurē par apvalka proteīniem kavē replikāciju
Vīrusu ģenētika
DNS / DNS hibridizācija (Southern blotting)
No inficētām šūnām attīrīta DNSViriona DNS
DNS zonde K DNS zonde S
Membrānas apstrāde – hibridizācija ar zondi K
Ad12 5’-gala KpnI fragments, 589 b.p.
Viriona DNS No inficētām šūnām attīrīta DNS
DNS zonde K DNS zonde S
Membrānas apstrāde – hibridizācija ar zondi S
+ 273 b.p. no Ad12 33845 - 34118
2x (+ 273 b.p. no Ad12 33845 – 34118)
3x (+ 273 b.p. no Ad12 33845 – 34118)
Ad12 3’-gala SacI fragments, 615 b.p.
Kā veidojas Ad 12 genoma 3’-gala “liekā” sekvence ?
Restrikcija - modifikācija
Vīrusu ģenētika
CRISPR (clustered regularly interspaced short palindromic repeat)
Cas (CRISPR-associated) genes, CRISPR-based adaptive immune systems Terns and Terns, 2011
Baktēriju aizsardziba pret vīrusu infekcijām
CRISP-Cas
Mali P. et al. RNA-Guided Human Genome Engineering via Cas9. Science, V339, p. 824, 2013
Jaunās pieejas genoma modifikācijai
CRISP-Cas
Transfekcija
Proteīna neaizsargāta vīrusa ģenētiskā materiāla nogādāšana šūnā (elektrošoks, liposomas, hidroksilapatīts)
Transdukcija
Gēna pārnese ar vīrusa palīdzību
Specifiskā ( fāgs, gal, bio operoni)
Nespecifiskā (P2 fāgs, 40-50 kbp. genoma fragmenti)
Vīrusu ģenētika
Virulence / LizogēnijaVīrusu ģenētika
– fāga replikācijas stratēģiju izvēle
Virulence / Lizogēnija
Vīrusu ģenētika
Lambda () fāga ģenētiskā karteVīrusu ģenētika
http://biology.bard.edu/ferguson/course/bio404/Lecture_08.pdf
Virulence / LizogēnijaVīrusu ģenētika
DNS bibliotēku veidošana fāgu vektoros
http://kkk.gobot.com/genomiclibrary.gif
Virulence / LizogēnijaVīrusu ģenētika
infekcijas agrīnie posmi :
1. adsorbcija pie šūnas receptora (maltozes transporta proteīns);
2. DNS injekcija, cos secību - lipīgo galu savienošanās un ligēšana;
3. transkripcija – nekavējoši agrīnie, novēloti agrīnie, vēlīnie gēni;
4. replikācija – vispirms , pēc tam ripojošā gredzena mehānisms, specifiska šķelšana cos sekvencēs, lipīgo galu atdalīšanās, fāga savākšanās ;
5. baktērijas šūnas lizēšana.
fāga cos saita nukleotīdu secība
DNS replikācijas teta () mehanisms
Lambda () fāga replikācija
1. Vāja transkripcija no PL un PR. Veidojas antiterminācijas proteīns N, kas mijiedarbojas ar RNA polimerāzi un sekmē transkripciju abos virzienos. Veidojas regulācijas proteīns Cro, kas sekmē ranskripciju no PR
2. N sekmē CIII (CII stabilizētājs) {PL}; kā arī CII, (CI stimulators) O, P,(DNA sintēze, mehanisms) Q gēnu transkripciju {PR}
Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās
Vīrusu ģenētika
Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanāsVīrusu ģenētika
Vīrusu ģenētika
Agrīnā infekcijas stadija - izšķiršanās
Izvēle - integrācijaVīrusu ģenētika
LIZOGĒNIJA. CII aktivē PRE (CI sintēzes
sākums) un PI (integrāze). Veidojas CI,
kas izspiež Cro no PL un PR, aktivē PRM
Int sekmē attP un attB mijiedarbību un fāga DNS saplūšanu ar baktērijas DNS.
Vīrusu ģenētika
Izvēle - integrācija
Izvēle - integrācijaVīrusu ģenētika
fāga att saita nukleotīdu secība
Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Gēnu ekspresija profāgā
Vīrusu ģenētika
Lizogēnas šūnas:
• Satur fāga genomu integrētu hromosomā, neaktīvā stāvoklī.
• Ir imūnas pret infekcijām ar radniecīgiem fāgiem.
• Profāgu iespējams aktivēt ar dažādu faktoru (UV, mutagēni, nelabvēlīgi vides apstākļi).
PROFĀGS
Vīrusu ģenētika Izvēle - integrācija
Indukcija
Vīrusu ģenētika
Izvēle – litiskais ciklsVīrusu ģenētika
LIZE. Ja Cro ir pietiekami daudz, tiek bloķēta CI sintēze (vispirms), bet vēlāk
arī PL un PR kopumā. Izšķirošs kļūst
transkripts no PR’ sadarbībā ar Q
antitermināciju, kas palaiž fāga apvalku un lizes proteīnu sintēzi. DNS sintēze pāriet no uz ripojošā gredzena mehanismu.
Izvēle – litiskais cikls
Vīrusu ģenētika
DNS replikācijas ripojošā gredzena mehanisms
Lambda () fāga replikācija
ĢENĒTISKAIS SLĒDZIS
O1, 2, 3 sekvences ir līdzīgas, bet nav identiskas; CI saistība ir vislabākā ar O1, visvājākā – ar O3. Cro – vislabākā ar O3.
Kopumā CI saistas ar operatora saitiem apm. 5 reizes efektīvāk nekā Cro
ĢENĒTISKAIS SLĒDZIS
ĢENĒTISKAIS SLĒDZIS
Citi E. coli lizogēnie fāgi• fāgam līdzīgie – fāgi 21 f80, 82, 424, 434, krustimunitāte;
• P1, lielākais lizogēnais fāgs, 97 kbp. DNS, reti integrējas – vairāk sastopams plazmīdas veidā, Cre proteīns un rekombinācija loxP saitā, 40% DNS piepildījums nepieciešams agregācijai, nespecifiskā transdukcija;
• Mu, 42 kbp. DNS, fāga genoma galos – baktērijas skvences, efektīvs transpozons, mutāciju inducēšana;
• P2, 33,2 kbp. DNS, apm. 10 integrācijas vietas baktērijas genomā, lizē reti. P2 kodētos kapsīda proteīnus var izmantot P4 (11 kpb. DNS), kas šūnās bez P2 ir daudzkopiju plazmīdas formā.
TransdukcijaGēna pārnese ar LIZOGĒNA vīrusa palīdzību
Specifiskā ( fāgs, gal, bio operoni)
Nespecifiskā (P1, P22 fāgi, 40-50 kbp. genoma fragmenti)
Vīrusu ģenētika
SPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
SPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
NESPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
NESPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
NESPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
NESPECIFISKĀ TRANSDUKCIJA
http://bio.classes.ucsc.edu/bio105l/EXERCISES/P1/masters.pdf